3. darba vides risku novērtēšana (dvrn) apģērbu ražošanā3. darba vides risku novērtēšana...

3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) apģērbu ražošanā

Darba vides risks – varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šī kaitējuma iedarbības iespējamā smaguma pakāpe.

Darba vides risku novērtējums ir galvenā darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa1, kas palīdz novērtēt tos darba vides riska faktorus, kas pastāv konkrētajā darba vietā vai darba procesā, noteikt, cik lielu risku šie faktori rada nodarbināto veselībai un kādus darba aizsardzības pasākumus veikt, lai šo risku novērstu vai samazinātu, kā arī izvērtētu, kuri nodarbinātie un uz kādām obligātajām veselības pārbaudēm jāsūta (atbilstoši darba vides riska faktoriem, kam tie ir pakļauti), kādi kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi būtu nepieciešami.

Darba vides risku novērtēšanu veic saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”.

Šajā nodaļā aprakstīti biežāk sastopamie darba vides riski, darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi, risku novērtēšanas periodiskums un nepieciešamie laboratoriskie mērījumi apģērbu ražošanā.

3.1. Biežāk sastopamie darba vides riska faktori apģērbu ražošanāApģērbu ražošanā raksturīgi vairāki kaitīgie darba vides faktori, kuri var izraisīt veselības traucējumus, pat arodslimības, kā arī nelaimes gadījumus (skatīt 3.1. tabulu „Biežāk sastopamie darba vides riska faktori apģērbu ražošanā”). Lai samazinātu kaitīgo darba riska faktoru ietekmi un nelaimes gadījumu skaitu, nepieciešams apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību uz cilvēku drošību un veselību, kā arī nodarbinātos, kuri ir pakļauti kaitīgajiem faktoriem, nosūtīt uz obligātajām veselības pārbaudēm2.

3.1. tabulaBiežāk sastopamie darba vides riska faktori apģērbu ražošanā

Nr. p.k. Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros

tas ir sastopamsIespējamais kaitējums nodarbināto

veselībai

Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska novērtēšanai vai

samazināšanai1 2 3 4 5

1. Fizikālie faktoriTroksnis(ražošanas trokšņa līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauta

Šūšanas iecirknī. Dzirdes traucējumi, dzirdes pazemināšanās, pat dzirdes zudums, džinkstēšana ausīs. Koncentrēšanās

Noteikt trokšņa līmeni (indikatīvie mērījumi), ja nepieciešams (nodarbinātajiem jāpaaugstina balss

1 Aprakstu par darba vides iekšējo uzraudzību skatīt drukātā materiāla 5. nodaļā „Darba vides iekšējā uzraudzība”.2 Informāciju par obligātās veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti – CD materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība apģērbu ražošanā”.

1



veselībai



nodarbinātā dzirde ir 87 dB(A) un augstāks3, bet līmenis, pie kura iesakāms lietot dzirdes aizsardzības līdzekļus, ir 80 dB(A), sākot ar trokšņa līmeni (85 dB(A)), obligāti jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi)

traucējumi, nogurums, nervozitāte. Impulsveida pēkšņs troksnis var radīt dzirdes traumu. Troksnis var veicināt arī stresa, paaugstināta asinsspiediena, noguruma, bezmiega un citu traucējumu attīstību.

sarunājoties, augsts trokšņa līmenis indikatīvajos mērījumos, nodarbinātie sūdzas par veselības traucējumiem, ko izraisījis troksnis), veikt laboratoriskos trokšņa līmeņa mērījumus.Veikt iekārtu un aprīkojuma (piemēram, šujmašīnu, steļļu, adāmmašīnu) tehnisko apkopi un remontu, nodrošinot iekārtu amortizāciju, trokšņa slāpējošo elementu ierīkošanu vai iekārtas nomaiņu.Īstenot atbilstošu un pārdomātu darba organizāciju, noteikt pārtraukumus un reglamentētas atpūtas pauzes (piemēram, 15 minūtes ik pēc divām stundām), nepārsniedzot pieļaujamo ekspozīcijas ilgumu.Apmācīt un instruēt nodarbinātos par darba vides troksni.Veikt telpas renovāciju, remontu, aprīkojot sienas ar troksni absorbējošu un slāpējošu materiālu, ierīkot troksni slāpējošas starpsienas.

3 Prasības aizsardzībai pret paaugstinātu trokšņa līmeni darba vidē un trokšņa robežvērtības ir noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumos Nr. 66 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”.

2



veselībai



Ja trokšņa līmenis ir virs 80 dB(A), nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (ausu ieliktņiem, austiņām), troksnim pārsniedzot 85 dB(A), tie jālieto obligāti.Veikt obligātās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes jāveic, ja trokšņa līmenis ir virs 80 dB(A)).

Neatbilstošs apgaismojums (gatavā apģērba kontrolē minimālais apgaismojuma līmenis ir 750–1000 lx)

Ja darbs ir ražošanas telpās, kas vairs neatbilst mūsdienu prasībām, ar nepietiekošu vai pārāk spilgtu vispārējo un/vai vietējo apgaismojumu.Nepietiekoša dienas gaisma, ja darbs notiek pagraba stāvos, telpās bez logiem vai ar nelieliem logiem.

Redzes traucējumi, redzes nogurums, acu muskuļu pārslodze, acu sāpes un graušana, apsārtums, galvassāpes.

Veikt kopējā apgaismojuma spuldzīšu nomaiņu uz intensīvākām.Veikt griestu lampu tīrīšanu vai nomaiņu.Noregulēt gaismas krišanas virzienu (ja griestu lampu virziens ir regulējams).Ierīkot vietējā apgaismojuma papildu avotus tieši darba vietās.Veikt kopējā apgaismojuma spuldzīšu nomaiņu uz mazāk intensīvām.Ierīkot žalūzijas vai aizkarus.

Neatbilstošs mikroklimats (paaugstināta vai pazemināta temperatūra (norma gada aukstajā periodā – +19–25oC, gada siltajā periodā – +20–28oC), pazemināts vai paaugstināts gaisa mitrums (norma – 30–70%), palielināts vai samazināts

Ja darbs ir ražošanas telpās, kas vairs neatbilst mūsdienu prasībām, ar trūkstošu, nepietiekamu vai nesabalansētu ventilāciju, ar pazeminātu vai paaugstinātu gaisa temperatūru.Paaugstināta temperatūra

Saaukstēšanās, nervu apsaldēšana, ķermeņa atdzišana, pārkaršana.

Ierīkot vispārējo vai vietējo ventilāciju vai gaisa kondicionieri.Noregulēt ventilācijas darbību, vēdināšanas režīmu.Nodrošināt durvju hermētisku aizvēršanos.Noregulēt apkuri uz optimālu siltuma režīmu.Veikt apkures sistēmas renovāciju,

3



veselībai



gaisa kustības ātrums (norma – 0,05–0,15 m/s), ja darbs tiek klasificēts kā I kategorijas darbs, kur nav raksturīga fiziskā piepūle)

gatavās produkcijas iecirknī, veicot gludināšanu.

uzstādīt siltuma regulējamos radiatorus.Nodrošināt atbilstošu un pārdomātu darba organizāciju, pārtraukumus darbā.Nodrošināt nodarbinātos ar dzeramo ūdeni. Darba vietās dzeramajam ūdenim jābūt pietiekamā daudzumā un viegli pieejamam. Novērst visus apstākļus, kas var izraisīt dzeramā ūdens piesārņojumu.

