7.–9. klase

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

BIOLOĢIJA

Programmu izstrādāja – Liesma Āboliņa, Rudīte Hahele, Valentīna Legzdiņa, Andris Nikolajenko, Tūrs Selga, Tatjana Baranovska, Ingrīda Jansone-Henkuzene, Inita Kriškāne, Māris Nitcis, Ineta Lielkalne, Līga Sausiņa, Ina Stola, Vaira Strazda, Vēsma Vijupe, Ļaisana Šakirova.

Ārējie eksperti – Irēna Kaminska, Uldis Kondratovičs, Maruta Kusiņa, Ruta Puida

Zinātniskā redaktore - Agnese Biteniece

Materiālu sagatavošanu izdošanai vadīja - Uldis Dzērve, Baiba Damroze

Materiālus izdošanai sagatavoja:Redaktori - Nelda Sniedze, SIA “Refero”Maketētājs - SIA “Medicīnas apgāds”Mākslinieciskais noformējums - SIA “Sunis”Iespiests - SIA “Adverts”

Mācību priekšmeta programmu bioloģijā aprobēja skolotāji projekta izmēģinājuma skolās

Agita Rūtiņa Laucienes pamatskolā

Agnis Vēgners Friča Brīvzemnieka pamatskolā

Anda Kuzma Vecumnieku vidusskolā

Anita Rozenblate Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā

Anna Lavrinoviča Smiltenes ģimnāzijā

Dace Jankovska Ventspils 2. pamatskolā

Daiga Dzene Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā

Elvīra Kadakovska Ogres Valsts ģimnāzijā

Gaļina Uzlova Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzijā

Gita Heistere Dobeles kristīgajā pamatskolā

Ina Ādlere Brocēnu vidusskolā

Ināra Grāve Krāslavas pamatskolā

Ināra Rūce Jelgavas Valsts ģimnāzijā

Indra Vēvere Valmieras Valsts ģimnāzijā

Jolanta Navenicka Krustpils pamatskolā

Laila Štāle Kalsnavas pamatskolā

Lilita Lepse Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā

Mirdza Ranka Lizuma vidusskolā

Pārsla Treimane Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā

Ruta Puida Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzijā

Sanita Baumane Tukuma 2. pamatskolā

Svetlana Lagutina Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā

Zigrīda Litvinova Viļānu vidusskolā

Eiropas Sociālā fonda projekts „Dabaszinātnes un matemātika” (Līguma Nr.2008/0002/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/001). Autortiesības uz šo darbu pieder Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centram (VISC).Autordarbus drīkst izmantot bez VISC atļaujas nekomerciāliem nolūkiem saskaņā ar LR Autortiesību likumu, norādot atsauces, ja tas nav pretrunā ar autordarba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežo VISC likumīgās intereses.

© VISC, 2011ISBN 978-9984-573-28-1

Mācību priekšmeta programmu bioloģijā veidoja

1

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

IEVADS

Mācību priekšmeta programma (turpmāk programma) ir pamatizglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mā-cību priekšmeta:

1) mērķi un uzdevumi;2) mācību saturs;3) satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;5) satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes.

Programmas sadaļā “Mācību satura apguves secība, apguvei paredzētais laiks un sasniedzamais rezultāts” iekļauta šāda informācija:• temati un to apguvei paredzētais stundu skaits mācību gadā (tajā ietilpst arī nobeiguma vērtēšanas darbam paredzē-

tais laiks);• skolēnam sasniedzamais rezultāts, kas atbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajām prasībām obligātā mācību

satura apguvei;• mācību līdzekļi, kas nepieciešami demonstrējumu un laboratorijas darbu veikšanai un citi uzskates līdzekļi katra

temata apguvei;• saikne ar citiem mācību priekšmetiem.

Orientējoši 6 stundas paredzētas mācību ekskursijām un citiem ārpusklases mācību pasākumiem.

Programmas sadaļā “Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni” aprakstīta vērtēšanas formu un metodisko paņēmienu daudzveidība, to izvēle atbilstoši vērtēšanas mērķim un vietai mācību procesā. Iekļauti ie-teikumi vērtējuma atspoguļošanai. Programmā par vērtēšanu aprakstīts tikai tas, ko plāno un īsteno skolotājs mācību procesā.

Programmas sadaļā „Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes” ievietots mācību metožu un formu apraksts, mācību līdzekļu saraksts mācību programmas īstenošanai, ko skolotājs var izmantot, plānojot jebkuru bioloģijas stundu.

Programmas paraugā norādīts veids, kādā pakāpeniski var īstenot Noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem izvirzītos mērķus, uzdevumus un prasības obligātā mācību priekšmeta satura apguvei. Programmas paraugs paredzēts pamatizglītības programmu īstenošanai, kur bioloģijas mācību satura apguvei plānotas 2 mācību stundas nedēļā. Skolotājs to var izmantot par paraugu savas autorprogrammas veidošanai.

Bioloģijas mācību programma izmantojama arī skolēniem ar īpašām vajadzībām un mājas apmācības vai individu-ālas apmācības gadījumā. Programmā paredzēto plānoto rezultātu sasniegšanai skolotājs var variēt mācību metodes, darba formas, izvēlēties dažādus skolēniem piemērotus mācību līdzekļus. Laboratorijas darbus lauka apstākļos pare-dzēts veikt grupās, tāpēc skolēniem ar īpašām vajadzībām iespējams saņemt savām spējām atbilstošu uzdevumu, kuru var veikt arī individuāli klasē vai mājās.

Skolēnu individuālajam darbam plānots izmantot projektā izstrādāto materiālu bioloģijā 7., 8. un 9. klasei elektro-niskā formātā “Interaktīvs kurss skolēniem pašmācībai” (pieejams tīmekļa vietnē www.dzm.lv).

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS

Pilnveidot skolēna izpratni par dabas vienotību, sekmēt līdzatbildīgas attieksmes veidošanos vides un veselības sa-glabāšanā un uzlabošanā, izzinot bioloģiskās sistēmas un likumsakarības dabā.

MĀCĪBU PRIEKŠMETA UZDEVUMIRadīt skolēnam iespēju:

• izzināt bioloģisko sistēmu uzbūves principus, dzīvības procesus un likumsakarības dabā un izskaidrot tās, lietojot bioloģijas terminoloģiju;

• apgūt pētniecības darba pamatus bioloģijā;• apzināties bioloģijas sasniegumu nozīmi, ietekmi uz vidi un dzīvajām būtnēm, gūt pieredzi apkārtējās vides kvalitā-

tes saglabāšanā un uzlabošanā, kā arī veselības veicināšanā.

2

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

MĀ

CĪB

U S

ATU

RS

Māc

ību

prie

kšm

eta

oblig

ātai

s sa

turs

7. k

lase

8. k

lase

9. k

lase

DA

BAD

zīvo

sis

tēm

u da

udzv

eidī

ba u

n vi

enot

ība

Dzī

vība

s pa

zīm

ju iz

paus

me

augo

s.D

zīvo

būt

ņu d

audz

veid

ība

(aug

i, dz

īvni

eki,

aļģe

s, ķē

rpji,

sēn

es, v

ienš

ūņi,

bakt

ērija

s), t

o ga

lven

ās p

azīm

es.

Augu

sis

tem

ātik

as v

ienī

bas:

nod

alīju

ms,

klas

e, d

zim

ta,

ģint

s, su

ga.

Augu

nod

alīju

mi (

sūna

s, ko

sas,

papa

rdes

, sta

ipek

ņi,

kails

ēkļi,

seg

sēkļ

i).Vi

endī

gļla

pju

(lilij

u) u

n di

vdīg

ļlapj

u (ro

žu) k

lase

s dz

imta

s ra

kstu

rīgās

paz

īmes

.Au

gu p

ielā

gotīb

a da

žādā

s ek

osis

tēm

ās (p

iem

ēram

, pa

galm

ā, m

ežā,

pļa

vā, p

urvā

, upē

, eze

rā, p

arkā

vai

dā

rzā,

ceļ

mal

ā).

Aļģ

u, s

ēņu,

ķēr

pju

daud

zvei

dība

.Ek

osis

tēm

u da

bisk

ā no

mai

ņa.

Bakt

ēriju

un

vien

šūņu

dau

dzve

idīb

a.La

tvijā

bie

žāk

sast

opam

ie s

avva

ļas

un k

ultū

raug

i.

Dzī

vība

s pa

zīm

ju iz

paus

me

dzīv

niek

os u

n sa

istīb

a ar

org

ānu

sist

ēmām

.D

zīvn

ieku

sis

tem

ātik

as v

ienī

bas:

tips

, kla

se,

kārt

a, d

zim

ta, ģ

ints

, sug

a.D

zīvn

ieku

lom

a da

bā u

n or

gani

smu

miji

edar

bībā

.M

ājdz

īvni

eki.

Zīdī

tāju

, put

nu, z

ivju

, abi

niek

u, rā

puļu

, po

smkā

ju, z

arnd

obum

aiņu

, tār

pu u

n gl

iem

ju

daud

zvei

dība

.D

zīvn

ieku

dau

dzve

idīb

a La

tvija

s ek

osis

tēm

ās

(pag

alm

ā, m

ežā,

pļa

vā, p

urvā

, upē

, eze

rā, p

arkā

va

i dār

zā, c

eļm

alā)

.

Dzī

vība

s pa

zīm

ju iz

paus

me

cilv

ēkam

un

sais

tība

ar o

rgān

u si

stēm

ām.

Šūnu

, aud

u,

orgā

nu, o

rgan

ism

u uz

būve

Auga

šūn

as u

zbūv

e, tā

s ga

lven

ās s

astā

vdaļ

as

(šūn

apva

lks,

mem

brān

a, c

itopl

azm

a, k

odol

s, hl

orop

last

i, va

kuol

as).

Augu

aud

i (pa

mat

audi

, vei

dotā

jaud

i, ba

lsta

udi,

sega

udi,

vada

udi),

to a

traš

anās

aug

ā.

Auga

org

ānu

uzbū

ves

galv

enās

sas

tāvd

aļas

: sak

nes

josl

as (a

ugša

nas,

uzsū

kšan

as, v

adīš

anas

); st

umbr

s (m

iza,

kok

sne,

ser

de);

lapa

(seg

audi

, pam

atau

di,

atvā

rsnī

tes,

dzīs

las)

, to

sais

tība

ar fu

nkci

jām

.Zi

edu

un a

ugļu

uzb

ūve,

to s

aist

ība

ar fu

nkci

jām

un

piel

āgoš

anos

izpl

atīb

ai.

Sēkl

as u

zbūv

e (a

pval

ks, b

arīb

as v

iela

s, dī

glis

).Au

gu ā

rējā

s pa

zīm

es (s

akņu

sis

tēm

as v

eidi

: bār

kšsa

kne,

m

iets

akne

; stu

mbr

u ve

idi:

stāv

s, lo

žņāj

ošs,

kāpe

lējo

šs,

vijīg

s; la

pu s

akār

toju

ms

pie

stum

bra:

mie

turī,

pre

tēji,

pa

mīš

us, r

ozet

ē; la

pu v

eidi

: vie

nkār

ša, s

alik

ta-s

tara

ini

un p

lūks

nain

i; la

pu d

zīsl

ojum

a ve

idi:

para

lēls

, lok

veid

a,

star

ains

un

plūk

snai

ns; z

iedk

opu

veid

i: ķe

kars

, čem

urs,

galv

iņa,

vār

pa, s

kara

, kur

vītis

).A

ļģu,

sēņ

u, ķ

ērpj

u uz

būve

s pa

mat

prin

cipi

.

Dzī

vnie

ku š

ūnas

uzb

ūve,

aud

i, or

gāni

, org

ānu

sist

ēmas

, to

atbi

lstīb

a fu

nkci

jām

. Ko

pīga

is u

n at

šķirī

gais

aug

u un

dzī

vnie

ku š

ūnas

uz

būvē

. Ra

kstu

rīgāk

ās z

īdītā

ju, p

utnu

, rāp

uļu,

abi

niek

u,

zivj

u, p

osm

kāju

, tār

pu, g

liem

ju, z

arnd

obum

aiņu

pa

zīm

es.

Zīdī

tāju

, put

nu, r

āpuļ

u, a

bini

eku,

ziv

ju,

posm

kāju

, tār

pu, g

liem

ju, z

arnd

obum

aiņu

uz

būve

s pa

zīm

es s

aist

ībā

ar d

zīve

svid

i.

Cilv

ēka

orga

nism

a uz

būve

s pa

mat

prin

cipi

(š

ūna,

aud

i, or

gāni

, org

ānu

sist

ēmas

, or

gani

sms)

. Ci

lvēk

a šū

nas

uzbū

ve u

n fu

nkci

jas.

Cilv

ēka

audu

vei

di.

Cilv

ēka

repr

oduk

tīvo

orgā

nu, g

rem

ošan

as

orgā

nu, a

sins

rites

, lim

frite

s un

elp

ošan

as

orgā

nu, s

egau

du u

n iz

vado

rgān

u, b

alst

a un

ku

stīb

u or

gānu

, iek

šējā

s se

krēc

ijas

un n

ervu

si

stēm

as u

n m

aņu

orgā

nu u

zbūv

e, to

sai

stīb

a ar

fu

nkci

jām

.

3

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Māc

ību

prie

kšm

eta

oblig

ātai

s sa

turs

7. k

lase

8. k

lase

9. k

lase

DA

BAD

zīvo

sis

tēm

u da

udzv

eidī

ba u

n vi

enot

ība

Dzī

vība

s pa

zīm

ju iz

paus

me

augo

s.D

zīvo

būt

ņu d

audz

veid

ība

(aug

i, dz

īvni

eki,

aļģe

s, ķē

rpji,

sēn

es, v

ienš

ūņi,

bakt

ērija

s), t

o ga

lven

ās p

azīm

es.

Augu

sis

tem

ātik

as v

ienī

bas:

nod

alīju

ms,

klas

e, d

zim

ta,

ģint

s, su

ga.

Augu

nod

alīju

mi (

sūna

s, ko

sas,

papa

rdes

, sta

ipek

ņi,

kails

ēkļi,

seg

sēkļ

i).Vi

endī

gļla

pju

(lilij

u) u

n di

vdīg

ļlapj

u (ro

žu) k

lase

s dz

imta

s ra

kstu

rīgās

paz

īmes

.Au

gu p

ielā

gotīb

a da

žādā

s ek

osis

tēm

ās (p

iem

ēram

, pa

galm

ā, m

ežā,

pļa

vā, p

urvā

, upē

, eze

rā, p

arkā

vai

dā

rzā,

ceļ

mal

ā).

Aļģ

u, s

ēņu,

ķēr

pju

daud

zvei

dība

.Ek

osis

tēm

u da

bisk

ā no

mai

ņa.

Bakt

ēriju

un

vien

šūņu

dau

dzve

idīb

a.La

tvijā

bie

žāk

sast

opam

ie s

avva

ļas

un k

ultū

raug

i.

Dzī

vība

s pa

zīm

ju iz

paus

me

dzīv

niek

os u

n sa

istīb

a ar

org

ānu

sist

ēmām

.D

zīvn

ieku

sis

tem

ātik

as v

ienī

bas:

tips

, kla

se,

kārt

a, d

zim

ta, ģ

ints

, sug

a.D

zīvn

ieku

lom

a da

bā u

n or

gani

smu

miji

edar

bībā

.M

ājdz

īvni

eki.

Zīdī

tāju

, put

nu, z

ivju

, abi

niek

u, rā

puļu

, po

smkā

ju, z

arnd

obum

aiņu

, tār

pu u

n gl

iem

ju

daud

zvei

dība

.D

zīvn

ieku

dau

dzve

idīb

a La

tvija

s ek

osis

tēm

ās

(pag

alm

ā, m

ežā,

pļa

vā, p

urvā

, upē

, eze

rā, p

arkā

va

i dār

zā, c

eļm

alā)

.

Dzī

vība

s pa

zīm

ju iz

paus

me

cilv

ēkam

un

sais

tība

ar o

rgān

u si

stēm

ām.

Šūnu

, aud

u,

orgā

nu, o

rgan

ism

u uz

būve

Auga

šūn

as u

zbūv

e, tā

s ga

lven

ās s

astā

vdaļ

as

(šūn

apva

lks,

mem

brān

a, c

itopl

azm

a, k

odol

s, hl

orop

last

i, va

kuol

as).

Augu

aud

i (pa

mat

audi

, vei

dotā

jaud

i, ba

lsta

udi,

sega

udi,

vada

udi),

to a

traš

anās

aug

ā.

Auga

org

ānu

uzbū

ves

galv

enās

sas

tāvd

aļas

: sak

nes

josl

as (a

ugša

nas,

uzsū

kšan

as, v

adīš

anas

); st

umbr

s (m

iza,

kok

sne,

ser

de);

lapa

(seg

audi

, pam

atau

di,

atvā

rsnī

tes,

dzīs

las)

, to

sais

tība

ar fu

nkci

jām

.Zi

edu

un a

ugļu

uzb

ūve,

to s

aist

ība

ar fu

nkci

jām

un

piel

āgoš

anos

izpl

atīb

ai.

Sēkl

as u

zbūv

e (a

pval

ks, b

arīb

as v

iela

s, dī

glis

).Au

gu ā

rējā

s pa

zīm

es (s

akņu

sis

tēm

as v

eidi

: bār

kšsa

kne,

m

iets

akne

; stu

mbr

u ve

idi:

stāv

s, lo

žņāj

ošs,

kāpe

lējo

šs,

vijīg

s; la

pu s

akār

toju

ms

pie

stum

bra:

mie

turī,

pre

tēji,

pa

mīš

us, r

ozet

ē; la

pu v

eidi

: vie

nkār

ša, s

alik

ta-s

tara

ini

un p

lūks

nain

i; la

pu d

zīsl

ojum

a ve

idi:

para

lēls

, lok

veid

a,

star

ains

un

plūk

snai

ns; z

iedk

opu

veid

i: ķe

kars

, čem

urs,

galv

iņa,

vār

pa, s

kara

, kur

vītis

).A

ļģu,

sēņ

u, ķ

ērpj

u uz

būve

s pa

mat

prin

cipi

.

Dzī

vnie

ku š

ūnas

uzb

ūve,

aud

i, or

gāni

, org

ānu

sist

ēmas

, to

atbi

lstīb

a fu

nkci

jām

. Ko

pīga

is u

n at

šķirī

gais

aug

u un

dzī

vnie

ku š

ūnas

uz

būvē

. Ra

kstu

rīgāk

ās z

īdītā

ju, p

utnu

, rāp

uļu,

abi

niek

u,

zivj

u, p

osm

kāju

, tār

pu, g

liem

ju, z

arnd

obum

aiņu

pa

zīm

es.

Zīdī

tāju

, put

nu, r

āpuļ

u, a

bini

eku,

ziv

ju,

posm

kāju

, tār

pu, g

liem

ju, z

arnd

obum

aiņu

uz

būve

s pa

zīm

es s

aist

ībā

ar d

zīve

svid

i.

Cilv

ēka

orga

nism

a uz

būve

s pa

mat

prin

cipi

(š

ūna,

aud

i, or

gāni

, org

ānu

sist

ēmas

, or

gani

sms)

. Ci

lvēk

a šū

nas

uzbū

ve u

n fu

nkci

jas.

Cilv

ēka

audu

vei

di.

Cilv

ēka

repr

oduk

tīvo

orgā

nu, g

rem

ošan

as

orgā

nu, a

sins

rites

, lim

frite

s un

elp

ošan

as

orgā

nu, s

egau

du u

n iz

vado

rgān

u, b

alst

a un

ku

stīb

u or

gānu

, iek

šējā

s se

krēc

ijas

un n

ervu

si

stēm

as u

n m

aņu

orgā

nu u

zbūv

e, to

sai

stīb

a ar

fu

nkci

jām

.

Māc

ību

prie

kšm

eta

oblig

ātai

s sa

turs

7. k

lase

8. k

lase

9. k

lase

Dzī

vība

s pr

oces

i: vi

elm

aiņa

, aug

šana

un

att

īstī

ba,

vair

ošan

ās,

kair

inām

ība,

re

gulā

cija

un

kust

ība.

