doc.mod.gov.lvdoc.mod.gov.lv/iepirkumi_upload/3 pielikums_ekspozīcijas... · web viewlatviešu...

3.pielikumsMetu konkursa nolikumam

Ekspozīcijas „Latvijas iedzīvotāji Pirmajā pasaules karā” tematiskais plāns

Autori:

Ilze Krīgere, Pirmā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājaKlāvs Zariņš, Pirmā pasaules kara vēstures nodaļas vēsturnieks

1

Ekspozīcijas „Latvijas iedzīvotāji Pirmajā pasaules karā” tematiskais plāns5. zāle

Nr.p.k. Eksponāta tips Teksti, anotācijas, tēmu nosaukumi Inv. Nr. Izmērs Piezīmes, izvietojums

Ievadteksts ekspozīcijai

1914. gadā pasauli satricināja pirmais lielais globālais militārais konflikts, ko šodien mēs pazīstam kā Pirmo pasaules karu. Karadarbībā iesaistījās 32 valstis no visiem pasaules kontinentiem. Šis bija visaptverošs karš jeb totāls karš. Tajā piedalījās ne tikai karojošo valstu armijas, bet arī visu sociālo kārtu civiliedzīvotāji, karš aptvēra visas tautsaimniecības sfēras. Dzīve bija pakļauta kara vajadzībām. Pirmajā pasaules karā bojā gāja ap 17 miljoniem militārpersonu un civiliedzīvotāju.Pirmais pasaules karš iznīcināja „veco pasauli”, izmainot līdz tam pastāvējušo politisko sistēmu, robežas, starpvalstu attiecības un cilvēku sociālo apziņu. Kara rezultātā sabruka četras impērijas, uz kuru drupām radās jaunas, neatkarīgas valstis. Eiropas politiskā karte ieguva šodienas apveidus. Karš risinājās arī Latvijas teritorijā, no kuras Krievijas armijā mobilizēja 120-140 000 karavīru. Viņi karoja gan Rietumu, gan Austrumu frontēs. Karš ienāca katra Latvijas iedzīvotāja dzīvē. Simtiem tūkstoši cilvēku zaudēja savas dzimtās mājas, iedzīvi, tika šķirtas ģimenes. Apmēram 800 000 Latvijas iedzīvotāju tika evakuēti un devās bēgļu gaitās, no kuriem vairāk nekā puse tā arī neatgriezās Dzimtenē.Tas bija arī varonības un cerību laiks: 1915.gadā Krievijas impērijas armijas sastāvā dibināja latviešu strēlnieku bataljonus – vēsturē pirmās latviešu nacionālās karaspēka vienības. Latviešu strēlniekiem bija liela nozīme mūsu tautas vienotības stiprināšanā, pašapziņas celšanā, vēlāk arī neatkarīgas, nacionālas valsts tapšanā.Pirmā pasaules kara darbība beidzās ar Kompjeņas pamieru 1918.gada 11.novembrī. Pasaule vairs nekad nebija tāda kā

Ekspozīcijas sākumā

2

agrāk. Latvijā karš ar to nebeidzās. Vairākus gadus pēc tam latviešu karavīri tupināja karot dažādas frontes pusēs pilsoņu karā Krievijā un cīnījās par savu brīvību Neatkarības karā Latvijā

1. Kā un kāpēc sākās Pirmais pasaules karš?Karte ar

animācijas elementiem,

video projekcijām

1914. gada pasaules politiskā karte ar palielinātu (izceltu) Eiropu. Kartē attēloti:

I Pirmā pasaules kara cēloņi:1) Militāri politiskās alianses – Antante (Krievijas impērija, Francija, Lielbritānija) un Trejsavienība (Vācijas impērija, Austroungārija, Itālija), kuru 1914. gadā nomaina Centrālo valstu bloks (Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija, Bulgārija). 2) Starpvalstu teritoriālās pretenzijas – a) Krievijas impērija – Osmaņu impērija (Melnās jūras šaurumi), b) Krievijas impērija – Austroungārija (Galīcija un Balkāni), c) Vācijas impērija – Francija (Elzasa un Lotringa), d) Serbijas karaliste – Austroungārija (Bosnija un Hercegovina).3) Bruņošanās sacensība.

II Kara formālais iemesls - Austroungārijas troņmantinieka, erchercoga Franča Ferdinanda un viņa dzīvesbiedres Sofijas noslepkavošana Sarajevā 1914. gada 28. jūnijā.

III Valstu pakāpeniskā iesaistīšanās karā – mobilizācija (Serbija (23.07.1914), Austroungārija (25.07.1914), Krievijas impērija (31.07.1914), Vācijas impērija (1.08.1914), Beļģija (1.08.1914), Francija (1.08.1914)) un pasaules valstu iestāšanās karā 1915., 1916., 1917., 1918. gadā.

Ārpus vitrīnas

Citāti no laikrakstiem,kas ilustrē 1914.g.

Sarajeva 28.(15.). jūnijs. Austroungārijas erchercogs – troņmantinieks un viņa dzīvesbiedre nogalināti! – Laikraksts „Rigasche Zeitung”, 29.(16).06.1914

Apkārt kartei, ārpus vitrīnas

3

jūlija krīzi un kara sākumu No Sarajevas ziņo. 29.(16.). jūnijs. Pūlis laupa serbu

veikalus. Izsludināts kara stāvoklis. - Laikraksts „Jaunākās Ziņas”, 1. 07. (18.06.) 1914

No Vīnes ziņo. 3. jūlijs (20. jūnijs). Kristīgo sociālistu bari Vīnē ielenkuši serbu sūtniecību un klieguši: „Nost ar slepkavām!” Demonstranti sadedzinājuši serbu karogu!- Laikraksts „Jaunākās Ziņas”, 5. 07.(22.06.) 1914

Eiropa tiešām liekas sadalījos divos naidīgos lēģeros, kuri bez apstājas turpina bruņošanos, gatavodamies acīmredzot uz izšķirošu, grandiozu tautu cīņu. - Laikraksts „Jaunākās Ziņas”, 24. (11.) 07.1914

Eiropas valstis gatavojas… Gatavojas mežonīgā cīņas aizrautībā sagraut savu kultūras darbu, nomīdīt un pārvērst par tuksnesi savas druvas un aprakt uz kaujas lauka savu nokautu nākotni.- Laikraksts „Jaunākās Ziņas”, 24. (11.) 07.1914

Tas ir noticis. Austroungārija iesniegusi ultimātu Serbijai! - Laikraksts „Jaunākās Ziņas”, 26. (13.) 07.1914

28.(15.) jūlijs. Austrijas kara pieteikums Serbijai. Vācijas pilsētās notikušas lielas patriotiskas demonstrācijas ar runām, dziesmām, kliegšanu un logu dauzīšanu. – Laikraksts „Dzimtenes Vēstnesis”, 29. (16.) 07.1914

Naktī uz trešdienu austrieši sāka bombardēt Belgradi! - Laikraksts „Rīgas Avīze”, 31. (18.) 07.1914

4

Mobilizācija Krievijā! Krievija nepielaidīs un nenoskatīsies mierīgi kā Austrija ielaužas Serbijā.- Laikraksts „Jaunākās Ziņas”, 31. (18.) 07.1914

Pēterburga. 19. jūlijs (1. augusts). Vācu sūtnis nodeva ārlietu ministram paziņojumu no savas valdības, ka Vācija pieteikusi Krievijai.- Laikraksts „Jaunākās Ziņas”, 2.08. ( 20.07.) 1914

Bruņošanās sacensība1. Priekšmets Krievu 1891.g. parauga trīslīniju šautene ar durkli 19182/2701-VI

OriģinālsGarums – 173 cm

Vitrīnā

2. Priekšmets Vācu 1898.g. parauga Mauzera sistēmas šautene ar durkli LKM 3-7512/15-IE

Oriģināls

Garums – 170 cm

Vitrīnā

3. Priekšmets Austroungāru Manlihera sistēmas šautene ar durkli LKM2-41555/1674-IE

Oriģināls

Garums – 165 cm

Vitrīnā

4. Priekšmets Franču Gra-Kropačeka sistēmas šautene ar Lebela sistēmas šautenes durkli

LKM2-41544/1665-IE

Oriģināls

Garums – 190 cm

Vitrīnā

5. Priekšmets Amerikāņu Vinčestera sistēmas šautene ar durkli 284-VIOriģināls

Garums – 165 cm

Vitrīnā

6. Priekšmets Japāņu Arisakas sistēmas šautene ar durkli s-436/78-VIOriģināls

Garums – 175 cm

Vitrīnā

7. Priekšmets Angļu Ros-Enfield šautene ar durkli LKM2-4267/69-IE

Oriģināls

Garums – 175 cm

Vitrīnā

8. Priekšmets Osmaņu Pībodī-Martīni sistēmas šautene M1869 ar durkli LKM7-38456/1348-IE

Oriģināls

Garums – 165 cm

Vitrīnā

Valstu iesaistīšanās karā9. Priekšmets Franču armijas Adriana tipa bruņucepure LKM

2-19294/2135-LPh – 15, 28,5 x 20,5 cm

Vitrīnā

5

Oriģināls10. Priekšmets Beļģu armijas Adriana tipa bruņucepure LKM

2-26454/2951(1)-LP

Oriģināls

h – 15, 28,5 x 20,5 cm

Vitrīnā

11. Priekšmets Rumāņu armijas Adriana tipa bruņucepure 599-VIOriģināls

h – 15, 28,5 x 20,5 cm

Vitrīnā

12. Priekšmets Krievijas impērijas armijas Adriana tipa bruņucepure LKM2-33875/3763-LP

Oriģināls

h – 15, 28,5 x 20,5 cm

Vitrīnā

13. Priekšmets Pēc Beļģijas karalienes dizaina izgatavota bruņucepure LKM2-26918/3076-LP

Oriģināls

h – 17, 26 x 25 cm

Vitrīnā

14. Priekšmets Lielbritānijas armijas bruņucepure LKM2-26457/2954-LP

Oriģināls

h – 16, ø 30 cm

Vitrīnā

15. Priekšmets Vācu virsnieku parādes formastērpa bruņucepure 1484-VIOriģināls

h – 16, 19 x 26 cm

Vitrīnā

16. Priekšmets Vācu armijas lauka formastērpa bruņucepure 302-VIOriģināls

h – 16, 19 x 26 cm

Vitrīnā

17. Priekšmets Vācu armijas bruņucepure M16 LKM2-26887/3045-LP

Oriģināls

h – 16,5, 32 x 24 cm

Vitrīnā

18. –

21.

Priekšmeti(4 gb.)

Krievijas impērijas armijas virsnieku, apakšvirsnieku un kareivju formastērpa cepuru kokardes

LKM469-LP(1-2)

373-VI908-NSOriģināli

4,5 x 3,5 cm Vitrīnā

22. –

25.

Priekšmeti(4 gb.)

Vācu armijas virsnieku un kareivju formastērpa cepuru kokardes

LKM2-26468/2965(1-

2)-LP2-26463/2960(1-

2)-LP

Ø 2,5 cm Vitrīnā

26. Beļģu armijas karavīra identifikācijas žetons ar ķēdi LKM 4,2 x 3 cm Vitrīnā6

2-16208/1765-LPOriģināls

27. Priekšmets Austroungārijas armijas karavīra identifikācijas zīme LKM2-35791/3930-LP

Oriģināls


28. Priekšmets Vācijas armijas karavīra identifikācijas žetons LKM2-16263/1783(1)-

LPOriģināls

7 x 5 cm Vitrīnā

29. Priekšmets Krievijas impērijas armijas karavīra identifikācijas zīme LKM2-16427/1810(1)-

LPOriģināls


2. Karojošo valstu bruņojums un militārā tehnikaTeksts Viens no galvenajiem Pirmā pasaules kara cēloņiem bija

valstu bruņošanās. Militārās tehnikas straujā attīstība noteica lielos zaudējumus. Pirmo reizi vēsturē karadarbībā tika izmantoti tanki. Būtisku lomu ieņēma ložmetējs, kura plašā izmantošana lielā mērā noteica karadarbības pozicionālo raksturu. Ienaidnieka nocietinājumu iznīcināšanai pielietoja smago, kā arī mobilo ierakumu artilēriju. Plaša artilērijas šāviņu pielietošana kaujas darbībā noteica atbilstošu karavīru individuālās aizsardzības elementu ieviešanu un praktisko pielietošanu. Strauju attīstību piedzīvoja arī aviācija, kuru izmantoja izlūkošanai, artilērijas uguns koriģēšanai un ienaidnieka pozīciju iznīcināšanai. Pirmajā pasaules karā abas karojošās puses pielietoja arī ķīmiskos ieročus- ķīmiskos šāviņus, granātas un kaujas gāzes. Modernās kara tehnoloģijas tika izmantotas arī karadarbībā jūrā. Valstu kara flotes bija apgādātas ar jauna tipa kuģiem - drednautiem, līnijkreiseriem, zemūdenēm, kā arī ar hidroplāniem un magnētiskām mīnām. Jauno kaujas ieroču izmantošana nodarīja milzīgus postījumus un dzīvā spēka zaudējumus — četru gadu laikā bez vēsts pazuda un dzīvību zaudēja

Uz sienas

7

vairāk nekā desmit miljoni karavīru un, apmēram, septiņi miljoni civiliedzīvotāju

1. Priekšmets Vācu 250 mm tranšeju mīnmetējs „Albrehts” LKM2-41150/1635-IE

Oriģināls

77 x 10,5 cm Ārpus vitrīnasCentrālais eksponāts

2. Priekšmets Vācu mīnmetējs GW-16 1481-VIOriģināls

h – 48, 22 x 23 cm

Ārpus vitrīnas

3. Priekšmets Krievu 58 mm mīnmetējs ar mīnu s-458/100-VIOriģināls

h – 82, 126,5 x 53 cm

Ārpus vitrīnas

4. Priekšmets Beļģu mīnmetēja mīna 427-VI Oriģināls

109 x Ø 50 cm

Ārpus vitrīnas

5. Priekšmets Vācu artilērijas šāviņš LKM 2-42372/1692-IE

Oriģināls

110 x Ø 80 cm

Ārpus vitrīnas

6. Priekšmets Krievu artilērijas šāviņš LKM2-41111/1600-IE

Oriģināls

82 x Ø 37 cm Ārpus vitrīnas

7. Priekšmets Angļu artilērijas šāviņš LKM2-40973/1581-IE

Oriģināls


8. Priekšmets Šrapneļu šāviņš šķērsgriezumā LKM2-41109/1598-IE

Oriģināls

33 x 10,5 cm Ārpus vitrīnas

9. Priekšmets Austroungāru 8 mm balsta ložmetējs M07/12 „Schwarzlose” LKM2-36902/1156-IE

Oriģināls

95 x 54 cm Ārpus vitrīnas

10. Priekšmets Franču Šoša sistēmas rokas ložmetējs s-438/80-VIOriģināls


11. Priekšmets Aviācijas ložmetējs L.M.G.08/15 ar gaisa dzesēšanu LKM2-41146/1633-IE

Oriģināls

100,3 x 18 x 19 cm

Ārpus vitrīnas

12. Priekšmets Aviācijas bumba LKM2-41159/1644-IE

Oriģināls


8

13. Priekšmets Franču lidmašīna „Vuazen” Atdarinājums 150 x 120 cm

Ārpus vitrīnas

14. Priekšmets Vācu lidmašīna „Fokker E-3” Atdarinājums 160 x 140 cm

Ārpus vitrīnas

15. Priekšmets Vācu Mauzera sistēmas prettanku šautene M18 ar balsta kājām

LKM 2-41162/1647-IE

Oriģināls

Garums – 172 cm

Ārpus vitrīnas

16. Priekšmets Krievijas impērijas armijas indīgo gāzu balons LKM2-2039-PFOriģināls


17. –

26.

Fotogrāfijas(10 gb.)

artilērija, ložmetēji, tanki un bruņumašīnas, aviācija (dirižabļi, lidmašīnas), karakuģi (zemūdenes, drednauti), indīgo gāzu

pielietojums.

Kopijas Ārpus vitrīnas

27. Priekšmets Aviācijas bulta LKM 2-41556/1675-IE

Oriģināls

Garums – 11,8 cm

Vitrīnā

28. Priekšmets Vācu aviācijas bumba bez stabilizatora LKM 2-41530/1651-IE

Oriģināls

39 x 17 cm Vitrīnā

29. –

31.


Aviācijas bultu un bumbu pielietošana Kopijas Vitrīnā

32. –

34.


Vācu aerouzņēmumi, kuros fiksētas Kurzemes apdzīvotās vietas

Kopijas Vitrīnā

35. Priekšmets Vācu gāzes rokas granāta LKM2-41535/1656-IE

Oriģināls


36. Priekšmets Vācu rokas granāta M.1915 „Turtle” LKM2-41536/1657-IE

Oriģināls


37. Priekšmets Britu Milsa sistēmas rokas granāta LKM2-35693/1056-IE

Oriģināls


9

38. Priekšmets Franču rokas granātas F-1 korpuss LKM2-35690/1052-IE

Oriģināls

9 x 6 cm Vitrīnā

39. Priekšmets Krievu 1912.g. rokasgranāta RG-12 314-VI Oriģināls

19 x 5 cm Vitrīnā

40. Priekšmets Granātstobrs M.1917 vācu Mauzera sistēmas šautenēm un karabīnēm

LKM2-39958/1558-IE

Oriģināls

23 x 7 cm Vitrīnā

41. Priekšmets Šautenes granāta M.1917 izšaušanai no granātstobra ar kaujas patronu

LKM2-41537/1658-IE

Oriģināls

7 x 6,5 cm Vitrīnā

42. Priekšmets Franču šautenes granātas „Wivien Bessiere” korpuss LKM2-43856/1723-IE

Oriģināls

8,5 x 5 cm Vitrīnā

43. Priekšmets Beļģu šautenes granātas korpuss LKM2-35707/1070-IE

Oriģināls


44. Priekšmets Itālijas armijas karavīra krūšu bruņas LKM2-26455/2952-LP

Oriģināls

39 x 37 cm Vitrīnā Centrālais eksponāts

45. Priekšmets Itālijas armijas bruņucepure „Farina” LKM2-26449/2946-LP

Oriģināls

h – 3,5, Ø 24 cm

Vitrīnā Centrālais eksponāts

46. Priekšmets Itālijas armijas bruņucepures pasega LKM2-26451/2948-LP

Oriģināls

h – 12, Ø 17 cm

Vitrīnā

47. Video-hronika

Kara video hroniku fragmenti, kurās ieroči redzami reālā karadarbībā (artilērija, kaujas jūrā, gāzes, aviācija)

Ekspozīcijas plaknē iestrādāts ekrāns

48. Fotogrāfijas,dokumenti,

shēmas

Karojošo valstu bruņojums – shēmas, militārā tehnika un ieroču tipi ar fotogrāfijām un detalizētu tehnisko izklāstu,

pielietojuma atainojumu – aviācija, tanki, karakuģi, mīnmetēji, ložmetēji, šautenes, gāzes baloni

Ekspozīcijas plaknē iestrādāts skārienjūtīgs

ekrāns

3. Mobilizācija Latvijā. Latviešu karavīri Eiropas

10

frontēs3.1. Mobilizācijas norise Latvijas teritorijā

Teksts Karam sākoties, visas iesaistītās valstis mobilizēja karaspēku. Pirmā mobilizācija uzsāka Krievija, kurā ietilpa arī Latvijas teritorija. Daudzi latvieši jau kara pirmajās dienās brīvprātīgi iestājās armijā, taču lielāko daļu karavīru mobilizēja. Pavisam Pirmā pasaules kara laikā Krievijā notika septiņas mobilizācijas. No Latvijas teritorijas karadienestā iesauca 120–140 tūkstošus cilvēku, kurus iesaistīja karadarbībā Austrumu frontē Krievijas impērijas armijas sastāvā, kā arī vēlākajos kara gados Rietumu frontē Francijas un Lielbritānijas armiju sastāvā.

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Šodien Rīgā un apkārtnē izsludināta mobilizācija – „Vācijai pieteikts karš!” Esam četri puiši, kam jāiet karā, un nevienam vairs prāts nenesas uz darbu. Aizejam uz tuvāko policijas iecirkni, kur saņemam īsu atbildi – „Visām rezervistu šķirām rīt plkst. četros jāierodas katram savā iecirknī.” Nākam atpakaļ uz tirgotavu. Mūsu veikals kā izmiris. Mūs iesauc kantorī un izdod pases un biļetes, mēneša algu izmaksā uz priekšu. „Brauciet laimīgi un labi ātri sakaujiet prūšus. Tad nāciet visi atkal pie manis atpakaļ. Jūsu vietas paliks vienmēr jums brīvas” – novēl tirgotavas īpašnieks.”-116. kājnieku pulka karavīra Viļa Tukumieša dienasgrāmata

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Tad man prasīja, kamdēļ es gribot kā savvaļnieks iet karā. Atbildēju, ka neesmu vācietis, bet latvietis, un tātad noskaņots pret vāciešiem. Karā man jāiet, jo palikt par aizmugurnieku negribu. Ja mani bērni man kādreiz prasīs – „Kur tu biji, tēt, kara laikā?”, man nebūs jāsaka, ka mājās jeb arī aizmugurē.” - Brīvprātīgā Sarkanā krusta mediķa Aleksandra Mežciema atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Dokuments Paziņojums par mobilizācijas kārtību Rīgā. 1914. g. 1. augusts (19. jūlijs).Krievijas impērijas armijā mobilizēja vīriešus vecumā no 18 līdz 43 gadiem. Karadienestā iesauca rezervistus, kā arī I un

2-52480/432-VII Oriģināls


11

II pakāpes zemessargus2. Dokuments Paziņojums par pirmās pakāpes zemessargu mobilizēšanu

Cēsu apriņķī. 1914. g.10542/13280-VII

Oriģināls36 x 22,5 cm Vitrīnā

3. Priekšmets Krievijas impērijas armijas formas tērpa cepure ar zemessarga kokardi

LKM2-8907/806-LP

900-NS Oriģināls

ø 25 cm Vitrīnā Nr. 4Centrālais eksponāts

4. Fotogrāfija Mobilizētais Roberts Strangainis ar ģimeni pirms došanās uz dienesta vietu. 1914.g.

LKM2-53451/2432-FT

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

5. Fotogrāfija Mobilizētie Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu rotu karavīri. 1914.g.Centrā – Jānis Ķibilds

LKM2-51261/2333-FT

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

6. Fotogrāfija Krievijas impērijas armijas zemessargs Jānis Ķibilds . 1914.g LKM2-51263/2335-FT

Oriģināls

13,5 x 8,5 cm

Vitrīnā

7. Fotogrāfija 364. Viļņas kājnieku družīnas 4. rotas zemessargi pusdienojot. Lietuva, 1914.g.

LKM2-51260/2332-FT

Oriģināls


8. Fotogrāfija Daugavgrīvas cietokšņa apvienoto zemessargu darba rotu 2. bataljona zemessargi. 1914.g.

LKM2-18758/1217-FT

Oriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

9. Dokuments Apliecība par medaļas „Par teicamu darbu veicot 1914. gada vispārējo mobilizāciju” piešķiršanu Jēkabam Cīrulim.

LKM 2-51004/1019-

DK Oriģināls

35,6 x 22,2 cm

Vitrīnā

10. Priekšmets Medaļa „Par teicamu 1914. gada mobilizācijas izpildi” LKM898-NS

Oriģināls

ø 2,8 cm Vitrīnā

11. Fotogrāfija Krievijas imperators Nikolajs II paziņo tautai par kara sākumu. 1914.g.

Neg. Nr.3217

Kopija

Ārpus vitrīnas

12. Fotogrāfija Lejasciema pagastā mobilizētie karavīri pie pagasta valdes ēkas. 1914.g.

Neg. Nr. 37327

Ārpus vitrīnas

12

Kopija3.2. Latviešu karavīri Eiropas frontēs

Karte - shēma Latviešu karavīri Austrumu un Rietumu frontē 1914. – 1918. gadā

Ārpus vitrīnas

3.2.1. Latviešu karavīri Austrumu frontēTeksts Latvijas teritorijā mobilizētos karavīrus nosūtīja karot gan uz

Galīciju pret Austroungārijas karaspēku, gan uz Austrumprūsiju pret Vācijas armiju, kā arī uz Kaukāzu pret Osmaņu impērijas karaspēku. Kara pirmajā mēnesī Krievijas impērijas karaspēks realizēja sekmīgas ofensīvas visos Austrumu frontes sektoros. Taču uzvarām sekoja neveiksmes, un krievu armija bija spiesta atkāpties gan Austrumprūsijā, gan Galīcijā. Sevišķi smagi zaudējumi bija Austrumprūsijā, kur gāja bojā un krita gūstā liels skaits latviešu karavīru. Vienīgais frontes sektors, kurā Krievijas impērijas karaspēkam izdevās gūt panākumus, bija Kaukāzs

Ārpus vitrīnas

Kardarbība AustrumprūsijāVēstules

fragments„Sveiki dzimtenē! Kā redzat esmu vēl sveiks un vesels. Cīnāmies sirdīgi un ejam Austrumprūsijā dūšīgi uz priekšu. Sevišķi sīvu cīņu izcīnījām pie Gumbīnenas. Viss apkārtne liesmoja kara ugunīs un pulvera dūmos zaldāti bija nokvēpuši gluži melni. Neskatoties uz pārgrupēšanos un niknām kaujām, mūsu kareivjos valda možs gara stāvoklis. „Uz svētkiem dedzināsim eglīti Berlīnē”, smejas kareivji.”- Karavīra vēstule, publicēta žurnālā „Varavīksne”, 28.08.1914

Ārpus vitrīnas

Atmiņufragments

„Visu vasaru bija tā, ka mēs trīs četras dienas bijām vienā vietā un tad bija steidzīgi jāatkāpjas, lai netiktu gūstā. Tika atdota Varšava un lēnām visa Polija. Bijām jau atkāpušies strīpā starp Poliju un Krieviju. Gājām cauri Belovežas purviem, bet sumbrus neredzējām.”- Brīvprātīgā mediķa Aleksandra Mežciema atmiņas

Ārpus vitrīnas

13. Priekšmets Austrumprūsijā karojošā 115. Vjazmas kājnieku pulka virsnieka šķīvis

LKM2-12696/1209-LP

h – 4,5 cm, ø 24 cm

Vitrīnā

13

Oriģināls14. Priekšmets Austrumprūsijā karojošā 115. Vjazmas kājnieku pulka

karavīra karote377-VI

Oriģināls20 x 5 cm Vitrīnā

15. Priekšmets Suvenīrs – zemnīcas makets un lielgabals – 115. Vjazmas kājnieku pulka karavīru dāvinājums Kara muzejam

2-26893/3051(1-7)-LP

Oriģināls


16. Fotogrāfija 115. Vjazmas kājnieku pulka karavīri – latvieši 1914. gada Ziemassvētkos Austrumprūsijā

LKM2-12834/835-FT

8,5 x 13,5 cm

Vitrīnā

17. Priekšmets Krievijas impērijas 1. armijas 20. korpusa 29. divīzijas apakšpulkveža uzplecis

LKM2-16425/1808-LP


18. Priekšmets Vācu 1. Mazūru kājnieku pulka karavīra uzpleči (2 gb.) LKM2-24824/2670(1-

2)-LP


19. Fotogrāfija Vācu 8. Armijas ložmetējnieki ierakumos Austrumprūsijā 1914.g. ziemā

Groser Bilderatlas des Weltgrieges. Minhene, 1915.g.

Kopija

Ārpus vitrīnas

20. Fotogrāfija Krievijas impērijas armijas 20. korpusa karavīri padodas gūstā Augustovas rajonā. 1915.g. februāris.Kaujās Mazūru ezeru rajonā Krievijas impērijas karaspēks cieta sakāvi – ielenkumā nokļuva 20. korpuss, kurā dienēja liels skaits latviešu


Kopija

Ārpus vitrīnas

21. Fotogrāfija Gūstā saņemtie Krievijas impērijas armijas 20. korpusa karavīri Mazūru ezeru rajonā. 1915.g. februāris.Mazūru kauju laikā gāja bojā, bez vēsts pazuda vai nokļuva gūstā ap 15 – 20 tūkstošu Baltijas guberņās mobilizēto karavīru


Kopija

Ārpus vitrīnas

Karadarbība GalīcijāFragments no publikācijas laikrakstā

„Mūsu uzvaras Galīcijā vēl vienmēr bez mitēšanās turpinās. Pēdējās lielās cīņās sakautie austrieši atkāpās uz Krakovas pusi.”- Laikraksts „Avots”, 17.09.1914

Uz sienas

Atmiņu fragments

„Austriešu uzbrukums Galīcijā 1915. gada maijā iesāka krievu armijas atkāpšanos. Atiešana iesākās arī pie mums,

Uz sienas

14

sākumā bez kaujām, bet jau no Radomas guberņas austrumdaļas ar sīvām kaujām. Kaujas un gājieni mainījās visu 1915. gada vasaru un rudeni.”- Pulkveža Kārļa Goppera atmiņas

19. Fotogrāfija 183. Pultuskas kājnieku pulka ložmetēju komandas komandieris poručiks Oskars Kalpaks 1914.g. augustā Galīcijas frontē

KFFDA 876-4Kopija

Vitrīnā

20. Fotogrāfija 183. Pultuskas kājnieku pulka komandējošais sastāvs Baranovičos 1916.g. 22. aprīlī. Viņu vidū pulkvedis Kārlis Goppers un štābkapteinis Oskars Kalpaks

LKM2-29412/1040-FN

Kopija

Vitrīnā

21. Fotogrāfija Galīcijas frontē karojošais lidotājs Aleksandrs Zariņš pie sava lidaparāta „Neiuport – 17”

LKM2-48645/2191-FT

Oriģināls

8,7 x 16,2 cm

Vitrīnā

22. Priekšmets Lidotāja Aleksandra Zariņa 4. pak. Sv. Jura krusts ar lenti LKM2-47412/2420-NS

Oriģināls

9 x 5 cm Vitrīnā


Oriģināls

9 x 5 cm Vitrīnā


Oriģināls

9 x 5 cm Vitrīnā

25. Priekšmets Lidotāja Aleksandra Zariņa Maskavas aviācijas skolas krūšu nozīme

LKM2-47560/2432-NS

Oriģināls


26. Priekšmets Austroungārijas karavīra etvija 175-VIOriģināls

7 x 10 x 4 cm

Vitrīnā

27. Priekšmets Austroungārijas karavīra ūdens blašķe 305-VIOriģināls

18 x 9 x 4 cm

Vitrīnā

28. Priekšmets Austroungārijas karavīra formas tērpa siksnas sprādze LKM2-36419/4051-LP


29. –


Austroungārijas un Krievijas impērijas armijas karaspēks Galīcijā

Kopijas Fona fotogrāfijas, ārpus vitrīnas

15

30.Karadarbība Kaukāzā

Fragments no publikācijas laikrakstā

„Mūsu uzbrukums turpinājās jau Turcijas robežās. Veikdams kalnainā apgabalā dažādas grūtības un virzīdamies uz priekšu tikai ap retām kalnu takām, bet bieži vien pat bez tāda ceļa uzrāpdamies grūti sasniedzamās kalnu galotnēs, mūsu karaspēks soli pa solim izspieda turkus no viņu stiprām pozīcijām.” – Laikraksts „Līdums”, 30.05.1915

Ārpus vitrīnas

Vēstules fragments

„Sveika tautiete Latvijā! Man tagad iet labi un esmu vesels un dzīvoju tālu, tālu kalnos un pie mums ir sniegs un diezgan auksts. Līdz šim man nebija daudz laika kad rakstīt, jo kaujas bija lielas un laika nebija. Es Dievu lūdzu, kad mūs aizvestu uz savu pusi un labāk tur asins liet par savu Tēviju un dzimteni. Mūsu tautas brāļi cīņās iet un lielgabala lodes dzied un kad es izdzirdu tās mūziku, tad es pārdomāju par savu dzimtenes dzīvi, cik tā bija skaista.”- Krievijas armijas 92. artilērijas brigādes 1. diviziona 3. baterijas karavīra Jāņa Reina vēstule paziņai Otīlijai Krampei no krievu – turku frontes 1916. gadā

Ārpus vitrīnas

31. Fotogrāfija Kaukāza armijas 4. Turkestānas divīzijas štāba adjutants štābkapteinis Voldemārs Ozols ar zobenu – apbalvojumu par varonību Kaukāza frontē 1915. gadā

s3930/2018-FOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

32. Priekšmets Armēņu nacionālo družīnu organizatora štābkapteiņa Voldemāra Ozola tējas glāzes turētājs - dāvana par cīņām

Kaukāza frontē

692-VIOriģināls

11 x 12 x 9 cm

Vitrīnā

33. Priekšmets Kaukāza frontē karojošā štābkapteiņa Voldemāra Ozola Krievijas Imperatora Nikolaja kara akadēmijas absolventa

nozīme

695-VIOriģināls

6 x 4 cm Vitrīnā

34. Priekšmets Voldemāra Ozola 3. pakāpes Sv. Vladimira ordenis 694-VIOriģināls


35. Priekšmets Kaukāza frontē karojošā karavīra Aleksandra Erna krūze – piemiņas dāvana par dalību turku Erzeruma cietokšņa

ieņemšanā



16

Erzeruma cietokšņa ieņemšana 1916. gada februārī bija lielākā Krievijas impērijas armijas uzvara Kaukāza frontē

36. Priekšmets Kinžals „Kama” – Kaukāza frontē pielietots aukstais ierocis LKM2-13123/89-IE

51 x 3 cm Vitrīnā

37. –

38.