2. Ķīmiskie faktoriDažādu veidu ķīmiskās vielas, kas tiek izmantotas audumu un apģērbu mazgāšanā, balināšanā (piemēram, dioksīns, formaldehīds), krāsošanā (piemēram, smagie metāli, kadmijs, hroms) un kas var būt kairinošas

Veicot apģērba gludināšanu un stērķelēšanu, izdalās ķīmisko vielu, ar kurām ticis apstrādāts (mazgāts, balināts) audums vai apģērbs, tvaiki. Saskare ar dažādām ķīmiskajām vielām (līmēm) var būt, līmējot sagatavotas apģērba detaļas.Strādājot šūšanas un piegriešanas iecirkņos ar svaigi izgatavoto un ķīmiski apstrādāto audumu, kopā ar auduma putekļiem izdalās arī ķīmiskās kairinošās vielas.

Atkarībā no ķīmiskajām vielām un to ietekmes uz organismu var būt elpceļu kairinājums, elpošanas sistēmas slimības – hroniskas iesnas, faringīts, bronhu kairinājums un iekaisums (bronhīts). Alerģiskas reakcijas uz ķīmiskajām vielām, alerģiski elpošanas traucējumi, bronhu spazmas, pat bronhiāla astma. Acu kairinājums, graušana, asarošana. Alerģiskas ādas reakcijas, dermatīti, ādas kairinājums, nieze, apsārtums, sausums (ķīmiskajām vielām saskaroties ar ādu), ķīmiskie apdegumi (koncentrētai ķīmiskajai vielai nokļūstot uz ādas vai acīs), saindēšanās (ja īsā laika posmā organismā nonāk liels daudzums ķīmiskās vielas). Dažādu orgānu bojājumi, ķīmisko vielu toksiskā

Veikt laboratoriskos mērījumus, lai noteiktu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā.Īstenot atbilstošu un pārdomātu darba organizāciju, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošības jautājumos.Ierīkot vispārējo vai vietējo ventilāciju, veikt ventilācijas sistēmas renovāciju.Noregulēt ventilācijas darbību, iztīrīt un salabot ventilācijas sistēmu, ja nepieciešams.Nodrošināt darba vietu ar vietējo nosūces ventilāciju.Nodrošināt darba telpu ar izlietni un tekošu ūdeni, lai būtu iespēja noskalot ķīmisko vielu no ādas vai skalot acis.

4



veselībai



ietekme uz nervu sistēmu, aknām un nierēm.

Nodrošināt nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem (darba apģērbu, ķīmiski izturīgiem cimdiem, respiratoriem, aizsargbrillēm).Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.

3. PutekļiAuduma (piemēram, organiskās izcelsmes, sintētikas, polimēru) putekļi

Strādājot šūšanas un piegriešanas iecirkņos ar svaigi izgatavoto audumu, griežot materiālu un šujot to, izdalās putekļi.

Elpceļu kairinājums, elpošanas sistēmas slimības – hroniskas iesnas, faringīts, bronhu kairinājums un iekaisums (bronhīts, obstruktīvs). Alerģiskas reakcijas iesnas, balsenes un bronhu alerģiski iekaisumi un bronhu spazmas –klepus, elpas trūkums, pat astma un ilgstoša darba nespēja. Acu kairinājums, graušana, asarošana, alerģiskas reakcijas

Īstenot atbilstošu un pārdomātu darba organizāciju, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba drošības jautājumos.Ierīkot vispārējo vai vietējo ventilāciju, veikt ventilācijas sistēmas renovāciju.Noregulēt ventilācijas darbību, iztīrīt, salabot ventilācijas sistēmu, ja nepieciešams.Nodrošināt darba vietu ar vietējo nosūces ventilāciju.Nodrošināt darba vietas tīrību un kārtību.

4. Fiziskie un ergonomiskie riska faktoriSmags darbs, fiziska piepūle, smagumu celšana

Veicot sagatavošanas darbus un strādājot gatavās produkcijas iecirknī, jāveic smagumu celšana un tādas darba operācijas kā detaļu piegriešana, kas var radīt

Muguras un roku muskuļu sasprindzinājums, sāpes muguras kakla un jostas–krustu daļā, plecu, roku, plaukstu un pirkstu sāpes un tirpšana. Muskuloskeletālās sistēmas traucējumi var radīt izmaiņas muguras skriemeļos

Nodrošināt mehanizētu smaguma pārvietošanu, lietojot atbilstošus palīglīdzekļus (piemēram, kravas ratiņi, stacionārs vietējais pacēlājs tieši pie darba galda, autoiekrāvējs).Īstenot atbilstošu un pārdomātu darba

5



veselībai



muskuļu sasprindzinājumu. un starpskriemeļu diskos, muguras nervu saknīšu bojājumus, funkciju ierobežojumu, pat invaliditāti.

organizāciju, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu pareizai smagumu celšanai un pārvietošanai. Apmācīt nodarbinātos relaksācijas vingrinājumu veikšanai.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.Pārnēsājot smagumus, izmantot mehāniski izturīgus cimdus, apavus ar neslīdošu zoli un metālisku purngalu.

Vienveidīgas, atkārtotas kustības, roku noslodze

Strādājot sagatavošanas, šūšanas un gatavas produkcijas iecirkņos, darba operācijas atkārtojas visu laiku, noslogojot rokas.

Muguras un roku muskuļu sasprindzinājums, sāpes muguras kakla daļā un plecu, roku, plaukstu un pirkstu sāpes un tirpšana. Muskuloskeletālās sistēmas traucējumi var radīt muskuļu, cīpslu, locītavu un nervu bojājumus –iekaisumu, sastiepumu, funkciju ierobežojumu, pat invaliditāti.

Īstenot atbilstošu un pārdomātu darba organizāciju (piemēram, rast iespēju dažādot darba procesus), nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu. Apmācīt nodarbinātos relaksācijas vingrinājumu veikšanai.Pārtraukumos dažādot kustības, izpildīt vingrinājumus.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Darbs piespiedu pozā (stāvus, tupus, sēdus, saliecoties)

Strādājot sagatavošanas un gatavas produkcijas iecirkņos, darba poza ir stāvus, saliecoties. Strādājot šūšanas iecirknī, darba poza ir sēdus, saliecoties.

Muguras un roku muskuļu sasprindzinājums, sāpes muguras kakla un jostas–krustu daļā, plecu, roku, plaukstu un pirkstu sāpes un tirpšana. Muskuloskeletālās sistēmas traucējumi var radīt izmaiņas muguras skriemeļos un starpskriemeļu diskos, muguras nervu saknīšu bojājumus – funkciju

Ierīkot darba vietu atbilstoši ergonomikas prasībām, ievērojot nodarbinātā pareizas pozas ieņemšanu darba procesā, nodrošinot iespēju apsēsties un mainīt darba pozu.Īstenot atbilstošu un pārdomātu darba organizāciju, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes.

