biežāk lietotie saīsinājumi documents/izm_sn_8322... · web view353 5537 avots: izm dati, 2016...

8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm

izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”8.3.2.2.pasākuma

„Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”

SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

2016.gada 13.jūlijs

IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

Biežāk lietotie saīsinājumi

APP - Izglītojamo individuālo kompetenču atbalsta pasākumu plāns

ESF – Eiropas Sociālais fonds

ESSBJR – Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam

IKT – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

MK – Ministru kabinets

LU – Latvijas Universitāte

OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (The Organisation for Economic

Co-operation and Development)

SAM – specifiskais atbalsta mērķis

STEM – zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas joma (science, technology,

engineering and mathematics)

VISC – Valsts izglītības satura centrs


3

Satura rādītājs

Biežāk lietotie saīsinājumi 3

1. Esošās situācijas raksturojums 5

1.1. Jēdzienu skaidrojums 5

1.2. Vispārējā situācija 6

1.3. Plānošanas dokumenti 8

1.4. Situācijas raksturojums iekļaujošajā izglītībā 12

1.5. Situācijas raksturojums izglītojamo interešu izglītības pieejamībai 26

2. 8.3.2.2.pasākuma īstenošanas apraksts 35

2.1. 8.3.2.2.pasākuma īstenošanai plānotās darbības un to rezultāti 37

2.2. Projekta vadības un īstenošanas personāls 52

2.3. Projekta īstenošana un indikatīvais laika grafiks 56

2.4. Projekta rezultātu ilgtspēja 57

2.5. 8.3.2.2.pasākuma atbalsta koordinācija ar citiem finanšu instrumentiem

un atbalsta programmām 58

3.SAM sākotnējās ietekmes novērtējums 59

4. SAM atbilstība valsts atbalsta definīcijai un paredzamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

61

5. SAM ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu noteikšana iekļaušanai MK noteikumos par SAM īstenošanu

61

6. SAM stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu finansēšanas iespējas

7. Citu valstu salīdzināmā pieredze

61

61


4

1.Esošās situācijas raksturojums

1.1. Jēdzienu skaidrojums

Par izglītojamā individuālajām kompetencēm ir uzskatāmas zināšanas, pieredze un izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme savas zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā. Agrīna izglītojamo individuālo kompetenču identifikācija ir priekšnoteikums efektīvu izglītības procesa metožu un satura izvēlei, lai nodrošinātu, ka izglītojamais sasniedz augstākos viņam iespējamos mācību sasniegumus un tiek daudzpusīgi veicināta viņa no kompetencēm izrietošo spēju attīstība.

Individuāla pieeja izglītojamā kompetenču attīstībai ir nozīmīgs didaktiski psiholoģiski pedagoģisks princips, kas nosaka, ka mācību un audzināšanas darbā jāievēro katra izglītojamā individuālās īpatnības, intereses un vajadzības1.

Mācīšanās traucējumi ir termins, kuru izmanto, lai aprakstītu neiroloģisku pazīmju grupu, kas negatīvi ietekmē personas mācīšanās darbību. Šajā kopējā terminā tiek iekļauti traucējumi, kas attiecas uz klausīšanos, runāšanu, lasīšanu, spriešanu un matemātisko skaitļošanu. Personām ar mācīšanās traucējumiem intelekts var būt zem vidējā, tas var būt vidējs vai arī augstāks par vidējo2.

Mācību grūtības ir iespējamas jebkuram bērnam jebkurā mācību procesa posmā. Tās rodas izglītojamiem, piemēram, ja netiek apmeklētas mācību stundas dažādu iemeslu dēļ. Šie iemesli var būt slimība, dalība sporta sacensībās, ceļojumi kopā ar ģimeni, neattaisnotu iemeslu dēļ, u.c. Mācību grūtības nav neiroloģiski traucējumi, tos iespējams pārvarēt, nodrošinot izglītojamiem nepieciešamo atbalstu – konsultācijas vai individuālas nodarbības ar priekšmetu skolotājiem. Pētījumi par to, cik izglītojamiem ir mācību grūtības, nav veikti. 8.3.2.2.pasākuma kontekstā mācību grūtības – izglītojamajam mācību sasniegumu vērtējums ir nepietiekams (aprakstošajā vērtēšanas sistēmā „vēl jāmācās”, ballu sistēmā - mazāk par 4 ballēm) un nav diagnosticēti mācīšanās traucējumi kā speciālās vajadzības.

Agrīna pirmsdiagnostika ir komplekss pasākumu kopums, ko izmanto pedagogs izglītības ieguves procesā, ar mērķi noteikt izglītojamā iespējamos plašāk izplatītos mācīšanās traucējumus lasītprasmes un matemātisko prasmju jomā. Agrīnā pirmsdiagnostika ļauj noteikt arī tādu mācīšanās traucējumu kā disleksijas, disgrāfijas un diskalkulijas iespējamību un tiek izmantota kā rīks turpmāko pedagoģisko darba formu pielāgošanai izglītojamā spējām un vajadzībām.3

Speciālās vajadzības ir nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni.4

1 Logopēdijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Lūse J., Miltiņa I., Tūbele S. Rīga: RaKa, 2012.2 Harwell J.M., Williams Jackson R., (2008) The Complete Learning Disabilities Handbook, San Francisko:

Jossey-Bass3 8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo

kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” ietvaros4 Vispārējās izglītības likums


5

Neformālā izglītība ir ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība.5

Interešu izglītība ir personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.

1.2. Vispārējā situācija

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam (turpmāk tekstā – IAP) definē virsmērķi „Kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei”, paredzot visu izglītības procesos ieinteresēto pušu daudzveidīgo vajadzību nodrošināšanu un iezīmē izglītības ietekmes nozīmi indivīda, sabiedrības un valsts līmenī. Kvalitatīvas izglītības pamatā ir ne tikai atbilstošas izglītības vides, resursu un pieejamības nodrošināšana, bet arī izpratne par izglītojamā vajadzībām un atbilstošu pasākumu kopuma nodrošināšana, lai izglītības ieguves procesā izglītojamais spētu attīstīt sev piemītošās kompetences.

Vispārējās izglītības ilgtermiņa virsuzdevums ir sagatavot izglītojamos (turpmāk arī - skolēni) radošam darbam, sociāli un pilsoniski atbildīgai dzīvesdarbībai mūsdienu daudzšķautnainajā sabiedrībā. Vispārējās izglītības struktūrai ir jābūt harmoniskai, atbilstošai sabiedrības, tautsaimniecības un indivīdu attīstības vajadzībām. Līdz ar to izglītībā tiek īstenots plašs savstarpēji saistītu rīcības virzienu kopums, starp kuriem nozīmīga loma ir eksaktajai un inženiertehniskajai izglītībai.

Agrīna kompetenču identifikācija (jau no 1.klases) ļauj ne tikai konstatēt izglītojamo kompetences, bet arī pedagoģiski koriģēt trūkstošās kompetences, pielāgojot izglītības saturu izglītojamam piemērotā veidā, paaugstinot izglītojamā iespējas gūt augstākus sasniegumus. Izglītojamā kompetenču identifikācija līdz šim nav bijusi mērķtiecīgi virzīta Latvijas valsts mērogā, jo tā prasa ievērojamu individuālā darba ieguldījumu darbā ar izglītojamo ne tikai formālās izglītības procesā, bet arī ārpus tā. Viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai individuālo kompetenču attīstībai ir nodrošināt iespēju izglītojamam izvēlēties viņa interesēm atbilstošu izglītības piedāvājumu un saskaņā ar statistiku agrīna izglītojamo iesaiste interešu izglītībā un neformālās izglītības pasākumos 1.-9.klases posmā ir ilgtspējīgāka kā vidusskolas vecuma posmā.

Līdz šim izglītības iestāžu kā obligātās izglītības ieguves vietu pamatuzdevums ir bijis nodrošināt tiesiskajā regulējumā noteikto prasmju un zināšanu ieguves procesu, taču tā diversificēšana, balstoties uz izglītojamā kompetenču līmeņiem, ir bijusi ierobežota pedagogu darba slodzes, trūkstošās kvalifikācijas un infrastruktūras nepietiekamības dēļ.

Kopumā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ietvaros veiktie ieguldījumi vispārējā izglītībā saskaņā ar pētījuma “Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2012 – pirmie rezultāti un secinājumi” datiem ir ietekmējuši pamatskolas beigu vecuma skolēnu ar zemu kompetences līmeni matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā prasmju uzlabošanu, un šo izglītojamo īpatsvars Latvijā ir mazāks nekā vidēji OECD valstīs. Vienlaikus tiek konstatēts, ka joprojām par nepietiekamu uzskatāms izglītojamo skaits ar augstu kompetenci iepriekš nosauktajās jomās, jo tas Latvijā ir zemāks nekā vidēji OECD valstīs.

5 Izglītības likumsIZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

6

Lai nodrošinātu turpmāku Latvijas izglītības kvalitātes paaugstināšanos, ir nepieciešams veikt ne tikai ieguldījumus infrastruktūrā, bet arī citus ilgtspējīgus pasākumus, kas ļauj veidot izglītības ieguves saturu, respektējot izglītojamā vajadzības un spējas.

Lai veiktu profesionālu izglītojamā kompetenču novērtēšanu un attīstību, ir nepieciešama atbilstoša vide un kvalificēti speciālisti, kurus Latvijas vispārējās izglītības sistēma ir spējīga nodrošināt, tomēr orientācija no darba grupā uz individuālas pieejas veidošanu pieprasa arī noteiktas reformas un resursus, kuros nepieciešams balstīties uz jau esošajiem rezultātiem un novērst trūkumus, kas līdz šim ir kavējuši attīstīt izglītojamo individuālās kompetences pilnvērtīgā līmenī.

1.attēls. Latvijas vispārējās izglītības sistēmas SVID analīze individuālo kompetenču attīstībai

Avots: VISC, 2016

Vērtējot vispārējās izglītības iestāžu gatavību nodrošināt uz individuālo pieeju balstīta izglītības procesa ieviešanu, jāatzīst gan to kopīgās problēmas, gan dažādās iespējas. Kopīgās problēmas raksturo pedagoģiskā un pedagoģiskā atbalsta personāla trūkums, jo vispārējās izglītības iestādēs pedagogs pamatā nodrošina izglītības ieguvi atbilstoši mācību programmām, orientējot to uz izglītojamo ar zemām vai vidēja līmeņa kompetencēm. Vispārējās izglītības iestādēs netiek sistemātiski izmantoti efektīvi rīki agrīnai kompetenču trūkuma diagnostikai, kā arī trūkst profesionālo prasmju to koriģēšanai nepieciešamajām darbībām. Esošo resursu ietvaros nepietiekamā apmērā tiek nodrošināta to izglītojamo kompetenču attīstība, kas ir vērstas uz augstiem mācību sasniegumiem un kur nepieciešama individuāla pieeja, lai sasniegtu izcilus rezultātus.

Vienlaikus ir konstatējams, ka dažādām vispārējās izglītības iestādēm nav iespējams piemērot vienotu rīcību un resursu sadalījumu, jo to vajadzības individuālās pieejas veidošanā ir atšķirīgas –tās skar vai nu pedagoģiskā atbalsta personāla nepieciešamību, vai pedagoģiskā personāla profesionālas kvalifikācijas pilnveidi, lai efektīvi veidotu pedagoģiskās pieejas darbā ar dažādiem izglītojamiem, kas īstenojamas formālās izglītības procesā, vai inovāciju veicinošas neformālās izglītības attīstība ar tai nepieciešamo pedagoģisko personālu.


PRIEKŠROCĪBASAdaptēti pasaulē efektīvi risinājumi bērnu sasniegumu

un prasmju vērtēšanai agrīnā vecumā (DIBELS, Vekslera intelekta tests bērniem, u.c.)

Attīstīta mācību iestāžu infrastruktūra, kas nodrošina tās daudzveidīgas izmantošanas iespējas

Pedagoģiskais personāls ar augstu profesionālo kvalifikāciju

TRŪKUMIPedagogu nepietiekamās profesionālās prasmes

noteikt izglītojamā individuālās vajadzības un rast piemērotu risinājumu

Finansējuma trūkums radošu un jaunu metožu attīstībai darbam ar talantīgiem izglītojamiem

IESPĒJASPlānveida mērķtiecīgu pasākumu attīstība

ilgtspējīgai skolu individuālās pieejas attīstībai Jaunu pedagoģisko risinājumu un mācību formu

attīstība neformālās izglītības formāAgrīnas individuālo komeptenču diagnostikas

attīstība skolas vidē ar iespēju agrīni pedagoģiski koriģēt trūkstošās individuālās komeptences

DRAUDIIlgtspējīgas individuālās pieejas attīstības

apdraudējums finansējumam samazinoties

Izglītojām individuālo kompetenču attīstības

nodrošināšana vispārējās izglītības iestādē

7

Līdz ar to vietējās pašvaldības mērogā būtiski ir apzināt tās rīcībā esošos specifiskos resursus, izvērtēt trūkstošos resursus un izstrādāt ilgtspējīgu pieeju izglītības iestāžu pārorientācijai uz izglītojamā individuālo kompetenču attīstību. Lai veiktu šādu ilgtspējīgu rīcību attīstību, pašvaldībai nepieciešams definēt divus rīcības virzienus:

- Pasākumus iekļaujošas izglītības attīstībai vispārējās izglītības iestādēs un izglītojamo individuālo kompetenču attīstības vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma nodrošināšana;

- Pasākumus, kas nepieciešami izglītojamo kompetenču radošai un starpdisciplinārai attīstībai neformālās izglītības jomā, tai skaitā interešu izglītībā.

1.3. Plānošanas dokumenti

“Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam” (turpmāk- NAP 2014.-2020.gadam) paredz, ka “visiem bērniem un jauniešiem līdz 2020.gadam jānodrošina kvalitatīva pamatizglītība, kā arī pieeja tādām nodarbībām ārpus formālās izglītības, kas paplašina pieredzi, rada iespējas atklāt un kopt savus talantus”.

Eiropas Padomes secinājumos par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET2020) ir akcentēts kompetenču jeb pamatprasmju nozīmīgums. Kompetences jeb pamatprasmes ir fundamentāli iegūtās izglītības elementi, kas ir nepieciešami izglītības apguves turpināšanai, veiksmīgai iesaistei darba tirgū un sociāli lietderīgai dzīvesdarbībai.

Stratēģijas „Eiropa 2020” viens no mērķiem izglītības iegūšanas jomā, ar kuru risina problēmu, kas saistīta ar skolas priekšlaicīgu pamešanu, ir samazināt skolas pamešanas rādītāju no pašreizējiem 15% līdz 10%. Ņemot vērā minēto, Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam (turpmāk – Partnerības līgums) paredz ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā, līdz 2020.gadam nodrošinot kvalitatīvas pamatizglītības un vidējās izglītības pieejamību, kā arī plašākas un daudzveidīgas iespējas tādām nodarbībām ārpus formālās izglītības, kas paplašina pieredzi, rada iespējas atklāt un attīstīt individuālās spējas. Saskaņā ar Partnerības līgumu atbalsts vispārējā izglītībā ietver:

(1) kompetenču pieejā pilnveidotu vispārējās izglītības satura izstrādi un aprobāciju, tai skaitā sniedzot atbalstu metodisko un mācību materiālu izstrādei un pasākumu veikšanai iekļaujošas izglītības īstenošanai vispārējā izglītības sistēmā un izglītojamo spēju attīstībai;

(2) visaptveroša izglītības kvalitātes monitoringa izstrādi un īstenošanu mācību kvalitātes uzlabošanai;

(3) karjeras izglītības attīstību;(4) pedagogu, kā arī atbalsta personāla, profesionālās kompetences pilnveidi izglītojamo

iekļaujošas un individuālo spēju veicinošas izglītības attīstībai, īstenojot izglītojamo individuālo spēju veicinošas izglītības attīstību un izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu izglītības sistēmā. Pēdējais no minētajiem ir iekļauts darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība”

kā 8.prioritārā virziena „Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.3. investīciju prioritātes „Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības ”8.3.2.specifiskais atbalsta mērķis „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (turpmāk – 8.3.2.SAM). 8.3.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir šādas: (1) atbalsts izglītojamo kompetenču attīstošas izglītības un iekļaujošas izglītības pasākumu īstenošanai vispārējās IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

8

izglītības iestādēs, tai skaitā atbalsta pasākumi izglītojamo talantu atklāšanai un izkopšanai, kā arī izglītojamajiem ar mācību grūtībām un mācīšanās traucējumiem; (2) atbalsts nepieciešamā pedagoģiskā un atbalsta personāla nodrošināšanai un pasākumiem jauniešu ar īpašām vajadzībām iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs, tai skaitā mācīšanās traucējumu diagnosticēšana; (3) atbalsts iesaistīto pedagogu kompetences pilnveidei, tai skaitā uzņēmējspēju, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, un citu kompetenču un prasmju attīstībai, kā arī labās prakses apmaiņai individualizētas mācību pieejas īstenošanā.

8.3.2.SAM mērķis ir nodrošināt izglītības pakalpojuma daudzveidību, uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus. 8.3.2.SAM ietvaros paredzēts īstenot divus pasākumus:

1) 8.3.2.1.pasākums „Atbalsts nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai”, kur atbalsts vērsts uz talantīgo izglītojamo individuālo kompetenču attīstību nacionālā līmenī, nodrošinot dalību nacionālos un starptautiskos olimpiādēs un konkursos (turpmāk – 8.3.2.1.pasākums);

2) 8.3.2.2.pasākums “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (turpmāk – 8.3.2.2.pasākums), kur plānots komplekss atbalsts izglītības iestādes līmenī, attīstot katra individuālā izglītojamā kompetences un spējas.

Eiropas Savienības izvirzītais mērķis ir līdz 2020.gadam panākt, lai visas personas, kas mācās, iegūst piemērotu pamatprasmju līmeni, jo īpaši lasīšanā, matemātikā un zinātnē, un līdz 2020.gadam 15 gadus vecu personu, kam ir slikti panākumi lasīšanā, matemātikā un zinātnē, īpatsvars kļūst mazāks par 15%.6

Pamatprasmju apguves līmenis tiek noteikts OECD PISA pētījumos. Papildu jautājumi, uz kuriem izglītības pētnieki meklē atbildes OECD PISA pētījumu ietvaros, noskaidrojot piecpadsmitgadīgu izglītojamo svarīgākās kompetences un viedokļus vairākās jomās, ir: 1) vai izglītojamie ir labi sagatavoti nākotnē sagaidāmajiem dzīves izaicinājumiem? 2) vai viņi ir spējīgi efektīvi analizēt un pamatot savas idejas, kā arī diskutēt par tām? 3) vai izglītojamie ir atraduši jomas, kuras viņus varētu interesēt turpmākajā dzīvē un profesionālā darbībā? 4) vai viņi ir sagatavoti turpmākai izglītībai?

Atsaucoties uz OECD PISA 2009. un 2012.gada starptautisko mērījumu rezultātiem, Latvijā 15-gadīgo skolēnu vidējie mācību sasniegumi ir vidēji OECD valstu un Eiropas Savienības valstu līmenī vai nedaudz zem vidējā līmeņa. Tomēr kompetenču pieejā veidotie OECD PISA starptautiskie mērījumi rāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels skolēnu ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs īpatsvars, kas viennozīmīgi ir vērtējams kā negatīvs faktors tautsaimniecības turpmākai attīstībai. Vērtējot no darba tirgus pieprasījuma viedokļa, aktuāla ir arī OECD PISA mērījumos vāju sniegumu uzrādījušo jauniešu īpatsvara samazināšana. Tiek plānota skolēnu ar augstiem mācību sasniegumiem (OECD PISA 5. un 6.līmenis) procentuālā īpatsvara palielināšana lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs no 2,9%, 6% un 3,1 % 2009.gadā līdz 7%, 8% un 8% 2020.gadā.

8.3.2.2.pasākuma ieviešanas rezultātā tiks:• nodrošināts papildu darbs izglītojamajiem ar mācību grūtībām (prioritāri 1.-4.klašu

izglītojamajiem);• motivēti attīstīt savas individuālās kompetences izglītojamie ar augstu sasniegumu

potenciālu.

IAP iekļaujoša izglītība definēta kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības ieguves procesa. Pamatnostādņu mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības

6 Eiropas Savienības Oficiālais vēstnesis (2009/C 119/02)IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

9

attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Vienlaikus IAP 1.apakšmērķa “Izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru" rīcības virzieni nosaka, ka jauna mācību satura ieviešana ir tieši saistīta ar pedagogu profesionālo pilnveidi, t.sk., tādās kompetencēs kā līderībā, radošumā, IKT un svešvalodu prasmju apguvē. Lai risinātu kritisko situāciju ar pedagogu spēju nodrošināt izglītības apguvi mūsdienu vajadzībām atbilstošā veidā, rīcības virziens 1.2. “Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana” nosaka nepieciešamību attīstīt tādas profesionālās pilnveides programmas, kas pilnveido pedagogu mūžizglītības kompetences un vienlaikus – arī profesionālās kompetences, akcentējot nepieciešamību attīstīt pedagogu prasmes darbam ar izglītojamiem, kam ir dažāds spēju un prasmju līmenis. Pedagogu profesionālās pilnveides pasākumus līdz šim ir īstenojušas gan Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), gan Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – VISC), nodrošinot pedagogiem iespēju apgūt daudzveidīgas profesionālās kompetences pilnveides programmas atbilstoši viņu profesionālajām vajadzībām un interesēm. Šobrīd aizvien aktuālāka problēma ir kvalitatīvas un uz zinātību balstītas profesionālās pilnveides programmu satura izstrāde, kas uzlabotu pedagoga spēju attīstīt izglītojamo individuālās kompetences vienlīdz efektīvi gan darbā ar izglītojamajiem ar augstu sasniegumu potenciālu – attīstot viņu sasniegumu potenciālu, gan ar skolēniem ar mācīšanās traucējumiem – sekmējot viņu individuālo kompetenču attīstību, kas līdz šim nav bijusi pieejama, gan arī pārējiem izglītojamiem viņu spēju atpazīšanai un izkopšanai.

Lai sekmētu pedagogu profesionālās pilnveides attīstību, tiek plānots veidot un nodrošināt vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam satura ziņā jaunas mācību programmas pedagoģijas metodoloģijas jomā (darbs ar izglītojamo spēju identificēšanu un attīstīšanu, darbs ar izglītojamo mācīšanās traucējumu agrīnu pirmsdiagnostiku, kuru var veikt pedagogs skolas vidē aizdomu gadījumā par mācīšanās traucējumiem, un efektīvu pedagoģisko metožu izmantošanu individuālo kompetenču attīstībai), ņemot vērā, ka pedagogs ir primārā persona, ar kuru izglītojamais ir iesaistīts pedagoģiskajā procesā un faktiski tieši pedagogam vajadzētu būt speciālistam, kurš pirmais novēro iespējamus mācīšanās traucējumus izglītojamā mācību procesā. Stiprinot pedagoga individuālās kompetences, tiks izvērtēta nepieciešamība nodrošināt izglītības iestāžu personālam identificētu profesionālās pilnveides kursu pieejamību arī tādās programmās kā līderība, radošums, IKT izglītībā un svešvalodu prasmes, nodrošinot iespēju mācības organizēt skolas vidē.

8.3.2.2.pasākuma ieviešanas rezultātā tiks:• sagatavoti vispārējās izglītības pedagogi ar nepieciešamajām prasmēm kompetenču

trūkuma agrīnā pirmsdiagnostikā lasītprasmes, matemātikas un dabaszinību jomā, kas ir tieši saistīti ar tādiem mācīšanās traucējumiem kā disleksija, disgrāfija un diskalkulija;

• veicināta pedagogu profesionālā kompetence jaunāko mācību metožu un tehnoloģiju izmantošanai darbā ar izglītojamajiem viņu kompetenču un spēju attīstībai.

IAP akcentē arī nepieciešamību attīstīt iekļaujošu izglītību, savlaicīgi nodrošinot agrīnu speciālo izglītības vajadzību diagnostiku. Ņemot vērā, ka šādu diagnostiku saskaņā ar normatīvajiem aktiem var veikt ierobežots loks speciālistu, nereti pat situācijās, kad pedagogam rodas aizdomas, piemēram, ka izglītojamam ir mācīšanās traucējumi, faktiski nav piedāvāti risinājumi, lai pedagogs pats varētu veikt pasākumus šo izglītojamo vajadzību identifikācijai un savu izmantoto metožu efektivitātes novērtēšanai skolas vidē.

Pasākuma ietvaros plānots attīstīt pedagogu kompetences agrīna pedagoģiskā atbalsta jomā, lai palīdzētu skolēniem ar mācīšanās traucējumiem veiksmīgi iekļauties izglītības iestādes pasākumos un vienlaikus ļautu attīstīt viņu individuālās kompetences.


10

8.3.2.2. pasākuma ieviešanas rezultātā tiks:• nodrošināta mācīšanās traucējumu (t.sk., disleksijas, disgrāfijas, diskalkulijas) agrīna

pirmsdiagnostika skolas vidē;• stiprināta pedagoģiskā darba kapacitāte, nodrošinot pedagogu palīgu piesaisti mācību

procesam tajās vispārējās izglītības iestādēs, kuras tiks iesaistītas 8.3.2.2.pasākuma īstenošanā;

• izstrādāti un integrēti efektīvi autorrisinājumi mācīšanās traucējumu novēršanai vispārējās izglītības iestādēs, paredzot arī efektīvu ārvalstu autorrisinājumu, t.sk., metodiku, adaptāciju Latvijas vispārējās izglītības sistēmas vajadzībām.

