Aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošanas

pieredze Eiropā (literatūras apkopojums)

Guntis Brūmelis

Latvijas Universitāte,Bioloģijas fakultāte

Kronvalda bulv. 4, Rīga LV-1010

guntis.brumelis@lu.lv

Biotopu apsaimniekošana

Darbības, kas nodrošina vai uzlabo bioloģisko daudzveidību

Bioloģiskās daudzveidības konvencija

Nagoya protokols un Aichi mērķi: pieņemti Apvienoto nāciju sēdē par bioloģisko daudzveidību, kas

norisinājās Nagoya, Japānā 2010. gadā, un 2011. gadā Eiropas

Komisija tos integrēja Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģijā

laika posmam līdz 2020. gadam

Līdz 2020. gadam

-IADT platību paaugstināt līdz 17% no teritorijas

(pamata mērķis tikai un vienīgi dabas aizsardzība),

-degradēto ekosistēmu platību atjaunot līdz 15%.

Ilkka Hanski (2011), Habitat Loss, the Dynamics of Biodiversity, and a

Perspective on Conservation AMBIO 40:248–255

Kritiskā robeža sugu pastāvēšanai – ainavā izdzīvošanai piemēroti 20-

30% no teritorijas

Rekomendācija: izveidot biotopu agregācijas

Teritorijas ar platību ~20 000 ha, kurās 30% no teritorijas ir aizsargāta

Rekomendācija sakrīt ar AS LVM Ekomežu izveidi

ILKKA HANSKI, OTSO VASKAINEN, 2002, Extinction debt at extinction

threshold, Conservation Biology, 6:666-673

Izzudušu sugu skaits

Apmežotība

Sugas ir izzudušas, un turpinās izzust, jo piemērotā

biotopu platība ir zem kritiskā sliekšņa

G.F. Peterken,1996. Natural Woodland. Ecology and Conservation in

Northern Temperate Regions. Cambridge University Press.

In view of the past legacy of human disturbance, natural

forests need to be defined on a gradient of naturalness.

Dabiskuma gradients

neskarts

Pārbieza

egļu

plantācija uz

kūdreņa

Rezervāts

no 1912

DMB

Saimnieciskie

meži

Kuros mežos nepieciešama biotopu apsaimniekošana???

Brūmelis, G., Jonsson, B.G., Kouki, J., Kuuluvainen, T., Shorohova, E. 2011.

Forest naturalness in northern Europe: perspectives on processes, structures

and species diversity. Silva Fennica 45(5): 807–821

Biotopu apsaimniekošana – 1) atjaunot procesus, 2) palielināt struktūru

daudzumu un daudzveidību, 3) uzlabotu sugu daudzveidību

Struktūras

Procesi Sugas

Anda Feščenko

Esošā situācija

Anda Feščenko

Nepieciešams izveidot biotopu agregācijas

Madžule, L., Brūmelis, G., Tjarve, D. 2012. Structures determining bryophyte species richness in

a managed forest landscape in boreo-nemoral Europe. Biodiversity and Conservation 21:

437-450

Esošā situācija – nepieciešams palielināt struktūru daudzumu un daudzveidību

Biological Conservation – in press

Challenges of ecological restoration: Lessons from forests in NORTHERN

Europe

Panu Halme, Katherine A. Allen, Ainārs Auniņš, Richard H.W. Bradshaw, Guntis Brūmelis,

Vojtěch Čada, Jennifer L. Clear, Anna-Maria Eriksson, Gina Hannon, Esko Hyvärinen,

Sandra Ikauniece, Reda Iršėnaitė, Bengt Gunnar Jonsson, Kaisa Junninen, Santtu

Kareksela, Atte Komonen, Janne S. Kotiaho, Jari Kouki, Timo Kuuluvainen, Adriano

Mazziotta, Mikko Mönkkönen, Kristiina Nyholm, Anna Oldén, Ekaterina Shorohova, Niels

Strange, Tero Toivanen, Ilkka Vanha-Majamaa, Tuomo Wallenius, Anna-Liisa Ylisirniö, Ewa

Zin

Ko mēs esam iemācījušies?

1. Nepieciešams uzlabot zināšanas par mērķa ekosistēmām

(biotopiem)

2. Jāņem vērā, ka ir problēmātiski definēt dabiskumu – mēs

nezinām kā dabiskās ekosistēmas izskatījās un nespējam

prognozēt sukcesijas gaitu pēc apsaimniekošanas (neeksistē

ilglaicīgi pētījumi)

3. Nepieciešams izvērtēt, vai apsaimniekošana ir nepieciešama un,

vai iespējams to veikt ar esošajiem finansiālajiem līdzekļiem

4. Nepieciešams noteikt precīzus apsaimniekošanas mērķus un

veikt monitoringu (ilglaicīgu)

5. Ja vēl kas labs eksistē, to nesabojāt

Problēmas

1. Negaidītas izmaiņas ekosistēmās – globālās pārmaiņas, liela

mēroga traucējumi (vētras)

2. Nodrošināt kontinuitāti laikā un telpā

3. Ekosistēmas funkcijas/stabilitātes novērtēšana (stabila struktūra)

4. Interešu grupu domstarpības (piemēram, enerģētika, oglekļa

asimilācija un dabas aizsardzība)

5. Sociālās intereses

6. Finansiālie līdzekļi

Natura teritorijas

Zema apmežotība

dabiskums

Intensīvā meža

apsaimniekošana

Paturot prātā, ka mēs daudz nezinām...

