Teritorijas plānošanā tiek ietveras:

Telpiskā plānošana

Pilsētbūvniecība

Pilsētplānošana

Fiziskā plānošana

Reģionālā plānošana

Stratēģiskā plānošana

2

Vides plānošanaReģionālā plānošana

Teritorijas plānojums ir:

ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai

plānošanas dokumentu kopums,

kurā atbilstoši plānošanas līmenim un

plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas

Auto novietnes

Darījumu teritorijas

Dabas teritorijas un apstādījumi

3

noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas

izmantošanas aprobežojumi

Galvenais plānošanas mērķis – panākt vienošanos

par iespējami ideālu funkciju un telpu

sakārtojumu, kastaupa laiku saudzē vidi

racionāli izmanto teritoriju (telpu)

4

teritoriju (telpu)

Plānojot jāatrod optimālu risinājumu ekonomisko, sociālo un dabas aizsardzības

interešu sabalansēšanai.

Galvenie uzdevumi:

dažādu grupu

interešu saskaņošana,attīstības

veicināšana,

aprobežojumu

noteikšana.

5

veicināšana

→ lai paredzētās darbības nepārsniedz valstī noteiktos vides aizsardzības normatīvus un nebūtu pretrunā ar

Latvijas tiesību aktiem,

→ teritorijas attīstību, tāpēc plānošanas dokumentiem

jābūt vērstiem uz attīstību nevis uz aizliegšanu.

Plānojumiem

jānodrošina:

Teritoriālā plānošana

Telpiskā plānošana (ar satelītu palīdzību)

Pilsētbūvniecība (plānošana no putna lidojuma)

6

Arhitektūra

Apbūves vai būvapjomu

plānošana (zemesgabala

robežās)

Iekštelpas vaiinterjera plānošana

Plānošanas būtība – līdzeklis attīstības mērķu sasniegšanai.1.

Uzdevums – izvērtēt un līdzsvarot intereses

attiecībā uz plānošanas objektu.2.

7

Rezultāts – vienošanās, plānojums, plāns, vīzija, attīstības

priekšlikums u.c. (atkarībā un uzdevuma).4.

Plānošanas veids – fiziska plānošana (telpas

plānošana, grafiska plāna izveide) vai

stratēģiskā plānošana (vienošanās par

attīstības vispārīgiem jautājumiem).

3.

Attīstība ir process ar mērķi sasniegt augstākus dzīves standartus.

Plānošana ir viens no attīstības procesiem.

Attīstības 3 komponentes:

ekonomiskā sociālā telpiskā

8

ociālā

Attīstības pamatā ir cilvēka tieksme (apzināta vai neapzināta) pēc

augstākas dzīves kvalitātes, augstākiem dzīves standartiem.

Cilvēks attīstoties attīsta arī telpu un vidi savām vajadzībām un interesēm – no alas

līdz mūsdienu pilsētvidei.

→ Līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība, ievērojot valsts teritorijas

reģionālās īpatnības un reģionu attīstības mērķus un iespējas.

→ Labvēlīgas pārmaiņas sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā

valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās.

Reģionālā

attīstība

9

Rīgas vēsture 10 minūtēs –ja viens gads pilsētas dzīves atbilstu pussekundei – visa apzinātā Rīgas vēsture būtu

apmēram 10 minūtes gara filmiņa, kas dotu iespēju izsekot

galveno procesu dinamikai un intensitātes pieaugumam.

Reģionālās attīstības vizualizācijas

piemērs:

10

Attīstības

stratēģija

Attīstības

programma

Teritorijas

plānojums

11

plānojums

Attīstības programma (parasti tuvākajiem pieciem gadiem) un attīstības stratēģija (ilgtermiņa) ir stratēģiski dokumenti,

kuros tiek noteikti teritorijas attīstības mērķi un

līdzekļi to sasniegšanai, kā arī konkrētas rīcības

programmas realizēšanai.

