daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Čiekuru ielā 5, daugavpilī 2016_017m.pdfnorobežojošo...

IZPILDĪTĀJS:

PVN Reģ. Nr. LV 40103409675 Juridiskā adrese:

Mūkusalas iela 41b-8, Rīga LV - 1004

PASŪTĪTĀJS: SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums”

PVN Reģ. Nr. LV 41503002485

LĪGUMS NOSLĒGTS: 2014.gada 23. decembris

OBJEKTS: Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Čiekuru ielā 5,

Daugavpilī

BŪVPROJEKTĒŠANAS

STADIJA:

TEHNISKĀS IZPĒTES ATZINUMS

MARKA: TIS

BŪVINŽENIERIS:

Valērs Mītins Sert Nr.20-4810, 20-4811

Rīga, 2015

MUKUSALAS IELA 41B- 8, LV-1004, RIGAtalr. 25656663, www.musuprojekts.lv

Izpildītājs: SIA „Mūsu projekts”

Objekts: Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Čiekuru ielā 5, Daugavpilī 2

SATURS

Saturs 2

Tehniskās apsekošanas uzdevums 3

Ievads 5

Vispārīgas ziņas par būvi 6

Situācija 7

Teritorijas labiekārtojums 9

Būves daļas 10

Iekšējie inženiertīkli un iekārtas 25

Kopsavilkums 28

Sertifikāti, apliecības 31



Pielikums Nr.1

Sastādīts saskaņā ar

Latvijas būvnormatīva LBN 405-15

"Būvju tehniska apsekošana" norādījumiem

TEHNISKĀS APSEKOŠANAS UZDEVUMS

Daugavpils

(pilsēta)

Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tehniskā apsekošana Čiekuru ielā 5, Daugavpilī.

(būves nosaukums un adrese)

1. Apsekošanas veids (atbilstošo kvadrātu iekrustot):

Periodiskā, būves ekspluatācijas laikā.

pirms būves renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu

projektēšanas.

Pirms būvdarbu atsākšanas (pēc pārtraukuma).

Būves tehniskā stāvokļa noteikšana.

Tehniskā stāvokļa noteikšana faktiski pielietojamai funkcijai

2. Apsekošanas saturs (atbilstošo kvadrātu iekrustot):

2.1. Vispārīga vizuālā apskate.

2.2. Būves tehniskā izpēte.

2.3. Būves: __________________

(izpētāmo būves daļu uzskaitījums)

detalizēta tehniskā izpēte

2.4. Iebūvēto būvizstrādājumu (izpētāmo būvizstrādājumu uzskaitījums)

2.5. Būves papildus ģeotehniskā apsekošana_____________________ (papildus apsekošanas mērķis)

_____________________________________________________

2.6. Būves papildus topogrāfiskā apsekošana ____________________ (papildus apsekošanas mērķis)

____________________________________________________

2.7. Būves papildus hidroģeoloģiskā apsekošana __________________ (papildus apsekošanas mērķis)

______________________________________________________

2.8. ______________________________________________________

3. Apsekošanas gaitā izstrādājamie materiāli (atbilstošo kvadrātu iekrustot):

X

X

X



3.1. Atzinums

3.2.Konstrukciju apsekošanas shēmas.

3.3.Atsegumu detaļu zīmējumi

3.4.Uzmērījumu zīmējumi ___________________________________

(uzmērījumu apjoms)

3.5.Ģeotehniskās apsekošanas zīmējumi

3.6.Topogrāfiskās apsekošanas zīmējumi

3.7. _____________________________________________________

3.8.Konstrukciju pārbaudes aplēses: ____________________________ (konstrukciju uzskaitījums)

3.9.Papildus stāvu virsbūves iespēju aplēses________________________ (visai būvei, būves daļai)

________________________________________________________

3.10.Būves, tās fragmentu un raksturīgāko defektu fotoattēli.

3.11.Fotogrāfijas ____________________________________________ (fiksējamo elementu uzskaitījums)

3.12. ______________________________________________________

Uzdevums sastādīts atbilstoši Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana” 4.,

7., 8., 9. un 11. punkta nosacījumiem.

Pasūtītājs________________________________

SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās

saimniecības uzņēmums”

Izpildītājs_______________________________ Valērs Mītins

sertifikāts Nr. 20-4811

X

X



IEVADS

Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas (turpmāk – ēka) Čiekuru ielā 5, Daugavpilī, kadastra Nr. 0500

025 0402 003 tehniskā apsekošana veikta 2015.gada 15. janvārī pēc SIA “Daugavpils dzīvokļu un

komunālās saimniecības uzņēmums” pasūtījuma. Ēkas tehniskā apsekošana veikta saskaņā ar

Latvijas būvnormatīva LBN 405-15 „Būvju tehniskā apsekošana” 4.2. punktu, kas paredz būves

apsekošanu “pirms būves renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu projektēšanas, lai

noteiktu būves bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim, spēkā esošajiem

būvnormatīviem un Latvijas nacionālajiem standartiem”. Apsekošanas pamats ir ēkas vispārīga

vizuālā apskate (turpmāk — apskate), kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus.

Apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai

tehniskai izpētei (turpmāk — izpēte).

Apskates materiālu analīzes rezultātā apkopotie secinājumi un sniegtie ieteikumi ir pielietojami

ēkas turpmākās normālas ekspluatācijas nodrošināšanai. Šajos tehniskās apskates atzinuma

materiālos izteiktie novērtējumi atbilst ēkas konstrukciju tehniskajam stāvoklim apsekošanas laikā.



