1

izdevums 2019. gada februāris

Veidot vislabāko dzīvi, gādāt vislabāko aprūpi !

60 Fraser Crescent, Wantirna South, VIC 3152

36.

Dievs Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem nav apslēpts: Dievs pats viņiem to atklājis.

Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules

radīšanas, gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.

Pāvila vēstule romiešiem 1:19-20

Sirakūzās, kādā pilsētā Itālijā, senos laikos dzīvojis kāds ļoti gudrs vīrs – Simonīds. Viņš zinājis daudz vairāk kā citi cilvēki. Un mācējis visiem dot gudrus padomus un

pamācības. Reiz Sirakūzu ķēniņš atsaucis Simonīdu pie sevis un jautājis:

„Vai tu vari man pateikt kāds ir Dievs?”

„Mans kungs un ķēniņ,” Simonīds atbildējis, „atļauj man pārdomāt trīs dienas, un tad

tev pateikšu, kāds ir Dievs.”

Ķēniņš bijis ar mieru gaidīt. Bet – pagājušas trīs dienas, pagājušas trīs nedēļas, pagājuši trīs mēneši, bet Simonīds ķēniņa pilī nerādījies. Un kad viņš, beidzot, tomēr

atnācis, tad teicis: „Piedod man, ķēniņ, ka es esmu tik ilgi kavējies! Bet man tev jāsaka, ka es nezinu, kāds ir Dievs. Jo vairāk es par Dievu domāju, jo tālāks un neizprotamāks

man Dievs izliekas.” Mēs par Dievu zinām vairāk, kā zināja Simonīds.

Bībele, kas ir it kā Dieva rakstīta vēstule cilvēkiem, mums stāsta, ka Dievs ir pasaules, visu lietu un cilvēku Radītājs. Simonīds to vēl nezināja. Viņš nebija lasījis

Bībeli. Bet apustulis Pāvils to bija darījis. Un tāpēc viņš saka: Dieva mūžīgā vara, Viņa dievišķība – jau kopš pasaules radīšanas ir saskatāma viņa darbos. Tiešām – visa pasaule liecina par Dieva gudrību, par Dieva varenību, - mums vajag tikai ar vaļējām

acīm vērot šīs pasaules norises, un mēs atskārtīsim, cik gudri Dievs visu ir darījis, cik

brīnišķīga ir pasaule, kurā mēs dzīvojam.

Bet par Dievu mēs zinām vēl daudz vairāk. Un to, ko mēs zinām, mums ir zināmu darījis Jēzus Kristus. Viņš ir nācis no Dieva. Un Viņš ir aizgājis pie Dieva. Jēzus mums ir stāstījis, ka Dievs ir nevien pasaules Radītājs, bet arī pasaules uzturētājs, kas savā

labestībā grib visiem cilvēkiem palīdzēt, un – kas visus mīlē – kā Tēvs mīlē savus

bērnus, kaut arī reizēm tos nākas pārmācīt.

Paturēsim to vienmēr prātā, ka Dievs mūs mīlē. Un tiem, kas Dievu mīlē, visas lietas

par labu nāk.

Arnolds Lūsis „ES STĀSTU PAR JĒZU”

2

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvietis“

Šādu reklāmu lasījām, un mūzikas cienītājiem

interese bija liela, jo koncerts solīja ne tikai tikšanos ar mums labi pazīstamo melburnieti – pianisti, diriģenti un komponisti Sandru Birzi, bet arī iepazīšanos ar līdz

šim Melburnā nepazīstamu vijolnieci – Sofiju Kirsanovu.

Svētdienas, 20. janvāra, siltajā un saulainajā vasaras

dienā uz koncertu Ciema zālē bija ieradies krietns pulks klausītāju. Bez pašiem Ciema ļaudīm, kas bija kuplā skaitā,

publikā bija skatītāji, kas bija mērojuši attālāku ceļu.

Koncertam sākoties, publikas priekšā iznāca Sofija ar savu vijoli. Viņa nedaudz pastāstīja par sevi; uzzinājām, ka viņa

Melburnā ir vēl tikai pāris mēnešus, studiju nolūkos pavadīs te ilgāku laiku, un šī ir viņas pirmā uzstāšanās publikai

Melburnā.

Kā pirmo viņa atskaņoja sev pašai ļoti mīļo skaņdarbu – Eugène Ysaye Sonāte, vijolei solo no.4, Op. 27 in E minors, kuram sekoja Nikolo Paganīni (Niccolò Paganini) Caprice no. 24, Op.1. Klausītāju ilgie aplausi liecināja par sajūsmu un atzinību, ar kādu uzklausījām Sofijas profesionālo un

virtuozo vijoles spēli.

Pēc starpbrīža Sofijai pievienojās Sandra, un viņu abu

priekšnesumā dzirdējām divus latviešu komponistu skaņdarbus – tik interesanto un tēlaino Jāņa Kepīša skaņdarbu Cikādes dziesmu no cikla Dienvidu skices vijolei un

klavierēm. Tam sekoja ne mazāk tēlainais un asprātīgais Jēkaba Mediņa skaņdarbs –

Skabarga, vijolei un klavierēm.

Koncerta noslēgumā dzirdējām Rumānijā dzimušā ungāru komponista Bēla Bartoka

skaņdarbu no cikla Romāņu tautas dejas. Kaut gan skaņdarbā jūtama rumāņu tautas mūzikas ietekme, tas tomēr netieši sasaucās ar latviešu tautas mūzikas dzīvespriecīgo

danču ritmu. Bartoks tautas mūziku neizmanto, to tieši kopējot, bet piedāvā mums jau

savā sniegumā.

Dažus vārdus par koncertu kopumā – manuprāt, lieliski izvēlēta programma. Pirmajā daļā izpildītie skaņdarbi ļāva iepazīt Sofiju kā izpildītājmākslinieci, kas demonstrēja izcilu tehniku un muzikalitāti. Koncerta otrās daļas skaņdarbus izpildīja abas

mākslinieces. Muzikālajā sniegumā kopā ar pianisti Sandru Birzi jutām lielisku saskaņu un ārkārtīgi smalkjūtīgo abu instrumentu sadarbību skaņdarbu izpildījumā,

kas patiesi iepriecināja daudzas sirdis.