Vie

lu u

n en

erģi

jas

apri

te

dabā

Auga

šūn

as s

astā

vdaļ

u, a

udu

un o

rgān

u fu

nkci

jas.

Viel

u uz

ņem

šana

, vad

īšan

a, e

lpoš

ana,

bar

ošan

ās,

iztv

aiko

šana

, šo

proc

esu

sais

tība

un n

ozīm

e au

gu

dzīv

ē.Fo

tosi

ntēz

es n

ozīm

e au

ga u

n ci

tu o

rgan

ism

u ek

sist

encē

.Au

gu a

ugša

na g

arum

ā un

resn

umā.

Au

gu v

airo

šanā

s (b

ezdz

imum

vairo

šanā

s un

dz

imum

vairo

šanā

s).

Sēkl

augu

dzī

ves

ilgum

s (v

ieng

adīg

i, di

vgad

īgi,

daud

zgad

īgi a

ugi).

Dzī

vnie

ku d

zīvī

bas

proc

esi:

viel

mai

ņa,

kairi

nām

ība,

aug

šana

, att

īstīb

a, v

airo

šanā

s.D

zīvn

ieku

noz

īme

ekos

istē

mas

ene

rģija

s ap

ritē,

ba

roša

nās

ķēde

s un

tīkl

i.Pa

razī

tisko

bez

mug

urka

ulni

eku

dzīv

es c

ikli

(spa

lītis

, cēr

me,

vēr

ša le

nten

is, t

rihin

ella

).Sl

ieku

noz

īme

augs

nes

uzla

boša

nā.

Dzī

vnie

ku s

tarp

sugu

att

iecī

bu v

eidi

(plē

sonī

ba,

konk

uren

ce, p

araz

ītism

s, si

mbi

oze)

, to

izpa

usm

es e

kosi

stēm

ās.

Cilv

ēka

orgā

nu s

istē

mu

(rep

rodu

ktīv

ās,

grem

ošan

as, a

sins

rites

, lim

frite

s un

elp

ošan

as,

sega

udu

un iz

vado

rgān

u, b

alst

a un

kus

tību,

ne

rvu,

iekš

ējās

sek

rēci

jas

sist

ēmas

un

maņ

u or

gānu

) fun

kcija

s no

zīm

e or

gani

sma

viel

mai

ņā,

sava

s ve

selīb

as s

agla

bāša

nā u

n dz

īves

kva

litāt

es

nodr

ošin

āšan

ā.Ci

lvēk

a em

brio

nālā

un

pēce

mbr

ionā

lā a

ttīs

tība.

Imun

itāte

.Ci

lvēk

a vi

elu

un e

nerģ

ijas

mai

ņa, s

abal

ansē

ta

uztu

ra n

ozīm

e vi

elm

aiņā

.

Pazī

mju

pā

rman

toša

nas

un p

ārm

aiņu

lik

umsa

karī

bas

dzīv

ajās

sis

tēm

ās

Augu

pie

lāgo

tība

dažā

diem

aug

šana

s ap

stāk

ļiem

ek

osis

tēm

ās.

Dzī

vnie

ku e

volū

cija

sai

stīb

ā ar

pie

lāgo

tību

dažā

dām

dzī

ves

vidē

m.

Mug

urka

ulni

eku

grup

u pi

elāg

otīb

as iz

mai

ņas

pāre

jai n

o dz

īves

ūde

nī u

z sa

usze

mi.

Pazī

mju

pār

man

toša

na n

o ve

cāki

em.

PĒTN

IECI

SKĀ

DA

RBĪB

APē

tām

ās

prob

lēm

as

izvi

rzīš

ana

un

darb

a pl

ānoš

ana

Pētā

mās

pro

blēm

as u

n pi

eņēm

uma

form

ulēš

ana

par

sēkl

u dī

gtsp

ēju.

Dar

ba g

aita

s pl

ānoš

ana

pētīj

umie

m p

ar a

ugu

spra

udeņ

u ap

sakņ

ošan

u, iz

vēlo

ties

atbi

lsto

šas

un

droš

as d

arba

met

odes

labo

rato

rijas

un

lauk

a ap

stāk

ļos.

Pētā

mās

pro

blēm

as u

n pi

eņēm

uma

form

ulēš

ana

par k

ukai

ņu m

utes

org

ānu

piel

āgot

ību

barīb

as u

zņem

šana

i, sl

ieku

noz

īmi

augs

nes

veid

ošan

ā.D

arba

gai

tas

plān

ošan

a pē

tījum

iem

par

m

ājdz

īvni

eka

uzve

dību

, par

beb

ru n

ovēr

ošan

u da

bā, g

liem

ežu

note

ikša

nai d

abā,

izvē

lotie

s at

bils

toša

s un

dro

šas

darb

a m

etod

es

labo

rato

rijas

un

lauk

a ap

stāk

ļos.

Pētā

mās

pro

blēm

as u

n pi

eņēm

uma

form

ulēš

ana

par p

ulsa

un

elpo

šana

s iz

mai

ņām

sl

odze

s ie

tekm

ē, o

rgan

ism

a en

erģi

jas

bila

nci,

salie

cējm

usku

ļu u

n at

liecē

jmus

kuļu

dar

bību

, m

aņu

orgā

nu ju

tību,

cilv

ēka

iete

kmi u

z vi

di

tuvē

jās

apkā

rtne

s ek

osis

tēm

ā.

4

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Māc

ību

prie

kšm

eta

oblig

ātai

s sa

turs

7. k

lase

8. k

lase

9. k

lase

Dat

u re

ģist

rēša

na

un a

pstr

āde

Nov

ēroj

umu

vai e

kspe

rimen

tu v

eikš

ana

dabā

un

labo

rato

rijā

par o

rgan

ism

u da

udzv

eidī

bu, a

ugu

šūnu

uz

būvi

, vie

lu v

adīš

anu,

min

erāl

o ba

roša

nos,

foto

sint

ēzi

un iz

tvai

koša

nu a

ugos

, kok

a ga

dskā

rtām

, zie

du u

n sē

klu

uzbū

vi, u

zdīg

ušo

sēkl

u sk

aitu

, aug

u sp

raud

eņu

apsa

kņoš

anu,

aug

iem

raks

turīg

ām m

orfo

loģi

skām

pa

zīm

ēm, a

ugu

daud

zvei

dību

aug

u ko

pās,

pelē

jum

a un

raug

a sē

nēm

, aļģ

u un

ķēr

pju

daud

zvei

dību

, ba

ktēr

iju a

udzē

šanu

, izm

anto

jot l

abor

ator

ijas

iekā

rtas

, pi

eder

umus

un

ierīc

es, n

otei

cēju

s.D

rošī

bas

note

ikum

u ie

vēro

šana

, vei

cot n

ovēr

ojum

us

dabā

.D

rošī

bas

note

i kum

u ie

vēro

šana

dar

bā a

r mik

rosk

opu,

m

ikro

prep

arāt

iem

, sen

sorie

m, l

abor

ator

ijas

iekā

rtām

, pi

eder

umie

m u

n vi

elām

.Pē

tījum

am p

iem

ērot

u da

tu re

ģist

rāci

jas

veid

u iz

vēle

.Ie

gūto

dat

u m

atem

ātis

ka a

pstr

āde

par m

ikro

skop

a pa

lielin

ājum

u, o

rgan

ism

u sk

aitu

par

augl

auku

mā,

sēk

lu

dīgt

spēj

u, ķ

ērpj

u da

udzv

eidī

bu u

n vi

dējo

seg

umu

para

ugla

ukum

ā.

Dzī

vība

s pa

zīm

ju, a

ugu

šūnu

un

audu

dau

dzve

idīb

as,

augu

dzī

vība

s pr

oces

u, a

ugu

vairo

šanā

s ve

idu,

aug

u m

orfo

loģi

sko

pazī

mju

, aļģ

u, ķ

ērpj

u, s

ēņu

uzbū

ves

un d

audz

veid

ības

att

ē lo š

ana

dažā

dās

vizu

ālās

in

form

ācija

s fo

rmās

(shē

mās

, gra

fikos

, fot

ogrā

fijās

, iz

man

tojo

t inf

orm

āciju

tehn

oloģ

ijas)

.Zi

edu,

aug

ļu, a

ugu

kopu

mod

eļu

veid

ošan

a.N

otei

cēju

izm

anto

šana

aug

u ko

pīgo

un

atšķ

irīgo

pa

zīm

ju s

aska

tīšan

ai, k

lasi

ficēš

anai

un

izpl

atītā

ko

Latv

ijas

augu

atp

azīš

anai

.IT

izm

anto

šana

dat

u re

ģist

rēša

nā u

n da

tu a

pstr

ādē.

Vārd

iskā

s in

form

ācija

s pā

rvei

de v

izuā

lajā

un

otrā

di p

ar

augu

ārē

jām

paz

īmēm

.

Nov

ēroj

umu

vai e

kspe

rimen

tu v

eikš

ana

dabā

un

labo

rato

rijas

aps

tākļ

os p

ar b

rīvi i

zvēl

ētu

māj

dzīv

niek

a va

i sav

vaļa

s dz

īvni

eka

uzve

dību

, pu

tnu

spal

vu v

eidi

em, t

o uz

būvi

un

piel

āgot

ību

note

ikta

i dzī

ves

vide

i un

lidoš

anai

, put

nu

sugu

not

eikš

anu,

ziv

ju z

vīņu

sai

stīb

u ar

ziv

ju

vecu

mu,

kuk

aiņu

mut

es o

rgān

u pi

elāg

otīb

u at

šķirī

gas

barīb

as u

zņem

šana

i, ku

kaiņ

u va

i zi

rnek

ļu ā

rējo

uzb

ūvi,

slie

ku n

ozīm

i aug

snes

ve

idoš

anā,

glie

mju

dau

dzve

idīb

u, p

ar d

zīvn

ieku

da

udzv

eidī

bu p

arau

glau

kum

ā, iz

man

tojo

t la

bora

torij

as ie

kārt

as, p

iede

rum

us, i

erīc

es u

n vi

elas

, not

eicē

jus.

Dro

šība

s no

teik

umu

ievē

roša

na, v

eico

t no

vēro

jum

us d

abā.

Dro

šība

s no

tei k

umu

ievē

roša

na d

arbā

ar

mik

rosk

opu,

mik

ropr

epar

ātie

m, s

enso

riem

, la

bora

torij

as p

iede

rum

iem

un

viel

ām.

Pētīj

umam

pie

mēr

otu

datu

reģi

strā

cija

s ve

idu

izvē

le.

Iegū

to d

atu

mat

emāt

iska

aps

trād

e pa

r dz

īvni

eku

skai

tu p

arau

glau

kum

ā.D

zīvn

ieku

dzī

vība

s pa

zīm

ju, š

ūnu

uzbū

ves

un

dzīv

ības

pro

cesu

, vai

roša

nās

un u

zved

ības

at

tēlo

šana

daž

ādās

viz

uālā

s in

form

ācija

s fo

rmās

(z

īmēj

umos

, shē

mās

, gra

fikos

, fot

ogrā

fijās

, iz

man

tojo

t inf

orm

āciju

tehn

oloģ

ijas)

. N

otei

cēju

izm

anto

šana

dzī

vnie

ku k

opīg

o un

at

šķirī

go p

azīm

ju s

aska

tīšan

ai, k

lasi

ficēš

anai

un

izpl

atītā

ko L

atvi

jas

dzīv

niek

u at

pazī

šana

i.IT

izm

anto

šana

dat

u re

ģist

rēša

nā u

n da

tu

apst

rādē

.

Nov

ēroj

umu

vai e

kspe

rimen

tu v

eikš

ana

dabā

un

labo

rato

rijas

aps

tākļ

os p

ar c

ilvēk

a šū

nu u

n au

du u

zbūv

i, ie

dzim

to ā

rējo

paz

īmju

izpa

usm

i sa

vā k

lasē

, dzi

mtā

, org

anis

ma

ener

ģija

s bi

lanc

i, pu

lsa,

un

elpo

šana

s iz

mai

ņām

atk

arīb

ā no

fizi

skās

akt

ivitā

tes,

ādas

tipu

, mus

kuļu

no

guru

mu

atka

rībā

no v

eikt

ā da

rba,

acs

zīlī

tes

refle

ksus

un

ādas

jutīb

u, ķ

erm

eņa

tem

pera

tūra

s m

aiņu

, cilv

ēka

iete

kmi u

z vi

di tu

vējā

s ap

kārt

nes

ekos

istē

mā,

izm

anto

jot l

abor

ator

ijas

iekā

rtas

, pi

eder

umus

, ier

īces

un

viel

as.

Dro

šība

s no

teik

umu

ievē

roša

na, v

eico

t no

vēro

jum

us d

abā.

Dro

šība

s no

tei k

umu

ievē

roša

na d

arbā

ar

mik

rosk

opu,

mik

ropr

epar

ātie

m, s

enso

riem

, la

bora

torij

as p

iede

rum

iem

un

viel

ām.

Pētīj

umam

pie

mēr

otu

datu

reģi

strā

cija

s ve

idu

izvē

le.

Iegū

to d

atu

mat

emāt

iska

aps

trād

e pa

r or

gani

sma

ener

ģija

s bi

lanc

i, pu

lsa

un e

lpoš

anas

m

aiņu

, nog

urum

a ie

stāš

anās

laik

u, c

ilvēk

a ie

tekm

i uz

vidi

tuvē

jās

apkā

rtne

s ek

osis

tēm

ā.O

rgan

ism

a vi

elm

aiņa

s un

dar

bība

s re

gulā

cija

s at

tēlo

šana

daž

ādās

viz

uālā

s in

form

ācija

s fo

rmās

(z

īmēj

umos

, shē

mās

, gra

fikos

, fot

ogrā

fijās

u.c

., iz

man

tojo

t IT)

. O

rgan

ism

u un

org

ānu

mul

āžu

pētīš

ana.

IT iz

man

toša

na d

atu

reģi

strē

šanā

un

datu

ap

strā

dē.

5

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Māc

ību

prie

kšm

eta

oblig

ātai

s sa

turs

7. k

lase

8. k

lase

9. k

lase

Dat

u un

/vai

re

zult

ātu

anal

īze

un iz

vērt

ēšan

a

Rezu

ltātu

ana

līze

un s

ecin

ājum

u fo

rmul

ēšan

a pa

r or

gani

smu

skai

tu p

arau

glau

kum

ā, a

ugu

viel

mai

ņas

proc

esie

m, a

ugu

mor

folo

ģisk

ām p

azīm

ēm

vien

dīgļ

lapj

u un

div

dīgļ

lapj

u kl

ases

dzi

mtu

not

eikš

anā,

au

gu d

audz

veid

ību

augu

kop

ās, ķ

ērpj

u da

udzv

eidī

bu

un v

idēj

o se

gum

u pa

raug

lauk

umā,

izm

anto

jot

dažā

dos

info

rmāc

ijas

avot

os ie

gūto

s da

tus

un ņ

emot

vē

rā d

atu

ticam

ību.

Rezu

ltātu

ana

līze

un s

ecin

ājum

u fo

rmul

ēšan

a pa

r zīd

ītāja

ārē

jo u

zbūv

i, pi

elāg

otīb

u vi

dei

un u

zved

ību,

nov

ērot

o pu

tnu

sugu

izpl

atīb

u ek

osis

tēm

ās, z

ivs

baro

šanā

s ap

stāk

ļu s

aist

ību

ar z

ivs

zvīņ

as u

zbūv

i, ku

kaiņ

u m

utes

org

ānu

piel

āgot

ību

atšķ

irīga

i bar

ības

uzņ

emša

nai,

Latv

ijā s

asto

pam

o gl

iem

ju s

ugu

daud

zvei

dību

, sl

ieku

dar

bība

s ie

tekm

i uz

augs

nes

sast

āvu

un

nozī

mi e

kosi

stēm

ā, p

ētām

ās e

kosi

stēm

as s

ugu

daud

zvei

dību

. In

form

ācija

s an

alīz

e pa

r dzī

vnie

ku

daud

zvei

dību

, pie

lāgo

tību

dzīv

es v

idei

, vie

tu

baro

šanā

s tīk

lā u

n no

zīm

i dab

ā.

Rezu

ltātu

ana

līze

un s

ecin

ājum

u fo

rmul

ēšan

a pa

r šūn

u uz

būve

s at

bils

tību

funk

cijā

m, s

avas

ēd

ienk

arte

s at

bils

tību

vecu

ma

posm

am,

dzim

umam

un

fizis

kaja

i akt

ivitā

tei,

puls

a,

elpo

šana

s, pl

aušu

dzī

vība

s til

pum

a m

aiņu

at

karīb

ā no

iete

kmēj

ošie

m fa

ktor

iem

, āda

s un

mat

u tip

u, ņ

emot

vēr

ā te

sta

rezu

ltātu

s, no

guru

ma

iest

āšan

ās s

tatis

ka u

n di

nam

iska

da

rba

laik

ā, ā

das

jutīb

u da

žādā

s or

gani

sma

daļā

s un

ķer

meņ

a te

mpe

ratū

ras

atšķ

irība

s, ci

lvēk

a po

zitīv

o va

i neg

atīv

o ie

tekm

i uz

vidi

pē

tītaj

ā ek

osis

tēm

ā, ie

vēro

jot i

egūt

o da

tu

ticam

ību.

Cilv

ēka

grem

ošan

as, e

lpoš

anas

, vie

lu

tran

spor

ta, i

zvad

īšan

as, b

alst

a un

kus

tību,

ne

rvu

un ie

kšēj

ās s

ekrē

cija

s si

stēm

as, m

aņu

orgā

nu, v

airo

šanā

s da

rbīb

as s

kaid

roša

na,

izm

anto

jot m

odeļ

us, s

hēm

as u

n da

žādo

s in

form

ācija

s av

otos

iegū

tos

datu

s.In

form

ācija

s an

alīz

e pa

r org

ānu

sist

ēmu

slim

ībām

un

to p

rofil

aksi

, ves

elīb

u ie

tekm

ējoš

iem

fakt

orie

m u

n hi

giēn

u.

Kom

unik

atīv

ā da

rbīb

a un

sa

darb

ība

biol

oģijā

Biol

oģija

s jē

dzie

nu iz

man

toša

na d

zīvī

bas

pazī

mju

, da

udzv

eidī

bas

un s

iste

māt

ikas

, aug

u uz

būve

s un

dz

īvīb

as p

roce

su, l

ikum

saka

rību

skai

droš

anā.

Vied

okļa

arg

umen

tēša

na p

ar a

ugu

daud

zvei

dība

s sa

glab

āšan

u, p

ar s

vešz

emju

aug

u iz

plat

īšan

ās

iero

bežo

šanu

Lat

vija

s ek

osis

tēm

ās, p

ar b

aktē

riju

nozī

mi d

abā

un c

ilvēk

a dz

īvē.

Sa

darb

ības

pra

smju

piln

veid

ošan

a, v

eico

t pēt

ījum

us

un ri

sino

t pro

blēm

as d

abā

un la

bora

torij

ā.

Atb

ilsto

šu s

ava

vai g

rupa

s da

rba

prez

entā

cija

s fo

rmu

izvē

le u

n ie

pazī

stin

āšan

a ar

dar

ba re

zultā

tiem

, iz

man

tojo

t IT.

Biol

oģija

s jē

dzie

nu iz

man

toša

na d

zīvī

bas

pam

atpa

zīm

ju, d

audz

veid

ības

un

sist

emāt

ikas

, dz

īvni

eku

uzbū

ves

un d

zīvī

bas

proc

esu,

lik

umsa

karīb

u sk

aidr

ošan

ā.Vi

edok

ļa a

rgum

entē

šana

par

māj

dzīv

niek

u pa

reiz

u ko

pšan

u, e

ksot

isko

dzī

vnie

ku ie

gādi

un

turē

šanu

māj

as a

pstā

kļos

, zoo

loģi

sko

dārz

u,

naci

onāl

o pa

rku,

dab

as ta

ku, r

ezer

vātu

lom

u ci

lvēk

a iz

glīto

šanā

, dzī

vnie

ku a

izsa

rdzī

bā u

n uz

vedī

bas

izpē

tē.

