ba t rvalstu invest - amatasnovads...3.1. invest īciju piesaiste latvij ā, pašvald ību loma un...

Amatas novada pašvaldība Pētījums ”Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes iespēju apzināšana Amatas novadā”

Pētījums

„Viet ējo un ārvalstu investīciju piesaistes iespēju apzināšana Amatas

novadā„

Pētījums „Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes iespēju apzināšana Amatas novadā” izstrādāts projekta „Amatas novada pašvaldības administratīvo darbinieku un domes deputātu zināšanu par vietējo un ārvalstu investīciju piesaisti paaugstināšana” (Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/087/65) ietvaros.

100% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Par pētījuma saturu atbild SIA „KOTA.NU”.

2012.gads


Satura rādītājs

SATURA RĀDĪTĀJS .................................................................................................................................... 2

1. IEVADS ..................................................................................................................................................... 3

2. IZMANTOTĀS METODES .................................................................................................................... 4

3. AMATAS NOVADA INVESTĪCIJU PIESAISTES IESPĒJU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS ...... 5

3.1. INVESTĪCIJU PIESAISTE LATVIJĀ, PAŠVALDĪBU LOMA UN LĪDZŠINĒJĀ PIEREDZE .................................... 5

3.2. AMATAS NOVADĀ ESOŠO RESURSU RAKSTUROJUMS .................................................................................... 6

IEDZĪVOTĀJU SASTĀVS UN NODARBINĀTĪBA ......................................................................................................... 7

INFRASTRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS ...................................................................................................................... 9

4. INVESTĪCIJU PIESAISTES PROCESS AMATAS NOVADĀ ......................................................... 13

5. INVESTĪCIJU OBJEKTU RAKSTUROJUMS ................................................................................... 15

5.1. INDUSTRIĀLIE OBJEKTI/ RAŽOŠANAS ĒKAS ............................................................................................... 15

5.2. DZĪVOJAMĀS ĒKAS .......................................................................................................................................... 16

5.3. IESPĒJAMO INVESTĪCIJU IDEJAS APSEKOTAJĀS TERITORIJĀS............................................................ 17

6. REKOMENDĀCIJU KOPSAVILKUMS INVESTĪCIJU VIDES ATTĪSTĪBAI AMATAS NOVADĀ .................................................................................................................................................... 20

6.1. REKOMENDĀCIJAS INVESTĪCIJU PĀRVALDĪBAI ........................................................................................... 20

6.2. REKOMENDĀCIJU KOPSAVILKUMS UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES ATTĪSTĪBAI AMATAS NOVADĀ ........... 22

6.2. REKOMENDĀCIJAS FUNKCIJU SADALEI AMATAS NOVADA ADMINISTRĀCIJĀ. ........................................ 25

SECINĀJUMI .............................................................................................................................................. 27


1. Ievads

Pētījums „Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes iespēju apzināšana Amatas novadā” tika izstrādāts projekta „Amatas novada pašvaldības administratīvo darbinieku un domes deputātu zināšanu par vietējo un ārvalstu investīciju piesaisti paaugstināšana” (Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/087/65) ietvaros. 100% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Saskaņā ar Amatas novada pašvaldības izsludinātā iepirkuma „Pētījuma „Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes iespēju apzināšana Amatas novadā„ izstrāde” (Identifikācijas numurs ANP 2012/13 ESF) tehniskās specifikācijas prasībām konsultants SIA „KOTA.NU” no 2012.gada jūnija līdz 2012.gada septembrim veica pētījumu, kura laikā atbilstoši Amatas novada pašvaldības uzdevumam veica mērķtiecīgu novada ekonomiski mazāk attīstītās teritorijas uzņēmējdarbības potenciāla un investīciju vides izpētes darbu.

Pētījums izstrādāts ar mērķi apzināt investīciju iespējas Amatas novadā, tai skaitā, pašvaldības, infrastruktūras un darbaspēka priekšrocības, atbilstoši novada saimnieciskajiem mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem.

Pētījuma ietvaros tika veikts Amatas novada investīciju piesaistes iespēju izvērtējums, analizēta esošā situācija saistībā ar plānošanas un attīstības dokumentiem, kā arī noteikti Amatas novada attīstības virzieni un prioritātes, kā arī sniegti vispārēji priekšlikumi un rekomendācijas, un minētas konkrētas investīciju piesaistes idejas.

Saskaņā ar darba uzdevumu, tika apzināti investīciju objekti Amatas novada teritorijā, tie tika apmeklēti, fiksējot esošo objektu stāvokli un sniegts īss to raksturojums. Pētījuma pielikumā ir apkopota informācija par 30 investīciju objektiem Amatas novadā. Katram objektam ir izveidots individuāls datu fails, kurā minēts objekta nosaukums, īpašnieks, kadastra informācija un īss apraksts. Vizualizācijas nolūkos pievienotas kartes ar atrašanās vietām un objektu fotogrāfijas. Objektu fotogrāfijas un datu fails satur GPS (atrašanās vietas koordinātu) informāciju un tas ļauj operatīvi noteikt attēlotās vietas atrašanos kartē, kā arī vajadzības gadījumā izmantot šos datus, lai ievadītu navigācijas ierīcēs.

Visi pētījuma rezultātā izstrādātie dokumenti ir veidoti tā, lai tie kalpotu kā prakstisks darba rīks un atbalsta materiāls Amatas novada pašvaldības administrācijas darbam investīciju piesaistē. Pētījuma rezultātu veido šis dokuments un trīsdesmit objektu individuāli faili, kuri ir izmantojami pašvaldības mārketingam, kā arī lai uzsāktu pašvaldības aktīvāku rīcību pie investcijām labvēlīgas vides veidošanas Amatas novadā.

Šajā dokumentā ir dots ieskats investīciju objektu aprakstos, taču nav dota pilna informācija, kas citos datu formātu veidos ir pieejama pašvaldības datorsistēmā.


2. Izmantotās metodes

Amatas novada investīciju piesaistes izvērtējumam un situācijas analīzei tika izmantoti dati no publiski pieejamajām datu bāzēm un pašvaldības sniegtā informācija.

Teritorijas investīciju un attīstības potenciāla novērtējumam tika izmantoti attīstības plānošanas dokumenti „Amatas novada Attīstības programma 2013.- 2019.gadam” un „Amatas novada Teritorijas plānojums 2013.-2024.gadam” 1, novērtējot investīciju piesaistes procesu un sagatavojot rekomendācijas tika izmantots SIA „Ernst & Young Baltic” „Investīciju piesaistes sistēmas neatkarīgs novērtējums”, kā arī pētījumā tika izmantoti citi saistošie plānošanas dokumenti.

Lai iegūtu vispusīgu informāciju, tika organizētas intervijas ar projekta vadību un Amatas novada domes priekšsēdētāju, kas uzsvēra novada prioritātes un attīstības virzienus, savukārt intervijās ar pagastu pārvalžu vadītājām tika identificēti potenciālie investīciju objekti, kas tika apmeklēti dabā. Sadarbībā ar pašvaldības speciālistiem tika papildināta informācija par apmeklēto investīciju objektu īpašumtiesībām un īpašnieku kontaktiem, lai nodrošinātu šī pētījuma praktisko pielietojumu.

Divas konkrētās vietējo produktu idejas, kas saistītas ar dažāda veida investīcijām tika apspriestas detalizēti. Ideju apspriešana notika Amatas novada pašvaldības administratīvo darbinieku un domes deputātu apmācību laikā Skujenes un Zaubes pagastos, kurās apmācību dalībnieki. Apmācības un ideju apspriešanas (domu kartes, prāta vētras utml.) ir dokumentētas ar fotofiksācijas metodi.

1 Dokumenti atrodas izstrādes stadijā


3. Amatas novada investīciju piesaistes iespēju vispārējs raksturojums

3.1. Invest īciju piesaiste Latvij ā, pašvald ību loma un līdzšin ējā pieredze

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas koordinē investīciju

piesaisti Latvijā, ir uzsākusi izstrādāt POLARIS procesa metodoloģiju, kas paredz koordinētu un mērķtiecīgu investīciju piesaisti, sadarbojoties valsts institūcijām, pašvaldībām, infrastruktūras uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citiem investīciju piesaistes sistēmas dalībniekiem.

