DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTE

HUMANIT ĀRĀ FAKULT ĀTE Vienības iela 13, Daugavpils, LV-5401

tālr. 5424238, fax. 5422611 e-pasts hf@dau.lv Reă. Nr. 2741000222

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “V ēsture”

Programmas kods: 43224 Studiju programmas apjoms: 120 kp. Studiju programmas īstenošanas ilgums:

3 studiju gadi (pilna laika studijas) 4 gadi studiju gadi (nepilna laika studijas)

Studiju programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas Prasības uzsākot studijas: Vispārējā vidējā izglītība Iegūstamais grāds: humanitāro zinātĦu bakalaurs vēsturē Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, Vienības 13

APSTIPRINĀTS Daugavpils Universitātes Senāta sēdē

2006. gada 12.jūn., prot. Nr.7

Senāta priekšsēdētājs V.Paškevičs

Daugavpils, 2006

2

Saturs

1. Studiju programmas vispārējs raksturojums un sociālā pieprasījuma pamatojums.......................................................................................................... 4

2. Studiju programmas mērėi un uzdevumi..................................................... 5

3. Studiju programmas struktūra un organizācija.......................................... 5

3.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam ........... 5

3.2. Studiju programmas struktūra .................................................................... 6

3.3. Studiju ilgums un apjoms ............................................................................ 8

3.4. Imatrikulācija .............................................................................................. 8

3.5. Studentu skaits............................................................................................. 9

3.6. Akadēmiskais personāls ............................................................................ 10

4. Studiju programmas realizācija .................................................................. 12

4.1. Studiju formas............................................................................................ 12

4.2. Zināšanu un prasmju novērtēšana ............................................................ 12

5. Nozare „Vēsture” .......................................................................................... 13

5. 1. Programmas saturs un tā izmaiĦas 2000. – 2006.gadā........................... 13

5.2. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība.................................. 16 5.2.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ........................................ 16 5.2.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā ........................................ 17

6. Apakšnozare „Kultūras vēsture” ................................................................ 19

6.1. Programmas saturs un tā izmaiĦas 2000. – 2006. gadā........................... 19

6.1. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība.................................. 21 6.1.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ........................................ 21 6.1.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā ........................................ 22

7. Ārējie sakari................................................................................................... 23

7.1. Saistība ar zinātniskām iestādēm Latvijā un ārvalstīs.............................. 23

7.2. Salīdzinājums ar vēstures studiju programmu Latvijā un Eiropas universitāšu vēstures programmām ................................................................. 24

7.3. Ārvalstu docētāji DU................................................................................. 27

7.4. DU studenti ārzemēs ................................................................................. 27

7.5. Ārvalstu studenti DU................................................................................. 28

8. Studiju materiāli tehniskais un finansiālais nodrošinājums..................... 29

3

8.1. Materiāli tehniskais nodrošinājums.......................................................... 29

8.2. Studiju programmas izmaksas................................................................... 30

9. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma .............................................................. 31

9.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidē........................................... 31

9.2. Darba devēji .............................................................................................. 31

9.3. Programmas turpmākās attīstības plāns un SVID analīze ....................... 32

Pielikumi............................................................................................................. 35

1. pielikums. Docētāju CV................................................................................ 35

2. pielikums. Pilna un nepilna laika studiju plāni.......................................... 212

3. pielikums. Nozares „Vēsture” un apakšnozares „Kultūras vēsture” kursu apraksti ........................................................................................................... 213

4. pielikums. Akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība, attīstība 2000. - 2006. gadā. .....................................................................................................468

5. pielikums. Ikgadējie pašnovērtējuma ziĦojumi (2000/01, 2001/02, 2002/03, 2003/04, 2004/05) .......................................................................................... 468

6. pielikums. Studentu aptaujas anketas paraugs. 2006. gada aptaujas rezultāti........................................................................................................................ 468

7. pielikums. Studiju maksas aprēėini ............................................................ 468

4

1. Studiju programmas vispārējs raksturojums un sociālā pieprasījuma pamatojums

Vēstures bakalaura studiju programmas realizēšana sekmē vienu no Daugavpils Universitātes pamatvirzieniem – nodrošināt augstas kvalitātes studijas un mūsdienu līmenim atbilstošu zinātnisku pētniecību. Programmas realizācija notiek saskaĦā ar universitātes Satversmi, Augstskolu likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, pašas universitātes kārtības noteikumiem un Studiju nolikumu, kurā ir atspoguĜoti studiju pamatprincipi, studiju iespējas un formas, studentu uzĦemšana, studiju organizācija, akadēmiskā grāda un profesionālās kvalifikācijas piešėiršana u. tml. Sociālekonomisko pārmaiĦu laikā, meklējot tālākas attīstības ceĜus, sabiedrībai ir svarīgi apzināties savu identitāti, kas nav iespējams bez vēstures un kultūras mantojuma apzināšanas. Arī “Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloăiju attīstības vadlīnijās līdz 2010. gadam” izvirzīts ieteikums par Letonikas (vēsture, kultūra, latviešu valoda) programmas attīstīšanu. Tādējādi vēstures un kultūras vēstures izpēte un apguve visos izglītības līmeĦos ir Ĝoti būtiska. Latvijas vēsture un kultūras vēsture ir samērā maz izpētīta, arī mūsdienās aktuālo strīdu par Latvijas vēstures apguvi skolā nevar atrisināt, kamēr nav uzrakstīta jauna veida Latvijas vēsture. To var paveikt tikai augsti kvalificēti speciālisti. ĥemot vērā, ka vēsture var auglīgi attīstīties kā nacionāla zinātne, šos speciālistus vislabāk var sagatavot tieši Latvijā. Taču patiesi izprast Latvijas problēmas var tikai pasaules vēstures un kultūras vēstures kontekstā. Tāpēc gan vēsturnieka un kultūrvēsturnieka sagatavošanā liela nozīme ir arī izpratnei par pasaules vēsturi, kultūru un mūsdienu sabiedrības attīstības tendencēm. Daugavpils Universitātei ir liela pieredze vēsturnieku sagatavošanā - DU Vēstures katedra darbojas jau 37 gadus, Latviešu literatūras un kultūras katedra un Krievu literatūras un kultūras katedra gatavo kultūrvēstures speciālistus kopš 1988./89. st. g. Šajos gados augstāko izglītību vēsturē ir ieguvuši vairāk nekā 2000 studentu. Daugavpils Universitātē ir izveidojies kvalificēts mācībspēku kolektīvs, piemērota materiālā bāze, turklāt ir labas iespējas reăionālās vēstures un kultūras pētīšanai (Daugavpils Zonālais Valsts arhīvs; Daugavpils Vēstures un novadpētniecības muzejs; Latgales Pētniecības institūta un Latgales Centrālās bibliotēka). Tādējādi vēstures speciālistu sagatavošana Daugavpils Universitātē ir valstiski nepieciešama, aktuāla un pamatota.

5

2. Studiju programmas mērėi un uzdevumi Mērėis

Nodrošināt iespējas studenta personības pilnveidošanai, organizējot un virzot studentu darbu vēstures un kultūrvēstures zināšanu apguvē faktoloăiskajā un metodoloăiskajā aspektā; palīdzot studentiem izkopt patstāvīgas domāšanas un zinātniski pētnieciskā darba iemaĦas; rosinot studentu interesi par vēsturi un kultūru; attīstot kritisku, bet konstruktīvu un tolerantu attieksmi pret savu un citu darbu, tieksmi radoši strādāt vēstures un kultūras vēstures apguvē un izpētē, - tādējādi sagatavojot viĦus studijām maăistrantūrā pilnas akadēmiskās izglītības ieguvei vēstures nozarē. Uzdevumi:

• vēstures un kultūras vēstures pamatfaktu zināšanu sistematizācija un padziĜināšana līdz tādam līmenim, lai nākotnē studenti paši spētu tās papildināt, izvērtēt jaunu informāciju, tās atbilstību zinātnes prasībām;

• konsekventa priekšstata veidošana studentiem izvēlētajā specializācijā: - par vēstures zinātnes un vēsturiskās pagātnes attīstības posmiem,

kā arī par pagātnes izzināšanas teorētiskajām problēmām; - par pasaules un Latvijas kultūras vēstures izpēti atbilstoši

mūsdienu vēstures, kultūroloăijas, mākslas zinātnes un kultūras vēstures pētījumu līmenim;

• studentu patstāvīgā pētniecības darba iemaĦu veidošana; • studentu spēju attīstīšana kritiski izvērtēt dažādus uzskatus par vēstures

un kultūras vēstures zinātnes problēmām, veidot patstāvīgu viedokli, pamatojoties uz zināšanām un savu pētījumu rezultātiem, kā arī argumentēti aizstāvēt savu viedokli;

• studentu intereses par vēsturi nostiprināšana, paredzot plašas izvēles iespējas attiecībā uz piedāvāto kursu tematiku, paplašinot redzesloku, orientējot studentus uz saiknes un savas vietas izpratni Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē un kultūrā;

• izpratnes veidošana studentos par nepieciešamību izkopt sevī patriotismu un pilsonisko apziĦu, kas būtu savienota ar toleranci un cieĦu pret citām tautām, un atzīt vispārcilvēcisko vērtību nozīmi mūsdienu pasaulē; attīstīt vēlmi vēstures un kultūras vēstures kompetences izmantot latviešu kultūras un tradīciju saglabāšanā un tālākā kopšanā.

3. Studiju programmas struktūra un organizācija

3.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vēsture” ir veidota saskaĦā ar Latvijas Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas akadēmiskās izglītības iegūšanai saskaĦā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2002. gada

6

3. janvāra Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu un DU Satversmes normatīvo aktu prasībām.

Studiju programmas atbilstība LR MK noteikumiem Nr. 2 Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu

Salīdzinājuma krit ērijs MK noteikumu pras ības DU akadēmiskā bakalaura studiju programma

„V ēsture” Bakalaura studiju ilgums 6 līdz 8 semestri 6 semestri pilna laika

studijās 8 semestri nepilna laika

studijās Studiju programmas apjoms 120 līdz 160 120 kp Bakalaura darbs Ne mazāk kā 10 kp 10 kp Studiju programmas struktūra

obligātā daĜa ierobežotās izvēles daĜa brīvās izvēles daĜa

Ne mazāk kā 50 kp Ne mazāk kā 20 kp

-

52 kp 52 kp 6 kp

DU akadēmiskajā bakalaura programmā „V ēsture” iegūtais bakalaura grāds dod tiesības turpināt akadēmiskās studijas maăistra studiju programmā tajā pašā vai radniecīgā zinātĦu nozarē vai apakšnozarē, vai arī augstākā līmeĦa profesionālajās programmās (saskaĦā ar uzĦemšanas nosacījumiem konkrētajās studiju programmās).

3.2. Studiju programmas struktūra

Studiju programmu veido trīs daĜas: obligātā daĜa, ierobežotās izvēles daĜa, brīvās izvēles daĜa.

A. Obligātā daĜa 52 kp

B. Ierobežotās izvēles daĜa

52 kp Vēsture Kultūras vēsture

C. Brīvās izvēles daĜa

6 kp

Daugavpils Universitātē 2000. gada 29. jūnijā akreditētā akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vēsture” (akreditācijas lapa nr. 029-186, izsniegta 2001. gada 12.decembrī) jau paredzēja studentiem divu apakšvirzienu izvēli: vēsturi (sociālās un politiskās vēstures apguvi) un kultūras vēsturi. Šīm abām apakšprogrammām A daĜas kursi ir identiski, jo abi virzieni paredz Humanitāro zinātĦu bakalaura grāda vēsturē ieguvi.

