Šī gada 4.maijā Beverīnas novadā tiks svinēti Baltā galdauta svētki, kuru ietvaros būs atvērtās ekskursijas vairākos novada ražojošos uzņēmumos, bet noslēgumā Trikātas estrādē notiks X Beverīnas novada Dziesmu un deju svētku koncertuzvedums, pēc kura kopīgi tiks klāts svētku galds un ieskandināta balle.

Iepriekšējā gadā tika uzsākta jauna tradīcija – 4.maijā aicināt uzņēmējus, saimniekus un pašnodarbinātās personas atvērt savas durvis novada iedzīvotājiem un iepazīstināt viņusar savu darbu. Šogad ar savu profesiju un darbību iepazīstinās novada ražotāji. Ekskursija vedīs uz ventilācijas sistēmu, apkures elementu un nestandarta skārda izstrādājumu ra-žošanas un pulvertehnoloģijas krāsošanas uzņēmumu SIA “Miniserviss”, koka gultu ražošanas uzņēmumu SIA “Cosy-bed”, loku un citu dārzeņu saimniecību “Skujiņas”, kā arī piensaimniecību zemnieku saimniecībā “Vītoliņi”, kur ASV pasākuma “Brokastis fermā” formātā būs iespējams nogaršot dažādu pienu produktu klāstu. Plānota arī viena pārsteiguma ekskursija uzņēmumā, kas dalībniekiem taps zināma tikai pasākuma dienā.

Lai ikvienam novada iedzīvotājam būtu iespēja piedalī-ties ekskursijās, plkst. 11:00 no Mūrmuižas “Pagastmājas” (piestās arī Kauguros), Brenguļiem (“Kaimiņi”) un Trikātas centra kursēs autobusi noteiktā maršrutā. Ekskursijai iespē-jams pievienoties arī ar privāto transportu.

Pēc iepazīšanās ar novada ražotājiem, plkst. 17:00 Trikātā notiks X Beverīnas novada Dziesmu un deju svētku koncertuzvedums “Cauri laikiem Beverīnas no-vadā”, Baltā galdauta svētku galda klāšana, kurā ikviens ir laipni aicināts pievienoties ar savu groziņu, un svētku balle kopā ar grupu “Alianse”. Pēc koncertuzveduma autobusi dosies atpakaļ uz pagastu centriem.

Papildus informācija un pieteikšanās ekskursijai līdz 2.maijam pa tālr. 25421116.

Informāciju sagatavoja: Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa

Baltā galdauta svētki Beverīnas novadā

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018. gada aprīlis • Nr. 4 (69)

Beverīnas VēstisAKTUALITĀTES

Pulciniet domubiedrus, skatieties latviešu filmas, vieno-jaties par komandas nosaukumu, atbilstošu noformējumu un gatavojaties laivu braucienam, kas vedīs pa upi Abuls no Trikātas līdz Brenguļu alus sētai.

13.maijā pie sporta centra “Kaimiņi” Brenguļos un pie Trikātas tilta no plkst. 8:30 norisināsies reģistrēšanās un laivas numura izloze. Dalībnieki, kas ierodas ar automašīnu, reģistrējas Brenguļos. Pēc reģistrēšanās būs iespējams no-kļūt Trikātā arī ar autobusu bez maksas. Autobuss aties no stāvlaukuma plkst. 9:30.

Laivu brauciens atklās Beverīnas novada upes Abuls krastu pavasara burvību, ļaujot baudīt aktīvu un veselīgu atpūtu pozitīviem un harmoniskiem cilvēkiem, ainavu vēro-tājiem un asprātīgiem tērpu meistariem. “Sprīdītis”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Svingeri”, “Emīla nedarbi”, “Zāģeri”, “Vella kalpi”, “Mans draugs nenopietns cilvēks” un vēl daudzas citas latviešu filmas ir bagātas ar spilgtiem tēliem, amizantiem piedzīvojumiem un leģendārām domu pērlēm. Turpinot Latvijas simtgades tematiku, šogad laivu pārgājiena galvenais vadmotīvs komandu, tērpu un noformējuma izvēlē ir latviešu filmas.

Dalībniekus sagaida laivu pārgājiens pa Abula upi, dažādi uzdevumi un aktivitātes, muzikāli priekšnesumi, kā arī iestiprināšanās ar siltu zupu, tēju un saldām uzkodām.

Laivu pārgājiena noslēgums būs Brenguļu alus sētā, kur laikā no plkst. 12:00 līdz 16:00 tiks sagaidīti aktīvie laivotāji. Sporta klases dalībniekus apbalvos pēc veiktās distances laika, taču tautas klases dalībnieki tiks apbalvoti pēc koman-das un peldlīdzekļa oriģinalitātes, ekipāžas atraktivitātes un skatītāju simpātijām.

13.maijā plkst. 10:00 starts no Dutkas tilta tiks dots laivo-tājiem sporta klasē, kur maršruts ir Dutkas tilts-Trikātas tilts-Brenguļu alus sēta-Abula ieteka Gaujā.

Dalības maksa par vienu laivu pasākumā ir 5.00 EUR. Vairākas laivu nomas Laivu pārgājiena Trikāta-Brenguļi dalībniekiem piedāvā īpašas cenas pilnai laivu nomas komplektācijai:• divvietīga parastā laiva 25.00 EUR (Jānis tālr. 28388956), • divvietīgas smailes 25.00 EUR (Baiļi (tālr. 2924119),

Žagarkalns (Mārtiņš tālr. 26170074), FF Laivas (Māris tālr. 27852852), Baudam dabu (tālr. 28141915), Laivuire.lv (Aigars tālr. 27594939), Mučas (Oksana tālr. 29211634), Čiekurlaivas (Igors 29489576)),

• trīsvietīgas smailes 25.00 EUR (FF Laivas (Māris tālr. 27852852)), Laivuire.lv (Aigars tālr. 27594939), Mučas (Oksana tālr. 29211634),

• divvietīgas piepūšamās laivas 25.00 EUR,• četrvietīgas piepūšamās laivas 30.00 EUR,• deviņvietīgaspiepūšamās laivas 60.00 EUR Mučas (Oksana tālr. 29211634).

Laivu pārgājienu organizē Beverīnas novada pašval-dība, bet atbalsta laivu nomas – “Trikātas laivas”, “Baiļi”, “Žagarkalns”, “FF laivas”, “Baudam dabu”, “Laivuire.lv”,“Čiekurlaivas”, “Mučas”, Brenguļu alus darītava, aktīvās atpūtas bāze “Baiļi”, SIA “R Chocolate”, kempings “Jaun-arāji”, biedrība “Beverīnas amatnieki”.

Vairāk informācija par pasākumu un pieteikšanās e-pastā: ieva.putnina@beverina.lv vai pa tālr. 25421116 (Ieva).

Informāciju sagatavoja: Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa

Laivu pārgājiens Trikāta-Brenguļi “Gulbīt, gulbīt, kustini spārniņus, aiznes mani uz Brenguļiem”

Velo un kino festivāls “Kino Pedālis” maijā

aicina uz Valmieru11. un 12.maijā visi kino un velo mīļi aicināti uz Valmieru,

kur jau trešo gadu notiks festivāls “Kino Pedālis”, aicinot mesties piedzīvojumos, kas ietver filmu skatīšanos nepa-rastos kinoteātros, aizraujošu velo braucienu – interaktīvu spēli, mūziku, darbošanos un iedvesmojošu kopā būšanu.

“Kino Pedālis” Latvijas festivālu zvaigznājā unikāls ar to, ka te pavisam oficiāli tiek apvienots šķietami nesavie-nojamais – velo braukšana un filmu skatīšanās. Festivāls ir draudzīgs dažādu paaudžu dalībniekiem, jo, ko piedzīvot te būs gan mazam, gan lielam. Kas jo īpaši, tad kino skatīšanās šogad būs bezmaksas.

Kas plānā? PIEKTDIEN /11.maijs/ KINO NAKTS / bezmaksasPiecos neparastos pop-up kinoteātros būs iespējams

noskatīties ap 15 dažādu īsfilmu no visas pasaules. Katram kinoteātrim būs sava programma, un filmas izkārtotas tā, lai dalībnieki, pārbraucot ar savu velosipēdu, iespētu noskatīties pēc iespējas vairāk filmu.

SESTDIEN /12.maijs/ VELO BRAUCIENS – interaktīva spēle

Starts tiks dots aizraujošai spēlei – velo braucienam, kas trijos dažādos maršrutos vedīs pa filmu cienīgiem līkločiem Valmieras apkārtnē. Ģimenes ar bērniem varēs mīt “Ģimenes pedāli” (ap 12 km). Pieredzējušāki braucēji aicināti pieteik-ties “Puspedālim” (ap 25 km). Bet tie, kuri min gan dienu, gan nakti satiksies “Dižpedālī ” (ap 55 km).

Braukšanas virzienu rādīs īpaša mobilā lietotne, kas līdz ar norādēm piespēlēs dažādus āķīgus jautājumus, kas saistīti ar velo, kino, aktīvu dzīvesveidu un jautru dzīvošanu. Braucienu uz pozitīvas nots iekrāsos arī dažādie pieturas punkti, kuros varēs iestiprināties, izbaudīt kādu muzikālu pārsteigumu un uzkrāt spēkus tālākam ceļam.

Šogad “Puspedālis” vedīs arī pa Beverīnas novada Kauguru pagastu. Tiks iekļauta arī piemājas saimniecība “Vīnkalnieši” un Pekas pilskalns, kurā kopā ar folkloras kopu “Stutes” tiks vērti vārti vasarai jeb notiks Ūsiņdienas lustes. Līdz šim vienīgajā zināmajā latvju senču pilskalnānovadā ar dažādām rotaļām, dziesmām un uz ugunskura gatavotu tra-dicionālo pantāgu tiks aicināts vasaras sākums.

Dalība velo braucienā ar biļeti, kas reizē ir arī loze lielajai loterijai.

Pēc finiša – ballīte dalībniekiem un līdzjutējiem kopā ar “All Day Long”, Uģi Melderi un Mikusu Frišfeldu. Protams, neizpaliks arī līdzsvaru riteņu brauciens bērniem, dažādas aktivitātes, lielā loterija, prieki un pārsteigumi visas dienas garumā.

Pasākumu organizē Valmieras pilsētas pašvaldība, aktīvā tūrisma centrs “EŽI”, sadarbībā ar Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novada pašvaldībām.

Informāciju sagatavoja: Liena Kreišmane (info@kinopedalis.lv

Biļetes velo braucienam: www.bezrindas.lv; vairāk: www.kinopedalis.lv)

Informāciju precizēja: Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa

Aicinām rokdarbniekus līdz 2018.gada 30.novembrim iesniegt savus adījumus un tamborējumus Beverīnas no-vada pašvaldības pagastu lietvedēm, lai tālāk tie ceļotu uz tirdziņu Vācijā.

Iesniedzot darinājumus, lūdzu, norādīt vārdu, uzvārdu, cenu un kontaktinformāciju. Nepieciešamības gadījumā sazināties pa tālr. 26351628 vai e-pastu: marija.melngarsa@beverina.lv

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Adījumi un tamborējumi uz tirgu Vācijā

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2 2018.gada aprīlis • Nr. 4 (69)

DOMES LĒMUMI

SAISTOŠIE NOTEIKUMI

2018.gada 29.marta domes sēdē nolēma:• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.4/2018 “Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada 25.janvāra saisto-šajos noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības nolikums””.• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.5/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības pabalstiem audžuģimenēm”. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas pašvaldības mājaslapā internetā.• Apstiprināt konkursa “Beverīnas novada sakoptākā sēta” nolikumu.• Ar 30.03.2018. noteikt šādu līdzmaksājumu par Beverīnas novada pašvaldības autotransporta izmantošanu:1. Par mikroautobusa Renault Trafic, valsts Nr. JD 9074 (8 sēdvietas) izmantošanu:1.1. Beverīnas novada mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un izglītības iestādes 0.09 euro/1km + PVN, 1.2. Pārējie (maksā par nobraukumu un stundām):

1.2.1. par nobraukumu 0.24 euro /1 km + PVN,1.2.2. braukšana un gaidīšana darba laikā (darba dienās no pl.08:00-17:00) 7.31 euro/1h + PVN,1.2.3. braukšana un gaidīšana ārpus darba laika (darba dienās pēc pl.17:00-08:00 un sestdienās, svētdienās, svētku dienās) 7.94 euro/ 1h + PVN.

2. Par mikroautobusa Renault Master, valsts Nr. KZ 7876 (16 sēdvietas) izmantošanu:2.1. Beverīnas novada mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un izglītības iestādes 0.10 euro/1km + PVN, 2.2. Pārējie (maksā par nobraukumu un stundām):

2.2.1. par nobraukumu 0.32 euro/1km + PVN,2.2.2. braukšana un gaidīšana darba laikā (darba dienās no pl.08:00-17:00) 7.31 euro/1h + PVN,2.2.3. braukšana un gaidīšana ārpus darba laika (darba dienās pēc pl.17:00-08:00 un sestdienās, svētdienās, svētku dienās) 7.94 euro/ 1h + PVN.

3. Par mikroautobusa IVECO DAILY 50C, valsts Nr. JD 9151 (19 sēdvietas) izmantošanu:3.1. Beverīnas novada mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un izglītības iestādes 0.13 euro/1km + PVN, 3.2. Pārējie (maksā par nobraukumu un stundām):

3.2.1. par nobraukumu 0.42 euro/1km + PVN,3.2.2. braukšana un gaidīšana darba laikā (darba dienās no pl.08:00-17:00) 7.31 euro/1h + PVN,3.2.3. braukšana un gaidīšana ārpus darba laika (darba dienās pēc pl.17:00-08:00 un sestdienās, svētdienās, svētku dienās) 7.94 euro/ 1h + PVN.

4. Atcelt 16.10.2013 lēmumu Nr.14, 13.§ “Par maksas pakal-pojumu apstiprināšanu” (Renault Trafic JD9074 un Renault Master JF7303).5. Atcelt 30.12.2014. lēmumu Nr.172 (prot.Nr.16, 8.§) “Par maksas pakalpojumu apstiprināšanu” (Iveco Daily 50C JT9151 un Opel Zafira FT1672).6. Mikroautobusus vada Beverīnas novada pašvaldības dar-binieki.• Deleģēt biedrībai “Beverīnas ūdeņi”, reģistrācijas Nr. 40008200937, sekojošu Beverīnas novada pašvaldībai pie-derošo ūdenstilpņu apsaimniekošanu uz 5 (pieciem) gadiem:- Mācītājmuižas ezers (Pannas ezers, Dutkas ezers, Mācītāj-

muižas ezers), kadastra apzīmējums 9484 006 0189, platība 34.9 ha;

- Trikātas ezers, kadastra apzīmējums 9484 003 0293, platība 11.3 ha;

- Abula upe Trikātas pagastā, kadastra apzīmējumi 9484 003 0358, platība 2.5 ha; 9484 003 0392, platība 3.2 ha;9484 003 0228, platība 2.37 ha; 9484 007 0090, platība 21 ha; “Taurētāji” 9484 003 0166 (gabals no Abula upes), platība 2.57 ha;

- Abula upe Brenguļu pagastā, kadastra apzīmējumi 9646 001 0499, platība 5.1.ha; 9646 003 0283, platība 21.9 ha; 9646 004 0276, platība 10.0 ha.

