aizputes novads kazdangas pagasts · izmantojot gan edurio anketas, gan iestādes sagatavotās...

Aizputes novads Kazdangas pagasts

Kazdangas pirmsskolas izglītības iestāde

“Ezītis”

Reģ. Nr. 4101901752

Liepu gatve 6, Kazdanga, Kazdangas pagasts,

Aizputes novads LV 3457, tālrunis 63449908,

e – pasts: [email protected]

iestādes vadītāja Ilga Bloka

P A Š N O V Ē R T Ē J U M A

Z I Ņ O J U M S

2018

2

Saturs

1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums ..................................................................................... 3

1.1. Izglītības iestādes izglītības programmas .................................................................................. 3

1.2. Bērnu skaits izglītības iestādē ................................................................................................... 3

1.3. Pedagogu kvalitatīvais sastāvs ................................................................................................... 3

1.4. Sociālās vides raksturojums ...................................................................................................... 4

1.5. Izglītības iestādes īpašie piedāvājumi ....................................................................................... 4

1.6. Izglītības iestādes finansiālais nodrošinājums ......................................................................... 5

2. Izglītības iestādes pamatmērķi........................................................................................................ 6

3. Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos. .................. 7

3.1. Mācību saturs ............................................................................................................................. 7

3.1.1. Izglītības iestādes īstenotā izglītības programma .................................................................... 7

3.2. Mācīšana un mācīšanās ............................................................................................................. 8

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte .................................................................................................................. 8

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte .................................................................................................................. 9

3.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa ............................................................................... 10

3.3. Bērnu sasniegumi ..................................................................................................................... 11

3.3.1. Bērnu sasniegumi ikdienas darbā ........................................................................................... 11

3.3.2. Bērnu sasniegumi konkursos. ................................................................................................. 15

3.4. Atbalsts bērniem ....................................................................................................................... 16

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts ........................................................ 16

3.4.3. Atbalsts personības veidošanā ................................................................................................ 18

3.4.4. Atbalsts bērnu iepazīstināšanai ar profesijām. ...................................................................... 20

3.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai. ................................................................................... 21

3.4.6. Atbalsts bērniem ar speciālām vajadzībām ............................................................................ 22

3.4.7. Sadarbība ar bērna ģimeni. .................................................................................................... 22

3.5. Izglītības iestādes vide............................................................................................................... 24

3.5.1. Mikroklimats ........................................................................................................................... 24

3.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība ............................................................................................ 25

3.6. Iestādes resursi. ........................................................................................................................ 25

3.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi ..................................................................................... 25

3.6.2. Personālresursi ....................................................................................................................... 26

3.7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana. ......................................... 28

3.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana ............................................................ 28

3.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība ................................................................... 28

3.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām ................................................................................ 29

4. Turpmākā attīstība ......................................................................................................................... 30

Mācību saturs .................................................................................................................................. 30

Mācīšana un mācīšanās .................................................................................................................. 30

Izglītojamo sasniegumi .................................................................................................................... 31

Atbalsts izglītojamiem ...................................................................................................................... 31

Izglītības iestādes vide...................................................................................................................... 31

Izglītības iestādes resursi ................................................................................................................. 31

Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana ................................. 31

Pašvērtējuma kopsavilkums par pirmsskolas izglītības iestādes darba

pamatjomām ........................................................................................................................ 33

3

1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums

Kazdangas pirmsskolas izglītības iestāde “Ezītis” ir Aizputes novada domes (juridiskā

adrese: Atmodas 22, Aizpute, LV – 3456, tālrunis 63448188, fakss 63459148, e – pasts

[email protected], mājas lapa www.aizputesnovads.lv) dibināta pastarpinātās pārvaldes

iestāde, kas organizē un īsteno izglītības procesu, nodrošinot izglītojamajiem iespējas apgūt

vispārējās pirmsskolas izglītības programmu.

Kazdangas pirmsskolas izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas

Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, citi

normatīvie akti un ar Aizputes novada domi saskaņots Kazdangas pirmsskolas izglītības

iestādes “Ezītis” nolikums.

Kazdangas pirmsskolas izglītības iestāde dibināta 1960. gadā. Iestāde atrodas

Kazdangas muižas pārvaldnieka mājā, kas celta 1890. gadā, telpas pielāgotas iestādes

vajadzībām.

1.1. Izglītības iestādes izglītības programmas

Programmas

nosaukums

Programmas

kods

Licence Derīguma

termiņš

Izglītojamo

skaits

(01.09.2017.) Izsniegšanas

datums Numurs

Vispārējās

pirmsskolas

izglītības

programma

01011111 08.01.2013. V-6059 beztermiņa 38

1.2. Bērnu skaits izglītības iestādē

Gads / bērnu

skaits 01.09.2014. 01.09.2015. 01.09.2016. 01.09.2017.

Pirmsskolā 41 40 41 38

t.sk. 5 -6 gadus

veci bērni 26 21 16 18

2017./2018. mācību gadā Kazdangas pirmsskolas izglītības iestādē ir 3 bērnu grupas:

jauktā vecuma bērnu grupa, 05.grupa un 06. grupa.

1.3. Pedagogu kvalitatīvais sastāvs

Iestādē strādā 7 pedagoģiskie darbinieki (pamatdarbā - 4). Pedagoģisko darbinieku

izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām (maģistrs – 1, augstākā pedagoģiskā

izglītība – 4, pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība – 2.

2 pedagogi ir piedalījušies ESF projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” trešajā aktivitātē, iegūstot 2. pakāpi.

Pedagogu sadalījums pa vecuma grupām: 25-29 gadi- 1; 30-34 gadi – 0; 35-39 gadi –

2; 40-49 gadi – 1; 50-54 gadi – 3.

4

Pedagogu sadalījums pēc darba stāža: līdz 5 gadi – 1; no 5 līdz 10 gadi – 2; virs 10

gadiem – 4.

Pedagogi regulāri paaugstina savu profesionālo meistarību tālākizglītības kursos.

Pedagogi ir tieši pakļauti iestādes vadītājam.

Izglītības iestādē strādā 4 tehniskie darbinieki, no tiem 2 pirmsskolas pedagoga palīgi

(kopā 1,5 likmes), vienam no tiem - augstākā pedagoģiskā izglītība.

1.4. Sociālās vides raksturojums

Izglītības iestāde atrodas plaša parka (140 hektāri) teritorijā ar raksturīgu lauku sociālo

vidi. Pagastā ir pamatskola, piena pārstrādes cehs, ēdināšanas uzņēmums, vairākas lielākas un

mazākas zemnieku saimniecības, autotransporta un lauksaimniecības tehnikas remonta serviss,

muzejs, tūrisma centrs, kultūras centrs, saieta nams, bibliotēka, sporta zāle, divi sporta

laukumi. Pagasta pārvaldes ēkā ir medpunkts. Centra teritorijā ir 2 veikali. Apmēram 10 km

no centra atrodas Aizputes pilsēta. Daļai no pagasta iedzīvotājiem ir darba vietas pagasta

teritorijā esošajās iestādēs un uzņēmumos, bet daudzi iedzīvotāji darbu ir atraduši Aizputē,

Liepājā, Kuldīgā, pat Rīgā. Lielāks bezdarbs ir vērojams sieviešu vidū. Daļai bērnu kāds no

vecākiem ir bezdarbnieks.

Izglītojamie nāk no 32 dažādām ģimenēm – daudzbērnu ģimenes (19), nepilnās

ģimenes (9), maznodrošinātās un trūcīgās ģimenes (3), ģimenes, kurās viens no vecākiem

dzīvo ārzemēs (3), ģimenes, kurās abi vecāki ir bez darba – 2 (tēvs bez darba – 1, māte bez

darba – 6). Lai arī izglītības iestādē mācās bērni no dažādām sociālajām vidēm, izglītības

iestādes mikroklimats ir labvēlīgs visiem bērniem.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs, līdz ar to samazinās izglītojamo skaits.

Aptuveni 50% bērnu dzīvo tālāk par 3 km no izglītības iestādes, tāpēc pagasts nodrošina bērnu

nokļūšanu līdz izglītības iestādei un atpakaļ uz mājām.

Bērni tiek nodrošināti ar mācību materiāliem un mācību līdzekļiem, izmantojot

pašvaldības līdzekļus un valsts dotācijas līdzekļus.

Saskaņā ar Aizputes novada domes lēmumu ir piešķirti 100% ēdināšanas atvieglojumi

25 bērniem, ēdināšanas atvieglojumi 50% apmērā – 3 bērniem un brīvpusdienas 5 – 6

gadīgiem – 8 bērniem.

1.5. Izglītības iestādes īpašie piedāvājumi

Pirmsskola atrodas parka teritorijā, līdz ar to bērniem ir iespēja gan rotaļāties, gan

izmantot apkārtējās vides teritorijas un dabas resursus rotaļnodarbībās un citās aktivitātēs.

Tuvu iestādei atrodas lielākā daļa pagasta institūciju, kas aktīvi līdzdarbojas bērnu izglītošanā

un dažādu kopīgu aktivitāšu organizēšanā, sekmējot pirmsskolas bērnu vispusīgu attīstību un

pozitīvas attieksmes veidošanu pret dzimto pagastu.

Izglītības iestādei ir savas tradīcijas, kas tiek koptas gadu no gada.

Tradīcijas iestādē:

▪ Svētki: “Zinību diena “Ezītī””, “Lāčplēšu diena”, “Dzimšanas diena Latvijai”,

“Ziemassvētku balle “Ezītī””, māmiņu dienas pasākums ”No saulītes silti rīti, no

māmiņas mīļi vārdi”, izlaidums ‘’Paliec, sveiks “Ezīt!”’’

▪ Tēvu diena;

5

▪ Pārgājieni: “Rudens veltes “Ezītim”” un “Pavasara veltes Ezītim””;

▪ Tautas tradīciju pasākumi: “Miķelītim pilni rati”, “Mārtiņbērni sanākuši”, “Metenītis”,

“Lieldieniņu sagaidot”;

▪ Olimpiskā diena, sporta pēcpusdienas;

▪ Bērnu darbu tematiskās izstādes;

▪ Bērnu dzimšanas dienu pasākumi;

▪ “Ezīšu” egles rotāšana;

▪ Bērnu rīti: “Es ar tevi draudzējos”, Joku diena “Ezītī”;

▪ Pasākums “Atā sešgadnieki”;

▪ Tradīcijas grupā:

▪ Miķeļdienas gadatirgus “Mainām un dalām”;

▪ “Grupas bērnu - radošais koks visos gadalaikos”(grupas dzīves un aktivitāšu

kalendārs);

▪ Veselības dienas “Augam veseli un stipri”;

▪ Ekspedīcijas “Iepazīsti pagasta iestādes”;

▪ Piparkūku cepšana ”Pārsteigums mammai un tētim”

Nelielais bērnu skaits grupās, individuālā pieeja un pedagogu profesionalitāte ļauj

nodrošināt atbalstu un pozitīvu vidi un individuālu attīstību katram bērnam. Pēc vispārējās

pirmsskolas izglītības programmas apgūšanas bērni ir gatavi uzsākt pamatizglītības apgūšanu

izvēlētajā izglītības iestādē.

1.6. Izglītības iestādes finansiālais nodrošinājums

Gads/budžeta

pozīcija

2015. gadā

(EUR)

2016. gadā

(EUR)

2017. gadā

(EUR)

Pašvaldības

finansējums 66 292,79 75 693,57 96 600,10

Valsts mērķdotācija

pedagogu algām 17 420,36 13 771,73 16 181,91

Valsts mērķdotācija

mācību grāmatām

un līdzekļiem

483, 85 396,94 300,14

6

2. Izglītības iestādes pamatmērķi

Izglītības iestādes vīzija:

Kazdangas pirmsskolas izglītības iestāde “Ezītis” – mazā izglītības iestāde, uz

kompetencēm orientētu mācīšanās procesu un ģimenisku, harmonisku vidi pirmsskolas

vecuma bērnu attīstībai.

Izglītības iestādes misija:

Kazdangas pirmsskolas izglītības iestāde “Ezītis” – kvalitatīvu zināšanu, prasmju un

iemaņu veidotāja bērnam praktiski darbojoties.

Izglītības iestādes darbības pamatmērķis:

Kvalitatīva pirmsskolas izglītība, katra bērna vispusīga un harmoniska attīstība.

