bioloģiskās daudzveidības aizsardzība dārzā un laukā...bioloģiskās daudzveidības...
TRANSCRIPT
-
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība dārzā un laukā
Jānis Gailis (LLU Lauksaimniecības fakultāte)Viesturs Lārmanis (Latvijas Dabas fonds)
2017. gada 14. marts
-
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Kāpēc to darīt?
-
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Tas ir izdevīgi
• Kaitīgo organismu blīvums samazinās• Noderīgo organismu blīvums palielinās
• Pašam mazāk jāstrādā
-
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Kā to panākt?
-
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Zilites uz abeles.mp4Zilites uz abeles.mp4
-
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
20 zīlītes ziemā pēc barotavas apmeklēšanas:
• revidē mizas plēksnes, ķērpju kumšķus, augu nobiru slāni;
• tas notiek 5-20 m attālumā no barotavas;
• tas notiek vismaz 10 minūtes dienā;
• piecu mēnešu laikā tās ir 500 darba stundas (62 darba dienas);
-
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Putnu būrītis viens pats vēl nav risinājums
• nepieciešami pietiekami barības resursi ligzdas tuvumā;
• lielā zīlīte barību meklē 30-100 m rādiusā ap ligzdu;
• melnais mušķērājs barību meklē ~20 m rādiusā ap ligzdu;
• "sterilā" dārzā putni varbūt pat ligzdos, bet barību meklēt lidoskaut kur citur;
-
51 suga (3 kokaugu sugas, 11 lakstaugu sugas, 12 sūnu sugas un 25 ķērpju sugas (Vikmane, Pīrāga 2010)) Fotoattēls: E.Medne
Veci un miruši koki ir labi koki
-
Pēc Swedish Environmental Protection Agency “Biological diversity in Sweden”
Veci un miruši koki ir labi koki
-
Persson J., Manus S. (eds.) 1990. A richer forest. National board of Forestry.
Aptuveni tik ilgi jāpagaida, lai koks kļūtu par labu koku
-
Ziedoši augi – svarīgi biodaudzveidības elementi
Endromopoda detrita
Gregopimpla inquisitor
Scambus calobatus
Ābeļziedu smecernieka (Anthonomus pomorum) kāpuru
parazitoīdi
-
Pimpla turionellae
Kāpostu pūcītes (Mamestra brassicae), dažādu balteņu, ābeļu tīklkodes (Yponomeuta malinellus) u.c. tauriņu kāpuru parazitoīds.
Ziedoši augi – svarīgi biodaudzveidības elementi
(Ozols, 1961, 1963)
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana – viena no IAAkomponentēm
-
Ainavas mozaīka
Pēdējās 5-7 desmitgadēs braucam pa diviem grāvjiem
• Grāvis Nr. 1 – daudzi atklātie biotopi, pamesti novārtā, aizauguši.
-
Toreiz
Tagad
-
Toreiz
Tagad
-
Toreiz
Tagad
-
Ainavas mozaīka
Kāpēc tas nav labi?
• Samazinās ekoloģiskās nišas – noplicinās savvaļas sugudaudzveidība;
• Izzūd sugas, kurām vitāli nepieciešama ainavas mozaīka.
-
Ainavas mozaīka
Pēdējās 5-7 desmitgadēs braucam pa diviem grāvjiem
• Grāvis Nr. 2 – Lielas, monotonas, intensīvi apsaimniekotaslauksaimniecības zemju platības.
-
Ainavas mozaīka
Kāpēc tas nav labi?
• Ekoloģisko nišu daudzums minimāls – savvaļas sugu daudzveidībaminimāla;
• Atsevišķu sugu (potenciālo kaitēkļu) ekspansijas iespējas.
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
• Lielāka biotopu daudzveidība veicina lielāku plēsīgo un parazītisko bezmugurkaulnieku daudzveidību agrocenozēs;
• Dabiski vai daļēji dabiski biotopi (arī nelielas saliņas) –ekoloģiskas bankas, no kurām agrocenozē iemigrē kaitēkļu dabiskie ienaidnieki.
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Savvaļas augu joslas laukam pa vidu
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaSavvaļas augu joslas lauka malās
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaAtsevišķi koki un krūmu puduri
lauka vidū
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaDzīvžogi
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaGrāvji ar veģetāciju to malās
-
LDF projekta Snowbal materiāli
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Grāvji ar veģetāciju to malās
Līkais ir labāks par taisno
-
LDF projekta Snowbal materiāli
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Mākslīgi mitrāji
Veicina biotopu daudzveidību, mazina dabisko ūdenstilpju eitrofikāciju
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Meži un mežmalas
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Lauku viensētas
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaSavvaļas augu joslas:
• Veicina skrejvaboļu un zirnekļu daudzveidību un indivīdu blīvumu agrocenozēs. Efekts jūtams 100 m platā lauka joslā blakus savvaļas augu joslai (Luka, et al., 2001, Pfiffner, Luka, 2003);
• Samazina labību lapgraužu (Oulema spp.) blīvumu – joslu tuvumā tie nav sastopami, vairāk koncentrējas lauka vidū;
• Būtiski samazina graudaugiem postīgu laputu blīvumu (par 34%) visā lauka teritorijā (Hausammann, 1996, Collins et al., 2002, Caballero-Lόpez, et al., 2012).
-
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Pētījumi Latvijā
-
Rezultāts
Kviešu laukā skrejvaboļu sugu kompleksu veido:
• Atklātus biotopus apdzīvojošas suga;• Mežus apdzīvojošas sugas;• Higrofīlas upju un grāvju krastus
apdzīvojošas sugas.
Pētījumi Latvijā
-
Rezultāts
Kviešu laukā skrejvaboļu sugu kompleksu veido:
• Atklāto biotopu sugas - 47 sp.• Mežu sugas - 17 sp.• Higrofīlās sugas - 6 sp.
---------------∑ 70 sugas
32,8%
Pētījumi Latvijā
-
Jautājumi un atbildes
Jānis [email protected]