Osmaņu un Krievijas impērijas karaspēks Kaukāza frontē Kopijas Ārpus vitrīnas

3.2.2. Latviešu karavīri Rietumu frontēTeksts Jau Pirmā pasaules kara sākumā Lielbritānijas valdība lūdza

Krievijas impērijas bruņoto spēku virspavēlniecību nosūtīt uz Franciju vairākus armijas korpusus, kuru apbruņošanu un pārvešanu uzņemtos britu puse. Šo lūgumu Krievija izpildīja 1916. gadā, kad nosūtīja uz Rietumu fronti ekspedīcijas korpusu četru brigāžu sastāvā. Šajās vienībās cīnījās vairāki simti latviešu kareivju un virsnieku. Arī citās franču un angļu karaspēku daļās individuālā kārtā karoja latviešu karavīri

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Krievu karavīri, kuri izlasīti no labākajiem kareivjiem, lielisku virsnieku vadībā ieradušies pie mums cīnīties mūsu rindās. Francijas armijas vārdā es noliecu galvu krievu karaspēka daļu karogu priekšā, uz kuriem drīz būs uzrakstīti jaunu kopēju uzvaru nosaukumi.”- Francijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Žofra runa Marseļā 1916.g. 20. aprīlī

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

"Būdams pirmklasīgs lidotājs, teicams virsnieks, karavīra varonības paraugs, E. Pulpe ar savu varonību ir kļuvis paraugs visai franču armijai. Viņš bija īsts lidotājs ar "vulkānu sirdī". Aviācija, kurai E. Pulpe atdeva visus savus spēkus, viņa personā zaudē vienu no visprasmīgākajiem un visvaronīgākajiem lidotājiem."- Francijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Žofra pavēle

Ārpus vitrīnas

39. Fotogrāfija Krievu ekspedīcijas korpusa jaunākais apakšvirsnieks Paulis Timmermanis 1916. gadā

LKM2-46657/2092-FT

Oriģināls

13 x 9 cm Vitrīnā

17

40. Fotogrāfija Krievu ekspedīcijas korpusa 1. Sevišķās brigādes 1. Bataljona ložmetējnieks A. Gruntiņš Malji nometnē Francijā 1916. gada

maijā

LKM2-46665/2100-FT

Oriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

41. Fotogrāfija Krievu ekspedīcijas korpusa 1. Sevišķās brigādes 1. Bataljona karavīri ierakumos gāzu uzbrukuma mācību laikā Reimsas

rajonā Francijā 1916. gadā

LKM2-46714/2142-FT

Oriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

42. Fotogrāfija Krievu ekspedīcijas korpusa 1. Sevišķās brigādes 1. bataljona ievainotie karavīri atgriežas no Aisnes kaujas Reimas-

Suasonas rajonā Francijā 1917.g. aprīlī

LKM2-46728/2156-FT

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

43. Priekšmets Francijas armijas karavīra ūdens blašķeKrievu ekspedīcijas korpusa karavīru bruņojumu un uzkabi

nodrošināja Francijas armija

304-VIOriģināls

20 x 17 x 6 cm

Vitrīnā

44. Priekšmets Franču parauga patronsoma LKM2-24794/2643(1-

2)-LPOriģināls


45. Priekšmets Dekoratīva kaste ar franču virsnieka portretu LKM2-36090/3985-LP

Oriģināls

28,5 x 19,5 x 6 cm

Vitrīnā

46. Fotogrāfija Francijas gaisa spēku leitnants Eduards Pulpe Neg. Nr. 3213Kopija

Vitrīnā

47. Fotogrāfija Angļu ekspedīcijas korpusa virsleitnants Jāzeps Grosvalds s-704-HOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

48. Priekšmets Britu armijas karavīra ūdens blašķe LKM2-6165/388-LP

Oriģināls

18 x 15 x 6 cm

Vitrīnā

49. Priekšmets Angļu dzeloņstiepļu griežamās šķēres 319-VIOriģināls

32 x 7 cm Vitrīnā

50. Fotogrāfija Vācu karagūstekņi pārnes Aisnes kaujā ievainotos Krievu ekspedīcijas korpusa karavīrus uz medpunktu Suasonā

1917.g. aprīlī

LKM2-46717/2145-FT

Kopija

Ārpus vitrīnas

51. Fotogrāfija Francijas armijas artilēristi pie dzelzceļa artilērijas lielgabala Aisnes kaujas laikā Reimsas – Suasonas rajonā Francijā

1917.g. aprīlī

LKM2-46712/2140-FT

Kopija

Ārpus vitrīnas

18

4. Vācu karaspēka ienākšana Latvijā. Kurzemes un Zemgales okupācija

Karte – shēma Vācu karaspēka iebrukums un kaujas Latvijas teritorijā 1915. gadā

Ārpus vitrīnas

4.1. Vācu karaspēka iebrukums LatvijāRietumu frontē jau 1914. gada rudenī sākās pozīciju karš, taču Austrumu fronti raksturoja manevrējoša rakstura cīņas. Pēc Krievijas impērijas armijas sakāves Austrumprūsijā un Lietuvā, vācu armijas grupa, kuras kodolu veidoja kavalērija, 1915. gada pavasarī sasniedza Kurzemi un Zemgali, izvēršot uzbrukumu Liepājas un Jelgavas virzienos. Pie Jelgavas vācu izlūkus apturēja divu Daugavgrīvas cietokšņa apvienoto zemessargu darba rotu bataljonu karavīri, kuru pirms tam bija cīnījušies Lietuvā. 1915. gada pavasarī vācu karaspēks ieņēma tikai daļu Kurzemes. Izšķirošā ofensīva sākās jūlijā, kuras rezultātā vācieši okupēja gandrīz visu Kurzemi un Zemgali. Fronte nostabilizējās puslokā ap Rīgu un tālāk gar Daugavu, kur tā ievirzījās Lietuvas teritorijā. Daugava sadalīja Latviju divās daļās – okupētā un neokupētajā zonā. Arī šo teritoriju iedzīvotāji, nereti vienas ģimenes locekļi, bija šķirti un izolēti uz vairākiem gadiem

1. Priekšmets Vācu karavīra formas tērpa frencis VL-5Oriģināls


2. Priekšmets Vācu karavīra formas tērpa cepure VL-524Oriģināls

ø 20 cm Vitrīnā Centrālais eksponāts

3. Priekšmets Vācu armijas lauka formastērpa bruņucepure 302-VIOriģināls

h – 16,5, 32 x 24 cm

Vitrīnā

4. Priekšmets Vācu karavīra maizes soma 326-VIOriģināls


5. Priekšmets Vācu armijas kavalēristu auduma spainis – zirgu dzirdināšanai

LKM2-3981/171-LP

Oriģināls

h – 53, ø 45 cm

Vitrīnā

19

6. Priekšmets Vācu Mauzera sistēmas karabīne LKM2-41558/1677-IE

Oriģināls

garums - 109,5 cm

Vitrīnā

7. Priekšmets Vācu Mauzera sistēmas šautenes durklis ar maksti 3083/1735-VIOriģināls

garums - 64,8 cm

Vitrīnā

8. Priekšmets Vācu kavalērijas virsnieka (Prūsijas prinča Albrehta dragūnu pulka) parādes zobens ar maksti

LKM2-8912/84-IE

Oriģināls

93 x 3 cm Vitrīnā

9. Priekšmets Vācu kavalērijas pīķis 333-VIOriģināls

garums - 310 cm

Ārpus vitrīnas

10. –

14.


Vācu karaspēka iebrukums, fronte un kaujas Latvijā 1915. gadā


4.2. Vācu okupācijas režīms Kurzemē un ZemgalēTeksts 1915. gada novembrī Vācijas armijas okupēto Kurzemi un

Zemgali iekļāva Austrumu frontes virspavēlnieka pārvaldes apgabalā (vācu val. - Ober Ost), pakļaujot iedzīvotājus militāram okupācijas režīmam. Zemes pārvaldi pakārtoja vācu armijas interesēm. Ieviešot pārvietošanās ierobežojumus, okupācijas vara centās nodrošināt kontroli pār visu kustību apgabalā – transportu, saimniecības materiālu, darbaspēka, armijas daļu, kā arī tirdzniecību. Militārā vara mobilizēja zemes saimnieciskos un ekonomiskos resursus. Paralēli saimniecisko un cilvēkresursu pakļaušanai vācu armijas vajadzībām, vācu militārā pārvalde centās garīgi pakļaut vietējos iedzīvotājus, īstenojot mērķtiecīgu „pārvāciskošanas” politiku.

Ārpus vitrīnas

4.2.1. Drošības struktūras un ierobežojumiUzsaukuma fragments

„Slinki un nelabprātīgi ļaudis – vīri tā sievas – tiek sodīti. Stingrības, kādas katrs karš sev nes līdzi priekš ieņemtā apgabala iedzīvotājiem, pie tam mierīgi jāpanes.”- Vācu karaspēka virspavēlnieka uzsaukums. Liepāja, 1915. g. maijs

Ārpus vitrīnas

Uzsaukuma „Visiem Jelgavas iedzīvotājiem, pāri pa 10 gadu veciem, Ārpus vitrīnas20

fragments kuriem vēl pases nav, jāierodas dēļ fotografēšanas policijas valdē. Šo nosacījumu neizpildīšana tiks sodīta ar naudas sodu līdz 1000 markām jeb ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.”- Jelgavas birģermeistara Augusta Zerafima uzsaukums.1916.g. 21. jūnijs

15. Dokuments Paziņojums par to, kā vietējiem iedzīvotājiem jāizturas pret vācu karavīriem. Kuldīga, 1915. g.

15374/2349-HgOriģināls


16. Priekšmets Kurzemes vācu pārvaldes žandarmērijas goržete – metāla plāksne, kuru nēsāja ķēdē ap kaklu.

Žandarmērijas uzdevums bija novērst nekārtības, politisku aģitāciju pret jauno varu, panākt nodokļu nomaksu,

nepieciešamības gadījumā atbruņot iedzīvotājus un ieviest pārvaldes kontroli arī attālākos Kurzemes apgabala apriņķos

LKM 2-17014/1926-LP

Oriģināls

8 x 16,5 cm Vitrīnā Centrālais eksponāts

17. Priekšmets Liepājas pilsētas kārtības sarga rokas apsējs1915. gada augustā Liepājā un Jelgavā vācu okupācijas vara

no vietējiem iedzīvotājiem organizēja bruņotas pagaidu kārtības sargu vienības

Atdarinājums 13 x 39 cm Vitrīnā

18. Priekšmets Liepājas pilsētas kārtības sarga rokas apsējs Atdarinājums 13 x 39 cm Vitrīnā19. Dokuments Žandarmērijas paziņojums par spiegu Ādolfa Alberga un

Pētera Breinkopfa nošaušanu Ventspilī, 1915. gada 17. decembrī



20. Dokuments Vācu izlūkošanas aģenta Nr. 109 – Kārļa Gūtmaņa anketa ar pirkstu nospiedumiem. 1915. g.

Neliela daļa iedzīvotāju tika iesaistīti izlūkošanā kā spiegi. Tie šķērsoja fronti un pēc atgriešanās sniedza ziņas par

Krievijas armijas spēkiem, skaitlisko sastāvu, bruņojumu, nocietinājumiem un civiliedzīvotāju stāvokli pilsētās

2-73679/2046(1)-VII

Oriģināls

37 x 22,5 cm Vitrīnā Centrālais eksponāts

21. Dokuments Vācu izlūkošanas aģenta Nr. 109 – Kārļa Gūtmaņa anketa ar pirkstu nospiedumiem. 1915. g.

2-73679/2046(2)-VII

Oriģināls


22. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona izlūku komandas strēlnieki ar sagūstītu vācu spiegu pozīcijās pie Smārdes.

1916. g

2-36175/148-fOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

21

23. Dokuments Kuldīgas apriņķa iedzīvotāja Kriša Priedava Ober Ost pase. Izdota 1916. gadā.Katra pase saturēja fotogrāfiju, unikālu identifikācijas numuru, pirkstu nospiedumus, kā arī pārvaldes apgabala kodu (Kurzemei – Ku)

2-37017/193-VIIOriģināls

15 x 9 cm Vitrīnā

24. Dokuments Lielvirbu iedzīvotāja Ober Ost pase. Izdota 1916. gadā. 2-60603/1077-VII

Oriģināls

15 x 9 cm Vitrīnā

25. Dokuments Poļu izcelsmes Rīgas iedzīvotājai izdota Ober Ost pase. 1917. g.

30950/24041-VIIOriģināls


26. –

31.


Vācu karavīri un civiliedzīvotāji Kurzemē un Zemgalē, Vācijas ķeizara Vilhelma II vizīte Jelgavā


4.2.2. Apgādes un pārtikas problēmasDienasgrā-

matas fragments

„Nopirkt arī vairs nekā nevar – bodes ciet, tās mantas vēl pārdod, kas ir, jaunas preces klāt vairs nevar dabūt, jo visa tirdzniecība tagad apstājusies. Esam šķirti no savējiem un nezinām, kas patiesībā krievu pusē norisinās.” - Grobiņas apriņķa galdnieka Anša Strādnieka dienasgrāmata

Ārpus vitrīnas

Uzsaukuma fragments

„Noteikums par kūku cepšanas aizliegumu. Kūku un tortu izgatavošana arodnieciskās ietaisēs ir aizliegta. Par kūkām un tortēm tiek uzskatīti visi cepumi, pie kuru izgatavošanas tiek pielietots cukurs, jeb kāda veida tauki un milti. Pārkāpumi tiek sodīti ar cietumu līdz vienam gadam.”- Vācu Austrumu frontes virspavēlnieka Bavārijas prinča Leopolda uzsaukums .1917.g. 9. maijs

Ārpus vitrīnas

Dienasgrā-matas

fragments

„Dabūjām pie Bergmaņa no vāciešiem muciņu alus, tas jau tūlīt bij cits kas. Visi paliek jautrāki. Muciņa alus ar 29 stopiem maksāja 10 rubļus vācu naudā, kā arī krievu naudā. Bet mums nebij, samaksājām Liepājas naudā. Jāpiemin, ka tagad pa prūšu laiku Liepājas pilsēta ir izlaidusi īpašu naudu.”- Grobiņas apriņķa galdnieka Anša Strādnieka dienasgrāmata

Ārpus vitrīnas

32. Atklātne Maizes karte. Liepāja, 1915. g.Pieaugot vispārējam trūkumam, iedzīvotājiem pārtiku sāka

10859/7778-Horiģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

22

izsniegt normēti, ieviešot kartīšu sistēmu33. Dokuments Jelgavas pilsētas priekšnieka Ernsta Serafima paziņojums par

Jelgavas pilsētas naudas kā maksāšanas līdzekļa spēkā esamību. 1917. g. 10. decembris.

Lai segtu naudas iztrūkumu, Liepājas, Jelgavas un Ventspils pārvaldes 1915. gadā sāka izdot savu naudu

LKM 3-638/81-DK

Oriģināls


34. Naudas zīme Ventspils pilsētas naudas zīme, 10 kapeikas 16217/2878-HgOriģināls


35. Naudas zīme Jelgavas pilsētas naudas zīme, 2 kapeikas 16255/2916-HgOriģināls

7,5 cm x 10,5 cm

Vitrīnā



37. Naudas zīme Jelgavas pilsētas naudas zīme, 1 kapeika 16252/2913-HgOriģināls






40. Naudas zīme Jelgavas pilsētas naudas zīme, 1 rublis 16244/2905-HgOriģināls



7 x 9 cm Vitrīnā

42. Naudas zīme Liepājas pilsētas naudas zīme, 5 kapeikas 16443/3104-HgOriģināls

5 x 10 cm Vitrīnā

43. Naudas zīme Liepājas pilsētas naudas zīme, 25 kapeikas 16438/3099-HgOriģināls

5,5 x 10,5 cm

Vitrīnā

44. Naudas zīme Liepājas pilsētas naudas zīme, 10 rubļi 16421/3082-HgOriģināls


45. Naudas zīme Austrumu aizdevumu bankas izdota naudas zīme, 50 kapeikas1916. gadā sāka izdot Austrumu rubli, kuru kā maksāšanas

līdzekli izmantoja visā Ober Ost teritorijā

2-8553/630-NSOriģināls


46. Naudas zīme Austrumu aizdevumu bankas izdota naudas zīme, 20 markas 16489/3150-HgOriģināls


23

47. Naudas zīme Austrumu aizdevumu bankas izdota naudas zīme, 50 markas 8388/2050-VIIOriģināls


48. Monēta Vācijas impērijas ½ markas monēta s-4505/799-VIOriģināls

Ø12 mm Vitrīnā

49. Monēta Vācijas impērijas 1 markas monēta LKM 7-51140/2546-NS

Oriģināls

Ø30 mm Vitrīnā

50. Monēta Ober Ost 3 kapeiku monēta deponēts no V. KateriničaOriģināls

Ø30 mm Vitrīnā

51. Atklātne Vācu karavīri un Tukuma iedzīvotāji tirgus laukumā. 1916. g.Tirgus saglabājās kā galvenā tirdzniecības vieta pilsētās. Lai varētu pārdot produkciju tirgū bija nepieciešamas atļaujas, kuras regulāri pārbaudīja policija

10611/7530-HOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

52. Atklātne Vācu karavīri un Jelgavas iedzīvotāji tirgus laukumā. 1916. g.Tirgū bija aizliegts pārdot monopolpreces – cigaretes,

tabaku, sērkociņus, degvīnu un saharīnu


9 x 14 cm Vitrīnā

53. Plakāts „Palīdzi mums uzvarēt!” (vācu kara aizņēmums). 1916. g. LKM2-22890/299-PL

Oriģināls

71.8 x 99,9 cm

Ārpus vitrīnas

54. Plakāts „Parakstieties par kara aizņēmumu! Kārtīgam mieram!” (vācu kara aizņēmums). 1916. – 1918.g.

LKM2-22892/301-PL

Oriģināls

117,5 x 87,5 cm

Ārpus vitrīnas

55. Plakāts „Kara aizņēmumam!” (vācu kara aizņēmums) LKM2-22895/304-PL

Oriģināls

57,8 x 43,6 cm

Ārpus vitrīnas

56. Plakāts „Un Jūs? Parakstiet kara aizņēmumu!” (vācu kara aizņēmums)

LKM2-22891/300-PL

Oriģināls

57,8 x 42,8 cm

Ārpus vitrīnas

4.2.3. „Pārvāciskošanas” politikaUzsaukuma fragments

„Latviešiem piemīt augsta inteliģence, tie ir izcili zemnieki un amatnieki. (..) Ja katrs latvietis jau skolā būs spiests apgūt vācu valodu, nepaies ilgs laiks līdz visa zeme būs kļuvusi

Ārpus vitrīnas

24

vāciska.”- Kurzemes militārās pārvaldes priekšnieka Alfrēda fon Goslera uzsaukums. 1916.g.

57. Grāmata J. Spies. 200 uzdevumi priekš pārtulkošanas no vācu valodas latviski un no latviešu valodas vāciski. Jelgava, 1878. g. Kurzemes militārās pārvaldes latviešu skolu mācību programmā izmantotā grāmataMācībām skolās bija jānotiek „vāciskā garā”, uzsvaru liekot uz vācu kultūru, sasniegumiem un vēsturi

Atdarinājums,mulāža


58. Grāmata H. Grüner. Jaunā kristīgā māju grāmata. Jelgava, 1911. g. Kurzemes militārās pārvaldes latviešu skolu mācību programmā izmantotā grāmataBūtisku lomu piešķīra vācu valodai – visās skolās, kuras nebija vācu, katru dienu vismaz divas stundas bija jāvelta valodas apguvei

Atdarinājums,mulāža


59. Plakāts „Muzikāls dzejas vakars Jelgavā, Amatnieku biedrības zālē 1915. gada 21. decembrī”.Latvijas Valsts Vēstures arhīvsOrganizējot publiskus pasākumus, pārvalde centās tuvināt iedzīvotājus vācu kultūrai

Latvijas Nacionālais

arhīvsLatvijas Valsts Vēstures arhīvs

kopija

Ārpus vitrīnas

60. Plakāts „Divi Tēvzemes mākslas vakari par labu Sarkanajam Kustam Jelgavā, Amatnieku biedrības zālē 1915. gada 18. un 19. decembrī”.Latvijas Valsts Vēstures arhīvsKurzemes apgabalā uzstājās vācu teātra trupas un mūziķi, atklāja vācu mākslinieku izstādes un rīkoja speciālus „Tēvzemes vakarus”, kuros lasīja dzeju un iepazīstināja ar Vācijas pazīstamāko literātu darbiem


arhīvsLatvijas Valsts Vēstures arhīvs

kopija

Ārpus vitrīnas

5. Bēgļu kustība LatvijāTeksts 1915. gadā vācu karaspēkam ienākot Latvijā, sākās masveida

bēgļu kustība, kuru raksturoja dzimto māju un iedzīves zaudēšana, šķirtas ģimenes un neziņa par piederīgajiem. Lielajiem bēgļu plūdiem bija vairāki iemesli. Pirmkārt,

Ārpus vitrīnas

25

armijas virspavēlniecības izdotā pavēle par materiālo vērtību, sējumu iznīcināšanu un iedzīvotāju izvešanu no ienaidnieka apdraudētajiem rajoniem, ko bieži vien veica piespiedu kārtā, izmantojot kazaku karaspēka vienības. Otrkārt, presē kultivētā propaganda par vācu nežēlību pret okupēto teritoriju iedzīvotājiem. Sākotnēji bēgļi devās uz Rīgu un Vidzemi, taču vēlāk daudzi nonāca Krievijā. Paralēli bēgļiem, savas mājas pameta arī rūpnīcu strādnieki. Visu lielo rūpnīcu iekārtas kopā ar strādniekiem un viņu ģimenēm, kā arī valsts un lielākās izglītības iestādes nosūtīja uz Krieviju. Kopumā kara gados Latviju pamet ap 800 tūkstoši iedzīvotāji

Dienasgrā-matas

fragments

„Šīs bēdas, ko visapkārt redz, ir šausmīgas – Kurzeme drīz būs izpostīta un tāpat mūsu tautas pamats, bagātie veselīgie saimnieki. Visur cilvēki viens otru zaudē, iet pretim nezināmam liktenim, visbiežāk postam – šausmas, šausmas – tur pat sentimentalitātei pietrūkst asaru aiz šaušalām.”- Mākslinieka Jāzepa Grosvalda ieraksts dienasgrāmatā 1915. gada jūlijā

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Manas mājas bija verstis piecpadsmit no šejienes ienaidnieka aizmugurē. Kā tikt turp? Kā izzināt? Kādā rudens dienā tiku skaidrībā. Bēglis man stāstīja, ka ienaidnieks atgriezis mūsu bēgļus no ceļa. Manas sirdssāpes! Būt te un nezināt, kas noticis ar tiem, kuri tik mīļi!”- Latviešu strēlnieka J. Čariņa atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Atklātne Krievijas impērijā izdota propagandas atklātne par vācu nežēlībām Polijā 1915.g.

22112/11556(33)-F

Kopija


2. Brošūra „Briesmu dienas kališā”. Rīga, 1914.g. Atdarinājums Vitrīnā3. Fotogrāfija Kazaku patruļa Kurzemē 1915.g. jūlijā Žurnāls

„Varavīksne”Kopija


4. Priekšmets Krievu dragūnu 1891.g. parauga trīslīniju šautene, kas bija kazaku bruņojumā

19182/2701-VIOriģināls

garums - 130,6 cm


5. Priekšmets Kazaku formas tērpa cepure LKM ø 27 cm Vitrīnā 26


Centrālais eksponāts

6. Priekšmets Krievijas impērijas armijas jātnieku segli LKM2-4800/2649-LP

Oriģināls

70 x 59 x 22 cm

Vitrīnā

Dienasgrā-matas

fragments

„Kazaki bija likuši saimniekam bēgt no vācieša, bija dzinuši viņus laukā no mājas. Bet mēs vēl pa nakti palikām un aizgājām gulēt. Pa nakti kazaki bija aizdedzinājuši mājas. Un, kad izcēlās liela kņada un lielas vaimanas, es atmodos. Es sāku kliegt kā ārprātīga, izskrēju ārā un skrēju, skrēju, skrēju. Lopi bļāva, tie bija laidarā. Viņi varbūt sadega. Tādi mežoņi tie krievu kazaki! Nakts laikā gulošiem pielikt mājām uguni.”- Kurzemes bēgles atmiņas

Vitrīnā

7. – 12.


Bēgļu vezumi ceļā, bēgļu ģimenes atpūtas brīžos, bēgļu nometnes ceļā, bēgļu pajūgi Rīgā


13. Dokumenti un fotogrāfijas,

shēmas, teksti

Bēgļu apgādes organizāciju izveide un dažādās darbības sfēras – bēgļu izvietošana, nodrošināšana ar pārtiku, ēdināšanas punktu izveide, nodarbinātības problēmas

risinājumi, bērnu patversmju organizēšana, izglītības iestāžu darbības nodrošināšana, bēgļu medicīniskā aprūpe, Latviešu

bēgļu sazināšanās Centrālbiroja darbība tuvinieku meklēšanas jomā


ekrāns

14. Priekšmets Atvērts strādnieka čemodāns ar sadzīves priekšmetiem pirms evakuācijas

LKM2-36818/4063-LP

Oriģināls

h – 73 cm, 100 x 61 cm

Vitrīnā

15. Priekšmets Kabatas portfelis ar rūpnīcas „Provodņik” reklāmu 33099/4344-VIOriģināls

15,4 x 10,5 cm

ČemodānāCentrālais eksponāts

16. Priekšmets Bīdmērs 1552-VIOriģināls

27,5 x 9,5 cm

Čemodānā

17. Priekšmets Šaha komplekts s-7835/1097-VIOriģināls

h – 3 cm, 14,5 x 7,5

cm

Čemodānā

18. Priekšmets Glāzes turētājs 52603/5062-VIOriģināls

h – 5,7 cm x ø 6,6 cm

Čemodānā

27

19. Priekšmets Karote tējas vārīšanai s-7883/1095-VIOriģināls

17 x 3,5 cm Čemodānā

20. Priekšmets Brokastu šķīvis LKM4-18400/2047(1)-

LP

ø 22 cm Čemodānā

21. Priekšmets Brokastu šķīvis LKM4-18400/2047(2)-

LP

ø 22 cm Čemodānā

22. Priekšmets Skūšanās komplekts 974-VIOriģināls

9,5 x 6 cm Čemodānā

23. Priekšmets Karote LKM2-16012/1720(1)-

LPOriģināls



LPOriģināls



LPOriģināls


26. Naudas zīme Krievijas impērijas naudas zīme, trīs rubļi 1-3222/215-NVOriģināls

10,5 x 15,5 cm

Čemodānā

27. Naudas zīme Krievijas impērijas naudas zīme, pieci rubļi 1-3221/214-NVOriģināls


28. Naudas zīme Krievijas impērijas naudas zīme, desmit rubļi 1-3220/213-NVOriģināls


29. Naudas zīme Krievijas impērijas naudas zīme, 25 rubļi 1-70525/130-NVOriģināls


30. Priekšmets Dziesmu grāmata Deponēts no I. Krīgeres

20 x 15 cm Čemodānā

31. Priekšmets Salocīta gultasveļa, apakšveļa Deponēts no I. Krīgeres

Čemodānā

28

32. Priekšmets Atvērts ģimenes albums Deponēts no I. Krīgeres

40 x 36 cm Čemodānā

33. –

38.


Rūpnīcu „Salamandra”, „Daugavpils vagonu remontdarbnīca”, „Uniona” strādnieki pirms un pēc

evakuācijas, skati uz Rīgas dzelzceļu staciju, no kurienes notika evakuācija


Dienasgrā-matas

fragments

„Drīz mani pārnākot no skolas sagaidīja zīmīte, lai pēc iespējas drīzāk sapekelējos un steidzos uz telegrāfa kantori. Pasts pulkstens vienos braucot prom. Tikai ap pulksten diviem ierēdņi bija salasījušies un sākās gājiens uz staciju. Ielas bija ļaužu pilnas. Iedzīvotāji vēl pēdējo reizi gribēja noskatīties, kā aiziet viena no galvenajām valsts iestādēm.”- Liepājas tirdzniecības skolas audzēkņa Teodora Kažoka dienasgrāmata

Ārpus vitrīnas

6. Latviešu karavīri dažādās Krievijas impērijas karaspēka daļās Latvijā

Teksts Savas mājas pamest bija spiesti visi iedzīvotāji, kuru sētas atradās piefrontes joslā, jo 1915. gada oktobrī krievu armijas vadība izdeva pavēli par teritorijas atbrīvošanu 22 kilometru platumā no frontes līnijas. Šajā laika fronte nostabilizējās. Pretī vācu 8. armijai turpmākos gadus Rīgas sektorā dislocējās krievu 12. armija, savukārt no Kokneses līdz Daugavpilij – 5. armija. Šo armiju sastāvā dienēja vairāki desmiti tūkstoši latviešu karavīri – gan kājnieku, gan arī speciālajās vienībās – sapieru daļās, artilērijā un aviācijā. Dibinoties latviešu strēlnieku bataljoniem 1915. gada vasarā, daudzi no šiem karavīriem iesniedza lūgumus pārcelšanai uz latviešu strēlnieku vienībām

Ārpus vitrīnas

6.1. Latviešu karavīri Krievijas impērijas kājnieku, sapieru un artilērijas daļās

1. – 3.


