1. starptautiskais grāmatvedības standarts finanšu ... · lv - sgs 1 1 1. starptautiskais...

LV - SGS 1

1

1. starptautiskais grmatvedbas standarts Finanu prskatu sniegana

Mris

1 standarta mris ir noteikt visprja rakstura finanu prskatu snieganas principu, lai nodrointu saldzinmbu ar uzmuma iepriekjo periodu finanu prskatiem un citu uzmumu finanu prskatiem. Lai sasniegtu o mri, aj standart izklsttas visprjas prasbas finanu prskatu snieganai, pamatnostdnes par to struktru un minimls prasbas attiecb uz finanu prskatu saturu. Konkrtu darjumu un citu notikumu atzana, novrtana un informcijas atklana ir aprakstta citos standartos un interpretcijs.

Darbbas joma

2 is standarts ir jpiemro visos visprja rakstura finanu prskatos, kuri sagatavoti un sniegti saska ar Starptautiskajiem finanu prskatu standartiem (SFPS).

3 Visprja rakstura finanu prskati ir tdi, kas paredzti lietotjiem, kuriem nav tiesbu pieprast prskatus, kas sagatavoti atbilstgi viu konkrtajm informcijas vajadzbm. Visprja rakstura finanu prskati ir tdi, kurus sniedz atsevii vai cita publiska dokumenta, piemram, gada prskata vai prospekta ietvaros. is standarts neattiecas uz saska ar 34. SGS Starpperioda finanu prskatu sniegana sagatavotu sasintu starpperioda finanu prskatu struktru un saturu. Tomr 13. 41. punkts attiecas uz diem finanu prskatiem. is standarts vienldz attiecas uz visiem uzmumiem, neatkargi no t, vai tiem vajag sagatavot konsolidtos vai atsevios finanu prskatus, k defints 27. SGS Konsolidtie un atseviie finanu prskati.

4 [Svtrots]

5 aj standart izmantota terminoloija, kas ir piemrota uz peu orienttiem uzmumiem, ieskaitot sabiedrisk sektora uzmumus. Sabiedrisk sektora, privtiem vai valsts bezpeas uzmumiem, kas vlas piemrot o standartu, iespjams, vajadzs korit atseviu finanu prskatu posteu nosaukumus un paus finanu prskatus.

6 Ldzgi uzmumiem, kuriem, saska ar 32. SGS Finanu instrumenti: Informcijas atklana un sniegana noteikto definciju nav pau kapitla (piem., daiem kopjiem fondiem), un uzmumiem, kuru pamatkapitls nav pau kapitls (piem., daiem kooperatviem uzmumiem), iespjams, bs nepiecieams pielgot informcijas snieganu finanu prskatos par biedru vai vienbu panieku ldzdalbu.

Finanu prskatu mris

7 Finanu prskati ir uzmuma finansil stvoka un finanu darbbas rezulttu strukturts attlojums. Visprja rakstura finanu prskatu mris ir sniegt tdu informciju par uzmuma finansilo stvokli, finanu darbbas rezulttiem un naudas plsmm, kura ir noderga plaam lietotju lokam saimniecisku lmumu pieeman. Finanu prskati ar parda vadbai uzticto ldzeku prvaldanas rezulttus. Lai sasniegtu o mri, finanu prskati sniedz informciju par uzmuma:

a) aktviem;

b) saistbm;

c) pau kapitlu;

d) ienkumiem un izdevumiem, ieskaitot guvumus un zaudjumus;

e) citm izmaim pau kapitl; un

LV - SGS 1

2

(f) naudas plsmm.

informcija kop ar citu informciju piezms, paldz finanu prskatu lietotjiem prognozt uzmuma turpmks naudas plsmas un pai to laiku un noteiktbu.

Finanu prskatu sastvdaas

8 Finanu prskatu pilns komplekts ietver:

a) bilanci;

b) peas vai zaudjumu aprinu;

c) prskatu par pau kapitla izmaim, kur nordtas:

i) visas pau kapitla izmaias vai

ii) pau kapitla izmaias, kuras nerodas no darjumiem ar pau kapitla turtjiem, kas darbojas saska ar pau kapitla turtju tiesbm;

d) naudas plsmas prskatu; un

e) piezmes, kas ietver kopsavilkumu par nozmgm grmatvedbas politikm un citas skaidrojoas piezmes.

9 Daudzi uzmumi rpus finanu prskatiem sniedz vadbas finanu ziojumu, kur apraksttas un izskaidrotas uzmuma darbbas finansilo rezulttu un finansil stvoka galvens iezmes un svargks nenoteiktbas, ar kurm tas saskaras. ds prskats var ietvert ziojumu par:

a) galvenajiem faktoriem un ietekmm, kas nosaka finanu darbbas rezulttus, tostarp par uzmuma darbbas vides izmaim, uzmuma reakciju uz m izmaim un to sekm, un uzmuma ieguldjumu politiku, lai uzturtu un uzlabotu finanu darbbas rezulttus, ieskaitot dividenu politiku;

b) uzmuma finansanas avotiem un plnoto saistbu attiecbu pret pau kapitlu; un

c) uzmuma bilanc neatztajiem ldzekiem, saska ar SFPS.

10 Daudzi uzmumi rpus finanu prskatiem sniedz ar ziojumus un prskatus, piemram, vides ziojumus un pievienots vrtbas prskatus, pai nozars, kurs vides faktori ir svargi, un gadjumos, kad darbinieki tiek uzskatti par svargu lietotju grupu. Ziojumi un prskati, kas tiek sniegti rpus finanu prskatiem, neietilpst SFPS darbbas jom.

Defincijas

11 aj standart lietoto terminu nozme ir da:

Nepraktiska Prasbas piemroana ir nepraktiska, ja uzmums ir darjis visu, lai o prasbu ievrotu un konstatjis, ka to piemrot nespj.

Starptautiskie finanu prskatu standarti (SFPS) ir standarti un interpretcijas, kuras piemusi Starptautisko grmatvedbas standartu padome (SGSP). Tie ietver:

a) Starptautiskos finanu prskatu standartus;

b) Starptautiskos grmatvedbas standartus; un

c) Starptautisko finanu prskatu interpretcijas komitejas (SFPIK) vai bijus Pastvgs interpretcijas komitejas (PIK) sniegts interpretcijas.

Btiska posteu neuzrdana vai nepareiza uzrdana ir btiska, ja t var individuli vai kolektvi ietekmt finanu prskatu lietotju saimnieciska rakstura lmumus, kurus vii pieem, pamatojoties uz

LV - SGS 1

3

finanu prskatiem. Btiskums ir atkargs no neuzrdanas vai nepareizas uzrdanas apjoma un veida, ko novrt saisttajos apstkos. Noteicoais faktors vartu bt postea lielums, veids vai abu minto faktoru kombincija.

Piezmes satur papildus informciju tai, kas ir sniegta bilanc, peas vai zaudjuma aprin, prskat par pau kapitla izmaim un naudas plsmas prskat. Piezmes sniedz paskaidrojumus par prskatos uzrdtajiem posteiem vai o posteu skku sadaljumu, k ar informciju par posteiem, kas neatbilst atzanai ajos prskatos.

12 Lai novrttu, vai neuzrdana vai nepareiza uzrdana vartu ietekmt lietotju saimniecisko lmumu pieemanu, un ldz ar to btu btiska, jem vr lietotju vajadzbas. Pamatnostdnes par finanu prskatu sagatavoanu un snieganu 25. punkts nosaka, ka tiek pieemts, ka lietotjiem ir pietiekama pieredze saimnieciskaj, uzmjdarbb un grmatvedb, un vlme apgt informciju ar pietiekamu centbu. Td, veicot novrtjumu, jem vr, k neuzrdana vai nepareiza uzrdana visticamk vartu ietekmt du lietotju pieemtos saimnieciskos lmumus.

Visprji apsvrumi

Patiesa uzrdana un atbilstba starptautiskajiem grmatvedbas standartiem

13 Finanu prskatiem patiesi juzrda uzmuma finansilais stvoklis, darbbas finansilie rezultti un naudas plsmas. Patiesai uzrdanai nepiecieama preczi sniegta informcija par darjumu rezulttiem, citiem notikumiem un apstkiem saska ar aktvu, saistbu, ienkumu un izdevumu defincijm un atzanas kritrijiem, kas izklstti pamatnostdns. Tiek pieemts, ka SFPS piemroana, nepiecieambas gadjum sniedzot papildus informciju, nodroina tdu finanu prskatu sagatavoanu, kuri nodroina patiesu uzrdanu.

14 Uzmumam, kura finanu prskati atbilst SFPS, par du atbilstbu skaidri un bez ierobeojumiem jpazio piezms. Finanu prskati netiek raksturoti k atbilstoi SFPS, ja tie neatbilst vism SFPS prasbm.

15 Faktiski visos gadjumos patiesu uzrdanu nodroina ar atbilstbu piemrojamiem SFPS. Patiesa uzrdana pieprasa, lai uzmums:

a) izvltos un piemrotu grmatvedbas politikas saska ar 8. SGS Grmatvedbas politikas, grmatvedbas aplu izmaias un kdas. 8. SGS nosaka autoritatvo nordjumu hierarhiju, kuru vadba em vr, ja nav standarta vai interpretcijas, kas jpiemro postenim.

b) uzrdtu informciju, tostarp grmatvedbas politikas, t, lai informcija btu nozmga, ticama, saldzinma un saprotama.

c) sniegtu papildu informciju, ja atbilstba konkrtajm SFPS prasbm ir nepietiekama, lai lietotji vartu izprast konkrtu darjumu, citu notikumu un apstku ietekmi uz uzmuma finansilo stvokli un darbbas finansilajiem rezulttiem.

16 Neatbilstgas grmatvedbas politikas neattaisno ne informcijas atklana par grmatvedbas politikm, ne piezmes vai paskaidrojos materils.

17 oti retos gadjumos, ja vadba secina, ka standart vai interpretcij ietverts prasbas ievroana btu tik maldinoa, ka t btu pretrun ar pamatnostdns noteikto finanu prskatu mri, uzmumam jnovirzs no s prasbas, sniedzot 18. punkt mintos paskaidrojumus, ja attiecg pamatnostdne du novirzi pieprasa vai neaizliedz.

18 Ja uzmums novirzs no standarta vai interpretcijas prasbas, saska ar 17. punktu, tam jnorda:

a) ka vadba ir secinjusi, ka finanu prskati patiesi uzrda uzmuma finansilo stvokli, darbbas finansilos rezulttus un naudas plsmas;

LV - SGS 1

4

b) ka finanu prskati atbilst piemrojamiem standartiem un interpretcijm, izemot novirzi no atsevias prasbas, lai nodrointu patiesu uzrdanu;

c) standarta vai interpretcijas nosaukums, no kura uzmums ir novirzjies, novirzes btba, tostarp metode, ko pieprasa standarts vai interpretcija, iemesls, kd metode btu maldinoa konkrtajos apstkos, ka t btu pretrun ar finanu prskatu mri, kas noteikts pamatnostdns, un pieemt metode; un

d) novirzes finansil ietekme uz katru finanu prskatos uzrdto posteni visos nordtajos periodos, par kuru btu jzio, ievrojot prasbu.

19 Ja uzmums iepriekj period ir novirzjies no standarta vai interpretcijas prasbas un novirze ietekm finanu prskatos atzts summas prskata period, tam jatklj informcija, kas ir izklstta 18. punkta c) un d) apakpunktos.

20 Piemram, 19. punkts tiek piemrots, ja uzmums iepriekj period ir novirzjies no standarta vai interpretcijas prasbas aktvu vai saistbu novrtanai un ja novirze ietekm prskata perioda finanu prskatos uzrdto aktvu un saistbu izmaiu novrtanu.

21 oti retos gadjumos, ja vadba secina, ka standart vai interpretcij ietverts prasbas ievroana btu tik maldinoa, ka t btu pretrun ar finanu prskatu mri, kas noteikts pamatnostdns, bet ja attiecg pamatnostdne aizliedz novirzi no prasbas, uzmumam maksimli jsamazina prasbu formls ievroanas rezultt raduos maldinoo aspektu ietekme, sniedzot sekojou informciju:

a) attiecg standarta vai interpretcijas nosaukums, prasbas veids un iemesls, kd vadba ir secinjusi, ka atbilstba ai prasbai ir tik maldinoa konkrtajos apstkos, ka t ir pretrun ar finanu prskatu mriem, kas noteikti pamatnostdns; un

b) visos uzrdtajos periodos korekcijas katram finanu prskatu postenim, kuras pc vadbas uzskatiem btu nepiecieamas, lai nodrointu postea patiesu uzrdanu.

22 Saska ar 17. 21. punktiem, informcijas postenis vartu bt pretrun ar finanu prskatu mri, ja tas patiesi neatspoguo darjumus, citus notikumus un apstkus, kurus tas vai nu prstv vai vartu pamatoti sagaidt, ka prstvs, un attiecgi tas vartu ietekmt finanu prskatu lietotju saimnieciskos lmumus. Novrtjot, vai atbilstba konkrtajm standarta vai interpretcijas prasbm btu tik maldinoa, ka t btu pretrun ar finanu prskatu mri, kas noteikts pamatnostdns, vadba em vr:

a) kd finanu prskatu mris nav sasniegts konkrtajos apstkos, un

b) k konkrt uzmuma apstki atiras no apstkiem citos uzmumos, kuri ir nodroinjui atbilstbu prasbm. Ja citi uzmumi ldzgos apstkos nodroina atbilstbu prasbm, pastv atspkojams piemums, ka uzmuma atbilstba prasbai nebtu tik maldinoa, ka ts ievroana btu pretrun ar finanu prskatu mri, kas noteikts Pamatnostdns.