7Bakalaura programmas obligātās (A) daĜas kursi

Kursa nosaukums KP Pārbaudes forma 1. Pasaules vēsture:

Seno laiku vēsture Viduslaiku vēsture Jauno laiku vēsture Jaunāko laiku vēsture

6 6 6 6

eksāmens eksāmens eksāmens eksāmens

2. Latvijas vēsture 8 eksāmens 3. Reliăiju vēsture 4 dif. ieskaite 4. Filosofijas vēsture 4 dif. ieskaite 5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite 6. Avotmācība 4 dif. ieskaite 7. Ievads historiogrāfij ā 4 dif. ieskaite 8. 2 studiju darbi 2 dif. ieskaite A daĜa kopā: 52

Toties B daĜas kursi būtiski atšėiras, jo tie nodrošina studentu specializācijas virzienu. (Apakšprogrammu B daĜu saturu sk. 5.1. un 6.1.) Arī bakalaura darbs (10 kp) tiek izstrādāts attiecīgās specializācijas jomā: vēsturē vai kultūras vēsturē. Kad notika pāreja no četrgadīgās bakalaura programmas uz trīsgadīgo, 2004. gadā eksperte Dr. hist. Vija Daukšte par Ĝoti pozitīvu šīs programmas iezīmi atzina iespēju izvēlēties divus studiju virzienus. Uzskatām par lietderīgu vēstures programmā izdalīt divas apakšprogrammas: vēsturi un kultūras vēsturi, jo arī DU mağistra studijās ir dota iespēja studēt vai nu vēstures vai kultūras vēstures un teorijas programmās. Šāds akadēmiskā bakalaura studijas programmas modelis Ĝautu attīstīt programmu tālāk, varbūt pat izstrādājot vēl citas apakšprogrammas. Studiju programmas C daĜa – brīvās izvēles daĜa (6 kp) nodrošina gan vairāku svešvalodu apguvi, gan plašāku atsevišėu tēmu apguvi.

8Bakalaura programmas brīvās izvēles (C) daĜas kursi

Nr. p.k. Kursa nosaukums KP Pārbaudes forma 1. Latviešu valoda 4 dif. ieskaite 2. AngĜu valoda (ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite 3. Vācu valoda(ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite 4. Zviedru valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite 5. Franču valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite 6. PoĜu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite 7. SpāĦu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite 8. Baltkrievu valoda 4 dif. ieskaite 9. Krievu valoda 4 dif. ieskaite 10. Datorzinību pamati 2 dif. ieskaite 11. Indijas kultūra 2 dif. ieskaite 12. Ebreju diaspora: vēsture un kultūra 2 dif. ieskaite 13. Web-dizaina pamati 2 dif. ieskaite 14. Vēstures paradoksi 2 dif. ieskaite 15. Valodas kultūras pamati 2 dif. ieskaite 16. Jeruzaleme: reliăijas un kultūras fenomens 2 dif. ieskaite 17. Islāms – reliăija, kultūra, politika 2 dif. ieskaite 18. Kultūru interpretācija 2 dif. ieskaite 19. Dzimte un kultūra 2 dif. ieskaite 20. Latgaliešu rakstu valoda 2 dif. ieskaite

3.3. Studiju ilgums un apjoms

2001. gada 13. decembrī akreditētā studiju programma “Vēsture” (akreditācijas lapa nr. 029-186) noteica akadēmiskā bakalaura grāda iegūšanu 4 studiju gados (8 semestri, 160 kp). 2004./2005. studiju gadā ir ieviestas izmaiĦas studiju ilgumā un apjomā, ko noteica vairāki objektīvi faktori. IzmaiĦu rezultātā ir notikusi pāreja uz 3 gadu bakalaura studijām (6 semestri, 120 kp). Studiju programmā veiktās izmaiĦas ir apstiprinātas DU Humanitārās fakultātes Domes sēdē 2004. gada 16. februārī. 2004. gada 19. aprīlī ar atsevišėu DU HF Domes sēdes lēmumu ir apstiprināts pārejas studiju plāns II studiju gada studentiem, kuri sākotnēji bija uzĦemti 4 studiju gadu programmā. 2004. gada 16. jūnija ZiĦojumā par izmaiĦām Daugavpils Universitātē akreditētajā bakalaura studiju programmā ,,Vēsture” (sk. http://www.aiknc.lv/) eksperte V. Daukšte konstatēja, ka, pārejot no 160 kp apjoma uz 120 kp studiju apjomu, vēstures procesa apguves koncepcija nav tikusi mainīta un saturs kopumā atbilst zināšanu un prasmju apjomam un kvalitātei, kas nepieciešama akadēmiski izglītotam humanitāro zinātĦu bakalauram vēsturē.

3.4. Imatrikul ācija

Lai studētu akadēmiskā bakalaura studiju programmā „V ēsture”, no 2000. gada līdz 2004. gadam bija jākārto iestājpārbaudījumi (vēsturē - eksāmens, kultūras vēsturē - pārrunas) pēc studiju programmas realizācijā iesaistīto katedru izstrādātajām programmām. Kopš 2004. gada pastāv vidējās izglītības diplomu konkurss, kurā Ħem vērā centralizēto vidusskolas eksāmenu (CE) rezultātus latviešu valodā un literatūrā

9

un pirmajā svešvalodā. Papildus punktus piešėir par CE vēsturē un kultūras vēstures eksāmena atzīmi vidējās izglītības atestātā. Nepilna laika studijās imatrikulācija notiek pēc vidējās izglītības diplomiem. Tie, kas gatavojas studēt akadēmiskā bakalaura studiju programmā „V ēsture”, nepieciešamo informāciju par studijām var gūt DU ikgadējā izdevumā “Humanitārā fakultāte”, kā arī piedaloties DU Humanitārās fakultātes Informācijas dienās, kad ir iespējams tikties ar programmas vadību un studentiem. UzĦemšanas noteikumi ir pieejami reklāmas izdevumos un internetā: http://dau.lv/dokumenti/st_pr/1_3_2_12_HF_BAK_vest.pdf Informāciju par studiju ievirzi un tālākām iespējām studenti iegūst uzĦemšanas periodā, kā arī pirmajā nodarbībā, kad tiek iepazīstināti ar augstskolu un mācībspēkiem, studiju programmas mērėiem, uzdevumiem, saturu, ar programmas struktūru, akadēmiskā gada plānojumu, studiju organizāciju konkrētajā gadā un perspektīvu turpmākajos studiju gados. Programmā studējošiem ir pieejams DU Studiju nolikums, kā arī informatīvie materiāli, kas palīdz labāk izprast programmas struktūru un prasības tās izpildei.

3.5. Studentu skaits

2005./2006. studiju gadā akadēmiskajā bakalaura studiju programmā „V ēsture” studēja 131 pilna laika students, 26 nepilna laika studenti (kopā 157), akadēmiskā maăistra studiju programmā „V ēsture” 25 pilna laika studenti. 2006./2007. studiju gadā paredzēts budžeta finansējums 39 bakalaura programmā studējošajiem, 22 maăistra programmā studējošajiem. Ik gadus programmā tiek uzĦemti 30 – 40 studenti. Lai varētu uzsākt studijas akadēmiskā bakalaura programmā „V ēsture”, pretendentiem ir jāpiedalās konkursā, jo studēt gribētāju skaits vienmēr ir lielāks nekā budžeta vietu skaits. Studēt par maksu no personīgajiem līdzekĜiem izvēlas niecīgs pretendentu skaits. Lai arī studiju programmas studentu skaits nav liels, ja to salīdzina, piemēram, ar juristu, ekonomistu un svešvalodu programmu studentu skaitu Daugavpils Universitātē, taču tas nav arī zemākais rādītājs. Stabilais pretendentu skaits ir saistīts ar stabilo demogrāfisko situāciju 80. gadu pirmajā pusē. Tomēr jāprognozē, ka studentu skaits varētu samazināties ap 2008. gadu, kad studiju vecumu sasniegs jaunieši, kas dzimuši, sākoties demogrāfiskajai lejupslīdei.

10Studentu skaits programmā

2000/01 2001/02 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 Kopā UzĦemti 1. kursā Pilna laika studijās 40 40 41 40 35 30 266 Nepilna laika studijās

10 12 7 6 10 8 53

Kopā 50 52 48 46 45 38 319 Absolventu skaits Pilna laika studijās 32 36 16 31 23 41 179 Nepilna laika studijās

19 5 5 6 12 6 53

Kopā 51 41 21 37 35 47 232

Tabulas dati liecina, ka studiju programmu absolvējuši 73 % no visiem

pirmajā kursā uzĦemtajiem studentiem. Tam, ka studijas beidz tikai daĜa studentu, ir kompleksi cēloĦi, kas saistīti galvenokārt ar sociāli ekonomisko situāciju valstī. Studiju laikā studentiem nākas strādāt, lai varētu sevi nodrošināt, tāpēc daĜa studentu, kas nespēj savienot nopietnas studijas ar darbu pienākumiem, atsakās no iespējas studēt. No studijām atsakās arī kultūras un izglītības darbinieku zemā atalgojuma un vēsturnieka prestiža zuduma dēĜ. 2006. gadā bakalaura studijas pabeidza 2 kursi, tāpēc šajā gadā absolventu skaits ir ievērojams lielāks - 41. Katru gadu veidojās arī nelielas (6 – 8 studenti) nepilna laika studiju grupas, kurās studē par saviem personīgajiem līdzekĜiem.

3.6. Akadēmiskais personāls

Studiju programmas realizāciju nodrošina 22 docētāji no trim DU Humanitārās fakultātes katedrām:

Vēstures katedra, Latviešu literatūras un kultūras katedra, Krievu literatūras un kultūras katedra.

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas Augstskolu likuma prasībām. Doktora zinātniskais grāds ir 68% studiju programmas īstenošanā iesaistītajiem mācību spēkiem. Visu studijas programmas docētāju ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitāte.

Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifik ācija

Kvalifik ācija Skaits % Habilitētie doktori 3 13% Doktori 12 55% Maăistri 7 32%

KOPĀ 22 100%

11

Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifik ācija

Kvalifik ācija Skaits % Profesori 4 18% Asociētie profesori 9 41% Docenti 1 5% Lektori 6 27% Asistenti 2 9%

KOPĀ 22 100% Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā ir 100 %. Tādējādi studiju programma atbilst prasībām, kas stājās spēkā 2006.gada 6.aprīlī līdz ar Grozījumiem Augstkolu likumā un kas nosaka, ka akadēmisko studiju programmu obligātās daĜas un ierobežotās izvēles daĜas īstenošanā jāpiedalās ne mazāk kā pieciem profesoriem un asociētajiem profesoriem kopā, kuri ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā. DU akadēmiskā bakalaura studiju programmas obligātās daĜas un ierobežotās izvēles daĜas īstenošanu nodrošina 13 profesori un asociētie profesori. Konkrētu ar akadēmisko personālu saistītu problēmu, kas ietekmētu programmas realizācijas kvalitāti, nav. Docētāju CV skat. 1. pielikumā.

12

4. Studiju programmas realizācija

4.1. Studiju formas

Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Vēsture” tiek realizēta gan pilna, gan nepilna laika studiju formā. Tā kā pilna un nepilna laika studijas atšėiras pēc studiju ilguma, ir izstrādāti pilna un nepilna laika studiju plāni. (Skat. 2. pielikumu). Saglabājot noteikto KP skaitu (120 KP), nepilna laika studijās ir samazināts kontaktstundu skaits, tādējādi lielāka loma ir piešėirta studentu patstāvīgajam darbam. Studijas akadēmiskā bakalaura programmā tiek organizētas lekciju, semināru, laboratorijas darbu, individuālo darbu, grupu darbu veidā. Studiju programmā, Ħemot vērā augstāko akadēmisko izglītību reglamentējošos dokumentus, attiecības starp kontaktstundām un studentu patstāvīgo darbu ir šādas: 1 kp atbilst 40 akadēmiskajām stundām, kuras ietver 16 kontaktnodarbības (lekcijas, seminārus, laboratorijas darbus) un 24 stundas studentu patstāvīgā darba.