Krievu armijas ierakumu līnija caur zemnieku sētu Smārdes rajonā; sagrautās Jūrmalas vasarnīcas


4. Priekšmets Krievijas impērijas armijas ziemas formas tērpa cepure – „papaha”

LKM2-8914/810-LP

h – 15, ø 17 cm

Vitrīnā

29

Oriģināls5. Priekšmets Krievijas impērijas armijas 6. Sibīrijas korpusa praporščika

uzplecisLKM



6. Priekšmets 16. Irkutskas kājnieku pulka kareivja uzplecis LKM2-16709/1870(1)-

LPOriģināls

6 x 14 cm Vitrīnā

7. Priekšmets 16. Irkutskas kājnieku pulka kareivja uzplecis LKM2-16709/1870(2)-

LPOriģināls

6 x 14 cm Vitrīnā

8. Priekšmets Krievijas impērijas armijas artilērijas parka poručika uzplecis LKM2-13119/1308-LP

Oriģināls


9. Priekšmets Krievijas impērijas armijas artilēristu vienību formas tērpa jostas sprādze

LKM2-36839/4065-LP

Oriģināls

5 x 8 cm Vitrīnā

10. Priekšmets Trīslīniju šautenes patrona s-905-VIOriģināls

h – 7 cm Vitrīnā







14. Priekšmets Krievijas impērijas armijas virsnieka ierocis - revolveris Nagan M-1895

1416-VIOriģināls

h – 13,4 x garums – 23

cm

Vitrīnā

15. Priekšmets Krievu armijas artilērista duncis ar maksti LKM2-35217/1-IE

Oriģināls

48 x 7 cm Vitrīnā

16. Fotogrāfija Poručiks V. Dūms, Sibīrijas strēlnieku 101. Vieglās artilērijas parka komandieris

LKM2-12621/802-FT

14 x 9 cm Vitrīnā

30

Oriģināls17. Fotogrāfija 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas brigādes karavīri Rīgas frontē LKM

2-53402/2404-FTOriģināls

8,4 x 13,5 cm

Vitrīnā

18. Fotogrāfija 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas brigādes karavīri Rīgas frontē LKM2-53401/2403-FT

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

19. Fotogrāfija 40. Sibīrijas strēlnieku pulka telefonisti - sakarnieki LKM2-9148/511-FT

Oriģināls

13 x 9 cm Vitrīnā

20. Fotogrāfija 13. Sibīrijas strēlnieku divīzijas sapieru nodaļas praporščiks J. Brieže

KM1560-DP


21. Priekšmets J. Briežes 4. pakāpes Sv Vladimira ordenis LKM2-29724/1809-NS

Oriģināls


22. –

27.


Latviešu karavīri Krievijas impērijas 5. un 12. armiju karaspēka daļās


28. –

29.


Vācu karavīri Krievijas impērijas 5. armijas dislokācijas rajonā – Ilūkstes un Daugavpils apkārtnē


30. Priekšmets Krievijas impērijas armijas 40 mm tranšeju lielgabals LKM2-41151/1636-IE

Oriģināls

h – 120 cm; 232 x 100

cm

Ārpus vitrīnas

31. Priekšmets Krievijas impērijas armijas artilērijas šāviņš LKM2-41168/1643-IE

Oriģināls


32. Priekšmets Krievijas impērijas armijas artilērijas šāviņš 189-VIOriģināls


33. Priekšmets Krievijas impērijas armijas artilērijas šāviņš 190-VIOriģināls


6.2. Latviešu lidotāji Krievijas impērijas armijas aviācijas daļās

31

34. Priekšmets Krievu bumbvedēja „Iļja Muromec” komandiera Jāzepa Baško formas tērpa mētelis

Deponēts 130 cm x 45 cm

VitrīnāCentrālais eksponāts

35. Fotogrāfija Krievu bumbvedēja „Iļja Muromec” komandieris Jāzeps Baško

s-2345/376-FOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

36. Fotogrāfija Bumbvedēja „Iļja Muromec” ekipāža 1916. gadā. Centrā komandieris Jāzpes Baško

Neg. Nr. 1782Kopija

Vitrīnā

37. Fotogrāfija Krievijas impērijas 5. armijas 13. eskadriļas apkalpe pirms kaujas lidojuma Daugavpilī 1916. gadā. Lidmašīnas kabīnē

pilots Oļģerts Teteris

9162/4559-FOriģināls


38. Priekšmets Lidotāja Oļģerta Kundziņa formas tērpa cepure LKM2-26460/2957-LP

Oriģināls

h – 16 cm, ø 20 cm

Vitrīnā

39. Priekšmets Lidotāja Oļģerta Kundziņa etvija (ar papirosiem), deformēta avārijas laikā

LKM2-23514/2433-LP

Oriģināls

8 x 9 x 1 cm Vitrīnā

40. Dokuments O. Kundziņa lidotāja apliecība LKM2-23513/585-DK

Oriģināls


41. Fotogrāfija Lidotājs O. Kundziņš 7049(5)-FOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

42. Fotogrāfija Izlūklidojumā Rīgas apkārtnē bojā gājušie lidotāji poručiks O. Kundziņš un G. Dobrovoļskis

7049(6)-FOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

43. –

44.


Latviešu lidotāji Daugavpils apkārtnē Kopijas Ārpus vitrīnas

Vēstules fragments

„Mēs, pulciņš otrās šķiras zemessargu, griežamies pie Jums. (..) Nerunājot par stingro disciplīnu, mūsu priekšniecība visādi izliek savu varu, lai varētu tikai mūs sodīti ar tīri necilvēcīgām mocībām. Bez tam daudzi neprot krievu valodas, caur ko viņu grūtais stāvoklis vēl dubultojas. Nespēdami ilgi tādu slogu nest, esam nodomājuši iestāties latviešu bataljonos.”- Latviešu karavīra Jūlija Pētersona vēstule Krievijas valsts domniekam Jānim Goldmanim

Ārpus vitrīnas

32

7. Latviešu strēlnieku bataljonu formēšana un apmācība

7.1. Latviešu strēlnieku bataljonu formēšanaTeksts Bēgļu masveida izceļošana un Daugavgrīvas zemessargu

bataljonu sekmīgās kaujas pie Jelgavas bija galvenā motivācija latviešu politisko, sabiedrisko darbinieku un virsnieku pārstāvju 1915.gada 1. jūnija apspriedē pieņemt lēmumu vērsties pie Krievijas impērijas armijas virspavēlniecības ar lūgumu atļaut dibināt nacionālas latviešu karaspēka vienības. 1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu latviešu strēlnieku brīvprātīgo bataljonu formēšanu un organizācijas komitejas izveidi. Tajā pašā dienā apstiprināja šo vienību struktūru un galvenos uzdevumus - veikt izlūku un sakaru dienestu, kā arī paredzēja komplektēt virsnieku un apakšvirsnieku štatu ar obligātu latviešu valodas prasmi. 10. augustā laikrakstos nopublicēja rakstnieku A. Ķeniņa un K. Skalbes sacerēto uzsaukumu ”Pulcējaties zem latviešu karogiem!”, kas aicināja pieteikties brīvprātīgajos vīriešus vecumā no 17 līdz 35 gadiem. Šajā pašā dienā Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja izveidoja pirmo brīvprātīgo pieņemšanas komisiju. Pirmajās divās dienās pieteicās 472 brīvprātīgie, kurus 14. augustā svinīgi pavadīja uz apmācības uzsākšanas vietu Mīlgrāvī. Latviešu strēlnieku bataljonos Pirmajā pasaules karā brīvprātīgi pieteicās astoņi tūkstoši cilvēku. Latviešu strēlnieki kļuva par faktoru, kas vienoja tautu un cēla tās pašapziņu, stājoties pretī ienaidnieka karaspēkam.

Ārpus vitrīnas

Vēstules fragments

„Es apsveicu latviešu bataljonus kā brīvās Latvijas sagatavotājus, kā mūsu tautas gara patstāvības modinātājus, kā mūsu slavas paudējus.”- Raiņa vēstule Odesas latviešu sabiedrībai 1915. gadā

Ārpus vitrīnas

1. Dokuments Uzsaukums „Pulcējaties zem latviešu karogiem!” Kopija Vitrīnā 33

Centrālais eksponāts2. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas

priekšsēdētājs Jānis Goldmanis 1915. gadā2-35703/53-F


3. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Gustavs Ķempelis 1915. gadā

Neg. Nr. 5524Kopija

14 x 9 cm Vitrīnā

4. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zālītis

Neg. Nr. 37422Kopija

14 x 9 cm Vitrīnā

5. Fotogrāfija Daugavgrīvas cietokšņa komandanta adjutants, visu dibināmo latviešu strēlnieku bataljonu pagaidu komandieris kapteinis

Kārlis Baltiņš

2-80431/1901-FOriģināls


6. Fotogrāfija Daugavgrīvas cietokšņa virsnieks praporščiks Ludvigs Bolšteins, kurš 1915. gada augustā – septembrī piedalījās

latviešu strēlnieku bataljonu formēšanā


vēstures muzejsKopija

14 x 9 cm Vitrīnā

7. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku bataljonu brīvprātīgie un viņu pavadītāji teātra „Olimpija” sētā 1915. gada 14. augustā


9 x 14 cm Vitrīnā



9 x 14 cm Vitrīnā



9 x 14 cm Vitrīnā



9 x 14 cm Vitrīnā



14 x 9 cm Vitrīnā



14 x 9 cm Vitrīnā

13. Fotogrāfija Pirmais oficiāli reģistrētais brīvprātīgais latviešu strēlnieks Roberts Poga

12022-HOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

14. Fotogrāfija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgā Līna Čanka

12018(1)-HOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

Atmiņu fragments

„Kājām devāmies uz sapulcēšanās vietu Elizabetes un Tērbatas ielas stūrī. Sagājuši tur bija jau milzums daudz ļaužu. Pašiem jauniesaucamiem bija jāsaiet sētā, kur tad daži

Vitrīnā

34

no augstākiem virsniekiem, kā arī dibinātāji Goldmanis un Zālītis noturēja īsas runas, tad visus kopīgi nofotografēja un sarindošanai tikām izvesti uz ielas.” - 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieka Mārtiņa Avotiņa atmiņas

15. Fotogrāfija Brīvprātīgie latviešu strēlnieki un orķestris pie teātra „Olimpija” pirms došanās uz Daugavmalu

616-FOriģināls


Atmiņu fragments

„Tad kareivju orķestrim skanot, mēs sākām savu gājienu uz Daugavmalu. Pavadītāji mūs apbēra ar puķēm, vesels ziedu lietus bira uz mums no logiem. Nonākuši Daugavmalā, mēs sakāpām karogotās liellaivās, ceļā uz Mīlgrāvi.”- 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieka Friča Riekstiņa atmiņas

Vitrīnā

16. Fotogrāfija Brīvprātīgo latviešu strēlnieku gājiens uz Daugavmalu Aleksandra un Elizabetes ielas stūrī. 1915.g. 14. augusts.

Priekšgalā – poručiks F. Briedis un organizācijas komitejas pārstāvis K. Glīzdiņš


9 x 14 cm Vitrīnā

17. Fotogrāfija Brīvprātīgie latviešu strēlnieki un viņu pavadītāji pie Anglikāņu baznīcas. 1915.g. 14. augusts



18. Fotogrāfija Brīvprātīgie latviešu strēlnieki un viņu pavadītāji Daugavmalā. 1915.g. 14. augusts

s-1359/653-F Oriģināls 9 x 14 cm

Vitrīnā

19. Fotogrāfija Brīvprātīgie latviešu strēlnieki un viņu pavadītāji Daugavmalā. 1915.g. 14. augusts

614-FOriģināls


20. Fotogrāfija Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana no Daugavmalas uz Mīlgrāvi. 1915.g. 14. augusts


9 x 14 cm Vitrīnā

21. Fotogrāfija Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana uz Daugavmalu. Aleksandra un Elizabetes ielas stūris 1915.g. 14. augusts

(fotografēts no augšas)

V. Villeruša īpašumsKopija

Ārpus vitrīnas – lielformāta fona

fotogrāfija22. Fotogrāfija Brīvprātīgie latviešu strēlnieki ierindā teātra „Olimpija” sētā.

1915.g. 14. augusts26824/12789-F

OriģinālsĀrpus vitrīnas –

lielformāta fotogrāfija23. –

26.


Latviešu strēlnieku bataljonu brīvprātīgie ar ziediem pie cepurēm


7.2. Latviešu strēlnieku bataljonu apmācība35

Teksts No 1915. gada augusta līdz 1916. gada februārim saformēja astoņus kaujas un vienu rezerves (mācību) latviešu strēlnieku bataljonu. Bataljonus komplektēja no brīvprātīgajiem, kā arī no vairākiem tūkstošiem latviešu kareivjiem un virsniekiem, kurus pēc viņu vēlēšanās pārcēla no citām Krievijas impērijas armijas daļām. Latviešu strēlniekiem bija īpašas atšķirības zīmes – savas krūšu nozīmes, kā arī katram bataljonam bija paredzēts savs karogs. Pirmos trīs latviešu strēlnieku bataljonus apmācīja Mīlgrāvī un Huzāru kazarmās Rīgā. Strēlnieku bataljoniem sākotnēji trūka apģērbs un apavi. Apgādes problēmas bija spiesta risināt Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komiteja, iesaistot civiliedzīvotājus.

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Iedalīts tiku 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. Turpat tuvumā esošā mežā izdarījām pirmos manevra uzbrukumus kopā ar Cīzes fabrikā stāvošiem 1. bataljona karavīriem. Mūs nostādīja pozīcijās, lai gaidītu pretinieka uzbrukumu un atvairītu to, bet 1. bataljons nāca uzbrukumā. Apšaudīšanās notika kā no vienas, tā no otras puses, protams, ar tukšām patronām. Tā šaudījās līdz, kamēr sagāja abas nodaļas kopā. Riktīgā kaujā tad būtu jāiet uz durkļiem, bet mūsu zeļļi saskrējuši kopā sāka visupirms viens otru apstrādāt ar dūrēm, tad laida darbā plinšu resgaļus un ja vēl tas nelīdzēja, tad sāka ar durkli badīt. Virsnieki piesteigušies un tikai ar lielām grūtībām izšķīruši iekarsušos karotājus. Rezultātā trīs bija stipri sadauzīti, viens sadurts ar durkli, bet mazākus belzienus gandrīz katris bija dabūjis.”- 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieka Mārtiņa Avotiņa atmiņas

Ārpus vitrīnas

27. Priekšmets Latviešu strēlnieka formas tērpa cepure 369-VIOriģināls

Ø 27 cm Vitrīnā

28. Priekšmets Latviešu strēlnieka formas tērpa blūze VL-15Oriģināls


36

29. Priekšmets Latviešu strēlnieku formas tērpa siksna LKM2-10454/1015(1)-

LPAtdarinājums


30. Priekšmets Latviešu strēlnieku mācībās izmantotā „Berdāna” sistēmas šautene ar durkli.

Mācību laikā strēlniekiem trūka ieroču, līdz ar to šaušanas mācībās tika izmantotas vecās „Berdāna” sistēmas šautenes,

kuras kaujas vienību bruņojumā vairs nebij.

LKM7-25666/410-IE

Oriģināls

Garums – 180 cm

Vitrīnā

31. Priekšmets Latviešu strēlnieku apmācībā izmantotā rokas granāta „RG-14”

s-1637/417-VIOriģināls


32. Priekšmets Latviešu strēlnieku apmācībā izmantotā britu „Lemon” sistēmas rokas granāta

316-VIOriģināls


33. Priekšmets Latviešu strēlnieku bataljonu kareivju krūšu nozīme LKM 2-11819/831-NS

Oriģināls

4,8 x 4 cm Vitrīnā Centrālais eksponāts

34. Priekšmeti 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieka uzpleči

VL-491(1-2)Oriģināls

16 x 7 cm Vitrīnā

35. Priekšmeti 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieka uzpleči VL-491(3-4)Oriģināls


36. –

40.

Fotogrāfijas (5 gb.)

Latviešu strēlnieki šaušanas, taktikas un šķēršļu pārvarēšanas mācībās


41. Fotogrāfija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona komandieris kapteinis Rūdolfs Bangerskis




42. Fotogrāfija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karoga mets ar devīzi „Nebēdāj’ties karavīri, sidrabota saule lēc”

Neg. Nr. 3867Kopija

Vitrīnā

43. Fotogrāfija 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris apakšpulkvedis Jānis Francis

KFFDA15315-PKopija


44. Fotogrāfija 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karoga mets ar devīzi „Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā!”

Neg. Nr. 3869Kopija

Vitrīnā

37

45. Fotogrāfija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona komandieris apakšpulkvedis Jānis Kalniņš



46. Fotogrāfija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karoga mets ar devīzi „Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu Tēvu zemi”;

Neg. Nr. 3871Kopija

Vitrīnā

47. Fotogrāfija 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona komandieris pulkvedis Ansis Zeltiņš

LKM2-17449/1175-FT

Oriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

48. Fotogrāfija 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karoga mets LKM2-18924/854-FN

Kopija

Vitrīnā

49. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris apakšpulkvedis Jukums Vācietis


9 x 14 cm Vitrīnā

50. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga mets ar devīzi „Tēvu zemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm”

LKM 2-18924/860-FN

Kopija

Vitrīnā

51. Fotogrāfija 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona komandieris pulkvedis Ansis Lielgalvis


14 x 9 cm Vitrīnā

52. Fotogrāfija 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karoga mets ar devīzi „Dievs, svētī Latviju!”

LKM2-18924/858-FN

Kopija

Vitrīnā

53. Fotogrāfija 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona komandieris pulkvedis Andrejs Auzāns

Neg. Nr. 1149

Kopija


54. Fotogrāfija 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karoga mets ar devīzi „Naidniekam zvēroša liesma, Tēvijai saules stars!”

LKM2-18924/856-FN

Kopija

Vitrīnā

55. Fotogrāfija 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona komandieris apakšpulkvedis Jānis Imaks

LKM2-46470/2083-FT

Oriģināls


56. Fotogrāfija 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karoga mets ar devīzi „Imanta nevaid miris!”

LKM2-18924/852-FN

Kopija

Vitrīnā

57. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku rezerves bataljona komandieris kapteinis Kārlis Cināts

KFFDA597-4


38

Kopija58. Priekšmets Latviešu strēlnieku virsnieku krūšu nozīme 344-VI

Oriģināls4,2 x 4,2 cm Vitrīnā

59. Priekšmets Latviešu strēlnieku virsnieku krūšu nozīme s-477-VIOriģināls


60. Priekšmets Virsnieka personīgais ierocis - revolveris Smith & Wesson LKM7-22249/361-IE

Oriģināls

23,8 x 14,2 cm

Vitrīnā

Pulkveža A. Zeltiņa trauku komplekts:61. Priekšmets Dzeramais trauks LKM


h – 8,5 cm, 7,5 x 6 cm

Vitrīnā

62. Priekšmets Nazis LKM2-8919/815-LP

Oriģināls

garums – 16 cm

Vitrīnā

63. Priekšmets Karote LKM2-8918/814-LP

Oriģināls

Garums – 17 cm

Vitrīnā

64. Priekšmeti Līdz 1917. gadam uzšūto pirmo trīs latviešu strēlnieku bataljonu karogi

Atdarinājumi(jāizgatavo)

200 x 150 cm

Ārpus vitrīnasCentrālais eksponāts

8. Totālais karšTeksts Formējoties latviešu strēlnieku bataljoniem, rūpēs par to

apgādi iesaistījās visplašākie sabiedrības slāņi. Gan strādnieki un inteliģence, gan darbnīcu un tirgotavu īpašnieki ziedoja naudu, apģērbu, apavus, strādāja Organizācijas komitejas izveidotajās darbnīcās. Sabiedrības aktīva dalība karavīru apgādē bija viena no totālā kara iezīmēm, kad karadarbībā iesaistīja ne tikai karavīrus, bet arī netieši - civiliedzīvotājus. Jau no pirmajām kara dienām sabiedriskās organizācijas, baznīcas un skolas labprātīgi iesaistījās palīdzības sniegšanā karavīriem un mobilizēto ģimenēm – ziedojumu vākšanā, ievainoto aprūpē, ēdināšanas punktu organizācijā. Vienlaikus varas iestādes veica zirgu, mājlopu, pārtikas produktu,

Ārpus vitrīnas

39

apģērba, transporta līdzekļu un kurināmā rekvizīcijas. Tā kā vīrieši bija mobilizēti armijā, viņu darbus nācās uzņemties sievietēm, sirmgalvjiem un pusaudžiem, kuri strādāja karaspēka vajadzībām – ražoja betona blokus blindāžām, šuva apģērbu un apavus karavīriem, rūpējās par ievainotajiem, kopā ar karavīriem strādāja ierakumu un ceļu izbūves darbos. Tādējādi karš bija kļuvis par ikviena cilvēku, sākot no bērna līdz sirmgalvim, ikdienas dzīves saturu.

AtmiņuFragments

„Latvju sievietes, kas vēl atradās Rīgā, nāca uz organizācijas komiteju un piedāvāja savu darbaspēku. Organizācijas komitejas plašajās telpās daudz desmitiem šujmašīnu dienu un nakti bija darbā. Kas nevarēja nākt uz komiteju strādāt, tās ņēma darbu uz māju līdz. Strādājām nenogurstoši, bet elpu aizturēdamas klausījāmies, kas notiek frontē.”- Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas Dāmu komitejas vadītājas Mildas Ķempeles atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Šujmašīna „Zinger”, uz kuras maskēšanās tērpa atdarinājums un dvieļi

Deponēts no I. Krīgeres

h – 100 cm, 85 x 43 cm

Ārpus vitrīnas

2. Priekšmets Gludeklis LKM7-51371/5155-LP

Oriģināls

19 x 9 x 21 cm

Uz šujmašīnas

3. Priekšmets Šķēres Deponēts no R. Līņa

26 x 8 cm Uz šujmašīnas

4. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejas Dāmu komitejas šuvējas izgatavo veļu un dvieļus strēlniekiem. Rīga,

1915.g.

2-80418/1888-FKopija

Ārpus vitrīnas

5. Fotogrāfija Valmieras pilsētas delegācija izdala 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona strēlniekiem atvestās dāvanas Huzāru

kazarmās. Rīga, 1916.g.

s-8930/4463-FKopija

Ārpus vitrīnas

6. Dokumenti Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejas labdarības koncertu programmas

Koncertos iegūtos līdzekļus ziedoja latviešu strēlnieku bataljoniem

2-69307/1780(1-3)-VII

Oriģināls

Vitrīnā

40

7. Dokumenti(4 gb.)

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas izdotās atklātnes ar mākslinieku J. Tilberga un R. Zariņa

zīmējumiem. 1916. g.Par atklātņu pārdošanu iegūtos līdzekļus izmantoja latviešu

strēlnieku bataljonu apgādei

32754/14744(1)-f32754/14744(2)-f

10762/7681-H10764/7683-H

Oriģināli

14 x 9 cm Vitrīnā

Dienasgrā- matas

fragments

„Ziedojums karā ievainotiem nesa turīgas saimnieces un nabaga rokpelnītes, sirmi vecīši un bagāti namatēvi, zēni un mazas meitenītes. Vēl šodien redzu kādu mazu meitenīti. Mazā pasper divus soļus uz priekšu, paceļ labo rociņu un čukst: „atnesu slimam zaldātiņam”. Viņa paver pastiepto rociņu. Uz mazās plaukstiņas guļ 17 kapeikas. Meitenīte atnesusi visu, kas bijis viņas vai viņas mātes nabadzīgajā krājumiņā.”- Latviešu Bēgļu apgādes Centrālkomitejas darbinieka Kristapa Bahmaņa dienasgrāmata

Ārpus vitrīnas

8. Fotogrāfija Skolēni Sarkanā Krusta uzdevumā vāc ziedojumus ievainotiem karavīriem 1914. gada rudenī

LKM2-31638/1664-FT

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

9. Dokumenti Papīra žetoni, kurus izdeva apmaiņā pret ziedojumiem 5449(1-16)-VII 4,5 x 5 cm Vitrīnā

10. Priekšmets Ziedojumu kārba 259-VI 24 x 10 x 8 cm

VitrīnāCentrālais eksponāts

11. Priekšmets Karā cietušo ziedojumu žetons LKM903-NS

ø 2 cm Vitrīnā

12. Atklātne Rīgas Latviešu biedrības telpās ierīkota lazarete. 1914.g. 2-79820/1866-FOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

13. Atklātne No Austrumprūsijas atvestie ievainotie karavīri Sarkanā Krusta lazaretē Rīgā.1914.g.

2-12308/129-VAOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

14. Dokuments Paziņojums par zirgu rekvizīciju armijas vajadzībām Ventspils apriņķī. 1914.g. 31. jūlijs

LKM2-1600/110-DK

Oriģināls


15. Dokuments Akts par vieglo automašīnu rekvizēšanu armijas vajadzībām. 1914.g. 13. augusts


vēstures arhīvs


41

Kopija16. Plakāts „Visu priekš uzvaras!” (kara aizņēmums) LKM

2-22875/284-PLOriģināls


17. Plakāts „Vai jūs palīdzat varonīgajai armijai cīnīties ar ienaidnieku?” (kara aizņēmums)

LKM2-22884/293-PL

Oriģināls


18. Plakāts „Tie, kuriem ir tuvinieki karaspēka rindās, lai palīdz viņiem, pērkot aizņēmuma zīmes!” (kara aizņēmums)

LKM2-22881/290-PL

Oriģināls


19. –

22.


Civiliedzīvotāji, strādājot darbnīcās, medmāsas lazaretēs un karavīru ēdnīcās


Atmiņufragments

„1915. gadā, kad steidzīgi vajadzēja stiprināt fronti un rakt tranšejas, gorodovoji Rīgā vakaros taisīja ielas aplenkumus, ķēra cilvēkus un konvoja pavadībā dzina tos uz fronti tranšeju un ceļu taisīšanas darbos. Šajos darbos piedalījās bez darba palikušie strādnieki, lielākoties sievietes un pusaudži. Tranšejnieki nedzīvoja pa mājām, bet gan pašu taisītās zemnīcās. Darbs bija grūts, jāstrādā bija desmit stundas dienā, pa visu to vīriešiem maksāja vienu rubli un piecdesmit kapeikas, sievietēm vienu rubli, bet pusaudžiem septiņdesmit piecas kapeikas dienā.”- 17 gadus vecā pusaudža Voldemāra Druvas atmiņas

Ārpus vitrīnas

23. Priekšmets Ierakumu un ceļu izbūvē izmantots Krievijas impērijas armijas cirvis

191-VIOriģināls


24. Priekšmets Ierakumu un ceļu izbūvē izmantota Krievijas impērijas armijas cērte

291-VIOriģināls

27 x 7 cm Vitrīnā

25. Priekšmets Nocietinājumu sistēmā izmantots pretkavalērijas dzelksnis LKM 2-37756/1226-IE

Oriģināls


26. Priekšmets Nocietinājumu sistēmā izmantots pretkavalērijas dzelksnis LKM 2-37757/1227-IE

Oriģināls


42

27. Fotogrāfija Civiliedzīvotāji un kareivji ierakumu rakšanas darbos Grenmuižas rajonā pie Olaines 1917. gada vasarā

LKM2-12029/681-FT

Oriģināls


28. Fotogrāfija Tranšeju racējas, pusdienojot Cenas tīrelī 1917. gada vasarā LKM2-49860/3468-FN

Kopija


29. Fotogrāfija Civiliedzīvotāji un karavīri tranšeju rakšanas darbos Ikšķiles rajonā 1917. gadā



30. Priekšmets Dzeloņstiepļu aizžogojuma veidošanā izmantota ierīce 1149-VIOriģināls

100 x 44,5 cm

Ārpus vitrīnas

31. Fotogrāfija Civiliedzīvotāji un karavīri ierakumu rakšanas darbos Cenas tīrelī 1917. gada vasarā

LKM2-49847/3455-FN

Kopija

Ārpus vitrīnas – lielformāta fotogrāfija

32. Fotogrāfija 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki ceļa būvniecības darbos Ķemeru rajonā 1916. gadā




33. –

35.


Nocietinājumu sistēma Rīgas frontē Kopijas Ārpus vitrīnas

9. Latviešu strēlnieku bataljonu pirmās kaujas 1915. gadā

Karte - shēma Latviešu strēlnieku bataljonu pirmās kaujas 1915. gada rudenī Ārpus vitrīnasTeksts 1915. gada oktobrī bija gandrīz pilnībā nokomplektēti trīs

latviešu strēlnieku bataljoni. Pēc zvēresta nodošanas oktobra beigās tos nosūtīja uz fronti, kur tie pildīja tiem paredzētās funkcijas – izlūku, sakarnieku un krievu karaspēka daļu flangu segšanu. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons cīnījās Tīreļpurvā un pie Olaines. 25. oktobrī bataljona 2. un 3. rota izcīnīja pirmo kauju pie Kraslovsku mājām, kurā krita trīs strēlnieki. Viņus apglabāja Doma un Pētera baznīcu kapos, tā liekot pamatu Rīgas brāļu kapiem.1. un 4. rotas uzdevums bija informācijas iegūšana par

Ārpus vitrīnas

43

pretinieku Misas upes rajonā. 29. oktobrī pie Plakaniešu mājām un 23. novembrī pie Veisu mājām abu rotu karavīri veica uzbrukumus vāciešu pozīcijām nakts laikā, saņemot gūstekņus un kaujas trofejas. Veiksmīgie uzbrukumi vairoja strēlnieku pašapziņu un ticību saviem spēkiem. 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu karavīri ugunskristības piedzīvoja pie Ķemeriem un Slokas, kur, ciešot smagus zaudējumus, cīnījās līdz 11. novembrim. Šīs kaujas pierādīja, ka 12. armijas pavēlniecība nolēmusi izmantot latviešu strēlniekus kļūmīgo frontes iecirkņu stabilizēšanai, nevis tikai izlūku un sakarnieku darbībai.

Dienasgrā-matas

fragments

„Rota pēc dažām stundām sasniedza Misas upi. Pēc kādas stundas strēlnieki no jauna pielīda vācu drāšu žogiem un nemanīti tos pārgrieza sešu metru platumā. Tad F. Briedis pavēlēja strēlniekiem atvirzīties uzkalniņā, lai no turienes uzbrukuma sākumā apmētātu pretinieku rokas granātām. Strēlnieki aizdedzināja kaujas dūmu patronas un gāja uzbrukumā caur izgriezto drāšu žogu eju. Vāci bija izsisti no apcietinājumiem un strēlnieki saņēma 17 gūstekņus, šautenes un ložmetēju.”- Kara žurnālista Jāņa Porieša dienasgrāmatas fragments par uzbrukumu pie Veisiem

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Krievu 1891.g. parauga trīslīniju šautene, ar kādām latviešu strēlnieki bija bruņoti 1915. gada rudenī

LKM 2-19947/285-IE

Oriģināls

Garums – 121 cm

Vitrīnā

Shēma Latviešu strēlnieku bataljonu struktūra 1915. gadā (četras kājnieku rotas, sešas komandas – ložmetēju, sakarnieku,

jātnieku – spridzinātāju, kājnieku - izlūku, mācību, saimniecības)

2. Priekšmets Latviešu strēlnieku sakaru komandas telefona spoļu rāmis ar vadu spolēm

LKM2-26919/3077-LP

Oriģināls

66 x 27 x 41 cm

Vitrīnā

3. Priekšmets Latviešu strēlnieku sakaru komandas telefona aparāts 1281-VIOriģināls

15 x 30 x 24 cm

Vitrīnā

44

4. Priekšmets Apgaismošanas raķetes rokas patrona ar kātu, izmantota nakts uzbrukuma laikā

LKM 2-37075/1194-IE

Oriģināls

Garums – 25,8 cm, Ø

2,4 cm

Vitrīnā

5. Fotogrāfija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotas komandieris poručiks Fridrihs Briedis




6. Fotogrāfija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 3. rotas komandieris praporščiks Pēteris Dardzāns




7. Priekšmets 1910.g. parauga Maksima sistēmas balsta ložmetējs, ar kuru bija bruņoti latviešu strēlnieku bataljonu ložmetējnieki

S674/148-VIOriģināls


8. Fotogrāfija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotas strēlnieki – Sv. Jura apbalvojuma kavalieri.

Apbalvoti par uzbrukumu pie Veisu mājām 1915. gada rudenī. Centrā bataljona komandieris kapteinis Rūdolfs Bangerskis

un rotas komandieris poručiks Fridrihs Briedis

s-3724/1921-FKopija


9. Fotogrāfija Pirmo trīs kritušo strēlnieku – Jēkaba Timmas, Andreja Stūra un Jonasa Gavenasa izvadīšana uz Brāļu kapiem 1915. gada

28. oktobrī

s-1481/692-FKopija


Atmiņu fragments

„Iegājām tukšajā biedrības nama zālē, no turienes mūs ievada mazā istabiņā, kur baltos zārkos gulēja visi trīs kritušie. Zinām, ka šiem pirmajiem sekos neskaitāms daudzums citu kritušo, zinām, ka mūsu zēni cīnīsies līdz pēdējai asins pilei, līdz pēdējam elpas vilcienam par dzimto zemi.. Šopēna sēru maršam skanot, kritušo strēlnieku šķirstus iznes un ieliek baltajos bēru ratos, ap kuriem sanākuši gandrīz vai visi toreizējie Rīgas iedzīvotāji. No atvērtajiem logiem kaisa ziedus uz kritušo šķirstiem. Rīgas ielas sen nebija pieredzējušas tādu ļaužu pieplūdumu.”- Pirmā kritušā strēlnieka Jēkaba Timmas māsas Austras atmiņas

Ārpus vitrīnas

10. Fotogrāfija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 3. rotas Latvijas Ārpus vitrīnas45

strēlnieki Huzāru kazarmās pirms došanās uz fronti 1915. gadā.