Darbbas turpinana

23 Sagatavojot finanu prskatus, vadbai jnovrt uzmuma spja turpint darbbu. Finanu prskati jsagatavo, pamatojoties uz darbbas turpinanas principu, ja vien vadba neplno likvidt uzmumu vai prtraukt darbbu, vai tai nav citas relas alternatvas uzmuma slganai vai darbbas prtraukanai. Ja, veicot novrtjumu, vadba zina par btiskm nenoteiktbm saistb ar notikumiem vai apstkiem, kas var radt nopietnas aubas par uzmuma spju turpint darbbu, s nenoteiktbas jatklj. Ja finanu prskati nav sagatavoti, pamatojoties uz darbbas turpinanas principu, is fakts jatklj kop ar principu, pc kda finanu prskati ir sagatavoti, un iemeslu, kd netiek uzskatts, ka uzmums turpins darbbu.

24 Novrtjot to, vai darbbas turpinanas princips ir atbilstgs, vadba em vr visu pieejamo informciju par nkamajiem periodiem vismaz divpadsmit mneus pc bilances datuma. Apsvranas pakpe ir atkarga no faktiem katr konkrt gadjum. Ja uzmuma darbba ir bijusi rentabla un tam ir viegli pieejami finanu ldzeki, secinjumu par to, ka darbbas turpinanas princips ir atbilstgs, var izdart bez skas analzes. Citos gadjumos vadbai, iespjams, bs jem vr plas faktoru diapazons, kuri saistti ar pareizjo un paredzamo rentabilitti, pardu atmaksas grafikiem un potencilajiem aizstanas finansjuma avotiem, pirms t var prliecinties, ka darbbas turpinanas piemums ir atbilstgs.

LV - SGS 1

5

Uzkranas princips grmatvedb

25 Uzmumam jsagatavo finanu prskati, izemot naudas plsmas informciju, izmantojot uzkranas principu grmatvedb.

26 Kad grmatvedb tiek izmantots uzkranas princips, posteus atzst par aktviem, saistbm, pau kapitlu, ienkumiem un izdevumiem (finanu prskatu elementiem), ja tie atbilst o elementu defincijm un atzanas kritrijiem pamatnostdns.

Uzrdanas konsekvence

27 Posteu uzrdana un klasifikcija finanu prskatos jsaglab periodu pc perioda, ja vien:

a) pc nozmgas izmaias uzmuma darbbas veid vai finanu prskatu prskatanas nav acmredzams, ka cita uzrdana vai klasifikcija btu atbilstoka, emot vr 8. SGS noteiktos kritrijus grmatvedbas politiku atlasei un piemroanai; vai

b) standarta vai interpretcijas prasbas nosaka nepiecieambu veikt izmaias prskatu sniegan.

28 Nozmga iegde vai atsavinana, vai finanu prskatu snieganas prskatana vartu liecint par to, ka finanu prskati jsniedz citdi. Uzmums maina savu finanu prskata snieganu tikai, ja maint uzrdana nodroina informciju, kas ir ticama un ir svargka finanu prskatu lietotjiem, un prskatt struktra, iespjams, tiks izmantota ar nkamajos periodos, ldz ar to neprkpjot saldzinmbas prasbas. Ja veic das izmaias prskatu sniegan, uzmums prklasific saldzinmo informciju saska ar 38. un 39. punktiem.

Btiskums un apvienoana

29 Katra btiska ldzgu posteu klase finanu prskatos juzrda atsevii. Atirga veida vai funkcijas postei juzrda atsevii, ja vien tie nav nebtiski.

30 Finanu prskati veidojas daudzu darjumu vai citu notikumu apstrdes rezultt, kurus apkopo grups pc to veida vai funkcijas. Pdjais posms apvienoanas un klasifikcijas proces ir koncentrtu un klasifictu datu sniegana, kuri veido posteus bilanc, peas vai zaudjumu aprin, prskat par pau kapitla izmaim un naudas plsmas prskat vai piezms. Ja postenis atsevii nav btisks, tad prskatos vai piezms to apvieno ar citiem posteiem. Postenis, kas nav pietiekami btisks, lai to atsevii uzrdtu prskatos, tomr var bt pietiekami btisks, lai to atsevii uzrdtu piezms.

31 Btiskuma principa piemroana nozm, ka nav jievro konkrtas standarta vai interpretcijas prasbas par informcijas atklanu, ja informcija nav btiska.

Ieskaitana

32 Nedrkst veikt aktvu un saistbu, k ar ienkumu un izdevumu ieskaitu, ja vien to nepieprasa vai neatauj standarts vai interpretcija.

33 Svargi, lai aktvi un saistbas, k ar ienkumi un izdevumi, tiktu uzrdti atsevii. Ieskaitana peas vai zaudjumu aprin vai bilanc, izemot gadjumu, kad ieskaits atspoguo darjuma vai cita notikuma btbu, mazina lietotju spju izprast veiktos darjumus, citus notikumus, apstkus, kas ir raduies, k ar novrtt uzmuma nkotnes naudas plsmas. Aktvu novrtana, atskaitot vrtbas samazinans uzkrjumuspiemram, uzkrjumus novecojuiem krjumiem un uzkrjumus nedroiem debitoru pardiem, nav ieskaits.

34 18. SGS Iemumi defin terminu iemumi un pieprasa tos novrtt saemts vai saemams atldzbas patiesaj vrtb, atskaitot uzmuma sniegts tirdzniecbas un apjoma atlaides. Uzmums parasts darbbas gait veic citus darjumus, kuri nerada iemumus, bet ir neregulri attiecb pret pamatdarbbu. o darjumu rezulttus uzrda, ja uzrdana atspoguo darjuma vai cita notikuma btbu, veicot ienkumu un saistto izdevumu ieskaitu, kas rodas paa darjuma rezultt. Piemram:

LV - SGS 1

6

a) guvumus un zaudjumus, atsavinot ilgtermia aktvus, ieskaitot ieguldjumus un pamatdarbbas aktvus, uzrda, atskaitot no atsavinanas iemumiem aktva uzskaites vrtbu un saisttos prdoanas izdevumus; un

b) izdevumus, kas saistti ar uzkrjumu, kas ir atzti saska ar 37. SGS Uzkrjumi, iespjams saistbas un iespjamie aktvi un atldzinti saska ar vienoanos, kas noslgta ar treo personu (piemram, piegdtja garantijas lgums), var atemt no attiecgs atldzbas.

35 Turklt guvumus un zaudjumus, kas rodas ldzgu darjumu grupas rezultt, uzrda pc neto principa, piemram, guvumi un zaudjumi no rvalstu valtas maias vai guvumi un zaudjumi no tirdzniecbas nolkiem turtiem finanu instrumentiem. Tomr os guvumus un zaudjumus uzrda atsevii, ja tie ir btiski.

Saldzinm informcija

36 Ja vien kds standarts vai interpretcija neatauj vai nepieprasa citdi, jatklj iepriekj perioda saldzinm informcija attiecb uz vism summm, kas ir iekautas finanu prskatos. Ja tas ir svargi prskata perioda finanu prskatu izpraanai, ststjuma un aprakstoaj informcij jietver saldzinm informcija.

37 Daos gadjumos finanu prskatos sniegt ststjuma informcija par iepriekjo periodu(iem) joprojm ir svarga prskata period. Piemram, informciju par juridisku strdu, kura iznkums iepriekj bilances datum nebija skaidrs un tas vl jatrisina, atklj prskata period. Lietotjiem ir nozmga informcija, ka iepriekj bilances datum bija nenoteiktba un kdi paskumi ir veikti attiecgaj period, lai noskaidrotu o nenoteiktbu.

38 Ja tiek mainta finanu prskatu posteu uzrdana vai klasifikcija, saldzinms summas jprklasific, izemot, ja prklasifikcija ir nepraktiska. Ja saldzinms summas ir prklasifictas, uzmumam jnorda:

a) prklasifikcijas veids;

b) katra postea vai klases summa, kas ir prklasificta, un

c) prklasifikcijas iemesls.

39 Ja prklasifict saldzinms summas ir nepraktiski, uzmumam jnorda:

a) iemesls summu neprklasificanai, un

b) korekcijas veids, kur btu bijis jveic, ja summas btu prklasifictas.

40 Starpperioda informcijas saldzinmbas uzlaboana paldz lietotjiem saimniecisku lmumu pieeman, aujot novrtt finanu informcij redzams tendences plnoanas mriem. Daos gadjumos, lai panktu saldzinmbu ar prskata periodu, saldzinmo informciju konkrtam periodam ir nepraktiski prklasifict. Piemram, iepriekj period(os) dati var nebt apkopoti t, lai vartu veikt prklasificanu, un var nebt iespjams atkrtoti iegt o informciju.

41 8. SGS aplko korekcijas saldzinmai informcijai, kuras jveic, ja uzmums maina grmatvedbas politiku vai labo kdu.

Struktra un saturs

Ievads

42 is standarts pieprasa konkrtas informcijas atklanu bilanc, peas vai zaudjumu aprin un prskat par pau kapitla izmaim un pieprasa informcijas atklanu par citiem posteiem vai nu ajos prskatos vai piezms. 7. SGS Naudas plsmas prskati izklsttas prasbas naudas plsmas prskata snieganai.

43 aj standart termins informcijas atklana dareiz lietots pla nozm, aptverot posteus, kas uzrdti bilanc, peas un zaudjumu aprin, prskat par pau kapitla izmaim un naudas plsmas prskat, k ar

LV - SGS 1

7

piezms. Ar citos standartos un interpretcijs ir pieprasta informcijas atklana. Ja vien nav noteikts pretji citur aj standart vai cit standart, vai interpretcij, da informcijas atklana tiek veikta vai nu bilanc, peas vai zaudjumu aprin, prskat par pau kapitla izmaim vai naudas plsmas prskat (atbilstoi nepiecieambai), vai piezms.

Finanu prskatu identifikcija

44 Finanu prskati skaidri jidentific un jnoir no citas informcijas taj pa publictaj dokument.

45 SFPS attiecas tikai uz finanu prskatiem, nevis uz citu informciju, kas uzrdta gada prskat vai cit dokument. Td ir svargi, lai lietotji var atirt informciju, kas sagatavota, izmantojot SFPS, no citas informcijas, kas lietotjiem var bt noderga, bet nav o prasbu priekmets.

46 Katra finanu prskatu sastvdaa skaidri jidentific. Turklt uzskatmi jatspoguo un jatkrto sekojo informcija, ja tas vajadzgs uzrdts informcijas piencgai izpratnei:

a) prskatu sniedzja uzmuma nosaukums vai citi rekvizti un visas izmaias attiecgaj informcij kop iepriekj bilances datuma;

b) vai finanu prskati ir par atseviu uzmumu vai koncernu;

c) bilances datums vai periods, kuru finanu prskati aptver, lai kur ir atbilstgs finanu prskatu attiecgajai sastvdaai;

d) uzrdanas valta, k noteikts 21. SGS rvalstu valtas kursu izmaiu ietekme, un

e) noapaoanas pakpe, kuru lieto finanu prskatu summs.

47 Iepriek 46. punkt paredzts prasbas parasti tiek ievrotas, uzrdot lappuu nosaukumus un sasintus aiu nosaukumus katr finanu prskatu lappus. Vajadzgs vrtjums, nosakot, k vislabk uzrdt o informciju. Piemram, ja finanu prskatus sniedz elektroniski, ne vienmr tiek izmantotas atsevias lappuses; tdos gadjumos iepriek mintos posteus uzrda pietiekami biei, lai nodrointu finanu prskatos sniegts informcijas piencgu izpratni.

48 Finanu prskatus biei padara saprotamkus, uzrdot informciju uzrdanas valtas tkstou vai miljonu vienbs. Tas ir pieemams, ja tiek atklts noapaoanas precizittes lmenis un netiek izlaista btiska informcija.

Prskata periods

49 Finanu prskati jsniedz vismaz reizi gad. Ja mains uzmuma bilances datums un gada finanu prskatus sniedz par periodu, kas ir garks vai sks par vienu gadu, uzmumam papildus finanu prskatu aptvertajam periodam jatklj:

a) iemesls, kd izmantots garks vai sks periods, un

b) fakts, ka saldzinms summas peas vai zaudjumu aprin, pau kapitla izmaiu prskat, naudas plsmas prskat un attiecgajs piezms nav pilngi saldzinmas.

50 Parasti finanu prskatus sagatavo konsekventi par viena gada periodu. Tomr praktisku iemeslu d dai uzmumi atzst par labku sniegt prskatu, piemram, par 52 nedu periodu. is standarts to neaizliedz, jo ir maz ticams, ka rezultt sagatavotie finanu prskati btiski atirsies no tiem, kas tiktu sniegti par vienu gadu.

LV - SGS 1

8

Bilance

Atirba starp stermia/ilgtermia

51 Uzmumam saska ar 57. 67. punktiem bilanc atsevii juzrda apgrozmie un ilgtermia aktvi, un stermia un ilgtermia saistbas, izemot gadjumus, kad uzrdana, kas pamatojas uz likviditti, sniedz ticamu informciju, turklt ir atbilstoka. Ja piemro o izmumu, visi aktvi un saistbas juzrda to aptuvens likvidittes secb.

52 Neatkargi no t, kuru uzrdanas metodi pieem, uzmumam par katru aktvu un saistbu posteni, kas ietver summas, kuras paredzts atgt vai samakst a) ne vlk k divpadsmit mneus pc bilances datuma un b) ne agrk k divpadsmit mneus pc bilances datuma, jnorda summa, kuru paredzts atgt vai samakst ne agrk k divpadsmit mneus pc bilances datuma.

