atbalstām likteņdārzu būves daugavpilī projektēšanas ... · marka rotko mākslas centrs 32...

N R . 2 3 2 0 1 1 . G A D A D E C E M B R I S

LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMS

Cena Ls 1,49

www.buvinzenierusavieniba.lvVentspils

Kuldīga

Liepāja

Rīga

Jelgava

Valmiera

Cēsis

Madona

RēzekneJēkabpils

Daugavpils

Atbalstām LikteņdārzuBūves Daugavpilī

Projektēšanas uzdevumsĒku renovācijas

Lai slavēts ir Ziemassvētku brīnums,lai godāta neierobežota mīlestība, uzticēšanās,

piedošana, līdzcietība un labdarība,prāts un gudrība!

Atvadīsimies no vecā gada nepabeigtajiem darbiem,

kļūdām un nožēlas, neveiksmēm un vilšanās.2012. gadā paturēsim sev tikai labo, gaišo un cerīgo!

LBS valdes priekšsēdētājs

Mārtiņš Straume

Saturs

Žurnālu Būvinženieris iespējams lasīt mājaslapāwww.buvinzenierusavieniba.lv

Žurnāls BūvinženierisIzdevējs: Latvijas Būvinženieru savienībaRedaktore Mārīte ŠperbergaLiterārā redaktore Regīna JanmaneMākslinieciskā redaktore Katrīna VasiļevskaReklāmas projektu vadītāja Signe Zuševica

Latvijas Būvinženieru savienībaK. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012Tālrunis, fakss 67845910E-pasts: [email protected] internetā: www.buvinzenierusavieniba.lv LR UR reģistrācijas Nr. 000800022

©Latvijas Būvinženieru savienība, 2011Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļaujuCitēšanas gadījumā atsauce uzLatvijas Būvinženieru savienību obligāta

Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrsUz vāka – Mārītes Šperbergas fotoPaldies par dalību šā numura veidošanā Eduar-dam Raubiško, Aldim Grasmanim, Aivaram Cau-nem, Silvijai Štrausai, Aivaram Brambim, Helēnai Endriksonei, Jānim Prauliņam, Ilzei Zālamanei un Mārtiņam Straumem

Abonēšana un reklāmas pieteikšanapa tālruni 29256982 vaie-pastu: [email protected]

IevadsJēga dzīvošanā 2Ar cerību 3AktualitātesTurpināsim atbalstīt Likteņdārzu! 4Likteņdārzā iestāda koku 6Popularizē LBS un Būvinženieri 7Izslēgti no LBS 7Nominācijas 8Izvirziet kandidātus valdei! 9Objektu apskate Daugavpilī 10LBS biedri piedalās 13Par Būvinženieri 14VadībaValdes sēdes 25. oktobrī un 22. novembrī 15SekcijasAptauja 18Apvienojas Inženierbūvju unTransportbūvju sekcijas 20Pakalpojumu eksports uz Zviedriju 21Brīvais mikrofonsVisa atbildība celtniekiem 23 PersonībaAizrādījumi rada cīnītāju 24ObjektsCietokšņa infrastruktūra 28Autotransporta mezgls 30Marka Rotko mākslas centrs 32EnergoefektivitāteĒku kompleksas energoefektīvas renovācijas projektēšanas uzdevuma izstrāde 34Siltuma izmaksu kontrole un samazināšana 42Ēku renovācijas process Latvijā 44Teorētiski un praktiski 48ZinātneRTU uzstādīta iekārta ūdensapgādes tīkla piesārņojuma modelēšanai 50IzglītībaERASMUS studenti Vācijā, Nīderlandē, Francijā 52TehnoloģijasLogi: nacionālās prasības un atbilstība tām 54Moderni un efektīvi 60Nord Stream 62

2 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv �

Būvinženieris Nr. 2� (12. 2011.)

Sajūsminājos, kad Oļģerts Kroders savos deviņdesmit gados teica: «Cil-vēku vecu padara tas, ka viņam nav ko darīt. Nav mērķa. Atrofējas un ne-tiek trenētas smadzenes... Tā jēga jau ir dzīvošanā. Un pa vidu vajag saraut pēc iespējas forši.» To atcerējos, runājoties ar būvinženieri Laimoni Kopu un skatot viņa grāma-tas. Pajautāju viņam, ko viņš vēlētos saņemt no Ziemassvētku vecīša, taču Laimonis runāja nevis par sevi, bet par valsti, par politiku, par zinātni, par mūsu lielo nelaimi – korupciju, par to, ko mēs katrs dodam valstij.Pēc Saeimas vēlēšanām gāja karsti, jo partijas, kā parasti, dalīja portfe-ļus (ministrijas), daudz nedomājot par profesionalitāti. Šoreiz tirgošanās krietni vien ieilga. Politiķi kā mantru skaita arī par ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanu, bet paši dod priekšroku skaidrai naudai un gadiem ilgi nevēlējās ieviest nulles deklarāciju. 1. decembrī Saeima bei-dzot nobalsoja par tās ieviešanu. Latvijā esam ieslīguši valstiska līmeņa problēmā – mums ir īstermiņa plāni dabūt lielu naudu, pēc tam jau redzēs. Kā būs, tā būs. No pašreizējiem 4300 būvkomersantiem 928 ir fiktīvi uzņēmumi, caur kuriem veic pakal-pojumus PVN izkrāpšanai un veido aplokšņu algu paradīzi.

Mārcis Bendiks teicis: «Politikā taisnība ir tam, kas melo pirmais.» Un politiķi turpina pārliecinoši melot!Brr! Gribas noskurināties un nomest to nelabumu nost, bet nav tik vienkārši. Varbūt tāpēc daba šogad mēģināja radīt līdzsvaru, dāvādama pasakainu rudeni. Ja vēl gadās satikt cilvēkus, kas ir īstajā vietā, laikā un godprātīgi dara savu darbu, tad prieks par stiprajiem, uz kuriem turas mūsu zeme, pāraug enerģijā.Bet ko lai palūdz Ziemassvētku vecī-tim? Lai mums visiem izdodas saskatīt jēgu dzīvošanā! Trenēsim smadzenes un tā krietni sarausim to, ko protam, kas vislabāk patīk, nu, tā, lai ir pēc ie-spējas forši!

Mārīte Šperberga,žurnāla Būvinženieris redaktore

[email protected]

Jēgadzīvošanā

Ievads

Lai jums nekad nepietrūkst darāmā darba, lai nepietrūkst iespēju, drau-gu tuvuma, mīlestības un sirdsmiera! Skatieties nākotnē ar cerību, drosmi un apņēmību, ar sparu un līksmu prātu!

Ar cerību

Tuvojas 2011. gada nogale, un ir pienā-cis laiks darbību un bezdarbību izvērtē-jumam. Gan aktīvāk, gan mazāk aktīvi esam piedalījušies sava «profesionālā» parlamenta vēlēšanās, un rezultāts ir tāds, kādu paši veidojām. Vai jaunās valdības interpretējumā būvniecības kompleksa attīstības perspektīva ir daudzsološāka nekā līdz šim? To jau drīz vien rādīs laiks. Mums pašiem un tikai pašiem ir jāveido sava un savas profesijas nākotne – soli pa solim ik dienu, ik stundu, ik minūti.Apzinoties šo sūtību, Lāčplēša dienā, 2011. gada 11. mēneša 11. datumā, dienā, kad Cemex saražoja savu mil-jono tonnu cementa, deviņi Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji ar devīzi «Tev mūžam dzīvot, Latvija!» Likteņdārzā iestādīja LBS piemiņas priedīti ar cerību, ka mūsu biedri, kas, ekonomiskās krīzes dzīti, atraduši dar-bu ārzemēs, atgriezīsies Dzimtenē, atgriezīsies savos birojos, atgriezīsies savos būvlaukumos.

Mārtiņš Straume,LBS valdes priekšsēdētājs

Leonardo da Vinci programmas ietva-ros 2012. gada trešajā ceturksnī LBS saviem biedriem būvuzraugiem orga-nizē divu nedēļu mācības Vācijā. Šāda iespēja būs 12 cilvēkiem. Lai preten-dētu uz dalību programmā, nepiecie-šamas angļu vai vācu valodu zināšanas

saziņas līmenī un vismaz piecu gadu pieredze būvniecībā.Pieteikumus dalībai apmācību prog-rammā lūdzam iesniegt līdz 2012. gada 15. janvārim LBS birojā K. Barona ielā 99, lit. 1A, Rīga, LV-1012, e-pasts: [email protected], tālr. 67845929.

Piesakieties!Divu nedēļu mācības Vācijā

4 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv 5


Pagājušā gada decembrī notika pirmās sarunas ar LBS valdi par savienības biedru profesionālu iesaistīšanos šā projekta tapšanā. 2011. gada 18. feb-ruārī ar Būvmateriālu ražošanas aso-

ciācijas valdes priekšsēdētāja Leonīda Jākobsona atbalstu fondam tika dota iespēja pastāstīt par Likteņdārzu Būv-materiālu ražošanas asociācijas valdes sēdē. Kokneses fonda pārstāvji tika

Latvijas Būvinženieru savienības un Likteņdārza īstenotāja Kokneses fonda sa-darbība aizsākās ar Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja Mār-tiņa Straumes iniciatīvu 2010. gada 9. decembrī, kad Rīgas Celtniecības koledžā notika Likteņdārzam veltīta konference, kurā koledžas studenti prezentēja savu iesaistīšanos Likteņdārza tapšanā.

Turpināsimatbalstīt Likteņdārzu!

uzaicināti ar prezentāciju uzstāties arī LBS XXIII kongresā 2011. gada 18. martā.Gada sākumā aizsāktā sadarbība de-vusi konkrētus rezultātus: LBS biedri ir iesaistījušies tehnisko projektu iz-strādē, būvmateriālu ražotāji ziedojuši būvmateriālus un vēl šā gada nogalē palīdzējuši tapt Likteņdārza amfiteātra vidusdaļai. Likteņdārza arhitektoniskā uzraudzī-ba uzticēta SIA Projektēšanas birojs ARHIS. Arhitekti Andris Kronbergs un Raimonds Saulītis piedalās visu ar arhitektūru saistīto jautājumu ri-sināšanā. Kopš gada sākuma Aldis Grasmanis un SIA Būvinženieru konsultāciju birojs sadarbībā ar SIA Projektēšanas birojs ARHIS, piesais-tot praktizējošos studentus, izstrādā Likteņdārza Piemiņas nama tehnisko projektu, kurā paredzēts eksponēt to 600 000 cilvēku vārdus, ko Latvi-ja zaudēja 20. gadsimtā. Lai aplēstu ēkas aptuvenās būvniecības izmak-sas, pirmos būvniecības aprēķinus veica Gunta Saule-Pavlovska. Fonds ir pateicīgs SIA K Forma inže-nieriem Kasparam Kurtišam un Vla-dislavam Pozņakam, kas nāca ar savu

iniciatīvu izstrādāt Likteņdārza ieejas inženiertehnisko daļu. Arhitektūras daļu, piesaistot arhitektūras studiju praktikantu, izstrādā SIA Projektēša-nas birojs ARHIS. Būvmateriālu ražotāji SIA Cemex, SIA Pļaviņu DM, SIA IM Karjers, SIA Mark Invest Latvia un SIA A.C.B. ar būvmateriālu – cementa, šķembu un grants – ziedojumiem palīdz tapt amfiteātrim. Vēl šajā gadā valsts SIA Vides projekti plāno veikt Daugavas krasta nostiprināšanu amfiteātra daļā. Krasta nostiprinājuma tehnisko pro-jektu kā ziedojumu izstrādājis Juris Marnauza no SIA JMI Birojs, pro-jektu dokumentācijas sakārtošana ir arhitektes Guntas Kursītes ziedojums, savukārt Daugavas krasta nostiprinā-juma tehniskā projekta ekspertīzi kā ziedojumu Likteņdārzam veicis Rai-monds Maslovskis.Kokneses fonds pateicas visiem, kas palīdz tapt Likteņdārzam! Īpašs pal-dies LBS un Kokneses fonda sadarbī-bas vadītājam Laurim Lācgalvim!

Valda Auziņa, Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja

Jura Tervita foto

Aktualitātes



Pirms gada Kokneses fonds lūdza Lat-vijas Būvinženieru savienību līdzdar-boties Likteņdārza tapšanā. Tagad LBS biedri piedalās topošā dārza veidošanā, lai kopā ar pārējiem, kas palīdz īstenot ideju par memoriālo ansambli, godinā-tu visus tos Latvijas iedzīvotājus, kuri zuduši Latvijai pagājušajā gadu simte-nī: gājuši bojā dažādos karos, represēti, bijuši spiesti pamest Latviju, cietuši savu uzskatu vai radurakstu dēļ.LBS biedri Jānis Prauliņš, Kaspars Kur-tišs, Aldis Grasmanis, Lauris Lācgalvis, Aivars Brambis un citi nesavtīgi pie-dalījušies memoriālā ansambļa objektu projektēšanā un veidošanā. Cerams, ka šādu entuziastu – projektētāju, celtnie-ku, būvmateriālu ražotāju un tirgotāju – pulks 2012. gadā būtiski paplašināsies.2011. gada 11. novembrī – Lāčplēša dienā – LBS pārstāvji Mārtiņš Straume, Raimonds Eizenšmits, Helēna Endrik-sone, Romāns Auniņš, Ilze Zālamane, Juris Tervits, Ludmila Okoloviča, Mir-dza Treija un Jānis Ivbulis Likteņdārzā iestādīja LBS memoriālo priedi.

Jura Tervita foto

Likteņdārzā iestāda koku Izslēgti no LBS27. septembrī LBS valde atbalstīja LBS Ētikas komisijas 5. septembra lē-mumu un, pamatojoties uz LBS statū-tu 9.2.3. punktu, izslēdza LBS biedru Kārli Grāmatnieku no Latvijas Būvin-ženieru savienības par atkārtotu ētikas principu pārkāpšanu, kas izpaudās kā nepatiesas informācijas par savu būv-praksi iesniegšana iepirkuma konkur-sam. Pēc viena gada Kārlim Grāmat-niekam ir tiesības lūgt valdi atjaunot savu piederību LBS.

25. oktobrī LBS valde atbalstīja LBS Ētikas komisijas 6. oktobra lēmumu un, pamatojoties uz LBS statūtu 9.2.1. un 9.2.3. punktu, izslēdza LBS biedru Māri Jurēviču no Latvijas Būvinženieru savienības par viņa darbības neatbilstī-bu LBS statūtu 10.2.1 un 10.2.3. punk-tam, kas izpaudās kā LBS autoritātes graušana un pretdarbība LBS XXII un XXIII kongresa un LBS valdes pie-ņemtajiem lēmumiem, šim nolūkam izmantojot konferences, oficiālās dis-kusijas, sanāksmes Saeimas Tautsaim-niecības komisijā, Ministru kabinetā, Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzot faktiem neatbilstošu informāciju presē. Māris Jurēvičs izmantoja savas tiesības apstrīdēt lēmumu un lūdz LBS kongresu atcelt LBS valdes lēmumu.

Popularizē LBS un BūvinženieriKopprojekts ar RTU Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) īsteno kopprojektu – LBS žurnālā Būvin-ženieris regulāri tiek publicēta RTU žur-nāla Jaunais Inženieris sagatavota infor-mācija par universitātes pētnieku veik-tajiem atklājumiem būvniecības jomā, kā arī par jaunākajām tehnoloģijām un sasniegumiem. RTU mājaslapā www.rtu/mediji var lasīt par Būvinženieri.

Portālā viss.lvTurpmāk Būvinženiera rakstus varēs lasīt portāla www.viss.lv sadaļās Lasī-tava un Katalogs (celtniecība, nekusta-mais īpašums).

Dāvina žurnāluSIA Sanistal dāvina žurnāla Būvinže-nieris abonementus Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēkai, Latvijas Lauk-saimniecības universitātes bibliotēkai un Rīgas Celtniecības koledžas biblio-tēkai. Katra mācību iestāde saņems pie-cus abonementus. Tikpat abonementu SIA Jēkabpils PMK dāvina Rēzeknes Augstskolas bibliotēkai.

Kopš šā gada 14. novembra plāksnīte ar Latvijas Būvinženieru savienības nosaukumu ir izvietota uz Likteņdārza pagaidu informācijas ēkas sienas.

LBS biedri! Lūdzu, paziņojiet par savu darbavietu, telefonu,mājas adrešu, e-pastu maiņu Latvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012, vai elektroniski: [email protected]

Aktualitātes



Izvirziet kandidātus LBS valdei!2012. gads ir LBS valdes vēlēšanu gads. LBS ir ieinteresēta savā valdē redzēt profesionālākos, kompetentākos un aktīvākos biedrus, tāpēc 22. novem-bra valdes sēdē tika pieņemts lēmums jau laikus uzrunāt LBS biedrus, lai potenciālajiem valdes kandidātiem un it īpaši jaunajiem speciālistiem dotu iespēju sniegt informāciju par sevi un startēt valdes vēlēšanās, kas notiks LBS XXIV kongresā 23. martā. In-tervijas ar tiem kandidātiem, kas tiks izvirzīti līdz 10. janvārim, būs pub-licētas žurnāla Būvinženieris februāra numurā un LBS mājaslapā. Izvirziet gan savus kolēģus, gan paši sevi! Esiet aktīvi! Tikai no mums pašiem atkarīgs, kādi cilvēki aizstāvēs LBS biedru intereses.Rakstiet: [email protected], [email protected] vai LBS K. Barona ielā 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012, un pamato-jiet, kāpēc jūsu piedāvātajam kandidā-tam būtu jāstrādā LBS valdē no 2012. līdz 2015. gadam.