Sada

rbīb

as p

rasm

ju p

ilnve

idoš

ana,

vei

cot

pētīj

umus

labo

rato

rijā,

pro

blēm

u ris

ināš

anā.

Atb

ilsto

šu s

ava

vai g

rupa

s da

rba

prez

entā

cija

s fo

rmu

izvē

le u

n ie

pazī

stin

āšan

a ar

dar

ba

rezu

ltātie

m, i

zman

tojo

t IT.

Biol

oģija

s jē

dzie

nu iz

man

toša

na d

zīvī

bas

pam

atpa

zīm

ju, o

rgan

ism

a uz

būve

s un

dzī

vība

s pr

oces

u un

liku

msa

karīb

u sk

aidr

ošan

ā.Vi

edok

ļa a

rgum

entē

šana

par

per

soni

sko

atbi

ldīb

u, u

zsāk

ot d

zim

umdz

īvi,

sauļ

ošan

ās

iete

kmi u

z ād

as v

esel

ību,

daž

ādu

ierīč

u (a

tska

ņoša

nas,

dato

ru, T

V u.

c.) i

etek

mi u

z ne

rvu

sist

ēmu

un m

aņu

orgā

niem

, cilv

ēka

pozi

tīvo

un

nega

tīvo

iete

kmi u

z vi

di.

Sada

rbīb

as p

rasm

ju p

ilnve

idoš

ana,

vei

cot

pētīj

umus

dab

ā un

labo

rato

rijā,

pro

blēm

u ris

ināš

anā.

Atb

ilsto

šu s

ava

vai g

rupa

s da

rba

prez

entā

cija

s fo

rmu

izvē

le u

n ie

pazī

stin

āšan

a ar

dar

ba

rezu

ltātie

m, i

zman

tojo

t IT.

6

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Māc

ību

prie

kšm

eta

oblig

ātai

s sa

turs

7. k

lase

8. k

lase

9. k

lase

CILV

ĒKA

, SA

BIED

RĪBA

S U

N V

IDES

MIJ

IED

ARB

ĪBA

S BI

OLO

ĢIS

KIE

ASP

EKTI

Zinā

tnes

at

klāj

umu,

sa

snie

gum

u un

pē

tīju

mu

vērt

ības

ap

zinā

šanā

s bi

oloģ

ijā

Gal

venā

s bi

oloģ

ijas

apak

šnoz

ares

(bot

ānik

a, z

oolo

ģija

, an

atom

ija, e

kolo

ģija

), to

pēt

ījum

u ob

jekt

i, sa

istīb

a ar

ci

tām

dab

aszi

nātņ

u no

zarē

m.

Botā

nika

s zi

nāša

nu u

n pr

asm

ju n

ozī m

e ik

dien

as d

zīvē

. Ku

ltūra

ugu

un s

avva

ļas

augu

pra

ktis

kā n

ozīm

e.Sk

olēn

u ve

iktā

eks

perim

enta

lom

a au

gu u

zbūv

es u

n dz

īvīb

as p

roce

su iz

pētē

.Au

gu, s

ēņu,

aļģ

u, ķ

ērpj

u un

bak

tērij

u no

zīm

e da

bā,

taut

saim

niec

ībā

un s

limī b

u iz

rais

īšan

ā.M

ikro

skop

a lie

toša

nas

prie

kšro

cība

s, pē

tot a

uga

šūnu

un

aud

u pr

epar

ātus

.

Zool

oģijā

apg

ūsta

mo

zinā

šanu

un

pras

mju

no

zī m

e tā

lāki

zglīt

ībā,

pro

fesi

onāl

ajā

darb

ībā

un

ikdi

enas

dzī

vē.

Māj

dzīv

niek

u lo

ma

cilv

ēka

dzīv

ē.D

zīvn

ieku

noz

īme

dabā

, tau

t sai

mni

ecīb

ā un

sl

imī b

u iz

rais

īšan

ā.La

tvija

s zo

olog

u st

arpt

autis

kā s

adar

bība

un

pēt

ījum

i par

dzī

vnie

ku d

audz

veid

ības

sa

glab

āšan

u.

Biol

oģija

s zi

nāša

nu u

n pr

asm

ju n

ozīm

e tā

lāki

zglīt

ībā,

pro

fesi

onāl

ajā

darb

ībā

un

ikdi

enas

dzī

vē.

Mūs

dien

u m

edic

īnas

sas

nieg

umu

un

labo

rato

risko

izm

eklē

jum

u no

zīm

e ci

lvēk

a ve

selīb

as s

agla

bāša

nā.

Tehn

oloģ

iju

attī

stīb

as b

iolo

ģijā

ie

tekm

e uz

sa

bied

rību

Tehn

oloģ

iju iz

man

toša

na a

uga

šūnu

izpē

tē.

Tehn

oloģ

ijas

kultū

raug

u pa

vairo

šana

i un

kopš

anai

.Ba

ktēr

iju n

ozīm

e pā

rtik

as ra

žoša

nā u

n ci

lvēk

a ve

selīb

as

sagl

abāš

anā.

Tehn

oloģ

iju iz

man

toša

na d

zīvn

ieku

uzv

edīb

as,

uzbū

ves

un d

zīvī

bas

proc

esu

pētīš

anā.

Tehn

oloģ

ijas

cilv

ēka

orga

nism

a uz

būve

s un

dz

īvīb

as p

roce

su p

ētīš

anā.

Tehn

oloģ

iju iz

man

toša

nas

iesp

ējas

agr

īnaj

ā di

agno

stik

ā, d

ažād

u sl

imīb

u un

pat

aloģ

iju

novē

ršan

ā.In

divī

da u

n sa

bied

rība

s ie

tekm

e uz

vid

es

kval

itāt

i, dr

ošīb

a,

vese

lība

Ārs

tnie

cība

s au

gu s

agat

avoš

ana

un iz

man

toša

na.

Indī

gie

augi

.Ci

lvēk

a da

rbīb

as ie

tekm

e uz

aug

u da

udzv

eidī

bu.

Augu

dau

dzve

idīb

as a

izsa

rdzī

bas

nepi

ecie

šam

ība

Latv

ijā. I

espē

jam

ie ri

sinā

jum

i stā

vokļ

a uz

labo

šana

i.Vi

des

pies

ārņo

jum

a ie

tekm

e uz

ķēr

pju

daud

zvei

dību

, aļ

ģu s

avai

roša

nos

ūdeņ

os.

Rīcī

ba, l

ai iz

vairī

tos

no b

aktē

riju

un v

ienš

ūņu

izra

isīta

jām

slim

ībām

, no

sain

dēša

nās

ar in

dīga

m

sēnē

m u

n au

giem

.

Cilv

ēka

darb

ības

iete

kme

uz d

zīvn

ieku

da

udzv

eidī

bu.

Dzī

vnie

ku d

audz

veid

ības

aiz

sard

zība

s ne

piec

ieša

mīb

a. Ie

spēj

amie

risi

nāju

mi s

tāvo

kļa

uzla

bo ša

nai.

Rīcī

ba, l

ai iz

vairī

tos

no s

limīb

ām, k

o pā

rnēs

ā dz

īvni

eki,

un ri

ska

situ

ācijā

m s

aska

rsm

ē ar

tiem

.

Akt

īvās

atp

ūtas

un

vese

līga

dzīv

es v

eida

ie

tekm

e uz

org

ānu

sist

ēmām

un

cilv

ēka

dzīv

es

kval

itāti.

Pi

rmā

palīd

zība

gre

moš

anas

, elp

ošan

as, v

ielu

tr

ansp

orta

, bal

sta

un k

ustīb

u or

gānu

sis

tēm

as

darb

ības

trau

cēju

mu

gadī

jum

os.

Vide

s fa

ktor

u ie

tekm

e uz

org

anis

ma

viel

mai

ņu,

cilv

ēka

attīs

tību

un v

esel

ību.

Kont

race

pcija

s ve

idi u

n se

ksuā

li tr

ansm

isīv

ās

infe

kcija

s.Pr

ofila

ktis

kie

pasā

kum

i, la

i izv

airīt

os n

o sa

slim

šanā

m.

7

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

MĀ

CĪB

U S

ATU

RA

AP

GU

VES

SEC

ĪBA

, AP

GU

VEI

PA

RED

ZĒT

AIS

LA

IKS

UN

SA

SNIE

DZ

AM

AIS

REZ

ULT

ĀTS

7. k

lase

(63

stun

das)

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

7.1.

Ko

māc

ās b

iolo

ģijā

? (8

stu

ndas

) 1.

Zi

na, k

āda

ir or

gani

smu

daud

zvei

dība

(aug

i, dz

īvni

eki,

aļģe

s, ķē

rpji,

sē

nes,

vien

šūņi

, bak

tērij

as),

to p

azīm

es u

n pā

rstā

vjus

.2.

Pa

zīst

att

ēlos

, pre

parā

tos

auga

šūn

as s

astā

vdaļ

as

(šūn

apva

lks,

mem

brān

a,

cito

plaz

ma,

kod

ols,

hlor

opla

sti,

vaku

olas

) un

nosa

uc to

funk

cija

s.

3.

Nov

ēro

un s

alīd

zina

dzī

vība

s pa

zīm

es d

ažād

iem

org

anis

mie

m.

4.

Saga

tavo

mik

rosk

opu

darb

am,

nore

gulē

jot a

pgai

smoj

umu,

att

ēla

asum

u un

apr

ēķin

ot m

ikro

skop

a pa

lielin

ājum

u.5.

Pa

gata

vo d

ažād

u au

gu š

ūnu

mik

ropr

epar

ātus

.6.

N

ovēr

o m

ikro

skop

ā au

gu š

ūnas

un

attē

lo tā

s bi

oloģ

iska

jā z

īmēj

umā.

7.

Izve

ido

dabā

par

augl

auku

mu

un re

ģist

rē d

atus

par

org

anis

mu

daud

zvei

dību

tajā

.8.

Iz

prot

dro

šība

s no

teik

umu

ievē

roša

nas

nozī

mi d

abā

un

labo

rato

rijā,

rīko

jas

atbi

lsto

ši ti

em.

9.

Izpr

ot b

iolo

ģisk

o pē

tījum

u m

etož

u (n

ovēr

ojum

s, ek

sper

imen

ts

lauk

a un

labo

rato

rijas

aps

tākļ

os)

atšķ

irība

s.

10.

Ir ie

pazi

nis

biol

oģija

s ap

akšn

ozar

es

(bot

ānik

a, z

oolo

ģija

, an

atom

ija, e

kolo

ģija

), to

pēt

ījum

u ob

jekt

us

un s

aist

ību

ar c

itām

da

basz

ināt

ņu

noza

rēm

.11

. N

ovēr

tē m

ikro

skop

a lie

toša

nas

prie

kšro

cība

s, pē

tot

auga

šūn

as.

LD. A

ugu

šūnu

uzb

ūve.

Sark

anai

s sī

pols

, elo

deja

s la

pa, p

riekš

met

stik

li,

segs

tikli,

pre

parē

jam

ā ad

ata,

pin

cete

, ska

lpel

is,

filtr

papī

rs, ū

dens

, pip

ete,

ga

ism

as m

ikro

skop

s, pi

eder

umu

kast

e.LD

. Org

anis

mu

daud

zvei

dība

s nov

ēroš

ana

para

ugla

ukum

ā.Au

kla

(4 m

) ar s

asie

tiem

ga

liem

, čet

ri m

ietiņ

i, ro

kas

lupa

, rak

stām

pied

erum

i, fo

toap

arāt

s va

i mob

ilais

te

lefo

ns.

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_7_

01_V

M_0

1_Bi

oloģ

ijas

apak

šnoz

ares

.A

nim

ācija

B_

7_01

_VM

_02_

Augu

dz

īvīb

as p

azīm

es.

Vide

oB_

7_01

_VM

_03_

Dzī

vnie

ku d

zīvī

bas

pazī

mes

.D

ator

prez

entā

cija

B_

7_01

_VM

_04_

Dar

bs

ar m

ikro

skop

u.

Ani

māc

ija

B_7_

01_V

M_0

5_M

ikro

skop

a pa

lielin

ājum

a ap

rēķi

nāša

na.

Ani

māc

ija

B_7_

01_V

M_0

6_O

bjek

tīva

izvē

le.

Inte

rakt

īvās

tāfe

les

doku

men

ts

B_7_

VM_0

1_07

_Vi

rtuā

lais

eko

sist

ēmas

m

odel

is.

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_7_

01_V

M_0

8_D

zīvo

org

anis

mu

daud

zvei

dība

.A

nim

ācija

B_

7_01

_VM

_09_

Pētn

ieci

skā

eksp

edīc

ija

uz u

pi.

Mat

emāt

ika

Tabu

lu

veid

ošan

a.D

arbī

bas

ar

raci

onāl

iem

sk

aitļi

em.

Vizu

ālā

māk

sla

Zīm

ējum

a ve

idoš

anas

no

sacī

jum

i: pr

opor

cija

s, m

ērog

a ie

vēro

šana

, fo

rma,

iz

viet

ojum

s.

8

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un la

bora

torij

as

darb

u pi

eder

umi,

ierīc

es u

n vi

elas

Uzs

kate

s m

ater

iāli

7.2.

Zie

daug

u uz

būve

s pa

mat

prin

cipi

un

viel

mai

ņa (1

1 st

unda

s)1.

Ra

kstu

ro a

ugu

audu

s (p

amat

audi

, vei

dotā

jaud

i, ba

lsta

udi,

sega

udi,

vada

udi),

to

atr

ašan

os a

ugā

un

funk

cija

s.2.

Ra

kstu

ro a

uga

orgā

nu

galv

enās

sas

tāvd

aļas

(sak

nes

josl

as: a

ugša

nas,

uzsū

kšan

as,

vadī

šana

s; s

tum

brs:

miz

a,

koks

ne, s

erde

; lap

a: s

egau

di,

pam

atau

di, a

tvār

snīte

s, dz

īsla

s) u

n to

funk

cija

s.3.

Iz

skai

dro

viel

u uz

ņem

šanu

, va

dīša

nu a

ugos

, elp

ošan

u,

min

erāl

o ba

roša

nos,

foto

sint

ēzi,

iztv

aiko

šanu

, to

sav

star

pējo

sai

stīb

u un

no

zīm

i aug

u dz

īvē

un d

abā.

4.

Saga

tavo

iekā

rtu

ilgst

ošam

ek

sper

imen

tam

pēc

dot

ā ap

raks

ta.

5.

Reģi

strē

dat

us p

ar v

ielu

va

dīša

nu, m

iner

ālo

baro

šano

s, fo

tosi

ntēz

i vai

iz

tvai

koša

nu.

6.

Sada

rboj

as, v

eico

t ek

sper

imen

tu p

ar a

ugu

viel

mai

ņu, a

pkop

ojot

re

zultā

tus

un ie

pazī

stin

ot a

r tie

m c

itus.

7.

Ievē

ro d

rošī

bas

note

ikum

us

eksp

erim

enta

laik

ā.8.

Iz

skai

dro

koka

gad

skār

tu

veid

ošan

os a

tkar

ībā

no

ārēj

o fa

ktor

u ie

tekm

es.

9.

Nov

ērtē

sav

a ve

iktā

ek

sper

imen

ta lo

mu

augu

uzb

ūves

un

dzīv

ības

pro

cesu

iz

pētē

.10

. Iz

prot

, ka

zinā

šana

s pa

r aug

u uz

būvi

un

dzīv

ības

pro

cesi

em ir

ku

ltūra

ugu

pare

izas

ko

pšan

as n

osac

ījum

s.

LD. V

ielu

vad

īšan

a, m

iner

ālā

baro

šanā

s, fo

tosi

ntēz

e un

ūde

ns

iztv

aiko

šana

caur

lapā

m.

1. g

rupa

i3

vārg

lāze

s, 3

augi

ar b

altie

m

zied

iem

(gla

diol

as, a

ster

es, d

ālija

s va

i citi

aug

i), 3

kok

a za

ri (1

5–20

 cm

), tin

te, p

ārtik

as k

rāsv

iela

, sm

alki

sab

erzt

a og

le v

ai k

āda

cita

ūd

enī n

ešķī

stoš

a kr

āsai

na v

iela

, st

ikla

nūj

iņas

, ska

lpel

is, p

ipet

e,

mēr

cilin

drs.

2. g

rupa

i6

mēģ

enes

, div

dīgļ

lapj

u dī

gsti,

fil

trpa

pīrs

vai

sal

vete

, šķi

drai

s m

iner

ālm

ēslo

jum

s (V

ito),

stat

īvs,

dest

ilēts

ūde

ns, k

rāsa

ins

vask

a kr

ītiņš

, lin

eāls

.3.

gru

pai

Ista

bas

augs

puķ

upod

ā, p

apīra

sa

spra

udes

, mel

ns g

aism

u ne

caur

laid

īgs

papī

rs, j

oda

šķīd

ums

spirt

ā, p

ipet

e.4.

gru

pai

4 m

ēģen

es, 4

zar

i ar l

apām

(vie

nas

suga

s au

gu z

ari v

ienā

dā g

arum

ā un

ar v

ienā

du la

pu s

kaitu

), ūd

ens,

augu

eļļa

, vaz

elīn

s (k

rēm

s),

mar

ķier

is v

ai k

rāsa

ins

vask

a kr

ītiņš

, lin

eāls

, pip

ete.

DD

. Aug

u el

poša

nas p

roce

sā iz

dalīt

ā CO

2 da

udzu

ma

mēr

īšan

a ar

sens

oru.

Augu

sēk

las,

CO2 s

enso

ri, d

atu

uzkr

ājēj

s, da

tors

ar a

tbils

tošu

pr

ogra

mm

atūr

u, p

roje

ktor

s.

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

Auga

org

ānu

galv

enās

sa

stāv

daļa

s.B_

7_02

_VM

_01

Vide

o Pa

mat

audi

B_7_

02_V

M_0

4Vi

deo

Bals

taud

iB_

7_02

_VM

_03

Vide

oSe

gaud

iB_

7_02

_VM

_02

Ani

māc

ija

Augu

aud

u ve

idi.

B_7_

02_V

M_0

5Ve

idot

ājau

di.

B_7_

02_V

M_0

6Au

gu u

n dz

īvni

eku

savs

tarp

ējā

sais

tība.

B_7_

02_V

M_1

0Vi

deo

B_7_

02_V

M_0

8_Ci

etes

ve

idoš

anās

aug

a la

pās.

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_7_

02_V

M_0

9_Au

gu

viel

mai

ņa.

Spēl

e „Au

gs –

zaļ

ā fa

brik

a.”

Mat

emāt

ika

Dar

bība

s ar

ra

cion

ālie

m

skai

tļiem

. A

prēķ

ini p

ēc

form

ulām

.Vi

zuāl

ā m

āksl

a Zī

mēj

uma

veid

ošan

as

nosa

cīju

mi:

prop

orci

jas,

form

a,

izvi

etoj

ums.

Soci

ālās

zi

nība

sSa

darb

ība,

ve

icot

uzt

icēt

o pi

enāk

umu.

9

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

7.3.

Zie

daug

u va

iroša

nās

un a

ttīs

tība

(9 s

tund

as)

1.

Ar p

iem

ērie

m ra

kstu

ro

augu

bez

dzim

umva

i-ro

šanā

s ve

idus

: ar s

īpol

iem

, sa

kneņ

iem

, bum

buļie

m,

spra

udeņ

iem

, nol

iekt

ņiem

, st

īgām

.2.

Ra

kstu

ro z

ieda

uzb

ūvi

(kau

slap

as, v

aina

glap

as,

pute

kšņl

apas

, aug

lenī

ca),

tā

nozī

mi d

zim

umva

iroša

nās

proc

esā

un z

iedu

ap

pute

ksnē

šanā

s ve

idus

(a

r kuk

aiņi

em, v

ēju

un

paša

pput

e).

3.