• Noteikt zvejas tīkla limita vienas vienības 1 metra maksu – EUR 3.00 (trīs euro).• Pilnvarot biedrības “Beverīnas ūdeņi” pārstāvjus Andri Visendorfu, Didzi Balodi un Kristapu Zariņu veikt zvejas kontroles Beverīnas novada pašvaldībai piederošās ūdens-tilpnēs.• Piedalīties Zivju fonda padomes projektu konkursā valsts atbalsta saņemšanai zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem ar projektu ““Zivju resursu aizsardzība Trikātas ezerā, Baznīcas ezerā, Pannas ezerā, Dutkas ezerā un Abula upē” un nodrošināt projekta īstenošanai nepiecie-šamo līdzfinansējumu 304,90 EUR apmērā.• Piedalīties Zivju fonda padomes projektu konkursā valsts atbalsta saņemšanai zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem ar projektu ar projektu “Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Beverīnas novada Trikātasun Mācītājmuižas ezeriem un apsaimniekošanas plāna iz-strāde Beverīnas novada teritorijā ietilpstošajam Abula upes posmam” un nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu 521,72 EUR apmērā.• Apstiprināt 01.03.2018. notikušās pašvaldības nekustamā īpašuma “Ābeles”, kadastra Nr. 9646 003 0232, izsoles rezultātus: nekustamo īpašumu Brenguļu pagastā “Ābeles” pārdot par EUR 8100.00 EUR.• Apstiprināt 26.02.2018. notikušās nekustamā īpašuma “Priedaine”-8, kadastra Nr. 9662 900 0180, izsoles rezultātus – pārdot “Priedaine”-8 izsoles uzvarētājam par izsolē nosolīto augstāko cenu – EUR 2020.00.• Apstiprināt 26.02.2018. notikušās zemes gabala “Gauja 312”, kadastra Nr. 9662 002 0224, izsoles rezultātus – pār-dot “Gauja 312” par izsolē nosolīto augstāko cenu – EUR 3620.00.• Sadalīt nekustamo īpašumu “Strautiņi”, kadastra Nr. 9662 003 0116, 13.01ha platībā trīs zemes gabalos:- Zemes gabalam Nr.1 ar aptuveno platību 7.52ha noteikt

NĪLM 0401 – derīgo izrakteņu ieguves teritorija;- Īpašumam, kas sastāvēs no zemes vienības ar aptuveno

platību 7.52ha, piešķirt nosaukumu “Strautiņu karjers”;- Zemes gabalam Nr.2. ar aptuveno platību 4.96ha, noteikt

NĪLM 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība;

- Īpašumam, kas sastāvēs no zemes vienības ar aptuveno platību 4.96ha, saglabāt nosaukumu “Strautiņi” un adresi “Strautiņi”, Kauguru pag., Beverīnas nov.;

- Zemes gabalam Nr.3. ar aptuveno platību 0.53ha, noteikt NĪLM 1101 – zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes no-dalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā;

- Īpašumam, kas sastāvēs no zemes vienības ar aptuveno platību 0.53ha, piešķirt nosaukumu “Strautiņu ceļš”;

• Apstiprināt 28.03.2018. notikušās pašvaldības nekustamā īpašuma “Ezerkalniņi”, kadastra Nr. 9662 006 0253, izsolesrezultātus: nekustamo īpašumu Kauguru pagastā “Ezer-kalniņi” pārdot par EUR 2780.00.• Piedalīties VKKF 2. kultūras projektu konkursā 2018. gadam nozarē “Teātra māksla” ar projektu “Amatierteātru izbraukuma seminārs Kurzemē” un nodrošināt projekta īste-nošanai nepieciešamo līdzfinansējumu 80 EUR apmērā.

UZŅĒMĒJIEM

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu“Atbalsts uzņēmējdarbībai Beverīnas novadā” Savas uzņēmēj-darbības idejas konkursam var pieteikt fiziskas personas, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbību, kā arī juridiskas personas, kas reģistrētas ne vairāk kā 3 gadus pirms pieteikuma iesniegšanas konkursā.

Maksimālais atbalsta apmērs vienai uzņēmējdarbības idejai ir 2000 EUR, nepieciešams arī paša projekta īstenotāja līdzfinansējums.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties Beverīnas novadamājaslapā www.beverinasnovads.lv (Uzņēmējiem > Projekti

novada uzņēmējiem > Konkursa dokumenti), turpat arī visi nepieciešamie pielikumi un formas aizpildīšanai. Konkursa dokumentus var saņemt arī pagastu pārvaldēs Brenguļos un Trikātā un novada administratīvajā centrā Mūrmuižā.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 15. maijs.Lūdzam pretendentus rūpīgi iepazīties ar konkursa no-

likumu un atbalsta nosacījumiem. Jautājumu gadījumā sazināties ar konkursa sekretāri

Lindu Krūmiņu, tālrunis 29431271, epasts: linda.krumina@beverina.lv.

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu jaunajiem uzņēmējiem!

Pašvaldība aicina skolēnus pieteikties

darbam vasarāBeverīnas novada pašvaldība aicina skolēnus vecumā no

13 līdz 20 gadiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Beverīnas novada teritorijā, pieteikties nodarbinātībai vasaras brīvlaikā pašvaldības iestādēs. Piedāvājam vakances uzkopšanas un palīgdarbos, rēķinveža palīga vakanci, pirmsskolas skolo-tāja palīga, virtuves darbinieka un bibliotēkas reģistrētāja vakances.

Sākotnējā pieteikšanās līdz 2018. gada 27. aprīlim, iesniedzot aizpildītu pieteikuma formu pagastu lietvedēm vai nosūtot to elektroniski uz epastu: linda.krumina@beverina.lv.

Pieteikuma formu var lejupielādēt un ar “Nolikumu parskolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā Beverīnas novada pašvaldībā” var iepazīties novada mājaslapā – www.beve-rinasnovads.lv sadaļā “Pašvaldība”. Izdrukātu pieteikuma formu un nolikumu var saņemt arī pie pagastu lietvedēm.

Pēc pieteikšanās termiņa beigām pretendenti tiks aici-nāti uz tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem, kurā saņems precizētu informāciju par darba iespējām, kā arī iesniegšanai nepieciešamajiem dokumentiem un citiem nosacījumiem, tāpēc īpaši lūdzam norādīt pareizu kontaktinformāciju turp-mākai saziņai.

Pašvaldības kontaktpersona skolēnu vasaras nodarbinātības jautājumos: Linda Krūmiņa,

tālr. 29431271, e-pasts: linda.krumina@beverina.lv

SKOLĒNIEM

2018.gada 27.martā Nr.4/2018

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 29.marta lēmumu Nr.46, (prot. Nr.4, 2.§)

Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada 25.janvāra saistošajos

noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības nolikums”

Izdoti saskaņā ar likuma pašvaldībām” 1.panta pirmās daļas 1. punktu un 24. pantu

Izdarīt Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada paš-valdības nolikums” šādus grozījumus:1. Svītrot 12.punktā tekstu: “atbilstoši 11.punktam vai to kompetence var tikt noteikta domes lēmumā, ar kuru tā tiek izveidota”. 2. Svītrot 17.1.apakšpunktu. 3. Svītrot 17.2.apakšpunktā vārdus “un pagasta pārvalžu”.

Konkurss “Sakoptākā sēta 2018”

Beverīnas novada pašvaldība izsludina ikgadējo konkursu “Sakoptākā sēta 2018”, kurā ikviens novada iedzīvotājs vai uzņēmējs tiek aicināts lepoties ar savu vai kaimiņa skaisti sakopto vidi lauku sētā, vasaras mītnē, uzņēmuma teritorijā, pie daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīves vai darba vietā.

Konkursa mērķis ir iepazīt un izcelt novada sakoptākos īpašumus, kā arī ar pozitīvu piemēru palīdzību rosināt novada iedzīvotājus labiekārtot un sakopt sev piederošos īpašumus.

Konkursa pirmo vietu ieguvēji katrā kategorijā dosies bezmaksas ekskursijā pa citām Latvijas sakoptākajām sētām, kā arī individuālo māju grupas pretendēs uz SIA “ZAAO” speciālbalvu – bezmaksas atkritumu izvešanas pakalpojumu. Konkursa uzvarētāji tiks godināti 14.jūlijā, Beverīnas novada svētkos.

Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikties konkursam var elektroniski www.beverinasnovads.lv un Beverīnas novada pagastu pārvaldēs pie lietvedēm no 1.aprīļa līdz 1.jūnijam. Vairāk var uzzināt sazinoties pa tālr. 25421116 vai e-pastu: ieva.putnina@beverina.lv.

Beverīnas novada pašvaldības Kultūras centra vadītājaIeva Putniņa

AKTUALITĀTES

Trikātas pamatskolā šajā mācību gadā no 1.-9. klasei tiek īstenoti divi projekti: “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” un “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.

27.martā, projekta ietvaros Trikātas pamatskolā vieso-jās Phjončanas ziemas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, bobslejists Oskars Melbārdis. Viņš ir arī pasaules čempions!

Oskars Melbārdis pastāstīja par sevi, sporta gaitām un atbildēja uz jauniešu jautājumiem. Visvairāk skolēnus inte-resēja, kāds ir bijis Oskara ceļš līdz olimpiskajai izlasei – kad sācis sportot, kā izdomājis startēt bobslejā, kādas ir sajūtas un domas, braucot pa trasi.

Oskars Melbārdis savas sportista gaitas sācis skolas laikā – J. Endzelīna Kauguru pamatskolā, vēlāk mācījies Murjāņu sporta ģimnāzijā un nopietni nodarbojies ar vieglatlētiku. Ar bobsleju sācis nodarboties apmēram 18 gadu vecumā. Tas esot bīstams sporta veids, tāpēc jaunākus jauniešus šajā sporā nepieņem. Oskara ceļš bobsleja pasaulē sācies sākumā kā stūmējam, bet vēlāk jau kā pilotam.

Skolēni vēlējās arī noskaidrot, kādas attiecības sportistam ir ar konkurentiem, uz ko Oskars atbildēja, ka ir ļoti dažādi sportisti, taču pārsvarā visi ir draudzīgi. Oskars atzina, ka ir sadraudzējies ar Vācijas bobslejistu un ir iespēja, ka viens pie otra arī ciemosies.

Uz jautājumu – cik stundas dienā viņš trenējas, Oskars atbildēja, ka treniņi aizņem dienas lielāko daļu. Ir dienas, kad treniņš notiek vienu reizi, bet citreiz – divas reizes dienā. Tad vēl treniņnometnes divu nedēļu garumā. Bobslejs ir viņa darbs.

Jautājumi bija daudz un 40 minūtes pagāja nemanot. Sportists ļāva ikvienam skolēnam paturēt rokās iegūto olimpisko bronzas medaļu. Sajutām, ka tā ir ļoti smaga un uzzinājām, ka medaļa sver aptuveni pusi no kilograma.

Tikšanās noslēgumā sportists sniedza autogrāfus un labprāt kopā ar skolēniem fotografējās.

16. aprīlī Trikātas pamatskolā viesojās Latvijā pazīsta-mais pavārs, TV raidījumu “Sirmā ēdienkaratē” un “Sirmais. Kulta ēdieni” vadītājs Mārtiņš Sirmais. Šobrīd Mārtiņš Sirmais ir viens no Latvijas labākā restorāna “3 pavāri” īpašniekiem.

Mārtiņš Sirmais ir teicams pavārs. Pēc stāstītā šķiet, ka viņš spēj gatavot jebkur un jebko. Mārtiņš vairākkārt uz-svēra, ka ēdiena gatavošana viņam ir kā izziņas process.

Mārtiņš atklāja, ka viņam garšo viss, kas ir garšīgs. Ne-kad neatsakās no ēdiena, kuru vēl nav pagaršojis, jo viņam patīk jaunatklāšana un jaunas garšas. Mārtiņš kolekcionē garšas.

Populārais pavārs sev raksturīgajā manierē stāstīja par ceļu līdz saviem restorāniem un atziņām, kas gūtas, strādājot virtuvē un, gatavojot sižetus TV raidījumiem par kulta ēdieniem un citu valstu virtuves noslēpumiem.

Mārtiņš Sirmais uzskata – lai pavāra profesijā iekarotu augstākās virsotnes, mērķa sasniegšanā jābūt gatavam

ieguldīt 99% darbu. “Pārējais var būt jebkas cits.” Virtuvē viņš vadās pēc klasiskā principa – ja ēdiens garšos pašam, tad to novērtēs arī klienti. Tāpēc gan viņam pašam, gan citiem visu laiku nepieciešams mācīties un attīstīties. Darbu vajag darīt pēc labākās sirdsapziņas, bet, jāievēro, lai “nesakāpj galvā”. Svarīgi, lai nekļūtu iedomīgs.

Skolēni vēlējās noskaidrot, kādus eksotiskus ēdienus pavārs ir ēdis. Pārsteidza, ka tās ir bijušas mērkaķa smadzenes. Viņš esot ēdis arī zīdtārpiņus un vardes, kā arī krokodila, ziloņa, zebras gaļu un daudz ko citu, ko mūsu skolēni nespēj iedomāties ēdam. Skolēni jautāja, kurš gatavo ēst viņa mājās. Uz to Mārtiņš atbildēja: “Mājās mēs labāk gatavojam abi kopā, jo arī sieva labi gatavo.”

Noslēgumā skolēni veltīja aplausus izcilajam pavāram Mārtiņam par atraktīvo stāstījumu. Vēl autogrāfi un kopīga fotografēšanās.

Foto: Trikātas pamatskolas arhīvsTrikātas pamatskolas direktores vietniece

Inga Boškina

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada aprīlis • Nr. 4 (69)

IZGLĪTĪBASkola personībām!

To droši var teikt par J.Endzelīna Kauguru pamatskolu, to apliecina arī skolas akreditācijas rezultāti. Tā ir vieta, kur ikviens skolēns tiek uztverts kā PERSONĪBA.

Ne velti skola lepojas ar saviem absolventiem, kas dzīvē ir pierādījuši, ka pirmā izglītība nodrošina stabilus pamatus dzīvei. To apliecinājis valodnieks, zinātnieks ar pasaules slavu – Jānis Endzelīns, to šoziem visai Latvijai atgādināja Oskars Melbārdis, pasaules elites bobslejists.

Janvārī skolu un tās vadītāju vērtēja valsts akreditācijas komisija. Interesanti, ka viņi ne tikai vērtēja, bet paši ar baudu mācījās, kā panākt, ka skolēni tiek uztverti kā PERSONĪBAS. Tādēļ nav brīnums, ka Kauguru skola ir novērtēta ar augstāko vērtējumu!

Skola veiksmīgi plāno un veido savu tēlu, kopj esošās tradīcijas un ievieš jaunas. Tai ir senas un bagātas tradīcijas, kuras veidojuši kaugurieši jau vairākās paaudzēs.

Pedagogi veicina skolēnu iesaistīšanos pašpārvaldes darbā, mudinot izteikt priekšlikumus un ierosinājumus. Skolēni darbojas apvienībā “Mēs pret īgnumu“ skolotājas Mārītes Bisnieces vadībā. Skolēnu pašpārvalde, kopā ar skolotāju Līgu Gecko, regulāri organizē dažādus pasākumus

– Simjūda tirdziņu, Ziemassvētku karuseli, Simto mācību dienu 1. klasei u.c. pasākumus.

Skolā strādā kvalificēti pedagogi, kuri uzklausa un respektē bērnu izteiktās domas, uzslavē, motivē, veicina pašvērtēšanas prasmju attīstību. Mērķtiecīgi strādājot ar talantīgajiem skolēniem, ir iegūtas godalgotas vietas mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos.

Skolai ir veiksmīga sadarbība ar absolventiem, uzņē-mējiem un skolēnu vecākiem. Ar mecenātes Valdas Zaļkalns atbalstu jau 17 gadus skolēniem ir iespēja apmeklēt Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādes. Par skolas un pagasta vēsturi liecina plašs materiālu krājums skolas muzejā, kuru no dienas dienā pilnveido skolotāja Inese Ločmele.

