2016.gada 14.aprilis - bt1.lv · mums nav precīzas informācijas, attiecīgi šī prezentācija...
TRANSCRIPT
PLĀNS
1. Nodokļu planosana – statistika un nodoklu
politikas izaicinājumi XXI gs.
2. Nodokļu plānošanas pamati un CRS
3. Diskusijas
Turības svārsts
«Par to, ko neatkarības
gados esam sasnieguši,
kādēļ neesam kļuvuši
turīgi, kādēļ mums piemīt
tik bezatbildīga
attieksme pret valsti.»
jeb «Ventspils naftas» privatizācija un mīti par Zelmeņa ofšoru tīmekļiem
Latvijas valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2014,
10 mēneši
Lapa 6 RSU vieslekcija
19%
5%
26%
11%
0%
1%
31%
7%
IIN
UIN
PVN
Akcīzes nodoklis
Dabas resursu nodoklis
Muitas nodoklis
VSAOI
Pārējie
Nodokļi – fiskālās funkcijas instruments
Baltijas valstu nodokļu ieņēmumi 2013, miljardi EUR
Lapa 7 RSU vieslekcija
6,13
6,8
5,76
Igaunija
Latvija
Lietuva
Nodokļu likmju salīdzinājums (IIN un SOC)
2016.gads
IIN standartlikme
SOC iemaksas darba devēja
SOC iemaksas darba ņēmēja
Neapliekamais minimums EUR (gada)
Latvija 23% 23,59% 10,50% 900
Lietuva 15% 30,98% 3% + 6% (kopā 9%)
1,992-0,26 x (bruto gada ienākums -3,480)
(ja bruto gada ienākums ir EUR 11 148 vai vairāk –
netiek piemērots neapliekamais minimums)
Igaunija 20% 33% 1,6% + 2% (kopā
3,6%) 2040
Beļģija 25% - 50% 32,94% 13,07%
7090, apliekamajam ienākumam virs 26360,
7390 apliekamajam ienākumam zem 26360
Bezdarbnieka pabalsts
Bezdarbnieka pabalsts Max summa
Latvija
Pirmos 3 mēnešus - piešķirtajā apmērā Nākamos 3 mēnešus - 75% no piešķirtā pabalsta
apmēra Pēdējos 3 mēnešus - 50% no piešķirtā pabalsta
apmēra
Nav ierobežojuma
Lietuva
Darba stāžs līdz 25 gadiem – 6 mēneši Darba stāžs no 25 līdz 30 gadiem – 7 mēneši Darba stāžs no 30 līdz 35 gadiem – 8 mēneši Darba stāžs vairāk kā 35 gadi – 9 mēneši
311 EUR
Igaunija
Pirmās 100 dienas - 50% no vidējās izpeļņas par kalendāro dienu
Sākot no 101. dienas - 40% no vidējās izpeļņas par kalendāro dienu
EUR 42,06 (bruto) par kalendāro dienu (pirmās 100 dienas)
EUR 33,65 (bruto) par kalendāro dienu (sākot no 101.dienas)
Beļģija
1-3 mēnesis: 65% no max limita EUR 2497,42 4-6 mēnesis: 60% no max limita EUR 2.497,42 7-12 mēnesis: 60% no max limita EUR 2.327,64 turpmāko mēnešus līdz 36.mēnesim: 55% no max
limita EUR 2.127,79
Piemērojas atkarībā no perioda par kuru tiek veikta izmaksa
Darba algas nodokļi Baltijas valstīs un
Beļģijā
Algas aprēķina salīdzinājums (bruto uz neto aprēķins, bruto alga 36 000 € gadā)
Bruto gada
alga Darba algas
izmaksas d.d. Neapliekamais
minimums VSAOI IIN
Neto darba alga
Latvija (2016)
36 000 € 44 492,76 900 12 272,40 7 393,35 24 826,65
Lietuva (2016) 36 000 € 47 152,80 - 14 392,80 4 914 27 846
Igaunija (2016) 36 000 € 47 880 2 040 13 176 6 532,8 28 171,20
Beļģija (2016) 36 000 € 47 858 7 090 16 563 9 268 22 027
Nodokļi no darba algas v bezdarbnieka
pabalsts Baltijas valstīs un Beļģijā
Bezdarbnieka pabalsts gadā Samaksātie nodokļi
gadā, ja ir darba ņēmējs
Latvija (2016)
12 150 € 19 665 €
Lietuva (2016) 2 177 € 19 306 €
Igaunija (2016) 12 786 € 19 708 €
Beļģija (2016) 17 744 € 25 831 €
Aprēķini veikti pieņemot, ka personas darba stāžs ir 25 gadi, gada alga – EUR 36 000, ienākumi mēnesī EUR 3 000.
