Andris AŽĒNS

FIRMAS MICROSOFT DATU TRANSFORMĒŠANAS IESPĒJU

IZVĒRTĒJUMS

Bakalaura darbs

Rīga 2003

SATURS

IEVADS......................................................................................................................................7

1. DATU NOLIKTAVA............................................................................................................8

DATU IZSTĀDĪŠANA...................................................................................................10

1.1. DATU

PĀRVEIDOJUMI.........................................................................................10

1.1.1. DATU

ATTĪRĪŠANA..................................................................................11

1.1.2. DATU

PĀRVEIDOŠANA...........................................................................12

1.1.3. DATU

VALIDĀCIJA...................................................................................12

2. DTS APSKATS....................................................................................................................14

2.1. DTS DESIGNER INSTRUMENTA IZMANTOŠANA........................................ .15

2.2. SAVIENOJUMI..... ............................................................................... ..................16

2.3. UZDEVUMI... ......... ......... ......... ...........................................................................17

2.3.1. UZDEVUMS FILE PROTOCOL

TASK.. ...................... ...........................19

2.3.2. UZDEVUMS ACTIVEX SCRIPT

TASK....................................................21

2.3.3. UZDEVUMS DATA TRANSFORM

TASK... ...................... ....................23

2.3.3.1. DATU DEVĒJA KONFIGURĒŠANA............................................25

2.3.3.2. VAICĀJUMU VEIDOŠANA AR QUERY

DESIGNER.................26

2.3.3.3. PAPILDUS VAICĀJUMA

ĪPAŠĪBAS............................................27

2.3.3.4. DATU SAŅĒMĒJA

KONFIGURĒŠANA.......................................30

2.3.3.5. DATU PĀRVEIDOJUMU KONFIGURĒŠANA............................32

2

2.3.3.6. INFORMĀCIJAS

IEGŪŠANA........................................................35

2.3.3.7. UZDEVUMA

ĪPAŠĪBAS..................................................................36

2.3.4. UZDEVUMS EXECUTE PROCESS TASK.............................................38

2.3.5. UZDEVUMS EXECUTE SQL TASK.......................................................39

2.3.6. UZDEVUMS DATA DRIVEN QUERY TASK.........................................41

2.3.7. UZDEVUMS COPY SQL SERVER OBJECTS TASK.............................42

2.3.8. UZDEVUMS SEND MAIL TASK..............................................................43

2.3.9. UZDEVUMS BULK INSERT TASK..........................................................43

2.3.10. UZDEVUMS EXECUTE PACKAGE TASK............................................44

2.3.11. UZDEVUMS MESSAGE QUEUE TASK.................................................46

2.3.12. UZDEVUMS TRANSFER ERROR MESSAGES TASK.........................47

2.3.13. UZDEVUMS TRANSFER DATABASE TASK.......................................48

2.3.14. UZDEVUMS TRANSFER MASTER STORED PROCEDURES TASK.49

2.3.15. UZDEVUMS TRANSFER JOBS TASK...................................................49

2.3.16. UZDEVUMS TRANSFER LOGINS TASK..............................................49

2.3.17. UZDEVUMS DYNAMIC PROPERTIES TASK......................................49

2.4. PLŪSMAS................................................................................................................51

3. DATU PĀRVEIDOJUMU PRAKTISKA IZVEIDOŠANA................................................52

3.1 DATU ATTĪRĪŠANAS PIEMĒRS...........................................................................52

3.2 DAUDZU PĀRVEIDOJUMU UZDEVUMU REALIZĒŠANA..............................53

SECINĀJUMI...........................................................................................................................59

LITERATŪRA..........................................................................................................................60

3

IEVADS

Mūsdienās datu apjomi aug arvien straujāk un straujāk. Milzīgi, masīvi datu blāķi tiek

iegūti katru dienu. Lai no šiem datiem iegūtu vajadzīgo informāciju, šie dati jāapstrādā. Tā kā

datu apjoms ir milzīgs, tad tos apstrāde aizņems daudz laika un dati būs jau novecojuši, kad

tiek nonāks pie lietotāja.

Lai spētu apstrādāt šo lielo datu apjomu, tika izdomāta datu noliktava, kurā dati tiek

regulāri ievietoti. Dati, kas nonāk datu noliktavā tiek sagrupēti un agregēti, lai tos būtu

vieglāk izmantot.

Viena no galvenajām problēmām ir datu ielāde datu noliktavā. Dati parasti nāk no

dažādām mantotām sistēmām, kas ir dažādu firmu programmatūra. Lai iegūtu labus datus, tie

ir jāattīra, jāpārveido un jāintegrē. Lai šie sarežģītie procesi tiktu veiksmīgi paveikti, ir

nepieciešami labi, automatizēti rīki, kas efektīvi un droši paveiks šo darbu. Viens no šādiem

rīkiem ir firmas Microsoft datu pārveidojuma rīks.

Pirmajā nodaļā tiks izklāstīta teorija par datu noliktavām un datu izstādīšanas procesu.

Otrajā nodaļā tiks apskatīti datu pārveidojumu rīku komplekss DTS. Tiks apskatīti tā

uzdevumi un iespējas. Trešajā nodaļā tiks demonstrēti praktiski piemēri ar DTS rīku

izmantošanu.

4

1. DATU NOLIKTAVA

Datu noliktava ir arhitektūra, kas nodrošina biznesa analītiķus ar tiem nepieciešamo

informāciju. Šī arhitektūra definē kādā veidā informācija tiks nogādāta lietotājiem, kāda tā

izskatīsies un kādi rīki tiks izmantoti, lai piekļūtu šai informācijai. Arhitektūrai var būt

dažādas formas. Datu noliktavas galvenā ideja – atdalīt operatīvos datus no analītiskos

datus[3, 9].

Datu noliktavas apvieno datus no visas organizācijas – no mantotajām datu bāzēm,

galda datu bāzēm, atskaitēm u.c. informācijas avotiem. Šī kolektīvā datu bāze glabā lielu

apjomu agregētus datus, kas ir pieejami plašam lietotāju lokam. Dati var tikt izgūti ar

speciāliem operatīvās analītiskās apstrādes(OAA) rīkiem.

Datu noliktava sastāv no [10]:

a) Datu avotiem, no kuriem dati tiek izgūti

b) Rīkiem, ar kuru palīdzību dati tiek izgūti

c) Datuvēm, kur tiek glabāti dati

d) Vaicājuma un atskaišu rīkiem, kas nodrošina datu analītisko apstrādi

5

1.1. att. Datu noliktavas arhitektūra

Datizrace

Atskaites

Datuve 3

Datu pārveidošana

Datuve 1 Datuve 2

Datu avots 1 Datu avots 2

Datu noliktava

6

1.1. Datu izstādīšana

Datu izstādīšana (data staging [13]) ir datu arhitektūras sastāvdaļa, kurā ietilps datu

izgūšanas, pārveidošanas un kopēšanas procesi starp dažādiem datu avotiem, kas var atrasties

ārpus datu noliktavas. Datu izstādīšana ir viens no svarīgākajiem procesiem datu noliktavas

dzīves ciklā[10].

Datu izstādīšanas apgabals ir datu noliktavas ēvelsols. Tā ir vieta, kur neapstrādātie dati

tiek ielādēti, kombinēti, tīrīti, kombinēti, arhivēti un ātri eksportēti uz vienu vai vairākām datu

noliktavām[4]. Galvenais datu izstādīšanas apgabala mērķis ir sagatavot datu ielādei datu

noliktavā. Datu izstādīšanas apgabalā ar datiem tiek veikti daudz un dažādi pārveidojumi.

1.2. Datu pārveidojumi

Datu pārveidojumi ir viens no galvenajiem procesiem datu noliktavas dzīves ciklā. Tas

ļauj iegūt integrētus, attīrītus un saprotamus datus, uz kuru pamata veikt analītisko procesu.

Pārveidojumi ir atslēga, lai izveidotu vienu integrētu datu avotu. Lai datu pārveidojumi būtu

veiksmīgi, tos ir uzmanīgi un detalizēti jāizplāno[5].

Datiem, kas nāk no citām sistēmām, ir jātiek integrētiem un pārveidotiem, lai tos varētu

ielādēt datu noliktavā. Ja daudzas no avotu sistēmām ir viena ražotāja ražojums, tad šis

pārveidojuma process ir vieglāks, jo parasti ražotājs savus programmatūras ražojumus cenšas

ieturēt vienotā stilā.

7

Datu izgūšana no datu avotiem

Datu validācija

Datu attīrīšana

Datu pārveidošana

Datu ielāde datu noliktavā

1.2. att. Datu pārveidojumu shēma

1.2.1. Datu attīrīšana

Datu attīrīšana (data scrubbing) process, kura laikā dati tiek standartizēti. Datu

attīrīšanas procesu pēc iespējas vairāk ir jācenšas padarīt automatizētu.

Dati, kas nāk no dažādām sistēmām var nebūt saderīgi pat ja tie norāda uz vienu

realitāti. Šādos gadījumos datu attīrīšana palīdz ieveidot vienotu datu standartu un datu ielādes

apgabalā attīrīt datus, lai varētu tos ievietot datu noliktavā. Datu attīrīšana ir nepieciešams

nosacījums, bet ne pietiekams[2, 8] .

1.3. att. Datu attīrīšanas piemērs

Alus CĒSU pils

Cēsu pils alus 4.7%

Cēsu pils alus Alus CĒSU pils 4.7% 0.5l

8

Piemērā redzams, ka dažādās datu bāzēs un sistēmās “Cēsu pils alus” ir aprakstīts

dažādi. Lai jaunajā sistēmā būtu vienots standarts un varētu izgūt datus no vecajām sistēmām,

šie nosaukumi tiek pārveidoti. Ja šādu pārveidojumu nebūtu, tad visi šie trīs produkti tiktu

uzskatīti par dažādākiem un kopējos rādītājus par šo produktu iegūt nevarētu.

1.2.2. Datu pārveidošana

Datu pārveidošana (data transformation) ir process, kura laikā dati maina savu struktūru.

Datu pārveidošanas piemēri[1]:

a) Sadalīt kolonnu vairākās daļās, piemēram, datumu sadalīt šādos komponentos: diena,

mēnesis, ceturksnis un gads.

b) Izskaitļot laukus balstoties uz citu lauku vērtībām, piemēram, izveidot ieņēmumu

kolonnu datu saņēmēja tabulā, ko veido pārdotā daudzumu reizinātas ar preces cenu

lauki datu devēja tabulā.

c) Sapludināt divus laukus vienā, piemēram, vārdu un uzvārdu apvienot vienā laukā.