Ar p

iem

ērie

m ra

kstu

ro s

auso

un

sul

īgo

augļ

u ve

idus

(g

raud

s, rie

ksts

, pog

aļa,

oga

, ka

ulen

is, ā

bols

, pāk

sts)

un

to iz

plat

īšan

ās v

eidu

s (a

r dz

īvni

ekie

m, v

ēju,

ūde

ni,

paši

zpla

tība)

.4.

A

r pie

mēr

iem

raks

turo

zi

edau

gu d

zīve

s ilg

umu

(vie

ngad

īgi,

divg

adīg

i, da

udzg

adīg

i).5.

Zi

na s

ēkla

s uz

būvi

(s

ēkla

pval

ks, d

īglis

, dīg

ļlapa

s un

bar

ības

vie

las)

.

6.

Izvi

rza

pētā

mo

prob

lēm

u un

pie

ņēm

umu

par s

ēklu

dī

gtsp

ēju.

7.

Pl

āno

eksp

erim

entu

pa

r aug

u sp

raud

eņu

apsa

kņoš

anu.

8.

Reģi

strē

tabu

lā s

prau

deņa

sa

kņu

skai

tu, g

arum

u va

i uz

dīgu

šo s

ēklu

ska

itu

un a

prēķ

ina

to v

idēj

o dī

gtsp

ēju.

9.

Zīm

ē gr

afiku

par

spr

aude

ņu

sakņ

u sk

aitu

vai

gar

umu.

10.

Izpr

ot d

ažād

u au

gu

pava

iroša

nas

veid

u,

augļ

u un

sēk

lu

izm

anto

šanu

ikdi

enas

dz

īvē.

11.

Izvē

rtē,

kāp

ēc

neiz

dīgs

t vis

as s

ēkla

s un

kāp

ēc jā

ievē

ro

izsē

jas

biež

ums,

dziļu

ms.

LD. A

ugu

pava

iroša

na a

r sp

raud

eņie

m.

Augu

spr

aude

ņi, v

ārgl

āzes

, šķ

ēres

, pap

īrs, d

iegs

.

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_7_

03_V

M_0

1

Augu

vai

roša

nās

un a

ugļu

ve

idi.

Ani

māc

ija

B_7_

03_V

M_0

2_

Virt

uāla

aug

u pa

vairo

šana

.D

ator

prez

entā

cija

B_

7_03

_VM

_03_

Telp

augi

.A

nim

ācija

B_

7_03

_VM

_04_

App

utek

snēš

anās

.A

nim

ācija

B_7_

03_V

M_0

5_

Zied

a un

sēk

las

prep

arēš

ana.

Vide

o B_

7_03

_VM

_06_

Sē

klu

izpl

atīb

a pa

ūde

niVi

deo

B_7_

03_V

M_0

7_

Sēkl

u iz

plat

ība

ar v

ēja

palīd

zību

Vide

o B_

7_03

_VM

_07_

Sē

klu

izpl

atīb

a ar

dz

īvni

eku

palīd

zību

Ani

māc

ija

B_7_

03_V

M_0

9 Au

gu d

zīve

s ci

kli.

Mat

emāt

ika

Dar

bība

s ar

raci

o-nā

liem

ska

itļie

m.

Proc

entu

apr

ēķin

i.M

ērog

a iz

vēle

.G

rafik

u zī

mēš

ana.

Māj

turī

baVe

selīg

a uz

tura

pi

ram

īda.

U

ztur

a ie

tekm

e uz

ve

selīb

u. P

ilnvē

rtīg

s uz

turs

gad

a la

ikā.

Soci

ālās

zin

ības

Māc

ībām

nep

ie ci

e-ša

mās

info

r mā c

ijas

iegu

ve. S

adar

bība

, ve

icot

uzt

icēt

o pi

enā k

umu.

10

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

7.4.

Aug

u da

udzv

eidī

ba u

n si

stem

ātik

a (1

0 st

unda

s)

1.

Zina

aug

u si

stem

ātik

as

pam

atus

: aug

u da

lījum

u no

dalīj

umos

, kla

sēs,

dzim

tās,

ģint

īs, s

ugās

.2.

Ra

kstu

ro a

ugu

noda

lījum

u (s

ūnas

, pap

arde

s, ko

sas,

stai

pekņ

i, ka

ilsēk

ļi,

segs

ēkļi)

gal

venā

s pa

zīm

es.

3.

Pazī

st L

atvi

jā b

iežā

k sa

stop

amos

sav

vaļa

s au

gus

un k

ultū

raug

us.

4.

Sask

ata

augi

em ra

kstu

rīgās

ār

ējās

paz

īmes

(sak

ņu

sist

ēmas

vei

di: b

ārkš

sakn

e,

mie

tsak

ne; s

tum

bru

veid

i: st

āvs,

ložņ

ājoš

s, kā

pelē

jošs

, vi

jīgs;

lapu

sak

ārto

jum

s pi

e st

umbr

a: m

ietu

rī, p

retē

ji,

pam

īšus

, roz

etē;

lapu

vei

di:

vien

kārš

a, s

alik

ta (s

tara

ini u

n pl

ūksn

aini

); la

pu d

zīsl

ojum

a ve

idi:

para

lēls

, lok

veid

a,

star

ains

un

plūk

snai

ns;

zied

kopu

vei

di: ķ

ekar

s, če

mur

s, ga

lviņ

a, v

ārpa

, sk

ara,

kur

vītis

), iz

man

tojo

t au

gu m

orfo

loģi

jas

shēm

as,

herb

āriju

s un

att

ēlus

.5.

Sa

skat

a vi

endī

gļla

pju

un

divd

īgļla

pju

klas

es d

zim

tas

(lilij

u un

rožu

) rak

stur

īgās

ār

ējās

paz

īmes

.6.

N

osak

a au

gus,

izm

anto

jot

augu

not

eicē

jus.

7.

Pārv

eido

viz

uālo

info

rmāc

iju

par a

ugu

ārēj

ām p

azīm

ēm

vārd

iska

jā in

form

ācijā

un

otrā

di.

8.

Apz

inās

kul

tūra

ugu

un s

avva

ļas

augu

pr

aktis

ko n

ozīm

i. 9.

Zi

na ā

rstn

iecī

bas

augu

vā

kšan

as n

otei

kum

us.

10.

Zina

, kā

rīkot

ies

sain

dēša

nās

gadī

jum

ā ar

indī

giem

aug

iem

.

LD. S

egsē

kļu

(zie

daug

u)

note

ikša

na.

Her

bārij

i, kr

āsai

nu a

ugu

attē

lu k

olek

cija

, not

eicē

ji,

augu

ārē

jo p

azīm

ju s

hēm

as.

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_7_

04_V

M_0

1_

Augu

dau

dzve

idīb

a.Sp

ēle „

Pazī

sti s

pora

ugus

un

kai

lsēk

ļus”.

Ani

māc

ija

B_7_

04_V

M_0

2_

Vien

dīgļ

lapj

u un

di

vdīg

ļlapj

u ra

kstu

rīgās

pa

zīm

es.

Ani

māc

ijaB_

7_04

_VM

_03_

Vi

endī

gļla

pju

un

divd

īgļla

pju

raks

turīg

ās

pazī

mes

.D

ator

prez

entā

cija

B_

7_04

_VM

_04_

Au

gu ā

rējā

s pa

zīm

es.

Spēl

e –

dom

ino.

“Aug

u ār

ējās

paz

īmes

”.Sp

ēle „

Pazī

sti L

atvi

jas

zied

augu

s!”

B_7_

04_V

M_0

5_

Augu

att

ēli.

Ani

māc

ija

B_7_

04_V

M_0

6_Ā

rstn

iecī

bas

augu

ie

vākš

ana.

Ani

māc

ija

B_7_

04_V

M_0

7_

Aveņ

u tē

jas

paga

tavo

šana

.

Soci

ālās

zin

ības

Zina

, kā

snie

gt

elem

entā

ru

palīd

zību

ci

etuš

ajam

.M

ācīb

ām

nepi

ecie

šam

ās

info

rmāc

ijas

iegu

ves

pras

mes

.

11

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

7.5.

Aug

u da

udzv

eidī

ba e

kosi

stēm

ās u

n tā

s sa

glab

āšan

a (9

stu

ndas

) 1.

Sk

aidr

o ar

pie

mēr

iem

aug

u pi

elāg

otīb

u da

žādi

em

augš

anas

aps

tākļ

iem

La

tvija

s ek

osis

tēm

ās

(pie

mēr

am, m

ežā,

pļa

vā,

purv

ā, e

zerā

, u. c

.).2.

Zi

na a

izsa

rgāj

amo

augu

pie

mēr

us d

ažād

ās

ekos

istē

mās

(pie

mēr

am,

mež

ā, p

ļavā

, pur

vā, e

zerā

u.

 c.).

3.

Izsk

aidr

o, k

ā no

tiek

augu

ko

pu d

abis

kā n

omai

ņa,

piem

ēram

, kā

aiza

ug p

ļava

, m

eža

izci

rtum

s. 4.

Ra

kstu

ro c

ilvēk

a ve

idot

ās

ekos

istē

mas

(pie

mēr

am,

dārz

u, d

īķi,

paga

lmu,

par

ku

u. c

.).

5.

Ana

lizē

info

rmāc

iju

un s

ecin

a pa

r aug

u da

udzv

eidī

bu p

ētīta

jās

ekos

istē

mās

.6.

Iz

saka

vie

dokl

i par

sv

ešze

mju

aug

u iz

plat

īšan

os u

n no

zīm

i La

tvija

s ek

osis

tēm

ās,

piem

ēram

, lat

vāņu

, sī

kgal

vīte

s, to

pina

mbū

ru

u. c

.

7.

Nov

ērtē

cilv

ēka

darb

ības

iete

kmi u

z au

gu d

audz

veid

ību.

8.

Iesa

istā

s bi

oloģ

iskā

s da

udzv

eidī

bas

un

vide

s kv

alitā

tes

sagl

abāš

anas

pa

sāku

mos

, pro

jekt

os.

LD. A

ugi d

ažād

ās

ekos

istē

mās

(virt

uāls

LD

da

tork

lasē

).

Ani

māc

ija

B_7_

05_V

M_0

1_

Augi

daž

ādās

eko

sist

ēmās

.Sp

ēle 

– pu

zle „

Augu

da

udzv

eidī

ba a

ugu

kopā

s”.Vi

deo

B_

7_05

_VM

_02_

Kā

vei

doja

s m

ežs?

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_7_

05_V

M_0

3_In

trod

ucēt

ie a

ugi.

Vide

o

B_7_

05_V

M_0

4_

Latv

ānis

.Vi

deo

B_

7_05

_VM

_06_

Ugu

nsbī

stam

ība

mež

ā.Vi

deo

B_

7_05

_VM

_07_

M

eža

stād

īšan

a.Sp

ēle „

Pazī

sti L

atvi

jas

zied

augu

s!”

Info

rmāt

ika

Dat

u sa

glab

āšan

a.Ģ

eogr

āfija

Ģeo

grāfi

sko

daba

s ai

navu

(dab

as

zonu

) izv

ieto

jum

a lik

umsa

karīb

as.

Soci

ālās

zin

ības

Dzī

vība

s vē

rtīb

a un

sau

dzīg

a at

tiek-

sme

pret

dzī

viem

or

gani

smie

m u

n ap

kārt

ējo

vidi

.Sa

darb

ība,

vei

cot

uztic

ēto

pien

ā kum

u.

12

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

7.6.

Aļģ

es. S

ēnes

. Ķēr

pji (

10 s

tund

as)

1.

Zina

aļģ

u uz

būvi

(la

poni

s, riz

oīdi

) un

ar

piem

ērie

m ra

kstu

ro

alģu

dau

dzve

idīb

u da

bā

(vie

nšūn

u, k

olon

iju,

daud

zšūn

u).

2.

Zina

sēņ

u uz

būvi

(sēņ

otne

, sē

ņotn

es p

aved

ieni

, au

gļķe

rmen

is, s

pora

s) u

n ar

pie

mēr

iem

raks

turo

sē

ņu d

audz

veid

ību

dabā

.3.

Zi

na ķ

ērpj

u uz

būvi

(v

ienš

ūnas

aļģ

es, s

ēņot

nes

pave

dien

i, la

poni

s), t

o ie

dalīj

umu

pēc

lapo

ņa

veid

a (k

reve

s, la

pu,

krūm

u).

4.

Nov

ērtē

aļģ

u, s

ēņu

un

ķērp

ju n

ozīm

i dab

ā, li

eto

jēdz

ienu

s: si

mbi

oze 

– sa

vsta

rpēj

i izd

evīg

ās

attie

cība

s, pa

razī

tism

s –

vien

pusē

ji no

māc

ošās

at

tiecī

bas.

5.

Iegū

st in

form

āciju

par

sēn

ēm

no d

ažād

iem

avo

tiem

. 6.

N

ovēr

o m

ikro

skop

ā aļ

ģes,

pelē

jum

a sē

nes

un ra

uga

sēne

s.7.

N

osak

a ga

isa

kval

itāti,

iz

man

tojo

t ķēr

pjus

kā

bioi

ndik

ator

us.

8.

Reģi

strē

iegū

tos

datu

s pa

r ķē

rpju

dau

dzve

idīb

u.9.

Sa

darb

ojas

, nov

ēroj

ot ķ

ērpj

u da

udzv

eidī

bu tu

vāka

jā

apkā

rtnē

.

10.

Zina

, kā

izva

irītie

s no

sai

ndēš

anās

ar

sēnē

m u

n kā

rīko

ties

sain

dēša

nās

gadī

jum

ā ar

tām

. 11

. N

ovēr

tē v

ides

pi

esār

ņoju

ma

iete

kmi u

z ķē

rpju

da

udzv

eidī

bu, a

ļģu

sava

iroša

nos

ūdeņ

os.

12.

Ar p

iem

ērie

m ra

kstu

ro

aļģu

, sēņ

u, ķ

ērpj

u iz

man

toša

nu.

LD. R

auga

un

pelē

jum

a sē

ņu iz

pēte

.M

ikro

skop

s, ra

uga

un

pelē

jum

a sē

nes,

prep

arāt

u pa

gata

voša

nas

kom

plek

ts,

labo

rato

rijas

trau

ki.

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_7_

06_V

M_0

1_

Aļģ

es –

aug

iem

līdz

īgi

orga

nism

i.A

nim

ācija

B_

7_06

_VM

_02_

Ūde

nstil

pes

pies

ārņo

jum

s.A

nim

ācija

B_

7_06

_VM

_03_

Vē

jslo

tcēn

es a

ttīs

tība.

Ani

māc

ija

B_7_

06_V

M_0

3a_

Sēņu

vai

roša

nās.

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_7_

06_V

M_0

6_

Sēne

s.D

ator

prez

entā

cija

B_

7_06

_VM

_04_

Ķē

rpji.

Ani

māc

ija

B_7_

06_V

M_0

5_

Ķērp

ju n

otei

kšan

a pē

c la

poņa

vei

da.

Vide

o

B_7_

06_V

M_0

7_

Milt

rasa

.A

nim

ācija

B_

7_06

_VM

_08_

Vi

rtuā

lā s

ēņoš

ana.

B_7_

06_V

M_0

9_

Ķērp

ju in

dika

tors

ugu

attē

li.M

ācīb

u fil

ma

Indī

gās s

ēnes

un

oga

s.

Mat

emāt

ika

Dar

bība

s ar

raci

o-nā

liem

ska

itļie

m.

Proc

entu

apr

ēķin

i.M

ērog

a iz

vēle

.G

rafik

u zī

mēš

ana.

Info

rmāt

ika

Dar

bs a

r int

erne

ta

pārlū

kpro

gram

mu.

Dar

bs a

r izk

lājla

pu

lieto

tni.

Prez

entā

ciju

vei

-do

šana

s te

hnis

kie

nosa

cīju

mi.

Vizu

ālā

māk

sla

Zīm

ējum

a ve

ido-

šana

s no

sacī

jum

i: pr

opor

cija

s, ko

m-

pozī

cija

, for

ma,

iz

viet

ojum

s.M

ājtu

rība

G

raud

augu

pro

-du

ktu

gata

voša

na,

mīk

las

raud

zē ša

na.

Mīk

lu v

eidi

. Mīk

lu

izm

anto

šana

ēdi

enu

gata

voša

nā.

Soci

ālās

zin

ības

Sada

rbīb

a, v

eico

t uz

ticēt

o pi

enā k

umu.

13

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

7.7.

Bak

tēri

jas

un v

ienš

ūņi (

6 st

unda

s)1.

Zi

na b

aktē

riju

uzbū

vi

(šūn

apva

lks,

cito

plaz

ma,

ko

dola

vie

la, v

icas

), to

ie

dalīj

umu

pēc

form

as

(lodv

eida

, nūj

iņve

ida,

sp

irālv

eida

), va

iroša

nos

un

nozī

mi d

abā.

2.

Raks

turo

vie

nšūņ

u (a

mēb

as,

tupe

lītes

, eig

lēna

s)

galv

enās

uzb

ūves

īpat

nība

s, va

iroša

nos,

baro

šano

s un

to

nozī

mi d

abā.

3.

Att

ēlo

vien

šūņu

s bi

oloģ

iskā

zī

mēj

umā,

nov

ēro

tos

mik

rosk

opā.

4.

Ve

ic e

kspe

rimen

tu p

ar

bakt

ēriju

izm

anto

šanu

jo

gurt

a ga

tavo

šanā

m

ājas

aps

tākļ

os, i

evēr

ojot

dr

ošīb

as n

otei

kum

us.

5.

Sada

rboj

as, v

eico

t ek

sper

imen

tu p

ar b

aktē

riju

izm

anto

šanu

jogu

rta

gata

voša

nā u

n ie

pazī

stin

ot

ar e

kspe

rimen

ta

rezu

ltātie

m.

6.

Izpr

ot b

aktē

riju

nozī

mi

pārt

ikas

ražo

šanā

un

cilv

ēka

vese

lības

sa

glab

āšan

ā.

7.

Zina

, kā

izva

irītie

s no

ba

ktēr

iju iz

rais

ītajā

m

slim

ībām

, iev

ēroj

ot

pers

onīg

o hi

giēn

u, u

n kā

rīko

ties

sasl

imša

nas

gadī

jum

ā.

LD. V

ienš

ūņi m

ikro

skop

ā.M

ikro

skop

s, vi

enšū

ņu

prep

arāt

i vai

ūde

ns a

r vi

enšū

ņiem

un

prep

arēj

amie

pi

eder

umi.

LD. J

ogur

ta g

atav

ošan

a m

ājas

aps

tākļ

os.

Bakt

ēriju

kul

tūra

s, pi

ens,

virt

uves

trau

ki u

n pi

eder

umi.

Inte

rakt

īvās

tāfe

les

mat

eriā

ls

B_7_

07_V

M_0

1_

Virt

uāls

ceļo

jum

s „N

ered

zam

ā pa

saul

e”.

Ani

māc

ija

B_7_

07_V

M_0

2_

Virt

uālā

jogu

rta

gata

voša

na.

Ani

māc

ija

B_7_

07_V

M_0

3_

Vien

šūņi

mik

rosk

opā.

Ani

māc

ija

B_7_

07_V

M_0

4_

Vien

šūņu

bar

ošan

ās.

Māc

ību

film

a

Pien

a pr

oduk

ti.M

ācīb

u fil

ma

M

aize

un

kond

itore

ja.

Dat

orpr

ezen

tāci

jaB_

7_07

_VM

_05_

Pi

ensk

ābes

bak

tērij

as.

Māj

turī

baPr

oduk

tu

uzgl

abāš

anas

no

teik

umi.

Kārt

ības

un

tīrīb

as

uztu

rēša

na d

arba

vi

etā.

Soci

ālās

zin

ības

Sada

rbīb

a, v

eico

t uz

ticēt

o pi

enāk

umu.

14

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

8. k

lase

(65

stun

das)

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

8.1.

Zoo

loģi

ja –

zin

ātne

par

dzī

vnie

kiem

(6 s

tund

as)

1.

Zina

dzī

vnie

ku s

iste

māt

ikas

ne

piec

ieša

mīb

u un

dz

īvni

eku

dalīj

umu

tipos

, kl

asēs

, kār

tās,

dzim

tās,

ģint

īs, s

ugās

.2.