Pensija Latvijā un Beļģijā
Iemaksas pensijai
Kapitāls, kas netiek iekļauts
pensijas kapitālā
Max apmērs
Latvija (2016)
20% no EUR 48 600 = EUR 9 720
EUR 8 280 Nav ierobežojuma
Beļģija (2016) 16,36%
Nav tāda 2 239 € mēnesī
NODOKĻU PLĀNOŠANAS PAMATI
Kas ir nodokļu plānošana?
Nodokļu plānošanas veidi:
1. Klasiskā nodokļu plānošana – pareizas un
savlaicīgas nodokļu nomaksas nodrošināšana,
uzskaites un pārskatu sistēmas nodrošināšana.
2. Optimizējošā nodokļu plānošana – tax
avoidance/ tax mitigation.
3. Prettiesiskā nodokļu plānošana – tax evasion.
NODOKĻU PLĀNOŠANA – sistemātiska dažādu nodokļu alternatīvu
analīze ar mērķi minimizēt nodokļu saistības kārtējā un nākamajos periodos.
NODOKĻU PLĀNOŠANAS PAMATI
Pamatprincipi, kas atšķir nodokļu optimizāciju no vienkāršas nodokļu
samazināšanas vai pat izvairīšanās no nodokļu nomaksas:
Normatīvo aktu ievērošana;
Zināšanu apgūšana par valsts nodokļu kontroles organizāciju darbību, kā
arī tiesu praksi saistībā ar nodokļu optimizāciju;
Tālredzība, jo nodokļu maksātājam jāparedz dažādu metožu un
optimizācijas shēmu nekorektas pielietošanas sekas, kas var radīt būtiskus
finansiālus zaudējumus;
Plānošanas pakāpeniskums, kas paredz veikt plānošanu pa atsevišķiem
posmiem;
Individualitāte, kas paredz katram uzņēmumam savu nodokļu plānošanas
paņēmienu un shēmu izvēli;
Koleģialitāte lēmumu pieņemšanā, kas savukārt nozīmē to, ka optimizācija
ir kopīgs grāmatveža, jurista un vadītāja darbs.
NODOKĻU PLĀNOŠANAS PAMATI
Pamatprincipi, kas atšķir nodokļu optimizāciju no
vienkāršas nodokļu samazināšanas vai pat
izvairīšanās no nodokļu nomaksas (turpin.):
Izdevīgums – nodokļu plānošanai jādod reāls ekonomisks efekts;
Izvēles iespējas – uzņēmuma jāizstrādā vairākas nodokļu optimizācijas
shēmas un jāizvēlas visdrošākais un izdevīgākais variants;
Operativitāte – jāspēj laicīgi reaģēt uz nodokļu likumdošanas izmaiņām;
Saprotamība un pamatotība – shēmai jābūt loģiski izveidotai, tās
sastāvdaļām jābūt ekonomiskam un tiesiskam pamatojumam.
NODOKĻU PLĀNOŠANAS PAMATI
Atbildība par izvairīšanos no nodokļu
nomaksas
Ja, Valsts ieņēmumu dienestam veicot nodokļu auditu, tiek
konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, persona var
tikt saukta pie:
1. Administratīvās atbildības
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.pantu:
Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu)
Uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz divtūkstoš simt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Kā arī…?
NODOKĻU PLĀNOŠANAS PAMATI
Atbildība par izvairīšanos no nodokļu
nomaksas
2. Kriminālatbildības
Saskaņā ar Krimināllikuma 218.pantu:
(1) Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.