Centrā – rotas komandieris praporščiks Pēteris Dardzāns

Nacionālais vēstures muzejs

Kopija11. Fotogrāfija 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīri pozīcijās pie

Slokas 1915. gadā12020-H(26)

KopijaĀrpus vitrīnas

10. Latviešu strēlnieku bataljonu kaujas darbība 1916. gada pavasarī un vasarā

Karte – shēma Latviešu strēlnieku bataljonu 1916. gada marta un jūlija kaujas pie Ķekavas

Ārpus vitrīnas

Teksts Pirmie trīs latviešu strēlnieku bataljoni piedalījās kaujās jau 1915. gada rudenī, taču pārējo bataljonu formēšana beidzās 1916. gada sākumā. Šajā pašā laikā saformēja arī visas bataljonu komandas. Martā visus bataljonus nosūtīja uz fronti, kur tie piedalījās vairākās lielās kaujas operācijās, kas notika pēc sabiedroto Antantes valstu lūguma, ar mērķi atvieglot franču karaspēka stāvokli vācu ofensīvas laikā pie Verdenes un Sommas

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Strēlnieku vienībās izmantots „Madsena” sistēmas ložmetējs ar patronkārbu

2965-DPOriģināls

h – 34 cm, 113 x 17 cm

Vitrīnā

2. Priekšmets No 1916.g. janvāra beigām strēlnieku bruņojumā esošā amerikāņu Vinčestera sistēmas 1895. g. parauga šautene

LKM 2-42850/1712-IE

Oriģināls

Garums – 118 cm

Vitrīnā

3. Fotogrāfija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki saņem amerikāņu Vinčestera šautenes M95 1916. gada februārī




4. Fotogrāfija 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona ložmetēju komandas strēlnieki pie 1902.g. parauga „Madsena” sistēmas rokas

ložmetēja 1916. gadā

LKM2-43128/1953-FT

Kopija


5. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki ar 1902.g. parauga „Madsena” rokas ložmetējiem un Vinčestera sistēmas

šautenēm Huzāru kazarmās Rīgā, 1916. gada ziemā

s-3266/1591-FKopija


6. Fotogrāfija 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona ložmetēju komanda Latvijas Ārpus vitrīnas –

46

Dubultos 1916. gada vasarā. Vidū – komandas priekšnieks praporščiks Pēteris Grīnvalds. Strēlnieki bruņoti ar 1902.g. parauga „Madsena” sistēmas rokas ložmetējiem un 1910.g. parauga „Maksima” sistēmas

ložmetējiem


Kopija

lielformāta fotogrāfija

10.1. 1916. gada marta kaujas pie ĶekavasTeksts Pirmā lielākā 12. armijas operācija, kurā aktīvu dalību ņēma

divi latviešu strēlnieku bataljoni, norisinājās 1916. gada 21. martā pie Ķekavas. Kaujā pirmo reizi divi latviešu bataljoni – 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas – darbojās kopīgi un veica vienotu uzbrukumu, ieņemot visas trīs vācu aizsardzības līnijas. Nesaņemot atbalstu, latviešu strēlnieku vienības, zem smagas pretinieka artilērijas un ložmetēju uguns, visu dienu noturēja vācu pozīcijas, ciešot zaudējumus. Vakarā pusē krievu artilērijas uguns aizsegā abu bataljonu karavīri bija spiesti atstāt ieņemtās pozīcijas. Neveiksmīgās kaujas operācijas rezultātā latviešu strēlnieki cieta smagus zaudējumus – bojā gāja 262 karavīri

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Piepeši trakā steigā no Ķekavas puses iedrāzās vairāki jātnieki. Tie latvieši. Patronas, patronas vajag! Patronas pietrūcis! Latviešu bataljoni jau ieņēmuši trīs vācu līnijas, gūstā saņemti friči un viņu ložmetēji… Šī kauja esot bijusi tikai demonstrācija – tātad spēku pārbaude turpmākām kaujas operācijām. Vai šīs demonstrācijas dēļ vajadzēja tik daudz asiņu? Vai ienaidnieka spēkus nevar citādā ceļā pārbaudīt?”- 13. Sibīrijas strēlnieku divīzijas štāba jātnieku eskadrona virsnieka Kārļa Migļa atmiņas par 1916. gada marta kaujām

Ārpus vitrīnas

7. – 8.


1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu strēlnieki Ķekavas frontē 1916. gada martā


9. – 10.


1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu strēlnieku apbalvošanas ceremonija par varonību marta kaujās

1916. gada 1. maijā Grīziņkalnā un Esplanādē


10.2.1916. gada jūlija kaujas pie ĶekavasTeksts Latviešu strēlniekiem neveiksmīgas bija arī kaujas pie Ārpus vitrīnas

47

Ķekavas 1916. gada jūlijā, kad uzbrukumā piedalījās pieci latviešu strēlnieku bataljoni. Uzbrukums sākās ar spēcīgu, bet neprecīzu artilērijas sagatavošanas uguni, kas nesaārdīja pretinieka dzeloņstiepļu aizžogojumus. Kājniekiem uzbrukuma laikā zem ienaidnieka uguns bija jāgriež koridori dzeloņstieplēs. Daudzi šajā uzbrukumā gāja bojā. Ienaidnieka pozīcijas ieņēma tikai 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons, kurš arī vēlāk bija spiests atkāpties. Atkārtojās marta kaujas neveiksmes un vienīgais panākums bija palīdzība sabiedrotajiem

Vēstules fragments

„Mūsu ierakumus apšaudīja 7. jūlijā. Tad palikām par muļķiem, tikai dūmi un lielgabalu uguns, kas gribēja mūs visus aprīt un apbērt ar čuguna krusu. Krita biedri. Mēs stāvējām iekš purviem – kā elle dubļi un torfs, nosmērējāmies ar zemēm kā lopiņi.”- 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona jaunākā apakšvirsnieka Jēkaba Feldmaņa vēstule 1916. gada jūlijā

Ārpus vitrīnas

11. –

14.


Latviešu strēlnieku bataljonu karavīri pie Ķekavas 1916. gada vasarā


15. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karavīrs J. Rubenis 1916. gadā


14 x 9 cm Vitrīnā

16. Priekšmets J. Rubeņa Sv. Jura krusts – apbalvojums par Ķekavas kaujām s-131-VI Ø 3,5 cm, h - 7 cm

Vitrīnā

17. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karavīrs R. Jēkabsons


14 x 9 cm Vitrīnā

18. Priekšmets R. Jēkabsona Sv. Jura krusts – apbalvojums par kaujām pie Smārdes

144-VIOriģināls

Ø 3,5 cm, h - 7 cm

Vitrīnā

19. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki pie Piņķu baznīcas 1916. gada jūlijā



20. Fotogrāfija 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona izlūku vienības komandieris E. Mednis, kurš 1916. gada vasarā darbojās L.

Puņina partizānu vienībā

LKM2-272-FT/pOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

21. Priekšmets E. Mednim 1916. gadā pasniegtais apbalvojums – 4. šķiras LKM 7,5 x 3,5 cm Vitrīnā48

Serbijas Baltā ērgļa ordenis 2-27390/1756-NSOriģināls

22. Priekšmets Izlūku vienībās izmantots Krievijas impērijas armijas virsnieka tālskatis ar futrāli

1536-VI1025-VIOriģināls


10.3. 1916. gada augusta kaujas pie SmārdesTeksts Pēc neveiksmēm pie Ķekavas, 12. armijas komandieris

nolēma mainīt uzbrukuma virzienu, attīstot jaunu uzbrukumu Tukuma virzienā. Uzbrukums sākās pie Smārdes augusta beigās, kad 5. Zemgales un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljoni kopā ar sibīriešiem ieņēma vācu nocietinājuma līniju, kur arī nostiprinājās. Šim uzbrukumam sekoja vairāku nedēļu ilgas izlūkvienību sadursmes, kuras neizmainīja stāvokli frontē.

Ārpus vitrīnas

Dienasgrā-matas

fragments

„Vakarā gājām dežūrēt pie jaunizvirzītās ierakumu līnijas. Šo vietu ienaidnieks nikni apšaudīja ar artilērijas un šauteņu uguni, mēs tikpat laipni viņam atbildējām. Iznāca īsta raganu nakts ar elles mūziku un ūdeni piedevām. Koki krita, sīca svina lodes un granātu šķēpeles. Vispār patvēruma nebija, izņemot purvu.”- 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona apakšvirsnieka Rūdolfa Ivanova dienasgrāmatas ieraksts 1916. gada augustā

Ārpus vitrīnas

23. –

26.


5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Smārdes pozīcijās


27. –

29.

Priekšmeti (3 gb.)

Vācu armijas artilērijas šāviņi 453-VI1464-VI

LKM2-41157/1642-IE

Oriģināli

h – 90 cm Ārpus vitrīnas

30. Dokumenti un fotogrāfijas

Visu astoņu latviešu strēlnieku bataljonu (pulku) vēsture 1915. – 1917. gadā: komandieri, topogrāfiskās kartes ar attiecīgā bataljona (pulka) kaujas vietām, kauju apraksti, atmiņu fragmenti, bataljonu (pulku) sadzīve


ekrāns

49

11. Latviešu strēlnieki Nāves salāKarte - shēma Nāves salas nocietinājumi Ārpus vitrīnas

Teksts No 1916. gada aprīļa divi latviešu strēlnieku bataljoni - 2. Rīgas un 3. Kurzemes – cīnījās Ikšķiles priekštilta nocietinājumos. Salīdzinoši nelielais nocietinājumu placdarms Daugavas kreisajā krastā jeb tā sauktā Nāves sala izveidojās 1915. gada rudenī, kad Krievijas impērijas karaspēks bija spiests pārcelties uz Daugavas labo krastu. Abi bataljoni līdz rudenim Nāves salā pavadīja 119 dienas.Nāves salā nepārtraukti bija novērojamas savstarpējas apšaudes, jaunu nocietinājumu veidošana un izlūku sadursmes. Tā kļuva par savdabīgu pazemes pilsētiņu ar neskaitāmām ejām un zemnīcām. Tajās karavīri centās patverties arī 1916. gada oktobrī, kad pirmo reizi Latvijas teritorijā vācu karaspēka pielietoja indīgās gāzes. Gāzu uzbrukuma laikā Nāves salā latviešu strēlnieku bataljoni neatradās. Uzbrukumā cieta Nāves salā dislocētā 173. Kameņecas kājnieku pulka karavīri, kurus steidza nomainīt 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīri, taču arī viņus drīz nosūtīja atpūtā, jo sākās latviešu strēlnieku bataljonu pārformēšana par pulkiem

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Bija arī jau atvilkušies kādi pieci krievu saģiftēti gāzēm kareivji. Tie bija pirmie gāzu upuri, kurus mēs ieraudzījām. Viņi raustījās krampjos un zaļganpelēkas putas tiem bija ap lūpām. Tumsai metoties šie varoņi ar izķēmotiem ģīmju vaibstiem bija izdzisuši briesmīgās mokās.”- 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieka Jāņa Rankas atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Nāves salā lietota Kumanta – Zeļinska gāzmaska 382-VIOriģināls


2. Priekšmets Ierīce – tarkšķis – brīdināšanai gāzes uzbrukuma gadījumā LKM2-26899/3057-LP

Oriģināls

18 x 28 x 6 cm

Vitrīnā

3. Priekšmets Vācijas armijas pretgāzu masku respiratoru soma LKM 21 x 28 cm Vitrīnā50


4. Priekšmets Ierakumu veidošanā izmantota Krievijas impērijas armijas sapieru lāpsta

172-VIOriģināls


5. Priekšmets Ierakumu veidošanā izmantota vācu armijas karavīru sapieru lāpsta

295-VIOriģināls


6. Priekšmets Strēlnieka A. Freiberga kabatas pulkstenis, lietots Nāves salā 592/132-VIOriģināls

7 x 5 cm Vitrīnā

7. Fotogrāfija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīrs K. Pārums s-281-HOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieka K. Pāruma apbalvojumi par cīņām Nāves salā:

Vitrīnā

8. Priekšmets 4 pakāpes Sv. Jura krusts ar lenti 319-VIOriģināls

Ø 3,5 cm, h - 7 cm

Vitrīnā

9. Priekšmets 3 pakāpes Sv. Jura krusts ar lenti 318-VIOriģināls

Ø 3,5 cm, h - 7 cm

Vitrīnā

10. Priekšmets Sv. Jura medaļa; 320-VIOriģināls

Ø 3 cm Vitrīnā

11. Priekšmets Vācu 8. armijas štāba Ikšķiles rajona topogrāfiskā karte reljefā

103 x 132 cm

Ārpus vitrīnas

12. Priekšmets Nāves salā izmantots Krievijas impērijas armijas 58 mm mīnmetējs ФР 58 ar mīnu


h – 82, 126,5 x 53 cm

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Sākumā mums neparasts ierocis bija bumbmetējs, ar kuriem nepratām rīkoties. Saņemtos bumbmetējus paši izmēģinājām un iemācījāmies ar tiem rīkoties. Un pēc īsa laiciņa strēlnieki ar lielu veiklību izmantoja šo ieroci Nāves salā.”- 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona virsnieka Rūdolfa Klinsona atmiņas

Ārpus vitrīnas

13. –

16.


2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu strēlnieki Nāves salā


12. Karavīru dzīve ierakumos un aizmugurē abās frontes pusēs

51

Teksts Vairākus gadus gan vācu, gan krievu armijas karavīri, to vidū arī latviešu strēlnieki, pavadīja ierakumos, saskaroties ar kara realitāti – nāvi, bailēm un neziņu. Šādos apstākļos būtiski bija nezaudēt cilvēcību un nepalikt par nejūtīgu, aprobežotu kara „mašīnu”. Tādēļ no kaujām brīvajos brīžos karavīri lasīja grāmatas un laikrakstus, sportoja, spēlēja teātri, dziedāja un gatavoja suvenīrus no frontes, kurus sūtīja saviem tuviniekiem. Tie tāpat kā privātās vēstules bija būtiski, jo ļāva karavīram nezaudēt saikni ar savu civilo dzīvi un nejusties aizmirstam

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Tā ir viena no karalaika raksturīgajām parādībām, ka cilvēki, ejot pretī nezināmajam, bet apdraudētam liktenim, instinktīvi meklē iespējamo garīgo baudu.”- Rezerves latviešu strēlnieku bataljona komandiera pulkveža Kārļa Goppera atmiņas

Ārpus vitrīnas

12.1. Vācu karavīru sadzīveTeksts Vācu karavīri, atrodoties ilgstoši ierakumos, lielu uzmanību

veltīja savu zemnīcu iekārtošanai, kuras bija kļuvušas par veselu pilsētiņu frontē – ar baznīcu, kareivju klubu, kafejnīcām. Labiekārtotajās būvēs vācu kareivji un virsnieki pavadīja brīvo laiku, muzicējot, spēlējot kārtis un citos veidos baudot atpūtas brīžus

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Apskatot vācu zemnīcas, pārliecinājāmies, ka vācieši te dzīvojuši kā mazā pilsētiņā. Zemnīcas ļoti ērtas ar gultām, podiņu krāsnīm, galdiem un krēsliem, pat trimo spoguļa netrūka. Atsevišķā zemnīcā iekārtota baznīca. Tālāk kantīne ar alkoholiskiem dzērieniem, lašiem, ikriem un citām delikatesēm. Netrūka arī pirts ar dezinfekcijas kameru un kādas zemnīcas ar uzrakstu „Lusthauss””. - 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka praporšcika Harija Bunduļa atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Vācu kareivja krūzīte 3218-VIOriģināls

10 x 11 x 6 cm

Vitrīnā

2. Priekšmets Vācu karavīru ūdens blašķe s-524/114-VI 24 x13 x 4 Vitrīnā52

Oriģināls cm3. Priekšmets Vācijas armijas karavīru katliņš LKM


h – 18 cm, 15,5 x 9,5

cm

Vitrīnā

4. Priekšmets Vācu armijas kombinētā karote – dakša LKM2-16449/1829-LP

Oriģināls

23,5 x 4,8 cm

Vitrīnā

5. Priekšmets Vācu karavīra saliekamais nazis LKM2-21046/2284-LP

Oriģināls

1,5 x 10 x 1,5 cm

Vitrīnā

6. Priekšmets Vācu armijas karavīru sinepju trauks LKM2-46769/4782-LP

Oriģināls

h – 8,5 cm, ø apakšas – 4,5 cm, ø augšas – 5

cm

Vitrīnā

7. Priekšmets Vācu degvīna pudele LKM2-35262/3871-LP

Oriģināls

27 x ø 6 cm Vitrīnā

8. Priekšmets Vācu alus pudele LKM2-35256/3868-LP

Oriģināls


9. Priekšmets Vācu karavīra spogulītis ar Vācijas bruņoto spēku virspavēlnieka P. Hindenburga attēlu

LKM2-16049/1754-LP

Oriģināls

7 x 5 cm Vitrīnā

10. Priekšmets Vācu karavīra zobu suka LKM2-16210/1767-LP

Oriģināls

14 x 1 cm Vitrīnā

11. Priekšmets Vācu armijas metāla kārbiņa higiēnai s-3983/714-VIOriģināls

1,5 x ø 4 cm Vitrīnā

12. Priekšmets Vācu Solingen firmas bārdas nazis un siksna 5313/873-VIOriģināls

16 x 3 cm Vitrīnā

13. Priekšmets Pelnu trauks ar Bismarka portretu LKM2-49155/4955-LP

Oriģināls


53

14. Priekšmets Vācu kareivja etvija LKM2-17018/1930-LP

Oriģināls

12 x 9,5 x 2 cm

Vitrīnā

15. Priekšmeti Sērkociņu kārbiņu apvalki LKM 2-16262/1782(1-

2)-LPOriģināls


16. –

17.


Vācu karavīru zemnīcu iekšskati un sadzīve aizmugurē Kopijas Ārpus vitrīnas

18. Priekšmets Mūzikas instruments – vācu armijas sitamās bungas LKM2-18508/2069-LP

Oriģināls

h – 17,6 cm, ø 38,5 cm


19. Priekšmets Vācu armijas karavīru uzkabes āķis bungām LKM2-36423/4055-LP

Oriģināls

20,5 x 8,5 cm

Vitrīnā

20. Priekšmets Vācu karavīra mutes ermoņikas (blūmīzers); LKM2-33043/3720-LP

Oriģināls

18 x 3 x 2 cm

Vitrīnā

21. Priekšmeti Vācu kareivju spēļu kārtis (36 gb.) LKM2-16253/1773-LP

Oriģināls


22. Priekšmets Vācu karavīra pašdarināta vāze LKM2-26895/3053-LP

Oriģināls


23. Priekšmets Vācu karavīra glāzīte, izgatavota no patronas čaulas LKM2-49754/4988-LP

Oriģināls

6,5 x ø 4 x ø 2,5 cm

Vitrīnā

24. Priekšmets Vācu karavīra glāzīte, izgatavota no šāviņa čaulas LKM2-49755/4989-LP

Oriģināls

6 x ø 6,5 x ø 5 cm

Vitrīnā

25. Priekšmets Gredzens ar Vācijas impērijas karogu LKM2-1831/62-LP

Oriģināls

ø 2 cm Vitrīnā

54

26. –

29.

Atklātnes(4 gb.)

Vācu karavīru sadzīve 2-7728/48(1-4)-VA

Oriģināli

9 x 14 cm Vitrīnā

30. Fotogrāfija Vācu karavīru improvizētais „orķestris” lauku sētā Kurzemē LKM2-38855/1812-FT

Kopija


31. Fotogrāfija Vācu apakšvirsnieki atpūtā zaļumos frontes aizmugurē A. Tomašūna privātkolekcija

Kopija


12.1. Latviešu strēlnieku sadzīveTeksts Ar sevišķi aktīvu kultūras dzīvi izcēlās latviešu strēlnieki –

katrā bataljonā bija bibliotēka, savs dramatiskais pulciņš, pūtēju orķestris, vairākas reizes gadā tika organizētas strēlnieku sporta spartakiādes. Strēlnieki savā brīvajā laikā daudz dziedāja gan pašu sacerētas, gan arī tautasdziesmas

Ārpus vitrīnas

Vēstules fragments

„Šodien, lai gan ir svētdiena, visi aizņemti ar darbiem, kā nu kurais. Viens spēlē ermoņiku, kādi četri dzied „apsegloju melnu kuili”. Kārlis ar Ernestu un vēl kādi četri dūšīgi sarauj uz acīti.”- 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona jefreitora Emīla Pudeļa vēstule līgavai 1916. gadā

Ārpus vitrīnas

32. Priekšmets Strēlnieku panna ēdiena pagatavošanai LKM2-13438/1343-LP

Oriģināls

ø 22 cm, gar. – 46,5 cm

Vitrīnā

33. Priekšmets Latviešu strēlnieka katliņš LKM2-26897/3055-LP

Oriģināls

13 x 16 x 11 cm

Vitrīnā

34. Priekšmets Latviešu strēlnieka tējas trauks 1171-VIOriģināls

12 x 9 x 6 cm

Vitrīnā

35. Priekšmets Latviešu strēlnieka tējkanna 4758-VIOriģināls


36. Priekšmets Krievijas impērijas armijas karavīru stikla ūdens blašķe LKM2-47980/4884-LP

Oriģināls

20,5 x 11,5 cm

Vitrīnā

55

37. Priekšmets Strēlnieka pašdarināta koka karote LKM2-15986/1694-LP

Oriģināls

gar. 23,8 cm, smeļ.daļ. 7,3

x 5 cm

Vitrīnā

38. Priekšmets Strēlnieka pašdarināta dakšiņa LKM2-26913/3071-LP

Oriģināls


39. Priekšmets Higiēnas bļodiņa bārdas dzīšanai LKM2-13439/1344-LP

Oriģināls

ø 12,5 cm, h – 2,3 cm

Vitrīnā

40. Priekšmets Iļģuciema alus ekstrakta pudele LKM2-46770/4783-LP

Oriģināls


41. –

44.


Latviešu strēlnieku sadzīve ierakumos (ēšana, lauka virtuves, bārdas skūšana u.c.)


Atmiņu fragments

„Šajā laikā sāka attīstīties Nāves salā arī „ierakumu rūpniecība”. Tajā ietilpa gredzenu, karošu un iemutņu pagatavošana no šāviņu galviņu alumīnija gredzeniem. Strēlnieki tik ļoti bija ar šo nodarbību aizrāvušies, ka uz katra nokrituša šāviņa vietu steidzās veseliem bariem. Protams, ka neiztika arī bez nelaimes gadījumiem, un viens otrs zaudēja ne tikai pirkstus un rokas, bet arī dzīvību. Vēlāk iemutņus sāka pagatavot arī no rokas granātu degļu kapara caurulēm, izņemot no tām sprāgstošo dzīvsudrabu. Bija jāsper stingri soļi šādas pārgalvības apkarošanai. Viena otra daiļava , nēsājot šādu gredzenu, nemaz neiedomājās, ka tā pagatavošana bija saistīta ar lielām dzīvības briesmām”.- 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona poručika Heinriha Jurēviča atmiņas

Ārpus vitrīnas

45. Priekšmets Strēlnieka pašdarināta koka karote LKM2-15986/1694-LP

Oriģināls

22,2 cm, 7,3 x 5 cm

Vitrīnā

46. Priekšmets Strēlnieka pašdarināts katliņš LKM2-26911/3069-LP

9 cm x ø 21 cm

Vitrīnā

56

Oriģināls47. Priekšmets Strēlnieka pašdarināta krūzīte LKM


7,5 x ø 8 cm Vitrīnā

48. Priekšmets Strēlnieka pašdarināts nazītis LKM2-16448/1828-LP

Oriģināls

0,7 x 11,5 cm

Vitrīnā

49. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarinātas šķiltavas LKM2-16017/1722-LP

Oriģināls

8,3 x 3,9 x 1,6 cm

Vitrīnā

50. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarināta pīpe LKM2-16257/1777-LP

Oriģināls


51. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarināta iemute 184-VIOriģināls

8 x 4 cm Vitrīnā

52. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarināts pelnu trauks 405-VIOriģināls


53. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarināts svečturis LKM2-26906/3064-LP

Oriģināls

4,5 x 20 x 12 cm

Vitrīnā

54. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarināta tintnīca no šāviņu čaulām LKM2-16573/1845-LP

Oriģināls

19 x 14 x 14 cm

Vitrīnā

55. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarināta tintnīca (granāta) 4760-VIOriģināls


56. Priekšmets Latviešu strēlnieku pašdarināts tintes susināmais 372-VIOriģināls

9 x 12 x 6 cm

Vitrīnā

57. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarināts spalvaskāts 164-VIOriģināls


58. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarināts spalvas nazītis LKM2-16448/1828-LP

Oriģināls

0,7 x 11,5 cm

Vitrīnā

59. Priekšmets Latviešu strēlnieka pašdarināta pildspalva 176-VI 12 x 1 cm Vitrīnā

57

Oriģināls60. Priekšmeti Latviešu strēlnieku frontē darināti gredzeni (15 gb.) 384-VI

Oriģināliø 2 cm Vitrīnā

Centrālais eksponāts61. Priekšmets Strēlnieka Teodora Jansona pašdarināta aproce 1164-VI

Oriģināls3 x ø 6 cm Vitrīnā

62. Priekšmets Strēlnieka J. Baloža darināta strēlnieku pulku krūšu nozīme 102-VIOriģināls

5 x 5 cm Vitrīnā

63. Priekšmets Strēlnieka P. Dīcmaņa darināts atslēgas piekariņš – miroņgalva

LKM2-16152/1761-LP

Oriģināls


64. Priekšmets 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka 3. Rotas strēlnieka Mārtiņa Liepas etvija

KM3-837/41-LP

Oriģināls

h – 1,5 cm, 10 x 7,5 cm

Vitrīnā

65. Fotogrāfija 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka karavīri izgatavo rotas lietas no vācu artilērijas munīcijas

12020(38)-HKopija

Ārpus vitrīnas

66. Fotogrāfija 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka karavīri izgatavo rotas lietas no vācu artilērijas munīcijas

12020(39)-HKopija

Ārpus vitrīnas

67. Fotogrāfija Latviešu strēlnieki izdedzina sprāgstvielu no artilērijas šāviņa, lai iegūtu materiālu rotas lietu izgatavošanai



Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Redzu nemierīgo Mārtiņu, kurš vistraģiskākos momentus varēja pastāstīt dullu joku. Viņš bija ģēnijs mīlestības vēstuļu sacerēšanā. Un plaša bija viņa korespondence. Visus vaļas brīžus viņš ziedoja lirisku vēstuļu sacerēšanai.”- Strēlnieka M. Gaiļa atmiņas

Ārpus vitrīnas

Vēstules fragments

„Sveika godājamā tautiete! Sveicinu jūs ar šīm rakstu rindiņām. Tik neņemiet par ļaunu, kas es jums rakstu, jo es jūsu adresi uzzināju caur savu draugu. Viņš jūsu adresi bija uzgājis avīzē.- 2. Rezerves kājnieku bataljona Krišjāņa Reina vēstule Kurzemes bēglei Otīlijai Krampei

Ārpus vitrīnas

68. –

Dokumenti(5 gb.)

Latviešu strēlnieku vēstules tuviniekiem LKM2-49211/926-DK


58

72. 2-49210/925-DK2-49213/928-DK2-49228/943-DK

2-50239/1002-DK

Oriģināli73. –

74.

Dokumenti (2 gb.)

Latviešu strēlnieku vēstules tuviniekiem uz bērza tāss LKM2-32985/745-DK

LKM2-32986/746-DK

Oriģināli


75. Dokuments Krievijas impērijas armijas karavīru vēstules veidlapa s-998-HOriģināls


Fotogrāfija Karavīrs raksta vēstuli tuviniekiem ierakumos LKM2-51181/3614-FN

Kopija


Atmiņu fragments

„Latviešu strēlnieku bija pavisam cits garastāvoklis nekā krievu pulkos. Mēs cīnījāmies savā dzimtenē, mums bija daudz tādi morālisku faktoru, kuri cildināja garu un dūšu. Kur nāca latviešu strēlnieki, tur bija jautra dzīvība, vai tas būtu aizmugurē, vai pozīcijās.”- 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandiera pulkveža Jukuma Vācieša atmiņas

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Izlūku komandas strēlnieki bija lieli dziesminieki, bet īpaši varens jaunākais apakšvirsnieks Dravnieks. Par Dravnieku paši izlūki stāstīja, ka viņš dziedot naktī pamodies un klusējot tikai tad, kad mute pilna.”- 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka ložmetējnieka Voldemāra Kraukļa atmiņas

Ārpus vitrīnas

76. Priekšmets 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieka Fleija rokas ermoņikas (bajāns)

LKM2-40774/4331-LP

Oriģināls

h – 34 cm, 37,5 x 20,2

cm


77. Priekšmets Latviešu strēlnieka K. Puķīša vijole s-1107-VIOriģināls

60 x 22 cm, lociņš- 75 x

Vitrīnā

59

3 cm78. Priekšmets Latviešu strēlnieka R. Feldmaņa kornete s-385-VI

Oriģināls45 x ø 5 cm Vitrīnā

79. Priekšmets Latviešu strēlnieka nošu līniju vilcējs s-514-VIOriģināls


80. Dokuments Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejas godalgotā kapelmeistara Jura Burharda „Sēru marša” nošu

lapas

s-1499/147-bOriģināls


81. Dokuments Komponista Jura Jurjāņa „Latviešu marša” nošu lapas s-1498/146-bOriģināls


82. Brošūra „Brīvības cīņu dziesmas”. 1917.g. s-35463/5198-bOriģināls


83. Brošūra „Strēlnieku dziesmas”. 1916.g. 388-bOriģināls


84. Dokuments 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pūtēju orķestra koncertafiša

21030/20853-VII 45 x 30 cm Vitrīnā

85. Dokuments 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka aktieru trupas izrādes afiša

s-304/57-VIIOriģināls


86. Dokuments Latviešu strēlnieku rezerves pulka muzikāli – dramatiskā vakara afiša



87. Dokuments 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona žurnāls „Latviešu strēlnieks”. 1916.g.

8506/1981-bOriģināls


88. Dokuments 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona žurnāls „Cīņas biedrs”, 1916.g.

1502/150-bOriģināls


89. –

93.