LIAA, izstrādājot Polaris metodiku par investīciju iespēju apzināšanu Latvijā, viens no pamata informācijas avotiem ir pašvaldību informācija, kurā apkopotas ziņas par pašvaldības teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, līdz ar to definējot pašvaldību lomu investīciju piesaistē2:

• informācijas apkopošana un analizēšana par pašvaldības resursiem, prioritāšu

noteikšana un ar tām saskaņota attīstības plānošana; • informācijas sniegšana LIAA par pašvaldības resursiem un piedāvājumu

potenciālajiem investoriem; • īsa mārketinga materiāla izveide investoriem (5-6 lpp., sadarbībā ar LIAA) par

nozaru izvērtējumu, pašvaldības resursiem un vispārīgo piedāvājumu potenciālajiem investoriem;

• piedāvājuma sniegšana potenciāliem ārvalstu investoriem, projektu apkalpošana, atbalsts;

• Jaunu, pašvaldībai nozīmīgu projektu radīšana, piedāvāšana potenciāliem investoriem;

• Problēmu identificēšana un risināšana vai virzīšana risināšanai augstākā līmenī.

Savukārt SIA „Ernst & Young Baltic” 2012.gada sākumā veiktajā „Investīciju piesaistes sistēmas neatkarīgajā novērtējumā” vairākkārt ir uzsvērta gan pašvaldību loma investīciju piesaistē, gan ierobežojumi, kas liedz vai kavē veikt vairākas ar investīciju piesaisti saistītas darbības un plašāku investīciju piesaisti, saskaņā ar spēkā esošiem likumiem, kas reglamentē pašvaldību darbu. Tā piemēram, viens no būtiskākajiem jautājumiem investīciju piesaistē ir esošās infrastruktūras sakārtošana un uzlabošana, savukārt pašvaldības saskaņā ar normatīvajiem aktiem nedrīkst sakārtot tām nepiederošu infrastruktūru (piemēram, elektroapgādi). Viens no šīs situācijas risinājumiem ir paredzēt īpašas ES fondu programmas infrastruktūras sakārtošanā pašvaldībās investoru piesaistīšanai, veicot grozījumus nepieciešamajos normatīvajos aktos.

Tajā pašā laikā ir vairākas jomas, kurās likumdošana pašvaldībām ļauj samērā lielu rīcības brīvību, kas ietekmē investoru iespējas uzsākt uzņēmējdarbību to teritorijā (piem., teritorijas zonējuma plānošana). Vienlaicīgi tas arī rada risku un situācijas, kad ir vērojama dažu vai vairāku pašvaldību rīcības nekonsekvence attieksmē pret investoriem un pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem, kas var negatīvi ietekmēt investīciju vidi valstī. 2 Avots: www.liaa.gov.lv


Izvērtējot pašvaldību lomu vietējo un ārvalstu investīciju piesaistē kopumā, „Investīciju piesaistes sistēmas neatkarīgajā novērtējumā” ir minēts, ka būtiska loma ir pašvaldības vadības subjektīvajā attieksmē / interesē par investīciju piesaisti novada teritorijai. Šeit savukārt būtiska loma ir pašvaldības vadītāju, domes deputātu un administratīvās vadības zināšanās un izpratnē par investīciju piesaistes lomu un nepieciešamību, kur svarīgs solis pašvaldībai pievilcīgas investīciju vides un attieksmes veidošanā ir pašvaldības resursu apzināšana un definēšana. Pašreiz Latvijas pašvaldībās ir dažāda attieksme un izpratne par investīciju piesaistes ietekmi uz novadu attīstību, kur īpaši izceļas lielāko novadu un pilsētu pašvaldības, kas aktīvi meklē jaunus investorus, kā arī iespēju robežās nodrošina jau esošajiem investoriem pēc iespējas labvēlīgākus apstākļus. Pašvaldībām, kas aktīvi strādā ārvalstu investīciju piesaistes jomā, veidojas sadarbība gan ar LIAA, gan ar citiem partneriem kā Tirdzniedzības un rūpniecības kamera, ārvalstu vēstniecības, komercbankas un citām ieinteresētām pusēm, kuru darbības joma ir papildus investīciju piesaiste. Tomēr vairumā pašvaldību investīciju piesaiste netiek uztverta kā nozīmīgs attīstību un izaugsmi veicinošs faktors.

3.2. Amatas novad ā esošo resursu raksturojums

1.att. Amatas novads (Karte no maps.google.com)

Amatas novads atrodas Vidzemē un kopš 2009.gada 1.jūlija teritoriālās reformas ir izveidots bijušā Cēsu rajona teritorijā, apvienojot piecus pagastus – Drabešu, Amatas, Zaubes, Nītaures un Skujenes pagastus. Amatas novada kopējā platība ir 745,51 km2 un tajā dzīvo 6321 iedzīvotāji 3 (01.01.2012.).

Amatas novads atrodas aptuveni 80 -100 km attālumā no Rīgas. Pašvaldība robežojas ar Siguldas, Līgatnes, Cēsu, Pārgaujas, Mālpils, Ogres, Ērgļu un Vecpiebalgas novadiem.

3 Avots: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2012/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf


Amatas novada teritorijā ir tikai vietējās nozīmes vai novada nozīmes attīstības centri - pagastu centri Nītaure, Zaube, Skujene un vairāki lielāki ciemati – Līvi, Ieriķi, Ģikši. Tomēr neviens no 16 novada teritorijā esošajiem ciematiem nav īpaši lielāks par citiem ciematiem un tādējādi nav potenciāli vērtējams kā Amatas novada attīstības centrs. Arī līdzšinējie ieguldījumi infrastruktūras attīstībā ir notikuši vairākos ciematos, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu to attīstību, bet īpaši neizceļot kādu ciematu. Lai arī Amatas novadā līdz šim nav noteikta attīstības centra, bet ir vairāki vienlīdzīgi (platības un iedzīvotāju skaita ziņā) ciemati, tomēr 2013.gadā ir plānots izstrādāt Amatas novada Ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kurā saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu un citu normatīvo aktu prasībām būs jāidentificē Amatas novada attīstības centrs.

Iedzīvotāju sast āvs un nodarbin ātība

Amatas novada teritorija pēc iedzīvotāju skaita, iedzīvotāju blīvuma un ekonomiskās aktivitātes ir izteikti neviendabīga, kur īpaši izceļas Drabešu pagasts, kas ir ekonomiski visaktīvākais, atrodas vistuvāk Cēsīm, kā arī to šķērso A2 autoceļš. Kopumā darba spēka pieejamība uz vietas Drabešu pagastā, kā arī attīstīta ceļu infrastruktūra un sabiedriskā tranpsorta pieejamība padara šo pagastu par investoriem vispievilcīgāko salīdzinājumā ar pārējiem Amatas novada pagastiem. Amatas novadā līdzīgi kā citos novados būtiska problēma ir iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošana, kas rada sociālo spriedzi un ir būtisks arguments runājot par ekonomisko attīstību.

Pagasts Platība,

km2

Platība

% no

kopējās

Iedzīvotāju

skaits

Iedzīvotāju

skaits %

no kopējā

Iedzīvotāju

blīvums,

iedz./km2

Drabešu

pagasts 120 16.1 2727 43 22,66

Amatas

pagasts 108 14.5 807 12.7 7,45

Nītaures

pagasts 176 23.6 948 15 5,39

Skujenes

pagasts 177 23.6 940 15 5,32

Zaubes

pagasts 163 21.9 899 14.2 5,52

Amatas

novads

kopā

744 6321

2.att. Amatas novada pagastu sociāli ekonomiskā situācija (skaitļi noapaļoti). Avots: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2012/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf

Nelielais iedzīvotāju blīvums Amatas, Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastos raksturo šo pagastu sociālekonomisko attīstību – šeit vairāk ir viensētu, kurās notiek neliela saimnieciska aktivitāte. Izvērtējot iespējamo investoru interesi par šīm teritorijām kā būtisks arguments ir jāmin darbaspēka mobilitāte, jo iedzīvotājiem, kas dzīvo plašā teritorijā, aktuāla ir transporta infrastruktūras pieejamība, lai nokļūtu uz darba vietu.