IAP 2.apakšmērķa „Indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē” sasniegšanas rīcības virzienā 2.3. „Ārpus formālās izglītības iespēju un pieejamības bērniem un jauniešiem paplašināšana” akcentētas skolēnos veidojamās un izkopjamās 21.gs.kompetences un prasmes, kuras stiprināmas arī interešu izglītībā, īpaši akcentējot bērnu un jauniešu darbošanos tehniskās jaunrades programmās. Minētā rīcības virziena ietvaros bērni un jaunieši tiks motivēti piedalīties interešu izglītības programmās, nodrošinot daudzveidīgu programmu piedāvājumu izglītības iestādēs, kā arī tiks izveidota atbalsta sistēma izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, radot iespējas izglītojamo spēju attīstīšanai un izkopšanai. Atbalstot dalību jauniešu tehniskās jaunrades centros, vasaras mācību nometnēs, dažādos skolēnu zinātniskos semināros, konkursos, zinātniskos projektos, plānots palielināt to jauniešu skaitu, kuri savu turpmāko izglītību un profesionālo dzīvi vēlēsies saistīt ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātni un matemātiku (turpmāk - STEM).

Interešu izglītības, tai skaitā STEM jomā, attīstība līdz šim ir notikusi atbilstoši pašvaldību un izglītības iestāžu noteiktajām prioritātēm un pamatā ar pašvaldību finansējumu. Valsts līdzfinansējums interešu izglītības pedagogu darba samaksas līdzfinansēšanai ir neliels (52,28 euro uz 1 skolēnu 2014./2015.mācību gadā) un nepietiekams interešu izglītības attīstības veicināšanai. Minētā problēma, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju, ir īpaši aktuāla finansiāli nabadzīgajās pašvaldībās. Vienlaikus IAP 1.apakšmērķa “Izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru” rīcības virziens 1.4. “Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana” nosaka, ka nepieciešama sociālās atstumtības riskam pakļauto skolēnu un jauniešu apzināšana un mērķtiecīga pasākumu ieviešana, kas mazina atstumtības cēloņus un veicina šo skolēnu integrāciju izglītības iestādēs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2013.gadā kopumā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti ir 32,7% sabiedrības, no kuriem 21,2% ir tieši pakļauti nabadzības riskam. Tas liecina, ka lielākā daļa sociālās atstumtības riskam pakļautajiem skolēniem faktiski ikdienā ir pakļauti nabadzībai un līdz ar to viņiem ir ierobežotas iespējas apmeklēt interešu izglītības programmas vai ārpusskolas programmas ietvaros plānotus izglītības iestādes organizētus pasākumus, kuriem šobrīd pašvaldība ir tiesīga noteikt līdzmaksājumu. Iespēja apmeklēt šos pasākumus bez maksas veicinās skolēnu sociālo integrāciju, nodrošinot vienādu resursu pieejamību neformālās izglītības pasākumiem visiem izglītojamajiem.

8.3.2.2. pasākuma ieviešanas rezultātā tiks:• nodrošināta pieejamība neformālās izglītības pasākumiem, tai skaitā interešu

izglītības programmām, un veicināta izglītojamo interese par STEM jomu.

Īstenojot 8.3.2.2.pasākumu, tiks veicināta izglītojamo individuālo kompetenču attīstība, nodrošinātas iespējas viņu spēju atklāšanai un izkopšanai, kā arī nodrošināts individuāls atbalsts skolēniem ar mācīšanas traucējumiem.


11

Laikā no 2016.gada līdz 2020.gadam 8.3.2.2.pasākuma ietvaros ir plānots veidot sistēmu, kurā tiks nodrošināts atbalsts pedagogiem izglītojamo individuālo spēju izkopšanai (tajā skaitā gatavošanai olimpiādēm un konkursiem), izglītojamo mācīšanās traucējumu atpazīšanai un individuālas pieejas nodrošināšanai, lai mazinātu mācīšanās traucējumu un mācību grūtību ietekmi uz skolēna attīstību; tiks veicināta izglītojamo dalība interešu izglītības pasākumos, vasaras nometnēs, konkursos, zinātnes centros, semināros, projektos, u.c. aktivitātēs, kas vērstas uz izglītojamo individuālo spēju izkopšanu un attīstību; tiks atbalstīta pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide, uzlabojot viņu t.sk. IKT, svešvalodu un līderības prasmes.

IAP nosaka, ka ir būtiski attīstīt spējas gan skolēniem ar mācīšanās traucējumiem, gan skolēniem ar augstu sasniegumu potenciālu. Vienotas pieejas īstenošana, respektējot sociālās atstumtības riskam pakļautu skolēnu, skolēnu ar speciālām vajadzībām un skolēnu ar augstu sasniegumu potenciālu vajadzības, kompleksu pasākumu sistēmas veidošana, kas ļauj skolēnam izvēlēties un attīstīt individuālās kompetences viņam piemērotā veidā, veicinās IAP noteikto mērķu sasniegšanu.

Plānotais rezultāts – vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai – 272.

1.4. Situācijas raksturojums iekļaujošajā izglītībā

IAP raksturojot situāciju, kāda ir vērojama izglītības sistēmā attiecībā uz izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, ir secināts, ka ir nepieciešams reaģēt uz dažādību un nodrošināt visu izglītojamo sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, jo skolēniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām netiek nodrošināts pietiekams atbalsts izglītības iegūšanas procesā. Ir jāturpina personu ar speciālām vajadzībām iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā, nodrošinot maksimāli efektīvu atbalstu, tai skaitā atbalsta personālu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Ņemot vērā pieaugošo izglītojamo skaitu ar speciālām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs, nozīmīga ir vispārējās izglītības un speciālās izglītības iestāžu pedagogu mijiedarbība, zināšanu pārnese un profesionālā pilnveide, tādējādi sekmējot izpratni par personām ar speciālām vajadzībām, t.sk. mācīšanās traucējumiem. Šobrīd ir aktuāla skolēnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju, socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana un kompleksu iekļaušanas pasākumu izstrādāšana un piedāvāšana, kas vienlaikus veicinātu sabiedrības izpratni par šādu personu grupu ierobežojumiem un vajadzībām.

IAP noteikto politikas pamatprincipu 1.4.punkts “Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana” paredz, ka IZM pēc speciālās izglītības iestāžu sistēmas izvērtējuma veikšanas attīstīs speciālās izglītības modeļus, t.sk. izglītības iestāžu un pasākumu finansēšanas modeļus, ievērojot individualizētā izglītības pakalpojuma nodrošināšanu (3.2.rīcības virziena ietvaros), nosakot, ka rīcības virziena ietvaros plānots nodrošināt jauniešu ar speciālām vajadzībām un citu sociālā riska grupu jauniešu integrācijas pasākumu īstenošanu izglītības iestādēs, veicinot agrīnu, savlaicīgu speciālo izglītības vajadzību diagnostiku, veicinot preventīvus pasākumus funkcionālo un speciālo vajadzību savlaicīgai kompensēšanai izglītības iestādēs (t.sk. pilnveidojot speciālo izglītības programmu un vajadzību klasifikāciju). Lai mazinātu sabiedrības aizspriedumus un stereotipus par skolēniem ar invaliditāti un citiem sociālās atstumtības riskam pakļautajiem skolēniem un jauniešiem, kā arī risinātu vienaudžu savstarpējās vardarbības problemātiku, izglītības iestādēs veicinās izglītojošu, iecietību un toleranci veicinošu pasākumu īstenošanu un


12

metodisko materiālu sagatavošanu, kā arī nodrošinās profesionālās kompetences pilnveidi pedagogiem.

Šī rīcības virziena ietvaros ir paredzēts palielināt atbalsta personāla pieejamību izglītības iestādēs pirmsskolas un pamatizglītības posmā, lai veicinātu iekļaujošas mācību vides veidošanu izglītības iestādēs.

IAP paredz, ka īstenotie pasākumi sekmēs iekļaujošās izglītības attīstību, kas tieši iespaidos skolēnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrāciju sabiedrībā.

Šobrīd Latvijā izglītojamie ar speciālām vajadzībām izglītību var iegūt deviņās speciālās izglītības programmās vai vispārizglītojošā izglītības programmā. Katra no šīm programmām attiecas uz noteiktām speciālām vajadzībām – izglītojamiem ar redzes traucējumiem, izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem, izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, izglītojamiem ar valodas traucējumiem, izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (pirmsskolas vecumā ar jauktiem attīstības traucējumiem), izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Septiņās no minētajām programmām, izņemot speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, izglītojamie pēc satura apgūst vispārējās izglītības programmu, bet mācību procesā ir nepieciešams izmantot atbilstošas metodes un stratēģijas, kā arī nodrošināt individuālus atbalsta pasākumus, katram izglītojamam, ņemot vērā viņu konkrētās izglītības vajadzības.

Lai varētu iegūt izglītību kādā no minētajām speciālās izglītības programmām, ir nepieciešams pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar ieteikumu par konkrētas programmas apguves nepieciešamību vai atbalsta pasākumiem, kas piemērojami izglītības procesa nodrošināšanā.

Atbilstoši pieejamajai IZM apkopotajai statistikai par izglītojamo skaitu Latvijā ir redzams, ka kopējais izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs (izņemot neklātienes un vakara vidusskolas) ir būtiski samazinājies, bet izglītojamo skaits ar speciālām vajadzībām pieaug.

2.attēls. Kopējais izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs (izņemot neklātienes un vakara vidusskolas)

2010./2011.

2011./2012.

2012./2013.

2013./2014.

2014./2015.

185000

195000

205000

215000216307

206440200706 197863 199119

Kopējais izglītojamo skaits dienas skolās

Avots: IZM dati: http://izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-izglitibu/statistika-par-visparejo-izglitibu, 2016

3.attēls. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits vispārējās izglītības iestādēs


http://izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-izglitibu/statistika-par-visparejo-izglitibu

http://izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-izglitibu/statistika-par-visparejo-izglitibu

13

2010./2011.

2011./2012.

2012./2013.

2013./2014.

2014./2015.

9000

9500

10000

10500

11000

11500

10026

10466

11135

10865

11351

Izglītojamo ar speciālām vajadzībām kopējais skaits dienas skolās

Avots: IZM dati, 2016

No statistikas datiem var secināt, ka kopējais izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs (izņemot neklātienes un vakara vidusskolās) piecu gadu laikā ir samazinājies par 8%, savukārt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits tajā pašā laika periodā ir palielinājies par 12%.

Pēc pedagoģiski medicīnisko komisiju vienotās datu bāzes datiem visas pedagoģiski

medicīniskās komisijas ir izvērtējušas un sniegušas atzinumus - 2013./2014.mācību gada laikā – 6139 izglītojamiem.- 2014./2015.mācību gada laikā – 6756 izglītojamiem;Viena gada laikā pedagoģiski medicīniskajās komisijās izvērtēto izglītojamo kopskaits

ir palielinājies par 617 izglītojamiem, kas liecina par strauji augošu pieprasījumu pēc atbalsta pasākumiem mācību satura apguvē, kā arī sabiedrības lielāku izpratni un ieinteresētību iekļaujošas izglītības jautājumos.

1.tabula. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits vispārējā izglītībā dinamikā no 2010. – 2015.gadam

Mācību gads Speciālās klases

Vispārizglītojošās klases, speciālās izglītības

programma

Vispārizglītojošās klases, vispārējās

izglītības programmaKopā

2010./2011. 1244 1474 117 28352011./2012. 1072 2308 187 35672012./2013. 1179 2891 328 43982013./2014. 1283 3421 356 50602014./2015. 1399 3785 353 5537Avots: IZM dati, 2016

No IZM rīcībā esošajiem statistikas datiem ir redzams, ka laika periodā no 2010.gada līdz 2015.gadam vispārizglītojošās mācību iestādēs integrēto/iekļauto izglītojamo skaits ir gandrīz dubultojies.


14

Pēc Latvijas Logopēdu asociācijas datiem7 (autore – logopēde G.Tomele) pirmskolas izglītības iestādēs ap 30 – 60% skolēnu ir valodas attīstības aizture, tātad šiem skolēniem arī skolā būs nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē. Pētījuma autore secinājusi, ka 70% no tiem skolēniem, kuri pirmsskolas izglītības iestādēs apmeklēja logopēda nodarbības, nepieciešams turpināt apmeklēt tās arī skolā.

Pēc Latvijas Audiologopēdu asociācijas8 veiktā pētījuma datiem (autores – audiologopēdes I.Kalēja, K.Meinerte, I.Pļaveniece) vispārējās izglītības iestāžu 1. – 2.klasēs apmēram 40% izglītojamo nepieciešama regulāra logopēda palīdzība.

65% skolēnu, kuriem ir speciālās vajadzības un kuri iegūst izglītību integrēti vispārējās izglītības iestādēs, apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (56 – programmas koda piektais un sestais cipars, kas norāda uz traucējuma veidu). Pētījumi pasaulē liecina, ka neskatoties uz oficiāli apstiprinātiem datiem, vidēji 20%9 no visiem skolēniem ir mācīšanās traucējumi (Japānā – vidēji 10%, ASV – vidēji 30%10).

2.tabula. Izglītojamo skaits, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādēs, speciālajās izglītības programmās 2014./2015.mācību gadā 11

Programmu kods

Īstenoto programmu

skaits

Skolēnu skaits kopā 1.-6.klase 7.-9.klase 10.-12.klase

51 6 10 6 4 052 4 36 2 1 3353 17 197 106 90 154 5 42 22 20 055 21 453 375 78 056 347 3362 2383 979 057 9 15 7 8 058 175 837 538 299 059 31 232 173 59 0


Statistikas dati liecina, ka 65% no kopējā integrēto bērnu, kas apgūst speciālo izglītības programmu, ir diagnosticēti mācīšanās traucējumi. No šiem izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem 70% izglītojamo ir 1.-6.klases skolēni, kas liecina, ka nepieciešamo pedagoģiskās intervences pasākumu kopums visplašāko mērķa auditoriju var sasniegt jau agrīnā izglītības ieguves procesā. Vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu vidusskolas vecuma posmā netiek īstenotas speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem. Faktiski speciālās izglītības jomā 2014./2015.gada vidusskolas vecuma posmā tikai 34 izglītojamiem ir noteiktas speciālās vajadzības un tās tiek realizētas 52. un 53.programmas ietvaros. Līdz šim vispārējā izglītības iestāde, kuras 10.-12.klasēmācās

7 www.logopedi.lv – skatīts, 10.02.2016.8 www.audiologopedi.lv – skatīts 10.02.2016.9 “The Complete Learning Disabilities Handbook”, Harwell J.M., Jackson R.W, 2008, ASV10 National Center for Learning Disabilities (NCLD), www.ncld.org,, skatīts 12.03.2016.11 Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumu Nr.468 „Noteikumi par valsts

pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” 28.pielikumam katrs speciālās izglītības programmas kods ir atbilstošs noteiktam speciālo vajadzību veidam: 51.kods – redzes traucējumi, 52.kods – dzirdes traucējumi, 53.kods – fiziskās attīstības traucējumi, 54.kods – somatiskās saslimšanas, 55.kods – valodas traucējumi, 56.kods – mācīšanās traucējumi, 57.kods – garīgās veselības traucējumi, 58.kods – garīgās attīstības traucējumi, 59.kods – smagi garīgās attīstības traucējumi vai vairāki smagi attīstības traucējumi.


http://www.ncld.org/

http://www.audiologopedi.lv/

http://www.logopedi.lv/

15

izglītojamam ar mācību grūtībām, ir tiesīga piedāvāt un lemt par rīkiem un metodēm, kas veicinātu viņa sasniegumu attīstību izglītības ieguves procesā. 8.3.2.2.pasākuma ietvaros profesionālās kompetences pilnveides kursus, t.sk., kā attīstīt izglītojamā ar mācīšanās traucējumiem vai mācību grūtībām kompetences un spējas, būs iespējams apgūt visiem vispārējās izglītības pedagogiem, tādējādi šī zinātība tiks pārnesta arī uz vidusskolas vecumposma izglītojamajiem ar mācību grūtībām, sniedzot ilgtermiņa atbalstu visos vecumposmos.

Analizējot informāciju pedagoģiski medicīnisko komisiju vienotajā datu bāzē, var secināt, ka izglītojamiem tikai atsevišķos gadījumos ir viena diagnoze (piemēram – valodas sistēmas nepietiekama attīstība), lielākajai daļai izglītojamo ir kompleksas speciālās vajadzības (piemēram - mācīšanās traucējumi kombinēti ar garīgās veselības traucējumiem). Līdz ar to īpaši nozīmīga ir kompleksa palīdzība mācību satura apguvē izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuru var sniegt kvalificēti atbalsta komandas speciālisti – psihologs, logopēds, speciālais pedagogs, pedagoga palīgs.

3.tabula. Atbalsta personāla likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs dinamikā no 2008. – 2013.m.g.

2008./09.m.g. 2009./10.m.g. 2013./14.m.g.Kopā Pamat-

darbāKopā Pamat-

darbāKopā Pamat-

darbāPsihologi 605 377 368 280 494 320Logopēdi 643 409 381 381 596 380Speciālie pedagogi

331 270 187 144 337 286

Pedagogu palīgi Dati nav pieejami

Dati nav pieejami

Dati nav pieejami

Dati nav pieejami

415 380


2008./2009.mācību gads ir pirmskrīzes laiks, 2009./2010.mācību gads ir laiks tūlīt pēc atbalsta personāla skaita samazināšanas izglītības iestādēs (samazinājums atbalsta personālam – ap 40%). Pašlaik situācija lēni uzlabojas (tajā skaitā arī pateicoties pašvaldību atbalstam), bet speciālistu trūkst gan sākumskolās un pamatskolās, gan pirmsskolas izglītības iestādēs.

Jāņem vērā arī speciālistu sadalījums vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās izglītības iestādēs, kā arī darbinieku skaits un likmju skaits, no kā var secināt, ka speciālisti pārsvarā nestrādā uz pilnu likmi, kas ierobežo viņu iespējas nodrošināt nepieciešamo atbalstu izglītojamiem, kuriem tas ir nepieciešams izglītības procesā.

4.tabula. Atbalsta personāla likmju skaits vispārējās un speciālās izglītības iestādēs salīdzinājumā (2013./2014. un 2014./2015.m.g.)

Izglītības iestāžu veidi

Mācību gadi Logopēdi Speciālie pedagogi

Psihologi Pedagogu palīgi

Skaits Likmes Skaits Likmes Skaits Likmes Skaits LikmesVispārējās izglītības iestādes

2014./2015. 577 314,813

310 168,65 424 299,563

353 146,259

2013./2014. 535 300,622

259 135,245 413 287,729

302 123,837

Speciālās izglītības iestādes

2014./2015. 52 35,94 72 54,24 56 44,916 113 79,3052013./2014. 60 38,344 74 56,12 62 49,15 113 77,924



16

No tabulā atspoguļotajiem datiem redzams, ka speciālistu skaits un likmes samazinās speciālajās izglītības iestādēs un pieaug vispārējās izglītības iestādēs. Tomēr šis speciālistu skaita pieaugums nav adekvāts integrēto/iekļauto izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitam vispārējās izglītības iestādēs.

Līdz šim pirmsskolas izglītības iestādēs vai pirmsskolas obligātās sagatavošanas grupās pamatizglītības apguvei (bērniem no piecu gadu vecuma) logopēdu nodrošināja no pašvaldību budžeta. Saskaņā ar IZM izstrādāto noteikumu projektu „Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” (izskatīts MK 05.07.2016. sēdē) no 2016.gada 1.septembra plānots nodrošināt valsts budžeta finansējumu bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto logopēdu darba samaksai, nosakot vienu amata likmi uz 200 bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības uzsākšanai, savukārt vispārējās izglītības iestādēs finansējums iestādes vadītāja, viņa vietnieku un atbalsta personāla (bibliotekārs, logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, pedagoga palīgs) darba samaksai plānots 18% apmērā no kopējās mērķdotācijas pedagogu samaksai pašvaldībā.12 Ņemot vērā plānoto valsts budžeta atbalstu logopēda nodrošināšanai pirmsskolā un ierobežotos valsts budžeta līdzekļus atbalsta personāla nodrošināšanā vispārējās izglītības iestādē izglītojamajiem no 1.klases, 8.3.2.2.pasākumā papildus plānots atbalstīt logopēda nodrošināšanu izglītojamajiem vispārējās izglītības iestādēs no 1.klases. Paredzot nepieciešamo atbalsta personālu, plānots nodrošināt izglītojamo vajadzībām atbilstošu atbalsta personāla pieejamību 8.3.2.2.pasākumā iesaistītajās vispārējās izglītības iestādēs.

5.tabula. Atbalsta personāla likmju skaits un izglītojamo skaits, kas apgūst 56.programmu vispārējās izglītības iestādēs 2015./ 2016.mācību gadā pa pašvaldībām

Nr.p.k. Pašvaldība Izglītības

psihologs Logopēds Speciālais pedagogs

Pedagoga palīgs

Izglītojamie 56.programmā

1 Aglonas novads 1,4 1 - - 52 Aizkraukles novads 2,4 1,8 2,65 1,038 453 Aizputes novads 1 3,16 0,381 1,997 384 Aknīstes novads 0,4 0,386 - 0,7 135 Alojas novads 0,57 1,269 - 2,9 206 Alsungas novads - - - - -7 Alūksnes novads - 0,575 - 1,688 168 Amatas novads 0,5 3,641 - 1,167 179 Apes novads - - - - 10

10 Auces novads - 0,409 - - -11 Ādažu novads 1,6 3 - 0,25 -12 Babītes novads 1,3 2,23 1,3 - 313 Baldones novads 1 0,5 - 2,286 -14 Baltinavas novads - - - - 515 Balvu novads 2,7 1,19 2,038 0,8 2816 Bauskas novads 7,386 12,145 - 5,47 14917 Beverīnas novads - 1,25 0,286 - 1518 Brocēnu novads 1 1,416 1 - 2219 Burtnieku novads - 1,931 - 2,525 1720 Carnikavas novads - 0,7 - - -21 Cesvaines novads 0,267 1 - 0,75 20

12 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40345394&mode=mk&date=2016-07-05IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

17

22 Cēsu novads 1,8 1,891 - - -23 Ciblas novads - 0,35 - - -24 Dagdas novads 1,23 0,2 - 0,7 2425 Daugavpils 11,835 5,596 0,951 0,58 7826 Daugavpils novads 1,9 3,915 - 2,964 4927 Dobeles novads - 2,786 1,5 1,5 1828 Dundagas novads 0,437 0,403 0,176 0,287 629 Durbes novads 0,3 0,143 - - 230 Engures novads 1,6 2,936 0,381 0,905 3231 Ērgļu novads - 0,381 - 2,2 232 Garkalnes novads 1,5 3,5 1,5 - 3033 Grobiņas novads 1,82 1,474 - 1,3 934 Gulbenes novads 1,6 1,257 - 2,2 6635 Iecavas novads 1,68 1,499 1,609 0,2 6736 Ikšķiles novads 1,833 1,5 - 1,5 2437 Ilūkstes novads 0,6 0,95 - 0,5 938 Inčukalna novads 0,25 1,195 - 0,981 2239 Jaunjelgavas novads - 0,27 0,061 1,619 1940 Jaunpiebalgas novads - 1,125 - - 841 Jaunpils novads 0,5 1,5 0,3 0,333 1542 Jelgava 8 9,501 3,499 6,381 17043 Jelgavas novads 4,867 9,548 2,398 3,844 5244 Jēkabpils 5,05 2,186 0,4 0,067 845 Jēkabpils novads 0,567 1,48 - 1,001 1646 Jūrmala 5,35 10,195 7,562 1,757 17447 Kandavas novads 1,29 2,053 1 - 9648 Kārsavas novads - 1,23 - 0,5 649 Kocēnu novads - 1,305 - 1,2 2250 Kokneses novads 1,7 1,788 16,138 - 4151 Krāslavas novads 2,2 1,858 - 0,284 5452 Krimuldas novads 1 1,115 - 1 1353 Krustpils novads 0,49 2,232 - 0,573 3454 Kuldīgas novads 3,8 3,95 1 2,524 9555 Ķeguma novads - 0,1 - - 456 Ķekavas novads 3,4 4,21 2,5 - -57 Lielvārdes novads 2,2 1,714 2,1 1 2958 Liepāja 9,25 7,907 3 2,907 15959 Limbažu novads 1,7 2,906 - 3,4 2460 Līgatnes novads - 0,4 - - 161 Līvānu novads 2,25 2,2 - 1 1562 Lubānas novads - 0,695 - - 163 Ludzas novads 1,7 1 - - 1164 Madonas novads 2,644 5,293 1,2 1,2 4865 Mazsalacas novads 0,7 0,238 - - 566 Mālpils novads 1,7 1,3 1 0,476 1067 Mārupes novads 5 7 3 - 20