Latviešu strēlnieki muzicē ierakumos, latviešu strēlnieku orķestri, teātra trupu izrādes frontē, latviešu strēlnieki sporto


Atmiņu fragments

„Visā nometnē klusa miegainība. Tikai ap pulksten desmitiem, kad izsniedza pusdienas, sākās kustība un rosība, bet garastāvoklis tomēr stipri nospiests. Te štābkapteinis Elsis, kam īpaši laba balss, uzsāk dziesmu „Pulcējaties, latvju dēli..”, un kā uz burvja mājienu visi atdzīvojas. Cik daudz reižu šī dziesma bija jau dziedāta, bet nekad tā nebija

Ārpus vitrīnas

60

skanējusi tik izjusti un aizgrābjoši kā šoreiz. „Labi, labi, Elsi! Ne uz bērēm, ne uz kaut kādu kauna darbu ejam, bet ejam pildīt savu svētāko uzdevumu – aizstāvēt dzimteni, un tāpēc – galvu augšā. Kad jau mirt, tad mirt ar mūziku” – uzmundrina visus vecais Kalniņš, bet paša seja ar visu piespiesto jautrību ir drūma un nospiesta.”- 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka kapteiņa Paula Valdmaņa atmiņas par pulka iziešanu uz Ziemassvētku kaujām

13. Latviešu strēlnieki Ziemassvētku un Janvāra kaujās

Karte – shēma Ziemassvētku un Janvāra kaujasTeksts Jau 1916. gada jūlijā beigās latviešu strēlnieku bataljonus

sāka pārformēt par divu bataljonu pulkiem, kurus novembra beigās apvienoja divās brigādēs. Šajā pat laikā latviešu strēlnieki tika gatavoti 1916. gada ziemai un jaunajām kaujas operācijām, kuras strēlniekiem nesa līdz šim nepieredzētus zaudējumus

Ārpus vitrīnas

1. Fotogrāfija 1. Latviešu strēlnieku brigādes komandieris ģenerālis Augusts Misiņš

KFFDA0600-4Kopija

Vitrīnā

2. Fotogrāfija 2. Latviešu strēlnieku brigādes komandieris pulkvedis Andrejs Auzāns

Neg. Nr.KM-1149

Vitrīnā

3. Priekšmets Pulkveža Andreja Auzāna 4. pakāpes Sv. Jura ordenis – apbalvojums par Ziemassvētku kaujām

LKM823-NS

Oriģināls

Ø 3,5 cm, lente- 2,5 cm

Vitrīnā

4. Fotogrāfija 1. Latviešu strēlnieku brigādes štāba adjutants poručiks Pēteris Dūdiņš

351/16-FOriģināls


5. Priekšmets 1. Latviešu strēlnieku brigādes štāba adjutanta P. Dūdiņa strēlnieka krūšu nozīme



6. Dokuments 1. Latviešu strēlnieku brigādes štāba kaujas žurnāls s-465/99-VIOriģināls


7. Priekšmets 1. Latviešu strēlnieku brigādes štāba spiedogs 155-VI 3 x ø 3,5 cm Vitrīnā

61

Oriģināls8. Fotogrāfija 2. Latviešu strēlnieku brigādes štāba priekšnieks štābkapteinis

Voldemārs Ozolss-3929/2017-F


Priekšmets 2. Latviešu brigādes štāba priekšnieka štābkapteiņa Voldemāra Ozola 4. šķiras Sv. Jura ordenis – apbalvojums par

Ziemassvētku kaujām

693-VIOriģināls

Ø 3,5 cm Vitrīnā

9. Priekšmets Latviešu strēlnieku uzpleču zīme (metāls) 1162-VIOriģināls

5 x 3 cm Vitrīnā

10. Priekšmets Latviešu strēlnieku pulku krūšu nozīme 1566-VIOriģināls

4,4 x4,4 cm Vitrīnā

Teksts Jelgavas operācijas, kas vēlāk ieguva Ziemassvētku kauju nosaukumu (kaujas norisinājās no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila, savukārt pēc vecā – no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim), mērķis bija pārraut vācu pozīcijas 30 km iecirknī no Lielā Tīreļa līdz Olainei, lai attīstītu tālāk ofensīvu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā. Sekmīgas operācijas gadījumā ieņemtu Jelgavu un sāktos Kurzemes un Zemgales atbrīvošana. Rīgas frontes iecirknī vācieši bija uzbūvējuši ļoti stipru nocietinājumu sistēmu un uzbrukumam bija jāatrod visvājāk nocietinātais rajons. Tas bija Tīreļpurvs, kura rajonā vienīgie nocietinātie punkti bija Ložmetējkalns un Mangaļu mežsarga māju apkārtne. Lai realizētu sekmīgu uzbrukumu, būtisks bija operācijas unikālais plāns, kurš ilgstoši tika turēts slepenībā – nakts uzbrukums bez artilērijas sagatavošanas uguns. Vāciešus cerēja pārsteigt negaidīti laikā, kad viņi to vismazāk gaidīja – pareizticīgo baznīcas Ziemassvētkos. Kā galveno triecienspēku izmantoja latviešu strēlnieku divas brigādes, kas vienīgo reizi šo kauju laikā tika apvienotas vienā divīzijā.

Ārpus vitrīnas

Dienasgrā-matas

fragments

„22. decembrī. Šorīt mums paziņoja, ka rīt plkst. 05.00 jāiet uzbrukumā. Šoreiz iešot triecienā visi astoņi latviešu strēlnieku pulki. Sākām gatavoties savam gaidāmam uzdevumam. Pirmais darbs bija apģērbt tīru veļu un visas

Ārpus vitrīnas

62

pārējās liekās mantiņas ielikt savās mantu somās. Pievienojām somām savu mājinieku adreses un nodevām to visu savas rotas saimniecības vadītājam uzglabāšanai. Arī durkļu makstis nodevām vīram, sev paturot tikai šauteni ar kailo durkli, granātu somu, pretgāzu masku. Savu parasto normu papildinājām divkārtīgi, jo saņēmām papildus krūšu patronu somas pilnas patronām. Tad notika durkļu asināšana uz kāda ķieģeļa vai akmeņa, bet par visām lietām rakstījām vēstules mājiniekiem, rakstījām, varbūt, pēdējos sveicienus, jo nezinājām, kur un kādos apstākļos būsim rīt kaujas laukā.”- 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona apakšvirsnieka Rūdolfa Ivanova dienasgrāmatas ieraksts pirms Ziemassvētku kaujām

11. Priekšmets 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka jefreitora šinelis VL-11Oriģināls

130 cm x 45 cm


12. Priekšmets Krievijas impērijas armijas karavīra formas tērpa siksna LKM2-10454/1015(2)-

LPAtdarinājums


13. Priekšmets Latviešu strēlnieka formas tērpa cepure LKM2-8907/806-LP

Oriģināls

Ø 27 cm Vitrīnā

14. Priekšmets Krievijas impērijas armijas karavīra patronsoma 390-VIOriģināls


15. Priekšmets Latviešu strēlnieka bandoljēras tipa krūšu patronsoma LKM2-33545/3739(1)-

LPOriģināls


16. Priekšmets Japāņu Arisakas sistēmas šautene ar durkli.Japāņu šautenes bija strēlnieku bruņojumā no 1916. gada

rudens


Garums – 175 cm

Vitrīnā

17. Priekšmets Krievu 1915.g. parauga Novicka -Fjodorova inženiertehniskā rokas granāta

421-VIOriģināls


18. Priekšmets Krievijas impērijas armijas dzeloņstiepļu griežamās šķēres 603-VI 62 x 13 cm Vitrīnā63

Oriģināls19. Priekšmets Latviešu strēlnieku pulku virsnieka formas tērpa blūze LKM



20. Priekšmets Krievijas impērijas armijas bašliks LKM2-53414/5295-LP

Oriģināls


21. –

24.


Latviešu strēlnieku pulki pirms Ziemassvētku kaujām un došanās uz fronti


Atmiņu fragments

„Kritušo noasiņojošie un sastingušie ķermeņi vairs neklausīja, bet dzīvie turējās labi. Viņos mita griba, kaut arī tie ļoti cieta. Nekas vairs nesargāja pret aukstumu. Tas spiedās cauri mētelim, svārkiem un piekļāvās ādai kā lietus, kad tas jau caurspiedies drānai. Apavi acumirklī caursala. Radās sajūta, ka aukstums spiežas pat cauri ādai. Laimīgs bija tas, kas varēja izdarīt kustības, bet, stāvot ierakumā sargu vietā, zābaku zoles piesala zemei.”- Vācu 8. armijas virsnieka Emīla Herolda atmiņas par Ziemassvētku kaujām

Ārpus vitrīnas

25. Priekšmets Vācu sargkareivju koka tupeles VL- 12014Oriģināls

40 x 12 x 10 cm


26. Priekšmets Vācu armijas karavīra rokas sildītājs LKM2-26888/3046-LP

Oriģināls

11,5 x 5,5 x 2,5 cm

Vitrīnā

27. Priekšmets Vācu armijas karavīra rokas sildītājs LKM2-26889/3047-LP

Oriģināls

11,5 x 5,5 x 2,5 cm

Vitrīnā

28. Priekšmeti Vācu karavīru zābaku apkalumi ar dzelkšņiem LKM2-26896/3054(1-

2)-LPOriģināli

10 x 10,5 cm, ar ķēdēm

– 13 cm

Vitrīnā

29. Priekšmets Vācu prizmas tipa tranšeju periskops LKM2-41550/4365-LP

33 x 12,5 x 11,2 cm

Vitrīnā

64

Oriģināls30. Priekšmets Vācu Mauzera sistēmas raķešpistole M.1894 283-VI

OriģinālsGarums - 35,8 cm

Vitrīnā

31. Fotogrāfija Vācu karavīri ierakumos Tīreļpurvā 1916. gadā LKM2-43142/1967-FT

Oriģināls


32. Fotogrāfija Vācu karavīri pie M-08 sistēmas ložmetēja ierakumos Ložmetējkalna rajonā 1916. gadā

LKM2-37808/2312-FN

Kopija

Vitrīnā

33. Fotogrāfija 27. Karaliskā Jēgeru bataljona somu karavīri Tīreļpurvā pie Mangaļu mājām 1916. gada ziemā

Vācu armijas sastāvā Rīgas frontē no 1916. gada karoja somu brīvprātīgo bataljons

Kopija Vitrīnā

34. Fotogrāfija 27. Karaliskā Jēgeru bataljona somu karavīri Rīgas frontē Neg. Nr. KM/RN-2887

Kopija

Vitrīnā

35. –

36.


Vācu karavīri ierakumos Tīreļpurvā Kopijas Ārpus vitrīnas

37. Priekšmets Vācu balsta ložmetējs M.G.08 ar četrkāju balstu LKM7-40981/1589-IE

Oriģināls

146 x 81,3 cm

Ārpus vitrīnas

38. Priekšmets Ūdens kanna balsta ložmetēja M.G.08 dzesēšanai LKM2-39597/1508-IE

Oriģināls

16,8 x 36 x 8,2 cm

Ārpus vitrīnas

39. Priekšmets Ložmetēja M.G.08 patronkārba divām patronlentām LKM2-40983/1591-IE

Oriģināls

17 x 38,5 x 18,3 cm

Ārpus vitrīnas

Teksts Strēlnieku pulki kauju laikā pārrāva vācu fronti un ieņēma visas trīs vācu ierakumu līnijas, taču papildspēku trūkuma dēļ nespēja tās noturēt. Jau Ziemassvētku kauju laikā un tām sekojošo Janvāra kauju laikā vāciešiem izdevās atgūt lielāko daļu zaudētās teritorijas. Rezultātā Krievijas impērijas armijas operācijas plāns netika sekmīgi realizēts. Tika iegūtas tikai

Ārpus vitrīnas

65

trofejas, gūstekņi un daži kvadrātkilometri Ložmetējkalna apkārtnē. Taču zaudējumi bija nesalīdzināmi lielāki. Latviešu strēlnieku brigādes zaudēja ap 9000 karavīru, kas bija krituši, ievainoti vai bezvēsts pazuduši

Atmiņu fragments

„Apklusa šaušana un pretim mums pacēlās zili pelēki stāvi ar pret mums vērstiem tērauda durkļiem. Parastā šauteņu un lielgabalu trokšņa vietā šķindēja durkļi, jaucoties ar cilvēku vaidiem. Smagi krita te vienā, te otrā pusē gan zilie, gan pelēkie tēli, un baltais sniegs krāsojās asinīm.”- 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka praporščika V. Ābeltiņa atmiņas par Janvāra kaujām

Ārpus vitrīnas

40. Fotogrāfija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka štābkapteinis Jēkabs Elsis, kritis 1917. gada janvāra kaujās

s-4353-FOriģināls


41. Priekšmeti 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka štābkapteiņa Jēkaba Elša uzpleči

LKM2-16410/1803(1-

2)-LPOriģināli

14 x 6 cm Vitrīnā

42. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka strēlnieks Roberts Poga, kritis 1917. gada janvāra kaujās


14 x 9 cm Vitrīnā

43. Dokuments Roberta Pogas vēstule līgavai Marijai Feldmanei pirms 1917. gada janvāra kaujām

LKM2-650/2-DK

17 x 9 cm Vitrīnā

44. Fotogrāfija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka karavīri pirms Ziemassvētku kaujām 1916. gada decembrī. Pirmais no labās

– Kristaps Zīle

38/199-FOriģināls


45. Priekšmets Šrapņeļa lode, ar kuru Ziemassvētku kaujās sirdī ievainoja Kristapu Zīli

840/1144-VIOriģināls

Ø 1 cm Vitrīnā Centrālais eksponāts

46. Priekšmets Koka stumbra fragments ar iestrēgušu lodi 486-VIOriģināls

6,5 x 5 x 4 cm

Vitrīnā

47. Priekšmets Koka stumbra fragments ar iestrēgušu šķembu 485-VIOriģināls


48. –

51.

Fotogrāfija (4 gb.)

Ziemassvētku kaujās kritušie latviešu strēlnieki LKM2-12055/707-FT

LKM2-12054/706-FT

9 x 14 cm

66

1874/857-F1873/856-F

Oriģināli52. –

56.


Latviešu strēlnieku pulku karavīri pēc Janvāra kaujām, ieņemtajās vācu pozīcijās Ložmetējkalnā; Ziemassvētku un

Janvāra kaujās kritušie strēlnieki kaujas laukā, gūstā saņemtie vācu karavīri


57. Video-hronika 1920. gadā filmēta hronika par ierakumiem Ložmetējkalna apkārtnē


14. Kara mediķu cīņa par karavīru dzīvībuTeksts Ziemassvētku un Janvāra kaujas nesa smagus upurus abām

karojošām pusēm – tūkstošus kritušo un ievainoto. Abās frontes pusēs daudzu simtu karavīru dzīvības izglāba sanitāri un feldšeri, kuri iznesa ievainotos no kaujas lauka un nogādāja sanitārajos punktos. Šeit par karavīru dzīvībām cīnījās kara ārsti, kuri veica neatliekamas operācijas, sniedza pirmo palīdzību tiem, kurus varēja transportēt uz aizmugures hospitāļiem un lazaretēm. Tur rūpes par ievainotajiem uzņēmās pieredzējuši mediķi un žēlsirdīgās māsas. Ievainotos latviešu strēlniekus veda uz Latviešu strēlnieku bataljonu apvienoto lazareti, kurā no 1916. gada janvāra līdz 1918. gada martam ārstējās 4257 karavīri. No 1917. gada janvāra darbojās arī pirmās un otrās latviešu strēlnieku brigāžu lazaretes, kas pamatā nodarbojās ar infekcijas slimību ārstēšanu un profilaksi. Rezultātā mediķiem izdevās novērst epidēmiju izplatīšanos frontē. Pašaizliedzīgi un godprātīgi pildot savu darbu, gan pie operācijas galda, gan kaujas laukā, mediķi kara laikā veica patiesu varoņdarbu – glāba pašu dārgāko – cilvēku dzīvību. Taču daudzus karavīrus neizdevās izglābt, daudzi palika invalīdi uz visu mūžu

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Trīs dienas un naktis cauri strādājām bez pārtraukuma. 23. decembrī sāka ierasties pirmie ievainotie. Starp citiem ievainotiem ap plkst. 10 rītā ieradās arī kapteinis Briedis,

Ārpus vitrīnas

67

kuram bija sadragāti labās rokas kauli, bet kurš gan par sāpēm nežēlojās, bet gan nožēloja, ka vācieši viņam bija arī sašāvuši rokas pulksteni – viņam dāvātu dārgu piemiņu.”- 2. Latviešu strēlnieku brigādes galvenā ārsta Dr. Pētera Sniķera atmiņas

Atmiņu fragments

„Tad viņus sāka vest – gan smagajās mašīnās, gan lauku ratos. Citi nāca kājām tieši no kaujas lauka ar steigā pārsietiem ievainojumiem, putekļu un dubļu apklātos kaujas tērpos, asiņu piesūcinātos. Pie operācijas istabas durvīm vēl gulēja gara rinda ievainoto. Iekšā istabā dzīvība cīnījās ar nāvi. Dr. Jankovskis, miera pilns, ar savām svētītām rokām izdarīja operācijas, lika kopā salauztos kaulus, sakārtoja saplosītās miesas, pārsēja ievainojumus. Drudžainais darbs turpinājās visu dienu, visu nakti, kamēr vairs nebija neviena ievainotā ārpus durvīm.”- Apvienotās latviešu strēlnieku lazaretes medmāsas Annas Dinsbergas atmiņas par lazareti pēc 1917. gada Janvāra kaujām

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Vācijas armijas medicīniskā dienesta piedurknes uzšuve LKM2-16430/1813-LP

Oriģināls


2. Priekšmets Vācu pārsienamo saišu maisiņš LKM2-35266/3875-LP

Oriģināls


3. Priekšmets Vācu armijas farmaceitisku preparātu komplekts venērisku slimību ārstēšanai

LKM2-16438/1818-LP

Oriģināls

8,5 x 4 x 2 cm

Vitrīnā

4. Priekšmets Vācu armijas ārsta medicīnas sterilizators ar šļirci s-32668/618-VIOriģināls

18 x 8,2 x 4,5 cm

Vitrīnā

5. Priekšmets Krievijas impērijas armijas sanitāra rokas apsējs LKM2-13440/1345-LP

Oriģināls

12,5 x 36,5 cm

Vitrīnā

6. Priekšmets Krievijas impērijas armijā izmantota pretholēras aptieciņa (futlāris)

LKM2-41040/4332(1-

15 x 8 x 2 cm

Vitrīnā

68

8)-LPOriģināls

7. Priekšmets Krievijas impērijas armijas artilērijas daļu medicīnas dienesta feldšera uzplecis

LKM2-13120/1309-LP

Oriģināls

5,5 x 15,5 cm

Vitrīnā

8. Priekšmets Krievu zobārstniecības instrumentu komplekts, 1913.g. LKM2-41041/4333-LP

Oriģināls

h – 30 cm (ar atvērtu vāku) x 36,5 x 26

cm

Vitrīnā

9. Priekšmeti Kara ārsta medicīnisko instrumentu somiņa ar instrumentiem (16 gb.)

Deponēts no Medicīnas muzeja

Oriģināli

Izvietoti plaknē – 40 x

70 cm

Vitrīnā

10. Dokuments Rezerves latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgā sanitāra Vizentiusa Dzērves vizītkarte

LKM2-53454/1041-

DKOriģināls


11. Dokuments 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieka Jāņa Grundes slimības karte

LKM2-7222/416-DK

Oriģināls


12. Fotogrāfija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona vecākais ārsts Ernests Jansons



14 x 9 cm Vitrīnā

13. Fotogrāfija Apvienotās latviešu strēlnieku bataljonu lazaretes vadītājs Jānis Jankovskis

Neg. Nr.KM-RN-3048

Kopija

14 x 9 cm Vitrīnā

14. Fotogrāfija Ziemassvētku kaujās ievainotais 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 1. bataljona komandieris kapteinis Fridrihs Briedis Apvienotās latviešu strēlnieku bataljonu lazaretes

palātā 1917. gadā

LKM2-9737/530-FT

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

15. Fotogrāfija 2. Latviešu strēlnieku brigādes ārsti. Centrā – brigādes galvenais ārsts Pēteris Sniķeris

Deponēts no Medicīnas muzeja

Kopija

9 x 14 cm Vitrīnā

16. Fotogrāfija Profesors J. Jankovskis operācijas laikā Apvienotajā latviešu 2-80500/1966-F 9 x 14 cm Vitrīnā69

strēlnieku lazaretē Oriģināls17 Fotogrāfija Ievainotais 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris

Jānis Francis un žēlsirdīgā māsa Elza Grīvāne Apvienotās latviešu strēlnieku bataljonu lazaretes palātā 1916. gada jūlijā

LKM2-4938/347-FT

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

18. Fotogrāfija 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona virsnieki pie sanitārā punkta pirts Nāves salā. 2. no labās – bataljona

komandieris apakšpulkvedis Jānis KalniņšKatru nedēļu karavīri apmeklēja pirti, kurā mazgājās un tvaicēja apģērbu, lai cīnītos pret utīm kā tīfa pārnēsātāju


9 x 14 cm Vitrīnā

19. Fotogrāfija 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona sanitārais punkts pie Ķekavas 1916. gadā. Sanitārā punkta zemnīcas durvīs stāv

bataljona jaunākais ārsts Reinholds Sniķers



20. Priekšmets Krievu sanitārā punkta karogs Atdarinājums 120 x 100 cm

Ārpus vitrīnas

21. Priekšmets Sanitārajos punktos izmantota karavīru gulta LKM2-6362/430-LP

Oriģināls

h – 40, 155 x 60 cm

Ārpus vitrīnas

22. –

24.


Vācu ārsti un medmāsas Jelgavā Kopijas Ārpus vitrīnas

25. –

28.


Latviešu strēlnieku pulku sanitārie punkti frontē un latviešu strēlnieki apvienotajā lazaretē


Telpa starp 5. un 6. zāli


15. Kara spožums un realitāteTeksts Karam sākoties, visu karojošo valstu militārā un civilā vadība

heroizēja karu, radot sabiedrībā cerības par ātru uzvaru ar bagātīgām trofejām, militāriem apbalvojumiem un paaugstinājumiem dienesta pakāpēs. Taču karš nebeidzās dažos mēnešos, bet ievilkās uz četriem gadiem, iznīcinot miljoniem dzīvības, sagraujot cilvēku dzīves un radot

Ārpus vitrīnas

70

nepieredzētus postījumus. Ordeņus un medaļas nācās izcīnīt ar asinīm. Daudzi karavīri tos saņēma jau pēc nāves vai kļuvuši jau par invalīdiem. Cerēto spožo krustu vietā – neskaitāmi balti kapu krusti. Kara realitāte bija ierakumi, dubļi, utis, nāve, slimības, atšķirtība no tuviniekiem un neziņa par tiem. Kā vārdā? Vai atsevišķu valstu vadītāju un valdošo aprindu ambīcijas, politiskās un teritoriālās intereses, var attaisnot miljoniem izpostītas dzīves, zaudētas dzīvības?

Atmiņu fragments

„Būt karavīram likās sevišķi lepni, īpaši priekš skuķiem, kuri tad cerams mūs aplidotu un dievinātu no visām pusēm. Spriedām, cik katris būtu liels varonis, iegūtu apbalvojumus, paaugstinājumus un vēl tas galvenais – izšauties pēc sirds patikas.”- 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieka Mārtiņa Avotiņa atmiņas

Ārpus vitrīnas

Vēstules fragments

„Ja jau tu, manu mīļo sirsniņ, būtu tagad pie manis - tā būtu man visaugstākā goda alga, nekādu krustu un ordeņu nav vajadzīgs. Kādu prieku man viņi tagad atnes, tie krusti, kurus jau esmu uzdienējis? Itin nekāda! Pavisam esmu piemirsis, ka tādi man ir. ”- 130. Hersonas kājnieku pulka poručika Jāņa Kaļķa vēstule līgavai

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Atceros draiskulīgā Smildziņa vārdus – lai velns par stenderi paliek, bet krustu man vajag nopelnīt! Vai nu es dabūšu sudraba krustu, vai zelta, vai arī. „Vai arī koka!” pasteidzās vada komandieris viņam priekšā. Uz mata tā arī piepildījās. Smildziņš šodien nopelnīja divus krusts – Jura krustu un koka krustu.”- 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona izlūka Jāņa Auzenbaha atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Sv. Jura krusts, 1. šķira s-826-VIOriģināls

ø 3,5 cm Vitrīnā

2. Priekšmets Sv. Jura krusts, 2. šķira s-617-VI ø 3,5 cm Vitrīnā71

Oriģināls3. Priekšmets Sv. Jura krusts, 3. šķira s-806-VI

Oriģinālsø 3,5 cm Vitrīnā

4. Priekšmets Sv. Jura krusts, 4. šķira s-1121-VIOriģināls

ø 3,5 cm Vitrīnā

5. Priekšmets Sv. Jura medaļa, 1. šķira s-2234-VIOriģināls

ø 3 cm Vitrīnā


ø 3 cm Vitrīnā


ø 3 cm Vitrīnā

8. Priekšmets Sv. Annas ordenis, 3. šķira LKM2-3384/243-NS

Oriģināls

ø 4,3 cm Vitrīnā

9. Priekšmets Sv. Annas ordenis, 2. šķira LKM2-3385/244-NS

Oriģināls

ø 3,5 cm Vitrīnā

10. Priekšmets Sv. Annas ordeņa 4. šķiras zīme, stiprināma pie zobena spala LKM2-3394/253-NS

Oriģināls


11. Priekšmets Sv. Staņislava ordenis, 4. šķira LKM2-3382/ 241-NS

Origināls

5 x 5 cm Vitrīnā

12. Priekšmets Sv. Vladimira ordenis, 3. šķira LKM2-3383/242-NS

Oriģināls


13. Priekšmeti Krievijas impērijas kara ierēdņa uzpleči (2 gb.) LKM2-18980/2105(1-

2)-LPOriģināli


14. Priekšmeti Krievijas impērijas armijas ģenerālmajora uzpleči (2 gb.) LKM2-18984/2109(1-

2)-LPOriģināli

7 x 15 cm Vitrīnā

72

15. Priekšmeti(2 gb.)

Krievijas impērijas armijas podporučika lauka formas uzpleči LKM2-10451/1014(1-

2)-LPOriģināli

6 x 12 cm Vitrīnā


Krievijas impērijas armijas parādes formas podporučika uzpleči

LKM2-10450/1013(1-

2)-LPOriģināli

13 x 6 cm Vitrīnā


Krievu huzāru vienības rotmistra uzpleči LKM2-13117/1306(1-

2)-LPOriģināli

6,5 x 14,5 cm

Vitrīnā

18. –

23.

Atklātnes (6 gb.)

Krievijas impērijā kara laikā izdotas propagandas atklātnes 10839/7758-H10840/7759-H10843/7762-H10847/7766-H10845/7764-H10838/7757-H

14 x 9 cm Vitrīnā

24. Priekšmets Vācu 2. šķiras Dzelzs Krusts LKM4-17538/1263-NS

Oriģināls

ø 4,3 cm Vitrīnā

25. Priekšmets Vācu 2. šķiras Dzelzs Krusts ar lenti LKM2-6276/400-NS

Oriģināls

ø 4,3 cm, lente-3 cm

Vitrīnā

26. Priekšmets Vācu 2. šķiras Dzelzs Krusts ar lenti LKM2-25781/1678-NS

Oriģināls

ø 4,3 cm, lente-3 cm

Vitrīnā

27. Priekšmets Austroungārijas militāro nopelnu medaļa (Signum Laudi) ar lenti

LKM7-15401/1082-NS

Oriģināls

4,5 x 30 cm, lente - 4 x 5

cm

Vitrīnā

28. –

38.

Priekšmeti (11 gb.)

Pirmā pasaules kara laikā Vācijā izdotas kaujām un armijas virsniekiem veltītas piemiņas medaļas

LKM2-53437/2616-NS – 2-53447/2626-

NS

ø 3,3 cm Vitrīnā

73

Oriģināli39. Priekšmets Dekoratīvais šķīvis ar Vācijas ķeizara Vilhelma II un

Austroungārijas karaļa Franča Jozefa portretiemLKM


ø 25 cm Vitrīnā

40. Priekšmets Tasīte ar Vācijas bruņoto spēku virspavēlnieka P. Hindenburga portretu

LKM2-49159/4959(1)-

LPOriģināls

8 x 8 x 10 cm

Vitrīnā

41. Priekšmets Sudraba kausiņš ar Vācijas ķeizara Vilhelma II attēlu un monogrammu

LKM2-48914/4942-LP

Oriģināls

h – 6,5 cm, ø 7,5 cm

Vitrīnā

42. –

43.

Priekšmeti(2 gb.)

Vācu armijas Aleksandra I gvardes grenadieru pulka virsnieku uzpleči

LKM2-16433/1816(1-

2)-LPOriģināls


44. –

45.

Priekšmeti(2 gb.)

Vācu armijas Prūšu karaspēka daļu kapteiņa uzpleči LKM2-16411/1804(1-

2)-LPOriģināls


46. Priekšmets Vācu armijas prūšu karaspēka daļu virsnieka uzplecis LKM2-16412/1805-LP

Oriģināls


47. –

52.

Atklātnes(6 gb.)

Vācijas impērijā kara laikā izdotas propagandas atklātnes 2-7750/70-VA2-7751/71-VA2-7732/52-VA2-7728/61-VA2-7728/59-VA2-7728/57-VA

Oriģināli

9 x 14 cm Vitrīnā

53. –

56.


Latviešu strēlnieku un vācu karavīru apbalvošana Kopijas Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Durvis atveras un ienes ievainotu vācu gūstekni. Tūliņ pārsienam. Ievainojums vēderā, pēc mūsu domām – nāvīgs.

Ārpus vitrīnas

74

Gūstekņa acis mirdz drudžaini, kurās lasāma vēlēšanās – dzīvot, dzīvot! Viņš drudžaini jautā: „Vai drīz būšot izveseļoties? Negribētos mirt tik jaunam, nepilnus 20 gadus.” No rīta atmostoties dežūrējošais sanitārs ziņo, ka mūsu gūsteknis plkst. 5 miris.”- 2. Latviešu strēlnieku brigādes sanitāra Jāņa Kocera atmiņas

Vēstules fragments

„Sirds sāp un asaras birst, ka nevaru neviena vārda uzrakstīt. Rūdolfa tēvs un māte ir pavisam beigti. Māte nogrima dziļā raudāšanās un pakrita uz grīdas. Ak dievs, ak dievs! Vai tad mēs domājām, kad ziemu viņš bija mājā janvāra mēnesī, ka pēdējo reizi mēs redzam. Cerējām, ka vēl redzēsimies. Bet tagad vairs neredzēsimies.”- Kritušā strēlnieka Rūdolfa Apsīša māsas Ernas Apsītes vēstule

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Palikuši tikai vienkārši kareivju kapi, kuri greznoti ar baltiem priežu krustiem.”- Kara korespondenta Artura Tupiņa raksts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka žurnālā „Latviešu strēlnieks”

Ārpus vitrīnas

57. Priekšmets Cauršauta Krievijas impērijas armijas karavīra etvija LKM2-53382/5294-LP

Oriģināls


58. Priekšmets Ložu cauršauts krievu armijas zupas katliņš LKM2-18162/2030-LP

Oriģināls

16,5 x 13,3 cm

Vitrīnā

59. Priekšmets Cauršauta krievu karavīra krūze LKM2-18164/2032-LP

Oriģināls

h – 7,5 cm, ø 8 cm

Vitrīnā

60. Priekšmets Kritušo Krievu 12. armijas 20. Somijas Dragūnu pulka karavīru kapa plāksne

LKM2-26909/3067-LP

Oriģināls


61. Priekšmets Kritušo 10. Sibīrijas strēlnieku pulka kritušo karavīru kapa plāksne

LKM2-26910/3068-LP

Oriģināls


75

62. –

66.

Priekšmeti(5 gb.)

Krievijas impērijas armijas karavīru identifikācijas zīmes („Smertņiki”)

LKM2-16427/1810(1-

5)-LpOriģināli


67. Priekšmets Sašauta Vācu armijas bruņucepure M16 LKM2-26917/3075-LP

Oriģināls

h – 16,5, 32 x 24 cm

Vitrīnā

68. –

73.

Priekšmeti(6 gb.)

Vācu armijas karavīru identifikācijas žetoni LKM2-16263/1783(1-

6)-LPOriģināli


74. –

76.

Priekšmeti (3 gb.)

Vācu karavīru ievainojuma nozīmes LKM4-17535/1260(1-

3)-NSOriģināli


77. Dokuments Vācu uzsaukums par krievu un vācu karavīru kapu kopšanu. 1917.g. 16. aprīlis.

s-1099-HgOriģināls


78. Priekšmets Krievijas armijas lidotāja O. Kundziņa kapa piemineklis LKM2-42770/4480-LP

Oriģināls

167 x 163 x 162 cm

Ārpus vitrīnas

79. –

82.


Vācu un krievu karavīru kapi, kritušo karavīru mirstīgās atliekas


83. –

85.