53 Ja uzmums piegd preces vai sniedz pakalpojumus skaidri identificjam darbbas cikl, atsevia apgrozmo un ilgtermia aktvu, k ar stermia un ilgtermia saistbu klasifikcija bilanc sniedz nodergu informciju, atdalot neto aktvus, kuri pastvgi ir aprit k darbbas kapitls, no tiem aktviem, kurus izmanto uzmuma ilgtermia darbb. Tas ar norda aktvus, kurus paredzts realizt krtj darbbas cikla ietvaros, un saistbas, kuru norina termi ir taj pa period.

54 Daiem uzmumiem, k, piemram, finanu iestdm, aktvu un saistbu uzrdana augo vai dilsto likvidittes secb sniedz informciju, kas ir ticama un ir svargka nek stermia vai ilgtermia uzrdana, tpc, ka uzmums nepiegd preces vai nesniedz pakalpojumus skaidri identificjam darbbas cikl.

55 Piemrojot 51. punktu, uzmumam ir atauts uzrdt daus no t aktviem un saistbm likvidittes secb, bet citus - izmantojot stermia/ilgtermia klasifikciju, ja d veid tiek sniegta ticama un atbilstoka informcija. Nepiecieamba pc jaukta uzrdanas principa var rasties, ja uzmumam ir dadas atirgas darbbas jomas.

56 Informcija par paredzamajiem aktvu un saistbu termiiem ir noderga, novrtjot uzmuma likviditti un makstspju. 7. SFPS Finanu instrumenti: informcijas atklana pieprasa finanu aktvu un finanu saistbu termia datumu atklanu. Finanu aktvi ir pircju un pasttju pardi un citi debitoru pardi, un finanu saistbas ir pardi piegdtjiem un darbuzmjiem un citi pardi kreditoriem. Informcija par nemonetro aktvu un saistbu, piemram, krjumu un uzkrjumu, paredzamo atganas un norina termiu ir noderga ar neatkargi no t, vai aktvi un saistbas ir klasifictas k stermia vai ilgtermia. Piemram, uzmums atklj krjumu summu, ko paredzts atgt vlk k divpadsmit mneus pc bilances datuma.

Apgrozmie aktvi

57 Aktvi jklasific k apgrozmie aktvi, ja tie atbilst jebkuram no sekojoiem kritrijiem:

a) paredzams, ka tas tiks realizts, vai tas ir paredzts prdoanai vai patriam uzmuma parast darbbas cikla ietvaros;

b) tas tiek turts galvenokrt tirdzniecbas nolkam;

c) paredzams, ka tas tiks realizts divpadsmit mneu laik pc bilances datuma; vai

d) tie ir nauda vai ts ekvivalenti (k noteikts 7. SGS), ja vien tos nav aizliegts maint vai izmantot, lai nokrtotu saistbas vismaz divpadsmit mneus pc bilances datuma.

Visi citi aktvi jklasific k ilgtermia.

58 is standarts izmanto terminu "ilgtermia", lai apzmtu materilos, nematerilos un finanu aktvus, kam ir ilgtermia raksturs. Tas neaizliedz lietot alternatvus aprakstus, ja to nozme ir skaidra.

59 Uzmuma darbbas cikls ir laiks starp aktvu iegdi apstrdei un viu realizciju naud vai naudas ekvivalentos. Ja uzmuma parastais darbbas cikls nav skaidri identificjams, tiek pieemts, ka t darbbas ilgums ir divpadsmit mnei. Apgrozmie aktvi ir aktvi (piemram, krjumi un pircju un pasttju pardi), ko prdod, patr vai realiz parast darbbas cikla ietvaros pat tad, ja tos nav paredzts realizt divpadsmit mneu laik pc bilances datuma. Apgrozmie aktvi ir aktvi, kurus tur galvenokrt tirdzniecbas nolkam (finanu aktvi

LV - SGS 1

9

aj kategorij tiek klasificti k aktvi, kas tiek turti tirdzniecbai saska ar 39. SGS Finanu instrumenti: atzana un novrtana) un ilgtermia finanu aktvu pareizj daa.

stermia saistbas

60 Saistbas jklasific k stermia saistbas, ja ts atbilst jebkuram no sekojoiem kritrijiem:

a) ja ir paredzts, ka par tm norinsies parast darbbas cikl;

b) ts tiek turtas galvenokrt tirdzniecbas nolkam;

c) paredzams, ka ts tiks realiztas divpadsmit mneu laik pc bilances datuma; vai

d) uzmumam nav beznosacjuma tiesbu, lai atliktu saistbu nokrtoanu vismaz divpadsmit mneus pc bilances datuma.

Visas citas saistbas jklasific k ilgtermia.

61 Daas stermia saistbas, piemram, pardi piegdtjiem un darbuzmjiem, dai uzkrtie personla un citi pamatdarbbas izdevumi, ir daa no darbbas kapitla, kuru izmanto uzmuma parast darbbas cikla ietvaros. os pamatdarbbas posteus klasific k stermia saistbas pat tad, ja to norina termi ir vlk k divpadsmit mneus pc bilances datuma. Tas pats parastais darbbas cikls attiecas uz uzmuma aktvu un saistbu klasifikciju. Ja uzmuma parastais darbbas cikls nav skaidri identificjams, tiek pieemts, ka t darbbas ilgums ir divpadsmit mnei.

62 Citas stermia saistbas nepilda parast darbbas cikla ietvaros, bet to norina termi ir divpadsmit mneu laik pc bilances datuma vai ts tur galvenokrt tirdzniecbas nolkam. Piemram, finanu saistbas, kas tiek klasifictas k tirdzniecbas nolkam turtas saistbas saska ar 39. SGS, banku kredtu prtrii un ilgtermia finanu saistbu stermia daa, maksjams dividendes, ienkumu nodoki un citi pardi kreditoriem. Finanu saistbas, kas nodroina ilgtermia finansanu (t.i., ts nav daa no darbbas kapitla, kuru izmanto uzmuma parast darbbas cikl) un to norina termi nav divpadsmit mneu laik pc bilances datuma, saska ar 65. un 66. punktiem ir ilgtermia saistbas.

63 Uzmums klasific savas finanu saistbas k stermia saistbas, ja to norina termi ir divpadsmit mneu laik pc bilances datuma, pat ja:

a) skotnjais termi bija ilgks par divpadsmit mneiem, un

b) vienoans refinanst vai prskatt ilgtermia maksjuma termius ir pabeigta pc bilances datuma un pirms finanu prskati ir apstiprinti publiskoanai.

64 Ja uzmums cer un tam ir iespjas palaik izmantoto kredtresursu ietvaros refinanst vai prjaunot saistbu nomaksas termiu vismaz divpadsmit mneus pc bilances datuma, tad saistbas klasific k ilgtermia saistbas, pat ja, nerealizjot os plnus, s saistbas btu sedzamas sk laika period. Tomr, ja refinansana vai saistbu prjaunoana nav atkarga no uzmuma ieskatiem (piemram, nav lguma refinanst), iespjam refinansana netiek emta vr un saistbas tiek klasifictas k stermia saistbas.

65 Ja uzmums prkpj ilgtermia aizdevuma lguma noteikumus pirms bilances datuma vai bilances datum, k rezultt saistbas jsedz pc pieprasjuma, saistbu klasific par stermia, pat ja aizdevjs pc bilances datuma un pirms finanu prskatu apstiprinanas publiskoanai ir piekritis nepieprast prkpuma rezultt raduos saistbu atmaksu. Saistbas tiek klasifictas k stermia saistbas, jo bilances datum uzmumam nav beznosacjuma tiesbu atlikt saistbu nokrtoanu vismaz divpadsmit mneus pc datuma.

66 Tomr saistbas tiek klasifictas par ilgtermia saistbm, ja aizdevjs ldz bilances datumam ir piekritis nodroint perioda pagarinjumu, kas beidzas vismaz divpadsmit mneus pc bilances datuma, kur uzmums var novrst prkpumu, un kura laik aizdevjs nevar pieprast tltju atmaksu.

67 Attiecb uz aizdevumiem, kas tiek klasificti k stermia saistbas, ja di notikumi notiek starp bilances datumu un datumu, kad finanu prskati ir apstiprinti publiskoanai, ie notikumi atbilst informcijas atklanai k nekorijoi notikumi, saska ar 10. SGS Notikumi pc bilances datuma:

a) ilgtermia refinansana;

b) ilgtermia aizdevuma lguma prkpuma laboana, un

LV - SGS 1

10

c) aizdevja dots termi ilgtermia aizdevuma lguma noteikumu prkpumu novranai, kas beidzas vismaz divpadsmit mneus pc bilances datuma.

Informcija, kas jsniedz bilanc

68 Bilances galvenaj da jbt iekautiem vismaz posteiem, kas uzrda sekojoas summas, ciktl ts nav uzrdtas saska ar 68.A punktu:

a) pamatldzeki;

b) ieguldjumu paums;

c) nematerilie aktvi;

d) finanu aktvi (izemot summas, kas nordtas e), h) un i) apakpunktos);

e) pc pau kapitla metodes uzskaitti ieguldjumi;

f) bioloiskie aktvi;

g) krjumi;

h) pircju un pasttju pardi un citi debitoru pardi;

i) nauda un ts ekvivalenti;

j) pardi piegdtjiem un darbuzmjiem un citi pardi kreditoriem;

k) uzkrjumi;

l) finanu saistbas (izemot summas, kas nordtas j) un k) apakpunktos);

m) saistbas un aktvi prskata perioda nodoklim, k noteikts 12. SGS Ienkuma nodoklis;

n) atlikt nodoka saistbas un atlikt nodoka aktvi, k noteikts 12. SGS;

o) mazkuma ldzdalba, tiek uzrdta pau kapitl, un

p) emittais kapitls un rezerves, kuras ir attiecinmas uz mtesuzmuma kapitla turtjiem.

68A Bilances galvenaj da jiekauj ar postei, kas uzrda das summas:

a) kopjos aktvus, kas klasificti k turti prdoanai, un aktvus, kas ietverti atsavinanas grups, kas klasifictas k turtas prdoanai saska ar 5. SFPS Prdoanai turti ilgtermia aktvi un prtrauktas darbbas; un

b) saistbas, kas ietvertas atsavinanas grups, kas klasifictas k turtas prdoanai, saska ar 5. SFPS.

69 Papildus posteus, nosaukumus un starpsummas bilanc juzrda, ja uzrdana ir svarga, lai izprastu uzmuma finansilo stvokli.

70 Ja uzmums bilanc atsevii klasific apgrozmos aktvus, ilgtermia aktvus un stermia un ilgtermia saistbas, tad atlikt nodoka aktvus (saistbas) neklasific k apgrozmos aktvus (stermia saistbas).

71 aj standart nav noteikta krtba vai forma, kd postei juzrda. 68. punkt vienkri sniegts to posteu saraksts, kuru veids vai funkcija ir pietiekami atirga, lai tos bilanc uzrdtu atsevii. Turklt:

a) posteus iekauj, ja postea lielums, veids vai funkcija vai ldzgu posteu apvienoana ir svarga un atsevia uzrdana ir nepiecieama, lai saprastu uzmuma finansilo stvokli, un

b) lietotos aprakstus un posteu secbu vai ldzgu posteu apvienoanu var maint atbilstgi uzmuma un t darjumu veidam, lai sniegtu informciju, kas ir btiska uzmuma finansil stvoka izpratnei.

LV - SGS 1

11

Piemram, finanu iestde var izdart grozjumus iepriekmintajos aprakstos, lai sniegtu informciju, kas ir btiska finanu iestdes darbbai.

72 Lmumu par to, vai papildu posteus uzrdt atsevii, pamato ar vrtjumu par:

a) aktvu veidu un likviditti;

b) aktvu funkciju uzmum; un

c) saistbu summm, veidu un laiku.

73 Dadu novrtanas principu lietoana dadm aktvu grupm liecina par to, ka to veids vai funkcija atiras, td tie juzrda k atsevii postei. Piemram, atirgas pamatldzeku grupas var uzskaitt izmaksu vrtb vai prvrtts summs saska ar 16. SGS Pamatldzeki.

Informcija, kas jsniedz bilanc vai piezms

74 Uzmumam bilanc vai piezms jatklj uzrdto posteu skka klasifikcija, ko klasific uzmuma darbbai piemrot veid.

75 Skku klasifikciju detaliztba bilanc ir atkarga no SFPS prasbm un iesaistto summu lieluma, veida un funkcijas. 72. punkt izklsttie faktori tiek izmantoti, lai pieemtu lmumu par skkas klasifikcijas pamatojumu. Informcijas atklana par katru posteni ir atirga, piemram:

a) pamatldzeku postei tiek sadalti klass saska ar 16. SGS;

b) pardus sadala summs, k pircju un pasttju, saistto puu debitoru pardus, priekapmaksas un citas summas.

c) krjumus skk klasific saska ar 2. SGS Krjumi, piemram, preces prdoanai, raoanas izejvielas, materili, nepabeigtie raojumi un gatavie raojumi;

d) uzkrjumus sadala atsevii uzkrjumos darbinieku pabalstiem un citiem posteiem; un

e) panieku ieguldto pau kapitlu un rezerves sadala dads klass, piemram, iemakstais kapitls, akciju emisijas uzcenojums un rezerves.

76 Uzmumam bilanc vai piezms jatklj da informcija:

a) par katru pamatkapitla klasi:

i) apstiprinto akciju skaits;

ii) emitto un pilnb apmaksto, k ar emitto, bet pilnb neapmaksto akciju skaits;

iii) akcijas nominlvrtba vai tas, ka akcijm nav nominlvrtbas;

iv) apgrozb esoo akciju skaita saskaoana perioda skum un beigs;

v) konkrtai klasei pieirts tiesbas, priekrocbas un ierobeojumi, tostarp ierobeojumi attiecb uz dividenu sadali un kapitla atmaksanu;

vi) akcijas uzmum, kuras pieder uzmumam vai t meitasuzmumiem vai asocitiem uzmumiem; un

vii) akcijas, kas rezervtas publiskoanai, uz kurm attiecas iespju lgumi un lgumi akciju prdoanai, ieskaitot lgumu noteikumus un summas; un

b) katras pau kapitl iekauts rezerves veida un mra apraksts.