6



veselībai



ierobežojumu, pat invaliditāti. Izmaiņas muguras kakla daļā un redzes sasprindzinājums var izsaukt galvas sāpes, pastiprinātu nogurumu, miega traucējumus.Ilgstošs darbs stāvus rada asinsrites traucējumus kājās (sāpes, tirpšanu).

Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu. Apmācīt nodarbinātos relaksācijas vingrinājumu veikšanai.Pārtraukumos dažādot kustības un izpildīt vingrinājumus.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Redzes sasprindzinājums Veicot darbus ar sīkākām detaļām, šujot, piegriežot.

Acu asarošana, apsarkums, graušana, acu muskuļu pārslodze, redzes nogurums, pat redzes traucējumi.

Ierīkot darba vietu atbilstoši ergonomikas prasībām, ievērojot nodarbinātā pareizas pozas ieņemšanu darba procesā.Veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību, t.sk. par relaksācijas vingrojumiem acīm.Īstenot atbilstošu un pārdomātu darba organizāciju.Ieviest pārtraukumu un atpūtas režīmu, reglamentētas atpūtas pauzes.

7



veselībai



Neatbilstošs darba vietas iekārtojums

Visos apģērbu ražošanas darbos, ja darba vieta ir iekārtota neatbilstoši – par mazu telpa (rekomendējamā platība uz vienu darba vietu ir 4,8 m2), nepietiekama telpa kājām zem galda (šūšanas darbi), neatbilstošs darba krēsls, nepietiekama platība uz galda, darba galda virsma nav piemērotā augstumā.

Muguras un roku muskuļu sasprindzinājums, sāpes muguras kakla un jostas–krustu daļā, plecu, roku, plaukstu un pirkstu sāpes un tirpšana. Muskuloskeletālās sistēmas traucējumi var radīt izmaiņas muguras skriemeļos un starpskriemeļu diskos, muguras nervu saknīšu bojājumus, karpālā kanāla sindromu, „peles” slimības – ar funkciju ierobežojumu, pat invaliditāti. Izmaiņas muguras kakla daļā un redzes sasprindzinājums var izsaukt galvas sāpes, pastiprinātu nogurumu un miega traucējumus.Neatbilstošs krēsls vai nepietiekama vieta kājām zem galda rada asinsrites traucējumus kājās (sāpes, tirpšanu, tūsku).

Nodrošināt atbilstošu darba vietas iekārtojumu4, pievēršot uzmanību darba vietas platībai, darba galdam, krēslam un pārējām prasībām.

5. Psiholoģiskie un emocionālie faktoriDarba laiks (laika trūkums, virsstundas, darbs maiņās)

Ja ir liels darba apjoms, kas jāpaveic īsā laika posmā, nepietiekami pārtraukumi, darbs vairāk nekā astoņas stundas dienā, monotons darbs, darbs, kas visu laiku atkārtojas, veicamajam darbam neatbilstošas zināšanas, konflikti ar

Galvassāpes, nogurums, miega traucējumi, paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi, depresija.

Īstenot atbilstošu un pārdomātu darba organizāciju. (piemēram, darba apjoma samazināšana pārslodzes gadījumā, ieviest un ievērot reglamentētās atpūtas pauzes).

Monotons darbs Veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību, t.sk. par relaksācijas vingrojumiem.

Nespēja ietekmēt darba Organizēt regulāras nodarbināto

4 Prasības darba vietu iekārtojumam noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumos Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”, ar galvenajām prasībām darba vietas iekārtojumam var iepazīties CD materiāla 1. nodaļā „Vispārējās prasības apģērbu ražošanā”.

8



veselībai



procesu, pārslodze vadību vai kolēģiem. sapulces.Sliktas attiecības ar vadību, kolēģiem, konflikti

Sūtīt nodarbinātos uz semināriem un kursiem profesionalitātes paaugstināšanai.Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

6. Traumatisma faktoriDarbs ar iekārtām, instrumentiem

Visos apģērbu ražošanas darbos, ja tiek veikts darbs ar iekārtām, kas var radīt traumas (piemēram, stacionārais, lentas un rokas vadāmais griešanas nazis, spiedpogu automāts, dažādu veidu preses, gludināmā iekārta, speciālās šujmašīnas).

Gan mazas un nenozīmīgas traumas, gan letāls iznākums.

Sekot aprīkojuma, iekārtu, darbarīku tehniskajam stāvoklim un veikt atbilstošas apkopes. Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (cimdiem, darba apaviem ar neslīdošu zoli, aizsargbrillēm).

Paklupšanas, pakrišanas iespējas (slidena grīda, šķēršļi)

Visos apģērbu ražošanas darbos, ja nav nodrošināta kārtība darba vietā, ir šķēršļi, aiz kuriem var aizķerties, vai slidena grīda.

Sekot telpu un grīdu kārtībai un tīrībai, lai nebūtu iespējas aizķerties (piemēram, iepakojumi nedrīkst atrasties pārvietošanas zonās, kabeļus ierīkot kabeļu tuneļos) un paslīdēt (slapja grīda).

Mikrotraumas Strādājot sagatavošanas un šūšanas iecirkņos ar šķērēm, citām griešanas ierīcēm un adatām, var rasties mikrotraumas.

Instruēt nodarbinātos darba aizsardzībā, elektrodrošībā, ugunsdrošībā.Veikt darbu uzmanīgi un rūpīgi atbilstoši darba iekārtu lietošanas instrukcijām.Veikt nodarbināto veselības

9



veselībai



pārbaudes – veselības stāvoklim ir jābūt pārbaudītam un jāatbilst profesijas prasībām.Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu.Plānot un ievērot darba organizāciju.

10

3.2. Darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi un darba vides risku novērtēšanas periodiskumsLai kvalitatīvi veiktu darba vides riska novērtēšanu, ir nepieciešams soli pa solim ievērot galvenos novērtēšanas pamatprincipus:1. solis . Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana . 2. solis . Risku ( iespējamības un iedarbības seku ) novērtēšana . 3. solis . Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana . 4. solis . Pasākuma īstenošana . 5. solis . Uzraudzība un pārbaude .