1.2.3. Datu validācija

Lai ievietotu datus datu noliktavā, tie ir jāpārbauda. Datu validācija ir jāveic, lai

nodrošinātu datu nepretrunīgums un atbilstība. Šis process palielina datu noliktavas

integritāti[10].

9

1.4. att. Datu validācijas shēma

1.4. att. Redzamā shēma parāda datu validācijas procesu. Ja dati neatbilst noteiktajiem

datu integritātes nosacījumiem, tad tie ir nekorekti. Nekorektos datus neievieto datu noliktavā.

Šie dati var tikt pakļauti papildus pārveidojumiem, lai tie atbilstu uzstādītajām datu kvalitātes

prasībām.

jā

nē

Integritātes noteikumu uzstādīšana

Datu izgūšana no avotu sistēmām

Vai dati atbilst integritātes

ierobežojumiem?

Kļūdas ziņojuma ģenerēšana

Datu ielāde datu noliktavā

10

2. DTS APSKATS

SQL Server 2000 piekļūst datu avotiem ar tiešās piekļuves tehnoloģijas palīdzību, kas

tiek saukta par DTS Transformation Engine. Šī tehnoloģija tiek izmantota SQL Server 2000

rīkā Data Transformation Services, ko varētu tulkot kā Datu Pārveidojuma Pakalpojumi.

Izmantojot tiešo piekļuvi, vaicājuma kods tiek netieši nosūtīts DBVS, tādejādi izvairoties no

DTS mehānismu modifikācijas un komandu interpretācijas. Datu pārveidošanas procesā

saskarne ir tāda pati, kā izmantojot datu avota DBVS. Piemēram, ja lietotājs griežas pie

Oracle servera caur DTS pakotni, tiek izmantots tas pats ANSI SQL standarts, kas tiek

izmantots DBVS Oracle. DTS Transformation Engine garantē pilnīgu datu avotu pieejamību.

DTS datu avots var būt ne tikai DBVS, bet arī biroja lietojumprogrammas, piemēram

Microsoft Excel. Izmantojot OLE DB provider for ODBC ar speciālu draiveri, var piekļūt

ODBC – sistēmām, piemēram Sybase un Informix[7].

Izmantojot DTS var radīt jaudīgas, automātiskas sistēmas, kas patstāvīgi veiks datu

kopēšanu no vairākiem avotiem, izpildīs kopējamo datu pārveidojumus un eksportēs datus uz

citām sistēmām. Vienreiz izveidojot datu kopēšanas un pārveidošanas procesu, to var ilgstoši

ekspluatēt.

11

2.1. DTS DESIGNER instrumenta izmantošana

Data Tranformation Services mehānismi lietotājam ļauj izmantot vairāk kā piecpadsmit

uzdevumus, kas ļauj veikt visdažādākās manipulācijas ar datiem un objektiem. DTS Designer

ir ērts un vienkāršs rīks, lai radītu DTS pakotnes, kuras ļauj veikt arī vissarežģītākos datu

transformēšanas uzdevumus.

Lai palaistu DTS Designer ir nepieciešams SQL Server Enterprise Manager panelī

izvēlēties vajadzīgo serveri, kurā vajag izveidot DTS pakotni, un uznirstošajā izvēlnē uz

mapes Data Transformation Services. Tiks atvērts logs DTS Package: <New Package>.

2.1. att. DTS Designer logs

Loga kreisajā pusē ir divi paneļi: Connection – satur savienojumus jeb datu avotus, kas

var tikt izmantoti pārveidojumus. Task – satur uzdevumus, kas nosaka kādi pārveidojumi tiks

veikti ar izvēlētajiem datu avotiem. Izvēlnes Connection un Task dublē attiecīgos paneļus

Connection un Task. Izvēlne Package ļauj veikt dažādas darbības ar pakotni:

a) saglābāt to (komanda Save)

b) saglabāt ar citu nosaukumu (Save As...)

c) izdrukāt (Print...)12

d) palaist pakotni (Execute)

e) pierakstīt komentārus (Add Text Annotation) – var paskaidrot sīkāk kādu savienojumu

vai uzdevumu

f) automātisks objektu izkārtojums (Auto Layout) - visi objekti, kas atrodas darba

apgabalā tiek automātiski sakārtoti

g) izmantot tālummaiņu (Zoom) - palielināt vai samazināt darba apgabala daļu ar

tālummaiņu, pieejamas vērtības no 10% līdz 200% lielam palielinājumam, var izmantot

arī speciālu režīmu, kas objektus palielinās vai samazinās tā, lai visi objekti ietilptu

darba apgabalā un vienmērīgi aizpildītu to

h) pakotnes dažādu objektu un pašas pakotnes īpašību apskatīšana vai pārveidošana

(Disconnected Edit) – izmanto, lai izmainītu pakotnes īpašības, kad vēl nav uzstādīti

datu savienojumi

Tukšais laukums ir darba apgabals, uz kura var novietot dažādus savienojumus un

uzdevumus.

Izvēlne Workflow – definē plūsmas starp dažādiem savienojumiem.

2.2 Savienojumi

Visvienkāršākajā gadījumā lietotājam ir jāuzstāda vismaz divi savienojumi, viens no

kuriem ir importētājs (datu devējs), bet otrs ir eksportētājs (datu saņēmējs). Sarežģītākos

gadījumos var izmantot vairākus datu savienojumus, starp kuriem var izveidot dažādus

sarežģītus pārveidojumus.

Lai nokonfigurētu datu savienojumu DTS pakotnē, kura tiek izveidota ar DTS Designer,

jāizmanto instrumentu panelis Connection. Šajā panelī ir jāizvēlas attiecīgā savienojuma

objekts un jāveic velkatlase, lai novietoto objektu darba apgabalā. Kad objekts būs novietots

darba apgabalā, parādīsies datu savienojuma īpašību logs, kurā būs jānorāda specifiskas

iezīmes. Datu savienojumu iespējams ievietot darba apgabalā veicot dubultklišķi uz izvēlētā

datu savienojuma objekta pogas panelī Connection.

Panelī Connection ir pieejami šādi objekti:

1) Microsoft OLE DB Provider for SQL Server tiek izmantots, lai varētu par datu

savienojumu izmantot Microsoft SQL Server;

2) Microsoft Access domāts piekļūšanai pie datu bāzēm Microsoft Access;

13

3) Microsoft Excel 97-2000 ļauj piekļūt pie elektronisko tabulu failiem Microsoft Excel

(versijas 97-2000);

4) dBase5 tiek izmantots, lai piekļūtu DBVS dBase 5. versijas failiem;

5) HTML File (Source) ļauj izmantot HTML failus kā datu devēju;

6) Paradox5.x domāts piekļūšanai DBVS Paradox 5.x failiem;

7) Text File (Source) tiek izmantots, kad ir vajadzība importēt datus no teksta failiem;

8) Text File (Destination) tiek izmantots, kad ir vajadzība eksportēt datus no teksta failiem;

9) Microsoft ODBC Driver for Oracle ļauj piekļūt DBVS Oracle;

10) Microsoft Data Link domāts patvaļīgu datu savienojuma konfigurēšanai, kas tiek

paveikts ar speciālu UDL failu palīdzību, kas apraksta OLE DB piegādātāju un tā

parametrus. Visus augšminētos datu savienojumus ir iespējams realizēt ar Microsoft

Data Link.

11) Other Connections tiek izmantoti, kad pieslēdzamies datu savienojumam ar ODBC

draiveru palīdzību.

DTS Designer piedāvā lietotājam pietiekoši lielu iespējamo datu savienojumu skaitu. Šo

savienojumu konfigurēšana nav sarežģīta, jo lietotājam nav jāveic papildus darbības

(jāuzstāda draiveri).

2.3. Uzdevumi

DTS Designer ir pieejami šādi uzdevumi:

1) File Protocol Task tiek izmantots, lai piekļūtu failiem, kas atrodas attālinātos serveros

vai arī globālā tīmekļa lappusēs;

2) ActiveX Script Task ļauj izpildīt datu pārveidošanu ar ActiveX skriptu valodu

palīdzību;

3) Transform Data Task standarta mehānisms datu kopēšanai starp diviem

savienojumiem, kas ļauj arī veikt pietiekoši sarežģītas datu pārveidošana;

4) Execute Process Task ļauj izpildīt operētājsistēmas standarta lietojumus, kā arī palaist

pakotnes failus;

5) Execute SQL Task tiek izmantots, lai izpildītu Transact-SQL komandu pakotnes

6) Data Driven Query Task piedāvā lietotājam pašu jaudīgāko datu pārsūtīšanas un

pārveidošanas mehānismu, kurā ir iespēja veidot vaicājumus un uzstādīt papildus

savienojumus ar datu avotiem;

14

7) Copy SQL Server Objects Task domāts, lai kopētu objektus starp diviem SQL Server

2000 vai SQL Server 7.0 serveriem. Kopā ar objektu kopēšanu var veikt arī datu

kopēšanu, tomēr datu pārveidošana ar šo uzdevumu nav iespējama;

8) Send Mail Task ļauj sūtīt ziņojumu izmantojot elektronisko pastu. Bieži tiek

izmantots, lai informētu administratoru (operatoru) par paketes izpildīšanas rezultātu;

9) Bulk Insert Task domāts liela apjoma datu pārsūtīšanai ar lielu ātrumu no un uz teksta

failiem. Šo uzdevumu var veikt arī ar komandrindas utilītu bcp.exe;

10) Execute Package Tas k ļauj palaist DTS pakotnes;

11) Messaga Queue Task piedāvā lietotājam mehānismu, kas ļauj DTS pakotnēm

apmainīties ar informāciju;

12) Transfer Error Messages Task domāta, lai pārsūtītu kļūdas ziņojumus, kas parādās

pakotnes izpildes gaitā, uz attālinātu SQL Server 2000 serveri;

13) Transfer Database Task domāts datu bāžu kopēšanai starp SQL Server serveriem;

14) Transfer Master Stored Procedures Task domāts glabājamo procedūru kopēšanai, kas

var tikt izpildītas uz dažādiem serveriem.

15) Transfer Jobs Task domāts darbu kopēšanai no galvenā uz pakļautajiem serveriem.

16) Transfer Logins Task ļauj veikt ...