Izglītības iestādes uzdevumi:

1. Veidot bērnos dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes, attīstīt individuālās spējas

un veicināt izpratni un pozitīvas attieksmes veidošanos pret sevi, līdzcilvēkiem,

apkārtējo vidi un dzimto vietu.

2. Veicināt ikvienu bērnu kļūt par patstāvīgi domājošu, atbildīgu, kulturālu personību,

kurš spēj sekmīgi uzsākt skolas gaitas un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un būt tai

piederīgs.

3. Aktivizēt vecāku līdzdarbošanos kopīgu mērķu sasniegšanai.

7

3. Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu

jomu atbilstošajos kritērijos.

Informācijas iegūšanas metodes

Izglītības iestādes darba vērtēšanas procesā tika analizēti pirmsskolas izglītības iestādes

dokumenti un materiāli – izglītības iestādes darbu reglamentējošie dokumenti, vispārējās

pirmsskolas izglītības programmas licence, pirmsskolas izglītības mācību satura programma,

pedagogu tarifikācijas saraksti, rotaļnodarbību saraksts un dienas režīms, sanāksmju un

pedagoģiskās padomes sēžu protokoli, nodarbību vērošanas lapas, bērnu pedagoģisko

vērojumu rezultāti un analīze, darba plāni un atskaites, attīstības plāns, pirmsskolas izglītības

iestādes iekšējie normatīvie akti, kontrolējošo institūciju pārbaužu akti, darba grafiki, VIIS

sistēmas dati, pirmsskolas izglītības iestādes budžets.

Informācija tika iegūta individuālajās sarunās ar pedagogiem, tehniskajiem

darbiniekiem, vecākiem un tika veikta pedagogu, tehnisko darbinieku un vecāku anketēšana,

izmantojot gan EDURIO anketas, gan iestādes sagatavotās anketas.

3.1. Mācību saturs

3.1.1. Izglītības iestādes īstenotā izglītības programma

Bērni apgūst valsts pirmsskolas izglītības vadlīniju prasībām atbilstošu Vispārējās

pirmsskolas izglītības programmu, licences Nr. V – 6059, izdota 2013. gada 08. janvārī.

Programma licencēta valstī noteiktajā kārtībā.

Mācību satura apguvei katru nedēļu plāno rotaļnodarbības ar integrētu mācību

saturu bērna fiziskai, psihiskai un sociālai attīstībai. Rotaļnodarbību sarakstu, mācību satura

programmas, bērnu dienas režīmu un nodarbību skaitu dienā plāno atbilstoši normatīvo aktu

prasībām un apstiprina pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.

Izglītības iestādē Vispārējās pirmsskolas izglītības programma tiek īstenota atbilstoši

ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”.

Pedagogi darbā izmanto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos mācību satura

(priekšmetu) programmu paraugus, veicot tajos nepieciešamās korekcijas atbilstoši izglītības

iestādes uzdevumiem un bērnu vajadzībām. Pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos

dokumentos, programmās tiek veikti grozījumi. Pedagoģiskajās sēdēs un apspriedēs

pedagogiem ir iespēja savstarpēji konsultēties par mācību priekšmetu programmu paraugiem.

Vadība un pedagogi sadarbojas mācību procesa pilnveidē.

Pedagogi izprot un spēj paskaidrot savu mācību priekšmetu programmās noteiktos

mērķus un uzdevumus, plāno mācību satura apguves secību, nedēļas tēmas, zina bērnu

attīstības vērošanas kritērijus un kārtību, lieto pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktās bērna

vecumam atbilstošas darbības organizācijas formas, mācību metodes un mācību līdzekļus.

Iestādē tiek plānots, ar kādiem mācību līdzekļiem strādās bērni un pedagogi. Vadītāja,

saņemot pedagogu pieprasītos mācību līdzekļus, tos apkopo un pedagoģiskajā apspriedē tiek

pieņemts kopīgs lēmums, kas, budžeta ietvaros, šajā mācību gadā tiks iegādāts. Mācību

8

līdzekļu saraksts tiek izskatīts Iestādes padomē, par pieņemto lēmumu katra mācību gada

noslēgumā tiek informēti vecāki.

Grupas pedagogs, ņemot vērā izglītības iestādes darba prioritātes un uzdevumus

mācību gadam, bērnu vecumposmu īpatnības, intereses un vajadzības, izstrādā savas grupas

darba plānu, kurā plāno un īsteno dažādus pasākumus, aktivitātes, sadarbību ar bērniem un

viņu vecākiem. Grupas pedagoga darba plānā tiek iekļauti pasākumi, kas veido bērna attieksmi

pret sevi, citiem, darbu, kultūru, citām kultūrām, sabiedrību, valsti, patriotismu, dabu, veselīgu

dzīvesveidu, jautājumi par drošību un sadarbību ar vecākiem.

Plānojot pasākumus, pedagogi ņem vērā aktualitātes valstī, novadā un pagastā.

Stiprās puses

Sekmīgi tiek īstenota Vispārējās pirmsskolas izglītības programma, ievērota satura

pēctecība un tematiskā saistība.

Izglītības iestādes vadība koordinē, pārrauga un sniedz atbalstu pedagogiem

izglītības programmu īstenošanā un mācību procesa pilnveidošanā.

Izglītības iestāde ir nodrošināta ar izglītības programmas īstenošanai atbilstošu

mācību literatūru un mācību līdzekļiem.

Vadība un pedagogi sadarbojas mācību procesa pilnveidē.

Tālākās attīstības vajadzības

Veicināt mācību darba diferenciāciju, individualizāciju un

atbalsta pasākumus.

Pilnveidot mācību satura (priekšmetu) programmas.

Vērtējums - ļoti labi

3.2. Mācīšana un mācīšanās

3.2.1. Mācīšanas kvalitāte

Pirmsskolas izglītības iestādē pedagogi 2 reizes mācību gadā veic sava pedagoģiskā

darba pašvērtējumu, izvirzot uzdevumus turpmākajam darbam. Izglītības iestādē tiek vērotas

un analizētas rotaļnodarbības. Rotaļnodarbības vēro gan vadītāja, gan paši pedagogi.

Nodarbību vērošanā tiek izmantotas vienotas nodarbību vērošanas veidlapas. Vērošanas

rezultātus analizē un izmanto pedagoģiskā procesa izvērtēšanā un kvalitātes paaugstināšanā.

Vēl mācību procesa vērtēšana tiek nodrošināta, veicot pedagogu un vecāku aptaujas, analizējot

aptauju rezultātus.

Pedagogi plāno pedagoģisko procesu un dienas gaitas aktivitātes, veido skolotāja un

bērna sadarbībai emocionāli labvēlīgu un atbalstošu vidi. Vērotās nodarbības liecina, ka

gandrīz visi pedagogi profesionāli un mērķtiecīgi virza bērnu mācīšanos, izvēlas piemērotas un

daudzveidīgas mācību metodes un paņēmienus, izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanai.

Pedagogi izmanto daudzveidīgus paņēmienus bērnu motivēšanai darbam – pārsteiguma

momentus, balviņas, emociju sejiņas, uzskaitot ar zīmītēm labos darbiņus, aktivitāšu un

sižetisko rotaļu dažādību u.c. Rotaļnodarbībās pedagogi attīsta bērniem pašvērtēšanas prasmes.

Mācību aktivitātes rotaļnodarbībās ir jēgpilnas, savstarpēji saistītas un pēctecīgas. Pedagogi

nodrošina starppriekšmetu saikni, veidojot integrētas nodarbības. Mācību saturs tiek saistīts ar

reālo dzīvi un ikdienas aktualitātēm. Bērniem tiek nodrošināta individuāla pieeja, tiek

ievērotas bērnu vecumposma atšķirīgās attīstības pakāpes un bērnu dažādās mācīšanās

9

vajadzības. Grupas pedagogs labi pazīst savus bērnus, zina katra bērna vajadzības un

mērķtiecīgi virza bērna attīstību un sniedz nepieciešamo atbalstu.

Mācīšanas kvalitāti veicina pedagogu izstrādātie mācību līdzekļi, sižetiskie rotaļu tēli,

maskas, tematiski noformētā grupas telpas vide, attīstošās rotaļlietas, kas bērniem ir brīvi

pieejamas un radoši tiek izmantotas gan mācību procesā, gan dienas gaitas aktivitātēs.

Izglītības iestāde organizē daudzveidīgus bērnu attīstību veicinošus pasākumus –

tematiskos bērnu rītus, izzinošās ekskursijas uz pagasta iestādēm (bibliotēku, muzeju, tūrisma

centru, pagasta pārvaldi, skolu, vecāku darba vietām u.c.), pētnieciskās ekspedīcijas parkā,

pārgājienus.

Izglītības iestāde nodrošina bērniem iespējas piedalīties pagasta un novada konkursos

un novērtē katra bērna sniegumus un attīstības dinamiku.

Pedagogi izmanto IT mācību procesa sagatavošanā un vadīšanā - izglītības iestādē ir

bezvadu internets, katrā grupā ir portatīvais dators, metodiskajā kabinetā ir stacionārais dators,

kopētājs, skeneris, projektors.

Pedagogi aktīvi iesaistās dažādos tālākizglītības kursos, semināros un konferencēs, lai

gūtu jaunu pieredzi un atziņas, ko pielietot savā pedagoģiskajā darbā. Pedagogi pedagoģiskajās

apspriedēs un pedagoģiskajās sēdēs dalās pieredzē ar kolēģiem par jaunajām atziņām, kas

gūtas kursos vai semināros.

Stiprās puses

Mācību metodes, paņēmieni un aktivitātes rotaļnodarbībās ir daudzveidīgas un

jēgpilnas.

Pedagogi rotaļnodarbībās izmanto mācīšanās motivāciju veicinošas aktivitātes

un paņēmienus.

Pedagoga un bērna sadarbībai tiek nodrošināta atbalstoša, emocionāli labvēlīga

vide.

Bērnu vajadzībām tiek izstrādāti un izmantoti daudzveidīgi un atbilstoši mācību

līdzekļi.


Pilnveidot pētniecisko metožu izmantošanu mācību procesā.

Veicināt bērniem pašvērtēšanas prasmju attīstību.

Vērtējums: ļoti labi

3.2.2. Mācīšanās kvalitāte

Pirmsskolas izglītības iestādē pedagoģiskais process notiek audzināšanas, mācīšanas un

mācīšanās vienotībā. Galvenais bērna darbības veids ir rotaļa, darba organizācijas formas –

bērna patstāvīgā darbība un rotaļu darbība, kurā tiek integrēts mācību saturs, kas sekmē bērna

attīstību kopumā. Bērni ar pedagogu atbalstu ir apguvuši, atbilstoši savam vecumposmam,

mācību darbam un dienas gaitas aktivitātēm izvirzītās prasības un mācīšanās prasmes –

izmantot mācību materiālus, patstāvīgi strādāt - noskaidrot, kas jādara, kādi būs darbības soļi,

ja nepieciešams, lūgt palīdzību, ir disciplinēti, ievēro kopējos darba organizācijas nosacījumus,

prot veikt pētnieciska rakstura darbības un sakārtot darba vidi. Bērniem pakāpeniski veidojas

prasme demonstrēt apgūto, mācību procesā radīto.

Bērnu vecāki regulāri tiek informēti par mācību darbam izvirzītajām prasībām grupu

sapulcēs, individuālās sarunās, Vecāku dienās, telefoniski, izmantojot IT tehnoloģijas. Vecāku

dienā vecākiem tiek piedāvāta iespēja vērot nodarbībās bērnu mācīšanas un mācīšanās prasmes

10

un pašiem līdzdarboties mācīšanās procesa aktivitātēs. Vecāki gūst jaunu pieredzi, bērni,

līdzdarbojoties vecākiem, gūst papildus motivāciju mācīties. Vecāki aptaujā atzīst, ka ir labi

informēti, par pirmsskolas prasībām bērna attīstībai, ka pasākumi un citas aktivitātes, tai skaitā

– vecāku līdzdarbošanās, motivē bērnu mācīšanos un ir nozīmīgas bērna attīstības veicināšanā.

Rotaļnodarbībās un dienas gaitas aktivitātēs pedagogi māca bērniem apgūt

pašapkalpošanās prasmes, personīgās higiēnas prasmes un citas sociālās attīstības prasmes kā

arī tiek integrēti jautājumi, kas skar ikdienas notikumus un veicina bērna personības izaugsmi.