Ra

kstu

ro d

zīvn

ieku

vie

tu

ekos

istē

mā

un to

sai

stīb

u ar

ci

tiem

org

anis

mie

m.

3.

Ana

lizē

info

rmāc

iju p

ar d

zīvn

ieku

or

gānu

sis

tēm

u sa

istīb

u ar

dz

īvīb

as p

amat

pazī

mēm

. 4.

Kl

asifi

cē d

zīvn

ieku

s, iz

man

tojo

t dz

īvni

eku

klas

ifikā

cija

s sh

ēmas

un

attē

lus.

5.

Ir pr

iekš

stat

s pa

r dzī

vnie

ku

pētīš

anas

met

odēm

(nov

ēroš

ana,

ek

sper

imen

ts) u

n m

ūsdi

enu

tehn

oloģ

iju iz

man

toša

nu

to p

ētīš

anā

(pie

mēr

am,

vide

onov

ēroš

ana,

radi

osig

nālu

ra

idītā

ji, ie

zīm

ēšan

a ar

čip

iem

, fo

togr

afēš

ana)

. 6.

Sa

līdzi

na d

zīvn

ieka

un

auga

šū

nas

uzbū

vi, p

ārve

idoj

ot v

izuā

lo

info

rmāc

iju v

ārdi

skaj

ā un

otr

ādi.

7.

Sais

ta z

oolo

ģijā

ap

gūst

amo

zinā

šanu

un

pras

mju

iz

man

toša

nu a

r da

žādā

m p

rofe

sijā

m,

piem

ēram

, mež

sarg

s, ve

terin

ārār

sts,

zool

oģis

kā d

ārza

da

rbin

ieks

, zoo

veik

ala

pārd

evēj

s, or

nito

logs

, en

tom

olog

s, ek

olog

s u.

 c.

8.

Salīd

zina

dzī

vnie

ku

nozī

mi c

ilvēk

u dz

īvē

mūs

dien

ās u

n pa

gātn

ē, p

rogn

ozē,

kā

da tā

būs

nāk

otnē

.

Inte

rakt

īvās

tāfe

les

mat

eriā

ls.

B_08

_01_

VM_0

1_D

zīvn

ieku

dau

dzve

idīb

a.B_

08_0

1_VM

_02_

Dzī

vnie

ku d

zīvī

bas

pam

atpa

zīm

es u

n or

gānu

sis

tēm

as.

B_08

_01_

VM_0

3_

Virt

uāla

is e

kosi

stēm

as

mod

elis

.Sp

ēle.

Ba

roša

nās

ķēde

s m

ežā 

– Bo

n Ap

petit

!

Vēst

ure

Seno

cilv

ēku

dzīv

esve

ids.

Pirm

ie

noda

rboš

anās

ve

idi.

Dzī

vnie

ku

pier

adin

āšan

a.

Soci

ālās

zin

ības

Dzī

vība

s vē

rtīb

a un

sau

dzīg

a at

tieks

me

pret

dz

īvām

būt

nēm

un

apk

ārtē

jo

vidi

.

15

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

8.2.

Zīd

ītāji 

– au

gstā

k at

tīstīt

ie m

ugur

kaul

niek

i (10

stu

ndas

) 1.

Ra

kstu

ro z

īdītā

ju g

alve

nās

pazī

mes

(ķer

meņ

a se

ga,

iekš

ējai

s sk

elet

s, m

aņas

, in

tens

īva

viel

mai

ņa,

pats

tāvī

ga ķ

erm

eņa

tem

pera

tūra

, dze

mdē

šana

, ba

roša

nās,

elpo

šana

, as

insr

ite),

izm

anto

jot s

hēm

as,

anim

ācija

s, m

ulāž

as.

2.

Ar p

iem

ērie

m s

alīd

zina

da

žādu

zīd

ītāju

vai

roša

nos,

attīs

tību

(olā

, som

ā, d

zem

dē),

augš

anu

un v

iņu

rūpe

s pa

r pē

cnāc

ējie

m.

3.

Pazī

st L

atvi

jā s

asto

pam

o zī

dītā

ju k

ārtu

pār

stāv

jus

pēc

ārēj

ā iz

skat

a, to

ats

tātā

m

pēdā

m u

n ci

tām

raks

turīg

ām

pazī

mēm

.

4.

Ana

lizē

info

rmāc

iju n

o da

žādi

em iz

ziņa

s av

otie

m

par z

īdītā

ju d

audz

veid

ību

un ie

dalīj

umu

kārt

ās, t

o pi

elāg

otīb

u dz

īves

vid

ei,

nozī

mi d

abā

un v

ietu

ba

roša

nās

tīklā

.5.

Pl

āno

un v

eic

novē

roju

mus

pa

r kād

a zī

dītā

ja ā

rējo

uz

būvi

, pie

lāgo

tību

vide

i un

uzve

dību

.6.

Ie

pazī

stas

ar d

atu

apst

rādi

pa

r dzī

vnie

ku p

ēdu

veid

iem

un

ska

itu p

arau

glau

kum

ā.7.

Fo

rmul

ē un

arg

umen

tē

vied

okli

par a

izsa

rdzī

bas

nozī

mi z

īdītā

ju

daud

zvei

dība

s sa

glab

āšan

ā un

māj

dzīv

niek

u pa

reiz

as

kopš

anas

not

eiku

mie

m.

8.

Izvē

rtē

riska

si

tuāc

ijas

sask

arsm

ē ar

zīd

ītājie

m, i

evēr

o dr

ošīb

u un

aic

ina

to

darīt

arī

citu

s.9.

N

ovēr

tē d

zīvn

ieku

pi

erad

ināš

anas

un

māj

dzīv

niek

u se

lekc

ijas

nozī

mi.

LD. B

ebru

dzī

ves v

ieta

s no

vēro

šana

.Bi

nokl

is, f

otoa

parā

ts.

LD. Z

īdītā

ju sk

aita

no

teik

šana

par

au­

g lau

kum

ā (v

irtuā

ls

labo

rato

rijas

dar

bs).

Dat

ors.

Vide

o B_

08_0

2_VM

_01_

Eirā

zija

s be

brs.

B_08

_02_

VM_0

7_M

ežsr

aga

stās

ts p

ar

stal

tbrie

žu ra

gu a

ugša

nu.

B_08

_02_

VM_0

8_ In

terv

ija

ar v

eter

inār

ārst

u.B_

08_0

2_VM

_09_

Inte

rvija

ar

vet

erin

ārās

apt

ieka

s pā

rdev

ēju.

Ani

māc

ijaB_

08_0

2_VM

_02_

Zīdī

tāju

ār

ējā

uzbū

ve.

B_08

_02_

VM_0

3_Zī

dītā

ju

iekš

ējā

uzbū

ve.

B_08

_02_

VM_0

5 Zī

dītā

ju

skai

ta n

otei

kšan

a pa

raug

lauk

umā.

(virt

uāls

la

bora

torij

as d

arbs

da

tork

lasē

).B_

08_0

2_VM

_06_

Dzī

vnie

ku p

ēdu

note

ikša

na.

Inte

rakt

īvās

tāfe

les

mat

eriā

ls

B_08

_02_

VM_0

4La

tvija

s zī

dītā

ju

daud

zvei

dība

.

Spēl

e. M

ežs.

Mat

emāt

ika

Dar

bība

s ar

raci

o-nā

liem

ska

itļie

m.

Nez

inām

ā iz

teik

šana

no

form

ulas

.Pr

ocen

tu a

prēķ

ini.

Mēr

oga

izvē

le.

Gra

fiku

zīm

ēšan

a.

Info

rmāt

ika

MS

Exce

l – ta

bulu

ve

idoš

ana.

Dar

bs a

r int

erne

ta

pārlū

kpro

gram

mu.

Dar

bs a

r izk

lājla

pu

lieto

tni.

16

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

e tu

saik

neD

aba

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vid

es m

ijied

arbī

bas

biol

oģis

kie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

as

Uzs

kate

s m

ater

iāli

8.3.

Put

ni –

lido

joši

e m

ugur

kaul

niek

i (9

stun

das)

1.

A

r pie

mēr

iem

raks

turo

put

nu

galv

enās

paz

īmes

un

dzīv

ības

pr

oces

us (ķ

erm

eņa

sega

, sk

elet

s, el

poša

na, g

rem

ošan

a,

viel

u iz

vadī

šana

, asi

nsrit

e).

2.

Raks

turo

put

nu v

airo

šano

s (r

iest

s, lig

zda,

ola

s, m

azuļ

u at

tīstīb

as v

eidi

un

rūpe

s pa

r pēc

nācē

jiem

), lie

tojo

t jē

dzie

nus:

dīg

lis, g

aisa

kam

era,

ol

baltu

ma

saite

s, lig

zdgu

ļi,

ligzd

bēgļ

i.

3.

Ana

lizē

info

rmāc

iju p

ar p

utnu

da

udzv

eidī

bu, p

ielā

gotīb

u dz

īves

vid

ei, b

arīb

as ie

gūša

nas

īpat

nībā

m u

n vi

etu

baro

šanā

s tīk

lā.

4.

Nov

ēro

putn

u sp

alvu

vei

dus:

ko

ntūr

spal

vas

(seg

spal

vas

un li

dspa

lvas

) un

dūns

palv

as,

seci

na, k

āda

ir to

noz

īme

lidoš

anā,

pie

lāgo

tībā

note

ikta

i dz

īves

vide

i.5.

N

osak

a iz

plat

ītākā

s pu

tnu

suga

s La

tvijā

, lie

tojo

t not

eicē

ju,

klau

sotie

s pu

tnu

bals

u ie

raks

tus

un a

tpaz

īsto

t put

nus

attē

los,

vide

omat

eriā

los

vai d

abā.

6.

Ana

lizē

datu

s pa

r put

nu

sezo

nālo

cik

lisku

mu

un

mig

rāci

jām

(nom

etni

eki,

klej

otāj

i, gā

jput

ni, c

aurc

eļot

āji).

7.

Nov

ērtē

put

nu

daud

zvei

dība

s no

zīm

i dab

ā un

ci

lvēk

u dz

īvē.

8.

Ir pr

iekš

stat

s pa

r La

tvija

s or

nito

logu

st

arpt

autis

ko

sada

rbīb

u un

pē

tījum

iem

par

pu

tnu

mig

rāci

ju

un d

audz

veid

ības

sa

glab

āšan

u.

LD. P

utna

spal

vu iz

pēte

.M

ikro

skop

s, lu

pa, p

utnu

sp

alva

s.

LD. P

utnu

vēr

ošan

a da

bā (l

auka

pēt

ījum

s).

B_08

_LD

_03_

VM,

Bino

kļi,

plan

šete

s, zī

muļ

i, fo

toap

arāt

s, pi

elik

ums

ar p

utnu

at

tēlie

m v

ai p

utnu

no

teic

ēji,

novē

roju

ma

viet

as p

lāns

, kar

te.

Inte

rakt

īvās

tāfe

les

mat

eriā

ls

B_08

_03_

VM_0

1_

Latv

ijas

putn

u da

udzv

eidī

ba.

B_08

_01_

VM_0

3_Vi

rtuā

lais

eko

sist

ēmas

m

odel

is.

B_08

_03_

VM_0

3_

Latv

ijas

putn

u da

udzv

eidī

ba d

ažād

ās

ekos

istē

mās

.

Lam

ināt

s B_

08_V

M_0

3_VM

_02_

Putn

u da

udzv

eidī

ba.

Fizi

kaKu

stīb

as v

eids

–lid

ošan

a.

Mat

emāt

ika

Dar

bība

s ar

ra

cion

ālie

m s

kaitļ

iem

. Pr

ocen

tu a

prēķ

ini.

Mēr

oga

izvē

le.

Gra

fiku

zīm

ēšan

a.

Info

rmāt

ika

Dar

bs a

r int

erne

ta

pārlū

kpro

gram

mu.

Dar

bs a

r izk

lājla

pu

lieto

tni.

17

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

e tu

saik

neD

aba

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vide

s m

ijied

arbī

bas

biol

oģis

kie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

8.4.

Mug

urka

ulni

eki a

r nep

astā

vīgu

ķer

meņ

a te

mpe

ratū

ru (1

1 st

unda

s)

1.

Raks

turo

rāpu

ļu, a

bini

eku

un

zivj

u kl

ašu

galv

enās

paz

īmes

(n

epas

tāvī

ga ķ

erm

eņa

tem

pera

tūra

, ķer

meņ

a se

gu a

tšķi

rības

, sān

u līn

ija,

reģe

nerā

cija

, elp

ošan

a,

asin

srite

, maņ

as),

izm

anto

jot

shēm

as, a

nim

ācija

s, m

ulāž

as.

2.

Salīd

zina

rāpu

ļu, a

bini

eku

un

zivj

u va

iroša

nās

un a

ttīs

tības

īp

atnī

bas,

lieto

jot j

ēdzi

enus

: ār

ējā

un ie

kšēj

ā ap

augļ

ošan

ās,

ola,

ikri,

nār

sts,

kurk

ulis.

3.

Ana

lizē

info

rmāc

iju p

ar

rāpu

ļu, a

bini

eku

un z

ivju

da

udzv

eidī

bu, p

ielā

gotīb

u dz

īves

vid

ei, b

arīb

as

iegū

šana

s īp

atnī

bām

, vie

tu

baro

šanā

s tīk

lā u

n no

zīm

i da

bā.

4.

Nos

aka

zivj

u ve

cum

u un

an

aliz

ē zi

vs b

aroš

anās

ap

stāk

ļus,

pēto

t ziv

ju z

vīņa

s.5.

Pa

zīst

izpl

atītā

kās

Latv

ijas

abin

ieku

un

rāpu

ļu s

ugas

da

bā v

ai p

ēc a

ttēl

iem

u. c

. in

form

ācija

s av

otie

m.

6.

Izsa

ka u

n pa

mat

o vi

edok

li pa

r ek

sotis

ko rā

puļu

, abi

niek

u un

ziv

ju ie

gādi

un

turē

šanu

m

ājas

aps

tākļ

os.

7.

Izvē

rtē

riska

situ

ācija

s sa

skar

smē

ar rā

puļie

m,

abin

ieki

em, z

ivīm

, iev

ēro

droš

ību

un a

icin

a to

dar

īt ar

ī citu

s.8.

N

ovēr

tē c

ilvēk

a da

rbīb

as ie

tekm

i uz

rāpu

ļu, a

bini

eku

un

zivj

u da

udzv

eidī

bu

(aiz

sard

zība

s pa

sāku

mi,

zivs

aim

niec

ība,

m

akšķ

erēš

anas

no

teik

umi,

mal

uzve

jnie

cība

, maz

o H

ES b

ūvni

ecīb

a, ū

dens

pi

esār

ņoša

na u

. c.).

LD. K

o st

āsta

zivs

zvī

ņa?

Mik

rosk

ops,

prie

kšm

etst

ikls

, seg

stik

ls,

dažā

du li

elum

u un

sug

u zi

vju

zvīņ

as.

Ani

māc

ijaB_

08_0

4_VM

_01_

Zivj

u, a

bini

ek ku

un

rāpu

ļu ā

rējā

s uz

būve

s sa

līdzi

nāša

na.

B_08

_04_

VM_0

2_Zi

vju

vairo

šanā

s.B_

08_0

4_VM

_07_

Zi

vju

vecu

ma

note

ikša

nai.

Vide

oB_

08_0

4_VM

_03_

Smilš

u kr

upja

ries

ts.

Inte

rakt

īvās

tāfe

les

mat

eriā

ls

B_08

_04_

VM_0

4_La

tvija

s rā

puļi.

B_08

_04_

VM_0

5_La

tvija

s ab

inie

ki.

Dat

orpr

ezen

tā ci

ja

B_08

_04_

VM_0

6_Ko

st

āsta

zivs

zvī

ņa.

Spēl

e. M

ežs.

Fizi

kaSi

ltum

vadī

šana

. A

ltern

atīv

ie e

nerģ

ijas

iegu

ves

veid

i.

Soci

ālās

zin

ības

Ieci

etīb

a pr

et a

tšķi

rīgo

vied

okli.

Pro

t sni

egt

palīd

zību

daž

ādos

ne

laim

es g

adīju

mos

.

18

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

e tu

saik

neD

aba

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vide

s m

ijied

arbī

bas

biol

oģis

kie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

8.5.

Pos

mkā

ji –

izpl

atītā

kais

dzī

vnie

ku ti

ps (9

stu

ndas

) 1.

A

r pie

mēr

iem

raks

turo

po

smkā

ju k

lašu

gal

venā

s pa

zīm

es (ā

rēja

is s

kele

ts,

posm

ots

ķerm

enis

un

ekst

rem

itāte

s, ta

uste

kļi,

salik

tas

acis

, vaļ

ēja

asin

srite

, el

poša

na a

r žau

nām

, tr

ahej

ām, p

lauš

ām).

2.

Salīd

zina

daž

ādu

posm

kāju

va

iroša

nos

un a

ttīs

tību,

lie

tojo

t jēd

zien

us: a

ttīs

tība

ar p

ilnīg

u un

nep

ilnīg

u pā

rvēr

šano

s, kū

niņa

, kāp

urs.

3.

Salīd

zina

daž

ādas

kuk

aiņu

kā

rtas

pēc

ārē

jām

paz

īmēm

(c

iets

pārņ

i, pl

ēvsp

ārņi

, di

vspā

rņi,

zvīņ

spār

ņi,

tais

nspā

rņi)

un to

dzī

vesv

eida

4.

Raks

turo

pos

mkā

ju

piel

āgot

ību

atšķ

irīga

i ba

rības

uzņ

emša

nai,

pārv

ieto

šanā

s ve

idam

un

aiz

sard

zība

i, pē

tot

tos

attē

los,

kole

kcijā

s va

i m

ikro

prep

arāt

os.

5.

Ana

lizē

info

rmāc

iju p

ar

posm

kāju

dau

dzve

idīb

u un

noz

īmi d

abā.

6.

Ie

vēro

dro

šība

s no

teik

umus

dar

bā a

r m

ikro

skop

u, p

ētot

kuk

aiņu

m

utes

org

ānus

.

7.

Izvē

rtē

riska

situ

ācija

s sa

skar

smē

ar p

osm

kājie

m,

ievē

ro d

rošī

bu u

n ai

cina

to

darīt

arī

citu

s.8.

N

ovēr

tē b

iolo

ģija

s zi

nāša

nu n

epie

cieš

amīb

u bi

škop

ībā

un b

išu

prod

uktu

noz

īmi s

avas

ve

selīb

as s

agla

bāša

nā.

9.

Izpr

ot k

aitē

kļu

iero

bežo

šana

s m

etož

u (ķ

īmis

ko, m

ehān

isko

, bi

oloģ

isko

) iet

ekm

i uz

posm

kāju

izpl

atīb

u un

vi

des

kval

itāti.

LD. K

o ēd

kuk

aini

s?B_

08_L

D_0

5_VM

Mik

rosk

opi,

lupa

s, pr

epar

āti.

Inte

rakt

īvās

tāfe

les

mat

eriā

lsB_

08_0

5_VM

_01_

Posm

kāju

not

eikš

ana.

Ani

māc

ija

B_08

_05_

VM_0

2_Po

smkā

ju iz

plat

ība.

Dat

orpr

ezen

tā ci

ja

B_08

_05_

VM_0

3_

Ko ē

d ši

s ku

kain

is.

B_08

_05_

VM_0

6_M

edus

ceļ

š.

Vide

oB_

08_0

5_VM

_04_

Irš

a ba

roša

nās.

B_08

_05_

VM_0

5_Bi

tes.

Info

rmāt

ika

MS

Exce

l – ta

bulu

ve

idoš

ana.

Dar

bs a

r int

erne

ta

pārlū

kpro

gram

mu.

Dar

bs a

r izk

lājla

pu

lieto

tni.

Mat

emāt

ika

Dar

bība

s ar

ra

cion

ālie

m s

kaitļ

iem

. Pr

ocen

tu a

prēķ

ini.

Mēr

oga

izvē

le.

Gra

fiku

zīm

ēšan

a.

Ģeo

grāfi

jaD

abas

resu

rsi.