PIEMĒRS, kur tiek paskaidroti iepriekš minētie soļi:Uzņēmuma apraksts Uzņēmums nodarbojas ar kokvilnas darba halātu ražošanu un nodarbina sešus cilvēkus, no kuriem viens strādā piegriešanā, trīs – ar šujmašīnām, viens – pie apģērba gludināšanas, viens – pie apģērba locīšanas un pakošanas. Nodarbinātie strādā astoņas stundas dienā no 8.00 līdz 17.00, no 12.00 līdz 13.00 ir pusdienu pārtraukums. Uzņēmumā ir trīs darba telpas – piegriešanas un šūšanas telpa, gludināšanas telpa un pakošanas telpa. Minētajās telpās ir nodrošināta vispārējā ventilācija.Darba vietas, kur notiek šūšana, nav pietiekami plašas, uz vienu nodarbināto (šūšanas darba vieta) ir 2,8 m2 platība (rekomendējošā norma – 4,8 m2). Darba galdu augstums ir regulējams un piemērots attiecīgajam darba procesam (piegriešana, šūšana) un nodarbinātajam. Šujmašīnas ir elektriskas, un tām ir veikts zemējums. Šujot nodarbinātie sēž un nedaudz saliecas uz priekšu, sasprindzina rokas un muguras kakla daļu, turot šujamās detaļas un apģērbu. Krēsli ir ērti ar regulējamu augstumu, noapaļotām malām. Piegriezējs strādā, stāvot kājās, audums tiek izkārtots uz darba galda un griezts ar speciālu iekārtu. Šūšanas darbos un arī piegriešanas darbos gaisā izdalās kokvilnas putekļi, darba vietas nav aprīkotas ar vietējo nosūces ventilāciju. Tā kā audums ir apstrādāts ar ķīmiskajām vielām (formaldehīdu un dioksīnu), ko izmanto balināšanā, gaisā nonāk arī šīs ķīmiskās vielas. Gludināšanas darbi tiek veikti atsevišķā telpā uz gludināšanas iekārtas, nodarbinātais darbu izpilda stāvot. Veicot gludināšanu, ar tvaikiem gaisā izdalās ķīmiskās vielas (formaldehīds un dioksīns).Pakošanas darbus veic atsevišķā telpā, halātus saiņo pa 10 pakā (viena šāda paka sver apmēram 7 kg). Pakas ar rokām sakrauj kastēs (dienā pārkrauj aptuveni 50 pakas). Lai pārvietotu kastes, tiek izmantots pacēlājs un ratiņi. Pakojot visu laiku atkārtojas vienas un tās pašas roku kustības, darbs ir monotons, nodarbinātais darbu veic stāvus. Visi nodarbinātie ir kvalificēti un darbu veic uzmanīgi un rūpīgi. Telpas tiek uzturētas kārtīgas, visi ražošanas atkritumi nekavējoties tiek aizvākti no darba vietas. Lai noteiktu ķīmisko vielu koncentrāciju gludināšanas telpā un kokvilnas putekļu koncentrāciju šūšanas telpā, tika veikti laboratoriskie mērījumi. Laboratorijas testēšanas pārskatā norādītas šādas ķīmisko vielu koncentrācijas darba vides gaisā: formaldehīds – 0,27 mg/m3 šūšanas telpā un 0,41 mg/m3 gludināšanas telpā (aroda ekspozīcijas robežvērtība5 – 0,5 mg/m3), dioksīns – 11,1 mg/m3 šūšanas telpā un 14,2 mg/m3 gludināšanas telpā (aroda ekspozīcijas robežvērtība – 20,0 mg/m3), kokvilnas putekļi šūšanas telpā – 2,1 mg/m3 (norma – 4,0 mg/m3). 5 Aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) ir ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā, kas nedrīkst tikt pārsniegta. Sīkāku informāciju par aroda ekspozīcijas robežvērtību un ķīmisko vielu novērtēšanas metodi skatīt CD materiāla 4. nodaļā „Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes apģērbu ražošanā”.

11

Uzņēmumā tika veikti indikatīvie6 trokšņa, apgaismojuma un mikroklimata mērījumi. Tika konstatēts, ka:• piegriešanas un šūšanas telpā ir paaugstināts trokšņa līmenis (88 dB(A)) (robežvērtība – 87 dB(A)) un nepietiekams apgaismojums – 379–392 lx

(minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas ir 750 lx)7. Pamatā paaugstinātu troksni rada viena šujmašīna, kas ir nolietojusies un novecojusi. Temperatūra ir 22oC (norma gada siltajā periodā – +20–28oC)7; gaisa kustības ātrums – 0,13 m/s (norma – 0,05–0,15 m/s)7; gaisa mitrums – 43% (norma – 30–70%)7;

• gludināšanas telpā trokšņa līmenis ir 58 dB(A) un apgaismojuma līmenis – 379 lx (minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas ir 300 lx); temperatūra – 28oC (norma gada siltajā periodā – +20–28oC), gaisa kustības ātrums – 0,11 m/s (norma – 0,05–0,15 m/s), gaisa mitrums – 63% (norma – 30–70%);

• pakošanas telpā troksnis ir 43 dB(A) un apgaismojums 417 lx (izstrādājumu pārbaude: minimālajam apgaismojuma līmenis virs darba zonas jābūt 1000 lx), temperatūra ir 18oC (norma gada siltajā periodā – +16–27oC), gaisa kustības ātrums – 0,18 m/s (norma – 0,1–0,4 m/s), gaisa mitrums – 47% (norma – 30– 70%).

Ārā ir silts laiks (+ 27oC). Visas elektriskās iekārtas ir iezemētas. Nodarbinātie ir instruēti ugunsdrošībā un darba aizsardzībā un ir izgājuši obligātās veselības pārbaudes. Visiem nodarbinātajiem ir izsniegti darba halāti, darba apavi un antifoni (austiņas). Nodarbināto pusdienām un atpūtai nav speciālas telpas.

1. solis . Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana Darba vietas apsekošana, lai noskaidrotu, kas var radīt kaitējumu, un darba vides riska faktoriem pakļauto nodarbināto apzināšana.

Darba aizsardzības speciālists, apsekojot darba vietas un konsultējoties ar nodarbinātajiem, konstatēja darba vides faktorus, kas var kaitēt nodarbināto veselībai un drošībai.• Nodarbinātajam, kurš veic piegriešanas darbus:

- ķīmiskās vielas (formaldehīds, dioksīns), kokvilnas putekļi;- troksnis; - statiska darba poza (stāvus); - nelaimes gadījumu risks (savainošanās ar iekārtām, aizķeršanās, paklupšana);- samazināts apgaismojums;- redzes sasprindzinājums;- monotons darba.

• Šuvējai:- troksnis;- samazināts apgaismojums;

6 Indikatīvos mērījumus var veikt darba aizsardzības speciālists, lai noteiktu riska aptuveno līmeni. Indikatīvie mērījumi neaizstāj laboratoriskos mērījumus.7 Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumiem Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” darba vietās, kuras izveidotas līdz 2010. gada 1. janvārim, darba telpu mikroklimata noteiktajām prasībām un iekštelpu un ārpus telpu apgaismojuma līmeņiem ir ieteikuma raksturs.

12

- redzes sasprindzinājums;- statiska darba poza (sēdus);- nelaimes gadījumu risks (savainošanās ar iekārtām, aizķeršanās, paklupšana);- ķīmiskās vielas (formaldehīds, dioksīns), kokvilnas putekļi;- roku sasprindzinājums, noslodze, darbs ar rokām;- neatbilstošs darba vietas iekārtojums (samazināta platība);- monotons darbs.

• Nodarbinātajam, kurš veic gludināšanas darbus:- redzes sasprindzinājums;- statiska darba poza (stāvus);- nelaimes gadījumu risks (savainošanās ar iekārtām, aizķeršanās, paklupšana, kā arī applaucēšanās, apdegumi);- ķīmiskās vielas (formaldehīds, dioksīns), to tvaiki;- samazināts apgaismojums;- monotons darbs.

• Nodarbinātajam, kurš veic locīšanas un pakošanas darbus:- samazināts apgaismojums;- bieža kustību atkārtošanās, monotons darbs;- statiska darba poza (stāvus);- smagumu pārvietošana;- nelaimes gadījumu risks (aizķeršanās, paklupšana).- roku sasprindzinājums/noslodze, darbs ar rokām;- monotons darbs.