Paldies skolotājiem, darbiniekiem, skolēniem un viņu vecākiem par šo brīnišķīgo vidi, kuru Jūs radiet un uzturiet! Vecākiem un arī visai sabiedrībai ir svarīgi, ka mūsu bērni tiek audzināti kā PERSONĪBAS! Tā turpināt!

Informāciju sagatavoja:J.Endzelīna Kauguru pamatskolas padomes priekšsēdētājs,

divu skolēnu tētis, absolvents Māris Tūtins

Aptauja novada jauniešiem

Ja esi jaunietis vecumā no 13 līdz 25 gadiem, ļoti aicinām Tevi aizpildīt šo anketu (pašvaldības mājaslapas sadaļā “Kultūra un sports” –> “Jaunatnes lietas”), lai varētu uzlabot jauniešiem piedāvātās iespējas Beverīnas novadā nākamajos gados. Šajā aptaujā nav pareizu vai nepareizu viedokļu – mūs interesē tieši Tavs personīgais viedoklis un vērtējums par mūsu pašvaldībā notiekošo!

Padod ziņu par šo anketu arī citiem jauniešiem, ko pa-zīsti, zini (brāļi, brālēni, māsas, māsīcas, klasesbiedri (bijušie,esošie), kursa biedri, draugi, draudzenes, u.tml.)! Tas pa-līdzēs iegūt iespējami vairāk viedokļu, kas kalpotu par pamatu dažādu ar jaunatni saistītu lēmumu pieņemšanai. Tavam viedoklim ir nozīme!

Informāciju sagatavoja:Jaunatnes lietu speciāliste Ilze Ozola

Tikšanās ar bobslejistu Oskaru Melbārdi un pavāru Mārtiņu Sirmo

Gatavojoties svētkiem, norisinājās koru skate Valmierā

Koru nozares skates sākušās 17. Martā Rīgā, bet noslēg-sies 29. aprīlī Tukumā. 20 Latvijas vietās 17 000 amatier-koru dalībnieki (teju 400 koru) katru nedēļas nogali izdziedās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku Noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” repertuāru.

Arī Valmierā, 2018.gada 8.aprīlī, norisinājās Latvijas amatieru koru skate. Tajā piedalījās kori no Valmieras un Valkas apriņķa. Jaukto koru A grupā piedalījās arī Beverīnas novada Trikātas kultūras nama jauktais koris “Trikāta” (diriģents Ēriks Derums), iegūstot 2.pakāpi ar 38.67 punktiem.

Informāciju no avota http://www.lnkc.gov.lv sagatavoja:Sabiedrisko attiecību speciāliste MarijaMelngārša

JAUNIEŠIEM

Trikātas Jauniešu centra darba laiks

(01.04.2018. – 31.05.2018)Pirmdien BrīvsOtrdiena

(plānošanas diena) 13.00-17.00

Trešdiena 14.00-18.00Ceturtdiena

(sportisku aktivitāšu diena) 14.00-19.00

Piektdiena 16.00-21.00Sestdiena 12.00-17.00Svētdiena Brīvs

KULTŪRA

Beverīnas amatnieku tirgotavas darba laiki

maijāDiena Darba laiksPirmdiena SlēgtsOtrdiena-Piektdiena 12:00 – 17:00 Sestdiena 11:00 – 15:00 Svētdiena Slēgts

Informācija tirgotavas apmeklētājiem – ar maksājuma kartēm nav iespējams norēķināties.

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2 2018.gada aprīlis • Nr. 4 (69)

DOMES LĒMUMI

SAISTOŠIE NOTEIKUMI

2018.gada 29.marta domes sēdē nolēma:• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.4/2018 “Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada 25.janvāra saisto-šajos noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības nolikums””.• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.5/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības pabalstiem audžuģimenēm”. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas pašvaldības mājaslapā internetā.• Apstiprināt konkursa “Beverīnas novada sakoptākā sēta” nolikumu.• Ar 30.03.2018. noteikt šādu līdzmaksājumu par Beverīnas novada pašvaldības autotransporta izmantošanu:1. Par mikroautobusa Renault Trafic, valsts Nr. JD 9074 (8 sēdvietas) izmantošanu:1.1. Beverīnas novada mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un izglītības iestādes 0.09 euro/1km + PVN, 1.2. Pārējie (maksā par nobraukumu un stundām):

1.2.1. par nobraukumu 0.24 euro /1 km + PVN,1.2.2. braukšana un gaidīšana darba laikā (darba dienās no pl.08:00-17:00) 7.31 euro/1h + PVN,1.2.3. braukšana un gaidīšana ārpus darba laika (darba dienās pēc pl.17:00-08:00 un sestdienās, svētdienās, svētku dienās) 7.94 euro/ 1h + PVN.

2. Par mikroautobusa Renault Master, valsts Nr. KZ 7876 (16 sēdvietas) izmantošanu:2.1. Beverīnas novada mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un izglītības iestādes 0.10 euro/1km + PVN, 2.2. Pārējie (maksā par nobraukumu un stundām):

2.2.1. par nobraukumu 0.32 euro/1km + PVN,2.2.2. braukšana un gaidīšana darba laikā (darba dienās no pl.08:00-17:00) 7.31 euro/1h + PVN,2.2.3. braukšana un gaidīšana ārpus darba laika (darba dienās pēc pl.17:00-08:00 un sestdienās, svētdienās, svētku dienās) 7.94 euro/ 1h + PVN.

3. Par mikroautobusa IVECO DAILY 50C, valsts Nr. JD 9151 (19 sēdvietas) izmantošanu:3.1. Beverīnas novada mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un izglītības iestādes 0.13 euro/1km + PVN, 3.2. Pārējie (maksā par nobraukumu un stundām):

3.2.1. par nobraukumu 0.42 euro/1km + PVN,3.2.2. braukšana un gaidīšana darba laikā (darba dienās no pl.08:00-17:00) 7.31 euro/1h + PVN,3.2.3. braukšana un gaidīšana ārpus darba laika (darba dienās pēc pl.17:00-08:00 un sestdienās, svētdienās, svētku dienās) 7.94 euro/ 1h + PVN.

4. Atcelt 16.10.2013 lēmumu Nr.14, 13.§ “Par maksas pakal-pojumu apstiprināšanu” (Renault Trafic JD9074 un Renault Master JF7303).5. Atcelt 30.12.2014. lēmumu Nr.172 (prot.Nr.16, 8.§) “Par maksas pakalpojumu apstiprināšanu” (Iveco Daily 50C JT9151 un Opel Zafira FT1672).6. Mikroautobusus vada Beverīnas novada pašvaldības dar-binieki.• Deleģēt biedrībai “Beverīnas ūdeņi”, reģistrācijas Nr. 40008200937, sekojošu Beverīnas novada pašvaldībai pie-derošo ūdenstilpņu apsaimniekošanu uz 5 (pieciem) gadiem:- Mācītājmuižas ezers (Pannas ezers, Dutkas ezers, Mācītāj-

muižas ezers), kadastra apzīmējums 9484 006 0189, platība 34.9 ha;

- Trikātas ezers, kadastra apzīmējums 9484 003 0293, platība 11.3 ha;

- Abula upe Trikātas pagastā, kadastra apzīmējumi 9484 003 0358, platība 2.5 ha; 9484 003 0392, platība 3.2 ha;9484 003 0228, platība 2.37 ha; 9484 007 0090, platība 21 ha; “Taurētāji” 9484 003 0166 (gabals no Abula upes), platība 2.57 ha;

- Abula upe Brenguļu pagastā, kadastra apzīmējumi 9646 001 0499, platība 5.1.ha; 9646 003 0283, platība 21.9 ha; 9646 004 0276, platība 10.0 ha.

• Noteikt zvejas tīkla limita vienas vienības 1 metra maksu – EUR 3.00 (trīs euro).• Pilnvarot biedrības “Beverīnas ūdeņi” pārstāvjus Andri Visendorfu, Didzi Balodi un Kristapu Zariņu veikt zvejas kontroles Beverīnas novada pašvaldībai piederošās ūdens-tilpnēs.• Piedalīties Zivju fonda padomes projektu konkursā valsts atbalsta saņemšanai zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem ar projektu ““Zivju resursu aizsardzība Trikātas ezerā, Baznīcas ezerā, Pannas ezerā, Dutkas ezerā un Abula upē” un nodrošināt projekta īstenošanai nepiecie-šamo līdzfinansējumu 304,90 EUR apmērā.• Piedalīties Zivju fonda padomes projektu konkursā valsts atbalsta saņemšanai zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem ar projektu ar projektu “Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Beverīnas novada Trikātasun Mācītājmuižas ezeriem un apsaimniekošanas plāna iz-strāde Beverīnas novada teritorijā ietilpstošajam Abula upes posmam” un nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu 521,72 EUR apmērā.• Apstiprināt 01.03.2018. notikušās pašvaldības nekustamā īpašuma “Ābeles”, kadastra Nr. 9646 003 0232, izsoles rezultātus: nekustamo īpašumu Brenguļu pagastā “Ābeles” pārdot par EUR 8100.00 EUR.• Apstiprināt 26.02.2018. notikušās nekustamā īpašuma “Priedaine”-8, kadastra Nr. 9662 900 0180, izsoles rezultātus – pārdot “Priedaine”-8 izsoles uzvarētājam par izsolē nosolīto augstāko cenu – EUR 2020.00.• Apstiprināt 26.02.2018. notikušās zemes gabala “Gauja 312”, kadastra Nr. 9662 002 0224, izsoles rezultātus – pār-dot “Gauja 312” par izsolē nosolīto augstāko cenu – EUR 3620.00.• Sadalīt nekustamo īpašumu “Strautiņi”, kadastra Nr. 9662 003 0116, 13.01ha platībā trīs zemes gabalos:- Zemes gabalam Nr.1 ar aptuveno platību 7.52ha noteikt

NĪLM 0401 – derīgo izrakteņu ieguves teritorija;- Īpašumam, kas sastāvēs no zemes vienības ar aptuveno

platību 7.52ha, piešķirt nosaukumu “Strautiņu karjers”;- Zemes gabalam Nr.2. ar aptuveno platību 4.96ha, noteikt

NĪLM 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība;

- Īpašumam, kas sastāvēs no zemes vienības ar aptuveno platību 4.96ha, saglabāt nosaukumu “Strautiņi” un adresi “Strautiņi”, Kauguru pag., Beverīnas nov.;

- Zemes gabalam Nr.3. ar aptuveno platību 0.53ha, noteikt NĪLM 1101 – zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes no-dalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā;

- Īpašumam, kas sastāvēs no zemes vienības ar aptuveno platību 0.53ha, piešķirt nosaukumu “Strautiņu ceļš”;

• Apstiprināt 28.03.2018. notikušās pašvaldības nekustamā īpašuma “Ezerkalniņi”, kadastra Nr. 9662 006 0253, izsolesrezultātus: nekustamo īpašumu Kauguru pagastā “Ezer-kalniņi” pārdot par EUR 2780.00.• Piedalīties VKKF 2. kultūras projektu konkursā 2018. gadam nozarē “Teātra māksla” ar projektu “Amatierteātru izbraukuma seminārs Kurzemē” un nodrošināt projekta īste-nošanai nepieciešamo līdzfinansējumu 80 EUR apmērā.

UZŅĒMĒJIEM

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu“Atbalsts uzņēmējdarbībai Beverīnas novadā” Savas uzņēmēj-darbības idejas konkursam var pieteikt fiziskas personas, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbību, kā arī juridiskas personas, kas reģistrētas ne vairāk kā 3 gadus pirms pieteikuma iesniegšanas konkursā.

Maksimālais atbalsta apmērs vienai uzņēmējdarbības idejai ir 2000 EUR, nepieciešams arī paša projekta īstenotāja līdzfinansējums.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties Beverīnas novadamājaslapā www.beverinasnovads.lv (Uzņēmējiem > Projekti

novada uzņēmējiem > Konkursa dokumenti), turpat arī visi nepieciešamie pielikumi un formas aizpildīšanai. Konkursa dokumentus var saņemt arī pagastu pārvaldēs Brenguļos un Trikātā un novada administratīvajā centrā Mūrmuižā.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 15. maijs.Lūdzam pretendentus rūpīgi iepazīties ar konkursa no-

likumu un atbalsta nosacījumiem. Jautājumu gadījumā sazināties ar konkursa sekretāri

Lindu Krūmiņu, tālrunis 29431271, epasts: linda.krumina@beverina.lv.

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu jaunajiem uzņēmējiem!

Pašvaldība aicina skolēnus pieteikties

darbam vasarāBeverīnas novada pašvaldība aicina skolēnus vecumā no

13 līdz 20 gadiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Beverīnas novada teritorijā, pieteikties nodarbinātībai vasaras brīvlaikā pašvaldības iestādēs. Piedāvājam vakances uzkopšanas un palīgdarbos, rēķinveža palīga vakanci, pirmsskolas skolo-tāja palīga, virtuves darbinieka un bibliotēkas reģistrētāja vakances.

Sākotnējā pieteikšanās līdz 2018. gada 27. aprīlim, iesniedzot aizpildītu pieteikuma formu pagastu lietvedēm vai nosūtot to elektroniski uz epastu: linda.krumina@beverina.lv.

Pieteikuma formu var lejupielādēt un ar “Nolikumu parskolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā Beverīnas novada pašvaldībā” var iepazīties novada mājaslapā – www.beve-rinasnovads.lv sadaļā “Pašvaldība”. Izdrukātu pieteikuma formu un nolikumu var saņemt arī pie pagastu lietvedēm.

Pēc pieteikšanās termiņa beigām pretendenti tiks aici-nāti uz tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem, kurā saņems precizētu informāciju par darba iespējām, kā arī iesniegšanai nepieciešamajiem dokumentiem un citiem nosacījumiem, tāpēc īpaši lūdzam norādīt pareizu kontaktinformāciju turp-mākai saziņai.

Pašvaldības kontaktpersona skolēnu vasaras nodarbinātības jautājumos: Linda Krūmiņa,

tālr. 29431271, e-pasts: linda.krumina@beverina.lv

SKOLĒNIEM

2018.gada 27.martā Nr.4/2018

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 29.marta lēmumu Nr.46, (prot. Nr.4, 2.§)

Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada 25.janvāra saistošajos

noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības nolikums”

Izdoti saskaņā ar likuma pašvaldībām” 1.panta pirmās daļas 1. punktu un 24. pantu

Izdarīt Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada paš-valdības nolikums” šādus grozījumus:1. Svītrot 12.punktā tekstu: “atbilstoši 11.punktam vai to kompetence var tikt noteikta domes lēmumā, ar kuru tā tiek izveidota”. 2. Svītrot 17.1.apakšpunktu. 3. Svītrot 17.2.apakšpunktā vārdus “un pagasta pārvalžu”.

Konkurss “Sakoptākā sēta 2018”

Beverīnas novada pašvaldība izsludina ikgadējo konkursu “Sakoptākā sēta 2018”, kurā ikviens novada iedzīvotājs vai uzņēmējs tiek aicināts lepoties ar savu vai kaimiņa skaisti sakopto vidi lauku sētā, vasaras mītnē, uzņēmuma teritorijā, pie daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīves vai darba vietā.

Konkursa mērķis ir iepazīt un izcelt novada sakoptākos īpašumus, kā arī ar pozitīvu piemēru palīdzību rosināt novada iedzīvotājus labiekārtot un sakopt sev piederošos īpašumus.

