datorsistēmu projektēšanas zinātniskais seminārs

M.sc.ing. Ilze Andersone

Sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas diplomdarbu rakstīšanā un noformēšanā

Dot teorētiskas zināšanas dokumentu sastādīšanā un noformēšanā

Sniegt ieskatu zinātnisko darbu (raksti konferencēs, publikācijas) rakstīšanā

2

U. Eko “Kā uzrakstīt diplomdarbu”, 2006

J. Zobel “Writing for Computer Science”, 1997

T. Fulwiler “College Writing. A Personal Approach to Academic Writing” Third Edition, 2002

Internets

3

Dokuments ir informācijas kopuma fiziska reprezentācija un ir radīts ar mērķi sniegt informāciju

Eksistē papīra dokumenti un digitālie dokumenti

5

Manifesta dabaKontekstsAttīstībaAtveidošanaFunkcionālās iespējas

6

Valodas atspoguļojums teksta veidā ar simbolu vai zīmju (rakstības sistēmas) palīdzību

7

Runāt ir vieglāk nekā rakstīt: Lielāka prakse Atgriezeniskā saite Var atļauties neprecīzāku gramatiku

Tomēr rakstīšanai ir vairākas priekšrocības: Var labot kļūdas, pirms kāds cits to pamana Vieglāk attīstīt sarežģītus argumentus Ilgāk saglabājas

8

9

Mrķis

10

IzskaidrotZiņotAnalizēt InterpretētArgumentētPierādīt Izklaidēt

11

Rakstības, noformējuma ierobežojumi

Pieņemtais stils konkrētajā jomāRakstītais teksts daudz pasaka ne

tikai par zināšanām, bet arī par: Rakstītprasmi Personīgo disciplīnu Spriešanas spējām Radošumu

12

PasniedzējiStudentiRecenzentiZinātnieki Ieinteresētas personas bez īpašām

priekšzināšanāmu.c.

13

Ko lasītāji jau zina? Kāpēc viņi lasa?Ko viņi no dokumenta grib

iemācīties?Kādi ir lasītāju aizspriedumi,

vērtības, pieņēmumi?Kā likt lasītājiem saprast rakstīto

tieši tā, kā tas ir domāts?

14

Ekspertu auditorija: Ļoti labi orientējas tēmā. Jāuzmanās ar

terminu skaidrošanu, var to uztvert negatīvi.Zinātāju auditorija:

Orientējas tēmā, bet interesējas galvenokārt par kādiem specifiskiem jautājumiem. Nepieciešami paskaidrojumi.

Nespeciālistu auditorija: Par doto tēmu var nezināt arī neko.

Jāpārdomā, vai “vispārzināmi” termini tiešām ir visiem zināmi.

15

Kāds viņiem to lika darīt Ir nepieciešams no dokumenta

izdarīt kādus secinājumusNepieciešama pamācībaVienkārši interesēMeklē, ko kritizētGrib izklaidēties

16

Kā kaut ko izdarītFaktus un ekspertu viedokļus, kas

nepieciešami lēmuma pieņemšanaiKas norisinās attiecīgajā jomāNeko negrib iemācīties

17

Pozitīva vai negatīvaSkeptiska vai pretimnākošaNeitrāla

18

Kādus vārdus izmantot?Kādas teikumu konstrukcijas veidot?Vai viss ir pietiekami paskaidrots?Vai ir skaidra dokumenta struktūra?

19

Kādos apstākļos tiks lasīts dokuments? Iekštelpās / Āra apstākļos Labā / Sliktā apgaismojumā Uz papīra / Datorā

Kāda ir lasītāju izglītība? Kādas ir valodas zināšanas?