...tomēr daudz kas jau ir zināms, īpaši par boreālajiem mežiem

Natural disturbance emulation (NDE)

Dabisko traucējumu imitācija

Biotopu apsaimniekošanā tiek izmantoti paņēmieni,

kas imitē dabiskos traucējumus, lai paātrinātu

sukcesiju, palielinātu biotopu telpisko

heterogenitāti, vai izveidotu retu sukcesijas stadiju

(ugunsgrēks)

Izņemot kontrolēto dedzināšanu, Latvijas ES

Biotopu rokas grāmatā netiek aplūkota NDE, kā

apsaimniekošanas metode

NDA balstās uz zināšanām par dabiskajiem traucējumiem

Dabisko traucējumu veidi:

(i) Pilnīga mežaudzes bojāeja – reti sastopama dabā.

Ugunsgrēkos reti iet bojā visi koki. Kailcirtes neimitē ugunsgrēku!

(ii) Cohorta dinamika – kokaudzes daļēja bojāeja (atsevišķi koki ar

zināmām īpašībām)

(iii) Lielu robu izveidošanās (> 200 m2 )

(iv) Mazu robu izveidošanās (< 200 m2 ) .

Ugunsgrēki

Cohort succession (Kohorta sukcesija)

Traucējums notiek lielā platībā, tomēr daudzi koki izdzīvo

Robu izveidošanās

Iet bojā atsevišķi vai daži koki

Piemēram, platlapju meži, slapjie skujkoku meži

Sadalījums pēc traucējumu veidiem

Kuuluvainen & Aakala 2011

Audzes bojāeja

Kohorta dinamika Lieli robi Mazi robi

Dabiskajiem mežiem raksturīga liela telpiskā heterogenitāte

Mežaudzes attīstības stadijas

vecums

Koki dzīvo ilgāk nekā cilvēki, un mežaudzes sukcesija ir ilgāka nekā

atsevišķa koka mūžs.

Šodienas biotopa apsaimniekošanas rezultātus redzēs mūsu

mazbērnu bērni!

Nozīmīgi rezultāti parādīsies ilgi pēc LIFE projekta beigām, bet

adaptīvā apsaimniekošana nepieciešama jau tagad

no Ilzes Jankovskas privātās kolekcijas

Pieņemu, ka Cenu tīreļa apsaimniekošanas mērķis nebija daudzo

+200 gadus veco priežu bojāeja, bet tā ir tagad sanācis.

Diskusijas tēmas vakaram pirtī:

Vai biotopu apsaimniekošanas rezultāti ir labi vai slikti?

Vai tas izmaina tos ekosistēmas pakalpojumus, ko Cenu tīrelis sniedz

(tas, ko cilvēks vēlas redzēt, pastaigājoties pa taku)?

Vai nepieciešama papildus apsaimniekošana?

Vai DAP ir gatava adaptīvajai apsaimniekošanai?

Pārskats par meža biotopu apsaimniekošanu nemorālo mežu zonā

Četri apsaimniekošanas veidi:

1. Minimālā cilvēka darbība – tur, kur kaut kas labs, nedarīt neko,

2. Kultūrvēsturisko apsaimniekošanas metožu izmantošana,

3. NDE,

4. Apsaimniekošana vienai vai dažām sugām.

Apsaimniekošanas ieteikumi ES aizsargājamo

mežu biotopos

Kur nepieciešams meža biotopa apsaimniekošana?

Nav nepieciešama,

•ja dabiskie procesi ir pietiekami atjaunojušies (piemēram, daudz

atmiruša koksne dažādas sadalīšanas pakāpēs)

•dabiski atjaunojušās jaunaudzēs.

Mazs vajadzība vidēji vecuma audzēs, kuros ir sācies

pašizretināšanas procesi.

Visvairāk nepieciešama dabiski atjaunojušas un stādītās audzēs,

kuri iepriekš mērķtiecīgi apsaimniekoti izmantojot tipiskos

mežkopības paņēmienus (vienvecuma koptas audzes) ar mērķi

uzlabot produktivitāti

Secinājums – ja plāno cirsmas DAP pārvaldības mežos, tam ir

jānotiek tā, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību

9010* Veci vai dabiski boreāli meži

Īpašības

Daudz atmirušās koksnes, dažādu vecumu un izmēru koki, telpiskā

heterogenitāte veģetācijas sastāvā.