Izvērtējot apsekotās teritorijas potenciālo investīciju objektu raksturu – kapacitāti un apjomu, ir vērtējams, ka Amatas novada teritorijā nav sagaidāmas tik liela mēroga


investījas, lai rastos vajadzība vienuviet uz dzīvi pulcināt lielu skatu potenciālo darbinieku un viņu ģimenes, tādā veidā ietkmējot iedzīvotāju skaitu ciematos. Tādējādi lielāks uzvars būtu liekams uz vispārēju iedzīvotāju mobilitātes veicināšanu, lai potenciālie darbinieki varētu nokļūt uz darba vietu gandrīz jebkur novada teritorijā, ņemot vērā, ka esošie pagastu centri atrodas viens no otra vidēji 20 -30 km robežās.

Līdz ar to iedzīvotāju skaits, dinamika un mobilitātes iespējas būtiski nepasliktina un neuzlabo investīciju vidi un nav uzskatāms, kā novadam unikāls kritērijs no potenciālā investora viedokļa. Nozīmīgs ir ceļu stāvoklis – ceļiem jābūt izbraucamiem jebkurā gadalaikā.

Amatas novada iedzīvotāju struktūru līdzīgi kā vairākumā Latvijas novadu, būtiski ietekmē migrācija. Salīdzinot migrācijas saldo rādītāju ar apkārtējām pašvaldībām, Amatas novadam tas ir ceturtais augstākais rādītājs (http://www.csb.gov.lv/category/tagi/Migr%C4%81cija).

3.att. Amatas novada ekonomiskais profils Avots: Pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2011” http://www.vraa.gov.lv/uploads/regionu%20parskats/Regionu%20attistiba%20Latvija%202011%20LV_interactive_kartes%20horizontali.pdf

Pēc 2012.gada sākumā publicētās LR Centrālās statistikas pārvaldes informācijas Amatas novadā bezdarba līmenis bija 8,2%, kas salīdzinot ar citiem tuvumā esošajiem novadiem tikai nedaudz atšķiras. Savukārt salīdzinot Amatas novadu un citus novadus pēc iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes, redzams, ka ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem bij. Cēsu rajona robežās. Jāmin, ka augsta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir pozitīvs faktors, kas rada labvēlīgu vidi nelielu uzņēmumu, satelītuzņēmumu vai klāsteru attīstīšanai.

Tieši šajā – iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rosināšanas un uzturēšanas, kā arī savstarpējās kooperācijas sekmēšanas vizienā ir jāstrādā pašvaldībai. Noformulēti un labi pasniegti biznesa iespēju apraksti vienlaikus ir viens no veidiem, kā tiešā veidā piesaistīt investorus no ārvalstīs strādājošo novada iedzīvotāju vidus.


Infrastrukt ūras raksturojums Ceļu infrastruktūra

4.att.Amatas novada ceļu tīklojums (attēls no www.balticmaps.eu)

Novadu tā ziemeļu daļā šķērso viens no valsts galvenajiem autoceļiem A2 (E77) Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene). Novada vidusdaļā rietumu – austrumu virzienā visu tā teritoriju šķērso reģionālās nozīmes autoceļš P3 Garkalne–Alauksts. Dienvidu-ziemeļu virzienā novadu šķērso divi reģionālās nozīmes autoceļi P31 Ērgļi–Drabeši un P32 Augšlīgatne–Skrīveri.

Izmantojot ES struktūrfondu finansējumu valsts reģionālo (pirmās šķiras) autoceļu attīstībai, 2013.gadā paredzēts pabeigt grants segumu asfaltēšanu šādos autoceļu maršrutos: P32 Līgatne-Skrīveri (posms Zaube-Ogres rajona robeža) un P32 Līgatne-Skrīveri (posms Nītaure-Zaube).


L īguma/ projekta Nr.

Projekta nosaukums Fonds

Projekta summa

(attiecināmās

izmaksas)

Publiskais finansējums

Nr.08-09-L32100-000256

„Amatas novada autoceļa Pētera iela – Meijermuiža – Vāļi – Rakši posma Meijermuiža – Vāļi rekonstrukcija”

ELFLA

148441,42 71315,68

Nr.09-09-L32100-000165

„Skujenes pagasta autoceļa posma „Skujene” – „Amatas” asfaltbetona seguma izbūve”,

ELFLA

29828,40 25727,45

Nr.10-09-L32100-000020

„Amatas novada pašvaldības autoceļa Nr.96 Ērgļu ceļš – Ruki rekonstrukcija no 0.00km – 1.652km”

ELFLA

97889,98 52767,02

Nr.10-09-L32100-000022

„Amatas novada Zaubes ciema Lakstīgalu ielas rekonstrukcija no 0.00km – 0.817km”

ELFLA

69162,68 35199,69

Nr.10-09-L32100-000026

„Amatas novada Zaubes pagasta autoceļa Liepas skola - Kalmes rekonstrukcija no 0.00km – 0.320km”,

ELFLA

29000,96 18884,97

Nr.11-09-ZL24-Z401101-000001

Pašvaldības autoceļa Āraišu baznīca - Dzērves rekonstrukcija posmā no 0.00km-0.460km (nobrauktuve uz kapiem)

EZF

29080,52 22701,45

Nr.11-09-L32100-000232

Skujenes pagasta Saulgriežu ielas rekonstrukcija, posmā no autoceļa P3 Garkalne - Alauksts līdz Rudzu ielai

ELFLA

51375,11 20000,00

Nr.11-09-L32100-000235

Amatas novada autoceļa - Pētera iela - Meijermuiža - Vāļi 3 km ceļa seguma maiņa, posmā no Pētera ielas līdz Cēsu pilsētas robežai

ELFLA

131359,88 60000,00

5.att. Pārskats par Amatas novada pašvaldība īstenotajiem projektiem autoceļu rekonstrukcijai

Amatas novada pašvaldība apgūstot ES fondu līdzekļus laika posmā no 2008.-2012.gadam ir īstenojusi projektus saistībā ar autoceļu rekonstrukciju kopsummā par 586 138,95 latu, no kuriem 306 596,26 ir ES fondu (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonds) finansējums bet 279 542,69 ir pašvaldības līdzfinansējums4. Izvērtējot projektu īstenošanas vietas un pamatojumus, ir minams, ka vairākus no šiem projektiem pašvaldība ir īstenojusi vietās, kur notiek aktīva uzņēmējdarbība, tādējādi sekmējot un atbalstot uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošanu savas kompetences un likumisko iespēju robežās. Arī turpmāk plānojot novada attīstību, Amatas novada Attīstības programmā 2013.-2019.gadam ceļu infrastruktūras uzlabošana minēta kā pioritāte infrastruktūras uzlabošanas jomā.

4 Informācijas avots – Amatas novada pašvaldības projektu datu bāze


Pašvaldība plāno vairākas investīcijas ceļu kvalitātes uzlabošanā, vairāku grantsceļu asfaltēšanu (īpaši Drabešu pagastā), kā arī citu autoceļu posmu rekonstrukciju.

Kopumā novada teritorijā ceļu tīkls nodrošina piebraukšanu jebkuram objektam, taču, izņemot E77 un rekonstruējamo P32 posmu, ceļi ir l īkumoti, reljefs ir paugurains un tie nav piemēroti intensīvai tranzīta vai liela izmēra transporta līdzekļu satiksmei. Lielākā daļa novada reģionālo ceļu ir ar vidēji labi uzturētu grants segumu, tomēr šo ceļu reģionālā nozīme nosaka arī to, ka šo ceļu uzturēšana īpaši ziemas sezonā ir nepietiekama.

Tādējādi teritorija novada vidienē nav izdevīga vieta loģistikas infrastruktūras veidošanai, lai gan vairākās vietās ir pieejamas degradētas industriālas teritorijas, kas šādam nolūkam varētu būt piemērotas. Industriālās investīciju teritorijas ieteicams popularizēt tādu uzņēmumu izveidei, kur nepieciešamas lielas platības, lokāli pret slodzi noturīgi laukumi un pievedceļi, kā arī lielu jaudu energopiegāde un uzņēmumu darbības raksturs neprasa intensīvu ikdienas transportēšanu.