Paldies abām māksliniecēm, paldies Ivaram Štubim un Latviešu Ciema vadībai par labi noorganizēto klasiskās mūzikas pēcpusdienu. Iepazīšanās ar Sofiju Kirsanovu ir

notikusi; ar nepacietību gaidīsim nākamo tikšanos ar viņu koncertos nākotnē! IN

Latviešu Ciems saka lielu paldies visiem, kas atbalstīja klasiskās mūzikas pēcpusdienu!

Ziedojumos tika savākti $ 1000!

Visa saziedotā nauda tiks izlietota Latviešu Ciema vajadzībām!

Latviešu Ciems aicina uz klasiskās mūzikas pēcpusdienu!

3

Pirmdien, 28. janvārī plkst. 11.00 Ciemā dzīvojošie ļaudis bija aicināti

uz Austrālijas dienas atceri tējas istabā.

Jau agrā rīta stundā galdus saklāja un izrotāja mūsu Betija. Lai arī

Austrālijas dienas svinēšana ir pretrunīga, jo ietver skumjas vēstures lapas, nolēmām Latviešu Ciemā to izcelt ar tējas pēcpusdienu svinīgā gaisotnē, jo dzīvojam šeit jau ilgus gadus un šī zeme mūs, un arī mēs šo zemi esam pieņēmuši un iemīļojuši.

Dziesmas dziedājām no iepriekš sagatavotām dziesmu grāmatām, ar īpaši šai dienai

izvēlētām dziesmām – gan latviešu, gan angļu valodās.

Tējas istabā pie gariem galdiem bija sanākuši ļaudis gan no aprūpes nama, gan no

Lejasciema un gaisotne bija omulīga. Kopīgi nodziedājām pirmo dziesmu un tad Valija

pāris teikumos pastāstīja kāpēc Austrālijas diena ir 26. janvārī.

Pavisam īsi atstāstot …1788. gada 26. janvārī pie viena no mazākajiem līčiem piestāja kuģis, kura kapteinis Filips izvēlējās vietu nometnei, (notiesātajiem, kurus veda no Lielbritānijas) dodams līcim britu iekšlietu ministra lorda Sidneja vārdu. Šodien šai vietā atrodas Austrālijas lielākā pilsēta Sidneja, savukārt minētais datums ir

Austrālijas valsts svētki – Austrālijas diena!...

Tad kad svētku izcelsme bija noskaidrota, pacēlām glāzes par Austrāliju un turpinājām

mazās svinības dziedot, sarunājoties un ēdot

lamington kūkas.

Man šajā gadā Austrālijas diena bija ļoti

īpaša, jo 26. janvārī skaistā ceremonijā saņēmu Austrālijas pilsonību, par ko arī klātesošajiem

pastāstīju vairāk. Pastāstīju, ka šo brīdi biju gaidījusi astoņus gadus un tas mūsdienās nav viegls ceļš. Dokumentu kārtošana sadarbojoties

ar imigrācijas dienestu prasa daudz naudas un uztraukumus. Lai iegūtu pilsonību ir jākārto pārbaudes tests, kur pirmajā daļā ir vienkāršas pārrunas ar ierēdni un otrajā ir jākārto pārbaudījums datorprogrammā. Jāatbild uz 20 dažādiem jautājumiem par

dažādām tēmām – karoga krāsām, politisko iekārtu, vēsturiskiem datumiem, nacionāliem simboliem un pilsoniskiem pienākumiem. Arī citiem bija stāsti un atmiņas

par pilsonības iegūšanas norisi tālā pagātnē. Savstarpēji sarunājoties, nemanot bija pienācis laiks doties uz ēdamzālēm, lai ieturētu kārtīgas, latviskas pusdienas, tādas

kādas gatavo Latviešu Ciemā Austrālijā.

Paldies visiem par atbalstu un atsaucību! Ingrīda Biezaite

Lūgums atsaukties!

Latviešu Ciema aprūpes nama iedzīvotāja meklē kādu,

kurš varētu iemācīt adīt dažādus adījuma rakstus.

Ja protat un vēlaties iemācīt, lūgums sazināties ar activities

vadītāju Ivaru Štubi, vai kādu citu no activities darbiniekiem!

4

Ja skaita kopā Ciema aprūpes nama un mājiņu iedzīvotājus sanāk tuvu pie 100. Tātad

dzimšanas dienas šeit notiek diezgan bieži. Reizēm ir lielas svinības, īpaši ja sasniegti ievērojami gadi, kā 100 vai tuvu pie tā, vienā vai otrā virzienā. Daži nosvin ģimenes lokā, varbūt ar dažiem tuviem draugiem, daži neatzīmē nemaz. Aprūpes namā ir 2 atkopšanās istabiņas (respite). Vienā no tām 7. decembrī ienāca Laima Lindiņa.

Pirms tam Laima dzīvoja savā mājā, bet krītot ievainoja galvu, bija jāved uz slimnīcu. Un trīs dienas vēlāk pārveda uz ciemu atkopties.

Pēc bēgļu gaitām Vācijā Laima pārcēlās uz dzīvi Anglijā. Latvijā bija gandrīz beigusi universitātes kursu zobārstniecībā. Anglijā trīs gadi no tā bija jāpārstudē, tikai tad varēja kursu beigt un saņemt attiecīgo grādu. To Laima izdarīja un zobārstniecība bija viņas profesija. Laima bija aktīva Anglijas politiskā dzīvē, sastāvēja Konservatīvo partijā un bieži tikās ar tā laika partijas vadītāju Margaritu Tečeri (Margaret Thatcher).

Laima arī bija aktīva Anglijas latviešu akadēmiskā saimē. Pirms 30 gadiem Laima izbeidza savu zobārstniecības praksi un kopā ar vīru Sigurdu pārcēlās uz dzīvi Austrālijā,

Melburnā, kur jau bija Laimas māsa. 30 gados Austrālijā Laima nav izlaidusi nevienu dzimšanas dienu. Visas skaisti un krāšņi svinētas savā laikā lielā draugu pulkā – 40 un vairāk. Tā kā dzimšanas diena ir 22. janvārī, svinības parasti notika skaistajā mājas dārzā.