Apsaimniekošana

Plānot ugunsgrēkus un dabisko atjaunošanos pēc tiem

Dažādot audzes struktūru, veidojot mazas lauces (līdz 15m diametrā)

un atstājot atmirušo koksni

Veicināt nedzīvās zemsegas mineralizāciju

Atstājot sauso zaru kaudzes var palielināt uguns degšanas intensitāti

Zema degšanas intensitāte

Zema degšanas intensitāte

Sandra Ikauniece

Kohorta sukcesija

Sandra Ikauniece

Augsta degšanas intensitāte

Sandra Ikauniece

Ja plašākā teritorijā ir mazs atmirušās koksnes daudzums, un ja

retas saproksīlās sugas neatrodas dažu desmitu kilometru

attālumā, tad atmirušās koksnes daudzuma palielināšanai būs

nenozīmīga ietekme – to apdzīvos tikai parastas sugas

Sandra Ikauniece

Gredzenošana īpaši piemērota priežu audzēs, lai palielinātu

sausokņu daudzumu

Sandra Ikauniece

Nozāģētas egles apdzīvo tikai parastās pioniersugas.

Labāk egles nogāzt ar ekskavatoru, jo tas labāk imitē dabiskos

traucējumus – vējgāzi

Tomēr, dabiskā egļu mirstība Latvijā ir liela, vējgāzes

nav retums, un, visticamāk, šo paņēmienu nav

lietderīgi izmantot

Izveidot lauces ap apsēm, lai nodrošinātu to kontinuitāti

Nevēlamo koku un krūmu vienlaidus izciršana:

•Nav dabisko traucējumu (ugunsgrēka un ganīšanas) imitācija

•Ir 9010*biotopam nedabiska

•Ir ugunsgrēka aizsardzības metode

•Samazina audzes heterogenitāti

•Nodrošina, ka nākotnē būs mazāks atmirušo koksnes

daudzums

•Ja mērķis ir saglabāt biotopu sugām, kas apdzīvo vecas

priedes (piem. priežu sveķotājkoksngrauzis), tad ir jānodrošina

jauno priežu kohorta izveidošanu

9060* skujkoku meži uz osveida reljefa formām

Nepieciešams palielināt telpisko heterogenitāti, izveidojot apgaismotas

lauces, vai izzāģējot 30% no kopējās krājas

Veicināt nedzīvās zemsegas mineralizāciju

Neizvākt lielu caurmēru atmirušo koksni

Efektīvāk veikt apsaimniekošanu tur, kur jau eksistē saulmīļu sugas

Labāka ietekme dienvidu un rietumu nogāzēs, veidojot lauces, kas tiek

apgaismotas 10 stundas dienā

Plānotā apsaimniekošana Rāznas nacionālajā parkā

Dedzināšana – veikt bezvēja apstākļos, labāk rudenī vai agrā pavasarī

Vēlams, ka sadeg augsnes O horizonts.

91D0* purvainie meži

•Paaugas izciršana medņu riestos

•Neveikt meliorācijas grāvju renovāciju

•Dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošana – jāievēro, ka koki varētu

nokalst.

•Meliorācijas rezultātā notiek augsnes sablīvēšana un plaisas

izveidojās. Neiespējams atjaunot dabiskā hidroloģisko režīmu.

•Dārgi

9080* staignāju meži

Neveikt meliorācijas sistēmas renovāciju

Regulēt bebru populāciju

Meliorācijas grāvju sistēmas likvidēšana ir pārāk drakonisks

pasākums!

Retināšana (līdz 20% krājas) gadījumos, ja biezība >0.8

Retināšana un robu izveidošanu lapu koku mežos

Sandra Ikauniece

91E0* aluviāli krastmalu un palieņu meži

91F0* jauktu ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm

Dažreiz nepieciešams atjaunot dabisko hidroloģisko režīmu

Audzes struktūras dažādošana, izzāģējot egli, bērzu un apsi, ja

dominējoši, bet atstājot atmirušo koksni

9020* Veci jaukti platlapju meži

9160 ozolu meži

Veicināt platlapju koku sugu atjaunošanos – izveidot lauces

Atbrīvot ozolu un citu platlapju sugu koku vainagus no citiem kokiem:

egles, bērza un apses. To darīt ilgākā laika posmā – 4-15 gadi

Ja apgaismojums palielinās par daudz, tas veicina graudzāļu attīstību

un nelabvēlīgi ietekmē meža augus.

Veicināt ozolu atjaunošanos izcirstos

egļu mežos

Egles pārveido augsni, to izciršana

var veicināt nemorālo augu

sabiedrību un platlapju koku sugu

atjaunošanos.

Svarīgi izvākt egļu zarus.

Ja ilgāku laiku ir pastāvējis egļu

mežs, augsne ir paskābinājusies,

un paies ļoti ilgs laiks, lai atkal būtu

piemērota daudzām nemorālu

augu sugām

Apsaimniekošana (izlases cirte un

paaugas izciršana) rada kompleksas

izmaiņas, kas izraisa neparedzamas

īslaicīgas izmaiņas veģetācijas sastāvā

Vai apsaimniekošana veicināja vēlamo rezultātu?

9180* nogāžu un gravu meži

Labāk atstāt Dieva ziņā, un cilvēkam darīt NEKO!

Paldies par uzmanību!