NominācijaMūža ieguldījumsLBS balva Par mūža ieguldījumu būv-niecībā tiek pasniegta LBS kongre-sa laikā par izciliem un ilggadējiem sasniegumiem būvniecības nozarē. Pretendentus var pieteikt inženieri, darba devēji, būvfirmas, par konkrētā speciālista darbību informēti Latvi-jas iedzīvotāji, pilsētu un pašvaldību pārstāvji, uzņēmēju organizāciju pār-stāvji, juridiskas un fiziskas personas, kuras nav pretendenta pirmās pakāpes radinieki. Pretendentam nepieciešama vismaz 30 gadu darba pieredze būv-niecībā. Nominācijai nevar pieteikt pats sevi. Pieteikumā jāiekļauj: • īss pretendenta darba pieredzes rak-

sturojums;• pamatojums, kāpēc konkrētais in-

ženieris tiek pieteikts nominācijai;• vismaz trīs rekomendācijas no darba

devējiem vai sadarbības partneriem, vai institūcijām, kas saistītas ar būvniecību vai pašvaldībām, kurās ieteiktais būvspeciālists darbojies;

• papildus var iesniegt citus mate-riālus, kas atspoguļo pretendenta darbu, piemēram, fotogrāfijas, avī-žu izgriezumus, darbības rādītāju atspoguļojumu u. c.

NominācijaInženieris darbaudzinātājsNominācija Inženieris darbaudzinā-tājs ir Latvijas Būvinženieru savienī-bas pateicība tiem inženieriem, kuri sistemātiski dalās savās zināšanās,

pieredzē un uzskatos ar jaunajiem speciālistiem, palīdzot kļūt viņiem aizvien profesionālākiem. Darbaudzinātājs ir pieredzējis inženie-ris, kurš jaunajam speciālistam palīdz sasniegt viņa mērķus, papildina viņa praktisko pieredzi un profesionālās kvalifikācijas. LBS apbalvojumam var pieteikt inže-nierus, kuru darba pieredze ir lielāka par desmit gadiem un kuri pieredzes pārņēmējam vismaz sešus mēnešus bi-juši darbaudzinātāji. Pretendentus var pieteikt pieredzes pārņēmēji, citi inženieri, darba devēji, būvfirmas, par pretendenta darbību in-formēti Latvijas iedzīvotāji, pilsētu un pašvaldību pārstāvji, uzņēmēju organi-zāciju pārstāvji, juridiskas un fiziskas personas, kuras nav pretendenta pirmās pakāpes radinieki. Pieteikumā jāiekļauj: • īss pretendenta darba pieredzes rak-

sturojums un darbības apraksts; • jānorāda reāli pieredzes pārņēmēji

un jāpamato, ko viņi ieguvuši no sava darbaudzinātāja;

• rekomendācijas no pieredzes pārņē-mēju darba devēja vai institūcijām;

• papildus var iesniegt citus materiā-lus, kas palīdz atspoguļot preten-denta darbību: fotogrāfijas, avīžu izgriezumus, darbības rādītāju at-spoguļojumu u. c.

NominācijaLabākais jaunais inženieris Nominācija Labākais jaunais inženie-ris ir veids, kā uzteikt jaunus, mērķtie-

cīgus un talantīgus jauniešus, kuri izvē-lējusies savu dzīvi saitīt ar būvniecību.Pretendentus, kuri nedrīkst būt ve-cāki par 30 gadiem, piesaka citi in-ženieri, darba devēji, būvfirmas, par pretendenta darbību informēti Latvi-jas iedzīvotāji, pilsētu un pašvaldī-bu pārstāvji, uzņēmēju organizāciju pārstāvji, juridiskas un fiziskas per-sonas, kuras nav pretendenta pirmās pakāpes radinieki. Pretendenta darba pieredze būvniecībā pēc augstskolas pabeigšanas nedrīkst būt ilgāka par pieciem gadiem. Dalība konkursā ir bez maksas. Pieteikumā jāiekļauj: • īss pretendenta izglītības un darba

pieredzes raksturojums;• pamatojums, kāpēc konkrētais in-

ženieris tiek pieteikts nominācijai;• papildus var iesniegt citus materiā-

lus, kas palīdz atspoguļot preten-denta darbību: fotogrāfijas, avīžu izgriezumus, darbības rādītāju at-spoguļojumu u. c.

Pieteikumi visām nominācijām ie-sniedzami līdz 2012. gada 10. feb-ruārim plkst. 17. Tos var nosūtīt pa pastu vai nogādāt personiski LBS birojā Krišjāņa Barona ielā 99, Rīgā, LV-1012, kā arī iesūtīt elektroniski: [email protected]. Par balvu piešķiršanu lems valde. Ap-balvojumus saņems būvinženieri, LBS biedri, kuri atklātā balsojumā iegūs valdes balsu vairākumu. Laureāti tiks nosaukti LBS XXIV kongresā.Ar konkursa nolikumu varat iepazīties mājaslapā www.buvinzenierusavieniba.lv vai LBS birojā.

Nominācijas

Saeima pirmajā lasījumāpieņēmusi Būvniecības likumu.

Līdz 1. februārim jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam.

Aktualitātes

10 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv

Aktualitātes

ApsveicamjubilārusStipras gribas cilvēks un ūdenskritums pats lauž sev ceļu.

(Angļu sakāmvārds)

novembrīMāru StrautiņuJāni DudaruUldi StukliEgilu KviesiArnoldu RieriVeru PalmuJevgeniju LocovuRūtu KrastiņuValentīnu Maļukovu

decembrī Andri PilveruIgoru PutniņuKasparu FrīdmaniMāri BērziņuVilni BirzniekuAnatoliju GulbiJuri TreijuAivaru Brambi

Par jubilāriem lasietwww.buvinzenierusavieniba.lv

Objektu apskateDaugavpilī

Objektu apskati organizēja LBS Būv-materiālu tehnoloģiju sekcijas vadītājs Eduards Raubiško un Daugavpils reģionālās kopas vadītāja, Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas depar-tamenta būvvaldes vecākā būvinspek-tore Juzefa Isakova.Par projektiem un objektu būvniecību

3. novembrī Daugavpilī ieradās Lat-vijas Būvinženieru savienības Būvma-teriālu tehnoloģiju sekcijas dalībnieki, lai apskatītu ceļu pārvada četrus vē-rienīgos infrastruktūras objektus un uzzinātu šā kompleksa projektēšanas un būvniecības gaitas detaļas. Otrs apskates objekts bija ne mazāk nozī-mīgs – Daugavpils cietoksnis.

ar LBS biedriem pieredzē dalījās gan projektētāji – AS Ceļuprojekts Tiltu no-daļas galvenais speciālists Juris Mārtiņš Leikarts un SIA Vektors T tehniskā di-rektore Lilija Smirnova –, gan būvētā-ji – SIA Binders ceļu būvdarbu vadītājs Armands Vēveris un SIA TVA Cons-truction tehniskais direktors Arkādijs

Bohvalovs –, gan pasūtītāja pārstāvji: Daugavpils pilsētas domes Projektu vadības grupas priekšsēdētājs, Daugav-pils pilsētas Pārvaldes iestādes Komu-nālās saimniecības pārvaldes vadītājs Aivars Pudāns, Daugavpils pilsētas do-mes Pilsētplānošanas departamenta va-dītāja, pilsētas galvenā arhitekte Inguna Kokina, Daugavpils pilsētas domes Pil-sētas apbūves galvenais būvinženieris Viktors Nikolajevs, Daugavpils cietok-šņa pārvaldnieks Jānis Dukšinskis un Daugavpils Marka Rotko mākslas cen-tra projekta vadītāja Sarmīte Teivāne.LBS šo braucienu uzskata par veiksmī-gu un ļoti vērtīgu.

Mārītes Šperbergas foto

12 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv 1�


Aleksandrs Dzerkalis nācis no ceļinieku dinasti-jas. Viņš pats celtniecībā sāka strādāt 1964. gadā. Pieredzi Aleksandrs Dzerkalis krāja projektēša-nas institūtā Latgiprodortrans, tad ceļu tehniskās uzraudzības trestā Latautodormost. 1974. gadā viņš kļuva par ceļu satiksmes uzraudzības vadošo speciālistu Latvijas Autotransporta un šoseju ceļu ministrijā, bet no 1983. gada bija projektu grupas vadītājs trestā Rīgas ceļi. Aleksandrs Dzerkalis bija Rīgas pilsētas izpildkomitejas Ceļu inženieru uzrau-dzības dienesta galvenais inženieris, Rīgas domes Satiksmes un sakaru pārvaldes priekšnieks, pēc tam Satiksmes pārvaldes priekšnieks. Viņa lielā rūpe bija Rīgas ceļi.Garās darba dzīves laikā iziets cauri visdažādāka-jiem posmiem, ko valsts mērogā Aleksandrs Dzer-kalis raksturoja šādi: «Padomju laikos bija nauda,

AleksandrsDzerkalis

1938. gada16. oktobris –2011. gadanovembris

Ādolfs Musts Rīgas Politehniskajā institūtā ieguva inženiera celtnieka diplomu. Viņš strādāja Rīgas PMK par galveno inženieri, vadīja sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecības objektu būvniecību. 1989. gadā Ādolfs Musts iestājās Latvijas Būvinženieru savienībā. Kolēģi Ādolfu Mustu rak-sturo kā erudītu un godprātīgu inženieri, ar kuru allaž bija patīkami sastrādāties.

ĀdolfsMusts

1938. gada14. decembris –2011. gada15. novembris

LBS biedri piedalās7. oktobrī SIA LBS – Konsultants valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone Lat-vijas Tiesnešu mācību centrā nolasīja tiesnešiem lekciju Būvniecības process Latvijā un tā tiesiskais regulējums.11. oktobrī Latvijas Būvinženieru sa-vienības pārstāvji Mārtiņš Straume, Raimonds Eizenšmits, Tālis Straume, Helēna Endriksone un Aldis Gras-manis tikās ar Latvijas Būvkonstruk-ciju projektētāju asociācijas (LBPA) pārstāvjiem Gati Poču, Mārtiņu Stude-ru, Gintu Vīksnu. LBPA informēja par savas asociācijas mērķiem un darbības principiem. Tika pārrunātas sadarbības iespējas (piemēram, tehniskā projekta saturs/sastāvs) un būtiskākie ar būvnie-cību saistītie jautājumi.13. oktobrī Helēna Endriksone pie-dalījās Latvijas radio 1. programmas raidījumā Kā labāk dzīvot, kura temats bija Ēku siltināšana, energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība no plānoša-nas līdz realizācijai. 17. oktobrī LBS biedrs, kapitālsabiedrī-bas Būvalts projekta vadītājs, būvuzraugs Bruno Fībigs piedalījās žurnāla Latvijas Būvniecība diskusijā par restaurāciju. Diskusija publicēta žurnāla novembra/decembra numurā.No 17. līdz 20. oktobrim Inženierbūvju sekcijas dalībnieki SIA Aqua-Brambis vadītāja vietnieks Guntars Maļina un SIA Aqua-Brambis vecākais inženieris Juris Laicāns piedalījās DOW organizē-tajā tehniskajā seminārā Ūdens un procesa risinājumi (Water & Process Solutions) La Boella (Tarragona, Spānija).

24. oktobrī Helēna Endriksone pie-dalījās konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011 organizatoru sēdē.26. oktobrī Romāns Auniņš piedalījās LATAK organizētajā seminārā LVS EN ISO 17024, Personu sertificēšanas in-stitūciju vispārīgās prasības un akredi-tācija Ekonomikas ministrijā.7. novembrī Mārtiņš Straume tikās ar Latvijas Republikas 11. Saeimas depu-tātu grupu, lai pārrunātu pasākumu ko-pumu mājokļa programmas valstiskai realizācijai. 16. novembrī Mārtiņš Straume Ra-disson Blu Daugava konferenču cen-trā piedalījās konferencē – forumā Biz-nesa līgumi 2011.

bet nebija ne atbilstošu materiālu, ne tehnikas. Tad sekoja Atmodas laiks, un apmēram līdz 1995. ga-dam izveidojās situācija, kad bija pieejami materiāli un laba tehnika, bet nebija līdzekļu. Pēc tam sākās uzplaukums, jo pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija pieejami ES līdzekļi, kas tika ieguldīti ceļu un tiltu būvniecībā. Vēlāk inflācija noēda daudzus la-bus nodomus. Ir prieks par to posmu, kad tomēr daudz tika izdarīts.» Vaļas brīžos Aleksandrs Dzerkalis labprāt strā-dāja ģimenes dārzā, vasarās makšķerēja. Viņam patika arī ogot un sēņot. Vēl pirms pāris gadiem Aleksandrs Dzerkalis teica, ka darbaspējas sagla-bājis, pateicoties saviem senčiem, jo viņu dzimtā ir ilgdzīvotāji, sevišķi sievietes. Rekordiste bijusi Aleksandra Dzerkaļa tēva mamma, kura nodzīvo-jusi 105 gadus.

Aktualitātes

UZMANĪBU!Lūdzam ieskaitīt LBS biedru naudas gada maksu norēķinu

kontā:

Latvijas Būvinženieru savienībaK. Barona iela 99, lit. 1a, Rīga,

LV-1012PVN reģistrācijas Nr.

LV40008000225A/S «SEB banka», Vecrīgas filiāle. Kods UNLALV2X001

Norēķinu konta Nr. LV80UNLA0001000700350

Strādājošiem LBS biedriem un asociētiem biedriem LVL 25

Nestrādājošiem pensionāriem LVL 5



25. oktobrī

LBS valdes sēdē piedalījās Rīgas do-mes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, lai atbildētu uz valdes locekļu jautājumiem un informētu par plānota-jām aktivitātēm būvniecības jomā Rīgā un iespējamo sadarbību ar LBS. Valdes sēdē tika runāts arī par pēdējā mēneša laikā LBS Ētikas komisijā izskatītajiem jautājumiem un LBS sekciju darbu.

Aktualitātes

Valdes sēdesAndris Ameriks pastāstīja par Rīgas at-tīstības plāniem un objektiem, kas tiks būvēti tuvākajā laikā. Ziemeļu trans-porta koridors ir lielākais projekts, par ko joprojām diskutē. Tas ir 30 km garš posms ar konkrētu infrastruktūru, kura realizācijai nepieciešams ne mazāk par vienu miljardu latu, bet tā nav precīza summa. Šis projekts ir sadalīts četrās daļās. Brīvības ielas dubliera būvnie-cība varētu sākties ap 2014. gadu un

Vadība

«Lasi nevis tādēļ, lai runātu pretī un atspēkotu, nevis tādēļ, lai noticētu un pieņemtu kā pašu par sevi saprotamu, nevis tādēļ, lai rastu pamatu sarunai, bet tādēļ, lai apsvērtu, izspriestu un iz-prastu.» (Frānsiss Bēkons)Novēlu mūsu lolojumu žurnālu Būvin-ženieris lasīt, analizēt, izprast un dalī-ties savos priekšlikumos par tā satura un formas pilnveidošanu!

Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības

valdes priekšsēdētājs

Ar nepacietību gaidu katru jauno Būv-inženiera izdevumu. Tas ir vienīgais žurnāls, kas mūs, būvinženierus, ap-vieno. Tas ir ļoti personisks. Ir tāda sajūta, ka sarunājos ar savējiem. Izla-sot to, vienmēr kaut ko gūstu, uzzinu ko jaunu par mūsu biedriem – Latvi-jas būvinženieriem. Rodas sajūta, ka ir stipra aizmugure!

Rūta Krastiņa, mecenātes Petkevičas mantojuma,

Latvijas Universitātes namīpašumuK. Barona ielā 28 un 28a, Rīgā,

pārvaldniece Žurnālam ir ļoti patīkams un ērts for-māts, tāpēc to var paņemt visur līdzi un pat ielikt kabatā. Būvinženierī ir veiksmīgi apkopota informācija par pieredzi un praksi būvniecībā. Nav aiz-

mirsta arī likumdošana un būvmateriā-li. Negāciju pilnajā šodienā žurnāls ir patīkams ar pozitīvo pieredzi. Tas izceļ būvnieku darbu un cilvēkus, tieši tāpēc Būvinženieris ir interesants. Vēl viena laba vēsts – žurnāls ir maksimāli tālu no politikas.

Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas

izpilddirektors Būvinženieris ir viens no tiem žurnā-liem, kas nepieciešami būvinženierim ikdienā dažādas informācijas iegūšanai īsā laikā. Te ir rakstīts par visu svarīgā-ko. Žurnālā prasmīgi apkopota jaunākā profesionālā informācija, īpašu uzma-nību pievēršot aktuālajiem tematiem, piemēram, ekoloģijai, energoefektivitā-tei, vides aizsardzībai u. tml., sasaistot to ar būvniecību. Augsti vērtēju žurnāla uzmanības pievēršanu tiem profesio-nālajiem procesiem valstī, kas saistīti ar tiesiski normatīvās bāzes izmaiņu jautājumiem būvniecībā. Manuprāt, žurnāla svarīgākā misija ir iepazīstināt lasītāju ar LBS aktualitātēm, un tā tiek izpildīta perfekti. Par žurnālu var teikt: viss vienā, jo tam piemīt ekselenta prasme apvienot visu būvinženieriem nepieciešamo informāciju.