Un kā parasti, Laima arī šogad organizēja savu dzimšanas dienu – DEVIŅDESMIT SEPTĪTO! To svinējām Ciema putnu istabā. Bijām ap 25 viesi pie skaisti un bagātīgi klāta galda,

ko bija sagatavojusi mūsu Ingrida Hawke. Pēteris Saulītis bija „ceremonijas meistars”, Laima sēžot skaisti izpušķotā krēslā sniedza uzrunu.

Betija Plūme sniedza aprakstu par vārda „Laima” nozīmi (skat.5.lpp). Bija apsveicēji no organizācijām un draugiem. Dziedājām vairākas dziesmas, saprotams, arī Laimas iemīļoto dziesmu „Virši zili, virši sārti”. Pie mūsu mācītāja Daiņa Markovska no Latvijas viesojās viņa dēls Dāvis un meita Teiksma, kas visi bija klāt svinībās. Dāvis ar savu skaisto balsi kā apsveikumu Laimai nodziedāja Jāzepa Vītola dziesmu „Spulgacīte”. Paldies, Dāvi, bija bauda klausīties! Starp viesiem bija arī suns Bella, kas zem galda uzlasīja nobirušās ēdiena druskas, apstaigāja visus viesus un no viena otra saņēma kādu gardu kumosu.

Jāpiemin vēl viena lieta – Laima ir mecenāte (zinātniskā finansiālā atbalstītāja) Latvijas universitātes tieslietu fakultātei, kur sava laikā tieslietas studēja Laimas vīrs Sigurds.

Savā testamentā Sigurds bija atstājis novēlējumu Latvijas universitātes tieslietu fakultātei. Ar šiem līdzekļiem tika iekārtota zāle ar tieslietu fakultātes dekānu galeriju un pateicībā un atzinībā par to Laima tagad ir šīs fakultātes mecenāte. Universitāte regulāri sazinās ar Laimu, sūta viņai tieslietu fakultātes publikācijas un reizēm arī ar balzamu pildītas šokolādes. Vai nav brīnišķīgi! Apsveicam!

Tanī pašā datumā ir dzimšanas diena mūsu Ciema pārvaldniecei Ingridai Hawke, kas arī

piedalījās svinībās. Tā nu sanāca dubulta sveikšana un dubults prieks – vēlam abām

jubilārēm visu to labāko turpmākajās dzīves gaitās! Eva

Dzimšanas diena Latviešu Ciemā

5

Dzimšanas diena Latviešu Ciemā Laima Laima – ko gan izteic tāds vārds? Laimas vārdu mēs pieminam daudzreiz dienā. Kur

nu vēl svētkos un visādās svinībās mēs dziedam: Daudz baltu dieniņu Laimiņa dodi...

Ja kāds ceļo, mēs vēlam viņam laimīgu ceļu, laimīgu Jauno gadu, laimīgu vārda

dienu. Laimīgu iznākumu, vienalga ko tu dari, visur laimei jābūt klāt. Arī tad, kad Dieviņš staigāja zemes virsū un palīdzēja cilvēkiem nelaimē, laime bija klāt. Nostāsti

saka – katram cilvēkam nelaimē viņa iedeva gaišu laimes stariņu.

Nu kā, lai viņu neslavē, jo arī no viņas mēs jūtam siltumu. Nelocīsim galotnes, jo tas ir tikai mazs burtiņš. Viņa nesūdzas un daudz nestāsta par savām sāpēm. Latviešu paruna saka „Koks, kas čīkst, tik ātri nelūzt.” Mūsu Laima nečīkst un vēl

nelūzīs daudzus gadus. Mēģināsim ieskatīties šķērsgriezumā.

L – lustīga, laipna; A – asprātīga, apzinīga; I – izdarīga, iecienīta; M – mīlīga, moža; A

– atjautīga, apzinīga.

Paldies, ka Tu esi mūsu Laima! Betija

Betijas runa par vārda „Laima” nozīmi...

Man ir trīs gadiņi, nu aug mani radziņi...

Ar šādām rindām iesākās Betijas pašsacerētais dzejolis, kuru Betija skaļi un skaisti deklamēja 14. februārī Latviešu Ciema avīzītes 3. dzimšanas dienā. (Visā pilnībā to

varat izlasīt LCA 7.lpp.) Jāsaka, ka tas precīzi atspoguļo avīzītes raksturu, kas veidojies

ir trīs gadu garumā.

Pirmo Latviešu Ciema avīzītes dzimšanas dienu svinējām tējas istabā tikai aprūpes

nama iemītnieki, tikai vēlāk iedomājāmies, ka ciemiņu loks ir jāpaplašina, tā kā avīzīte raksta par visu Latviešu Ciema dzīvi un

tās rakstu autori dzīvo arī Lejasciemā.

Otrajā dzimšanas dienā galdus klājām tējas istabā, bet nu jau bijām

uzaicinājuši Lejasciema ļaudis, kas uz svinībām ieradās kuplā skaitā un līdz ar to visiem bija cieši jāsaspiežas, kas gan

netraucēja baudīt svētku noskaņu, bet uzdevām jautājumu, ja tik daudz viesu

sanākuši, kāpēc, lai neizmantotu

plašākas telpas svinībām?

Tā nu šogad mums bija amats rokā, zinājām, ka dzimšanas diena ir jārīko lielajā

zālē pie pieciem gariem ar baltiem galdautiem klātiem galdiem. Galdus izvietojām zāles viducī kā saules starus attiecībā pret skatuvi, lai visiem būtu laba redzēšana skatoties iepriekš sagatavotās bildes. Plkst. 14.30 sāka nākt viesi, saposušies, kāds ar ziediem,

kāds ar dāvanām, kāds ar pašsacerētiem dzejoļiem. Glāzēs lējām šampanieti un Ivars

nospēlēja pirmo dziesmu pavadot ar akordeonu, ko visi sanākušie kopīgi dziedājām.