4.2. Zināšanu un prasmju novērt ēšana

Programmas apguves gaitā notiek sistemātiska un daudzveidīga zināšanu un prasmju pārbaude. Vēstures bakalaura programmā tiek izmantotas dažādas vērtēšanas un pārbaudes metodes. Studiju kvalitātes regulārai noteikšanai tiek praktizētas tradicionālās zināšanu pārbaudes formas studiju kursu noslēgumā – sesiju laikā (2 reizes studiju gadā) – eksāmenu un diferencēto ieskaišu formā gan mutvārdos, gan rakstiski. Studējošo zināšanu līmenis tiek vērtēts pastāvīgi arī semestra laikā, izmantojot dažādas studiju darba kontroles formas – kontroldarbus, testus, kolokvijus, seminārus. Programmas apguves pastāvīga vērtēšana dod iespēju:

1) regulāri kontrolēt materiāla apguvi un studentu patstāvīgo darbu; 2) veicināt kontaktu ar studentiem (diskusijas, dialogi un iesaistīšanās

pētnieciskajā darbā); 3) mudināt studentus regulāri un pastāvīgi strādāt; 4) būt objektīviem, vērtējot kursa apguvi.

Zināšanu un prasmju novērtēšanas metodes un to nozīme kopvērtējuma veidošanā fiksētas studiju kursu aprakstos. (Skat. 3. pielikumu).

13

5. Nozare „Vēsture”

5. 1. Programmas saturs un tā izmaiĦas 2000. – 2006.gadā

Bakalaura studiju programmas “V ēsture” (specializācija: vēsture) saturs Nr. Studiju programma KP Pārb.forma Docētājs

A daĜa: OBLIG ĀTIE KURSI – 52 KP 1. Pasaules vēsture:

Seno laiku vēsture Viduslaiku vēsture Jauno laiku vēsture Jaunāko laiku vēsture

6 6 6 6

eksāmens eksāmens eksāmens eksāmens

Mg. hist., lekt. A.Kupšāns Mg. hist., lekt. I. Šenberga Mg. hist., lekt. T.KuzĦecova Dr. hist., asoc.prof. I.Saleniece Dr. hist., asoc.prof. H.Soms

2. Latvijas vēsture 8 eksāmens Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 3. Reliăiju vēsture 4 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I.Šenberga

Mg. hist., lekt. T. KuzĦecova 4. Filosofijas vēsture 4 dif. ieskaite Lekt. A.Felcis 5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc.prof. A.Ivanovs 6. Avotmācība 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. asoc.prof. A.Ivanovs 7. Ievads historiogrāfij ā 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. asoc.prof. A.Ivanovs 8. Studiju darbs vispārējā vēsturē 1 dif. ieskaite Vēstures katedras docētāji 9. Studiju darbs Latvijas vēsturē 1 dif. ieskaite Vēstures katedras docētāji

A daĜa kopā: 52

B daĜa: IEROBEŽOT ĀS IZVĒLES KURSI - 52 KP 10. Arheoloăija 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 11. Senās pasaules ăeogrāfiskie atklājumi 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I. Šenberga 12. Senās pasaules veidotāji 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 13. Vecā Derība kā vēstures avots 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I. Šenberga 14. Kari un kaujas 1 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 15. Arābu kalifāts 1 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. T. KuzĦecova 16. Latvijas arheoloăija 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 17. Varas uztvere senajā pasaulē 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I. Šenberga 18. Slāvu tautas viduslaikos 1 dif. ieskaite Mg. hist., as. I. Laurena 19. Baltijas reăions viduslaikos 1 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. D. OĜehnovičs 20. Vēsturiskā novadpētniecība 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

Dr. hist.,. asoc. prof. A.Ivanovs Dr. hist., asoc. prof. I.Saleniece

21. Latgales vēsture XVI-XVIII gs. 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms 22. Reformācija Eiropā 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. I.Saleniece 23. Slāvu tautas XVI-XIX gs. 2 dif. ieskaite Mg. hist., as. I. Laurena 24. Latgales vēsture XIX-XX gs. 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms 25. PSRS vēsture (1922-1991) 2 dif. ieskaite Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 26. Baltijas valstu vēsture (1918-1940) 2 dif. ieskaite Mg.hist., lekt. D. OĜehnovičs 27. Zinātniskā darba pamati 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc.prof. A.Ivanovs 28. Pēckara Daugavpils vēsture avotos 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc.prof. I.Saleniece 29. Jaunā Derība jaunāko laiku literatūrā 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. T. KuzĦecova 30. Idejiskie virzieni Rietumeiropā XIX - XX

gs. sāk. 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

31. Baltijas valstis Otrajā pasaules karā 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. D. OĜehnovičs 32. Polijas vēsture 20.gs. 2 dif. ieskaite Mg. hist., as. I. Laurena 33. ZiemeĜvalstu vēsture pēc Otrā pasaules kara 2 dif. ieskaite Mg.hist., lekt. D. OĜehnovičs 34. Senās pasaules valsts un sabiedrība 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns 35. Austrumeiropas vēsture (1945-1989) 2 dif. ieskaite Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 36. Modernās tehnoloăijas vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc.prof. H.Soms 37. Mutvārdu prakse 1 dif. ieskaite Dr. hist., asoc.prof. I.Saleniece 38. Novadpētniecības prakse 1 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns

B daĜa kopā: 52 Bakalaura darbs vēsturē 10

14 C daĜa: BRĪVĀS IZVĒLES KURSI - 6 KP 1. Latviešu valoda 4 dif. ieskaite lekt. I. Vanaga 2. AngĜu valoda (ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite as. D. Sergejeva 3. Vācu valoda(ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite lekt. J. Sergejeva 4. Zviedru valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite lekt. M. Maslova 5. Franču valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite as. S. PoĜanskis, as. V. JakovĜeva 6. PoĜu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite doc. K. Barkovska 7. SpāĦu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite as. V. Baranovska 8. Baltkrievu valoda 4 dif. ieskaite as. T. Bučele 9. Krievu valoda 4 dif. ieskaite as. I. Mileviča 10. Datorzinību pamati 2 dif. ieskaite as. V. Mendrike 11. Indijas kultūra 2 dif. ieskaite doc. G. Markovs 12. Ebreju diaspora: vēsture un kultūra 2 dif. ieskaite as. prof. E.VasiĜjeva 13. Web-dizaina pamati 2 dif. ieskaite as. V. Mendrike 14. Vēstures paradoksi 2 dif. ieskaite lekt. A.Kupšāns 15. Valodas kultūras pamati 2 dif. ieskaite as. I. Saukāne 16. Jeruzaleme: reliăijas un kultūras fenomens 2 dif. ieskaite as. prof. E.VasiĜjeva 17. Islāms – reliăija, kultūra, politika 2 dif. ieskaite asoc. prof. A.Stašulāne 18. Kultūru interpretācija 2 dif. ieskaite lekt. G.OzoliĦš 19. Dzimte un kultūra 2 dif. ieskaite doc. S. Meškova 20. Latgaliešu rakstu valoda 2 dif. ieskaite as. prof. L. Leikuma

IzmaiĦas studiju kursu saturā ir nenovēršams, objektīvs process. Pamatoti ir arī akreditācijas komisijas ieteikumi. 2000.gada akreditācijas komisija rekomendēja veikt izmaiĦas studiju programmā, lai studējošajiem būtu iespējas pilnveidot svešvalodu apguvi. Jāpiebilst, ka jau toreizējā programma Ĝāva studentam padziĜināt prasmes vācu valodā, angĜu valodā, krievu valodā, latviešu valodā. Tagad brīvās izvēles daĜā ir iekĜauti kursi “Franču valoda”, “Zviedru valoda”, “SpāĦu valoda”, “PoĜu valoda”, „Baltkrievu valoda”. Sakarā ar izmaiĦām Vēstures katedras personālsastāvā (darbu katedrā pārtrauca lekt. S. KuzĦecovs) kopš 2001. gada nav docēti speciālie kursi „Viduslaiku Ėīna”, „Viduslaiku Japānas valsts un sabiedrība”, „OsmaĦu sabiedrība un valsts XIV – XVIII gs.”, „XIX – XX gs. Austrumu vēsture”, „Krievija no demokrātiskās revolūcijas līdz pilsoĦu karam”, „PilsoĦu karš Krievijā”, „XIX - XX gs. Grieėijas vēsture”, „Lietuvas vēsture XIX - XX gs.”, „XX gs. Grieėija vēsturnieku skatījumā”. Šo kursu vietā Vēstures katedras docētāji piedāvāja gan identiskus kursus, gan arī jaunus kursus, kuri izrietēja no docētāju zinātniskajām interesēm. Kā liecina studentu aptaujas, daudzi speciālie kursi ir interesanti un vajadzīgi. Sazarotā un daudzveidīgā Vēstures katedras docētāju zinātniskā specializācija radīja nepieciešamību šo kursu piedāvājumu veidot konceptuāli pārdomātāku un sistematiskāku. Uz to norādīja arī 2003. gadā reakreditācijas eksperts. Šī iemesla

15

dēĜ jau reakreditētajā programmā mērėtiecīgi tika ieviesti studiju kursi, piemēram, reăionālajā un vietējā vēsturē. Līdzās „Latgales vēstures” studijām (2 sem., 4 KP) studentiem tika piedāvāta „Vēsturiskā novadpētniecība” (1 sem., 2 KP), kuru nodrošina 3 asociētie profesori un vēstures doktori. Pamatojoties uz docētāju bagāto zinātnisko pieredzi, tas Ĝauj daudzpusīgāk izklāstīt šī kursa saturu. Šo kursu loăiski turpina prakse mutvārdu vēsturē (1 KP) un novadpētniecībā (1 KP). Reăionālās vēstures dziĜākai izpratnei ir veltīti arī jaunie kursi par Baltijas reăiona vēsturi, Skandināvijas vēsturi, kurus piedāvā katedras jaunie docētāji, kas strādā uz daĜslodzi. Lai vēstures bakalaura programma iegūtu sistemātiskāku struktūru, tajā mērėtiecīgi ir iekĜauti izvēles studiju kursi par slāvu vēsturi: „Slāvu tautas viduslaikos”, „Slāvu tautas XVI - XIX gs.”, „PSRS vēsture (1922-1991)”, „Austrumeiropas vēsture (1945-1989)”. ĥemot vērā izglītības specifiku Austrumlatvijas un Daugavpils vispārizglītojošās skolās, sākotnēji akreditētā programma paredzēja izvēles kursu „Vēstures terminoloăija latviešu valodā” (2 KP), lai atvieglotu krievu mācībvalodas skolu beidzējiem pāreju uz vēstures apguvi latviešu valodā. Pieredze parādīja, ka kurss bija lietderīgs, bet laika gaitā piedāvājums zaudēja aktualitāti, jo krievu mācībvalodas skolu absolventi pašreiz labi pārvalda latviešu valodu. Sakarā ar elektronisko resursu straujo pieaugumu un vēstures avotu radīšanu elektroniskā formātā tagad tiek piedāvāts kurss „Modernās tehnoloăijas vēstures zinātnē” (2 KP). Minētās izmaiĦas Ĝāva koriăēt arī studiju kursu satura hronoloăiskās robežas. No ekspertu atzinumiem izrietēja, ka programmā prevalē seno un viduslaiku vēsture, bet ir nepietiekoši plaši skaidroti jaunāko laiku vēstures jautājumi. DaĜēji šis aizrādījums ir Ħemts vērā, jo jaunie izvēles kursi palielināja 20. gs. vēstures īpatsvaru kopējā programmā. DaĜa 20. gs. Latvijas vēstures problēmu skaidrojuma ir iekĜauta kursā „Ievads historiogrāfij ā”, kura apjoms ir palielināts no 2 KP līdz 4 KP. Attiecīgi ir samazināts kursa „Avotmācība” apjoms (no 6 KP līdz 4 KP). Tādējādi ir ievērota arī eksperta norāde par avotmācības kursa nesamērīgi lielo apjomu. Tas pats sakāms arī par kursa „Ievads specialitātē” pārdēvēšanu - „Ievads vēstures zinātnē”. Esošais kursa saturs un apraksts liecina, ka tā saturu veido atziĦas par vēstures zinātnes būtību, tāpēc kursa nosaukuma nomaiĦai ir formāls raksturs. Pašlaik uzkrājam pieredzi 3 gadu bakalaura programmas realizēšanā, tāpēc vairāku jautājumu dziĜākai izpratnei vajadzīgs ilgāks laiks.