Ineta Geipele, Dr. oec., Rīgas Tehniskās

universitātes profesore

Par Būvinženieri



renovācija. Tāpēc, brīdinot par iespē-jamām sekām, ka pēc audita nāksies atmaksāt ievērojamas summas par nesasniegtajiem rādītājiem, valdē tika nolemts par šo jautājumu sagatavot vēstuli ar priekšlikumiem Ekonomi-kas ministrijai. Valde izskatīja vairākus priekšlikumus LBS statūtu grozījumiem, par kuriem tiks lemts LBS kārtējā kongresā.Gatavojoties kongresam, kurā jāievēl jauna valde nākamajiem trim gadiem, informācija par kandidātiem jau laikus

Vadība

būs atrodama žurnālā Būvinženieris, kā arī LBS mājaslapā.Turpmāk LBS nereglamentētajā sfērā tiks sertificēti arī akustikas speciā-listi. Šādu ierosinājumu izteica Lat-vijas Akustiķu biedrība. Ir izstrādāti priekšlikumi, eksaminācijas jautāju-mi, panākts LATAK atbalsts. Arī ēku apsaimniekotāji izteikuši vēlmi serti-ficēties LBS Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijā.


izmaksāt 80 miljonus latu. Patlaban Rīga gatavo četrus citus infrastruk-tūras objektus: divi ir mazgabarīta, divi – lielāki. Piemēram, jāpabeidz Austrumu maģistrāle. 20 miljoni latu nepieciešami Ieriķu–Vietalvas ielas posmam. Aptuveni 80 miljonus latu vajag, lai visas ielas, mezglus, infrastruktūru, transporta kustību sakārtotu ap topošo bibliotēku – Gaismas pili. Taču Rīga šajā vietā negrasās ieguldīt, līdzekļiem jānāk no valsts. Galvaspilsēta jau tāpat nesaņem no valsts līdzekļus, lai uztu-rētu ceļus, ko kā maģistrāles izmanto visa valsts. Tie ir apmēram 30–40 mil-joni latu gadā.Attiecībā par detālplānojumu Andris Ameriks paskaidroja, ka Latvijā ir atbilstoša normatīvā bāze un detāl-plānojumu izstrādāšanā var startēt tikai tie arhitekti, kuriem ir attiecīga kvalifikācija. Diemžēl tādu ir maz. Pilsēta detālplānojumus iepērk kā pa-kalpojumu. Taču LBS valdes locekļus vairāk uztrauc tas, ka šo detālplānoju-mu izstrādē netiek iesaistīti inženieri. Netiek izstrādāti ielu šķērsprofili ar visām komunikācijām, un tādas plā-nošanas sekas ir nepārdomāta inže-nierkomunikāciju būvniecība – kur varēja rakt vienu reizi, katrs būvētājs rok no jauna; ūdensvadu un kanalizā-cijas būvniecībā, gāzes vadu un pārējo komunikāciju izbūvē iesaistītie strādā paralēli un dažkārt cits citam krietni traucē. Valde izteica vairākus priekšlikumus, ko Rīgas domei iesniegs arī rakstiski.

22. novembrī

Šoreiz valdes sēdē tika runāts par LBS Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas darbu, par nepieciešamību valdības rīcības plānā iekļaut būv-niecības jautājumus, par mājaslapas jauno versiju un konkursu «Devīze mājaslapai», par pieņemto Teritori-jas attīstības plānošanas likumu un Būvniecības likumprojekta virzību, par Latvijas Arhitektu savienības ie-strādēm arhitektu pašpārvaldes un Arhitektūras kvalitātes likumprojek-ta virzībā un par plānoto tikšanos ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, kā arī par jaunu sertificēšanas virzie-nu darbības uzsākšanu.

Arhitektūras un pilsētbūvniecības sek-cijas vadītāja Rūta Krūskopa un He-lēna Endriksone informēja, ka sekci-jā runāts par vairākiem jautājumiem, taču svarīgākā bija problēma, kurā vēlams LBS atbalsts, proti, liela daļa būvju tiek realizētas bez būvatļaujām kā vienkāršotā renovācija. Dažas paš-valdības oficiāli paziņojušas, ka visi siltināšanas projekti ir vienkāršotā



Ko vēlas biedri? Vieni labprāt saņemtu materiālus par kādu konkrētu tematu, citi ir gatavi dalīties savās zināšanās un pieredzē. Martins Studers: «Savulaik centos aktīvi un ar entuziasmu iesaistīties Būvprojektēšanas, Jauno speciālistu, Uzņēmēju un Starptautisko sakaru sekcijās.Reālu darbu esmu pieredzējis tikai divās sekcijās: Būvprojektēšanas un Starptautisko sakaru. Kāpēc iesaistījos tik daudzās sekcijās? Jo esmu ieinte-resēts strādāt kompetenta speciālista vadībā un sasniegt rezultātus. Tas ir vienīgais veids, kā uzzināt, cik reāli ir sasniegt manis izvirzītos mērķus.» Voldemārs Ēvele: «Interesē darboša-nās Uzņēmēju sekcijā, īpaši saistībā ar specializāciju Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu ap-guves noteikumu sagatavošanā, rea-lizēšanā un pārskatu sagatavošanā. Esmu to darījis 90 objektos. Uzņēmēju sekcijā labprāt liktu lietā savas zināša-nas un pieredzi.» Biedri, kas tikai nesen iestājušies Būvinženieru savienībā, vēlējās sa-ņemt ziņas no vairākām sekcijām, lai izprastu to darbu organizāciju un būtu lietas kursā par visām aktivitātēm un aktuālajiem jautājumiem. Tādējādi

Sekcijas

Aptaujaviņi varētu izlemt, kādā sekcijā iesais-tīties aktīvāk. Lasot LBS biedru vēstules, radās jautā-jums: ko mēs saprotam ar sekciju? Diskusiju klubu un pieredzes apmaiņu, kas vairo katra iesaistītā zināšanas un paplašina redzesloku? Iespēju elektro-niski saņemt materiālus par jomu, kurā katrs strādā? Līdzdalību valsts procesu ietekmēšanā, izsakot priekšlikumus, strādājot darba grupās, kad top likumi, normatīvi, noteikumi u. tml.?Lai saprastu, ko no darba sekcijās vēlas sagaidīt valde, sekciju vadītāji un bied-ri, novembrī un decembrī notika sekci-ju sanāksmes.Valdes locekļi, sekciju vadītāji un LBS biedri izvērtēja, kādas sekcijas sagla-bāt, kādas apvienot, kādas likvidēt, ku-rām nepieciešams mainīt vadītājus. Kaut kādā mērā sekcijas patiešām ir interešu grupas, kur visi darbojošies apmainās domām, iegūst pieredzi, jau-nas zināšanas un pēc nepieciešamības iesaistās valsts mēroga aktivitātēs.

Arhitektūra un pilsētbūvniecība Ilgus gadus Arhitektūras un pilsētbūv-niecības sekciju vadīja Valdis Trops, un tā bija viena no aktīvākajām LBS sekci-jām ar 40 biedriem. Sekcija izvirzījusi sev jaunus uzdevumus. Tās sanāksme

notika 15. novembrī.Sekcijas dalībnieki runāja katrs par sa-vām ikdienas problēmām un dalījās pie-redzē par darbu Krievijā, teātru projek-tēšanā, par konkursiem, komunikāciju ar ierēdņiem, apmainījās viedokļiem. Diskusija raisījās par terminiem, ar ku-riem nākas saskarties, startējot konkur-sos. Piemēram, krāsojums un apdare. Vai krāsojums ir arī apdare vai tomēr ne? Tika runāts par Rīgas domes sadar-bībā ar Latvijas Arhitektu savienību un Latvijas Būvinženieru savienību izslu-dinātajiem konkursiem, par grāmatām, kas atstājamas vēsturei, lai saglabātu liecības ne vien par būvētājiem, bet arī arhitektiem un projektētājiem. Sekcijas biedrus bažīgus dara fakts, ka pat ener-goefektivitātes projektu ietvaros objekti masveidā tiek noformēti kā vienkāršotās renovācijas, kam nevajag projektus un būvatļaujas. Diemžēl jau gadiem valstī par būvniecību lemj juristi, kuri uzska-ta, ka projektus nevajag, bet, ja pasūtī-tājam kaut kas nepatiks, būvnieku varēs iesūdzēt tiesā, līdz ar to juristiem būs darbs. Tātad parādi komandē nevis pro-fesionāļi, bet juristi. Tikai kas maksās par kļūdām? Lūk, tādas ir Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas dalībnieku atziņas.

Arhitektūras un pilsētbūvniecībassekcijas vadītāja Rūta Krūskopa,

tālr. 29548321; [email protected]: Viesturs Briedis

(arhitektūra), tālr. 29453114;[email protected]

Ija Niedole (pilsētbūvniecība),tālr. 29209105; [email protected]

BūvprojektēšanaBūvprojektēšanas sekcijas dalībnieki tikās 16. novembrī. Galvenais sarunu temats bija būvprojektu sastāvs un de-talizācija. Sanāksmē tika nolemts sa-darboties ar šogad nodibināto Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociā-ciju. Tas ir svarīgi, lai nedublētos, jo asociācija patlaban strādā pie aprēķi-nu sējuma noformēšanas principa. Lai veiksmīgi varētu uzsākt būvprojektē-šanas detalizācijas principu izstrādi, dalībnieki piekrita Jura Treija ierosi-nājumam un vienojās, ka būtu racio-nāli pārskatīt padomju laikos izdotos paraugus un palīglīdzekļus. Andris Pa-vītols uzskata, ka jāpanāk, lai projek-tos automātiski netiktu likti mezgli un risinājumi no būvmateriālu ražotāju un izplatītāju katalogiem.Sekcijas dalībnieki diskutēja par dažā-dām problēmām, piemēram, par projek-tēšanas līgumiem, projektēšanas pakal-pojumu iepirkumu, par gatavu projektu pieņemšanu, par projektu ekspertīzēm, laika grafikiem, būvkonstrukciju pro-jektēšanu, būvuzraudzību, par projektu galvenajiem inženieriem, paaudžu mai-ņu, par reālu iespēju tikko augstskolu absolvējušam jaunietim dibināt uzņē-mumu un bez pieredzes projektēt sarež-ģītas konstrukcijas. Sekcijas dalībnieki vienojās, ka turp-māk sanāksmes notiks reizi mēnesī. Katrs sagatavos priekšlikumus par pro-jekta sastāvu un detalizācijas robežu.

Būvprojektēšanas sekcijas vadītājs Jānis Prauliņš, tālr. 29407955;

[email protected]

431 biedram, kuri bija norādījuši savas e-pasta adreses, tika izsūtītas vēstules – aptaujas par darbu LBS sekcijās. Atbildēja 38 biedri. Paldies! Aktivitāte aug, jo, piemēram, pirms gada aptaujā par žurnālu piedalījās krietni mazāk LBS biedru.



LIAA pārstāvniecības Zviedrijā vadītāja Austra Krēsliņa pastāstīja, ka ar celtnie-cības pakalpojumiem saistītais imports Zviedrijas tirgū veido 2,4% no kopējā importa jeb aptuveni 820 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, uz-sākto būvniecības projektu apjoms ir pa-lielinājies. Sīkāk pa reģioniem neliels kri-tums vērojams Stokholmā, savukārt liela celtniecības aktivitāte ir Kristianstadā un Jamtlandē. Lai veiksmīgi darbotos Zvied-rijā, jārēķinās ar vietējā biznesa kultūras specifiku. Svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā: attieksme – jānopelna uzticība ar patiesu interesi un ieklausīšanos, ar kva-litāti; laiks – zviedri visu plāno tālu uz priekšu un ir ļoti punktuāli; organizāciju struktūra – deleģēta atbildība, lēmumu pieņemšana parasti aizņem ilgu laiku; tiešums – kad ir iegūta uzticība, daudzus jautājumus var atrisināt sarunu ceļā; līgu-mi – īsi, ar atsaucēm uz likuma pantiem vai standarta līgumiem, gari, pašu rakstīti līgumi drīzāk šķiet aizdomīgi nekā no-pietni; sarunu temati – hobiji, ģimene, sports (bet ne politika, reliģija un nauda); apģērbs – vienkāršs, bet korekts. Ir vai-rāki veidi, kā meklēt potenciālos bizne-sa kontaktus. Viens no iedarbīgākajiem veidiem ir individuālas vizītes – konkrēts piedāvājums, potenciālo sadarbības part-neru uzrunāšana, noorganizēta vizīte. Otrs potenciāli iedarbīgs veids ir izmantot kontaktbiržu, kur uzņēmumu grupa var pēc sev vēlamajiem kritērijiem meklēt

Sekcijas

un noorganizēt konkrētas tikšanās ar po-tenciāliem sadarbības partneriem. Tāpat ir iespēja piedalīties izstādēs, kur klātienē var reklamēt savu pakalpojumu un tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Austra Krēsliņa minēja iespēju sadarbī-bā ar LIAA organizēt Latvijas uzņēmēju stendu kādā no gaidāmajām celtniecības izstādēm. Viena no tādām norisināsies 2012. gada aprīlī. Vairāk par izstādi Nordbygg: www.nordbygg.se. Informācija par Zvied-rijas publiskajiem iepirkumiem: www.opic.com (valsts iepirkumi), www.sve-rigebygger.se (publiskie un privātie iepirkumi, celtniecības iepirkumi tikai maksas datubāzē), www.fmv.se (bru-ņoto spēku tenderi).Ar noderīgu un praktisku informāciju dalījās Kristīne Bodniece. Viņa kopā ar vīru Zviedrijā nodibinājusi un veiksmī-gi vada nelielu būvniecības kompāniju. Darbību Zviedrijā var uzsākt trīs veidos. Pirmais ir dibināt savu uzņēmumu, pri-vātu akciju sabiedrību – AB (līdzīgi kā pie mums SIA). Nepieciešams dibināša-nas sapulces protokols un pamatkapitāls 50 000 SEK ( ~ 5000 eiro), uzņēmums jāreģistrē Bolagsverket (e-pakalpojums ~ 1900 SEK), kā arī jāreģistrējas Skatte-verket (nodokļu inspekcija, PVN, VAT numurs, F-skatt, darba devēja reģistrā-cija). Otra iespēja ir pirkt jau gatavu uzņēmumu – lagerbolag. Pozitīvais šajā veidā ir tas, ka darbību var uzsākt

27. oktobrī LIAA rīkotā semināra Pakalpojumu eksports uz Zviedriju mērķis bija in-formēt Latvijas uzņēmējus par pakalpojumu sniegšanas iespējām Zviedrijas tirgū.

Pakalpojumu eksports uz Zviedriju

24. novembrī Inženierbūvju un Trans-portbūvju sekcijas apvienojās vienā un nolēma, ka līdz nākamās LBS valdes vēlēšanām martā sekcijas darbu ko-ordinēs abu sekciju līdzšinējie vadī-tāji, valdes locekļi Aivars Brambis un Anatolijs Gulbis. Turpmāk to sauks par Inženierbūvju sekciju. Sanāksmes dalībnieki pārsprieda aktualitātes: ģeo-tehnisko izpēti, topogrāfiju, tehniskās specifikācijas, plašāku FIDIC izman-tošanu, būvprojektus, pasūtītāju izglī-tošanu, konkursus, zemāko cenu tajos, kvalifikācijas vērtēšanu.Lai gan sekcijas dalībnieki līdz šim izstrādājuši priekšlikumus gan Būv-

Apvienojas Inženierbūvju un Transportbūvju sekcijas

niecības, gan Iepirkumu likumam, se-višķu panākumu nav bijis. Ministrijās LBS bieži palikusi neuzklausīta.Tālis Straume ieteica izstrādāt valsts insti-tūcijām adresētu rezolūciju ar precīziem priekšlikumiem, kas ir principiāli svarīgi nozarei. To apstiprinātu LBS kongress. Par rezolūciju un priekšlikumiem pēc tam regulāri jāatgādina gan ministriem, gan attiecīgo ministriju ierēdņiem.

Inženierbūvju sekcijas vadītāji: Anatolijs Gulbis, tālr. 26555776,

[email protected] Brambis, tālr. 29204389,

[email protected]


nekavējoties. Pirms uzņēmuma iegādes noteikti jāpārbauda tā darbības vēstu-re. Jānomaina uzņēmuma nosaukums. Kristīne pastāstīja, ka jau reģistrēta uzņēmuma iegāde saistīta ar lielākiem izdevumiem. Trešais veids – reģistrēt filiāli. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā fi-liāle nav juridiska persona. Tai jāieceļ izpilddirektors, jāreģistrē uzņēmumu reģistrā (2000 SEK). Mātesuzņēmums jāreģistrē nodokļu inspekcijā (F-skatt). Pirms būvniecības uzsākšanas, līdzīgi kā pie mums, jāsaņem būvatļauja no konkrētās pašvaldības, kuras teritorijā notiks būvdarbi. Būvju garantijas laiks ir 2 + 8 gadi. Pirmajos divos gados jā-veic visi garantijas darbi (šajos divos gados uzņēmējam jāpierāda, ka viņš nav kļūdījies). Nākamos astoņus gadus var pieteikt pretenzijas un pieprasīt veikt garantijas darbus tikai tad, ja pretenzijas ir pierādītas un pamatotas. Veicot būv-darbus, jāievēro Zviedrijā spēkā esošie būvnormatīvi. Būvnormatīvu datubāze: www.sis.se/en/. Īsā prezentācijā par savu redzējumu un sadarbības iespējām ar Latvijas uzņē-mējiem dalījās zviedrs Hanss Fransons no uzņēmuma Jarntorget Bygg AB. Uz-ņēmums veic dzīvojamo ēku celtniecību un dzīvojamās platības tālāku realizāci-ju. Kā svarīgāko aspektu Hanss minēja uzņēmēju attieksmi pret saviem darbi-niekiem. No sadarbības partneriem tiek prasīts, lai viņi saviem darbiniekiem nodrošinātu tādas pašas algas un sociā-lās garantijas kā vietējiem strādniekiem. Tika minēti arī vairāki negatīvi piemēri, kad viņiem kā ģenerāluzņēmējam nā-cies samaksāt savu apakšuzņēmēju vie-

Sekcijas

tā darbiniekiem par padarīto. Lai gan tas nav viņu pienākums, tā rīkoties viņiem liek augstā sociālā atbildība. Protams, pēc šādiem gadījumiem sadarbība tiek pārtraukta. Meklējot sadarbības partne-rus Latvijā, viņi vērtē uzņēmuma ap-grozījumu, sociālo atbildību, likviditāti, kā arī reputāciju. Zviedru uzņēmējam ir pieredze sadarbībā ar vidējiem un lieliem vietējiem uzņēmumiem. Hanss Fransons minēja, ka uzņēmumam, kas mēģina atrast sev sadarbības partnerus Zviedrijā, tas nedrīkst būt «pēdējais sal-miņš». Daudz lielākas iespējas veiksmī-gai sadarbībai ir sekmīgi strādājošiem uzņēmumiem, kas sevi jau pierādījuši pašmāju tirgū. Uģis Grīnbergs no UPB holdinga mi-nēja svarīgākos aspektus, kas jāņem vērā, lai sekmīgi strādātu Zviedrijas tirgū. Neapšaubāmi, viens no svarīgā-kajiem aspektiem ir veiksmīga sadar-bības veidošana ar vietējām strādnie-ku arodbiedrībām. Byggnads ir lielākā būvniecības arodbiedrība Zviedrijā (ap 30 nodaļu). Gan Zviedrijas, gan ārzemju būvuzņēmējiem obligāti jā-slēdz arodbiedrības kolektīvais lī-gums. Kad līgums ir noslēgts, par katru projektu ir jāinformē Byggnads, nosūtot pieteikumu. Byggnads regla-mentē atalgojumu, darba laiku, darba drošību, apdrošināšanu un sadzīves apstākļus. Uzsākot projektu, jāvieno-jas par stundas likmi, kas patlaban ir aptuveni 165 SEK. Iespējams vieno-ties arī par gabaldarba apmaksu, bet šo praksi uzņēmuma pārstāvis neiesa-ka, jo tā ir ļoti sarežģīta. Vienu reizi divos mēnešos jāiesniedz elektronisks

pārskats par katru projektu. Tajā jāno-rāda katra cilvēka nostrādātās stundas un saņemtā alga. Zviedrijā plaši tiek izmantoti standarta līgumi un to formas. Piemēram, ABT 06 – General Conditions of Contract, for design and construct contractors for building, civil engineering and in-stallation works; ABT-U 07 – General Conditions of Sub-Contract for design and construct; ABK 96 – 1996 General rules of agreement for architectural and engineering consulting services. Uģis Grīnbergs pastāstīja par priekš-rocībām un trūkumiem, atverot sava uzņēmuma pārstāvniecību Zviedrijā. Pastāvīgās pārstāvniecības jēdzienu reglamentē Latvijas un Zviedrijas kon-vencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Ja būvlaukuma montāžas ilgums nepār-sniedz 183 dienas (ieskaitot pārtrauku-mus), uzņēmuma IIN un UIN jāmaksā Latvijā. Šajā situācijā Zviedrijā nav nodokļu atbildības. Ja būvlaukuma montāžas ilgums pārsniedz 183 dienas, UIN 26,3% apmērā no montāžas peļ-ņas jāmaksā Zviedrijā, arī par montāžas darbiniekiem ir jāmaksā IIN Zviedrijā. Projektiem, kas turpinās ilgāk par 183 dienām, iespējams, izdevīgāk ir atvērt Zviedrijas uzņēmumu/pārstāvniecību, bet jārēķinās ar tās uzturēšanas izmak-sām, tāpēc tas varētu būt izdevīgi tikai lielu apjomu gadījumā.Vairāk par šo semināru un citām LIAA aktivitātēm var uzzināt www.liaa.gov.lv.