Amatas novada teritorijas Z daļa iekļaujas Vidzemes, Latgales, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalu kravu pārvadājumu apgabalā. Esošās kravu plūsmu pieauguma tendences paredz, ka ilgtermiņā Vidzemes reģiona attīstība balstīta uz esošās transporta plūsmas infrastruktūras paplašināšanu un modernizāciju, attīstot degvielas uzpildes un tehniskās apkopes staciju tīklu, labiekārtojot atpūtas vietas palielinot nakšņošanas iespējas auto satiksmes dalībniekiem. Tas veicinātu arī loģistikas centru attīstību un reģionā strādājošo preču ražotāju un pakalpojumu sniedzēju piekļuvi tirgiem5.

Energoapgāde

Amatas novada teritorijā lielākā daļa elektrotīklu ir izveidoti 20.gs. 50.gados, un pašreiz noteik pakāpeniska tīklu posmu rekonstrukcija un atjaunošana.

Vairumā novada terirotijas elektrība tiek pārvadīta pa 20kV maģistrālajām gaisvadu elektrolīnijām, 20kV gaisvadu nozarlīnijām, 0,4 kV gaisvadu līnijām un 0,4kV kabeļlīnijām, kas nodrošina ar elektoapgādi pašreizējos lietotājus un to kapacitāte ļauj veidot jaunus patērētāju pieslēgumus. Lai arī Zaubes un Nītaures pagastus šķērso valsts nozīmes 330 kV maģistrālā gaisvadu elektropārvaldes līnija, tomēr saskaņā ar a/s „Latvenergo” sniegto informāciju, kas iekļauta Amatas novada Attīstības programmā 2013.-2019.gadam, a/s „Latvenergo” nav plānojis 330 un 110 kV tīkla objektu izveidi Amatas novadā vai to celtniecību.

Bijušajos lauksaimniecības ražošanos centros – fermu kompleksos, darbīcās, tehniskajās stacijās padomju gados bija labi izveidoti elektrotīkli un elektroapgāde, tomēr līdz ar aktīvās saimniekošanas pārtraukšanu šajās teritorijās elektrotīkli nav rekonstruēti un tos ir nepieciešams atjaunot vai izveidot no jauna.

Visos apsekotajos objektos, kas apzināti šī pētījuma ietvaros, elektroapgāde ir esoša, vai arī ir līniju pieejas pilnībā vai to balsti, un demontētas ir tikai pašas gala pieslēgumu ietaises. Elektroapgādes pieejamās jaudas netika analizētas, jo šāda teorētiska analīze nav lietderīga. Jaudu pieslēgšanas izmaksu novērtējums ir veicams katrā objektā un katrā konkrētā gadījumā atsevišķi atbilstoši paredzamajam darbības veidam. Nevienā no identificētajiem investīciju objektiem energoapgādes iespēja nav šķērslis, lai apsvērtu investīciju lietderību.

5 Avots: Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programma


Teritorijas zonējums

Sasakaņā ar spēkā esošo Amatas novada Teritorijas plānojumu, Drabešu pagasta teritorijas lielākā daļa atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Parkā atrodas 120 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un ir izdalītas piecas funkcionālas zonas: dabas rezervāta zona, dabas lieguma zona, ainavu aizsardzības zona, kultūrvēsturiskā zona un neitrālā zona. Lai arī Gaujas nacionālā parkā tiek nodrošināta droša un kvalitatīva teritoriju aizsardzība, tomēr vienlaicīgi tas ir arī būtisks ierobežojums investīciju attīstībai. 2012.gada sākumā pašvaldības vadība un speciālisti ir iesaistījušies vairākās diskusijās, lai izvērtētu „Gaujas nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos” ietvertās normas, kas, piemēram, Ieriķu ciemu sadala divās daļās – teritorija uz Z no autoceļa A2 ir Gaujas nacionālajā parkā, kurā ir ierobežota saimnieciskā aktivitāte, savukārt Ieriķu ciemata teritorija uz D no autoceļa A2 atrodas ārpus Gaujas nacionālā parka un tai nav noteikti nekādi ierobežojumi, kas liedz šai teritorijai attīstīties līdzsvaroti.

Skujenes pagastā ir viens mikroliegums, kura teritorija daļēji pāriet Zaubes pagastā. Zaubes pagasta teritorijā ir virkne īpaši aizsargājamo dabas teritoriju: valsts nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija - dabas liegums un Natura 2000 teritorija „Spinduļu meži”, vietējas nozīmes dabas liegums „Amatas paleja”, vietējas nozīmes dabas parks „Ķaļķu grava”, kā arī mikroliegumi dabisko meža biotopu un melnā stārķa ligzdu aizsardzībai.

Kopumā visbūtiskākie ierobežojumi, kas varētu atstāt ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstīšanu un investoru interesi ir saistīti ar Gaujas nacionālā parka teritoriju Drabešu pagastā un tās noteiktajiem ierobežojumiem, jo pārējās aizsargājamās teritorijas ir lokālas un to aizsardzības pasākumi nav saistīti ar būtiskiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Pašlaik tiek izstrādāts Amatas novada Teritorijas plānojums 2013. – 2024. gadam (notiek informācijas un datu apkopošana), kura publiskā apspriešana ir plānota 2013.gada pirmajā pusē, līdz ar to aktuālā informācija par teritorijas plānojumu 2013.-2024.gadam vēl nav pieejama.


4. Investīciju piesaistes process Amatas novadā

Jau iepriekš, aprakstot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izstrādāto metodoloģiju, tika minēts, ka ārvalstu investīciju piesaistes jomā būtiska loma ir pašvaldības proaktīvai rīcībai un tās vadības vēlmei un skatījumam par investīcijām kā būtisku attīstības resursu.

Izpētes laikā konstatēts, ka šobrīd nav pieejami apkopoti dati par novadā esošo mazo, mājsaimniecības kārtībā veikto uzņēmējdarbību – tāda informācijas apkopojuma nav. Taču mutiski visās apsekotajās pagastu pārvaldēs un novada domē tika sniegta plaša informācija par darbīgiem cilvēkiem, kuri mazākā vai lielākā mērogā nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietišķa un konkrēta esošo un potenciālo uzņēmēju saraksta izveidošana varētu kalpot par noderīgu instrumentu, lai piemērotā brīdī uzrunātu un aicinātu kopā cilvēkus ar saderīgām uzņēmējdarbības interesēm.

Novada pašvaldība skaidri apzinās un ir formulējusi attīstības, saimniecisko aktivitāšu un labklājības atšķirības novada teritorijā. Ļoti sekmīgi ir piesaistīti ES fondu līdzekļi publiskās infrastruktūras sakārtošanai, pie tam līdz šim proporcionāli vairāk resursu ir ieguldīti mazāk aktīvos pagastos. Tas rada risku, ka saimnieciski aktīvāko teritoriju pārstāvji (Drabeši, Ieriķi, Amata) izdarīs spiedienu, lai novada budžeta izdevumi un piesaistītais ES finansējums tiktu izlietots proporcionāli ieņēmumiem, t.i. lielākā daļa izdevumu tiktu izlietota saimnieciski aktīvākajās teritorijās. Tas būtu pilnīgā pretrunā ar mazāk aktīvo teritoriju interesēm un šķērslis to attīstībai. Šī situācija mērķtiecīgi un sistemātiski ir jāskaidro novada uzņēmējiem un pārējiem iedzīvotājim.

Viens no risnājumiem, kā izvairīties no šāda interešu konflikta, ir iedzīvotāju vajadzību un resursu apzināšana un turpmāka sabalansēta to vadība, piemēram, esošo uzņēmumu vajadzību apzināšana un aktīvs atbalsts šo vajadzību īstenošanai novada teritorijā, piemēram, citā pagastā. Daba forma var būt regulāras uzņēmēju tikšanās t.sk. tematisku, viena sektora uzņēmēju tikšanās. Tikšanos organizācija ir jāuzņemas pašvaldības izpildinstitūcijai.

Pašreizējais novada domes darbība ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu piesaistē ir vairāk fokusējusies uz to, ka projektu idejas un pieteikumi top pēc konkursu izsludināšanas, reaģējot uz iespēju saņemt finansējumu, nevis iepriekš definējot jomas un prioritātes, kurās ir plānots piesaistīt finansējumu un izvērtējot šo ideju lomu un svarīgumu novada attīstībā.

Amatas novada līdzšinējā darbība ārvalstu investīciju piesaistē ir noritējusi divos

veidos: 1) Potenciālie investori paši ir izrādījuši interesi par investīciju iespējām Amatas

novada teritorijā un pašvaldības vadība ir izskatījusi šo priekšlikumu atbilstību pašvaldības interesēm un uzstādītajiem mērķiem.