(2) Par šā panta paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
NODOKĻU PLĀNOŠANAS PAMATI
Atbildība par izvairīšanos no nodokļu
nomaksas
Saskaņā ar Krimināllikuma 218.pantu:
3) Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi
organizēta grupa, –
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 15 gadiem, konfiscējot
mantu, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz
pieciem gadiem, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
NODOKĻU PLĀNOŠANAS PAMATI
Metodes
1. Nodokļu atvieglojumu un likuma nepilnību izmantošana iekšzemē;
2. Reģistrācijas vietas un darbības formas izvēle;
3. Uzskaites politikas izveidošana;
4. Zemu nodokļu teritoriju un zonu izmantošana;
5. Nodokļu samaksas termiņa maiņa;
6. Darījuma formas izvēle.
Kas ir OECD Globālais standarts (CRS)? Globalizācija, Sadarbība, Caurspīdīgums
• OECD Globālais standarts (angļu val. - Common Reporting
Standard, saīsinājumā – CRS) - informācijas apmaiņas
standarts, kas lielākajai daļai finanšu pakalpojumu institūciju
uzliek pienākumu sniegt informāciju par kontu turētājiem – citu
valstu nodokļu maksātājiem – savas valsts nodokļu
administrācijai, kura veic informācijas apmaiņu ar citu valstu
nodokļu administrācijām.
• CRS mērķis - veicināt nodokļu iekasēšanu no ienākumiem, ko
nodokļu maksātāji gūst no saviem ieguldījumiem un caur
saviem kontiem ārpus savas nodokļu rezidences valsts.
Ceļā uz starptautisku automātisko informācijas
apmaiņu
CRS FATCA
• Likums par ārvalstu kontu nodokļu
pienākumu izpildi (Foreign Account
Tax Compliance Act, ASV)
• Pieņemts 2010, attiecas uz finanšu
kontu informāciju ar 2014. gada 31.
decembri
• Ierobežota darbības joma: finanšu
iestādēm ziņošanas pienākums
tikai attiecībā uz ASV personām
• Common Reporting Standard pēc G20 ierosinājuma ir izstrādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)
• Pieņemts 2014, pirmie ziņojumi tiks sniegti 2017.gadā par 2016. gada finanšu kontu informāciju
• Darbības joma:aptvers visu valstu,
kuras apņēmušās ieviest CRS, personas
CRS: valstis Pirmā
plānotā
AIA
Valstis, kuras apņēmušās ieviests CRS un parakstījušas
atiecīgu starptautisku vienošanos
Valstis, kuras apņēmušās ieviests CRS, bet vēl nav
parakstījušas starptautiskās vienošanās
2017
57
Angilja
Argentīna
Beļģija
Bermuda
Britu Virdžinu Salas
Čehija
Dānija
Dienvidāfrika
Džērsija
Fēru Salas
Francija
Gērnsija
Gibraltārs
Grieķija
Horvātija
Igaunija
Īrija
Islande
Itālija
Kaimanu salas
Kipra
Kirasao
Kolumbija
Koreja
Latvija
Lielbritānija
Lietuva
Lihtenšteina
Luksemburga
Malta
Maurīcija
Meksika
Menas Sala
Monserrata
Nīderlande
Norvēģija
Polija
Portugāle
Rumānija
San Marino
Slovākija
Slovēnija
Somija
Spānija
Tērksas un
Kaikosas Salas
Ungārija
Vācija
Zviedrija
Barbadosa
Bulgārija
Čīle
Dominika
Indija
Niue
Seišelu Salas
Trinidada un Tobago
Urugvaja
2018
36
Aruba
Austrija
Šveice
Albānija
Andora
Antigva un Barbuda
Apvienotie Arābu Emirāti
Aruba
Austrālija
Bahamu salas
Belize
Brazīlija
Bruneja
Grenāda
Honkonga
Indonēzija
Izraēla
Japāna
Jaunzēlande
Kanāda
Katara
Ķīna
Kostarika
Krievija
Māršala Salas
Makao
Malaizija
Monako
Samoa
Sauda
Arābija
Senmartēna
Sentkitsa un
Nevisa
Sentvinsenta
un
Grenadīnas
Singapūra
Turcija
CRS valstis 2017 – Īrija, Lielbritānija,
Norvēģija...
Gads
Ārvalstīs gūto
ienākumu apmērs
pēc VID
informācijas,
milj.EUR
Personu skaits,
kuras pēc VID
rīcībā
esošās
informācijas,
ir guvušas
ienākumus
ārvalstīs
Iesniegto IIN
GID, kurās
norādīti
ārvalstīs
gūtie ienākumi,
skaits*
Ārvalstīs gūto
ienākumu
apmērs, ko
personas ir
deklarējušas
VID,
milj. EUR*
2011. 82,69 7 617 5 444 49,87
2012. 124,97 7 695 3 695 64,36
2013. 92,16 6 382 3 678 114,85
Avots: www.vid.gov.lv
Starpība:
2011. – 32,82 mlj. EUR
2012. – 60,61 mlj. EUR
2013. – 22,69 mlj. EUR
Angilja
Barbadosa
Bermuda
Britu Virdžinu
Salas
Džērsija
Dominika
Fēru Salas
Gērnsija
Gibraltārs
Kolumbija
Lihtenšteina
Luksemburga
Malta
Maurīcija
Meksika
Menas Sala
Monserrata
Kaimanu salas
Kipra
Kirasao
Sanmarino
Tērksas un
Kaikosas Salas
Seišelu Salas
Trinidada un
Tobago
Urugvaja
CRS 2017:
Kas ziņos?