18

68 Mērsraga novads - 0,3 - - -69 Naukšēnu novads 0,5 0,586 - - 170 Neretas novads 0,3 1,048 - - 2171 Nīcas novads - 0,631 0,238 1 472 Ogres novads 6,55 5,809 5,372 4,738 9173 Olaines novads 2,6 3,05 2,75 1 4874 Ozolnieku novads 1,33 2,298 3,5 - 6075 Pārgaujas novads 1,6 1,957 - 2,934 1776 Pāvilostas novads 0,25 0,2 0,2 - 477 Pļaviņu novads 0,7 0,4 - - -78 Preiļu novads - - - - 3579 Priekules novads - 1,573 - 2,831 1880 Priekuļu novads - 0,05 0,19 0,419 781 Raunas novads - 0,906 - - 382 Rēzekne 2,6 2,612 0,5 0,367 4783 Rēzeknes novads 1,41 3,909 2 - 4284 Riebiņu novads 0,39 0,318 - - 2085 Rīga 110,383 84,939 53,433 3,229 35686 Rojas novads 0,25 0,381 - 0,334 1187 Ropažu novads - 2,3 2,046 - 1088 Rucavas novads - 0,7 0,2 - 689 Rugāju novads 0,35 0,631 - 0,2 790 Rundāles novads 1 1 - - 591 Rūjienas novads 1 0,286 - 0,51 1392 Salacgrīvas novads 2,238 1,315 0,2 0,283 4893 Salas novads 1,7 2,048 - 1,6 3294 Salaspils novads 2 2,19 1,5 - 2595 Saldus novads 4,447 4,402 0,593 1,4 14896 Saulkrastu novads - - 0,5 0,19 1397 Sējas novads - - - - 398 Siguldas novads 1,33 3,214 - 0,5 2999 Skrīveru novads 0,3 - 0,1 - 31

100 Skrundas novads 0,797 1,895 1,119 - 11101 Smiltenes novads 0,934 2,752 - 0,2 46102 Stopiņu novads 2 2,202 1 5,752 4103 Strenču novads - 0,762 0,5 - 14104 Talsu novads 3,3 6,262 2,02 0,97 48105 Tērvetes novads - 0,2 - - -106 Tukuma novads 6,1 6,363 3,25 1,167 98107 Vaiņodes novads 3 0,39 4,68 - 25108 Valkas novads 1,8 1,488 1 2,999 40109 Valmiera 6,1 3,35 0,476 - 88110 Varakļānu novads 0,6 0,5 - - 1111 Vārkavas novads 0,5 1 - - 1112 Vecpiebalgas novads - 1,865 0,667 - 14113 Vecumnieku novads 1,133 2,105 0,1 0,381 8


19

114 Ventspils 5 6,684 - - 56115 Ventspils novads 2,85 4,229 1,43 - 53116 Viesītes novads 0,8 0,648 - 1,466 30117 Viļakas novads - 0,386 - - 2118 Viļānu novads 1,19 0,371 0,521 - 13119 Zilupes novads 0,25 0 - - 9

KOPĀ 294,848 326,382 149,015 102,924 3727Avots: Valsts izglītības informācijas sistēmas dati, 2016

Dotā tabula atspoguļo datus par kopējo atbalsta personāla pieejamību izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācijai vispārējā izglītībā. Savukārt dati par izglītojamajiem ietver tikai tos izglītojamos, kas apgūst vispārējo izglītību 56.programmā integrēti vispārējās izglītības iestādēs. Izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem skaits ir 3727 jeb 1,9% no kopējā izglītojamo skaita vispārējās izglītības iestādēs 2015./2016.mācību gadā. Mācīšanās traucējumi ir diagnosticēti 108 pašvaldībās esošajiem izglītojamajiem, savukārt 4 pašvaldībās, kur ir diagnosticēti mācīšanās traucējumi izglītojamajiem, atbalsta personāls vispārējās izglītības iestādēs nav pieejams. Vienlaikus nevalstiskās organizācijas uzsver, ka reālais izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem skaits ir lielāks nekā to atspoguļo statistikas dati, ņemot vērā, ka mācīšanās traucējumus kā speciālās vajadzības diagnosticē pedagoģiski medicīniskajās komisijās un nereti vecāki, kā arī pedagogi neatpazīst un nepieņem mācīšanās traucējumus kā īpašas bērna vajadzības, bet uzskata tos par mācību grūtībām un motivācijas trūkumu mācīties, tādējādi nenodrošinot nepieciešamo atbalstu pilnvērtīgai izglītības satura apguvei13.

Latvijā mācīšanās traucējumi kā speciālās vajadzības ir aprakstīti Pasaules veselības organizācijas izdotajā Starptautisko slimību klasifikatora (10.redakcija) – SSK-10 – 5.nodaļā. Disleksija šajā nodaļā netiek minēta pie mācīšanās traucējumiem, bet disgrāfija un diskalkulija šajā klasifikatora vispār nav minētas. Latvijā nav zinātniski aprakstītas šīs diagnozes. Tās ir voluntāri pārņemtas no angļu valodas. Ņemot vērā minēto, 8.3.2.2.pasākuma izaicinājums būs pievērst vairāk uzmanības izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem atpazīšanai un tiem nepieciešamā metodoloģiskā atbalsta nodrošināšanai.

Attīstot iekļaujošu izglītību un integrējot/iekļaujot izglītojamos ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošā mācību vidē, daudziem izglītojamiem atsevišķās speciālo vajadzību grupās mācību satura apguvē ir nepieciešams pedagoga palīgs. Tas ir nozīmīgi izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, izglītojamiem ar kompleksiem traucējumiem (piemēram, dzirdes traucējumi un mācīšanās traucējumi vai uzvedības un emociju traucējumi). Arī tiem izglītojamiem, kurus viņu izaicinošās vai agresīvās uzvedības dēļ drīkst izņemt no mācību stundas, ir nepieciešams pedagoga palīgs individuāla mācību procesa nodrošināšanai. Nevar pieņemt, ka ar agresīviem izglītojamiem individuāli strādās skolas psihologs vai sociālais pedagogs, jo viņiem ir citi uzdevumi un savs darbības plāns izglītības iestādē.

Lai uzsāktu kvalificēta atbalsta nodrošināšanu izglītojamajam ar speciālām vajadzībām izglītības iestādē, ir nepieciešams:- psihologa atzinums ar intelektuālo spēju izvērtējumu, kur aprakstītas izglītojamā stiprās un vājās puses, kā arī sniegtas rekomendācijas pedagoģiskā procesa organizēšanai;- logopēda izvērtējums par runas un valodas pārbaudes rezultātiem, kurā arī sniegtas rekomendācijas pedagoģiskā procesa organizēšanai;

13 http://www.disleksija.lv/data/modyslexia/starpt-analize-lv-271015-2.pdfIZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

20

- speciālā pedagoga izvērtējums par pamatprasmju pārbaudi, kurā arī sniegtas rekomendācijas pedagoģiskā procesa organizēšanai.

Šāda veida diagnostiku, palīdzības plānošanu un pedagoģiskā procesa organizēšanu var veikt, ja pašvaldībā ir nodrošināta kvalificētu atbalsta komandas speciālistu pieejamība. Pašlaik to var nodrošināt pašvaldībās, kurās darbojas Iekļaujošās izglītības atbalsta centri, kas izveidoti ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.2.2.4.aktivitātes „Izglītības pieejamības nodrošināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem un iekļaujošas izglītības attīstība” 1.2.2.4.1.apakšaktivitātes „Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana” (turpmāk – 1.2.2.4.1.apakšaktivitāte) īstenotā VISC projekta “Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” ietvaros ar kopējo finansējumu 2,8 milj. euro apmērā. Minēto projektu īstenoja VISC laikā no 2011. līdz 2013.gadam, realizējot Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam izvirzītos uzdevumus iekļaujošas izglītības attīstībai.

Līdzšinējais atbalsts plānošanas periodā 2007.-2013.gadam

1.2.2.4.1.apakšaktivitātes mērķis bija samazināt tādu jauniešu skaitu, kuri agri pamet mācības un neturpina izglītību, kā arī veicināt jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos izglītībā, stiprinot iesaistīto institūciju kapacitāti un attīstot atbalsta sistēmas un personālu. No 2011.gada līdz 2013.gadam VISC 1.2.2.4.1.apakšaktivitātes ietvaros īstenoja projektu „Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide”, kas bija pirmais sistēmiskais projekts speciālās izglītības atbalstam. Tā ietvaros tika izveidoti astoņi Iekļaujošās izglītības atbalsta centri (turpmāk – centrs). Projekta laikā centru speciālisti apguva prasmes diagnosticēt speciālās vajadzības, veidot un īstenot individuālos izglītības programmas apguves plānus, ieteikt un realizēt atbalsta pasākumus, konsultēt skolotājus, vecākus, izglītojamos, nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Projekta laikā tika izglītoti arī pedagoģiski medicīnisko komisiju speciālisti – psihologi, logopēdi, speciālie pedagogi. Projekta īstenošanas laikā centru speciālisti novadīja 460 seminārus, kuros piedalījušies 10081 persona – pedagogi, vecāki, sociālie darbinieki un citi interesenti, sniedza 11800 klātienes konsultācijas – 2526 pedagogiem, 8666 – vecākiem; 608 citiem interesentiem. Paši centru speciālisti ir izglītojušies 15 mācību semināros un piedalījušies trīs profesionālās pilnveides kursos (36 stundas katrs) par izglītības nodrošināšanu izglītojamiem ar uzvedības traucējumiem, dzirdes traucējumiem un mācīšanās traucējumiem.

Projekta ietvaros tika standartizēti un validēti pieci diagnostikas instrumenti:- Vekslera bērna intelekta testu (WISC-IV);- Adaptīvās uzvedības novērtēšanas sistēmu (ABAS-II);- Ahenbaha bērna uzvedības novērtēšanas aptauju (CBCL/6-18)- Latviešu valodas un matemātikas sasniegumu testu (LMST-II)- Agrīnās lasītprasmes novērtēšanas testu (DIBELS Next, vecumposmā no sešu

gadu vecuma līdz 3.klasei).Ar šiem testiem izvērtēt skolēnus tika apmācīti 50 psihologi un 96 logopēdi un

speciālie pedagogi. Kopš projekta beigām Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) turpina sagatavot speciālistus darbam ar šiem diagnostikas testiem. ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1.pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” (turpmāk – 8.3.1.SAM) ietvaros ir paredzēts pilnībā standartizēt un validēt Agrīnās lasītprasmes novērtēšanas testu DIBELS Next 4.-6.klasei, kā arī apmācīt speciālistus strādāt ar šo testu. Vienlaikus VISC veicot vispārējo izglītības iestāžu


21

vajadzību analīzi, tika atzīts, ka šo speciālistu ģeogrāfiskais pārklājums nav pietiekams, jo atsevišķās pašvaldībās nav iespējams piesaistīt šos speciālistus regulāram darbam ar izglītojamo. Līdz ar to 8.3.2.2.pasākuma ietvaros plānots nodrošināt vienmērīgu speciālistu pieejamību iespējami tuvu izglītojamā dzīves vietai, kā arī izglītot pedagogus darbam ar DIBELS Next (no 6 gadu vecuma līdz 3.klasei), kā arī izglītot psihologus darbam ar WISC-IV un izglītot psihologus un speciālos pedagogus darbam ar LMST-II.

Projekta ietvaros sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmiju (līdz 2016.gadam Rēzeknes Augstskolu) tika izstrādāti metodiskie materiāli pedagogiem darbam ar izglītojamiem, kuriem ir jaukti attīstības traucējumi, mācīšanās traucējumi, redzes traucējumi, garīgās attīstības traucējumi, uzvedības traucējumi, kohleārie implanti un autisms. Visi minētie materiāli ir brīvi pieejami un lejuplādējami VISC mājaslapā: http://talakizglitiba.visc.gov.lv/spec/index.php. Nosauktie materiāli projekta īstenošanas laikā drukātā formātā tika nogādāti pašvaldībām nodošanai to administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm.

Metodiskajiem materiāliem pedagogiem darbam ar izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, redzes traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem un kohleārajiem implantiem (dzirdes traucējumiem) pielikumos ir pieejami plaši atbalsta materiāli, kuri izmantojami izglītības procesā izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Jebkurus no šiem atbalsta materiāliem var izmantot dažādām mērķauditorijām, atbilstoši izglītojamo vecumam, spējām un attīstības līmenim.

Projekta ietvaros, noslēdzot līgumu ar Lielbritānijas kompāniju “Widgit Software”, latviešu valodā tika sagatavota simbolu valodas datorprogramma “Symwriter 2” un sagatavoti 200 pedagogi darbam ar šo programmu. Datorprogramma ir paredzēta tiem izglītojamiem, kuriem ir grūtības apgūt lasītprasmi, izprast izlasīto, veidot stāstījumu, attīstīt valodu. Datorprogramma nav paredzēta noteiktam vecumposmam, to var ar labiem rezultātiem izmantot jebkurā vecumā personām, kurām ir apgrūtināta lasīšana. Pēc projekta periodā VISC ir informācija, ka programmu ar labiem panākumiem izmanto piemēram Latvijas Autisma apvienība, Rīgas 1.speciālā internātpamatskola – attīstības centrs, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola – attīstības centrs, Jelgavas pilsētas visas pirmsskolas izglītības iestādes un vispārējās izglītības iestādes, Rīgas pilsētā 13 vispārējās izglītības iestādēs un 11 pirmsskolas izglītības iestādēs, Jēkabpils pirmsskolas izglītības iestādē “Auseklītīs”, Rundāles novada pirmsskolas izglītības iestādē “Saulespuķe”, Kuldīgas Centra vidusskolā un citās izglītības iestādēs.

Lai nodrošinātu atbalstu izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem vidējās izglītības posmā, mācību procesā ir nepieciešams izmantot tās iespējas, kuras sniedz IKT. Datori, kuros instalētas atbilstošas programmatūras, piemēram, no teksta-uz-runu (text-to-speech), kā arī iespēja izmantot audio ierakstus. Izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem vidējās izglītības posmā ir nepieciešams ilgāks laiks uzdevumu veikšanai, kā arī pārdomāts mājas darbu apjoms. Šobrīd Latvijā ir iespējams izmantot programmatūru “Tilde Birojs”, lai iekopētu tekstu, kuru nepieciešams noklausīties, ir iespēja izmantot teksta redaktoru. Ļoti ierobežotas ir iespējas izmantot audio grāmatas latviešu valodā. Lielāko ieguldījumu audio grāmatu izveidē Latvijā šobrīd ir sniegusi Latvijas Neredzīgo bibliotēka, kas ik gadu nodrošina 60 – 70 daiļliteratūras audio grāmatu ierakstīšanu vai iegādi14. Vienlaikus nepieciešams atzīt, ka audio grāmatu – mācību līdzekļu izveide latviešu valodā ir apgrūtināta, jo šādai izveidei nepieciešama specifiska kompetence gan specifiskajā mācību priekšmetā, gan pedagoģijā, gan prasmēs veidot verbālus mācību līdzekļus. Audio grāmatu tulkošana nav lietderīga un mērķtiecīga, jo veicot to tulkošanu no citām valodām (pamatā – angļu valodas), jo ir būtiska to sasaiste ar mācību saturu noteiktos vecumposmos, kā arī satura padziļināta izpratne. Viena no būtiskām audio grāmatu lietotāju mērķa grupām ir personas ar redzes traucējumiem, taču

14 http://www.neredzigobiblioteka.lv/?page_id=202 – skatīts 11.07.2016.IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

http://www.neredzigobiblioteka.lv/?page_id=202

http://talakizglitiba.visc.gov.lv/spec/index.php

22

Latvijā esošais nodrošinājums ar Braila raksta mācību līdzekļiem ir alternatīvi nodrošinājis izglītības ieguves procesu.

8.3.1. SAM ietvaros ir plānota datorprogrammas “no teksta-uz-runu” izstrādāšana, kas būtiski atvieglos izglītojamiem liela apjoma teksta apgūšanu. Papildus 8.3.1.SAM ietvaros paredzēta arī kompetenču pieejā balstītu mācību līdzekļu izstrāde, tai skaitā mācību līdzekļu pielāgošana vieglajā valodā; Braila rakstā, nodrošinot nepieciešamos mācību līdzekļus izglītojamajiem ar redzes traucējumiem; mācību līdzekļu izstrāde izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Izstrādātie mācību līdzekļi būs pieejami digitālā formātā (izņemot Braila rakstu), tādējādi atvieglojot mācību procesu izglītojamajiem ar tādām speciālām vajadzībām, kā mācīšanās traucējumi. Līdztekus digitālajiem mācību līdzekļiem 8.3.1.SAM ietvaros plānota arī diagnosticējošo darbu izstrāde un nodrošināšana tiešsaistes režīmā.

Pēc projekta „Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” noslēguma ar pašvaldību atbalstu darbu turpina seši Iekļaujošās izglītības atbalsta centri, – Balvos, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Liepājā, Valmierā. Daugavpilī un Jēkabpilī minētie centri darbojas pilnu darba laiku, nodrošinot pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību, bērnu un izglītojamo izvērtēšanu, konsultatīvo un metodisko darbību. Pārējie četri centri darbojas nepilnu darba laiku, veicot minētās funkcijas mazākā apjomā. Minētie centri sniedz pakalpojumus savā pašvaldībā un tām pašvaldībām, ar kurām ir noslēgts sadarbības līgums. Tomēr visaptverošs atbalsta darbs izglītojamiem ar speciālām vajadzībām līdzekļu trūkuma dēļ neturpinās.

Iekļaujošas izglītības atbalsta centru attīstība ir būtiska, jo izglītības iestādēm ir nepieciešams gan individuāls, gan institucionāls atbalsts mācību un audzināšanas procesa nodrošināšanai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un izglītojamiem no riska grupām. Izglītības iestādes bieži nav spējīgas objektīvi izvērtēt radušos situāciju un rast risinājumus problēmai. Šādos gadījumos ir nepieciešama kompetenta palīdzība, kuru var nodrošināt augsti kvalificēti speciālisti. Šīs prakses attīstību ir plānots veicināt arī 8.3.2.2.pasākuma ietvaros, nodrošinot, ka vispārējās izglītības iestādei ir pieejami resursi augsti kvalificēta pedagoģiskā atbalsta personāla piesaistei izglītības iestādē.

Šobrīd Latvijā darbojas 60 pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas, kurās atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskām komisijām” nosaka komisiju kompetenci un prasības profesionālajai kvalifikācijai komisiju locekļiem. Ņemot vērā, ka ne visas pašvaldības var nodrošināt kvalificētu speciālistu piesaisti minētajās komisijās, lai varētu kvalitatīvi veikt izglītojamo izpēti un nodrošināt nepieciešamo atbalstu mācību procesā izglītojamiem un pedagogiem, 8.3.2.2.pasākuma ietvaros plānots pilnveidot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi darbam ar izglītojamajiem ar dažādām spējām un prasmēm, tai skaitā izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā LU 1.2.2.4.1.apakšaktivitātē īstenoja projektu “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” ar kopējo finansējumu 2,2 milj. euro apmērā. Projekta virsmērķis bija izstrādātās atbalsta sistēmas ieviešanas rezultātā samazināt sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu skaitu 15 pašvaldībās un 25 izglītības iestādēs, veicinot viņu iesaistīšanos izglītībā un nodarbinātībā, tādējādi veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā, bet projekta tiešais mērķis bija izzināt, modelēt, aprobēt un izvērtēt sociālās atstumtības risku mazināšanas un novēršanas sistēmu 13 – 25 gadus veciem jauniešiem 15 pašvaldībās, lai samazinātu sociālās atstumtības riskus un to jauniešu skaitu, kas agri pamet mācības un neturpina izglītību, kā arī veicinātu viņu profesionālās ievirzes izglītību un nodarbinātību, stiprinot iesaistīto institūciju kapacitāti, attīstot atbalsta sistēmu un paaugstinot projektā


23

iesaistītā personāla kompetences līmeni. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros rezultāts tika sasniegts, nodrošinot kompleksu atbalstu sociālās atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs, 8.3.2.2.pasākums paredz līdzīgu pasākumu nodrošināšanu izglītojamo kompetenču attīstībai. LU īstenotā projekta galvenie secinājumi, kas attiecināmi uz 8.3.2.2.pasākumu:

Programmas galvenajai daļai ir jābūt universālai – tas nozīmē, ka tā ir vērsta uz visiem bērniem, visām vecuma grupām skolā. Programmas ietvaros nav jāizdala atsevišķās problēmgrupas. Atsevišķas programmas daļas var būt selektīvas (vērstas pret atsevišķām bērnu grupām), kad universālais līmenis nepalīdz. Vēl atsevišķas daļas būs indikatīvas – ļoti specifiskos gadījumos un tikai dažiem bērniem.

Programmas īstenošanā jāpiedalās skolas administrācijas pārstāvim – direktoram, kas uzņemas skaidru un nepārprotamu līderību šīs programmas ieviešanā, iesaistoties pilnībā programmas ieviešanā, programma jāizprot arī pašvaldību vadītājam, jāuzņemas zināma līderība un jāiesaistās tajā. Direktors veido skolā komandu (centru), kas ievieš programmu praksē.

Skolotājiem ir jāapzinās programmas nepieciešamība kā sava darba sastāvdaļu, kā iespēju uzlabot savu esošo darba kvalitāti un labāk padarīt savu darbu nevis kā kaut ko papildus esošu (kā papildus darbu).

Programma tiek īstenota, lai skolotāji varētu veiksmīgāk sasniegt savus profesionālos mērķus, kas tieši saistās ar mācīšanu un mācīšanos.

Skolotājiem pašiem jāpiedalās šīs programmas satura veidošanā atbilstoši savas skolas vajadzībām, pilnveidojot to un papildinot to atbilstoši vajadzībām. Tā tiek nodrošināta katra iesaistītā līdzdalība un piederība programmā, kā arī programmas saturs tiek veidots atbilstoši katras skolas kultūrvidei.

Skolotājiem ir jābūt gataviem „mācīties uz vietas” darba vietā, tā kā pamatā tālākizglītībai tieši tā būtu jābūt organizētai, tālākizglītības procesā ir jāizvairās no atsevišķiem semināriem, kas informē skolotājus par programmu. Programma ir jāizdiskutē un jāiemācās praksē darba vietā visiem pedagogiem kopā.

Programma var būt veiksmīga tikai tad, ja visi un katrs tās īstenotājs un ieviesējs izjutīs piederības izjūtu programmai. Tā kļūs par praktisku pedagoģiskās dzīves veidu visos līmeņos– sākot no pašvaldības darbiniekiem, līdz skolēnam. Iesaistīšanās un līdzdalība.

Programmas īstenošanās laikā tiek veikti nepieciešamie mērījumi, kas nosaka, cik efektīva ir programmas īstenošanās, kā arī palīdz gūt apstiprinājumu paaugstinātiem mācību sasniegumiem un labākai skolēnu uzvedībai.15 Vienlaikus LU īstenotā projekta ietvaros tika izstrādāta rokasgrāmata pedagogiem

darbam ar izglītojamajiem no 5.-7.klasei „VIMALA: vienaudžu mācīšanās lasītprasmes attīstībai 5.-7.klasei”, kura izstrādāta, balstoties uz ASV izstrādāto metodiku PALS (Peer Assisted Learning Strategies)16. VIMALA metodoloģija ir metodisko paņēmienu izmantošanas sistēma, kas sekmē skolēnu lasītmotivāciju un lasītprasmes paaugstināšanos, tās pamatā ir viena no kooperatīvās mācīšanās stratēģijām – vienaudžu mācīšanās, kas sekmē skolēnu savstarpējo sadarbību un ikviena skolēna iesaisti mācību procesā. VIMALA metodika paredz 4 lasīšanas aktivitātes: lasīšana pārī, atstāstīšana, rezumēšana un prognožu izteikšana. Projekta īstenošanas rezultātā secināts, ka VIMALA veicina pareizu lasīšanu un lasīšanas raitumu, kā arī lasītā izpratnes attīstību, ja uzdevumus skolēni veic regulāri 3 reizes nedēļā (kopā ~ 45 minūtes nedēļā) un tos veic atbilstoši programmai. Veiksmīgai metodiskās pieejas

15 http://www.atbalsts.lu.lv/uploads/f/galvenie_sec_soc_atstumt_maz_citu_valstu_pieredze.pdf16 http://kc.vanderbilt.edu/pals/


24

ieviešanai sākumā ieteicams izmantot dzimtās valodas un literatūras stundas. VIMALA ir iespējams īstenot arī latviešu kā otrās valodas mācību stundās, mazākumtautību dzimtās valodas un literatūras stundās, svešvalodas stundās, kā arī citu mācību priekšmetu stundās. Minētā metodika var tikt pielāgota arī izglītojamajiem agrākos un vēlākos izglītības posmos, veicinot izglītojamo lasītprasmi.

ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas periodā tika īstenota arī darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.2.2.4.aktivitātes „Izglītības pieejamības nodrošināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem un iekļaujošas izglītības attīstība” 1.2.2.4.2.apakšaktivitāte „Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā” ar mērķi nodrošināt mācību atbalstu jauniešiem ar mācīšanās problēmām un veicināt piemērotu izglītības un tālākizglītības ceļu piedāvājumu jauniešiem obligātajā izglītības vecumā ar zemām pamatprasmēm, jauniešiem sociālās korekcijas izglītības iestādēs un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tās ietvaros izglītības iestādes un pašvaldības atklātas projektu iesniegumu atlases veidā īstenoja 47 projektus par kopējo finansējumu 8,1 milj. euro apmērā, paredzot atbalstu sociālās atstumtības riska mazināšanas un iekļaujošas izglītības pasākumu īstenošanai un inovatīvu pieeju un risinājumu ieviešanas veicināšanai, nepieciešamā pedagoģiskā personāla un atbalsta personāla (psihologu, sociālo pedagogu, asistentu) nodrošināšanai, skolotāja palīga amata ieviešanai, nepieciešamo papildu apmācību nodrošināšanai mācību priekšmetos, tai skaitā, mācot valsts valodu, piemērotu pedagoģiskās korekcijas, arodizglītības (ar pedagoģisko korekciju), izlīdzinošo un profesionālo izglītības programmu, speciālo izglītības programmu un sociālās korekcijas programmu apgūšanas iespēju nodrošināšanai, pagarinātās dienas grupu un sociālās korekcijas klašu izveidei izglītības iestādēs, izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanas nodrošināšanai izglītības sistēmā, darba un sadzīves prasmju apguves veicināšanai jauniešiem sociālās atstumtības riska grupās un jauniešiem ar speciālām vajadzībām un funkcionāliem traucējumiem, atbalsta pasākumu nodrošināšanai jauniešiem no nabadzīgām ģimenēm. 1.2.2.4.2.apakšaktivitātes plānotais rezultāta rādītājs – palielinājies vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs integrēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits (% no izglītojamo ar speciālām vajadzībām) 2013.g. – 27% tika pārsniegts un uz 20.01.2015. sastādīja 46,57%. IZM ieskatā rezultātu pārsniegšana skaidrojama ar to, ka ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda 3.1.3.3.2.apakšaktivitātes “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem” projektu ietvaros tika pielāgotas 36 vispārējās izglītības iestādes izglītības pieejamībai bērniem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā ar kustību traucējumiem. Vienlaikus arī iznākuma rādītājs tika pārsniegts, t.i., plānoto 10 000 izglītojamo vietā atbalstu mācībām uz 10.01.2015. saņēmuši 24 386. Kopumā 1.2.2.4.2.apaksāktivitātes ietvaros bērni tika iesaistīti dažādos integrējošos izglītojoša rakstura pasākumos – bērniem tika organizētas vasaras nometnes, ārpusskolas interešu izglītības pulciņi, pagarinātās dienas grupas u.c. Tāpat izglītības iestādēs tika piesaistīts atbalsta personāls – logopēdi, psihologi, pedagoga palīgi u.c. No finansējuma saņēmēju puses kā iemesli finanšu līdzekļu nepietiekami savlaicīgai apguvei tiek minēti gan iepirkuma procedūru norise, gan aizkavēšanās ar jauniešu grupu nokomplektēšanu sociālā riska grupās un speciālistu nodrošināšanu, gan projekta aktivitāšu īstenošanas sasaiste ar mācību gada ritmu izglītības iestādē. Īstenojot 8.3.2.2.pasākumu ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un nodrošinot centralizētu pieeju pasākumu īstenošanai, plānots mazināt minētos riskus ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā.

Ņemot vērā IAP 2014 – 2020 definēto rīcības virzienu 1.4. Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana un tam pakārtotos


25

sasniedzamos rezultatīvos rādītājus (piem., 2017.gadā 10% izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēti vispārizglītojošajās skolās), IAP 2014 – 2020 īstenošanas rīcības plānā 2015.-2017.gadam iekļauti tādi atbalsta pasākumi, kas dažādu speciālās izglītības attīstības modeļu ietvarā nodrošinās individualizētu izglītības pakalpojumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

Izrietoši no IAP 2014. – 2020. gadam sasniedzamajiem rezultātiem 2016.gada aprīlī (IZM 2016.gada 20.aprīļa rīkojums Nr.149) savu darbību ir uzsākusi starpinstitucionāla darba grupa, kuras uzdevums ir, t.sk. kontekstā ar valdības deklarācijā ietvertajiem uzdevumiem izstrādāt kritērijus atbalsta pasākumiem bērniem ar speciālām vajadzībām un nosacījumus speciālās izglītības programmu pieejamībai.

Darba grupā savu pārstāvniecību deleģējušas Veselības ministrija, Labklājības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs, Latvijas pašvaldību savienība, kā arī vispārējās izglītības iestāžu direktori. Speciālistu un ekspertu statusā darba grupa ir paplašināta ar tādu nevalstisko organizāciju kā, piem., Pro Futuro, Latvijas Autistu biedrība, pārstāvju regulāru līdzdalību.

Darba grupas rezultāts 2018.gada oktobrī būs sistēmiskas izmaiņas, kas skar pašreiz pastāvošo izglītības programmu klasifikāciju, speciālo vajadzību diagnostikas mehānisma pilnveidi, katrai diagnosticētajai speciālo vajadzību grupai nodrošināmais atbalsta pasākumu (izglītības, veselības aprūpes un sociālās, kā arī rehabilitācijas pakalpojumu) kopums, to izmaksas un finansēšanas avoti, kā arī iekļaujošās izglītības nodrošināšanā iesaistīto institūciju atbildības jomas un kompetences. Tādējādi plānots radīt izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām sniedzamo pakalpojumu izmaksu modeli, kurā ietverti gan izglītības iestādes pieejamības kritēriji, gan valsts garantētie atbalsta pasākumi, lai nodrošinātu ikkatram izglītojamajam, kuram diagnosticēta kāda no speciālām vajadzībām, viņam individuāli nepieciešamo atbalsta kopumu.

8.3.2.2.pasākuma īstenošanas kontekstā būtu pārbaudāma šobrīd praksē izmantoto atbalsta pasākumu efektivitāte. Būtiski, ka līdz 2018.gadam līdztekus darba grupai noteiktajiem uzdevumiem ar 8.3.2.2.pasākuma plānotajām darbībām tiks paplašināts atbalsta pasākumu individualizētas pieejas nodrošināšanai kopums, vienlaikus testējot to efektivitāti un monitorējot konkrētā atbalsta pasākuma ietekmi uz izglītojamajiem, t.sk. ar speciālām vajadzībām, kontekstā ar pedagogu profesionalitātes paaugstināšanu.

1.5. Situācijas raksturojums izglītojamo interešu izglītības pieejamībai

Interešu izglītība Latvijā ir izglītības sistēmas sastāvdaļa. Saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 3.punkta noteikto: „Interešu izglītība – personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības”. Interešu izglītības programmās un pasākumos var piedalīties visi skolēni, neatkarīgi no tautības, no viņu speciālajām vajadzībām, nediskriminējot nevienu. Daudzi skolēni ir iesaistījušies vairākās interešu izglītības programmās, lai pārbaudītu un apliecinātu sevi, iegūtu jaunas kompetences, pārliecinātos par savām stiprajām un vājajām pusēm, savu interešu noturību un gūtu gandarījumu par sasniegto. Pedagogu vadībā viņi izkopj tādas prasmes kā laika plānošana, sevis organizēšana un disciplinēšana, darbs grupā/komandā, problēmsituāciju risināšana un lēmumu pieņemšana, komunikācija un sadarbība, uzņēmējdarbības prasmes, tolerance, atbildība, adaptēšanās jaunās situācijās u.c. Vienlaikus notiek pirmā iepazīšanās ar dažādām profesijām, jo darbošanās interešu izglītības programmās balstās uz praktisko darbību, izmēģināšanu, jaunas pieredzes iegūšanu. Skolēniem pieejamas dažādas darbības formas: individuālas nodarbības un nodarbības pulciņos un kolektīvos, radošās darbnīcas, interešu


26

klubiņi, nometnes, brīvā laika istabas, rotaļu telpas, kopīgi pasākumi, iesaistīšanās dažādos projektos u.c.

Interešu izglītība ir ļoti cieši saistīta ar vispārējo izglītību, ar mācību un audzināšanas procesu kopumā, skolēniem apgūstot zināšanas, prasmes un iemaņas un veidojot attieksmi pret sevi un sabiedrībai būtiskām vērtībām. Pēc mācību stundām viņi iesaistās ikdienas pulciņu nodarbībās, kā arī piedalās dažādos pasākumos: koncertos, konkursos, sacensībās, skatēs, izstādēs, nometnēs utt. Mazākumtautību skolēni un jaunieši veiksmīgāk integrējas Latvijas valodas un kultūrvidē, pilnveidojot valodas prasmes, praktizējot latviešu valodu un iepazīstoties ar tradīcijām un kultūras bagātībām.

Skolēniem un jauniešiem, kuri ir sociālās atstumtības riska grupā, darbošanās interešu izglītības programmās ir iespēja neizkrist no izglītošanās procesa, jo tajā atbilstoši interesēm viņi var apgūt daudzas dzīvei noderīgas praktiskās iemaņas un sociālas prasmes. Tādējādi ir iespējams piesaistīt arī tos skolēnus un jauniešus, kuri ir nedroši un nepārliecināti par sevi, sociāli mazaktīvi. Skolēniem un jauniešiem ar speciālajām vajadzībām interešu izglītība bez spēju attīstīšanas un daudzveidīgu prasmju apgūšanas nodrošina arī iekļaušanos jeb integrēšanos un socializēšanos.

Šobrīd interešu izglītība tiek īstenota praktiski visās vispārējās izglītības iestādēs, t.sk.

speciālās izglītības iestādēs, 46 interešu izglītības iestādēs (Bērnu un jauniešu centros, kas pamatā atrodas bijušo rajonu centros, Rīgā 13 iestādes), kā arī pirmskolas izglītības iestādēs, profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un sporta skolās, profesionālās izglītības iestādēs. Skolēnu iesaistīšanai interešu izglītības programmās nav ierobežojumu - viens audzēknis var piedalīties vairākās interešu izglītības programmās vienā vai dažādās izglītības iestādēs.

6.tabula. Audzēkņu skaits interešu izglītības programmās dinamikā no 2011. – 2015.g.mācību gads vispārējās

izglītības iestādes

interešu izglītības

iestādes

citas izglītības iestādes

2011./2012.māc.g. 132 735 57 577

2012./2013.māc.g. 136 404 57 438 4 339

2013./2014.māc.g. 108 115 56 124 11 666

2014./2015.māc.g. 143 080 55 431 10 295


4.attēls. Audzēkņu skaits interešu izglītības programmās pa vecumiem un klašu grupām 2014./2015.m.g.


5.-9.klase39%

1.-4.klase29%

Pirmskolas vecums

14%

Vecāki par 18 gadiem (<25g.)

3%

10.-12.klase15%

27


Latvijā šobrīd tiek īstenotas šādas interešu izglītības programmas:- kultūrizglītības programmas (dejas māksla, mūzika, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla, teātra māksla, folklora);- radošo industriju programmas (dizains, video, foto, kino, datorgrafika, animācija, žurnālistika, radio/TV studija, audio/video ierakstu studija u.c.);- tehniskās jaunrades programmas (automodelisms, lidmodelisms, raķešu modelisms, kuģu modelēšana, konstruēšana, robotika, elektronika, datorapmācība un programmēšana u.c.);- vides izglītības programmas (vides pētnieki, ekoloģija, arheoloģija, paleontoloģija, astronomija, ģeoloģija, ekoloģija, dārzkopība, floristika u.c.);- sporta interešu izglītības programmas (sporta dejas, sporta un galda spēles, vieglatlētika un vingrošana, cīņas sporta veidi, orientēšanās, tūrisms, badmintons u.c.);- citas programmas (Jaunsardze, dažādas cittautu valodas, novadpētniecība, medicīna, gidi, jauniešu radošās iniciatīvu grupas, estētikas skola, literārā jaunrade, žurnālistika, retorika, satiksmes noteikumi un drošība u.c.).

5.attēls. Audzēkņu dalība % interešu izglītības programmās 2014./2015.m.g.


Latvijā tradicionāli vispopulārākās ir kultūrizglītības programmas (62-64% no visās programmās iesaistītājiem audzēkņiem) un sporta interešu izglītības programmas (18-20%). Savukārt tehniskās jaunrades programmās (3-4%) un vides interešu izglītības programmās (~3%) iesaistīto audzēkņu skaits ir neliels, tādējādi ir redzama disproporcija audzēkņu dalībai kultūrizglītības, sporta interešu izglītības programmās salīdzinājumā ar piedāvājumu tehniskās jaunrades un vides interešu izglītības programmās. Tas izskaidrojams ar noturīgām un stabilām tradīcijām kultūrizglītībā un sportā, jo daudzu gadu garumā tās koptas un nodotas no paaudzes paaudzēs, turklāt kvantitatīvo rādītāju nodrošina kultūrizglītības skaitliski lielie koru, deju kolektīvu, instrumentālās mūzikas, skolu teātru kolektīvi, vizuālās un vizuāli IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

64%

18%

4%3% 3%

8%

kultūrizglītība sports tehniskā jaunrade vides izglītība jaunatnes iniciatīvas citas

28

plastiskās mākslas pulciņi, folkloras kopas, savukārt sporta programmās - dažādu komandu sporta veidu dalībnieki.

Saskaņā ar pētījumu kompānijas „TNS Latvia” veiktās kvantitatīvās aptaujas „Latvijas jauniešu sportošanas paradumi” rezultātiem17 izglītības iestādē visas sporta stundas vai lielāko daļu sporta stundu apmeklē 76% izglītojamo. Vienlaikus aptaujā secināts, ka tie jaunieši, kuri apmeklē gandrīz visas sporta stundas skolā, ir arī aktīvāki sportotāji brīvajā laikā. Galvenie iemesli sporta stundu neapmeklēšanai ir slimība, trauma, invaliditāte (51%), garlaicīgas sporta stundas (27%), nepatika pret sporta skolotāju (18%), grūtības izpildīt normatīvus (10%), slinkums (2%), cits (nevēlēšanās sportot, nepatika pret sporta nodarbībām un tajās ietverto programmu, u.c. – 17%). Papildus plānotajām izmaiņām vispārējās izglītības saturā, kas tiks veidots 8.3.1.SAM ietvaros, 8.3.2.2.pasākumā plānotie neformālās izglītības pasākumi varētu pozitīvi ietekmēt bērnu un jauniešu iesaisti sporta pasākumos, veicinot aktīvu dzīvesveidu. Ņemot vērā pētījumā norādītos sporta stundu un nodarbību neapmeklēšanas iemeslus, pašvaldībai piedāvājot jaunas, inovatīvas, mācību stundās neizmantotas sporta nodarbības un veidus, tostarp bez ģimeņu līdzmaksājuma, var pieņemt, ka palielināsies to bērnu un jauniešu skaits, kas iesaistīsies sportiskās aktivitātēs skolas ietvaros, jo īpaši vēršot uzmanību uz tām bērnu un jauniešu grupām, kas ir mazkustīgas un nav iesaistījušās fiziskās aktivitātēs interešu izglītības ietvaros.

Vides un tehniskās jaunrades programmu piedāvājums šobrīd nav tik plašs, jo kvalitatīvai programmu īstenošanai trūkst atbilstošu un motivētu pedagogu, nav nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes ar atbilstošu aprīkojumu. Tomēr laikā no 2012. līdz 2015.gadam situācija ir mainījusies, piemēram, 19 vispārējās izglītības iestādēs un 2 interešu izglītības iestādēs ir atvērti jauni tehniskās jaunrades pulciņi, kādi līdz tam nav darbojušies, tādās jomās kā elektronika, robotika, automodelisms, lidmodelisms, minikāri. Pārsvarā šie pulciņi radušies, pateicoties finanšu līdzekļu piesaistei no dažādiem fondiem (Lauku atbalsta fonds, Pārrobežu sadarbības programmas, Norvēģijas alternatīvās enerģijas fonds u.c.). 8.3.2.2.pasākumā plānotie dalības nosacījumi pašvaldībām ļaus vienlīdzīgi iesaistīt vispārējās izglītības iestādes visā Latvijā, nodrošinot vienādu datu pieejamību, informāciju un rīku kopumu, saglabājot savas unikālās iespējas reaģēt uz pašvaldības kopējo situāciju.

ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda 3.1.3.1.aktivitātes „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei materiālās bāzes nodrošināšana” ietvaros dabaszinātņu kabinetu aprīkošanai vidusskolās atbalstu saņēma 114 pašvaldības, modernizējot 850 dabaszinātņu kabinetus, no kuriem 136 aprīkoti ar nepieciešamiem instrumentiem un vielām un 132 - ar informācijas tehnoloģiju iekārtām. Arī ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” ietvaros plānots atbalsts tostarp jaunu dabaszinātņu kabinetu izveidei 7.-9.klasei, kā arī inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai vispārējās izglītības iestādēs. Tādējādi, izmantojot šo materiāli tehnisko bāzi, izglītības iestādēs būtu iespējams izveidot interešu izglītības pulciņus elektronikā, robotikā, tehniskajā modelēšanā, vides izziņas un pētniecības, kā arī citās jomās.

Daudzos interešu izglītības pulciņos integrēti tiek apgūtas un pielietotas zināšanas un

prasmes dažādās multidisciplinārās jomās, piem., vide un māksla, vide un novadpētniecība, mūzika un māksla, māksla un tehniskā jaunrade, mūzika un sports. Popularizējamas un veidojamas jaunas interešu izglītības programmas, kuru ietvaros audzēkņi izmēģina dažādas darbības, piem., veidojot teātra iestudējumu, viņi ir gan aktieri, gan tērpu šuvēji, gan dekoratori un rekvizītu sagatavotāji, gan audiovizuālā noformējuma autori utt. Tādā veidā skolēniem ir iespējas pilnveidot savas kompetences daudzveidīgās aktivitātēs. Lai pietuvinātu mācību norisi reālajai dzīvei/situācijai, nodarbības notiek arī ārpus telpām: āra vide,

17 http://www.izm.gov.lv/images/statistika/petijumi/35.pdfIZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

29

nometnes, plenēri, izbraukumi, ekspedīcijas, ekskursijas uz uzņēmumiem, ražotnēm, mākslinieku, amatnieku darbnīcu apmeklējumi utt.

Interešu izglītības piedāvājuma paplašināšanā arvien vairāk iesaistās biedrības un nodibinājumi, kas veido sadarbības projektus ar izglītības iestādēm, piem., Latvijas Elekrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA) organizē izglītojošus seminārus un profesionālas kompetences pilnveides kursus pedagogiem (fizikas un matemātikas skolotājiem) par elektronikas nozares aktualitātēm un finansiāli atbalsta elektronikas interešu izglītības pulciņu darbību, kā arī organizē pasākumus skolēniem.

Interešu izglītības programmu finansēšanaSaskaņā ar Ministru kabineta 28.08.2001. noteikumiem Nr. 382 „Interešu izglītības

programmu finansēšanas kārtība” interešu izglītības programmas īsteno no valsts budžeta, no pašvaldību un citu juridisku personu līdzekļiem, kā arī no fizisko personu līdzekļiem. Valsts budžeta mērķdotācija paredzēta daļējai pedagogu darba algai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un tiek piešķirta pašvaldībai. Uz to var pretendēt ikviena pašvaldības izglītības iestāde, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kuras pašvaldībā saņēmušas licenci programmas īstenošanai; pašvaldībā ir izveidota atsevišķa komisija, kura izvērtē un sadala mērķdotāciju. Saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem pašvaldības finansējumu saņem divas reizes gadā (septembrī un janvārī) atbilstoši skolēnu skaitam uz pagājušā mācību gada beigām un kārtēja mācību gada 1.septembri vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

7.tabula. Valsts budžeta finansējums jeb mērķdotācija pašvaldībām interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām salīdzinājumā pa gadiem no 2012. – 2015.g.

Gads Reģistrētie izglītojamieValsts

mērķdotācija (EUR)

Uz vienu izglītojamo

gadā (EUR)

Uz vienu izglītojamo

mēnesī (EUR)

Pamata un vispārējās

vidējās izglītības dienas un

vakara skolās

Speciālajās skolās, kas nav internāt-skolas

Internāt-skolās

Privātās izglītības iestādes

Kopā

2012. 205 108 1 006 2 799 - 208 913 10 244 983 49,04 4,09

2013. 198 536 1 002 2 698 3 585 205 821 10 459 063 50,82 4,232014. 195 712 1 004 2 546 3 992 203 254 10 626 230 52,28 4,362015. 195 860 893 2 324 4 804 203 881 10 704 324 52,50 4,382016. 198 776 882 2 253 5 683 207 594 10 901 421 52,51 4,38


Nākamajos attēlos sniegta informācija reģionālā griezumā par izglītojamo skaitu 1.-9.klasē 2015./ 2016.mācību gadā un 2016.gada 8 mēnešiem piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2016.gadam”.

6.attēls. Izglītojamo skaits 1.-9.klasē 2015./2016.mācību gadā reģionālajā griezumā


30

22554

16630

21056

82515

21988

Izglītojamo skaits 1.-9.klaseKurzemes reģions

Vidzemes reģions

Zemgales reģions

Rīgas reģions

Latgales reģions

Avots: Valsts izglītības informācijas sistēmas dati, 01.09.2015.

7.attēls. Valsts budžeta mērķdotācija interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2016.gada

janvārim- augustam saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2016.gadam”, EUR

Rīga Kurzeme Zemgale Vidzeme Latgale0

500,000

1,000,000

1,500,000

2,000,000

2,500,000

3,000,000

3,500,000

4,000,0003,471,290

1,000,766 922,654 784,4461,030,548


Pašvaldības nodrošina interešu izglītības programmu īstenošanas materiāli tehnisko bāzi un savu iespēju robežās finansē arī pedagogu darba samaksu. Vienlaikus finansē arī transporta izdevumus audzēkņu nokļūšanai uz valsts nozīmes pasākumiem interešu izglītībā. Pašvaldības iekšējos normatīvajos aktos var noteikt vecāku līdzfinansējumu, kas galvenokārt ir paredzēts mācību procesā nepieciešamo materiālu iegādei (papīrs, otas, krāsas, kokmateriāli, audumi, instrumenti, sporta inventārs u.c.). Ir vairākas iedzīvotāju sociālās grupas, kuras no līdzfinansējuma ir atbrīvotas. Ir arī daudzas pašvaldības, kurās interešu izglītības piedāvājums administratīvajā teritorijā skolēniem ir bezmaksas, piem., Jelgava.

Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju uz 2016.gada 20.martu, 2016.gadā no pašvaldību budžetu līdzekļiem interešu izglītībai papildus ir piešķirti – EUR 10 333 874 IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

31

pedagogu darba samaksai un EUR 3 896 473 interešu izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo pakalpojumu un materiālu iegādei, neietverot izmaksas, kas saistītas ar telpu izmantošanu un uzturēšanu.

8.attēls sniedz informāciju par pašvaldību finansējumu interešu izglītībai reģionālajā griezumā, kas vērtējams kontekstā ar izglītojamo skaitu pašvaldībās (6.attēls).

8.attēls. Pašvaldību finansējums interešu izglītībai reģionālajā griezumā 2016.gadam

Kurzemes reģions Vidzemes reģions Zemgales reģions Rīgas reģions Latgales reģions

Pašvaldību finansējums interešu izglītībai, EUR

Avots: VISC apkopotie pašvaldību dati, 2016.gada 20.marts

Analizējot dotos datus, secināms, ka pašvaldības iesaistās interešu izglītības finansēšanā tikpat lielā apmērā, kā valsts, un interešu izglītības izmaksas lielākoties ir proporcionālas izglītojamo skaitam 1.-9.klasē. Lielākā daļa finansējuma sastāda pedagogu atalgojums, pārējās izmaksas mācību procesā nepieciešamo materiālu nodrošinājums, transporta nodrošinājums utml. (neieskaitot telpu un komunālo pakalpojumu izmaksas). 8.3.2.2.pasākuma ietvaros plānots atbalstīt pašvaldībā inovatīvu interešu izglītības programmu īstenošanu papildus jau esošajiem valsts un pašvaldību finansētajiem pasākumiem. Saskaņā ar IZM izstrādātajiem noteikumu projektiem „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1616 „ Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”” un „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”” interešu izglītības skolotājiem līdztekus vispārējās pamata un vidējās kā arī profesionālās izglītības skolotājiem plānota minimālās darba algas likmes paaugstināšana par 13,33%. Pašvaldību iesaiste interešu izglītības nodrošināšanā ir plānota arī turpmāk. Lai novērstu dubultfinansējuma risku, nodrošinot ESF ieguldījumu papildinātību, projekta iesnieguma vērtēšanā plānots pārliecināties, ka 8.3.2.2.pasākuma ietvaros plānotās darbības nepārklājas ar citiem darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskajiem atbalsta mērķiem un pasākumiem, kā arī valsts, pašvaldību un citu finanšu instrumentu finansētiem pasākumiem.

Interešu izglītības pedagogu profesionālās kompetences pilnveide


32

Interešu izglītības īstenošanā būtiska ir pedagoga profesionalitāte, personības pievilcība, ieinteresētība individuālajā pieejā audzēknim. Pedagogiem ir jāspēj sasaistīt teoriju un zināšanas, ko audzēkņi ir jau apguvuši formālajā izglītībā, ar praktisko, interaktīvo darbību interešu izglītībā. Ja pedagogs ir saredzējis audzēkņa īpašas spējas un augstu sasniegumu potenciālu, tad soli pa solim viņš attīsta audzēkņa prasmes un motivē turpināt iesākto.