17) Dynamic Properties Task ļauj mainīt pakotnes īpašības tās izpildes laikā.

Uzdevumu novietošana darba apgabalā tiek veikta tāpat kā savienojumu novietošana

darba apgabalā t.i. ir jāveic velkatlase vai jāizmanto dubultklišķis. Kad tas ir izdarīts, tiks

atvērts logs, kurā ir jākonfigurē uzdevuma izpildes parametri.

Uzdevuma konfigurēšana atšķirībā no datu savienojuma konfigurēšanas ir diezgan

sarežģīta problēma.

15

2.3.1. Uzdevums File Protocol Task

2.2. att. Uzdevuma File Transfer Protocol Task Properties loga tabulators Location

File Transfer Protocol Task uzdevuma īpašību logs ir redzams 2.2 att. Attēlā redzami 2

tabulatori – Location (datu avota adrese, ar kuru strādās uzdevums) un Files (pārsūtāmo failu

noteikšana).

Pirmajam ieliktnim ir šādi vadības elementi:

1) Description. Šajā laukā tiek ierakstīts vārds, kas identificē uzdevumu pakotnē. Vārdam

jābūt unikālam pakotnes ietvaros.

2) Source. Nolaižamais saraksts satur datu avotus, kas var tikt izmantoti, lai iegūtu failus.

Izvēloties vērtību šajā sarakstā, mainās elementi, kas atrodas opciju grupā. Sarakstā ir

iespējams izvēlēties vienu no šādām divām vērtībām:

Internet Site – šajā gadījumā uzdevums uzstāda savienojumu ar norādīto vietni un

lejupielādēt failu. Tālāk tiks apskatīti elementi, kas tiks attēloti opciju grupā, kad

nolaižamajā sarakstā Source izvēlamies vērtību Internet Site.

16

Directory – Faili tiek nokopēti no viena kataloga uz citu. Jānorāda ceļš elementā

Directory Path.

3) Username - Ja nepieciešama autentifikācija, lai nodibinātu savienojumu ar norādīto

vietni, tad šajā laukā ir jāieraksta lietotāja vārds, ar kura tiesībām tiks nodibināts

savienojums. Pēc noklusēšanas tiek izmantots lietotāja vārds anonymus t.i.

savienojums tiek nodibināts bez konkrēta lietotāja tiesībām.

4) Password - Jāievada parole, kas ir piešķirta Username laukā ierakstītajam lietotājam.

Lietotājam ar lauka username vērtību anonymous parole nav vajādzīga.

5) Number of retries - Šajā laukā tiek ierakstīts mēģinājumu skaits, kas tiks izmantoti, lai

uzdevums nodibinātu savienojumu ar vietni. Ja uzdevums nav nodibinājis

savienojumu šo mēģinājumu laikā, tad uzdevums beidzas neveiksmīgi. Šajā laukā var

ievadīt vērtības no 0 līdz 99.

6) Directory Path.- šajā laukā jānorāda katalogs, kurā tiks saglabāti nolasītie faili. Var

norādīt katalogu, kas atrodas uz kāda no lokālā tīkla cietajiem diskiem.

2.3. att. Uzdevuma File Transfer Protocol Task Properties loga tabulators Files

Kad visi nepieciešamie parametri tabulatorā FTP Location ir norādīti, var pāriet uz

tabulatoru Files. Šajā logā, kas redzams 2.3. att. ir redzami 2 saraksti:

17

Source – Šajā sarakstā redzami faili, kas atrodas norādītajā resursā (vietnē vai

katalogā). Ir iespējams izvēlēties failus no katalogiem.

Destination – Šajā sarakstā ir jāievieto failu vārdi, kas tiks lejupielādēti.

Starp sarakstiem atrodas 4 pogas, kas domātas, lai failus pārvietotu no viena saraksta uz

otru.

2.3.2. Uzdevums ActiveX Script Task

Šis uzdevums ir domāts, lai izpildītu datu pārveidojumus, izmantojot ActiveX skriptu

valodu iespējas. Pēc noklusēšanas ir pieejamas divas valodas VBScript un JavaScript.

Lietotāji var pievienot citu ActiveX skriptu valodu kompilatorus, lai tās varētu izmantot šajā

uzdevumā, piem., PerlScript. Ar šo uzdevumu ir iespējams:

a) izpildīt datu pārveidojumus, kad dati tiek kopēti no datu avota uz datu saņēmēju

b) izveidot funkcijas, kas kontrolē pakotnes izpildīšanas procesu

c) manipulēt ar COM objektiem, kas domāti, lai piekļūtu datiem

d) izveidot un izmantot ADO (ActiveX Data Objects) objektus, piem., savienojums,

komanda, rindu kopas un citus objektus, lai piekļūtu un manipulētu ar datiem

18

2.4. att. Uzdevuma ActiveX Script Task logs

Šis uzdevums aptver visplašākās datu pārveidojuma iespējas, piedāvājot lietotājam visu

skriptu valodu spēku. Piekļūšana datu notiek ar DTS funkciju un mainīgo izmantošanu.

Laukam Description, kas novietots loga augšējā malā, ir tādas pašas funkcijas kā

iepriekšējā uzdevumā, proti šajā laukā ir jānorāda konkrētā uzdevuma vārds.

Lielākais laukums šajā uzdevumā atrodas loga labajā pusē. Tas ir domāts koda

rakstīšanai.

Kodu ir iespējams rakstīt vairākās valodās (protams ne vienlaicīgi). Attiecīgās skriptu

valodas izvēle notiek ar nolaižamā saraksta Language palīdzību, kurā ir iespējams izvēlēties

vienu no divām skriptu valodām: VB Script Language un Jsript Language. Iespējama arī citu

skriptu valodu pievienošana. Zem šī nolaižamā saraksta atrodas saraksts Functions, kurā ir

uzskaitītas visas attiecīgās valodas funkcijas. Zem saraksta Functions ir lauks Entry function,

kas parāda funkcijas vārdu, kas tiks uzskatīta par ieeju attiecīgajā kodā t.i. uzdevuma izpilde

tiks sākta ar šo funkciju. Elementi Language, Functions un Entry Function ir izvietoti

Language tabulatorā. Ir iespējams arī pārslēgt tabulatoru Browser.

19

2.5. att. Uzdevuma ActiveX Script Task logs ar tabulatoru Browser

Attēlā ir redzams ActiveX Script Task uzdevuma logs ar ieslēgtu tabulatoru Browser.

Logā, kas tiek atvērts ar tabulatoru Browser, ir attēlotas konstantes un globālie mainīgie, kas

tiek izmantoti izpildot uzdevumu un pakotni.

Zem loga ar diviem tabulatoriem ir 5 pogas, kas palīdz veidot kodu:

1) Auto Gen – tiek ģenerēts attiecīgās skriptu valodas noklusētais kods

2) Browse... – iespējams ielādēt kodu no faila

3) Parse – tiek pārbaudīta koda sintaktiskā pareizība

4) Save – saglabā kodu failā

5) Undo – atceļ pēdējo darbību (atcelšanas reižu skaits ir ierobežots)

2.3.3. Uzdevums Transform Data Task

Šis uzdevums ir domāts datu kopēšanai starp diviem datu avotiem. Viens no avotiem ir

datu saņēmējs, bet otrs ir datu devējs. Lai varētu palaist šo uzdevumu, vispirms ir jānovieto

darba apgabalā divi savienojumi.

Iezīmējam datu devēju, uzklišķinot tam ar kreiso peles taustiņu, nospiežam uz tastatūras

pogu <Ctrl>, turam to, un tāpat iezīmējam datu saņēmēju. Kad abi avoti ir iezīmēti, jāizvēlas

uzdevums. To varam izdarīt, izvēloties panelī Task pogu Data Transform Task.

Izvēlamies izvēlnē Connections punktu Transform Data Task un uzklišķinam datu

devējam un pēc tam datu saņēmējam.

20

2.6. att. Objektu izvietošana darba apgabalā

Data Transform Task tiek attēlots kā melna bulta, kuras gals norāda uz datu saņēmēju.

Lai konfigurētu šī uzdevuma parametrus, ir jāatver logs Data Transform Task Properties. To

var izdarīt izdarot dubultklišķi uz melnās bultas vai arī vienreiz uzklikšķinot ar labo peles

pogu uz melnās bultas un izvēloties izvēlnē punktu Properties.

21

2.3.3.1. Datu devēja konfigurēšana

2.7. att. Uzdevuma Transform Data Task Properties pirmais tabulators Source

Transform Data Task Properties logs satur 5 tabulatorus. Pirmais tabulators ir Source.

Šis tabulators ļauj definēt datu devēja parametrus:

Description – Šajā laukā jāieraksta vārds, kurš identificē šo uzdevumu. Šim vārdam ir

jābūt unikālam pakotnes ietvaros.

Connection – Šajā laukā tiek attēlots tā savienojuma vārds, kas ir datu devējs. Šo vērtību

nevar mainīt.

Ar opcijas pogu ir jāizvēlas viena no divām pozīcijām:

1) Table/View - jāizvēlas tabula vai skats, no kura tiks kopēti dati. Šajā gadījumā tiks

nokopēti visi dati, kas atrodas izvēlētajā tabulā vai skatā. Ar pogas Preview... palīdzību

var apskatīt datus, kas atrodas izvēlētajā tabulā vai skatā. Izvadītas gan tiks tikai pirmās

200 tabulas vai skata rindas.

2) SQL Query – izvēloties šo opciju kļūst pieejams teksta lauks zem šīs opcijas. Šajā laukā

lietotājs var ierakstīt SQL vaicājumu, ar kura palīdzību var izgūt datus no datu devēja.

22

Zem šī teksta lauka ir 5 pogas: Parameters..., Preview..., Build Query..., Browse..., Parse

Query.

Teksta laukā SQL kodu var ierakstīt trīs veidos:

Uzrakstīt to, arī iekopēt no apmaiņas bufera

Ielādēt gatavu kodu no faila, izmantojot pogu Browse

Izveidot kodu, izmantojot vaicājumu veidotāju Query Builder

2.3.3.2. Vaicājumu veidošana ar Query Designer

2.8 att. Data Transformation Services Query Designer logs

Attēlā redzams logs Data Transformation Services Query Designer, kas atveras, kad tiek

nospiesta poga Query Builder. Šis logs sastāv no vairākiem apgabaliem: Table/View Pane,

Diagram Pane, Grid Pane, SQL Pane, Results Pane.