19

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

8.6.

Glie

mji,

tārp

i, za

rndo

bum

aiņi

(10

stun

das)

1.

A

r pie

mēr

iem

raks

turo

gl

iem

ju d

audz

veid

ību

(čau

la,

ķerm

eņa

daļa

s, dz

īves

veid

s, va

iroša

nās)

un

nozī

mi d

abā.

2.

Ar p

iem

ērie

m ra

kstu

ro,

plak

antā

rpu,

vel

tņtā

rpu,

po

smtā

rpu

tipu

galv

enās

pa

zīm

es (ķ

erm

eņa

form

a,

dzīv

esve

ids,

vairo

šanā

s) u

n no

zīm

i dab

ā.3.

Ra

kstu

ro z

arnd

obum

aiņu

s (s

tara

inā

sim

etrij

a,

spec

ializ

ētas

šūn

as, d

ivi

ķerm

eņa

slāņ

i, dz

īves

veid

s, pu

mpu

roša

nās)

. 4.

Iz

skai

dro

inva

dēša

nās

iesp

ējas

ar

par

azīti

skaj

iem

tārp

iem

(s

palīt

is, c

ērm

e, v

ērša

lent

enis

, tr

ihin

ella

), lie

tojo

t jēd

zien

us:

ola,

kāp

urs,

saim

niek

s, st

arps

aim

niek

s, in

vadē

šanā

s, he

rmaf

rodī

ts.

5.

Pēta

daž

ādu

glie

mju

čau

las,

iepa

zīst

ot to

dau

dzve

idīb

u,

piel

āgot

ību

vide

i un

nosa

kot g

liem

eņu

vecu

mu

pēc

gads

kārt

ām.

6.

Izvi

rza

pieņ

ēmum

u, g

rupē

lie

lum

us u

n sa

gata

vo

eksp

erim

entu

par

slie

ku

nozī

mi a

ugsn

es v

eido

šanā

.

7.

Izpr

ot p

rofil

akse

s no

zīm

i, la

i iz

sarg

ātos

no

inva

dēša

nās

ar p

araz

ītisk

ajie

m tā

rpie

m.

8.

Izvē

rtē

cilv

ēka

darb

ības

ie

tekm

i uz

glie

mju

, tā

rpu,

zar

ndob

umai

ņu

daud

zvei

dību

un

izpl

atīb

u da

bā.

LD. S

lieku

noz

īme

ekos

istē

mā.

Sl

ieka

s,la

bora

torij

as tr

auki

, au

gsne

un

smilt

s, ūd

ens.

LD. H

idra

s izp

ēte.

M

ikro

skop

s, pr

epar

āti a

r za

rndo

bum

aiņi

em.

LD.

Glie

mju

dau

dzve

idīb

a (I)

.G

liem

ežu

un g

liem

eņu

čaul

u pa

raug

i, lin

eāls

. LD

. G

liem

ju d

audz

veid

ība 

(II).

Glie

mež

u un

glie

meņ

u ča

ulu

para

ugi,

lineā

ls.

Inte

rakt

īvās

tāfe

les

mat

eriā

ls.

B_08

_01_

VM_0

3_Vi

rtuā

lais

eko

sis t

ē mas

m

odel

is.

B_08

_06_

VM_0

8_Vi

ktor

īna

par g

liem

-jie

m, t

ār pi

em,

zarn

dobu

mai

ņiem

.

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_08

_06_

VM_0

1_

Latv

ijas

glie

mju

da

udzv

eidī

ba.

Lam

ināt

sB_

08_0

6_VM

_02_

Latv

ijas

glie

mju

no

teic

ējs.

B_08

_06_

VM_0

3_La

tvija

s gl

iem

ji.

Ani

māc

ija

B_08

_06_

VM_0

4_Sl

ieku

reak

cija

uz

gais

mu

un ū

deni

.B_

08_0

6_VM

_05_

Lent

eņa

dzīv

es c

ikls

. B_

08_0

6_VM

_06_

Cērm

es d

zīve

s ci

kls.

B_08

_06_

VM_0

7_H

idra

s va

iroša

nās.

Info

rmāt

ika

MS

Exce

l – ta

bulu

ve

idoš

ana.

Dar

bs a

r int

erne

ta

pārlū

kpro

gram

mu.

Dar

bs a

r izk

lājla

pu

lieto

tni.

Prez

entā

ciju

vei

-do

šana

s te

hnis

kie

nosa

cīju

mi.

Mat

emāt

ika

Dar

bība

s ar

raci

o-nā

liem

ska

itļie

m.

Proc

entu

apr

ēķin

i.M

ērog

a iz

vēle

.G

rafik

u zī

mēš

ana.

Vizu

ālā

māk

sla

Zīm

ējum

a ve

ido-

šana

s no

sacī

jum

i: pr

opor

cija

s, ko

m-

po zī

cija

, for

ma,

iz

viet

ojum

s.

Soci

ālās

zin

ības

Dzī

vība

s vē

rtīb

a un

sa

udzī

ga a

ttie

k sm

e pr

et d

zīvā

m b

ūtnē

m

un a

pkār

tējo

vid

i.D

zīvn

ieku

tird

z-ni

ecīb

a.

20

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

e tu

saik

neD

aba

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vide

s m

ijied

arbī

bas

biol

oģis

kie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

8.7.

Dzī

vnie

ki e

kosi

stēm

ās (1

0 st

unda

s)

1.

Sask

ata

dzīv

niek

u st

arps

ugu

attie

cību

ve

idus

(plē

sonī

ba,

konk

uren

ce, p

araz

ītism

s, si

mbi

oze)

.2.

A

r pie

mēr

iem

raks

turo

dz

īvni

eku

evol

ūciju

no

vie

nkār

šāka

jiem

līd

z sa

režģ

ītāka

jiem

, to

dau

dzve

idīb

u un

pi

elāg

otīb

u da

žādā

m

dzīv

es v

idēm

.

3.

Dis

kutē

par

zoo

loģi

sko

dārz

u, n

acio

nālo

par

ku,

daba

s ta

ku, r

ezer

vātu

lo

mu

cilv

ēku

izgl

ītoša

nā,

dzīv

niek

u ai

zsar

dzīb

ā un

uz

vedī

bas

izpē

tē.

4.

Raks

turo

dzī

vnie

ku

daud

zvei

dību

un

sais

tību

ar c

itiem

org

anis

mie

m,

pēto

t tos

kād

ā no

Lat

vija

s ek

osis

tēm

ām (p

agal

mā,

m

ežā,

pļa

vā, p

urvā

, upē

, ez

erā,

par

kā, d

ārzā

vai

ce

ļmal

ā).

5.

Veid

o un

ana

lizē

mod

eļus

par

dzī

vnie

ku

daud

zvei

dību

, bar

ošan

ās

attie

cībā

m e

kosi

stēm

ā.6.

Iz

vērt

ē no

vēro

jum

us u

n se

cina

par

slie

ku d

arbī

bas

nozī

mi e

kosi

stēm

ā.

7.

Izpr

ot d

zīvn

ieku

da

udzv

eidī

bas

sagl

abāš

anas

ne

piec

ieša

mīb

u La

tvijā

.8.

A

pzin

ās n

epie

cieš

amīb

u ie

vēro

t not

eiku

mus

, vē

rojo

t dzī

vnie

kus

savv

aļā,

zo

oloģ

iska

jos

dārz

os,

aizs

argā

jam

ās d

abas

te

ritor

ijās.

LD. K

as d

zīvo

eze

rā?

(lauk

a pē

tījum

s).

Bino

kļi,

lupa

s, ūd

ens

tīkliņ

i.

LD. S

lieku

noz

īme

ekos

istē

mā

(dar

ba

nobe

igum

s).

Slie

kas,

labo

rato

rijas

trau

ki,

augs

ne u

n sm

ilts,

ūden

s.

LD. G

liem

ju n

otei

kšan

a da

bā.

Not

eicē

js, p

arau

glau

ku m

a ie

kārt

ošan

ai n

epie

cie-

šam

ais

aukl

a, 4

mie

tiņi,

plas

tmas

as tr

auki

.

Ani

māc

ijaB_

08_0

7_VM

_01_

Dzī

vnie

ku e

volū

cija

s ga

lven

ie p

osm

i.B_

08_0

7_VM

_02_

Baro

šanā

s tīk

ls.

Spēl

e. “M

ežs”.

Spēl

e. “B

arīb

as ķ

ēdes

m

ežā.

Bon

App

étit!

”.

Soci

ālās

zin

ības

D

zīvī

bas

vērt

ība

un

saud

zīga

att

ieks

me

pret

dzī

vām

būt

nēm

un

apk

ārtē

jo v

idi.

Tirg

us li

kum

i.

Vizu

ālā

māk

sla

Plak

nes,

telp

as la

ika

un d

ažād

u m

ater

iālu

ie

spēj

as ra

došu

idej

u īs

teno

šana

i. 3

dim

ensi

ju o

bjek

tu

veid

ošan

a.

Ģeo

grāfi

jaD

abas

resu

rsi.

21

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

9. k

lase

(64

stun

das)

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

asU

zska

tes

mat

eriā

li

9.1.

Cilv

ēks

– vi

enot

s or

gani

sms

(7 s

tund

as)

1.

Izsk

aidr

o ci

lvēk

a vi

etu

orga

nism

u si

stem

ātik

ā,

orga

nism

a uz

būve

s pa

mat

prin

cipu

s (o

rgan

ism

s, or

gānu

sis

tēm

as u

n ga

lven

ie

orgā

ni ta

jās,

audi

, šūn

a) u

n or

gānu

sis

tēm

u sa

istīb

u ar

dz

īvīb

as p

amat

pazī

mēm

. 2.

Ra

kstu

ro c

ilvēk

a šū

nas

uzbū

vi u

n fu

nkci

jas,

lieto

jot

jēdz

ienu

s: o

rgan

oīdi

, m

embr

āna,

mito

hond

riji,

kodo

ls, h

rom

osom

as,

cito

plaz

ma,

šūnu

dal

īšan

ās,

cilm

es šū

nas.

3.

Raks

turo

cilv

ēka

audu

vei

dus

(epi

tēlij

audi

, sai

stau

di,

nerv

audi

, mus

kuļa

udi),

to

uzbū

vi u

n fu

nkci

jas.

4.

Seci

na, k

ā au

du u

zbūv

e at

bils

t to

funk

cijā

m, p

ētot

un

salīd

zino

t ci

lvēk

a au

dus

mik

ropr

epar

ātos

un

shem

atis

kajo

s at

tēlo

s.

5.

Izpr

ot a

nato

mijā

, fiz

iolo

ģijā

un

higi

ēnā

apgū

stam

o zi

nāša

nu

un p

rasm

ju n

ozīm

i sa

vas

vese

lības

sa

glab

āšan

ā un

da

žādu

pro

fesi

ju

izvē

lē, p

iem

ēram

, ārs

ts,

med

mās

a, fr

izie

ris,

kosm

etol

ogs

u. c

.6.

Ir

prie

kšst

ats

par

mūs

dien

u m

etož

u un

te

hnol

oģiju

iesp

ējām

ci

lvēk

a or

gani

sma

anat

omija

s, fiz

iolo

ģija

s un

hig

iēna

s pēt

īšan

ā.

LD. D

zīvn

ieka

šūnu

da

udzv

eidī

ba.

Gai

smas

mik

rosk

opi,

dzīv

niek

a šū

nu u

n au

du

mik

ropr

epar

āti.

LD. A

udi.

Gai

smas

mik

rosk

opi,

dzīv

niek

a šū

nu u

n au

du

mik

ropr

epar

āti,

krās

aini

e zī

muļ

i.

Augu

šūn

u, c

ilvēk

a šū

nu, c

ilvēk

a au

du

shem

atis

kie

attē

li.In

tera

ktīv

ās ta

fele

s m

ater

iāls

B_

09_0

1_VM

_01_

Cilv

ēku

orga

nism

a uz

būve

s pa

mat

prin

cipi

Dat

orpr

ezen

tāci

jaB_

09_0

1_VM

_02_

Cilv

ēku

orga

nism

a uz

būve

s pa

mat

prin

cipi

Vide

oB_

09_0

1_VM

_03

Ani

māc

ijaB_

09_0

1_VM

_04_

Dzi

vnie

ku u

n au

gu

šūna

s sa

līdzi

nāju

ms

Dat

orpr

ezen

tāci

jaB_

09_0

1_VM

_05_

Augu

ve

idi

Inte

rakt

īvās

tafe

les

mat

eriā

ls

B_09

_01_

VM_0

6_ A

ugu

veid

i

22

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

unla

bora

torij

as d

arbu

pie

deru

mi,

ierīc

es u

n vi

elas

Uzs

kate

sm

ater

iāli

9.2.

Vai

roša

nās

un a

ttīs

tība

(7 s

tund

as)

1.

Izsk

aidr

o dz

imum

sist

ēmas

uz

būvi

un

funk

cija

s, lie

tojo

t jēd

zien

us:

olnī

cas,

olva

di, d

zem

de,

olšū

na, m

enst

ruāl

ais

cikl

s, sē

klin

ieki

, sēk

lvad

s, sp

erm

atoz

oīds

, ap

augļ

ošan

ās.

2.

Ir pr

iekš

stat

s pa

r cilv

ēka

embr

ionā

lo a

ttīs

tību

(zig

ota,

em

brijs

, aug

lis) u

n pē

cem

brio

nālo

att

īstīb

u.

3.

Zina

jaun

ieši

em

piem

ērot

ākos

ko

ntra

cepc

ijas

veid

us.

4.

Raks

turo

paz

īmju

pā

rman

toša

nu n

o ve

cāki

em u

n dz

imum

a ve

idoš

anos

, lie

tojo

t jē

dzie

nus:

gēn

s, hr

omos

omas

.

5.

Reģi

strē

un

anal

izē

datu

s pa

r ied

zim

to ā

rējo

paz

īmju

iz

paus

mi k

lase

sbie

dru

vai

ģim

enes

loce

kļu

vidū

.6.

A

rgum

entē

sav

u vi

edok

li pa

r per

soni

sko

atbi

ldīb

u,

uzsā

kot d

zim

umdz

īvi.

7.

Ir pr

iekš

stat

s pa

r mūs

dien

u m

edic

īnas

iesp

ējām

pa

tern

itāte

s no

teik

šanā

, m

āksl

īgā

apau

gļoš

anā,

pr

enat

ālaj

ā di

agno

stik

ā,

lai s

ekot

u gr

ūtni

ecīb

as

attīs

tībai

un

dažā

du

slim

ību,

pat

aloģ

iju

novē

ršan

ai.

8.

Apz

inās

, kā

dažā

di

vide

s fa

ktor

i iet

ekm

ē dz

imum

sist

ēmas

ves

elīb

u un

em

brio

nālo

att

īstīb

u.9.

Zi

na, k

ā iz

vairī

ties

no

seks

uāli

tran

smis

īvām

in

fekc

ijām

un

kur m

eklē

t pa

līdzī

bu s

aslim

šana

s ga

dīju

mā.

LD. I

edzi

mto

ārē

jo p

azīm

ju

izpa

usm

e m

anu

klas

esbi

edru

vi

dū.

Shēm

as u

n m

ulāž

as

dzi m

um si

stēm

as

uzbū

ves

un fu

nkci

ju

skai

droš

anai

.

Ani

māc

ijas

B_09

_02_

VM_0

1_

Vīrie

šu d

zim

umsi

stēm

aB_

09_0

2_VM

_02_

Si

evie

šu

dzim

umsi

stēm

aB_

09_0

2_VM

_01_

Apa

ugļo

šanā

s

Inte

rakt

īvai

s m

ater

iāls

B_09

_02_

VM_0

4_Em

brio

nālā

s at

tistīb

as

posm

i

Dat

orpr

ezen

tāci

jas

B_09

_02_

VM_0

5_Ie

dzim

stoš

ās ā

rēja

s pa

zīm

esB_

09_0

2_VM

_06_

Uzd

evum

i

Soci

ālās

zin

ības

Seks

uālā

un

repr

oduk

tīvā

vese

lība.

Fi

ziol

oģis

kās

pārm

aiņa

s pu

saud

žu v

ecum

ā.

Ģim

ene.

Sav

star

pējo

at

tiecī

bu n

ozīm

e.

23

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

e tu

saik

neD

aba

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vide

s m

ijied

arbī

bas

biol

oģis

kie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mu

unla

bora

torij

as d

arbu

pi

eder

umi,

ierīc

es u

n vi

elas

Uzs

kate

sm

ater

iāli

9.3.

Asi

nsri

te, l

imfr

ite, e

lpoš

ana

(13

stun

das)

1.

Iz

skai

dro

asin

s sa

stāv

u un

fu

nkci

jas,

asin

sķer

men

īšu

nozī

mi o

rgan

ism

ā,

asin

sgru

pas,

lieto

jot

jēdz

ienu

s: e

ritro

cīti,

leik

ocīti

, tr

ombo

cīti,

fibr

inog

ēns,

plaz

ma,

hem

oglo

bīns

.2.

Zi

na im

unitā

tes

veid

us

(māk

slīg

ā, d

abis

kā),

lieto

jot j

ēdzi

enus

: vak

cīna

, an

tivie

las,

ārst

niec

iska

is

seru

ms.

3.

Izsk

aidr

o si

rds

uzbū

vi

un fu

nkci

jas

(kam

bari,

pr

iekš

kam

bari,

vār

stuļ

i, si

rdsd

arbī

bas

cikl

s).

4.

Izsk

aidr

o as

insr

ites

un

limfr

ites s

istē

mas

uzb

ūvi u

n fu

nkci

jas

(art

ērija

s, vē

nas,

kapi

lāri,

ven

ozas

asi

nis,

arte

riāla

s as

inis

, maz

ais

un

liela

is a

sins

rites

loks

, lim

fa,

limfm

ezgl

i, lim

fvad

i).5.

Iz

skai

dro

elpo

šana

s si

stēm

as u

zbūv

i un

funk

cija

s, lie

tojo

t jēd

zien

us:

rīkle

, bal

sene

, tra

heja

, br

onhi

, alv

eola

s.

6.

Izvi

rza

pētā

mo

prob

lēm

u un

pie

ņēm

umu

par

puls

a, a

sins

spie

dien

a va

i elp

ošan

as iz

mai

ņām

at

karīb

ā no

slo

dzes

un

fizis

kās

saga

tavo

tības

.7.

A

pstr

ādā

iegū

tos

datu

s, iz

man

tojo

t inf

orm

āciju

te

hnol

oģija

s, un

izsk

aidr

o re

zultā

tus

par fi

zisk

o ak

tivitā

šu ie

tekm

i uz

elpo

šana

s, pu

lsa

un

asin

sspi

edie

na iz

mai

ņām

.8.

A

naliz

ē no

daž

ādie

m iz

ziņu

av

otie

m ie

gūto

info

rmāc

iju

par a

sins

rites

un

elpo

šana

s si

stēm

as s

limīb

ām (g

ripa,

tu

berk

aloz

e, in

fark

ts,

insu

lts u

. c.)

un to

pro

filak

si.

9.

Izsk

aidr

o el

poša

nas,

asin

srite

s, lim

frite

s sa

vsta

rpēj

o sa

istīb

u,

izm

anto

jot s

hēm

as,

anim

ācija

s, ķe

rmeņ

a un

or

gānu

mul

āžas

.

10.

Izvē

rtē

sava

dzī

vesv

eida

ie

tekm

i uz

asin

srite

s un

elp

ošan

as s

istē

mas

ve

selīb

u.11

. Zin

a, k

ā rīk

otie

s as

insr

ites

un e

lpoš

anas

sis

tēm

as

trau

mu

gadī

jum

ā, k

ur

mek

lēt p

alīd

zību

.12

. Zin

a pa

r mūs

dien

u m

edic

īnas

iesp

ējām

as

insr

ites,

limfr

ites

un

elpo

šana

s si

stēm

as s

limīb

u di

agno

stik

ā un

pro

filak

sē.

LD. F

izis

kās s

lodz

es

iete

kme

uz p

ulsu

un

elpo

šana

s bie

žum

u.Pu

lkst

enis

ar s

ekun

žu

rādī

tāju

, dat

ori.