2) Amatas novada pašvaldības pārstāvji, izmantojot savu plašo komunikāciju ar sadarbības partneriem ārvalstīs, ir devušies ārvalstu vizītēs kopā ar vietējiem uzņēmējiem, lai tādā veidā piedāvātu investīciju iespējas sadarbības valstu uzņēmējiem. Jāmin, ka pēdējo gadu laikā īpaši ir aktivizējusies Amatas novada pašvaldības sadarbība ar Azerbaidžānu, Kirgizstānu un Gruziju, un šo valstu uzņēmējiem ir būtiska interese par investīcijām Amatas novadā un Latvijā.


Tomēr Amatas novada vadība ir apsvērusi iespēju par sadarbības uzsākšanu ar LIAA, lai veiksmīgāk strādātu investīciju piesaistes jomā un izmantotu vairāk iespēju un resursu investu piesaistē.

6.att. Investīciju piesaistes process Amatas novada pašvaldībā Šis modelis apvieno jau esošās darbības, kad pašvaldība pati sadarbojas ar

potenciālajiem investoriem un to piesaisti, kā arī paredz jauna veida darbības, izmantojot LIAA pieredzi un resursus.

Ņemot vērā, ka pašlaik tiek izstrādāta Amatas novada Attīstības programma 2013.- 2019.gadam, kurā ir definēts, ka pašvaldība strādā pie labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveides, būtiski būtu šajā dokumentā iekļaut pašvaldības rīcības investīciju piesaistē un noteikt prioritātes uzņēmējdarbības veicināšanas jomā, paredzot šim uzstādījumam sistēmisku un ilgtermiņa pieeju.


5. Investīciju objektu raksturojums Amatas novada teritorijas apbūve vēsturiski koncentrējusies ap bijušo muižu un

padomju perioda saimniecību centriem, kas arī nosaka infrastruktūras veidu un pieejamību. Seno muižu centri veido lielākos ciemus – Zaubi, Nītauri. Tur ir saglabājusies senā

apbūve, savukārt padomju laika lauksaimniecības industriālā un dzīvojamā apbūve veidota ārpus vēsturiskā centra. Pateicoties šim apstāklim dažāda veida investīciju piesaistes infrastruktūra ir piemērotāka nekā citās vietās, kur atsevišķi lauksaimnieciski objekti uzbūvēti savrupi. Tās pārsvarā ir fermas, pie kurām tikušas būvētas daudzdzīvokļu mājas. Vietās, kur šādas fermas palikušas neapsaimniekotas, tās un pārējā palīginfrastruktūra ir sadrupušas, dzīvojamās ēkās ir tikai daļēji apdzīvotas, vāji apsaimniekotas un sliktā stāvoklī. Raksturīgs šāda veida piemērs ir Pērkoņi un Merķeļi. Ir arī atsevišķas vairāku objektu grupas, kuriem būtu veidojami savi investīciju piesaistes plāni, piemērām, industriālas teritorijas „Sadarbes” (pie Skujenes), fermas un dzīvojamā ēka „Niedras” (pie Nītaures), daudzdzīvokļu ēka un bijušā veikala ēka Merķeļos un citas. Ir arī atsevišķi objekti, kas būtu interesanti investoru piesaistei, piemēram, va/s „Valsts nekustamie īpašumi” piederošā bijusī sporta bāze pie Kliģenes.

Apsekoto būvju tehniskais stāvoklis ir ļoti dažāds un detalizētāki tas raksturots katras būves datu failā. Datu failos ir apkopota informācija par investīciju objektu nosaukumiem un adresēm, zemes un būvju īpašniekiem un to kontaktiem, minēti kadastra numuri, atrašanās vietas koordinātas un īss tehnisks ēku apraksts. Ņemot vērā, ka šo objektu vispārējais tehniskais stāvoklis vizuāli ir vērtējams kā slikts, detāls kāda tehniska parametra apraksts nav lietderīgs, jo potenciālajam investoram atbilstoši paredzamajam darbības veidam ir nepieciešams komplekss objekta un apkārtējās teritorijas izvērtējums, kas izpildāms zinot konkrēto plānoto darbības veidu. Tāpat arī investīciju vides darbaspēka un sociālie aspekti ir novērtējami katrā gadījumā atsevišķi un atbilstoši konkrētai pielietojuma idejai.

Apsekotie objekti pēc tehniskā stāvokļa ir iedalīti 3 grupās:

1. Industriālie objekti/ ražošanas ēkas (fermas u.c.);

2. Dzīvojamās ēkas (bērnudārzi, viesnīca, dzīvojamās ēkas u.c.);

3. Pārējie objekti.

5.1. Industri ālie objekti/ ražošanas ēkas

Daudzi industriālās apbūves objekti – bijušās lauksaimniecības būves ir sliktā un

kritiski sliktā – sabrukšanas stāvoklī. Šādā izskatā tie ir nepievilcīgi kā vieta, ko piedāvāt investoriem. Ja nav nekādu citu priekšrocību – piebraucamais ceļš un laukumi, elektrības pievads, kanalizācijas sistēma, tad šis (brown field) stāvoklis ir uzskatāms par apgrūtinājumu salīdzinot ar neapbūvētu vietu (green field). Tas jāņem vērā uzrunājot potenciālos investorus.

Industriālās būves, kam ir neatjaunojami sabrukušas konstrukcijas, to īpašniekiem būtu jāpieprasa nojaukt pilnībā vai norobežot tā, lai pieeja nav iespējama, kas neradītu apdraudējumu cilvēkiem un nedegradētu vidi.


5.2. Dzīvojam ās ēkas

Līdz ar ieguldījumiem industriāla rakstura investīciju objektos bieži vien ir nepieciešama arī dzīvojamā platība, kur investoram un no jauna piesaistītajiem darbiniekiem uzturēties. Dzīvojamās platības var būt arī privāti izīrējami nami vai dzīvokļi, taču tiem jābūt stāvoklī, lai tos uzreiz varētu lietot.

Amatas novada teritorijā ir vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas vēsturiski ir būvētas pie fermu kompleksiem vai saimniecības ēkām. Šobrīd tās ir apdzīvotas tikai daļēji un neapdzīvotā daļa nav uzreiz izmantojama, kā arī bojā ēkas tehnisko stāvokli kopumā. Tādas ir ēka Pērkoņos un ēka Merķeļos, kur vienā no dzīvokļiem ir bijis ugunsgrēks un šobrīd tas nav pasargāts no nokrišņiem.

Vienlaikus Amatas novada pašvaldības darbinieki un tūrisma uzņēmēji ir minējuši, ka teritorijā nav vienmērīgs tūrisma pakalpojumu piedāvājums, kas līdzīgi kā uzņēmējdarbība vairāk ir attīstīts Drabešu pagastā gar autoceļu A2. Vairākas no apsekotajām ēkām ir piemērotas tūrisma pakalpojumu attīstībai un dažādošanai.


5.3. Iespējamo invest īciju idejas apsekotaj ās teritorij ās

Apsekojot iepriekš minētos objektus, kā arī uzklausot pagastu pārvalžu un iedzīvotāju viedokli par ēkām – to vēsturisko nozīmi, vēlmes un iespējamo izmantošanu nākotnē, kā arī izvērtējot Amatas novada Attīstības programmā 2013.-2019.gadam paustos priekšlikumus un izvirzītās prioritātes, Amatas novada pašvaldības darbinieku un domes deputātu darba semināru formā tika apspriestas vairākas potenciālo investīciju iespējas, kuru īstenošanai varētu tikt piesaistīts finansējums no ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļiem.

Pētījuma izstrādes laikā trīs no potenciālo investīciju idejām tika apspriestas pašvaldības darbinieku darba grupās detālāk:

1. „M ācītājmuiža”, Skujenes pagasts

Īpašums „Mācītājmuiža” ir plaša teritorija ar daudzu industriālu būvju paliekām, tas atrodas atstatus no Skujenes dzīvojamās zonas un varētu tikt izmantota nosacīti trokšņainu industriju vajadzībām. Amatas novada Zaļās enerģijas rīcības plānā ir doti ieteikumi veidot koksnes kurināmā sagatavošanas centru. „Mācītājmuižas” teritorija varētu būt viens no iespējamiem variantiem, kur izveidot šādu centru. Objektam ir relatīvi labs piebraucamais ceļš (jāremontē caurteka), ir laukumi materiālu nokraušanai un lielu transporta līdzekļu manevrēšanai, ir ēku paliekas, kas izmantojamas segtu platību veidošanai. Jāprecizē stāvoklis ar elektrības pievadi (apsekojot konstatēti elektrības balsti, bet nav zināms, no kurienes elektrolīnija būtu pievelkama).