Priekšmeti(3 gb.)

Deformētu šāviņu čaulas (3 gb.) 1469-VILKM

2-1753-PF2-1752-PFOriģināli


76

6. zāle


16. 1917. gada Februāra revolūcija Krievijā un tās izraisītās politiskās pārmaiņas Latvijā

Teksts Ieilgušais karš, neveiksmes frontē, lielie zaudējumi, kā arī saimnieciskais sabrukums izraisīja dažādu Krievijas impērijas sabiedrības slāņu neapmierinātību ar patvaldības realizēto politiku. Tas noveda pie Februāra revolūcijas, kuras rezultātā patvaldība tika gāzta, varu pārņēma 3. martā izveidotā Pagaidu valdība un paralēli tai – Petrogradas Strādnieku un kareivju deputātu padome. Krievijai pavērās jauna iespēja kļūt par demokrātisku valsti. Tās sastāvā dzīvojošajām mazākumtautībām revolūcija deva iespēju iegūt politisko un kultūras patstāvību, izmantojot demokrātiskas un parlamentāras metodes

Ārpus vitrīnas

Vēstules fragments

„Grūti ticēt, ka tas viss nav pasaka, bet laimīga patiesība, kuru ikviens tik ilgi, tik mokoši ilgi bija gaidījis. Ne tik sen ikviens no mums vēl baidījās pat domāt par to, bet tagad katrs var brīvi teikt, pat kliegt, ka viņš ir brīvās Krievijas pilsonis. Katrs pilsonis būs savā vietā un ar prieku kalpos savai brīvajai dzimtenei. Tas palīdzēs radīt valstī kartību un mieru, sakaut ienaidnieku.”- 124. Voroņežas kājnieku pulka praporščika Nikolaja Šibajeva vēstule draudzenei Līnai Pīrantei 1917. gada martā

Ārpus vitrīnas

Vēstules fragments

„Man nu gan jāpilda kara dienests, bet tomēr jūtos daudz brīvāks kā mēnesi atpakaļ. Zaldāti visi priecīgi dodas uz pozīcijām izrēķināties ar vācu junkuriem. Sadauzīsim to vācu odzes bedri un tad brauksim priecīgi katrs uz savu dzimteni un dzīvosim daudz lepnāki un brīvāki kā nedaudz gadi atpakaļ.”- 30. Darba bataljona kareivja Augusta Kalniņa vēstule 1917. gada martā

Ārpus vitrīnas

77

1. Dokuments Manifests par Krievijas imperatora Nikolaja II un viņa brāļa atteikšanos no troņa. Petrograda, 1917.g. 2. - 3. marts

5052-VIIOriģināls


2. Dokuments Petrogradas strādnieku un kareivju deputātu padomes Pavēle Nr.1., izdota 1917.gada 14. martā.Pavēle atcēla titulu lietošanu armijā, piešķirot kareivjiem un virsniekiem vienādas tiesības no dienesta brīvajā laikā, noteica kareivju komiteju tiesības kontrolēt ieroču izdali un karaspēka daļu politisko darbību



2. Dokuments Krievijas valsts domes deputātu J. Goldmaņa un J. Zālīša uzsaukums „Latvieši!” 1917. gada martā.Uzsaukumā domes deputāti aicina atbalstīt Pagaidu valdību, saglabāt disciplīnu un cīnīties par Latvijas etnisko rajonu apvienošanu uz plašas autonomijas pamatiem

LKM3-619/62-DK

Oriģināls


3. – 13.

Priekšmeti (11 gb.)

Februāra revolūcijas dalībnieku žetoni 1963-VIOriģināli

3 x 1 cm Vitrīnā

14. Priekšmets Pagaidu valdības medaļa cīnītājiem par brīvību ar lenti 899-NSOriģināls


15. Priekšmets Februāra revolūcijas dalībnieku krūšu nozīme 373-VIOriģināls

2 x 4 cm Vitrīnā

16. Priekšmets Februāra revolūcijas piemiņas žetons LKM2-15696/1114-NS

Oriģināls

ø 2,7 cm Vitrīnā

17. Fotogrāfija Valsts domes deputāts J. Goldmanis uzrunā latviešu strēlniekus un aicina atbalstīt Pagaidu valdību 1917. gada martā

6539-FOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

18. Fotogrāfija Rezerves latviešu strēlnieku pulks nodod zvērestu Pagaidu valdībai

724-FOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

19. Fotogrāfija Rīgas iedzīvotāji Krievijas Februāra revolūcijas atbalsta demonstrācijā Rīgā 1917. gada martā

3723-FOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

20. –

25.


Fotogrāfijas – latviešu strēlnieki ar karogiem Februāra revolūcijas atbalsta demonstrācijā Rīgā 1917. gada martā

Kopijas Vitrīnā

26. Priekšmeti Latviešu strēlnieku Februāra revolūcijas atbalsta Atdarinājumi 100 x 200 Ārpus vitrīnas78

– 28.

(3 gb.) demonstrācijā nestie karogi. Teksts uz karogiem: – „Sveika! Sveika! Lecošā saule, austošā brīve! Slava kritušiem brīvības cīņā!”; - „Lai dzīvo autonoma Latvija! Slava brīvībai! Slava Latvijai brīvā Krievijā!”; - „3. rota 4. Vidzemes latv. strēln. pulks. Tēvu zemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm! Lai dzīvo brīvība!”.

(jāizgatavo) cm Centrālie eksponāti

Teksts 1917. gada pavasarī vārda, preses un pulcēšanās brīvība deva iespēju dibināt jaunas un legalizēties agrāk izveidotām partijām un sabiedriskām organizācijām. Visi sabiedrības slāņi iesaistījās politiskās aktivitātēs – arī sievietes, kurām pirmo reizi bija piešķirtas tiesības piedalīties vēlēšanās. Veidojās jaunas pašpārvaldes organizācijas – Vidzemes, Kurzemes un Latgales Zemes padomes. Paralēli šīm organizācijām, kurās dominēja pilsonisko partiju un sociāldemokrātu labējā spārna pārstāvji, dibinājās strādnieku, kareivju un bezzemnieku padomes un zaldātu komitejas, kurās vairākums bija kreiso partiju pārstāvjiem. Viens no pamatjautājumiem, kuru ietvēra partiju programmās un apsprieda mītiņos, bija Latvijas autonomija. Latvijas autonomijas ideju līdz neatkarīgas valsts idejai tālāk attīstīja 1917. gada rudenī dibinātās organizācijas – Latviešu Pagaidu Nacionālā padome un Demokrātiskais bloks

Ārpus vitrīnas

Citāts no laikraksta

„Tautas un zemes brīvība – tam ir jābūt lozungam, zem kura vispirms parakstās visas mūsu partijas.”- Laikraksts „Baltijas Vēstnesis” 1917. gada aprīlī

Ārpus vitrīnas


„Nedalīta Latvijas autonomija. Te no pilsoņiem līdz sociāldemokrātiem visi latvieši ir vienisprātis.”- Laikraksts „Līdums” 1917. gada septembrī

Ārpus vitrīnas

29. Brošūra Linards Laicens . „Latvijas valsts”. Maskava, 1917. gads. Darbā attīstīta ideja par Krieviju kā neatkarīgu republiku konfederāciju

LKM2-36424/797-FP

Oriģināls


30. Brošūra Miķelis Valters. „Latvijas autonomija”. 1917. gads LKM2-37085/800-FP


79

Oriģināls31. Laikraksts Rezolūciju par Latvijas autonomiju, pieņemta desmit

sabiedrisko organizāciju un partiju sanāksmē Rīgā. „Rižskoje Utro”, 1 917. gada 29. jūlijs

LKM2-27913/3234-PR

Oriģināls


32. Plakāts Latviešu Radikālās darba grupas plakāts Rīgas domes vēlēšanām 1917. gada augustā

2-61382/12130-VII

Oriģināls


33. Plakāts Valmieras pilsētas Labierīcības komitejas plakāts Valmieras pilsētas domes vēlēšanām 1917. gada maijā



34. Plakāts Strādnieku profesionālās savienības plakāts Daugavpils domes vēlēšanām 1917. gadā

2-61381/1229-VII

Oriģināls

44,5 x 13,8 cm

Vitrīnā

35. Dokuments Vidzemes Pagaidu Zemes padomes valdes uzsaukums „Pilsoņi!”, 1917. gada 8. maijs.Uzsaukumā aicināt izskaust patvaļības un laupīšanas, kuras nākotnē nosodīs jaunās Latvijas Satversmes sapulce

535-VIIOriģināls

27,5 x 21,8 cm

Vitrīnā

36. Fotogrāfija Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes valde Grāmata „A. Šilde, Latvijas

vēsture”, 1976.g.Kopija

Vitrīnā

37. Fotogrāfija Demokrātiskā bloka pārstāvis Pauls Kalniņš Neg. Nr. 36403Kopija

Vitrīnā

38. Fotogrāfija Demokrātiskā bloka pārstāvis Fricis Menders 2147-FOriģināls

Vitrīnā

39. Fotogrāfija Demokrātiskā bloka pārstāvis Kārlis Ulmanis Neg. Nr. 13694Kopija

Vitrīnā

40. Fotogrāfija Demokrātiskā bloka pārstāvis Miķelis Valters A. Misiņa bibliotēka

Kopija

Vitrīnā

41. Fotogrāfija Mītiņš Smiltenē saistībā ar pašvaldības vēlēšanām 1917. gadā 755-FKopija

Ārpus vitrīnasLielformāta fotogrāfija

42. Fotogrāfija Manteļa mašīnu fabrikas latviešu strādnieki ar sarkanbaltsarkanu karogu pirms demonstrācijas Petrogradā. 1917.g. vasara.

LKMKopija


80

Demonstrācijā tika prasīta Latvijas autonomijaTeksts Būtisks faktors Latvijas teritorijā bija Krievijas armijas

karavīru, to vidū arī latviešu strēlnieku, klātbūtne, kuri iesaistījās visās politiskajās norisēs – karošana atvirzījās otrā plānā, priekšplānā bija politiskie mītiņi, demonstrācijas un zaldātu komiteju dibināšana. Aprīlī dibinātā latviešu strēlnieku pulku deputātu padomes izpildu komiteja (Iskolastrels) sākotnēji bija demokrātiska organizācija, kura cīnījās par demokrātiskie pārkārtojumiem armijā un atbalstīja Latvijas autonomijas ideju. Taču 1917. gada pavasarī, lielinieku pieaugošās ietekmes dēļ, strēlnieku pulkos kritās disciplīna un kaujas spējas, notika brāļošanās ar vācu karavīriem. Strēlnieki bieži ignorēja virsnieku pavēles, klausot tikai zaldātu komitejām un 1917. gada maijā strēlnieku kongresā pārvēlētajam, lielinieciskajam Iskolastrelam. Kā pretstats lieliniekiem, augustā nodibinājās Latvju Kareivju Nacionālā savienība, kura pamatā apvienoja virsniekus un inteliģences pārstāvjus. Savienības mērķis bija demokrātiskas iekārtas izveide Baltijā un sakaru uzturēšana ar latviešu karavīriem krievu karaspēka daļās. Taču lielākā daļa strēlnieku pakļāvās Iskolastrelam, ignorējot Latvju Kareivju Nacionālo savienību

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„1917. gadā pirmie, labākie strēlnieki bija vai nu krituši, vai ārstēja ievainojumus slimnīcās. Pulkos saplūda cits elements. Jaunpienācēji vairs nespēja pilnīgi saplūst ar vecajiem, brīvprātīgajiem cīnītājiem. Radās it kā plaisa strēlnieku vidū. To mēģināja paplašināt un padziļināt tie, kas vairs negribēja karot.”- Latvijas Republikas Saeimas deputāta G. Mīlberga atmiņas

Ārpus vitrīnas

Vēstules fragments

„Nevar dienēt kopā ar tādiem kuri neizpilda kaujas pavēles, kas nacionālo godu min ar kājām, kas latviešu tautas asaras un labāko dēlu asinis grib samaksāt ar bučošanos ar prūšiem.”- 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka podporučika Kārļa Jansona vēstule māsai 1917. gada jūlijā

Ārpus vitrīnas

81

Dienasgrāmatas fragments

„Dienu nodzīvoju ierakumos. To apsardzība mums daudz rūpju neprasa. Ar fričiem satiekam ļoti labi, nešaujam ne viens, ne otrs, bet gan katru dienu izrunājamies. Viņi prasa mums cukuru un ziepes un dod mums pretī cigārus. Tie, kam palikuši piederīgie Kurzemē, raksta vēstules un nodod fričiem nosūtīšanai uz Kurzemi. Friči stāsta, ka pēc četrām nedēļām būšot miers. Īstenībā jau tagad pie mums valda pamiers.”- 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieka Rūdolfa Ivanova dienasgrāmata

Ārpus vitrīnas

43. –

45.

Priekšmeti (3 gb.)

1917. gada latviešu strēlnieku krūšu nozīmes ar sarkanu rozeti un nolauztu Krievijas impērijas simbolu – divgalvaino ērgli

140-VI867-VI507-VI

Oriģināli

4,8 x 4 cm VitrīnāCentrālie eksponāti

46. Priekšmets Krievu armijas „Adriana” tipa bruņucepure, kuru ieviesa strēlnieku ekipējumā 1917. gada janvārī

LKM2-36838(1)/4064-

LPOriģināls

h – 15 cm, 28,5 x 20,5

cm

Vitrīnā

47. Priekšmets Latviešu strēlnieka izgatavos gredzens, kurā attēlota brāļošanās

LKM2-35801/3933-LP

Oriģināls

Ø 2 cm Vitrīnā

48. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku pulku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolastrela) pirmais sastāva 1917. gada aprīlī



49. Laikraksts Latviešu strēlnieku laikraksts „Brīvais strēlnieks”, Nr. 1. 1917.g. 10. aprīlis

8647-VIIOriģināls


50. Dokuments Iskolastrela organizēto 1. maija svinību programma, kuru ievada latviešu tautas lūgsna „Dievs, svētī Latviju!”



51. Fotogrāfija Latvju Kareivju Nacionālās savienības loceklis E. Ramats Neg. Nr.KM/RN-3259

Kopija

Vitrīnā

52. Fotogrāfija Latvju Kareivju Nacionālās savienības loceklis A. Plensners Neg. Nr.KM/RN-2195

Kopija

Vitrīnā

53. Fotogrāfija Latvju Kareivju Nacionālās savienības loceklis A. Kroders LKM516-FT

14 x 9 cm Vitrīnā

82

Oriģināls54. Fotogrāfija Latvju Kareivju Nacionālās savienības loceklis A. Kociņš Neg. Nr.

KM/RN-3258Vitrīnā

55. Fotogrāfija Latvju Kareivju Nacionālās savienības loceklis N. Strunke Neg. Nr.KM/RN-3260

Vitrīnā

56. Laikraksts Latvju Kareivju Nacionālās savienības laikraksts „Laika Vēstis”

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Kopija


57. Fotogrāfija Latvju Kareivju Nacionālās savienības biedri, latviešu strēlnieki – mākslinieki N. Strunke, V. Tone un K. Johansons pie sarkanbaltsarkanā karoga Jēkaba kazarmās Rīgā 1917. gadā

Nacionālais mākslas muzejs

Kopija


58. –

62.


Latviešu strēlnieki 1. maija demonstrācijās, brāļošanās frontē, latviešu strēlnieku sadzīve frontē 1917. gadā


63. Plakāts Plakāts „Brīvības aizņēmums. Karš līdz uzvarai! Neļaujiet ienaidniekam atņemt jūsu izkaroto brīvību!”, 1917.g.

LKM2-22889/298-PL

Oriģināls

100 x 67,5 cm

Ārpus vitrīnas

64. Video-hronika

Karavīru brāļošanās frontē 1917. gadā (6 min.) KFFDAOriģinals


17. Karadarbība Latvija teritorijā 1917. gada septembrī – 1918. gada martā

Karte - shēma Rīgas operācija uz sauszemes un jūrā 1917. gada septembrī - oktobrī

Ārpus vitrīnas

Teksts Lielinieku sekmētais krievu armijas sabrukums un brāļošanās radīja izdevīgu situāciju vācu uzbrukumam Rīgas frontē. To vācu armijas virspavēlniecība plānoja veikt septembrī, ielencot un iznīcinot krievu 12. armiju, kuras sastāvā karoja arī latviešu strēlnieki. Šī uzdevumu īstenošanai tika piesaistīti papildspēki no Rietumu un Galīcijas frontes. 1. septembra rītā vācu karaspēks forsēja Daugavu pie Ikšķiles un turpināja uzbrukumu trijos virzienos – uz Ogri, Mazo Juglu

Ārpus vitrīnas

83

un Salaspili, izmantojot artilēriju, ķīmiskos šāviņus un aviāciju. 2. Latviešu strēlnieku brigādei tika dots kaujas uzdevums aizturēt vācu uzbrukumu līdz visa 12. armija izies no aplenkuma. Latviešu strēlnieki savu uzdevumu veica, 26 stundas cīnoties ar vācu pārspēku Mazās Juglas pozīcijās. Taču strēlniekiem Rīgu nosargāt neizdevās. 3. septembrī vācu karaspēks iegāja Rīgā.

Atmiņu fragments

„Pulki bija kā mēmi, nekādas aģitācijas, nekādu izlaidības pazīmju, ar kurām strēlnieki it kā lepojās vēl tikai priekš divām dienām. Nekādu ierunu pavēļu pildīšanas laikā.”- 1. Latviešu strēlnieku brigādes komandiera pulkveža Kārļa Goppera atmiņas par strēlnieku noskaņojumu pirms cīņām pie Mazās Juglas

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Un tad sākās. Īsta elle zemes virsū. Pirmais uzbrukums nāca uz mūsu pulku, otrās latviešu strēlnieku brigādes centrā. Sprakšķēja šautenes, tarkšķēja ložmetēji, sanēja lodes, griezīgi kauca lādiņi, plīsa šrapneļi, gaisā lidoja šķembas un zemes pikas. Viss tas vilkās ilgi – likās, ka veselu mūžību. Mūsu ierakumi bija tīti sprādziena dūmos. Tā bija īsta nāves un iznīcības deja. Skanēja ievainoto strēlnieku lāsti un vaidi, plūda asinis.”- 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka 1. rotas jefreitora Juliāna Baloža atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Krievijas armijas bruņucepure M17 „Sohlberg”, kuru ieviesa strēlnieku ekipējumā 1917. gada vasarā

LKM2-33877/3765-LP

Oriģināls

h – 15 cm, 28,5 x 20,5

cm

Vitrīnā

2. Priekšmets Sapieru lāpstiņa.Kaujā pie Mazās Juglas, beidzoties munīcijai, strēlnieki izmantoja sapieru lāpstas un durkļus

172-VIOriģināls


3. Priekšmets Japāņu Arisakas sistēmas šautenes durklis 18439/2691-VIOriģināls

Garums - 57 cm

Vitrīnā

4. Priekšmets Latviešu strēlnieka mugursoma LKM2-3781/4175-LP

Oriģināls

28 x 33,5 x 11 cm

Vitrīnā

84

5. Priekšmets Latviešu strēlnieku izmantotā Kumanta – Zeļinska gāzmaska.Kaujā pie Mazās Juglas vācieši izmantoja ķīmiskos šāviņus un aviācijas bumbas

382-VIOriģināls

31 x 9 x 6 cm

Vitrīnā

6. Fotogrāfija 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka strēlnieki pie Mazās Juglas


9 x 14 cm Vitrīnā

7. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka virsnieki pie Mazās Juglas


9 x 14 cm Vitrīnā

8. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris kapteinis Jānis Kurelis

Neg. Nr.37367

Vitrīnā

9. Dokuments J. Kureļa ievainojuma apliecība par saindēšanos ar gāzēm kaujā pie Mazās Juglas

LKM2-42728/798-DK

Oriģināls


10. Fotogrāfija 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka feldfēbelis Žanis Smiltnieks

1971-FOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

11. Priekšmets 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka feldfēbeļa Žaņa Smiltnieka 4. šķiras Sv Jura krusts ar lauru lapu, apbalvojums par kaujām pie Mazās Juglas

s-49-VIOriģināls

ø 3,5 cm Vitrīnā

12. Priekšmets Kolta sistēmas ložmetējs M95 ar balstu LKM7/2-41153/1638-

IEOriģināls

122,5 x 65,5 x 47 cm

Ārpus vitrīnas

13. –

16.


Latviešu strēlnieki 1917. gadā ar „Kolta” ložmetējiem un pozīcijās pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā


Teksts Vācu iebrukums Rīgas iedzīvotājiem nesa postu – tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās, artilērija iznīcināja ēkas, bojā gāja mājlopi, inventārs un jauna raža. Daļa vietējo vāciešu vācu karavīrus sagaidīja ar ziediem. Vācu karaspēkam par godu rīkoja dievkalpojumus un koncertus. Ar sevišķu sajūsmu sagaidīja Vācijas ķeizaru Vilhelmu II, kurš Austrumu frontes virspavēlnieka Bavārijas prinča Leopolda pavadībā ieradās Rīgā

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Ļaudis drūzmējās veikalā izlauztās telpās, meklējot un pievācot sev kaut ko derīgu. Bēgošie zaldāti no frontes bija

Ārpus vitrīnas

85

demolētāju iniciatori, kam pievienojās arī privātie iedzīvotāji. Visa Rīga bija lūžņu pilna un pilsētas centrā neredzēja nevienu veselu veikala logu. Piepeši nodrebēja visi nami no liela trokšņa. Zaldāti jau spridzināja abus dzelzs tiltus pāri Daugavai. Atsevišķi kazaki joņoja pa ielām uz Vidzemes pusi kliegdami, lai visi bēg, jo vācieši jau esot Pārdaugavā.”- 17 gadus vecā pusaudža Voldemāra Druvas atmiņas

17. Priekšmets Vācu armijas Bavāriešu karaspēka daļu formas tērpa frencis LKM2-379-PF

Atdarinājums


18. Priekšmets Vācu bruņucepure M16 LKM2-33876/3764-LP

Oriģināls

h – 16,5 cm, 32 x 24 cm

Vitrīnā

19. Priekšmets Vācu armijas karavīra mugursoma M07/13 LKM5-30694/3440-LP

Oriģināls

32 x 26 x 10 cm

Vitrīnā

20. Priekšmets Vācu 1898. g. parauga Mauzera sistēmas šautenes durklis 7806/1927-VIOriģināls

Garums - 173 cm

Vitrīnā

21. Priekšmets Vācu armijas karavīru patronsoma LKM2-28870/3269-LP

Oriģināls


22. Priekšmets Vācu armijas dzeloņstiepļu griežamās šķēres LKM2-28871/3270-LP

Oriģināls


23. Priekšmets Vācu 76 mm Erharda sistēmas mīnmetējs LKM2-41140/1629-IE

Oriģināls

h - 81,5 cm, 111 x 53 cm

Ārpus vitrīnas

24. Priekšmets Vācu armijas artilēristu tālmērs LKM2-41161/1646-IE

Oriģināls

Augstums ar statīvu – 110 cm; garums –

76 cm

Ārpus vitrīnas

25. Priekšmets Vācu artilērijas šāviņš LKM2-39946/1546-IE

Oriģināls


86

26. Priekšmets Vācu artilērijas šāviņš LKM2-41155/1640-IE

Oriģināls


27. –

33.


Vācu 8. armijas karavīri forsē Daugavu 1917. gada septembrī, Krievu 12. armijas karaspēka daļas atkāpjoties no Rīgas nodedzina koka tiltu, Daugavmalas tirgu, Rīgas iedzīvotāji un karavīri izlaupa veikalus, vācu karaspēka ienākšana Rīgā, ķeizara Vilhelma II ierašanās Rīgā, civiliedzīvotāji sveic vācu karavīrus


34. Video-hronika

„Rīgas ieņemšana 1917. gadā" (11 min.) KFFDAOriģinals


Teksts Pēc uzbrukuma Rīgai, oktobrī norisinājās kaujas Rīgas jūras līcī Monzunda šauruma rajonā – vācu desanta operācija „Albion”. Tā bija lielākā flotes militārā operācija Baltijas jūrā Pirmā pasaules kara gados. Līdz tam vācu flotes mēģinājumi iekļūt Rīgas jūras līcī bija nesekmīgi, jo krievu flote bija izveidojusi lielus mīnu laukus Irbes jūras šaurumā. Operācijā „Albion” piedalījās 300 vācu karakuģi ar 25 000 desantniekiem, kas uz klāja kāpa Liepājas ostā. Cīņas ilga astoņas dienas. Vācieši ieņēma salas Monzunda rajonā, taču krievu flote paspēja atkāpties uz Somu jūras līci, aizsprostojot Monzunda jūras šaurumu ar uzspridzinātiem karakuģiem. Tā bija pēdējā militārā operācija Baltijas jūrā Pirmā pasaules kara laikā, kas nodrošināja vācu sauszemes karaspēka nostiprināšanos Rīgā.

Ārpus vitrīnas

35. –

37.

Atklātnes(3 gb.)

Vācijā izdotas atklātnes par karaflotes tematiku 2-7745/65-VA2-7729/49-VA2-7744/64-VA

Oriģināli

9 x 14 cm Vitrīna

38. Priekšmets Kreisera „Diāna” stūrmaņa Mārtiņa Zaļā matroža cepures lete 29492/3837-VIOriģināls

3 x 70 cm Vitrīna

39. Fotogrāfija Krievijas impērija karaflotes kreisera „Diāna” komanda Neg. Nr.13206Kopija

Vitrīna

87

40. Priekšmets Krievijas impērijas karaflotes virsnieka duncis 2-8581/81-IeOriģināls

46,5 x 1,8 cm

Vitrīna

41. Priekšmets Krievijas impērijas karaflotes telegrāfa aparāts 442/91-VIOriģināls

29 x 54 x 21 cm

Vitrīna

42. Fotogrāfija Krievijas impērijas Baltijas karaflotes flagmanis līnijkuģis „Slava”

2-75-HOriģināls

12 x 18 cm Vitrīna

43. Fotogrāfija Flagmaņa „Slavas” bojāeja Monzunda jūras šaurumā.Līnijkuģi uzspridzināja kopā ar citiem karakuģiem Monzunda jūras šaurumā

1412-FOriģināls

10 x 16 cm Vitrīna

44. Dokuments Pētera Lielā jūras cietokšņa priekšnieka pavēle praporščikam Jānim Gallem doties uz Monzunda jūras šaurumu un izlikt pretzemūdeņu tīklus 1917. gada septembrī

LKM2-43872/804-DK

Oriģināls

18,5 x 23 cm Vitrīna

45. –

48.


Vācu torpēdkuģi Liepājas ostā, vācu karaspēka desants operācijas „Albion” laikā


49. Priekšmets 1876.g. parauga krievu jūras enkurmīna LKM4-22377/383-IE

Oriģināls

h – 110 cm; ø 90 cm

Ārpus vitrīnas

Teksts Pēc Rīgas krišanas krievu 12. armija ar latviešu strēlniekiem atkāpās uz pozīcijām Vidzemē. Pēc lielinieku apvērsuma Petrogradā 1917. gada novembrī, armijā palielinājās Kara Revolucionāro komiteju ietekme. Pakļaujoties 12. armijas Kara revolucionārās komitejas pavēlēm vairāki latviešu strēlnieku pulki piedalījās lielinieku varas izveidošanā Ziemeļvidzemē. Tur 1917. gada decembrī tika izveidota tā saucamā „Iskolata republika”. Tā pasludināja vairākas Latvijas autonomijas prasības, Latgales pievienošanu pārējai Latvijai, latviešu valodas ieviešanu valsts iestādēs un skolās. Taču būtībā tā bija proletariāta diktatūra, kas nepieļāva citu politisku spēku konkurenci. Iskolata ” (Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku izpildkomiteja) vara balstījās uz latviešu strēlnieku un sarkangvardu vienību militāro spēku. Strēlnieku pulku virsniekiem vajadzēja zvērēt

Ārpus vitrīnas

88

uzticību Kara revolucionārajai komitejai – tie, kuri to nedarīja, bija spiesti pulkus atstāt vai arī tika uz laiku arestēti. Šajā laikā sākās arī miera sarunas starp Padomju Krieviju un Vāciju. Pēc Krievijas delegācijas vadītāja Ļ. Trocka paziņojuma par armijas vispārēju demobilizāciju, vācu karaspēka virspavēlniecība 1918. gada 18. februārī sāka uzbrukumu visā Austrumu frontē. Līdz 25. februārim vācu karaspēks bija ieņēmis visu Latvijas un Igaunijas teritoriju. Krievu armijas daļas haotiski atkāpās uz Krieviju, viņu vidū arī latviešu strēlnieku pulki. 1918. gada 3. martā noslēdza Brestļitovskas miera līgumu, kuru papildināja 27. augustā parakstītie protokoli par pilnīgu Latvijas un Igaunijas teritoriju nodošanu vācu pārvaldē

Atmiņufragments

„Tavu brīnumu, ieraudzījām pretim nākām daudz cilvēku krievu armijas pelēkos šineļos. Sastopoties uzzinājām, ka tie bijušie strēlnieki, kuri klīduši pa mežiem līdz Valkai, bet tur vācieši viņus atbruņojuši un palaiduši mājās. „Ko jūs tagad domājat darīt”, jautājām mēs. „Neko citu, iesim uz Kurzemi”. „Kas tagad valdīs Latvijā?”, mēs vaicājām tiem. „Tagad valdīs vācieši, kas iekarojuši mūsu zemi” – tā vienaldzīgi atbildēja daži no zaldātiem.”- 17 gadus vecā pusaudža Voldemāra Druvas atmiņas

Ārpus vitrīnas

50. Dokuments Cēsu un Rīgas apriņķa Sarkanās gvardes štāba uzsaukums ar aicinājumu stāties sarkangvardu vienībās 1917.g. novembris

10024-HgOriģināls


51. Fotogrāfija Latviešu strēlnieki – sarkangvardi. Valka, 1917.g. novembris 5351/8488-FOriģināls


52. Dokuments Rezolūcija par padomju valdību un tās uzdevumiem, pieņemta 2. Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju kongresā Valmierā 1917. gada decembrī.Kongress pasludināja Iskolatu par augstāko izpildvaras orgānu vācu neokupētajā Latvijas teritorijā

2699-VIIOriģināls


53. Dokuments Iskolata locekļa apliecība. 1917.g. 8736/12628-VIIOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

54. Fotogrāfija Iskolata priekšsēdētājs Fricis Roziņš. 1917.g. decembris Neg. Nr. 14 x 9 cm Vitrīnā89

107Kopija

55. Fotogrāfija 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka virsnieku grupa pēc izlaišanas no lielinieku ieslodzījuma. Valmiera, 1917.g. 9. novembris.

LKM2-26060/1583-FT

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

56. Dokuments „Rīgas Latviešu avīzes” ekstrā telegramma par miera līguma parakstīšanu ar Padomju Krieviju 3. martā Brest-Ļitovskā. Rīga, 1918. g



57. Fotogrāfija Miera līguma parakstīšana Brestļitovskā KM/RN-2874Kopija

Vitrīnā

58. Atklātne „Miers bez kontribūcijām un aneksijām” KM/RN-5235Kopija

9 x 14 cm Vitrīnā

59. –

62.