20

Pieņem ignoranci, ja vien nav zināms pretējais (labāk paskaidrot par daudz nekā par maz)

Sniedz pilnu kontekstu, kas sniedz informāciju par to, kāpēc Tu raksti

Pārbaudi publicētāja pieņemto toni, stilu un formātu

Lieto skaidru un vienkāršu valodu

21

22

Iepazīšanās ar tēmu, par kuru tiek rakstīts

Informācija no atmiņas, rakstiem, ziņām, interneta, bibliotēkas

Rakstīšana sev – idejas no galvas uz papīra

Ideju attīstīšana, tās pierakstot

23

Definē virzienu, raksta formu, aptuvenu ievadu, saturu un nobeigumu

Pieraksta motivāciju, tēzes, zināšanas. Kur vēl varētu būt atrodama noderīga informācija? Palīdz apkopot domas par tēmu Ir rakstīts avots, pēc kura vadīties

Izveido struktūras uzmetumu, bet jārēķinās, ka tas tiks mainīts

Pirmā lappuse parasti tiek izmesta

24

Pētīšana ir atbilžu meklēšana uz jautājumiem

Pētījumos tiek iegūta informācija, kuru izmanto savu spriedumu pamatošanai

Pētījumi var būt gan eksperimentāli, gan novērojoši

Pētījumi ir arī: Teksta analīze un interpretācija Divu tekstu salīdzināšana u.c.

25

Plāno pārstrādāt visu vairāk nekā vienu reizi

Vispirms uzmanība tiek pievērsta lielākām problēmām – tēzēm, struktūrai, pamatojumiem u.tml.

Ievadu raksta pēdējoAtrod kādu, kurš spēs novērtēt esošo

darbu

26

Visbeidzot pārbauda tekstu – ideju skaidrība, rindkopu loģika, teikumu uzbūve, vārdu precizitāte, pareizība

Raksta tā, lai teksts patiktu pašam Izlasa visu skaļi Pievērš uzmanību teikumiem – vai tas

ir labākais veids, kā pateikt ideju Izmanto virsrakstus un

apakšvirsrakstus Pārbauda gramatiku

27

Labs veids, kā uzsākt rakstīšanu “no baltas lapas”

Reizēm rodas vērtīgas idejas

Ātri raksta visu, kas ienāk prātāNeko nelabo, neievēro gramatiku Izmanto saīsinājumusRaksta fiksētu laika periodu (5-10

minūtes)28

29

Stāvoklis, kad uz laiku ir zaudēta spēja radīt rakstu darbus Nav vairs nekādu ideju Sajūta, ka darbs ir aizgājis nepareizā

virzienā Zaudēta ticība saviem spēkiem Personīgas dabas problēmas

30

Plānot laiku, paredzot tajā vietu rakstīšanai, neatkarīgi no rezultāta kvalitātes

Brīvā rakstīšana – “bieži vien vieglāk ir uzlabot to, ko jau esi uzrakstījis nekā rakstīt visu no nulles.” /N. J. Higham/

Kādu brīdi atpūsties un atgriezties pie rakstīšanas pēc pāris dienām

Apspriest savas idejas ar citiem

31

Nodarboties ar sportu, elpot svaigu gaisu, veselīgi ēst

Pārskatīt savus esošos pierakstus, nodarboties ar lietām, kur nav jādomā

Klausīties mūziku IzgulētiesPamēģināt rakstīt kaut ko nesaistītu

ar savu nozari32

Dokumentu raksta vairāki cilvēki kopā Līdzautori Autors un redaktors Dokumentu saskaņošana

Ir nepieciešama ļoti laba savstarpējā komunikācija

34

Ideju apmaiņaDiskusiju izraisīšanaLabāks rezultātsMērķauditorijas ņemšana vērāElastība un brīvība

35

Uzdevuma izpratne Vienošanās par mērķi un rakstīšanas

stilu Darbu sadale Rakstīšanas grafika sastādīšana Atsevišķu dokumenta daļu apvienošana Versiju kontrole Tehnoloģiju izmantošana Visu dalībnieku novērtēšana Komentāru izteikšana

36

Var veikt dažādos veidos Elektroniskos dokumentos var izmantot

teksta apstrādes rīku piedāvātās iespējas (komentāri, track changes)