Tad uzstājos es, pasakot visiem paldies par ierašanos un atbalstu šo trīs gadu garumā un pastāstīju, ka esmu sagatavojusi bildes, kas bija drukātas Latviešu Ciema avīzītē 2018. gadā. Tās biju apkopojusi apmēram 100 un biju mazliet nobijusies, ka

tas ir ļoti liels skaits, un tomēr piedāvāju tās visiem kopīgi apskatīties. Man par prieku visi sanākušie tās skatījās ar lielu interesi, un pavadot manam stāstījumam par dažām

no tām, uzstāšanās laiks aizskrēja nemanot.

Latviešu Ciema Avīzītei – 3!

Turpinājums 6. lpp.

6

Dzejoļi

Šo bilžu stāstu papildināja Annas Švalbes un Viktora Bendrupa uzstāšanās, kad

mūsu Ciema talanti noskaitīja pašsacerētus dzejoļus, kurus varat izlasīt (6. un 7. lpp).

Pēc tam turpinājām dziedāt, baudīt uzkodas un dzērienus.

Ka jau tāda svinīga reize, saucu uz skatuves Betiju, lai pateiktos par viņas lielo palīdzību Latviešu Ciema darbā un man personīgi un Betija pārsteidza ar skaistu

pašsacerētu dzejoli, ko bija veltījusi Latviešu Ciema Avīzītei!

Dzimšanas diena turpinājās un bija laiks pūst sveces, kas dega ar spožu liesmu

gardajā Mirdzas Ozoliņas izceptajā kliņģerī. Velta Stroža pasniedza man skaistas rozes. Un Ingrīda Hawke no visiem pasniedza dāvanu – dažādus gardumus, lai esot izturība

avīzītes gatavošanā!

Vēlāk, pārskaitot ziedojumus, atradu apsveikuma kartītes ar labiem vēlējumiem,

paldies par skaistajiem vārdiem un dāsnajiem ziedojumiem, kas kopā bija $ 870!

Šoreiz Latviešu Ciema avīzītes dzimšanas diena sakrita ar Valentīna dienu, tāpēc visi tika pie šokolādes sirsniņām un Viktors Bendrups noskaitīja vēl vienu pašsacerētu dzejolīti par Valentīna dienu. Tā nu sanāca ļoti radoša un saviesīga svētku

pēcpusdiena. Tajā bija daudz prieka, draudzības un galvenais mīlestība. Un man arvien, atceroties to dienu, nepamet sajūta, ka kāds liels labestības eņģelis bija uzlicis

savu spārnu pār visiem mums tā sasildot ikviena atnākušā sirdi.

Vēlreiz vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas atbalsta “Latviešu Ciema

avīzīti” un tiekamies arī turpmāk! Ingrīda Biezaite

Latviešu Ciema Avīzītei – 3! Turpinājums no 5. lpp.

Latviešu Ciema Avīzītei – 3! Dzejoļi

Ciema avīzītei Šodien sveicam mīlulīti,

Mūsu Ciema Avīzīti,

Lasam viņu mēs ar baudu,

Neprasa par to pat naudu,

Jo, tāpat pa brīvi,

Apraksta tā mūsu dzīvi.

Un šim darbam cēlam

Ilgi pastāvēt mēs vēlam.

Nepietrūkst, lai jums ko rakstīt

Un, lai būtu mums ko lasīt.

Viktors Bendrups

2019. g. 14. februārī

Valentīna diena Ir dienas, ko mēs ik gadu svinam,

Ja tikai viņas neaizmirstam.

Ir dienas dažādas,

Gan līksmas, svinīgas,

Gan tās, kur skaļi uzdziedam,

Gan tās, ko klusi pieminam.

Bet šodien mīlestības diena,

Un otra tāda nav neviena.

Par Valentīnu viņu sauc,

Ar citām dienām nesajauc.

Tad varam mīļi satikties,

Apkampties un bučoties.

Es arī vēlētos sev buču jauku,

Ja tikai nedabonu par to pļauku…

Viktors Bendrups

7

Dzejoļi Latviešu Ciema Avīzītei – 3! Dzejoļi

Es, Ciema Avīzīte Man ir trīs gadiņi

Nu aug mani radziņi

Nesāc tikai sliktu pūst

Tad tu vari ragus just.

Kādreiz biju maza, sīka

Locīta, bet dikti glīta.

Tagad pieņēmusies svarā

Esmu pacilātā garā.

Rakstu tikai mīļu, jauku

Tā, lai asaras es slauku.

Un, ja ir kāds īdzīgs vārds

To, lai izlīdzina prāts.

Dzeja ira laba, koša

Kamēr pieeja tai moža

Nevajag tik gari teikt

To pat druka nevar veikt.

Tie, kas ceļo ārzemēs

Gribu zināt arī es.

Ko jūs ēdāt, ko jūs dzērāt?

Cik jūs jauki dzīvojāt?

Raksti, kodolīgi, aši

Izteicienos gari, plaši

Paldies saku čaklām rokām

Kas te piestrādā bez mokām!

Betija

Mīlestības spējas Īsti, kas ir mīlestība

Un, vai viņa vajadzīga?

Vārdos izteikt ir tik grūti,

Mīlestību tikai jūti, -

Bet pēc viņas vienmēr slāpes,

Jūtamas pat sirdī sāpes!

Zāles nepalīdz nekādas,

Izgudrotas nav pat tādas.

Bet, kad siltu glāstu jūti

Izārstē pat sāpju krūti.

Mīlestībai liela vara...

Visus laimīgus tā dara.

Kas ar mīlestību tiekas:

Dzīve pilnvērtīga liekas.

Anna Cinkus - Švalbe

Pārdod!!!

Skūteris - $ 1400

Muzikālā pēcpusdiena

Elektroniskais

palielinātājs - $ 1000

Pēc papildinformācijas vēršaties LC birojā!

Pateicība!!!

Kad atgriezos no

slimnīcas aprūpes namā,

tad Miķelis man bija

pagatavojis gardu putru.

Tāda brīnišķīga putra!