1. VISPĀRĪGAS ZIŅAS PAR BŪVI

1.1. Būves veids Daudzdzīvokļu dzīvojamā

māja

1.2. Apbūves laukums (m2) 420.5 m2

1.3. Būvtilpums (m3) 3700 m3

1.4. Kopējā platība (m2) 1001.7 m2

1.5. Stāvu skaits 3

1.6. Zemesgabala kadastra numurs 0500 025 0402

1.7. Zemesgabala platība (m2 – pilsētās, ha – lauku teritorijās) -

1.8. Būves iepriekšējais īpašnieks -

1.9. Būves pašreizējais īpašnieks -

1.10. Būvprojekta autors -

1.11. Būvprojekta nosaukums, akceptēšanas gads un datums -

1.12. Būves nodošana ekspluatācijā (gads un datums) -

1.13. Būves konservācijas gads un datums -

1.14. Būves renovācijas (kapitālā remonta), rekonstrukcijas,

restaurācijas gads.

-

1.15. Būves inventarizācijas plāns: numurs, izsniegšanas gads un

datums.

04.05.2000.

Piezīme: Ēkas akceptētais tehniskais projekts nav pieejams.



2. SITUĀCIJA

2.1. Zemesgabala izmantošanas atbilstība teritorijas plānojumam

Atļautā izmantošana, faktiskā izmantošana un tās atbilstība teritorijas plānojumam, apbūves noteikumiem un

normatīvo aktu prasībām

Zemes gabala izmantošana ir saskaņā ar Daugavpils teritorijas plānojumu, un ir saskaņā ar

apbūves noteikumiem un normatīvo aktu prasībām.

att nr. 01

Objekts: Čiekuru iela 5, Daugavpils



2.2. Būves izvietojums zemesgabalā

Sarkanā līnija, apbūves līnija, apgrūtinājumi, būves novietnes raksturojums

Zemes gabals, kurā izvietota apskatāmā ēka, atrodas Daugavpilī, Čiekuru ielā 5. Piebraucamais ceļš

pie ēkas izbūvēts no Čiekuru ielas puses. Būves galvenā fasāde izvietota zemesgabala Austrumu pusē.

2.3. Būves plānojums

Līdzšinējais būves izmantošanas veids, būves plānojuma atbilstība būves izmantošanas veidam

Ēkas izmantošanas veids – daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka. Ēkai ir trīs stāvi un tehniskie bēniņi. Ēkai

ir izmantots 316. sērijas projekta risinājums. Ēkai ir divi ieejas mezgli. Ēkas galvenie (kopējie) gabarīta

izmēri 37.95x11.00 m. Paredzētais ēkas izmantošanas veids ir triju vai vairāku dzīvokļu dzīvojamā ēka.

Pašreiz ēka tiek ekspluatēta kā dzīvojamā ēka, kurā kopā atrodas 24 labiekārtoti dzīvokļi. 1.stāvā ir

izvietota bibliotēka (~112.4 m2). Dzīvokļu plānojumā izvietotas dzīvojamās istabas, virtuves, sanitāro

mezglu un koridora telpas. Balkonu un lodžiju nav.

att nr. 02



3. TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMS

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un

to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem,

konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Tehniskais

nolietojums

(%)

3.1. Brauktuves, ietves, celiņi un saimniecības laukumi 5-15%

Segums, materiāls, apdare.

Piebraucamais ceļš pie ēkas ir izveidots no asfaltbetona seguma, ēkas ieejas mezgliem

izveidots betona lievenis, kas ir savienots ar asfaltbetona segumu. Piebraucamā asfaltbetona ceļa

tehniskais stāvoklis vērtējams kā labs.

3.2. Bērnu rotaļlaukumi, atpūtas laukumi un sporta laukumi -

Segums, materiāls, aprīkojums.

-

3.3. Apstādījumi un mazās arhitektūras formas. -

Dekoratīvie stādījumi, zāliens, lapenes, ūdensbaseini, skulptūras.

-

3.4. Nožogojums un atbalsta sienas -

Veids, materiāls, apdare.

-

Att. Nr. 3. Galvenā fasāde.



4. BŪVES DAĻAS

(Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu

un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem,

konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Tehniskais nolietojums

(%)

4.1. Pamati un pamatne 20%

Apmale 60%

Pamatu veids, to iedziļinājums, izmantotie materiāli, to stiprība, hidroizolācija, drenāža, būves aizsargapmales,

ārsienu aizsardzība pret mitrumu. Gruntsgabala ģeomorfoloģiskais raksturojums; ģeodēziskais atskaites punkts

(sienas vai grunts repers, marka, poligonometrijas punkts) absolūto augstuma atzīmju noteikšanai. Zemes virsas

absolūto atzīmju robežas izpēte teritorijā. Veiktie lauka un kamerālie ģeotehniskās izpētes darbi un palīgdarbi:

izstrādnes, līmeņošana, laboratorijas analīze, to apjomi. Nogulumu veidi grunšu izpētes areālā, gruntis, kas veido

ēkas pamatni, to aplēses pretestība

Ēkas pamati – lentveida. Pamatu pēda veidota no tipveida saliekamiem betona blokiem. Pamatu sienas

zem perpendikulārajām mūra sienām veidotas no dzlezsbetona 400 mm blokiem un norobežojošajiem

pamatu paneļiem garensienām.

Virs pamatu blokiem izveidots izlīdzinošais ķieģeļu mūrējums ar dekoratīvo apmetumu un javas

slānis, uz kura balstās pārseguma plātnes. Cokola aizsardzībai pret mitrumu un citām ārējām iedarbībām

ir bijusi horizontāla un vertikāla hidroizolācija, kā arī ir izveidots apmetums. Virspamata zonas apmetumā

dažviet ir novērojamas plaisas un nelieli izdrupumi. Tā kā netika konstatētas plaisas, kuras radītu būtiskas

aizdomas par to patstāvīgu progresēšanu, to esamība nerada būtiskus draudus.