Konkursa pirmo vietu ieguvēji katrā kategorijā dosies bezmaksas ekskursijā pa citām Latvijas sakoptākajām sētām, kā arī individuālo māju grupas pretendēs uz SIA “ZAAO” speciālbalvu – bezmaksas atkritumu izvešanas pakalpojumu. Konkursa uzvarētāji tiks godināti 14.jūlijā, Beverīnas novada svētkos.

Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikties konkursam var elektroniski www.beverinasnovads.lv un Beverīnas novada pagastu pārvaldēs pie lietvedēm no 1.aprīļa līdz 1.jūnijam. Vairāk var uzzināt sazinoties pa tālr. 25421116 vai e-pastu: ieva.putnina@beverina.lv.

Beverīnas novada pašvaldības Kultūras centra vadītājaIeva Putniņa

AKTUALITĀTES

Trikātas pamatskolā šajā mācību gadā no 1.-9. klasei tiek īstenoti divi projekti: “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” un “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.

27.martā, projekta ietvaros Trikātas pamatskolā vieso-jās Phjončanas ziemas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, bobslejists Oskars Melbārdis. Viņš ir arī pasaules čempions!

Oskars Melbārdis pastāstīja par sevi, sporta gaitām un atbildēja uz jauniešu jautājumiem. Visvairāk skolēnus inte-resēja, kāds ir bijis Oskara ceļš līdz olimpiskajai izlasei – kad sācis sportot, kā izdomājis startēt bobslejā, kādas ir sajūtas un domas, braucot pa trasi.

Oskars Melbārdis savas sportista gaitas sācis skolas laikā – J. Endzelīna Kauguru pamatskolā, vēlāk mācījies Murjāņu sporta ģimnāzijā un nopietni nodarbojies ar vieglatlētiku. Ar bobsleju sācis nodarboties apmēram 18 gadu vecumā. Tas esot bīstams sporta veids, tāpēc jaunākus jauniešus šajā sporā nepieņem. Oskara ceļš bobsleja pasaulē sācies sākumā kā stūmējam, bet vēlāk jau kā pilotam.

Skolēni vēlējās arī noskaidrot, kādas attiecības sportistam ir ar konkurentiem, uz ko Oskars atbildēja, ka ir ļoti dažādi sportisti, taču pārsvarā visi ir draudzīgi. Oskars atzina, ka ir sadraudzējies ar Vācijas bobslejistu un ir iespēja, ka viens pie otra arī ciemosies.

Uz jautājumu – cik stundas dienā viņš trenējas, Oskars atbildēja, ka treniņi aizņem dienas lielāko daļu. Ir dienas, kad treniņš notiek vienu reizi, bet citreiz – divas reizes dienā. Tad vēl treniņnometnes divu nedēļu garumā. Bobslejs ir viņa darbs.

Jautājumi bija daudz un 40 minūtes pagāja nemanot. Sportists ļāva ikvienam skolēnam paturēt rokās iegūto olimpisko bronzas medaļu. Sajutām, ka tā ir ļoti smaga un uzzinājām, ka medaļa sver aptuveni pusi no kilograma.

Tikšanās noslēgumā sportists sniedza autogrāfus un labprāt kopā ar skolēniem fotografējās.

16. aprīlī Trikātas pamatskolā viesojās Latvijā pazīsta-mais pavārs, TV raidījumu “Sirmā ēdienkaratē” un “Sirmais. Kulta ēdieni” vadītājs Mārtiņš Sirmais. Šobrīd Mārtiņš Sirmais ir viens no Latvijas labākā restorāna “3 pavāri” īpašniekiem.

Mārtiņš Sirmais ir teicams pavārs. Pēc stāstītā šķiet, ka viņš spēj gatavot jebkur un jebko. Mārtiņš vairākkārt uz-svēra, ka ēdiena gatavošana viņam ir kā izziņas process.

Mārtiņš atklāja, ka viņam garšo viss, kas ir garšīgs. Ne-kad neatsakās no ēdiena, kuru vēl nav pagaršojis, jo viņam patīk jaunatklāšana un jaunas garšas. Mārtiņš kolekcionē garšas.

Populārais pavārs sev raksturīgajā manierē stāstīja par ceļu līdz saviem restorāniem un atziņām, kas gūtas, strādājot virtuvē un, gatavojot sižetus TV raidījumiem par kulta ēdieniem un citu valstu virtuves noslēpumiem.

Mārtiņš Sirmais uzskata – lai pavāra profesijā iekarotu augstākās virsotnes, mērķa sasniegšanā jābūt gatavam

ieguldīt 99% darbu. “Pārējais var būt jebkas cits.” Virtuvē viņš vadās pēc klasiskā principa – ja ēdiens garšos pašam, tad to novērtēs arī klienti. Tāpēc gan viņam pašam, gan citiem visu laiku nepieciešams mācīties un attīstīties. Darbu vajag darīt pēc labākās sirdsapziņas, bet, jāievēro, lai “nesakāpj galvā”. Svarīgi, lai nekļūtu iedomīgs.

Skolēni vēlējās noskaidrot, kādus eksotiskus ēdienus pavārs ir ēdis. Pārsteidza, ka tās ir bijušas mērkaķa smadzenes. Viņš esot ēdis arī zīdtārpiņus un vardes, kā arī krokodila, ziloņa, zebras gaļu un daudz ko citu, ko mūsu skolēni nespēj iedomāties ēdam. Skolēni jautāja, kurš gatavo ēst viņa mājās. Uz to Mārtiņš atbildēja: “Mājās mēs labāk gatavojam abi kopā, jo arī sieva labi gatavo.”

Noslēgumā skolēni veltīja aplausus izcilajam pavāram Mārtiņam par atraktīvo stāstījumu. Vēl autogrāfi un kopīga fotografēšanās.

Foto: Trikātas pamatskolas arhīvsTrikātas pamatskolas direktores vietniece

Inga Boškina

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada aprīlis • Nr. 4 (69)

IZGLĪTĪBASkola personībām!

To droši var teikt par J.Endzelīna Kauguru pamatskolu, to apliecina arī skolas akreditācijas rezultāti. Tā ir vieta, kur ikviens skolēns tiek uztverts kā PERSONĪBA.

Ne velti skola lepojas ar saviem absolventiem, kas dzīvē ir pierādījuši, ka pirmā izglītība nodrošina stabilus pamatus dzīvei. To apliecinājis valodnieks, zinātnieks ar pasaules slavu – Jānis Endzelīns, to šoziem visai Latvijai atgādināja Oskars Melbārdis, pasaules elites bobslejists.

Janvārī skolu un tās vadītāju vērtēja valsts akreditācijas komisija. Interesanti, ka viņi ne tikai vērtēja, bet paši ar baudu mācījās, kā panākt, ka skolēni tiek uztverti kā PERSONĪBAS. Tādēļ nav brīnums, ka Kauguru skola ir novērtēta ar augstāko vērtējumu!

Skola veiksmīgi plāno un veido savu tēlu, kopj esošās tradīcijas un ievieš jaunas. Tai ir senas un bagātas tradīcijas, kuras veidojuši kaugurieši jau vairākās paaudzēs.

Pedagogi veicina skolēnu iesaistīšanos pašpārvaldes darbā, mudinot izteikt priekšlikumus un ierosinājumus. Skolēni darbojas apvienībā “Mēs pret īgnumu“ skolotājas Mārītes Bisnieces vadībā. Skolēnu pašpārvalde, kopā ar skolotāju Līgu Gecko, regulāri organizē dažādus pasākumus

– Simjūda tirdziņu, Ziemassvētku karuseli, Simto mācību dienu 1. klasei u.c. pasākumus.

Skolā strādā kvalificēti pedagogi, kuri uzklausa un respektē bērnu izteiktās domas, uzslavē, motivē, veicina pašvērtēšanas prasmju attīstību. Mērķtiecīgi strādājot ar talantīgajiem skolēniem, ir iegūtas godalgotas vietas mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos.

Skolai ir veiksmīga sadarbība ar absolventiem, uzņē-mējiem un skolēnu vecākiem. Ar mecenātes Valdas Zaļkalns atbalstu jau 17 gadus skolēniem ir iespēja apmeklēt Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādes. Par skolas un pagasta vēsturi liecina plašs materiālu krājums skolas muzejā, kuru no dienas dienā pilnveido skolotāja Inese Ločmele.

Paldies skolotājiem, darbiniekiem, skolēniem un viņu vecākiem par šo brīnišķīgo vidi, kuru Jūs radiet un uzturiet! Vecākiem un arī visai sabiedrībai ir svarīgi, ka mūsu bērni tiek audzināti kā PERSONĪBAS! Tā turpināt!

Informāciju sagatavoja:J.Endzelīna Kauguru pamatskolas padomes priekšsēdētājs,

divu skolēnu tētis, absolvents Māris Tūtins

Aptauja novada jauniešiem

Ja esi jaunietis vecumā no 13 līdz 25 gadiem, ļoti aicinām Tevi aizpildīt šo anketu (pašvaldības mājaslapas sadaļā “Kultūra un sports” –> “Jaunatnes lietas”), lai varētu uzlabot jauniešiem piedāvātās iespējas Beverīnas novadā nākamajos gados. Šajā aptaujā nav pareizu vai nepareizu viedokļu – mūs interesē tieši Tavs personīgais viedoklis un vērtējums par mūsu pašvaldībā notiekošo!

Padod ziņu par šo anketu arī citiem jauniešiem, ko pa-zīsti, zini (brāļi, brālēni, māsas, māsīcas, klasesbiedri (bijušie,esošie), kursa biedri, draugi, draudzenes, u.tml.)! Tas pa-līdzēs iegūt iespējami vairāk viedokļu, kas kalpotu par pamatu dažādu ar jaunatni saistītu lēmumu pieņemšanai. Tavam viedoklim ir nozīme!

Informāciju sagatavoja:Jaunatnes lietu speciāliste Ilze Ozola

Tikšanās ar bobslejistu Oskaru Melbārdi un pavāru Mārtiņu Sirmo

Gatavojoties svētkiem, norisinājās koru skate Valmierā

Koru nozares skates sākušās 17. Martā Rīgā, bet noslēg-sies 29. aprīlī Tukumā. 20 Latvijas vietās 17 000 amatier-koru dalībnieki (teju 400 koru) katru nedēļas nogali izdziedās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku Noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” repertuāru.

Arī Valmierā, 2018.gada 8.aprīlī, norisinājās Latvijas amatieru koru skate. Tajā piedalījās kori no Valmieras un Valkas apriņķa. Jaukto koru A grupā piedalījās arī Beverīnas novada Trikātas kultūras nama jauktais koris “Trikāta” (diriģents Ēriks Derums), iegūstot 2.pakāpi ar 38.67 punktiem.

Informāciju no avota http://www.lnkc.gov.lv sagatavoja:Sabiedrisko attiecību speciāliste MarijaMelngārša

JAUNIEŠIEM

Trikātas Jauniešu centra darba laiks

(01.04.2018. – 31.05.2018)Pirmdien BrīvsOtrdiena

(plānošanas diena) 13.00-17.00

Trešdiena 14.00-18.00Ceturtdiena

(sportisku aktivitāšu diena) 14.00-19.00

Piektdiena 16.00-21.00Sestdiena 12.00-17.00Svētdiena Brīvs

KULTŪRA

Beverīnas amatnieku tirgotavas darba laiki

maijāDiena Darba laiksPirmdiena SlēgtsOtrdiena-Piektdiena 12:00 – 17:00 Sestdiena 11:00 – 15:00 Svētdiena Slēgts

Informācija tirgotavas apmeklētājiem – ar maksājuma kartēm nav iespējams norēķināties.

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums4 2018.gada aprīlis • Nr. 4 (69)

VĒSTURE

IELAUZUMS: LU VFF profesors, Dr. hist. GVIDO STRAUBE: “Šī

grāmata tai līdzīgo (pēc tematikas) sarakstā izdalās ar vairākiem momentiem, kas liek to likt topā, proti – grāmata balstīta uz nopietnu un ļoti apjomīgu avotu bāzi, apskatīts hronoloģiski plašs laiks, uzrakstīta labā valodā un līdz ar to labi lasāma, autoram ir profesionāla vēsturnieka redzējums, jo īpaši gribētu uzsvērt: Valmiera, tās apkārtne ir spēlējusi ļoti būtisku lomu daudzos Latvijas vēstures notikumos.”

Ar vietējo pašvaldību atbalstu top jauns un papildināts Hermaņa Enzeliņa unikālās grāmatas izdevums.

Pieticīgi pelēkā grāmata mīkstos vākos padomju laikā bija tāda nevēlama – kā jebkura, kas atgādināja pirmās brīv-valsts laiku. Taču interesentus vienmēr saistījusi lokālā vēsture, arī mūsējā. Par to pārliecināti arī Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja INGRĪDA ZĪRIŅA un novadpētniecības platformas Historia.lv redaktors, izdevniecības Apvārsnis vadītājs VALTERS GRĪVIŅŠ. Ir sākta Hermaņa Enzeliņa grāmatas “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” atkārtota un papildināta izdevuma gatavošana iz-došanai, tādēļ jautājums: kāpēc?

V. G. Mūsu novadnieks H. Enzeliņš grāmatā, atskatoties līdz pat Livonijas laikam, aplūkojis gan Valmieras kā ap-kārtnes pagastu saimnieciskās, kulturālās un politiskās dzīvescentra lomu un nozīmi, gan arī pašu pagastu jeb viņa termi-noloģijā “novadu” senāko (17.-19.gs.) vēsturi. Viņš bija viensno latviešu sociālantropoloģijas aizsācējiem, liela vērība grāmatā pievērsta sociālajam aspektam – zemnieku dzimtām, mājām, izglītībai, pretestībai kungu varmācībai.

Domāju, ka grāmata ir aktuāla, jo vēl līdz šim to plaši izmanto vēsturnieki un vēstures interesenti, tā ir savā veidā oriģināla, aptver Valmieras un apkārtnes vēsturi, pievēršoties gan muižu īpašniekiem un pārvaldniekiem, gan Valmieras pilsoņiem, kuru vidū 19.gs. ienāk arī latvieši. Tomēr galvenais Enzeliņa pētījumu objekts ir zemnieki – viņu saimniecības, dzimtas, attiecības ar muižu, baznīcu, valsti.

Enzeliņš, balstoties uz apjomīgiem paša veiktiem pētī-jumiem Valsts vēstures arhīvā, radījis darbu ar milzīgu zinātnisko nozīmi, bet vienlaikus, nebūdams profesionāls vēsturnieks, norāda, ka rakstījis “tautai, ne pētniekiem”. Valoda ir vienkārša, viegli uztverama.

I. Z. Jāpiebilst, ka savā ziņā Enzeliņu nevar dēvēt par pirmatklājēju mūsu vietējās vēstures pētniecībā. Par tādu būtu saucams vēsturnieks un skolotājs Voldemārs Dāvids Balodis, kurš jau 1909. gadā izdeva pirmo vēsturisko apce-rējumu par Valmieras apkārtnes vēsturi. Pirms tam to bija pētījuši divi vācbaltu vēsturnieki Heine un Ekarts. Jāatzīst, ka Enzeliņš mazliet šai ziņā grēkojis, šos abus vīrus gan nosaucot, taču tekstus vietām izmantojot bez atsauces, – mūsdienās tas nebūtu pieļaujams. Centīsimies šo “vēsturisko netaisnību “palabot jaunajā izdevumā, korekti norādot avotus.

V. G. Būtībā ar šo izdevumu mēs cildināsim ne tikai Enzeliņu vien: tas būs simbolisks paldies arī visiem novada vēstures pētniekiem un popularizētājiem pirms viņa. “Skati...” savulaik nelielā metienā atkārtoti izdoti arī trimdā ASV – arī tas apliecina šīs grāmatas nezūdošo vērtību.

