darba tirgus attīstības tendences un augstākā izglītība

Darba tirgus attīstības tendences un augstākā izglītība

LDDK un AIP tikšanās 12.01.2006.

No Augstskolu likuma:

70.pants. Augstākās izglītības padomes pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas

4) prognozē valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē;

2) izstrādā ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā;

LDDK un AIP intereses ir līdzīgas:Tās abas ir ieinteresētas, lai augstākās izglītības sistēma darbotos atbilstoši

darba tirgus vajadzībām

3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolas var īstenot studiju programmas šādās izglītības tematiskajās grupās:1) izglītība;2) humanitārās zinātnes un māksla;3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;4) dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;6) lauksaimniecība;7) veselības aprūpe un sociālā labklājība;8) pakalpojumi.

No Augstskolu likuma:

Valsts budžeta līdzekļi (budžeta studiju vietas) tiek sadalītas šādās tematiskās grupās, bet finansējums tiek rēķināts tematiskajās jomās, katrai no tām nosakot

savu studiju izmaksu koeficientu.

130693

126756118845

110500

10127089510

76620

6494856187

46696392603750041900

46300

46000

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

90/9

191

/92

92/9

393

/94

94/9

595

/96

96/9

797

/98

98/9

999

/00

00/0

1

01/2

002

02/2

003

03/2

004

04/2

005

Studējošo skaita dinamika Latvijā 1990./91.-2004./2005.ak.g.

IZM 2004

Latvijai raksturīgs pēdējos desmit gados ir bijis raksturīgs straujš studentu skaita pieaugums, kā rezultātā, rēķinot uz 10 000 iedzīvotāju, pie mums ir otrs lielākais studējošo skaits pasaulē. To, galvenokārt ir noteikuši sekojoši faktori: • Tautsaimniecības struktūras izmaiņu rezultātā lielam skaitam

iedzīvotāju nācās atgriezties augstskolas solā, lai iegūtu jaunajai situācijai atbilstošu izglītību;

• Mainoties situācijai darba tirgū, profesionālās izglītības sistēma nebija gatava atbilstošām pārmaiņām, rezultātā samazinājās iedzīvotāju interese par mācībām arodskolās, un pēc vidusskolas absolvēšanas lielāks skaits jauniešu uzsāka studijas;

• Sociāli ekonomiskas nedrošības apstākļos gan studijas augstskolā, gan diploms iedzīvotāju acīs palielina iespējas atrast savām interesēm atbilstošāku darbu;

• Ir izveidota vairāku pakāpju augstākās izglītības sistēma, rezultātā aizvien lielāks skaits iedzīvotāju vēlas iegūt maģistra grādu un atsāk studijas.

Minētie faktori arī nākotnē Latvijā noteiks augstu studējošo īpatsvaru.

3067430810

32191

32988338133251032757

313243073831020

636056349159545

5534152948

45472

2025711696

35497

26285

3641432321

2710922171

1450911528

8366

3112 44396595

0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

70000

1995

/96

96/9

797

/98

98/9

999

/00

00/0

1

01/2

002

02/2

003

03/2

004

04/2

005

Studentu skaits valsts budžeta finansētajās studiju vietās

Studentu skaits maksas studijās valsts augstskolās

Studentu skaits juridisko personu dibinātajās augstskolās

Studējošo skaits valsts budžeta finansētajās studiju vietās un maksas studijās1995./96.-2004./2005.ak.g.

77%76%73%70%67%64%

44%

32%

57%

51%

23%24%27%30%33%

36%

43%49%

56%68%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

1995

/96

96/9

797

/98

98/9

999

/00

00/0

1

01/2

002

02/2

003

03/2

004

04/2

005

Maksasstudenti

Budžetastudenti

Studējošo skaita īpatsvara izmaiņas valsts budžeta finansētajās studiju vietās un maksas studijās 1995./96.-2004./2005.ak.g.