8.tabula. VISC organizētie informatīvi izglītojošie semināri, profesionālās kompetences pilnveides A kursi un profesionālās pilnveides semināri interešu izglītības jomās

pedagogiem Gads Informatīvi izglītojoši

semināri (dalībnieki)Profesionālās kompetences

pilnveidessemināri (dalībnieki)

Profesionālāskompetences

pilnveides kursi(dalībnieki)

2012 1047 586 383

2013 1298 335 534

2014 1818 637 473

Avots: VISC dati, 2016

Kursi organizēti jomās, kurās nav vai ir ierobežots profesionālās kompetences pilnveides pasākumu piedāvājums, piemēram, mūsdienu un tautas deju kolektīvu vadītājiem, skolēnu pūtēju orķestru diriģentiem, koru diriģentiem, vokāli instrumentālo ansambļu vadītājiem, folkloras skolotājiem, skolu teātru režisoriem un teātra sporta vadītājiem. Šajos kursos un semināros ir pilnveidotas jomai atbilstošās specifiskās pedagogu profesionālās zināšanas un prasmes, bet nav akcentēti tādi jautājumi kā izglītojamo spēju atklāšana un veicināšana, spēju un individuālo kompetenču izkopšana, kas ir maksas pakalpojums mācību dalībniekiem.

IZM 2014.-2015.gadā organizēja pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidošanas B programmu, kuru īstenoja Rīgas Tehniskā universitāte un kuras mērķis ir sniegt modernas zināšanas, metodes un piemērus, kā radīt, organizēt un vadīt skolēnu interešu izglītības pulciņus dažādās informācijas tehnoloģiju jomās. Kursus apmeklējuši 467 dalībnieki.

Galvenie izaicinājumi interešu izglītības attīstībā, kas var būtiski veicināt izglītojamo kompetenču pilnveidi ārpusstundu aktivitātēs:- veicināms daudzveidīgu interešu izglītības programmu piedāvājums, kas nodrošinātu pēc iespējas vairāk izglītojamo iesaisti un viņu individuālo kompetenču apguvi atbilstoši viņu interesēm un izglītības vajadzībām;- veidojama vienota izpratne par jēdzieniem: interešu izglītība, interešu izglītības pieejamība;- īstenojot pašvaldībā interešu izglītību, jāņem vērā izglītības attīstības plānošanas dokumentos (IAP) noteiktās prioritātes interešu izglītībā;- pilnveidojams sadarbības tīkls starp dažādām pašvaldības institūcijām un dažāda veida izglītības iestādēm (vispārējā, interešu, profesionālā, profesionālās ievirzes izglītības iestāde) pašvaldībā, lai nodrošinātu izglītojamo iesaisti interešu izglītībā un īpaši atbalstītu izglītojamos ar speciālām vajadzībām, izglītojamos ar mācīšanās grūtībām, uzvedības traucējumiem, sociālajām problēmām un lai piedāvātu alternatīvus risinājumus skolēnu „neizkrišanai” no izglītības procesa.

Līdzšinējais atbalsts plānošanas periodā 2007.-2013.g adam

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam 7.13.darbības virzienā ,,Interešu izglītības piedāvājuma paplašināšana” tika noteikti šādi uzdevumi:


33

- nodrošināt interešu izglītības programmu satura pilnveidi, jaunu daudzveidīgu programmu ieviešanu;- palielināt interešu izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, pilnveidošanā un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā;- izveidot vienotu datu bāzi par interešu izglītības programmu piedāvājumu;- veikt interešu izglītības jomas izpēti piedāvājuma un pieprasījuma aspektā;- paaugstināt interešu izglītības kapacitāti ilgspējīgā attīstībā.

Plānotie darbības rezultāti:- palielinājies interešu izglītības programmu piedāvājums, kas nodrošinātu jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi atbilstoši dažādu sociālo grupu vajadzībām;- īstenoti pasākumi interešu izglītības lomas aktualizēšanā personas sociālo prasmju attīstībā, profesionālajā orientācijā un karjeras izaugsmē, tautas kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju saglabāšanā, pilnveidošanā, kā arī nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā;- nodrošināta un pieejama nepieciešamā informācija par interešu izglītības jomu un tās piedāvājumu, izstrādāti metodiski ieteikumi interešu izglītības iestāžu speciālistiem audzēkņu profesionālās orientācijas un karjeras ievirzes sekmēšanai interešu izglītības iestādēs;- veikti 2 pētījumi par interešu izglītības programmu pieejamību un piedāvājumu;- izstrādāts ikgadējs rīcības plāns Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanai un pilnveidošanai.

Rezultatīvie rādītāji: - Interešu izglītības programmās iesaistīto audzēkņu skaits attiecībā pret izglītojamo skaitu pieaudzis par 1,5%.- 2 pētījumi par interešu izglītības programmu pieejamību un piedāvājumu.- 30% izglītības iestāžu audzēkņi iesaistīti Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidošanā.

Analizējot un vērtējot sasniegtos rezultātus, jāsecina, ka pēc IZM rīcībā esošās

statistikas, demogrāfisko iemeslu dēļ izglītojamo skaitam samazinoties, interešu izglītībā iesaistīto audzēkņu skaits ir noturīgs un pat nedaudz palielinās; palielinājusies interešu izglītības loma kultūrvēsturiskā mantojuma, kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanā (piem., Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesā iesaistās ap 50% no izglītojamajiem, 2010.gadā svētku norisēs Rīgā iesaistījās ~31000 dalībnieku, bet 2015.gadā ~35 000). Daļēji īstenots mērķis – piedāvāt izglītojamo vajadzībām un interesēm atbilstošas daudzveidīgas interešu izglītības programmas. Ir veikts IZM pasūtīts pētījums “Interešu izglītības pieejamība un piedāvājums Latvijā” (Rīgā, 2008.), kurā minētie ieteikumi ieviesti daļēji. Tas skaidrojams ar nepietiekamu finansējumu interešu izglītības programmu īstenošanai, ar interešu izglītības pedagogu darba atalgojumu, materiāli tehnisko nodrošinājumu. Nav izveidota vienota datu bāze par interešu izglītības programmu piedāvājumu. Viens no pētījuma secinājumiem akcentēja nepieciešamību attīstīt STEM un tehniskās jaunrades interešu izglītību, kura līdz šim ir bijusi ierobežota tieši materiāltehniskā nodrošinājuma un kvalificētu pedagogu trūkuma dēļ, kas ir viens no 8.3.2.2.pasākuma risināmiem jautājumiem.

ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.2.1.2.aktivitātes „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” 1.2.1.2.3.apakšaktivitātes „Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana”, kuras mērķis bija paaugstināt vispārējā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetenci un nodrošināt prasmju atjaunošanu, īpaši saistībā ar modernizēto izglītības saturu, inovācijām un uz zināšanām balstītu sabiedrību, no 2010.gada aprīļa līdz 2013.gada decembrim tika īstenots VISC projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” ar


34

kopējo finansējumu 3,6 milj. euro (Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3/09/IPIA/VIAA/003). Projekta mērķis – vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai, uz zināšanām un inovācijām balstītas sabiedrības veidošanai. Projekta rezultātā tika:- izstrādātas un īstenotas profesionālās kompetences pilnveides programmas vispārējo pedagoģisko un izglītības jomas kompetenču pilnveidei, kā arī izglītības procesa vadības kompetenču pilnveidei, IKT prasmju paaugstināšanai e-mācību vides veidošanā mācību procesā, svešvalodu prasmju atjaunošanai un paaugstināšanai. Kursi notikuši vairāk nekā 60 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, un tajos piedalījušies 24979 dalībnieku;- izstrādātas 39 programmas un izdales materiālu komplekti; - īstenota jaunu tālākizglītības formu aprobācija - pedagogu IKT prasmju, sadarbības, finanšu pratības, vispārējo pedagoģisko kompetenču pilnveides praktiskās darbnīcas.- 851 pedagogs pilnveidojis kompetences darbam ar skolēniem, kuriem ir augsts sasniegumu potenciāls.

Projekta ieviešana apliecināja, ka pedagogu profesionālā pilnveide ir svarīga pedagogu darba komponente, jo tā tieši ir saistīta ar pedagoga spēju izmantot mūsdienīgas pieejas izglītojamo iesaistei mācību procesā, iespēju paplašināt savas kompetences, veidojot multidisciplināru saturu, kā arī nodrošināt iespēju apmainīties ar savu pieredzi plašam pedagogu lokam. 8.3.2.2.pasākums ir vērsts uz vispārizglītojošo skolu pedagogu mērķauditoriju, lai veidotu vienmērīgu zinātību pārnesi visā Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā.

2. 8.3.2.2.pasākuma īstenošanas apraksts

Atbilstoši darbības programmai „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.2.SAM mērķis ir nodrošināt izglītības pakalpojuma daudzveidību, uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus. 8.3.2.SAM mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestādes, to pedagogi un izglītojamie.

8.3.2.2.pasākuma kopējais plānotais finansējums ir 34 345 390 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) finansējums ir 29 193 581 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 5 151 809 euro.

8.3.2.2.pasākumā plānotas šādas atbalstāmās darbības:1. izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu sistēmas izveide:1.1. ieteikumu izstrāde pašvaldībām individuālo kompetenču attīstības atbalsta

pasākumu plānu izveidē un pašvaldību darbinieku tālākizglītība izstrādāto ieteikumu piemērošanā;

1.2. pašvaldību izstrādāto individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu plānu ieviešanas kvalitātes uzraudzība un metodoloģiskais atbalsts;

1.3. interešu izglītības programmu, jaunradīto individuālās pieejas metodiku un pedagoģisko rīku datu krātuves izveide, tiešsaistes resursa nodrošināšana izglītojamo uzskaitei, tiešsaistes resursa pielāgošana pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu nodrošināšanai;

1.4. pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbam ar izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā mācīšanās traucējumiem, izglītojamiem ar mācību grūtībām, efektīvu rīku pielietošanai izglītojamo kompetenču attīstīšanai, interešu izglītības īstenošanai, pedagogiem nepieciešamajām mūžizglītības kompetencēm.

2. izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu plānu ieviešana vispārējās izglītības iestādē, nodrošinot pedagoģisko un atbalsta personālu (pedagogu palīgus, psihologus, surdotulkus, logopēdus, asistentus) un ieviešot jaunas mācību formas:IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

35

2.1. individuālas pieejas attīstībai mācību satura apguvē;2.2. individuālas pieejas attīstībai ārpusstundu pasākumu veidā.

Projekta mērķauditorija:- pašvaldības, kuras būs izstrādājušas Izglītojamo individuālo kompetenču attīstības

atbalsta pasākumu plānu (turpmāk – APP) atbalsta pasākumu īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs;

- pedagogi, tai skaitā pirmsskolas un interešu izglītības pedagogi un pedagoģiskā atbalsta personāls;

- vispārējās izglītības iestāžu 1.-12.klašu izglītojamie, prioritāri pakalpojumu sniedzot 1.-9.klases izglītojamiem.

8.3.2.2.pasākuma ieviešanā iesaistītie partneri:VISC kā finansējuma saņēmēja kompetencē būs izstrādāt ieteikumus izglītojamo

individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu īstenošanai, pārraudzīt sistemātisku un mērķtiecīgu sadarbības partneru – pašvaldību – rīcību individuālo kompetenču attīstības pasākumu ieviešanā, atbalsta pakalpojumu un profesionālās kompetences pilnveides pasākumu organizēšanu un ieviešanu, kā arī vienoto autorrisinājumu un speciālistu konsultatīvā atbalsta nodrošināšanu individuālās pieejas ieviešanas gaitā. Finansējuma saņēmējs būs atbildīgs par 8.3.2.2.pasākuma rezultātu uzraudzību, konsolidēto pārskatu un atskaišu sagatavošanu.

Sadarbības partneri plānoti pašvaldības vai to apvienības vai izglītības pārvaldes (turpmāk – pašvaldības). Pašvaldības kā sadarbības partneri būs atbildīgi par APP īstenošanu, kā arī plānoto rezultātu sasniegšanu. Sadarbības partnerim noteiktās prasības:

1. sadarbības partneris ir apzinājis un raksturojis esošo situāciju izglītojamo individuālo kompetenču attīstībā pašvaldībā pēdējo trīs gadu laikā, tai skaitā norādījis informāciju par izglītojamo sekmēm un dalību neformālās izglītības pasākumos, informāciju par izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā mācīšanās traucējumiem (procentuālo apmēru no izglītojamo kopskaita vispārējās izglītības iestādēs pašvaldībā) un tiem pieejamiem atbalsta pasākumiem, kā arī aprakstījis pašvaldībā īstenojamos citus inovatīvus neformālās izglītības pasākumus, kas plānoti papildus valsts, pašvaldības un citu finanšu instrumentu ietvaros finansētiem pasākumiem, stratēģiskos partnerus, kuri varētu tikt iesaistīti projektā plānoto darbību īstenošanā, un ieviesto pasākumu ilgtspēju;

2. sadarbības partneris ir izstrādājis APP atbilstoši pašvaldībā esošo izglītojamo vajadzībām, ievērojot finansējuma saņēmēja izstrādātos ieteikumus un piesaistot vismaz vienu vispārējās izglītības iestādi (ja pašvaldībā ir tikai viena vispārējās izglītības iestāde), vismaz divas vispārējās izglītības iestādes (ja pašvaldībā ir divas vai vairāk vispārējās izglītības iestādes) un vismaz septiņas vispārējās izglītības iestādes republikas nozīmes pilsētās (izņemot Rīgas pilsētu) vai visas vispārējās izglītības iestādes, ja to skaits republikas nozīmes pilsētā ir mazāks par septiņi un vismaz 15 vispārējās izglītības iestādes Rīgas pilsētā;

3. ja pašvaldībā ir vairākas vispārējās izglītības iestādes, sadarbības partneris prioritāri plāno iesaistīt tādu vispārējās izglītības iestādi, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām, tai skaitā mācīšanās traucējumiem, un mācību grūtībām;

4. sadarbības partneris ir saskaņojis APP ar finansējuma saņēmēju vismaz uz divu gadu periodu.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pašvaldību iesaisti projekta īstenošanā, VISC veiks informēšanas pasākumus par 8.3.2.2.pasākuma plānotajām darbībām un uzrunās pašvaldības APP izstrādei. VISC izvērtēs pašvaldību sagatavotos APP un to atbilstību izstrādātajiem ieteikumiem, kā arī nodrošinās īstenoto pasākumu kvalitāti. Tā kā APP tiks izstrādāti vismaz uz divu gadu periodu, būs iespēja iesaistīt arī pašvaldības, kuras


36

neiesaistīsies projektā pirmajos divos gados, kā arī uzlabot APP un to īstenošanu pašvaldībām, kuras jau būs piedalījušās APP īstenošanā 8.3.2.2.pasākuma ietvaros. VISC atbildība būs nodrošināt vienmērīgu reģionālo pārklājumu un dažādu izglītības iestāžu iesaisti – kā lielajās, tā mazajās pašvaldībās. Projektā iesaistāmo vispārējās izglītības iestāžu atlasi veiks sadarbības partneris, pamatojoties uz esošās situācijas novērtējumu un izstrādāto APP saturu. Sadarbības partneru iesaiste plānota uz sadarbības līgumu pamata. 2016.gada nogalē plānots uzaicināt visus potenciālos sadarbības partnerus dalībai pasākuma paredzētajās APP apmācībās, sniegt atbalstu APP izstrādē un saskaņā ar iesniegto APP slēgt sadarbības līgumu.

2.1. 8.3.2.2.pasākuma īstenošanai plānotās darbības un to rezultāti

1.atbalstāmā darbība „Izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu sistēmas izveide” – īstenos finansējuma saņēmējs.

Atbalstāmās darbības ietvaros plānots uzrunāt visas pašvaldības un nodrošināt projektā iesaistīto pašvaldību APP izstrādes koordinēšanu, izstrādāto APP datu multiplicēšanu un apkopošanu interaktīvā tiešsaistes sistēmā un pasākumu ieviešanas pārraudzība, nodrošinot šādu aktivitāšu ieviešanu: Ieteikumu izstrāde sadarbības partneriem individuālās pieejas ieviešanai vispārējās

izglītības iestādēs; Nepieciešamo mācību nodrošināšana sadarbības partneriem APP izstrādē, individuālās

pieejas veidošanā vispārējās izglītības iestādēs un metodoloģiskā atbalsta nodrošināšana sadarbības partneriem APP izstrādē;

APP apstiprināšana un ieviešanas atbalsts, kā arī uzraudzības pasākumi; Datu krātuves izveide.

Ieteikumi ir finansējuma saņēmēja izstrādātas rekomendācijas sadarbības partneriem un vispārējās izglītības iestādēm, kas iekļauj zinātību par iekļaujošas izglītības veidošanu atbilstoši izglītojamo vajadzībām vispārējās izglītības iestādēs, t.sk., iepriekšējā plānošanas periodā izstrādātās metodikas darbā ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām; izglītojamo dažādo vajadzību izpēti un to integrāciju vienotā izglītības iestādes sistēmā; atbalsta pasākumu kopumu izglītojamo ar speciālām vajadzībām un mācību grūtībām atbalstam mācību procesā; jaunu mācību formu attīstības priekšlikumi visu izglītojamo spēju ievērošanai un efektīvu rīku izmantošanai.

Pašvaldību iesaistei VISC organizēs informatīvos un mācību seminārus integrētu un jaunu pasākumu satura izstrādē un ieviešanā visos plānošanas reģionos un nodrošinās metodoloģisku atbalstu efektīvāko pasākumu formu identificēšanā, it īpaši attiecībā uz sociālās atstumtības riskam pakļauto un izglītojamo ar speciālām vajadzībām iesaisti. Mācībās tiks aicināts piedalīties vismaz viens pārstāvis no katras pašvaldības, organizējot mācības katram plānošanas reģionam. Mācības tiks īstenotas profesionālās kompetences pilnveides A programmas kursu formā, paredzot 12 stundu mācību programmu.

Darbības ietvaros pašvaldību pārstāvji tiks mācīti par kompleksas atbalsta sistēmas izveidi, kas vērsta uz pasākumu plānošanu agrīnai izglītojamo spēju un augstu sasniegumu potenciāla identificēšanai un izkopšanai, atbalstu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām, lai pašvaldības izstrādātu esošai situācijai atbilstošu izglītības atbalsta pasākumu plānu periodam uz diviem gadiem, kā arī nodrošinātu nepieciešamās mācības pedagogiem par individualizētu pieeju izglītojamajiem vispārējās izglītības iestādē. Lai nodrošinātu integrētu un daudzpusīgu rīcību individuālo


37

kompetenču attīstības jomā, pašvaldības izstrādās detalizētu APP 3. un 4.atbalstāmās darbības ietvaros atbilstoši pašvaldībās esošo izglītojamo vajadzībām. Vienlaikus ir plānots noteikt indikatīvo sadalījumu APP 3. un 4.darbības ietvaros mācīšanās formu attīstībai izglītības pasākumu jomās:50% STEM (tai skaitā tehniskās jaunrades un vides);20% valodas ar mērķi attīstīt izglītojamo kompetences svešvalodu apguvē, tai skaitā valsts valodas apguvē cittautiešiem;10% kultūrizglītībā un radošās industrijā;10% multidisciplinārās, integrējot dažādas iepriekš uzskaitītās jomas;10% sportā (arī veselībā).

Plānots, ka APP izvērtēšanas procesā īpaša uzmanība tiks pievērsta, vai pašvaldība, iesaistot vispārējās izglītības iestādes, ir nodrošinājusi izglītojamo dažādām vajadzībām piemērotu pasākumu kopumu, t.sk. ņemot vērā vispārējo izglītības iestāžu dažādību (iestādes, kas īsteno mazākumtautību programmas, iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas, nelielas izglītības iestādes utt.). Rīgas pilsētas APP izstrādes laikā ir paredzētas individuālas konsultācijas ar sadarbības partneri, nodrošinot vienmērīgu plānā paredzēto pasākumu ieviešanu, izvērtējot iespēju arī citu Rīgas vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem saņemt daļu pakalpojuma APP ieviešanā iesaistītajā vispārējās izglītības iestādē, piemēram, piedaloties neformālās izglītības pasākumos.

Pašvaldībai APP izstrādē ir jāiesaista vispārējās izglītības iestādes, kuras plāno ieviest individuālu pieeju mācību procesā, strādājot gan ar izglītojamiem ar mācību grūtībām un mācīšanās traucējumiem, gan izglītojamiem ar vidējiem un augstiem sasniegumiem. Katrai no šīm mērķa grupām ir izstrādājams to iesaistes plāns, kā arī nosakāmi izmērāmi rezultāti pasākuma efektivitātes novērtējumam. Piedāvāto pasākumu kopumam pēc intensitātes jāatbilst proporcionāli katras izglītojamo mērķa grupas skaitliskajam lielumam, vienlaikus apzinoties, ka izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām risinājumi var būt izmaksu ziņā apjomīgāki. Nosakot, vai APP paredzēto pasākumu apjoms izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām ir pietiekams, tiks vērtēts kā APP paredzēto pasākumu saturs, tā arī sadarbības partnera esošo resursu un jau realizēto risinājumu novērtējums.

Pēc pašvaldību APP izstrādes notiks iesniegto plānu pasākumu satura un metodoloģisko formu izvērtēšana, kā arī īstenoto inovatīvo interešu izglītības programmu un pasākumu satura aprakstu uzkrāšana tiešsaites resursā, nodrošinot pieredzes apmaiņu par efektīvākajiem pasākumiem izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, tai skaitā izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanai vispārējā izglītībā, kā arī iespēju izmantot izveidoto interešu izglītības programmu un to materiālu pieejamību.

Datu krātuvi veidos divu IT sistēmu komponentes:1. Esošais tiešsaistes resurss talakizglitiba.visc.gov.lv, kuram nepieciešams izveidot

jaunu profesionālās pilnveides mācību satura vietni. Esošais resurss ir sasaistīts ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, kas ļauj par resursa lietotāju kļūt tikai izgītības iestādes pedagoģiskajam personālam (atlase ar personas kodu). Šo funkcionalitāti plānots saglabāt, nodrošinot resursa lietotājam iespēju reģistrēties, pieteikties profesionālās pilnveides kursam, saņemt virtuāli mācību saturu, veikt kursu novērtējumu, pārlūkot mācību kalendāru, u.c. Šo tiešsaistes resursu plānots papildināt ar 8.3.2.2.pasākumam nepieciešamu papildu moduli – sistēmas daļu, kurā plānots sistematizēti uzkrāt visu projekta ietvaros radīto mācību programmu un mācību materiālu saturu, kas būtu pieejams visiem pedagogiem, kā arī pieeju specializētajiem resursiem, tādiem kā DIBELS testa mācību materiālam, tiem mācību dalībniekiem, kas ir ieguvuši tiesības lietot šādus specializētos rīkus. Plānots, ka esošajā tehniskajā risinājumā tiks nodrošinātas šādas funkcijas grupas: IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

38

- reģistrācija profesionālās pilnveides kursiem;- ierobežotas pieejas mācību materiāls (piemēram, DIBELS Next, Vekslera intelekta

testa mācību materiāli);- publiski brīvās pieejas resursi – mācību materiāli, piemēram, 8.3.2.1.pasākuma

ietvaros radītā pedagoģiskā darba metodika talantu un spēju identificēšanai un attīstīšanai, nodrošinot iespēju pedagogiem brīvi piekļūt mācību materiālam arī gadījumos, kad viņi nav piedalījušies konkrētā profesionālās pilnveides mācību modulī.

2. Jaunradāmā tiešsaistes resursa komponente, kas paredz 8.3.2.2.pasākuma ietvaros iesaistīto vispārējās izglītības iestāžu reģistrāciju un izglītojamo reģistrāciju sasaistē ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, ļaujot vismaz 120 lietotājiem (vismaz 1 pašvaldībā) nodrošināt APP satura ievadi, izglītojamo uzskaiti, iespēju veidot individualizētās pieejas aprakstus, veikt kritēriju atzīmes (piemēram, norādot, ka izglītojamam ir mācību grūtības), kā arī veicot atzīmes par faktisko iesaisti atbalstāmajās darbībās. Šāda datu uzkrāšana ļauj radīt individuālo pieeju sistemātisku pārraudzību, novērtēt pasākumu efektivitāti (piemēram, cik izglītojamiem ar agrīnu priekšdiagnostiku pedagoģiskajā procesā ir apstiprinātas mācīšanās traucējumu diagnozes.) Lietotājiem finansējuma saņēmēja iestādē ir iespējams veikt datu pārbaudi un validāciju, nodrošināt papildu funkcionalitāti pedagogu darbam (piemēram, sistematizētas individuālās pieejas veidošanā un tās tālākā novērtēšanā).

Lai nodrošinātu pasākuma ieviešanas rezultātu monitoringu, plānots izmantot divu līmeņu rezultātu novērtēšanas sistēmu:

- centralizēto monitoringu veic VISC, izmantojot datu krātuvē pieejamos datus, kas ļauj novērtēt izglītojamā profilu (izglītojamais ar speciālām vajadzībām, izglītojamais ar augstiem sasniegumiem, izglītojamais ar vispārējām kompetencēm), izglītojamā iesaisti pasākuma aktivitātēs un iesaistes intensitāti.