Latviešu strēlnieki Ziemeļvidzemē 1917. gada rudenī Kopijas Ārpus vitrīnas

Karte – shēma

Vācu karaspēka ofensīva Baltijā 1918. gada pavasarī Ārpus vitrīnas

18. Latviešu karavīri vācu un austroungāru gūstāTeksts Brestļitovskā parakstītais miera līgums paredzēja arī Krievijas

armijas karavīru atbrīvošanu no karagūstekņu nometnēm. Pirmā pasaules kara gados Vācijas un tās sabiedroto valstu karagūstekņu nometnēs nonāca ievērojams skaits Krievijas impērijas armijas karavīru, no kuriem vairāki tūkstoši bija latvieši. Karavīru pieredzētais un dzīves apstākļi nometnēs atšķīrās-bija stingrāka un viegla režīma nometnes. Ņemot vērā baltiešu salīdzinoši augsto izglītības līmeni, latviešu un igauņu karagūstekņi bieži tika iesaistīti nometņu ikdienas dzīvē. Tos nodarbināja kā tulkus, pavārus, mūziķus, rakstvežus, kā arī iesaistīja dažāda veida administratīvajā darbā. Vieglāka režīma nometnēs uzplauka kultūras dzīve – atsevišķos gadījumos latvieši bija izveidojuši pat teātra trupas. Tāpat karagūstekņus iesaistīja dažādos nometņu ikdienas darbos, kā arī ārpus nometnēm – zemnieku saimniecībās un uzņēmumos

Ārpus vitrīnas

90

Atmiņu fragments

„Nometne uzcelta vācu artilērijas pulka kazarmju sētā, no trijām pusēm tai apkārt trīskārtīgi žogi un ūdens grāvis, no vienas puses kazarmes. Uzturs: gandrīz pilnīgi veģetārs, ja neskaita pāris reizes nedēļā apm. simts gramu kādas nejēdzīgas žāvētas zivs. Bet citādi, brokastīs: glāze kastaņu kafijas bez kaut kā; pusdienā: žāvētas saknes, vārītas tīrā ūdenī un viens līdz trīs sausi kartupeļi; vakariņas: divi kartupeļi vai vārīta lopu biete. Garastāvoklis tāds, ka par mazāko nieku gatavs miesīgam brālim uzbrukt.”- Latviešu karagūstekņa Jāņa Ķīseļa atmiņas

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Vecie gūstekņi bija paēduši labāk, viņi varēja arī kaut ko nopirkt, strādājot pilsētā vai arī ejot lauku darbos muižās. Vācu sievietes labi atmaksāja par krievu armijas ziepēm. Par ziepju gabaliņu deva pāris kukuļu maizes vai arī kilogramu cūkas speķa.”- 17 gadus vecā pusaudža Voldemāra Druvas atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Austroungārijas karagūstekņa darināts spieķis – dāvana karagūstekņu nometnes farmaceitam Eglītim

LKM2-16619/1856-LP

Oriģināls

95 x 4 x 4 cm

Vitrīnā, eksponātu nepieciešams izvietot tā, lai to apmeklētājs varētu aplūkot no visām pusēmCentrālais eksponāts

2. Priekšmets Praporščika Andreja Gailīša suvenīrs – akselbante, darināta no cilvēka matiem gūstekņu nometnē Vācijā

LKM2-16955/1914-LP

Oriģināls


3. Priekšmets Karavīra Aleksandra Kramiņa suvenīrs – vācu gūstā darināta etvija

LKM2-17012/922-LP

Oriģināls

9 x 12 x 2 cm

Vitrīnā

4. Dokuments Kārļa Velkera apliecība par atbrīvošanu no karagūstekņu nometnes. Hamelna, 1918.g.



5. Fotogrāfija Ukrainas karavīri, pametot karagūstekņu nometni Rīgā 1918. gada martā.

LKM2-51284/2316-FT

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

6. Fotogrāfija Krievu karagūstekņi, mazgājot drēbes karagūstekņu nometnē Rīgā, bijušajās 115. Vjazmas kājnieku pulka kazarmās.

LKM2-51288/2320-FT

9 x 14 cm Vitrīnā

91

1918.g. marts Oriģināls7. Fotogrāfija Krievu karagūstekņi vācu gūstā Jelgavas pils pagalmā 1917.

gadāLKM


9 x 14 cm Vitrīnā

8. Fotogrāfija Krievu gūstekņu sodīšana pie kauna staba Māklenburgas karagūstekņu nometnē

735-HOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

9. Fotogrāfija Latviešu strēlnieks Rūdolfs Grīva pēc spīdzināšanas Gerdenes nometnē

LKM2-20355/1252-FT

Oriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

10. –

11.


Latviešu karagūstekņu teātris un ārsta apskate nometnē Pomerānijā

LKM2-12412/764-FT2-12425/777-FT

Oriģināli

14 x 9 cm Vitrīnā

12. Fotogrāfija Latviešu karagūstekņi lauku darbos Hanoveres apkārtnē Albums106-I

Oriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

13. –

16.


Latvieši u.c. valstu karagūstekņi vācu karagūstekņu nometnēs Kopijas Ārpus vitrīnas

19. Vācu okupācijas režīms Latvijas teritorijā. Kompjeņas pamiers. 1918.g.

Teksts 1918. gada pavasarī visa Latvija atradās vācu 8. armijas kontrolē. Militārās okupācijas pārvaldes iestādes izveidoja arī Rīgā, Vidzemē un Latgalē. Tās veica pārtikas un karam derīgo materiālu rekvizīcijas, izdeva rīkojumus par politisko un sabiedrisko organizāciju darbības aizliegšanu, civiliedzīvotāju reģistrāciju, ieroču nodošanu un ieviesa pārvietošanās ierobežojumus. Tas skāra arī bēgļus, kuri pēc Brestļitovskas miera līguma sāka atgriezties no Krievijas. Viņiem bija jāiziet filtrācijas nometnes un tikai pēc tam viņi varēja doties uz dzimtajām mājām. Vācu pārvalde pilsētās un pagastos dislocēja ievērojamus žandarmērijas un policijas spēkus. Līdz ar vācu karaspēka

Ārpus vitrīnas

92

ienākšanu, saimnieciskie pārkārtojumi skāra arī Rīgas, Vidzemes un Latgales iedzīvotājus, kuru intereses pakārtoja vācu armijas vajadzībām

Atmiņufragments

„Pārbraucot robežu kratīšana bija mērena. Vācieši mums atņēma tikai gabaliņu Ukrainas speķa, pavandījās grāmatu lādītē, paspēra ar kāju citas paunas. Cilvēkiem klāt neķērās. Varbūt viņus atturēja, ka esam ļoti netīri. Tūlīt mūs dzina uz pirti. Un tad pēkšņi sāka plosīties gripa. Daudz pārbraucēji vairs netika mājās, bet palika Rīgas kapsētās.”- Harkovas bēgļa atmiņas

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Bezdarbs un bads Rīgā kļuva ar katru nedēļu arvien nepanesamāks. Visus jaunos darba spējīgos vīriešus vācu patruļas ķēra un ievietoja nometnēs, kur bija jāstrādā. Tādas briesmas draudēja dažam labam vecākam skolniekam. Es turpretī jutos drošs, jo man bija veseli četri dokumenti, no kuriem redzams, ka esmu kara dienestam nederīgs. Biju jau ticis pie vācu pagaidu apliecības – ausveisa. Tad Štramdiers sev izgatavoja viltotu ausveisu. Tas bija izdevies tīri labi. Nu viņš sāka tādus pašus ausveisus gatavot dažādiem paziņām par 30 rubļi gabalā un iekrita.”- Kara invalīda, bijušā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona izlūka Jāņa Auzenbaha atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Vācu virsnieka formas tērpa frencis (atdarinājums) LKMAtdarinājums


2. Priekšmets Vācu virsnieka formas tērpa cepure (atdarinājums) LKMAtdarinājums

ø 20 cm Vitrīnā

3. Priekšmets Vācu virsnieka pistole Mauser K 96 37519/22-IeOriģināls


4. Priekšmets Vācu 8. armijas Rīgas 43. rajona militārās policijas goržete LKM2-17015/1927-LP

Oriģināls

8,5 x 17,5 cm

Vitrīnā

5. Dokuments Rīgas gubernatora fon Altena paziņojums par nepieciešamību 17 – 45 gadus veciem vīriešiem izņemt uzturēšanās atļaujas. Rīga, 1917.g. oktobris

4161(2)-VIIOriģināls

41,5 x 22,5 cm

Vitrīnā

93

6. Dokuments Vācijas 8. armijas izdota apliecība Antonam Daugulim Mazsalacā. 1918. g. 10. oktobrisVācu militārās pārvaldes izdotās apliecības bija iedzīvotājiem nepieciešamas, lai drīkstētu pārvietoties. Apliecības bija jāuzrāda šķērsojot pagasta, muižas, pilsētas vai apriņķa robežas, un tajās norādīja cilvēka vārdu, uzvārdu un vecumu, sniedza miesas būves aprakstu un labā rādītājpirksta nospiedumu

LKM 2-49169/924-DK

Oriģināls


7. Dokuments Vācijas 8. armijas izdota apliecība Pēterim Saliņam Alūksnē. 1918. g. 10. septembris



8. Dokuments Rīgas gubernatora Altena paziņojums par politisku biedrību aizliegšanu un iespieddarbu cenzūru. 1917. g. 10. septembris

4161(2)-VIIOriģināls

Vitrīnā

9. Dokuments Paziņojums par Centrāleiropas laika ieviešanu Rīgā 1917. gada septembrī



10. Dokuments Vācu 8. armijas virspavēlniecības paziņojums par sodu bēgļiem un citiem pārnācējiem, kuri nepiesakās policijas iecirknī. 1918.g. 30. augusts



11. Dokuments Baltijas militārās pārvaldes paziņojums par obligātu sviesta un siera nodošanu Vācijas 8. armijas rīcībā 10 dienu laikā. 1918. g. 18. septembris



12.-

15.


Vācu karavīri un civiliedzīvotāji Latvijā 1917. – 1918. gadā Kopijas Ārpus vitrīnas

Teksts Taču turpmāko stāvokli Latvijas teritorijā ietekmēja norises Rietumu frontē. 1918. gada rudenī kapitulēja visas Vācijas sabiedrotās valstis. Vācijā norisinājās revolūcija, Vilhelms II pameta valsti. Nespējot turpināt karu, jaunā Vācijas valdība 11. novembrī Kompjeņā ar Antantes valstīm noslēdza pamieru, faktiski izbeidzot aktīvo karadarbību Rietumu frontē. Kompjeņas pamiers noslēdza Pirmo pasaules karu. Tas paredzēja vācu armijas izvešanu no visiem okupētajiem reģioniem, izņemot pirmskara Krievijai piederošās teritorijās. Tas attiecās arī uz Latviju, kur formāli vācu okupācijas režīms vairs neeksistēja. 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta

Ārpus vitrīnas

94

neatkarīga Latvijas valsts. Karadarbība Rietumeiropā noslēdzās, bet Latvijai un tās iedzīvotājiem karš vēl turpinājās. Tie tika iesaistīti gan Krievijas Pilsoņu karā, gan Latvijas Neatkarības karā dažādos militāros formējumos abās frontes pusēs.

16. Dokuments Ģenerāļa Paula fon Hindenburga uzsaukums vācu tautai ar aicinājumu stiprināt tautas garu un nepakļauties melīgai aģitācijai. 1918.g. 2. septembris



17. Dokuments

Dokumenta teksts latviešu

valodā

Vācijas ķeizara Vilhelma II paziņojums par Kurzemes hercogistes kā neatkarīgas valsts atzīšanu. 1918. g. 15. marts.1917. gada rudenī izveidotā Kurzemes Zemes padome (Kurlandischer Landesrat), kura pilnībā pakļāvās vācu militārās okupācijas varas rīkojumiem, neilgi pēc miera noslēgšanas Brest-Ļitovskā, proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogisti, hercoga kroni piedāvājot Vilhelmam II. Jaunajai Kurzemes hercogistei bija jākļūst par Vācijas vasaļvalsti

„Mēs, Vilhelms, Vācijas ķeizars no Dieva žēlastības, Prūsijas karalis utt. pilnvarojam Mūsu reihskancleru grāfu von Hertlingu paziņot Kurzemes Zemes padomei, ka Mēs, pamatojoties uz Jūsu pārstāvju izteikto vēlēšanos un Mūsu reihskanclera sniegto ziņojumu, Vācijas impērijas vārdā atzīstam Kurzemes hercogisti par brīvu un patstāvīgu valsti un esam gatavi Vācijas impērijas vārdā ar Kurzemi slēgt līgumus, kas nodrošinātu ciešu saimniecisko un militāro savienību starp abām valstīm. Vienlaikus Mēs pilnvarojam Mūsu reihskancleru sagatavot šos līgumus.

Dokumentāri Mēs esam šo pilnvaru paši izpildījuši un likuši apzīmogot ar Mūsu ķeizarisko zīmogu.”

1918. gada 15. martāVilhelms,



95

Grāfs fon Hertlings18. Dokuments Vācijas karaspēka Baltijā virspavēlnieka Hugo Kathena

paziņojums, ka vācu armija neaizies no Baltijas līdz brīdim, kad zemes pārvaldi uzņemsies jauna valdība. 1918. g. novembris



19. Dokuments Latvijas Tautas Padomes uzsaukums Latvijas pilsoņiem. Rīga, 1918.g. 18. novembris.Uzsaukumā norādīts, ka Latvijas ir pastāvīga, neatkarīga un demokrātiska valsts. Tās augstāko izpildvaru realizē Latvijas Pagaidu valdība

Kopija nobrošūras „Latvijas

valsts pasludināšana”. Rīga, 1918.g.

Vitrīnā

20. –

22.


Pieminekļa par godu Rīgas „atbrīvošanas” gadadienai („koka friča”) atklāšanās svētki. 1918. gada septembris.


23. Fotogrāfija Kompjeņas pamiera līguma parakstīšana 1918. gada 11. novembrī


Latviešu karavīru iesaistīšanās Pilsoņu karā Krievijā (1918 – 1920)

Teksts 1917. gada politisko norišu un 1918. gada pavasara vācu ofensīvas rezultātā latviešu karavīri nonāca Krievijā. Šeit jau bija tūkstošiem latviešu bēgļi un evakuēto rūpnīcu strādnieki. Visi šie cilvēki tika iesaistīti svešas valsts – Padomju Krievijas – pilsoņu karā, dažādās frontes pusēs gan Sarkanajā armijā, gan „baltajās” armijās un latviešu nacionālajās vienībās – Troickas bataljonā un Imantas pulkā. Taču visus viņus vienoja viena cerība – ātrāk atgriezties dzimtenē.

Ārpus vitrīnas

20. Latviešu bēgļi KrievijāKarte Bēgļu un evakuēto rūpnīcu strādnieku apmešanās vietas

KrievijāĀrpus vitrīnas

Teksts Krievijā nonākušie bēgļi un evakuētie strādnieki bija izvietoti pa visu tās teritoriju, no centrālajiem reģioniem līdz pat

Ārpus vitrīnas

96

Tālajiem Austrumiem. Šeit par viņiem rūpējās bēgļu apgādāšanas komitejas 260 nodaļas. Tās organizēja bēgļu apgādi, nodrošināja viņus ar darbu, rūpējās par nacionālo skolu iekārtošanu, kā arī dokumentu sagatavošanu – nacionālo pasu noformēšanu. Tas bija svarīgi, jo latviešus bieži uzskatīja par vāciešiem, līdz ar to pret tiem izturējās kā pret ienaidniekiem. 1918. gada janvārī šīs organizācijas popularizēja neatkarīgas Latvijas valsts ideju un centās paglābt bēgļus no iesaistīšanas Krievijas Pilsoņu karā. Taču lielākoties šīs aktivitātes nedeva rezultātus, jo Krievijā dzīvojošos latviešus pret viņu pašu gribu mobilizēja armijās, kuras formējās attiecīgajā bēgļu apmešanās reģionā. Lielākā daļa bēgļu, kuri apmetās Krievijas centrālajos rajonos, līdz ar latviešu strēlniekiem nokļuva Sarkanajā armijā

Atmiņu fragments

„Bēgļi Krievijā atradās starp ļaudīm ar citām parašām, svešu valodu, ar citu skatu uz pasaules notikumiem un nepārprotami naidīgu noskaņojumu pret no tālienes atklīdušajiem bēgļiem.”- Mācītāja K. Kundziņa atmiņas

Ārpus vitrīnas

Runas fragments

„Bēgļu latviešus bieži jauca ar vāciešiem ne tikai parasti sīkpilsoņi, bet arī varas pārstāvji, no šejienes izriet lieli ierobežojumi un neērtības.”- Jāņa Zālīša runa Krievijas Valsts Domē 1916. gada martā

Ārpus vitrīnas

Dienasgrā-matas

fragments

„Es biju dzirdējis, kā mira latviešu kareivji par savu Kurzemi, un Krievijā redzēju sirmgalvjus, kuru pēdējā cerība bija gulēt dzimtenē.” - No mākslinieka un bēgļa Jēkaba Kazaka dienasgrāmatas

Ārpus vitrīnas

1. Fotogrāfija Bēgļi dzelzceļa stacijā ceļā uz Krieviju. 1916.g. LKM2-13465/858(1)-

FTOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

2. Fotogrāfija Bēgļi dzelzceļa stacijā Krievijā. 1916.g. LKM2-13465/858(2)-

FTOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

97

3. Dokuments Latviešu bēgļu palīdzības Centrālkomitejas izdota apliecība Mārtiņam Ābelītim par to, ka viņš pēc tautības ir latvietis, kurš bijis spiests sakarā ar ienaidnieka uzbrukumu atstāt savu dzīvesvietu Rīgā. 1917.g. 18. decembris.

LKM2-49739/960-DK

Oriģināls


4. Dokuments Harkovas latviešu bēgļu komitejas izdota apliecība Robertam Pilupam par to, ka viņš ir bēglis no Latvijas.

LKM 2-43874/806-DK

Oriģināls


5. Dokuments Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes izdota Latvijas pilsoņa apliecība Jānim Grotānam

LKM2-9134/441-DK

Oriģināls


6. Dokuments Bēgļu apgādes komitejas „Dzimtene” izdota apliecība Alfrēdam Šauriņam par tiesībām izmantot komitejas patversmi. Petrograda, 1916.g.


7 x 11 cm Vitrīnā

7. Dokumenti Tālo Austrumu latviešu Centrālā biroja izdota apliecības veidlapa par to, ka bēglis ir latvietis

LKM3-938/102-DK

Oriģināls


8. Brošūra Bēgļu apgādāšanas nodaļas izdota bēgļu adrešu grāmata LKMOriģināls


9. Laikraksts Kazaņas latviešu kolonistu un bēgļu organizācijas laikraksts „Brīvais Latvis”, Nr. 1., 1918.g

LKM3-2213/132-DK

Oriģināls


10. Fotogrāfija Tālo Austrumu latviešu Centrālbiroja darbinieki 1919. gadā LKM3-939/124-FT

Oriģināls


11. Atklātne Tālo Austrumu latviešu Centrālbiroja 1919. gadā izdota Latvijas karte

LKM3-947/105-DK

Oriģināls


12. Fotogrāfija Latviešu bēgļu ģimene Roslavļā 1917. gadā Neg. Nr.37147Kopija

14 x 9 cm Vitrīnā

13. Fotogrāfija Latviešu bēgļu grupa Ufā 1920. gadā KM/RN-5221Kopija

9 x 10 cm Vitrīnā

14. –


Latvijas bēgļi un evakuētie strādnieki Krievijā Kopijas Ārpus vitrīnas

98

17.21. Latviešu karavīri Sarkanajā armijā

21.1. Latviešu strēlnieku padomju divīzijas formēšanaTeksts Vieni no pirmajām regulārajam 1918. gada janvārī dibinātās

Sarkanās armijas karaspēka daļām kļuva latviešu strēlnieku pulki, kuri, neskatoties uz Krievijas armijas demobilizāciju , bija saglabājuši zemāko komandējošo sastāvu un daļu ierindas strēlnieku. Kaut gan Sarkanajā armijā, kas komplektējās pamatā no politiski uzticamiem, bet militāri neapmācītiem sarkangvardiem, nacionālas vienības nebija paredzētas, aprīlī Jukumam Vācietim izdevās panākt, ka tās sastāvā nodibināja Latviešu strēlnieku padomju divīziju. Tajā iestājās liels skaits Krievijā nonākušo latviešu karavīru, kas cerēja atgriezties dzimtenē un atbrīvot Latviju no vācu karaspēka. Līdz gada beigām divīzijā bija 18 000 karavīru – gan kājnieki un aviācijas vienības, gan vieglā un smagā artilērija, gan atsevišķas tehniskās vienības un kavalērija. Zemāko komandieru iecelšanā noteicošā loma bija 1917. gadā izveidotajam Iskolastrelam, kurš kopā ar komandieriem piedalījās divīzijas vadīšanā un svarīgāko lēmumu pieņemšanā

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„1918. gada aprīlī, formējot latviešu strēlnieku sarkano divīziju, tika ievilkti viņas sastāvā veco pulku daudz pieredzējušie veterāni, tā strēlnieki, tā virsnieki. Kopējs liktenis, naids pret seniem ienaidniekiem un cerība ar Krievijas padomju valdības palīdzību reiz tomēr atbrīvot Latviju – bija viena no nesaraujamām saitēm, kas cieši vienoja latviešu padomju pulkus.”- Latviešu strēlnieku padomju divīzijas priekšnieka Jukuma Vācieša atmiņas

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Sarkanās armijas komandiera ādas jaka.Sarkanarmieši izmantoja Pirmā pasaules kara Krievijas impērijas tehnisko vienību ādas jakas un cepures

2-55864/5166-VIOriģināls


Priekšmets Sarkanās armijas komandiera formas tērpa cepure LKM 15 x ø 25 cm Vitrīnā99

2-513-PF Atdarinājums

2. Priekšmets Pistole Mauser K.96 ar maksti, kuru var izmantot kā laidi 3071/1734-VIOriģināls

h – 15,5 cm, garums – 29,6 cm

Vitrīnā

3. – 6.

Priekšmeti(4 gb.)

Sarkanās armijas karavīru cepuru kokardes, kuras lietoja no 1918. līdz 1922. gadam

372-VI(1-4)Oriģināli

ø 3,5 cm Vitrīnā

7. – 8.

Priekšmeti(2 gb.)

Sarkanās armijas karavīru krūšu nozīmes 33265/4383-VI554-VI

Oriģināli

ø 4,5 cm Vitrīnā

9. – 10.

Priekšmeti(2 gb.)

Sarkanās armijas karavīru augstākais individuālais apbalvojums – Sarkanā Karoga ordenis

1382-VI1383-VIOriģināli

ø 4,5 cm Vitrīnā

11. –

12.

Priekšmeti(2 gb.)

Sarkanās armijas komandieru atšķirības zīmes.Sarkanajā armijā nebija virsnieku pakāpes, tādēļ kā komandieru atšķirības zīmes izmantoja piedurkņu uzšuves

371(1-2)-VIOriģināli


13. Dokuments Latviešu strēlnieka Jāņa Jakovica demobilizācijas apliecība. 1918.g. marts.Jau 1917. gada decembrī miera sarunu laikā Brestļitovskā Padomju Krievijas ārlietu tautas komisārs Ļevs Trockis paziņoja par Krievijas armijas demobilizāciju. Demobilizācijas process turpinājās līdz 1918. gada martam



14. Dokuments Taganrogas revolucionārā karaspēka formēšanas štāba uzsaukums „Brāļi latvieši!”, kurā visi latvieši tiek aicināti apvienoties vienā karaspēka daļā. 1918.g.

7278-HgOriģināls


15. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku padomju divīzijas priekšnieks un Padomju Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieks Jukums Vācietis

s-253-HOriģināls


16. Fotogrāfija latviešu strēlnieku pulku deputātu izpildkomiteja (Iskolastrels) 1918. gadā

6563-FOriģināls


17. Priekšmets Iskolastrela spiedogs 1808-VIOriģināls

h – 4cm, ø 3,5cm

Vitrīnā

18. Priekšmets Latviešu strēlnieku padomju divīzijas 2. Pulka karogs ar nacionālu tematiku

16772/2618-VIAtdarinājums

150 x 250 cm

Ārpus vitrīnasCentrālais eksponāts

19. Shēma Latviešu strēlnieku padomju divīzijas struktūra 1918. gadā Ārpus vitrīnas100

20. –

25.

Fotogrāfija(6 gb.)

Latviešu strēlnieku padomju divīzijas vienības (aviācija, artilērija, bruņu auto u.c.)


21.2. Latviešu strēlnieku padomju divīzijas pulku dienests un cīņas Krievijā 1918. gadā

Teksts Latviešu strēlnieku padomju divīzijas pulki 1918. gadā apsargāja padomju valdību Kremlī, pildīja garnizona dienestu Maskavā, uzturot kārtību pilsētā un cīnoties pret bruņotiem noziedzniekiem. Atsevišķus divīzijas pulkus kā triecienvienības arī nosūtīja uz dažādiem Krievijas rajoniem gādāt par kārtību un apspiest sacelšanās, kas vērsās pret padomju varu –anarhistu dumpjus, kreiso eseru sacelšanās Maskavā un Pievolgā,kā arī strēlnieki piedalījās cīņās Austrumu frontē Kazaņas rajonā pret Čehoslovāku korpusu un atlaistās Satversmes sapulces deputātu Tautas armiju, Dienvidu frontē pret ģenerāļa Krasnova karaspēku

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Latviešu strēlnieku 4. un 6. pulka daļas ienāk pilsētā. Nadzenīcas ielauztas pakausī. Zaļās blūzes pie kakla ielocītas. Šautenes siksnā uz pleca – stobri uz leju. Pozīcijās nokvēpušie katliņi daudzās gar rokas granātām, ap jostu savērtām. Galvenā ielā parādās pirmā grupa – cilvēku 80. Visa pilsēta trīc no skaļās latviskās dziesmas skaidrā rudens dienā: „Kaut klinšu akmens šķeltos”. Nozūd ļaužu grupas uz ielu stūriem, noslēdz vārtus – kungs, pestītāj, latiši nāk!”- Žurnālista Kārļa Merca Lapiņa atmiņas

Ārpus vitrīnas

26. Fotogrāfija 9. Latviešu strēlnieku pulka karavīri Kremlī.1918.g. s-3557/1805-FOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

27. Fotogrāfija 4. Latviešu strēlnieku pulka karavīri Kremlī. 1918.g. s-4210/2239-FOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

28. Fotogrāfija 4. Latviešu strēlnieku pulka sakarnieku grupa Maskavā garnizona dienestā 1918. gadā

KM/RN-5171 14 x 9 cm Vitrīnā

29. Fotogrāfija 2. Latviešu strēlnieku pulka strēlnieki pie bruņumašīnas Aleksandra karaskolas pagalmā Maskavā. 1918.g.


9 x 14 cm Vitrīnā

30. Fotogrāfija 9. Latviešu strēlnieku pulka mākslinieku darbnīca Kremlī s-9082/4511-F 10 x 15 cm Vitrīnā101

1918. gadā Oriģināls31. Priekšmets Latviešu strēlnieku Kremļa gleznotāju studijas mākslinieku

zīmējumu albumss-8340/76-II


32. Fotogrāfija 4. Latviešu strēlnieku pulka muzikantu komanda Kremlī 1918. gadā

s-115(a)-HOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

33. Priekšmets 4. Latviešu strēlnieku pulka muzikanta Roberta Strīģeļa flauta 32183/4252-VIOriģināls

ø 2 cm, garums – 32

cm

Vitrīnā

34. –

39.


9. Latviešu strēlnieku pulks Kremlī, Latviešu strēlnieku padomju divīzijas sakaru bataljona velosipēdisti Kremlī


40. Priekšmets Latviešu strēlnieku padomju divīzijas sakaru bataljona strēlnieka E. Pušpura velosipēds


h – 94 cm, garums – 190

cm

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Kas vien kontrolēja latviešus, kontrolēja galvaspilsētu.”- Angļu spiega Sidneja Reilija atmiņas par 1918. gada jūliju Maskavā

Ārpus vitrīnas

41. Dokuments 1. Latviešu strēlnieku pulka Līgo svētku vakara programma Maskavā 1918. gada 6. jūlijā

852-VIIOriģināls


42. Fotogrāfija 9. Latviešu strēlnieku pulka ložmetējnieki pie Lielā teātra ēkas Viskrievijas Padomju kongresa laikā 1918. gada 6. jūlijāKongresa laikā sākās Sociālistu – revolucionāru (kreiso eseru) sacelšanās



43. Fotogrāfija Austrumu frontes komandieris J. Vācietis ar adjutantu štābā 1918. gada augustā

s-273-HOriģināls


44. Priekšmets J. Vācieša tintnīca, kuru viņam 1918. gadā uzdāvināja Sevišķo uzdevumu vienības karavīri

2889-2890-VIOriģināls

h-17, 20 x 37 cm

Vitrīnā

45. Plakāts Mākslinieka A. Apsīša plakāts, „Uz priekšu aizstāvēt Urālu!”. 1918.g.

484-IVOriģināls


46. –

49.


Latviešu strēlnieki pretlielinicisko dumpju apspiešanā Krievijā 1918. gadā un cīņā pret Čehoslovāku korpusu Austrumu frontē


21.3. Latviešu strēlnieku divīzijas cīņas 1919. – 1920. gadā

102

Teksts 1918. gada nogalē – 1919. gada sākumā latviešu divīzijas vienības kopā ar citām Sarkanās armijas daļām tika nosūtītas uz Latviju, kur tās iekļāva Padomju Latvijas armijas sastāvā. Strēlnieki uzskatīja, ka cīnās pret vācu karaspēku, bet vēlāk, saprotot, ka pretējā pusē karo latvieši, daudzi dezertēja un pārgāja Latvijas armijas pusē. 1919. gada jūlijā strēlnieku daļas iekļāva 15. armijā, kur tie cīnījās pret Latvijas armiju Latgalē, taču dezertēšanas turpinājās. Lai to pārtrauktu, 1919. gada septembrī – oktobrī latviešu strēlnieku pulkus nosūtīja atpakaļ uz Krieviju, kur tie cīnījās pret ģenerāļu Antona Deņikina un Nikolaja Judeniča karaspēku. 1920. gadā Latviešu strēlnieku divīzija bija triecienspēks cīņā pret ģenerāļa Pētera Vrangeļa komandēto armiju. Šo smago kauju rezultātā strēlnieki zaudēja vairāk kā 60% sava sastāva.

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Pie visiem ugunskuriem un pajūgiem dzirdēju tikai vienu – latviešu nāk, latvieši uzbrūk, un neviens nespēj tiem pretī noturēties, nedz drozdovieši, nedz korņilovieši. Visās šajās baltgvardu sarunās bija tāds naids pret latviešiem, ka es ar zeņķa nojautu sapratu – tagad tik turaties, baltie!”- Orlas guberņas Vorodino iedzīvotāja, zēna Eduarda Poļakova atmiņas

Ārpus vitrīnas

Atmiņu fragments

„Krievijas dienvidu punkts. Stepes. Vējš un sniegs kaukgdams joņo nepārredzamā klajumā. Deņikins, Mahno. Kaujas dienu dienā. Apsalušas kājas, lupatām aptītas. Plāni mētelīši. Pieci gadi nēsāti vieni un tie paši. Bads. Ne maizes kumosiņa. Pienāk frontē ziņa, ka kritusī padomju Latvijas valdība atsūtījusi maizi. Maskavas komisāri atcerējušies kaujās nomocīto, nosalušo, badā izdēdējušo streļķi. „Labs ir, ja rupucis, tad padod tik šurp” – saka zēni.”- Latviešu strēlnieku divīzijas 8. pulka strēlnieka Vernera Eksteina atmiņas

Ārpus vitrīnas

50. Fotogrāfija Latviešu strēlnieki ienāk Rīgā 1919. gada janvārī 15 x 18 cm Vitrīnā51. Fotogrāfija Padomju Latvijas armijas 1. Strēlnieku pulka karavīri Rīgā s-264/157-F 9 x 14 cm Vitrīnā

103

1919. gada aprīlī Oriģināls52. Fotogrāfija Padomju Latvijas armijas vieglā artilērijas diviziona karavīri

Kurzemē 1919. gadāLatvijas


Kopija

9 x 14 cm Vitrīnā

53. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku divīzijas 6. pulka ložmetējnieki Latgalē 1919. gada vasarā


9 x 14 cm Vitrīnā

54. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku divīzijas 5. sevišķā pulka komandējošais sastāvs un strēlnieki Petrogradas frontē cīņā pret ģen. N. Judeniča karaspēku



55. Dokuments VCIK goda raksts par 5. latviešu strēlnieku pulka apbalvošanu ar Sarkano karogu par cīņām Petrogradas frontē 1919. gada oktobrī

2637-VIIOriģināls


56. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku divīzijas priekšnieks no 1919. gada marta līdz oktobrim – Antons Martusēvičs


14 x 9 cm Vitrīnā

57. Priekšmets Antona Martusēviča spieķis 24557/3068-VIOriģināls

h – 96 cm, ø 5 cm

Vitrīnā

58. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku divīzijas priekšnieks no 1919. gada oktobra līdz 1920. gada jūnijam – Fridrihs Kalniņš


14 x 9 cm Vitrīnā

59. Priekšmets Fridriha Kalniņa portupeja 140708/2531-VIOriģināls


60. Priekšmets Fridriha Kalniņa patronsoma 140710/2533-VIOriģināls


61. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku divīzijas priekšnieks no 1920. gada jūlija līdz novembrim – Kirils Stucka

12153-HOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

62. Priekšmets K. Stuckas tintnīca 33233/4377-VIOriģināls

13 x 22 x 35 cm

Vitrīnā

63. Fotogrāfija 4. Latviešu strēlnieku pulka strēlnieki pie Kromiem 1919. gada rudenī


14 x 9 cm Vitrīnā

64. Fotogrāfija Degošie Kromi 1919. gada oktobrī Neg. Nr.KM/RN-5173

Vitrīnā

65. Atklātne Karikatūra par Antonu Deņikinu 16509/3170-HgOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

104

66. Fotogrāfija Latviešu strēlnieki stepē pie Perekopa 1920. gada aprīlī 2720/2708-HOriģināls

14 x 9 cm Vitrīnā

67. Fotogrāfija 3. Latviešu strēlnieku pulka pārcelšanās pāri Dņeprai Kahovka 1920. gada augustā

Neg. Nr.30440Kopija

Vitrīnā

68. –

71.