Vecāki nodrošina, ka bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, bērniem nav

kavējumi bez attaisnojoša iemesla. Grupas pedagogs kavējumus reģistrē grupas žurnālā.

Izglītības iestādē grupas pedagogs sistemātiski un mērķtiecīgi apkopo informāciju par

katra bērna pedagoģiskajiem vērojumiem, attīstības rezultātiem un dinamiku. Katram bērnam

ir iekārtota mape, kurā tiek uzkrāti bērnu attīstību raksturojošie darbi un pedagoģisko

vērojumu rezultāti. Šo informāciju regulāri analizē un analīzes rezultātus izmanto mācību

procesā. Bērnu pedagoģisko vērojumu un sasniegumu uzskaites datu bāze regulāri tiek

papildināta. Ar bērna pedagoģisko vērojumu rezultātiem grupas pedagogs regulāri iepazīstina

bērna vecākus.

Stiprās puses

▪ Bērniem ir attīstītas mācīšanās prasmes.

▪ Bērni ir disciplinēti un ievēro kopējos darba organizācijas nosacījumus.

▪ Bērnu attīstības vērojumi un rezultāti tiek uzskaitīti, analizēti un izvērtēti

pedagoģiskās padomes sēdēs, tie ir nozīmīgi turpmāko uzdevumu noteikšanā.

▪ Bērniem nav neattaisnotu kavējumu.


▪ Veicināt bērnu sadarbības prasmes (grupā, pārī, citam ar citu).

▪ Attīstīt bērniem paveiktā darba demonstrēšanas, prezentēšanas prasmes.

Vērtējums: labi

3.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Pedagogi zina un ievēro pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipus, kurus

nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Pedagogi izglītības programmas apguves laikā

bērna zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un

nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos. Pēc pirmsskolas izglītības satura apguves grupas

pedagogs vecākiem izsniedz rakstisku, vadītājas apstiprinātu, pirmsskolas izglītības satura

apguves vērtējumu par bērna zināšanām, prasmēm un attieksmēm atbilstoši plānotajiem

rezultātiem pirmsskolas izglītības vadlīnijās.

Izglītības iestādē ir noteikta kārtība bērnu attīstības dinamikas vērtēšanai, uzskaitei un

analīzei. Pedagogi, uzsākot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un katra pusgada

noslēgumā, izvērtē katra bērna attīstību, ņemot vērā, bērna vecumposmu un attīstības pakāpi.

Vērojumu rezultātus uzkrāj bērna attīstības vērojumu mapē. Mācību sasniegumi tiek analizēti

pedagoģiskās padomes sēdēs, pamatojoties uz tiem, tiek plānota turpmākā darbība.

Pedagogi individuālajās pārrunās regulāri, bet ne retāk kā 2x mācību gadā, ar bērna

attīstības dinamikas rezultātiem iepazīstina vecākus, kopīgi pārrunājot uzdevumus un

veicamos pasākumus bērna attīstībai.

Pedagogi veic vērtējumu uzskaiti un dinamikas analīzi noteiktas formas veidlapās.

Noteikto kārtību par bērnu attīstības dinamikas vērošanu, vērtēšanu, uzskaiti un analīzi

11

regulāri kontrolē un pārrauga vadītāja. Vērtēšanas procesā iegūtā informācija tiek izmantota

mācību procesa pilnveidošanai, prioritāro uzdevumu izvirzīšanai.

Stiprās puses

▪ Izglītības iestādē ir noteiktas un tiek ievērotas vienotas prasības bērnu attīstības

vērtēšanai.

▪ Vecāki regulāri tiek informēti par bērna sasniegumiem un attīstības dinamiku.

▪ Bērna attīstības vērojumu procesā iegūto informāciju pedagogi apkopo, analizē un

izmanto mācību procesa turpmākai attīstībai un plānošanai.


▪ Pedagogiem vairāk izmantot IT savstarpējai informācijas apmaiņai ar vecākiem,

skaidrot vērtēšanas procesu pirmsskolā.

▪ Turpināt pilnveidot bērnu attīstības vērojumu uzskaiti, vērtēšanu un analīzi.


3.3. Bērnu sasniegumi

3.3.1. Bērnu sasniegumi ikdienas darbā

Pirmsskolas izglītības iestādē ir noteikta kārtība bērnu sasniegumu vērtēšanai,

uzskaitei, analīzei un datu uzglabāšanai. Katrā vecumposmā bērnu pedagoģiskā vērošana un

vērtēšana notiek pēc vienotiem noteiktiem kritērijiem. Katrs grupas pedagogs veic bērna

pedagoģiskos vērojumus, veic to uzskaiti un datu uzglabāšanu bērna individuālajā attīstības

vērojumu mapē, plāno turpmāko darbību bērna ikdienas sasniegumu uzlabošanai un attīstības

veicināšanai.

Divas reizes mācību gadā bērnu attīstības dinamika un sasniegumi tiek analizēti

pedagoģiskās padomes sēdēs, kurās tiek arī plānota turpmākā darbība izglītības iestādes

mērogā.

Visi dati par bērna sasniegumiem un attīstības dinamiku (pedagoģisko vērojumu

rezultāti bērnam uzsākot pirmsskolas izglītības programmu un katra pusgada rezultāti) ir

apkopoti bērna pedagoģisko vērojumu mapē. Bērna vecāki ar bērna sasniegumiem un

attīstības dinamiku var iepazīties individuālās tikšanās reizēs.

Pedagoģisko vērojumu rezultāti liecina, ka bērnu mācību sasniegumi ikdienā ir labi un

katra bērna attīstībā ir vērojama dinamika. Bērnu sasniegumi un attīstības dinamika lielākoties

atbilst bērnu spējām, noteiktam bērnu vecumposmam un attīstības pakāpei.

12

06.gr. – 93% bērnu attīstības rādītāji ir labi. (dinamika 3%). Vislabākie rezultāti –

fiziskā attīstībā – 96% labi apgūts(dinamika nemainīga ), zemāki rezultāti – psihiskā attīstībā

– 90% labi apgūts (dinamika 8%) un sociālā attīstībā – 93%(dinamika 2 %).

Nepietiekamas prasmes: 1 bērnam.

Labi apguvuši: 5 bērni.

Pedagoģisko

vērojumu jomas

Labi apgūts %

Daļēji apgūts % Nemaz %

03./04.

gr.(%) 05.

gr.(%) 06.

gr.(%)

03./04

gr.(%) 05.

gr.(%)

06.

gr.(%)

03./04

gr.(%) 05.

gr.(%) 06.

gr.(%)

Sociālā attīstība 39 65 89 93 55 35 10 7 6 0 1 0

Fiziskā attīstība 53 74 94 96 41 26 6 4 6 0 0 0

Psihiskā attīstība 36 71 71 90 43 26 19 10 21 3 10 0

Kopā vid. 43 70 84 93 46 29 12 7 11 1 4 0

13

05.gr. – 84% bērnu attīstības rādītāji ir labi. (dinamika 14%). Vislabākie rezultāti –

fiziskajā attīstībā – 94% labi apgūts (dinamika 9%), zemāki rezultāti – psihiskajā attīstībā–

71% (dinamika 19%).

Nepietiekamas prasmes: 3 bērniem.

Labi apguvuši: 6 bērni.

03/04.gr. 04. gr. – 70% bērnu attīstības rādītāji ir labi. Vislabākie rezultāti fiziskajā

attīstībā – 74% (dinamika – 4%), zemāki rezultāti sociālajā attīstībā – 65% (kritums par 6 %)

labi apgūts psihiskajā attīstībā – 71% (dinamika – 12%).

Nav vērtēts 1 bērns.

Nepietiekamas prasmes: 2 bērniem. Labi apguvuši: 3 bērni.

14

03. gr. – 33% bērnu attīstības rādītāji ir labi (dinamika 11%). . Vislabākie rezultāti –

sociālajā attīstībā – 42% (dinamika 14%) labi apgūts, zemāki rezultāti – psihiskajā attīstībā

26% (dinamika 6%) un fiziskajā attīstībā – 30% (dinamika 11%) labi apgūts.

Nepietiekamas prasmes: 2 bērniem.

Labas prasmes: 3 bērniem.

Kopsavilkums par pedagoģiskajiem vērojumiem.

Nepietiekami prasmes apguvuši 7 bērni (20%) (samazinājies par 5 bērniem jeb 13%), labi – 15

bērni (42%) (tik pat cik 1.pusg.). Nav vērtēta attīstības dinamika 3 bērniem (iemesls- veselības

problēmas un ilgstoši attaisnoti kavējumi).


Turpināt veidot bērnos pozitīvu, attieksmi pret mācīšanās procesu, veicināt

bērnu praktisko darbošanos un vēlmi apgūt jaunas prasmes.

15

3.3.2. Bērnu sasniegumi konkursos.

Pedagogi savā pedagoģiskajā darbībā strādā pie bērnu individuālo prasmju attīstīšanas

un pilnveidošanas, iesaistot bērnus dažādos konkursos pagastā un novadā.

Talantīgākajiem bērniem ir iespēja piedalīties dažādos pagasta un novada konkursos.

Aizputes novada daiļlasītāju konkursā „Darbs dara darītāju” piedalījās 7

bērni:03./04.gr.- Adrians Kuzņecovs – 2. vieta, Nellija Babre, 05.gr.- Zane Mūrniece, Raivo

Babris, 06.gr.- Emīls Reimanis, Krista Viktorija Reboka, Anete Einberga.

Konkursā “Kazdangas Cālis 2018” piedalījās 7 bērni: 06.gr.- Emīls Reimanis- 3.vieta,

Krista Viktorija Reboka, 05.gr.- Katrīna Reboka, Matilde Elizabete Stepanova, Edvards

Vītols, 03./04.gr.- Deniss Kaļmuks, Adrians Kuzņecovs.

Konkursā “Cīravas Cālis 2018” piedalījās 3 bērni: 03./04.gr.- Adrians Kuzņecovs,

05.gr.- Deniss Kaļmuks, 06.gr.- Emīls Reimanis.

Bērnu radošo darbu izstādē novadā “Mani baltie Ziemassvētki” piedalījās 11 bērni:

03./04.gr.- Nellija Babre, Adrians Kuzņecovs, Ulvis Jonass, Reinis Klans, Annija Zabīte,

Sanija Valdmane, 05.gr.- Mārtiņš Radvils, Matilde Elizabete Stepanova, Elizabete Kalniņa,

06.gr.- Sabīne Radvila, Anete Einberga.

Bērnu darbu izstādē pagastā “Rudens nokrāsas” tika izvirzīti 11 bērnu darbi: 05.gr.-

Matilde Elizabete Stepanova, Raivo Babris, Edvards Vītols, Mārtiņš Radvils, Katrīna Reboka,

Elizabete Kalniņa; 06.gr.- Sabīne Radvila, Emīls Reimanis, Dana Roze, Anete Einberga, Dana

letīcija Kalniņa.

Piedaloties konkursos un bērnu darbu izstādēs, bērniem ir iespēja parādīt savas spējas,

gūt pirmo pieredzi, uzstājoties uz skatuves, kā arī bērni tiek motivēti savai izaugsmei un

attīstībai.

Stiprās puses

▪ Izglītības iestādē ir noteikta kārtība bērnu ikdienas sasniegumu uzskaitei un dinamikas

izvērtēšanai.

▪ Divas reizes gadā notiek bērnu vecāku grupas sapulces, kurās tiek analizēti grupas

bērnu sasniegumi kopumā.

▪ Divas reizes gadā individuālās tikšanās reizēs bērna vecāki tiek iepazīstināti ar bērna

sasniegumiem un attīstības dinamiku un kopīgi tiek pārrunāti turpmākie uzdevumi

bērna attīstībai.

▪ Divas reizes gadā pedagoģiskās padomes sēdēs tiek apkopoti visas pirmsskolas

izglītības iestādes bērnu pedagoģiskie vērojumi, veikta to analīze un plānota turpmākā

darbība izglītības iestādes mērogā.

▪ Bērniem ir iespēja attīstīt savas spējas un piedalīties pagasta un novada konkursos.


▪ Pilnveidot bērnu attīstības vērošanas un novērtēšanas kartes, izvērtējot vērtēšanas

kritēriju atbilstību katram vecuma posmam.

▪ Turpināt bērnu sasniegumu vērtēšanu, uzskaiti un analīzi, izvirzot noteiktus prioritāros

uzdevumus bērnu attīstības veicināšanai.