Kopumā pamatu tehnisko stāvokli var vērtēt kā apmierinošu, nekādi būtiski, nestspējas samazinoši

defekti nav novērojami, bet ieteicams atjaunot cokola apmetumu. Veicot atjaunošanas darbus,

nepieciešams no ārpuses siltināt cokola daļu. Ieteicams izmantot pēc stiprības izturīgu putupolistirolu, ko

apmet ar mitrumnoturīgu apmetumu uz stiklašķiedras sieta. Nepieciešams izveidot vertikālo

hidroizolāciju, lai aizsargātu pamatus no ārējās mitruma ietekmes. Pagraba pārseguma siltināšana

samazinās ēkas siltuma zudumus.

Att. Nr. 4. Cokola apmetums

bojāts

(izdrupumi)



Att. Nr. 5. Cokola apmetums bojāts

(mitrums)

Ēkas aizsargapmale ir veidota no monolīta betonējuma pa ēkas fasādes perimetru. Ekspluatācijas gaitā

aizsargapmale ir apsūnojusi, kas norāda uz paaugstinātu mitrumu un sārmainumu. Nepieciešams betona

apmales remonts, vai pilnīga izveidošana no jauna. Monolītā betona apmale mitruma ietekmē daļēji ir

atdalījusies no cokola daļas un neveido blīvu savienojumu, kā arī ir caurejoši saplaisājusi šķērsvirzienā.

Bojātā aizsargapmale neveic pilnvērtīgu pamatu aizsardzību no ārējiem nokrišniem, kas izraisa

paaugstinātu piesātinājumu ar mitrumu pamatu zonā. Apmales kopējais stāvoklis neapmierinošs.

4.2. Nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes 40%

Pagraba un virszemes nesošo sienu konstrukcija un materiāls. Konstruktīvās shēmas. Galveno konstruktīvo

elementu biezums un šķērsgriezums. Mūra vājinājumi. Plaisu atvērumu mērījumu un plaisu attīstības novērojumu

dati. Atdalošā un tvaika izolācija. Koksnes bioloģiskie bojājumi. Sienu būvmateriālu stiprība, konstrukciju

elementu pārbaudes un mūra stiprības aplēšu rezultāti. Kontrolzondēšanas rezultāti. Ailu siju un pārsedžu

raksturojums, to balstvietas, citi raksturojošie rādītāji

Ēkas konstruktīvā shēma – bezkarkasa ēka ar šķērsvirzienā un garenvirzienā nesošām silikātķieģeļu

sienām. Ēkas nesošās ārsienas, iekšējās nesošās sienas un sienas ap kāpnēm veidotas 510 mm un 380 mm

biezas. Apsekojot nesošās silikāta ķieģeļu sienas, tika konstatētas plaisas, virspusēji ārējo ķieģeļu

mehāniski bojājumi un izdrupumi. Novērtējot esošās plaisas, tika secināts, ka tās nav caurejošas un šobrīd

nav bīstamas konstrukciju nestspējai. Vietās, kur izveidojušās plaisas vai citi sienas bojājumi, palielinās

Att. Nr. 6. Ēkas aizsargapmale

saplaisājusi, konstatēts

sūnojums, cokola apmetums

bojāts.



iespēja mitrumam iekļūt sienā, kas pasliktina to tehniskās īpašības. Sienās nokļuvušais mitrums īpaši

negatīvu ietekmi rada sasalšanas laikā, kad sasalstošais mitrums iekšēji grauj ķieģeļus un mūrējumu.

Kopējais nesošo ķieģeļu sienu tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs. Ārsienu bojājumu dēļ un

termiskās pretestības neatbilstības ietekmē sienās krājas mitrums, kas pasliktina materiālu tehniskās

īpašības, siltumpretestību un telpu mikroklimatu. Neatbilstoša mikroklimata ietekmē dzīvokļos var

veidoties pelējums. Pareizākais risinājums, lai uzlabotu sienas siltumnoturību, samazinātu ķieģeļu

bojāšanos, samazinātu ārējās iedarbības un nodrošinātu ergonomisku ekspluatāciju, ir visu sienu

siltināšana no ārpuses. Sienas siltināšana no ārpuses uzlabos sienas ilgmūžību un vizuālo izskatu.

Ārsienas siltuma noturība neatbilst esošajam būvnormatīvam LBN 002-15 „Ēku norobežojošo

konstrukciju siltumtehnika”.

Att. Nr. 8. Konstatētas plaisas

sienā.

Att. Nr. 7. Konstatētas plaisas

sienā.



4.3. Karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas -

Kolonnu, stabu, rīģeļu un siju konstrukcija un materiāls

Šādas konstrukcijas objektā nav konstatētas.

4.4. Pašnesošās sienas 30%

Pašnesošās sienas veido silikātķieģeļu mūris.

4.5. Šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija 40%

Ārsienu silikāta ķieģeļu mūra šuvju aizdare ir veidota no mūrjavas, tās stāvoklis ir daļēji

apmierinošs. Atsevišķās vietās vērojams šuvju pildījuma izdrupumi. Neapmestām fasādēm mūrējuma

šuves ir pakļautas vēja un ūdens ieteikmei, kas šuves izvējo un izskalo veicinot šuvju sairšanu. Bojātās

šuves nepieciešams atjaunot.

Ārsienu siltināšana no ārpuses būtu nepieciešama visai ēkai, kas nodrošinātu efektīvāku ēkas

lietošanu un ekonomiju turpmāk, kā arī atbilstu Latvijas būvnormatīviem.

Pagraba pārsegumam siltumizolācijas nav. Bēniņu pārseguma siltināšanai tikuši izmantoti

neefektīvi siltumizolācijas materiāli (izdedži) un līdz ar to pārsegums neatbilst LBN 002-15 „Ēku

norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” noteiktajām siltuma caurlaidības vērtībām, kas pārsegumiem ir

0,15 K, tāpēc ir nepieciešama pārsegumu papildus siltināšana.

Norobežojošo konstrukciju siltuma noturība neatbilst esošajam būvnormatīvam LBN 002-15 „Ēku

norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.