Table/View Pane – Šis apgabals atrodas loga kreisajā pusē. Tas satur tabulas, skatus un

funkcijas, kas atrodas datu devēja savienojumā. Lai ievietotu tabulas vai skatus vaicājumā, tie

ir jāievieto apgabalā Diagram Pane ar velkatlases palīdzību.

23

Diagram Pane – Šis apgabals atrodas loga augšējā labajā pusē. Šeit tiek attēlotas visas

tabulas, skati un funkcijas, kas tiks izmantotas, lai izveidotu vaicājumus. Ar šī apgabala

palīdzību var atļaut vai aizliegt kādu kolonnu iekļaušanu vaicājuma rezultātos, noteikt saites

starp tabulu kolonnām, norādīt kārtošanas secību un izpildīt citas darbības. Katra tabula vai

skats tiek attēlots kā atsevišķs objekts, kurš sastāv no atsevišķām kolonnām. Var izvēlēties

izvēles rūtiņu pie kādas no kolonnām, lai kolonna parādītos vaicājuma SELECT daļā. Ar labo

peles pogu uzspiežot uz kādu no kolonnām tiek atvērta izvēlne, kurā var izvēlēties kārtošanas

secību šai kolonnai. Kārtošanas secība var būt augoša (Sort Ascending) vai dilstoša (Sort

Descending). Iespējams arī uzstādīt saites starp dažādu tabulu kolonnām. Izmaiņas, kas tiek

veiktas apgabalā Diagram Pane, ir uzreiz redzamas apgabalos Grid Pane un SQL Pane.

Grid Pane – Šis apgabals atrodas labajā pusē, tieši zem apgabala Diagram Pane. Šajā

apgabalā tiek veiktas tās pašas darbības kā Diagram Pane apgabalā. Tikai šīs darbības tiek

savādāk attēlotas. Tomēr iekļaut tabulu vai skatu var tikai ar Diagram Pane. Grid Pane

kolonnas iekļaušana vaicājumā notiek, izvēloties to no saraksta. Turklāt šajā apgabalā var

nodefinēt pseidonīmus kolonnām. Tāpat šeit var noteikt kuras kolonnas tiks izvadītas

vaicājuma rezultātos, kārtošanas secību un ierakstu atlases kritērijus.

SQL Pane – Šis apgabals satur SQL kodu, kas ir uzrakstīts ar augšminēto apgabalu

palīdzību. Ir iespējams SQL kodu rakstīt tieši rakstīt šajā apgabalā, neizmantojot augšminētos

apgabalus.

Results Pane – Šajā apgabalā var apskatīt vaicājuma rezultātus. Lai redzētu šajā

apgabalā izveidotā vaicājuma rezultātus, Data Transformation Services Query Designer loga

rīku joslā jāizvēlas poga ar zaļu trijstūri, kas saucas Execute. Nospiežot šo pogu tiks parādīti

vaicājuma rezultāti. Ja vaicājums būs uzrakstīts sintaktiski nepareizi, tad vaicājuma rezultāti

netiks izvadīti, bet tiks parādīts kļūdas ziņojums.

2.3.3.3. Papildus vaicājuma īpašības

Veidojot vaicājumu ar Query Builder, ir iespējams nokonfigurēt papildus īpašības

vaicājumam, kas ļauj manipulēt ar specifiskiem vaicājuma izpildes parametriem. Lai

nokonfigurētu šos parametrus, izmanto logu Properties, kuru var atvērt uzklišķinot ar peles

labo pogu uz kādu no apgabaliem (izņemot Table/View Pane) Data Transformation Services

Query Designer logā un izvēlnē izvēloties punktu Properties.

24

2.9. att. Papildus īpašību uzstādījuma logs Properties

Logam Properties ir divi tabulatori. Parameters tabulatorā var nodefinēt parametrus.

Tālāk tiks apskatīts tabulatora elementi:

Query Name – Šajā laukā tiek norādīts vaicājuma vārds. Uzdevumā Tranform Data Task

šis lauks ir pieejams tikai lasīšanas režīmā.

Output all columns – izvēloties šo izvēles rūtiņu, vaicājumā tiks izvadītas visas

kolonnas.

DISTINCT values – izvēloties šo izvēles rūtiņu, vaicājumā tiks izvadītas tikai unikāli

ieraksti t.i. ieraksti, kuriem kaut vienā laukā ir atšķirīga vērtība.

GROUP BY extension – šī izvēles rūtiņa būs pieejama tikai tad, kad vaicājumā būs

ietverts GROUP BY vaicājums. Izvēloties šo izvēles rūtiņu ir jāizvēlas viena vērtība no

opciju grupas.

WITH CUBE – rezultāti tiek sagrupēti. Ja ir izmantota agregācija, tad var izmantot

superagregāciju.

WITH ROLLUP – iespēja izmantot superagregāciju.

ALL – vaicājuma rezultātā tiks iekļautas visas grupas, neatkarīgi no tā, vai saistītie ar

šīm grupām dati, ir iekļauti vaicājuma WHERE daļā. Rindām, kas neatbilst izvēles

25

nosacījumiem, visās kolonnās, izņemot tās, kuras piedalās grupēšanā, tiks ierakstītas

vērtības NULL.

TOP - izvēloties šo izvēles rūtiņu, var ierobežot vaicājuma rezultāta rindu skaitu. Tekstā

laukā jāieraksta skaitlis, kas nosaka cik rindas tiks izvadītas kā vaicājuma rezultāts.

PERCENT - izvēloties šo izvēles rūtiņu, rindu skaits, kas tiks izvadītas vaicājuma

rezultātā, tiks noteiktas procentuāli no visa vaicājuma rezultāta rindām. Šajā gadījumā

teksta laukā TOP ievadītajai vērtībai ir jābūt robežās no 0 līdz 100.

WITH TIES - izvēloties šo izvēles rūtiņu, vaicājuma rezultātā tiks iekļautas papildus

rindas, kurām vērtības kolonnās, kas norādītās vaicājuma ORDER BY daļā, sakrīt ar

pēdējās vaicājuma rezultātā iekļautās rindas vērtību.

SQL Comment – Šajā laukā tiek ievadīti komentāri, kas paskaidro vaicājuma būtību.

Šajā laukā būtībā var ievadīt jebkura tipa datus. Ieteicams šajā laukā rakstīt

paskaidrojoša rakstura informāciju, kas vēlāk varētu atvieglot šī vaicājuma izmantošanu

un labošanu. Šie komentāri ir redzami SQL vaicājuma teksta laukā, kas atrodas

Transform Data Task Properties logā tabulatorā Source.

26

2.3.3.4. Datu saņēmēja konfigurēšana

2.10. att. Uzdevuma Transform Data Task Properties otrais tabulators Destination

Attēlā redzams Transform Data Task Properties otrais tabulators Destination, kas

domāts datu saņēmēja konfigurēšanai.

Laukā Connection tiek norādīts datu saņēmēja vārds. Šis lauks ir pieejams tikai lasīšanas

režīmā. Dati, kas ir konfigurēti tabulatorā Source tiek nokopēti uz tabulu tabulatorā

Destination. Šī tabula tiek izvēlēta ar saraksta Table Name palīdzību. Zem šī saraksta ir

redzams teksta lauks, kurā var aplūkot datu saņēmēja tabulas struktūru. Ja datu saņēmējam

nav izveidota tabula vai arī tā neatbilst kādām prasībām, ir iespējams izveidot tabulas ar pogu

Create...

27

2.11. att. Jaunas tabulas struktūras veidošanas logs

Uzspiežot uz pogas Create... tiek atvērts logs Create Destination Table. Lai izveidotu

tabulu ir jāuzraksta SQL kods, kas paveic šo uzdevumu. Teksta laukā, kur ir jāraksta kods jau

sākumā ir SQL kods, kas ļauj izveidot tabulu ar identisku struktūru datu devēja tabulas

struktūrai. Šo kodu ir ērti izmantot, ja ir jānokopē dati viens pret vienu no datu devēja uz datu

saņēmēja tabulu. Bieži datu saņēmēja un datu devēja tabulas ir ar līdzīgiem laukiem un šādos

gadījumos ir nedaudz jāpamaina datu saņēmēja tabulas struktūra.

28

2.3.3.5. Datu pārveidojumu konfigurēšana

2.12. att. Uzdevuma Transform Data Task Properties trešais tabulators Transformations

Šis trešais tabulators logā Transform Data Task Properties. Tas domāts, lai noteiktu kā

notiks datu kopēšanas process t.i. kādi pārveidojumi tiks veikti kopēšanas procesā. Lietotājam

ir jānorāda kura datu devēja tabulas kolonna tiks kopēta kādā no datu saņēmēja tabulas

kolonnām. Laukā Name tiek attēlots izvēlētā pārveidojuma vārds. Lauks Name ir izveidots kā

izvelkamais saraksts, kurā var izvēlēties jebkuru no pārveidojumiem. Pats pārveidojums tiek

attēlots kā bulta no datu devēja uz datu saņēmēju. Zem teksta lauka Name atrodas teksta lauks

Type, kas ir pieejams tikai lasīšanas režīmā. Tas parāda datu pārveidojuma tipu. Zem lauka

Type atrodas 4 pogas:

1) New – izveido jaunu pārveidojumu

2) Edit – labo iezīmēto pārveidojumu

3) Delete – dzēš iezīmēto pārveidojumu

4) Test – pārbauda iezīmēto pārveidojumu

Zem šīm 4 pogām atrodas divi saraksti:

29

Source – satur visas datu devēja kolonnas

Destination – satur visas datu saņēmēja kolonnas

Šie divi saraksti ir savienoti ar bultām, kas norāda attiecīgos datu pārveidojumus. Vienā

pārveidojumā var būt iesaistīti vairāk nekā viens datu devējs un datu saņēmējs.

Zem šie diviem sarakstiem atrodas vēl divas pogas:

Select All – iezīmē visus pārveidojumus

Delete All – dzēst visus pārveidojumus

Kad lietotājs nospiež pogu New, tiek atvērts jauns logs Create New Transformation.

2.13. att. Create New Transformation logs jauna pārveidojuma veidošanai

Šajā logā ir jāizvēlas kāds pārveidojums tiks veikts starp datu devēju un datu saņēmēju.

ActiveX Script pārveidojums paver visplašākās iespējas datu pārveidošanai, jo visus pārējos

pārveidojumus var veikt ar šo pārveidojumu. Nospiežot pogu OK lietotājs nokļūst nākamajā

logā Transformation Options.