- vietējo pasākuma monitoringu veic sadarbības partneris, izmantojot datu krātuvē pieejamos standartizētos rīkus kā iespēju sastādīt pedagoģisko rīcības plānu (stratēģisku rīcības kopumu vienam izglītojamam, piemēram, lasītprasmes apguves jomā) un veikt tā regulāru novērtējumu (piemēram, izmantojot DIBELS testu), statistiski veicot novērtējumu par izglītojamiem ar mācību grūtībām un mācīšanās traucējumiem, kā arī nodrošinot iespēju izmantot tādus rīkus, kā individuālos pedagoģiskos novērojumus par pasākuma ietvaros iesaistīto izglītojamo sasniegumiem.

1.atbalstāmās darbības pasākumu īstenošanu nodrošinās VISC eksperti, kas veiks sadarbības partneru APP izstrādes mācības plānošanas reģionos, iesniegto plānu izvērtēšanu pēc to satura un piedāvātās metodoloģiskās formu daudzveidības, lai ievērotu dažādu izglītojamo vajadzības, kā arī veiks pasākumu ieviešanas atbalstu klātienē to multiplicēšanas vajadzībām un rezultativitātes novērtēšanai ilgtspējīgas atbalsta sistēmas izveidei visā Latvijas teritorijā.

Atbalstāmās darbības ietvaros pašvaldība deleģēs koordinatoru APP mērķiem, kura koordinatora atalgojuma izmaksas sadarbības partneris ir tiesīgs segt no sadarbības partnera projekta netiešajām izmaksām.

Atbalstāmās darbības ietvaros VISC īstenos divus sadarbības partneru atlases posmus, nodrošinot secīgu divu gadu APP izvērtēšanu, ieviešanas uzraudzību un atbalstu vienotas pieejas veidošanā darbā ar izglītojamo individuālo kompetenču attīstību, dodot iespēju piedalīties visām pašvaldībām projekta īstenošanā.

Pašvaldības APP ieviešanai piešķiramo maksimālo finansējumu aprēķinās VISC, nosakot katrai pašvaldībai finansējuma kvotu, kas ir proporcionāli atkarīga no tās teritorijas esošo vispārējo izglītības iestāžu izglītojamo skaita mācību gada sākumā. Ņemot vērā, ka APP plānots izstrādāt uz diviem gadiem, pirmo APP īstenošanai tiks ņemts vērā vispārējo


39

izglītības iestāžu izglītojamo skaits 2016./2017.mācību gada sākumā, otro reizi – 2018./2019.mācību gada sākumā.

2.atbalstāmā darbība “Pedagogu un pedagoģiskā atbalsta personāla profesionālās kompetences pilnveide darbam ar izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā mācīšanās traucējumiem, mācību grūtībām, efektīvu rīku pielietošanai izglītojamajiem kompetenču attīstīšanai, interešu izglītības īstenošanai, pedagogiem nepieciešamajām mūžizglītības kompetencēm” – īstenos finansējuma saņēmējs.

Atbalstāmās darbības ietvaros plānots nodrošināt trīs pedagogu un pedagoģiskā atbalsta speciālistu profesionālās pilnveides pasākumu grupas:

Vispārējā profesionālās pilnveide; Specializētā profesionālā pilnveide; Uz autorrisinājumiem balstītu metodiku ieviešana Latvijā, ar to ieviešanu saistītā

profesionālā pilnveide un konsultantu mācības.

Vispārējās profesionālās pilnveides mācību mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu pedagogi (1.-12.klases pedagogi), interešu izglītības pedagogi un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi. Aktivitātes ietvaros tiks nodrošināta profesionālās kompetences pilnveides programmu īstenošana skolas vidē katrā pašvaldībā ar mērķi nodrošināt izglītības procesu atbilstoši izglītojamo vajadzībām viņu individuālo kompetenču attīstībai, nodrošinot mācību organizēšanu moduļos, kas ļauj efektīvi apgūt katram pedagogam individuāli nepieciešamās prasmes un iegūt jaunas kompetences. Lai nodrošinātu iespēju mācīties, izmantojot skolas ikdienas situācijas, mācības tiks organizētas novadu (pašvaldību) vispārējās izglītības iestādēs, tuvinot mācību vidi ikdienas skolas videi, tādējādi stiprinot pedagogu komandas sadarbības spējas un nodrošinot pieredzes apmaiņu. Indikatīvais mācību saturs:

- darbs ar dažādiem izglītojamajiem klasē – vispārējā dažādu metodiku apguve izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai mācību procesā, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, un mācību grūtībām (profesionālās pilnveides programma vismaz 6 stundu apmērā);

- darbs ar izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem klasē (profesionālās pilnveides programma vismaz 6 stundu apmērā);

- darbs ar izglītojamiem ar uzvedības traucējumiem klasē (profesionālās pilnveides programma vismaz 6 stundu apmērā);

- darbs ar izglītojamiem ar mācību grūtībām klasē (profesionālās pilnveides programma vismaz 6 stundu apmērā);

- darbs ar izglītojamiem ar disleksiju, diskalkuliju un disgrāfiju (profesionālās pilnveides programma vismaz 6 stundu apmērā);

- interešu izglītības programmu īstenošana izglītojamo spēju un augstu sasniegumu potenciāla attīstībai (profesionālās pilnveides programma vismaz 6 stundu apmērā);

- izglītojamo kompetenču attīstība, izmantojot IKT rīkus ar integrētu mācību saturu (profesionālās pilnveides programma vismaz 6 stundu apmērā);

- mācību procesa vadība darbā ar izglītojamiem ar dažādām kompetencēm (profesionālās pilnveides programma vismaz 6 stundu apmērā);

- radošuma un pedagoģijas rīku sinerģija individuālo kompetenču attīstībai (profesionālās pilnveides programma vismaz 6 stundu apmērā).

Profesionālās kompetences pilnveides ietvaros pedagogi varēs brīvi izvēlēties no piedāvātajiem moduļiem atbilstoši vajadzībām un esošajām kompetencēm, nepārsniedzot 36 stundu mācības visā pasākuma īstenošanas laikā.


40

Lai nodrošinātu starptautiski un nacionāli validētu diagnostikas rīku pielietošanu bērnu kompetenču, spēju un sasniegumu novērtēšanai pasākuma ietvaros plānots īstenot specializētās profesionālās pilnveides mācības, tādējādi nodrošinot, ka vispārējās izglītības iestādes personāls ir apguvis nepieciešamās kompetences, lai izmantotu šos diagnostikas rīkus, kas līdz šim Latvijā pamatā ir bijuši pieejami tikai kā maksas pakalpojumi.

9.tabula. Atbalstāmās darbības ietvaros paredzētie diagnostikas rīki sadalījumā pa izglītojamo vecuma grupām

Paredzētais rīks Mērķa grupa Izglītojamo grupa1.-3.klase 4. – 9.klase 10.-12.klase

Latviešu valodas un matemātiskas sasniegumu tests

Speciālie pedagogi un psihologi (1 dalībnieks no katras iesaistītās izglītības iestādes)

X X X

Vekslera intelekta tests

Psihologi (1 psihologs no katra iesaistītā sadarbības partnera pašvaldības)

X X X (līdz 16 gadu vecumam)

DIBELS Next 6 gadi – 3.klase

Sākumskolas pedagogi (2 pedagogi no katras iesaistītās izglītības iestādes)

X

DIBELS Next 4.-6.klase

Pedagogi, kas iepriekš apguvuši DIBELS Next 6 gadi – 3.klase (1 pedagogs no katras iesaistītās izglītības iestādes)

X

Specializētā profesionālā pilnveide paredz divu starptautisku diagnostikas rīku un viena nacionāla diagnostikas rīka, kas tika standartizēti un validēti Latvijā ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ietvaros (DIBELS Next 4.-6.klasei testu paredzēts izstrādāt un validēt 8.3.1.pasākuma ietvaros jau 2014—2020.gada programmēšanas periodā),18 lietošanas apguves mācības:

- Vispārējās izglītības iestāžu pedagogu mācību organizēšana par agrīnās lasītpārbaudes sistēmas DIBELS (Dynamic Indicators of Basic Early Literacy Skills) Next testu pielietošanu agrīnā vecumā (izglītojamo 6 līdz 10 gadu vecumposmā), nodrošinot iespēju vismaz 544 vispārējās izglītības iestāžu sākumskolas posma pedagogiem (atsevišķos gadījumos – pirmsskolas pedagogiem) apgūt 36 stundu mācības par testu DIBELS Next, kas ir būtisks instruments disleksijas un disgrāfijas, kā arī citu mācīšanās traucējumu priekšdiagnostikā. Mācību noslēgumā pedagogiem ne tikai tiks nodrošināta pilnvērtīga kompetence par lasītprasmes attīstību un lasītprasmes traucējumiem, bet arī būs nepieciešamās kompetences DIBELS Next testa vadīšanā, protokolu apstrādē un interpretācijā, kā arī monitoringā. Līdz šim šīs mācības bija pieejamas tikai speciālajiem pedagogiem un atbalsta personālam, kas ir bijis nepietiekami, lai nodrošinātu iespēju visiem izglītojamiem saņemt laicīgu un

18 Skat. sākotnējā novērtējuma 1.4.sadaļu „Situācijas raksturojums iekļaujošajā izglītībā”.IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

41

kvalificētu novērtējumu, tādējādi 8.3.2.2. pasākuma ietvaros tiek būtiski paplašināts speciālistu loks, kas varēs veikt šo agrīno pirmsdiagnostiku mācību procesa ietvaros sākumskolas izglītības ieguves posmā.

- Pēc DIBELS Next 4.–6.klasei testa validācijas 8.3.1.pasākuma ietvaros 2019.gadā, tiks nodrošināta arī DIBELS Next 4.-6.klasei testa mācības 272 pedagogiem, kas iepriekš ir apguvuši DIBELS Next pirmajā līmenī, lai nodrošinātu pēctecīgu diagnostikas rīku pieejamību un veiktu lasītprasmes attīstības monitoringu arī pamatskolas vecumposmā.

- Vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atbalsta personāla (psihologu un speciālo pedagogu) mācību organizēšana par mācību sasniegumu latviešu valodā un matemātikā mērījumu testa (LMST-II) pielietošanu vispārējās izglītības iestādē mācīšanās traucējumu diagnostikā, t.sk., disleksijas, disgrāfijas un diskalkulijas agrīnas noteikšanas mērķiem. Mācības plānots nodrošināt 272 (jeb 1 dalībnieks no iesaistītajām 272 vispārējās izglītības iestādēm) pedagogiem (psihologiem un speciālajiem pedagogiem) 20 stundu apmērā. Līdz šim šīs mācības bija pieejamas tikai psihologiem, līdz ar to paplašinot mērķa grupu un nodrošinot nepieciešamās mācības vispārējās izglītības iestāžu atbalsta personālam, tiks ievērojami paplašināts izglītojamo loks, kuru prasmes var tikt vērtētas ar šo mērījumu testu.

- Vispārējās izglītības iestāžu atbalsta personāla (psihologu) mācības 32 stundu apjomā par Vekslera intelekta testa (WISC-IV) izmantošanu agrīnu mācīšanās traucējumu diagnostikā 120 psihologiem, kā arī mācību dalībnieku nodrošināšana ar nepieciešamo materiālu WISC-IV testa komplektu izmantošanai skolēnu mācīšanās traucējumu diagnostikai.

Lai novērstu dubultās finansēšanas risku, mācībās varēs piedalīties tikai dalībnieki, kas šādu profesionālās pilnveides mācību kursu nav iepriekš apmeklējuši.

VISC organizēs dalībnieku pieteikšanos mācībām tiešsaistes resursā talakizglitiba.visc.gov.lv un pēc dalībnieku atlases nodrošinās trīspusēja līguma slēgšanu ar vispārējās izglītības iestādi par individualizētas pieejas ieviešanas nosacījumiem izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem un pedagoga profesionālo pilnveidi kādā no 3 mācību jomām (DIBELS Next, LMST-II, WISC-IV). Pēc līguma noslēgšanas VISC organizēs mācības un atbalsta materiālus mācību dalībniekiem turpmākajam darbam vispārējās izglītības iestādēs.

Nodrošinot profesionālās pilnveides mācības par tādiem starptautiskiem diagnostikas un monitoringa rīkiem kā DIBELS un WISC-IV un nacionālā līmenī atzīto testu LMST-II, vispārējā izglītības iestāde iegūst kompetenci, kas ir pamats turpmāko pedagoģisko plānu19 izstrādei konkrētam izglītojamam, t.sk., nodrošinot iespēju veidot elastīgu pedagoģisko darbu ar izglītojamo, kura sasniegumi ir vērtēti vai monitorēti ar šiem rīkiem.

10.tabula. Profesionālās pilnveides iespējas atbilstoši pedagogu un atbalsta personāla specializācijai

Pedagoģiskais un pedagoģiskā atbalsta personālsVispārējās izglītības pedagogi, interešu izglītības pedagogi,

pirmsskolas pedagogi

1.-6.klases pedagogi Speciālie pedagogi Psihologi

19 Pasākuma ietvaros par pedagoģisko plānu tiek uzskatīts veicamo pedagoģisko darba uzdevumu apkopojums, kurā uzdevumi balstīti uz diagnostikas rezultātiem, apkopoti pedagoģiskie vērojumi un veikta regulāra sasniegumu novērtēšana. Standartizētu risinājumu plānots nodrošināt datu krātuves tiešsaistes resursā. IZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

42

Vispārējās apmācības

1.modulis. Pedagoģiskās metodikas darbā ar izglītojamo kompetenču attīstību, t.sk., izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām2. modulis. Darbs ar izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem klasē. 3.modulis. Darbs ar izglītojamiem ar uzvedības traucējumiem klasē.4.modulis. Darbs ar izglītojamiem ar mācību grūtībām klasē. 5.modulis. Darbs ar izglītojamiem ar disleksiju, diskalkuliju un disgrāfiju 6.modulis. Interešu izglītības attīstība kompetenču un spēju izkopšanai7.modulis. Kompetenču attīstība, izmantojot IKT rīkus8.modulis. Izglītojamo ar dažādām kompetencēm izglītības procesa vadība9.modulis. Radošuma un pedagoģijas rīku sinerģija

Nav paredzēts Nav paredzēts

Speciālās apmācības

Nav paredzēts DIBELS NEXT 6 gadi - 3.klase un 4.-6.klase

Latviešu valodas un matemātikas sasniegumu tests

Latviešu valodas un matemātikas sasniegumu tests Vekslera intelekta tests (līdz 16 gadu vecumam)

Plānotais mācību dalībnieku skaits

4000 544 (t.sk., 272 pedagogi pēctecīgi

apgūst abus diagnostikas testus)

272 120

Uz autorrisinājumiem balstītu metodiku ieviešana Latvijā, ar to ieviešanu saistītā pedagogu profesionālā pilnveide un konsultantu mācības ir paredzētas, lai pasākuma ietvaros nodrošinātu vismaz divu metodiku attīstību ar mērķi stiprināt vispārējās izglītības iestāžu resursus darbā ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un mācību grūtībām.

11.tabula. Plānoto ārvalstu autorrisinājumu (metodiku) saturs un ieviešanas formaPlānotais autorrisinājums Pedagoģiskā darba organizācija

mācību klasēs, kurās ir izglītojamie ar mācīšanās traucējumiem, mācību grūtībām, uzvedības traucējumiem

VIMALA lasītprasmes attīstības pedagoģiskā materiāla

nodrošinājums

Autorrisinājumu (metodikas) izstrādes vieta

Eiropas Savienība ASV

Autorrisinājuma sastāvs IKT resurss Pedagoga rokasgrāmataLasītprasmes attīstības materiāls izglītojamiem četrās vecuma grupās

Ieviešanas forma 272 konsultanti katrā iesaistītā izglītības iestādē

272 konsultanti katrā iesaistītā izglītības iestādē

Papildu pasākumi 1200 valodas pedagogu meistarklases VIMALA metodikas izmantošanā valodas stundās


43

Autorrisinājumu (metodiku) ieviešana ir būtiska, lai paplašinātu pedagoģisko rīku pieejamību pedagoga ikdienas darbā. Pirmkārt, autorrisinājumu (metodiku) pārnesē tiek plānota Lielbritānijā izstrādās metodikas un pedagoģisko rīku iegāde un aprobācija Latvijas izglītības sistēmai ar mērķi paaugstināt pedagogu darba organizāciju, īpaši darbā ar bērniem ar mācīšanās traucējumiem, mācību grūtībām, uzvedības traucējumiem. Plānots, ka pielietojamā metodika ļaus nodrošināt pedagoģisko IKT rīku aprobāciju sākumskolas vecumam.

Otrkārt, tiek plānots attīstīt iepriekšējā plānošanas periodā īstenotās metodikas „VIMALA: vienaudžu mācīšanās lasītprasmes attīstībai 5.-7.klasei” rezultātus, izveidojot jaunus lasītprasmes attīstībai nepieciešamos materiālus vecuma grupai no 1.-2.klasei, 3.-4.klasei un 8.-9.klasei. Angļu valodā pieejamās metodikas, kas tiek izmantotas lasītprasmes attīstīšanai (piem., Wilson Reading System, Orton- Gillingham Instructional Approach u.c. )20, ir paredzētas specifiski bērnu, pusaudžu un pieaugušo lasītprasmes apgūšanai tieši angļu valodā, kurā katram patskanim atbilst vairākas skaņas. Lielākās grūtības izglītojamiem ar specifiskiem lasīšanas traucējumiem ir tieši apgūt burta un skaņas sakarības. Latviešu valodā praktiski katram burtam ir atbilstoša skaņa. Tāpēc dekodēšanu – burta un skaņas atbilstību – ir vieglāk mācīt un vieglāk apgūt. Neskatoties uz to, izglītojamiem, kuriem ir specifiski lasīšanas traucējumi, ir grūti apgūt lasītprasmi. Metodes, kuras izmanto arī ārvalstu metodikās un kuras palīdz izglītojamiem ar specifiskiem lasīšanas traucējumiem, ir aprakstītas prof. S.Tūbeles darbos21 un šīs metodes Latvijā izmanto logopēdi un speciālie pedagogi, strādājot ar izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem un valodas traucējumiem. Ārvalstu metodikas nav iespējams vienkārši pārņemt, jo tās ir izstrādātas katrai specifiskai valodai un tās tiek izmantotas konkrētas valodas kontekstā, taču VIMALA metodika, kas balstās uz ASV izstrādāto metodiku PALS (Peer Assisted Learning Strategies), ir uzrādījusi ievērojamus sasniegumus vecuma grupā no 5. – 7.klasei lasītprasmes attīstībā, tāpēc iespēja attīstīt šo esošo risinājumu arī citiem vecumposmiem ļautu izmantot Latvijas pedagoģijas vidē jau zināmus rīkus.

Pēc šo autorrisinājumu izstrādes Finansējuma saņēmējs nodrošinās pasākumā iesaistītajām 272 vispārējās izglītības iestādēm abu autorrisinājumu pieejamību, vienlaikus apmācot no katras izglītības iestādes vienu konsultantu (pedagogu, pedagoģiskā atbalsta personāla pārstāvi), kas pasākuma ieviešanas laikā un pēc tam nodrošinās atbalstu skolas pedagogiem šo rīku lietošanā. Papildu atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināta valodas pedagogu profesionālā pilnveide VIMALA metodikas efektīvā izmantošanā lasītprasmes kompetences attīstībai vecumposmā no 1. līdz 9.klasei.

Tāpat Finansējuma saņēmējs nodrošinās autorrisinājumu rīku pieejamību 1.darbības ietvaros izveidotajā datu krātuvē projektā iesaistītajām vispārējās izglītības iestādēm, kā arī citām vispārējās izglītības iestādēm, nodrošinot digitālās multiplicēšanas iespējas pēc to pieprasījuma datu krātuvē.

Finansējuma saņēmējs aktivitātes ietvaros nodrošinās elektronisko tiešsaistes resursu: www.talakizglitiba.visc.gov.lv, kurā tiks ievietota informācija par plānotajiem profesionālās kompetences pilnveides kursiem, atbalsta materiāls lektoriem un kursu dalībniekiem, kā arī nodrošināta pedagogu elektroniskā pieteikšanās. Finansējuma saņēmējs organizēs mācības skolas vidē atbilstoši pedagogu reģistrācijai, piesaistīs lektorus, kā arī nodrošinās kursu pieejamību ne mazāk kā 20 pedagogu grupai.

20 http://www.wilsonlanguage.com/programs/wilson-reading-system/; http://www.dyslexia-reading-well.com/orton-gillingham.html

21 Tūbele S., J.Lāse, (2012) „Ja skolēns raksta nepareizi...”, Raka, Rīga; Tūbele S., (2008) „Disleksija un lasīšanas traucējumi”, Raka, RīgaIZMSN_8.3.2.2._130716_8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.2.pasākuma „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” sākotnējais novērtējums

http://www.talakizglitiba.visc.gov.lv/

http://www.dyslexia-reading-well.com/orton-gillingham.html

http://www.dyslexia-reading-well.com/orton-gillingham.html

http://www.wilsonlanguage.com/programs/wilson-reading-system/

44

Finansējuma saņēmējs nodrošinās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu resursa pieejamību, veicot vispārējās izglītības pedagogu, pirmsskolas pedagogu un interešu izglītības pedagogu, kā arī pedagoģiskā atbalsta personāla reģistrāciju pilnveides kursiem, aktuālās informācijas ievietošanu par kursu norises organizatoriskiem jautājumiem, kā arī veicot programmas atzīšanu noteiktā stundu apjomā savas kompetences ietvaros un nodrošinot nepieciešamās darbības mācību organizēšanai. Mācību organizēšanu vadīs Finansējuma saņēmējs, veicot nepieciešamo kompetenču lektoru iepirkumu vai slēdzot ar attiecīgiem speciālistiem darba līgumus.

Sadarbības partneri – pašvaldības nodrošinās materiāltehnisko bāzi, t.i., mācībām piemērotas telpas un aprīkojumu, lai nodrošinātu pedagogu mācības skolas videi tuvinātā formā.

3.atbalstāmā darbība „Atbalsts individuālās pieejas attīstībai mācību satura daudzveidīgai apguvei” – īstenos sadarbības partneri.

Atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināta individuālās pieejas veidošana izglītojamā spēju un kompetenču attīstībai mācību procesā formālās izglītības satura apguvei mācību stundās vai secīgi pēc tām, ja darbības ir tieši saistītas ar mācību satura apguvi daudzveidīgās aktivitātēs pēc mācību stundām izglītības iestādē. Tas iekļauj uz izglītojamo individuālo kompetenču attīstību vērstas darbības vispārējās izglītības iestādē - pedagogu un atbalsta personāla nodrošināšanu, 2.atbalstāmajā darbībā paredzēto autorrisinājumu ieviešanu un, nepieciešamo diagnostikas un pedagoģiskā darba rīku lietošanu, jaunu mācību formu ieviešanu, kas ietver jaunu un formālai mācību videi neraksturīgu pasākumu un darbību kopumu, lai nodrošinātu mācību satura pārnesi interaktīvākā formā, tādējādi nodrošinot izglītojamā motivācijas pieaugumu mācīšanās procesā.

12.tabula. Atbalstāmās darbības komponentes atbilstoši izglītojamo mērķa grupāmMērķa grupa Pedagoģiskais un

atbalsta personāls (pedagogs, psihologs, surdotulks, asistents, logopēds un pedagoga palīgs)

Diagnostika Pedagoģiskie rīki Jaunu mācību formu ieviešana

Izglītojamie ar speciālām vajadzībām

X X X X

Izglītojamie ar mācību grūtībām

X X X X

Izglītojamie ar vispārējām kompetencēm

X X X

Izglītojamie ar augstu sasniegumu potenciālu

X X

Atbalstāmās darbības ietvaros tiks atbalstīta šādu aktivitāšu ieviešana: Pedagogu un pedagoģiskā atbalsta personāla nodrošināšana izglītojamiem ar

speciālām vajadzībām un izglītojamiem ar mācību grūtībām, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu mācību stundās mācību satura apguvei, alternatīvu pedagoģisko metožu izmantošanu.


45

Pedagoģiskās un psiholoģiskās diagnostikas un monitoringa veikšana vispārējās izglītības iestādēs (DIBELS, LMST-II, WISC-IV)

Pedagoģisko rīku, tai skaitā autorrisinājumu nodrošinājums vispārējās izglītības iestādēs;

Jaunu mācību formu ieviešana satura pārnesei atbilstoši dažādu izglītojamo vajadzībām.

Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības iestādēs (piemēram, ar valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, u.c.) atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām pašvaldības identificē un iekļauj APP nepieciešamā pedagoģiskā personāla (pedagoga un pedagoga palīga) un atbalsta personāla (speciālais pedagogapsihologa, surdotulka, asistenta, logopēda) nodrošināšanu formālās izglītības procesa ietvaros vispārējās izglītības iestādē.

Atbalstāmā darbība ļauj vispārējās izglītības iestādēm piesaistīt arī tādus speciālistus, kas līdz šim nav bijuši iesaistīti pedagoģiskā atbalsta pasākumos un spēs nodrošināt arī nepieciešamības gadījumos tādu rīku, kā LMST-II un WISC-IV testu pielietojumu, sniedzot rekomendācijas pedagoģisko plānu pilnveidei konkrētiem izglītojamajiem un veicot nepieciešamo pedagoģisko diagnostiku vai sasniegumu diagnostiku. Tādējādi tiks būtiski paplašināts izmantojamo cilvēkresursu loks, ievērojot konkrētās vispārējās izglītības iestādes vajadzības un paredzēto APP pasākumu saturu. Vienlaikus, izmantojot datu krātuves resursus, ir iespējams veikt izvērtējumu izglītojamo sasniegumu dinamikai, kā arī pedagoģisko metožu attīstības vai korekciju efektivitātei.