4.6. Pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi 30%

Pagraba, starp stāvu un bēniņu pārsegumu aplēses shēmas, konstrukcija un materiāls. Nesošo elementu biezums

vai šķērsgriezums. Konstatētās deformācijas, bojājumi un to iespējamie cēloņi. Plaisu atvērumu mērījumu dati.

Pagaidu pastiprinājumi, atslogojošās konstrukcijas. Betona stiprība. Metāla konstrukciju un stiegrojuma

korozija. Koka ēdes (mājas piepes) un koksngraužu bojājumi. Kontrolzondēšanas un atsegšanas rezultāti.

Nestspējas pārbaudes aplēšu rezultāti. Skaņas izolācija

Att. Nr. 9. Konstatēta ķieģeļa

mūra desktrukcija, izdrupumi.



Ēkas pārsegumi ir veidoti no dobtajām saliekamo dzelzsbetona paneļu plātnēm, kas balstās uz

nesošajām sienām.

Starpstāvu pārsegumu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā apmierinošs.

Pēdējā dzīvojamā stāva pārsegums (bēniņi) ir siltināts ar izdedžu slāni ~100 mm biezumā.

Siltinājums neatbilst mūsdienu prasībām un rada lielus siltuma zudumus. Tieši bēniņu pārseguma

vājās siltumizolējošās īpašības rada būtiskus siltuma zudumus visai ēkai kopumā. Pārsegumu ir

nepieciešams papildus siltināt ar siltumizolācijas materiālu, lai tas atbilstu būvnormatīvam LBN 002-15.

Esošās lūkas, izejai uz bēniņiem, ir nolietojušās un rada siltuma izplūšanu no ēkas. Nepieciešams

uzstādīt siltinātas un blīvas lūkas uz bēniņiem.

4.7. Būves telpiskās noturības elementi 15%

Att. Nr. 10. Bēniņu/3.stāva

pārseguma siltinājums.

Nepieciešams siltināt ar atbilstošo

siltumizolācijas materiālu.

Att. Nr. 11. Bēniņu lūka ir

nolietojusies. Nepieciešams

uzstādīt siltinātas un blīvas lūkas

uz bēniņiem.

Att. Nr. 12. Jumta lūka ir

nolietojusies. Nepieciešams blīvas

lūkas uz jumtu.



Būves telpisko noturību nodrošina silikāta ķieģeļa mūra sienas gan ēkas garenvirzienā, gan

šķērsvirzienā un dzelzsbetona pārseguma plātnes. Visu nesošo elementu tehniskais stāvoklis ir stabils un

uzskatāms kā labs.

4.8. Jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietus

ūdens novadsistēma.

Konstrukcija- 30%

Segums- 70% Notekas- 45%

Jumta konstrukcijas, ieseguma un ūdens noteku sistēmas veids, konstrukcija un materiāls. Savietotā jumta

konstrukcija un materiāls. Konstatētie defekti un to iespējamie cēloņi. Gaisa apmaiņa, temperatūras un gaisa

mitruma režīms bēniņos. Tehniskā stāvokļa novērtējums kopumā pa atsevišķiem konstrukciju veidiem

Ēkai ir divslīpu koka konstrukcijas jumts ar azbestšīfera segumu.

Jumta krēsls veidots no statņiem, atgāžņiem, saišķiem un koka spārēm (Ø120mm, solis 900

mm), pie kurām piestiprinātas (30x100 mm) koka latas. Spāres balstītas uz ēkas ārējām garenvirziena

sienām, mūrlatas un koka brusu krēsla konstrukcijas. Jumta nesošā koka konstrukcija un latojums

kopumā ir daļēji apmierinošā tehniskā stāvoklī.

Jumta atjaunošanas gadījumā būtu nepieciešams nomainīt koka konstrukcijas elementus, kas

mitruma ietekmē vietām sākuši bojāties (satrupējuši). Nepieciešams apstrādāt koka konstrukcijas

elementus ar antiseptiķiem un antipirēniem. Koku konstrukcijas elementu ilgstošai un ugunsdrošai

ekspluatācijai ir nepieciešams tās ik pa 5 gadiem apstrādāt ar antiseptiķiem un antipirēniem.

Jumta segums veidots no viļņotām azbestšīfera loksnēm. Jumta segums kalpo no ēkas

ekspluatācijas uzsākšanas laika un gadu gaitā ir būtiski nolietojies, kā arī azbesta šīfera loksnes ir

kaitīgas cilvēka veselībai.

Vecais jumta segums ir neapmierinošā stāvoklī un nenodrošina pilnīgu lietus ūdeņu

necaurlaidību. Salaiduma vietas ar ventilācijas izvadiem ir neapmierinošā stāvoklī un nenodrošina lietus

ūdens necaurlaidību. Veco azbesta jumta segumu nepieciešams nomainīt uz atbilstošu jumta segumu.

Jauna seguma uzstādīšanas gadījumā jāizveido atbilstošs latojums.

Esošās jumta lūkas ir nolietojušās, veidojot neblīvu savienojumu ar jumta segumu, kā rezultātā

mitrums nokļūst uz jumta koka konstrukcijas.

Nepieciešams uzstādīt atbilstošas blīvas jumta lūkas.

Lietus ūdens noteksistēma - ārējā, ar teknēm un notekām. Tā ir daļēji apmierinošā tehniskā

stāvoklī. Dažās vietās ir bojātas horizontālās teknes neveidojot blīvu savienojumu un ūdens tek uz ēkas

sienām un cokola. Teknes dažviet ir nomainītās. Vertikālajām notekām dažviet ir izveidojušies defekti

bojājot apmali un mitrinot pamatus. Esošā noteksistēma ir jādemontē un jāuzstāda jauna, atbilstošas

teknes ar diametru ne mazāku kā esošais.