▪ Veicināt bērnu līdzdalību dažādos konkursos un bērnu darbu izstādēs.

16

3.4. Atbalsts bērniem

3.4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts

Pirmsskolas izglītības iestādes darbinieki rūpējas par psiholoģiskā un

sociālpedagoģiskā atbalsta sniegšanu dažādu problēmsituāciju risināšanā. Pirmsskolas

izglītības iestādē atbalstu bērniem sniedz pedagoga palīgs un logopēds. Septembrī skolotājs

logopēds pārbauda bērnus un nosaka bērnu valodas attīstības problēmas. Vidēji gadā 30%

bērniem ir valodas attīstības problēmas. Skolotājs logopēds strādā gan ar katru bērnu

individuāli, gan grupā, sadarbojas ar bērna vecākiem un iestādes pedagogiem. Vecāki un

pedagogi tiek informēti par katra bērna valodas attīstības problēmām, saņem rakstiskā formātā

ieteicamos vingrinājumus un tiek apmācīti tos pareizi pielietot. Pedagogi ieteiktos

vingrinājumus pielieto ikdienas mācību procesā un individuālajā darbā ar bērnu. Skolotājs

logopēds 2x mācību gadā veic sava darba analīzi un nosaka turpmākos uzdevumus.

Skolotāja palīgs strādā kopā ar grupas pedagogu, sniedz atbalstu bērniem, kuriem tas

nepieciešams gan nodarbībās, gan dienas gaitas aktivitātēs. Bērnu vecāki ir informēti par

iespējām saņemt nepieciešamo atbalstu.

Ir jautājumi, kuru risināšanā tiek iesaistīti pašvaldības darbinieki: sociālais darbinieks,

psihologs un bāriņtiesas pārstāvis. Iekšējās kārtības noteikumos ir noteikta kārtība kā rīkoties

šādā gadījumā, ja bērnam un viņu vecākiem vai pedagogam ir nepieciešams nosaukto

speciālistu atbalsts. Pedagogi zina šo kārtību un ievēro. Pedagogi atzīst, ka vecāki, kuru

bērniem ir problēmas, saņem palīdzību un atbalstu no izglītības iestādes. Pirmsskolas

izglītības iestādei ir laba sadarbība ar Kazdangas pagasta Sociālā dienesta darbinieci un

Aizputes novada bāriņtiesu. Lielākā daļa vecāku atzīst, ka iestāde un pedagogi palīdz risināt

problēmas, ja bērnam tās rodas.

Iestādē īpaša uzmanība tiek veltīta bērnu sociālās adaptācijas jautājumiem, lai bērns

veiksmīgi iekļautos grupiņā. Uzņemot bērnu iestādē, bērns un viņa vecāki tiek iepazīstināti ar

iestādi, grupu, grupas pedagogu. Pirmajās dienās, veiksmīgas adaptācijas nolūkos, vienam no

vecākiem ir iespēja ierasties iestādē kopā ar bērnu un kopā piedalīties ikdienas aktivitātēs.

Vecāki noteiktas formas veidlapās sniedz nepieciešamo informāciju par bērnu, pārrunā ar

pedagogu un vadītāju interesējošos jautājumus.

3.4.2. Bērnu drošības garantēšana

Izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe Izglītības iestādē bērni un vecāki tiek

iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem un drošības noteikumiem. Vecākus ar

noteikumiem iepazīstina iestādes vadītāja. Bērnus ar iekšējās kārtības noteikumiem un

drošības noteikumiem iepazīstina grupas pedagogs. Ar noteikumiem pedagogs iepazīstina

bērnus tiem saprotamā veidā: rotaļās, āra nodarbībās - izspēlējot situācijas, grupas telpās tiek

izvietoti noteikumi ar attēliem, izmantojot IT tehnoloģijas – skatoties bērnu filmiņas par

drošību, tiek pārrunāti noteikumi nodarbībās un pirms noteiktām aktivitātēm – ekskursijām,

pārgājieniem u.c. pasākumiem.

Pirmsskolas izglītības iestādē tiek rīkoti pasākumi, piemēram, tikšanās ar policistiem,

ugunsdzēsējiem, tematiskie pasākumi “Drošības ABC”, “Sunītis Lote”, lai attīstītu bērnos

izpratni par drošības noteikumu ievērošanas nepieciešamību un nozīmi.

Iekšējās kārtības noteikumu un drošības noteikumu ievērošanu uzrauga gan pedagogi,

gan tehniskais personāls un iestādes vadītāja.

Bērniem un pedagogiem tiek rīkotas praktiskas evakuācijas apmācības.

17

Visi iestādes darbinieki ir iepazīstināti ar elektrodrošības noteikumiem, darba drošības

noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem, informēti kā rīkoties ekstremālās situācijās.

Evakuācijas plāns un rīcības plāns, atbilstoši prasībām, izvietots iestādes telpās,

operatīvo dienestu izsaukšanas kārtība, telefona Nr. izvietoti iestādes iekšējā koridorā pie

telefona.

Lai iestādē neiekļūtu nepiederošas personas, durvis tiek slēgtas. Iekšējos kārtības

noteikumos ir noteikta kārtība, kas nosaka bērnu vecāku un citu personu uzturēšanos iestādē,

tā tiek ievērota.. Noteikumi ir izvietoti arī pie ieejas durvīm.

Iekšējās kārtības noteikumi nosaka, ka iestādes teritorijā un telpās ir aizliegta alkohola,

cigarešu, narkotiku, toksisko, psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu, munīcijas,

šaujamieroču un auksto ieroču ienešana, demonstrēšana, realizēšana, iegādāšanās, glabāšana

un lietošana.

Visi darbinieki zina rīcību gadījumos, kad ir aizdomas par pielietotu vardarbību,

administratīvi vai krimināli sodāmiem pārkāpumiem pret bērnu. Pedagogs vai cits iestādes

darbinieks, informē iestādes vadītāju, kurš (vispirms telefoniski, tad rakstiski) informē

bāriņtiesas pārstāvi vai tiesību sargājošās iestādes.

Iekšējās kārtības noteikumos ir noteikta kārtība, kādā bērni tiek izvesti teritorijā un

ārpus teritorijas, noteikti bērnu pastaigu maršruti un to reģistrācija, noteikta ekskursiju un

pārgājienu organizēšanas kārtība - pirms ekskursijas vai pārgājiena pedagogs informē vecākus

par aktivitātes mērķi, maršrutu, ilgumu, pārvietošanās veidu, saziņas un pirmās palīdzības

sniegšanas iespējām.

Lielākā daļa vecāku atzīst, ka jūtas droši par savu bērnu, kurš atrodas pirmsskolas

izglītības iestādē.

Bērnu profilaktiskā veselības aprūpe Medicīniskais kabinets pieejams Kazdangas pagasta feldšeru punktā (Kazdangas

pagasta ēkā apmēram 400m attālumā no pirmsskolas izglītības iestādes). Profilaktiskā

veselības aprūpe ir pieejama trīs reizes nedēļā, to nodrošina sertificēts ārsta palīgs un

sertificēts ģimenes ārsts.

2x gadā – septembrī un janvārī sertificēts ārsts vai ārsta palīgs veic bērnu

profilaktiskās apskates pirmsskolas izglītības iestādē. Par bērnu profilaktiskās apskates

rezultātiem tiek informēti vecāki un rezultāti tiek reģistrēti grupas žurnālā.

Situācijās, kad bērnam vajadzīga steidzama medicīnas darbinieka konsultācija, pagasta

medicīnas darbinieks pēc izsaukuma ierodas iestādē un veic bērna medicīnisku apskati.

Veselības problēmu gadījumā ārsta palīgs izvērtē situāciju, ar pedagoga palīdzību sazinās ar

bērna vecākiem un, ja nepieciešams, ar ģimenes ārstu vai neatliekamās medicīniskās

palīdzības dienestu.

Pirmsskolas izglītības iestādei ir mācību procesa organizēšanai nepieciešamā

informācija par bērnu veselību un individuālajām vajadzībām.

Medmāsa vai grupas pedagogs 1x pusgadā (septembrī un janvārī), nepieciešamības

gadījumā – biežāk, pārbauda bērnus uz pedikulozi, rezultātus reģistrē pedikulozes pārbaudes

žurnālā. Grupas skolotājs par pedikulozes gadījumiem informē telefoniski vai rakstiski bērna

vecākus, bērns nevar apmeklēt iestādi, līdz veselības problēma nav novērsta. Ja problēma tiek

risināta gausi, tiek ziņots sociālajam darbiniekam, ģimenes apsekošanai.

18

Pirmsskolas izglītības iestāde, atbilstoši prasībām, ir nodrošināta ar pirmās

neatliekamās medicīniskās palīdzības aptieciņu. Visi pedagogi ir noklausījušies 12 stundu

apmācības kursu par pirmās palīdzības sniegšanu.

Pedagogi organizē bērniem veselīga dzīvesveida aktivitātes – gatavo dārzeņu salātus,

augļu sulas, paši kādu no augiem audzē, novāc un izmanto veselīga uztura aktivitātēs, vāc

tējas, organizē sporta aktivitātes un pēcpusdienas.

Bērni katru dienu ir nodrošināti ar siltām un veselīgām, atbilstoši prasībām, brokastīm,

pusdienām un launagu. Saskaņā ar Aizputes novada domes saistošajiem noteikumiem 100%

apmērā tiek apmaksātas pusdienas visiem piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem, 100%

apmērā visa ēdināšana daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu bērniem, bet 50% apmērā –

trūcīgo ģimeņu bērniem. Iestādē vidēji gadā 100% ēdināšanas atvieglojumus saņem gandrīz

65% bērnu, nav ēdināšanas atvieglojumu apmēram 10% bērnu, Pirmsskolas izglītības iestādē

tiek realizēta programma “Skolas piens” un “Skolas auglis”.

Stiprās puses

▪ Izstrādāti drošību reglamentējošie iekšējie normatīvie akti.

▪ Izvietota drošības prasībām atbilstoša informācija.

▪ Skolotāja palīga sadarbība ar grupas pedagogu.

▪ Logopēda sadarbība ar bērna vecākiem.

▪ Daudzveidīga sadarbība ar pašvaldības institūcijām - sociālo dienestu,

bāriņtiesu, policiju.

▪ Vairāk nekā puse bērnu saņem bezmaksas ēdināšanu.

▪ Iesaistīšanās programmā „Skolas piens” un “Skolas auglis”.

▪ Tiek popularizēts veselīgs dzīvesveids.


▪ Sekmēt logopēda sadarbību ar grupas pedagogu.

▪ Sekmēt bērnu izpratni par drošības ievērošanu ikdienā savas un citu drošības un

veselības saglabāšanā.

▪ Turpināt organizēt dažādus veselību un drošību veicinošus pasākumus.


3.4.3. Atbalsts personības veidošanā

Pirmsskolas izglītības iestādē regulāri tiek plānoti un organizēti daudzveidīgi

pasākumi, kas veicina bērnu personības attīstību kop veselumā, attīstoties fiziskās, psihiskās

un sociālās attīstības jomām un bērnam veidojot pozitīvu attieksmi pret sevi, ģimeni, dzīves

vietu un valsti. Pasākumus organizē visai izglītības iestādei vai bērnu grupai. Darbu plāno un

koordinē iestādes vadītājs sadarbībā ar grupu pedagogiem un mūzikas pedagogu.

Pasākumi veicina bērnu personības veidošanos, piederību savai izglītības iestādei,

pagastam, novadam, valstij. Bērnos tiek attīstītas prasmes un veidota izpratne par valsts

svētkiem – Lāčplēša dienu, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu (Latvijas dzimšanas

dienu), bērni mācās dziedāt valsts himnu, skaita dzejoļus par Latviju, attēlo Latviju savos

zīmējumos un kolāžas, veidojot izstādes veltītas Latvijas dzimšanas dienai, kopā ar

pedagogiem veido noformējumu savas grupas telpai, iepazīst dzimto pagastu. Pasākumi palīdz

bērnus iepazīstināt ar latviešu tautas tradīcijām un svētku svinēšanas tradīcijām. Bērni

piedalās ar priekšnesumiem piedalās Kazdangas pagasta organizētajos pasākumos.