16

5.2. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība

5.2.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs

Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ir cieši saistīts ar studiju programmas saturu. Pētnieciskā darba virzieni ir šādi:

• XX gs. Latvijas vēsture; • Avotmācība, historiogrāfija un vēstures metodoloăijas; • Reăionālisms un Latgales vēstures problēmas;

Minētie pētnieciskie virzieni izriet no katedras attīstības stratēăijas. Docētāju iekĜaušanās reăionālisma un Latgales vēstures pētniecībā ir saistīta ar Latgales Pētniecības institūta (LPI) darbību. Pamatojoties uz reăionālisma zinātniskās pieejas specifiku, LPI darbību raksturo starpnozaru (interdisciplināra) pētniecība, kur svarīga loma ir arī vēsturei un kultūras vēsturei. Vēstures katedras docētāji H. Soms un G. Barkovska piedalījās LPI dibināšanā 1991. gada 23. septembrī un ir iekĜauti institūta domes sastāvā. LPI ir noorganizējis 12 konferences „Latgales pagātne, tagadne, nākotne”, tostarp 2000 – 2006. gadā konferences Krāslavā (2000), Daugavpilī (2001), Rēzeknē (2002), Līvānos (2003), Dagdā (2004). LPI izdod zinātnisko rakstu krājumu „Acta Latgalica”. Pēdējos sešos gados ir nācis klajā 1. sēj. (2001, 510 lpp.), 12. sēj. (2002, 380 lpp.), 13. sēj. (2004, 390 lpp.). Pēdējo divi izdevumu zinātniskais redaktors ir dr. hist. H. Soms. Sakarā ar izmaiĦām LR likumdošanā pašreiz noris LPI reorganizācija. Šo izmaiĦu rezultātā LPI tiks integrēta DU kā tās struktūrvienība, kas paredz arī stratēăisku Vēstures katedras sadarbību ar LPI. Sīkāka informācija par LPI ir pieejama internetā http://dau.lv/ld/ld.html Intensīva un produktīva ir arī docētāju zinātniskā darbība avotmācības, historiogrāfijas un vēstures metodoloăiju jomā. Par to liecina pievēršanās mutvārdu vēsturei kopš 2001. gada, kas ir sekmējusi DU Vēstures katedras Mutvārdu centra izveidi MVC 2003. gada 2.decembrī (vad. asoc. prof. I. Saleniece). MVC galvenie darbības virzieni: Austrumlatvijas iedzīvotāju mutvārdu liecību arhīva izveide; mutvārdu vēstures avotu izmantošana vēsturiskajos pētījumos; studentu, skolēnu u.c. interesentu metodiska sagatavošana mutvārdu vēstures jomā. Teorētiskā aspektā visnotaĜ perspektīva šėiet mutvārdu vēstures avotu izmantošana mūsdienu vēsturiskās apziĦas un reăionālās identitātes īpatnību pētīšanā. MVC krājumā pašlaik ir ap 200 interviju, kuru dati tiek izmantoti zinātniskajās publikācijās. Sakarā ar moderno tehnoloăiju attīstību DU vēsturnieki (asoc. prof. A. Ivanovs, asoc. prof. H. Soms) ir sekmējuši jaunas vēstures speciālās disciplīnas – vēstures inform ātikas - izveidi Latvijā. Par to liecina vēsturnieku pirmās publikācijas šajā jomā kopš 2000. gada DU un LU rakstu krājumos, asociācijas „History and Computing” izdevumos, žurnālā „Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki”. Publikāciju pamattēma – moderno tehnoloăiju izmantošana vēsturnieka darbībā: elektroniskie vēstures avoti un datu bāzes, to pielietošanas teorētiskie un

17

praktiskie aspekti. Vēstures informātikas attīstībā svarīga loma ir sadarbībai ar starptautisko zinātnieku apvienību „History and Computing” (Vēsture un datorapstrāde), kurā ir reăistrēti arī DU docētāji. Pēc dr. hist. H. Soma iniciatīvas jau 1994. gadā tapa datu bāze „Latgales Dati”, kurā ir datorizēta personāliju kartotēka (informācija pa 1500 Latgales darbiniekiem), Latgales kultūrvēstures kalendārs, Latgales modernās vēstures hronikas. Datu bāzes interneta versija ir publiski pieejama: http://dau.lv/ld/diena.html. Historiogrāfijas un avotpētniecības jomā atsaucību zinātnieku aprindās ir guvušas asoc. prof. A. Ivanova publikācijas. Īpaši tas sakāms par viduslaiku Krievzemes un Livonijas attiecību vēstures avotu pētniecību, kā arī Latvijas vēsturnieku komisijas ietvaros tapušajiem pētījumiem. XX gs. Latvijas vēstures pētniecības tēmas ir latviešu darbība Krievijā (prof. V. Šalda), Pirmās Latvijas Republikas politiskās partijas (lekt. T. KuzĦecova), Latvijas Republikas skolu politika 20. – 30. gados (lekt. I. Šenberga), mūsdienu Latvijas izglītības politika: sociālo zinību pedagogu sagatavošana (lekt. A. Kupšāns). Minēto pētniecības virzienu rezultāti ir publicēti Vēstures katedras zinātnisko rakstu krājumā „V ēsture: avoti un cilvēki” (iznākuši 9 krājumi), DU Humanitārās fakultātes žurnālā „Humanitāro ZinātĦu Vēstnesis”, DU Sociālo zinātĦu fakultātes žurnālā „Sociālo ZinātĦu Vēstnesis”, žurnālā „Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki”, „Latvijas Arhīvi”, izdevumā „Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti” un autoru monogrāfij ās. (Skat. 1. pielikumā docētāju CV un 4. pielikumu). Zinātniskās un populārzinātniskās publikācijas tiek izmantotas studiju procesā. Pētniecība Ĝauj papildināt akadēmiskā personāla piedāvātos studiju kursus un izstrādāt jaunus. Katram akadēmiskā personāla pārstāvim ir izvēles kursi, kas saistīti ar viĦa pētniecisko darbību.

5.2.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Studiju procesā bakalaura programmas studenti sāk iegūt un attīsta zinātniski pētnieciskā darba iemaĦas: izstrādā referātus speciālajos kursos, raksta studiju darbus un bakalaura darbus, veic patstāvīgos pētījumus mācībspēku vadībā. Labākie zinātniskie pētījumi tiek pieteikti DU zinātnisko darbu konkursam. Zinātniskā darba rezultātus ir iespējams publiskot DU ikgadējo studentu un maăistrantu zinātnisko konferenču laikā, kurās piedalās gan referenti, gan interesenti. Jānorāda, ka DU izdevies saglabāt tradīciju – kopš 1958. gada rīkot jauno zinātnieku konferences, kurās vienmēr ir piedalījušies vēstures studiju programmā studējošie. 2006. gadā notika jau 48. konference. Referātu tēzes tiek publicētas zinātnisko konferenču materiālos. 2004. gada un 2005. gada

18

konferenču materiāli ir publicēti elektroniskā formātā un pieejami CD veidā un internetā: http://lapas.dau.lv/dujza/aktivitates.html Kopš 2001. gada vēstures bakalaura programmā (bez apakšnozares „Kultūras vēsture”) ir sekmīgi aizstāvēti 77 bakalaura darbi.

Aizstāvēto bakalaura darbu skaits

2001.g. 13 2002.g. 11 2003.g. 23 2004.g. 12 2005.g. 4 2006.g. 14 Kopā: 77

19

6. Apakšnozare „Kultūras vēsture”

6.1. Programmas saturs un tā izmaiĦas 2000. – 2006. gadā

Nr. Studiju programmas daĜu saturs Kp Pārbaudes forma

Docētājs

A daĜa: OBLIG ĀTIE KURSI 1. Pasaules vēsture:

Seno laiku vēsture Viduslaiku vēsture Jauno laiku vēsture Jaunāko laiku vēsture

6 6 6 6

eksāmens eksāmens eksāmens eksāmens

Mg. hist., lekt. A.Kupšāns Lekt. T.KuzĦecova Dr. hist., asoc.prof. I.Saleniece Dr. hist., asoc.prof. H.Soms

2. Latvijas vēsture 8 eksāmens Dr. hab. hist., prof. V.Šalda 3. Reliăiju vēsture 4 dif. ieskaite Dr. theol., asoc. prof. A. Stašulāne 4. Filosofijas vēsture 4 dif. ieskaite Lekt. A.Felcis 5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite Dr. hist.,. asoc.prof. A.Ivanovs 6. Avotmācība 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. asoc.prof. A.Ivanovs 7. Ievads historiogrāfij ā 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. asoc.prof. A.Ivanovs 8. Studiju darbs vispārējā vēsturē 1 dif. ieskaite 9. Studiju darbs kultūras vēsturē 1 dif. ieskaite A daĜa kopā: 52 B daĜa: IEROBEŽOT ĀS IZVĒLES KURSI 10. Kultūras teorija 2 eksāmens Dr. philol., doc. G.Markovs,

Dr. theol., asoc. prof. A. Stašulāne 11. Kultūras antropoloăija 2 dif. ieskaite Dr. philol., lekt. G. OzoliĦš 12. Mākslas zinātnes pamati: Estētikas kategorijas 1 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa Glezniecība un grafika 1 dif. ieskaite Mg. philol., as. J.Petričenko,

Dr. hab. philol., prof. F. Fjodorovs Literatūra 1 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. E.VasiĜjeva Teātris 1 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. A. ĥeminuščijs Kino 1 difer.iesk. Dr.art., asoc. prof. Ē. Daugulis 13. Muzeoloăijas pamati 1 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. E.VasiĜjeva 14. Mīts un rits kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. philol., lekt. G. OzoliĦš 15. Pasaules mākslas un arhitektūras vēsture:

Pirmatnējā māksla – Viduslaiki Renesanse – 18. gs. 19. – 21. gs.