Lietus ūdens novadīšana ieteicama iespējami tālāk no pamatu zonas. Iespēju gadījumā apsvērt lietus

tekņu sistēmas pievienošanu pie lietus kanalizācijas sistēmas vai drenāžas.

Att. Nr. 13. Bojāts jumta segums,

kā rezultātā ir satrupējusi koka

konstrukcija.



4.9. Balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi 30%

Balkonu un lodžiju ēkai nav.

Ieejas jumtiņa nesošā daļa veidota no dzelzsbetona paneļa, kas balstīta ēkas nesošajās ķieģeļa

sienās. Paneļa apakšējā daļā nav novērojami būtiski mitruma plankumi, bet nolietojuma rezultātā

jumtiņa segums zaudē savas īpašības un pastāv iespēja mitruma iekļūšanai panelī. Ieejas jumtiņa skārda

lāseņi ir apmierinošā stāvoklī. Jumtiņa tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, ir nepieciešams uzklāt

atbilstošu dubulto hidroizolācijas bitumena segumu un uzstādīt jaunus skārda lāseņus, vietās, kur bojāti

esošie. Jāizveido lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēma.

Att. Nr.14. Bojāta lietus ūdens

noteksistēma, bojājot ēkas pamatus.

Att. Nr.15. Bojāta lietus ūdens

noteksistēma, bojājot ēkas sienas.



4.10. Kāpnes un pandusi 25%

Kāpņu veids, konstrukcija un materiāls; kāpņu laukumi (podesti), margas. Kāpņu telpas sienu stāvoklis kāpņu

elementu iebūves vietās. Lieveņi un pandusi. Avārijas, pagraba, ugunsdzēsēju kāpnes un palīg kāpnes

Ēkai ir divas kāpņu telpas, kur katrai ir pa vienam ieejas mezglam. Kāpņu telpas sienas ir veidotas no

silikāta ķieģeļa mūra, kas iekšpusē ir apmests ar kaļķa/cementa apmetumu un krāsots. Uz sienām dažviet

novērojami mitruma plankumi, kas veidojušies komunikāciju bojājumu rezultātā un ventilācijas kanālos

iekļuvušo nokrišņu iespaidā. Kāpņu konstrukcijas no dzelzsbetona ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.

Kāpņu laidu podestu margas ir stabilas un pilda savas funkciju. Kāpņu nesošās konstrukcijas ir stabilas

un vizuāli apmeirinošā tehniskā stāvoklī.

Ēkas ieejas lievenis ir izveidots no monolīta betona. Dažviet ir novērojamas plaisas, betona

izdrupumi, kas neietekmē to stabilitāti. Ieejas lieveņa tehniskais stāvoklis vērtējams kā apmierinošs.

Nepieciešams atjaunot konstrukcijas bojājumus un ieteicams izveidot atbilstošu apdari betona

aizsardzībai.

4.11. Ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas

Logi- 1-50%

Durvis- 1-40%

Logu un balkona durvju, skatlogu (vitrīnu), slēģu, ārdurvju, iekšdurvju un vārtu materiāls, veidi un konstrukcijas,

jumtiņi un markīzes

Būves sākotnējie logi ir veidoti no koka rāmjiem ar dubulto stiklojumu. Lielākā daļa ēkas iedzīvotāju

nomainījuši koka rāmja logus uz PVC tipa loga rāmjiem, kuros iestiprināta stikla pakete. Dažviet

novērojama sliktas kvalitātes montāža jaunajiem logiem, nepieciešams nosegt montāžas putupoliuretāna

putas. Atklātas saules un mitruma iedarbības rezultātā putupoliuretāna putas sāk zaudēt savu struktūru un

īpašības, līdz sabrūk. Vecie koka logi ir nolietojušies un ir neapmierinošā stāvoklī, kā arī to

siltumtehniskās īpašības ir nepietiekamas, kas izraisa iekšējā siltā gaisa dzesēšanu ar ieplūstošo ārējo

gaisu. Liela daļa esošo logu neatbilst LBN 002-15 siltumtehniskajām prasībām. Vecos koka logus

vajadzētu nomainīt pret siltumtehnikas prasībām (U≤ 1.0 W/m2xK) atbilstošiem pakešu logiem.

Kāpņu telpās izvietotie logi ir jaunie PVC logi, kuru tehniskais stāvoklis un siltumnoturība ir

apmierinoša.

Att. Nr.16. Ieejas jumtiņa skārda

lāsenis.



Kāpņu telpu ieejas ir jaunas metāla durvis. Šādām durvīm ir laba siltumnoturība un tie atbilst LBN

002-01 normatīviem, tās arī pilda norobežošanas funkciju.

4.12. Konstrukciju un materiālu ugunsizturība -

Betona, metāla, koka, plastmasas, auduma un pretuguns aizsargapstrādes materiāli, šo materiālu atbilstība

standartiem, pretuguns aizsardzības veidu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Konstrukciju un materiālu tehniskā

stāvokļa novērtējums ugunsizturības robežu un pretdūmu aizsardzības aspektā

Silikāta ķieģeļu mūrim ir laba ugunsizturība, pārseguma paneļi ir nedegoši, bet tie var ilgstošas tiešas

uguns iedarbībā deformēties.

Ēka atbilst U2a ugunsizturības klasei.

Att. Nr.17. Vecie koka rāmja logi.

Nepieciešams nomainīt uz PVC tipa

logiem.

Att. Nr.18. Jaunie PVC tipa logi un

metāla durvis kāpņu telpās.



Koka elementus, kas izmantoti jumta konstrukcijā, nepieciešams apstrādāt ar antipirēniem, vēlams to

veikt ik pa 5 gadiem. No bēniņiem un pagraba ir jāizvāc nevajadzīgie gruži, kas apdraud ēkas

ugunsdrošību.