19

Pirmsskolas izglītības iestādē ir vairāki tradicionālie pasākumi – Bērnu rīts “Ezītī”,

tēvu diena, pārgājiens “Rudens veltes “Ezītim””, bērnu rīts “Miķelītim pilni rati”, olimpiskā

diena, bērnu dzimšanas dienu pasākumi, bērnu rīts “Mārtiņbērni sanākuši”, bērnu rīts

“Dzimšanas diena Latvijai”, “Ezīšu” egles rotāšana, Ziemassvētku pasākums “Ezītī”, krāsu

nedēļa “Es dažādās krāsās”, “Meteņu izpriecas”, vecvecāku pēcpusdiena, bērnu rīts

„Lieldieniņu sagaidot”, bērnu rīts “Māmiņai par prieku”, bērnu svētki ‘’Paliec

sveika,pirmsskoliņa!’’, pārgājiens “Pavasara sveicieni Ezītim”, pasākumi “Atā

četrgadnieki!”,“Atā sešgadnieki!”, izlaidums ‘’Paliec, sveiks “Ezīt!’””, sporta dienas,

veselības dienas, bērnu teātru un koncertu apmeklēšana. Gandrīz visi vecāki atzīst, ka

pirmsskolas izglītības iestādē notiek dažādi un daudzveidīgi pasākumi, svētki, un citas

aktivitātes un rīkotie pasākumi un aktivitātes atbilst bērnu interesēm.

Informāciju par pasākumiem, ikdienas aktivitātēm, pedagogi uzkrāj savā darba mapē,

informācija iegūstama arī kopīgi veidotajā prezentācijā.

Audzināšanas uzdevumi tiek rūpīgi plānoti, grupas pedagogs, ņemot vērā pirmsskolas

izglītības iestādes darba plānu, audzināšanas pasākumus, izvirzītās prioritātes un uzdevumus

mācību gadam, bērnu vecumposmu īpatnības, izstrādā savu grupas pedagoga darba plānu,

kurā plāno un īsteno noteiktus pasākumus, sadarbību ar bērna vecākiem, veic bērna attīstības

vērojumus, plāno dažādas ārpus nodarbību aktivitātes – pārgājienus, teātra apmeklējumus.

Pedagogs plāno noteiktus pasākumus ikvienā iestādes attīstības jomā, ietverot tēmas: mācību

darbs, bērnu attīstības vērojumi, drošs un veselīgs dzīvesveids, svētki un latviešu dzīves ziņa,

uzvedība un saskarsmes kultūra, sadarbība ar vecākiem.

Grupu pedagogi veic ikdienā nozīmīgu darbu, kas mudina bērnam iepazīt sevi un

apzināties sevi, veidot saskarsmes un sadarbības prasmes, balstītas uz tikumiskām vērtībām,

veicina personības attīstību un izaugsmi, veido attieksmi pret pamatvērtībām – ģimeni,

dzīvesvietu, valsti. Pedagogi rūpējas par labvēlīgu vidi grupā un sadarbību ar bērna vecākiem.

Vecāki atzīst, ka grupas pedagogs un citi iestādes darbinieki ciena viņu bērnu.

Liela vērība grupās tiek veltīta, lai veidotu un atbalstītu bērnu pozitīvu uzvedību,

pedagogi kopā ar bērniem veido grupas noteikumus, kas tiek uzskatāmā veidā izvietoti grupas

telpās.

Iestādē tiek veikta pasākumu satura un norises analīze. Ir izstrādāta vienota veidlapa,

pasākumu norises rezultāti, ieteikumi tiek pārrunāti pedagogu apspriedēs.

Iestādē tiek atbalstīta bērnu piedalīšanās ārpus iestādes pasākumos. Tiek nodrošināta

bērniem iespēja apmeklēt pulciņus Kazdangas kultūras centrā, pulciņa pedagogs ierodas pēc

bērniem un saskaņā ar vecāka rakstisku apstiprinājumu, skolotāja palīgs kopā ar pulciņa

pedagogu bērnus aizved uz nodarbībām un atved atpakaļ uz iestādi.

Pirmsskolas izglītības iestādē, sadarbībā ar vecākiem, ir izveidotas divas tautisko deju

grupiņas, nodarbības vada vecāki bez samaksas. Pirmsskolas izglītības iestāde nepiedāvā

apmaksātas interešu programmas.

Mācību gada noslēgumā grupas pedagogi veic sava darba pašvērtējumu.

Vecāki atzīst, ka pirmsskolas izglītības iestādes piedāvātās ārpus nodarbību aktivitātes

atbilst bērnu interesēm un veicina bērnu attīstību.

Stiprās puses

▪ Tiek realizēti daudzveidīgi pasākumi bērnu personības pilnveidošanai un patriotiskai

audzināšanai.

20

▪ Pasākumi grupās tiek plānoti un īstenoti saskaņā ar iestādes attīstības plānu un

audzināšanas pasākumu plānu.

▪ Bērnu grupās tiek veidota atbalstoša vide, atbalstīta bērnu pozitīva uzvedība.

▪ Tiek atbalstīta bērnu piedalīšanās ārpus iestādes pasākumos.


▪ Veicināt bērna pozitīvas attieksmes veidošanos pret sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi

un Latvijas valsti, iesaistot iestādes pasākumos un ārpus nodarbību aktivitātēs.

▪ Veicināt interešu izglītības pulciņu izveidi iestādē.


3.4.4. Atbalsts bērnu iepazīstināšanai ar profesijām.

Pirmsskolas izglītības iestādē bērniem atbalsts turpmākajā karjeras izglītībā tiek

sniegts Vispārējās pirmsskolas izglītības programmas ietvaros, iepazīstinot bērnus, ar

dažādām profesijām nodarbībās, atbilstoši bērna vecumposmam un attīstības pakāpei, un

ārpus nodarbību aktivitātēs, tiekoties ar dažādu profesiju pārstāvjiem.

Grupās bērniem ir pieejamas dažādas interaktīvās spēles, kas bērniem palīdz iepazīt

noteiktas profesijas. Pedagogi uzskata, ka grupas materiālā bāze veicina bērnu interesi par

dažādām profesijām.

Grupas pedagogi plāno profesiju nedēļas un sadarbībā ar vecākiem un pagasta

iestādēm, plāno ekskursijas, kurās bērniem ir iespēja iepazīties ar noteiktām profesijām. Šajās

aktivitātēs aktīvi līdzdarbojas bērnu vecāki, tas motivē bērnus vairāk uzzināt, vērot, pētīt,

bērni lepojas ar saviem vecākiem, paaugstinās bērna pašapziņa, kas ir būtiska bērna

harmoniskai attīstībai.

Bērni ir iepazinuši šādas profesijas: gida, žurnālista, kurinātāja, friziera, šuvējas un

rokdarbnieces, dārznieka, pavāra, bioloģijas skolotāja, pārtikas tehnologa, lauku sētas

saimnieka, mehāniķa un bibliotekāra profesijas.

Pirmsskolas izglītības iestādei ir izveidojusies kvalitatīva sadarbība ar pagasta

institūcijām, kas aktīvi atbalsta bērnu iepazīstināšanu ar dažādām profesijām, uzņemot bērnus

iestādē, parādot, pastāstot, demonstrējot iekārtu darbību, ļaujot bērniem praktiski darboties.

Pirmsskolas izglītības iestāde atbalsta ēnotājus, jau vairākus gadus ierodas jaunieši,

kuriem interesē pirmsskolas pedagoga profesija. Ēnotājiem bērni gatavo pārsteigumus,

apsveic ar pašu gatavotām kartiņām, gatavo pārbaudes uzdevumus, uzdod jautājumus un

kopīgi iet rotaļās, un spēlē spēles.

Vecāki atzīst, ka mācību nodarbības un organizētās aktivitātes var būt ieinteresējošs

faktors bērnam par noteiktām profesijām.

Stiprās puses

▪ Bērni, atbilstoši savam vecumposmam, nodarbībās tiek iepazīstināti ar

dažādām profesijām.

▪ Kvalitatīva sadarbība ar pagasta iestādēm.

▪ Bērniem ir pieejamas daudzveidīgas interaktīvās spēles profesiju izzināšanai.


▪ Turpināt bērniem veidot izpratni par dažādām profesijām.


21

3.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai.

3.4.5.1. Mācību darba diferencēšana.

Pirmsskolas vecuma bērnu attīstība norit nevienmērīgi, tāpēc, lai organizētu katra

bērna individuālai attīstībai atbilstošu, jēgpilnu un bērna attīstību veicinošu izglītības procesu,

tiek novērtēta bērna fiziskā, sociālā un psihiskā attīstība pēc izglītības iestādē noteiktiem

kritērijiem. Bērni, atbilstoši savam vecumposmam un pirmsskolas izglītības programmā

noteiktai bērnu attīstības pakāpei, tiek iedalīti noteikta vecuma grupā. Katram bērnu

vecumposmam, saskaņā ar pirmsskolas izglītības programmu, tiek plānoti noteikti rezultāti,

nosauktas zināšanas un prasmes, kas jāapgūst, bet tā kā vienā bērnu grupā ir atšķirīgas bērnu

attīstības pakāpes, zināšanu un prasmju līmenis, tad pedagogi ar bērnu strādā individuāli

nodarbību starplaikos, lai veicinātu noteiktu prasmju attīstību. Mācību darba diferencēšanai

tiek izmantots arī grupas sadalījums apakšgrupās. Nodarbībās bērniem ar atšķirīgu attīstības

pakāpi tiek piedāvāti atšķirīgi uzdevumi, atbilstoši bērna attīstības pakāpei. Nepieciešamības

gadījumā bērnam atbalstu uzdevumu izpildē sniedz arī pedagoga palīgs. Pedagogi izmanto

dažādas mācību metodes mācību darba diferenciācijai, lai mācību procesu pielāgotu bērnu

vajadzībām, spējām un interesei. Pedagogi savstarpēji sadarbojas un dalās pieredzē kā

diferencēt mācību darbu, vēro darba diferenciāciju nodarbībās, dalās pieredzē pedagoģiskās

apspriedēs. Pedagogi bērnus motivē sasniegumiem, izmantojot dažādus pārsteiguma

momentus.

Vecāki atzīst, ka grupas pedagogs pazīst bērnu, viņa vajadzības, zina bērna stiprās un

vājās puses.

3.4.5.2. Talantīgo bērnu izaugsmes veicināšana.

Pirmsskolas izglītības iestādē pedagogi vēro bērnu attīstību, konstatē bērna īpašās

spējas un intereses, strādājot ar bērnu individuāli, veicina šo spēju attīstību. Nodarbībās

bērniem piedāvā papilduzdevumus ar augstāku grūtības pakāpi.

Talantīgākie bērni piedalās novada runas konkursā un dziesmu konkursos pagastā un

novadā. Bērnu labākos darbus var iedzīvotāji apskatīt bērnu darbu izstādēs pagastā un novadā.

Bērni tiek motivēti sasniegt labus rezultātus, saņemot gan mazas pārsteigumu

balviņas, gan atzinības rakstus un diplomus. Ja bērns piedalās novada pasākumā, tad saņem

atzinības rakstu vai diplomu un pārsteiguma balvu (saldumus, grāmatu u.c.).

Pedagogi organizē bērniem dažādus ārpus nodarbību pasākumus, kas veicina bērnu

izaugsmi, piemēram, teātra, koncertu, izstāžu apmeklējumi. Attīstību motivējošas ir arī

vecāku vadītās ārpusnodarbību aktivitātes – rotaļdejas, mūzikas skaņu pasaulē un attīstošā

vingrošana.

Iestāde nodrošina ar visu nepieciešamo, lai spējīgākie bērni varētu piedalīties

konkursos un bērnu darbu izstādēs.

Vecāki atbalsta un novērtē bērnu dalību konkursos un citās ārpus nodarbību aktivitātēs

un novērtē to lomu bērnu attīstības veicināšanā.

22

3.4.5.3. Atbalsts bērniem, kuriem mācības sagādā grūtības.

Pirmsskolas izglītības iestādē atbalstu bērniem, kuriem mācības sagādā grūtības sniedz

pedagogs, pedagoga palīgs un logopēds. Pedagogi sistemātiski plāno darbu un strādā ar

bērniem, kuriem ir grūtības apgūt noteiktas prasmes. Pedagogi strādā ar bērnu papildus

nodarbību starplaikos, attīstot nepietiekami apgūtās prasmes. Kopā ar grupas pedagogu strādā

arī pedagoga palīgs, sniedzot atbalstu bērniem, kuriem tas nepieciešams. Papildus tiek strādāts

ar bērniem, kuri ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi.