Šajā teritorijā būtu iespējams veidot gan malkas, gan šķeldas sagatavošanu, žāvēšanu un uzkrāšanu.

Pirmais solis būtu definēt novada vajadzības un nepieciešamos kurināmā veidus un daudzumus. Tad ar šādu piedāvājumu vērsties pie novada kokapstrādes uzņēmumiem, kuri jau aptaujāti izstrādājot Zaļās enerģijas rīcības plānu.

2. „Strauti”, Skujenes pagasts

Mehāniskās darbnīcas „Strauti” atrodas Skujenes centrā, no estrādes līdz darbnīcām ved 300m garš asfaltēts ceļa posms ar 19 metru kritumu, kas kopā veido piemērotu infrastruktūru minikāru sacensību trasei. Papildus tam Skujenē ir aktīvi jaunieši, kas varētu iesaistīties šādas aktivitātes īstenošanā – darbojoties tehniskajā pulciņā un gatavojot minikārus, kā arī organizējot sacensības.

Minikāri ir četru riteņu bezmotora inerces braucamrīki. ar kuriem organizē nacionāla, starptautiska un pasaules mēroga sacensības gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pastāv dažādas minikāru klases. Latvijas čempionāta posmi parasti notiek Rīgā, Murjāņos, Priekuļos (biatlona trasē) un Valmierā.

Latvijā šo sporta veidu pārrauga Latvijas Autosporta federācijas (LAF) Kartingu komisijas Minikāru apakškomisija http://www.laf.lv/laf/?cat=35 . 2012.gada Latvijas čempionāta kārtējais posms notiks 28.septembrī. Minikāru izgatavošanu un pulciņu vadīšanas pieredzi var iegūt, piemērām, Rīgas Jauno tehniķu centrā http://www.rjtc.lv/?rcatID=12&catID=12. Prasības trasēm var uzzināt sazinoties ar Konstantīnu Haldinu t. 29456860 (LAF)


7.att. Foto no Rīgas Jauno tehniķu centra mājas lapas

Mehāniskās darbnīcas, kā tehnisko nodarbību centru var attīstīt piesaistot gan projektu naudu telpu labiekārtošanai, gan meklēt līdzekļus interešu izglītības finansējumam, gan no tiešiem sponsoriem (materiāliem un darba rīkiem).

Izveidojot minikāru pulciņu radīsies iespējas organizēt gan sacensības, gan, piemērām, regulārus izklaides pasākumus brīvdienām. Netālu atrodas Sērmūkši, kur pasākumu laikā ir iespējas piedāvāt naktsmītnes. Saistītie pakalpojumi ir ēdināšana un sacensību apkalpošana.

Šīs investīciju idejas tālākai attīstībai ir lietderīgi izvērtēt iespēju piesaistīt finansējumu no programmas „Jaunatne darbībā”, rīkojot jauniešu iniciatīvu vai apmaiņu projektus, kuru laikā diskutētu par tehnisko aktivitāšu iespējām jauniešu atkarību preventīvai novēršanai un brīvā laika tematiskai aizpildei, vienlaicīgi radot jauniešos iespējamu motivāciju un tālāko profesionālo izglītošanos.

3. Akmentiņi", Zaubes pagasts

Bijušajā bērnudārza ēkā Zaubes centrā ilgstoši tika plānots ierīkot pansionātu senioriem. Amatas novada pašvaldības vadība, izvērtējot Labklājības ministrijas sagatavoto informāciju par pieprasījumu pēc pansionāta pakalpojuma, tā izmaksām un Eiropas savienības prioritātēm sociālās aprūpes jomā, secināja, ka Latvijā pašreiz nav pieprasījums pēc šāda pakalpojumu un Eiropas savienības prioritātes un ar tām saistītais finansējums tiek plānots citu alternatīvu sociālo pakalpojumu, piemēram, aprūpes mājās dažādošanai. Līdz ar to aktuāls pašvaldībai ir jautājums par šīs ēkas tālāku izmantošanu.

Zaube ar savu reljefu, senajām ēkām un dabas daudzveidību, pakalpojumiem (veikali, ārsta prakse, pasts), skolu, kur pieejamas modernās tehnoloģijas un skolas starptautisko sadarbības pieredzi varētu kalpot par lielisku bāzi uz dabas zinībām orientētu nometņu organizēšanai.


Vienlaikus Zaubē ir aktīvs sabiedrisko organizāciju (NVO) sektors, kas būtu gatavs kopā ar skolu/ pašvaldību iesaistīties šādu aktivitāšu organizēšanai, tādējādi šī projekta laikā arī demonstrējot pašvaldības, tās iestāžu un NVO partnerības iespējas.

Potenciālie klienti būtu pilsētu bērni un ģimenes ar bērniem, tai skaitā no Rietumeiropas pilsētām.

Zaubē šādam pakalpojumam šobrīd vienīgais iztrūkstošais elements ir izmitināšana. Sākotnēji nometņu dalībniekus iespējams izmitināt arī individuālās mājās, bet ir vērts apsvērt iespēju bijušo bērnu dārza ēku pielāgot izmantošanai par vienkāršu viesnīcu.

8.att. bij.bērnudārza ēka Zaubē

Nometnes var reklamēt ne tikai, kā bērnu nometnes, bet arī, kā ceļojumu galamērķi ekonomiski ceļojošām ārvalstu ģimenēm – kā ekonomisku nedēļas ilguma apmešanās vietu Latvijas centrā no kurienes viegli ir sasniedzamas citas vietas.

Iespējams, ka investīcijas viesnīcas pārbūvē var piesaistīt no ārvalstu partneriem, piedāvājot dabas zinību nometnes izstrādāt kā kopīgu pakalpojumu.

Šīs investīciju idejas tālākai attīstībai ir lietderīgi izvērtēt iespēju piesaistīt finansējumu Sorosa Fonda Latvija programmā „Pārmaiņu iespējas skolām”, Zaubes skolu attīstot kā kopienas centru, kur iedzīvotāji var iesaistīties dažādās aktivitātēs un gūt no tām labumu.


6. Rekomendāciju kopsavilkums investīciju vides attīstībai Amatas novadā

6.1. Rekomend ācijas invest īciju p ārvald ībai

Nr. Virziens Veicamās rīcības Rīcības apraksts Iesaistītās puses

Finansējuma iespējamais avots

Aspekti, kam jāpievērš īpaša

uzmanība

1.1 Investīciju piesaistes vadība

Sagatavot rīcības plānu, nosakot atbildīgo darbinieku par sazināšanos ar nesakopto objektu īpašniekiem. Noteikt atbildīgo darbinieku par ierosināto investīciju objektu popularizēšanu, īpašuma tiesību sakārtošanu.

Pieņemt rīcības plānu vismaz vienam gadam. Noteikt atbildīgo darbinieku, kurš pastāvīgi sekos objektu stāvoklim un popularizēs tos.

Amatas novada pašvaldība

Amatas novada pašvaldības budžets

Pārskats par situāciju jāapriež Amatas novada domē ne retāk kā reizi mēnesī.

1.2 Investīciju objektu sagatavošana

Izstrādāt īpašuma nodokļa paaugstināšanas koncepciju par nesakoptiem īpašumiem - ēkām, kas netiek izmantotas un ir kritiskā stāvoklī vai apdraud cilvēku drošību. Izziņot termiņu sakārtošanai, pēc kura beigām tiks piemērotas paaugstinātās nodokļa likmes. Nesakārtoto objektu īpašniekus par to informēt individuāli.

Novada deputātu un uzņēmēju starpā apspriest nekustamā īpašuma nodokļa likmju un administratīvo sodu politiku par neizmantotiem un nesakoptiem objektiem.



Informācija par īpašuma nodokļa paaugstināšanu un sodiem par nesakoptu īpašumu jāizplata vienlaikus ar neizmantoto objektu īpašnieku sanāksmju organizēšanu, kurās jāskaidro ieguvumi no sadarbības un īpašumu apvienošanas.