Jāņem vērā, ka Enzeliņš bija autodidakts. Taču – svarīgi! – nav ziņu, ka viņš būtu pats apzināti būtu ko mainījis vēstures dokumentos. Vēstures korekta atspoguļošana viņam bija ļoti svarīga.

I. Z. Savam laikam un vēl joprojām grāmata ir vērtējama kā vērtīgs populārzinātnisks izziņas avots.

V. G. Enzeliņam bijušas milzīgas darba spējas. Pat tad, ja zina vācu valodu, nereti ir grūti izlasīt iepriekšējo gadsimtu rakstu avotus. Viņš pētījis, piemēram, zviedru laika kadastrus, 18. un 19. gs. dvēseļu revīzijas materiālus, tiesu aktus, baznīcu grāmatas. Zināšanu koncentrāts, ko viņš sagatavojis šīs grāmatas veidolā, ir apbrīnojams.Varu iedomāties milzīgo dokumentu apjomu, kas ticis izlasīts, lai, piemēram, noskaidrotu, kuras dzimtas attiecīgajā novadā dzīvojušas vissenāk.

I. Z. Es akcentētu trīs vērtības Enzeliņa darbībā. Pirmā – 20. gadsimtā 20. gados aizsāktais ārkārtīgi dzīvais, saistošais stāsts par Kauguru nemierniekiem. Enzeliņš par viņu pre-tošanos izstāsta no savas dzimtas piederīgā viedokļa, tad vēl bija dzīvi to notikumu aculiecinieku pēcteči. Jau 1927. gadā, pieminot 125. gadadienu kopš nemieriem, notika liels piemiņas gājiens Valmierā, un Endzeliņš bija viens no retajiem, kas zināja, kur kas toreiz noticis. 30. gados sākās otrais kauguriešu atceres vilnis, kad pēc Enzeliņa iniciatīvas izveidoja nemiernieku piemiņas vietu. Otrā – ziņas par

Latviešu biedrību Valmierā; Enzeliņš draudzējās ar vienu no tās dibinātājiem kaugurieti Kārli Vītolu. Trešā – dievbi-jība labākajā nozīmē. No viņa tekstiem strāvo rimtums un godīgums, dziļas cieņas pilna ir nodaļa par Brāļu draudzi, kurā gan viņa senči, gan viņš pats, līdztekus, protams, bū-dams arī Valmieras luterāņu draudzes loceklis, darbojās, apmeklējot savām mājām tu-vējo Gaides saiešanu namu.

Enzeliņš bijis ārkārtīgi daudzpusīgs: bija lauksaimnieks, darbojās Saeimā, Baltijas Lauksaimniecības biedrībā, vadījaizdevniecību “Zeme”, laikraksta “Valmierietis” redakciju, brīvprātīgi bija uzņēmies arī daudzus sabiedriskus pienā-kumus – pa kuru laiku tas paveikts?

V. G. Nebūdams vēsturnieks, viņš spējis radīt vēstījumu, kopiespaidu kā par laba vēsturnieka darbu, lasītājam sapratni par lietu kārtību. Viņa “skati” iet plašumā: grāmatā atsevišķas nodaļas veltītas Kocēnu un Mujānu-Dūķeru muižu no-vadiem, Valmiermuižai un Valmieras mācītāja pagastam, Kauguru un Mūru muižas novadam.

Svarīgi, ka izdevuma zinātniskais konsultants ir vēstures doktors Tālis Pumpuriņš, būs viņa ievads. Lai jaunāka lasītāja acs neķertos aiz svešākiem jēdzieniem, skaidrosim, kur būs nepieciešams vietvārdus, senās mērvienības un citus jēdzienus. Zini, piemēram, kas ir šķilters, burmeistars, ritmeistars, sindikus, cik sieku bija pūrā un ko varēja nopirkt par vienu dālderi…?

Vēl par papildinājumiem. Grāmatas pielikumā kā II daļu paredzēts pievienot H. Enzeliņa mazpazīstamās, taču no-vadpētnieciski interesantās 20. gadu publikācijas presē. Tur rakstīts par Rubenes draudzi, Dauguļiem, Dikļiem, Buden-broku un Jaunburtniekiem, Burtniekiem, Matīšiem, Ēveles draudzi un novadu, Rencēnu pagastu, Brenguļu zemniekiem. Tā ka grāmata būs interesanta ne tikai Valmieras un pilsētai pieguļošo pagastu, bet arī plašāka novada vēstures interesentiem, dzimtu vēstures pētniekiem.

I. Z. Ilustrācijas papildināsim ar fotoattēliem no Valmieras muzeja krājuma, arī senajām kartēm, plāniem, – tas būs labs pienesums.

V. G. Grāmatas atkārtota un papildināta izdevuma iz-došanu atbalsta Kocēnu un Beverīnas pašvaldības. Plānotais publicēšanas laiks – šī gada jūlijs/augusts. Izdevniecības cena būs 20 eiro. Šobrīd mums ir pietiekami līdzekļu meln-baltam izdevumam ar krāsainu ielikumu. Taču, ja būtu pie-tiekami daudz poligrāfiski kvalitatīvā izdevumā ieinteresēto, kuri nokārtotu priekšapmaksu (kas, saņemot atlaidi, būtu 15 eiro, kuros ietilptu arī pasta izdevumi), varētu izdot pilnkrāsu versiju. Interesenti, kas vēlas pasūtīt grāmatu ar priekšap-maksu, var rakstīt uz e-pastu izdevnieciba.apvarsnis@gmail.comvai zvanīt 29151826.

Informāciju sagatavoja: Laikraksta “Liesma” redaktore Antra Lāce

*Attēli:Hermanis Enzeliņš 1912. g.

Valmieras un apkārtējo muižu zemes 1681. g. kartē.

Par Hermaņa Enzeliņa grāmatas “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” jauno izdevumu

KULTŪRABeverīnas novada

deju kolektīvi ceļā uz XVI Deju svētkiemGatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI

Deju svētku lieluzvedumam “Māras zeme”, 14.aprīlī notika Valmieras deju apriņķa skate. Tajā piedalījās četri novada deju kolektīvi – JDK “Trinītis”, VPDK “Mūri”, VPDK “Dzieti” un VPDK “Abuls”. Katram no tiem tika vērtēta viena izlozes un viena izvēles deja.

Tā kā pagājušajā gadā diviem novada kolektīviem skatē tika piešķirta augstākā pakāpe, tad papildus repertuāram šogad katrs kolektīvs izdejoja vienu deju no XVI Deju svētku koncerta “Vēl simts gadi dejai”, kuru rezultāti būs zināmi tikai 2018.gada maija beigās.

Skates pirmajā daļā dejoja bērnu, jauniešu, senioru un E grupas deju kolektīvi. No četriem jauniešu C grupas deju kolektīviem, “Trinītis” ieguva otro pakāpi ar 39,2 punktiem (vadītāja Iluta Uškāne), bet E grupā “Dzieti” ieguva augstāko pakāpi ar 46,4 punktiem (vadītāja Sandra Degle).

Deju kolektīvu skati noslēdza D grupas deju kolektīvi, kur “Mūri” žūrijai parādīja labu sniegumu, iegūstot 1.pakāpi ar 50,2 punktiem (vadītāja Iluta Uškāne), bet “Abuls” – 2.pakāpi ar 48,8 punktiem (vadītāja Evita Kaķīte-Brasa).

Apsveicam ar sasniegto rezultātu skatē un tiekamies svētkos!

Informācijas avots: www.lnkc.gov.lv Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Beverīnas novadā norisinājās trīs

vokālie konkursiAprīļa mēnesī Beverīnas novadā notika trīs vokālie

konkursi atšķirīgu vecuma grupu bērniem un jauniešiem, lai veicinātu muzikālo spēju attīstību, uzstāšanās iemaņu un skatuves kultūras pilnveidi, kā arī sekmētu latviešu komponistu dziesmu un latviešu tautasdziesmu apgūšanu.

Pirmais konkurss notika Kauguru kultūras namā, 6.aprīlī. Tas bija 5.-9.klašu vecuma grupas jauno vokālistu konkurss “Tīnis 2018”, kurā piedalījās 8 dalībnieki. Gan galveno Grand Prix, gan simpātiju balvu ieguva māksliniece Annija Eglīte ar dziesmu “Saulesbrilles”. Jau nākamajā nedēļā Brenguļu sākumskolas lielajā zālē notika 1.-4.klašu vecuma bērnu vokālais konkurss “Lakstīgala 2018”, kurā izskanēja 15 priekšnesumi. Galveno Grand Prix balvu ieguva Alise Akmentiņa ar Imanta Kalniņa dziesmu “Rakstu raksti”. Skatītāju simpātiju balvu ieguva 3 mākslinieces – Alise Akmentiņa, Arta Straumīte un Nikola Vītiņa. 20.aprīlī, Trikātas kultūras namā norisinājās arī mazo vokālistu kon-kurss “Cālis 2018”, kurā savas prasmes parādīja 30 jaunie mākslinieki. Galveno Grand Prix balvu “Beverīnas novada Cālis 2018” ieguva Aleksandra Piļipoveca ar dziesmu “Pie kaziņas ragainītes”. Vecuma grupā līdz 5 gadiem (ieskaitot) dalītu pirmo vietu ieguva Sandija Melngārša un Sofija Žentiņa, dalītu otro vietu – Kārlis Brass un Vita Jekuma, bet dalītu trešo vietu – Liāna Strazdīte un Jēkabs Ozols. Vecākajā grupā, kurā piedalījās bērni 6 un 7 gadu vecumā, pirmajā vietā bija Samanta Felzenberga, dalītā otrajā vietā – Justīne Dzērve-Tāluda un Marta Ausmane, un dalīto trešo vietu ieņēma Estere Buka, Sanija Dracmane un Emīlija Neimane.

Kopā vokālajos konkursos Beverīnas novadā piedalījās 53 bērni un jaunieši, kas ir deklarēti novadā vai mācās kādā no Beverīnas novada izglītības iestādēm. Katrs mākslinieks saņēma pateicības balvas par dalību pasākumā, kā arī jaunu pieredzi uzstājoties žūrijas un skatītāju priekšā.

Pateicība dalībniekiem, viņu vecākiem un pedagogiem, kas snieguši savu ieguldījumu jauno mākslinieku sagatavo-šanai! Lai turpinātu muzikālo un sevis prezentēšanas spēju pilnveidi, varam sākt gatavoties jau nākamajam gadam!

Informāciju sagatavoja:Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa

5Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada aprīlis • Nr. 4 (69)

23. martā, Trikātas kapos notika atceres brīdis Komu-nistiskā genocīda upuru piemiņai, kuru organizēja Trikātas kultūras nams. Pieminēt šo iedzīvotāju vardarbīgas izvešanas notikumus (deportāciju) bija ieradušās arī represētās Ināra Grantiņa, Rasma Preimane, Mārīte Raipala, Rudīte Gartmane, Grietiņa Zicmane un Māra Balode. Trikātas pamatskolas skolēni un skolotāji uz pasākumu ieradās gājienā no skolas, kurā jaunsardzes dalībnieki nesa Latvijas valsts karogu.

1949. gada 25. martā no Trikātas pagasta tika izsūtīti apmēram 400 iedzīvotāju no gandrīz 100 mājvietām. Lūk, dažas no tām: Altītes, Barīsi, Bākšas, Bērši, Bukšas, Celmiņi, Ielītes, Kaupi, Klētnieki, Krasti, Kūkuri, Kūlači, Ķikuti, Ķīkas, Lazdukalni, Lejasruķi, Lēlītes, Ložas, Mūrnieki, Purbekas, Rīsmetes, Rušas, Subrickas, Tomiņi, Upītes, Vadži un vēl.... Vairākas mājas līdz mūsdienām nav saglabājušās un ir izzudušas no Latvijas kartes līdz ar tajā dzīvojošo dzimtu. Dažās no pieminētajām mājām šobrīd dzīvo arī Trikātas pamatskolas skolēni.

Rakstnieks Kārlis Skalbe teicis: “Es sapni par dzimteni pagalvī likšu…” Esam pārliecināti, ka arī visu trikātiešu pagalvī atradās sapnis par Latviju un Trikātu. Daudziem bija lemts atgriezties, bet ļoti daudzi palika Sibīrijā – tēvi, mātes, vīri, sievas, bērni un vecvecāki.

Gatavojoties 23. marta atceres dienai un gaidot Latvijas 100. dzimšanas dienu, Trikātas pamatskolas skolēni un sko-lotāji gatavoja dāvaniņas Trikātas pagasta represētajiem. Tie ir koka svečturīši, kurā svecītes degdamas izstaros gaismu, viesīs cerību, kā arī degs piemiņai par zaudētajiem tuviniekiem. Svečturī ir iegravēts uzraksts “Latvijai 100”.

Aprīļa sākumā skolēnu pašpārvaldes dalībnieki pasniedza sagatavotās dāvaniņas pārējiem represētajiem, apciemojot viņus mājās. Dienā bija liels vējš, putenis, auksts. Pie vienām mājām mašīna iestiga uz slapjā ceļa. Radās jautājums – kāpēc visas mašīnas, kas 1949. gada 25. marta naktī brauca pēc mierīgajiem iedzīvotājiem, nevarēja iestigt atkusušajos ceļos? Paldies Vilim Pulciņam par palīdzību.

Nākamajā gadā apritēs 70. gadskārta, kopš 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju tika deportēti 42 149 mierīgo iedzīvotāju.

Informāciju sagatavoja: Trikātas pamatskolas direktores vietniece Inga Boškina

NOVADNIEKI VĒSTUREPedagogam Robertam Ceram – 110

7. aprīlī apritēja 110 gadi, kopš dzimis pedagogs Roberts Cers. Dzimis 1908. gadā (pēc vecā kalendāra 25. martā) Trikātas pagasta “Strūkās”, tēvs Augusts Cers, māte Anna, dzimusi Slempere.

Roberts Cers mācījies Sarkaņu pamatskolā un Smiltenes draudzes skolā. Pēc tam, 1924. gadā, iestājies Jelgavas Skolotāju institūtā. Skolotāja darba gaitas Roberts Cers uzsācis 1931. gadā Pļaviņu pilsētas pamatskolā. Ar 1944. gada 1. oktobri sākas viņa darbs Smiltenē: sākumā bijis Smiltenes 1. septiņgadīgās skolas direktors, bet no 1947. līdz 1986. gadam – skolotājs Smiltenes vidusskolā.

Skolotājs Roberts Cers mācījis dažādus mācību priekšmetus: matemātiku, fiziku, fizkultūru un dziedāšanu, taču visvairāk dzīves gadu viņš atdevis darbmācībai, gūdams šajā nozarē izcilus panākumus. Vairāk kā 30 gadus viņavadītajā lietišķās mākslas pulciņā skolēni darbojušies ar dzintaru, metālu, koku un piedalījušies izstādēs Smiltenē, Valkas rajonā, Rīgā un Maskavā PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē, kur Roberts Cers apbalvots ar bronzas un sudraba medaļām. Viņa darbi atzinīgi novērtēti arī vispasaules izstādēs Kanādā un Japānā.

Par nesavtīgu darbu Roberts Cers saņēmis apbalvojumus: Izglītības darba teicamnieks, Tautas daiļamata meistars. Pedagogs mīlēja arī skatuves mākslu un mūziku.

Miris 1987. gada 11. septembrī.