Kaspars Kurtišs,LBS Starptautisko sakaru sekcija

Visa atbildībaceltniekiem

Jānis Auziņš,projektu vadītājs

Žēl, ka radies tik daudz asociāciju un biedrību, kas dažkārt kļūst gluži vai par pensionāru atpūtas namiem. Ja vienā nozarē ir tik daudz nevalstisko organizāciju un katrai ir savas prasības, loģiski, ka valsts līmenī neko nav iespējams panākt. Inženieriem būtu jāapvienojas zem viena jumta, jābūt vienotai sertificēšanas institūcijai. Varētu būt viena liela organizācija, teiksim, LBS, un pārējās pakārtotas tai, nevis desmitiem valžu un priekšnieku.

Visvaldis Magone, SIA LBS – Konsultants tehniskais direktors

Speciālistu kompetence ir jānosaka, bet to nedrīkst darīt formāli. Jābūt sistēmai. Mani uztrauc atsevišķu kolēģu formālās ekspertīzes un zemo cenu eksperti, kas degradē būvinženiera vārdu. Nedrīkst jaukt celtniecību kopā ar politiku. Kas var sanākt no likuma, ja to taisa politiķis, nevis celt-nieks? Konkursi jau kļuvuši par kaut ko ārkārtēju. Piemēram, būvuzraudzībā konkursos ar vienādiem noteikumiem startē gan juridiskas, gan fiziskas per-sonas, lai gan nodokļi un izmaksas katram ir citi. Ja būvuzraugs nedempingo un maksā visus nodokļus, no 18 konkursiem, kuros esmu piedalījies, labi ja vienā uzvarēju.

Brīvais mikrofons



Aizrādījumi rada cīnītāju

Personība

Amatnieks kopš dzimšanasJau kopš dzimšanas daba bija noteiku-si, ka man jākļūst par amatnieku. Kopš sevi atminos, nazis un āmurs allaž biju-ši mani sabiedrotie. Jau bērnībā manas rokas bija tulznās, vēlāk pievienojās fi-ziskais rūdījums un gribēšana darboties lauku sētā. Atceros, uztaisīju 21 strazdu būri, ko sakāru visās iespējamās vietās, un ar nepacietību gaidīju putnu atgrie-šanos. Kūts griestos starp pārseguma sijām iebūvēju ligzdošanas vietas kā-diem desmit baložu pāriem. Mūsu mājas atradās Kurzemes katla teritorijā, kara laikā zemnieku saim-niecība tika izpostīta, pēckara periodā centāmies to atjaunot. Cūku kūts iekš-puse bija izdemolēta, kara laikā tur tika novietoti zirgi. Man tolaik bija 13–14 gadu, un es darbodamies daudz ko apguvu. Vajadzēja uztaisīt ap desmit siļu cūku ēdināšanai. Katrai silei ga-los izveidoju gropes, ko aizdrīvēju ar pakulām. Tas jau bija sarežģītāk nekā sanaglot strazdu būrīšus. Zirgi ar paka-viem bija sabojājuši cementa grīdu, to vajadzēja aizlāpīt. Pats sagatavoju ce-menta un grants maisījumu. Cementu ņēmu tik daudz, lai grants daudzums nenomāktu cementa pelēko nokrāsu. Kad maisījums bija gatavs, piebēru dzēsto kaļķi – pusi no cementa daudzu-ma. Kad ģimeni deportēja uz Sibīriju, kūtī sāka saimniekot cūkkope Krone, kas vēlāk kļuva par darba varoni un saņēma Sarkano Zvaigzni. Uzskatu, ka viņas panākumi tika kaldināti arī ar manām rokām. Es veicu saimniecī-bā nepieciešamos darbus. Man nebija mērķa kļūt par būvnieku vai par būv-

inženieri, vēl jo mazāk par būvju pēt-nieku, taču es nevarēju iespaidot savu dzīvi. Politiskie notikumi mani ierāva straumē un nesa pa manis neizvēlētu gultni. Tajā laikā tiku malts un burzīts, taču nespēju iespaidot ne politiskos no-tikumus, ne arī straumes virzienu.

Konservatorija pret monolītā dzelzs-betona aprēķiniemNesenā pagātnē kāds ievērojams mū-ziķis atzinās, ka savu instrumentu viņš iemīlējis tikai tad, kad to apguvis pil-nībā un saņēmis publikas atzinību. Tā varētu teikt par visu, arī par būvniecī-bu. Jaunam speciālistam jānonāk pie secinājuma, ka augstskolā iegūtās zi-nāšanas dod tikai starta iespējas. Un tas jāapjauš ar savu smadzeņu, ar kolēģu, darbabiedru, arī konkurentu palīdzību. Pēc augstskolas pirmajā darbavietā Sverdlovskā katra mana izstrādātā zī-mējuma lapu rūpīgi pārbaudīja grupas vadītājs, nodaļas vadītājs, galvenais konstruktors. Tā nebija formalitāte, jo projektēšanu veicām arī pēc ārvalstu līgumiem. Nepārtrauktie aizrādījumi aizskāra manu patmīlību, bet tieši tas mani padarīja par cīnītāju. Lai papildinātu zināšanas būvmehāni-kā, pametu mācības konservatorijā, ko apmeklēju vakaros, un, saņēmis atļau-ju, turpmāk kā brīvklausītājs apmeklē-ju lekcijas Urālu Politehniskajā institū-tā. Tās bija mūža vērtīgākās mācības. Pēc daudzajiem pārmetumiem darbā it kā klapes nokrita no acīm. Sapratu un izvērtēju savu zināšanu nepilnības. Nonācu pie atziņas, ka nepieciešams papildināt zināšanas, radās pārliecība,

Laimonis Kops nav pierunājams fotografēties. Esot jārāda nevis portreti, bet darbi. Un viņa darbi ir konkrēti projekti, reālas būves. Taču viņam allaž paticis rakstīt, par ko liecina vairāk nekā simt publikācijas žurnālos, konferenču un sim-poziju materiāli un četras grāmatas par būvniecību. Grāmatā Melu virpulī viņš aprakstījis savu dzīvi. Kas ietekmējis Laimoņa Kopa izvēles, kas veidojis viņa uzskatus un profesionalitāti? To jautāju Laimonim pašam.



ka tas palīdzēs nostāties līdzās piere-dzējušiem inženieriem. Vērtīgākais, ko tolaik iemācījos, bija rāmju un ne-pārtraukto siju aplēses, ko veicu pēc mezglu līdzsvarošanas metodes. Iemā-cījos aprēķināt nepārtraukto laidumu konstrukcijas neatkarīgi no laidumu un šķērsgriezumu daudzveidības, mezglos sasieto elementu skaita. Tolaik plaši tika izmantotas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Minētā metode noderēja arī monolītā dzelzsbetona aprēķinam.Pēc priekšnieka ieteikuma izstrādāju aprēķinu metodes pamatprincipus, ko vadība pēc tam pielika pie sienas. Tas man, jaunam speciālistam, deva ie-dvesmu darboties. Tas bija sākums. Iespējams, šāda pašiz-pausme pamudināja mani sākt rakstīt. Pirms vienu uzrakstīt,vajag desmit izlasītLai uzrakstītu vienu publikāciju, jā-izlasa vismaz desmit citu rakstu. Lai uzrakstītu kādu tehnisku grāmatu, jā-izlasa daudzas citu autoru grāmatas un zinātniskie raksti. Rakstu daudzveidība ļauj paskatīties uz savu specialitāti caur zinātnisku prizmu, ar plašāku, zinātnis-ki pamatotu būvniecības izpratni. Tā nonācu līdz darbam ar studentiem. Jau 19 gadu esmu pasniedzējs dažādās spe-cialitātēs (septiņus gadus lasīju lekcijas par celtniecības materiāliem Ļeņingra-das Dzelzceļa institūta Rīgas filiālē un 12 gadu strādāju par pasniedzēju Rīgas Politehniskā institūta Būvkonstrukciju un Silikātu tehnoloģijas katedrās). Mana specialitāte ir autoceļi un tilti, bet visu laiku esmu darbojoties civilbūvnie-

cībā. Augstskolā iegūtā padziļinātā iz-pratne par hidroģeoloģiju, hidrauliskiem empīriski pierādītiem procesiem un di-namiku dažkārt ļāvusi atšķirīgi izprast dažus būvju destruktīvos procesus.Reālajā būvniecībā, būvju projektēšanā un zinātniski pētnieciskajā betona un dzelzsbetona laboratorijā nostrādātie gadi palīdzēja satuvināt teoriju ar praksi. Būvinženieris, kas sēž tikai pie rasējamā dēļa, kļūst par zinošu, bet no reālās būv-niecības attālinātu formālistu, savukārt praktiķi mēdz uzvērt: «Nav vajadzīgas teorētiskās zināšanas, jo būvniecībā tā nedara.» Projektētāji bez reālās prak-ses būvniecībā dažkārt ir pārliecināti,

ka praksē ir iespējams 32 milimetru stiegras izlocīt kā diegu ar tamborējamo adatu vai ko tamlīdzīgu.

Vitruvija mācībapar nemitīgu praksiPirmajā gadu simtā pirms mūsu ēras dzīvoja ievērojamais tā laika būv-nieks – arhitekts Vitruvijs. Viņš sastā-dīja enciklopēdisku traktātu Desmit grāmatas par arhitektūru, kas vai-rākus gadsimtus kalpoja par ceļve-di būvmākslā. Vitruvijs uzsvēra, ka būvnieku māka ir teorijas un prakses apzināts kopums. Vitruvijs apgalvoja, ka prakses iemaņas bez zinātniska pa-matojuma nevar saņemt atzinību, bet, balstoties tikai uz teorētiskiem traktā-tiem, iegūstam vien profesijas ēnu... Vai daudzi no mums ir apguvuši šīs abas jomas, kas ir tik atšķirīgas, taču ved pie vienota mērķa? Ja nav zinā-šanu ne vienā, ne otrā jomā, ir tikai izglītības apliecinājums, ja arī tā nav izvēlētajā nozarē, tad izveidojas tāds speciālists kā ekspremjers reformators Māris Gailis, kurš izteicās, ka ir ga-tavs vadīt jebkuru ministriju...Galvaspilsēta tiek piesātināta ar bū-vēm, kas arhitektoniski ir tai svešas, tostarp izslavētā Gaismas pils. Ja ie-interesētie birokrāti nevar sabiedrību citādi pārliecināt, tiek piesaukti ār-zemju speciālistu atzinumi. Un ne jau bez samaksas. Cik izmaksāja Brīvības pieminekļa renovācijai pieaicinātie itāļu un angļu konsultanti? Atjaunoša-nas darbā viņu ieteikumi nav manīti. Atmodas sākumā mani uzaicināja dot savu novērtējumu par pieminekļa stā-

vokli, ko arī izdarīju bez atlīdzības. Labdarība bija arī mana palīdzība at-jaunotai Latvijas armijai, kad veicu Ādažu poligona garāžu kompleksa un bloķētās vairākstāvu administratī-vās ēkas tehnisko izpēti. Taču ne bez «Pentagona» ziņas tika pieaicināts cits speciālists, kurš, izmantojot ma-nus materiālus, noslēdza līgumu un saņēma lielu atlīdzību. Par to ziņoju tā laika «Pentagona» saimniekam – mi-nistram Tālavam Jundzim. Taču bez rezultātiem. Sākās laiks, kad Latvijas ceļa iedibinātās valsts institūcijas ļāva vaļu korupcijai un visaptveroši valsts mērogā parādījās «likumīgie» zagļi. Tādi piemēri lika man ar citu skatu pa-raudzīties uz okupācijas apstākļos iz-audzināto un pie varas nonākušo eliti. Dažkārt plašsaziņas līdzekļos ārzem-nieku ieteikumi tiek pasniegti kā vie-nīgie iespējamie risinājumi, lai gan bieži atklājas viņu nekompetence. Ār-zemniekiem ir sveša mūsu mentalitāte, viņi dzīvo atšķirīgā ģeogrāfiskajā zonā un ar citām materiālajām iespējām, bet sniedz mums ieteikumus, ko centīgi pieņemam.Skumji! Tāpat zemē tiek ieraktas ievē-rojamas materiālās vērtības, lai slēptu «atbirumu». Nav iespējams noteikt, dažkārt pat aptuveni, cik lielas sum-mas tiek noraktas, cik tiek atņemts valsts budžetam vai privātai kabatai. Jautājums ir cits: kur paliek nerakstī-tais inženiera morāles kodekss?

Mārīte ŠperbergaAutores foto

Personība


Būvinženieris Nr. 2� (12. 2011.)Objekts

Daugavpils cietoksnī būvdarbus veic CBF SIA Binders, projektēšanu un au-toruzraudzību – SIA Firma L4, būvuz-raudzību – SIA INRI.Svarīgākā ir cietokšņa inženiertehnisko sistēmu (siltumapgāde, ūdensapgāde, kanalizācija, teritorijas apgaismojums, lietus ūdens kanalizācija) un ielu kom-

pleksā rekonstrukcija un labiekārto-šana. Maģistrālo inženiertīklu un ielu kompleksais labiekārtojums tiks veikts detālplānojumā noteiktajām pilsētas no-zīmes ielām: Aleksandra (Ordeņa), He-keļa (Popova), Mihaila (Aviācijas) un Imperatora (Možaiska) ielai, tā nodro-šinot visu apkārt izvietoto kvartālu pro-

Cietokšņa infrastruktūra

Projekts Daugavpils cietokšņa infrastruktūras – ielu kompleksais labiekārtojums un inženiertīklu renovācija sākās 2010. gada martā. Tā kopējais finansējums ir 3 873 439 lati. No tiem Kohēzijas fonda finansējums – 85%, valsts budžeta dotā-cija – 4,5%, Daugavpils pilsētas domes finansējums – 10,5%.

jektējamo un perspektīvo pieslēgumu.Ielu kompleksā rekonstrukcija notiek šādām pilsētas nozīmes ielām: 2. ofi-cieru (Ģen. Jegošina), 1. oficieru (Ģen. Lagodjuka), Komandanta (Oficieru), Konstantīna (Lidotāju) un Hospitā-ļa (Ģen. Činnova) ielai, no Nikolaja (Dvinskas) ielas līdz iebrauktuvei Dau-gavpils pilsētas un reģionālās policijas pārvaldes (DPRPP) Kinoloģijas centra teritorijā.Ielu izbūves darbi ietver ietvju, brauktuvju, veloceliņa, automobiļu stāvvietu, autobusu pieturvietu iz-būvi; ceļa zīmju, ceļa zīmju metāla balstu, virziena rādītāju balstu, velo-sipēdu turētāju uzstādīšanu; teritori-jas apzaļumošanu, dekoratīvo krūmu, liepu iestādīšanu; soliņu, atkritumu urnu izvietošanu.Inženiertīklu izbūve ietver ūdens apgā-des tīklu, sadzīves kanalizācijas tīklu, kanalizācijas spiedvada, lietus ūdens kanalizācijas tīklu, lietus ūdeņu attīrī-šanas iekārtu, siltumapgādes tīklu iz-būvi, čuguna lūku uzstādīšanu, elektrī-bas kabeļu ieguldīšanu, apgaismojuma balstu uzstādīšanu.