Logopēds pārbauda bērnus, lai noteiktu, vai nav valodas attīstības problēmas, ja tādas

ir, tad informē pedagogus par nepieciešamo atbalstu nodarbībās un ikdienas aktivitātēs.

Bērnu vecāki ir informēti par iespējām saņemt nepieciešamo atbalstu.

3.4.5.4. Atbalsta personāla ieguldījums mācību darba diferenciācijā.

Pirmsskolas izglītības iestādē no atbalsta personāla strādā tikai logopēds (0,2 likmes).

Logopēdes mācību gada sākumā veic valodas pārbaudi, tiek diagnosticēti bērnu valodas

traucējumi un plānoti nodarbību laiki. Tālāk logopēda darbs norit ar bērniem individuāli.

Logopēds sadarbojas gan ar vecākiem, gan pedagogiem, lai kopīgi veicinātu bērna valodas

attīstību. Logopēds rakstiskā veidā sagatavo ieteikumus bērnu valodas attīstības veicināšanai,

ieteiktos vingrinājumus pedagogi pielieto ikdienas mācību procesā un individuālajā darbā ar

bērnu.

Pedagogi atzīst, ka logopēda individuālais darbs ar bērnu un savstarpējā sadarbība

palīdz novērst valodas traucējumus. Izglītības iestādes logopēda darba rezultāti mācību gada

laikā tiek analizēti pedagoģiskās padomes sēdēs.

Stiprās puses

▪ Pirmsskolas izglītības iestādē mācību process tiek diferencēts, nodrošināts atbalsts

bērniem ar mācīšanās grūtībām.

▪ Pirmsskolas izglītības iestāde atbalsta un veicina talantīgo bērnu dalību mācību konkursos,

bērnu darbu izstādēs un citās ārpus nodarbību aktivitātēs, kas veicina un attīsta bērna

stiprās puses.

▪ Pedagogi izmanto daudzveidīgas metodes bērnu motivēšanai aktīvam mācību darbam.


▪ Pilnveidot pedagogu un logopēda sadarbības efektivitāti.

Vērtējums: labi

3.4.6. Atbalsts bērniem ar speciālām vajadzībām

Pirmsskolas izglītības iestādē nav licencēta programma bērniem ar speciālām

vajadzībām un neviens bērns nemācās pēc speciālās programmas

3.4.7. Sadarbība ar bērna ģimeni.

3.4.7.1. Informācijas apmaiņa ar bērna ģimeni

Pirmsskolas izglītības iestāde sistemātiski un plānveidīgi informē bērna vecākus par

izglītības iestādes darbu. Informācija par notiekošajiem pasākumiem, mācību darbu

nodarbībās, bērna attīstības vērojumiem un dinamiku, dienas gaitas aktivitātēm tiek nodota

tiekoties individuāli, saņemot un nododot bērnu, plānotās individuālās tikšanās reizēs un

23

dažādos citos veidos: informācijas stendi, ielīmes vai ieraksti bērnu blociņos

“dienasgrāmatiņās”, telefonu sarunās un izmantojot IT tehnoloģijas.

Vecāki informāciju iegūst arī pirmsskolas izglītības iestādes kopsapulcēs un grupas

vecāku sapulcēs.

Vecākiem tiek piedāvātas divas reizes gadā informatīvas un izglītojošas vecāku

kopsapulces un ne mazāk kā divas reizes gadā notiek vecāku grupas sapulces, kas tiek

organizētas gan kopīgu darbošanos, gan vecākiem tiek piedāvāts izglītojoša informācija.

Pirmsskolas izglītības iestādē notiek Vecāku diena, šajā dienā vecāki līdzdarbojas ar saviem

bērniem un vēro nodarbības. Vecvecāku dienā, bērni sniedz koncertu, kopīgi iet rotaļās un

veic daudzveidīgas kopīgas aktivitātes. Vecāki pēc grupu sapulcēm un dalības nodarbībās

sniedz atgriezenisko saiti, atbildot rakstiski uz dažiem jautājumiem saistībā ar pasākumu.

Pirmsskolas izglītības iestādes kopsapulces un vecāku grupu sapulces tiek

protokolētas. Iestādes vadītāja vecāku kopsapulcēs regulāri sniedz informāciju par

pirmsskolas izglītības iestādes darbu un aktualitātēm. Vecākiem ir iespēja saņemt atbildes uz

viņiem interesējošajiem jautājumiem gan vecāku sapulcēs, gan individuālās sarunās ar

iestādes vadītāju.

Vecāki tiek iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem.

Vecāku sapulcēs informāciju vecākiem sniedz arī iestādes padomes locekļi, informē par

paveikto mācību gada laikā un atbild uz vecākiem interesējošiem jautājumiem.

Vecāki atzīst, ka viņi ir informēti par sava bērna sasniegumiem, iestādes darbu,

pasākumiem un citām aktivitātēm un viņus apmierina informācijas saņemšanas daudzveidības

iespējas.

3.4.7.2. Vecāku līdzdalība iestādes mācību un audzināšanas procesā

Vecāki aktīvi līdzdarbojas mācību un audzināšanas darbā. Vecākiem tiek piedāvāta

iespēja vērot sava bērna darbošanos un sadarboties ar bērnu noteiktu uzdevumu izpildē.

Organizējot dažādus pasākumus, pirmsskolas izglītības iestāde piedāvā vecākiem

iespēju vērot sava bērna prasmes, izaugsmi, lepoties ar sava bērna sasniegumiem. Vecākiem

ir iespēja kopā ar savu bērnu piedalīties un veikt kopīgas aktivitātes Vecāku dienā, Tēta dienā,

Māmiņu dienā, Ziemassvētkos, pārgājienos, profesiju iepazīšanas ekspedīcijās, vadīt kopā ar

grupas pedagogu izglītojošas ārpusnodarbību aktivitātes- rotaļdejas, mūzikas skaņu pasaule,

attīstošā vingrošana, veselīga uztura popularizēšanas un līdzdarboties grupas vides labiekārtošanā un

veidošanā.

Vecākiem mācību gada laikā tiek piedāvāta kāda tematiska izglītojoša lekcija.

Pedagogi un vadītāja atzinīgi novērtē vecāku līdzdalību iestādes dzīvē, vecāki saņem

pateicības, ziedus, atzinīgus vārdus, tiek novērtēts viņu devums iestādes un bērnu attīstībā.

Pirmsskolas izglītības iestādē darbojas Iestādes padome, kurā iesaistīti vecāku

pārstāvji no katras bērnu grupas - 1 pedagogs. Iestādes padomē iesaistītie vecāki palīdz risināt

dažādus jautājumus, sniedz ierosinājumus, praktiski palīdz kopā ar citiem vecākiem veidot

iestādes vidi.

Stiprās puses

▪ Vecāku atsaucība un ieinteresētība iestādes dzīvē, piedaloties vecāku sapulcēs,

individuālajās pārrunās, atklātās nodarbībās un citās aktivitātēs.

▪ Vecāku sadarbība ar pedagogiem un vadītāju.

▪ Kvalitatīvs Iestādes padomes darbs, iesaistot vecākus izglītības iestādes pilnveidošanā.

24


▪ Pilnveidot un dažādot sadarbības formas ar vecākiem.


3.5. Izglītības iestādes vide.

3.5.1. Mikroklimats

Pirmsskolas izglītības iestāde plāno un veido iestādes tēlu, kopj esošās tradīcijas un

ievieš jaunas. Iestādē ievēro vienlīdzīgas attieksmes principus neatkarīgi no dzimuma,

etniskās vai nacionālās izcelsmes, vecuma, reliģiskās piederības, spējām vai stāvokļa

sabiedrībā. Personāls un bērni savā starpā sadarbojas, attiecībās valda labvēlība un savstarpēja

cieņa. Problēmsituācijas tiek risinātas profesionāli, iesaistot pedagogus, pagasta sociālo

darbinieci, nepieciešamības gadījumos situācijas risināšanai tiek iesaistīta policija, bāriņtiesa.

Pirmsskolas izglītības iestādes personāls ievēro noteikumus iestādes apmeklētājiem,

attieksme pret vecākiem un apmeklētājiem ir laipna un korekta.

Ir laba sadarbība starp pedagogiem, un tehniskajiem darbiniekiem, bērniem un

vecākiem, iestādes personālam un vecākiem, Konfliktsituācijas tiek risinātas taisnīgi,

uzklausot visas tajā iesaistītās puses.

Pedagogi nodarbībās un dienas gaitas aktivitātēs nodrošina pozitīvu mikroklimatu,

veicina radošu sadarbību. Pirmsskolas izglītības iestādē atzinīgi novērtē gan bērnu paveikto,

gan darbinieku paveiktos darbus. Iestādes darbinieki tiek izvirzīti apbalvošanai pagastā.

Kopības apziņas veidošanai iestādes darbiniekiem tiek organizēti pasākumi: sveikšana

jubilejās, teātra izrāžu, koncertu apmeklēšana. Visi pedagogi atzīst, ka viņiem ir iespēja

izrunāt ar kolēģiem problēmas, kas rodas darba procesā.

Pirmsskolas izglītības iestādē ir izstrādāti un apstiprināti iekšējās kārtības noteikumi.

Iestādes vadītāja un pedagogi pievērš uzmanību iekšējās kārtības noteikumu izpildei un

pārkāpumiem. Ja bērns ir pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus, pedagogs atkārtoti tos

pārrunā ar bērnu, māca pieklājīgi uzvesties un būt draudzīgam. Regulāri bērniem tiek

aktualizēti iekšējās kārtības noteikumi, sekojot līdzi to ievērošanai.

Vecāki atzīst, ka pirmskolas izglītības iestādes darbinieki ciena bērnus un bērni grupā

ir draudzīgi un izpalīdzīgi.

Stiprās puses

▪ Personāla starpā valda pozitīva gaisotne un savstarpēja sadarbība, darbojas kā vienota

komanda.

▪ Bērni iestādē ir draudzīgi.

▪ Iestādē ir labas tradīcijas, kopīgi tās tiek koptas un attīstītas.

▪ Iestādē ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, tie tiek ievēroti.


▪ Veicināt bērnu starpā draudzīgumu.

▪ Turpināt veidot un kopt iestādes tradīcijas, stiprinot iestādes kolektīvu.


25

3.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība

Izglītības iestādes telpas atbilst izglītības programmas īstenošanai, ir funkcionālas,

gaumīgi iekārtotas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Telpās ir veikts kosmētiskais

remonts, bērnu mēbeles un rotaļu inventārs atbilst mācību un audzināšanas procesa prasībām.

Iestādes apkārtne ir estētiski iekārtota, apzaļumota un uzturēta kārtībā.

Pirmsskolas izglītības iestādes telpu un apkārtnes labiekārtošanu un uzturēšanu

nodrošina 2 tehniskie darbinieki, zāles pļaušanas darbus veic Kazdangas pagasta pārvaldes

nozīmēts darbinieks. Iestādes apkārtne un telpas atbilst higiēnas prasībām un mācību procesa

vajadzībām. Izglītības iestādes telpas ir drošas, visos gaiteņos redzamā vietā ir evakuācijas

plāns, norādes uz evakuācijas izejām.

Kontroles institūciju veikto pārbaužu akti apstiprina, ka pirmsskolas izglītības

iestādes telpas ir atbilstošas sanitāri higiēniskajām prasībām (apgaismojums, temperatūra,

telpu uzkopšana, mēbeles). Telpas ir drošas, tās ir aprīkotas ar dūmu detektoriem. Izglītības

iestādes gaitenī, virtuvē un kurtuvē, atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem izvietoti rokas

ugunsdzēšamie aparāti, redzamā vietā evakuācijas plāni, norādītas izejas, evakuācijas izejas,

informācija ar palīdzības dienestu tālruņa numuriem. Metodiskajā kabinetā pedagogiem ir

pieejams dators, kopētājs skeneris un printeris.

Iestādes teritorija ir izgaismota, sakopta, izgatavoti soliņi, iekārtotas puķu dobes, izveidota

piestātne skolas autobusam. Teritorijā ir bērnu rotaļu laukums, kurā ir izvietotas bērniem

pieejamas un drošas ierīces rotaļām. Apkārtnes sakopšanā piedalās gan bērni, gan personāls.

Bērniem ir iekārtotas savas dobes, kurās tiek stādīts, sēts, veikti visi kopšanas darbi –

ravēšana, laistīšana.

Stiprās puses

▪ Labiekārtota iestādes apkārtne.