AbiotiskiefaktoriDerīgo izrakteņu

izmantošanas plānošana

Ūdens resursu

izmantošanas plānošana Sateces baseina plānošana

Ekosistēmas pārvaldības

plānošana

12

Biotiskie faktoriSociālekonomiskie

faktori

Ģeosistēmas plānošana plānošana

Dabas aizsardzības

plānošana

Ainavas plānošana

Teritorijas plānošana

Ainavu ekoloģiskā plānošana

Vides prasības un dabas resursu pieejamību ņem vērā, nosakot

teritorijas attīstības mērķus un aprakstot

iespējamos attīstības scenārijus.

Jāparedz konkrētas rīcības teritorijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai,

piemēram, apstādījumu paplašināšana, ūdensapgādes

13

piemēram, apstādījumu paplašināšana, ūdensapgādes

nodrošināšana u.c.

Attīstības rīcības novērtē no vides un dabas

aizsardzības viedokļa un izstrādā konkrētas dabas

aizsardzības rīcības un tās iekļauj telpiskās attīstības

dokumentos.

→ Dabas apstākļi

→ Vides kvalitāte

→ Tiesiskais regulējums

→ Iedzīvotāju un interešu grupu vajadzības

→ Ekonomiskās iespējas

14

→ Ekonomiskās iespējas

→ Teritorijas ģeoloģiskie apstākļi

→ Reljefs

→ Klimats un mikroklimats

→ Hidroloģiskie apstākļi un ūdeņi

→ Augsnes

→ Dabas riski

→ Dabas resursi

15

→ Augsnes

→ Biota (veģetācija un dzīvnieki)

→ Ainava

→ Vides piesārņojums

→ Izmantoto resursu kvalitāte

TROKŠŅA PIESĀRŅOJUMS LIDOSTAS “RĪGA” APKĀRTNĒ

16NO2 PIESĀRŅOJUMS RĪGĀ

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Ministru kabineta 2004.g. 23.marta

noteikumi Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais

novērtējums”

Ietekmes uz vidi

novērtējums

Stratēģiskais ietekmes

uz vidi novērtējums

17

novērtējums”

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru

kabineta 2006.g. 6.jūnija noteikumi Nr.455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)”

Ietekmes uz

NATURA 2000

novērtējums

Ministru kabineta 2010.g. 16.marta noteikumi Nr.267 “Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu

sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība”

Ekoloģiskā

ekspertīze

→ Rīcības plāni trokšņu samazināšanai

→ Dabas aizsardzības plāni īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām (ieteikuma raksturs likumā “Par īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām)

18

→ Aizsargājamo teritoriju individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi (likums “Par īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām)

→ Klimata pārmaiņu samazināšanas programma

→ Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes

→ Vides politikas pamatnostādnes

Plānošanas standarti ir regulējoši noteikumi, kas attiecas uz

individuāliem attīstības projektiem un ko nosaka valdība vai pašvaldība

saistībā ar zonēšanas ierobežojumu.

Ar standartiem tiek reglamentēts, piemēram:

Dzīvojamais Zemesgabala Dienasgaisma un

Saules gaisma

19

Dzīvojamais blīvums

Zemesgabala attiecības

Saules gaisma

Automašīnu novietošana

AutoceļiAizsardzība no trokšņa

Vizuālā nošķirtība

Koplietošanas telpu labiekārtošana

Drošība

Ēku projektēšana un būvniecība

Piekļūšana (sabiedriskajam

transportam, publiskām ēkām u.c.)

Eiropas reģioni, starpvalstu, pārrobežu plānošana

(piemēram, vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai).Starptautiskais

Nacionālais plānojums, piemēram, Vācijas

apvienošana – vīziju līmenī.Nacionālais

20

Reģiona plānojums – vairāku pašvaldību kopējs

plānojums.Reģionālais

→ Pašvaldības teritorijas plānojums (pilsēta, pagasts, novads).

→ Vietējais plānojums – struktūrplāns (piem., transporta satiksmes

plānojums, ko nevar parādīt detālplānojumā).

→ Detālplānojums.