�0 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv �1


Daugavpils autotransporta mezglu bū-vēja pilnsabiedrība SIA Binders, SIA TVA Construction un SIA M.A.–TAKA, projektēja un autoruzraudzību veica SIA Ceļuprojekts, būvuzraudzība – SIA Geo Consultants.Daugavpils autotransporta mezgla būv-niecības ietvaros tika izbūvēta 1080 metrus gara jauna iela – Latgales iela –, kas stiepjas no Vidzemes līdz Višķu ielai, Piekrastes iela no Vidzemes līdz Arendo-les ielai, 75,9 metrus garš Piekrastes ie-las pārvads pār jauno Latgales ielu, 52,7 metrus un 54,4 metrus gari dzelzceļa pārvadu tuneļi zem dzelzceļa Daugav-pils–Rēzekne sliežu ceļiem, divi rotāci-jas apļi – jauni ielu pieslēgumi Vidzemes un Višķu ielām, 64,05 metrus garš gājēju

Objekts

Autotransporta mezglsProjekts Daugavpils autotransporta mezgls (Vidzemes, Piekrastes, Andreja Pum-pura, Višķu iela) sākās 2009. gada martā. Tika ieplānots finansējums – gandrīz 24 miljoni latu, no tiem 85% Kohēzijas fonda finansējums, 4,5% valsts budžeta dotācija, 10,5% Daugavpils pilsētas domes finansējums.

tiltiņš, autotransporta mezgla apgaismo-jumam uzstādīti 90 apgaismojuma stabi, 4880,4 metrus gari lietus ūdens atvades tīkli, 814,7 metru garumā atjaunotas siltumtrases, 6256 metru garumā veikts dzelzceļa kapitālremonts.Daugavpils ceļu pārvadu būvēja di-vus gadus. Grūtības sagādāja lielie darbu apjomi un divas sniegotās zie-mas, kurās darbi netika apstādināti. Būvniekiem vajadzēja strādāt īpašos apstākļos, jo dzelzceļa transporta satik-smi nedrīkstēja pārtraukt. Problēmas radīja arī vecie māju pamati. Tomēr gan projektētājiem un celtniekiem, gan pašvaldības speciālistiem ir gandarī-jums par paveikto, jo nu Daugavpilī ir kvalitatīvs un pilsētai ļoti nepieciešams

stratēģisks objekts, kas savieno vai-rākus pilsētas mikrorajonus: Ķīmiķu mikrorajonu, Jaunbūvi, Stropus.Objektā tika ietaupīti 6,5 miljoni latu, un pašvaldībai izdevās pārliecināt valdību šos līdzekļus atstāt pilsētai. 2011. gada 27. septembrī starp Satiksmes minis-triju un Daugavpils pilsētas domi tika parakstīti grozījumi – vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īs-tenošanu. Parakstītie grozījumi paredz, ka projekta Daugavpils autotransporta

mezgls (Vidzemes, Piekrastes, Andreja Pumpura, Višķu iela) ietvaros vēl papil-dus tiks rekonstruētas šādas ielas: Ventas iela un Vidzemes iela (posmā no Ventas līdz Skostu ielai), Višķu iela (posmā no Kauņas līdz Mendeļejeva ielai) un Slāvu iela (posmā no Višķu līdz Kauņas ielas), gājēju tunelis zem dzelzceļa pārvada Vidzemes ielā un Vidzemes iela abpus dzelzceļa pārvadam.


�2 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv ��


Daugavpils pilsētas attīstības program-mā 2008.–2014. gadam kā galvenie iz-augsmes resursi minēti Daugavpils (Di-naburgas) cietoksnis un slavenā glez-notāja Marka Rotko mākslinieciskais mantojums. Daugavpils Rotko mākslas centra (DRMC) kā Latvijas mērogā uni-kāla starpsezonas produkta izveide Dau-gavpils cietokšņa Arsenāla ēkā Mihaila ielā 3 ir mēģinājums radīt līdz šim nebi-jušu tūrisma produktu Latgales reģionā un Latvijas tūrisma tirgū kopumā. Marks Rotko ir visā pasaulē slavens mākslinieks, kurš 1903. gadā dzimis Daugavpilī un vēlākajos gados dzīvo-jis un strādājis Ņujorkā (ASV), pārstāv

Objekts

Marka Rotkomākslas centrsDaugavpils cietoksnis ir unikāla 19. gadsimta fortifikācijas būve, vienīgais tāda veida komplekss Rietumeiropā. Vēsturiski līdz pat 20. gadsimtam Daugavpils cie-toksnim bija stratēģiska nozīme Daugavpils attīstībā. Arī patlaban tiek gādāts, lai tas kļūtu par multifunkcionālu objektu.

abstraktā ekspresionisma novirzienu mākslā. Viņa oriģināldarbi atrodas lie-lākajos muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē. Diemžēl Rotko dzim-šanas vietā Daugavpilī nav neviena mākslinieka oriģināldarba. Daugavpils Rotko mākslas centra izveide un darbība balstās uz veiksmīgu sadarbī-bu ar pasaulslavenā mākslinieka bērniem Keitu un Kristoferu Rotko un viņu lēmu-mu deponēt mākslinieka oriģināldarbus jaunveidojamajā mākslas centrā. Arsenāla ēkas platība ir 3849 kvadrāt-metri. Lai rekonstruētu ēku, tika izstrā-dāti un apstiprināti trīs dažādi Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti.

Radošo industriju attīstība Latvijas–Lietuvas pārrobežu reģionā ir Latvi-jas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2007.–2013. gadam. Pro-jekta kopējās izmaksas – 788 800 eiro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 670 480 eiro – un Daugavpils pilsētas domes līdzfinansē-jums – 118 320 eiro.Projekta Artilērijas Arsenāla ēkas rekonstrukcija Daugavpils Rotko mākslas centra izveidei ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas Infrastruktūra un pakal-pojumi aktivitāte Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objek-tu atjaunošana. Projekta kopējās iz-maksas – 1 428 571,43 latus – veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (1 200 000 lati), valsts budžeta dotācija (42 857,14 lati) un

Daugavpils domes līdzfinansējums (185 714,29 lati).Trešais šai ēkai līdzekļus piesaistošais projekts ir Daugavpils Rotko mākslas centra ēkas rekonstrukcija un piegu-lošās teritorijas labiekārtošana, kas tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīs-tības fonda darbības programmas In-frastruktūra un pakalpojumi aktivitātē Nacionālas un reģionālas nozīmes at-tīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai.Projekta kopējās izmaksas – 2 500 000 latu. Eiropas Reģionālās attīstības fon-da līdzfinansējums ir 2 125 000 lati, valsts budžeta dotācija – 75 000 lati, Daugavpils pilsētas domes līdzfinansē-jums – 300 000 lati. Daugavpils Rotko mākslas centru plā-nots atvērt 2013. gada sākumā.Būvprojekta autors – SIA Arhitektūrin-ženieru kompānija Arhis; autoruzrau-dzība – SIA Arhitektūrinženieru kom-pānija Arhis, arhitekte Ilze Ratniece; būvuzraugs – SIA Nekustamā īpašuma aģentūra – Metrs, Nadežda Giptere.Projekta Radošo industriju attīstība Lat-vijas–Lietuvas pārrobežu reģionā būvuz-ņēmējs – SIA Gādība; atbildīgais būv-darbu vadītājs Aleksandrs Zelenkovs. Projektu Artilērijas Arsenāla ēkas re-konstrukcija Daugavpils Rotko māk-slas centra izveidei un Daugavpils Rot-ko mākslas centra ēkas rekonstrukcija un piegulošās teritorijas labiekārto-šana būvuzņēmējs – SIA Ditton Būve; atbildīgie būvdarbu vadītāji Nikolajs Gorbunovs un Vjačeslavs Prokopkins.




Patlaban ar vienkāršotu renovāciju sa-protam, ka:• nav vajadzīgs plānošanas un arhi-

tektūras uzdevums; • nav vajadzīgi tehniskie un īpašie

tehniskie noteikumi 20 gb. robežās; • nav vajadzīga būvatļauja.Bet tas nenozīmē, ka nevajag pro-jektu. Mūsu būvstrādnieki, vismaz lielākā daļa, nav pienācīgi sagata-voti būvmeistari – amatnieki vār-da visprofesionālākajā nozīmē. Kā var renovēt ēku bez projekta, kad būveksperts un energoauditors norāda ārējo norobežojošo siltinājuma biezumu, piemēram, četros varian-tos: cokolam, karnīzei, gala fasādēm, fasādes vidusdaļai, kā arī ierīkot vē-dināmus jumtus, rekonstruēt apku-res sistēmu, rekonstruēt un sakārtot ventilācijas un vēdināšanas sistēmu vai izbūvēt rekuperācijas sistēmu? Ja nebūs projekta, nebūs ievēroti būv-fizikas likumi, nebūs iespējams līdz

santīmam aprēķināt būvniecības iz-maksas, kas dzīvokļu īpašniekiem būs jāatmaksā. Bet, ja būs projekts, nebūs grūti atmaksāt no 50 līdz 70% ietau-pītās naudiņas tikai par apkuri vien. Kā bez projekta varēs izturēt piecu gadu monitoringu par, teiksim, 60 kWh/m2 gadā? Tāda attieksme – renovēt ēku bez projekta – ir bezatbildīga un robežojas ar kriminālu! Tātad, lai būtu projekts, jāizstrādā projektēšanas uzdevums.Citēju izvilkumu no Vispārīgajiem būvnoteikumiem:«3.6. Projektēšanas uzdevums54. Projektēšanas uzdevums ir būv-projektēšanas līguma un būvprojekta neatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.55. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves:• galvenās funkcijas un parametrus,• teritorijas plānojuma un• inženierkomunikāciju projektēša-

nas prasības, kā arī to,

• cik būvprojektēšanas stadijās iz-strādājams būvprojekts.

Ja nepieciešams,• norādāmi īpašie nosacījumi (pie-

mēram, vēlamās būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģija.»

Vai ar to ir pietiekami, lai pasūtītājs ar projektētāju noslēgtu projektēšanas līgumu? Vai pēc šāda projektēšanas uzdevuma projektētājs saprastu, kāds mērķis viņam jāsasniedz? Projektēšanas uzdevums domāts jaun-būvju projektiem vien kā obligātais sa-tura rādītājs. Tātad Vispārīgajos būvnoteikumos ir prasīta projektēšanas uzdevuma izstrā-de kā būvprojektēšanas līguma neat-ņemama sastāvdaļa, bet nav definētas konkrētas prasības tā saturam, tostarp vienkāršotās kompleksās ēku energo-efektīvas renovācijas būvprojektam.Paraudzīsimies interneta meklētājā. Ko tik mēs tur neatradīsim! Projektēšanas uzdevums – tehniskās specifikācijas? Tur parasti norādīts vien projekta sa-stāvs vai arī projekta daļu un sadaļu uzskaitījums ar norādēm iekļaut vai neiekļaut to vai citu daļu vai sadaļu. Ci-tiem vārdiem – sastopamies ar formālu un tukšu frāžainību.Nevienā būvnormatīvā un pat Vikipē-dijā vēl nav tāda raksta Tehniskās spe-cifikācijas! Savukārt Vispārīgie būvno-teikumi gan prasa pēc katras projekta daļas un sadaļas izstrādāt būvizstrā-dājumu un būvmateriālu specifikā-cijas, lai tāmētājs pasūtītāja uzdevumā varētu sastādīt pēc iespējas precīzāku kontroltāmi un būvnieks varētu piedā-

vāt saimnieciski izdevīgāko piedāvāju-mu – būvdarbu izmaksu tāmi atbilsto-ši iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkumam un būvdarbu apjomu sarakstam.Jā! Ir nācies praksē sastapties ar būv-projektiem, kuri izstrādāti bez projek-tēšanas uzdevuma. Tā rezultātā ēka jau pēc piecu gadu ekspluatācijas ir jāgata-vo nopietnai renovācijai – projektā ne-paredzētie tehniskie risinājumi būvnie-cības gaitā pārvēršas gan par segtiem, gan atklātiem nopietniem būvdarbu de-fektiem un/vai tikpat nopietniem būv-darbu tehnoloģiskajiem pārkāpumiem.Ēku kompleksas energoefektīvas re-novācijas projektēšanas uzdevuma saturam jābūt tādam, lai, izstrādājot būvprojektu un izpildot tajā paredzētos būvdarbus, nodrošinātu ēkas energoau-dita (ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, kas tiek veikta, lai noteik-tu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas) pārskatā paredzēto siltumenerģijas ietaupījuma sasniegšanu.Skaidrs, ka projektēšanas uzdevumā kā saistoši jānosaka ēkas energoaudita pārskata un tehniskās apsekošanas atzi-numa kopīgie secinājumi.Projektēšanas uzdevumā kā prasību iekļaujot energoaudita pārskata un teh-niskās apsekošanas atzinuma kopīgos secinājumus, tiek panākts, ka renovāci-jas projektējamo būvizstrādājumu fizi-kālās īpašības un izmaksas nav pretru-nā ar energoaudita pārskatā iegūtajiem secinājumiem par renovācijas rezultātā iegūstamajiem ietaupījumiem un reno-vācijas izmaksu prognozēm.

Energoefektivitāte

Ēku kompleksas energoefektīvas renovācijas projektēšanasuzdevuma izstrāde(vienkāršotās renovācijas būvprojektam)

Nopietnāka pieeja projektēšanas uzdevuma definēšanai pilnveidotu būvprojektē-šanu un aizstāvētu ēku kompleksas energoefektīvas renovācijas pasūtītāja inte-reses. Patlaban, ja būvprojektu ekspertīžu laikā norāda uz projektā pieļautajām kļūdām, projektētājs ar lielu gandarījumu atbild, ka eksperta prasītais projektā nav parādīts tāpēc, ka pasūtītājs to neesot norādījis projektēšanas uzdevumā. Par gala rezultātu netiek domāts.



Iesaku lietot ēku renovācijā vienotu pro-jektēšanas uzdevuma formu, atbilstošu Vispārīgo būvnoteikumu 89. punktā no-teiktajam būvprojekta strukturālajam sa-stāvam, un piepildīt to ar pasūtītāja ob-jektīvajām prasībām atbilstošu saturu.Vispārīgajā gadījumā tehniskais pro-jekts sastāv no astoņām daļām un at-bilstošajām sadaļām: 1. VD. Vispārīgā daļa2. AR. Arhitektūras daļa

2.1. TS. Teritorijas sadaļa2.2. AR. Arhitektūras sadaļa

3. IRD. Inženierrisinājumu daļa3.1. BK. Būvkonstrukciju sadaļa3.2. ŪK. Ūdensvads un kanalizāci-ja, iekšējais inženiertīkls3.3. ŪKT. Ūdensvads un kanalizā-cija, inženiertīklu pievads3.4. LKT. Lietus ūdens kanalizāci-ja, inženiertīklu pievads3.5. UŪ. Ugunsdzēsības ūdens-vads, inženiertīklu pievads3.6. AVK. Apkure, ventilācija un kondicionēšana3.7. SA. Siltumapgāde3.8. EL. Elektroapgāde, iekšējais inženiertīkls3.9. ELT. Elektroapgāde, inženier-tīklu pievads3.10. GAT. Gāzes apgāde, inže-niertīklu pievads3.11. VS (atbilstošie tīklu nosauku-mi). Iekšējais inženiertīkls3.12. VST. (atbilstošie tīklu nosau-kumi). Inženiertīklu pievads3.13. VAP. Vides aizsardzības pa-sākumi

4. TD. Tehnoloģiskā daļa (ražošanas ēku un būvju projektiem)

5. ED. Ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem projektiem):

5.1. IS. Iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums (specifi-kācijas) 5.2. BA. Būvdarbu apjomi 5.3. T. Izmaksu aprēķins (tāme)

6. DOP. Darba organizācijas pro-jekts7. UPP. Ugunsdrošības pasākumu pārskats8. EE. Energoefektivitātes aprēķins

Taču mūsu gadījumā tam varētu būt šādas daļas un sadaļas, kas atbilstu at-tiecināmajām izmaksām atbilstoši LR MK noteikumu prasībām, piemēram:• ēku ārējo norobežojošo konstrukci-

ju būvelementu siltināšana un no-maiņa;

• tai skaitā atsevišķu dzīvokļu īpašu-mu robežās esošo ārsienu logu at-jaunošana un nomaiņa;

• pagraba un augšējā stāva pārsegu-ma siltināšana;

• kāpņu telpas remonts, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu tel-pā, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināma-jām izmaksām;

• siltumapgādes un karstā ūdens sada-les sistēmas renovācija vai rekons-trukcija, izņemot siltumenerģijas un karstā ūdens ražošanas avotu uzstādī-šanu, renovāciju vai rekonstrukciju;

• ventilācijas sistēmas izveide, reno-vācija vai rekonstrukcija;

• ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu funkcionāli nedalāmu ele-mentu atjaunošana, kas paredzēta

tehniskajā projektā vai vienkāršo-tās renovācijas dokumentācijā, ja tā nodrošina energoefektivitātes pasā-kumu ilgtspēju vai

• pēc pasākuma īstenošanas tiek iegūts siltumenerģijas ietaupījums u. c.

Šajā piemērā kā iespējamu parādu no-sacītas ēkas projektēšanas uzdevuma vīziju, kuru iespējams pilnveidot. MĒRĶIS – zema enerģijas patēriņa mājas (~60 kWh/m2 gadā), un īpaši akcentēts visu ēku (ēkas) arhitekto-niskais koptēls

ĒKU KOMPLEKSASENERGOEFEKTĪVASRENOVĀCIJAS PROJEKTĒŠANASUZDEVUMS(Ar šo piemēru nosakāms gan projekta sastāvs, gan arī tā saturs.)1. Vispārīgā daļa Tehniskās apsekošanas atzinums (TAA) Energoaudita pārskats (EAP)Inventarizācijas (kadastrālās uzmērīša-nas) lietaĪpašuma tiesības apliecinoši dokumenti2. Arhitektūras daļa2.1. Vispārīgo rādītāju lapa:• situācijas plāns;• daļas vai sadaļas rasējumu saraksts

un to markas;• izmantoto un pievienoto dokumen-

tu saraksts;• norādījumi (var būt apvienoti ar pa-

skaidrojuma rakstu) un nestandarta apzīmējumi;

• būvprojekta daļas vai sadaļas vadītā-ja apliecinājums VBN 67. punktam;

• skaidrojuma raksts, tai skaitā aprak-stīti energoefektivitātes nosacījumi arhitektūras daļai: siltuma zudumu samazinājums ar norobežojošām konstrukcijām un siltuma zudumu samazinājums ar gaisa apmaiņu.