• Turētājiestāde Trasta kompānija, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, kas klienta labā atvērusi nominālo kontu u.c.
• Noguldījumu iestāde Kredītiestāde
• Ieguldījumu iestāde Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks
• Specializētā apdrošināšanas sabiedrība Dzīvības apdrošināšanas sabiedrība
Kāda informācija tiks sniegta?
• Personu Identificējoša informācija vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, adrese, attiecīgās iesaistītās ārvalsts jurisdikcijas nosaukums, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (ja tāds tiek piešķirts);
• Konta numurs
• Finanšu iestādes nosaukums
• Konta beigu atlikums vai vērtība
Kāda informācija tiks sniegta?
• Par finanšu instrumentu kontu: - procentu kopējā bruto summa
- dividenžu kopējā bruto summa,
-citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem finanšu aktīviem, kopējā bruto summa
- kopējie bruto ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas
• Par noguldījumu kontu: - procentu kopējā bruto summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu
• Par cita veida kontu: –kopējā bruto summa, kura samaksāta vai kreditēta konta turētājam saistībā ar kontu kalendāra gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā
• Ārvalsts jurisdikcijas juridisko veidojumu kontiem juridiska persona vai līdzīgs nodibinājums, tai skaitā kapitālsabiedrība, personālsabiedrība, biedrība, nodibinājums, trasts vai fonds
• Pasīviem nefinanšu juridisko veidojumu ar vienu vai vairākiem patiesajiem labuma guvējiem, kuri pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas ir atzīstami par personām, par kurām jāsniedz ziņojums, kontiem
• Patiesais labuma guvējs – izpratne atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam
Par ko jāziņo?
Izaicinājumi
VID Finanšu iestādes
• Liels apstrādājamās informācijas
apjoms – jau 2017. gadā
jāapmainās ar informāciju ar
aptuveni 60 valstīm;
• Ierobežoti resursi (cilvēkresursi,
IT);
• Jauna joma, nav iepriekšējas
prakses
• Liels apstrādājamās informācijas
apjoms
• Sarežģītas CRS noteiktās klientu
due diligence procedūras, kas
jāievieš praksē
• Papildus izdevumi IT sistēmu
izstrādei, klientu izpētes
nodrošināšanai
• Iespējama banku nerezidentu
klientu skaita samazināšanās
Turības svārsts
«Ko ieguvām un
zaudējām privatizējot
lielos valsts uzņēmumus
un bankas, ko nozīmē
ofšori, nodokļu plānošana
globālajā pasaulē.»
jeb «Ventspils naftas» privatizācija un mīti par Zelmeņa ofšoru tīmekļiem
Atbildība
• Šajā prezentācijā ietvertā informācija ir balstīta uz vispārpieņemtajiem
profesionālajiem standartiem, kā arī šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
• Lūdzam ņemt vērā, ka šajā prezentācijā sniedzam vispārīgu informāciju un neatsaucamies uz īpašiem apstākļiem, par kuriem mums nav precīzas informācijas, Attiecīgi šī prezentācija var tikt izmantota tikai kā norāde, un ir pielietojama kā vispārīga norāde.
• Ja Jums ir pamats uzskatīt, ka mūsu izmantotā informācija nav pilnīga vai mūsu secinājumi nav precīzi, dariet to mums zināmu nekavējoties.
• Mēs ceram, ka šī prezentācija sniedz atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem. Gadījumā, ja Jums rodas papildus jautājumi vai ir nepieciešama palīdzība, lūdzu dariet to mums zināmu, un mēs labprāt Jums palīdzēsim.
KONTAKTI
VARUL Kaļķu iela 15, Rīga, LV-1050 Tel: (+371) 67222237 [email protected] http: www.varul.com
Jānis Zelmenis Vadošais partneris Baltija
Tel: (+371) 67222237 E-mail: [email protected]