Tagad gaidu rītus, kad atkal varēšu ēst

to...Vēlos pateikt lielu, skaistu paldies,

ka Miķelis ir tik sirsnīgs un labs pret

mums! Inta

Lidzekļu vākšanas sarīkojums 36. jaunatnes dienām Melburnā

Svētdien, 3. martā, plkst. 13.30

Durvis atvērtas plkst. 13.00

Melburnas Latviešu Ciema Lielajā Zālē

Ieeja pret ziedojumu no $ 15

ĒDIENI, DZĒRIENI, JAUNIEŠU PRIEKŠNESUMI

8

Otrdien, 12. februārī Latviešu ciema Senioru saietā Ivars Štubis stāstīja par savu

jauno albumu “Dabas miers” tapšanu – rādīja bildes, pastāstīja, kā radās ideja un kā šo

ieceri izdevās īstenot.

Zāle bija ļaužu pilna, uz sarīkojumu bija sanākuši daudz klausīties gribētāju.

Izrādās, ka no idejas, kura ir dzimusi Latviešu Ciemā, līdz brīdim, kad ierakstītais disks iegūla skaistos kartona vāciņos, par kuru noformējumu bija gādājusi Ivara

draudzene Laila Grosa, ir pagājis ilgs laiks - divi gadi. Vispirms Ivars ar Andreju Jaudzemu devās uz Latviju, lai ierakstītu Latvijas dabai raksturīgās

skaņas – putnu dziesmas, negaisu, lietus lāses, tekošus strautus un pļavas

ar sienāžu sisināšanu. Tas nav bijis viegls darbs, jo dzīvojam trokšņu pilnā pasaulē un no iegūtajiem ierakstiem

tikai nelielu daļu varēja izmantot iecerētajam darbam “Dabas miers”.

Ivars pastāstīja, ka šis ir noskaņas albums un tajā ir dažādas emocijas, gan

priecīgas, gan arī skumīgas.

Un Ivaram ir taisnība. Es jau radīto gara darbu noklausījos un zinu, ka

albumā dabas skaņas mijās ar ģitārspēli Ivara improvizācijā, radot mierīgu, reizēm

mazliet skumju un reizēm apcerīgu noskaņu. Katrā ziņā paliek brīva vieta sapņiem un

aizverot, vai aī neaizverot acis, vismaz es, vienmēr nokļūstu kādā dabas ainavā Latvijā.

Bet atgriezīsimies pie Senioru saieta Austrālijā. Ivars stāstīja ar lielu aizrautību un ar prieku dalījās amata prasmēs, stāstot, cik modernā laikmetā dzīvojam, ka studiju var izveidot mājās, un kā pa maziem skaņu fragmentiem, kas redzami ir datora ekrānā, var

veidot izvēlētās kompozīcijas pēc sirds patikas. Bet, tomēr, ja vēlas nevainojamu iznākumu, tad pēc galējā skaņas slīpējuma ir jādodas uz kādu no profesionālām skaņu

studijām, kur noņem visu nevajadzīgo un vajadzīgo padara maigāku, vai dzidrāku.

Ivars stāstījumu papildināja nospēlējot muzikālas kompozīcijas no tikko izdotā albuma un precīzi zināja teikt, kurā vietā šis skaņdarbs atrodas un kāpēc tāda izvēle,

kas pārliecināja ikvienu, ka Ivars šajā darbā ir ielicis lielu darbu un arī visu sirdi un dvēseli. Piemēram. Ivars stāstīja: “Dabas ierakstā līst litus, tātad Jāņi! Jāspēlē dziesma

“Visu gadu dziesmas krāju.”

Es varu vien apbrīnot sava Latviešu Ciema darba kolēģa dziļās zināšanas par latviešu dziesmām un izdomu tās ietērpt ģitāras un citu mūzikas instrumentu skaņās,

tā izveidojot savdabīgas kompozīcijas, kuras pasniegt skaistos kartona vāciņos, rotātos

ar lauku ziediem no Latvijas pļavām un nosaukumu “Dabas miers”.

Lai veicās un gaidīsim turpinājumus! Ingrīda Biezaite

Šā gada 8. un 9. martā Ivars Štubis būs sastopams Sidnejā, kur stāstīs par savu

jauno albumu „Dabas Miers”un spēlēs muzikālas kompozīcijas no jaunā albuma!

9

Muša pie sienas Tā nu tie svētki pārdzīvoti un pirmais mēnesis Jaunajā gadā arī. Mans

izlauztais spārniņš arī atkopjas – citas mušas, kas apskata to, teic: „Izskatās labi! Varēs drīzi laisties no sienas prom – atkal pasaulē!” Bet tā viss nav. Kur lai skrienu – te tīri labi tai Ciemā pie sienas. Neviens projām nedzen. Kamēr pats netaisi trabeli, liek

tevi mierā. Dzīvo un ceri – lai dzīvē kam deri!

Un dzīve te nav vientuļa, vis kaut kas notiek, ļaudis iet un nāk uz riņķi vien,

izskatās kā zirnekļu tīkls, uz riņķi, uz riņķi visi... un visi steidzīgi. Vienalga, kaut arī daži pavisam veci un nav vairs tik lunkani, citi greizi, bet skrien no vienas nodarbības uz otru, knapi no vienas maltītes drīz, tūlīt uz nākošo. Sešas reizes dienā te baro, un

labi baro! Mēs mušas daudz nedabūjam, kas paliek pāri, tūlīt ledusskapī iekšā. Tik

cik, ja nu kāda drusciņa nokritusi zemē!

Un tad tie cilvēki dzied un dzied un citi saiet kopā un cilā diezgan nepieklājīgi kājas uz augšu, uz leju un sit pie zemes kā pustraki, lokās, rokas staipa uz visām pusēm. Nez vai tā kāda orģija viņiem? Sastāv kādās mežoņlaiku sektās? Ko vari saprast? Ar

laiku izpētīšu riktīgi.

Daži gan sten un pūš un vaid, bet dara līdzi.