2.2. Teritorijas sadaļa2.2.1. Būvprojekta plāna rasējuma lapa M 1:500 uz uzmērījuma plāna ar zemes gabala robežām. 2.2.2. Savietotais esošo inženier-tīklu pievadu plāns M 1:500 uz uz-mērījuma plāna (paskaidrojums: lai projekta plānā tiktu parādītas pie-vadu vietu piesaistes ēkā).

2.3. Arhitektūras sadaļa 2.3.1. Būves pagraba stāva, stāvu un jumta plāni ar telpu izmēriem un telpu grupu lietošanas veidu ekspli-kāciju, kuru pievieno konkrētā stā-va plānam:

• siltināt ar mērķi samazināt ēkas sil-tuma zudumus caur norobežojošām konstrukcijām līdz 4 reizēm:§ cokolu ≥1 m dziļumā,§ pagraba grīdu, § pagraba sienu, daļēji, līdz ≤ 60 cm

«pārklājot» cokola siltinājumu,§ vēdināmu jumtu (ja divslīpju);

• mezgli;• būvizstrādājumu un būvmateriālu

specifikācijas;• būvizstrādājumu un būvmateriālu

specifikācijas uz katras rasējuma lapas. 2.3.2. Ekas fasādes ar augstuma at-zīmēm:

• fasādes apdare – vēdināma fasā-de, neplānot apmetumu; izvēlēties racionālāko pēc svara, montāžas

Energoefektivitāte



tehnoloģijas, cenas aspekta no visu fasādes apdares plākšņu ma-teriālu klāsta – no Magnezit līdz Marmoroc;

• starppaneļu šuvju apstrāde, lai novērstu aukstuma tiltus un ie-gūtu vienmērīgu temperatūras sadalījumu;

• ārsienu siltināšana ar mērķi sa-sniegt μ=0,16÷0,20 W/m2K, kur μ=ūdens tvaika pretestības faktors, kuru nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 12086 vai saskaņā ar būv-normatīva LBN 002-01 Ēku noro-bežojošo konstrukciju siltumtehni-ka pielikuma 6. un 7. tabulu, kur noteiktas μ vērtības viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem; akmens un stikla vatei bez pārklājuma µ=1;

• logu, tai skaitā kāpņu telpu, nomai-ņa uz plastmasas rāmja 7 kameru 2(3) stiklojuma pakešu logiem, līdz K=1,1 W/m2K;

• ārsienu siltināšana ar mērķi sasniegt siltuma caurlaidības koeficientu U=0,13÷0,25 W/m2K, izvēloties lietderīgāko siltinājuma biezumu vidējiem dzīvokļiem un lietderīgā-ko siltinājuma biezumu gala, pirmā un pēdējā stāva dzīvokļiem; izvēlo-ties lietderīgāko siltinājuma biezu-mu un struktūru paneļu šuvēm un paneļu padziļinājuma daļai;

• logu, kas robežojas ar lodžijām, no-maiņa uz plastmasas rāmja 6 kame-ru 2 stiklu pakešu logiem ar U=1,3 W/m2K un pārējo logu nomaiņa ar plastmasas rāmja 6 kameru 3 stiklu pakešu logiem ar U=0,85 W/m2K;

• lodžiju aizstiklošanu ar bīdāmajām vai esošām stiklojuma sistēmām ar rūpīgi izstrādātu lietus ūdens nova-dīšanas sistēmu (ir vienots aizstik-lošanas projekts); mezgli;

• būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma lapas.

2.3.3. Raksturīgie griezumi, mezgli – detalizēti:• mezglos norādīt asis, augstuma at-

zīmes, M 1:10, M 1:20, M 1:50,• būvizstrādājumu un būvmateriālu

specifikācijas uz katras rasējuma lapas.

3. Inženierrisinājumu daļa 3.1. Vispārīgo rādītāju lapa 3.2. Būvkonstrukcijas:• mezgli – logu stiprinājumi siltinā-

juma zonā;• atbilstoši tehniskās apsekošanas

atzinumam ieteiktie konstruktīvie risinājumi;

• būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma lapas.

3.3. Karstā ūdens apgādes sistēma:• karstā un aukstā ūdens patēriņa

elektroniski nolasāmu skaitītāju ie-rīkošana dzīvokļos – kontrolskaitī-tāju uzstādīšana;


specifikācijas. 3.4. Apkure:• esošās viencaurules apkures sis-

tēmas pārbūve par divcauruļu sis-tēmu ar apvedcauruli (šuntu) vai paralēlo cauruli;

• esošo stāvvadu nomaiņa pēc vaja-

dzības saskaņā ar TAA;• mainīt sildķermeņus tur, kur tas nav

izdarīts atbilstoši TAA;• uz visiem sildķermeņiem uzstādīt

termoregulatorus un siltumenerģi-jas patēriņa sadalītājus – elektro-niski attālināti nolasāmus;

• dzīvokļu siltumenerģijas patēriņa elektroniski nolasāmos skaitītājus uzstādīt siltummezglā;


specifikācijas uz katras rasējuma lapas.

1. variants§Esošās centralizētās apkures sistē-

mas demontāža;§Jaunās apkures sistēmas izbūve:

• iekšējo tīklu plāni;• iekšējo tīklu aksonometriskās

shēmas pa sekcijām.2. variantsEsošās apkures sistēmas modernizāci-ja, izmantojot tam paredzētus tehnis-kos līdzekļus:§hidraulisko plūsmu aprēķins pēc

esošās situācijas; §plānot vajadzīgos balansēšanas vār-

stus un §sildķermeņu apsaistes armatūru pēc

esošā cauruļu sistēmas tipa: • viencaurules, • divcauruļu apkures sistēmas.

Ēkas siltuma zudumu aprēķinu veikt pie ārgaisa temperatūras -20,7 °C. Radiatoru apkures sistēma kompensē transmisijas un infiltrācijas siltuma zudumus un normatīvas gaisa apmai-ņas nodrošināšanai nepieciešamo sil-tuma jaudu.

Aprēķinos izmantot šādas telpu tempe-ratūras:

• dzīvokļos +20 °C,• apvienotajos sanitārajos mez-

glos +24 °C,• tualetēs un gaiteņos +18 °C,• kāpņu telpās un lifta priekštel-

pās +16 °C,• tehniskajās telpās +5 °C.

Apakšējās sadales cauruļvadu slīpumu pieņemt 0,002 m uz iztukšošanas ven-tiļu pusi. Cauruļvadu izolēšanai izmantot siltum-izolāciju ar PVC pārklājumu. Kāpņu telpu stāvvadus (kas iebūvējami sienas konstrukcijā/pie sienas) izolēt ar 20 mm siltumizolāciju. Visiem sildķermeņiem paredzēti ter-mostati. Apkures sistēmas atgaisošana notiek caur radiatoru atgaisotājiem un sistēmu augstākajos punktos uzstādītajiem au-tomātiskajiem atgaisotājiem.

• Apkures sistēmas ieregulēšana/balansēšana;

• esošo siltumapgādes cauruļvadu līdz siltummezglam siltumizo-lācijas nomaiņa;

• apdares darbi pēc jaunās apku-res sistēmas izbūves;

• siltummezgla renovācija saska-ņā ar projekta risinājumiem;

• būvizstrādājumu un būvmate-riālu specifikācijas uz katras ra-sējuma lapas.

3.4. Vēdināšana.Izstrādāt risinājumus:1. Ar mērķi samazināt siltumenerģi-jas zudumus ar gaisa apmaiņu līdz 4 reizēm.

Energoefektivitāte



2. Nodrošināt ēkas sākotnējā projek-tā paredzēto gaisa apmaiņu vienādā kvalitātē visos dzīvokļos:

2.1. koplietošanas telpu – pagraba, kāpņu telpu, bēniņu – gaisa apmai-ņa ar siltuma atguvi;2.2. izvēlēties piemērotāko dzīvok-ļu gaisa apmaiņas risinājumu:2.2.1. gaisa apmaiņa ar 85–88% siltuma un aptuveni 81% mitruma atguvi; 2.2.2. esošās gaisa apmaiņas sis-tēmas sakārtošana atbilstoši nor-matīvos paredzētajām vērtībām un paredzot visu šahtu kanālu tiešu izvadīšanu cauri jumtam (esošo šahtu gali beidzas bēniņos, un cauri jumtam iet katrā sekcijā tikai viena centrā novietota kopē-ja šahta 1x2 m, bēniņos patlaban izveidojas virsspiediens, kas trau-cē visu trīs augšējo stāvu dzīvokļu gaisa apmaiņu).

Projekta ventilācijas daļai jānodro-šina:1) pilnīga pelējuma sēnes un aļģu at-

tīstības apstākļu novēršana visās ēkas daļās visos gadalaikos visos ēkas turpmākajos ekspluatācijas gados kontekstā ar projekta lietus ūdens un kondensāta novadīšanas no visām virsmām un slāņiem daļu;

2) gaisa apmaiņas maksimāla stabilitā-te un virziens siltumizolācijas slāņu efektīvas žūšanas nodrošināšanai visā turpmākajā ēkas ekspluatācijas gaitā;

3) saprotamība no dzīvokļa īpašnieka un būvētāja viedokļa;

4) neatkarība no citiem dzīvokļiem un laika apstākļiem.

Projekta ventilācijas daļā jāietver: • ventilācijas sistēmu plāni, kas iz-

strādāti, ņemot vērā vecos, ēkas būvniecības gaitā lietotos plānus un tajos konstatētās kļūdas, nepie-ciešamo ventilācijas kanālu skaitu un kanālu šķērsgriezumu atbilstība dzīvokļu skaitam;

• ventilācijas sistēmu gaisa vadu ak-sonometriskā shēma katrai sekcijai ar dzīvokļu numuriem un atbilsto-šiem kanālu numuriem;

• griezumi, šķēlumi.Projekta ventilācijas daļai atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem jā-nodrošina vienāds un labs gaiss visos renovētajos dzīvokļos. Tas jārealizē ar divu pilnīgi neatkarī-gu no citiem dzīvokļiem ventilācijas kanālu – vienu sanmezglam un vienu virtuvei – izdalīšanu, papildināšanu vai papildu izbūvi dzīvokļiem, kuriem to trūkst. Sanmezgla ventilācijas kanālam nepieciešamības gadījumā (piemēram, pēc dzīvokļa īpašnieka iniciatīvas) jānodrošina pēc atsevišķa projekta ie-spēja pieslēgt tikai šim dzīvoklim pa-redzētu ventilācijas rekuperatoru ar šī atsevišķā dzīvokļa kanāla izmantošanu posmā no 1. stāva līdz dzīvoklim pie-plūdei un posmā no dzīvokļa līdz bēni-ņiem nosūcei.Visu dzīvokļu trūkstošo ventilācijas kanālu izbūve jāveic pirms ēkas sil-tumizolācijas slāņa montāžas. Pro-jektā jānorāda, ka pēc sienu siltum-izolācijas slāņa un logu montāžas ēkas katrā sekcijā izlases veidā jāveic

gaisa caurlaidības pārbaude, vai tā ne-pārsniedz normatīvo vērtību 3 m3/m2 stundā: 1) pagrabā, 2) kāpņu telpās, 3) bēniņos, 4) divos katras sekcijas dzīvokļos izlases veidā. Pārbaudā-majos dzīvokļos ventilācijas daļai jā-nodrošina gaisa apmaiņa dzīvojamās telpās vismaz 2 līdz 3 m3/m2. Divi izlases pārbaudes mērījumi jāveic pie aizvērtiem logiem un atvērtām gaisa pieplūdes ierīcēm visos logos virs ap-sildes ķermeņiem.Kopējais trokšņu līmenis dzīvojamās istabās no ventilācijas pieplūdes un no-sūces ierīcēm nedrīkst pārsniegt 35 dB. Spiedienam telpās attiecībā pret āra gaisu jābūt vismaz -1 Pa. Dzīvojamās telpās ar atvērtām dzīvok-ļa iekšdurvīm, ar aizvērtiem logiem, ar atvērtiem gaisa ieplūdes vārstiem, ar normatīvo gaisa apmaiņu, atrodoties 1 cilvēkam uz 10 m2, CO2 koncentrācijai jābūt aptuveni 0,07%, bet ne lielākai par 0,09%.3. Būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma la-pas. 4. Ekonomikas daļa 4.1. Iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums.4.2. Būvdarbu apjomi.4.3. Izmaksu aprēķins (tāme). 5. Būvdarbu organizācija:• būvdarbu ģenerālplāna izstrāde:§būvlaukuma nožogojums, mājas

ieejas mezglu norobežošana,§gājēju kustības shēma,§transporta iebraukšanas un iz-

braukšanas vieta un ceļu shēma,§būvnieku un būvdarbu vadī-

tāju darba telpas un sanitārhi-giēniskais aprīkojums, nolik-tavu telpas,

§būvmehānismu stāvvietas, būv-izstrādājumu iespējamās noviet-nes,

§norādīt būvdarbu tehnoloģisko secību, neparedzot ēkas iedzī-votāju vai darbinieku, vai stu-dentu evakuāciju uz pagaidu mītnēm vai telpām,

§būvgružu savākšana, īslaicīga uzglabāšana un transportēšana;

• būvdarbu kalendārais plāns MS Project formātā;

• darba aizsardzības plāns; • paskaidrojuma raksts.6. Ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm).

Secinājums: tikai sistēmiska pieeja un metodiski pārdomāta projektēšanas uz-devuma izstrāde kopā ar būvprojekta vadītāja – arhitekta radošajām idejām, nodrošinās saturīgu, pārskatāmu un būvniekam ērtu būvprojektu ritmis-kai un līdz ar to kvalitatīvai būvdarbu veikšanai.

Oskars Caune, SIA Eko Enerģija Rīga

valdes loceklis

Energoefektivitāte

PROJEKTU fINANSIāLI ATBALSTA:



Ja būvnieki ievērotu 2000. gada būv-normatīvus attiecībā uz energoefekti-vitāti, sildot 60 m2 dzīvokli ar elektrī-bu, mēnesī nāktos izdot ap 38 latiem. Zemas enerģijas mājā patēriņš sama-zinātos vēl uz pusi. Diemžēl būvnor-matīvu ievērošana, it īpaši privātajā sektorā, netiek pietiekami kontrolēta, arī būvnieku zināšanas par siltumteh-niku ir nepilnīgas, un galu galā patērē-tājs maksā par ēkas celtniecības gaitā pieļautajām kļūdām.Uzņēmuma RB&B Būve devīze ir: sil-tuma izmaksas nosaki pats! Uzņēmums darbojas nozarē kopš 1995. gada un ir Starptautiskās Pasīvo māju asociācijas

Energoefektivitāte

Siltuma izmaksu kontroleun samazināšanaKopš ekonomiskā krīze likusi pārvērtēt attieksmi pret ēku būvniecību, pasūtītāji izrāda aizvien lielāku interesi par energoefektīvajām mājām. Diemžēl labu rezultātu sasniegt traucē patērētāju nepietiekamā izpratne par ēkā notiekošajiem siltumtehniskajiem procesiem un būvdarbu zemā kvalitāte. Latvijā apkures sezo-na ilgst vidēji septiņus mēnešus, un nereti apkures izmaksas ir nesamērīgi lielas.

biedrs. Veicot māju siltumnoturības un gaisa kvalitātes mērījumus telpās, mūsu ekspertu slēdziens visbiežāk ir šāds: būvniecība vai renovācija veik-ta neprasmīgi – mainot logus nav paredzēti telpu papildu ventilācijas risinājumi, nepareizi vai nepietiekami nodrošināta siltuma un mitruma izo-lācija. Tādējādi pāris gadu pēc nodo-šanas ekspluatācijā ēkas konstrukcijā iemetas sēnīte, rēķini par apkuri ir milzīgi, bet komfortablu temperatūru ēkā nodrošināt nav iespējams. Silti-nāmo materiālu klāsts ir gana plašs, taču būvniekiem pietrūkst zināšanu par to īpašībām un to, kā konkrētais

sintētiskais materiāls mainīsies laika gaitā. Kļūdu labošana, ko esam spiesti veikt ēku siltumnoturības uzlaboša-nas nolūkos, nereti izmaksā pat līdz 100 Ls/m2. Bieži esam spiesti labot «ielaistas problēmas», lai gan daudz efektīvāk būtu pirms iekšējās apda-res uzsākšanas pieaicināt speciālistus un ar modernām metodēm pārbaudīt ēkas siltumnoturību. Mūsu kompānija piedāvā veikt ēkas gaisa caurlaidības pārbaudi, izmantojot Blower Door tehnoloģiju, kas ļauj identificēt gaisa plūsmas izraisītos siltuma zudumus. Papildus defektu vietu identificēšanai veicam termogrāfiju un gaisa plūsmas mērījumus lokālās vietās. Tā var ne-kļūdīgi izstrādāt trūkumu novēršanai nepieciešamo darbu projektu. Ar šo metodi ieteicams pārbaudīt arī ēkas kvalitāti, pirms ēku iegādāties īpa-šumā. Jāatzīst, ka liela nozīme ener-goefektivitātes uzlabošanā ir materiā-liem. Uzņēmums RB&B Būve izmanto galvenokārt dabīgus siltumizolācijas un pretvēja plākšņu materiālus uz kokšķiedru un celulozes izejvielu bā-zes. No dabīgiem materiāliem celtā mājā ir daudz komfortablāks mikro-klimats un iespējams sasniegt augstus energoefektivitātes rādītājus. Piemē-ram,150 m2 māja, kur apkurei jātērē ne vairāk par 150 latiem gadā, nav ne-kāds sapnis, bet realitāte, un patlaban mūsu uzņēmums strādā pie vairākiem projektiem, kur telpu apkure nebūs nepieciešama.

Harijs Tučs,SIA RB&B Būveprojektu vadītājs

Ar Blower Door tehnoloģiju nosaka ēkas gaisa caurlaidību, kā arī identificē lokālo defektu vietas būvkonstrukcijās.