77 Uzmumam bez pamatkapitla, piemram, personlsabiedrbai vai trestam, jatklj informcija, kas ir ldzvrtga 76. punkt a) apakpunkt pieprastajai, nordot katras pau kapitla ldzdalbas kategorijas izmaias period un katras pau kapitla ldzdalbas kategorijas tiesbas, priekrocbas un ierobeojumus.

LV - SGS 1

12

Peas vai zaudjumu aprins

Konkrta perioda pea vai zaudjumi

78 Visi ienkumu un izdevumu postei, kurus atzst period, jiekauj pe vai zaudjumos, ja vien standarts vai interpretcija nepieprasa savdk.

79 Parasti visi ienkumu un izdevumu postei, kurus atzst period, tiek iekauti pe un zaudjumos. Tas attiecas ar uz grmatvedbas aplu izmaiu ietekmi. Tomr var bt gadjumi, kad konkrtus posteus var neiekaut prskata perioda pe vai zaudjumos. 8. SGS aplko divus dus gadjumus: kdu laboana un grmatvedbas politiku izmaiu ietekme.

80 Citi standarti aplko posteus, kuri var atbilst ienkumu un izdevumu pamatnostdnes defincijm, bet kurus parasti neiekauj pe vai zaudjumos. Piemri ietver prvrtanas rezerves (sk. 16. SGS), it pai guvumus un zaudjumus, kas rodas prrinot rvalstu valts sastdtus finanu prskatus par uzmuma rvalstu darbbu (sk. 21. SGS), un guvumus un zaudjumus, kas raduies prvrtjot prdoanas nolkiem turtos finanu aktvus. (sk. 39. SGS).

Informcija, kas jsniedz peas vai zaudjumu aprin

81 Peas vai zaudjumu aprin jbt iekautiem vismaz posteiem, kas par periodu uzrda das summas:

a) iemumi;

b) finanu izmaksas;

c) pc pau kapitla metodes uzskaitto asocito uzmumu un kopuzmumu peas un zaudjumu daa;

d) nodoku izdevumus;

e) vienu summu, kas satur kopjo vrtbu no i) peas vai zaudjumiem no prtrauktm darbbm pc nodoku nomaksas un ii) peas vai zaudjumiem pc nodoku nomaksas, kas atzti, novrtjot prtraukto darbbu patieso vrtbu un atemot prdoanas izmaksas, vai aktvu vai aktvu grupu atsavinanu, kas veido prtraukto darbbu; un

f) peu vai zaudjumus.

82 Sekojoi postei peas vai zaudjumu aprin jatklj k perioda peas vai zaudjumu sadale:

a) mazkuma daas pea vai zaudjumi; un

b) mtesuzmuma kapitla turtju pea vai zaudjumi.

83 Papildus posteus, nosaukumus un starpsummas peas vai zaudjumu aprin juzrda, ja uzrdana ir svarga, lai izprastu uzmuma finansilos rezulttus.

84 Td, ka uzmuma dado darbbu, darjumu un citu notikumu ietekme atiras pc bieuma, guvuma vai zaudjuma potencila un prognozjambas, finanu darbbas finansilo rezulttu sastvdau atklana paldz izprast sasniegtos finanu darbbas rezulttus un prognozt turpmkos rezulttus. Peas vai zaudjumu aprin iekauj papildu posteus un groza lietotos aprakstus un posteu secbu, ja tas ir vajadzgs, lai izskaidrotu finansils darbbas rezulttu elementus. Faktori, kas jem vr, ir ienkumu un izdevumu sastvdau btiskums, veids un funkcija. Piemram, finanu iestde var izdart grozjumus iepriekmintajos aprakstos, lai sniegtu informciju, kas ir btiska finanu iestdes darbbai. Ienkumu un izdevumu posteu ieskaitu veic tikai tad, ja ir izpildti 32. punkt ietvertie kritriji.

85 Neviens no ienkumu vai izdevumu posteiem netiek klasificts k rkrtas postenis nedz peas vai zaudjumu aprin, nedz piezms.

LV - SGS 1

13

Informcija, kas jsniedz peas vai zaudjumu aprin vai piezms

86 Ja ienkumu un izdevumu postei ir btiski, to veids un summa jatklj atsevii.

87 Apstki, kas radtu nepiecieambu atsevii atklt ienkumu un izdevumu posteus ir:

a) krjumu vrtbas norakstana ldz neto prdoanas vrtbai vai pamatldzeku vrtbas norakstana ldz atgstamajai summai, k ar o norakstjumu apvrses;

b) uzmuma darbbu prstrukturana un prstrukturanas izmaksm izveidoto uzkrjumu apvrses;

c) pamatldzeku objektu atsavinana;

d) ieguldjumu atsavinana;

e) prtraukts darbbas;

f) tiesas prvu pabeigana; un

g) citas uzkrjumu apvrses.

88 Uzmumam jsniedz izdevumu analze, izmantojot vai nu uz izdevumu vai to funkcijas veida balstta klasifikciju un izvloties klasifikcijas veidu, kur sniedz ticamu un atbilstgku informciju.

89 Uzmumiem ieteicams peas vai zaudjumu aprin uzrdt 88. punkt ietverto analzi.

90 Izdevumus klasific skk, lai nordtu darbbas finansilo rezulttu sastvdaas, kas var atirties pc bieuma, guvuma vai zaudjuma potencila un prognozjambas. o analzi sniedz vien no diviem veidiem.

91 Pirmo analzes veidu sauc par izdevumu veida metodi. Izdevumus apvieno peas vai zaudjumu aprin pc to veida (piemram, nolietojums, materilu iegdes, transporta izmaksas, darbinieku pabalsti un reklmas izmaksas) un neprdala starp dadm funkcijm uzmum. o metodi var vienkri piemrot, jo nav nepiecieama izdevumu sadale atbilstgi funkcionlm klasifikciju grupm. Klasifikcijas piemrs, lietojot izdevumu veida metodi, ir ds:

Iemumi X

Citi ienkumi X

Gatavo raojumu un nepabeigto raojumu krjumu izmaias X

Izlietots izejvielas un materili X

Darbinieku pabalstu izmaksas X

Nolietojuma un amortizcijas izdevumi X

Citi izdevumi X

Kopjie izdevumi (X)

Pea X

92 Otro analzes veidu sauc par izdevumu funkcijas vai "prdoto preu un sniegto pakalpojumu izmaksu" metodi, un t klasific izdevumus pc to funkcijas k dau no prdoto preu un sniegto pakalpojumu izmaksm, prdoanas vai administratvs darbbas. K minimums, saska ar o metodi, uzmums atklj prdoto preu un sniegto pakalpojumu izmaksas atsevii no citiem izdevumiem. metode var sniegt atbilstgku informciju

LV - SGS 1

14

lietotjiem nek izdevumu klasifikcija pc veida, bet izmaksu sadalana pc funkcijm var bt nereglamentta sadale un liel mr ir saistta ar vrtjumu. Klasifikcijas piemrs, lietojot izdevumu funkcijas metodi, ir ds:

Iemumi X

Prdoto preu un sniegto pakalpojumu izmaksas (X)

Bruto pea X

Citi ienkumi X

Izplatanas izmaksas (X)

Administratvie izdevumi (X)

Citi izdevumi (X)

Pea X

93 Uzmumiem, kas klasific izdevumus pc funkcijas, jatklj papildu informcija par izdevumu veidu, tostarp par nolietojuma un amortizcijas izdevumiem un darbinieku pabalstu izmaksm.

94 Izvle starp izdevumu funkcijas metodi un izdevumu veida metodi ir atkarga no vsturiskiem un nozares faktoriem un uzmuma veida. Abas metodes sniedz nordi par tm izmaksm, kas vartu mainties tiei vai netiei ldz ar uzmuma prdoanas vai raoanas apjomu. T k katrai uzrdanas metodei ir savas priekrocbas dada veida uzmumos, is standarts vadbai pieprasa izvlties visatbilstgko un ticamko uzrdanu. Tomr t k informcija par izdevumu veidu ir noderga, prognozjot nkotnes naudas plsmas, ir vajadzga papildu informcijas atklana, ja lieto izdevumu funkcijas klasifikciju. 93. punkt terminam darbinieku pabalsti ir tda pati nozme k 19. SGS Darbinieku pabalsti.

95 Uzmumam peas vai zaudjumu aprin vai prskat par pau kapitla izmaim, vai piezms jnorda dividenu summa, kas atzta par peas sadali pau kapitla turtjiem attiecgaj period, un saistt summa par akciju.

Prskats par pau kapitla izmaim

96 Uzmumam jatspoguo pau kapitla izmaiu prskats, prskat nordot:

a) konkrt perioda peu vai zaudjumus;

b) katru konkrt perioda ienkumu un izdevumu posteni, kuru citi standarti vai interpretcijas pieprasa atzt tiei pau kapitl, un o posteu kopsummu;

c) kopjos konkrt perioda ienkumus un izdevumus (kurus aprina k summu no a) un b) apakpunktiem), atsevii nordot kopsummas, kas attiecinmas uz mtesuzmuma kapitla turtjiem un mazkuma ldzdalbu; un

d) katrai paa kapitla sastvdaai - grmatvedbas politiku izmaiu ietekmi un kdu korekciju, kas atzta saska ar 8. SGS.

Pau kapitla izmaiu prskats, kas ietver tikai os posteus, ir jnosauc par atzto ienkumu un izdevumu prskatu.

97 Uzmumam prskat par izmaim pau kapitl vai piezms juzrda ar:

LV - SGS 1

15

a) pau kapitla izmaias, kuras rodas no darjumiem ar pau kapitla turtjiem, kas darbojas saska ar pau kapitla turtju tiesbm, atsevii nordot peas sadali pau kapitla turtjiem;

b) nesadalts peas atlikums (tas ir uzkrt pea vai zaudjumi) perioda skum un bilances datum, un izmaias attiecgaj period; un

c) katras akcionru pau kapitla klases un rezerves uzskaites vrtba un saskaoana perioda skum un beigs, atsevii atkljot katru izmaiu.

98 Uzmuma pau kapitla izmaias starp diviem bilances datumiem atspoguo t neto aktvu palielinjumu vai samazinjumu attiecgaj period. Izemot ts izmaias, kas rodas no darjumiem ar pau kapitla turtjiem, kas darbojas saska ar pau kapitla turtju tiesbm (piemram, pau kapitla iemaksas, uzmumam piederoo pau kapitla instrumentu un dividenu prpirkana) un darjumu izmaksas, kas tiei saisttas ar diem darjumiem, visprjs pau kapitla izmaias attiecgaj period atspoguo ienkumu un izdevumu kopsummu, ieskaitot guvumus un zaudjumus, kurus izraisjuas uzmuma darbbas konkrtaj period (vai nu ie ienkumu un izdevumu postei ir atzti pe vai zaudjumos vai tiei iekauti pau kapitla izmais).

99 is standarts pieprasa, lai visi ienkumu un izdevumu postei, kurus atzst period, tiktu iekauti pe vai zaudjumos, ja vien cits standarts vai interpretcija nepieprasa savdk. Citi standarti pieprasa daus guvumus un zaudjumus (piemram, prvrtanas rezerves pieaugums vai samazinjums, atsevias rvalstu valtas kursa starpbas, guvumi un zaudjumi, kas raduies, prvrtjot prdoanas nolkiem turtus finanu aktvus, un prskata perioda ienkumu nodoka un atlikt nodoka summas), atzt tiei pau kapitla izmais. T k, novrtjot uzmuma finansil stvoka izmaias starp diviem bilances datumiem, ir svargi emt vr visus ienkumu un izdevumu posteus, is standarts pieprasa prskata par pau kapitla izmaim uzrdanu, kas norda uzmuma kopjos ienkumus un izdevumus, ieskaitot tos, kurus atzst tiei pau kapitl.

100 8. SGS pieprasa retrospektvas korekcijas, lai ldz praktiski iespjamam apmram atspoguotu grmatvedbas politiku izmaiu ietekmes rezulttus, izemot gadjumus, kad prejas noteikumi cit standart vai interpretcij pieprasa savdk. 8. SGS ar pieprasa, lai korekcijas, kas nepiecieamas kdu laboanai, tiktu veiktas retrospektvi, ja tas ir praktiski iespjams. Retrospektvs korekcijas tiek iekautas nesadaltaj pe, izemot gadjumus, kad standarts vai interpretcija pieprasa citas pau kapitla sastvdaas retrospektvu korekciju. 96. punkta d) apakpunkts pieprasa pau kapitla izmaiu prskat sniegt informciju par grmatvedbas politiku maias un kdu labojumu rezultt veikto retrospektvo korekciju kopsummu un o korekciju ietekmi uz katru pau kapitla posteni. s korekcijas tiek atkltas par katru iepriekjo periodu un konkrt perioda skum.

101 96. un 97. punkt ietverts prasbas var izpildt dados veidos. Viens piemrs ir tabulas form, kas saskao katra paa kapitla elementa skuma un beigu atlikumus. Alternatva ir uzrdt tikai posteus, kas izklstti 96. punkt, prskat par pau kapitla izmaim. Saska ar o metodi posteus, kuri aprakstti 97. punkt, norda piezms.