2. solis . Risku ( iespējamības un iedarbības seku ) novērtēšana Jebkuram riskam jānosaka riska līmenis. To var izdarīt, nosakot riska iespējamību (cik bieži un kādu laika periodu nodarbinātā veselība tiek pakļauta konkrētajam riskam) un tā iedarbības sekas (cik smagas sekas nodarbinātā veselībai var būt, ja nodarbinātā drošība un veselība tiek pakļauta attiecīgajam riskam).

13

Novērtējot darba vides riskus šuvējai, darba aizsardzības speciālists izmantoja Somijas 5 ballu matricas metodi (skatīt 3.2. tabulu „Somijas 5 ballu matrica”)8, kurā noteica riska iespējamību un riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību.

3.2. tabulaSomijas 5 ballu matrica

Riska iespējamībaRiska sekas

Maz bīstams Bīstams Ļoti bīstamsNeiespējams Nenozīmīgs risks I Pieņemams risks II Ciešams risks

Maz iespējams III Pieņemams risks IICiešams risks III

Nozīmīgs risks IV

Iespējams Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV Neciešams risks VTika konstatēts:

- paaugstināts troksnis (88dB) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo šuvēja veic darbus telpā, kurā ir paaugstināts troksnis, kā arī nav izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi (austiņas), riska sekas uz nodarbinātās veselību – „Maz bīstams”, jo lieto dzirdes aizsardzības līdzekļus (austiņas, antifonus), līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- samazināts apgaismojums (379–392 lx (minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas ir 750 lx)) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo pie samazināta apgaismojuma darbi tiek veikti visu darba laiku, sekas uz nodarbinātā drošību un veselību – „Maz bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- redzes sasprindzinājums – riska iespējamība – „Iespējams”, jo šuvēja veic darbus (piemēram, sīku detaļu sašūšana), kas prasa redzes sasprindzinājumu, kā arī darba vietās ir nepietiekams apgaismojums, sekas uz nodarbinātā veselību – „Maz bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- statiska darba poza (sēdus) – riska iespējamība – „Iespējams”, jo šuvēja visu darba laiku pavada sēdus, darba pozu, nav iespējams mainīt, kā arī nav noteiktas īsās atpūtas pauzes, sekas uz nodarbinātā veselību – „Maz bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (nozīmīgs risks);

- nelaimes gadījumu risks (savainošanās ar iekārtām, aizķeršanās, paklupšana) – riska iespējamība, ka var notikt negadījums – „Maz iespējams”, jo līdz šim nav bijuši negadījumi. Ja notiek negadījums, tad sekas uz nodarbinātā veselību – „Bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- ķīmiskās vielas (formaldehīds, dioksīns), kokvilnas putekļi – riska iespējamība, ka nodarbinātā veselība tiek pakļauta ķīmiskajām vielām un kokvilnas putekļiem – „Iespējams”, jo šūšanas telpas gaisā ir ķīmiskās vielas un kokvilnas putekļi. Sekas uz nodarbinātā veselību – „Maz bīstams”, jo ķīmisko vielu un kokvilnu putekļu koncentrācija gaisā nepārsniedz aroda ekspozīcijas robežvērtību, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);

- roku sasprindzinājums, noslodze, darbs ar rokām – riska iespējamība – „Iespējams”, jo šuvējai visu darba laiku ir sasprindzināti rokas muskuļi,

8 Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes un to skaidrojumus skatīt CD materiāla 4. nodaļā „Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes apģērbu ražošanā”.14

kā arī nav noteiktas īsās atpūtas pauzes, sekas uz nodarbinātās veselību – „Maz bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);- neatbilstošs darba vietas iekārtojums (samazināta platība) – riska iespējamība, ka šuvējas darba vietā ir samazināta platība – „Iespējams”, jo visu

laiku tiek strādāts samazinātā platībā, sekas uz nodarbinātā veselību – „Maz bīstams”, līdz ar to – III riska līmenis (ciešams risks);- monotons darbs – riska iespējamība – „Iespējams”, jo šuvējai darba procesi darba laikā nemainās, riska sekas – „Maz bīstams”, līdz ar to –

III riska līmenis (ciešams risks).

Vērtējot darba vides riska faktorus, var izvēlēties metodi, kas ļauj esošo risku aprēķināt subjektīvi, izmantojot formulu R = Q x p, kur R ir risks, Q – varbūtība, p – sekas8.

3. solis . Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana Nosakot pasākumus darba vides riska novēršanai vai samazināšanai, jāņem vērā, kā attiecīgais darba vides risks var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību. Bīstamākais darba vides riska faktors nekavējoties ir jānovērš vai jāsamazina, lai izslēgtu vai samazinātu to ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību. Tomēr jāatceras, ka pastāv tādi darba vides riska faktori, kurus nav iespējams pilnībā novērst, taču to ietekmi uz nodarbinātā veselību un drošību var samazināt.

PIEMĒRS:Šuvēja, veicot savus pienākumus, galvenokārt strādā piespiedu sēdus stāvoklī. Riska faktora – piespiedu poza sēdus – pilnīga novēršana nav iespējama darba specifikas dēļ, bet ir iespējams samazināt nelabvēlīgā faktora ietekmi uz nodarbinātā veselību, nodrošinot atbilstošu darba organizāciju – dažādot darba procesus, ievērot regulārus pārtraukumus, kuru laikā nepieciešams atstāt savu darba vietu, piecelties, veikt relaksācijas vingrinājumus.

4. solis . Pasākuma īstenošana Apģērbu ražošanā pastāv tādi darba vides faktori, kuru radīto risku ir nepieciešams novērst uzreiz, jo tie rada nozīmīgu risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī tādi riska faktori, kurus nekavējoties var viegli novērst vai samazināt, lai arī tie nerada tik būtisku apdraudējumu nodarbināto veselībai. Bet ir arī riski, kuru novēršanai nepieciešams vairāk laika un līdzekļu, tādēļ darba devējs nodrošina, ka tiek izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, kurā norāda atbildīgās personas, pasākumu sākuma un beigu termiņu, kā arī pasākumu īstenošanai piešķirtos nepieciešamos līdzekļus.

PIEMĒRS 3. un 4. soļa aprakstam:

15

Darba aizsardzības speciālists, novērtējot darba vides riska faktorus, tos sagrupēja pēc bīstamības pakāpes dilstošā secībā, kā arī iekļāva nepieciešamos pasākumus, nosakot tiem izpildes termiņus (atkarībā no riska līmeņa (pakāpes) darba aizsardzības preventīvie pasākumi un pasākumu izpildes termiņi ir atšķirīgi (skatīt 3.3. tabulu „Riska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi”)), atbildīgās personas un nepieciešamos finansiālos ieguldījumus (skatīt tabulu 3.4. tabulu „Apģērbu ražošanas uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs”).

3.3. tabulaRiska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi

Riska pakāpe Nepieciešamie pasākumiNenozīmīgs risks I Pasākumi nav nepieciešami. Riskus dokumentēt nav nepieciešams.

Pieņemams risks II Speciāli pasākumi riska samazināšanai nav nepieciešami. Risks tomēr ir jākontrolē. Ja nepieciešami pasākumi, jāizvērtē, kādi tie būtu veicami ar minimālu līdzekļu ieguldījumu.