Vietējais – saistošs visiem !

Atbilstoši MK noteiktumiem Nr. 883 detālplānojumā ir jābūt šādām sastāvdaļām:

paskaidrojuma raksts

grafiskā daļa

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

pārskats par detālplānojuma izstrādi

21

→ detālplānojuma pirmo redakciju,→ spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu,→ pašvaldības attīstības programmu,→ pārskatu par ieinteresēto personu priekšlikumiem, kas

saņemti, uzsākot detālplānojuma izstrādi.

Sabiedriskajai apspriešanai nodod detālplānojuma 1. redakcijas materiālus,

izstādot vietējā pašvaldībā sabiedrībai pieejamā vietā un laikā:

Ostas teritorija

Plānotā teritorijas izmantošana

9% KULTŪRA, IZGLĪTĪBA, ATPŪTA

12% BIROJI

5% VIESNĪCAS

7% VEIKALI

67% DZĪVOKĻI

22

Detālplānojuma teritorija Ēku funkcijas

Arhitektoniski telpiskā kompozīcija

23

Esošās maģistrālās inženierkomunikācijas

Vēsturiski nozīmīgas būves

kompozīcija

Vides dizaina elementi

EK vides tiesību akti reglamentē:Procedūras

(ietekmes uz vidi

novērtējums)

Dabas aizsardzību

Darbības vai ražošanas procesus, kas var

ietekmēt vidi un cilvēku veselību (rūpniecisko

uzņēmumu darbības reglamentēšana)

24

Procesus (radīto trokšņu

ierobežošana)

Vides kvalitātes aizsardzību

(bīstamo vielu

ierobežošana gaisā)

→ Vides aizsardzības likums

→ Aizsargjoslu likums

→ Atkritumu apsaimniekošanas likums

→ Ūdens apsaimniekošanas likums

→ Sugu un biotopu aizsardzības likums

→ Ķīmisko vielu aprites likums

Vispārīgie tiesību akti

Sektoriālie

tiesību akti

25

→ Ķīmisko vielu aprites likums

→ Likums par piesārņojumu

→ Likums par zemes dzīlēm

tiesību akti

Pašvaldību saistošie

noteikumi

26

KURZEMESPLĀNOŠANASREĢIONS

Vidzemesplānošanasreģions

Rīgas plānošanas

reģions

27

LATGALES PLĀNOŠANASREĢIONS

28

Ilgtermiņa konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”

Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas (Ilgtermiņa prioritātes un Nacionālais plānojums)

De

klar

ācij

a p

ar M

inis

tru

kab

inet

a V

ald

ības

rīc

ības

plā

ns Nacionālais attīstības plāns

Pamatnostādnes

Programma

Plānošanas reģionu un pašvaldību

Plānošanas reģionu un pašvaldību

Savs

tarp

ēja

sask

aņo

tīb

a

29

De

klar

ācij

a p

ar M

inis

tru

kab

inet

a ie

cerē

to d

arb

ību

/ V

ald

ības

rīc

ības

plā

ns

Plāns pašvaldību attīstības

programmas

pašvaldību teritoriju

plānojumi

:: Informatīvais ziņojums : Nacionālā pozīcija, nostāja ::

Savs

tarp

ēja

sask

aņo

tīb

a

Iestāžu darbības stratēģijas Pašvaldību darbības stratēģijas

Vidēja termiņa budžeta plānošana

Valsts budžets Pašvaldības budžets

Koncepcija

Nacionālās attīstības padome (Valsts attīstības stratēģiskā plānošana)

Padomes priekšsēdētājs – Ministru prezidents

Saeima

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas

Latvijas nākotnes attīstības apakškomisija

Ministru kabinetsStratēģiskās

analīzes komisija

Valsts prezidentsPilsoniskā

sabiedrība,sociālie partneri

Zināt-nieki

Paš-valdības

Pēc Ministru kabineta 2006.g. 18.septembra rīkojuma Nr.705Pēc Ministru kabineta 2006.g. 18.septembra rīkojuma Nr.705