Lai nodrošinātu pedagogam iespēju attīstīt individuālo pieeju mācību stundās, it īpaši attiecībā uz izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām, pedagogiem vispārējās izglītības iestādēs tiks nodrošināts savstarpēji saistīts rīku kopums.

13.tabula. Pedagoģisko rīku sinerģija 8.3.2.2. un 8.3.1.1.pasākumu ietvaros8.3.2.2.pasākuma ietvaros pieejamie diagnostikas rīki

8.3.2.2.pasākuma ietvaros radītie rīki

8.3.1.1.pasākuma ietvaros radītie rīki

DIBELS NEXT 1.-4.klasei Latviešu valodas un matemātikas sasniegumu tests (atbalsta personāls) Vekslera intelekta tests (atbalsta personāls)

Adaptētie ārvalstu autorrisinājumi un izstrādātie pedagoģiskie rīki darbā ar izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām

DIBELS NEXT 4.-6.klasei; “Text-to-speech” programmnodrošinājums; Digitālie mācību un metodiskie līdzekļi (tai skaitā izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem) – 61, t.sk. pirmsskolai 6, 1.-6.klasei 13, 7.-12.klasei 27, vieglajā valodā 15; Mācību grāmatas Braila rakstā 1.-12.klasei; Digitālie mācību un metodiskie līdzekļi izglītojamiem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem (10); Diagnosticējošie darbi, t.sk. digitālā formātā.

Atbalstāmās darbības ietvaros sadarbības partneri atbilstoši APP nodrošina arī jaunu

mācību formu ieviešanu, lai nodrošinātu dažādu kompetenču un spēju izglītojamiem iespēju apgūt mācību saturu viņiem piemērotākajā veidā, tādu kā:

- Nodarbības individualizētam mācību atbalstam pēc mācību stundām. Šādu nodarbību mērķis ir valsts izglītības standartos noteikto kompetenču papildinoša (padziļināta) apguve skolēnu – interesentu grupām, kas ir nelielas (līdz 5 skolēniem) un ir mērķtiecīgi vadītas ar mācību satura apguvi saistītu tēmu padziļinātai izpētei, analīzei, iepazīšanai; pēc tematikas -


46

skolēnu vispārējo attīstības veicinošas un vienlaikus uz kompetenču apguvi fokusētas mācību nodarbības. Nodarbības individualizētam mācību atbalstam ir izglītības iestādes piedāvātas un skolēnu (skolēnu vecāku) brīvprātīgi izvēlētas, apjoma ziņā ne garākas par 40 minūtēm, nodarbības, kuras izglītības iestādes izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā netiek iekļautas obligāti apmeklējamo mācību stundu kopumā. Šīs nodarbības kā forma organizējamas skolotāja individuālā darba (konsultāciju) ar skolēniem laikā, nodrošinot skolotāja un skolēna sadarbošanās mācību procesā iegūto zināšanu nostiprināšanai, praktizēšanai, konkrētas mācību procesā apgūtas tēmas interesantai dziļākai izpētei, padarot skolēnu brīvo laiku jēgpilnu, nodrošinot individualizētu, tematiski virzītu turpinājumu tam, kas darīts mācību stundās.

- Praktiskās nodarbības, diskusiju klubi, tai skaitā nodarbību cikli veselīga dzīvesveida apguves jautājumos un pirmās palīdzības sniegšanas prasmju apguvē, mācību vizītes zinātnes parkos, uzņēmumos, laboratorijās, u.c. iestādēs Baltijas valstu ietvaros, kas vērstas prioritāri uz tehniskās jaunrades kompetenču attīstību, izglītības, zinātnes un kultūras pasākumu (piem., izstādes, teātra izrādes u.c.) apmeklējumi valsts ietvaros, ja tie tiek īstenoti atbilstoši izvēlētas pedagoģiskās metodes ietvaros.

- Individuālās pedagoga un pedagoga palīga konsultācijas mācību sasniegumu paaugstināšanai atbilstoši izglītojamo vajadzībām.

Kopumā jaunu mācību formu īstenošana paredzētas šādās prioritārajās jomās:- STEM, IKT, tehniskā jaunrade un citi pasākumi dabaszinātņu jomā, kas ietver

tehnisko jaunradi un vides izglītības jomā (50% apmērā no plānoto izglītības pasākumu kopuma);

- Valodu prasmju attīstības pasākumi ar mērķi attīstīt izglītojamo kompetences gan svešvalodu apguvē, gan nodrošinot interešu izglītības programmas valsts valodas apguvē cittautiešiem (20% apmērā no plānoto izglītības pasākumu kopuma);

- Radošās mākslas (mūzika, deja, kordziedāšana, māksla, radošās industrijas) un citi pasākumi izglītojamo radošuma attīstībai kultūrizglītības jomā (10% apmērā no plānoto izglītības pasākumu kopuma);

- Multidisciplināri pasākumi, kuros integrētas vairākas dažādas jomas (10% apmērā no plānoto izglītības pasākumu kopuma);

- Fiziskās attīstības un kustību pasākumi, kas vērstas uz izglītojamo spēju attīstību sporta jomā (10% apmērā no plānoto izglītības pasākumu kopuma).

4.atbalstāmā darbība “Atbalsts individuālās pieejas attīstībai ārpusstundu pasākumu veidā” – īstenos sadarbības partneri.

Atbalstāmās darbības mērķis ir nodrošināt izglītojamo kompetenču attīstību, izmantojot netradicionālas metodoloģiskās formas un vides iespējas ārpus formālās izglītības, tai skaitā inovatīvu interešu izglītības programmu īstenošanā, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo pedagoģiskā un pedagoģiskā atbalsta personāla pieejamību izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un mācību grūtībām.

14.tabula. Atbalstāmās darbības komponentes atbilstoši izglītojamo mērķa grupāmMērķa grupa Pedagoģiskā un atbalsta personāls

(pedagogs, psihologs, surdotulks, asistents, logopēds un pedagoga palīgs)

Mācību satura jaunu formu ieviešana

Izglītojamie ar speciālām vajadzībām

X X


47

Izglītojamie ar mācību grūtībām X XIzglītojamie ar vispārējām kompetencēm

X

Izglītojamie ar augstu sasniegumu potenciālu

X

Atbalstāmās darbības ietvaros tiks atbalstīta šādu aktivitāšu ieviešana: Pedagogu un pedagoģiskā atbalsta personāla nodrošināšana izglītojamiem ar

speciālām vajadzībām un izglītojamiem ar mācību grūtībām, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu interešu izglītības apguvē.

Jaunu neformālās izglītības mācību formu ieviešana izglītojamo kompetenču un spēju dažādošanai un attīstībai.

Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības iestādēs (piemēram, ar valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, u.c.) atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām pašvaldības identificē un iekļauj APP nepieciešamā pedagoģiskā personāla (pedagoga un pedagoga palīga) un pedagoģiskā atbalsta personāla (speciālā pedagoga, psihologa, surdotulka, asistenta, logopēda) nodrošināšanu neformālās izglītības procesa ietvaros vispārējās izglītības iestādē.

Lai nodrošinātu uz saturu balstītu un izglītojamo interesēm un vajadzībām atbilstošu neformālās izglītības piedāvājumu ārpus formālās mācību vides, sadarbības partneri APP identificē un iekļauj šādus pasākumus:

Tematiskas nometnes, festivāli, konkursi, izstādes, radošās darbnīcas, tehniskās dienas, radošās dienas;

Inovatīvas interešu izglītības programmas īstenošana pašvaldībā (papildus valsts, pašvaldības vai citu finanšu instrumentu ietvaros īstenotajām interešu izglītības programmām).Darbības ietvaros pašvaldības nodrošinās pašvaldībā jaunu inovatīvu pasākumu

īstenošanu, tai skaitā jaunu interešu izglītības programmas ieviešanu ar plānoto programmu uz diviem gadiem (1 + 1 gads, veicot sasniegto rādītāju izvērtēšanu pēc programmas pirmā gada ieviešanas). Par atbalstāmu darbību uzskatāma tādas interešu izglītības programmas ieviešana, kuras apguvē iesaistīti vismaz 8 izglītojamie un tās ieviešana notiek atbilstoši programmai ar klātienes nodarbību ne retāk kā reizi nedēļā mācību gada ietvaros.

Jaunradīto ārpusstundu pasākumu saturs un interešu izglītības programmas, kā arī to mācību materiālus plānots apkopot un integrēt 1.atbalstāmās darbības tiešsaistes resursā, nodrošinot to pieejamību visā Latvijā, kā arī pieredzes apmaiņai un labās prakses pārņemšanai projekta ietvaros.

Finansējuma saņēmējs nodrošinās STEM interešu izglītības programmām nepieciešamo mācību materiālu, tādu kā roboti, LEGO komplekti, vadi, lodāmuri, u.c. nepieciešamo materiālu, centralizētu iepirkumu, mācību materiāliem paredzot ne vairāk kā piecus procentus no kopējām attiecīgo interešu izglītības programmu īstenošanas izmaksām.

3. un 4.atbalstāmo darbību īstenos sadarbības partneri – pašvaldības, kas ir izstrādājušas APP, izmantojot jaunas metodoloģiskās formas, kā arī ir identificējušas izglītojamo vajadzības kompetenču attīstībai, tai skaitā interešu izglītības jomās, izstrādājušas satura ziņā pašvaldībā inovatīvas interešu izglītības programmas un nodrošinās to ieviešanu vispārējās izglītības iestādē vai tās partnerībā ar citām izglītības iestādēm, t.sk., interešu izglītības iestādēm, pašvaldībā pēc APP un interešu izglītības programmas saskaņošanas ar finansējuma saņēmēju un vienlaikus paredzēs nepieciešamā pedagoģiskā un pedagoģiskā atbalsta personāla nodrošinājumu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un mācību grūtībām.


48

Pasākumu īstenošanai sadarbības partneri piesaistīs konkrēto pasākumu ieviešanai nepieciešamos speciālistus, nepieciešamos pedagogus vai pedagoģisko atbalsta personālu un segs ar šo pasākumu/ programmu ieviešanu saistītās izmaksas. Sadarbības partneris būs atbildīgs par pasākumu īstenošanai piemērotas infrastruktūras, piem., telpas nometnes norisei, aprīkojums interešu izglītības programmas vai pasākumu novadīšanai, kā arī nepieciešamā transporta pakalpojuma iepirkšanu APP realizējamo aktivitāšu vajadzībām.

Plānojot ārpusklases pasākumus, uzmanība tiks pievērsta tiem izglītojamajiem, kuri līdz šim nav iesaistījušies nevienā interešu izglītības programmā, kā arī izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un mācību grūtībām, lai piedāvātu viņu interesēm atbilstošu jaunu programmu un veicinātu viņu kompetenču attīstību. Interešu izglītībā prioritāri plānots iesaistīt 1.-6.klašu skolēnus.

VISC un sadarbības partneru funkciju sadalījums un 8.3.2.2.pasākuma atbalstāmo darbību indikatīvā ieviešanas shēma uzskatāmi redzama 9.attēlā.

9.attēls. 8.3.2.2.pasākuma atbalstāmo darbību indikatīvā ieviešanas shēma

Lai īstenotu izglītības pasākumus izglītojamo spēju un kompetenču attīstošas izglītības pasākumus, piedāvājot daudzveidīgu izglītības pakalpojumu un nodrošinot šī pakalpojuma veikšanai nepieciešamos resursus, pašvaldības var iesaistīt:

1. augstākās izglītības iestāžu akadēmisko personālu (piemēram, tematiskajās nometnēs vai izglītojošos semināros/konferencēs/mācībās kādas/u kompetences/u padziļinātai apgūšanai, kā arī pasākumos, kas paredz uz izcilību vērstu izglītojamo sagatavošanu dalībai mācību olimpiādēm vietējā (skolas/novada/pilsētas) līmenī, dalībai dažādu nozaru organizētās sacensībās, konferencēs, konkursos un citos pasākumos),

2. biedrības un nodibinājumus, kā arī citas institūcijas, kuru darbība ir saistīta ar iekļaujošas izglītības un neformālās izglītības pasākumu īstenošanu (piemēram, tematiskajos festivālos, konkursos, izstāžu, radošo darbnīcu u.c. pasākumos, nodrošinot pēc iespējas lielāku izglītojamo līdzdalību un radošu un praktisku iesaisti),

3. interešu izglītības iestāžu pedagoģisko personālu, īstenojot interešu izglītības programmas.

Lai piesaistītu augstākās izglītības iestāžu personālu un biedrības un nodibinājumus, kā arī citas institūcijas, kuru darbība ir saistīta ar iekļaujošas izglītības un neformālās izglītības pasākumu īstenošanu, plānots ievērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās procedūras. Pašvaldību dibināto interešu izglītības centru personāls var tikt iekļauts uz papildvienošanās pamata, ņemot vērā, ka pašvaldības kā šo centru un vispārējās izglītības iestāžu dibinātāji ir


Finansējuma saņēmējs VISC

1.atbalstāmā darbība - nodrošina sadarbības partneru atbalstu APP izstrādes un ieviešanas atbalstu un izstrādāto resursu uzkrāšanu

2.atbalstāmā darbība - Finansējuma saņemējs nodrošina tiešsaites resursa pieejamību, profesionālās pirlveides kursu organizēšanu, nepieciešamo autorrisinājumu iegādi un aprobāciju; sadarbības partneris nodrošina mācību infrastruktūru skolas vidē

3.atbalstāmā darbība - nodrošina APP ieviešanu

4.atbalstāmā darbība - nodrošina APP ieviešanu

Sada

rbīb

as

part

neris

pa

šval

dība

49

plānoti kā projekta sadarbības partneri. Citu juridisko un fizisko personu dibinātie interešu izglītības centri var tikt iesaistīti uz Publisko iepirkumu likuma pamata.

10. attēls: Indikatīvais 8.3.2.2.pasākuma ietvaros veicamo darbību finansējuma sadalījums starp iesaistītajām pusēm

2% 1%7%

54%

36%

Administratīvās izmaksas, īsteno VISC

APP plānu izstrāde, ieviešana, uzraudzība, īsteno VISC

Profesionālā pilnveide, īsteno VISC

Individuālā pieeja mācību satura pieejamībai, īsteno pašvaldības

Individuālā pieeja ār-pusstundas pasākumos, īsteno pašvaldības

Ņemot vērā augstāk minēto darbību aprakstu, 10% ietilpst 1. un 2.darbība, 90% ietilpst 3. un 4.darbība. Plānots, ka pašvaldības, iesniedzot APP sniegs priekšlikumus par finansējuma sadalījumu starp plānotajām darbībām, ņemot vērā katrā pašvaldībā esošo izglītojamo vajadzības un pašvaldības ietvaros jau sniegto atbalstu, kā arī ievērojot darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība” noteiktos mērķus, vienlaikus nodrošinot, ka prioritāri projektā tiks iesaistītas vispārējās izglītības iestādes, kurās ir izglītojamie ar speciālām vajadzībām un mācību grūtībām, nodrošinot šo izglītojamo iesaisti visos pašvaldībā plānotajos pasākumos izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai.

Īstenojot 8.3.2.2.pasākumu, līdz 2023.gada 31.decembrim plānots sasniegt šādus rādītājus:

1.rezultāta rādītājs – vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai - 272;

2.iznākuma rādītājs - vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas Eiropas Sociālā fonda atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai individuālo kompetenču attīstībai -272;

3. finanšu rādītājs- līdz 2018.gada 31.decembrim sertificēti izdevumi 3 513 796 euro apmērā.

Papildus 8.3.2.2.pasākuma ietvaros tiks uzkrāti dati par šādiem specifiskajiem izvērtēšanas rādītajiem:

1. kopējais ESF pasākumos iesaistīto izglītojamo skaits;2. kopējais ESF pasākumos iesaistīto pedagogu skaits.

8.3.2.2.pasākuma atbalstāmo darbību indikatīvie sasniedzamie rādītāji apkopoti 9.tabulā.

15.tabula. 8.3.2.2.pasākuma atbalstāmo darbību indikatīvie iznākuma rādītājiAtbalstā Plānotās darbības Mērķgrupa/ indikatīvie iznākuma rādītāji


50

mās darbības

Nr.1. Izglītojamo individuālo kompetenču

attīstības atbalsta pasākumu sistēmas izveide

Mērķa grupa: pašvaldību izglītības darbinieki, vispārizglītojošo skolu pedagogi

1.1. mācību organizēšana par Izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu plānu izstrādi;

1.1. organizēti 5 mācību kursi divās kārtās, kurās projekta laikā piedalījušies 119 pašvaldību pārstāvji.

1.2. Izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu plānu izvērtēšana, apstiprināšana un ieviešanas uzraudzība;

1.2. Izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu plānus izstrādājušas 119 pašvaldības vai to apvienības,

1.3. projekta pedagoģisko materiālu (programmu, mācību materiālu, u.c.) uzkrāšana brīvpieejas tiešsaistes resursā.

1.3. projekta laikā nodrošināta viena tiešsaistes resursa darbība un atjaunošana.

2. „Pedagogu un pedagoģiskā atbalsta personāla profesionālās kompetences pilnveide darbam ar izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā mācīšanās traucējumiem, mācību grūtībām, efektīvu rīku pielietošanai izglītojamajiem kompetenču attīstīšanai, interešu izglītības īstenošanai, pedagogiem nepieciešamajām mūžizglītības kompetencēm”

2.1. vispārējās profesionālās pilnveides mācību programmas 36 stundu apjomā ieviešana skolas vidē;

2.2. speciālās profesionālās pilnveides mācības (DIBELS Next, LMST-II, WISC-IV);

2.3. autorrisinājumu (metodiku) pārnese vispārējās izglītības iestādēs un ar to saistītā profesionālā pilnveide.

Mērķa grupa: vispārizglītojošo skolu pedagogi, pirmsskolas pedagogi, interešu izglītības pedagogi, pedagoģiskā atbalsta personāls 2.1. Dalībai vispārējās profesionālās pilnveides mācībās atbalstu saņēmuši 4000 pedagogu.2.2. Dalībai speciālās profesionālās pilnveides mācībās atbalstu saņēmuši 1208 pedagogu un pedagoģiskā atbalsta personāla (vismaz 816 unikālās vienības).2.3. Autorrisinājumu (metodiku) ieviešanai vispārējās izglītības iestādēs profesionālās pilnveides ietvaros atbalstu saņēmuši vismaz 272 konsultanti (pedagogi vai pedagoģiskā atbalsta personāls) un 1200 pedagogi.

3.“Atbalsts individuālās pieejas attīstībai mācību satura daudzveidīgai apguvei”

3.1. individuālās pieejas attīstība izglītojamo kompetenču attīstībai formālās izglītības vidē.

Mērķa grupa: izglītojamie

3.1. 38 000 izglītojamie

4. “Atbalsts individuālās pieejas attīstībai ārpusstundu pasākumu veidā”

4.1. individuālās pieejas attīstība neformālās izglītības un interešu izglītības pasākumos

Mērķa grupa: izglītojamie

5.1. 26 000 izglītojamie

Norādīts unikālais dalībnieku skaits, ņemot vērā, ka informācija par izglītojamajiem tiks uzkrāta datu krātuvē, kas būs saistīta ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, savukārt informācija par pedagogiem – talakizglitiba.visc.gov.lv.

8.3.2.2.pasākuma iznākuma un rezultāta rādītājs vispārējās izglītības iestādē tiks uzskatīts par sasniegtu, ja tās ietvaros tiek īstenots APP, paredzot kompleksus pasākumus izglītojamajiem ar mācīšanās grūtībām (prioritāri 1.-4.klasē), pieejamības pasākumus izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām, tai skaitā mācīšanās traucējumiem, kā arī daudzveidīgus pasākumus


51

izglītojamo (t.sk. ar augstu sasniegumu potenciālu) kompetenču attīstībai, t.sk. ārpus mācību stundām atbilstoši izglītojamo vajadzībām.

2.2.Projekta vadības un īstenošanas personālsPlānojot projekta vadības un īstenošanas personālu, ir ņemtas vērā VISC noteiktās

funkcijas:1.VISC noteiktā funkcija „koordinēt atbalsta sistēmas darbību, lai nodrošinātu

izglītības ieguvi izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām” 8.3.2.2.pasākuma ietvaros nodrošinās plānoto kompleksu atbalsta pasākumu īstenošanu, veicinot iekļaujošo izglītību;

2.VISC noteiktā funkcija „koordinēt interešu izglītības sistēmas darbību un īstenot atbalsta pasākumus izglītojamo personības attīstībai, spēju un talantu pilnveidei” 8.3.2.2.pasākumā tiks īstenota, paredzot izglītojamo spēju attīstību skolas līmenī, nodrošinot vispārējās izglītības iestāžu un pašvaldību olimpiādes un konkursus, kā arī piedāvājot daudzveidīgu neformālās izglītības pasākumu īstenošanu;

3.VISC noteiktā funkcija „koordinēt un īstenot pedagogu profesionālo pilnveidi” 8.3.2.2.pasākumā tiks īstenota, paredzot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi darbam ar dažādiem izglītojamajiem viņu spēju un kompetenču attīstībai.

Plānots, ka projekta vadības personālu veidos projekta vadītājs, grāmatvedis – finansists (divas likmes – projekta ieviešanas vajadzībām finansējuma saņēmēja darbību ietvaros un projekta ieviešanas vajadzībām pašvaldību finansēšanas ietvaros), projekta speciālists administratīvos jautājumos, iepirkumu speciālists, datu speciālists.

16.tabula. 8.3.2.2.ieviešanā iesaistītā Finansējuma saņēmēja personāla plānojums pa darba slodzēm

Projekta vadības personāls Projekta īstenošanas personāls

Amats Slodze Amats Slodze

Projekta vadītājs 1 slodze visā projekta ieviešanas laikā

Eksperti APP jautājumos

2 slodzes visā projekta ieviešanas laikā

Finansists - galvenais grāmatvedis

1 slodze visā projekta ieviešanas laikā

Tiešsaistes resursa koordinators


Finansists 1 slodze visā projekta ieviešanas laikā

Speciālists mācību organizēšanas

jautājumos


Projekta speciālists 1 slodze visā projekta ieviešanas laikā

Speciālisti speciālās izglītības

satura, metodoloģijas un testēšanas jomās

2 slodzes visā projekta ieviešanas laikā

Iepirkumu speciālists 0,75 slodzes visā projekta ieviešanas

laikā

Lektori un eksperti 12 nepilna darba slodzes vai iepirkums

Datu speciālists 1 slodze visā projekta ieviešanas laikā

17.tabula. 8.3.2.2.pasākuma personāla iesaiste atbalstāmo darbību ieviešanā pēc darbu satura

Funkcionālā grupa Amati Atbalstāmās darbības

Administratīvā vadība Projekta vadītājs 1., 2., 3., 4.


52

Projekta speciālists Projekta administratīvās vadības ietvaros nepieciešams nodrošināt pasākuma ieviešanu atbilstoši apstiprinātajam projektam, nodrošināt 119 sadarbības partnerību līgumu noslēgšanu un atbalstu administratīvajā ieviešanā, projekta progresa pārskatu sagatavošu un iesniegšanu, darba un saistību līgumu slēgšanu un darbu pieņemšanu, projekta ieviešamo aktivitāšu satura, kvalitātes un rādītāju sasniegšanas uzraudzību

Finanšu vadība Finansists – galvenais grāmatvedis

Finansists

1., 2., 3., 4.

Projekta finanšu vadības ietvaros tiek nodrošināts:

(1) Finanšu plānošana, grāmatvedības uzskaite, konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošana, pašvaldību finansējumu apmēru aprēķini(2) Sadarbības partneru finanšu dokumentācijas analīze un attiecināmo izmaksu aprēķini, metodoloģiskais atbalsts 119 sadarbības partneriem grāmatvedības jautājumos, finanšu dokumentācijas pārbaudes projekta īstenošanas vietās

Juridiskais atbalsts Iepirkumu speciālists 1., 2., 3., 4.

Iepirkumu speciālists nodrošina Finansējuma saņēmēja iepirkumu procedūru dokumentācijas sagatavošanu, iepirkumu procedūru organizēšanu, sniedz metodoloģisko atbalstu 119 sadarbības partneriem iepirkumu veikšanas procesā

IKT atbalsts Datu speciālists, tiešsaistes resursu koordinators

1., 2.

IKT atbalsta ietvaros tiks nodrošināta pasākumā paredzēto resursu satura, lietotāju, reģistrācijas un datu ievade un uzraudzība, lietotāju reģistrācija un metodoloģiskais atbalsts rīku lietošanā, jaunradīto materiālu digitālā pārnese un savietošana ar lietošanas tiesībām

Pedagoģiskā ekspertīze Eksperti APP jautājumos, speciālists speciālās izglītības

1., 2.