Naudas plsmas prskats

102 Naudas plsmas informcija sniedz finanu prskatu lietotjiem pamatojumu, lai novrttu uzmuma spju nodroint naudas un naudas ekvivalentu iemumus, k ar uzmuma vajadzbas o naudas plsmu izlietoanai. 7. SGS izklsttas prasbas naudas plsmas prskata snieganai un attiecgs informcijas atklanai.

Piezmes

Struktra

103 Piezmes:

a) sniegs informciju par finanu prskatu sagatavoanas pamatprincipiem un konkrtm grmatvedbas politikm, kuras izmantotas saska ar 108. 115. punktu;

b) atkls informciju, kuru pieprasa SFPS, kas nav sniegta bilanc, peas vai zaudjumu aprin, prskat par pau kapitla izmaim vai naudas plsmas prskat; un

c) sniegs papildus informciju, kas nav bilanc, peas vai zaudjumu aprin, prskat par pau kapitla izmaim vai naudas plsmas prskat, bet ir svarga, lai izprastu katru no tm.

LV - SGS 1

16

104 Piezmes, pc iespjas, tiks sniegtas sistemtisk veid. Katrs postenis bilanc, peas vai zaudjumu aprin, prskat par pau kapitla izmaim un naudas plsmas prskat juzrda ar savstarpju atsauci uz saisttu informciju piezms.

105 Piezmes parasti sniedz secb, kas paldz lietotjiem izprast finanu prskatus un saldzint tos ar citu uzmumu finanu prskatiem:

a) paziojums par atbilstbu SFPS (sk. 14. punktu);

b) kopsavilkums par nozmgm grmatvedbas politikm, kas izmantotas (sk. 108. punktu);

c) pamatojoa informcija par finanu prskat, peas vai zaudjumu aprin, prskat par pau kapitla izmaim un naudas plsmas prskat uzrdtajiem posteiem td secb, kd sniegts katrs prskats un katrs postenis; un

d) cita informcija, tostarp:

i) iespjams saistbas (sk. 37. SGS) un neatzts lgumos noteikts apemans; un

ii) nefinanu informcija, piemram, uzmuma finanu riska prvaldbas mri un politikas (sk. 7. SGS).

106 Daos gadjumos var bt vajadzgs vai vlams maint konkrtu posteu secbu piezms. Piemram, informciju par izmaim patiesaj vrtb, kas atztas pe vai zaudjumos, var apvienot ar informciju par finanu instrumentu termiiem, lai gan pirm attiecas uz informcijas atklanu peas vai zaudjumu aprin, bet otr attiecas uz bilanci. Tomr pc iespjas tiek saglabta piezmju sistemtiska struktra.

107 Piezmes, kas sniedz informciju par finanu prskatu sagatavoanas pamatprincipiem un konkrtm grmatvedbas politikm, var uzrdt k finanu prskatu atseviu sastvdau.

Informcijas atklana par grmatvedbas politikm

108 Uzmumam jnorda kopsavilkums par nozmgm grmatvedbas politikm:

a) novrtanas princips (vai principi), kas izmantots finanu prskatu sagatavoan; un

b) citas izmantots grmatvedbas politikas, kas ir svargas, lai saprastu finanu prskatus.

109 Ir svargi, lai lietotji btu informti par novrtanas pamatprincipiem vai principiem, kas izmantoti finanu prskatos (piemram, skotnjs izmaksas, krtjs izmaksas, neto prdoanas vrtba, paties vrtba vai atgstam summa), tpc, ka pamatprincipi, pc kuriem finanu prskati tiek sagatavoti, btiski ietekm to analzi. Ja finanu prskatos lieto vairk par vienu novrtanas principu, piemram, ja prvrt konkrtas aktvu grupas, ir pietiekami nordt aktvu un saistbu kategorijas, kurm piemro katru novrtanas principu.

110 Pieemot lmumu par to, vai jatklj konkrta grmatvedbas politika, vadba apsver, vai informcijas atklana paldztu lietotjiem izprast k darjumi, citi notikumi un apstki atspoguoti prskat ietvertajos finansilajos darbbas rezulttos un finansilaj stvokl. Informcijas atklana par konkrtm grmatvedbas politikm ir pai noderga lietotjiem, kad s politikas tiek atlastas no standartos un interpretcijs atautajm alternatvajm politikm. Piemrs ir informcijas atklana, vai kopuzmuma dalbnieks atzst savu ldzdalbu kopgi kontroltaj sabiedrb, izmantojot konsolidcijas vai pau kapitla metodi (sk. 31. SGS Ldzdalba kopuzmumos). Dai standarti sevii pieprasa atklt informciju par konkrtm grmatvedbas politikm, ieskaitot izvles, kuras ir izdarjusi vadba starp dadm pieaujamajm politikm. Piemram, 16. SGS pieprasa atklt informciju par novrtanas principiem, kurus lieto pamatldzeku grupm. 23. SGS Aizmumu izmaksas pieprasa atklt informciju, vai aizmumu izmaksas tiek atztas uzreiz k izdevumi vai kapitaliztas k daa no atbilstoo aktvu izmaksas.

111 Katrs uzmums em vr savas darbbas veidu un politikas, kuru atklanu finanu prskatu lietotji sagaidtu par da veida uzmumu. Piemram, no uzmuma, kuram jmaks ienkuma nodoklis, tiktu sagaidts atklt savas grmatvedbas politikas attiecb uz ienkuma nodokiem, ieskaitot tos, kuri piemrojami atlikt nodoka saistbm un aktviem. Ja uzmums veic nozmgu darbbu rvalsts vai darjumus rvalstu valt, tiktu sagaidta grmatvedbas politiku atklana par rvalstu valtas guvumu un zaudjumu atzanu. Ja ir notikusi uzmjdarbbas apvienoana, jatklj politikas, kuras pielietotas nematerils vrtbas un mazkuma ldzdalbas novrtanai.

LV - SGS 1

17

112 Grmatvedbas politika var bt svarga uzmuma darbbas veida d, pat ja prskata un iepriekjo periodu summas nav btiskas. Tpat ir ar lietdergi atklt katru svargu grmatvedbas politiku, kuru SFPS nav pai pieprasjis, bet t ir izvlta un piemrota saska ar 8. SGS.

113 Uzmumam kopsavilkum par nozmgm grmatvedbas politikm vai cits piezms jatklj informcija, vrtjumi, neskaitot tos, kas ietverti aplss (sk. 116. punktu), kurus vadba ir izdarjusi uzmuma grmatvedbas politiku stenoanas proces, kuriem ir bijusi visnozmgk ietekme uz finanu prskatos atztm summm.

114 Uzmuma grmatvedbas politiku stenoanas proces vadba izdara dadus vrtjumus, neskaitot tos, kuri ietverti aplss, kas var btiski ietekmt finanu prskatos atzts summas. Piemram, vadba izdara vrtjumus, lai noteiktu:

a) vai finanu aktvi ir ldz termia beigm turti ieguldjumi;

b) vai btb visi nozmgie finanu aktvu un iznomto aktvu paumtiesbm raksturgi riski un labumi ir nodoti uz citiem uzmumiem;

c) vai btb konkrtu preu prdoana ir klasificjama k finansjuma ieguves avots un tdjdi iemumi no das realizcijas nebtu atzstami k ienkumi; un

d) vai attiecbu btba starp uzmumu un paam nolkam dibintu uzmumu, norda, ka uzmums kontrol paam nolkam dibinto uzmumu.

115 Saska ar 113. punktu sniegt informcija tiek pieprasta ar citu standartu kontekst. Piemram, 27. SGS pieprasa uzmumam atklt iemeslus, kd situcij, kad vairk nek puse no uzmuma balsstiesbm vai potencilm balsstiesbm tiei vai netiei ar meitasuzmumu starpniecbu pieder uzmumam, ldzdalbas daa tomr nenodroina kontroli. 40. SGS pieprasa atklt informciju par kritrijiem, kurus uzmums izveidojis, lai atirtu ieguldjumu paumu no panieka izmantota pauma un no pauma, kuru tur prdoanai parasts uzmjdarbbas gait, ja pauma klasifikcija ir sareta.

Galvenie aplses nenoteiktbas avoti

116 Piezms uzmumam jatklj informcija par galvenajiem piemumiem attiecb uz nkotni un citu nenoteiktbu avotiem, kuri bilances datum rada nozmgu risku nkamaj finanu gad izraist btiskas izmaias aktvos un saistbs. Attiecb uz iem aktviem un saistbm, piezms jatklj zias par:

a) to veidu; un

b) to uzskaites vrtbu bilances datum.

117 Dau aktvu un saistbu uzskaites vrtbu noteikana prasa aplst nenoteikto nkotnes notikumu ietekmi uz iem aktviem un saistbm bilances datum. Piemram, ja pdj laik nav noteiktas tirgus cenas, kuras izmanto, lai novrttu sekojous aktvus un saistbas, ir nepiecieamas uz nkotni orienttas aplses, lai novrttu atgstamo pamatldzeku klases summu, krjumu tehnoloisko novecoanos, uzkrjumus attiecb uz nkotn pabeidzamas tiesas prvas iznkumu un darbinieku ilgtermia pabalstu saistbas, piemram, pensiju saistbas. s aplses ietver piemumus par tdiem posteiem k riska korekciju naudas plsmm vai izmantotajm diskonta likmm, nkotnes algas izmaim un nkotnes cenu izmaim, kas ietekm citas izmaksas.

118 Galvenie piemumi un citi galvenie aplses nenoteiktbas avoti, kas atklti saska ar 116. punktu, attiecas uz aplsm, kas pieprasa vadbas visgrtkos, vissubjektvkos vai saretkos vrtjumus. T k pieaug maingo lielumu un piemumu skaits, kas ietekm iespjam nkotnes lmuma nenoteiktbu, ie vrtjumi kst subjektvki un saretki, un parasti attiecgi pieaug iespja sekojoai btiskai izmaiai aktvu un saistbu uzskaites vrtbs.

119 116. punkt nav pieprasta informcijas atklana par aktviem un saistbm ar nozmgu risku, jo nkam finanu gad to uzskaites vrtba vartu btiski mainties, ja bilances datum tie tiek novrtti patiesaj vrtb, kas balsts uz pdj laik noteiktm tirgus cenm (to paties vrtba nkam finanu gad var btiski mainties, bet s izmaias neradsies no piemumiem vai citiem aplses nenoteiktbas avotiem bilances datum).

120 Informcijas atklana 116. punkt ir sniegta td veid, kas paldz finanu prskatu lietotjiem saprast vrtjumus, kurus vadba izdara par nkotni un par citiem galvenajiem aplses nenoteiktbas avotiem. Sniegts

LV - SGS 1

18

informcijas veids un apmrs mains atkarb no konkrt piemuma veida un citiem apstkiem. Informcijas atklanas piemri ir:

a) piemuma veids vai cita aplses nenoteiktba;

b) metou, piemumu un aplu uzskaites vrtbu jutgums, kas ir to aprinu pamat, tostarp jutguma iemesli;

c) iespjam lmuma nenoteiktba un pamatoti iespjamo iznkumu diapazons nkam finanu gada laik attiecb uz ietekmto aktvu un saistbu uzskaites vrtbm; un

d) paskaidrojums izmaim, kas izdartas iepriekjiem piemumiem attiecb uz iem aktviem un saistbm, ja nenoteiktba paliek neatrisinta.

121 116. punkt, atkljot informciju, nav nepiecieams atklt budeta informciju vai prognozes.

122 Ja ir nepraktiski atklt aplses nenoteiktbas galven piemuma vai cita galven avota iespjamo ietekmi bilances datum, uzmums atklj informciju, ka ir pamatoti iespjams, pamatojoties uz esom zinanm, ka iznkumi nkam finanu gada laik, kas ir atirgi no piemumiem, vartu prast btiskas korekcijas ietekmto aktvu un saistbu uzskaites vrtbai. Visos gadjumos uzmums atklj informciju par konkrt aktva vai saistbas (vai aktvu un saistbu grupas) veidu un uzskaites vrtbu, kuru ir ietekmjis piemums.

123 Informcijas atklana 113. punkt par konkrtiem vrtjumiem, kurus vadba ir izdarjusi uzmuma grmatvedbas politiku stenoanas proces, attiecas uz informcijas atklanu par galvenajiem aplses nenoteiktbas avotiem 116. punkt.

124 Informcijas atklanu par daiem no galvenajiem piemumiem, kas savdk tiktu pieprasta saska ar 116. punktu, pieprasa citi standarti. Piemram, 37. SGS konkrtos apstkos pieprasa informcijas atklanu par galvenajiem piemumiem attiecb uz nkotnes notikumiem, kas ietekm uzkrjumu grupas. 7. SGS pieprasa informcijas atklanu par nozmgiem piemumiem, kas izmantoti, lai novrttu patiesajs vrtbs uzskaitto finanu aktvu un finanu saistbu patiess vrtbas. 16. SGS pieprasa informcijas atklanu par nozmgiem piemumiem, kas izmantoti, lai novrttu pamatldzeku prvrtto posteu patiess vrtbas.

Kapitls

124A Uzmums atklj informciju, kas t finanu prskatu lietotjiem auj novrtt uzmuma mrus, politikas un procesus kapitla prvaldbai.