2 2 2

dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. A. ĥeminuščijs Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa Dr. philol., asoc. prof. A. ĥeminuščijs

16. Pasaules literatūras vēsture: Antīkie laiki – 19. gs. 20. – 21. gs.

4 2

eksāmens Dr. philol., asoc. prof. A.Stankeviča Dr. philol., asoc. prof. E.VasiĜjeva

17. Pasaules teātra vēsture 2 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. E.VasiĜjeva 18. Mūzika Eiropas kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. paed., prof. J.Davidova 19. Pasaules kinomākslas vēsture 2 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. A. ĥeminuščijs 20. Austrumu kultūras:

Indijas kultūra Viduslaiku arābu kult. un Ėīnas kultūra

2 2

dif. ieskaite Dr. philol., doc. G.Markovs Mg. philol., as. Ž. Badins Dr. philol. hab., prof. J. Trofimovs

21. Baltu mītoloăija 2 dif. ieskaite Dr. philol., lekt. G. OzoliĦš 22. Latvijas mākslas un arhitektūras vēsture 4 eksāmens Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa 23. Latviešu folkloras un literatūras vēsture 4 dif. ieskaite Mg. philol., lekt. V. Lukaševičs 24. Latvijas teātra un kino vēsture 2 dif. ieskaite Mg. philol., lekt. I. Kupšāne 25. Latviešu sadzīves vēsture 2 eksāmens Mg. philol., lekt. I. Kupšāne 26. Baznīcas vēsture Latvijā 2 dif. ieskaite Dr. theol. , asoc. prof. A. Stašulāne 27. Muzeju prakse 1 dif. ieskaite Mg. philol., as. Ž. Badins B daĜa kopā: 52 Bakalaura darbs kultūras vēsturē 10

C daĜa: BRĪVĀS IZVĒLES KRURSI - 6 KP

201. Latviešu valoda 4 dif. ieskaite lekt. I. Vanaga 2. AngĜu valoda (ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite as. D. Sergejeva 3. Vācu valoda(ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite lekt. J. Sergejeva 4. Zviedru valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite lekt. M. Maslova 5. Franču valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite as. S. PoĜanskis, as. V. JakovĜeva 6. PoĜu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite doc. K. Barkovska 7. SpāĦu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite as. V. Baranovska 8. Baltkrievu valoda 4 dif. ieskaite as. T. Bučele 9. Krievu valoda 4 dif. ieskaite as. I. Mileviča 10. Datorzinību pamati 2 dif. ieskaite as. V. Mendrike 11. Indijas kultūra 2 dif. ieskaite doc. G. Markovs 12. Ebreju diaspora: vēsture un kultūra 2 dif. ieskaite as. prof. E.VasiĜjeva 13. Web-dizaina pamati 2 dif. ieskaite as. V. Mendrike 14. Vēstures paradoksi 2 dif. ieskaite lekt. A.Kupšāns 15. Valodas kultūras pamati 2 dif. ieskaite as. I. Saukāne 16. Jeruzaleme: reliăijas un kultūras fenomens 2 dif. ieskaite as. prof. E.VasiĜjeva 17. Islāms – reliăija, kultūra, politika 2 dif. ieskaite asoc. prof. A.Stašulāne 18. Kultūru interpretācija 2 dif. ieskaite lekt. G.OzoliĦš 19. Dzimte un kultūra 2 dif. ieskaite doc. S. Meškova 20. Latgaliešu rakstu valoda 2 dif. ieskaite as. prof. L. Leikuma KOPĀ: 120

Apakšprogrammas „Kultūras vēsture” satura atbilstība LR MK 2002. gada 3. janvāra Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu

Salīdzinājuma krit ērijs MK noteikumu pras ības Apakšprogramma „Kult ūras vēsture”

ZinātĦu nozares un apakšnozares pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloăija.

Ne mazāk kā 25 kp 42 kp

ZinātĦu nozares un apakšnozares attīstības vēsture un aktuālās problēmas.

Ne mazāk kā 10 kp 30 kp

ZinātĦu nozares un apakšnozares raksturojums un problēmas starpnozaru aspektā.

Ne mazāk kā 15 kp 22 kp

Studiju programmā paredzēto kursu aprakstus skatīt 3. pielikumā. Pārejot uz 3 gadus ilgām bakalaura studijām un optimizējot programmu, izmaiĦas veiktas arī studiju programmas “Vēsture” apakšnozares studijās. Iepriekšējo apakšnozaru “Pasaules kultūras vēsture” un “Latvijas kultūras vēsture” vietā tiek realizēta apakšnozare “Kultūras vēsture”. Šīs izmaiĦas noteica reālā situācija: ja Atmodas laika ierosmē centāmies akcentēt Latvijas kultūras vēstures apguvi, tagad, pēc iestāšanās ES, nepieciešams studēt Latvijas kultūras vēsturi Eiropas kultūras kontekstā, respektīvi, apakšprogramma akcentē Latvijas lomu pasaules kultūras procesos un Latvijas kultūras vēstures ciešo saikni ar Eiropas kultūras vēsturi. Apakšprogrammā „Kultūras vēsture” veiktās izmaiĦas ir apstiprinātas DU Humanitārās fakultātes Domes sēdē 2004. gada 16. februārī.

21

6.1. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība

6.1.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs

Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ir cieši saistīts ar studiju programmas saturu. Pētnieciskā darba virzieni ir šādi.

• Latvijas kultūras mantojuma apzināšana • Latvijas kultūra Eiropas kultūras kontekstā • Pasaules kultūras mantojuma apzināšana • Subkultūru dinamika mūsdienu sabiedrībā • Jaunās reliăiskās kustības

Bakalaura studiju programmā strādājošie docētāji veic zinātniskus pētījumus, piedalās DU rīkotajās konferencēs, kā arī citu Latvijas un ārzemju augstskolu organizētajās konferencēs. Laikā no 2000. līdz 2006. gadam docētāji ir piedalījušies daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs, tai skaitā ārzemēs. Konferences ir uzskaitītas docētāju Curriculum Vitae. (Skat. 1. pielikumu). Studiju programmas docētāji piedalās DU Humanitārās fakultātes zinātnisko izdevumu izdošanā: „Literatūra un kultūra: Process, mijiedarbība, problēmas” (Latviešu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums) „Humanitāro ZinātĦu Vēstnesis” (DU Humanitārās Fakultātes žurnāls) „Филологические чтения” (Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums) „Пространство и время в литературе и искусстве” (Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums) „Славянские чтения” (Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums) Bakalaura studiju programmas docētāji publicē savu zinātnisko pētījumu rezultātus monogrāfij ās, starptautisku konferenču rakstu krājumos, zinātniskos žurnālos un citos zinātniskos izdevumos. Publikāciju nosaukumi ir ietverti docētāju Curriculum Vitae. (Skat. 1. pielikumu). Studiju programmas akadēmiskā personāla aktīvo iesaistīšanos pētniecībā, kas saistīta ar studiju programmu, apliecina saĦemtie granti, iesaistīšanās zinātniskos projektos, konferenču organizēšana. (Skat. 4. pielikumu). Vairāki studiju programmas docētāji ir DU Humanitārās fakultātes domes un DU Zinātnes Padomes locekĜi. Profesors F. Fjodorovs ir LU Filoloăijas zinātnes habilitācijas un promocijas padomes loceklis. Literatūrzinātnes nozaru „Salīdzināmā literatūrzinātne” un „Cittautu literatūras vēsture” eksperti ir prof. F. Fjodorovs, prof. J. Trofimovs, asoc. prof. A. Stankeviča, asoc. prof.

22

E. VasiĜjeva. Asoc. prof. A. Stašulāne ir LU Zinātnes Padomes eksperts Baznīcas un reliăiju vēsturē. Studiju programmas akadēmiskais personāls piedalās arī starptautiskos zinātniskās pētniecības projektos. Asoc. prof. A. Stašulāne un lekt. G. OzoliĦš piedalās trīsgadīgā starptautiskā zinātniskās pētniecības projektā „Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” (EK 6. iedaĜas 7. prioritātes projekts).

6.1.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Studiju procesā bakalaura programmas studenti sāk iegūt un attīsta zinātniski pētnieciskā darba iemaĦas: izstrādā referātus, apgūstot studiju programmas paredzētos kursus, raksta studiju darbus un bakalaura darbus, veic patstāvīgus pētījumus mācībspēku vadībā. Labākie studentu zinātniskie pētījumi piedalās DU un citu institūciju izsludinātajos zinātnisko darbu konkursos. Sava zinātniskā darba rezultātus studenti publisko DU ikgadējās jauno zinātnieku konferencēs, kurās piedalās gan referenti, gan interesenti. Referātu tēzes tiek publicētas zinātniskās konferences materiālos, kas ir publicēti elektroniskā formātā un pieejami CD veidā un internetā: http://lapas.dau.lv/dujza/aktivitates.html

23

7. Ārējie sakari

7.1. Saistība ar zinātniskām iestādēm Latvij ā un ārvalstīs

Notiek pieredzes apmaiĦa un aktuālo problēmu apspriešana ar Latvijas Universitātes Vēstures bakalaura studiju programmas mācībspēkiem un programmas direktoru prof., dr. hist. A. Zunda, Rēzeknes Augstskolas Vēstures bakalaura studiju programmas direktori (mag. paed., lektore I. Čakša) un mācībspēkiem. Attīstās arī citas sadarbības formas. Kopš 2004. gada Vēstures katedras vadītājs asoc. prof. H. Soms piedalās bakalaura gala pārbaudījumu komisijas darbā (priekšsēdētājs) Rēzeknes Augstskolā. Asoc. prof. I. Saleniece piedalās kā eksperte akreditācijas komisijas sastāvā. Katedru locekĜi aktīvi sadarbojas ar Latvijas ZinātĦu akadēmiju, Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Valsts vēstures arhīvu, Latvijas Vēstures muzeju, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju. Zinātnisko programmu īstenošanā (kopējas zinātniskās konferences, semināri, rakstu krājumi) DU Humanitārās fakultātes docētāji sadarbojas ar:

Vi ĜĦas Universitāti (Lietuva) Klaipēdas Universitāti Vītauta Dižā universitāti Lietuvas Mūzikas Akadēmiju Vi ĜĦas Pedagoăisko universitāti ŠauĜu Pedagoăisko universitāti Tartu Universitāti (Igaunija) Tallinas Pedagoăisko universitāti Lundas Universitāti (Zviedrija) Malves Universitāti Gavles Universitāti Jagelonu Universitāti (Polija) Varšavas Universitāti Nikolaja Kopernika Universitāti Helsinku Universitāti (Somija) Joensu Universitāti Bohumas Universitāti (Vācija) Fehtas augstskolu Bernes Universitāti (Šveice)

24

Mursijas Universitāti (Spānija) Pjēra un Marijas Kirī Parīzes VI universitāti (Francija) Rietumanglijas Universitāti Bristolē (Apvienotā Karaliste) Virdžīnijas Valsts universitāti (ASV) Fordhamas Universitāti ZiemeĜkolorado Universitāti Maskavas Valsts universitāti (Krievijas Federācija) Sanktpēterburgas Kultūras un mākslas universitāti (Sanktpēterburga) A. Hercena Krievijas Pedagoăisko universitāti (Sanktpēterburga) Krievijas ZinātĦu akadēmijas Pasaules kultūras institūtu (Maskava) Krievijas ZinātĦu akadēmijas Krievu literatūras institūtu (Sanktpēterburga) Petrazavodskas Universitāte (Karēlija) Jeruzalemes Universitāti (Izraēla) Centrālās Ėīnas Pedagoăisko universitāti (Ėīna)

7.2. Salīdzinājums ar vēstures studiju programmu Latvij ā un Eiropas universitāšu vēstures programmām

Vēstures bakalaura studiju salīdzinājumam ir izvēlēta analoăiska studiju programma Rietumanglijas universitātē (Bristole, AK). DU vēsturniekiem ir izveidojušies labi kontakti ar šīs mācību iestādes kolēăiem, tāpēc salīdzinājumu varēja veikt, vadoties ne tikai no aprakstiem (Humanities Undergraduate Programme. Student Handbook. - Bristol: University of the West of England), bet arī no pieredzes apmaiĦas.