Pēdējās desmitgades laikā būtiski mainījusies attiecība starp budžeta un maksas studentu skaitu:

• Būtiski nemainoties budžeta vietu skaitam, bet pieaugot maksas studentu skaitam, budžeta studentu īpatsvars samazinājies trīs reizes

• Tā kā jau šobrīd Latvijā ir salīdzinoši augsts finansējums izglītībai salīdzinājumā ar IKP, nav pamata domāt, ka nākotnē varētu būtiski pieaugt valsts finansēto studiju vietu skaits

• Visu saspringto situāciju ievērojami atslogo valsts garantētie studiju kredīti

5.3. Valsts budžeta finansēto studentu skaita izmaiņasizglītības tematiskajās grupās 1999./00.-2004./05.ak.g.

Nr.p.k.

Izglītības tematiskā grupa 00./01.

01./02.

02./03.

03./04.

04./05.

1. Izglītība 5990 5152 4661 4011 3426

2. Humanitārās zinātnes un māksla

3089 3304 3379 3852 3797

3. Sociālās zinātnes, komerczin., ties.

8974 8523 7716 7111 6379

4. Dabas zin., matem., inform.tehnol.

4317 4700 3145 3422 4370

5. Inženierzinātnes, ražoš. un būvn.

7018 6925 8852 8690 6709

6. Lauksaimniecība 866 848 830 808 676

7. Veselības aprūpe un sociālā labkl.

1537 1715 2078 1786 3504

8. Pakalpojumi 2022 1821 1530 1264 1813

KOPĀ 33813 32988 32191 30944 30674

IZM 2004

Tematisko grupu īpatsvara izmaiņas (budžeta vietas)

0.00

5.00

10.00

15.00

20.00

25.00

30.00

Izglītī

ba

Human

itārā

s zinā

tnes

un m

āksla

Sociāl

ās zi

nātne

s, ko

mercz

in., ti

es.

Dabas

zin.,

mate

m., i

nform

.tehn

ol.

Inže

nierz

inātne

s, ra

žoš.

un bū

vn.

Lauk

saim

niecīb

a

Veselī

bas a

prūp

e un

sociā

lā lab

kl.

Pakalp

ojumi

Te

ma

tis

ko

gru

pu

īp

ats

va

rs (

%)

00./01.

01./02.

02./03.

03./04.

04./05.

Pēc IZM datiem

5.3.1. Maksas studentu skaita izmaiņasizglītības tematiskajās grupās 1999./00.-2004./05.ak.g.

Nr.p.k.

Izglītības tematiskā grupa 00./01.

01./02.

02./03.

03./04.

04./05.

1. Izglītība 12490 12766 13418 14592 14122


3842 4463 4801 5276 5054


42300 48517 54946 60994 65144


2008 3069 3189 3303 2864


3293 4512 5248 5878 5323



1554 2225 2090 2543 2684

8. Pakalpojumi 1041 783 1684 1961 3601

KOPĀ 67457 77512 86654 95812 100019

Tematiskogrupu īpatsvara izmaiņas (maksas studiju vietas)

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

Izglītība Humanitārāszinātnes un māksla

Sociālās zinātnes,komerczin., ties.

Dabas zin., matem.,

inform.tehnol.

Inženierzinātnes,ražoš. un būvn.

Lauksaimniecība Veselības aprūpeun sociālā labkl.

Pakalpojumi

00./01.

01./02.

02./03.

03./04.

04./05.

Pēdējos gados sadalījumā starp augstākās izglītības tematiskajām grupām vērojamas sekojošas tendences:

• Maksas studijās izmaiņas studiju programmu sadalījumā ir bijušas salīdzinoši niecīgas: neliels pieaugums sociālajās zinātnēs un kritums izglītības zinātnēs;

• Budžeta studiju vietās vērojams ievērojams būtisks īpatsvara samazinājums izglītībā un sociālajās zinātnēs, bet kāpums humanitārajās un inženierzinātnēs;

• Izprast šos procesus traucē statistiskas dabas problēmas; pēdējā gadā mainīta metodika, pieskaitot arī koledžu studentus, kas kopumā rada šķietamu pieaugumu veselības aprūpes specialitātēs;

Studiju izmaksu koeficienti pa izglītības tematiskajām jomāmN.p.k.