124B Lai ievrotu 124.A punktu, uzmums atklj:

a) kvalitatvu informciju par t mriem, politikm un procesiem kapitla prvaldbai, ieskaitot (bet ne tikai):

i) aprakstu par to, ko tas prvalda k kapitlu;

ii) ja uzmums ir pakauts rji noteiktm kapitla prasbm, o prasbu raksturu un k s prasbas tiek iekautas kapitla prvaldb; un

iii) k tas steno savus mrus kapitla prvaldbai.

b) kopsavilkuma kvantitatvus datus par to, ko tas prvalda k kapitlu. Dai uzmumi uzskata daas finanu saistbas (piemram, dai subordint kapitla veidi) par kapitla sastvdau. Citi uzmumi uzskata kapitlu par tdu, no kura ir izslgtas daas pau kapitla sastvdaas (piemram, sastvdaas, kas rodas no naudas plsmas riska ierobeoanas instrumentiem).

c) jebkuras atirbas a) un b) punktos no iepriekj perioda.

d) vai perioda laik tas ievroja rji noteiktas kapitla prasbas, kurm tas ir pakauts.

e) ja uzmums nav ievrojis das rji noteiktas kapitla prasbas, das neievroanas sekas.

o atklto informciju pamato ar informciju, kas sniegta iekji uzmuma galvenajiem vadtjiem.

LV - SGS 1

19

124C Uzmums var prvaldt kapitlu daudzos veidos un bt pakauts dadm kapitla prasbm. Piemram, konglomert var bt iekauti uzmumi, kas veic apdroinanas darbbu un banku darbbu, un uzmumi var darboties ar vairks jurisdikcijs. Ja kopgas informcijas atklana par kapitla prasbm un tas, k kapitls tiek prvaldts, nesniedz nodergu informciju vai sagroza finanu prskata lietotja izpratni par uzmuma kapitla resursiem, uzmums atklj atseviu informciju par katru kapitla prasbu, kurai uzmums ir pakauts.

Citas informcijas atklana

125 Uzmumam piezms jatklj informcija par:

a) dividenu summu, kuru ieteica vai izsludinja pirms finanu prskatu apstiprinanas publiskoanai, bet neatzst par peas sadali pau kapitla turtjiem attiecgaj period, un saistt summa par akciju; un

b) neatzto kumulatvo priekrocbu dividenu summa.

126 Uzmumam jatklj da informcija, ja t nav atklta citur ar finanu prskatiem publictaj informcij:

a) uzmuma atraans vieta un juridisk forma, t reistrcijas valsts un juridisk adrese (vai galven uzmjdarbbas vieta, ja t atiras no juridisks adreses);

b) uzmuma darbbas veids un t galvens darbbas apraksts; un

c) mtesuzmuma un koncerna galg mtesuzmuma nosaukums.

Spk stans datums

127 Uzmumam jpiemro is standarts prskatu periodiem, kuri skas 2005. gada 1. janvr vai pc datuma. Ieteicama agrka standarta piemroana. Ja uzmums piemro o standartu periodiem, kuri skas pirms 2005. gada 1. janvra, tam is fakts jatklj.

127A Uzmums piemro 96. punkta grozjumus prskata periodiem, kas skas 2006. gada 1. janvr vai vlk. Ja uzmums 19. SGS Darbinieka pabalsti - akturie guvumi un zaudjumi, koncernu plni un informcijas atklana grozjumus piemro agrkam periodam, ie grozjumi jpiemro attiecb uz o agrko periodu.

127B Uzmums piemro 124.A 124.C punktu grozjumus prskata periodiem, kas skas 2007. gada 1. janvr vai vlk. Ieteicama agrka standarta piemroana.

1. SGS atcelana (prskatts 1997. gad)

128 is standarts aizstj 1. SGS Finanu prskatu sniegana, kas prskatts 1997. gad.

LV - SGS 2

20

2. starptautiskais grmatvedbas standarts Krjumi

Mris

1 standarta mris ir noteikt grmatvedbas metodi krjumiem. Galvenais jautjums krjumu uzskait ir izmaksu summa, kas jatzst par aktvu un jprnes uz nkamajiem periodiem ldz attiecgo iemumu atzanai. aj standart sniegti nordjumi par izmaksu noteikanu un to turpmko atzanu par izdevumiem, tostarp par vrtbas norakstjumu ldz neto prdoanas vrtbai. Taj sniegti ar nordjumi par izmaksu formulm, kuras lieto izmaksu attiecinanai uz krjumiem.

Darbbas joma

2 is standarts ir piemrojams visiem krjumiem, izemot:

a) nepabeigtie pastjumi saska ar bvlgumiem, tostarp tiei saistti pakalpojumu lgumi (sk. 11. SGS Bvlgumi);

b) finanu instrumenti (sk. 32. SGS Finanu instrumenti: informcijas sniegana un 39. SGS Finanu instrumenti: atzana un novrtana); un

c) bioloiskie aktvi, kas saistti ar lauksaimniecisko darbbu un lauksaimniecbas produktiem raas novkanas brd (sk. 41. SGS Lauksaimniecba).

3 is standarts neattiecas uz sekojou krjumu novrtanu:

a) lauksaimniecbas un mesaimniecbas produktu raotju krjumi, lauksaimniecbas produkti pc raas novkanas un minerli un minerlu produkti, ja tos novrt neto prdoanas vrtb saska ar attiecgajs nozars iedibintu praksi. Ja di krjumi tiek novrtti neto prdoanas vrtb, s vrtbas izmaias ir vrojamas attiecg perioda pe vai zaudjumos.

b) preu brokeru-tirgotju krjumi, kas tiek novrtti pc patiess vrtbas, atemot prdoanas izmaksas. Ja di krjumi tiek vrtti pc patiess vrtbas, atemot prdoanas izmaksas, izmaias paties vrtb, atemot prdoanas izmaksas, ir uzrdmas attiecg perioda pe vai zaudjumos.

4 Krjumus, kas minti 3. punkta a) apakpunkt, novrt neto prdoanas vrtb noteiktos raoanas posmos. Tas notiek, piemram, kad novkti kultraugi vai iegti minerli un to prdoanu nodroina saska ar nestandartiztu nkotnes lgumu vai valsts garantiju, vai, ja tirgus ir aktvs un risks, ka to neizdosies prdot, ir neliels. ie krjumi neietilpst standarta darbbas jom.

5 Brokeri-tirgotji ir tie, kuri prk vai prdod preci citiem vai neatkargi no citiem. Krjumi, kuri minti 3. punkta b) apakpunkt, princip tiek iegti ar mri prdot tos tuvkaj nkotn un gt peu no cenas svrstbm vai brokera-tirgotja peas. Ja ie krjumi tiek vrtti pc patiess vrtbas, atemot prdoanas izmaksas, tie tiek izslgti no standarta darbbas jomas.

Defincijas


Krjumi ir aktvi:

a) prdoanai parast uzmjdarbbas gait;

LV - SGS 2

21

b) raoanas proces, lai pc tam tos prdotu; vai

c) materilu vai izejvielu veid, kas tiks patrti raoanas proces vai pakalpojumu sniegan.

Neto prdoanas vrtba ir parasts uzmjdarbbas gait aplst prdoanas cena, no kuras atskaittas aplsts pabeiganas izmaksas un aplsts nepiecieams prdoanas izmaksas.

Paties vrtba ir summa, pret kuru vartu apmaint aktvu vai nokrtot saistbas starp informtm, ieinterestm pusm nesaisttu puu darjumu nosacjumiem atbilsto darjum.

7 Neto prdoanas vrtba attiecas uz neto summu, ko uzmums plno saemt, prdodot krjumus parast uzmjdarbbas gait. Paties vrtba parda summu, par kuru tie pai krjumi var tikt apmainti starp zinoiem un ieinterestiem pircjiem un prdevjiem tirg. Pirm ir ar uzmumu saistt vrtba; otr tda nav. Neto prdoanas vrtba par krjumiem var nebt vienda ar patieso vrtbu, atemot prdoanas izmaksas.

8 Krjumi ir preces, kas iepirktas un tiek turtas tlkprdoanai, ieskaitot, piemram, preces, kuras mazumtirgotjs iepircis un tur tlkprdoanai, vai zeme un cits paums, kuru tur tlkprdoanai. Krjumi ir ar uzmuma saraotie gatavie raojumi vai nepabeigtie raojumi, k ar materili un izejvielas, kas paredztas izlietoanai raoanas proces. Pakalpojumu sniedzja gadjum krjumos ietilpst pakalpojuma izmaksas, k aprakstts 19. punkt, par kurm uzmums vl nav atzinis attiecgos iemumus (sk. 18. SGS Iemumi).

Krjumu novrtana

9 Krjumi jnovrt izmaksu vrtb vai neto prdoanas vrtb atkarb no t, kur no iem rdtjiem ir zemks.

Krjumu izmaksas

10 Krjumu izmakss jiekauj visas iegdes, prveidoanas un citas izmaksas, kas radus, nogdjot krjumus to pareizj atraans viet un stvokl.

Iegdes izmaksas

11 Krjumu iegdes izmakss ietilpst pirkanas cena, ievedmuitas nodoki un citi nodoki (izemot tos, kurus uzmums var vlk atgt no nodoku administrcijm), transporta, prkrauanas un citas izmaksas, kas ir tiei attiecinmas uz gatavo raojumu, materilu un pakalpojumu iegdi. Nosakot iegdes izmaksas, atskaita tirdzniecbas atlaides, atlaides un citus ldzgus posteus.

Prveidoanas izmaksas

12 Krjumu prveidoanas izmaksas ir izmaksas, kas tiei saisttas ar raoanas vienbm, piemram, ties darbaspka izmaksas. Ts ietver ar raoanas nemaingo un maingo pieskaitmo izmaksu sistemtisku sadaljumu, kuras rodas, prveidojot materilus gatavos raojumos. Raoanas nemaings pieskaitms izmaksas ir ts neties raoanas izmaksas, kuras saglabjas samr nemaingas neatkargi no raoanas apjoma, piemram, rpncas ku un iekrtu nolietojums un uzturana, k ar rpncas vadbas un administrcijas izmaksas. Raoanas maings pieskaitms izmaksas ir ts neties raoanas izmaksas, kuras mains tiei vai gandrz tiei ldz ar raoanas apjomu, piemram, neties materilu izmaksas un neties darbaspka izmaksas.

13 Raoanas nemaingo pieskaitmo izmaksu attiecinana uz prveidoanas izmaksm pamatojas uz raoanas iekrtu normlu jaudu. Normla jauda ir raoanas apjoms, kdu paredzts sasniegt vidji vairku periodu vai sezonu laik normlos apstkos, emot vr jaudas zudumu plnoto uzturanas paskumu rezultt. Var lietot faktisko raoanas apjomu, ja tas aptuveni atbilst normlai jaudai. Nemaingo pieskaitmo izmaksu summa, ko attiecina uz katru raoanas vienbu, nepalielins raoanas apjoma samazinans vai dkstves rezultt. Neattiecints pieskaitms izmaksas atzst par izdevumiem period, kur ts rodas. Periodos, kad raoanas apjoms ir neparasti liels, nemaingo pieskaitmo izmaksu summu, ko attiecina uz katru raoanas vienbu, samazina, lai krjumu novrtjums neprsniegtu izmaksas. Raoanas maings pieskaitms izmaksas attiecina uz katru raoanas vienbu, pamatojoties uz raoanas iekrtu faktisko lietoanu.

LV - SGS 2

22

14 Raoanas procesa rezultt vienlaicgi var saraot vairk nek vienu produktu. Tas ir gadjum, kad, piemram, tiek raoti salikti produkti vai pamatprodukts un blakusprodukts. Ja katra produkta prveidoanas izmaksas nav atsevii identificjamas, ts racionli un konsekventi sadala starp produktiem. Sadaljums var pamatoties, piemram, uz katra produkta nosacto prdoanas vrtbu raoanas procesa posm, kad produkti kst atsevii identificjami, vai raoanas pabeiganas posm. Lielk daa blakusproduktu pc sava rakstura ir nebtiski. Tdos gadjumos tos biei novrt neto prdoanas vrtb un o vrtbu atskaita no pamatprodukta izmaksm. T rezultt pamatprodukta uzskaites vrtba btiski neatiras no t izmaksm.

Citas izmaksas

15 Citas izmaksas iekauj krjumu izmakss tikai tad, ja ts rodas, nogdjot krjumus to pareizj atraans viet un stvokl. Piemram, var bt lietdergi krjumu izmakss iekaut ar raoanu nesaisttas pieskaitms izmaksas vai izmaksas, kas radus, projektjot produktus konkrtiem klientiem.

16 Izmaksas, kuras neiekauj krjumu izmakss un atzst par izdevumiem period, kur ts rodas, ir, piemram, das:

a) prmrgas iztrto materilu, darbaspka vai citu raoanas izmaksu summas;

b) uzglabanas izmaksas, ja vien s izmaksas nav vajadzgas raoanas proces pirms nkam raoanas posma;

c) pieskaitms administratvs izmaksas, kuras nav saisttas ar krjumu nogdanu to pareizj atraans viet un stvokl; un

d) prdoanas izmaksas.

17 23. SGS Aizmumu izmaksas defin noteiktus apstkus, kad aizmumu izmaksas ir iekautas krjumu izmakss.

18 Uzmums var pirkt krjumus saska ar atliktas vienoans noteikumiem. Kad vienoans ietver spk esou finansanas dau, tad daa, piemram, starpba starp iepirkuma cenu saska ar parastiem kredta nosacjumiem un samaksto daudzumu, tiek uztverta k procentu izdevumi finanu period.

Krjumu izmaksas pakalpojuma sniedzjam

19 Ja pakalpojumu sniedzjiem ir krjumi, vii tos vrt pc to izmaksu vrtbas. Galvenokrt s izmaksas veido darbs un citas personla izmaksas, kas tie veid saisttas ar pakalpojuma snieganu, ieskaitot vadtju personlu, un attiecinmie pieskaitmie izdevumi. Darbaspka un citas izmaksas, kas saisttas ar prdoanas un visprjo administratvo personlu, neiekauj, bet atzst par izdevumiem period, kur ts rodas. Krjumu izmaksas pakalpojuma sniedzjam neietver peu vai neattiecinmus izdevumus, kas biei tiek ieskaitti pakalpojuma sniedzju prastaj cen.