Ciešams risks III Nepieciešami pasākumi riska samazināšanai, bet tie nav jāveic nekavējoties (jāņem vēra iespējamā kaitējuma sekas, ekonomiskie apsvērumi un nodarbināto skaits). Pasākumi jāveic vismaz 3–5 mēnešu laikā pēc riska novērtējuma.

Nozīmīgs risks IV Darbu nedrīkst veikt, kamēr nav īstenoti pasākumi riska samazināšanai vai novēršanai. Ja darbu nav iespējams pārtraukt, jāņem vērā seku apjoms un nodarbināto skaits, bet pasākumi jāveic 1–3 mēnešu laikā.

Neciešams risks V Nekavējoties jāveic pasākumi riska samazināšanai vai novēršanai. Ja līdzekļu trūkuma dēļ pasākumus nav iespējams veikt, darbs bīstamajā zonā, telpā vai darba vietā aizliegts.

3.4. tabulaApģērbu ražošanas uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemērs

Nr. p.k. Riska faktors Riska

līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš

Nepieciešamie finansiālie

līdzekļi9, Ls1 2 3 4 5 6 7

1. Troksnis III Nodrošināt atbilstošu un Darba Pastāvīgi 0,009 Apģērbu ražošanas uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna piemēra sadaļai „Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls” ir ieteikuma raksturs.

16

http://www.latak.lv/



Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls

1 2 3 4 5 6 7

(veicot indikatīvos mērījumus, trokšņa līmenis ir paaugstināts piegriešanas un šūšanas telpā – 88 dB(A))

pārdomātu darba organizācija, t.sk. pārtraukumus un atpūtas pauzes.

aizsardzības speciālists, darba

devējsIeviest minimālo pārtraukumu – 15 minūtes ik pēc divām stundām.

Darba aizsardzības

speciālists, darba devējs

2 dienu laikā 0,00

Veikt trokšņa laboratoriskos mērījumus.

Darba aizsardzības speciālists

sadarbībā ar laboratoriju10

1 mēneša laikā 20,00

Iepazīstināt nodarbinātos ar trokšņa mērījumu rezultātiem.


2 dienu laikā pēc trokšņu

laboratorisko mērījumu rezultātu

saņemšanas

0,00

Instruēt nodarbinātos par darba drošības prasībām, strādājot šūšanas un piegriešanas telpā, īpaši uzsverot dzirdes aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību, kā arī atpūtas paužu ievērošanu.


Regulāri – reizi gadā

0,00

Veikt kontroli par šujmašīnu tehnisko apkopi un remontu.

Darba aizsardzības


1 nedēļas laikā un pastāvīgi

150,00 (trijām šujmašīnām –

vienai aptuveni 50,00)

10 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www . latak . lv .17




1 2 3 4 5 6 7

Nolietotās šujmašīnas nomaiņa, jaunas iegāde (pašreiz viena šujmašīna ir nolietota, veca).

Darba devējs 6 mēnešu laikā 500,00

Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Darba aizsardzības



25,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos izmeklējumus)

Veikt cenu aptauju par trokšņa absorbējošo materiālu sienām.

Darba aizsardzības



Veikt sienu apdari ar trokšņa izolējošiem materiāliem.

Darba devējs 4 mēneši Saskaņā ar cenu aptauju

2. Piespiedu, statiska darba poza sēžot vai stāvot

III Nodrošināt atbilstošu un pārdomātu darba organizācija, tai skaitā pārtraukumus un atpūtas pauzes.

Darba aizsardzības


Pastāvīgi 0,00

Ieviest minimālo pārtraukumu – 15 minūtes ik pēc divām stundām.

Darba aizsardzības


2 dienu laikā 0,00

Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba aizsardzībā, relaksācijas vingrinājumu veikšanā.


5 dienu laikā un pēc tam regulāri vienu reizi gadā

0,00

Izplānot un iekārtot plašākas šuvējas darba vietas atbilstoši ieteicamajai platībai (4,8 m2).

Darba aizsardzības


3 mēnešu laikā 0,00 (darba vietas iespējams pārkārtot,

pārvietojot darba 18




1 2 3 4 5 6 7

galdus un papildus neveicot materiālus

ieguldījumus)Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Darba aizsardzības


Regulāri – reizi trīs gados

25,00 vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos izmeklējumus

3. Roku sasprindzinājums, noslodze, darbs ar rokām

III Nodrošināt atbilstošu un pārdomātu darba organizācija, t.sk. pārtraukumus un atpūtas pauzes.

Darba aizsardzības


Pastāvīgi 0,00


Darba aizsardzības


2 dienu laikā

0,00



5 dienu laikā un pēc tam regulāri

ik gadu

0,00


Darba aizsardzības




4. Ķīmiskie faktori: formaldehīds – piegriešanas un šūšanas telpā 0,27 mg/m3, gludināšanas telpā – 0,41 mg/m3 (aroda

III Instruēt nodarbinātos par darba drošības prasībām, veicot darbus, kuros var izdalīties ķīmiskās vielas.



0,00

Veikt ventilācijas sistēmas Darba 6 mēnešu laikā 150,00 19




1 2 3 4 5 6 7

ekspozīcijas robežvērtība – 0,5 mg/m3);dioksīns – piegriešanas un šūšanas telpā – 11,1 mg/m3, gludināšanas telpā – 14,2 mg/m3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība – 20,0 mg/m3)

efektivitātes pārbaudi. aizsardzības speciālists, darba devējs sadarbībā

ar uzņēmumu, kas veic ventilācijas sistēmas apkopi

Nodrošināt darba vietas ar vietējo nosūces ventilāciju.

Darba aizsardzības


6 mēnešu laikā 500,00 (piecas darba vietas –

šūšana, piegriešana, gludināšana – katra

aptuveni 100)Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Darba aizsardzības




5. Kokvilnas putekļi šūšanas telpā – 2,1 mg/m3 (norma – 4,0 mg/m3)

III Instruēt nodarbinātos par darba drošības prasībām, veicot darbus, kuros var izdalīties kokvilnas putekļi.



0,00

Veikt ventilācijas sistēmas efektivitātes pārbaudi.

Darba aizsardzības

speciālists, darba devējs sadarbībā

ar uzņēmumu, kas veic ventilācijas sistēmas apkopi

6 mēnešu laikā 150,00

Nodrošināt darba vietas ar vietējo nosūces ventilāciju.

Darba aizsardzības

speciālists, darba

6 mēnešu laikā 400,00 (četras darba vietas –

šūšana, piegriešana,

20




1 2 3 4 5 6 7

devējs gludināšana – katra aptuveni 100,00)


Darba aizsardzības




6. Neatbilstošs darba vietas iekārtojums (samazināta platība)

III Izplānot un iekārtot plašākas šuvējas darba vietas atbilstoši ieteicamajai platībai (4,8 m2)

Darba aizsardzības


3 mēnešu laikā 0,00 (darba vietas iespējams pārkārtot,

pārvietojot darba galdus un neveicot papildus materiālus

ieguldījumus)Ieviest minimālo pārtraukumu – 15 minūtes ik pēc divām stundām.