Papīra dokumentos visu komentē un labo ar roku

Var komentēt konkrētas dokumenta vietas vai visu dokumentu kopumā

Komentāriem jābūt izsmeļošiem

37

BibliotēkaZinātniskās datu bāzesSTPK elektroniskais katalogs Internets

39

RTU zinātniskā bibliotēka - Ķīpsalā Informācija atrodama:

http://www.rtu.lv/

Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskais katalogs Var atrast vajadzīgo grāmatu arī citās

bibliotēkās Var redzēt, vai grāmata šobrīd ir pieejama u.c.

40

Zinātniskās datu bāzes ir datu bāzes, kurās glabājas vienas vai vairāku zinātnes nozaru publikāciju teksti

41

SpringerLink - žurnālu pilntekstu datubāze

ScienceDirect - zinātnisko, tehnisko un medicīnas rakstu datubāze

EBSCO – dažādu nozaru periodika Letonika - latviska uzziņu un tulkošanas

sistēma LETA - ziņas, arhīvs, apskati un nozare.lv NAIS - likumdošanas informācijas sistēma RUBRICON - Krievijas enciklopēdiskā

datubāze

42

Engineering Village2 - zinātnisko rakstu anotācijas, konferenču materiāli, pilntekstu e-grāmatas, tehniskie ziņojumi un patenti

Wiley InterScience - izdevniecības John Wiley & Sons, Inc. pilntekstu zinātniski recenzēto žurnālu kolekcija

ProQuest - daudznozaru pilnteksta resurss

43

Vairāk nekā 30 000 zinātnisko izdevēju grāmatas elektroniskā formātā (PDF)

Pieejama tikai RTU datortīklā reģistrētajos datoros

Tikai līdz 16. oktobrim!!!http://site.ebrary.com/lib/rtulv

44

Maksas bibliotēkas: IEEE Xplore ACM Digital Library

Bezmaksas bibliotēkas: CiteSeer un CiteSeerX

45

Apkopoti pasniedzējiem un katedrai piederošie literatūras avoti

Adrese no ārējā tīkla: http://stpk.cs.rtu.lv:8977

Adrese katedras tīklā: http://10.1.1.163:8977

Lietotāja vārds: StudentsParole: Stu2008dents#

46

47

ORTUS -> Zinātne

48

Populārākiem avotiem ir tendence būt mazāk uzticamiem

Uzticamība: Recenzēti raksti ir uzticamāki Atsauces citos rakstos vairo ticamību

49

Internets Zinātniskas mācību grāmatas Populāru žurnālu un avīžu raksti par

zinātni Tiešsaistes žurnāli (nerecenzēti) Populārzinātniskie žurnāli Pārskata raksti zinātniskos žurnālos Konferenču rakstu krājumi, pētījumu

ziņojumi Vispārīgi zinātniski žurnāli Citēšanas indekss Doktora disertācijas Zinātniski raksti zinātniskos žurnālos

50

Primārie avotiStarpniekavoti

Tulkojumi Citu autoru sarakstīti atstāstījumi

Labāk izmantot primāros avotus

51

Vēlams, lai visi avoti būtu arhīva tipa materiāli, tas ir, tie tiek pastāvīgi glabāti bibliotēkās

Internets nav arhīva tipa materiāls: Autori var bieži mainīt sava darba saturu, līdz

ar to saturs nav pastāvīgs Mājas lapas var mainīt savu adresi vai tikt

dzēstas Informācija internetā ir tikai tik uzticama, cik

tās avots – atšķirībā no zinātniskiem žurnāliem un grāmatām, informācija nav recenzēta

52

Kā sakārtot literatūras avotus, lai varētu visu vajadzīgajā brīdī atrast?

Saraksta veidošana – vēlams online un offline

Galveno ideju aprakstīšanaPotenciāli izmantojamu citātu

pārrakstīšana

53