Tad ir tādas reizes kad kādi no viņiem sasēžas kopā kādā lielākā telpā un tur tik

rāda visādus pekstiņus priekšā. Cits dzied, cits čīgā pijoli, citi trinkšķina ģitāru. Tā te modē. Nu nav jau brīnums, viegls darbs, ar pirkstu pavelc tik tās pāris stīdziņas -

koncerts gatavs. Un tie cilvēki sit ar tām plaukstām kā traki. Tā esot aplaudēšana. Nozīmē, ka šiem patīk, ko nu, mēs mušas, daudz augstākos toņos mākam sprindzināt

un daudz skaļāk.

Notiek te arī slepenas lietas. Vienu vakaru skatos, nāk tādi sveši cilvēki iekšā ar dažādām paciņām rokās un dodas uz vienu istabu, kuras saimnieks ar sirsnīgiem, skaļiem sveicieniem viņus sagaida. Palūrēju vēlāk, tiek attītas vaļā dažādas trauku

formas uz galda, ķīniešu ēdiens iekšā un citāds gan kā tiem latviešiem un arī smirdīgs un ar melnu šķidrumu tiem bagātīgi saliets, lai neredz, kas tas īsti ir ko bāzīs tai

mutē. Teic, ka ķīniešiem delikatese esot kaķu gaļa. Dievs pasargi no tāda grēka. Bet

citādi jau bija civilizēti, jo vīnu piedzēra klāt bagātīgi.

Tas nu īsuma viss. No Mušas

Paldies!!!

Nāc māsiņa ciemoties

Ziemas svētku vakarā.

Būs pupiņas, būs zirnīši

Būs cūciņas šņukurītis.

Šogad mums nebija tikai šņukurītis , bet visa cūciņa. Mūsu izcilais un

gādīgais Miķelis mūs pārsteidza ar brūnu un smaržīgu siventiņu.

Nebijām tādu redzējuši, ne garšojuši jau gadiem ilgi!

Paldies par izdomu un čaklām rokām! Betija

10

Sestdien , 17. jūlijā 1943. Katru dienu strādāju no gaismas līdz tumsai, maz brīva laika.

...Šī spēle velnišķā, ir mana mīļākā, jo tad man šķiet, ka stundas ātrāk skrien... Zīlnieces vārdi. Man gan te nav nekādas velnišķas spēles, bet šinī darbā laiks tiešām

ātri skrien.

Manas bikses atradās, bet tikai Jelgavā! Zaglis noķerts un jaunnedēļ jābrauc pakaļ.

Mājinieki atsūtīja kuponus un es esmu paspējis jau apēst visus 12 kūku kuponus.

Šodien pamēģināju pats pielaist „vecmeitu”, bet biju par maz gāzes nostādījis. Ja

mācēšu iedarbināt, būs jāpamēģina braukt.

Piektdien , 23. jūlijā Iet baumas it kā mēs ap augusta vidu tiksim vaļā

no nolādētā purva. Nezinu gan neviena, kas nevēlētos

tikt vaļā no šī riebīgā purva. Pagaidām visādi būtu labi, ja nebūtu iedzīvojies nieka augoņa pumpā. Lai

gan tā ir niecīga, tomēr sāpīga. Sevišķi braucot, sēdekļa atzveltnis to nejēdzīgi dauza. Dažreiz no sāpēm esmu tīri nosvīdis, jo nav iespējams izsargāties

no visām ceļa bedrēm. Ar lielām pūlēm tikai varu

strādāt. Šodien izprasīju atļauju braukt uz mājām.

Pirmdien , 26. jūlijā, Valmierā 1943. gadā Sestdien biju pie ārsta un dabūju slimības atvaļinājumu līdz piektdienai.

Parādījušies vairāki augoņi uz dibena. Žēl tikai, kas nevaru riktīgi kustēties. Drusku

garlaicīgi, bet ceru no Erntantas dabūt kādu grāmatu.

Starp citu, mani pielika šodien pie ogu lasīšanas, jo mammai nebija laika. Kamēr māga tukša, garlaicīgi nebija. Un sevišķi palūkojoties uz kolēģes lasītājas kailajām

kājām krūma otrā pusē, kas reizēm bija redzamas rītsvārkam pašķiroties. Skatoties kā rozā biksītes slēpa tālāko skatam. Viņas baltās krūtis, noliecoties pie ogu krūma tik velnišķi kārdināja. Kaut gan viņai pār trīsdesmit, es neatteiktos no viņas glāstiem. Es

vienmēr esmu uz viņu skatījies ar grēcīgām domām, bet tuvojies neesmu.

Tā kā Arvis dzīvoja pa Valmieru, es viņu iztaujāju par Ilgu. Viņš bija, kā jau mūsu

starpā parasts, ļoti atturīgs šinī tematā, bet tik daudz dabūju zināt, ka Ilga viņu

aicinājusi ciemā. Cik jaužu, tad Arvim vairākkārt ir bijusi tā laime pabūt viņas tuvumā.

Vai esmu, kaut mēģinājis viņu noskūpstīt? Varbūt tad viņai būtu iemesls dēvēt mani

par traku. Vai manas vēstules bijušas par traku?

Stāsts turpinājumos

Lapa no manas dienas grāmatas

Rakstiet „LATVIEŠU CIEMA avīzītei” !

Ja jums ir kādas ziņas, joki, mīklas, domas, dzejoļi...

Dalīties ar mums visiem un iesniedziet rakstus activities istabā.

Nākošais izdevums iznāks martā un veidosim to visi kopā.

Edgars

11

Dzīves stāsts 4. turpinājums. Sākums LCA nr. 30, 31,32.

Armanda Ļauļas

Mūs ievietoja Markvartskolā, kura bija pārvērsta par lazareti. Tur veseļojos līdz

1945. gada aprīlim, kad mani izmeta ārā, jo negāju pagrabā, kad angļu un

amerikāņu lidmašīnas lidoja pāri Lībekai uz Pinemindi bumbot V1 un V2 raķešu

bāzes.

Nu bija jāsāk meklēt sava vienība 15. divīzijas štābs. Mums diviem iedeva dokumentus uz vienu vietu Hamburgā. Lībekas stacijā satiku vienu latviešu kaprāli, kuram bija pavēle doties atpakaļ uz Kurzemi un es vēlējos arī tur nokļūt. Viņš atkal gribēja palikt Vācijā. Lībekas stacijā gudrojām kā varētu apmainīt dokumentus. Nevarējām nekādi to izgudrot un tā es aizbraucu uz Hamburgu atstājot viņu Lībekas stacijā.