Trikātas kapos notika Komunistiskā

genocīda upuru piemiņas diena

Ārstam, pulkvedim-leitnantam Pēterim Voldemāram Kaķim – 140

21. aprīlī (pēc vecā kalendāra 8. aprīlī) aprit 140 gadi, kopš tolaik Trikātas pagasta Oliņu Veckaķos šūpulis kārts vēlā-kajam ārstam, pulkvedim-leitnantam Pēterim Voldemāram Kaķim (turpmāk dokumentos Voldemārs Kaķis). Tēvs Pēteris Kaķis (1838-?) bija zemnieks un kopā ar sievu Līzi (dz. Cinats, 1846-?) audzinājuši un skolojuši deviņus bērnus.

Voldemārs mācījies Trikātas draudzes skolā, beidzis Rīgaspilsētas ģimnāziju (1898) un Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti (1904).

Voldemārs Kaķis no 1904. – 1915. gadam strādājis par Talsu apriņķa Ārlavas leprozorija un pagasta ārstu. 1915. gada augustā viņš mobilizēts armijā un ieskaitīts Petrogradas kara sanitārās apgādes rezervē, bet mēnesi vēlāk iecelts par 10. ķīmiskās komandas ārstu. No 1915. gada decembra V. Kaķis bijis Latvijas strēlnieku rezerves bataljona (vēlākā pulka) vecākais ārsts, no armijas atvaļināts 1918. gada februārī.

Pēc atvaļināšanas V. Kaķis dzīvojis Ārlavā, bet kopš augusta – Valmierā, bijis skolas ārsts. 1918. gada decembrī atgriezies Ārlavā, strādājis par Talsu apriņķa ārstu. 1919. gada martā atkal devies uz Valmieru, kur strādājis par Valmieras apriņķa izpildu komitejas ambulances ārstu.

Pēc Valmieras atbrīvošanas 1919. gada jūnijā Voldemārs Kaķis bijis ārsts speciālists mobilizācijas komisijā. 11. jūnijā iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes lazaretes (vēlākās Val-mieras garnizona lazaretes) vecāko ārstu. 1921. gada augustā sakarā ar štatu samazināšanu atvaļināts. Bijis Valmieras ap-riņķa ārstsun kopējās slimo kases kontrolārsts.

Dr. Voldemārs Kaķis dar-bojies arī biedrībā “Latvijas vanagi”, bijis Latvijas Tirdz-niecības un rūpniecības kameras loceklis, Valmieraskrājaizdevu sabiedrības pado-mes priekšsēdētājs, Latvijas lauku un mazpilsētu ārstu biedrības biedrs, Latvijas veco strēlnieku biedrības Valmieras nodaļas bijušais priekšnieks. Studentu korporācijas “Let-tonia” filistrs.

Miris 1939. gada 8. februārī Valmierā, apglabāts pilsētas kapos.

Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira, skautu pateicības zīme “Svastika”.

Precējies ar Mariju Štolceri (1884-1979), dēli Konstantīns (1910; pēc 2. pasaules kara padomju apcietinājumā), Aleksandrs (1912-1982; Latvijas armijas ārsts leitnants).

Foto: Trikātas novadpētniecības materiāliInformāciju sagatavoja:Trikātas pagasta novadpētniece

Inga Boškina

Ūsiņdiena kopā ar folkloras kopu “Stutes”Kā jau katru gadu folkloras kopa “Stutes”, arī šogad

– 12.maijā senlatviešu pilskalnā, kas laika gaitā ieguvis Pekas kalna vārdu un ir viena no iespējamajām Beverīnas pils vietām, atzīmēs Ūsiņa dienu. Šajos pavasara-vasaras svētkos ir aicināti piedalīties visi, kas sestdienā vēlas baudīt mežu un dabu. Kursim uguni, dziedāsim dziesmas saulei un pavasarim, gatavosim pantāgu (tradicionālu Ūsiņa dienas maltīti no olām). Ļaudis Pekas kalnā pulcēsies tūlīt pēc plkst. 12:00, bet Ūsiņa dienas galvenās aktivitātes sāksies nedaudz vēlāk – plkst. 12:30.

Kas ir Ūsiņi? Ūsiņi, saukti arī par Ūsiņa dienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu. Balstoties uz senču Saules kalendāru, tie tiek svinēti laikā starp pavasara saulgriežiem – Lieldienām un vasaras saulgriežiem – Jāņiem, nosacīti atrodoties vidus-punktā. Ūsiņš ved Sauli kalnā. Viņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis. Ar Ūsiņa dienu sākas vasara, Ūsiņš atnes laukiem zaļu zāli un kokiem zaļas lapas,uz Ūsiņiem pirmo reizi puiši dzina zirgus pieguļā.

Svarīgākais Ūsiņa dienas simbols ir kumeļš, ko var tulkot dažādi. Tas ir gan Dieva spēks, gan cilvēka enerģija, gan falliskais simbols, jo seksuālais spēks ir vienlīdzīgs ar radošo enerģiju. Dzeltens kumeļš simbolizē Saules enerģiju.

Ūsiņa zīme sastāv no divām Mēness zīmēm un ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem “E” burtiem. Tā ir dzīvī-bas zīme, ļoti spēcīga aizsardzības zīme, kas tika vilkta gan šūpuļos, gan uz sliekšņiem, gan citur. Ūsiņa zīme visbiežāk

ir sastopama cimdos. Šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājam dod īpašu veiksmi ceļā.

Ūsiņa dienas svinēšana. Ūsiņu diena tika sagaidīta ar rībināšanu un lielu trokšņošanu, kas sasaistās ar pavasara pērkonu dabā, jo saule pilnībā pārkāpusi veļu valsts robežas, atdzimusi, iebridusi zaļā birztalā, sākas jauns maizes ceļš. Zemnieki savus zirgus pilnībā uztic Ūsiņam, nododot tos viņa aizgādībā. Ūsiņos pirmo reizi zirgi tiek dzīti pieguļā un tīrumos tiek sēti lini. Arī bitēm šis ir jauns darba cēliens, kad jāsteidz ievākt pirmais ziedu nektārs. Bija arī darbi, ko šajā dienā nedrīkstēja darīt, citādi vilki varēja saplēst jērus: “Sien, dieviņ(i), savus suņus, sudrabiņa ķēdītēm…”. Pie tādiem darbiem piederēja, piemēram, ecēšana, aršana, adīšana un dzijas tīšana, sētu taisīšana, kā arī lamāšanās un kaušanās. Nekādā gadījumā nedrīkstēja nodarbināt zirgus – tos, tāpat kā Ūsiņu, šajā dienā bija jāgodā. Ūsiņš ierodas arī ar pieguļnieku dziesmām. Ganos ne vien dziedāja un spēlēja stabulīti, bet arī gavilēja un ūjināja, tādā veidā ganiem sav-starpēji sasaucoties, pasargāja lopus no bīstamiem meža dzīvniekiem: “Pavasara vakarā Uz zaļā pakalniņa Pirmo reizi dziedāt gāju, Savu balsi vēdināt.”

Tautasdziesmās minēts, ka arī Ūsiņam pašam pieder zirgi, turklāt tie ir ļoti labi kopti. Tā kā Ūsiņš ir gaismas dievs, tad tā zirgi ir saules vedēji. Nozīmīga vieta tradīciju aprakstos tiek veltīta upurēšanai, jo, lai kaut ko saņemtu, vienmēr ir kaut kas jāatdod. Upurēts tika tieši gailis, jo tas ir uzskatāms par gaismas saucēju. Tā kā Ūsiņš ir gaismas un rītausmas personifikācija, tad, upurējot gaili, ļaudis centās nodrošināt tā

klātbūtni un izpelnīties tā labvēlību. Gaiļa asinis tika tecinātas zirga silē tieši uz auzām. Pastāvēja ticējums, ka asinis, kas atdotas Ūsiņam, svētī mājas kustoņus. Vēlāk izvārīto gaili apēda pieguļnieki. Pieguļā vārīja arī olas un gatavoja īpašo Ūsiņu ēdienu – pantāgu. Ir sastopama arī tradīcija, ka uz pieguļu tika ņemtas līdz melni krāsotas olas.

Ūsiņš rūpējas par zirgiem vasarā, bet rudenī viņš savas tiesības nodod Mārtiņam, kad “dieva suņi” ir atlaisti vaļā un pieguļas laiks beidzies. Arī Mārtiņdienas tradīcijās tiek upurēts melns gailis.

Tiksimies Pekas kalnā 12.maijā pēc plkst. 12:00!

Informāciju sagatavoja:Mūrmuižas bibliotēkas-informācijas centra vadītāja

Gundega Lapiņa

KULTŪRA

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums4 2018.gada aprīlis • Nr. 4 (69)

VĒSTURE

IELAUZUMS: LU VFF profesors, Dr. hist. GVIDO STRAUBE: “Šī

grāmata tai līdzīgo (pēc tematikas) sarakstā izdalās ar vairākiem momentiem, kas liek to likt topā, proti – grāmata balstīta uz nopietnu un ļoti apjomīgu avotu bāzi, apskatīts hronoloģiski plašs laiks, uzrakstīta labā valodā un līdz ar to labi lasāma, autoram ir profesionāla vēsturnieka redzējums, jo īpaši gribētu uzsvērt: Valmiera, tās apkārtne ir spēlējusi ļoti būtisku lomu daudzos Latvijas vēstures notikumos.”

Ar vietējo pašvaldību atbalstu top jauns un papildināts Hermaņa Enzeliņa unikālās grāmatas izdevums.

Pieticīgi pelēkā grāmata mīkstos vākos padomju laikā bija tāda nevēlama – kā jebkura, kas atgādināja pirmās brīv-valsts laiku. Taču interesentus vienmēr saistījusi lokālā vēsture, arī mūsējā. Par to pārliecināti arī Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja INGRĪDA ZĪRIŅA un novadpētniecības platformas Historia.lv redaktors, izdevniecības Apvārsnis vadītājs VALTERS GRĪVIŅŠ. Ir sākta Hermaņa Enzeliņa grāmatas “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” atkārtota un papildināta izdevuma gatavošana iz-došanai, tādēļ jautājums: kāpēc?

V. G. Mūsu novadnieks H. Enzeliņš grāmatā, atskatoties līdz pat Livonijas laikam, aplūkojis gan Valmieras kā ap-kārtnes pagastu saimnieciskās, kulturālās un politiskās dzīvescentra lomu un nozīmi, gan arī pašu pagastu jeb viņa termi-noloģijā “novadu” senāko (17.-19.gs.) vēsturi. Viņš bija viensno latviešu sociālantropoloģijas aizsācējiem, liela vērība grāmatā pievērsta sociālajam aspektam – zemnieku dzimtām, mājām, izglītībai, pretestībai kungu varmācībai.

Domāju, ka grāmata ir aktuāla, jo vēl līdz šim to plaši izmanto vēsturnieki un vēstures interesenti, tā ir savā veidā oriģināla, aptver Valmieras un apkārtnes vēsturi, pievēršoties gan muižu īpašniekiem un pārvaldniekiem, gan Valmieras pilsoņiem, kuru vidū 19.gs. ienāk arī latvieši. Tomēr galvenais Enzeliņa pētījumu objekts ir zemnieki – viņu saimniecības, dzimtas, attiecības ar muižu, baznīcu, valsti.

Enzeliņš, balstoties uz apjomīgiem paša veiktiem pētī-jumiem Valsts vēstures arhīvā, radījis darbu ar milzīgu zinātnisko nozīmi, bet vienlaikus, nebūdams profesionāls vēsturnieks, norāda, ka rakstījis “tautai, ne pētniekiem”. Valoda ir vienkārša, viegli uztverama.

I. Z. Jāpiebilst, ka savā ziņā Enzeliņu nevar dēvēt par pirmatklājēju mūsu vietējās vēstures pētniecībā. Par tādu būtu saucams vēsturnieks un skolotājs Voldemārs Dāvids Balodis, kurš jau 1909. gadā izdeva pirmo vēsturisko apce-rējumu par Valmieras apkārtnes vēsturi. Pirms tam to bija pētījuši divi vācbaltu vēsturnieki Heine un Ekarts. Jāatzīst, ka Enzeliņš mazliet šai ziņā grēkojis, šos abus vīrus gan nosaucot, taču tekstus vietām izmantojot bez atsauces, – mūsdienās tas nebūtu pieļaujams. Centīsimies šo “vēsturisko netaisnību “palabot jaunajā izdevumā, korekti norādot avotus.

V. G. Būtībā ar šo izdevumu mēs cildināsim ne tikai Enzeliņu vien: tas būs simbolisks paldies arī visiem novada vēstures pētniekiem un popularizētājiem pirms viņa. “Skati...” savulaik nelielā metienā atkārtoti izdoti arī trimdā ASV – arī tas apliecina šīs grāmatas nezūdošo vērtību.

Jāņem vērā, ka Enzeliņš bija autodidakts. Taču – svarīgi! – nav ziņu, ka viņš būtu pats apzināti būtu ko mainījis vēstures dokumentos. Vēstures korekta atspoguļošana viņam bija ļoti svarīga.

I. Z. Savam laikam un vēl joprojām grāmata ir vērtējama kā vērtīgs populārzinātnisks izziņas avots.

V. G. Enzeliņam bijušas milzīgas darba spējas. Pat tad, ja zina vācu valodu, nereti ir grūti izlasīt iepriekšējo gadsimtu rakstu avotus. Viņš pētījis, piemēram, zviedru laika kadastrus, 18. un 19. gs. dvēseļu revīzijas materiālus, tiesu aktus, baznīcu grāmatas. Zināšanu koncentrāts, ko viņš sagatavojis šīs grāmatas veidolā, ir apbrīnojams.Varu iedomāties milzīgo dokumentu apjomu, kas ticis izlasīts, lai, piemēram, noskaidrotu, kuras dzimtas attiecīgajā novadā dzīvojušas vissenāk.

I. Z. Es akcentētu trīs vērtības Enzeliņa darbībā. Pirmā – 20. gadsimtā 20. gados aizsāktais ārkārtīgi dzīvais, saistošais stāsts par Kauguru nemierniekiem. Enzeliņš par viņu pre-tošanos izstāsta no savas dzimtas piederīgā viedokļa, tad vēl bija dzīvi to notikumu aculiecinieku pēcteči. Jau 1927. gadā, pieminot 125. gadadienu kopš nemieriem, notika liels piemiņas gājiens Valmierā, un Endzeliņš bija viens no retajiem, kas zināja, kur kas toreiz noticis. 30. gados sākās otrais kauguriešu atceres vilnis, kad pēc Enzeliņa iniciatīvas izveidoja nemiernieku piemiņas vietu. Otrā – ziņas par

Latviešu biedrību Valmierā; Enzeliņš draudzējās ar vienu no tās dibinātājiem kaugurieti Kārli Vītolu. Trešā – dievbi-jība labākajā nozīmē. No viņa tekstiem strāvo rimtums un godīgums, dziļas cieņas pilna ir nodaļa par Brāļu draudzi, kurā gan viņa senči, gan viņš pats, līdztekus, protams, bū-dams arī Valmieras luterāņu draudzes loceklis, darbojās, apmeklējot savām mājām tu-vējo Gaides saiešanu namu.

Enzeliņš bijis ārkārtīgi daudzpusīgs: bija lauksaimnieks, darbojās Saeimā, Baltijas Lauksaimniecības biedrībā, vadījaizdevniecību “Zeme”, laikraksta “Valmierietis” redakciju, brīvprātīgi bija uzņēmies arī daudzus sabiedriskus pienā-kumus – pa kuru laiku tas paveikts?

V. G. Nebūdams vēsturnieks, viņš spējis radīt vēstījumu, kopiespaidu kā par laba vēsturnieka darbu, lasītājam sapratni par lietu kārtību. Viņa “skati” iet plašumā: grāmatā atsevišķas nodaļas veltītas Kocēnu un Mujānu-Dūķeru muižu no-vadiem, Valmiermuižai un Valmieras mācītāja pagastam, Kauguru un Mūru muižas novadam.