Problemātisko vietu identificēšana ar termogrāfijasmetodi.



Būvniecība KPFI (Klimata pārmai-ņu finanšu instruments) konkursa ietvaros

1. VadlīnijasKPFI konkursa ietvaros pirmā ir ide-ja – būvinženiera paskaidrojuma raksts, kur sertificēts arhitekts vai būvinže-nieris no sava redzesviedokļa izvērtē projekta iesniegumā ietvertos plānotos pasākumus, aprakstot projekta ietvaros plānoto darbu saturu, tehnoloģiju. Bū-tiski, lai energoaudita ietvaros definētie pasākumi sakrīt ar paskaidrojuma rak-stā ietvertajiem. Papildus energoefek-tivitāti uzlabojošiem pasākumiem var tikt īstenotas darbības, kas uzlabo ēkas tehnisko stāvoklī, tādējādi veicinot vai papildinot energoefektīvo pasākumu lietderību. Piemēram, būtiski ir pirms bēniņu siltināšanas pārliecināties par jumta tehnisko stāvokli un, ja konstatē-ti tā bojājumi, ieplānot arī jumta segu-ma renovāciju vai nomaiņu. Speciālistu pienākums ir sagatavot tādu pasākumu kopumu energoaudita un paskaidroju-ma rakstā, kas ļauj nodrošināt gan ēkas, gan energoefektīvo darbu ilgmūžību. Kompleksa ēku energoefektīva re-novācija – renovācijas darbu kopums,

Energoefektivitāte

kura ietvaros tālredzīgi tiek izvērtēti visi nepieciešamie pasākumi ēkas teh-niskā stāvokļa un energoefektivitātes uzlabošanai. Nereti darbi tiek plānoti izlases veidā no energoauditora ietei-kumiem, tomēr šajos gadījumos netiek sasniegti maksimālie rezultāti enerģi-jas patēriņa, kā arī ēkas ekspluatācijas izdevumu samazināšanā. KPFI programmu ietvaros aktualizēts arī zaļā iepirkuma principu piemēroša-nas jautājums. Sīkāk tika pētīti Liepā-jas domes pašvaldības ēku energoefek-tivitātes paaugstināšanas projekti, kuru ietvaros finansējumu no KPFI saņēmu-šas 26 ēkas.Zaļā iepirkuma principu piemēro-šana dod iespēju organizēt iepirkuma procedūru, kur tehniskajās specifikāci-jās tiek iekļautas zaļā iepirkuma prasī-bas atbilstoši augstiem energoefektivi-tātes standartiem un papildu punkti tiek doti, ja iespēju robežās izmantoti videi draudzīgi būvniecības materiāli un iz-strādājumi. Pretendenti – potenciālie būvdarbu veicēji – iesniedz piedāvāju-mus un veic darbus, ievērojot iepirku-ma nolikumā un tehniskajā specifikāci-jā noteiktās prasības. Kā galvenā prasība var tikt izmantots

nosacījums, ka pretendentiem jāapstip-rina noteiktu materiālu izslēgšana/ne-iekļaušana ēku renovācijas darbos, pie-mēram, otrreiz pārstrādāti koksni satu-roši produkti, kokmateriāli, plastmasa, tērauds vai citi materiāli, par kuriem nav pavaddokumentu, kas apliecina, ka tie nesatur bīstamas vielas (saskaņā ar LR normatīviem).Gatavojot iepirkumu konkursu tehniskās specifikācijas, iepirkumu priekšmetiem var paredzēt atbilstošu vides kvalitātes prasību ievērošanu, piemēram:• ekovates izmantošana bēniņu pār-

segumu siltināšanai;• saules kolektora uzstādīšana karstā

ūdens ieguvei;• apmācību programmas izveide par

energoefektivitātes uzlabošanu vai lietotāja rokasgrāmatas izstrāde at-bilstoši renovācijas procesā veikta-jam pasākumu kopumam;

• silikāta krāsu izmantošana ēku fa-sādēm;

• ventilācijas sistēmu izbūve energo-efektivitātes uzlabošanai;

• videi draudzīga atkritumu apsaim-niekošana ar uzsvaru uz otrreizēju pārstrādi;

• resursus taupošu iekārtu izmantošana būvlaukuma iekārtošanā, piemēram, ūdenspadevē un elektroapgādē.

Zaļā iepirkuma prasības var tikt pie-mērotas arī pakalpojumu līgumiem, ko slēdz par dokumentācijas izstrādi, pie-mēram, energoauditoru, būvinženieru vai arhitektu, kas veiks dokumentā-cijas izstrādi, atlases kritērijos iespē-jams iekļaut pieredzes kritēriju, dodot priekšroku tiem speciālistiem, kuri var

uzrādīt sertifikātus vai apliecinājumus par mācību kursu beigšanu enerģiju taupošu ēku projektēšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanā, pieslēgšanā. Par iepriekš minēto kri-tēriju iekļaušanu iepirkuma procedūrā tehniskās dokumentācijas vai būvdar-bu sagatavošanas posmā projekta pie-teikumam tiek piešķirti no nulles līdz četriem punktiem.Liepājas domes projektu ietvaros divās no ēkām centrālapkures siltuma enerģija karstā ūdens sagatavošanai aizvietota ar alternatīvu – saules kolektoru.

2. PieredzeProjektu ietvaros realizējamie pasākumi:1) ārējo norobežojošo konstrukciju

siltumnoturības uzlabošanas pa-sākumi – atbilstoši energoaudita pārskatā ietvertajiem norādījumiem un tehniskajiem rādītājiem tiek iz-vēlēts siltumizolācijas materiāls un atbilstošais biezums;

2) pārsegumu siltināšana – bēniņu grīda un pagrabu griesti, kur papil-dus jāizvērtē cauruļvadu tehniskais stāvoklis. Būtisks ir kanalizācijas cauruļvadu tehniskais stāvoklis, jo to bojājuma gadījumā siltumizolā-cijas kārta ir pakļauta samirkšanas riskam;

3) logu, durvju un lūku nomaiņa, renovācija, blīvēšana – svarīgi apzināties, ka logu un durvju ražo-šanas tehnoloģijas strauji attīstās, un desmit gadu laikā, kopš aktīvi tika veikta koka logu nomaiņa uz plastikāta logiem, logu siltum-noturība ir ievērojami pieaugusi.

Ēku renovācijasprocess LatvijāIespējas un ieguvumi (Nobeigums, sākums 22. numurā septembrī)



Papildus arvien zemākiem sil-tumcaurlaidības rādītājiem logu ražotāji piedāvā logos iestrādātas ventilācijas iespējas. Veicot logu nomaiņu, atrisināms arī ventilā-cijas nodrošināšanas jautājums. Jāņem vērā, ka atkarībā no telpu izmantošanas siltumcaurlaidī-bas koeficients var būt zemāks vai augstāks, piemēram, būtiski nodrošināt logus ar zemu siltum-caurlaidības koeficientu slēgtās un apkurināmās telpās, savukārt pag-raba telpās, kur logi apvienoti ar ventilācijas restēm, nav vajadzīgs viszemākais logu siltumcaurlai-dības koeficients, jo šajās telpās ir pat nepieciešama lielāka svaiga gaisa apmaiņa nekā apkurināmā telpā, piemēram, klasē;

4) siltumapgādes sistēmas renovācija, rekonstrukcija, cauruļvadu sil-tumizolēšana – KPFI programmas ietvaros jau novecojušo siltumapgā-des sistēmu iespējams nomainīt pret modernāku un rentablāku, uzstādot plašu funkciju siltummezglu ar sil-tumpadeves regulēšanas iespējām;

5) karstā ūdens apgādes sistēmas re-novācija, rekonstrukcija, cauruļva-du siltumizolēšana;

6) ventilācijas sistēmas renovācija, iz-būve, rekonstrukcija;

7) atjaunojamo enerģijas avotu uzstā-dīšana, pieslēgšana, ja tiek nodroši-nāta siltumapgādes sistēmas pāreja no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem;

8) energoefektīva apgaismojuma uz-stādīšanas izmaksas;

9) renovācijas darbi, strukturālo daļu nomaiņas jeb remontdarbi, kas ne-pieciešami energoefektīvo pasāku-mu īstenošanai.

3. Monitorings Diagrammā atspoguļotie dati parāda renovēto un renovācijas procesā esošo Liepājas pašvaldības ēku siltumener-ģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar iepriekšējo četru gadu vidējo patēriņu attiecīgajos mēnešos. Daļā no ēkām darbi ir procesā, tāpēc datu apkopoša-nas brīdī nav iespējams noteikt precīzu enerģijas ietaupījumu pēc renovācijas. Salīdzinot datus, jāņem vērā dažādās

āra gaisa temperatūras katrā apkures sezonā un nolasītajiem rādītājiem jā-piemēro klimata korekcija. Būtiska ir arī iekštelpu klimata ietekme uz siltu-ma patēriņu, ja veic tā salīdzināšanu pirms un pēc renovācijas. Sabiedris-kajās ēkās ar lielu stikloto platību, zālēm un lielu griestu augstumu pirms renovācijas vērojama zema iekštelpu temperatūra un ļoti liels patēriņš, sa-vukārt pēc renovācijas ir uzlabojies mikroklimats un iespēja nodrošināt augstāku temperatūru iekštelpās, sa-vukārt kopējais siltumenerģijas patēri-ņa samazinājums ir salīdzinoši mazāks nekā ēkās, kurās iekštelpu temperatūra bijusi pietiekama pirms renovācijas.

Energoefektivitāte

PROJEKTU fINANSIāLI ATBALSTA:

Siltumenerģijas ietaupījuma analīzes rezultāti pēc renovācijas būs objektīvi tikai tad, ja tiks gan piemērota klimata korekcija ārgaisa temperatūrai salī-dzināmajā laika periodā, gan izvērtēta iekštelpu gaisa temperatūra.

Signe Kajaka,Kurzemes reģionālās enerģētikas un

attīstības aģentūras valdespriekšsēdētāja, RTU lektore

Enerģijas patēriņa samazinājums pret iepriekšējo četru sezonu vidējo patēriņu.


Būvinženieris Nr. 2� (12. 2011.)Energoefektivitāte

Šā gada 16. novembrī LBS sadarbībā ar Klimata pārmaiņu finanšu instru-mentu (KPFI) Sauriešos organizēja izbraukuma semināru cikla Energo-efektīva un vidi saudzējoša būvniecī-ba – no plānošanas līdz realizācijai ietvaros. LBS – Konsultants projektu

vadītāja Mārīte Puža uz semināru bija uzaicinājusi daudz dažāda profi-la būvspeciālistu, sākot ar būvvalžu, pasūtītāju un beidzot ar būvniecības realizētāju pārstāvjiem. KPFI projek-tu vadītāja Dace Minikoviča bija sa-gādājusi plašu informatīvo materiālu.

Semināra nagla bija LTU lektora Andra Zabrauska vēstījums, ka 2012. gada 1. septembrī stāsies spēkā jaunās pra-sības sadaļā Būvakustika – gan projek-tēšanā, gan būvniecībā – LBN 016-11. Jaunie būvnoteikumi būs saistīti ar ra-žotāju datu korekcijām C un Ctr, kā arī ar normatīvo bāzi Latvijas likumdoša-nā – jauninājumiem apbūves akustikā teritorijām un telpām.Semināra praktisko nodarbību daļā tika demonstrētas dažādu materiālu trokšņa (skaņas) caurlaidības spējas. Uzskatāmi tika pārbaudīta skaņas izolācija divkār-tu triecientrokšņa izolācijas un 100 mm akmens vates slānim. Eksperimenta re-zultāts tādam «sendvičam» bija 20 dB.Iespējams, arhitektiem, būvkonstruk-toriem un materiālu ražotājiem daudz

Teorētiski un praktiski

Akustikas mērījumu stends darbībā.1. Skaņas uztvērējantena. 2. Skaļrunis.

Akustikas pārbaudes stends Knauf laboratorijā.1. Skaņas uztveršanas mikrofoni.2. 20 mm triecientrokšņa izolācijas plātne TP-GP.�. 100 mm akmens vates izolācija.

Klasiskie piemēri mansarda un citu liekto norobežojošo konstrukciju iesegšanai ar Knauf triecientrokšņa izolācijas plātnēm.

No dizaina viedokļa priedes koks ir tīkamāks acij, bet, ja noteicošās ir ugunsdrošības prasības...

Elektrokabeļus un citus vadus ērti ieslēpt sienās un starpsienās. Par to jāvēsta DP.

Perforētās Knauf plātnes izskatās tāpat kā iepriekš, bet mehāniskās un fizikālās īpašības gan mainījušās.

Komunikāciju iestrāde «ventilācijas šahtās». Tās tiek nosegtas ar daudzslāņu Knauf ģipškartona plātnēm.

Daudzslāņu ģipškartona izmantošana šķērssienu un ārsienu konstrukcijām. 1. Daudzslāņu Knauf ģipškartona apšuvums (18+12 mm). 2. Puscietā akmens vate – 50 (70, 100) mm. �. Cietā (puscietā) akmens vate – 50…70 mm. 4. Koka karkass – 100 (150)x100 mm. 5. Ģipškartona (1 vai 2 kārtu) triecienizturīgās plātnes. 6. Metāla profili – 50…100 mm

kas no seminārā prezentētā nebija ne-kāds jaunums, taču kopumā daudziem speciālistiem tas deva jaunas, radošas idejas materiālu izmantojumam turp-mākajā darbā.

Mārtiņš Marģeris PutniņšAutora foto

2

1�

21

1 2 � 4 5 6

āRSIENāM ŠĶĒRSSIENāM



Miniatūra ūdensapgādes sistēma eksperimentiemIekārta atgādina miniatūru ūdensap-gādes sistēmu, tās cauruļvadu kopē-jais garums sasniedz 100 metrus. Tā veidota no trim posmiem, kas ir vieg-li modelējami un demontējami. Pos-

Zinātne

RTUuzstādīta iekārtaūdensapgādes tīkla piesārņojuma modelēšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedrā izstrādāta un uzstādīta ūdens apgādes sistēmas pilot-iekārta, ar kuru var modelēt ūdensapgādes tīkla piesārņojuma situācijas. Iekārta kalpo kā izmēģinājumu poligons, kurā mācīties ātri un efektīvi noteikt piesārņo-juma cēloni un teritoriju ūdensvada avārijas gadījumā, kā arī izveidot efektīvāko piesārņojuma neitralizēšanas metodoloģiju.

mus iespējams saslēgt virknē, kā arī izslēgt jebkuru posmu no ūdens ceļa. Iekārta aprīkota ar tiešsaistes režīma (online) sensoriem un cauruļu virsmas paraugu fragmentiem. Iekārtas darba nodrošināšanai izmanto zemgrīdas ūdens rezervuārus.

Imitē piesārņojumu, lai mācītosAr iekārtas palīdzību zinātnieki iz-strādā:• ātrus un precīzus paņēmienus, lai

noteiktu, ar ko ir piesārņots ūdens; • metodes ūdensapgādes sistēmā no-

nākušā piesārņojuma izplatības te-ritorijas noteikšanai;

• metodes ūdensapgādes sistēmas attīrīšanai no mikroorganismiem, ķimikālijām, radioaktīvām vielām.

Modelējot piesārņojuma izplatīšanos ūdensapgādes sistēmā, var imitēt reālas ūdens piesārņojuma situācijas. Tas pa-līdz izstrādāt pareizu ūdens piesārņoju-ma ierobežošanas stratēģiju. Atsevišķi iekārtas posmi tiek izmantoti arī ekspe-rimentiem, kas paredzēti piesārņojuma neitralizēšanai.

Tīrs ūdens – pasaules zinātnieku izaicinājumsIzmantojot iekārtu, trīs RTU doktoran-ti izstrādā doktora disertācijas, kuru mērķis ir izveidot vadlīnijas patogēnu izplatīšanās modelēšanai cauruļvados, kā arī metodi ūdensvada tīkla sistēmas attīrīšanai no Sibīrijas mēra sporām.

Savukārt vasarā ar iekārtu strādāja pēt-niece no Portugāles, kas pētīja, kā attī-rīt ar pesticīdiem piesārņotu ūdeni. RTU iekārta izstrādāta Eiropas Savie-nības 7. ietvarprogrammas terorisma apkarošanas projekta SecurEau ietva-ros, kurā kopumā strādā septiņu valstu zinātnieki. Eksperimentālā laboratori-jas iekārta nepieciešama pētījumiem, kuru mērķis ir novērst sekas, kādas var radīt teroristu uzbrukums pilsētas ūdensvadam.

Kontaktinformācija:RTU Ūdens inženierijasun tehnoloģijas katedraRīgā, Āzenes ielā 16/20

Tālr. 67089387E-pasts: [email protected]

Publikācija veidota sadarbībā arRīgas Tehniskās universitātes žurnālu

Jaunais Inženierishttp://www.rtu.lv/mediji

Vizualizācija no Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras arhīva

Eduarda Lapsas foto

Iekārta atgādina miniatūruūdensapgādes sistēmu.

Ar iekārtas palīdzību var imitēt reālas ūdens piesārņojuma situācijas.

Zinātnieki pēta, kā konstatēt, ierobežot un novērst ūdensvada piesārņojumu.