No bioloiskajiem aktviem ievktu lauksaimniecbas produktu izmaksas

20 Saska ar 41. SGS Lauksaimniecba, krjumus, kurus veido lauksaimniecbas produkti, ko uzmums ievcis no bioloiskajiem aktviem, skotnjs atzanas brd novrt to patiesaj vrtb, no kuras atskaittas aplsts prdoanas izmaksas raas novkanas brd. Ts ir krjumu izmaksas standarta piemroanas datum.

Izmaksu novrtanas metodes

21 Krjumu izmaksu novrtanas metodes, piemram, standarta izmaksu metodi vai mazumtirdzniecbas metodi, var lietot rtbas labad, ja rezultti aptuveni atbilst izmaksm. Standarta izmaksas pamatojas uz materilu un izejvielu, darbaspka, efektivittes un jaudas izmantoanas normlu lmeni. Ts regulri prskata un nepiecieambas gadjum maina, emot vr pareizjos apstkus.

22 Mazumtirdzniecbas metodi biei lieto mazumtirdzniecbas nozar, lai novrttu krjumus, kurus veido liels skaits strauji maingu posteu, kuriem ir ldzga pea, un attiecb uz kuriem nevar lietot citas izmaksu noteikanas metodes. Krjumu izmaksas nosaka, samazinot krjumu prdoanas vrtbu par attiecgu bruto

LV - SGS 2

23

peas procentu. Nosakot o procentu, em vr krjumus, kuru cena ir noteikta zemka par to skotnjo prdoanas cenu. Biei katrai mazumtirdzniecbas nodaai lieto vidjo procentu.

Izmaksu formulas

23 Izmaksas tdm krjumu vienbm, kuras parasti nevar savstarpji aizstt, k ar precm vai pakalpojumiem, kurus sarao un novirza konkrtiem projektiem, jnosaka, konkrti identificjot to atsevis izmaksas.

24 Izmaksu konkrta identifikcija nozm, ka konkrtas izmaksas attiecina uz noteiktm krjumu vienbm. metode ir lietderga vienbm, kuras novirza konkrtam projektam, neatkargi no t, vai ts ir nopirktas vai saraotas. Tomr izmaksu konkrta identifikcija nav lietderga, ja ir daudz tdu krjumu vienbu, kuras parasti var savstarpji aizstt. Tdos gadjumos vartu lietot metodi, kas paredz to vienbu atlasi, kuras saglabsies krjumos prskata perioda beigs, un tdjdi aplstu krjumu izmaksu ietekmi uz prskata perioda peu vai zaudjumiem.

25 Krjumu izmaksas, izemot 23. punkt mintos krjumus, tiks uzskaittas, lietojot "pirmais iek pirmais r" (FIFO) vai vidjo svrto izmaksu formulu. Uzmumam jlieto viena un t pati izmaksu formula visiem ldzga veida un lietojuma krjumiem uzmum. Cita veida krjumiem vai krjumiem, kas izmantojami citdi, var bt nepiecieamas citas izmaksu formulas.

26 Piemram, krjumus, kurus izmanto vien uzmjdarbbas segment, uzmumam var bt nepiecieams izmantot atirgi no ierast krjumu veida, kurus izmanto cit uzmjdarbbas segment. Tomr krjumu (vai attiecgo nodoka noteikumu) eogrfisks atraans vietas atirba pati par sevi nav pietiekama, lai attaisnotu dadu izmaksu formulu lietoanu.

27 FIFO formula pamatojas uz piemumu, ka ts krjumu vienbas, kuras iepirktas vai saraotas pirms, prdod pirms, un rezultt vienbas, kas paliek krjumos perioda beigs, ir ts, kuras iepirktas vai saraotas visvlk. Saska ar vidjo svrto izmaksu formulu katras vienbas izmaksas nosaka, pamatojoties uz ldzgu vienbu vidjm svrtajm izmaksm perioda skum un perioda laik iepirktu vai saraotu ldzgu vienbu izmaksm. Vidjo lielumu var aprint pa periodiem vai, saemot katru papildus kravu, atkarb no apstkiem attiecgaj uzmum.

Neto prdoanas vrtba

28 Krjumu izmaksas var bt neatgstamas, ja ie krjumi ir bojti, ja tie ir pilngi vai daji novecojui vai ja to prdoanas cenas ir samazinjus. Krjumu izmaksas var bt neatgstamas ar tad, ja ir palielinjus aplsts pabeiganas izmaksas vai aplsts prdoanas izmaksas. Prakse, kad daji noraksta krjumu vrtbu zemk par to izmaksm ldz neto prdoanas vrtbai, atbilst uzskatam, ka aktvi nav juzskaita summs, kas prsniedz gaidms summas, kas tiktu saemtas, tos prdodot vai lietojot.

29 Krjumu vrtbu parasti noraksta ldz neto prdoanas vrtbai vienbu pa vienbai. Tomr daos gadjumos var bt lietdergi sagrupt ldzgus vai saisttus posteus. ds gadjums var bt krjumu vienbas, kas pieder pie t paa produkcijas veida, kuru mris vai lietoana ir ldzga, kuras rao un tirgo taj pa eogrfiskaj apgabal un kuras praktiski nevar novrtt atsevii no citm produkcijas veida vienbm. Nav lietdergi norakstt krjumu vrtbu, pamatojoties uz krjumu klasifikciju, piemram, gatavie raojumi, visi krjumi konkrt uzmjdarbbas segment. Pakalpojumu sniedzji parasti uzkrj izmaksas par katru pakalpojumu, kuram tiks noteikta atsevia prdoanas cena. Td katrs ds pakalpojums tiek uzskatts par atseviu vienbu.

30 Neto prdoanas vrtbas aplses pamatojas uz visticamkajiem pierdjumiem, kas pieejami, veicot aplses par paredzto krjumu prdoanas apjomu. ajs aplss em vr cenas vai izmaksu svrstbas, kas ir tiei saisttas ar notikumiem pc perioda beigm, ja ie notikumi apstiprina apstkus perioda beigs.

31 Neto prdoanas vrtbas aplss em vr ar nolku, kdam krjumi tiek turti. Piemram, tam krjumu daudzumam, kuru tur, lai pildtu noteiktus prdoanas vai pakalpojumu lgumus, neto prdoanas vrtba pamatojas uz lgumcenu. Ja prdoanas lgumi ir noslgti par daudzumu, kas ir mazks nek turtie krjumi, prsnieguma neto prdoanas vrtba pamatojas uz visprjm prdoanas cenm. No noteiktiem prdoanas lgumiem, kas prsniedz turtos krjumu daudzumus, var rasties uzkrjumi vai iespjams saistbas. ie uzkrjumi tiek aplkoti 37. SGS Uzkrjumi, iespjams saistbas un iespjamie aktvi.

LV - SGS 2

24

32 Materilu un citu izejvielu vrtbu, kuras tur izlietoanai krjumu raoan, nenoraksta zemk par izmaksm, ja gatavos raojumus, kuros ts tiks iestrdtas, paredzts prdot par izmaksm vai virs tm. Tomr, ja materilu cenas samazinans norda, ka gatavo raojumu izmaksas prsniegs neto prdoanas vrtbu, materilu vrtbu noraksta ldz neto prdoanas vrtbai. Tdos gadjumos materilu aizstanas izmaksas var bt preczkais pieejamais to neto prdoanas vrtbas mrs.

33 Katr nkamaj period neto prdoanas vrtbu nosaka vlreiz. Kad vairs nepastv apstki, kuru d iepriek krjumu vrtba norakstta zemk par izmaksm, vai ir skaidri pierdjumi, ka ekonomisko apstku maias rezultt ir palielinjusies neto prdoanas vrtba, krjumu vrtbas norakstjuma summu apvr (t.i., apvrst summa nevar bt mazka k skotnj norakstjuma summa) t, lai jaun uzskaites vrtba btu vienda ar izmaksm vai mainto neto prdoanas vrtbu atkarb no t, kur no iem rdtjiem ir zemks. Tas notiek, piemram, kad krjumu vienba, kuru uzskaita neto prdoanas vrtb, jo ts prdoanas cena ir samazinjusies, nkamaj period joprojm ir krjumos un ts prdoanas cena ir palielinjusies.

Izdevumu atzana

34 Prdodot krjumus, o krjumu uzskaites vrtba jatzst par izdevumiem period, kur tiek atzti attiecgie iemumi. Summa, par kdu tiek veikta krjumu vrtbas norakstana ldz neto prdoanas vrtbai, un visi krjumu zudumi atzstami par izdevumiem period, kur veikta vrtbas norakstana vai raduies zudumi. Krjumu vrtbas norakstjuma apvrses summa, kas rodas no neto prdoanas vrtbas palielinans, atzstama k krjumu izdevumu samazinjums period, kad tiek veikta apvrse.

35 Daus krjumus var attiecint uz citiem aktvu kontiem, piemram, krjumus, kurus lieto k paradtu pamatldzeku sastvdau. Krjumi, kurus di attiecina uz citu aktvu, atzst par izdevumiem aktva lietdergs lietoanas laik.

Informcijas atklana

36 Finanu prskatos jatklj da informcija:

a) grmatvedbas politikas, kuras pieemtas krjumu novrtanai, tostarp pielietot izmaksu formula;

b) krjumu kopj uzskaites vrtba un krjumu uzskaites vrtba, pamatojoties uz uzmumam atbilstou krjumu klasifikciju;

c) patiesaj vrtb uzskaitto krjumu uzskaites summa, atemot prdoanas izmaksas;

d) krjumu summa, kas atzta par izdevumiem attiecgaj period;

e) jebkura krjumu summu norakstana, kas atzta par izdevumiem noteikt period saska ar 34. punktu;

f) jebkura norakstto krjumu apvrst summa, kas tiek atzta k krjumu samazinjums, tiek uzskatta par noteikt perioda izdevumu saska ar 34. punktu;

g) apstki vai notikumi, kas novedui pie krjumu vrtbas norakstjuma apvrses saska ar 34. punktu, un

h) saistbu nodroinjumam ielto krjumu uzskaites vrtba.

37 Finanu prskatu lietotjiem ir noderga informcija par uzskaites vrtbm dads krjumu klasifikcijs un aktvu izmaiu apjomu. Izplattas krjumu klasifikcijas ir preces prdoanai, raoanas izejvielas, materili, nepabeigtie pastjumi un gatavie raojumi. Pakalpojumu sniedzja krjumus var raksturot k nepabeigtos pastjumus.

38 Krjumu summa, kas atzta par izdevumiem attiecgaj period, biei tiek saukta par raoanas izmaksm, un iepriek tiek iekauta prdoto krjumu novrtjum. summa ietver ar nesadaltas raoanas pieskaitms izmaksas, k ar prmrgas krjumu raoanas izmaksu summas. Uzmum var pastvt apstki, kuru d krjumu izmakss nkas iekaut citas izmaksas, piemram, izplatanas izmaksas.

LV - SGS 2

25

39 Dai uzmumi pieem tdu peas vai zaudjumu aprina formtu, kura rezultt tiek atkltas citas izmaksas, nevis krjumu izmaksas, kuras atztas par izdevumiem attiecgaj period. Saska ar o veidu uzmums sniedz izdevumu analzi, izmantojot uz izdevumu veidu balsttu klasifikciju. Td gadjum uzmums atklj izmaksas, kuras atztas par izdevumiem par izejvielm un materiliem, darbaspka izmaksm un citm izmaksm kop ar perioda krjumu izmaiu neto summu.

Spk stans datums

40 Uzmumam jpiemro is standarts prskatu periodiem, kuri skas 2005. gada 1. janvr vai pc datuma. Ieteicama agrka standarta piemroana. Ja uzmums piemro o standartu periodiem, kuri skas pirms 2005. gada 1. janvra, tam is fakts jatklj.

Citu paziojumu atsaukana

41 is standarts aizstj 2. SGS Krjumi (prskatts 1993. gad).

42 is standarts aizstj PIK-1 Konsekvence dadas izmaksu formulas krjumiem.

LV - SGS 7

26

7. starptautiskais grmatvedbas standarts Naudas plsmas prskati

Mris

Informcija par uzmuma naudas plsmm ir noderga finanu prskatu lietotjiem, lai novrttu uzmuma spju radt naudu un naudas ekvivalentus, k ar uzmuma vajadzbas o naudas plsmu izlietoanai. Lai pieemtu saimnieciskus lmumus, lietotjiem jnovrt uzmuma spja radt naudu un naudas ekvivalentus, k ar naudas radanas laiku un noteiktbu.

standarta mris ir pieprast informcijas snieganu par uzmuma naudas un naudas ekvivalentu vsturiskajm izmaim ar naudas plsmas prskata paldzbu, kur klasifictas perioda naudas plsmas no pamatdarbbas, ieguldjumu un finansanas darbbas.

Darbbas joma

1 Uzmumam jsagatavo naudas plsmas prskats saska ar standarta prasbm un jsniedz tas k katra t perioda finanu prskatu neatemama sastvdaa, par kuru sniedz finanu prskatus.

2 is standarts aizstj 7. SGS Finansil stvoka izmaiu prskats, kas apstiprints 1977. gada jlij.

3 Uzmuma finanu prskatu lietotjus interes tas, k uzmums rada un izlieto naudu un naudas ekvivalentus. Tas t ir neatkargi no uzmuma darbbas veida un t, vai naudu var uzskatt par uzmuma produktu, k tas var bt finanu iestdes gadjum. Iemesli, kd uzmumiem ir vajadzga nauda, btb ir viendi, lai ar cik atirga btu to galven darbba, kas rada iemumus. Tiem ir vajadzga nauda, lai veiktu darbbu, norintos par pienkumiem un nodrointu atdevi ieguldtjiem. Td is standarts pieprasa, lai visi uzmumi sniegtu naudas plsmas prskatu.