30

Padomes priekšsēdētājs – Ministru prezidents

Nacionālās attīstības padomes sekretariāts(Valsts kanceleja)

Rīcībpolitikasplānošanas un

īstenošanas koordinācija

Valsts finansēto pētījumu sistēma

Valsts attīstības indikatoru

sistēma

Prognozēšana unpriekšlikumu

izstrāde

Plānotāju apmācība, metodiskā palīdzība

Nozaru ministrijas

Līdzīgi kā ceļu infrastruktūra savieno dažādas

ģeogrāfiskas vietas –

tā ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra atļauj savienot

ģeotelpiskos datus un šo datu elektroniskos pakalpojumus,

kas atrodas dažādās vietās

31

ĢIS – sistēma, kurā apvienotas datorprogrammas (software),

datortehnika (hardware), ģeogrāfiskie dati (data),

apmācīts personāls un darba metodes,

lai apstrādātu, analizētu un vizualizētu telpisku informāciju

32

Latvijā ģeotelpiskās

informācijas infrastruktūru

regulē “Ģeotelpiskās informācijas likums”

(pieņemts 2009.g.

17.decembrī)

Metodes

Personāls

Dator-programmas

ĢISDator-

tehnika

Ģeogrāfiskie dati

33

ĢIS sniedz iespēju apstrādāt un attēlot telpisko informāciju

neredzētos veidos.

34

ĢIS sniedz iespēju savienot telpisko ar jebkura cita veida

informāciju vienā sistēmā.Atribūts Kartogrāfija Vides aizsardzība

Nosaukums Daugava Daugava

Baseins - Daugavas baseins

Platums - 150

35

Kategorija 1 -

Straumes ātrums 2,8 2,8

Piesārņojuma pakāpe - 5

ĢIS sniedz iespēju apskatīt

informāciju dažādos

palielinājumos.

36

Problēma apkārtējā vidē

Problēmas

dokumentēšanaDarbību veikšana,

problēmu likvidēšana

37

Rezultāti Datu sagatavošana analīzei

Datu avotu apzināšana

Datu

ievade

Datu

analīze

Rezultātu

apspriešana

Rezultātu apspriešana

38

39

40

41

42

VASAB – Vision and Strategies around the Baltic Sea

43

→ pilsētu tīklojums (arī demogrāfija, migrācija, inovācijas,

metropoles), pilsētu-lauku attiecības,

Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai – 11 Baltijas jūras reģiona valstu starpvaldību sadarbība telpiskās plānošanas un attīstības jautājumos, kuras

vadībā ir iesaistīti 11 atbildīgie ministri un Krievijas reģionu,

un Vācijas zemju atbildīgās amatpersonas.

Svarīgākie izpētes virzieni:

44

metropoles), pilsētu-lauku attiecības,

→ pieejamība un transnacionālas attīstības zonas,

→ transporta, enerģijas, IT pieejamība,

→ jūra - integrēta piekrastes zonas apsaimniekošana un jūras

izmantošanas plānošana,

→ horizontālie jautājumi: klimata izmaiņas, enerģētikas

ģeogrāfija, reģiona identitāte un kultūrainavas savdabība.

http://www.vasab.org

45

Pārrobežu atšķirības (IKP uz iedzīvotāju)

Dzelzceļu tīkls

46

Svarīgākās ostas un kravu apgrozījums

Iedzīvotāju izvietojums

→ Inovāciju sekmēšana.

Projektiem pieejamais finansējums:

ERAF finansējums: 208 milj. EUR

EKPI finansējums: 22,6 milj. EUR Norvēģijas nacionālais finansējums:

6 milj. EUR

47

→ Inovāciju sekmēšana.

→ Baltijas jūras reģiona iekšējā un ārējā

pieejamība.

→ Baltijas jūras kā kopējā resursa pārvaldība.

→ Pilsētu un reģionu konkurētspējas un

pievilcības veicināšana.

6 milj. EUR

Kopā = 236,6 milj. EUR