Izglītības tematiskā joma Optimālā vērtība

Minimālā vērtība

1. Tieslietu zinātnes 1.1 1.0

2. Humanitārās, sociālās, informācijas un saskarsmes zinātnes, uzņēmējdarbība un administrēšana

1.4 1,0

3. Skolotāju izglītība un izglītības zinātnes 1.7 1.1

4. Personīgie pakalpojumi, transporta pakalpojumi, vides aizsardzība 1.8 1.1

5. Arhitektūra un būvniecība 2.2 1.3

6. Datorzinātnes, matemātika un statistika 2.5 1.5

7. Inženierzinātnes 2.9 1.7

8. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība, izgatavošana un pārstrāde, sporta darba organizācija un vadība

2.7 1.8

9. Dzīvās dabas zinātnes, fizikas un ķīmijas zinātnes 3.2 1.9

10. Māksla, mūzika un horeogrāfija 3.5 2.8

11. Farmācija, veselības aprūpe un sociālā aprūpe 3.5 3.0

12. Veterinārija 3.5 3.1

13. Ārstniecība 4.0 3.5

14. Civilā drošība 4.2 2.7

15. Zobārstniecība 5.1 4.4

16. Militārā aizsardzība 6.0 6.0

Valsts budžeta finasējuma sadalījums pa izglītības tematiskām grupām (2003.gadā 33.1 miljoni Ls)

Izglītība7% Humanitārās

zinātnes un māksla9%

Sociālās zinātnes, komerczin., ties.

12%

Dabas zin., matem., inform.tehnol.

14%Inženierzinātnes, ražoš. un būvn.

22%

Lauksaimniecība3%

Veselības aprūpe un sociālā labkl.

24%

Pakalpojumi9%

Novērtējums, balstoties uz IZM datiem

Valsts budžeta finansējuma sadalījums dažādu tematisko grupu studiju programmām tiek noteikts atbilstoši koeficientu sistēmai

• Nominālo koeficientu vietā tiek lietoti minimālie, kā rezultātā valsts augstākās izglītības sistēmā hroniski trūkst resursu attīstībai, problēmu vēl vairāk padziļina vēlme uzņemt iespējami lielu maksas studentu skaitu, to panākot ar dempinga palīdzību.

• Neskaidrība ar koledžu studiju vietu skaitu, kā arī tematisko jomu neatbilstība tematiskajām grupām nedod iespēju precīzi novērtēt finansējuma sadalījumu starp tematiskajām grupām, tomēr ar lielu ticamības pakāpi var teikt, ka lielākā daļa no valsts budžeta finansējuma tiek novirzīta inženieru specialitātēm.

Tas, ka jau ilgstoši novirzot ievērojamu daļu no valsts budžeta finansējumainženieru izglītošanai, tomēr nākas sadurties ar ļoti asu šo speciālistutrūkumu, liecina par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt valsts finansējuma

izlietojuma efektivitāti, it īpaši šīs tematiskās grupas studiju programmās.

13.0%

5.2%

13.4%

6.8%

5.5%

4.7%

4.1%

1.5%

4.1%

1.1%

6.4%

7.5%

11.1%

49.6%

5.9%

9.2%

54.7%

0.9%

4.0%

5.8%

5.4%

7.6%

17.3%

54.9%

0% 20% 40% 60%

1.gadā imatr.studenti

Studenti kopā

Absolventi

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

Izglītība

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

Humanitārās zinātnes un māksla

Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas

Veselības aprūpe un sociālā labklājība

Pakalpojumi

Lauksaimniecība

Studentu sadalījums pa izglītības tematiskajām

grupām 2004./2005.ak.g.