Naudas plsmas informcijas priekrocbas

4 Naudas plsmas prskats, ja to lieto kop ar citm finanu prskatu sastvdam, sniedz informciju, kas auj lietotjiem novrtt uzmuma neto aktvu izmaias, t finanu struktru (tostarp t likviditti un makstspju) un t spju ietekmt naudas plsmu summas un laiku, lai pielgotos maingiem apstkiem un iespjm. Naudas plsmas informcija ir noderga, lai novrttu uzmuma spju radt naudu un naudas ekvivalentus, un auj lietotjiem izveidot modeus, lai novrttu un saldzintu dadu uzmumu nkotnes naudas plsmu pareizjo vrtbu. T veicina ar dadu uzmumu pamatdarbbas rezulttu prskatu saldzinmbu, jo t novr dadu grmatvedbas metou lietoanu viendiem darjumiem un notikumiem.

5 Pagtnes naudas plsmas informciju biei lieto k nordi par nkotnes naudas plsmu summu, laiku un noteiktbu. T ir ar noderga, lai prbaudtu iepriekjo novrtjumu precizitti par nkotnes naudas plsmm un sakarbu starp rentabilitti un neto naudas plsmu, un cenu izmaiu ietekmi.

Defincijas


Nauda ir nauda kas un pieprasjuma noguldjumi.

Naudas ekvivalenti ir stermia ieguldjumi ar augstu likviditti, kuri ir viegli prvrami noteikts naudas summs un kuru vrtbas izmaiu risks ir neliels.

LV - SGS 7

27

Naudas plsmas ir naudas un naudas ekvivalentu ieplde un aizplde.

Pamatdarbba ir uzmuma galvens darbbas, kas rada iemumus, un citas darbbas, kas nav ieguldjumu vai finansanas darbbas.

Ieguldjumu darbba ir ilgtermia aktvu un citu ieguldjumu, kuri nav naudas ekvivalenti, iegde un atsavinana.

Finansanas darbba ir darbba, kas rada uzmuma pau kapitla un aizmumu apjoma un sastva izmaias.

Nauda un naudas ekvivalenti

7 Naudas ekvivalentus tur naudas stermia apemanos pildanai, nevis ieguldanai vai citiem mriem. Lai ieguldjumu uzskattu par naudas ekvivalentu, tam jbt viegli prvramam noteikt naudas summ un t vrtbas izmaiu riskam jbt nelielam. Td ieguldjumu parasti uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja tam ir ss termi, piemram, trs mnei vai mazk no iegdes datuma. Kapitla ieguldjumi neietilpst naudas ekvivalentos, ja vien tie pc btbas nav naudas ekvivalenti, piemram, iegdtas priekrocbu akcijas ar su termiu un noteiktu izpirkanas datumu.

8 Aizmumus no bankm parasti uzskata par finansanas darbbu. Tomr das valsts bankas kredtu prtrii, kas atmaksjami pc pieprasjuma, ir uzmuma naudas prvaldanas neatemama sastvdaa. Tdos gadjumos bankas kredtu prtrii ir naudas un naudas ekvivalentu sastvdaa. o bankas vienoanos iezme ir t, ka konta atlikums biei svrsts no neiztrta ldz prtrtam.

9 Naudas plsms neietilpst posteu izmaias, kuri veido naudu un naudas ekvivalentus, jo s sastvdaas attiecas uz uzmuma naudas prvaldanu, nevis pamatdarbbu, ieguldjumu un finansanas darbbu. Naudas prvaldana ietver brvo naudas ldzeku ieguldanu naudas ekvivalentos.

Naudas plsmas prskata sniegana

10 Naudas plsmas prskatam jparda attiecg perioda naudas plsmas, kuras klasifictas pc pamatdarbbas, ieguldjumu un finansanas darbbas.

11 Uzmums uzrda naudas plsmas no pamatdarbbas, ieguldjumu un finansanas darbbas td veid, kas ir vispiemrotkais t uzmjdarbbai. Klasifikcija pc darbbas veida sniedz informciju, kas auj lietotjiem novrtt o darbbu ietekmi uz uzmuma finansilo stvokli un naudas un naudas ekvivalentu summu. o informciju var lietot ar, lai novrttu sakarbu starp m darbbm.

12 Viens darjums var ietvert naudas plsmas, kuras klasific dadi. Piemram, ja naudas atmaksana par aizdevumu ietver gan procentus, gan pamatsummu, procentu elementu var klasifict k pamatdarbbu, bet pamatsummas elementu k finansanas darbbu.

Pamatdarbba

13 Naudas plsmu summa no pamatdarbbas ir galvenais rdtjs par to, kd apmr uzmuma darbba ir radjusi pietiekamas naudas plsmas, lai atmakstu aizdevumus, uzturtu uzmuma darbbas spju, izmakstu dividendes un veiktu jaunus ieguldjumus, neizmantojot rjus finansjuma avotus. Informcija par pagtnes pamatdarbbas naudas plsmas noteiktm sastvdam kop ar citu informciju ir noderga, lai prognoztu nkotnes pamatdarbbas naudas plsmas.

14 Naudas plsmas no pamatdarbbas galvenokrt rodas no uzmuma galvens darbbas, kas rada iemumus. Td ts parasti rodas no darjumiem vai citiem notikumiem, kurus em vr, nosakot peu vai zaudjumus. Naudas plsmas no pamatdarbbas, ir, piemram, das:

a) naudas iemumi no preu prdoanas un pakalpojumu snieganas;

b) naudas iemumi no autoratldzbm, maksm, komisijas maksm un citiem iemumiem;

LV - SGS 7

28

c) naudas maksjumi preu piegdtjiem un pakalpojumu sniedzjiem;

d) naudas maksjumi darbiniekiem un viu vrd;

e) apdroinanas sabiedrbas naudas iemumi un maksjumi par prmijm un prasjumiem, ma rentm un citiem poliu labumiem;

f) naudas maksjumi vai atmaksjumi par ienkuma nodokiem, ja vien tos nevar konkrti saistt ar finanu un ieguldjumu darbbu, un

g) naudas iemumi un maksjumi no lgumiem, kurus tur darjumu vai tirdzniecbas nolk.

Dai darjumi, piemram, iekrtas prdoana, var radt guvumus vai zaudjumus, ko em vr, nosakot peu vai zaudjumus. Tomr naudas plsmas saistb ar iem darjumiem ir naudas plsmas no ieguldjumu darbbas.

15 Uzmums var turt vrtspaprus un aizdevumus darjumu vai tirdzniecbas nolk, k rezultt tie ir ldzgi krjumiem, kuri pai iegdti tlkprdoanai. Td naudas plsmas, kas rodas no darjumu vai tirgojamo vrtspapru pirkanas un prdoanas, klasific par pamatdarbbu. Tpat finanu iestu izsniegtos naudas avansus un aizdevumus parasti klasific par pamatdarbbu, jo tie attiecas uz uzmuma galveno darbbu, kas rada iemumus.

Ieguldjumu darbba

16 Ir svargi atsevii atklt naudas plsmas no ieguldjumu darbbas, jo s naudas plsmas rda izdevumu apmru par resursiem, kuri paredzti nkotnes ienkumu un naudas plsmu radanai. Naudas plsmas no ieguldjumu darbbas ir, piemram, das:

a) naudas maksjumi, lai iegdtos pamatldzekus, nematerilos aktvus un citus ilgtermia aktvus. ie maksjumi ietver maksjumus, kas attiecas uz kapitaliztm attstbas izmaksm un paradtiem pamatldzekiem;

b) naudas iemumi no pamatldzeku, nematerilo aktvu un citu ilgtermia aktvu prdoanas;

c) naudas maksjumi, lai iegdtos citu uzmumu pau kapitla vai parda instrumentus un ldzdalbu kopuzmumos (kas nav maksjumi par instrumentiem, kurus uzskata par naudas ekvivalentiem vai tur darjumu vai tirdzniecbas nolk);

d) naudas iemumi no citu uzmumu pau kapitla vai parda instrumentu un ldzdalbas kopuzmumos prdoanas (kas nav nauda, kas saemta par instrumentiem, kurus uzskata par naudas ekvivalentiem un kurus tur darjumu vai tirdzniecbas nolk);

e) naudas avansi un aizdevumi, kas izsniegti citm personm (kas nav finanu iestdes izsniegti avansi un aizdevumi);

f) naudas iemumi no atmakstiem avansiem un aizdevumiem, kas izsniegti citm personm (kas nav finanu iestdes izsniegti avansi un aizdevumi);

g) naudas maksjumi par standartiztiem nkotnes lgumiem, nestandartiztiem nkotnes lgumiem, iespju lgumiem un mijmaias lgumiem, izemot gadjumus, kad lgumus tur darjumu vai tirdzniecbas nolk vai samaksto naudu klasific par finansanas darbbu, un

h) naudas iemumi no standartiztiem nkotnes lgumiem, nestandartiztiem nkotnes lgumiem, iespju lgumiem un mijmaias lgumiem, izemot gadjumus, kad lgumus tur darjumu vai tirdzniecbas nolk vai saemto naudu klasific par finansanas darbbu.

Ja lgumu uzskaita k tdu, kas ierobeo identificjamas pozcijas risku, naudas plsmas no lguma klasific td pa veid k naudas plsmas pozcijai, kurai ierobeo risku.

LV - SGS 7

29

Finansanas darbba

17 Ir svargi atsevii atklt naudas plsmas no finansanas darbbas, jo tas ir nodergi, lai prognoztu uzmuma kapitla nodrointju prasjumus nkotnes naudas plsmm. Naudas plsmas no finansanas darbbas ir, piemram, das:

a) naudas iemumi no akciju vai citu pau kapitla instrumentu emisijas;

b) naudas maksjumi paniekiem, lai iegdtos vai izpirktu uzmuma akcijas;

c) naudas iemumi no obligciju, aizdevumu, pardzmju, obligciju, hipotku un citu stermia vai ilgtermia aizmumu emisijas;

d) naudas atmaksjumi par aizmumiem un

e) nomnieka naudas maksjumi, lai samazintu neizpildts saistbas par finanu nomu.

Naudas plsmas no pamatdarbbas prskati

18 Uzmumam ir jatklj naudas plsmas no pamatdarbbas, izmantojot:

a) ties metodes, atkljot galvens bruto naudas iemumu un bruto naudas maksjumu grupas, vai

b) neties metodes, korijot peu vai zaudjumus ar nenaudas darjumu rezulttiem, atliktiem vai uzkrtiem iepriekjo vai nkamo periodu pamatdarbbas naudas iemumiem vai maksjumiem un ienkumu vai izdevumu posteiem saistb ar naudas plsmm no ieguldjumu vai finansanas darbbas.

19 Uzmumiem ieteicams atklt naudas plsmas no pamatdarbbas pc ties metodes. Tie metode sniedz informciju, kas var bt noderga, lai aplstu nkotnes naudas plsmas, un kas nav pieejama, lietojot netieo metodi. Lietojot tieo metodi, informciju par galvenajm bruto naudas iemumu un bruto naudas maksjumu grupm var iegt:

a) no uzmuma grmatvedbas reistriem vai

b) korijot prdoanu, prdoto preu un sniegto pakalpojumu izmaksas (procentu un tamldzgi ienkumi, k ar procentu izdevumi un tamldzgi izdevumi finanu iestdei) un citus peas vai zaudjumu aprina posteus ar:

i) krjumu un pamatdarbbas debitoru pardu un pardu kreditoriem izmaim attiecgaj period;

ii) citiem nenaudas posteiem un

iii) citiem posteiem, kuru naudas rezultti ir naudas plsmas no ieguldjumu vai finansanas darbbas.

20 Saska ar netieo metodi neto naudas plsmu no pamatdarbbas nosaka, korijot neto peu vai zaudjumus ar:

a) krjumu un pamatdarbbas debitoru pardu un pardu kreditoriem izmaim attiecgaj period;

b) nenaudas posteiem, piemram, nolietojums, uzkrjumi, atliktie nodoki, nerealiztie guvumi un zaudjumi rvalstu valt, asocito uzmumu nesadalt pea un mazkuma ldzdalba, un

c) visiem citiem posteiem, kuru naudas rezultti ir naudas plsmas no ieguldjumu vai finansanas darbbas.

Neto naudas plsmu no pamatdarbbas var ar uzrdt pc neties metodes, nordot iemumus un izdevumus, kas atklti peas vai zaudjumu aprin, un krjumu un pamatdarbbas debitoru pardu un pardu kreditoriem izmaias attiecgaj period.

LV - SGS 7

30

Prskata par naudas plsmu no ieguldjumu vai finansanas darbbas sniegana

21 Uzmumam jatklj atsevii galvens bruto naudas iemumu un bruto naudas maksjumu grupas no ieguldjumu un finansanas darbbas, izemot gadjumus, kad 22. un 24. punkt mints naudas plsmas uzrda pc neto principa.

Naudas plsmu atklana pc neto principa

22 Naudas plsmas no das pamatdarbbas, ieguldjumu vai finansanas darbbas var uzrdt pc neto principa:

a) naudas iemumi un maksjumi klientu vrd, ja naudas plsmas atspoguo klienta, nevis uzmuma darbbu, un

b) naudas iemumi un maksjumi par posteiem, kuru apgrozjums ir trs, summas ir lielas un termii ir si.

23 22. punkta a) apakpunkt mintie naudas iemumi un maksjumi ir, piemram, di:

a) bankas pieprasjuma noguldjumu pieemana un atmaksana;

b) klientu ldzeki, kur

1. starptautiskais grāmatvedības standarts finanšu ... · lv - sgs 1 1 1. starptautiskais...

Documents