Svarīgi, ka izdevuma zinātniskais konsultants ir vēstures doktors Tālis Pumpuriņš, būs viņa ievads. Lai jaunāka lasītāja acs neķertos aiz svešākiem jēdzieniem, skaidrosim, kur būs nepieciešams vietvārdus, senās mērvienības un citus jēdzienus. Zini, piemēram, kas ir šķilters, burmeistars, ritmeistars, sindikus, cik sieku bija pūrā un ko varēja nopirkt par vienu dālderi…?

Vēl par papildinājumiem. Grāmatas pielikumā kā II daļu paredzēts pievienot H. Enzeliņa mazpazīstamās, taču no-vadpētnieciski interesantās 20. gadu publikācijas presē. Tur rakstīts par Rubenes draudzi, Dauguļiem, Dikļiem, Buden-broku un Jaunburtniekiem, Burtniekiem, Matīšiem, Ēveles draudzi un novadu, Rencēnu pagastu, Brenguļu zemniekiem. Tā ka grāmata būs interesanta ne tikai Valmieras un pilsētai pieguļošo pagastu, bet arī plašāka novada vēstures interesentiem, dzimtu vēstures pētniekiem.

I. Z. Ilustrācijas papildināsim ar fotoattēliem no Valmieras muzeja krājuma, arī senajām kartēm, plāniem, – tas būs labs pienesums.

V. G. Grāmatas atkārtota un papildināta izdevuma iz-došanu atbalsta Kocēnu un Beverīnas pašvaldības. Plānotais publicēšanas laiks – šī gada jūlijs/augusts. Izdevniecības cena būs 20 eiro. Šobrīd mums ir pietiekami līdzekļu meln-baltam izdevumam ar krāsainu ielikumu. Taču, ja būtu pie-tiekami daudz poligrāfiski kvalitatīvā izdevumā ieinteresēto, kuri nokārtotu priekšapmaksu (kas, saņemot atlaidi, būtu 15 eiro, kuros ietilptu arī pasta izdevumi), varētu izdot pilnkrāsu versiju. Interesenti, kas vēlas pasūtīt grāmatu ar priekšap-maksu, var rakstīt uz e-pastu izdevnieciba.apvarsnis@gmail.comvai zvanīt 29151826.

Informāciju sagatavoja: Laikraksta “Liesma” redaktore Antra Lāce

*Attēli:Hermanis Enzeliņš 1912. g.

Valmieras un apkārtējo muižu zemes 1681. g. kartē.

Par Hermaņa Enzeliņa grāmatas “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” jauno izdevumu

KULTŪRABeverīnas novada

deju kolektīvi ceļā uz XVI Deju svētkiemGatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI

Deju svētku lieluzvedumam “Māras zeme”, 14.aprīlī notika Valmieras deju apriņķa skate. Tajā piedalījās četri novada deju kolektīvi – JDK “Trinītis”, VPDK “Mūri”, VPDK “Dzieti” un VPDK “Abuls”. Katram no tiem tika vērtēta viena izlozes un viena izvēles deja.

Tā kā pagājušajā gadā diviem novada kolektīviem skatē tika piešķirta augstākā pakāpe, tad papildus repertuāram šogad katrs kolektīvs izdejoja vienu deju no XVI Deju svētku koncerta “Vēl simts gadi dejai”, kuru rezultāti būs zināmi tikai 2018.gada maija beigās.

Skates pirmajā daļā dejoja bērnu, jauniešu, senioru un E grupas deju kolektīvi. No četriem jauniešu C grupas deju kolektīviem, “Trinītis” ieguva otro pakāpi ar 39,2 punktiem (vadītāja Iluta Uškāne), bet E grupā “Dzieti” ieguva augstāko pakāpi ar 46,4 punktiem (vadītāja Sandra Degle).

Deju kolektīvu skati noslēdza D grupas deju kolektīvi, kur “Mūri” žūrijai parādīja labu sniegumu, iegūstot 1.pakāpi ar 50,2 punktiem (vadītāja Iluta Uškāne), bet “Abuls” – 2.pakāpi ar 48,8 punktiem (vadītāja Evita Kaķīte-Brasa).

Apsveicam ar sasniegto rezultātu skatē un tiekamies svētkos!

Informācijas avots: www.lnkc.gov.lv Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Beverīnas novadā norisinājās trīs

vokālie konkursiAprīļa mēnesī Beverīnas novadā notika trīs vokālie

konkursi atšķirīgu vecuma grupu bērniem un jauniešiem, lai veicinātu muzikālo spēju attīstību, uzstāšanās iemaņu un skatuves kultūras pilnveidi, kā arī sekmētu latviešu komponistu dziesmu un latviešu tautasdziesmu apgūšanu.

Pirmais konkurss notika Kauguru kultūras namā, 6.aprīlī. Tas bija 5.-9.klašu vecuma grupas jauno vokālistu konkurss “Tīnis 2018”, kurā piedalījās 8 dalībnieki. Gan galveno Grand Prix, gan simpātiju balvu ieguva māksliniece Annija Eglīte ar dziesmu “Saulesbrilles”. Jau nākamajā nedēļā Brenguļu sākumskolas lielajā zālē notika 1.-4.klašu vecuma bērnu vokālais konkurss “Lakstīgala 2018”, kurā izskanēja 15 priekšnesumi. Galveno Grand Prix balvu ieguva Alise Akmentiņa ar Imanta Kalniņa dziesmu “Rakstu raksti”. Skatītāju simpātiju balvu ieguva 3 mākslinieces – Alise Akmentiņa, Arta Straumīte un Nikola Vītiņa. 20.aprīlī, Trikātas kultūras namā norisinājās arī mazo vokālistu kon-kurss “Cālis 2018”, kurā savas prasmes parādīja 30 jaunie mākslinieki. Galveno Grand Prix balvu “Beverīnas novada Cālis 2018” ieguva Aleksandra Piļipoveca ar dziesmu “Pie kaziņas ragainītes”. Vecuma grupā līdz 5 gadiem (ieskaitot) dalītu pirmo vietu ieguva Sandija Melngārša un Sofija Žentiņa, dalītu otro vietu – Kārlis Brass un Vita Jekuma, bet dalītu trešo vietu – Liāna Strazdīte un Jēkabs Ozols. Vecākajā grupā, kurā piedalījās bērni 6 un 7 gadu vecumā, pirmajā vietā bija Samanta Felzenberga, dalītā otrajā vietā – Justīne Dzērve-Tāluda un Marta Ausmane, un dalīto trešo vietu ieņēma Estere Buka, Sanija Dracmane un Emīlija Neimane.

Kopā vokālajos konkursos Beverīnas novadā piedalījās 53 bērni un jaunieši, kas ir deklarēti novadā vai mācās kādā no Beverīnas novada izglītības iestādēm. Katrs mākslinieks saņēma pateicības balvas par dalību pasākumā, kā arī jaunu pieredzi uzstājoties žūrijas un skatītāju priekšā.

Pateicība dalībniekiem, viņu vecākiem un pedagogiem, kas snieguši savu ieguldījumu jauno mākslinieku sagatavo-šanai! Lai turpinātu muzikālo un sevis prezentēšanas spēju pilnveidi, varam sākt gatavoties jau nākamajam gadam!

Informāciju sagatavoja:Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa

5Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada aprīlis • Nr. 4 (69)

23. martā, Trikātas kapos notika atceres brīdis Komu-nistiskā genocīda upuru piemiņai, kuru organizēja Trikātas kultūras nams. Pieminēt šo iedzīvotāju vardarbīgas izvešanas notikumus (deportāciju) bija ieradušās arī represētās Ināra Grantiņa, Rasma Preimane, Mārīte Raipala, Rudīte Gartmane, Grietiņa Zicmane un Māra Balode. Trikātas pamatskolas skolēni un skolotāji uz pasākumu ieradās gājienā no skolas, kurā jaunsardzes dalībnieki nesa Latvijas valsts karogu.

1949. gada 25. martā no Trikātas pagasta tika izsūtīti apmēram 400 iedzīvotāju no gandrīz 100 mājvietām. Lūk, dažas no tām: Altītes, Barīsi, Bākšas, Bērši, Bukšas, Celmiņi, Ielītes, Kaupi, Klētnieki, Krasti, Kūkuri, Kūlači, Ķikuti, Ķīkas, Lazdukalni, Lejasruķi, Lēlītes, Ložas, Mūrnieki, Purbekas, Rīsmetes, Rušas, Subrickas, Tomiņi, Upītes, Vadži un vēl.... Vairākas mājas līdz mūsdienām nav saglabājušās un ir izzudušas no Latvijas kartes līdz ar tajā dzīvojošo dzimtu. Dažās no pieminētajām mājām šobrīd dzīvo arī Trikātas pamatskolas skolēni.

Rakstnieks Kārlis Skalbe teicis: “Es sapni par dzimteni pagalvī likšu…” Esam pārliecināti, ka arī visu trikātiešu pagalvī atradās sapnis par Latviju un Trikātu. Daudziem bija lemts atgriezties, bet ļoti daudzi palika Sibīrijā – tēvi, mātes, vīri, sievas, bērni un vecvecāki.

Gatavojoties 23. marta atceres dienai un gaidot Latvijas 100. dzimšanas dienu, Trikātas pamatskolas skolēni un sko-lotāji gatavoja dāvaniņas Trikātas pagasta represētajiem. Tie ir koka svečturīši, kurā svecītes degdamas izstaros gaismu, viesīs cerību, kā arī degs piemiņai par zaudētajiem tuviniekiem. Svečturī ir iegravēts uzraksts “Latvijai 100”.

Aprīļa sākumā skolēnu pašpārvaldes dalībnieki pasniedza sagatavotās dāvaniņas pārējiem represētajiem, apciemojot viņus mājās. Dienā bija liels vējš, putenis, auksts. Pie vienām mājām mašīna iestiga uz slapjā ceļa. Radās jautājums – kāpēc visas mašīnas, kas 1949. gada 25. marta naktī brauca pēc mierīgajiem iedzīvotājiem, nevarēja iestigt atkusušajos ceļos? Paldies Vilim Pulciņam par palīdzību.

Nākamajā gadā apritēs 70. gadskārta, kopš 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju tika deportēti 42 149 mierīgo iedzīvotāju.

Informāciju sagatavoja: Trikātas pamatskolas direktores vietniece Inga Boškina

NOVADNIEKI VĒSTUREPedagogam Robertam Ceram – 110

7. aprīlī apritēja 110 gadi, kopš dzimis pedagogs Roberts Cers. Dzimis 1908. gadā (pēc vecā kalendāra 25. martā) Trikātas pagasta “Strūkās”, tēvs Augusts Cers, māte Anna, dzimusi Slempere.

Roberts Cers mācījies Sarkaņu pamatskolā un Smiltenes draudzes skolā. Pēc tam, 1924. gadā, iestājies Jelgavas Skolotāju institūtā. Skolotāja darba gaitas Roberts Cers uzsācis 1931. gadā Pļaviņu pilsētas pamatskolā. Ar 1944. gada 1. oktobri sākas viņa darbs Smiltenē: sākumā bijis Smiltenes 1. septiņgadīgās skolas direktors, bet no 1947. līdz 1986. gadam – skolotājs Smiltenes vidusskolā.

Skolotājs Roberts Cers mācījis dažādus mācību priekšmetus: matemātiku, fiziku, fizkultūru un dziedāšanu, taču visvairāk dzīves gadu viņš atdevis darbmācībai, gūdams šajā nozarē izcilus panākumus. Vairāk kā 30 gadus viņavadītajā lietišķās mākslas pulciņā skolēni darbojušies ar dzintaru, metālu, koku un piedalījušies izstādēs Smiltenē, Valkas rajonā, Rīgā un Maskavā PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē, kur Roberts Cers apbalvots ar bronzas un sudraba medaļām. Viņa darbi atzinīgi novērtēti arī vispasaules izstādēs Kanādā un Japānā.

Par nesavtīgu darbu Roberts Cers saņēmis apbalvojumus: Izglītības darba teicamnieks, Tautas daiļamata meistars. Pedagogs mīlēja arī skatuves mākslu un mūziku.

Miris 1987. gada 11. septembrī.

Trikātas kapos notika Komunistiskā

genocīda upuru piemiņas diena

Ārstam, pulkvedim-leitnantam Pēterim Voldemāram Kaķim – 140

21. aprīlī (pēc vecā kalendāra 8. aprīlī) aprit 140 gadi, kopš tolaik Trikātas pagasta Oliņu Veckaķos šūpulis kārts vēlā-kajam ārstam, pulkvedim-leitnantam Pēterim Voldemāram Kaķim (turpmāk dokumentos Voldemārs Kaķis). Tēvs Pēteris Kaķis (1838-?) bija zemnieks un kopā ar sievu Līzi (dz. Cinats, 1846-?) audzinājuši un skolojuši deviņus bērnus.

Voldemārs mācījies Trikātas draudzes skolā, beidzis Rīgaspilsētas ģimnāziju (1898) un Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti (1904).

Voldemārs Kaķis no 1904. – 1915. gadam strādājis par Talsu apriņķa Ārlavas leprozorija un pagasta ārstu. 1915. gada augustā viņš mobilizēts armijā un ieskaitīts Petrogradas kara sanitārās apgādes rezervē, bet mēnesi vēlāk iecelts par 10. ķīmiskās komandas ārstu. No 1915. gada decembra V. Kaķis bijis Latvijas strēlnieku rezerves bataljona (vēlākā pulka) vecākais ārsts, no armijas atvaļināts 1918. gada februārī.

Pēc atvaļināšanas V. Kaķis dzīvojis Ārlavā, bet kopš augusta – Valmierā, bijis skolas ārsts. 1918. gada decembrī atgriezies Ārlavā, strādājis par Talsu apriņķa ārstu. 1919. gada martā atkal devies uz Valmieru, kur strādājis par Valmieras apriņķa izpildu komitejas ambulances ārstu.

Pēc Valmieras atbrīvošanas 1919. gada jūnijā Voldemārs Kaķis bijis ārsts speciālists mobilizācijas komisijā. 11. jūnijā iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes lazaretes (vēlākās Val-mieras garnizona lazaretes) vecāko ārstu. 1921. gada augustā sakarā ar štatu samazināšanu atvaļināts. Bijis Valmieras ap-riņķa ārstsun kopējās slimo kases kontrolārsts.

Dr. Voldemārs Kaķis dar-bojies arī biedrībā “Latvijas vanagi”, bijis Latvijas Tirdz-niecības un rūpniecības kameras loceklis, Valmieraskrājaizdevu sabiedrības pado-mes priekšsēdētājs, Latvijas lauku un mazpilsētu ārstu biedrības biedrs, Latvijas veco strēlnieku biedrības Valmieras nodaļas bijušais priekšnieks. Studentu korporācijas “Let-tonia” filistrs.

Miris 1939. gada 8. februārī Valmierā, apglabāts pilsētas kapos.

Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira, skautu pateicības zīme “Svastika”.

Precējies ar Mariju Štolceri (1884-1979), dēli Konstantīns (1910; pēc 2. pasaules kara padomju apcietinājumā), Aleksandrs (1912-1982; Latvijas armijas ārsts leitnants).