▪ Iestādes vide ir bērniem droša un pieejama.

▪ Notiek mērķtiecīgs darbs iestādes iekšējās un ārējās vides sakārtošanā un

pilnveidošanā.

▪ Pedagogi un bērni līdzdarbojas iestādes vides sakopšanā.


▪ Iestādes telpu labiekārtošana, jaunas grupas telpas veidošana un iekārtošana.

▪ Turpināt rotaļu laukuma labiekārtošanu.

Vērtējums: labi

3.6. Iestādes resursi.

3.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Pirmsskolas izglītības iestādei ir gandrīz visas pirmsskolas izglītības programmas

apguvei nepieciešamās telpas un materiāltehniskie resursi. Iestādē ir telpa 5-6gadīgo bērnu

grupai, telpa 3-4gadīgiem bērniem, ēdināšanas telpa, virtu, garderobe, tualete, metodiskais

kabinets, vadītājas kabinets. Iestādes telpas atrodas ēkas pirmajā stāvā, ēkas ziemeļu daļā un

otrajā stāvā ir privātie dzīvokļi. Iestādes telpu kopējā platība ir 194,80 m2. Nodarbības notiek

gan grupu telpās, gan telpā, kurā bērni tiek ēdināti.

Pirmsskolas izglītības iestādē nav telpas pasākumu organizēšanai, tādēļ plašāki

pasākumi tiek organizēti kultūras centrā, kas atrodas aptuveni150 m no iestādes. Mācību

procesā tiek izmantotas tuvumā esošo pagasta institūciju telpas un izglītojošais piedāvājums

26

(bibliotēka, muzejs, tūrisma centrs, sporta zāle, ēdnīca, skola, u.c.). Būtiska nozīme mācību

procesā ir plašajai parka teritorijai, kas ieskauj iestādi.

Pirmsskolas izglītības iestādē ir nepieciešamie materiāltehniskie resursi pirmsskolas

izglītības programmas apguvei. Pedagogi ikdienā izmanto izglītības iestādē esošos

materiāltehniskos resursus. Izglītības iestādē ir pastāvīgs interneta pieslēgums. Katrā bērnu

grupā pedagogi ir nodrošināti ar klēpjdatoru, projektoru un mūzikas centru. Metodiskajā

kabinetā ir pieeja stacionāram datoram, kopētājam un skenerim. Viss pedagoģiskais personāls

ir apguvis prasmes strādāt un strādā ikdienā ar IT tehnoloģijām.

Pirmsskolas izglītības iestādē pirmsskolas programmas apguvei ir nepieciešamā

mācību literatūra, papildliteratūra, bērnu krāsojamās grāmatas un darba burtnīcas, uzskates

līdzekļi, attīstošās rotaļlietas un spēles, sižetiskās rotaļlietas, mūzikas instrumenti, dažādi

tematiskie izdales materiāli, digitālie mācību līdzekļi un CD (pasakas, dziesmas, dziesmu

fonogrammas, “Soli pa solim” māc. līdz. 6-gadniekiem, Anspoka “Sākam mācīties” digitālā

gr., “Raibā pasaule 6 gadi” materiāli, “Sākam mācīties” interaktīvās darba lapas, “Sākam

mācīties. Burti un skaitļi” – interaktīvās darba lapas, “Latviešu ābece” interaktīvais materiāls

u.c., pieeja pirmsskolas – e žurnālam, pedagogu pašu gatavoti mācību līdzekļi un materiāli,

sporta inventārs. Piedaloties projektā “Sporta inventāra iegāde Aizputes novada vispārējās

izglītības iestādēs”, tika papildināta iestādes materiālā bāze ar sporta inventāru un, piedaloties

Maxima veikala akcijā “Savai skolai”, ieguvām mūzikas centru un divas Latvijas dabas

kartes.

Nepieciešamie materiāltehniskie resursi un mēbeles ir darba kārtībā un droši

lietošanai. Notiek regulāra materiāltehnisko līdzekļu apkope un remonts, ko veic Aizputes

novada domes datorspeciālists vai arī tehnisko līdzekļu piegādātāju firmas speciālisti.

Materiāltehnisko resursu izmantojums ir efektīvs, atbilst mācību satura īstenošanas

vajadzībām. Visi pedagogi atzīst, ka pirmsskolas izglītības iestādē esošie resursi nodrošina

pirmsskolas izglītības programmas apguvi, iekārtas un materiāltehniskie resursi tiek

papildināti un pilnveidoti.

Stiprās puses

▪ Mērķtiecīgi plānota materiāltehnisko resursu iegāde.

▪ Pedagogi ir nodrošināti ar metodisko literatūru, mācību grāmatām un mācību

līdzekļiem.

▪ Pedagogiem ir pieeja pirmsskolas e- žurnālam, katrā grupā ir klēpjdators un

projektors.

▪ Katra grupas telpa ir labiekārtota, apgādāta ar bērniem nepieciešamo rotaļu bāzi.


▪ Turpināt kabinetu labiekārtošanu, materiāltehniskās bāzes atjaunošanu un

papildināšanu ar jaunākajām tehnoloģijām.


3.6.2. Personālresursi

Izglītības iestādē ir visi nepieciešamie personālresursi licencētās pirmsskolas izglītības

programmas īstenošanai. Izglītības iestādē strādā 7 pedagogi, tai skaitā 1 logopēds.

Pedagoģiskā personāla izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām. 7

pedagoģiskie darbinieki (pamatdarbā – 4) un 4 tehniskie darbinieki. Pedagoģisko darbinieku

27

izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām (maģistrs – 1, augstākā pedagoģiskā

izglītība – 4, pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība – 2.

2 pedagogi ir piedalījušies ESF projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” trešajā aktivitātē, iegūstot 2. pakāpi.

Pedagogu sadalījums pēc darba stāža: līdz 5 gadi – 1; no 5 līdz 10 gadi – 2; virs 10

gadiem – 4.

Pedagogi ir tieši pakļauti iestādes vadītājam.

Bērnu psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai iestāde sadarbojas ar novada Sociālā

dienesta psihologu. Izglītības iestāde savlaicīgi plāno nepieciešamos personāla resursus un to

izmaiņas.

Pirmsskolas izglītības iestāde atbalsta pedagogu un tehnisko darbinieku profesionālo

pilnveidi, apzina, plāno un koordinē pedagogu tālākizglītības vajadzības.. Mācību gada laikā

personālam, profesionālās pilnveides nolūkos, tiek organizēts izbraukuma seminārs uz kādu

no pirmsskolas izglītības iestādēm. Pedagogi tiek rosināti uz nepārtrauktu profesionālo

pilnveidi

Pedagogi aktīvi apmeklē tiem piedāvātās konferences, seminārus un metodiskās

dienas Aizputes novada pedagogiem, kurās vienmēr novada izpilddirektore piedāvā

profesionālu lektoru izglītojošas lekcijas. Visi pedagogi ir apguvuši profesionālās

kvalifikācijas pilnveides programmas: “Speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā”

(12 st.), “Pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas vecumposma īpatnības un veiksmīgas

sadarbības veidošana” (6 st.),“Pedagogu darbības loma vērtībizglītībā”(6 st.), “Pirmsskolas

izglītības pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide pedagoģiskā procesa īstenošanai” (6

st.), “Pirmās palīdzības sniegšana – pamatzināšanas” (12 st.). Pirmsskolas izglītības pedagogi

ir apguvuši vēl šādas kvalifikācijas pilnveides programmas: “Izglītība mūsdienīgai

lietpratībai” (6 st.), “Pilsoniskās attieksmes un sadarbības kompetences veidošana pirmsskolas

izglītības iestādē” (6 st.), “Latviešu valodas un mācību satura integrēta apguve pirmsskolā”

(12 st.).

Pirmsskolas izglītības iestādē ir sistematizēta informācija par katra pedagoga

tālākizglītību. Pedagogu tālākizglītība tiek plānota atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un

pedagogu tālākizglītības finansēšanai iestādes budžetā tiek atvēlēta noteikta summa.

Pedagogu apspriedēs un pedagoģiskās padomes sēdēs notiek informācijas apmaiņa par kursos

un semināros gūto pieredzi. Pedagogi atzīst, ka iegūtās zināšanas izmanto ikdienas darbā un

dalās pieredzē ar kolēģiem.

Tālākizglītība tiek plānota arī tehniskajiem darbiniekiem. Darbinieki apmeklējuši

tālākizglītības programmas: “Minimālās higiēnas prasības uzņēmumā”, “Bērnu tiesību

aizsardzība” ,”Pirmā medicīniskā palīdzība”, “Auklīšu seminārs”.

Stiprās puses

▪ Pirmsskolas izglītības iestāde plāno un sniedz atbalstu pedagogu profesionālai

pilnveidei, pedagogi mērķtiecīgi un regulāri pilnveido savu profesionālo meistarību.

▪ Gandrīz visiem pedagogiem ir prasībām atbilstoša kvalifikācija un tālākizglītība.

▪ Pirmsskolas izglītības iestāde sniedz atbalstu tehniskā personāla profesionālai

pilnveidei.


▪ Turpināt plānot un atbalstīt pedagogu profesionālās kvalifikācija pilnveidi.

28

▪ Sniegt lielāku atbalstu tehnisko darbinieku profesionālai pilnveidei.

Vērtējums: labi

3.7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana.

3.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Uzsākot pirmsskolas izglītības iestādes pašvērtēšanu, tika atkārtoti noskaidrotas

iestādes darba stiprās un vājās puses, precizētas iestādes attīstības vajadzības. Apkopota

personāla un vecāku sniegtā informācija, izmantojot arī edurio.com sniegtās iespējas, veidojot

un aptaujājot pedagogus un vecākus. Iegūtie dati ir sistematizēti un uzkrāti. Iestādes darba

izvērtēšana notiek visa mācību gada laikā atbilstoši pirmsskolas izglītības iestādes darba

prioritātēm, uzdevumiem un darba plānam. Izglītības iestādē ir izstrādātas pašvērtēšanas

formas.

Pašvērtēšanas procesā tiek iesaistīti pedagogi. Vecāku sapulcēs un individuālajās

tikšanās reizēs tiek uzklausīts vecāku viedoklis. Savu viedokli pauž arī tehniskie darbinieki.

Datu apkopošanu un analīzi veic gan pedagogi, gan iestādes vadītāja. Pirmsskolas izglītības

iestādes vadītāja, veidojot darba plānu, plāno kontroli un izvērtējumu pa jomām, kontrolē un

pārrauga personāla darbu, atbalstot un rosinot pedagogus uz savstarpēju sadarbību.

Katru gadu jūnija pedagoģiskās padomes sēdē tiek izvērtēti bērnu sasniegumi un

attīstības dinamika, analizēta gada prioritāro uzdevumu izpilde.. Pamatojoties uz veiktā darba

analīzi, novadā un valstī noteiktajām prioritātēm, tiek izvirzīti uzdevumi un noteiktas

prioritātes nākamajam mācību gadam. Pašnovērtējums ir objektīvs un pietiekami pamatots, tas

ietver kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi.

Pirmsskolas izglītības iestādē ir izstrādāts iestādes attīstības plāns no 2015. gada līdz

2018. gadam. Izglītības iestādes attīstības plāns veidots, balstoties uz sasniegtā analīzi,

pašvērtējumā konstatētajām stiprajām pusēm un tālākās attīstības vajadzībām. Attīstības plāns

ir strukturēts, katrai darba jomai tiek izvirzīts prioritārs uzdevums. Prioritātes ir noteiktas trim

gadiem. Katras prioritātes sasniegšanai ir izvirzīti galvenie uzdevumi. Pamatojoties uz

attīstības plānu, tiek izstrādāts mācību gada plāns. Katru mēnesi, ņemot vērā gada darba

plānu, tiek precizēts ikmēneša darba plāns. Attīstības plāna izstrādē, apspriešanā un

pieņemšanā, tiek iesaistīti pedagogi, uzklausīti Iestādes padomes pārstāvju ieteikumi.

Attīstības plānā vajadzības gadījumā tiek veiktas korekcijas.

Stiprās puses

▪ Pirmsskolas izglītības iestādes darba pašvērtēšanas procesā ir iesaistīti pedagogi un

vecāki.

▪ Pirmsskolas izglītības iestādes darba pašnovērtēšanā iegūtie secinājumi tiek izmantoti

iestādes attīstības plāna izveidošanā.