4.13. Ventilācijas šahtas un kanāli 40%

Ēkai ir dabīgā ventilācija. No katra dzīvokļa virtuves un sanitārā mezgla telpas ir ierīkots izvads

ventilācijas kanālā. Atsevišķās ventilācijas šahtas no dzīvokļiem apvienojas kopējā ventilācijas kanālā ar

izvadu uz jumta. Ventilācijas mūra kanāli ēkā ir daļēji apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet obligāti

nepieciešams veikt to tīrīšanu, atbrīvojot kanālus no gružiem un iedzīvotāju pašdarbības rezultātā

veiktajiem kanāla bojājumiem. Ventilācijas kanāli jātīra ne retāk kā reizi trijos gados.

Virs jumta ventilācijas izvadi ir veidoti no silikāta ķieģeļiem, kuriem gadu gaitā ir izveidojušies

bojājumi, izdrupumi un plaisas. Nepieciešams ventilācijas skursteņu izvadus remontēt, izveidot no jauna

un attīrīt visas ventilācijas šahtas.

Dabīgā ventilācijas sistēma ir ar gaisa pieplūdi caur logiem un citu norobežojošo konstrukciju

neblīvumu. Atsevišķās vietās ir izveidoti ventilācijas kanāli fasādē. Uzstādot logus hermētiski noslēgtiem

rāmjiem būtiski ierobežojas ēkas projektētās dabīgās ventilācijas darbība, kas ir trūkums, jo dzīvokļos ar

nepietiekošu gaisa apmaiņu rodas neatbilstošs klimats, kas var izraisīt sēnīšu rašanos uz sienām. Nomainot

logus uz jauniem PVC nepieciešams izveidot pieplūdes kanālus logos vai pilnveidot gaisa pieplūdi

virtuvē. Pietiekošas gaisa kvalitātes nodrošināšanai jāveic regulāra telpu vēdināšana, īslaicīgi atverot logu,

un jānodrošina gaisa caurplūsmas pa visām dzīvokļa telpām.

4.14. Liftu šahtas -

Šādas konstrukcijas objektā netika fiksētas.

4.15. Ārējā apdare un arhitektūras detaļas 50%

Fasāžu virsmu apdare. Fasādes detaļas, to materiāls

Fasādes ārējā apdare ir veidota no silikāta ķieģeļa mūra. Fasādi ieteicams siltināt un apmest, lai tā

atbilstu LBN 002-15. Veicot fasāžu siltināšanu, logu nomaiņu, sakārtojot karnīžu un citu elementu apdari

var saglabāt konstrukciju ilgmūžību. Bojātos elementus jāatjauno un jāpakļauj dziļai hidrofobizācijai.

Fasādes apdarē rekomendējami gaišas apdares materiālu krāsu toņi.



4. IEKŠĒJIE INŽENIRTĪKLI UN IEKĀRTAS

(Ietver tikai tos iekšējos inženiertīklus un iekārtas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu

un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem,

konstrukciju veidiem un būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Tehniskais

nolietojums

(%)

4.1. Aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, krāni,

sanitārtehniskā iekārta, ūdens patēriņa skaitītāji Aukstais ūdens līdz 45%

Kanalizācijas līdz 50%

Iekšējā aukstā ūdensvada ievadi, ūdens mērītājs, tīkla shēma, cauruļvadi un ietaises; spiediens tīklā un citi rādītāji.

Hidrauliskā pārbaude un atbilstība normatīvo aktu prasībām. Notekūdeņu novadīšanas veids un attīrīšanas

iespējas

Ēkas aukstā ūdens apgādes sistēmas cauruļvadi nav mainīti.

Ēkas kanalizācijas sistēma ir veidota no čuguna caurulēm, kuras ir daļēji nomainītas (dzīvokļos), bet

veco cauruļu stāvoklis ir vērtējams kā neapmierinošs (nolietojušās). Nomainītās caurules ir PVC tipa.

Sistēma kopumā ir daļēji apmierinošā stāvoklī. Ir ieteicama visas kanalizācijas sistēmas atjaunošana. Lai

varētu droši lietot sistēmu šādā stāvoklī, ir nepieciešama pastiprināta cauruļvadu kontrole.

4.2.

Karstā ūdens cauruļvadi, to izolācija, ventiļi, krāni, ūdensmaisītāji,

žāvētāji, ar cieto kurināmo apkurināmie ūdens sildītāji, ūdens patēriņa un

siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un citi elementi

-

Iekšējā karstā ūdens ūdensvada sistēma, tīkla shēma, cauruļvadi un sūkņi. Siltuma patēriņš karstā ūdens

sagatavošanai. Ūdens sildītāja novietojums

Karstā ūdens apgādes sisrtēmas cauruļvadi nav mainīti. Karstā ūdens sagatavošana notiek

siltummezglā. Karstā ūdens sadales sistēmas tips – bez cirkulācijas. Detalizēti karstā ūdens sagatavošanas

iekārtas netika apsekotas.

4.3.

Apkures sistēma, tās cauruļvadi, stāvvadi, ventiļi, cauruļvadu

izolācija, apkures katli, siltummaiņi, mēraparāti, automātika un citi

elementi

30%

Siltummezgla iekārta. Apkures sistēmas veids, cauruļvadi, izplešanās tvertne. Sistēmas kalpošanas ilgums, galvenie

defekti, atbilstība normatīvo aktu prasībām. Būves siltuma zudumi. Vietējās katlumājas iekārta, aptuvenā

maksimālā jauda

Ēkas dzīvokļos apkures sistēma nodrošināta no centralizētās apkures sistēmas. Siltuma sadale

notiek pa vienas caurules apkures sistēmu. Apkures sistēma ar neatkarīgo pieslēguma shēmu.