Izkāpjot Hamburgas stacijā, ieraudzījām lielu plakātu latviešu valodā, kur ,laikam, bija rakstīts, kur latviešu karavīriem salasīties. Nepiegriezām tām nekādas vērības un abi devāmies, kur bija norādīts mūsu dokumentos. Neskatoties uz daudzajiem uzlidojumiem, elektriskie dzelzceļi, ko te sauca par S bāņiem darbojās lieliski.

Mūsu gala punkts bija Hamburgas nomalē, mazā baraku pilsētiņā. Tās bija glīti celtas un tur dzīvoja SS jaunekļi, kuriem bija norauts loceklis – kāja vai roka. Viņi bija tērpti glītās jaunās uniformās un mitinājās glītās un tīrās istabiņās. Mums uzdeva no rītiem pienest viņiem kafiju. Mēs abi spriedām, ka viņiem būs laba dzīve, ja Vācija uzvarēs.

Nākošā vakarā vērojām kā bombardē Hamburgu. Mēs bijām kādus 20 kilometrus prom no centra.

Diemžēl šajā savākšanās centrā šie nevarēja sameklēt latviešu salasīšanās vietu. Laikam neviens nebija izlasījis Hamburgas stacijā izlikto informāciju un pēc pāris dienām mūs nosūtīja uz galveno SS štābu Hamburgas centrā.

Tur nebija pārāk omulīgi sēdēt, kad jauni lecīgi SS kareivji aroganti staigāja it kā viņiem piederētu ne tikai Vācija, bet jau visa pasaule. Tur tie sameklēja latviešu salasīšanās vietu un devāmies turp. Tā arī atradās citā Hamburgas nomalē un nebija pārāk liela. Tur bija pāris labu pavāru no Rīgas, kuri gatavoja lieliskus ēdienus. Izmazgājām kreklus un citādi sakopāmies. Diemžēl viņi teica, ka nevarot mūs ilgāk šeit turēt un iedeva dokumentus uz Januma 33. pulka štābu kaut kur netālu no Berlīnes.

Uzsākām ceļojumu no Hamburgas Berlīnes virzienā. Pa dienu nekas nekustējās ne uz dzelzceļiem nedz arī uz ceļiem, jo angļu vai amerikāņu lidmašīnas pa pāriem zemu lidojot apšaudīja katru kustību uz ceļiem un dzelzceļiem, tā ka braukšana varēja notikt tikai naktīs. Pilsētiņās, kurās no rīta nonācām, ja bija elektrība, tad gājām uz kinīšiem, lai vakarā atkal turpinātu mūsu ceļojumu. Vilcieni bieži bija pārpildīti gan civilistiem un reizēm ar jauniem zēniem uniformās ar šautenēm. Hitlers bija iesaucis savus hitlerjugendus, lai nu nāk un glābj, ko var. Vienā pilsētiņā, no rīta izkāpjot, redzējām parkos izraktas dziļas tranšejas, pāri lidoja angļu vai amerikāņu bumvedēji. Mēs stāvējām uz tranšejas malām, jo zinājām, ka viņi mūs nebombardēs. Tie lidoja uz Berlīni.

Tas bija 20. aprīlis – Hitlera dzimšanas diena un mēs te lejā zinājām, ka tas ir pēdējais uzlidojums Berlīnei. Kā mēs to zinājām? To nezinu. Daudzo motoru rūkšana radīja šermuļus pa kauliem.

Turpinājumu lasiet nākamajās avīzēs!

12

Vecais Stenders Gothards Fridrichs 1714. – 1796.

Cēlies no pārvācotas flāmu ģimenes. Rakstnieks un teologs, strādājis pārmaiņus par

mācītāju un skolotāju.

1759. g. Devies atkal uz Vāciju, kur strādāja kā reālskolas

priekšnieks. Kļuvis slavens kā teicams globusu darinātājs.

1763. – 65. darbojās Kopenhāgenā kā ģeogrāfijas profesors.

Vecā Stendera kapakmenī pēc viņa vēlēšanās iekalts vārds

„Latvis”. Viņš bija lielākā personība latviešu literatūrā 18. g. s.

Viņš pauda tikumību un labdarību savos rakstos. Vecais

Stenders sacerēja arī garīgās dziesmas. Viņa grāmatas „Svētie

stāsti” (1757) „Bildu – Ābice” (1787), zinātnisko rakstu

krājumu „Augstas gudrības grāmata no pasaules un

dabas” (1774) „Vecā Stendera gramatikas grāmatas” 1761. un

1783. Viņa dzejoļu krājumi „Jaunās Ziņģes” (1774) un „Ziņģu

lustes” (1785 un 1789) ir iecerētas kā pretstats latviešu tautas dziesmām, kur pēc

Stendera domām: nekāda gudrība nedz jaukums manāms. Grāmatā „Jaukas pasakas

un stāsti” (1766), kam pievienotas 20 mīklas un paskaidrojumi par latviešu „blēņu

ticībām”. Pasakas raitā, humora garā „Gāganu kari” „Muļķa saimniece” u.c. iekļuvušas

tautas tradīcijās.

(No Latvju Enciklopēdija 1955.)

Prieki

Brāļi, kad tās rozes zied, lai mēs pušķus taisām

Un kad ciemā meitas dzied, lai mēs puķes kaisām.

Lai ikkatrs izpušķo savu līgaviņu

Kas to draugu apmīļo un dod mututiņu.

Sniedzat meitas rociņas, lai mēs deju griežam

Te uz zaļas ganības rokas, rokās spiežam.

Pūt nu, resnais stabulniek, puiši ceļat kājas

Dziesmas, dejas, troksnis, prieks, tautas bērniem klājas.

Un pēc dejas vakariņ’š, smeķēs jums jo saldi

Siers un piens un medutiņš, jau apklāti galdi.

Ēdat, dzerat, bučojat, beidzat visu troksni

Laiks uz mājām nostaigāt, dodat labu nakti.