Latviešu strēlnieki Dienvidu frontē un P. Vrangeļa armijai atņemtajām trofejām – tankiem


72. Priekšmeti Latviešu strēlnieku divīzijas kavalērijas izmantotie rati – tačanka, uz kuras novietots 1910. gada parauga Maksima sistēmas balsta ložmetējs. Tačanku izmantoja latviešu strēlnieki cīnoties Dienvidu frontē, Ukrainas stepēs.

Tačanka - 6755/1903-VILožmetējs –

LKM5-22366/372-IE

Oriģināli

Tačanka – 130 x 260 x

133 cm, ložmetējs – 120 x 54 cm

Ārpus vitrīnas

Dokumenti, fotogrāfijas,

teksti

Stilizēta, skārienjūtīga bijušās Krievijas impērijas karte, uz kuras redzamas Latviešu strēlnieku divīzijas cīņu un dislokācijas vietas 1918. – 1920. gadā. Uzspiežot uz kartē redzamā kaujas vai dislokācijas vietas punkta, ekrānā iespējams iepazīties ar konkrētā notikuma vēsturi, fotogrāfijām, atmiņām, aprakstu.

Skārienjūtīgs ekrāns – galda virsma

22. Latviešu karavīri pretlieliniciskajās armijās un organizācijās

Teksts 1918. gadā, kad latviešu strēlnieki devās uz Krieviju un iesaistījās Sarkanajā armijā, lielākā daļa latviešu virsnieku atstāja pulkus un savu turpmāko militāro karjeru saistīja ar pretlielinieciskajām organizācijām un armijām. Vairāki desmiti latviešu virsnieki pulkveža F. Brieža un K. Goppera vadībā iesaistījās Borisa Savinkova vadītajā pretlielinieciskajā organizācijā ”Dzimtenes un brīvības glābšanas savienība”, kur ieņēma vadošus posteņus. 1918. gada vasarā šie virsnieki piedalījās pretlielinieku sacelšanās organizēšanā un vadīšanā Pievolgā. Lielinieki, izmantojot arī latviešu strēlniekus, sacelšanos apspieda, daļu virsnieku arestēja vai nošāva, brīvībā palikušie virsnieki pārgāja dienēt „baltajās” armijās.

Ārpus vitrīnas

105

Baltajās jeb pretlielinieciskajās armijās dienēja piespiedu kārtā mobilizētie latviešu kolonisti, bēgļi un strādnieki. Brīvprātīgi šajās armijās pamatā iestājās virsnieki. Latvieši nelabprāt stājās „baltajās armijās”, jo to komandieri bija vienotas Krievijas impērijas idejas piekritēji un neatzina mazākumtautību pašnoteikšanās tiesības. Latvieši karoja N. Judeniča Krievijas Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā, J. Millera Ziemeļu brīvprātīgo armijā, A. Deņikina un P. Vrangeļa Dienvidu brīvprātīgo armijā, kā arī A. Kolčaka Krievijas Austrumu brīvprātīgo armijā

Atmiņufragments

„Es saņēmu pavēles tieši no Goppera. Ģērbies Goppers bija tāpat kā mēs , pārējie latviešu virsnieki – tajos pašos vecajos strēlnieku laika tērpos, tikai zaļais virsnieka frencis bez zīmotnēm un cepure bez kokardes. (..) Apsargājām tiltu un visu laiku cerību pilni gaidījām no ziemeļiem nākam palīgā angļus. Gaidījām dienu dienā un stingri turējāmies. 16 dienas izturēt nebija nieks. Sākumā man bija 100 cilvēku, bet pamazām vien to skaits sāka dilt. Kad nāca uz beigām tad 16 dienā vairs bijām tikai 10 cilvēki.”- Jaroslavļas sacelšanās dalībnieka Gustava Krēsliņa atmiņas

Ārpus vitrīnas

Ziņojuma fragments

„Jautājumā par Latvijas atzīšanu Vrangelis ieņēma diezgan noteiktu nostāju. Viņš vienīgi atzīst Polijas neatkarību, pat par Somijas neatkarību viņš negrib skaidri izteikties. Vrangeļa priekšstāvi gan kaut ko miglaini stāsta par autonomiju, bet ar obligatorisku, brīvprātīga vienošanos ar Krieviju. Kā viņi domā saskaņot brīvprātīsku un obligatorisku vienošanos? Tas lai paliek viņu noslēpums.”- Latvijas militārā atašeja Varšavā pulkvežleitnanta Hartmaņa ziņojums Latvijas valdībai 1920. gada oktobrī

Ārpus vitrīnas

1. Fotogrāfija Pulkvedis Fridrihs Briedis, B. Savinkova organizācijas „Dzimtenes un brīvības glābšanas savienība” izlūkošanas un pretizlūkošanas nodaļas vadītājs. 1916.g. uzņēmums

KM/RN – 129Kopija

Vitrīnā

2. Priekšmets Pulkveža F. Brieža pildspalva LKM2-16431/1814-LP


106

Oriģināls3. Priekšmets Pulkveža F. Brieža brilles LKM


13 x 5 cm Vitrīnā

4. Fotogrāfija Pulkvedis K. Goppers, B. Savinkova organizācijas štāba priekšnieks, ar ģimeni Rīgā. 1917.g. uzņēmums

KFFDA0645-4Kopija

Vitrīnā

5. Fotogrāfija B. Savinkova organizācijas apgādes daļas priekšnieks kapteinis Kārlis Rubis. 1917.g. uzņēmums

LKM2-38215/2345-FN

Kopija

Vitrīnā

6. Priekšmets Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijas Korņilova trieciena divīzijas virsnieka formas tērpa svārki

LKM2-627-PF

Atdarinājums


7. Priekšmets Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijas Korņilova trieciena divīzijas virsnieka formas tērpa cepure

LKM2-629-PF

Atdarinājums

ø 20 cm Vitrīnā

8. Priekšmets Virsnieka pistole „Dreyse” M 1907 LKM7-16794/113-IE

Oriģināls

15,8 x 11,5 cm

Vitrīnā

9. Plakāts Pret padomju varu vērsts plakāts – „Atriebība” LKM2-15138/34-PL

Oriģināls

75 x 55 cm; Vitrīnā

10. Priekšmets Tintnīca – kurpīte, iegūta no ģenerāļa A. Deņikina štāba 24952/3102-VIOriģināls

7 x 16 cm Vitrīnā

11. Priekšmets Pīpe no ģenerāļa A. Deņikina štāba 27401/3514-VIOriģināls

3,5 x 13,5 cm

Vitrīnā

12. Fotogrāfija Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijas Kubaņas kazaku štāba priekšnieks Eduards Ramats

KM/RN – 3259Kopija

Vitrīnā

13. Fotogrāfija Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijas Kijevas virsnieku bataljona virsnieks Kārlis Berķis


Vitrīnā

14. Dokuments Apakšpulkveža Georga Grīnberga, bijušā 1. Latviešu strēlnieku brigādes štāba priekšnieka, uzsaukums Sarkanajā armijā karojošajiem latviešu strēlniekiem, pāriet ģenerāļa

LKM2-8554/428-DK

Oriģināls


107

P. Vrangeļa armijas pusē15. Dokuments Ģenerāļa P. Vrangeļa armijā pārgājušo 5. Sevišķā latviešu

strēlnieku pulka karavīru uzsaukums Sarkanās armijas pusē karojošiem latviešu strēlniekiem ar aicinājumu pāriet ģenerāļa P. Vrangeļa armijā

LKM2-8555/429-DK

Oriģināls


16. Fotogrāfija Ģenerāļa N. Judeniča Krievijas Ziemeļrietumu brīvprātīgās armijas 5. Divīzijas (kņaza Līvena) artilērijas baterija 1919. gadā Petrogradas frontē


Vitrīnā

17. Fotogrāfija Ģenerālis Augusts Misiņš, Ziemeļkrievijas brīvprātīgo armijas britu sakaru virsnieks

KFFDA0600-4Kopija

Vitrīnā

18. Fotogrāfija Pulkvedis Rūdolfs Bangerskis, admirāļa A. Kolčaka armijas 3. Ufas korpusa komandieris. 1916.g. uzņēmums

KM/RN 893Kopija

Vitrīnā

19. Fotogrāfija Jānis Lindbergs, admirāļa A. Kolčaka armijas 8. aviogrupas lidotājs

KM/RN 5181Kopija

Vitrīnā

20. –

22.


„Balto” armiju un Antantes valstu karavīri Krievijas Pilsoņu karā


23. Latviešu karavīri nacionālajās karaspēka daļās – Troickas bataljons un Imantas pulks

Teksts Daļa virsnieku neizvēlējās karot ne Sarkanajā armijā, ne „baltajās” armijās, bet pieņēma lēmumu formēt nacionālas latviešu karaspēka vienības, kuru mērķis bija, neiesaistoties Krievijas Pilsoņu karā, atgriezties Latvijā, padzīt vācu armiju un sakaut lieliniekus. 1918. gada rudenī Sibīrijā un Tālajos Austrumos izveidojās divas latviešu nacionālas karaspēka daļas – Troickas (1. Latvijas brīvošanas) bataljons un Imantas pulks. Ierindas komandas un sarakste šajās daļās bija latviešu valodā, pie formas tērpiem karavīri nēsāja nacionālo simboliku – sarkanbaltsarkana krāsa bija troickiešu formas tērpu piedurkņu uzšuvēs un imantiešu formas cepuru kokardēs. Troickas bataljons sākotnēji veica garnizona dienestu Troickas pilsētā. Lai pasargātu karavīrus no

Ārpus vitrīnas

108

iesaistīšanas admirāļa A. Kolčaka armijā, tika noslēgts līgums ar Čehoslovāku korpusa pārstāvjiem par bataljona formēšanu korpusa ietvaros. No 1919. gada februāra bataljons pārgāja franču militārās misijas pārziņā un jūlijā atstāja Troicku, lai dotos pa Transsibīrijas maģistrāli uz Vladivostoku. Šī brauciena laikā latvieši kopā ar čehiem apsargāja dzelzceļa maģistrāli, iesaistoties sadursmēs ar Sarkanās armijas daļām. Rezultātā no 900 vīru lielā bataljona, Vladivostoku 1920. gada jūnijā sasniedza 614 vīru.

Atmiņu fragments

„Vilciens, sastādīts no sarkaniem preču un baltiem saldētavu vagoniem, atgādinot par sevi Latvijas nacionālā karoga krāsās, spožai pavasara saulei spīdot, meijām, vainagiem un Latvijas ģerboņiem pušķots, ar ložmetējiem uz lokomotīves un vagonu jumtiem pilnā kaujas gatavībā, lēni pārslīd sliežu krustojumus un apstājas Harbinas stacijā. Kareivju brašais izskats, gaiši zilie tērpi ar nacionālām krasām uz kreisās rokas piedurknes uzšūta vairoga, atstāja jo patīkamu iespaidu.”- Latvijas goda konsula Harbinā Eduarda Zilgalvja atmiņas

Ārpus vitrīnas

Runasfragments

„Ar šo 6000 kilometrus garo atkāpšanos caur visu Āziju, kurai nav nekā līdzīga visā kara vēsturē un kuras grūtības sapratīs visi, kas pazīst Sibīriju, bataljona karavīri ir izpelnījušies vispārēju cienību, tāpat viņu vadonis, kas pratis viņus izvest caur tik daudz šķēršļiem.” - No franču ģenerāļa M. Žanēna apsveikuma Troickas bataljona karavīriem viņu apbalvošanas dienā ar franču un čehoslovāku apbalvojumiem

Ārpus vitrīnas

1. Priekšmets Troickas bataljona virsnieka formas tērpa svārki LKM2-624-PF

Atdarinājums


2. Priekšmets Troickas bataljona virsnieka formas tērpa cepure LKM2-625-PF

Atdarinājums

ø 20 cm Vitrīnā

3. Priekšmets Troickas bataljona strēlnieka Jāņa Tiltiņa mantu lāde LKM2-26084/2903-LP

h – 34 cm, 66,5 x 39 cm

Vitrīnā

109

Oriģināls4. Dokuments Troickas bataljona Pagaidu organizācijas komitejas

uzsaukums „Latvju tautas dēli!” ar aicinājumu stāties latviešu bataljonos. 1918.g. oktobris.

LKM3-129-DKOriģināls


5. Dokuments Čehoslovāku Nacionālās padomes pilnvarotā uzsaukums „Pilsoņi latvieši!” ar aicinājumu stāties Troickas bataljonā.1918.g.



6. Priekšmets Troickas bataljona kareivja formas tērpa piedurknes uzšuve LKM2-15751/1663-LP

Oriģināls


7. Priekšmets Troickas bataljona virsnieka formas tērpa piedurknes uzšuve LKM2-15752/1664-LP

Oriģināls



Oriģināls



Oriģināls


10. –

11.

Priekšmeti (2 gb.)

Troickas bataljona karavīru uzpleču zīmes „Latvija” 364(1-2)-VIOriģināli

1 x 4 cm Vitrīnā

12. Priekšmets Troickas bataljona karavīru krūšu nozīme, apstiprināta 1921.g.

LKM4-13698/954-NS

Oriģināls

ø 4,5 cm Vitrīnā

13. Fotogrāfija Troickas bataljona komandieris majors Pēteris Dardzāns KM/RN – 882Kopija

Vitrīnā

Karte - shēma Troickas bataljona ceļš no Troickas līdz Vladivostokai. Uz kartes izvietotas fotogrāfijas - attiecīgajā Transsibīrijas dzelzceļa punktā

Ārpus vitrīnas

Teksts Vladivostokā jau 1918. gada novembrī sāka formēt otru nacionālo latviešu karaspēka daļu – Imantas pulku. 1919. gada rudenī pulkā jau bija 1103 karavīru. Viņi pilsētā pildīja garnizona dienestu, izkrāva un pavadīja kara materiāla

Ārpus vitrīnas

110

transportu, piedalījās starptautiskās milicijas patruļās. No dienesta brīvajā laikā imantieši apguva svešvalodas un paaugstināja savu zināšanu līmeni – viņiem bija savs klubs, sporta inventārs un tika izdots žurnāls „Imanta”

Atmiņufragments

„Vladivostokā pulks bija izvietots Otrās upes priekšpilsētas rajonā, agrākajās krievu karaspēka kazarmās un pildīja dažādus Vladivostokas pilsētas garnizona pienākumus. Mūsu pulka nometnē blakus bija novietojušies japāņi. Mēs ar viņiem sadzīvojām ļoti draudzīgi. Viņi šad un tad rīkoja visa veida izpriecas un sporta spēles, kuras pa lielākai daļai sastāvēja no džiu džitsu cīņu dažādiem veidiem. Man viņu izdarības ļoti interesēja un es tajās nekad neiztrūku.”- Imantas pulka kareivja Kārļa Nīča atmiņas

Ārpus vitrīnas

14. Dokuments Tālo Austrumu latviešu Centrālā biroja aicinājums stāties Imantas pulkā – „Latvieši gatavojaties cīņai dēļ brīvas un nedalītas Latvijas izkarošanas!”



15. Priekšmets Imantas pulka karavīru krūšu nozīme, apstiprināta 1921.g. LKM4-11173/782-NS

Oriģināls

ø 4,5 cm Vitrīnā

16. Priekšmets Imantas pulka virsnieku formas tērpa piedurknes uzšuve LKM2-15750/1662-LP

Oriģināls


17. Priekšmets Kapteiņa Jēkaba Pones Sibīrijā izgatavota lādīte 9231/1175-VIOriģināls

8 x 24 x 15 cm

Vitrīnā

18. Fotogrāfija Imantas pulka komandieris Jēkabs Pone Neg. Nr.37251

Vitrīnā

19. Fotogrāfija Imantas pulka pirmais komandieris pulkvedis Jānis Kurelis Neg. Nr.37367

Vitrīnā

20. –

25.


Imantas pulka un sabiedroto valstu karavīri garnizona dienestā Vladivostokā


24. Latviešu karavīru un civiliedzīvotāju atgriešanās Latvijā

111

24.1. Troickas bataljona un Imantas pulka atgriešanās Latvijā

Teksts Troickas bataljona un Imantas pulka mērķis bija atgriezties Latvijā un piedalīties neatkarības izcīnīšanā. Taču reāli šāda iespēja radās 1920. gada pavasarī, kad Latvijas Neatkarības karš jau bija beidzies. 1920. gada 25. februārī Imantas pulka pirmā grupa ar tvaikoni „Gweneth” no Vladivostokas devās uz Latviju, apbraucot apkārt Āzijas, Āfrikas un Eiropas krastiem. Otra Imantas pulka grupa izbrauca no Vladivostokas ar kuģi „Dania” un ieradās Liepājā 21. jūnijā. Troickas bataljona karavīri un civiliedzīvotāji ar kuģi „Voronesh” devās no Vladivostokas uz Latviju, ierodoties 3. oktobrī Liepājas kara ostā

Ārpus vitrīnas

Atmiņufragments

„Sakām ardievas uz mūžu šiem kalniem, šai pelēkai, pus krievu, pus ķīniešu pilsētai. Šīm netīrām ielām, kuras daudz esam minuši. Mums viņu nav žēl, bet tikai vienīgi līksma sajūta – mēs braucam uz dzimto zemi aiz plašajām jūrām un augstajiem kalniem.”- Imantas pulka karavīra Jāņa Dzilnas atmiņas

Ārpus vitrīnas

Dienasgrāmatasfragments

„2. oktobrī, Baltijas jūrā, ceļā uz Liepāju. Jūra nemierīga. Apmācies, vēss. Spēcīgs vējš. Kuģi sāk šūpot un vairāki vēl saslimt ar jūras slimību. Kuģa iekšienē notiek drudžaini pakošanās un sagatavošanās darbi. Gan šuj pagonas, gan tīra šautenes utt. Šai pēdējā brauciena posmā, tuvojoties dzimtenei, mūs visus ir pārņēmusi kāda sevišķa, vārdos neizsakāma sajūta. Pl. 8 no rīta iebraucam Liepājas Kara ostas reidā. Pl. 10 piestājam krastmalā, kur mūs sagaida vietēja garnizona karavīri ar savu orķestri un Sieviešu palīdzības korpusa dāmas. Pirmo reizi, pēc ilgiem laikiem, speram soli uz dzimtenes zemes.”- Troickas bataljona karavīra Kārļa Lauka dienasgrāmatas fragments

Ārpus vitrīnas

1. Dokuments Imantas pulka izdevums „Kaija” LKM2-11789/217-FB


112

Oriģināls2. Fotogrāfija Imantas pulka karavīri brāļi Jēkabsoni pēc atgriešanās no

Vladivostokas. Rīga, 1920.g.LKM



3. Priekšmets Suvenīrs - mērkaķīša figurīņa, kuru no Singapūras atvedis Imantas pulka karavīrs I. Jēkabsons

LKM2-18947/2097-LP

Oriģināls


4. – 9.

Atklātnes(6 gb.)

Atklātnes no Imantas pulka un Troickas bataljona mājupceļa – kuģu piestātnēm

LKM2-42550/642-VA2-42566/658-VA2-42566/658-VA2-42567/659-VA2-42568/660-VA2-42611/703-VA

Oriģināli

9 x 14 cm Vitrīnā

10. –

13.


Imantas pulka un Troickas bataljona karavīru sagaidīšana Rīgā


Fotogrāfijas, dokumenti

Stilizēta, skārienjūtīga karte, uz kuras redzams Imantas pulka un Troickas bataljona karavīru jūras ceļš no Vladivostokas uz Latviju, ar kuģa piestātnēm. Uzspiežot uz attiecīgas piestātnes kartē, ekrānā iespējams aplūkot fotogrāfijas un atmiņas no konkrētās vietas.

Skārienjūtīgs ekrāns

24.2. Pirmā pasaules kara Rietumu frontē un Krievijas Pilsoņu kara „baltajās” armijas dienējušo karavīru

atgriešanās LatvijāTeksts Jau 1919. gada sākumā Latvijas Apsardzības ministrs J.

Zālītis vairakkārt lūdza sabiedroto valstu pārstāvjus palīdzēt pretlieliniciskajās armijās dienējošajiem karavīriem atgriezties Latvijā. Taču armiju komandieri kavēja latviešu demobilizāciju, un tā varēja notikt tikai pēc balto armiju sakāves. Ģenerāļu J. Millera un N. Judeniča armijās dienējušie karavīri atgriezās Latvijā 1920. gada sākumā.

Ārpus vitrīnas

113

Viņu mājupceļš gāja caur Igauniju un Angliju. Admirāļa A. Kolčaka armijas latviešu karavīri atgriezās Latvijā 1920. gadā kopā ar Troickas bataljona un Imantas pulka karavīriem. Ģenerāļa P. Vrangeļa štābā darbojās Latvijas pārstāvji reevakuācijas jautājumos, kuri organizēja latviešu karavīru nosūtīšanu uz Latviju caur Belgradu, Konstantinopoli un Sofiju. Latviešu karavīri, kas bija dienējuši Krievu ekspedīcijas korpusā Francijā ar Latvijas valdības atbalstu no Bordo ostas atgriezās Latvijā 1920. gada jūnijā

Vēstulesfragments

„Uzzinādami, ka Francijas kara ministrs ir atļāvis Francijā esošiem latviešiem atgriezties savā dzimtenē, lai papildinātu savu nacionālo armiju, turam par pienākumu atsaukties uz šo visai priecīgo vēsti. Vispirms izsakām sirsnīgu pateicību par jūsu pūlēm un griežamies ar lūgumu izpalīdzēt cik iespējams ātrāk tur nokļūt.”- No Bordo latviešu rotas komandiera Paula Timmermaņa vēstules Latvijas delegācijas pārstāvjiem Parīzes miera konferencē 1919. gada vasarā

Ārpus vitrīnas


„No Arhangeļskas un Murmanskas četros tvaikoņos izvesti uz Liepāju un Rīgu visi Latvijas pilsoņi, kuri vēlējās braukt uz dzimteni.”- Laikraksts „Brīvais Latvis” 1919. gada decembrī

Ārpus vitrīnas

14. Fotogrāfija Aleksandrs Kacens, Latvijas valdības pārstāvis reevakuācijas jautājumos pie ģenerāļa P. Vrangeļa


Vitrīnā

15. Dokuments Latvijas ārlietu ministrija Z. A. Meierovica norādījumi A. Kacenam par latviešu karavīru reevakuāciju 1920. gada jūlijā

LKM2-8569/434-DK

Oriģināls


16. Dokuments Fragments no A. Kacena telegrammas Latvijas ārlietu ministram, kurā viņš lūdz apstiprināt savas pilnvaras Belgradā, Sofijā un Konstantinopolē

LKM2-8562/436-DK

Oriģināls


17. Dokuments Latviešu palīdzības komitejas uzsaukums „Katram latvietim, katrai latviešu iestādei tuvumā un tālumā!”


vēstures muzejs


114

Kopija18. Fotogrāfija Latviešu rotas karavīri pie mirušā biedra kapa Bordo Francijā

1919. gadāLKM


9 x 14 cm Vitrīnā

19. Fotogrāfija Latviešu rotas komandieris vecākais apakšvirsnieks Paulis Timmermanis

LKM2-46656/2091-FT

Oriģināls

13,5 x 8,5 cm

Vitrīnā

24.3. Sarkanajā armijās dienējušo karavīru atgriešanās Latvijā

Vitrīnā

Teksts 1920. gada Padomju Krievijas un Latvijas miera līguma 4. punkts paredzēja latviešu bēgļu un karavīru reevakuāciju. 1920. gada beigās izformēja latviešu strēlnieku divīziju un latviešu strēlniekiem bija iespēja izvēlēties starp Latvijas un Krievijas pilsonību. Liela daļa strēlnieku izmantoja šo iespēju, un 1921. gada maijā pirmais ešelons ar strēlniekiem devās no Maskavas uz Latviju. Kopumā Latvijā atgriezās 11 395 bijušie sarkanarmieši. Izgājuši Latvijas robežpunktu karantīnas nometņu pārbaudes, viņi varēja doties uz savām dzimtajām mājām

Ārpus vitrīnas

Atmiņufragments

„Gāja laiks, nāca alošanās. Un tagad arī sarkanie strēlnieki galīgi uzgriezuši muguru varai, kuru viņi paši sauca pie dzīves. Viņu nava vairs tur. Viņi še. Zinu, cik simtu un tūkstošu bija to, kuri 1921. gada ziemā iedūra durkli zemē, nospļāvās un uzvilkuši sarkanbaltsarkano karogu sarkanā vietā brauca uz dzimteni. Vēlu nāca, bet nāca.”- Žurnālista Kārļa Merca Lapiņa atmiņas

Ārpus vitrīnas

20. Fotogrāfija Latviešu strēlnieku divīzijas štābs tā izformēšanas laikā 1920. gadā 28. novembrī

Neg. Nr.16469Kopija

Vitrīnā

21. Dokuments Sarkanās armijas 52. divīzijas strēlnieka Friča Dārziņa apliecība par to, ka viņš kā Latvijas pilsonis ir atbrīvots no dienesta Sarkanajā armijā. Nikolajeva, 1921. gada 2. aprīlī



22. Dokuments Sarkanās armijas 52. divīzijas strēlnieka Nikolaja Plātnieka apliecība par to, ka viņš kā Latvijas pilsonis ir atbrīvots no



115

dienesta Sarkanajā armijā. Nikolajeva, 1921. gada 20. martā23. Dokuments Sarkanās armijas 52. divīzijas strēlnieka Andreja Zaļlapa

apliecība par to, ka viņš kā Latvijas pilsonis ir atbrīvots no dienesta Sarkanajā armijā. Nikolajeva, 1921. gada 31. martā

LKM2-15791/488-DK

Oriģināls


24. Fotogrāfija Čekas zīmogs, ar atļauju to izvest uz Latviju. 1921.g. 844-FOriģināls

9 x 14 cm Vitrīnā

25. Dokuments Latviešu strēlnieku divīzijas sakaru bataljona strēlnieka Jāņa Gerdena reevakuācijas apliecība. 1921. gada 21. februāris; uz apliecības Rezēknes bēgļu un gūstekņu atsvabināšanas komisijas zīmogi



26. Fotogrāfija Latvijas Iekšlietu ministrijas karantīnas nometnes vārti Rēzeknē 1921. gadā

KM/RN - 4389Kopija

Ārpus vitrīnas – lielformāta fona

fotogrāfija27. Fotogrāfija Bijušie strēlnieki – sarkanarmieši Rēzeknes karantīnas

nometnes pārbaudes komisijāKM/RN - 4205

KopijaĀrpus vitrīnas – lielformāta fona

fotogrāfija24.4. Latviešu bēgļu atgriešanās Latvijā

Teksts Kopā ar karavīriem Latvijā atgriezās arī civilpersonas – Pirmā pasaules kara laika bēgļu un evakuēto strādnieku ģimenes. Pavisam līdz 1927. gadam no Padomju Krievijas Latvijā ieradās 223 572 bēgļi. Izgājuši robežpunktu karantīnas pārbaudes, viņi nokļuva „Bēgļu reevakuācijas biedrības” darbinieku aprūpē. Biedrības finansiālo fondu veidoja ziedojumi un Sarkanā krusta līdzekļi. Tā sniedza bēgļiem naudas pabalstus, palīdzēja atrast dzīvesvietu un iekārtoja darbā. Taču liels skaits latviešu palika Padomju Krievijā. Vieni to darīja lielinieciskās pārliecības dēļ, citi Pirmā pasaules kara laikā bija iedzīvojušies svešumā un nevēlējās atgriezties, vēl citi ieņēma augstus posteņus padomju varas un armijas struktūrās. Smagāk bija tiem bijušajiem latviešu strēlniekiem, kuri gribēja atgriezties Latvijā, bet kuriem tur nebija tuvinieku vai paziņu, kas par viņiem varētu galvot. Palikuši Krievijā, viņi centās saglabāt savu nacionālo identitāti, veidojot kultūras biedrības, nacionālas skolas,

Ārpus vitrīnas

116

klubus, teātrus. Taču to pārtrauca staļiniskās represijas 1937. – 1938. gadā, kuru laikā tika nogalināti desmitiem tūkstoši latviešu

28. Fotogrāfija Bēgļu reevakuācijas padomes locekļi Rīgā 1921. gadā KM/RN - 4197Kopija

Ārpus vitrīnas

29. Fotogrāfija Latviešu bēgļu pāriešanas no Krievijas vilciena vagona Latvijas vilciena vagonā Rītupes stacijā

KM/RN - 4201Kopija

Ārpus vitrīnas

30. –

32.


Latviešu bēgļu pārnākšana pār robežu un Rēzeknes karantīnas nometne


25. Pirmā pasaules kara rezultāti un sekasTeksts Pirmais pasaules karš un tam sekojošais Krievijas Pilsoņu

karš bija smagi skāris arī Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājus. Latvija karā zaudēja 35% no pirmskara iedzīvotāju skaita. Rūpnīcas bija evakuētas uz Krieviju kopā ar strādniekiem. Daudzi bēgļi un karavīri mājās vairs neatgriezās. Daļa palika Krievijā savas lieliniciskās pārliecības dēļ. No šiem cilvēkiem ievērojams gāja boja Staļinisko represiju laikā 1930. gadu nogalē. Citi palika gan Krievijā, gan Eiropas valstīs, jo bija iedzīvojušies – nodibinājuši ģimenes un nevēlējās atgriezties Latvijā.Liels skaits latviešu bija gājuši bojā frontē. Procentuāli neviena cita no karā iesaistītajām zemēm nezaudēja tik daudz iedzīvotāju kā Latvija (salīdzinājumam – Francija zaudēja 4,3%). Ceturtā daļa ēku bija sagrautas, daļa aramzemes bija pamesta neapstrādāta un kļuvusi lauksaimniecībai nederīga. Tirdzniecības kuģi bija nogremdēti, ostas aizsprostotas. Taču karš nesa ne tikai zaudējumus, bet arī lielo impēriju sabrukuma rezultātā pavēra iespēju Latvijas tautai izcīnīt savu valsti

Ārpus vitrīnas

Karte Politiskā karte – Eiropa 1920. gadā Ārpus vitrīnas1. – 6.


Karavīru kapi Latvijā, nopostītās ēkas, bēgļi pēc atgriešanās Latvijā, kuri dzīvo Pirmā pasaules kara pozīcijās – zemnīcās


117

doc.mod.gov.lvdoc.mod.gov.lv/iepirkumi_upload/3 pielikums_ekspozīcijas... · web viewlatviešu...

Documents