Lai turpmāk ilgstoši varētu ekspluatēt apkures sistēmu, nepieciešams nomainīt nolietojušās

caurules, stāvvadus, regulējušos elementus, veikt cauruļvadu pretkorozijas apstrādi un vietās, kur

nepieciešams, uzstādīt atbilstošu cauruļvadu izolāciju. Lai apkures sistēma darbotos efektīvi, ir

nepieciešams balansēt sistēmu, jo sakarā ar atsevišķu dzīvokļu jauno radiatoru uzstādīšanu, tā vairs

nedarbojas vienmērīgi. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi nobalansēt sistēmu, nepieciešams uzstādīt visai ēkai

vienāda tipa radiatorus un uz katra stāvvada uzstādīt jauna tipa balansējošos vārstus.

4.4. Centrālapkures radiatori, kaloriferi, konvektori un to pievadi, siltuma

regulatori 40%

Centrālapkures sildķermeņi, kalpošanas ilgums

Lielākai daļai esošās apkures sistēmas sildķermeņi ir fiziski novecojuši, aizkaļķojušies. Nepastāv

sildķermeņu regulēšanas iespējas. Novecojušiem sildķermeņiem ir vājāka siltuma atdeve un efektivitāte

salīdzinot ar mūsdienu divsienu konvektoriem. Izņēmums ir čuguna radiatori, kuru siltumatdeve ir

apmierinoša pie nosacījumiem, ja tie nav aizauguši vai

bojāti. Vecie konvektori un radiatori vairākkārt krāsoti, kas samazina to vadītspēju, tāpēc nepieciešams

tos attīrīt. Daļai dzīvokļu ir uzstādīti mūsdienu tērauda paneļu radiatori, tādējādi izjaucot sistēmas



hidraulisko līdzsvaru, jo caurplūdes ātrums caur sildķermeņiem ir atšķirīgs. Ieteicams visiem ēkas

radiatoriem uzstādīt divu ceļu termovārstus, lai būtu iespēja regulēt apkures patēriņu un individuālo

siltuma uzskaites skaitītājus. Lai nodrošinātu sildķermeņu atsevišķu regulēšanu, jāizveido apejošus lokus.

Veicot pasākumus iespējams efektīvāk patērēt izmantoto siltumu un samazināt apkures izmaksas.

4.5. Gāzesvadi un iekārtas , gāzes ūdenssildītāji , gāzes apkures katli,

gāzes patēriņa skaitītāji -

Ēkai ir pievadīta dabasgāze. Dzīvokļos ir gāzes skaitītāji. Dzīvokļos ir gāzes plītis. Iekārtu apsekojums

dzīvokļos netika veikts.

4.5. Elektroapgādes sistēma un elektrotehniskās ietaises -

Kopumā elektroinstalācija ir apmierinošā stāvoklī. Atsevišķos posmos elektroinstalācija ir

nomainīta. Iekšējās elektroinstalācijas vadu izolācijas stāvoklis pie paaugstinātas slodzes var izraisīt

vadu pašaizdegšanos vai strāvas noplūdi. Lielu elektroenerģijas pārtēriņu rada neekonomiskās

apgaismojuma kvēlspuldzes koplietošanas telpās. Vecos iekšējās elektroinstalācijas kabeļus

nepieciešams nomainīt.

Att. Nr.19. Elektrosadales skapis.



5. KOPSAVILKUMS

5.1. Būves tehniskais nolietojums

Būves tehnisko rādītāju un ar tiem saistīto citu ekspluatācijas rādītāju stāvokļa pasliktināšanās pakāpe noteiktā

laika momentā attiecībā pret jaunu būvi dabas, klimatisko un laika faktoru ietekmē, kā arī cilvēku darbības dēļ.

Noteiktā lieluma (procentos) pamatojums. Konstrukcijas vai to elementi, kas ir avārijas un pirms avārijas stāvoklī.

Izpētes materiālu analīzē konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis kopumā, piemērotība vai

nepieciešamie priekšnoteikumi to turpmākajai ekspluatācijai.

Būves plānojuma un iekārtojuma, kā arī izmantošanas apstākļu atbilstība mūsdienu labiekārtojuma prasībām

Apsekotā ēka pēc 28.09.2010 Ministru kabineta noteikumiem “Dzīvojamās mājas, tajā esošo

iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi” ir pieskaitāma pie

V māju kapitalitātes grupas, masveida apbūve, kas ir veidota no ķieģeļa nesošām sienām, saliekamā

dzelzsbetona pārsegumiem un divslīpju koka konstrukcijas jumtu. Esošā ēka tiek ekspluatēta no

1963.gada, šo gadu laikā nav veikts kapitālais remonts. Apsekojot ēku, var secināt, ka tai ir ieteicams veikt

kapitālo remontu, kas pagarinātu ēkas ekspluatācijas ilgumu un uzlabotu ekspluatācijas īpašības. Šis

variants ir loģisks, bet izmaksās zināmus kapitālieguldījumus, kas reāli izplānojams, lai pilnībā izpildītu

visus apsekojuma gaitā uzrādītos defektus un nepilnības.

Jāuzskata, ka visas mājas kompleksā siltināšana un tam piesaistošo darbu veikšana ir pareizais

risinājums, lai nodrošinātu efektīvu turpmāko ēkas ekspluatāciju, izpildot LBN 002-15 un citu

būvnormatīvu prasības. Nepieciešams sagatavot veicamo darbu izpildes plānu.