Nr. Virziens Veicamās rīcības Rīcības apraksts Iesaistītās

puses

Finansējuma iespējamais avots

Aspekti, kam jāpievērš īpaša

uzmanība

1.3 Investīciju objektu popularizēšana

Novada mājas lapā ievietot informāciju par iespējamajiem investīciju objektiem, norādot kontaktpersonas (saskaņā ar šī pētījuma 3.1. punktā minēto LIAA pieeju)

Mājas lapā publicēt informāciju par iespējām investēt un uzsākt uzņēmējdarbību Amatas novadā.



Informācijas publicēšana iepriekš rakstiski jāsaskaņo ar objekta īpašnieku.

1.3 Investīciju objektu popularizēšana

Izveidot mārketinga/ prezentācijas materiālu, lai pamatoti un atraktīvi ieinteresētu potenciālos investorus par investīciju iespējām Amatas novadā (saskaņā ar šī pētījuma 3.1. punktā minēto LIAA pieeju)

Izveidot mārketinga/ prezentācijas materiālu, lai pamatoti un atraktīvi parādītu, kāda ir Amatas novada infrastruktūra un iespējas dažāda rakstura investīcijām


Amatas novada pašvaldības budžets, Sadarbības projekti uzņēmējdarbības veicināšanai

Informācijas publicēšana iepriekš rakstiski jāsaskaņo ar objekta īpašnieku.

1.4 Investīciju iedeju iniciēšana novada uzņēmēju vidē

Organizēt visu novada teritoriju aptverošas regulāras uzņēmēju tikšanās plānojot tās tematiskās (nozares) grupās

Izveidot esošo un potenciālo uzņēmēju sarakstu (datu bāzi), kurā ietverta pašreizējā darbības joma un intereses par darbību nākotnē. Individuāli uzaicināt katru uzņēmēju.


Amatas novada pašvaldības budžets, uzņēmēju līdzfinansējums

Jārosina savstarpējās sadarbības idejas un jāaicina stāstīt par iecerēm, lai novērstu nevajadzīgu konkurenci un investīciju resursu sadrumstalošanos.


6.2. Rekomend āciju kopsavilkums uz ņēmējdarb ības vides att īst ībai Amatas novad ā

Pamatojoties uz Amatas novada Attīstības programmas 2013.-2019.gadam Rīcības plānu, kurā definēts Amatas novada stratēģiskais mērķis „Inovatīva uz atjaunojamiem resursiem balstīta, investoriem labvēlīga ekonomiska vide”, ir izstrādāti sekojoši rīcību priekšlikumi, kas identificēti sarunās ar Amatas novada administrācijas vadību un izriet no esošās novada investīciju iespēju apzināšanas. Saskaņā ar to, ka Amatas novada Attīstības programmas 2013.-2019.gadam pašlaik ir izstrādes stadijā un atbilstoši Attīstības programmas izstrādes procesam, šie priekšlikumi ir izskatāmi Attīstības programmas izstrādes vadības sanāksmēs.

Nr. Virziens Veicamās rīcības Rīcības apraksts Iesaistītās puses Finansējuma

iespējamais avots Aspekti, kam jāpievērš īpaša uzmanība

2.1 Pašvaldības un tās darbinieku kapacitātes celšana

Izveidot uzņēmējdarbības attīstības nodaļu, apstiprināt struktūrvienības nolikumu

Formāli izveidot struktūrvienību – kurā ietilptu jau esošie lauku attīstības speciālisti un uzņēmējdarbības speciālisti.


Amatas novada budžets Uzņēmējdarbības nodaļas darbiniekiem - konsultantiem jābūt atpazīstamiem vietējā sabiedrībā. Konsultantiem jābūt ar personisku pieredzi uzņēmējdarbībā.

2.2 Pašvaldības un tās darbinieku kapacitātes celšana

Nodrošināt uzņēmējdarbības konsultantiem nepieciešamo kompetenci

Iemācīt uzņēmējdarbības konsultantiem metodes darbam ar uzņēmējdarbības uzsācējiem un sabiedrības aktivizēšanas jautājumiem.

Ārējie konsultanti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Mācībām jāsatur gan epizodiskas teorētiskas nodarbības, gan praktiski uzdevumi, kas ilgākā laika posmā veicami kopā ar ārējiem konsultantiem. Mācību ilgums 18-24 mēneši.


Nr. Virziens Veicamās rīcības Rīcības apraksts Iesaistītās puses Finansējuma iespējamais avots

Aspekti, kam jāpievērš īpaša uzmanība

2.1 Uzņēmēju aktivitātes rosināšana

Iedzīvotāju un viņu prasmju apzināšana

Mājražotāju un nereģistrētu amatnieku saraksta izveidošana un esošo uzņēmu vajadzību apzināšana.

Uzņēmējdarbības attīstības nodaļa


Kontrolētas pieejas statusa (nepubliskojams) dokuments ar iedzīvotāju interešu, prasmju un aktivitāšu uzskaitījumu.


Uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšana

Uzņēmēju – uzsācēju mācību organizēšana

Uzņēmējdarbības attīstības nodaļa, ārējie konsultanti

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai projektu finansējuma avoti

Vienlaikus uzņēmējdarbības konsultantu TOT (training of trainers) mācības. Kopumā 160 stundu kurss 4-6 mēnešu ilgumā.


Uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšana

Konsultatīvs atbalsts uzsācējiem biznesa plāna sagatavošanā

Uzņēmējdarbības attīstības nodaļa, ārējie konsultanti

Novada budžets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Biznesa plānošanas programmas abonēšana un nodošana lietošanā uz biznesa plāna izstrādes laiku


Iedzīvotāju un viņu prasmju apzināšana

Ciemos ir izveidotas darba grupas, kas izstrādā kopīgu realizējamus lokāla mēroga produktus (nometnes, sacensības, festivālus u.tml.).



Nepieciešams izvērtēt formālu un neformālu līderu lomu ciematos, kas var veicināt vai tieši pretēji – kavēt darba grupu aktivitāti.


Nr. Virziens Veicamās rīcības Rīcības apraksts Iesaistītās puses Finansējuma iespējamais avots

Aspekti, kam jāpievērš īpaša uzmanība

4.1 Uzņēmēju darbības atbalsts

Infrastruktūras izveidošana sadzīves pakalpojumu uzņēmējdarbības vajadzībām

Ēkas (telpu) remonts un nodošana uzņēmējdarbības. Mazā biznesa inkubatora tipa infrastruktūras iekārtošana kurpnieku, šuvēju, friziera, manikīra, mazās sadzīves tehnikas remonta, velosipēdu remonta, vietējo produktu tirdzniecības u.tml. pakalpojumiem. Iespējams, arī tehniskās jaunrades nodarbībām.


Novada budžets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Pārrobežu sadarbības programmas vai līdzvērtīgi finanšu avoti

Investīcijas pašvaldības telpu iekārtošanā nedrīkst kropļot tirgus konkurenci. T.i. nav pieļaujams atbalsts uzņēmējiem, ja līdzīgi jau pastāv bez atbalsta.


Organizēt ciemu uzņēmēju darba grupas ar mērķi – radīt kopīgus projektus

Ciemos ir izveidotas darba grupas, kas izstrādā kopīgu realizējamus lokāla mēroga produktus (nometnes, sacensības, festivālus u.tml.).


Amatas novada pašvaldības budžets, Pārrobežu sadarbības programmas vai līdzvērtīgi finanšu avoti

Piesaistīt moderatoru šīm tikšanām (piemēram, pašvaldības uzņēmējdarbības konsultantu), kas moderētu sarunas un palīdzētu vienoties par kopīgiem produktiem un idejām.


Nekustamā īpašuma tipveida nomas līguma izstrāde.

Izstrādāt juridiski drošu nekustamā īpašuma nomas līgumu, kas pie maza finansiāla sloga nomniekam nodrošina to, ka notiks saimnieciskā aktivitāte.

Amatas novada pašvaldība, Latvijas Pašvaldību savienība

Pašvaldību savienība Neapsaimniekotie pašvaldības īpašumi ir jāiznomā ilgtermiņā par zemu nomas maksu, taču ar nosacījumu, ka jāattīsta uzņēmējdarbība un tiesībām nomu pārtraukt, ja tā nenotiek.