DD

. Cilv

ēka

elpo

šana

s m

ērīju

mi a

r sen

soru

.D

ator

s ar

sen

sora

m

atbi

lsto

šu

prog

ram

mat

ūru,

CO

2 se

nsor

s ar

kam

eru,

dat

u uz

krāj

ējs,

proj

ekto

rs,

ekrā

ns.

DD

. Cilv

ēka

plau

šu

dzīv

ības

tilp

uma

note

ikša

na.

Apa

ļš b

alon

s, lin

eāls

(2

5 cm

), da

torp

reze

ntāc

ija

(B_0

9_D

D_0

4_VM

), da

tors

, pro

jekt

ors,

ekrā

ns.

Shēm

as, a

nim

ācija

s, ķe

rmeņ

a un

org

ānu

mul

āžas

el

poša

nas

un a

sins

rites

si

stēm

as u

zbūv

es u

n fu

nkci

ju s

kaid

roša

nai.

Ani

māc

ija B

_09_

03_V

M_0

1_

Asi

ns s

astā

vsD

ator

prez

entā

cija

B_0

9_03

_VM

_02_

Leik

ocītu

funk

cija

s. Im

unitā

teA

nim

ācija

s B_

09_0

3_VM

_03_

Asi

nsrit

es lo

kiB_

09_0

3_VM

_04_

Sird

s uz

būve

B_09

_03_

VM_0

5_Si

rds

darb

ība

B_09

_03_

VM_0

6_El

poša

na

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_09

_03_

VM_0

7_Pl

aušu

da

rbīb

as ti

lpum

u no

teik

šana

Exce

l B_0

9_03

_VM

_08_

Puls

s. El

poša

na E

lekt

roni

skā

darb

a la

pa s

kolo

tāja

mEx

cel B

_09_

03_V

M_0

9_Pu

lss.

Elpo

šana

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_09

_03_

VM_1

1_U

zdev

umi

Vide

o B_

09_0

3_VM

_10_

Pirm

ā pa

lidzī

ba a

siņo

šana

s ga

dīju

mos

Info

rmāt

ika

Exce

l – ta

bulu

ve

idoš

ana.

Dar

bs a

r int

erne

ta

pārlū

kpro

gram

mu.

Dar

bs a

r izk

lājla

pu

lieto

tni.

Mat

emāt

ika

Dar

bība

s ar

ra

cion

ālie

m

skai

tļiem

. Pr

ocen

tu a

prēķ

ini.

Mēr

oga

izvē

le.

Gra

fiku

zīm

ēšan

a.

Fizi

kaG

aism

as a

vots

lā

zers

tars

.En

erģi

jas

veid

i

Soci

ālās

zin

ības

Kaitī

go p

arad

umu

seka

s

24

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

e tu

saik

neD

aba

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vide

s m

ijied

arbī

bas

biol

oģis

kie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

as

Uzs

kate

sm

ater

iāli

9.4.

Gre

moš

ana

(8 s

tund

as)

1.

Izsk

aidr

o gr

emoš

anas

si

stēm

as u

zbūv

i un

funk

cija

s, iz

man

tojo

t sh

ēmas

, ani

māc

ijas,

ķerm

eņa

un o

rgān

u m

ulāž

as.

2.

Izsk

aidr

o ci

lvēk

a vi

elu

un e

nerģ

ijas

mai

ņas

pam

atpr

inci

pus,

lieto

jot

jēdz

ienu

s: se

krēt

i, en

zīm

i (fe

rmen

ti), o

gļhi

drāt

i, ol

baltu

mvi

elas

, tau

ki,

min

erāl

viel

as, v

itam

īni.

3.

Ana

lizē

info

rmāc

iju

par p

ārtik

as p

rodu

ktu

uztu

rvēr

tību

un d

ažād

ām

diēt

ām, ģ

enēt

iski

m

odifi

cēto

pār

tiku.

4.

Fo

rmul

ē pē

tām

o pr

oblē

mu

un p

ieņē

mum

u pa

r or

gani

sma

ener

ģija

s bi

lanc

i va

i gre

moš

anas

sul

u ie

darb

ību

uz o

rgan

iska

jām

vi

elām

.

5.

Izpr

ot k

valit

atīv

a,

vese

līga

un s

abal

ansē

ta

uztu

ra n

ozīm

i ves

elīb

as

sagl

abāš

anā.

6.

Izpr

ot, k

ādi p

rofil

aktis

kie

pasā

kum

i jāi

evēr

o, la

i iz

vairī

tos

no in

vadē

šanā

s ar

par

azīti

skie

m tā

rpie

m,

sain

dēša

nās

ar p

ārtik

as

prod

uktie

m, i

ndīg

iem

au

giem

, sēn

ēm, u

n ku

r m

eklē

t pal

īdzī

bu.

LD. M

ana

orga

nism

a en

erģi

jas b

ilanc

e.U

ztur

vērt

ības

tabu

las.

Gre

moš

anas

si

stēm

as s

hēm

as,

anim

ācija

s, ķe

rmeņ

a un

org

ānu

mul

āžas

, tr

ansp

aren

tiA

nim

ācija

sB_

09_0

4_VM

_01_

Zobu

uzb

ūve

B_09

_04_

VM_0

2_G

rem

ošan

as p

roce

siEx

cel

B_09

_04_

VM_0

3_En

erģi

jas

pate

riņš

Vide

oB_

09_0

4_VM

_04_

Kā

pare

izi k

opt z

obus

Fizi

ka

Tehn

oloģ

ijas

grem

ošan

as s

limīb

u di

agno

stik

ā.

Ķīm

ijaO

rgan

iskā

s vi

elas

 –

olba

ltum

viel

as,

ogļh

idrā

ti, ta

uki.

Māj

turī

baU

ztur

līdze

kļu

ener

ģētis

kā v

ērtīb

a.

Ogļ

hidr

āti,

olba

ltum

viel

as, t

auki

, m

iner

ālvi

elas

, vita

mīn

i. Pā

rtik

as p

iede

vas,

uztu

ra b

agāt

ināt

āji.

Soci

ālās

zin

ības

Vese

līga

uztu

ra

pam

atpr

inci

pi ik

dien

ā.

25

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

as

Uzs

kate

sm

ater

iāli

9.5.

Vie

lmai

ņas

gala

prod

uktu

izva

dīša

na (7

stu

ndas

) 1.

Zi

na, k

as ir

vie

lmai

ņas

gala

prod

ukti

(urīn

viel

a,

sāļi,

ogļ

skāb

ā gā

ze) u

n iz

vado

rgān

i (pl

auša

s, ni

eres

, ād

a).

2.

Izsk

aidr

o ād

as u

zbūv

i un

funk

cija

s, iz

man

tojo

t shē

mas

, an

imāc

ijas,

ķerm

eņa

un

orgā

nu m

ulāž

as.

3.

Izsk

aidr

o ur

īniz

vado

rgān

u si

stēm

as u

zbūv

i un

funk

cija

s, iz

man

tojo

t shē

mas

, an

imāc

ijas,

ķerm

eņa

un

orgā

nu m

ulāž

as.

4.

Nos

aka

savu

āda

s tip

u un

tās

vese

lību,

izm

anto

jot d

oto

info

rmāc

iju, u

n an

aliz

ē te

sta

rezu

ltātu

s.5.

A

naliz

ē ie

gūto

info

rmāc

iju

par u

rīniz

vado

rgān

u un

pu

saud

žu ā

das

vese

lību

iete

kmēj

ošie

m fa

ktor

iem

(u

ztur

s, ap

ģērb

s) u

n hi

giēn

u.

6.

Izsa

ka u

n pa

mat

o sa

vu

vied

okli

par s

auļo

šanā

s ie

tekm

i uz

ādas

ves

elīb

u.7.

Ir

prie

kšst

ats

par m

ūsdi

enu

med

icīn

as ie

spēj

ām ā

das

un u

rīniz

vado

rgān

u sl

imīb

u di

agno

stik

ā un

ārs

tēša

nā.

8.

Zina

, kā

rīkot

ies

ādas

ap

degu

mu,

aps

aldē

jum

u,

ķerm

eņa

pārk

arša

nas

vai

atdz

išan

as g

adīju

mā.

LD. Ā

das t

ipu

note

ikša

na.

Spog

ulīti

s, pr

iekš

met

stik

ls,

salv

ete

prie

kšm

etst

ikla

no

tīrīš

anai

, kos

mēt

iskā

sa

lvet

e.

LD. Ā

das v

irsm

as

tem

pera

tūra

s mēr

īšan

a.Te

mpe

ratū

ras

sens

ors,

datu

uzk

rājē

js.

Cilv

ēka

ķerm

eņa

mul

āža,

āda

s mul

āža.

Izva

dorg

ānu

sist

ēmas

un

ādas

uz

būve

s sh

ēma.

Spēl

e. „O

rgan

ism

a vi

elm

aiņa

”.A

nim

ācija

sB_

09_0

5_VM

_01_

Urīn

a ve

idoš

anās

B_09

_05_

VM_0

2_U

ltrav

iole

tā

star

ojum

a ie

tekm

e uz

org

anis

mu

Dat

orpr

ezen

tāci

ja

B_09

_05_

VM_0

3_U

zdev

umi

Info

rmāt

ika

MS

Exce

l – ta

bulu

ve

idoš

ana.

Dar

bs

ar in

tern

eta

pārlū

kpro

gram

mu.

D

arbs

ar i

zklā

j lapu

lie

totn

i.

Fizi

kaEl

ektr

omag

nētis

ko

viļ ņ

u di

apa z

ons:

re

nt ge

n sta

roju

ms

ultr

a vi o

leta

is s

taro

-ju

ms,

mi k

rovi

ļņi,

infr

a sar

ka na

is, g

am-

mas

sta

roju

ms.

26

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

e tu

saik

neD

aba

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vide

s m

ijied

arbī

bas

biol

oģis

kie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mu

unla

bora

torij

as d

arbu

pi

eder

umi,

ierīc

es u

n vi

elas

Uzs

kate

sm

ater

iāli

9.6.

Bal

sts

un k

ustīb

as (8

stu

ndas

) 1.

Iz

skai

dro

skel

eta

uzbū

vi

(kau

la u

zbūv

e, k

aulu

sa

vien

ojum

i) un

funk

cija

s, iz

man

tojo

t shē

mas

, an

imāc

ijas,

ķerm

eņa

un

orgā

nu m

ulāž

as.

2.

Izsk

aidr

o m

usku

ļa u

zbūv

i un

mus

kuļu

gru

pu a

tšķi

rības

sa

istīb

ā ar

funk

cijā

m.

3.

Izvi

rza

pieņ

ēmum

u pa

r sal

iecē

jmus

kuļu

un

atlie

cējm

usku

ļu d

arbī

bu u

n/va

i par

nog

urum

a ie

stāš

anos

st

atis

kā u

n di

nam

iskā

dar

ba

laik

ā.

4.

Salīd

zina

nog

urum

a ie

stāš

anos

sta

tiska

un

dina

mis

ka d

arba

laik

ā,

anal

izē

atšķ

irību

cēl

oņus

. 5.

Se

cina

, kād

a ir

orga

nisk

o un

neo

rgan

isko

vie

lu

nozī

me

kaul

os, n

ovēr

ojot

de

mon

strē

jum

u.

6.

Zina

, kā

rīkot

ies

bals

ta u

n ku

stīb

u or

gānu

sis

tēm

as

trau

mu

gadī

jum

ā un

kā

skel

eta

un m

usku

ļu tr

aum

as

iete

kmē

visa

org

anis

ma

vese

lību.

7.

Izpr

ot d

ažād

u sp

orta

no

darb

ību

un d

zīve

svei

da

iete

kmi u

z ba

lsta

un

kust

ību

sist

ēmas

ves

elīb

u.

LD. R

okas

pirk

stu

mus

kuļu

spēk

s. M

etro

nom

s, 1–

2 kg

at

svar

i, au

kla.

Bals

ta u

n ku

stīb

u si

stēm

as u

zbūv

es

shēm

as u

n sk

elet

a m

ulāž

a.Vi

deo

B_09

_06_

VM_0

1_Ka

ulu

sast

āvs

Ani

māc

ijas

B_09

_06_

VM_0

2_Ka

ulu

veid

iB_

09_0

6_VM

_03_

Kaul

u sa

vien

ojum

iB_

09_0

6_VM

_04_

Mus

kuļu

gru

pas

B_09

_06_

VM_0

5_M

usku

ļu d

arbī

baVi

deo

B_09

_06_

VM_0

6_

Pirm

ā pa

lidzī

ba b

alst

a un

kus

tību

trau

mu

gadī

jum

osB_

09_0

6_VM

_07_

Sk

elet

a de

form

ācija

s

Fizi

kaM

ehān

iska

kus

tība.

D

efor

mā c

ijas

spēk

a ie

tekm

ē. R

ent g

en -

star

o jum

s.

Ķīm

ijaO

rgan

iskā

s un

ne-

orga

nisk

ās v

ie la

s, to

pi

erād

ī šan

a.

Soci

ālās

zin

ības

Dro

šība

, atr

o do t

ies

uz ie

las

ar d

iv rit

eni,

skri t

uļ dē

li, s

kritu

ļ-sl

idām

.

27

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un la

bora

torij

as

darb

u pi

eder

umi,

ierīc

es u

n vi

elas

Uzs

kate

sm

ater

iāli

9.7.

Org

anis

ma

regu

lāci

ja u

n m

aņas

(8 s

tund

as)

1.

Izsk

aidr

o ac

s, au

ss

uzbū

vi u

n m

aņu

orgā

nu

lom

u ap

kārt

ējās

vid

es

uztv

erša

nā.

2.

Izsk

aidr

o ne

irālā

s un

hu

mor

ālās

regu

lāci

jas

nozī

mi o

rgan

ism

a kā

vie

nota

s si

stēm

as

darb

ības

nod

roši

nāša

nā.

3.

Ana

lizē

info

rmāc

iju

par g

alva

s un

mug

uras

sm

adze

ņu u

zbūv

i un

funk

cijā

m, l

ieto

jot

ieda

lījum

u ce

ntrā

lā u

n pe

rifēr

ā n

ervu

sis

tēm

a.4.

Zi

na ie

kšēj

ās s

ekrē

cija

s dz

iedz

erus

(hip

ofīz

e,

vairo

gdzi

edze

ris,

aizk

uņģa

dzi

edze

ris,

virs

nier

es,

dzim

umdz

iedz

eri),

to

funk

cija

s un

iz

dalīt

os h

orm

onus

(a

ugša

nas

horm

ons,

insu

līns,

adre

nalīn

s, vī

rišķi

e un

sie

višķ

ie

dzim

umho

rmon

i).

5.

Sada

rboj

otie

s gr

upās

, no

vēro

maņ

u or

gānu

ju

tību

(gar

ša, t

aust

e, o

ža,

dzird

e, re

dze)

.6.

Sh

emat

iski

att

ēlo

un

skai

dro

refle

ksa

loku

, lie

tojo

t jēd

zien

us:

rece

ptor

s, ju

šana

s nei

rons

, st

arpn

eiro

ns, k

ustīb

u ne

irons

, efe

ktor

s.

7.

Izvē

rtē

riska

fakt

orus

sa

vā ik

dien

ā, k

as v

ar

iete

kmēt

ner

vu u

n m

aņu

orgā

nu s

istē

mas

dar

bību

.8.

Iz

prot

, kād

i pro

filak

ses

pasā

kum

i jāi

evēr

o, la

i iz

vairī

tos

no n

ervu

un

maņ

u or

gānu

sis

tēm

as

slim

ībām

, un

kur m

eklē

t pa

līdzī

bu.

LD. M

aņu

orgā

ni.

1.gr

.- di

vi tu

kši v

ienā

di n

elie

li jo

gurt

a tr

auci

ņi (j

a pi

eeja

ms,

var b

ūt a

rī sv

aru

kaus

i), k

urie

m p

iest

iprin

ātas

vi

enād

a ga

rum

a au

kliņ

as, a

tsva

ri (1

0, 2

0, 3

0, 5

0, 1

00, g

), pā

rsēj

s ac

u ai

zsie

šana

i.2.

gr.-

hron

omet

rs, n

oslē

dzam

i tr

auki

(var

izm

anto

t vec

us fo

to

film

iņu

trau

kus)

, ape

lsīn

a m

iziņ

as,

krus

tnag

liņas

, citr

ons,

ķim

enes

u.

tml,

pārs

ēji a

cu a

izsi

ešan

ai, u

zlīm

es

trau

ku m

arķē

šana

i, sa

raks

ts a

r sm

aržu

kod

u, b

alta

s pa

pīra

lapi

ņas.

3.gr

.- ne

caur

spīd

īga

zeķe

; daž

ādi

prie

kšm

eti,

piem

ēram

, ten

isa

bum

biņa

, dzē

šgum

ija, z

īmul

is, s

vece

, či

ekur

s, ak

men

s, m

onēt

a u.

tml.;

hr

onom

etrs

; zila

un

zaļa

pild

spal

va/

zīm

ulis

.4.

gr.-

hron

omet

rs, p

ārsē

js a

cu

aizs

ieša

nai,

zīm

ulis

, A1

papī

ra la

pa,

lineā

ls.

5.gr

.-zīm

ulis

.

DD

. Krā

su u

n te

ksta

uzt

vere

.H

rono

met

rs, p

roje

ktor

s, da

tors

, ek

rāns

.D

D. D

ažād

u fa

ktor

u ie

tekm

e uz

acs

zī

līti.

Cilv

ēka

ķerm

eņa

mul

āža,

acs

un

auss

Dat

orpr

ezen

tāci

jaB_

09_0

7_VM

_01_

O

rgan

ism

a da

rbīb

as

regu

lcija

Ani

māc

ijaB_

09_0

7_VM

_02_

Re

fleks

a lo

ksD

ator

prez

entā

cija

B_09

_07_

VM_0

3_

Krās

u un

vār

du

uztv

ere

Ani

māc

ijas

B_09

_07_

VM_0

4_

Redz

es k

orek

cija

Ani

māc

ijaB_

09_0

7_VM

_05_

Au

ss u

zbūv

eB_

09_0

7_VM

_06_

G

arša

s sa

jūta

sD

ator

prez

entā

cija

B_09

_07_

VM_0

7_U

zdev

ums

Fizi

kaG

aism

as p

arād

ības

, st

ara

kriš

anas

le

ņķis

, lau

šana

s le

ņķis

, lēc

as fo

kusa

at

tālu

ms,

lēca

s op

tiska

is s

tipru

ms.

Skaņ

as ra

šanā

s, iz

pla t

īšan

ās u

n uz

tver

šana

.U

ltras

kaņa

, inf

rask

a-ņa

. Silt

uma

proc

esi.

Info

rmāt

ika

MS

Exce

l – ta

bulu

ve

idoš

ana.

Dar

bs a

r int

erne

ta

pārlū

kpro

gram

mu.

Dar

bs a

r izk

lājla

pu

lieto

tni.

28

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

me t

u sa

ikne

Dab

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s bi

oloģ

iski

e as

pekt

i

Dem

onst

rēju

mu

un

labo

rato

rijas

dar

bu

pied

erum

i, ie

rīces

un

viel

as

Uzs

kate

sm

ater

iāli

9. 8

. Cilv

ēks

un v

ide

(6 s

tund

as)

1.

Ar p

iem

ērie

m ra

kstu

ro c

ilvēk

a da

udzv

eidī

go lo

mu

vidē

.2.

Iz

virz

a pē

tām

o pr

oblē

mu

un

plān

o pē

tījum

u pa

r cilv

ēka

iete

kmi u

z vi

di tu

vējā

s ap

kārt

nes

ekos

istē

mā

vai a

tsev

išķu

vid

es

fakt

oru

iete

kmi u

z ci

lvēk

a or

gani

smu.

3.

Sada

rboj

as, v

eico

t pēt

ījum

u pa

r ci

lvēk

a ie

tekm

i uz

vidi

tuvē

jā

ekos

istē

mā

vai a

tsev

išķu

vid

es

fakt

oru

iete

kmi u

z ci

lvēk

a or

gani

smu,

un

reģi

strē

iegū

tos

novē

roju

mus

.4.