53

satura, metodoloģijas un testēšanas jomās, lektori un eksperti, speciālists mācību organizēšanas jautājumos

Pedagoģiskās ekspertīzes ietvaros plānots nodrošināt ekspertu darbību ar individuālās pedagoģiskās pieejas attīstību vispārējās izglītības iestādēs, ārvalstu autorrisinājumu adaptāciju Latvijas vispārējās izglītības iestādēs, nepieciešamo profesionālās pilnveides mācību organizēšanu un satura izstrādi, kā arī mācību vadību

Projekta vadības personāls.Projekta vadītājs nodrošinās projekta vadību, projekta atbalstāmo darbību ieviešanas

koordinēšanu un uzraudzību, projekta pārstāvēšanu iestādēs un institūcijās, projektā plānoto rezultātu sasniegšanu saskaņā ar atbalstāmo darbību ieviešanas un finanšu plāniem un vienošanos par projekta īstenošanu.

Finansists (galvenais grāmatvedis) būs atbildīgs par projekta grāmatvedības uzskaiti, darījumu veikšanu un sertificēšanu atbilstoši normatīvajiem dokumentiem un noslēgtajiem līgumiem, finanšu atskaišu sagatavošanu, finanšu plānošanu un pašvaldību finansējuma aprēķinu kārtības izstrādi.

Finansists darbā ar sadarbības partneriem nodrošinās pašvaldību iesniegto grāmatvedības dokumentu pārbaudi konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai, ikdienas atbalstu sadarbības partneru grāmatvedībai, t.sk., sniedzot metodoloģisko atbalstu, veicot finanšu dokumentācijas pārbaudi projekta īstenošanas vietās. Kopumā plānots, ka finansists nodrošinās 119 sadarbības partneru finanšu dokumentācijas pārbaudi.

Projekta speciālists administratīvos jautājumos būs atbildīgs par sadarbības partneru satura dokumentācijas izvērtēšanu un apkopošanu, progresa dokumentācijas izvērtēšanu.

Iepirkumu speciālista galvenie pienākumi būs iepirkumu dokumentācijas sagatavošana un publicēšana, iepirkumu nolikumu un tehnisko specifikāciju izstrāde, pretendentu pieteikumu apstrāde, iepirkumu rezultātu izvērtēšana, sazināšanās ar iepirkumu pretendentiem, iepirkumu komisijas darba koordinēšana.

Datu speciālista pienākumus veidos projekta mērķa grupas (izglītojamo) unikālo datu ievade un uzskaite, rezultatīvo rādītāju sistematizācija pa atbalstāmajām darbībām un vispārizglītojošo skolu uzskaite, lietotāju atbalsta vadība.

Projekta īstenošanas personāls:-1.atbalstāmās darbības ietvaros - eksperti, kuri nodrošinās projektā plānoto atbalstāmo

darbību īstenošanas atbalstu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanas monitoringu – eksperts metodoloģijas jautājumos un eksperts izglītības satura jautājumos. Eksperti veiks sadarbības partneru iesniegto APP izvērtēšanu un nepieciešamo rekomendāciju izstrādi, atbalstu pasākumu ieviešanas gaitā un pasākumu ieviešanas uzraudzību. Eksperti tiks nodarbināti uz nepilnu darba slodzi.Eksperts metodoloģijas jautājumos izvērtēs sadarbības partneru iesniegto APP

paredzēto pasākumu metodoloģisko formu, sniedzot rekomendācijas un priekšlikumus sadarbības partneru pasākumu ieviešanai, veiks pasākumu rezultātu novērtējumu, izvērtēs sadarbības partneru plānoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību ilgtspējīgas uz individuālo pieeju veidotas izglītības piedāvājuma interesēm.

Eksperts izglītības satura jautājumos nodrošina sadarbības partneru iesniegto APP paredzēto pasākumu inovācijas izvērtējumu, informācijas apriti starp sadarbības partneriem


54

par īstenoto pasākumu saturu un rezultātiem, sniedzot atbalstu efektīvāko rīku pārnesei visiem sadarbības partneriem.

-2.atbalstāmās darbības ietvaros –tiešsaistes resursa talakizglitiba.visc.gov.lv koordinators, speciālists profesionālās kompetences pilnveides organizēšanas jautājumos, speciālisti izglītības satura, metodoloģijas un testēšanas jomās, kā arī nepieciešami konsultanti un lektoriSpeciālisti tiks nodarbināti uz pilnu darba slodzi, lektori – uz noteiktu darba stundu

apjomu atbilstoši profesionālās pilnveides mācību pieprasījumam. Tiešsaites resursa koordinators būs tieši atbildīgs par tiešsaistes resursa uzturēšanu un

tehnoloģisko darbību, tai skaitā dalībnieku reģistrēšanu, grupu komplektēšanu, mācību satura materiālu izvietošanu tiešsaitē, kā arī mācību satura atzīšanas rīku uzturēšanu un pieejamību lektoru vajadzībām.

Speciālists profesionālās kompetences pilnveides organizēšanas jautājumos būs atbildīgs par lektoru piesaisti profesionālās pilnveides mācību pasākumiem, mācību organizēšanu, materiālu pieejamības nodrošināšanu, kā arī tehnisko atbalstu lektoriem.

Speciālisti izglītības satura, metodoloģijas un testēšanas jomās (2 slodzes) būs atbildīgi par jaunu autorrisinājumu izvērtēšanu, adaptāciju Latvijas vispārizglītojošo sākumskolu vajadzībām, kā arī līgumu slēgšanu ar vispārizglītojošām skolām par individuālu pieeju īstenošanu darbā ar skolēniem, kuriem ir diagnosticēti mācīšanas traucējumi.

Lektori (nodarbināti uz nepilnu slodzi) būs atbildīgi par mācību pasākumu ieviešanu atbilstoši izstrādātajām mācību programmām un mācību dalībnieku uzskaiti.

Projekta sadarbības partneri atbalstāmo darbību ieviešanai piesaistīs pedagogus un atbalsta personālu (plānots, ka vidēji visā pasākuma ieviešanas laikā partneri kopā piesaistīs 4000 pedagogu un speciālistu).

Projekta īstenošanas uzraudzībai tiks veidota uzraudzības padome, kurā plānots uzaicināt pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un sociālajiem partneriem.

Projekta īstenošanai VISC paredz jaunu darba vietu radīšanu. Jaunu darba vietu izveide plānota tikai uz 8.3.2.2.pasākuma īstenošanas laiku. Šo izmaksu izmantošanā tiks ievērots nosacījums, ka tās neradīs papildus finansiālo slogu valsts budžetam pēc projekta īstenošanas beigām.

2.3.Projekta īstenošana un indikatīvais laika grafiks8.3.2.2.pasākumu plānots īstenot vienā atlases kārtā indikatīvi no 2016.gada ceturtā

ceturkšņa līdz 2020.gada beigām, nosakot sadarbības partneru atlasi divās kārtās par periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.decembrim un 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

18.tabula 8.3.2.2.pasākuma ietvaros īstenojamās atbalstāmās darbības

8.3.2.2.pasākuma ietvaros īstenojamās atbalstāmās darbības

2016 2017 2018 2019 2020

Izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu sistēmas izveide

Pedagogu un pedagoģiskā atbalsta personāla profesionālās kompetences pilnveide darbam ar


55

izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā mācīšanās traucējumiem, mācību grūtībām, efektīvu rīku pielietošanai izglītojamajiem kompetenču attīstīšanai, interešu izglītības īstenošanai, pedagogiem nepieciešamajām mūžizglītības kompetencēm

Atbalsts individuālās pieejas attīstībai mācību satura daudzveidīgai apguvei

Atbalsts individuālās pieejas attīstībai ārpusstundu pasākumu veidā

8.3.2.2.pasākuma īstenošana ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā nodrošinās ilgtspējīga valsts kopējo pasākumu kopuma veidošanu izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, kurā katras pašvaldības vajadzības šajā jomā tiek integrētas atbilstoši IAP mērķiem un rīcības virzieniem vienlaikus nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu tām atbalstāmajām darbībām, kuras ieviešamas centralizēti visā valstī - pedagogu profesionālai pilnveidei un jaunu risinājumu ieviešanas atbalstam vispārizglītojošās izglītības iestādēs. 8.3.2.2.pasākuma īstenošana ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā sniegs iespēju sistēmiskā veidā īstenot atbalsta pasākumus izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, kā arī uzraudzīt veikto pasākumu kvalitāti. Papildus priekšrocība ierobežotai projektu iesniegumu atlasei ir administratīvā projekta vadības sloga mazināšana pašvaldībām, tām deleģējot atbalsta pasākumu īstenošanu.

Ierobežotas projektu iesniegumu atlases priekšrocības:- VISC funkciju un pašvaldību funkciju izglītībā savstarpējas mijiedarbības

nodrošināšana;- vienotas pieejas nodrošināšana un sistemātisku pasākumu kopuma īstenošana;- elastība īstenošanā, veidojot partneru apvienības, īstenojot papildu pasākumus

pašvaldībās, pārņemot labākās prakses piemērus, elastība finansējuma plūsmas nodrošināšanā atbilstoši pašvaldību vajadzībām;

- administratīvā sloga mazināšana un administratīvo izmaksu ietaupījums (ja VISC projektā nepieciešams 1 projekta vadītājs un 2 finanšu speciālisti uz pilnu slodzi, tad 272 projektiem nepieciešami 272 projektu vadītāji un 272 grāmatveži uz piemēram, 81,6 pilnu slodzi (272 vispārējās izglītības iestādes x 0,3 slodzes));

- iespēja veikt centralizētus iepirkumus, radot iespēju ietaupīt izmaksas;- nodrošināta īstenoto pasākumu kvalitātes kontrole;- nodrošināts viens datu turētājs ātrākai datu pieejamībai un salīdzināmu datu iegūšanai

izglītības sistēmas uzlabošanas vajadzībām;- vienas pieturas aģentūras princips – tiek nodrošināta informācijas pieejamība

vienuviet;- iespēja piesaistīt projekta īstenošanā lielāku skaitu pašvaldību nekā atklātā atlasē un

nodrošināt vienmērīgu teritoriālo pārklājumu.Ierobežotas projektu iesniegumu atlases iespējamie trūkumi:- vietējo pašvaldību specifisko vajadzību neievērošanas risks;- pakalpojuma sniedzējiem mazākas iespējas piedalīties projektā iepirkuma rezultātā,

ņemot vērā, ka plānots īstenot centralizētus iepirkumus.

Atklātas projektu iesniegumu atlases priekšrocības:


56

- elastīgāks īstenošanas termiņš neatkarīgi no centralizētajiem iepirkumiem;- iespējas piedāvāt lielāku atbalsta dažādību;- inovatīvu ideju attīstība vietējā (izglītības iestādes) mērogā atsevišķu darbību

veikšanai (neformālās izglītības pasākumu īstenošanā vai izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācijai vispārējā izglītībā).

Atklātas projektu iesniegumu atlases iespējamie trūkumi:- netiek nodrošināta sistemātiska un vienota pieeja līdzīgu problēmu risināšanā;- iespējams kvalificētu speciālistu trūkums, lai izvērtētu izglītojamo vajadzības un

nodrošinātu atbilstošu atbalstu;- administratīvo resursu izlietojums, pašvaldībai gatavojot projekta pieteikumu un

piedaloties atklātajā atlasē.

Ņemot vērā doto izvērtējumu, ES fondu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda pieredzi, kā arī IAP mērķus, 8.3.2.2.pasākuma īstenošana ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā ir efektīvākais 8.3.2.2.pasākuma īstenošanas veids, veicinot izglītības sistēmas uzlabošanu, aptverot lielāku mērķgrupu visos Latvijas reģionos un nodrošinot veikto ieguldījumu ilgtspēju.

2.4.Projekta rezultātu ilgtspējaPēc projekta beigām VISC speciālisti valsts finansējuma ietvaros turpinās koordinēt

pasākumus, kas vērsti uz izglītojamo individuālo kompetenču attīstību gan vispārizglītojošās, gan speciālās izglītības jomās.

Pašvaldības ir atbildīgas par to izstrādāto mācību programmu, metodoloģiju, u.c. materiālu uzturēšanu savās vispārējās izglītības iestādēs. Vienlaikus finansējuma saņēmējs būs atbildīgs par 8.3.2.2.pasākuma ietvaros izstrādāto materiālu un īstenoto programmu publisku pieejamību. Projektā izstrādātie materiāli būs publicēti VISC mājas lapā, tādējādi nodrošinot piekļuvi visiem interesentiem gan projekta darbības laikā, gan pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

Projektā izstrādātie un aprobētie materiāli pedagogiem izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem integrācijai vispārējās izglītības sistēmā būs pieejami visām izglītības iestādēm.

2.5. 8.3.2.2.pasākuma atbalsta koordinācija ar citiem finanšu instrumentiem un atbalsta programmām

8.3.2.2.pasākuma ietvaros īstenotās darbības papildinās vairākus citus darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” specifiskos atbalsta mērķus un to pasākumus, sniedzot ieguldījumu 8.prioritārā virziena „Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.3. investīciju prioritātē „Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības”:

- 8.3.2.1.pasākuma (īstenotājs – VISC) 3.atbalstāmās darbības “Metodiskais atbalsts pedagogiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem” ietvaros tiks sagatavoti 400 pedagogi, kas multiplicēs iegūtās zināšanas darbam ar izglītojamiem ar augstu sasniegumu potenciālu un to agrīnai identifikācijai. Vienlaikus 8.3.2.1.pasākuma ietvaros izstrādātā metodika pedagogiem izglītojamo ar augstu sasniegumu potenciālu atpazīšanai un izkopšanai būs pieejama 8.3.2.2.pasākuma ietvaros izveidotajā datu krātuvē.

- 8.3.1.SAM (īstenotājs – VISC) ietvaros notiks kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Jaunais saturs un mācību metodes, kas tiks izstrādātas 8.3.1.SAM ietvaros,


57

būs sinerģijā ar 8.3.2.1.pasākumā veidoto metodisko materiālu pedagogiem darbam izglītojamo kompetenču attīstībai un pedagogu profesionālās pilnveides programmu saturu. Iekļaujošās izglītības attīstībai 8.3.2.2.pasākuma īstenošanā tiks ņemti vērā kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura aprobācijas rezultāti, tai skaitā pielāgotie un izveidotie mācību un metodiskie līdzekļi (arī digitālā formā), kā arī diagnostikas instrumenti, tādi kā DIBELS 4.-6.klasei un datorprogramma „text-to-speech”, kas 8.3.1.1.pasākumā plānoti, lai atvieglotu mācību satura apguvi izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (t.sk. disleksiju).

- 8.3.5.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” (īstenotājs – Valsts izglītības attīstības aģentūra) ietvaros atbalsts paredzēts karjeras vadības prasmju attīstīšanai caur karjeras izglītību mācību procesā, karjeras informācijas pieejamības nodrošināšanu un karjeras konsultācijām, 8.3.2.2.pasākuma ietvaros – praktiskai individuālo kompetenču un spēju attīstībai gan mācību procesā, gan ārpus formālās izglītības pasākumos, tādējādi abi atbalsta pasākumi viens otru papildinās.

- 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” (turpmāk – 8.3.4.SAM) (īstenotājs – Izglītības kvalitātes valsts dienests) ietvaros atbalsts plānots priekšlaicīgas mācību pamešanas (turpmāk – PMP) riska grupas jauniešiem atbilstoši noteiktām PMP riska grupas pazīmēm ar mērķi mazināt PMP risku. 8.3.2.2.pasākuma mērķis ir paaugstināt izglītojamo sniegumu valstī. 8.3.2.2.pasākuma ietvaros atbalsts plānots: (1) izglītojamo spēju un kompetenču attīstībai vispārējās izglītības iestādēs, attīstot augstu sasniegumu potenciālu un piedāvājot atbilstošu interešu izglītību, tai skaitā nodrošinot neformālās izglītības pasākumu pieejamību arī PMP riska grupas jauniešiem; (2) izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācijai vispārējās izglītības iestādēs, tai skaitā sniedzot atbalstu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, kā arī prioritāri 1.-4.klašu izglītojamajiem ar mācību grūtībām. 8.3.4.SAM ietvaros atbalsts izglītojamajiem ar mācību grūtībām ir jauniešiem no 5.-12.klasei. 8.3.2.2.pasākuma mērķa grupa ir izglītojamie no 1.-12.klasei, prioritāri atbalstu paredzot 1.-9.klašu izglītojamajiem, interešu izglītībā – 1.-6.klašu izglītojamajiem. 8.3.4.SAM atbalstam ir sociāls raksturs – tiek mazināti PMP riski, 8.3.2.2.pasākuma atbalstam ir pedagoģisks raksturs – sniedzot nepieciešamo pedagoģisko atbalstu un nepieciešamības gadījumā nodrošinot atbalsta personālu, tiek veicināta izglītojamo snieguma paaugstināšanās. Ņemot vērā minēto, 8.3.4.SAM un 8.3.2.2.pasākums ir savstarpēji papildinoši.

Papildus 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” (turpmāk – 8.1.2.SAM) (īstenotājs – pašvaldības) ietvaros plānots sniegt atbalstu ergonomiskas mācību vides izveidei, dabaszinātņu kabinetu izveidei 7.-9.klasei, inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura ieviešanai. Minētās darbības papildinās 8.3.2.2.pasākuma ietvaros plānoto satura ziņā daudzveidīga izglītības pakalpojuma nodrošinājumu. Vienlaikus plānotais finansējums 8.1.2.SAM ietvaros paredzēts obligātā satura apguvei, tādēļ ārpus formālās izglītības pasākumu, tai skaitā interešu izglītības nodrošināšanai STEM (arī tehniskās jaunrades) jomā 8.3.2.2.pasākuma ietvaros nepieciešama papildu mācību līdzekļu iegāde, kuru izmaksas plānotas ne vairāk kā 5% apmērā no kopējām attiecīgo interešu izglītības programmu īstenošanas izmaksām.

Iekļaujošās izglītības aspekts ietverts teju visos ar vispārējo izglītību saistītajos ES fondu specifiskajos atbalsta mērķos: izglītības satura izveide, aprobācija un ieviešana; mācību līdzekļi, metodika; pedagogu profesionālā pilnveide (8.3.1. SAM); atbalsts izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidei (8.1.2. SAM); atbalsts karjeras izglītības pieejamībai (8.3.5. SAM); atbalsts priekšlaicīgas mācību pamešanas riska mazināšanai (8.3.4. SAM). Savukārt 8.3.2. SAM vērsts uz individualizētas pieejas izveides un īstenošanas mehānismu, paredzot, ka bērni ar speciālām vajadzībām var tikt iekļauti gan talantīgo bērnu grupā, gan to skaitā, kuriem nodrošināts neformālās izglītības pasākumu klāsts.


58

Lai nodrošinātu atbalsta koordināciju ar citām atbalsta programmām, finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas nodrošināšanai slēgs starpresoru vienošanos ar Valsts izglītības attīstības aģentūru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu par informācijas un datu apmaiņu un par aktivitāšu saskaņotu un papildinošu īstenošanu, paredzot kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa par projektu mērķa grupām un projektos sniegtajiem atbalsta pasākumiem mērķa grupas izglītojamiem un pedagogiem.

3. 8.3.2.2.pasākuma sākotnējās ietekmes novērtējums

3.1. Ietekme uz makroekonomisko vidi Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības makroekonomisko vidi tieši

neietekmē. Atbalstāmās darbības vērstas uz atbalsta sniegšanu izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, tādēļ pozitīva ietekme varētu būt nākotnē, kad izglītojamie iesaistīsies darba tirgū.

3.2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidiPasākuma īstenošana netiešā veidā pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo

cilvēkresursu kvalitāte ir viens no uzņēmējdarbības attīstību ietekmējošiem faktoriem. Sadarbībā ar uzņēmējiem jāveicina izglītojamo izpratne par to, ka zinātne un uzņēmējdarbība ir saistītas jomas, ka, tās sekmīgi apvienojot, var gūt panākumus mūsdienu strauji mainīgajā ekonomiskajā situācijā, radot inovatīvus produktus un tehnoloģijas. Daļa no izglītojamiem nākotnē varētu sekmīgi iesaistīties uzņēmējdarbībā, līdz ar to tiks veicināta radošu uzņēmēju iesaistīšanās valsts ekonomikas attīstībā.

3.3. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām Sabiedrības grupām un institūcijām 8.3.2.2.pasākuma ietvaros plānotais tiesiskais

regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

3.4. Sociālā ietekme 8.3.2.2.pasākuma īstenošana netiešā veidā pozitīvi ietekmēs sociālo vidi. Ikvienam skolēnam ir potenciāls, lai gūtu panākumus mācībās un dzīvē. Taču ne

visiem skolēniem ir iespējas savu potenciālu attīstīt un pilnveidot, it īpaši, ja izglītojamie ir no maznodrošinātām un sociālā riska ģimenēm, kā arī izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Nodrošinot vienlīdzīgas iespējas kompetenču attīstībai, ikvienam izglītojamam būs iespējas veidot sev kvalitatīvu nākotni.

3.5. Ietekme uz vidi 8.3.2.2.pasākumam nav tiešas ietekmes uz horizontālo principu “Ilgtspējīga attīstība”.

Izglītojamo dalībai vides interešu izglītības darbībā un padziļinātai atsevišķu multidisciplināro interešu izglītības programmu apgūšanai varētu būt netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Ilgtspējīga attīstība”, jo tiks veicināta izpratne par vides piesārņojuma samazināšanu un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dabas un energoresursu racionālu izmantošanu, draudu novēršanu iedzīvotāju veselībai, vides piesārņojuma kontroli un uzraudzību, vides apziņas paaugstināšanu, veidojot videi draudzīgu rīcību ikdienā.

3.6. Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem8.3.2.2.pasākumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.


59

3.7. Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

8.3.2.2.pasākuma īstenošana neietekmēs spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskās saistības.

3.8. Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem8.3.2.2.pasākuma īstenošana neietekmēs esošo institūciju funkcijas un cilvēkresursus,

kā arī nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās institūcijas.

3.9. Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās

8.3.2.2.pasākumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām. Tiks nodrošināta datu iegūšana, apstrāde un apkopošana atbilstoši noteiktajām prasībām par projektā īstenotajām atbalstāmajām darbībām un tajās iesaistītajām mērķgrupām. Papildu finansējuma nepieciešamība šo darbību veikšanai projekta ietvaros nav konstatēta.

3.10. Ietekme uz veselību Ņemot vērā, ka vismaz 10% no kopējiem neformālās izglītības pasākumiem ir

īstenojami sporta jomā un interešu izglītības pasākumos plānots prioritāri iesaistīt 1.-6.klašu izglītojamos, plānota pozitīva ietekme uz veselību, veicinot izglītojamo vispārēju veselības saglabāšanu un uzlabošanos. Piedāvājot neformālās izglītības pasākumos jaunas iesaistes formas un interešu izglītības programmas, tai skaitā sportā, tiks veicināta to bērnu un jauniešu iesaiste sportā, kas parasti ir mazkustīgi un nav motivēti piedalīties obligātajās sporta nodarbībās.

4. 8.3.2.2.pasākuma atbilstība valsts atbalsta definīcijai un paredzamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

8.3.2.2.pasākumam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, un tā ietvaros nav plānots sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem.

5. 8.3.2.2.pasākuma ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu noteikšana iekļaušanai MK noteikumos par SAM īstenošanu

Saskaņā ar SIA „Ernst & Young” veikto pētījumu par datu pieejamību22, daļa statistiskās informācija, kas ir nepieciešama pasākuma novērtēšanai, jau pašreiz tiek apkopota. Statistikas datus par pedagogu skaitu, kas 2007.-2013.gada plānošanas periodā piedalījušies profesionālās pilnveides pasākumos, datus par izglītojamo skaitu, kas piedalās interešu izglītības pasākumos uzkrāj IZM.

Dati par pedagogu skaitu, kas 2007.-2013.gada plānošanas periodā piedalījušies profesionālās pilnveides pasākumos atrodas VISC īstenoto projektu ietvaros izveidotajā e-mācību vidē: http://talakizglitiba.visc.gov.lv/, kura ir sasaistē ar Valsts izglītības informācijas sistēmu.

22http://www.esfondi.lv/upload/Petijumi_un_izvertejumi/apraksti/Petijuma_izvertesanas_zinojums_31012014.pdf (314.., 316. lp)


http://talakizglitiba.visc.gov.lv/

http://www.esfondi.lv/upload/Petijumi_un_izvertejumi/apraksti/Petijuma_izvertesanas_zinojums_31012014.pdf

60

6. 8.3.2.2.pasākuma stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu finansēšanas iespējas

Saskaņā ar Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” minēto, pasākuma ietvaros koordinācija ar ESSBJR nav paredzēta.

7. Citu valstu salīdzināmā pieredze

Sākotnējā novērtējuma izstrādes laikā tika izmantota informācija par dažādu valstu pieredzi noteiktās pasākuma komponentēs – neformālajā izglītībā (pamatā Somijas pieredze), inovāciju ieviešana vispārējās izglītības iestādēs izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (Lielbritānija). Tomēr kopumā pasākums paredz unikālu darbību kopumu, kurš ir pielāgots Latvijas izglītības sistēmai un vajadzībām, līdz ar to tā unikālās vajadzības ir neiespējami salīdzināt ar citu valstu vajadzībām un risinājumiem, jo faktiski tiek interpretētas dažādu izglītības sistēmu esošās situācijas. Tādējādi sākotnējā novērtējumā iekļauta tikai specifiski salīdzināmi dati korelācijā ar ārvalstu pieredzi.


biežāk lietotie saīsinājumi documents/izm_sn_8322... · web view353 5537 avots: izm dati, 2016...

Documents