Foto: Trikātas novadpētniecības materiāliInformāciju sagatavoja:Trikātas pagasta novadpētniece

Inga Boškina

Ūsiņdiena kopā ar folkloras kopu “Stutes”Kā jau katru gadu folkloras kopa “Stutes”, arī šogad

– 12.maijā senlatviešu pilskalnā, kas laika gaitā ieguvis Pekas kalna vārdu un ir viena no iespējamajām Beverīnas pils vietām, atzīmēs Ūsiņa dienu. Šajos pavasara-vasaras svētkos ir aicināti piedalīties visi, kas sestdienā vēlas baudīt mežu un dabu. Kursim uguni, dziedāsim dziesmas saulei un pavasarim, gatavosim pantāgu (tradicionālu Ūsiņa dienas maltīti no olām). Ļaudis Pekas kalnā pulcēsies tūlīt pēc plkst. 12:00, bet Ūsiņa dienas galvenās aktivitātes sāksies nedaudz vēlāk – plkst. 12:30.

Kas ir Ūsiņi? Ūsiņi, saukti arī par Ūsiņa dienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu. Balstoties uz senču Saules kalendāru, tie tiek svinēti laikā starp pavasara saulgriežiem – Lieldienām un vasaras saulgriežiem – Jāņiem, nosacīti atrodoties vidus-punktā. Ūsiņš ved Sauli kalnā. Viņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis. Ar Ūsiņa dienu sākas vasara, Ūsiņš atnes laukiem zaļu zāli un kokiem zaļas lapas,uz Ūsiņiem pirmo reizi puiši dzina zirgus pieguļā.

Svarīgākais Ūsiņa dienas simbols ir kumeļš, ko var tulkot dažādi. Tas ir gan Dieva spēks, gan cilvēka enerģija, gan falliskais simbols, jo seksuālais spēks ir vienlīdzīgs ar radošo enerģiju. Dzeltens kumeļš simbolizē Saules enerģiju.

Ūsiņa zīme sastāv no divām Mēness zīmēm un ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem “E” burtiem. Tā ir dzīvī-bas zīme, ļoti spēcīga aizsardzības zīme, kas tika vilkta gan šūpuļos, gan uz sliekšņiem, gan citur. Ūsiņa zīme visbiežāk

ir sastopama cimdos. Šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājam dod īpašu veiksmi ceļā.

Ūsiņa dienas svinēšana. Ūsiņu diena tika sagaidīta ar rībināšanu un lielu trokšņošanu, kas sasaistās ar pavasara pērkonu dabā, jo saule pilnībā pārkāpusi veļu valsts robežas, atdzimusi, iebridusi zaļā birztalā, sākas jauns maizes ceļš. Zemnieki savus zirgus pilnībā uztic Ūsiņam, nododot tos viņa aizgādībā. Ūsiņos pirmo reizi zirgi tiek dzīti pieguļā un tīrumos tiek sēti lini. Arī bitēm šis ir jauns darba cēliens, kad jāsteidz ievākt pirmais ziedu nektārs. Bija arī darbi, ko šajā dienā nedrīkstēja darīt, citādi vilki varēja saplēst jērus: “Sien, dieviņ(i), savus suņus, sudrabiņa ķēdītēm…”. Pie tādiem darbiem piederēja, piemēram, ecēšana, aršana, adīšana un dzijas tīšana, sētu taisīšana, kā arī lamāšanās un kaušanās. Nekādā gadījumā nedrīkstēja nodarbināt zirgus – tos, tāpat kā Ūsiņu, šajā dienā bija jāgodā. Ūsiņš ierodas arī ar pieguļnieku dziesmām. Ganos ne vien dziedāja un spēlēja stabulīti, bet arī gavilēja un ūjināja, tādā veidā ganiem sav-starpēji sasaucoties, pasargāja lopus no bīstamiem meža dzīvniekiem: “Pavasara vakarā Uz zaļā pakalniņa Pirmo reizi dziedāt gāju, Savu balsi vēdināt.”

Tautasdziesmās minēts, ka arī Ūsiņam pašam pieder zirgi, turklāt tie ir ļoti labi kopti. Tā kā Ūsiņš ir gaismas dievs, tad tā zirgi ir saules vedēji. Nozīmīga vieta tradīciju aprakstos tiek veltīta upurēšanai, jo, lai kaut ko saņemtu, vienmēr ir kaut kas jāatdod. Upurēts tika tieši gailis, jo tas ir uzskatāms par gaismas saucēju. Tā kā Ūsiņš ir gaismas un rītausmas personifikācija, tad, upurējot gaili, ļaudis centās nodrošināt tā

klātbūtni un izpelnīties tā labvēlību. Gaiļa asinis tika tecinātas zirga silē tieši uz auzām. Pastāvēja ticējums, ka asinis, kas atdotas Ūsiņam, svētī mājas kustoņus. Vēlāk izvārīto gaili apēda pieguļnieki. Pieguļā vārīja arī olas un gatavoja īpašo Ūsiņu ēdienu – pantāgu. Ir sastopama arī tradīcija, ka uz pieguļu tika ņemtas līdz melni krāsotas olas.

Ūsiņš rūpējas par zirgiem vasarā, bet rudenī viņš savas tiesības nodod Mārtiņam, kad “dieva suņi” ir atlaisti vaļā un pieguļas laiks beidzies. Arī Mārtiņdienas tradīcijās tiek upurēts melns gailis.

Tiksimies Pekas kalnā 12.maijā pēc plkst. 12:00!

Informāciju sagatavoja:Mūrmuižas bibliotēkas-informācijas centra vadītāja

Gundega Lapiņa

KULTŪRA

PASĀKUMI MAIJĀDatums Laiks Nosaukums Vieta

16.04.

Vācu mākslinieka Riharda Celenkas gleznu izstāde Valmieras un apkārtējo novadu 25 gadu sadarbībai ar Giterslo apriņķi.Kultūras pasākumu laikā vai ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālr. 25907816 vai 25421116.

Trikātas kultūras nams, Kauguru kultūras nams

04.05.11:00 Baltā galdauta svētki – ekskursija pie novada ražojošajiem uzņēmējiem.

Dalība bez maksas! Beverīnas novads

17:00 X Beverīnas novada Dziesmu un deju svētku koncertuzvedums “Cauri laikiem Beverīnas novadā”. Pēc pasākuma balle. Dalība bez maksas! Trikātas pilskalns

11.05. – 12.05. 13:00 Kino-velo festivāls “Kinopedālis”.

Vairāk informācijas par pasākumu: https://www.kinopedalis.lv/

Valmiera, Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadi

12.05. 12:00 Ūsiņdienas svinības pasākumā “Kinopedālis”. Ieeja bez maksas! Pekas pilskalns, Kauguru pagasts

13.05. 10:00 Laivu pārgājiens. Vairāk informācija par pasākumu pieejama www.beverinasnovads.lv vai pa tālr. 25421116. Dalības maksa 5.00 EUR.

Trikāta-Brenguļu alus sēta

15.05. 16:00 Beverīnas novada olimpiāžu laureātu sveikšana. Brenguļu sākumskola

26.05. 10:00

Ģimeņu sporta spēles “Auto-Moto-Velo”. Pēc pasākuma balle. Plkst. 17:00 notiks apbalvošana, bet plkst. 20:00 – tautisko deju kolektīvu koncerts Mūrmuižas estrādē. Pēc koncerta zaļumballe. Dalība pasākumos un ballē bez maksas!

Mūrmuiža

Dzidra Šķērsta 30.10.1927. – 21.08.2017.Jānis Salenieks 27.01.1937. – 19.03.2018.Edgars Jānis Šmits 09.05.1953. – 18.02.2018.Ņina Grabovska 03.03.1936. – 08.04.2018.

Mūžībā aizgājuši

Beverīnas novada pašvaldība izsaka līdzjūtību tuviniekiem!

Ko Laimiņa vēlēt grib,Gadiņiem mijoties?Mazu rūpi, izturību,Mīļu vārdu siltumam.

Sveicam aprīļa mēnesī dzimušos seniorus cienījamās dzīves jubilejās!

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums6 2018.gada aprīlis • Nr. 4 (69)

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Beverīnas Vēstis”, tirāža – 1200 eks.Izdevējs: Beverīnas novada pašvaldības dome, “Pagastmāja“, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV 4224.

e-pasts: pasvaldiba@beverina.lv . Par publicēto rakstu saturu atbild to autors. Izdevumu sagatavoja sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša, e-pasts: marija.melngarsa@beverina.lv

Pašvaldības policija informē

Ņemot vērā, ka ir pienācis pavasaris, kas liecina par dabas mošanos un plaukšanu, ir palielinājusies arī dzīvnieku (kaķu)aktivitāte. Lūgums Beverīnas novada iedzīvotājiem nebarot dzīvniekus, kuri jums nepieder. Pabarojot šādus noklīdušus kaķus, viņi tiek pieradināti, nespēj parūpēties par sevi un pie vairošanās viņi paliek tikai vairāk un pārtikas daudzums arī palielinās. Viena kaķa izķeršana Beverīnas novada paš-valdībai izmaksā 25.00 EUR, bet pēc divu nedēļu turēšanas dzīvnieku patversmē tam tiek veikta eitanāzija, kas izmaksā vēl 33.76 EUR. Ir grūti cīnīties ar šiem klaiņojošiem kaķiem, kuri nevienam nepieder un nav vajadzīgi. Ja ir kāds kas tos pabaro, tad tā nav cēla rīcība, bet gan gluži pretēji.

Ņemot vērā, ka pavasarī arī suņu aktivitāte ir lielāka, suņu īpašniekiem pievērst pastiprinātu uzmanību, lai sunim nebūtu iespēja izkļūt ārpus savas teritorijas un netiktu uzskatīts par klaiņojošu dzīvnieku. Bet, ja nākas pamanīt klaiņojošu suni, tad aicinu iedzīvotājus vērsties pašvaldības policijā ar rakstisku iesniegumu, lai būtu iespējams noskaidrot suņu īpašnieku un rīkoties likumā noteiktajā kārtībā.

Vēlos arī uzrunāt visus, kam makšķerēšana ir sirdslieta. Tā kā biedrība “Beverīnas ūdeņi” ir salaiduši Beverīnas novada ūdeņos līdaku mazuļus, tad vēlamies informēt, ka no 1.maija atsākas makšķerēšanas sezona un beidzas mak-šķerēšanas liegumi. Ievērojot likumā noteikto kārtību, drīkst paturēt līdaku, kura sasniegusi vismaz 50 cm garumu. Viens makšķernieks drīkst paturēt piecus līdaku lomus.

Necentīsimies iepriecināt vēderu ar līdaku, kura neatbilst mēram! Atceramies iegādāties arī makšķernieka gada karti, kas ir obligāta prasība, lai varētu nodarboties ar makšķerē-šanu Latvijas Republikas teritorijā.

Jau šobrīd pie ūdens tilpnēm ir izvietotas vairākas videonovērošanas ierīces un papildus tam tiks veikti reidi sadar-bībā ar Beverīnas novada pašvaldības policiju un Valsts policiju. Arī no iedzīvotājiem mēs regulāri saņemam operatīvo informāciju par personām, kuras pārkāpj makšķerēšanas noteikumus – zvejo ar neatļautiem zvejas rīkiem, kā arī nārsta periodā. Mēs par jums zinām.

Lūgums pievērst uzmanību īpašuma sakopšanai! Īpašu-mam ir jābūt appļautam un sakārtotam tā, lai netiktu ap-draudēts neviens. Ja īpašumā patstāvīgi neviens nedzīvo, ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai nepiederošām personām nebūtu iespēja tajos iekļūt. Pērnā gada zāli ir jānopļauj, kad to atļaus laikapstākļi, nevis dedzināt, kas ir sodāms pārkāpums.

Tā kā ir sācies talkas laiks un apkārtnes sakopšana, tad aicinām iedzīvotājus ugunskuros dedzināt lapas un zarus līdz 2018.gada 1.maijam. Pēc šī datuma ir ugunsnedroši apstākļi dabā, tādēļ lūdzam iedzīvotājus nekavējoties ziņot par apstākļiem, kas varētu apdraudēt īpašumus vai personas veselību un dzīvību.

Informāciju sagatavoja:Beverīnas novada pašvaldības policijas priekšniece

Dace Šmite

SIA “ZAAO” informē, ka ņemot vērā 2017.gadā veiktos mērījumus par sadzīves atkritumu masas un tilpuma attiecību, kā arī par proporciju starp apglabāšanai nodoto un faktiski apglabāto sadzīves atkritumu apjomu, esam konstatējuši, ka šie rādītāji nav mainījušies salīdzinot ar spēkā esošajā atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinā iekļautajiem.

Informāciju sagatavoja: SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais

Par atkritumu apsaimniekošanas maksas koeficientiemINFORMĀCIJA IEDZĪVOTĀJIEM

Lai pavasara šķīdoņa laikā saglabātu pašvaldības īpašumā esošos ceļus, ar 2018.gada 27.martu noteikti smagā autotransporta, ar kopējo masu virs 7 tonnām, kustības ierobežojumi uz Beverīnas novada pašvaldības ceļiem (izņemot zemnieku saimniecību fermu apgādes transportu ar lopbarību un piena izvešanas transportu, saskaņojot to ar pagastu saimniecības daļu vadītājiem).

Informāciju sagatavoja: Beverīnas novada pašvaldība

Par smagā autotransporta kustības ierobežojumiem pašvaldības īpašumā esošajos ceļos

Spītējot ziemīgajām Lieldienām, SIA “ZAAO” vides iniciatīvas “100 darbi Latvijai” vēstneši 1.aprīlī Brenguļos uzsāka savu šī gada ceļojumu pa Vidzemes un Latgales novadu svētkiem. Aukstais vējš netraucēja Lieldienu pa-sākuma apmeklētājiem pie vēstnešiem izspēlēt erudīcijas spēli, pārbaudot savas zināšanas dabas tematikā. Visi spēles dalībnieki balvā saņēma īpašu, numurētu sēklu paciņu, kas nedēļas laikā bija jāpiereģistrē iniciatīvas mājas lapā www.100darbilatvijai.lv, lai piedalītos izlozē par Tallink jūras ceļojumu uz Stokholmu 4 personām.

Šogad pirmo izlozēto jūras ceļojumu saņem Beverīnas novada iedzīvotāja Inta Jākabsone! Kur un kad šogad vēl būs sastopami “100 darbi Latvijai” vēstneši, uzziniet www.100darbilatvijai.lv.

Intu sveic Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis, kopā ar SIA “ZAAO” vēlot brīnišķīgu ceļojumu un aicinot vēl šogad paveikt kādu skaistu vides labiekārtošanas vai izdaiļošanas darbu.

Papildus informācija:“100 darbi Latvijai” koordinatore Līga Ivanova

(tālr. 26464686)

info@100darbilatvijai.lvwww.100darbilatvijai.lv

www.facebook.com/100darbiLatvijai

Beverīnas novada iedzīvotāja Inta Jākabsone saņem “100 darbi Latvijai” balvu – jūras ceļojumu uz Stokholmu

UZŅĒMĒJI

Jau 21.reizi Latvijas lielākā uz-ņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera rīko Vidzemes Uzņēmēju dienas, kas pulcēs vairāk nekā 250 uzņēmumus. Šogad tās Valmieras Kultūras centrā norisināsies 18. un 19.maijā.

Arī Beverīnas novadu pārstāvēs uzņēmēji un amatnieki Vidzemes Uzņēmēju dienās. Stendā būs iespējams nogaršot un iegādāties dažādus produktus un izstrādājumus – sukādes, adījumus, taborējumus, tautastērpu detaļas, “R Chocolate” ražotu saldējumu, bioloģisko sieru, vaksa sveces, krāsainās pastalas, filcējumus un stikla izstrādājumus.

Informāciju no avota http://www.vidzemesizstade.lv/ sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Novada stends Vidzemes

Uzņēmēju dienās