30

2.14. att. Datu pārveidojuma īpašību konfigurēšanas logs

Šis logs satur 3 tabulatorus:

1) General – satur vispārīgu informāciju par veidojamo pārveidojumu. Laukā Name var

ievadīt pārveidojuma vārdu. Šim vārdam ir jābūt unikālam uzdevuma ietvaros. Laukā

Type tiek attēlots pārveidojuma tips, kurš tika izvēlēts logā Create New

Transformation. Šis lauks ir pieejams tikai lasīšanas režīmā. Zem lauka Type atrodas

iezīme Sequence, kuras vērtība parāda soli, kurā notiks šis pārveidojums. Šo vērtību

nevar izmainīt lietotājs, jo tā tiek noteikta izveidojot pārveidojumu.

2) Source Columns – šis tabulators domāts, lai formētu datu devēja tabulas kolonnas, kas

tiks apstrādātas šajā pārveidojumā. Šajā logā ir divi saraksti:

Available Columns. Šajā sarakstā ir redzamas visas kolonnas, kuras tika izvēlētas

šajā uzdevumā kā datu devēja avota tabulas.

Selected Columns. Šajā sarakstā ir redzamas visas kolonnas, kuras tiks izmantotas

šajā pārveidojumā kā datu devēja avota kolonnas.

31

Starp abiem sarakstiem atrodas 4 pogas, kas domātas kolonnu ievietošanai un dzēšanai

no Selected Columns saraksta.

3) Destination Columns - šis tabulators domāts, lai formētu datu saņēmēja tabulas

kolonnas, kas tiks apstrādātas šajā pārveidojumā. Šis tabulators ir identisks Source

Columns tabulatoram.

2.3.3.6. Informācijas iegūšana

Ceturtais tabulators uzdevumā Transform Data Task Properties saucas Lookups, kas

paredzēts informācijas iegūšanai. Vairumā gadījumu pārveidojumu ir iespējams izveidot

izmantojot pirmos trīs tabulatorus. Dažos specifiskākos gadījumos ir jāizmanto citi datu avoti

bez tiem, kas ir definēti tabulatoros Source un Destination. Šādos gadījumos var izmantot

informācijas iegūšanu. Informācijas iegūšanais tiek izmantoti vaicājumi. Šie vaicājumi var

tikt izmantoti, lai izpildītu glabājamās procedūras, komandas SELECT, UPDATE, INSERT

un DELETE. Tādā veidā lietotājs var izveidot uzdevumus, kas ne tikai kopēs datus un šo datu

pārveidošanu, bet arī koriģēt datus citās tabulās, ievietojot, izdzēšot vai labojot tajās datus. Šie

vaicājumi var tikt izmantoti, lai datu saņēmēja tabulās ievietotu papildus datus no datu devēja.

Vaicājuma rezultātā iegūtie dati var tikt izmantoti, lai kontrolētu ActiveX scenāriju izpildes

gaitu.

Šajā tabulatorā ir tikai viena tabula Lookups, ar kuras palīdzību tiek konfigurēti šie

vaicājumi. Pēc noklusēšanas uzdevumā nav pieejama neviens vaicājums. Lai izveidotu

vaicājumu jānospiež poga Add, kas atrodas zem šis tabulas. Kolonnā Name ir jānorāda vārds,

kas tiks piešķirts veidojamam vaicājumam. Kolonnā Connection ir nepieciešams izvēlēties

kādu no pakotnē izveidotajiem datu savienojumiem. Vaicājums tiks veidots no šī savienojuma

datiem. Kolonnās Cache ir jānorāda rindu skaits, kas ir jāsaglabā atmiņā. Informācija par

pārājēm rindām tiek pazaudēta. Pēc noklusēšanas tiek uzstādīta vērtība 0, kas nozīmē, ka tiks

saglabātas visas rindas, kas būs iekļautas vaicājuma rezultātos. Paša vaicājuma kods tiek

veidots, uzspiežot uz pogas kolonnās Query. Nospiežot šo pogu tiks atvērts logs Data

Transformation Services Query Designer, kas tika apskatīts arī pētot konfigurācijas iespējas

pirmajā tabulatorā Source.

32

2.3.3.7. Uzdevuma īpašības

2.15. att. Uzdevuma Transform Data Task Properties piektais tabulators Options

Šis attēls attēlo piekto tabulatoru logā Transform Data Task Properties, un tā nosaukums

ir Options. Tas satur elementus, kas ļauj regulēt dažādus uzdevuma izpildes parametrus:

Exception File grupa satur elementus, kas nosaka to, kāda informācija tiks attēlota

izņēmuma situāciju reģistrācijas failā. Var izmantot šādus elementus:

Name. Šajā laukā tiek norādīts izņēmuma faila vārds, kā arī pilns ceļš līdz tam. Šo

vārdu var norādīt uzrakstot to teksta laukā vai arī uzspiežot teksta laukam blakus

novietotajai pogai, kas ļauj interaktīvi norādīt ceļu līdz failam. Fails var atrasties arī uz

kāda cietā diska tīklā.

File Type. Ar šo parametru grupu var norādīt izņēmuma faila tipu. Grupā ietilpst šādas

izvēles rūtiņas:

7.0 format – uzstādot karodziņu šajā izvēles rūtiņā, izņēmuma fails tiks ģenerēts SQL

Server 7.0 servera formātā. Tas ļauj izmantot kļūdu analizatorus, kas tika veidoti

33

agrākām SQL Server versijām. Uzstādot karodziņu šajā izvēles rūtiņā, nākamās

izvēles rūtiņas kļūst nepieejamas.

Error Text – uzstādot šo karodziņu, izņēmumu reģistrācijas failā tiks saglabāta

informācijas par visām kļūdām, kas būs sastaptas uzdevuma izpildes laikā. Šī

informācija ietver: pakotnes vārdu, uzdevuma vārdu, posma sākuma un beigu laiku.

Source error rows – uzstādot šo karodziņu, tiks izveidots fails, kura vārds sakrīt ar

Name laukā ievadīto vārdu, taču šim failam būs paplašinājums . source. Šajā failā tiks

saglabāti visi ieraksti, kurus nav izdevies nokopēt datu saņēmēja tabulā.

Dest error rows – uzstādot šo karodziņu, tiks izveidots fails, kura vārds sakrīt ar Name

laukā ievadīto vārdu, taču šim failam būs paplašinājums . dest. Šajā failā tiks saglabāti

visi ieraksti, kurus nav izdevies ievietot datu saņēmēja tabulā.

File format.. Šīs grupas elementi nosaka izņēmuma situāciju reģistrācijas failu iekšējo

struktūru. Šie elementi nosaka gan izņēmumu reģistrācijas faila, gan failu .source

un .dest struktūras. Iespējams konfigurēt šādus elementus:

Row delimiter – izvelkamais saraksts domāts, lai izvēlētos simbolu vai simbolus, kas

tiks izmantoti, lai failos apzīmētu rindas beigas. Pēc noklusēšanas ir uzstādīta vērtība

{CR}{LF}, kas nozīmē to, ka jau

Var izmantot arī citus simbolus: semikolonu (Semicolon), komatu (Comma),

tabulācijas zīmi (Tab), vertikālo joslu (Vertical Bar) vai jebkuru citu simbolu pēc

izvēles. Atļauts arī izmantot nevienu simbolu (<none>).

Column delimiter – šajā izvelkamajā sarakstā jāizvēlas vērtība, kas tiks izmantota, lai

atdalītu kolonnas. Var izvēlēties kādu vērtību no saraksta (Comma, Semicolon, Tab,

Vertical Bar) vai arī ierakstīt sarakstā patvaļīgu vērtību. Pēc noklusēšanas ir uzstādīta

vērtība Vertcal Bar.

Text qualifier – šajā izvelkamajā sarakstā tiek izvēlēta vērtība, kas nosaka kāds

simbols tiks izmantots, lai ierobežotu teksta rindas, ierakstot tās izņēmumu

reģistrācijas failā. Var izvēlēties vienu no trim vērtībām: <none>, Double Qoute {‘’}

vai Single Qoute {‘}, kā arī ievadīt patvaļīgu simbolu. Pēc noklusēšana ir izvēlēta

vērtība <none>.

Data movement. Šajā grupā atrodas elementi, kas domāti, lai vadītu kopēšanas procesu

pa rindām. Lietotājam ir pieejami vairāki elementi, lai konfigurētu šo procesu:

Max error count. Šajā laukā tiek ierakstīts maksimālais kļūdu skaits, kas tiek

uzskatītas par pieļaujamām, izpildot šo uzdevumu. Rindu kopēšana notiek pa paketēm,

kurās parasti ir vairāk nekā viena rinda. Ja kopējot paketi kaut vienā rindā tiek pieļauta 34

kļūda, tad visa paketes kopēšana tiek atcelta un kļūdu skaitītājs palielinās par vienu

vērtību. Izņēmumu reģistrācijas failā tiek pievienoti attiecīgie ieraksti. Uzdevuma

palaišanas momentā šim skaitītājam ir vērtība 0. Kad kļūdu skaitītāja vērtība pārsniedz

Max error count laukā norādīto vērtību, tad uzdevums tiek uzskatīts par neveiksmīgi

pabeigtu. Pēc noklusēšanas šī lauka vērtība ir 0, kas nozīmē to, ka jau pie pirmās

kļūdas uzdevums beigs darbu un tā izpildes rezultāts būs neveiksme.

Fetch buffer size. Šajā laukā tiek norādīts rindu skaits, kas tiks ievietotas vienā paketē

un tiks apstrādātas vienas operācijas laikā. Pēc noklusēšanas šī lauka vērtība ir 1.

First row. Šajā laukā tiek norādīts rindas numurs, kura tiks nokopēta kā pirmā. Šajā

laukā var norādīt kādu citu (ne 1) rindas numuru, kas ļauj kopēšanas procesu sadalīt

vairākos posmos. Pēc noklusēšanas laukā ir vērtība 1.

Last row. Šajā laukā tiek ievadīta rindas vērtība, kas tiks nokopēta kā pēdējā. Pēc

noklusēšanas lauka vērtība ir 0.

SQL Server. Šajā grupā atrodas elementi, kas specifiski SQL Server datu avotiem.