IZM 2004

OECD pieņemtā klasifikācija

1 Education

2 Humanities and arts

3 Social sciences, business and law

4 Services

5 Engineering, manufacturing and construction

6 Agriculture

7 Health and welfare

8 Life sciences

9 Physical sciences

10 Mathematics and statistics

11 Computing

12 Not known or unspecified

Latvijā pieņemtā klasifikācija izglītībā atbilstoši OECD

OECD

1 Izglītība 1

2 Humanitārās zinātnes un māksla 2

3 Sociālās zinātnes, komerczin., ties. 3

4 Dabas zin., matem., inform.tehnol. 8;9;10;11

5 Inženierzinātnes, ražoš. un būvn. 5

6 Lauksaimniecība 6

7 Veselības aprūpe un sociālā labkl. 7

8 Pakalpojumi 4

Latvijā izvēlētā augstākās izglītības programmu klasifikācijas sistēma atšķiras no OECD lietotās,

kas apgrūtina to salīdzināšanu

• Būtiskākā problēma šajā ziņā Latvijā ir vēlme apvienot matemātiku, dabas zinātnes un datortehnoloģijas vienā tematiskajā grupā, kas nedod iespējas izvērtēt tendences katrā virzienā atsevišķi. No šāda viedokļa būtu lietderīgi izvērtēt izvēlētā tematisko grupu iedalījuma lietderību.

• Salīdzinot situāciju Latvijā ar OECD valstīm, varam aplūkot sadalījumu pa tematiskajām grupām dažādu valstu augstskolu absolventiem.

5.3.2. Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo personu skaita izmaiņasizglītības tematiskajās grupās 1998./99.-2003./04.ak.g.

Nr.p.k.

Izglītības tematiskā grupa 99./00. 00./01. 01./02. 02./03. 03./04.

1. Izglītība 3902 3994 3882 3672 4130


1082 1169 1213 1358 1388


6320 11576 9601 11236 13117


943 987 750 881 1294


1488 1486 1879 1980 1817



523 446 631 792 950

8. Pakalpojumi 582 515 800 669 970

KOPĀ 15002 20308 18945 20762 23877

Absolventu sadalījums pa astoņām ilzglītības jomām

Latvija (abs.)

Latvija (1.k) Austrija Čehija Dānija Somija Vācija Īrija Japāna Koreja ASV

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 54.9 49.6 38 28.7 23.5 24 27.4 30.8 36.8 22.3 41.4

Izglītība 17.3 11.1 10.8 18.3 12.3 6.8 8 9.3 5.8 5.2 13.2

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 7.6 13 18 13.2 8.9 21.6 17.6 7.7 21.2 27.4 6.3

Humanitārās zinātnes un māksla 5.8 7.5 11.4 8.2 14.4 11.4 14.7 14.7 18.2 21.4 14.4

Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 5.4 5.9 10 12.7 7 7.4 14.4 18.2 4.7 11 10.4

Veselības aprūpe un sociālā labklājība 4 6.4 7.2 10 30.7 22.4 15.2 11.2 5.7 7.1 9.6

Pakalpojumi 4.1 5.2 1.8 2.4 1.9 4.1 1.8 1 1.8 2.9 3.5

Lauksaimniecība 0.9 1.1 2.5 3.6 1.5 2.2 1.9 1.2 3.3 2.6 2.3

Pēc OECD 2004 un IZM 2004

Tendences augstākās izglītības struktūrā salīdzinājumā ar OECD vidējiem rādītājiem (%)

0

10

20

30

40

50

60

Sociālās zinātnes,komerczinības un

tiesības

Izglītība Inženierzinātnes,ražošana unbūvniecība

Humanitārāszinātnes un māksla

Dabas zinātnes,matemātika uninformācijastehnoloģijas

Veselības aprūpeun sociālālabklājība

Pakalpojumi Lauksaimniecība

Latvija (abs.)