6.2. Rekomend ācijas funkciju sadalei Amatas novada administr ācij ā.

Lai veiksmīgi īstenotu investīciju piesaistes procesu, pašvaldībai ir nepieciešams izveidot funkcionējošu sistēmu, kas balstās uz informāciju par esošo situāciju novadā (Dati), definētu mērķi, vīziju un idejām par dažādu investīciju piesaisti (Ideja), skaidri izprotamu rīcību plānu (Rīcība) un sadarbību starp iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm (Sadarbība).

Tādējādi uzsākot darbu investīciju piesaistes jomā, pašvaldībai ir svarīgi izveidot ne tikai sistēmu, kā tiek pārvaldīta investīciju piesaiste, bet arī izveidot efektīvi funkcionējošu organizatorisko sistēmu, kā šie pārvaldības uzstādījumi un mērķi tiek īstenoti. Tādēļ ir nepieciešama Amatas novada administrācijas un lēmumpieņēmēju izglītošana par investīciju piesaistes nepieciešamību novada attīstībai, kur pašvaldības darbinieki tiktu informēti par viņu darba nozīmīgumu un lomu investīciju piesaistē. Tādā veidā tiktu mazināti birokrātiskie šķēršļi, lai potenciālajiem investoriem nerastos sajūta, ka viņus pāradresē no viena speciālista pie otra un kopumā rodas priekšstats, ka novada pašvaldībā investora piedāvājums nav aktuāls.

Amatas novadā šī organizatoriskā struktūra varētu ietver 3 līmeņus:

1. Pašvaldības administratīvā vadība – pieņem lēmumus par rīcībām ar sadarbības partneriem, nosaka prioritātes, veic investīciju piesaistes procesa pārvaldību;

2. Par investīciju piesaisti atbildīgais darbinieks – pašvaldības administrācijas darbinieks (saskaņā ar 6.2. nodaļā minētajiem priekšlikumiem – uzņēmējdarbības attīstības nodaļas vadītājs, uzņēmējdarbības konsultants), kuram tiek noteikti pienākumi komunicēt ar potenciālajiem investoriem, fiksēt visus pieprasījumus/komunikācijas saistībā ar investīciju objektiem un uzņēmējdarbību, proaktīvi sadarboties ar interesentiem, komunicēt nepieciešamajā apjomā un


reģistrēt pieprasījumus un sadarbību ar investoru, norādot, vai ideja ir attīstīta, vai arī komunikācija ir beigusies bez rezultāta.

3. Pagastu pārvalžu darbinieki – identificēt darbiniekus, kas pagastu pārvaldēs strādās ar investoriem, palīdzēs potenciālajam investoram sazināties ar citiem pašvaldības darbiniekiem un aktīvi komunicēs ar investoru. Arī šiem darbiniekiem ir jāuztur komunikāciju / pieprasījumu reģistrs. Vienlaikus jāuzsver, ka pagastu pārvalžu darbinieki ir visinformētākie par situāciju pagastā uz vietas, līdz ar to spēj sniegt potenciālajam investoram informāciju par konkrēto vietu un citiem aspektiem. Šo darbinieku pienākumos jāietilpst arī invetīciju objektu informācijas atjaunināšanai un papildināšanai.

Informācija par investīciju objektiem varētu tikt izvietota Amatas novada mājas lapā (publiskā informācija) www.amatasnovads.lv, savukārt reģistrs, kurā veikt atzīmes par komunikāciju ar potenciālajiem interesentiem varētu tikt izveidots elektroniska dokumenta formātā Amatas novada pašvaldības elektroniskajā lietvedības sistēmā, kas ļautu šim reģistram piekļūt un informāciju tajā aktualizēt jebkuram iesaistītajam darbiniekam, tādējādi nodrošinot aktuālās informācijas pieejamību un datu apriti.


Secinājumi

Izvērtējot Amatas novada pašvaldības teritoriju, pieejamos resursus un sociālekonomiskos rādītājus, kā arī diskutējot par teritorijas attīstības iespējām novada teritorijā, ir secināms, ka Amatas novada Ziemeļu daļā (10-15 km diapazonā ap autoceļu A2) ir lielākas iespējas piesaistīt investorus, kas šeit attīstītu industriālu rūpniecisku ražošanu, tomēr šī rūpnieciskajai attīstībai piemērotā teritorijas daļa ir tikai aptuveni 20% apmērā no visas novada teritorijas, tāpēc daudz efektīvāka stratēģija būtu izglītot iedzīvotājus un sekmēt jaunu pakalpojumu veidošanu ap jau esošajiem uzņēmumiem, kā arī stimulēt savstarpēju sadarbību un kopēju produktu veidošanu, vienlaikus cenšoties teritorijai piesaistīt jaunus, enerģiskus iedzīvotājus, kas šeit izvēlētos dzīvot un veikt saimniecisko darbību.

Pamatojoties uz atšķirīgo infrastruktūras situāciju, teritorijas attīstībai būtu piemērojamas vairākas atšķirīgas taktikas.

Nosacīti varētu formulēt četras taktikas:

1. Vietās, kur ir pieejama sakārtota pamata infrastruktūra (piebraucamie ceļi, ūdens, kanalizācijas, elektroapgāde un sakaru pieslēgumi), piemērām, Zaube, Nītaure, Skujene attīstības pamats varētu būt kopējs ciema attīstības plāns (programma). Izstrādājot šādu plānu vienlaikus ar teritorijas attīstības plānu tiktu radīta koncepcija konkrētās vietas attīstībai, identificējot tās raksturīgās konkurētspējīgās priekšrocības.

Pašvaldībai ir jāorganizē apkaimes iedzīvotāju darba sanāksmes attīstības plānu koncepcijas izstrādes stadijā, ja lietderīgi, tad jāpiesaista ārēji konsultanti.

2. Savrupās vietas, kur ir tikai industriālās infrastruktūras paliekas, piedāvāt kā lielu kopēju teritoriju viena veida izmantošanai. Šādās vietās, piemērām, “Mācītājmuiža” Skujenes pagastā, vienojoties ar īpašnieku būtu piedāvājama izmantojot POLARIS sistēmu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

Savrupās vietās, kur ir saglabājusies daļa no dzīvojamās infrastruktūras, bet ir ļoti maz iedzīvotāju, piemērām, Merķeļos, Pērkoņos jāmeklē iespēja piesaistīt saimnieciski un sociāli aktīvus cilvēkus – aicināt vairākas enerģiskas jaunas ģimenes un nodot viņu rīcībā gan dzīvokļus, gan telpas/zemi dažādu aktivitāšu īstenošanai, tai skaitā, saimniecisku un sabiedrisku aktivitāšu īstenošanai. Viena no uzrunājamjām potenciālajām investoru mērķauditorijām ir ārvalstīts strādājošie Latvijas iedzīvotāji. Ir j āseko un jāizmanto šobrīd izstrādē esošā Repatriācijas plāna ietvaros veidojamo rīku iespējas (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30791).

3. Atsevišķos pašvaldībai piederošus objektus, kur iespējama saimnieciska darbība un ir arī dzīvojamā platība, piemērām, „Zaķīši” („Nespējnieki”), kas ir vienģimenes dzīvojamā ēka un ferma, būtu vēlams lēti iznomāt ilgtermiņā ar nosacījumu, ka jāveic saimnieciskā darbība. Akcents tieši uz ilgtermiņa (30-50 gadi) iznomāšanu ar konkrētiem nosacījumiem, lai piesaistītu enerģiskus cilvēkus, nevis pārdošanu par iespējami augstāko cenu un riskēšanu, ka tālāk nekas nenotiks.

4. Organizēt lokālas un mērķtiecīgi plānotas uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas apmācības, kas fokusētas uz pakalpojumu radīšanu ap jau esošiem uzņēmumiem. Piemērām, lai viesnīca „Annas Hotel” aizstātu produktu iepirkumus Cēsīs ar tuvējā apkaimē saražotiem, Amatciema iedzīvotājiem mājkalpošanas pakalpojumus (uzkopšana, bērnu pieskatīšana, teritorijas labiekārtošana) sniegtu vietējie iedzīvotāji u.tml.

ba t rvalstu invest - amatasnovads...3.1. invest īciju piesaiste latvij ā, pašvald ību loma un...

Documents