Izmantojot citus datu avotus, ši grupa nebūs pieejama. Šajā grupā ir pieejami šādi

elementi:

Use fast load – uzstādot karodziņu šajā izvēles rūtiņā, tiks izmantota ātras masīvas

datu pārsūtīšanas mehānisms. Šis mehānisms būs pieejams tikai izvēloties piegādātāju

OLE DB Provider for SQL Server. Ja šis karodziņš nav uzstādīts, tad pārējie elementi

nav pieejami.

Keep NULL values – Ja datu saņēmēja tabulas kolonnā ir nodefinēta noklusēta

vērtība, tad mēģinot ievietot tajā NULL vērtību, tiks saglabāta noklusētā vērtība pat ja

šajā laukā drīkst ievietot NULL vērtības.

2.3.4. Uzdevums Execute Process task

Ar šī uzdevuma palīdzību pakotnes izpildes laikā var palaist jebkuru Windows

lietojumu, piemēram, MS Word vai MS Access. Parasti šie lietojumi ir domāti papildus datu

apstrādei.

35

2.16. att. Uzdevuma Execute Process Task Properties logs

Šim uzdevuma ir iespējams konfigurēt vairākus parametrus:

1) Win32 process – šajā rindā jānorāda izpildāmā faila (exe, com, bat, cmd) vārds un ceļš

līdz tam.

2) Parameters – Šeit norāda komandrindas parametrus, ja tādi ir nepieciešami.

3) Return code - Laukā jāieraksta kods, kas tiks atgriezts uzdevuma veiksmīgas izpildes

gadījumā. Parasti tiek ierakstīts kods 0.

4) Timeout – sekunžu skaits, kuru laikā tiks gaidīta uzdevuma izpilde. Ja process šajā

laikā neizpildās, tad uzdevuma izpilde tiek uzskatītas par nesekmīgu. Pēc

noklusēšanas laukā ir vērtība 0 – uzdevuma izpildes laiks nav ierobežots.

5) Terminate process after timeout – šī izvēles rūtiņa kļūst pieejama tad, kad laukā

Timeout tiek ierakstīta nenulles vērtība. Ja process neizpildās laukā Timeout norādīto

sekunžu laikā, tad tā izpilde tiek apturēta.

2.3.5. Uzdevums Execute SQL Task

Šis uzdevums kalpo Transact-SQL valodas komandu pakotņu izpildei, kas sevī var

iekļaut datu izvēles, ievietošanas, izmainīšanas vai dzēšanas komandas, glabājamo procedūru

izpildi utt. Iespējams arī piešķirt vērtības globālajiem mainīgajiem izpildāmajai pakotnei.

36

2.17. att. Uzdevuma Execute SQL Task Properties logs

Šim uzdevumam var nokonfigurēt vairākus elementus:

1) Existing Connection – ar izvelkamā saraksta palīdzību jāizvēlas viens no pakotnē

nokonfigurētajiem datu savienojumiem.

2) Command time-out – sekunžu skaits, kuru laikā tiks gaidīta vaicājuma izpilde. Ja

process šajā laikā neizpildās, tad vaicājuma izpilde tiek uzskatītas par nesekmīgu. Pēc

noklusēšanas laukā ir vērtība 0 – vaicājuma izpildes laiks nav ierobežots.

3) SQL statement – laukā jānorāda SQL vaicājuma kods, kurš ir jāizpilda

4) Zem SQL statement loga ir redzamas 4 pogas. Pogas Browse..., Build Query... un

Parse Query atvieglo koda uzrakstīšanu un atkļūdošanu. Poga Parameters ir

izmantojama tad, ja tiek izmantots vaicājums ar parametriem. Šī poga tiek izmantota,

lai saistītu vaicājuma parametrus ar globālajiem mainīgajiem.

37

2.3.6. Uzdevums Data Driven Query Task

Šis uzdevums ir līdzīgs Transform Data Task. Atšķirībā no Transform Data Task, šajā

uzdevumā bez datu kopēšanas var izpildīt datu ievietošanu, mainīšanu vai dzēšanu dažādās

tabulās. Šim uzdevumam ir 6 tabulatori.

2.18. att. Uzdevuma Data Driven Query Task Properties loga tabulators Queries

Tabulators Queries domāts, lai norādītu vaicājumus, kas tiks automātiski izpildīti, kad

notiks datu kopēšana. Vaicājumi var tikt izpildīti ar datu avotiem, kas tieši nepiedalās

uzdevuma izpildē.

Tabulatorā Queries konfigurēšanai ir pieejami vairāki elementi:

1) Query Type – vaicājuma tipa norādīšana ar nolaižamā saraksta palīdzību, pieejami

četru tip vaicājumi: Insert, Update, Delete un Select. Zem šī saraksta ir lauks, kurā

jāieraksta attiecīgā vaicājuma kods. Kopumā var ierakstīt 4 vaicājumu (pa vienam

vaicājumam uz katru novelkamā saraksta punktu). SQL kodu var izveidot ar Query

Builder, kuru var palaist nospiežot pogu Build... .

38

2) Destination to parameter mapping – tabulā ir 2 kolonnas: Description – šajā kolonnā

jāizvēlas saņēmēja tabulas kolonnas vārdu, kuras vērtība tiks ievietota parametra vietā,

Parameters – tiek norādīts parametra vārds (parametra numurs). Virs tabulas ir poga

Parse/Show Parameters, kura pārbauda ievadīta vaicājuma sintaksi un atsvaidzina

parametru sarakstu tabulu.

Šis uzdevums piedāvā lielākas datu manipulēšanas iespējas, jo bez pārveidojumā tieši

iesaistītajām divām tabulām, var iekļaut arī citas. Šis uzdevums domāts gadījumiem, ja ir

jāizdara daudz un sarežģīti pārveidojumi ar vairākām datu pārsūtīšanas operācijām.

2.3.7. Uzdevums Copy SQL Server Objects Task

Šis uzdevums atšķiras no iepriekš apskatītajiem. Ja iepriekš apskatītie uzdevumi varēja

pārkopēt datus tabulā ar nodefinētu struktūru, tad šis uzdevums var pārkopēt arī pašu tabulas

struktūru. Ar šo uzdevumu var nokopēt tabulu kopā ar tās indeksiem, integritātes

ierobežojumiem, noklusējumiem utt. Šim uzdevumam gan ir viens būtisks ierobežojums – tas

strādā tikai ar SQL Server 2000 un SQL Server 7.0 datu avotiem.

2.19. att. Uzdevuma Copy SQL Server Objects Task loga tabulators Source39

Tabulatoru Source un Destination logu konfigurēšana nosaka attiecīgi datu devēju un

datu saņēmēju. Tabulators Copy ļauj specificēt objektus, kas tiks nokopēti.

2.3.8. Uzdevums Send Mail Task

Ar šī uzdevuma palīdzību var nosūtīt elektroniskā pasta vēstuli. Lai šo uzdevumu varētu

izmantot sistēmā jābūt instalētam MAPI, kā arī jānokonfigurē SLQ Server Agent pasta

profils. Šī uzdevuma konfigurēšana neatšķiras no parasta e-pasta sūtīšanas. Jānorāda saņēmēja

adrese, temats, ziņojuma teksts un pielikumi.

2.3.9. Uzdevums Bulk Insert Task

Šis uzdevums ļauj ātri iekopēt datus tabulā no teksta faila. Salīdzinot ar citiem

uzdevumiem, šis uzdevums nodrošina vislielāko ātrumu. Uzdevumam gan ir trūkums – nav

iespējams pārveidot datus. Tiek nodrošināts Unicode standarta atbalsts.

2.20. att. Uzdevuma Bulk InsertTask loga tabulators General

40

Description - Šajā laukā tiek ierakstīts vārds, kas identificē uzdevumu pakotnē.

Vārdam jābūt unikālam pakotnes ietvaros.

Existing Connection – ar izvelkamā saraksta palīdzību jāizvēlas viens no pakotnē

nokonfigurētajiem datu savienojumiem.

Destination Table – izvelkamajā sarakstā ir jāizvēlas tabulas nosaukums, kurā tiks

ielādēti dati. Saraksta atsvaidzināšana tiek veikta nospiežot pogu Refresh

Source data file – Tiek norādīts vārds un ceļš failam, no kura tiks ielādēti dati.

Tālāk jāizvēlas viena no 2 opcijām:

1) Use format file – Tiek izmantots speciāls formatēšanas fails, kuram jānorāda vārds

un ceļš. Ja nav gatava faila, tad tādu var radīt interaktīvi, nospiežot pogu Generate,

kas atvērs palīgu, ar kura palīdzību varēs nokonfigurēt nepieciešamās īpašības.

2) Specify f ormat – Šo pārslēgu var izvēlēties ja teksta faila struktūra nav sarežģīta un

nav jāpielieto sarežģīta formatēšana. Tiek izmantoti divi elementi:

Row delimiter – nolaižamais saraksts tiek izmantots, lai izvēlētos simbolu (vai

simbolus), kas apzīmēs nolasāmā datu faila katras rindas beigas.

Column Delimiter – nolaižamajā sarakstā jāizvēlas simbolu, kas apzīmē datu

kolonnas nodalīšanu nolasāmajā failā.

Otrs tabulators Options ir domāts, lai precīzāk konfigurētu datu pārsūtīšanas procesu.

2.3.10. Uzdevums Execute Package Task

Šis uzdevums ļauj palaist vienu pakotni no otras. Šī uzdevuma izmantošana ļauj sadalīt

datu kopēšanas un pārveidošanas procesu uz vairākām daļām. Katra no šīm daļām ir pastāvīga

un var tikt izmantota neatkarīgi no citām daļām.

41

2.21. att. Uzdevuma Execute Package Task tabulators General

Uzdevuma kofigurēšanai pieejami šādi parametri:

1) Description - Šajā laukā tiek ierakstīts vārds, kas identificē uzdevumu pakotnē.

Vārdam jābūt unikālam pakotnes ietvaros.

2) Location – Ar izvelkamā saraksta palīdzību tiek noteikts pakotnes datu avots. Sarakstā

ir trīs vērtības:

3) SQL Server – varēs izvēlēties jebkuru no serverī saglabātajām pakotnēm. Pakotņu

apraksts atrodas datu bāzē Msdb tabulā sysdtpackages;

4) SQL Server Meta Data Services – šajā gadījumā būs pieejam jebkura no pakotnēm,

kas tiek glabāta SQL Server metadatu dienesta struktūrās.

5) Structured Storage File – šajā gadījumā jānorāda fails (strukturizēts COM – fails)

diskā, kurā glabājas pakotne. Ja ir izvēlēts šis punkts, tad elementu grupā būs tikai

lauks Package name.