Ar būves pamata nesošo konstrukciju stāvokli var iepazīties 3. nodaļā, tehniskas nolietojums

apkopots tabulā:

Pagalma labiekārtojums labs

Pamati:

Pamatu, virspamatu daļa, lietus ūdeņu novadīšana

un hidroizolācija.

apmierinošs

novērst

Nesošās un āra sienas, ailes pārsedzes:

ārsienas;

logi

ārdurvis

daļēji apmierinošs


apmierinošs

novērst

novērst

novērst

Starpstāvu pārsegums apmierinošs novērst

Jumts:

jumta konstrukcija

jumta segums


neapmierinošs

novērst

novērst

5.2. Secinājumi un ieteikumi

Apstākļi, kuriem pievēršama īpaša vērība būvprojektēšanā vai renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu

veikšanā. Nepieciešamie pasākumi (renovācija, rekonstrukcija, restaurācija) būves turpmākās ekspluatācijas

nodrošināšanai, galvenie veicamie darbi

Ēkas galvenās nesošās konstrukcijas ir stabilas un pietiekoši noturīgas. Veicot apsekošanu, neradās

šaubas par ēkas konstrukciju nestspēju. Lielākam nolietojumam ir pakļauta ēkas fasāde un kosmētiskās

apdares specifika. Ēkas ekspluatācijas iespējas nav mazinājušās, bet ēkas energoefektivitāte nav atbilstoša

LBN 002-15 ēkas norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas prasībām. Šāda tipa ēkas ir būvētas apstākļos,

kad siltuma zudumi netika uztverti kā svarīgs faktors, jo enerģija bija mazvērtīga.

Siltumnoturību atbilstoši LBN 002-15 nenodrošina visas konstrukcijas, kas robežojas ar ārējo gaisu -

sienas, pamati, jumts, bēniņu pārsegums, pagraba pārsegums, logi, durvis.



Iesakam veikt ēkas cokola siltināšanu ar ekstrudēto putupolistirolu 1,2 m dziļumā zem zemes.

Zem siltumizolācijas izveidot hidroizolāciju. Pirms darbu veikšanas jānoņem bojāto apmetumu.

Pēc cokola siltināšanas jāatjauno cokola betona apmale.

Ēkas norobežojošās ārsienas ir atklātas ārējās vides iedarbībai, ko ietekmē sakaršana saules

staros, atdzišana sala apstākļos, samirkšana nokrišņu apstākļos, apledošana, vēja iedarbība,

žūšanas rukums un briešana. Lai aizsargātu konstrukcijas no šīm negatīvajām iedarbībām ir

nepieciešams ēku siltināt no ārpuses. Siltināšana ir nepieciešama, lai ēka atbilstu LBN 002-15

siltumnoturības prasībām. Vietās, kur sienās veidojušies izdrupumi, ir jāveic remonts. Pirms

siltumizolācijas izveidošanas jāveic pasākumi, lai sienā nebūtu paaugstināts mitrums. Sakarā ar

ēkas sienu visai ievērojamām vertikālajām novirzēm, pirms siltināšanas ir veicama sienu

izlīdzināšana. Rekomendējamais siltumizolācijas biezums 150 - 200 mm.

Ēkas bēniņu/trešā stāva pārsegums veidots no dzelzsbetona paneļiem, uz kuriem izveidots

siltinājuma slānis. Šis izolācijas slānis neatbilst LBN 002-15 prasībām un tas ir jāizveido no jauna

izveidojot efektīvus siltināšanas materiālus. Ieteicamais risinājums ir aptuveni 200 – 300 mm

biezs minerālvates slānis (beramā vate). Zonās, kur jāstaigā, ierīkojamas laipas konstrukcijas, lai

nedeformētu siltumizolāciju.

Esošais jumta segums ir nolietojies un nepieciešama tā nomaiņa. Pēc jumta seguma demontāžas

jāveic koka konstrukcijas remonts, nomainot bojātos elementus. Jāizveido jauns latojums,

atbilstoši izvēlētajam jumta segumam, nepieciešamības gadījumā paredzot arī pretkondensāta

plēvi. Jumta lūkas ir nolietojušās, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa uz jaunām lūkām.

Ēkas lietus ūdens novadīšanas sistēmai nepieciešams aizvietot bojātas teknes un notekas. Lai no

jumta novadītie nokrišņu ūdeņi nebojātu ēku, nepieciešams tos novadīt tālāk no ēkas pamatu

zonas, vai iespēju gadījumā izveidot savienojumu ar lietus kanalizācijas vai drenāžas sistēmu.

Lai iegūtu maksimālo efektu ēkas energoefektivitātes uzlabošanā, jāveic arī visu veco logu

nomaiņa uz normatīviem atbilstošiem elementiem. Arī iepriekš uzstādītos plastikāta logus

dzīvokļos, kuri neatbilst normatīvu vērtībām, ieteicams nomainīt uz jauniem atbilstošiem PVC

logiem.

Uzstādot jaunus logus, dzīvokļos nepieciešams izveidot ventilācijas pieplūdes kanālus vai logos

iebūvēt ventilācijas kasetes.

Nepieciešams veikt remontu esošajiem ventilācijas kanāliem un iztīrīt visas šahtas. Virs kanāliem

nepieciešams izveidot atbilstošas aizsargcepures.

Jāveic ieeju jumtiņu remonts, uzstādot jaunu bitumena segumu. Vietass, kur izveidojušies betona

slāņa izdrupumi, nepieciešams atjaunot.

Lai iegūtu efektīvu apkures sistēmu, nepieciešams veikt kompleksu sistēmas renovāciju.

Sistēmai dzīvokļos uzstādīt divu ceļu termoregulējošos vārstus un izveidot sildķermeņa apejošo

cilpu, lai nodrošinātu iespēju radiatoru regulēšanai. Lai individualizētu apkures patēriņu un

samaksu par to, ieteicams uzstādīt individuālo uzskaites sistēmu.

Ieteicams atjaunot novecojušās inženiertīklu caurules un mezglus, kā arī uzstādīt atbilstošu

cauruļu siltumizolāciju.

Tehniskās apsekošanas atzinums sagatavots

2015.gada 14. septembrī

Būvinženieris/ būveksperts Valērs Mītins

Sert Nr.20-4810, 20-4811

daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Čiekuru ielā 5, daugavpilī 2016_017m.pdfnorobežojošo...

Documents