Vēstures takās

Edgars Materiālus lapas sagatavošanai iesniedza

13

ATCERIES, MEITENĪT...

Jā, laikam gan. Bet kādēļ tad birztala

klusa? Vai tad putniņi apsprāguši? Kā

bija tālāk? Mani pārņem tāda doma, ka

par visu varu jāatceras un jādzied

dziesmiņa, jo tad varbūt atcerēšos savu

jaunību. Tik daudz atceros, ka kaut kāda

staigāšana pa parku ar vienu meiteni reiz

tā kā būtu bijusi... Ņemu savu visbiezāko

dziesmu grāmatu un meklēju “Atceries

meitenīt...“ Sameklēju dziesmu un sāku

atkal dungot, bet tas man maz ko līdz.

Nākošā rindiņā jādzied –“Atceries

strautu, kur tikāmies mēs...” To nu

diezgan skaidri atceros, ka tanī parkā

kur mēs staigājām, strautu nebija. Bija

pāris varžu dīķi, bet tekoša ūdeņa nebija.

Un pēc garām pārdomām, nonācu pie

pārliecības, ka arī ozoli tanī parkā nebija.

Bija visādi koki, krūmi un krūmiņi, bet

ozolu nebija. Un ja nebija ozoli, tad zēns

un meitene nevarēja zem viņiem gulēt.

Šeit jāpaskaidro, ka dziesmiņā gan nav

teikts, ka viņi zem ozola gulēja, bet ka šie

esot sapņojuši. Nav vajadzīga liela

skaidrošanās, ka sapņo parasti tad kad

guļ. Šie pantiņi man ir daudz, daudz

palīdzējuši ar to atmiņas nelaimi.

Man liekas, ka ir

diezgan skaidrs un neviens nestrīdēsies, ja

teikšu, ka ja nav strautu, nav ozolu un nav gulēšanas zem

ozola, tad man nekas līdzīgs ar to apdziedāto pārīti nevarēja būt

noticis un nav vērts tukšus salmus kult.

Ak tā – par tiem salmiem - tas taču ir

vecs, vecs sakām vārds - bet vai tad tagadējā latviešu valodā sakām- vārdi vispār ir? Ja gadījumā kāds vai kāda

nesaprot, kādēļ saku “tagadējā “valodā - tad jāpaskaidro, ka tas ir tāpēc, ka man

grūtības lasīt avīzes ko drukā dzimtenē.

Piedošanu, pārteicos! Grūtības nav lasīt, bet gan saprast. Tā kā būtu pa latviski, kā

par angliski, kā krieviski... Ar vārdu sakot -

Baigi Muduļi!

Un vai vecus sakāmvārdus var pārtulkot

tanī jaunajā latviešu valodā? To lūk es nezinu, tāpēc, varbūt būs prātīgāk ja

turēšu muti un beigšu.

Jancis

Sēžu dārzā, un dungoju šo dziesmiņu. Mēģinu atcerēties vārdus. Par atmiņu nav

ko runāt, tādas vairs tikpat kā nav. Vai tālāk nenāca - “Birztalu kluso...”?

Anekdotes

Makšķernieks sēž upes malā, sēž jau

kuro stundu.

Piepeld krokodils un jautā:

– Nu kā, ķeras?

– Neķeras.

– Ek, būtu labāk nācis nopeldēties!

Kāda večiņa stacijas tunelī tirgo lociņus

– Viena buntīte maksā vienu eiro.

To ierauga kāds jauns cilvēks – samaksā eiro,

bet lociņus nepaņem.

Nākamajā un aiznākamajā dienā atkārtojas

tas pats.

Ceturtajā dienā jauneklis atkal

pasniedz večiņai eiro un grasās doties prom.

Bet viņa stingri sagrābj aiz piedurknes.

– Jūs droši vien vēlaties zināt,

kāpēc es jums maksāju, bet lociņus neņemu?

– Nē, – atcērt večiņa.

– Kopš šodienas vienas buntītes cena ir divi

eiro!

– Es pārvērtīšu jūsu dzīvi par elli!

Atņemšu visu, ko mīlat!

– Jā, jā, man jau stāstīja,

ka jūs esat labs dietologs!

14

35. avīzītes krustvārdu mīklas atminējumi: Līmeniski:1.Krūtis 7. Taurēt 8. Astoņi 9. Brūzis 10. Velss 12. Krams 16. Kijeva 17. Orions 18. Riņķis 19. Skavas Stateniski:2. Rasene 3. Tronis 4. Stiba 5. Drūzma 6. Ētisks 10. Vakars 11. Lejiņš 13. Rūpija 14. Mjanma 15. Haoss.

Rakstiet mums arī e-pastā: activities@latvianfs.org.au

Stateniski:

1. Pētera Čaikovska balets.

2. Plēšot raustīt, raut gabalos.

3. Čehu tautas deja.

4. Gausi.

5.Kādas Zemgales pilsētas iedzīvotāji.

11. Ūdens transportlīdzeklis.

12. Liela pilsēta Lietuvas ziemeļos.

14. Straujš aktivitātes vai poularitātes pieaugums.

Līmeniski: 6. Grāmatu krātuves. 7. Mākslā - pliknis. 8. Labības augi. 9. Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ASV. 10. Ejot apvirzīties apkārt. 13. Kazahu tautas stīgu mūzikas instruments. 15. Kazu tēviņš. 16. Latviešu dzejnieks (1897– 1930).

1 2 3 4 5

6

7 8

9 10 11

12

13 14 15

16

Lietoto mantu tirdziņš (ciema garāžā no plkst.9.00)

Tirdziņš pagalmā pie lielās zāles no 9.00

Lauku pavarda stila ēdiens no 10.00

Dzērieni bērniem un pieaugušajiem

Dažāda veida kūkas un kafija

Lejasciema mājiņu apskate plkst. 10.30

un 13.00

Mūzikāli priekšnesumi.

Latviešu Ciems aicina piedalīties!

„Ciemiņu dienā ģimenēm un draugiem”

sestdien, 30. martā no plkst. 9.00 - 14.00