Latvija (1.k)

OECD vid

Latvijas un atsevišķu OECD valstu augstskolu absolventu sadalījuma pa augstākās izglītības

tematiskajām grupām salīdzinājums

• Aplūkojot šo sadalījumu absolventiem un pirmā kursa studentiem, ir iespējams novērtēt tendences šajā jomā pēdējo četru, piecu gadu laikā

• Piecu gadu tendence parāda, ka kopumā valsts politika augstākajā izglītībā ir vērsta uz to, lai Latvijas augstākās izglītības struktūra tuvotos vidējiem OECD rādītājiem.

• Attiecībā uz sociālām zinātnēm valsts finansēto studiju vietu īpatsvars ir mazāks kā vidēji OECD valstīs, taču to kompensē lielais par saviem līdzekļiem studējošo skaits

Figure 1 Number of doctoral degrees in the Nordic and Baltic countries in 1990, 1996, and 2002/2003

90

90

90

9090 90

969696

96

96

9696

03

03

03

03

03

02

03

0

500

1000

1500

2000

2500

Denmark Finland Norw ay Sw eden Estonia Latvia Lithuania

Number

Iceland is not included (only a few doctoral degrees have been aw arded).Doctoral degrees in Estonia in 1990 have not been recorded.

Source: NORBAL

Jau ilgstoši nav atrisināti doktora līmeņa studiju programmu attīstības jautājumi, patreizējā situācija nopietni apdraud augstākās izglītības attīstību Latvijā.

• Salīdzinoši lielais doktorantūras studentu skaits un vairāku miljonu lielais ikgadējais valsts budžeta finansējums nav devis vēlamo efektu, Latvija doktoru grādu ieguvušo skaita ziņā ir vienā no pēdējām vietām Eiropā.

• Nav nostrādājusi doktorantūras studiju programmu akreditācija – neskatoties uz to, ka rezultāti ir neapmierinoši, praktiski visas no tām ir akreditētas uz maksimālo termiņu, t.i. Kā tādas, kur nav nepieciešami būtiski uzlabojumi.

• Nav izdevies sakārtot doktorantūras studiju programmu finansēšanas sistēmu – joprojām pastāv šķērsdotāciju iespējamība, kā rezultātā ir risks, ka doktorantūras studijām paredzētais finansējums patiesībā tiek izmantots citiem mērķiem

Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība (A)

lauksaimniecība, medniecība un ar to saistītie pakalpojumi (01)

mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi (02)

Zvejniecība (B)

Rūpniecība - pavisam (C+D+E)

ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (C)

apstrādes rūpniecība (D)

elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde (E)

Būvniecība (F)

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts (G)

Viesnīcas un restorāni (H)

Transports, glabāšana un sakari (I)

Finanšu starpniecība (J)

Operācijas ar nekustamo īpašumu; noma un cita komercdarbība (K)

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (L)

Izglītība (M)

Veselība un sociālā aprūpe (N)

Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi (O)

Latvijā pieņemtā darba tirgus klasifikācija

5-2. NODARBINĀTO IEDZĪVOTĀJU GADA VIDĒJAIS SKAITS PA DARBĪBAS VEIDIEM (tūkst. cilvēku) 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004

PAVISAM 949 990 986 968 941 962 989 1007 1018

Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība (A) 159 208 183 156 134 143 147 135 132

lauksaimniecība, medniecība un ar to saistītie pakalpojumi (01) 139 187 164 137 115 120 112 104 97

mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi (02) 20 21 19 19 19 23 35 31 35

Zvejniecība (B) 5 5 5 4 ... ... 6 3 2

Rūpniecība - pavisam (C+D+E) 206 205 208 193 193 176 193 198 191

ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (C) ... ... ... ... ... ... 3 2 2

apstrādes rūpniecība (D) 183 183 183 170 170 156 167 174 163

elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde (E) 21 21 24 22 21 19 22 22 25