25

SALĪDZINĀJUMA

KRIT ĒRIJS

UNIVERSITY OF THE WEST OF ENGLAND

DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTE

Studiju process studiju ilgums 3 gadi 3 gadi kredītpunktu skaits 360

(120 kp katru gadu) 120 kp

attiecības starp pamatkursiem(obl.) - 43% speciālkursiem 66% 43% izvēles priekšmetiem 33% 4 % (10 % - bakalaura darbs)

mācību metodes studentu patstāvīgais darbs, semināri, prezentācijas, lekcijas

studentu patstāvīgais darbs, semināri, prezentācijas, lekcijas

novērtējuma metodes kursadarbi, 3 st. eksāmeni (rakstiski), esejas, testi, datorizētās pārbaudes (dokumenti, hronoloăija), grāmatu apskati, studentu vadītie semināri

studiju darbi, eksāmeni (mutiski un rakstiski), ieskaites (mutiski un rakstiski), kolokviji, kontroldarbi, testi

bakalaura darba apjoms 8 - 10 tūkst.vārdu 8 - 10 tūkst.vārdu Studiju programmas organizācija un vadība

Atbildīgie par programmas realizāciju

The Programme Management Committee The Programme Director

Studiju programmas padome Studiju programmas direktors

Studentu līdzdalība 25% dalībnieku Studenti piedalās studiju procesa pilnveidošanā, vērtējot programmas saturu, organizāciju un vadību studiju gada noslēguma aptaujā.

IlgtemiĦa programmas plānošana The Steering Group (Pr. Director is the Chair)

Studiju programmas padome Studiju programmas direktors

Vērtējums The Examining Board Bakalaura eksāmena komisija

Salīdzinājums rāda, ka, neskatoties uz dažām atšėirībām, vēstures bakalaura studiju koncepcija ir līdzīga abās universitātēs: tās ir akadēmiskās studijas, kuru laikā aktīvi sadarbojas studenti un docētāji un kuru rezultātā studenti iegūst vēsturnieka pētnieka iemaĦas, ko apliecina viĦu bakalaura darbi. Atšėirības, kas saistītas ar studiju procesa saturu un organizāciju, ir loăiski izskaidrojamas: * kredītpunktu skaits atšėiras tāpēc, ka atšėirīgi ir kredītpunktu aprēėina principi. DU 1 kredītpunktu veido 40 stundas (20 stundas auditorijas nodarbību ar tikpat lielu patstāvīgā darba stundu skaitu) UWE 1 kredītpunkts ir līdzvērtīgs 5 stundām (2 - auditorijā, 3 - patstāvīgais darbs). * studiju saturs DU atšėiras ar to, ka te tiek piedāvāts vēstures un kultūras vēstures sistemātiskais kurss, kas papildināts un paplašināts ar speciālajiem kursiem. Tāpēc pamatkursu (obl.) īpatsvars ir visai liels (no 48% līdz 66%). Tas ir izskaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt studentiem pietiekami augstu sagatavotības līmeni, lai pēc profesionālo studiju programmu absolvēšanas viĦi varētu strādāt dažādās izglītības iestādēs (izĦemot augstskolas).

26

* DU mazāk praktizē studentu zināšanu vērtējuma rakstisko forma, biežāk notiek ieskaites un eksāmeni mutvārdu formā, kas Ĝauj pārbaudīt studentu zināšanas un prasmi tās izklāstīt, taču nepierāda, cik labi viĦi apguvuši izklāsta rakstisko formu. Nākotnē tam ir jāpievērš lielāka uzmanība, īpaši tālab, ka studentiem ir pieejami datori; * vēstures bakalaura studiju programmas vadība UWE ir daudz sazarotāka, pastāv vairākas komitejas, kuru darba uzdevums ir sekmēt studiju procesa pilnveidošanu. Taču atšėirības ar DU meklējamas ne institūciju skaitā (pārāk komplicēta sistēma draud pārvērsties par formalitāti), bet pašā lēmumu pieĦemšanas kārtībā. Gan UWE studentiem, gan DU studentiem ir nodrošināta liela loma studiju jautājumu apspriešanā un lēmumu pieĦemšanā. Būtiskākas atšėirības salīdzinājumā ar DU vēstures bakalaura programmu ir sadarbības partneru - Vītauta Dižā Universitātes (Lietuva) bakalaura studiju programma. Tā pilna laika studiju programma, kas ilgst 4 gadus. Pirmo divu gadu laikā tiek apgūti trim humanitārajām disciplīnām (etnoloăija, filozofija, vēsture) kopīgi kursi, kas ietver zinātnes filozofiju un metodoloăiju, vairākus kursus filozofijā, vairāku periodu vēsturi (medievālistiku, jauno laiku vēsturi). Trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek apgūti dažādi kursi vēsturē, historiogrāfij ā un vēstures metodoloăijā. Kopējais kredītpunktu skaits – 109 KP. Programmā ir Ĝoti augsts obligāto kursu īpatsvars, kas sastāda 90 % no 60 kredītpunktiem. 10 kredītpunktu veido bakalaura darbs. Programmas absolventi var strādāt zinātniskās pētniecības centros, muzejos, kultūras mantojuma aizsardzības sistēmā vai turpināt studijas humanitāro un sociālo zinātĦu maăistra programmā. Ar Vītauta Dižā Universitātes (Lietuva) bakalaura studiju programmu var iepazīties internetā: http://www.vdu.lt/studijos/bakalauro_programos2004/hmf/istorija.pdf . Ir veikts programmas salīdzinājums arī ar kult ūras vēstures programmām Jorkas universitātē (Apvienotā Karaliste) - Mākslas vēstures specialitātē un Ekseteras universitātē - amerikāĦu un britu sadraudzības zemju mākslas specialitātē. * Gan DU, gan Jorkas un Ekseteras universitāšu programmas Ĝauj integrēti apskatīt atsevišėas kultūras vēstures daĜas. DU vēsturniekiem ir iespējas specializēties kultūras vēstures apakšnozarē, Jorkas universitātē mākslas vēstures specialitāti var saistīt ar vēsturi vai angĜu literatūru. Ekseteras universitātē programmas pamatiezīme ir dažādu sabiedrību kultūras, mākslas un mediju salīdzinošā pētīšana. Ekseteras universitātē un DU apgūstamie priekšmeti ir līdzīgi, tomēr Ekseteras universitātē tos apgūst citu valstu kultūru kontekstā, kas nav raksturīgi DU programmai. Izvēles kursu iespējas minētajās universitātē ir līdzīgas. * Ekseteras universitātes studentiem ir lielas iespējas stažēties ārzemēs, mācību procesā piedalās daudz ārzemju vieslektoru. Šajā virzienā būtu jāaktivizē darbs arī DU.

27

Salīdzinājumam tika izvēlēta arī Latvijas Universitātes vēstures bakalaura programma. Jākonstatē, ka sakrīt studiju ilgums (3 gadi), iegūstāmo kredītpunktu skaits (120 KP). LU bakalaura programmā A daĜas kursu apjoms ir 62 kredītpunkti, jākonstatē, ka LU un DU A daĜas kursu apjoms ir līdzīgs, jo LU šajā rādītājā ir ietverta arī bakalaura darba izstrādāšana (10 %). Līdzīgs ir arī A daĜas saturs, kas abās programmās ietver seno, vidus, jauno un jaunāko laiku vēsturi un kursus, kas nodrošina metodoloăiskas un historiogrāfiskas zināšanas. Abu universitāšu bakalaura programmās B daĜa veido 52 kredītpunktus un tajā pārstāvēts hronoloăiski un ăeogrāfiski plašs problēmu loks, kas nodrošina studentam plašas izvēles iespējas. LU lielu daĜu no B daĜas veido obligātie semināri. Jāatzīmē, ka BoloĦas process novedis pie nozīmīgām izmaiĦām vēstures programmās, daudzviet ieviesta bakalaura / maăistra divu ciklu apmācība.

7.3. Ārvalstu docētāji DU

2000. – 2006. g. vairākkārt ārvalstu docētāji īslaicīgi iesaistījās lekciju lasīšanā DU vēstures bakalaura programmā. Plašāku sadarbību šajā jomā pagaidām ierobežo joprojām niecīgais finansējums no Latvijas puses. Šos ārvalstu docētāju apmeklējumus parasti finansē mūsu sadarbības partneri. 2005. gada maijā prof. A.Hanšmits (Fehta, Vācija) lasīja lekcijas par XVIII – XX gs. vēstures jautājumiem. Informāciju un attēlu par šīm lekcijām DU publicēja vācu laikraksts „Oldenburger Munsterland” (2005, 21.jūn.). Fehtas Universitātes profesors B.Hukers vairākkārt uzstājās ar lekcijām par vēstures speciālajām disciplīnām un reăionālās vēstures pētniecības pieredzi Vācijā. Studentiem bija iespēja arī noklausīties Rietumanglijas Universitātes (Apvienotā Karaliste, Bristole) profesoru Dž. Sveina un R.Esseres lekcijas. Pirmā sadarbības pieredze liecina, ka ārvalstu kolēăi ir ieinteresēti aktīvai sadarbībai. Liels potenciāls šajā ziĦā ir sadarbība ar Baltijas valstu augstāko mācību iestādēm.

7.4. DU studenti ārzemēs

Aizvadītajos gados DU vēstures bakalaura programmas studentiem regulāri tiek piedāvātas iespējas studēt ārzemēs. Kopumā uz piedāvātajām vietām konkursa nebija. Acīmredzot studentu praktisku rīcību un personisko iniciatīvu ierobežoja viĦu finansiālais stāvoklis. No studentu atsauksmēm izriet, ka, neskatoties uz starptautiskajās sadarbības programmās iesaistīto augstskolu studiju procesa principiālo līdzību, problēmas joprojām rada, piemēra, atšėirīgais studiju gada sākums, ievērojamās atšėirības studiju kursos.

28Ārzemēs studējušie DU studenti

Studiju gads Valsts, mācību iestāde Studējošo skaits 2000/2001 Apvienotā Karaliste

Rietumanglijas Universitāte Bristolē 2

2001/2002 Apvienotā Karaliste Rietumanglijas Universitāte Bristolē

2

2004/2005 Apvienotā Karaliste Rietumanglijas Universitāte Bristolē

1

2005/2006 Apvienotā Karaliste Rietumanglijas Universitāte Bristolē

1

Pašlaik sadarbība studentu apmaiĦas jomā noris tikai ar vienu mācību iestādi. Jānorāda, ka otra mūsu sadarbības augstskola Fehtā (Vācija) pārdzīvoja studiju procesa reorganizāciju, kas aizkavēja studentu apmaiĦu pašreizējā posmā, bet, cerams, pavērs jaunas iespējas nākotnē.

7.5. Ārvalstu studenti DU

Pirmie ārvalstu studējošie DU vēstures bakalaura programmā iesaistījās 2001./2002. studiju gadā (2 studenti). Kopumā programmā ir studējuši 7 ārvalstu studenti. Visi ārvalstu studenti ir no Rietumanglijas Universitātes. Pirmā pieredze atklāja arī problēmas. Ārvalstu studējošie studēja pēc individuāla plāna, kas sagādāja abpusējas neērtības, papildus neapmaksātu slodzi Vēstures katedras docētājiem. Ārvalstu studenti augsti vērtēja sadarbību ar DU docētājiem, vienīgi vēloties operatīvāku DU Ārzemju daĜas organizatorisku darbu. Jāatzīst, ka konkrēto studentu finansiālais nodrošinājums bija stabils, kas viĦiem garantēja drošu studēšanu.