▪ Turpināt pirmsskolas izglītības iestādes pašvērtēšanas procesu, vairāk izmantot

edurio.com piedāvātās iespējas.

Vērtējums: labi

3.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Pirmsskolas izglītības iestādi vada iestādes vadītāja, tā kā iestāde ir neliela, vadītāja

veic arī metodisko darbu un saimniecisko darbu organizēšanu. Pirmsskolas izglītības iestādes

29

darbību reglamentē iestādes nolikums un citi iestādes iekšējie normatīvie akti. Izglītības

iestādes iekšējie normatīvie akti izstrādāti saskaņā ar ārējo normatīvo aktu prasībām.

Vajadzības gadījumā iekšējos normatīvos aktos tiek veikti grozījumi vai tie tiek papildināti,

ievērojot ārējo normatīvo aktu grozījumus vai izmaiņas, vecāku un pedagogu priekšlikumus.

Personāls tiek informēts par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tie aktualizēti

sanāksmēs un pedagoģiskās padoms sēdēs.

Visiem iestādes darbiniekiem ir informācija par izglītības iestādes darba struktūru,

pienākumiem un atbildības jomām. To nosaka darbinieku amata apraksti.

Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja nodrošina sadarbību ar Iestādes padomi,

izmanto darba organizēšanai sniegtos priekšlikumus un ieteikumus.

Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja plāno, organizē un vada izglītības iestādes

darbu, deleģē pienākumus un pārrauga to izpildi. Pedagogi pēc vienotas formas veic sava

darba pašvērtējumu. Pieņemot nozīmīgus lēmumus, konsultējas ar pedagogiem, saglabājot

atbildību par galīgā lēmuma pieņemšanu.

Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja nodrošina informācijas apmaiņu par plānoto un

paveikto darbu, aktualitātēm, pedagogu informatīvajās apspriedēs un pedagoģiskās padomes

sēdēs. Informatīvās apspriedes un pedagoģiskās padomes sēdes tiek plānotas un protokolētas.

Koleģiāli tiek risinātas problēmas, būtiskus jautājumus izlemjot kopā, bet atsevišķus

jautājumus virzot izskatīšanai plašāk pedagogu kolektīvā.

Pirmsskolas izglītības iestādes vadītājai ir atbilstoša izglītība, viņa ir ieinteresēta

izglītības iestādes darbā, rūpējas par iestādes prestižu. Vadītājai ir lietišķas un labvēlīgas

attiecības ar bērniem, pedagogiem, tehnisko personālu, vecākiem, novada pašvaldību.

Vadītājai ir noteikts apmeklētāju pieņemšanas laiks, bet, iepriekš sazinoties, tikšanās

iespējama arī citā, apmeklētājiem pieņemamā laikā.

Pedagogu darba slodzes tiek sadalītas atbilstoši pedagogu kvalifikācijai, pašvaldības

piešķirtajam finansējumam, ievērojot vajadzības un prasības pirmsskolas izglītības

programmas realizēšanai. Vadītāja plāno nepieciešamos personāla resursus un to izmaiņas.

Iestādē vadītāja un visi pedagogi strādā uz nepilnu slodzi.

Stiprās puses

▪ Pirmsskolas izglītības iestādē tiek veikta iestādes pašvērtēšana un noteiktas

darba prioritātes iestādes attīstībai.

▪ Ir izstrādāts iestādes darba plāns, kurā noteiktas visu darbības jomu galvenās

prioritātes.

▪ Katru gadu pedagoģiskās padomes sēdēs tiek izvērtēts mācību gada darbs un

gada prioritāro uzdevumu izpilde.

▪ Tiek nodrošināta regulāra informācijas apmaiņa.


▪ Aktualizēt un papildināt pirmsskolas izglītības iestādes darbību

reglamentējošos iekšējos normatīvos dokumentus.

▪ Pilnveidot informācijas apmaiņas kārtību.

Vērtējums: labi

3.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Pirmsskolas izglītības iestādei ir regulāra sadarbība ar Kazdangas pagasta pārvaldi un

tās dibinātāju – Aizputes novada domi.

30

Sadarbība ir vērsta uz pirmsskolas izglītības iestādes pamatdarbības un tālākās

attīstības nodrošināšanu, budžeta plānošanu un finanšu apriti, sadarbība sociālās sfēras un

veselības aprūpes jautājumos.

Sadarbojoties ar Aizputes novada izpilddirektori izglītības jomā, tiek plānoti galvenie

iestādes attīstības virsmērķi, organizēts pedagogu metodiskais darbs, reglamentējošo

dokumentu izstrāde, plānota pedagogu tālākizglītība.

Ar pašvaldības atbalstu tiek nodrošināts transports, lai tālāk bērni nokļūtu uz dažādām

ārpus nodarbību aktivitātēm - konkursiem, sporta izpriecām, piedalītos novada bērnu svētkos,

brauktu ekskursijās, apmeklētu koncertus, teātra izrādes.

Pirmsskolas izglītības iestādei ir laba sadarbība ar: Kazdangas pagasta sociālo

dienestu, Aizputes novada bāriņtiesu, Aizputes novada pašvaldības policiju, Valsts policiju,

kontrolējošām institūcijām - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības

inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu.

Nozīmīga ir sadarbība ar IKVD - tiek saņemta konsultācija par izmaiņām un

grozījumiem izglītības programmās, sniegtas atbildes uz iestāžu vadītāju interesējošiem

jautājumiem.. Šo sadarbību koordinē un nodrošina novada izpilddirektores izglītības jomā.

Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja veicina un atbalsta sadarbību ar citām

pirmsskolas izglītības iestādēm. Pedagogi un bērni piedalās citu izglītības iestāžu

organizētajos pasākumos.

Iestādes vadītāja popularizē iestādi, sniedzot informāciju novada laikrakstā “Aizputes

Avīze”.

Kvalitatīva un daudzveidīga sadarbība iestādei ir izveidojusies ar pagasta iestādēm –

kultūras centru, bibliotēku, muzeju, tūrisma centru, sporta halli, Māteru Jura Kazdangas

pamatskolu.

Pirmsskolas izglītības iestāde ir atvērta sadarbībai un ieinteresēta uzklausīt vecāku,

pedagogu, bērnu un izglītības iestādes dibinātāja priekšlikumus.

Stiprās puses

▪ Lietišķa un kvalitatīva sadarbība ar Kazdangas pagasta pārvaldi un iestādes

dibinātāju – Aizputes novada domi.

▪ Tiek nodrošināta veiksmīga sadarbība ar citām institūcijām.

▪ Pirmsskolas izglītības iestāde ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību.


▪ Nodrošināt turpmāko pirmsskolas izglītības iestādes procesu vadību atbilstoši

Aizputes novada izglītības attīstības stratēģijai un koncepcijai.

Vrtējums: ļoti labi

4.Turpmākā attīstība

Mācību saturs

▪ Veicināt mācību darba diferenciāciju, individualizāciju un

atbalsta pasākumus.

▪ Pilnveidot mācību satura (priekšmetu) programmas.

Mācīšana un mācīšanās

▪ Pilnveidot pētniecisko metožu izmantošanu mācību procesā.

31

▪ Veicināt bērniem pašvērtēšanas prasmju attīstību.

▪ Veicināt bērnu sadarbības prasmes (grupā, pārī, citam ar citu).

▪ Attīstīt bērniem paveiktā darba demonstrēšanas, prezentēšanas prasmes.

▪ Pedagogiem vairāk izmantot IT savstarpējai informācijas apmaiņai ar

vecākiem, skaidrot vērtēšanas procesu pirmsskolā.

▪ Turpināt pilnveidot bērnu attīstības vērojumu uzskaiti, vērtēšanu un analīzi.

Izglītojamo sasniegumi ▪ Turpināt veidot bērnos pozitīvu, attieksmi pret mācīšanās procesu, veicināt bērnu

praktisko darbošanos un vēlmi apgūt jaunas prasmes.

▪ Pilnveidot bērnu attīstības vērošanas un novērtēšanas kartes, izvērtējot

vērtēšanas kritēriju atbilstību katram vecuma posmam.

▪ Turpināt bērnu sasniegumu vērtēšanu, uzskaiti un analīzi, izvirzot noteiktus

prioritāros uzdevumus bērnu attīstības veicināšanai.

▪ Veicināt bērnu līdzdalību dažādos konkursos un bērnu darbu izstādēs.

Atbalsts izglītojamiem

▪ Sekmēt logopēda sadarbību ar grupas pedagogu.

▪ Sekmēt bērnu izpratni par drošības ievērošanu ikdienā savas un citu drošības

un veselības saglabāšanā.

▪ Turpināt organizēt dažādus veselību un drošību veicinošus pasākumus.

▪ Veicināt bērna pozitīvas attieksmes veidošanos pret sevi, līdzcilvēkiem,

apkārtējo vidi un Latvijas valsti, iesaistot iestādes pasākumos un ārpus

nodarbību aktivitātēs.

▪ Veicināt interešu izglītības pulciņu izveidi iestādē.

▪ Turpināt bērniem veidot izpratni par dažādām profesijām

▪ Pilnveidot pedagogu un logopēda sadarbības efektivitāti.

▪ Pilnveidot un dažādot sadarbības formas ar vecākiem.

Izglītības iestādes vide

▪ Veicināt bērnu starpā draudzīgumu.

▪ Turpināt veidot un kopt iestādes tradīcijas, stiprinot iestādes kolektīvu.

▪ Iestādes telpu labiekārtošana, jaunas grupas telpas veidošana un iekārtošana.

▪ Turpināt rotaļu laukuma labiekārtošanu.

Izglītības iestādes resursi

▪ Turpināt kabinetu labiekārtošanu, materiāltehniskās bāzes atjaunošanu un

papildināšanu ar jaunākajām tehnoloģijām.

▪ Turpināt plānot un atbalstīt pedagogu profesionālās kvalifikācija pilnveidi.

▪ Sniegt lielāku atbalstu tehnisko darbinieku profesionālai pilnveidei.

Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

▪ Turpināt pirmsskolas izglītības iestādes pašvērtēšanas procesu, vairāk

izmantot edurio.com piedāvātās iespējas.

32

▪ Aktualizēt un papildināt pirmsskolas izglītības iestādes darbību

reglamentējošos iekšējos normatīvos dokumentus.

▪ Pilnveidot informācijas apmaiņas kārtību.

▪ Nodrošināt turpmāko pirmsskolas izglītības iestādes procesu vadību atbilstoši

Aizputes novada izglītības attīstības stratēģijai un koncepcijai.

33

Pašvērtējuma kopsavilkums par pirmsskolas izglītības iestādes darba

pamatjomām

Joma Kvalitātes rādītājs Vērtējums

1.Mācību saturs 1.1 Izglītības iestādē īstenotās

izglītības programmas

ļoti labi

2. Mācīšana un mācīšanās

2.1 Mācīšanas kvalitāte ļoti labi

2.2 Mācīšanās kvalitāte labi

2.3 Vērtēšana kā mācību procesa

sastāvdaļa ļoti labi

3. Bērnu sasniegumi

3.1 Bērnu sasniegumi ikdienas

darbā

vērtēts aprakstoši

3.2 Bērnu sasniegumi konkursos vērtēts aprakstoši

4. Atbalsts bērniem

4.1 Psiholoģiskais atbalsts,

sociālpedagoģiskais atbalsts ļoti labi

4.2 Bērnu drošības garantēšana ļoti labi

4.2 Atbalsts personības veidošanā ļoti labi

4.3 Atbalsts bērnu

iepazīstināšanai ar profesijām

ļoti labi

4.4 Atbalsts mācību darba

diferenciācijai labi

4.5 Atbalsts bērniem ar speciālām

vajadzībām

_

4.6 Sadarbība ar bērna ģimeni ļoti labi

5. Iestādes vide 5.1 Mikroklimats ļoti labi

5.2 Fiziskā vide labi

6. Iestādes resursi

6.1 Iekārtas un materiāltehniskie

resursi ļoti labi

6.2 Personālresursi labi

7. Iestādes darba

organizācija, vadība un

kvalitātes nodrošināšana

7.1 Izglītības iestādes darba

pašvērtēšana un attīstības

plānošana

labi

7.2 Izglītības iestādes vadības

darbs un personāla pārvaldība

labi

7.3. Izglītības iestādes sadarbība

ar citām organizācijām

ļoti labi

aizputes novads kazdangas pagasts · izmantojot gan edurio anketas, gan iestādes sagatavotās...

Documents