Darba aizsardzības


2 dienu laikā 0,00




ik gadu

0,00

7. Samazināts apgaismojums –379–392 lx (minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas ir 750 lx)

III Kontrolēt vispārējā apgaismojuma spuldzīšu nomaiņu.


5 dienu laikā 40,00 (12 spuldzītes šūšanas telpā,

četras – gludināšanas telpā, četras – pakošanas

telpā, viena spuldzīte –

21




1 2 3 4 5 6 7

aptuveni 2,00)Veikt cenu aptauju par vispārējo apgaismojumu rekonstrukciju.

Darba aizsardzības



Veikt vispārējo apgaismojumu rekonstrukciju.

Darba devējs 4 mēnešu laikā Saskaņā ar cenu aptauju

Uzstādīt vietējo apgaismojumu katram darba galdam, ja tas ir nepieciešams.

Darba devējs,darba aizsardzības

speciālists

Pēc nepieciešamības

30,00 (sešas darba vietas – vienai

5,00)8. Redzes sasprindzinājums III Nodrošināt atbilstošu un

pārdomātu darba organizācija, tai skaitā pārtraukumus un atpūtas pauzes.

Darba aizsardzības


Pastāvīgi 0,00


Darba aizsardzības


2 dienu laikā 0,00

Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba aizsardzībā, t.sk. par redzes relaksācijas vingrinājumu veikšanu.



ik gadu

0,00


Darba aizsardzības




9. Monotons darbs III Nodrošināt atbilstošu un pārdomātu darba organizācija, t.sk. pārtraukumus un atpūtas

Darba aizsardzības

speciālists, darba

Pastāvīgi 0,00

22




1 2 3 4 5 6 7

pauzes. devējsIeviest minimālo pārtraukumu – 15 minūtes ik pēc divām stundām.

Darba aizsardzības


2 dienu laikā 0,00

Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba aizsardzībā, t.sk. par relaksācijas vingrinājumu veikšanu.



ik gadu

0,00


Darba aizsardzības



25,00 vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos izmeklējumus

10. Traumatisma risks (savainošanās ar iekārtām, aizķeršanās, paklupšana, kā arī applaucēšanas, apdegumi)

III Nodrošināt atbilstošu un pārdomātu darba organizācija, t.sk. pārtraukumus un atpūtas pauzes.

Darba aizsardzības


Pastāvīgi 0,00


Darba aizsardzības


2 dienu laikā

0,00

Veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba aizsardzībā, strādājot ar darba aprīkojumu, un, izmantojot anketēšanu, aptaujāt nodarbinātos par iegūtajām zināšanām ārpuskārtas apmācībās.



ik gadu

0,00

Sekot aprīkojuma, iekārtu un darbarīku tehniskajam stāvoklim

Darba devējs,darba aizsardzības

Pastāvīgi Pēc tāmes

23




1 2 3 4 5 6 7

un organizēt atbilstošas apkopes. speciālists

5. solis . Uzraudzība un pārbaude Kad ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, pārbaudīt, vai atbildīgā persona ir veikusi attiecīgo pasākumu un vai tas ir izdarīts noteiktā termiņā. Lai darba vides riska novērtēšana nezaudētu aktualitāti, tad tā pārvērtēšanu veikt ne retāk kā reizi gadā. Ja praktiskā situācija nav izmainījusies un darba vidē ir tādi paši riski kā iepriekšējā risku novērtēšanas reizē, jaunu dokumentu risku novērtēšanai var nesastādīt, bet esošajā veikt atzīmi, ka riski darba vietā nav mainījušies.

Darba vides risku novērtējumu pārskatīt šādos gadījumos:1. Organizācijā notiek svarīgas pārmaiņas, ir mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana,

būtiski pārkārtota darba vieta un citi pasākumi.

PIEMĒRS:Uzņēmumā vecās šujmašīnas nomainītas ar jaunām, daudzfunkcionālām šujmašīnām, kā arī iegādāta datorizēta iekārta piegriešanai, tādējādi nepieciešams novērtēt darba vides riska faktorus darbos iesaistītajām personām.

2. Praktiski uzsākot citu darbības veidu.

PIEMĒRS:Uzņēmums, kas nodarbojas ar kokvilnas apģērbu ražošanu, nolemj paplašināt savu darbību un izveidot arī vilnas adījumu cehu. Praktiski uzsākot citu darbības veidu, nepieciešams veikt risku ārpuskārtas novērtēšanu.

3. Konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

PIEMĒRS:Uzņēmumam pieaug darba apjoms. Nodarbinātajiem piedāvā strādāt virsstundas. Līdz ar to nodarbinātajiem rodas pārslodze, pasliktinās darba

24

http://www.latak.lv/

apstākļi, tāpēc atkārtoti ir nepieciešams izvērtēt darba vides riskus, lai attiecīgi veiktu to samazināšanu un negatīvo ietekmi uz nodarbinātajiem.

4. Pēc notikuša nelaimes gadījuma.11

PIEMĒRS:Nodarbinātais, strādājot ar spiedpogu automātu, guva traumu (saspieda pirksta falangu), neievērojot iekārtas lietošanas instrukciju. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas tika veikta atkārtota risku novērtēšana.

3.3. Nepieciešamie laboratoriskie mērījumi apģērbu ražošanāDarba vides riska faktoru novērtēšanas viena no sastāvdaļām ir laboratoriskie mērījumi12, kas sniedz konkrētus datus attiecībā uz noteiktu darba vides risku, ļaujot noteikt to nozīmīgumu un bīstamību, kā arī apzināties turpmākās darbības attiecībā uz nodarbināto aizsardzību (piemēram, nepieciešamo apgaismojuma vai apkures noregulēšanu).

3.3.1.Mikroklimata parametru noteikšana ( I kategorijas darbs 13 ): - temperatūra (norma gada aukstajā periodā ir +19–25oC, gada siltajā periodā – +20–28oC)7;- gaisa kustības ātrums (norma ir 0,05–0,15 m/s)7;- gaisa mitrums (norma ir 30–70%)7.

Var būt situācija, kad jāstrādā telpā, kurā nav atbilstošas ventilācijas (kondicioniera) vai ir caurvējš, līdz ar to ir paaugstināta vai pazemināta temperatūra, paaugstināts vai samazināts gaisa kustības ātrums, kā arī neatbilstošs gaisa mitrums. Mikroklimata parametrus mēra ar atbilstoši kalibrētu mēraparatūru. Ja mērījumu veic pats darba aizsardzības speciālists vai kompetents speciālists, vai kompetenta institūcija ar savu mēraparatūru, tiek noteikts indikatīvais mērījums. Mērījumu veikšanai iespējams piesaistīt arī laboratoriju11, lai nodrošinātu pilnīgu mērījumu rezultātu ticamību un neapstrīdamību (piemēram, pēc kontrolējošās institūcijas pieprasījuma).

PIEMĒRS:Nodarbinātā sūdzas, ka viņai ļoti bieži ir sāpes vienā kakla pusē un reizēm grūtības pagriezt galvu, jo ir muskuļu stīvums. Ir aizdomas, ka telpā ir caurvējš. Jāveic mērījumi telpas mikroklimata noteikšanai.