Iz

vērt

ē pē

tījum

a re

zultā

tus

un

seci

na p

ar c

ilvēk

a po

zitīv

o va

i ne

gatīv

o ie

tekm

i uz

vidi

vai

at

sevi

šķu

vide

s fa

ktor

u po

zitīv

o va

i neg

atīv

o ie

tekm

i uz

cilv

ēka

orga

nism

u pē

tītaj

ā ek

osis

tēm

ā.

5.

Sais

ta b

iolo

ģijā

apg

ūsta

mo

zinā

šanu

un

pras

mju

iz

man

toša

nu a

r daž

ādām

pr

ofes

ijām

(ārs

ta,

kosm

etol

oga,

tren

era,

vid

es

zinā

tnie

ka u

. c.)

un ik

dien

as

dzīv

ē.

Info

rmāt

ika

MS

Exce

l – ta

bulu

ve

idoš

ana.

Dar

bs a

r in

tern

eta

pārlū

kpro

-gr

amm

u. D

arbs

ar

izkl

ājla

pu li

etot

ni.

Prez

entā

ciju

vei

do-

šana

s te

hnis

kie

nosa

cīju

mi.

Fizi

kaD

rošī

ba a

r ele

ktris

-kā

m ie

rīcēm

, rīc

ība

elek

trot

raum

u ga

dīju

mos

. Pi

esar

dzīb

a ne

gais

a la

ikā.

Elek

tom

agnē

tikā

pies

ārņo

jum

a,

joni

zē jo

šā u

n ra

dioa

ktīv

ā st

aroj

uma

iete

kme

uz d

zīvo

dab

u.

Atja

unoj

amie

un

ne-

at ja

unoj

amie

ene

r-ģi

jas

resu

rsi.

Dzī

vība

Vis

umā.

Soci

ālās

zin

ības

Cilv

ēka

lom

a vi

des

sagl

abāš

anā.

„Zaļ

ā pu

nkta

” org

aniz

ētie

pa

sāku

mi.

29

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS FORMAS UN METODISKIE PAŅĒMIENI

Īstenojot mācību priekšmeta programmu, attiecībā uz vērtēšanu jāievēro Ministru kabineta Noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem noteiktie skolēnu iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība.

Vērtēšanas organizētājs un vērtētājs:• atbilstoši vērtēšanas mērķim izmanto formatīvo un summatīvo vērtēšanu;• izvēlas piemērotāko vērtēšanas vietu mācību procesā (sākot mācīšanos, mācīšanās laikā un mācīšanās nobeigumā); • izvēlas vērtēšanas saturu atbilstoši mācību priekšmetā noteiktajam skolēna sasniedzamajam rezultātam;• nosaka vērtēšanas kritērijus un izmanto pārbaudes darba mērķim atbilstošu vērtējuma atspoguļošanas veidu;• izmanto daudzveidīgas vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.•

Formatīvā vērtēšanaSummatīvā vērtēšana

Diagnosticējošā vērtēšana Formatīvā vērtēšana

Vērtēšanas mērķi Noteikt skolēna iepriekš apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmes mācību procesa plānošanai un uzlabošanai – turpmāko mācību mērķu precizēšanai, mācību uzdevumu izvēlei, satura sakārtošanai.Var izmantot skolēnu mācību sasniegumu dinamikas konstatēšanai.

Dot iespēju skolēnam noteikt mācību sasniegumus attiecībā pret būtiskākajiem programmā formulētajiem sasniedzamajiem rezultātiem, lai tos uzlabotu.Veicināt skolēna atbildību un motivāciju, iesaistot viņus vērtēšanas procesā.Veicināt mācību procesa uzlabošanu.

Noteikt skolēna mācību sasniegumus, lai konstatētu apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmes vērtējuma izlikšanai. Summatīvās vērtēšanas rezultātus var izmantot arī formatīviem mērķiem (informācijai par mācību mērķu un uzdevumu sasniegšanu, mācību procesā izmantoto metožu izvērtēšanai, lēmuma pieņemšanai par turpmāko darbu).

Vieta mācību procesā (norises laiks), biežums

Ieteicams veikt mācību kursa, mācību gada vai temata sākumā.

Veic mācību procesa laikā.Skolotājs to organizē pēc nepieciešamības.

Veic katra temata beigās, nepieciešamības gadījumā apvienojot nelielus tematus vai apjomīgus tematus sadalot loģiskās daļās. Var izmantot mācību gada, izglītības pakāpes beigās.

Vērtēšanas saturs

Saturu veido iepriekšējā mācību procesā apgūtās zināšanas, prasmes, attieksmes, kas būtiski nepieciešamas turpmākā mācību satura apguvē.

Saturu veido būtiskākie skolēnam sasniedzamie rezultāti (zināšanas, prasmes, attieksmes) temata apguves laikā.

Saturu veido skolēnam sasniedzamie rezultāti (zināšanas, prasmes, attieksmes) temata vai tā loģisko daļu nobeigumā.Skolēnam iespējams savus mācību sasniegumus demonstrēt dažādos izziņas līmeņos.

Vērtēšanas formas

Izmantojamas daudzveidīgas vērtēšanas formas: mutvārdu, rakstiskas, praktisku prasmju, kombinētas; individuāla vai kolektīva snieguma; vērtēt iespējams gan ar objektīvi, gan subjektīvi vērtējamiem uzdevumiem.

Vērtēšanas metodiskie paņēmieni

Novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, tests u.tml.

Mācību rezultātu pārbaudīšanai izvēlas tādas pašas metodes un paņēmienus, kā mācību procesā. Novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments, demonstrējums, vizualizēšana, eseja, referāts, diskusija, mājas darbs u.tml.

Rakstveida, mutvārdu vai kombinēts pārbaudes darbs, pētniecisks laboratorijas darbs, individuāls vai grupas projekts u.tml.

Vērtētājs Skolotājs/skolēns atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem. Skolotājs atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.

30

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Vērtēšanas kritēriji, to izveide

Kritēriji nepieciešami vērtējuma objektivitātes nodrošināšanai. Kritērijus izstrādā skolotājs atbilstoši izvēlētajām vērtēšanas formām un metodiskajiem paņēmieniem. Kritēriju izstrādāšanā var iesaistīt skolēnus, lai pilnveidotu vērtēšanas un pašnovērtēšanas prasmes. Skolotājs iepazīstina skolēnus ar vērtēšanas kritērijiem un kārtību.

Vērtējuma atspoguļošana

Vērtējums aprakstošs. Vērtējums aprakstošs vai ieskaitīts/neieskaitīts.

Skolotājs vērtē 10 ballu skalā un to dokumentē.

MĀCĪBU SATURA APGUVEI IZMANTOJAMIE MĀCĪBU LĪDZEKĻI UN METODES

Mēbeles un bioloģijas kabineta aprīkojumsDemonstrāciju galds (ar 220 V elektroapgādi), kontaktligzdas mikroskopu pieslēgšanai. Tāfele ar nepieciešamo ap-

rīkojumu. Ūdensvads un vismaz viena izlietne. Slēgti skapji piederumu un uzskates līdzekļu glabāšanai. Dators. Datu kamera. Multimediju projektors. Ekrāns. Aptumšošanas aizkari vai žalūzijas.

Drošības nodrošināšanai bioloģijas kabinetāAtbilstošs ugunsdzēšamais aparāts, gumijas cimdi, ziepes, aptieciņa.

Mācību līdzekļiIzmantojamo mācību grāmatu saraksts ar IZM apstiprināto mācību literatūru pamatizglītības programmu apguvei,

skatāms VISC mājas lapā. Mācību procesā ieteicams izmantot dažādus informācijas avotus – enciklopēdijas, rokas-grāmatas, populārzinātniskus žurnālus, tabulas, noteicējus, interaktīvos plakātu komplektus botānikā, zooloģijā un anatomijā, tīmekļa resursus.

Ierīces, kuras ir savietojamas ar IT Iekārtas, piederumi un trauki Vielas un

materiāli Modeļi un kolekcijas

Sensori (O2 un CO2 koncentrācijas, spiediena, skaņas stipruma, gaismas intensitātes, temperatūras, EKG, asinsspiediena) ar datu uzkrājējiem.Digitālais fotoaparāts.

Stereomikroskops (binokulārs).Skolēnu mikroskopi laboratorijas darbiem.Akvārijs un to kopšanai nepieciešamie materiāli un piederumi.Preparējamās adatas.Anatomiskās pincetes.Pipetes. Skalpeļi.Šķēres.Mēģeņu statīvi.Šļirces.Mēģenes.Koniskās kolbas.Vārglāzes.Mērcilindri.Priekšmetstikli un segstikli.Piestas un piestalas.Stikla nūjiņas.Petri trauciņi.Spirometrs ar spirometru uzgaļiem.Asinsspiediena mērītāji.Termometri.Hronometri.

Joda šķīdums spirtā.Šķidrie minerālmēsli (piem.,”Vito”).Filtrpapīrs.Universālais indikatorpapīrs.

Mulāžas (zieds, cilvēka acs, auss, sirds, cilvēka torss).Skeleti (cilvēka, zivs, abinieka, rāpuļa, putna, zīdītāja).Auga šūnas modelis.Dzīvnieka šūnas modelis.Telpaugu kolekcija demonstrējumu un laboratorijas darbu veikšanai.Augu un ķērpju herbāriji. Putnu spalvu kolekcijas.Gliemju čaulu kolekcijas.Fosiliju kolekcijas.

31

BILOĢIJA 7.–9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

Ierīces, kuras ir savietojamas ar IT Iekārtas, piederumi un trauki Vielas un

materiāli Modeļi un kolekcijas

Mikroskopisko preparātu komplekti botānikā (kramaļģes, t.p.; spirogira, t.p.; volvokss, t.p.; pelējums, t.p.; aspergillus, t.p.; tintene, cepurītes griezums; liepas stumbrs, uz priekšmetstikla viengadīgs, divgadīgs un trīsgadīgs griezums, š.g.; viendīgļlapja un divdīgļlapja stumbru griezums uz viena priekšmetstikla, š.g.; kviešu lapa, š.g.; saulespuķes lapa, š.g.; lilija, putekšņlapa ar nobriedušiem putekšņiem, š.g.; lilija, auglenīca, š.g.).Mikroskopisko preparātu komplekti zooloģijā (amēba, t.p.; tupelīte, t.p.; eiglēna ar aci, t.p.; hidra ar pumpuru, t.p.; dafnija, t.p.; četri kāju uzbūves tipi uz viena priekšmetstikla (zirneklis, bite, ods, muša), t.p.; bites mutes orgāni, t.p.; oda mutes orgāni, t.p.; sienāža mutes orgāni, t.p.; planārija (anteriorā, vidus un aposteriorā daļa), t.p.; oda kāpurs, t.p.; zirga askarīdijas vīrišķa un sievišķa organisma griezumi uz viena priekšmetstikla, š.g.).Mikroskopisko preparātu komplekti anatomijā (trīs muskuļu tipi (gludais, šķērssvītrotais, sirds), g.g.;cilvēka ādas griezums ar matu folikuliem, š.g.;cilvēka asins uztriepe (krāsots ar Gimza krāsvielu);vardes asins uztriepe; motorās nervu šūnas ar sinapsi; tievā zarna ar bārkstiņām, g.g.; plaušas alveolas ar asinsvadiem, š.g.; skropstiņepitēlijs, g.g.; olnīca ar olšūnām, š.g.; spermas uztriepe; hialīnais skrimslis, š.g.; stobrkauls, š.g.) t.p. – totālpreparāts; š.g. – šķērsgriezums; g.g. – garengriezums.

Lupas.Dabas objektu palielināšanas un mērīšanas burciņas.Binokļi.Planktona tīkliņi.Auklas.Mietiņi.Mērlentes.Lineāli.

Tabulā apkopotas metodes, kas sekmē skolēnu izziņas darbības aktivizēšanu. Sarakstā iekļautas t.s. vispārdidaktis-kās metodes, tajā nav uzskaitīti visi metodiskie paņēmieni, aplūkotas svarīgākās metodes, kuras programmas autori paredzējuši izmantot mācību priekšmeta standarta prasību sasniegšanai.

Metode Skaidrojums

Darbs ar tekstu Skolotājs piedāvā informāciju drukātā vai elektroniskā formātā mācību uzdevumu veikšanai. Skolēns iepazīstas ar tekstu, iegūst un izmanto informāciju atbilstoši mācību uzdevumam.

Demonstrēšana Skolotājs vai skolēns rāda un stāsta pārējiem skolēniem, kāda ir dotā objekta uzbūve, kā notiek procesi.

Diskusija Skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu jautājumu. Skolēni argumentēti aizstāv savu un uzklausa citu viedokli. Diskusiju var organizēt visai klasei vai grupās.

Izpēte (izzināšana) Skolotājs uzdod izzināt kādu objektu, parādību vai procesu, konkretizējot pētījuma jautājumu. Skolēni meklē atbildes, vāc informāciju, izvirza pieņēmumus, pārbauda tos.

Jautājumi un atbildes (mācību dialogs)

Skolotājs vai skolēns uzdod jautājumus un virza sarunu, ņemot vērā saņemtās atbildes un iesaistot pārējos skolēnus.

Laboratorijas darbs Skolotājs uzdod veikt eksperimentālus uzdevumus attiecīgi aprīkotā telpā vai izmantojot laboratorijas aprīkojumu. Skolotājs iepazīstina skolēnus vai skolēni iepazīstas patstāvīgi ar darba mērķiem, uzdevumiem, piederumiem, darba gaitu un drošības noteikumiem. Skolēni (klase vai grupa) skolotāja vadībā vai patstāvīgi veic uzdoto, fiksē novērojumus, iegūst un apstrādā datus un raksta secinājumus. Laboratorijas darbus var veikt arī virtuāli, piemēram, ja nav nepieciešamo iekārtu un piederumu, ir pārāk dārgi, bīstami veselībai, kā arī notiek ilgstoši.

32

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA BILOĢIJA 7.–9. klase

Metode Skaidrojums

Lomu spēle Skolotājs piedāvā skolēniem mācību situācijas aprakstu. Skolēni, uzņemoties kādu lomu, rīkojas tipiski reālai situācijai. Pārējie skolēni vēro, analizē, diskutē, vērtē.

Pētnieciskais laboratorijas darbs (PLD)

Skolēni noskaidro atbildi uz jautājumu par kādu parādību praktiski pētnieciskā ceļā vai teorētiski modelējot. Skolēni izvirza pieņēmumu, izvēlas pētāmos lielumus vai pazīmes, vairākkārt atkārtojot mērījumus, noskaidro atbildi, secina un rezultātus apkopo rakstiska pārskata veidā. Viens no PLD veidiem ir mācību eksperiments, ko skolēns, saskaņojot ar skolotāju, veic patstāvīgi ārpus mācību stundas laika.

Prāta vētra Skolēni, pamatojoties uz savu pieredzi, izsaka idejas, atslēgas vārdus, iespējamās atbildes u.tml. par noteiktu jautājumu, uzmanīgi klausoties, papildinot, bet nekomentējot un nevērtējot citu idejas.

Problēmu risināšana Skolotājs vai skolēns formulē problēmu, kura jāatrisina. Skolēni izvirza jautājumus, precizē problēmu, izdomā risinājuma plānu, analizē risinājumus, izvērtē rezultātu un problēmas risinājumu.

Situācijas analīze Skolotājs vai skolēns piedāvā skolēniem situācijas aprakstu un uzdod atbildēt uz jautājumu vai jautājumiem par šo situāciju. Skolēni pārrunā (dažkārt arī novēro), analizē, pieraksta, secina, veido kopsavilkumus vai ieteikumus.

Situāciju izspēle (simulācijas)

Skolotājs piedāvā skolēniem situācijas aprakstu. Skolēni modelē šo situāciju reāli vai virtuāli, atbilstoši apstākļiem pieņem lēmumu.

Spēles Skolotājs izmanto tematiski atbilstošu galda vai kustību spēli, pirms tās iepazīstina skolēnus ar spēles noteikumiem. Spēles sagatavošanu pēc skolotāja norādījumiem var veikt arī skolēni.

Stāstījums (izklāsts, lekcija)

Skolotājs vai skolēns izklāsta saturu, kas var būt kādu ideju, viedokļu, faktu, teoriju vai notikumu izklāsts. Skolēni klausās, veido pierakstus atbilstoši uzdevumam, uzdod jautājumus.

Strukturēti rakstu darbi Skolotājs aicina skolēnus pēc noteiktas struktūras veidot rakstu darbu (argumentētu eseju, aprakstu u.c.) par noteiktu tematu. Skolēni individuāli raksta, ievērojot noteikto darba struktūru, izmantojot savas zināšanas un izsakot savas domas, attieksmi.

Uzdevumu risināšana un veidošana

Skolēni, veicot noteiktas darbības, risina tipveida uzdevumus vai arī paši veido uzdevumus.

Vingrināšanās Skolotājs uzdod un skolēni veic vienveidīgas darbības pēc parauga, lai pilnveidotu noteiktas prasmes.

Vizualizēšana Skolotājs vai skolēni izmanto vai izveido patstāvīgi dažādus uzskates līdzekļus – domu kartes, shēmas, diagrammas, tabulas, plānus, kartes, zīmējumus u.c. Skolēni veido vai izmanto arī telpiskus modeļus objektu vai procesu vizualizēšanai.

Mācību organizācijas formasTradicionāla mācību organizācijas forma ir mācību stunda, bet mācību procesā var tikt izmantotas arī citas mācību

organizācijas formas.

Forma Skaidrojums

Āra nodarbības Skolotājs sagatavo jautājumus vai uzdevumus, uz kuriem skolēni atbildi var rast dabā vai teorētiskās zināšanas izmantot darbā ar reāliem objektiem dabā. Skolēni novēro, veic mērījumus, pieraksta, sagatavo pārskatu par paveikto.

Kooperatīvā mācīšanās Skolotājs piedāvā skolēnu grupām uzdevumu, kura veikšanai nepieciešama skolēnu produktīva sadarbība, jo rezultāti ir atkarīgi no katra grupas dalībnieka paveiktā. Grupas dalībnieki ir ar dažādām zināšanām un spējām, mācās cits no cita, apmainās ar idejām un atbilstošu informāciju. Notiek aktīva mijiedarbība arī starp grupām. Skolotājs organizē norisi un konsultē skolēnus.

Mācību ekskursija Mācību uzdevuma veikšanai tiek mainīta ierastā vide. Skolēni vai skolēnu grupa saņem uzdevumu, kas jāveic ekskursijas laikā. Pēc ekskursijas skolēni iepazīstina ar savas grupas uzdevuma izpildi.

Projekts Skolotājs palīdz skolēniem formulēt projekta mērķi, izveidot darba grupas, sniedz atbalstu projekta izveidē. Skolēni grupā formulē idejas un jautājumus, iegūst informāciju, pēta un risina problēmas, apkopo darba rezultātus un iepazīstina ar tiem pārējos skolēnus.

www.dzm.lv skolotājiem – atbalsts tavā darbā!• Elektroniskie atbalsta materiāli 7. – 12. klasei• Metodiskie materiāli• Darbam noderīgas publikācijas• Informācija par profesionālās pilnveides iespējām• Informācija par mūsdienīgu kabinetu aprīkojumu• Idejas, kā motivēt skolēnus mācīties un veicināt interesi par eksaktajiem mācību

priekšmetiem• Iespēja izteikt savu viedokli

www.dzm.lv skolēniem – tavas izglītības iespējas!• Izzinoši, daudzveidīgi un interesanti elektroniskie mācību materiāli matemātikā,

fizikā, ķīmijā un bioloģijā• Konkursu materiāli• Dažādi uzdevumi un eksperimenti• Interesanti fakti par dabaszinātnēm un matemātiku• Aktuālā informācija par pasākumiem skolēniem• Iespēja komunicēt ar domubiedriem forumā• Informācija par studiju iespējām augstskolās

www.dzm.lvIenāc un uzzini!

Ieguldījums Tavā nākotnē!

© VISC, 2011