Firmas Uppe Deutschland Gmbh spe-cifika ir publisko ēku stikla konstruk-ciju projektēšana, izgatavošana un montāža. Darbam viņi izmanto Schuko firmas profilus; konstrukcijas izgatavo un montē Vācijā.Firmā praksi apgūst ERASMUS studen-ti Ruslans Pjaternevs un Mārtiņš Mui-tinieks. Ruslans strādā projektēšanas birojā Hannoverē un piedalās bērnudār-za stikloto konstrukciju projektēšanā. 17. oktobrī sākās šo konstrukciju montā-ža. Objekts atrodas Esenē. Mārtiņš pie-

Izglītība

ERASMUS studenti Vācijā, Nīderlandē, Francijā

dalās stikloto interjera elementu dizaina izstrādes un montāžas darbos tirdznie-cības centrā Ratio Land Baunatal, kas atrodas Baunatalā, 15 kilometrus no Ka-seles. Studenti prakses laikā apgūst reā-liem būvdarbiem nepieciešamās prasmes un kompetences. Darbs notiek komandā, komunicējot un piedaloties iknedēļas būvobjekta vadības kopsapulcēs. LLU delegācija iepazinās ar senākās un modernās arhitektūras objektiem: Struc-tural Reconstruction of Herkuless and Trumpet Angels monument (izmaksas

20,1 miljons eiro) Kaselē; ar bankas stik-la konstrukcijām Hannoverē, Herenhoi-seres muižas rekonstrukciju, veco rāts-namu ar izbūvētu skatu torni, apskatīja Hannoveres maketus dažādos vēstures periodos, ieskaitot 1945. gada drupas.ERASMUS studente Rūta Ikauniece, kura mācās 5. kursā, praksi apgūst firmā Witteveen+ Boss Deventerā, Nīderlan-dē, kur viņa ir projekta vadītāja. Rūta pastāstīja, ka šai firmai ir filiāles visā pasaulē: Eiropā, Kazahstanā, Indonē-zijā, Ķīnā un citur; tā ieņem 10. vietu ražošanas apjoma ziņā starp Eiropas būvfirmām. Firmas specifika ir projek-tēšana, konsultēšana un būvniecība – tās speciālisti būvē tiltus, tuneļus, ostas. Witteveen+ Boss veic arī personāla kvalifikācijas celšanu, organizē kursus, pieaicinot vieslektorus – ekspertus no universitātēm un ražošanas. Firma pie-dalās Daugavas ziemeļu pārvada tuneļa konkursa projekta izstrādē, strādā arī pie transporta kustības rekonstrukcijas projekta Rīgā. Studente Rūta Ikauniece strādā pie tuneļa izbūves projekta. Pa-pildus viņa apgūst teorētiskās zināšanas par tuneļu un atbalsta sienu projektē-šanu, iepazīstas ar grunts inženierģeo-loģiskās izpētes noteikšanas metodēm Latvijā un Eiropā. Viņas darbs saistīts ar atbalsta sienu aprēķināšanu, konstruēša-nu un tehniski ekonomisko izvērtēšanu projekta dokumentācijas izstrādē. «Deventerā iepazināmies arī ar smaku noteikšanas un izvērtēšanas laboratori-ju, kas izveidota pie minētās būvfirmas un ir viena no kādām sešām šāda vei-da laboratorijām Eiropā. Piedalījāmies smaku noteikšanā un degunu jūtīguma

testēšanā. Smakas nepieciešams no-teikt, lai izvērtētu projektu ietekmi uz vidi,» stāsta LLU asociētā profesore Silvija Štrausa.Parīzē delegācija tikās ar 5. kursa stu-dentu Robertu Rapšu, kurš savu praksi aizvada būvfirmā Leon Grosse. Viņa uzdevums ir rekonstruēt publisko ēku, kas sākotnēji bijusi septiņstāvu dzelzs-betona autostāvvieta, ko pārbūvē par banku ar diviem pazemes stāviem au-tomašīnu stāvvietām. Pašlaik notiek daļēja demontāža, jo no viena ēkas ap-joma paredzēts izveidot piecus bankas apjomus ar iekšējiem pagalmiem. Ro-berts ir viens no būvdarbu vadītājiem, atbild par darba drošību, rasē objekta griezumus, mezglus, rēķina slodzes, seko demontāžas darbiem.«Mums bija iespēja iepazīties ar dar-bu norisi visos septiņos stāvos, vērot dzelzsbetona siju un plātņu demontāžu, pirmā pazemes stāva izbūvi. Daļa no esošajām konstrukcijām tiks atstātas, tikai pastiprinātas. Mūsu students Roberts Rapšs fran-ču valodu apguvis pašmācības ceļā, mērķtiecīgi sevi gatavojis darbam starptautiskā komandā, jo jau vairākus gadus vasarās viņš strādāja būvlau-kumos Francijas dienvidos, kur veica vienkāršus darbus. Profesionālā prak-sē viņš nokļuva, pateicoties labam CV. Puisis nebaidās uzņemties atbildību. Praksē Roberts izmanto un papildina teorētiskās zināšanas, jo objektā tās ir nepieciešamas augstā līmenī,» stāsta Silvija Štrausa.

Sandras Gustas foto

Laikā no 2011. gada 9. līdz 16. oktobrim LBS biedri Jānis Kreilis, Guntis Ander-sons, Silvija Štrausa, Maija Žodziņa un Sandra Gusta devās ERASMUS finansē-tā komandējumā. Brauciena mērķis bija apmeklēt LLU LIF būvniecības studiju programmas 5. kursa studentus, kuri atrodas pirmsdiploma ražošanas praksē Vācijā, Nīderlandē un Francijā.

54 Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv

Ir jānovērtē, tikai praksē tas notiek ļoti reti, jo šis standarts pats par sevi nekā-das prasības logiem neizvirza. Tas no-zīmē – ja kāds vēlas panākt kādu atbil-stību šim standartam, vispirms jāizvirza konkrētas prasības atbilstoši tam un tikai tam. Prasība nedrīkst būt vispārī-ga, teiksim, «labs un kvalitatīvs logs». Standarts konkretizē 22 logu veiktspējas (izpildījuma) raksturlielumus un piecas speciālās prasības. Tas nozīmē, ka atka-rībā no loga/ārdurvju atrašanās vietas un nepieciešamajām kalpošanas īpašībām tās ir JĀPROT noformulēt un izvirzīt atbilstoši šim standartam. Tikai tad, ja projektā tās ir šādi noformulētas, vēlāk būvē tās ir iespējams realizēt atbilstoši šim standartam. Te nu mēs nonākam pie nākamā punkta – atbilstoši šim standar-tam JĀPROT gan izvēlēties, gan novēr-tēt faktisko logu/ārdurvju konstrukciju atbilstību izvirzītajiem veiktspējas rak-sturlielumiem.Faktiski neviena institūcija – ne izglītī-bas, ne sertificēšanas sistēma – ne pro-jektētājiem, ne atbildīgajiem būvdarbu vadītājiem neuzliek par pienākumu zi-nāt šo standartu, kā arī visas darbības saistībā ar logiem/ārdurvīm veikt tikai un vienīgi atbilstoši šim standartam. Rezultātu mēs redzam ik dienas, jo šajā jomā valda ķīselis, nevis standartam pakārtotas darbības. Situācija nemainī-

Tehnoloģijas

Logi: nacionālās prasības un atbilstība tām

sies, kamēr no projektētājiem, būvdarbu vadītājiem, būvuzraugiem un eksper-tiem netiks prasīta nopietna atbildība par šādu nezināšanu, kamēr projekti, kas neatbilst prasībām, netiks atzīti par nekvalitatīviem/nepilnīgiem un atdoti atpakaļ projektētājiem. Lielākajā daļā ES valstu atbilstoši šim standartam ir noteiktas minimālās na-cionālās prasības, kas pārsvarā arī regu-lē dažus būtiskākos logu/ārdurvju rak-sturlielumus un to vērtības, kuras katrā individuālajā gadījumā būtu obligāti jānodrošina.Pie mums šādu standartam atbilstošu «nacionālo prasību» logiem nav! Mē-ģinājumi par tādām uzskatīt dažas eso-šajos Latvijas Būvnormatīvos, LBN 002-01 («siltuma caurlaidība», «gaisa caurlaidība») vai LBN 006-00 («vēja slodžu izturība», «akustika») minētās prasības agrāk vai vēlāk atdursies pret problēmu, ka tās ir realizējamas tikai saistībā ar projektu. Bet kura no pu-sēm (pasūtītājs vai logu piegādātājs) ir atbildīga par LBN 002-01 logu siltuma caurlaidības prasības izpildi, ja projekts par to «klusē», kā arī individuālas logu/ārdurvju nomaiņas vai «vienkāršotās re-novācijas» gadījumā? LBN nav minēta konkrēta minimālā vērtība, bet noteik-šanas princips, kas ietver koeficientu K, kur galīgā vērtība ir atkarīga gan no

konkrētās vietas klimata, gan konkrēta-jā telpā nodrošināmās temperatūras. Šie mēģinājumi «pievilkt» LBN kā «nacio-nālās prasības logiem» tāpat neko labu šai nozarei nevar dot, jo tajos ietvertās prasības jau ir novecojušas.Mūsu kaimiņiem Lietuvā šādas prasības ir (dažas pat klaji nepārdomātas), sa-vukārt Igaunijā nav. Vai tāpēc Igaunijā situācija logu nozarē būtu sliktāka nekā pie mums? Nebūt ne! Tātad galvenais nav atkal radīt jaunu normatīvu. Visu nosaka būvniecības dalībnieku atbildī-ba. Vienīgi, kā to panākt – ar represīvām metodēm vai brīvprātīgi? Projektu un realizācijas KVALITĀTE ir izšķiroša ne tikai logu/ārdurvju nozarei, tā ir kri-tiska visai energoefektīvās būvniecības nozarei. Tur neiztikt bez EN un citu val-stu būvniecības atbilstības novērtēšanas principiem. Patlaban var vienīgi cerēt, ka absurdās prasības par «siltajiem», «zaļajiem», «elpojošajiem», «trīsstik-lu» un «desmitkameru» logiem aizstās profesionālas prasības atbilstoši logu un citiem standartiem. Protams, īpaši sil-tumcaurlaidības ziņā. Tāpat būtu jābūt arī kādai valstiskai nozares attīstības vīzijai, kā tas ir citās ES valstīs, kur ir skaidrs, ka no 2012. gada Uw jābūt zem 1,1 W/m2K, no 2015. gada – zem 1,0 W/m2K un tā līdz 2018.–2020. gadam, kad visā ES jaunbūvju logiem Uw jābūt zem 0,8 W/m2K. Izskatās, ka mums jā-gatavojas lēcienam no 1,8 W/m2K uz 0,8 W/m2K.Jaunajā gadā tikai siltus un gaišus logus!

Atis Jumiķis, SIA Rehau tehniskais konsultants

Latvijā, tāpat kā visās citās ES dalībvalstīs, logu atbilstība obligāti ir jānovērtē atbilstoši LVS EN 14351-1:2006+A1:2010 Logi un durvis. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi. 1. daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez uguns-izturības un/vai dūmu necaurlaidības raksturlielumiem.

56 Latvijas Būvinženieru savienība


Būvinženieris Nr. 2� (12. 2011.)Tehnoloģijas

Objekts: daudzstāvu dzīvojamā ēka Antonijas ielā 16a, Rīgā. Pasūtītājs: SIA Larix Property. Ģenerāluzņēmējs: SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG.Žurnāla Būvinženieris iepriekšējā nu-murā aplūkojām šā nama fasādes sil-tināšanas metodi ar Paroc. Savukārt starpsienu būvniecībā tika izmantots cits inovatīvs materiāls. Pasūtītājs kopā

ar būvuzraugu ēkas dzīvokļu apdari no-lēma veikt pēc Knauf tehnoloģijas, iz-mantojot gan ģipškartona plāksnes, gan minerālvati un citus palīgmateriālus.Knauf ECOSE minerālvate sienu aiz-pildīšanai tika izvēlēta tās ekoloģisko īpašību dēļ, jo tas ir videi draudzīgs jaunās paaudzes materiāls, kas nesatur formaldehīdus un citas kaitīgās vielas.

Moderni un efektīvi

Materiāls ir viegli iestrādājams un uz-labo gaisa kvalitāti telpās. Objektā tika izmantota 60, 40 un 20 mm bieza TI140 decibelu Knauf ECOSE minerālvate. Ar šo materiālu tika aizpildītas starpsienas, un tas tika izmantots papildus skaņas izolācijas nodrošināšanai starp dzīvok-ļiem, kā arī papildus skaņas izolācijai starp dzīvokļu griestu pārsegumiem. Tādējādi par sešiem līdz astoņiem dB izdevās uzlabot trokšņu līmeņa rādītājus starp diviem blakus esošiem dzīvokļiem salīdzinājumā ar LBN 016-03 Būvakus-tika noteiktajiem normatīviem.

Andrejs Trabo, SIA Larix Property

Autora foto

62 Latvijas Būvinženieru savienība

• Pirmais Nord Stream cauruļvads ir nodots ekspluatācijā 2011. gada 8. novembrī. Otro cauruļvadu pabeigs 2012. gada nogalē.

• Vides monitoringa rezultāti par cauruļvada ietekmi uz vidi atbilst pirms būvniecības veik-tajam ietekmes uz vidi novērtējumam.

• 2010. gadā Nord Stream saņēma prestižo Vā-cijas Loģistikas asociācijas balvu par izstrādāto zaļās loģistikas koncepciju.

Nord Stream dabasgāzes cauruļvads ir aptuveni 1224 kilometrus garš un sastāv no diviem paralēliem cauruļ-vadiem. Abus cauruļvadus veidos vairāk nekā 200 000 ar betona kārtu pārklātu cauruļu. To ražošana, pārklāšana ar betonu, uzglabāšana un nogādāšana uz cauruļvadu ieguldīšanas kuģiem ir daļa no Nord Stream izstrādātās loģistikas ķēdes. Pirms būvniecības uzsākšanas divas trešdaļas no būvniecībai nepieciešamajām caurulēm jau

Nord Stream:

ilgtermiņa risinājums Eiropas enerģētikas drošībaiatradās piecās stratēģiski izvēlētās Baltijas jūras ostās, kas ir daļa no īsu transportēšanas maršrutu stratēģijas, paredzot transportēšanu ar kuģiem un vilcieniem. Šī koncepcija kopā ar videi draudzīgu transportēšanu ļāva samazināt CO2 patēriņu par aptuveni 200 000 tonnām.Cauruļvada maršruts Baltijas jūrā izveidots, balstoties uz alternatīvo maršrutu izpēti, kas notika laikā no 1997. līdz 1999. gadam un ļāva secināt, ka cauruļvada maršruts pa Baltijas jūru ir piemērotākais gāzes transportēšanas veids. Piemēram, sauszemes cauruļvadam ir nepiecieša-mas vairākas kompresijas stacijas, savukārt Nord Stream zemūdens cauruļvadam tādas nav nepieciešamas, līdz ar to tiek nodrošināta mazāka CO2 izmešu emisija un mazākas ekspluatācijas izmaksas.

Sarmīte Žumbure, Nord Stream sabiedrisko attiecību konsultante

Augstas kvalitātes virsmas aizsardzības sistēma (VAS)ēku fasādēm, inženierbūvēm un konstrukcijām

Vācu kompānija MC-Bauchemie ir ra-dījusi modernu VAS (krāsojumu), kas nodrošina ilglaicīgu un daudzpusīgu būvkonstrukciju aizsardzību. VAS gal-venais mērķis ir aizsargāt celtņu struktū-ras no agresīvas vides ietekmes. Prasības šādām sistēmām ir noteiktas starptautis-kos noteikumos: UV noturība, kapilārā ūdens absorbcija, saķere ar virsmas pa-matni, krāsu dažādība, kā arī pretestība pret ūdens tvaikiem un oglekļa dioksīdu.

Inovatīvas virsmas aizsardzībassistēmasMC-Bauchemie pētniecības mērķis ir piedāvāt jaunu krāsojumu, jaunu VAS, kas nodrošina visaptverošu aizsardzību, garantējot ēku konstrukciju ilgu funk-cionalitāti un estētiku.Emcephob NanoPerm P ir jaunas paau-dzes VAS (krāsojums). Pigmentēts, uz ūdens bāzes, organisku silikonu modifi-cēts poliuretāna akrilāts, kura ražošanas pamatā ir nanotehnoloģijas. Materiāla tehniskie raksturlielumi ir unikāli, un produkts piedāvā lielāku aizsardzību nekā vairākums VAS. Vairāk, nekā prasīts…Emcephob NanoPerm P difūzijas pre-testība pret oglekļa dioksīdu ir lielāka nekā 3600 m (normatīvu prasības >50 m). Tāpēc materiāls maksimāli samazina karbonizācijas procesu.Izturība pret ūdens tvaiku difūziju ir tikai 1,2 m (normatīvu prasības <4 m). Tādējādi difūzijas spējas ēku konstruk-cijās pilnībā saglabājas.

Tomēr Emcephob NanoPerm P piedāvā vairāk. Atšķirībā no standarta sistēmām aizsargkārta veidojas nevis žūšanas procesā, bet gan ķīmiskā (nanolīmeņa) reakcijā, tādējādi veidojas noturīgs, ne-dilstošs, nesarūkošs un skrāpējumu no-turīgs virsmas pārklājums, kas ilgstoši pasargā pret mitrumu, sūnām un aļģēm. Papildus tam virsma ir noturīga pret šķī-dinātājiem, kam pateicoties daudzreiz var viegli notīrīt grafiti, izmantojot Em-cephob Basic Cleaner.Emcephob NanoPerm P ir hidrofo-bisks, tāpēc arī ūdens necaurlaidīgs un mitrumu atgrūdošs, kas padara to derīgu lietošanai mitrā vidē. Materiāls ir sala noturīgs, kā arī sertificēts ar B1 uguns izturību, tāpēc izmantojams projektos ar paaugstinātas uguns noturības prasībām un agresīvās vidēs (piemēram, tuneļos un uz tiltiem). Pateicoties minētajiem argumentiem, MC-Bauchemie radītā virsmas aizsar-dzības sistēma ir izmantojama daudz plašāk nekā parastie virsmu krāsojumi.

Toms Glūdiņš,MC-Bauchemie pārstāvis Latvijā

Tālr. 29211945 [email protected]

UAB MC-BauchemieVeiverių g. 150, Kaunas, LT-46391

Tālr. +370 37352224Fakss: +370 37352097

www.mc-bauchemie.com

Nākamajā numurā

Energoefektivitāte un ainavu arhitektūraĒku siltumenerģijas zudumi un ūdens graujošā ietekmeRisinājumi lielpaneļu ēkām

Būves Nīderlandē


atbalstām likteņdārzu būves daugavpilī projektēšanas ... · marka rotko mākslas centrs 32...

Documents