3.3.2.Apgaismojuma līmeņa noteikšana (apģērbu ražošanā minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas ir 750–1000 lx atkarībā no veicamā darba)

11 Par nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtību skatīt drukātā materiāla 8. nodaļā „Rīcība nelaimes gadījuma situācijā”.12 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www . latak . lv .13 Mikroklimata normas mainās, pamatojoties uz darba kategoriju. Detalizētāk skatīt Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” 1. pielikumu.

25

Ja darba vietā apgaismojums nav pareizi noregulēts (tajā ir par tumšu darbu veikšanai), redze tiek pakļauta paaugstinātai slodzei. Lai noteiktu apgaismojuma līmeni, mēra tā intensitāti, ievērojot attālumu ne vairāk kā 50 cm no strādājošā acīm ar atbilstoši kalibrētu mēraparatūru (luksometru). Apgaismojumu mēra luksos (lx). Darba aizsardzības speciālists, kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija ar savu aparatūru var veikt indikatīvos mērījumus, kas bieži vien ir pietiekami. Mērījumu veikšanai iespējams piesaistīt arī laboratoriju, lai nodrošinātu pilnīgu mērījumu rezultātu ticamību un neapstrīdamību (piemēram, pēc kontrolējošās institūcijas pieprasījuma).

26

PIEMĒRS:Šuvēja sūdzas par galvassāpēm, nogurumu un graušanu acīs. Veicot indikatīvos mērījumus viņas darba vietā, darba aizsardzības speciālists konstatē, ka apgaismojuma līmenis ir 310 lx (minimālajam apgaismojuma līmenim virs darba zonas jābūt 500 lx). Telpu jānodrošina ar intensīvāku vispārējo apgaismojumu un, ja ir nepieciešamas, ar vietējo apgaismojumu.

3.3.3. Ķīmisko vielu līmeņa noteikšana Apģērbu ražošanā nodarbināto veselību var ietekmēt daudzas ķīmiskās vielas, kas ir krāsu, balinātāju, mazgāšanas līdzekļu sastāvos. Tās var būt ar kairinošu un kodīgu iedarbību, kā arī var izraisīt alerģiskas reakcijas. To iedarbība summējas, līdz ar to viena otru papildina. Tās pārsvarā ir gaistošas un iztvaikojošas vielas, kairinoši iedarbojoties uz elpošanas ceļiem. Ja darba telpā nav nodrošināta atbilstoša ventilācija, netiek ievērotas ražotāja noteiktās prasības ķīmisko vielu sagatavošanai, jaukšanai, darba telpas gaisā var būt paaugstināts šo ķīmisko vielu līmenis, piemēram, dioksīna (aroda ekspozīcijas robežvērtība5 – 20 mg/m3), formaldehīda (aroda ekspozīcijas robežvērtība – 0,5 mg/m3), hroma (aroda ekspozīcijas robežvērtība – 2 mg/m3), atkarībā no tā, kādas krāsas un balinātāji tiek izmantoti darbā. Ja darba vides gaisā ir vairākas kaitīgās vielas, tad kontrolē bīstamākās un raksturīgākās. Par paaugstinātu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā var liecināt arī nodarbinātā sūdzības par augšējo elpošanas ceļu kairinājumu, iekaisumiem un alerģiskām reakcijām (elpceļu vai ādas). Tāpat būtu jānosaka arī putekļu koncentrācija darba vides gaisā, piemēram, kokvilnas putekļu (aroda ekspozīcijas robežvērtība – 4 mg/m3). Lai noteiktu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrāciju darba vides gaisā, jāpieaicina akreditēta laboratorija. Pēc laboratoriskajiem mērījumiem laboratorija darba devējam iesniedz laboratorisko mērījumu testēšanas pārskatu, kurā norādīta noteiktās ķīmiskās vielas un maisījumu koncentrācija darba vides gaisā (C), kā arī aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER).Aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā.Ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss (EI) – matemātiski aprēķināts koeficents, ņemot vērā: C – ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā (pēc laboratoriskajiem mērījumiem);AER – noteikto aroda ekspozīcijas robežvērtību14:

EI = CAER

Aprēķinot EI, darba devējs var noteikt, pēc cik ilga laika būs jāveic atkārtoti mērījumi un cik bieži nodarbinātais, kura veselība tiek pakļauta attiecīgajai ķīmiskajai vielai, jānosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm15 (skatīt 3.5. tabulu).

14 Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā skatīt Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumos Nr. 325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās”.15 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti – CD materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība apģērbu ražošanā”

27

3.5. tabula

EI Pasākumi Atkārtotie mērījumi jāveic Obligātās veselības periodiskums10

> 1 Jāveic nekavējoties. Pēc pasākumu īstenošanas. 1 x gadā

0,75–1 Ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās iespējas, jāveic pasākumi, lai samazinātu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā un to ietekmi uz nodarbināto veselību.

24 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskajiem mērījumiem.

1 x 2 gados

0,5–0,75 52 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskajiem mērījumiem.

1 x 3 gados

< 0,5 104 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskajiem mērījumiem.

Obligātās veselības pārbaudes neparedz

PIEMĒRS:Gludinātāja sūdzējās par klepu un biežiem kakla iekaisumiem. Veicot darbu, netika lietota nosūces ventilācija, jo tā bija sabojājusies. Lai noteiktu ķīmisko vielu līmeni gaisā, tika pieaicināta akreditēta laboratorija, kura veica laboratoriskos mērījumus, nosakot apstrādātajā un balinātajā audumā formaldehīda un dioksīna koncentrāciju darba vides gaisā. Pēc laboratorisko mērījumu veikšanas laboratorija uzņēmumam iesniedza testēšanas pārskatu, kurā tika uzrādīta šāda informācija:formaldehīda koncentrācija darba vides gaisā (C) – 0,52 mg/m3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – 0,5 mg/m3), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 0,52/0,5 = 1,04;dioksīna koncentrācija darba vides gaisā (C) – 24,3 mg/m3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – 20 mg/m3), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 24,3/20 = 1,22. Pēc laboratorisko mērījumu rezultātu saņemšanas darba devējs nekavējoties veica pasākumus: saremontēja ventilācijas sistēmu, nodarbinātie tika atkārtoti instruēti un nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – respiratoriem P3D, kas aizsargā no tvaiku ieelpošanas, kuru sastāvā ir ķīmiskās vielas.Pēc pasākumu veikšanas darba devējs pieaicināja akreditētu laboratoriju, lai atkārtoti veiktu laboratoriskos mērījumus. Atkārtoto laboratorisko mērījumu rezultāti:formaldehīda koncentrācija darba vides gaisā (C) – 0,23 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – 0,5 mg/m3), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 0,23/0,5 = 0,46;dioksīna koncentrācija darba vides gaisā (C) – 4,3 mg/m3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – 20 mg/m3), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 4,3/20 = 0,22. Pamatojoties uz atkārtoti veiktajiem laboratorisko mērījumu rezultātiem, darba devējs, ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās iespējas, veica pasākumus, lai samazinātu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā un to ietekmi uz nodarbināto veselību, kā arī atkārtotus laboratoriskos

28

3. darba vides risku novērtēšana (dvrn) apģērbu ražošanā3. darba vides risku novērtēšana...

Documents