29

8. Studiju materiāli tehniskais un finansiālais nodrošinājums

8.1. Materiāli tehniskais nodrošinājums

Humanitārā fakultāte, kas izvietota Daugavpils Universitātes korpusā Vienības ielā 13, ir nodrošināta ar pietiekamu auditoriju skaitu. DU struktūrvienības ir labi nodrošinātas ar datortehniku, kopējamo tehniku, audiotehniku un videotehniku. Studentu rīcībā ir Multimediju centrs , kur var gūt iemaĦas multimediju tehnoloăijas izmantošanā mācību procesā, un Humanitārās fakultātes datoru klase, kur patstāvīgi var strādāt ar 15 datoriem: DU datori ir pieslēgti INTERNET tīklam, kas dod iespēju studentiem iegūt neierobežotu informācijas apjomu. Lai apgūtu šo informāciju, studentiem ir jāpārvar tikai viens šėērslis – ierobežots apgūto svešvalodu skaits. Lai novērstu šo trūkumu, studenti var izmantot mācību iespējas, ko piedāvā Humanitārās fakultātes Svešvalodu mācību centrs, kur par maksu var apgūt angĜu, vācu, franču, spāĦu, itāliešu un zviedru valodu. Studiju programmas realizāciju sekmē arī DU materiāli tehniskais nodrošinājums: videotehnikas komplekti, audiotehnikas komplekti (magnetofoni, diktofoni, atskaĦotāji) zinātniskā darba (mutvārdu vēstures pētījumu veikšanai) un studiju procesa vajadzībām; kodoskopi, MP3 atskaĦotāji. Kaut gan tehnoloăijas mēdz ātri novecot, tomēr finansiālo iespēju robežās HF vadība cenšas atjaunot un papildināt tehniskos līdzekĜus. Studiju procesa kvalitāti nodrošina studentu rīcībā esošās grāmatu krātuves:

• DU Zinātniskās bibliotēka ar 343556 eksemplāriem (62 782 nosaukumi), no tiem apmēram 40 tūkstoši vienību - vēstures un kultūras vēstures grāmatas. Bibliotēkai ir trīs grāmatu krātuves, vairākas lasītavas un mājas abonementi. Bibliotēka regulāri iepērk jaunāko zinātnisko literatūru, tai skaitā arī vēstures un kultūras vēstures izdevumus. Lai sekmētu studiju darba efektivitāti, ir izveidots DU zinātniskās bibliotēkas elektroniskais katalogs. DU studentiem ir iespēja izmantot piecas EBSCO (starptautiskais EIFL DIRECT kopprojekts) periodisko izdevumu datu bāzes, kuru ietvaros ir pieejami aptuveni 3000 dažādu zinātĦu nozaru periodiskie izdevumi (galvenokārt angĜu valodā).

• J. Veinberga bibliotēka (pārsvarā grāmatas seno laiku vēsturē) - 878 vienības;

• citi privātie dāvinājumi (N. Mihelovičas, A. un D. RūsiĦu, A. VabuĜa, H. Maršava, A. Rozenbaha, F. Fjodorova, M. Bodrova grāmatas);

• TEMPUS, CIVITAS u.c. projektu ietvaros iegādātās grāmatas; • Latgales Pētniecības institūta bibliotēkas fondi (2500 nosaukumi), datu

bāze “Latgales dati”, elektroniskās publikācijas LPI interneta mājas lapā (www.dau.lv/LP);

30

• studentiem ir pieejamas mācībspēku privāto bibliotēku grāmatas.

8.2. Studiju programmas izmaksas

Vēstures bakalaura studiju programma tiek finansēta no valsts budžeta. Pamatojoties uz studiju programmas aprēėina materiāliem, izmaksas vienam pilna laika studentam 2006./2007. studiju gadā plānotas 611,95 Ls apjomā, nepilna laika studijās – 501,47 Ls. Papildus finansiālie līdzekĜi tiek iegūti par maksas studijām. Visi iegūtie līdzekĜi iekĜaujas kopējā DU finansējumā un tiek izmantoti akadēmiskā personāla darba apmaksai un citiem izdevumiem pēc Budžeta komisijas lēmuma. Studiju maksas aprēėini ir sniegti 7. pielikumā.

31

9. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

9.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidē

Lai pilnveidotu studiju programmas saturu, tās realizāciju un darba organizāciju, ik gadus notiek studentu viedokĜu noskaidrošana, rīkojot ikgadējas aptaujas studiju gada noslēgumā. Iepriekšējo studiju gadu aptauju apkopotie rezultāti ir pieejami internetā http://dau.lv/post/sknc.php . ViedokĜi par 2005./2006. studiju gadu ir noskaidroti, aptaujājot vēstures bakalaura studiju programmas 1., 2., 3. un 4. kursu. Apkopojot aptaujas rezultātus (piecu ballu sistēmā), esam secinājuši: • studiju kursa svarīgums studentu atbildēs vērtēts šādi - I kursā: no 3.85 –

līdz 5.00; II kursā: 3.55 – līdz 4.80; III kursā: 3.54 – līdz 4.87; IV kursā: 3.00 – līdz 4.80;

• pasniegšanas līmenis studentus visumā apmierina, jo vērtējums ir šāds – I kursā: no 4.00 – līdz 4.79; II kursā: 2.90 – līdz 5.00; III kursā: 3.86 – līdz 4.53; IV kursā: 3.53 – līdz 4.80

• izmaiĦas kursu apjomā, pēc studējošo domām, nav akūti nepieciešamas, jo vairums studentu atbild, ka izmaiĦas kursu apjomā nav jāveic;

• studijas programmas realizēšanu kopumā kā pamatā apmierinošu novērtēja 56 % studentu; un pilnīgi apmierinošu – 20 % studentu;

• nodrošinājumu ar vieslektoriem pamatā vērtē kā nepietiekamu 78 % studentu,

• sadarbību ar mācībspēkiem apmierinoši vērtē 95 % studentu; • par datortehnikas izmantošanu 78 % aptaujāto atbild ar “jā, bieži”; • interneta pakalpojumus bieži izmanto 58 % studentu; • priekšlikumi studiju programmas kvalitātes uzlabošanā aptaujāto anketās

nav norādīti. Aptaujas datus apstrādā DU Sociālo zinātĦu fakultātes Sociālo pētījumu institūts. 6. pielikumā skatīt aptaujas anketas paraugu ar 2005./06. studiju gada aptaujas rezultātiem.

9.2. Darba devēji

Programmas ietvaros ir paredzēti daudzpusīgi sakari ar potenciālajiem darba devējiem un sadarbības partneriem. Reālie darba devēji ir mācību iestādes, valsts pārvaldes iestādes, masu informācijas līdzekĜi, kultūras iestādes (muzeji). Lai paplašinātu absolventu izredzes darba tirgū, noris regulāri kontakti ar reăiona skolu valdēm, vēstures skolotāju metodiskajām apvienībām, Valsts muzeju pārvaldi, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeju, Naujenes muzeju, Skrindu muzeju Vabolē, kolēăiem no Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Daugavpils un Rēzeknes valsts zonālajiem arhīviem,

32

Daugavpils pilsētas un rajona avīžu redakcijām (“Latgales Laiks”, “Naša gazeta”, “Million”). Atsauksmēs par vēstures bakalaura absolventiem darba devēji galvenokārt norāda uz studiju laikā iegūtajām specifiskajām prasmēm un iemaĦām (elastība, izvēles iespējas), kas ir Ĝoti derīgas mainīgajā darba tirgū. Piemēram, mācību iestādēs augstu tiek vērtētas Daugavpils Universitātē iegūtas pētnieciskā darba iemaĦas. Labas atsauksmes (īpaši prasmes analizēt zinātnisko literatūru) ir par tiem absolventiem, kuri izvēlas studijas DU socioloăijas maăistrantūrā. Valsts pārvaldes iestāžu vadība atzīmē absolventu iemaĦas informācijas apkopošanā un analīzē. Darba devēju loka paplašināšanā vērtīgas ir atsauksmes par DU vēstures bakalaura programmas studentiem un absolventiem dažādos preses izdevumos. Piemēram, laikraksts „Diena” (2005, 26.febr.) pielikumā „Karjeras Diena” publicēja interviju ar jauno skolotāju V. OzoliĦu, kurš augsti novērtēja vēstures programmas docētāju zinātniskās un pedagoăiskās iemaĦas. Publikācijas par programmas absolventiem ir atrodamas arī Daugavpils novada laikrakstā „Latgales Laiks” (par N.Degterevu), laikrakstā „Izgl ītība un kultūra” (par Z.RusiĦu, A.Hudobčenoku). Studiju programmas vadībai lielāka uzmanība būtu jāpievērš atsauksmēm un vērtējumiem par absolventiem, ko sniedz jauno speciālistu darba devēji. Lai gan daĜēji ir saĦemta informācija no darba devējiem, tomēr tā varētu būt plašāka; nopietnāk ir jāizanalizē gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti, kas Ĝautu pilnveidot studiju programmu un līdz ar to palielinātu absolventu izredzes darba tirgū atbilstoši tā pieprasījumam.

9.3. Programmas turpmākās attīstības plāns un SVID analīze

Vēstures studiju programma ir vērsta uz vispusīgi izglītotu cilvēku sagatavošanu, tāpēc tā nepārtraukti jāpilnveido un jāattīsta, Ħemot vērā jaunākos sasniegumus zinātnē un mācību metodikā. Akreditācijas periodā vēstures studiju programmas direktors kontrolēs programmas realizācijas gaitu. Studiju procesā tiks izmantoti programmā iesaistīto docētāju zinātniskā darba rezultāti. Tiks turpināta zinātnisko rakstu sērijas Vēsture: avoti un cilvēki izdošana. Tiks pieteikti vairāki pētījumu projekti vēstures un kultūras vēstures jomā (piemēram, valsts pētījumu programmai Letonika). Turpināsies intensīvs zinātniskais darbs, ko individuāli veic docētāji. Turpināsies līdz šim veiksmīgā Mutvārdu centra darbība, organizējot ikgadējās mutvārdu ekspedīcijas un papildinot centra interviju krājumu. Zinātniskā un studiju darba intensifikāciju sekmēs jaundibinātais Latgales pētniecības institūts,

33

kurš apvienos Daugavpils Universitātes dažādu nozaru speciālistus reăionālisma izpētes jomā. Institūtā paredzēts ievērojams vēstures speciālistu īpatsvars. Būtisks faktors programmas attīstībā ir sadarbība ar programmā studējošajiem, jo tiks uzklausīts un Ħemts vērā studentu viedoklis par bakalaura studiju programmas saturu un realizāciju un ieviestas nepieciešamās izmaiĦas. Personāla zinātniskās kvalifikācijas jomā būtu jāpanāk, lai 6 gadu laikā palielinātos personāla īpatsvars ar doktora grādu, sasniedzot 80% (pašreiz ir 68%). Tas iespējams, stimulējot jaunos mācību spēkus aizstāvēt doktora disertācijas. Tiks nostiprināti kontakti ar darba devējiem, noskaidroti un Ħemti vērā viĦu uzskati par programmas saturu, kvalitāti un vēlamo attīstību. SVID analīzes tabula

Stiprās puses Vājās puses

- Programmas akadēmiskā personāla augstā kvalifikācija, zinātniskā darbība, pedagoăiskā darba pieredze. - DU vēsturnieku autoritāte Latvijas humanitāro zinātĦu jomā. - Sadarbība ar citiem vēstures zinātnes pētniecības centriem, tostarp ar bijušās PSRS telpas iestādēm (Maskava, Minska, Vitebska, Petrozavodska, Novosibirska). - Intensīva un ieinteresēta sadarbība ar vēstures pasniedzējiem Latvijas Universitātē, Liepājas Pedagoăijas akadēmijā, Rēzeknes Augstskolā. - Studējošo entuziasms un interese par vēstures zinātni.