Būvniecība (F) 51 51 54 58 56 68 60 74 87

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts (G) 117 132 145 142 145 160 148 153 151

Viesnīcas un restorāni (H) 16 16 18 21 22 22 24 25 26

Transports, glabāšana un sakari (I) 84 82 79 82 79 78 86 95 96

Finanšu starpniecība (J) 14 11 12 12 12 14 13 16 18

Operācijas ar nekustamo īpašumu; noma un cita komercdarbība (K) 32 26 34 41 45 41 39 42 40

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (L) 60 58 67 74 71 68 68 67 73

Izglītība (M) 95 92 84 87 87 88 88 79 83

Veselība un sociālā aprūpe (N) 58 53 52 52 48 50 60 59 54

Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi (O) 50 48 44 44 44 49 53 57 60

Avots: CSP

Darba tirgus attīstības tendences (tūkst. strādājošo)

0

50

100

150

200

250

A+B C+D+E F G I J+K M N L H+O

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

Pēc CSP

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju pēdējās desmitgades laikā darba tirgū ir notikušas būtiskas izmaiņas

• Ir ievērojami samazinājies lauksaimniecībā un ar to saistītās nozarēs strādājošo skaits;

• Ir ievērojami pieaudzis būvniecībā strādājošo skaits;• Būtisks strādājošo skaita pieaugums ir arī tirdzniecībā un

automobiļu remontā;• Kopumā nodarbināto skaits valstī pēdējos gados nedaudz ir

pieaudzis;• Izvēlētā nodarbināto klasifikācija nedod iespējas izvērtēt situācijas

attīstību virknē nozaru (PIem. mākslas nozares, zinātne u.c.)

Latvijā pieņemtā klasifikācija izglītībā un darba tirgus statistika

1 Izglītība M

2 Humanitārās zinātnes un māksla

3 Sociālās zinātnes, komerczin., ties. G;J;K

4 Dabas zin., matem., inform.tehnol.

5 Inženierzinātnes, ražoš. un būvn. C;D;E;F;I

6 Lauksaimniecība A;B

7 Veselības aprūpe un sociālā labkl. N

8 Pakalpojumi H;L;O

Darba tirgus struktūras izmaiņas, aplūkojot to pēc izglītības klasifikācijas (%)

0

5

10

15

20

25

30

35

40

A+B (Lauksaimniecība) K+J+G (Sociālās zinātnes,komerczinības., ties.)

C+D+E+F+I(Inženierzinātnes, ražoš. un

būvn.)

M (Izglītība) N (Veselības aprūpe unsociālā labklājība)

H+L+O (Pakalpojumi)

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

No nosacīta salīdzinājuma starp darba tirgus attīstību ar augstākās izglītības attīstības tendencēm var fiksēt:

• Salīdzinājumu nosacītu padara lielā neatbilstība, kas pastāv statistikas struktūrām izglītībā un nodarbinātībā;

• Gan studiju vietu skaita, gan strādājošo skaita samazinājumu lauksaimniecībā;

• Kāpumu un stabilizāciju sociālajās zinātnēs (šeit samazinājumu budžeta vietu skaitā kompensē maksas studijas);

• Stabilizāciju un kāpumu pēdējos gados inženierzinātnēm atbilstošās nozarēs (pēdējo gadu kāpumu šeit dod būvniecība); Kopumā var konstatēt, ka gan studiju vietu, gan absolventu skaits augstākajā izglītībā ir ar mazāku īpatsvaru kā attiecīgajās nozarēs darba tirgū nodarbināto īpatsvars;

• Strādājošo skaita samazināšanās izglītībā gan nodarbinātībā, gan studiju vietu skaitā;

darba tirgus attīstības tendences un augstākā izglītība

Documents