6) Package Name – Šajā laukā jānorāda DTS pakotnes vārds, kuru ir jāizpilda.

7) Password – Ja pakotnei ir uzstādīta parole, tad tā ir jāieraksta šajā laukā. Pakotni, kurai

uzstādīta parole, bez šī lauka pareizas aizpildīšanas nav iespējams palaist.

42

8) Package ID – Šajā laukā tiek parādīts pakotnes unikālais identifikators.

2.3.11. Uzdevums Message Queue Task

Ar šī uzdevuma palīdzību DTS pakotnes var apmainīties ar simbolu virknēm,

globālajiem mainīgajiem un failiem. Tas tiek realizēts ar Message Queuing tehnoloģijas

palīdzību. Šis uzdevums paver plašas iespējas pakotņu izpildīšanas gaitas vadības

realizēšanai.

Lai šo uzdevumu varētu palaist ir nepieciešams operētājsistēmā uzstādīt Message

Queuing Services dienestu.

2.22. att. Uzdevuma Execute Package Task tabulators General

Uzdevuma kofigurēšanai pieejami šādi parametri:

1) Description - Šajā laukā tiek ierakstīts vārds, kas identificē uzdevumu pakotnē.

Vārdam jābūt unikālam pakotnes ietvaros.

2) Message – Ar izvelkamā saraksta palīdzību ir jāizvēlas viena no divām vērtībām:

Receive messages – ziņojumu saņemšana.

43

Send messages – ziņojumu sūtīšana. Pieejams tikai lauks Messages to be sent

(2.22. att.).

3) Queue – Šajā laukā jānorāda rindas vārds, kurā tiks nosūtīts (saņemts) ziņojums.

Rindas vārds tiek norādīts šādā formātā: datora_vārds\rindas_vārds.

4) Messages to be sent – Šajā laukā ir jāieraksta pārraidāmā ziņojuma teksts.

Zem šī loga atrodas 3 pogas:

a) add – Jauna ziņojuma izveidošana

b) edit – Esoša ziņojuma modificēšana

c) delete – Esoša ziņojuma dzēšana

2.3.12. Uzdevums Transfer Error Messages Task

Šis uzdevums domāts automātisku ziņojumu par kļūdām kopēšanai. Šie ziņojumi

piedāvā ērtu kontroles mehānismu izpildāmo procedūru, trigeru un pakotņu uzpildei.

2.23. att. Uzdevuma Transfer Error Messages Task tabulators Source

Šim uzdevumam ir trīs tabulatori. Tabulatori Source un Destination domāti serveri, kuri

attiecīgi radīs un saņems ziņojumus. Katrā tabulatorā jānorāda cits serveris.

Trešais tabulators saucas Error Messages. Šajā tabulatorā ir pārslēdzējs Error Message

Copy Option, kas var tikt iestādīts vienā no divām pozīcijām:

44

1) All error messages detected at package runtime – Šajā gadījumā tiks uzskaitīti visi

ziņojumi, kas tika radīti pakotnes izpildes laikā.

2) Selected error messages – Šajā gadījumā tiks uzskaitīti visi ziņojumi, kuri atrodas

lietotāja izveidotajās izpildāmajās procedūrās, trigeros, pakotnēs utt. Šie ziņojumi

parasti tiek radīti, kad kādā no uzskatītajiem objektiem, notiek kļūme. Šādā veidā ir

iespējams pārsūtīt tikai tos ziņojumus, kas liecina par kādām konkrētām kļūmēm darba

laikā.

Virs šī pārslēdzēja atrodas tabula user-defined error messages, kurā tiek norādīti dažādi

kļūdas parametri. Pa labi no pārslēdzēja atrodas divas pogas:

Select All – iezīmē visus ziņojumus (kopēšana tiek atļauta);

Clear All – neiezīmē nevienu ziņojumu (kopēšana tiek liegta).

2.3.13. Uzdevums Transfer Database Task

Šis uzdevums ļauj kopēt datu bāzes failu līmenī nevis objektu līmenī, kā tas tiek darīts

uzdevumā Copy SQL Server Objects Task. Uzdevumam Transfer Databases logam ir četri

tabulatori.

2.24. att. Uzdevuma Transfer Database Task tabulators Databases

45

Pirmais un otrais tabulators ir analoģiski uzdevuma Transfer Error Messages Task

pirmajiem diviem tabulatoriem.

Trešais tabulators ir Databases. Šajā tabulatorā atrodas tabula Databases, kura ļauj

izvēlēties, kuras tabulas tiks kopētas vai pārvietotas. Sistēmas tabulas vai tabulas, kas jau

eksistē saņēmēja serverī, nevar kopēt vai pārvietot. Zem šīs tabulas atrodas poga Refresh,

kura atsvaidzina datus tabulās Databases.

Ceturtais tabulators ir File Locations. Ar šī tabulatora palīdzību lietotājs var konfigurēt

dažādas izmaiņas failu kopēšanas procesā. Loga augšējā daļā ir tabula, kurā var noteikt kāds

cietā diska vietas apjoms būs nepieciešams, lai datus nokopētu. Zem šīs tabulas ir 2 pogas:

1) Modify – datu bāžu failu pārvietošana.

2) Refresh - atsvaidzina informāciju par brīvā cietā diska vietu.

2.3.14. Uzdevums Transfer Master Stored Procedures Task

Šis uzdevums tiek izmantots, lai kopētu glabājamās procedūras no galvenā servera

(master server) uz citiem serveriem. Šī uzdevuma konfigurēšana praktiski neatšķiras no

uzdevuma Transfer Error Messages Task konfigurēšana.

2.3.15. Uzdevums Transfer Jobs Task

Ar šī uzdevuma palīdzību var nokopēt SQL Server Agent uzdevumus starp SQL Server

serveriem. Šī uzdevuma konfigurēšana praktiski neatšķiras no uzdevuma Transfer Error

Messages Task konfigurēšana.

2.3.16. Uzdevums Transfer Logins Task

Ar Transfer Logins Task uzdevuma palīdzību var nokopēt uzskaites ierakstus. Šī

uzdevuma konfigurēšana praktiski neatšķiras no iepriekšējo uzdevumu konfigurēšanas.

2.3.17. Uzdevums Dynamic Properties Task

Šis uzdevums ļauj mainīt pakotņu īpašības to izpildes laikā. Īpašību maiņa var notikt arī

atkarībā no kāda posma rezultāta.

46

2.25. att. Uzdevuma Dynamic Properties Task logs

2.25. att. redzams logs Dynamic Properties Task Properties, kas ļauj konfigurēt

uzdevuma parametrus. Uzdevuma konfigurēšanai domāti šādi elementi:

1) Description - Šajā laukā tiek ierakstīts vārds, kas identificē uzdevumu pakotnē.

Vārdam jābūt unikālam pakotnes ietvaros.

2) Change list – Tabula satur visas īpašības, ko izmaina šis uzdevums. Šajā tabulā ir 3

kolonnas, kas tiek nodefinētas katrai īpašībai, kas tiek izmainīta uzdevuma izpildes

laikā.

Zem tabulas Change list ir 3 pogas:

a) add – Pievienot jaunu īpašību

b) edit – Labot esošu īpašību

c) delete – Dzēst esošu īpašību

Katra īpašība tiek attēlota kā viens ieraksts tabulā Change list.

47

2.4. Plūsmas

Uzdevumi, kas ietilpst vienā pakotnē, var tikt izpildīti neatkarīgi viens no otra vai arī

atkarībā no iepriekšējā uzdevuma rezultāta. Pirmajā gadījumā katrs no uzdevumiem sākas

pakotnes palaišanas brīdī. DTS pakotnes darbība būs pabeigta, kad tiks izpildīts pēdējais

uzdevums.

Daudzos gadījumos ir nepieciešams uzdevumus izpildīt un pie noteiktiem

nosacījumiem.

Plūsmas ir iespējams uzstādīt starp diviem uzdevumiem. Eksistē šāda veida plūsmas:

a) Bez nosacījuma (On Completion) – Šajā gadījumā nākamais uzdevums tiks palaists

neatkarībā no iepriekšējā uzdevuma rezultāta.

b) Veiksmīga (On Success) – Nākamais uzdevums tiek palaists tikai tajā gadījumā, ja

iepriekšējais uzdevums ir beidzies veiksmīgi.

c) Neveiksmīga (On Failure) - Nākamais uzdevums tiek palaists tikai tajā gadījumā, ja

iepriekšējais uzdevums ir beidzies neveiksmīgi.

Lai uzstādītu plūsmu starp diviem uzdevumiem, tie ir jāiezīmē un jāizvēlas izvēlnē

Workflow, kas atrodas DTS Designer logā, kādu no plūsmām. Kad plūsma tiks izvēlēta, tad

starp šiem diviem uzdevumiem, tiks novilkta līnija. Katrai plūsmai līnijas krāsa ir savādāka:

On Completion – zilā krāsa,

On Success – zaļā krāsa,

On Failure – sarkanā krāsa.

Divreiz uzklišķinot uz plūsmas tiek atvērts logs Wokflow Properties, kas ļauj konfigurēt

kartu plūsmu.

2. nodaļā tika izmantots datu avots [1].

48

3. DATU PĀRVEIDOJUMU PRAKTISKA IZVEIDOŠANA

3.1 Datu attīrīšanas piemērs

Datu devējs ir MS Excel izklājlapa ar nosaukumu Alus.

ID Nosaukums Cena(Ls)9801 Pils alus 0.229802 Cēsu gaišais alus 0.249803 Premium alus 0.333.1. att. MS Excel izklājlapa Alus

3.2. att. Datu pārveidojuma shēma

Datu saņēmēja tabulā Alus ir jāievieto pārveidoti dati. Nosaukums ‘Pils alus’ jāpārveido

uz ‘Cēsu pils alus 4.7%’. To var izdarīt ar nelieli ActiveX Script pārveidojumu:

If DTSSource("Nosaukums ") = ("Pils alus") Then

DTSDestination("Nosaukums ") = ("Cēsu pils alus 4.7%")

Else DTSDestination("Nosaukums ") = DTSSource("Nosaukums ")

End If

49

Šajā skriptā meklēts konkrēts nosaukums datu devēja tabulas konkrētā laukā

‘Nosaukums’. Kad tieši šāds nosaukums tiek atrasts, tas tiek aizvietots ar citu nosaukumu un

ievietots datu saņēmēja tabulā laukā ‘Nosaukums’. Citas vērtības šajā laukā tiek pārkopētas

bez pārveidojumiem.