- Jaunākās Rietumu zinātniskās literatūras trūkums, kas ierobežo studentu patstāvīgā darba īpatsvara palielināšanas iespējas. - Intensīvs akadēmiskais darbs (minimums - 600 st. studiju gadā, kopš 2006/2007.g. – 700 st.) sašaurina docētāju zinātniskā darba iespējas. - Atalgojuma sistēma, neskatoties uz dažiem uzlabojumiem, nesekmē jaunu speciālistu sagatavošanu, tostarp studijas doktorantūrā.

34

Iespējas Draudi

- Iespēja veidot doktorantūru vēsturē. - Iespēja veidot profesionālo maăistra studiju programmu "Arhīvniecība". - Dibināt zinātniski pētniecisku institūtu reăionālistikas jomā. - Pilnveidot un paplašināt DU bibliotēkas fondus, tostarp ar zinātnisko literatūru svešvalodās un zinātnisko izdevumu elektroniskajām versijām un datu bāzēm. - Nostiprināt sadarbību ar ārvalstu zinātniskajam institūcijām, plašāk izmantot studentu apmaiĦas programmas.

- Paredzamā studējošo skaita samazināšanās 20. gs. 90. gadu demogrāfiskās krīzes iespaidā. - Inflācijas draudi. - Valsts nekonsekventā zinātnes un augstākās izglītības politika, īpaši zinātnisko un pedagoăisko iestāžu darbinieku atalgojuma jomā, kas draud izraisīt izglītības prestiža turpmāko samazināšanos.

35

Pielikumi

1. pielikums. Docētāju CV

ŽANA BADINA dzīves un darba gājums (curriculum vitae)

ŽANS BADINS Pers.kods 280573-10224 dzimis 1973. gada 28. maijā, dzīvo 18.novembra ielā 173-42, LV-5410 Daugavpilī, tālr. 54-36584 e-pasts: zhan73@inbox.lv IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI

Doktorantūra 2001.-2003.

Daugavpils Universitāte. Promocijas darba tēma:Latvija XX. gs. krievu literatūrā.

Mag. philol. 1998.-2000.

Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte

Augstākā 1993.-1998.

Daugavpils Pedagoăiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, krievu literatūras un vēstures skolotāis (bakalaurs) un pasaules kultūras vēstures skolotājs

Vidējā 1980.-1990.

Daugavpils 11. vidusskola

DARBA PIEREDZE

Asistents kopš 1998. g.

Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedra, Vienības ielā 13, LV –5407

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIK ĀCIJAS

PUBLIK ĀCIJU SKAITS LITERAT ŪRZINĀTNĒ:

Monogrāfijas - Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos - 12 Konferenču tēzes - 1

36

PIEDAL ĪŠANĀS PROJEKTOS (par pēdējiem 6 gadiem)

• IZM granta „Latgale ka kulturas pierobeža” (2005. g.) dalībnieks; • IZM granta „Ebreju kultūra baltu un slāvu kultūras kontekstā” (2005. g.)

dalībnieks.

PUBLIK ĀCIJU SARAKSTS (par pēdējiem 6 gadiem)

1. Стихотворение В.Набокова «Перо»: структура и семантика // Русская поэзия год: 1921 .- Даугавпилс, 2001, с. 110-117.

2. Латвия в творчестве И.Лукаша.// Пространство и время в литературе и искусстве. Дом в европейской картине мира. Выпуск 11. Daugavpils 2002. - 53.-61. lpp.

3. Литература и пропаганда: В. Маяковский и Д. Бедный. Cтихи о Латвии. Žmogus kalbos erdveje, Kaunas, 2004. – 394.- 404. lpp. 4. Латыш в русском общественном и литературном сознании в начале XX

века Littera Scripta… Труды молодых филологов-славистов. Rīga, 2004. 55.-62. lpp.

5. Прибалтийский вопрос в рецепции А.И. Куприна. Филологические чтения: 2003. Daugavpils, 2004. 123.-134. lpp. 6. О стихотворении Д. Бедного «Нэпман политический», или «Стоит ли

менять Москву на рижские презервативы?!» // Русская поэзия год 1922.- Daugavpils, 2003.- 125.-134. lpp.

7. Красные латышские стрелки в советской поэзии // Филологические чтения: 2004. Daugavpils, 2005. 251.-263. lpp.

8. «Сборник латышской литературы» в контексте русско-латышских литературных связей // Санкт-Петербург-Даугавпилс. Sanktpēterburga, 2005. 5.-13. lpp.

PIEDAL ĪŠANĀS KONFERENCĒS (par pēdējiem 6 gadiem)

1. DPU Humanitāras fakultātes X zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2000.g. 27.01.-29.01. Referāts: «Берлин глазами Федора Годунова-Чердынцева». 2. DPU 8. Ikgadēja jauno zinatnieku konference 2000.g. 26.04.-27.04. Referāts: Концепция человека в романе В. Набокова «Дар».

37

3. DPU Humanitāras fakultātes XI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2001.g. 25.01.-26.01. Referāts: Латвия в творчестве Ивана Лукаша. 4. Zinātniskais seminars vēltīts S. Kržižanovska daiĜradei. Daugavpils 2001.g. 26.01.-27.01. Referāts: Функция превращения в «Маленьком человеке» Ф. Сологуба

и в новелле С. Кржижановского «Странствующее странно». 5. IX Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules ainā” Daugavpils, 2001. g. 5.-7. aprīlī Referats: Рижский дом (по материалам русской печати Риги 1920-х годов). 6. DPU 9. Ikgadēja jauno zinatnieku konference 2001.g. 25.04.-27.04. Referāts: Латвия в творчестве А. Вознесенского. 7. Igora Činnova IV zinatniskie lasījumi 2001.g. 12. decembrī. Referāts: Семиотическая модель в рассказе В. Набокова «Знаки и символы». 8. Zin. seminārs “Krievu dzeja: 1922. gads”. Daugavpils , 2001.g. 8.decembrī.

Referāts: О стихотворении Д. Бедного «Нэпман политический», или «Стоит ли менять Москву на рижские презервативы?!»

9. DU Humanitāras fakultātes XII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2002.g. 24.01.-25.01. Referāts: Латвийские мотивы в творчестве В. Брюсова. 10. XX. gs. kultūras paradigmas. Daugavpils, 2002.g. 15.03.-16.03. Referāts: Аутсайдер в русской рок культуре 80-хх годов ХХ века. 11. X Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja

Eiropas pasaules ainā” Daugavpils, 2002. g. 5.-6. aprīlī. Referats: Латвия в лирике Н. Павлович. 12. DU Humanitāras fakultātes XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2003.g. 29.01.-31.01.

Referāts: «Прибалтийский вопрос» в рецепции А.И. Куприна. 13. LU jauno filologu zinātniskā konference. Rīga, 2003.g. 20.02.-21.02. Referāts: Латыш в русской литературе начала ХХ века. 14. XX. gs. kultūras paradigmas. Daugavpils, 2003.g. 14. martā.

38

Referāts: Б. Виан в контексте молодежных бунтов второй половины ХХ века. 15. DU Jauno zinātnieku 45. zinātniskā konference. Daugavpils, 2003.g. 06.05.-08.05. Referāts: Латвия в творчестве Н. Тихонова. 16. Man in The Space of Language. KauĦa, 2003.g. 08.05.-09.05. Referāts: Литература и пропаганда: В. Маяковский и Д. Бедный. 17. XI zinātniskā konference Latgales pagātne, tagadne, nākotne. Līvāni 26.09.-27.09. Referāts: Latgale Ivana Lukaša daiĜradē. 18. Igora Činnova V zinatniskie lasījumi 2003.g. 10. novembrī. Referāts: Рижское взморье в литературе русской эмиграции 19. Zin. seminārs “Krievu dzeja: 1923. gads”. Daugavpils , 2003.g. 17.decembrī. Referāts: Валерий Брюсов в 1923 году. Поэтика географических названий. 20. XIV Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2004.g. 29.01.-31.01.

Referāts: Красные латышские стрелки в советской поэзии. 21. DU Jauno zinātnieku 46. zinātniskā konference. Daugavpils, 2004.g. 22. aprīlī. Referāts: Семантика пересечения советско-латвийской границы в

произведениях русской литературы 20-30-х гг. ХХ века. 22. Texts and Contexts: the Movement of Language. KauĦa 06.05.-07.05. Referāts: Красные латышские стрелки в контексте героических

образов советской литературы. 23. Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātĦu pētnieku

kolokvijs. Daugavpils, 2004.g. 24.05.-25.05. Referāts: «Сборник латышской литературы» в контексте русско-

латышских литературных связей. 24. Ivana Lukaša daiĜradei veltīts zinātniskais seminārs. Daugavpils, 2004.g. 04.

jūnijā.

39

Referāts: Переход границы (роман В. Набокова «Подвиг» и рассказ И. Лукаша «Россия»).

25. LPI XII zinātniska konference Ltgales pagātne, tagadne, nākotne. Dagda, 2004.g. 08.10.-09.10.

Referāts: Latgales epizode V. Nabokova romānā „VaroĦdarbs”.

26. DU Humanitārās fakultātes XV zinātniskie lasījumi, Daugavpils , 2005.g. 27.01.-28.01. Referāts: Латвийский текст В. Третьякова.

27. Jauno slāvistu konference, Tallina, Igaunija 2005.g. 18.02.-20.02. Referāts: Латыш в русской литературе 20-30-х годов ХХ века.

28. Latgale: kultūra un sabiedrība. Daugavpils, 2005.g. 14. maijā Referāts: Latgale krievu emigrācijas literatūrā. 29. Latgale kā robežsituācijas fenomens. Daugavpils, 2005. g. 21.10.-22.10. Referāts: Игорь Чиннов в контексте поэтического объединения «На

струге слов». 30. Ebreju teksts Eiropas kultūras kontekstā. Daugavpils, 2005. g. 15.11.-16.11. Referāts: Латвийский след в «деле Зиновьева – Каменева». 31. L. Dobičina VI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2005. g. 02.12.-03.12. Referāts: Что читают герои Добычина. 32. DU HF XVI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2006. 26.01.-27.01. Referāts: Цветы в творчестве А. Вертинского. 33. Starptautiskā konference „Baltu un slāvu literārā antropoloăija”.

Daugavpils, 2006.g. 31. martā. Referāts: Курземец и рижанин в малой прозе А. Задонского.

34. Starptautiskā konference „Meninis tekstas.:Suvokimas. Analizes. Interpretacijas”. ViĜĦa,

2006. 27.04.-29.04. Referāts: Латвия сквозь призму русской эмиграции. Ю. Галич

«Зеленый май». 35. Austrumslāvi Baltijas reăionā. Kirilla un Mefodija lasījumi.Daugavpils,

2006.g. 12. maijā. Referāts: Русский мир в творчестве писателей первой волны

эмиграции (Латвия 1920-1930).

40

36. Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātĦu pētnieku

kolokvijs. Rīga-Kuldīga, 2006.g. 22.05.-24.05. Referāts: Латгальский топос Юрия Галича.

DOCĒTIE STUDIJU KURSI : Latvijas kultūras vēsture; Viduslaiku kultūras vēsture;