3.3. att. Tabula Alus datu MS SQL Server 2000 datu bāzē VID

Salīdzinot datu saņēmēja tabulas datus (3.3. att.) ar datu devēja tabulas (1.3. att.) datiem

ir redzams, ka viena lauka vērtība ir pārveidota.

3.2 Daudzu pārveidojumu uzdevumu realizēšana

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekasē daudz un dažādus nodokļus. Pārejot uz

jaunākām sistēmām, saglabājas vajadzība izmantot arī veco sistēmu datus.

Eksistē divi avoti, kas apkopo datus par zemes nodokli: MS Access tabula ZN 2002

gads un MS Excel izklājlapu fails ZN 2001 gads. Šajos datu avotos ir informācija par zemes

nodokļa maksātājiem 2001. un 2002. gadā. Vēl ir viens datu avots, kas satur informāciju par

iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu.

50

3.4. att. ZN 2001 gads izklājlapa

3.5. att. ZN 2002 gads tabula

51

3.6. att. Datu saņēmēja tabulas Zemes nodoklis struktūra

3.7. att. MS Access datu bāzes tabula Ienakuma nodoklis

3.8. att. MS SQL Server 2000 datu bāzes VID tabulas Ienakuma nodoklis struktūra

Kā redzams no attēliem, tad datu devēju un datu saņēmēju tabulu struktūru ir atšķirīga.

Lai varētu datus ievietot SQL Server 2000 tabulā, tie ir jāpārveido.

52

Lai šos datus varētu ievietot datu saņēmēja tabulās nepietiks tikai ar datu

savienojumiem un Data Transform Task uzdevumiem. Būs nepieciešama arī Execute SQL

Task uzdevuma izmatošana, kas izveidos un izdzēsīs tabulas datu saņēmēja datu bāzē. Viens

Execute SQL Task uzdevums būs paredzēts arī datu integritātes pārbaudei.

3.9. att. Kopējā pārveidojumu shēma

Attēlā redzams, ka Execute SQL Task un datu devēja savienojumi ir saistīti ar plūsmām.

Tabulu dzēšanas procesa izpilde neietekmē kopējo pakotnes izpildīšanas procesu. Pakotnes

izpilde tiks pārtraukta, ja kāds no tabulu izveidošanas uzdevumiem vai nodokļa pārbaudes

uzdevums netiks paveikts veiksmīgi.

Visi pārveidojumi tiek veikti ar ActiveX Script palīdzību.

Datu pārveidojumi

Datu devējs Datu saņēmējs Pārveidojuma darbība Kods

ZN 2002 Zemes nodoklis – Lauki ‘Vards’ un DTSDestination("Persona")

53

gads – lauki

‘Vards’,

‘Uzvards’

lauks ‘Persona’ ‘Uzvards’ tiek apvienoti

vienā laukā ‘Persona’

=

Trim(DTSSource("Vards"))

+ (" ") +

Trim( DTSSource("Uzvards"

))

ZN 2001

gads – lauks

‘Kvadr_metri

’ un

ZN 2002

gads – lauks

‘Kvadratmetr

i’

Zemes nodoklis –

lauks ‘Summa’

Datu devēja lauki tiek

reizināti ar konstanti (1

m2 cena) , tādejādi

iegūstot summu, kas

jāmaksā par visu zemes

platību

DTSDestination("Summa") =

DTSSource("Kvadr_Metri")

* 0.13

un

DTSDestination("Summa") =

DTSSource("Kvadratmetri")

* 0.12

Ienakuma

nodoklis –

lauki

‘Alga(Ls)’ un

‘Neapliek_ie

nn(Ls)’

Ienakuma

nodoklis – lauks

‘Apliekama alga’

Alga, no kuras tiek

iekasēti nodokļi, tiek

aprēķināta atņemot no

lauka ‘Alga’ vērtības

lauka ‘Neapliek_ienn’

vērtību

DTSDestination("Apliekama

alga") =

DTSSource("Alga(Ls)") -

DTSSource("Neapliek_

ienn(Ls)")

Ienakuma

nodoklis –

lauki

‘Alga(Ls)’ un

‘Neapliek_ie

nn(Ls)’

Ienakuma

nodoklis – lauks

‘Ien_nodokli’

Nodoklis, ko iekasē ir

25% apmērā no visas

summas, kas tiek aplikts

ar nodokli

DTSDestination("Iek

nodoklis") =

(DTSSource("Alga(Ls)") -

DTSSource("Neapliek_

ienn(Ls)")) * 0.25

Ienakuma

nodoklis –

lauks

‘Datums’

Ienakuma

nodoklis – lauks

‘Gads’

Gads tiek izdalīts no

datuma

DTSDestination("Gads")

=DatePart("yyyy" ,DTSSour

ce("Datums"))

Execute SQL Task uzdevums pārbauda datu devēja datos nav neatbilstības t.i. tiek

pārbaudīts vai iekasējamā nodokļa summa nav mazāka par 0.

ALTER TABLE [Ienakuma nodoklis] 54

ADD CONSTRAINT algas_parbaude

CHECK ([iek nodoklis] > 0)

Kad tiks izdarīti visi pārveidojumi, abās datu saņēmēja tabulās būs ievietoti pārveidoti

dati no datu devēju tabulām.

3.10. att. Datu bāzes VID tabula Zemes nodoklis

3.11. att. Datu bāzes VID tabula Ienakuma nodoklis

55

SECINĀJUMI

Firmas Microsoft piedāvātie datu transformācijas rīki ir pietiekoši labi, lai tos varētu

veiksmīgi izmantot reālu projektu risināšanā. Šie rīki ir pietiekami efektīvi, lai ar tiem varētu

veikt sarežģītus pārveidojumus. Ar šiem rīkiem var veikt ne tikai pārveidojumus, bet arī datu

pārvietošanu, datu struktūru kopēšanu utml. lietas.

Šie rīki ir labi, jo:

1) Šie rīki spēj tikt galā ar jebkura veida pārveidojumiem. Izmantojot uzdevumu

Transform Data Task ir iespējams izvedot sarežģītas pārveidojumu shēmas.

2) Šie rīki ir automatizēti. Lietotājs var vienreiz izveidot DTS pakotni, kura veic

vajadzīgos pārveidojumus un pēc tam palaist pakotni vai arī nozīmēt tai kādus konkrētu

izpildīšanās laikus.

3) Šie rīki ir ļoti ērti. Pateicoties ērtai logu saskarnei, lietotājam ir intuitīvi skaidrs par

darbībām, ko viņš kādā konkrētā brīdī. Visbiežāk izmantojamie procesi var tikt izveidoti ar

ērtiem palīgiem.

Vienīgais trūkums šim produktam laikam ir augstā cena: apm. 20000 dolāru par servera

licenci un 450 dolāru par katru klienta licenci. Taču liels uzņēmums noteikti atgūs šo naudu

un nopelnīs, iegādājoties šo produktu.

56

LITERATŪRA

1. Bain T., Benkovich M., Dewson R.. Professional SQL server 2000 data warehousing

with analysis services - Birmingham : Wrox, 2001. – 667.// Daudz noderīgas informācijas par

par DTS un padomi praktiskai datu noliktavas veidošanai. Labi sagatavoti un izskaidroti

piemēri.

2. Corey M., Abbey M., Arbramson I. SQL server 7 data warehousing - Berkeley, Calif.

: Osborne/McGraw-Hill, 1999. – 478.// Labs avots, lai apgūtu SQL Server pamatus.Ir diezgan

daudz teorētiskā materiāla.

3. Inmon W. H., Terdeman R. H., Imhoff C. Exploration warehousing : turning business

information into business opportunity - New York : Wiley Computer Publ., 2000. – 254.//

Daudz teorētiskas un analītiskas informācijas. Labi izprotamas shēmas, uz kuru pamata

izprast teoriju.

4. Kimball R. The data warehouse lifecycle toolkit : expert methods for designing,

developing, and deploying data warehouses - New York ; Chichester : Wiley Computer

Publishing, 1998. – 771. //Daudz analīzes un dziļš analītisks skatījums. Par maz uzskatāmu

piemēru.

5. Kimball R.., Merz R. The data webhouse toolkit : building the web-enabled data

warehouse - New York ; Chichester : Wiley, 2000. – 401.// Daudz analītiskas informācijas par

doto problēmu.

6. Lou A. The essential guide to data warehousing - Upper Saddle River, N.J. : Prentice

Hall, 2000. – 499.//Daudz noderīgu padomu, taču pietrūkst “dziļuma”.

7. Roff J. ADO: ActiveX data objects - Beijing ; Cambridge, MA : O'Reilly &

Associates, 2001. – 601.//Nedaudz teorijas un daudz koda. Noderīga padziļinātai tēmas

izpratnei.

8. Sanders R. ODBC 3.5 developer's guide - New York ; London : McGraw-Hill, 1999. –

975.//Nedaudz teorijas un daudz koda. Varētu vēlēties vairāk uzskatāmu shēmu.

9. Shapiro J. SQL Server 2000 : the complete reference - Berkeley, Calif. :

Osborne/McGraw-Hill, 2001. – 931.//Laba rokasgrāmata, lai apgūtu SQL Server 2000 bez

priekšzināšanām. Trūkst iedziļināšanās konkrētos jautājumos. Par daudz tiek apskatīta tieši

SQL valoda.

57

10. Singh H. Data warehousing concepts, technologies, implementations, and

management. – Upper Saddle River, N.J. : Prentice Hall PTR, 1998. – 332.// Daudz teorētiska

materiāla. Maz shēmu un vēl mazāk praktisku piemēru.

11. Singh H. Interactive data warehousing - Upper Saddle River, N.J. : Prentice Hall,

1999. – 481.//Labs materiāls, ja ir nekas nav zināms par datu noliktavām Internetā.Varētu būt

vairāk shēmu.

12. Мамаев Е. SQL Server 2000 в подлиннике - С-Пб., БХВ-Петербург, 2001. –

1280.//SQL Server 2000 ceļvedis ar plašu apskatāmo jautājumu loku. Ieteicams iesācējiem.

13. Lielā terminu vārdnīca – termini.lv / Internets. – http://www.termini.lv . Tildes

datorzinātņu vārdnīca, kurā var atrast nozares jaunāko terminu latviskojumus.

58