Imants Lancmanis.No sapņa līdz realizācijai

2014. gads Nr. 12 (284)

Uzņēmuma komunikācijas instruments –SOCIĀLIE TĪKLI

Cena EUR 1,95

Sadarbībā ar Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultātes studentiem

Reālā dzīve un Reālā dzīve un ciparos lielāka ciparos lielāka minimālā algaminimālā alga

2

12/2014

Tas, kam notikt ar tevi, ierakstīts grāmatā tai,Kuru, kā gadās, pašķirsta mūžības vējš.

Lai 2015.gadā mums visiem gaišas un saulainas dzīves lappuses! Lai izturība un spēks cīnīties ar pārbaudījumiem! Lai 2015.gadu pavada veiksme!

Ilze Berga, LTA padomes viceprezidente

Reiz kur lasīju… Labākā dāvana, ko varam sniegt sev un citiem, ir attīstība un, lai dāvana būtu vēl īpašāka, pievienojam klāt arī veiksmi un maģiju. Tādēļ Jaunajā gadā novēlu mums visiem attīstību, veiksmi un mazliet maģijas.

Aivars Zeltiņš, LTA padomes loceklis

Lai patīkamu pārsteigumu pilns Jaunais gads un apņēmība izpildīt pašiem dotos solījumus!

Arnolds Taukulis, LTA padomes viceprezidents

Lai laiks rit lēnāk un pagūt var visu ieplānoto! Lai mazāk sliktā un vairāk labā! Lai labo pārsteigumu vairāk nekā slikto, bet, ja tomēr gadās sliktie, tad lai spēks tos pārvarēt ir dubultīgs. Lai ir tā, ka tam, ko tu vēlies, drusku pietrūkst, jo tad būs dubulta vēlme to sasniegt un, ja būs vēlme, tad arī viss izdosies un bizness ies uz augšu!

Jaukus un mīļus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno 2015.gadu!

Gatis Šķudītis, LTA padomes viceprezidents

Žurnāla publikācijās paustais ne vienmēr sakrīt ar redakcijas viedokli. Par autortiesību ievērošanu reklāmās izmantotajiem materiāliem atbild reklāmdevēji.

Redaktore: Arta Baumane • Tālrunis: 22068888 • e: tirgotajs@trade.lv • Licences numurs: 000702272 • Abonēšanas indekss: 2066

Redakcijas adrese: Bruņinieku iela 12-9, RīgaTirāža 2000 eks. Iespiests tipogrāfi jā SIA „airPrint”.

Sagaidot 2015. gadu, novēlu visiem visiem raženu izturību strādājot un atpūšoties! Lai Jaunais Kazas gads atnāktu ar skaistām emocijām un daudz prieka!

Tirgotāju asociācijai novēlu tikpat daudz un vēl vairāk tirdzniecības uzņēmumu mūsu asociācijā, kas dalās savā pieredzē, gan priecīgos, gan ne tik priecīgos notikumos. Lai Jaunajā gadā piepildās, tas, kas vecajā meklēts, bet neatrasts, lai Jaunajā gadā katrai dienai ziemas baltuma miers, pavasara ūdeņu skanīgums, vasaras saules siltums un rudens ziedu krāsainība!

Dainis Domiņš, LTA padomes priekšsēdētājs

Lai nākamais gads nes daudz jaunu ideju un prātīgu attapību valdības „jauninājumu” ieviešanā! Lai 2015.gads nāk ar labām domām, darbu, peļņu un priecīgiem atelpas brīžiem!

Henriks Danusēvičs, LTA prezidents

APSVEIKUMI

3

www.tirgotajs.lv

Labdien, Spendit lasītāj!

Vai atpazīsti Latvijas Tirgotāju? Šis žurnāla numurs ir īpašs, jo to izveidot tika

uzticēts mums, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultātes studentiem – Sintijai, Baibai, Kristam un Madarai. Pieaicinājām talkā

jauno mākslinieci Elīzu Lenšu un fotogrāfu Pēteri Vīksnu. Šobrīd Tu skati mūsu pilnīgi

patstāvīgā darba rezultātu. Paldies Latvijas Tirgotāja komandai par uzticēšanos. Uzticēšanās

ir nozīmīga ikvienā vecumā un gadalaikā, bet īpaši jaunībā, kad tikai uzkrājam pieredzi, un jo

vairāk – ziemā, kad alkstam sildīties savu tuvo cilvēku sirds siltumā. Veidojot šo žurnāla numuru,

mums bija iespēja sastapt patiesi sirsnīgus, iedvesmojošus, mērķtiecīgus cilvēkus.  Tikšanos bija daudz – ar māksliniekiem, muzeja direktoru,

klauniem, rotaļlietu izgatavotājiem, datorgrafi ķi, mārketinga speciālisti, pavāru un bārmeni. Viņi

bija atšķirīgi, bet ikviens no viņiem, mūsuprāt, bija pārdevējs. Savu ideju, koncertu, ēdienu, mājas lapu pārdevējs. Cilvēki, kura uzklausīšanai Tev ir vērts tērēt savus resursus – naudu žurnāla iegādei un laiku tā lasīšanai. Tāpēc aicinu Tevi

atvērt speciālizlaidumu Spendit un būt kopā ar Imantu Lancmani, Inesi Dābolu, Daci Lāci,

Raimondu Zommeru, Andri Reizenbergu. Studentu komanda savu tikšanās prieku ar šī

žurnāla numura varoņiem nodod Tev. Priecīgu gadu miju un daudzus prieku nesošus tēriņus!

Spendit!

Madara Samule, viesredaktore, BA Turība Komunikācijas fakultātes studente

SATURS

JaunumiMinskā būs Rīgas veikals un latviešu restorāni

KomunikācijaUzņēmuma komunikācijas instrumenti – sociālie tīkli

Ģimenes uzņēmumsRotaļlietas, kas darinātas ar mīlestību

PersonībaSirds Rundāles pilī

ISPO MUNICHIzstāde ISPO MUNICH – mājvieta sportam!

Mēneša produktsGardo piparraušu laiksKarstvīna „drudzis”

Sociālā atbildībaSmiekli ārstē! Dr. Klauns un sociālā atbildība

Kāds ir lejupslīdes ceļš?Paaugstinātas darba izmaksas radīs katastrofālas sekas

TirdzniecībaTurpinās labākās tradīcijas un top jaunas garšas cepumi

LLT Konkurss „Latvijas labākais tirgotājs 2014” dalībnieki

Žurnālu pilnā apjomā lasiet www.tirgotajs.lv, autorizācijas kods ablt2112

4

12/2014JAUNUMI

Noteikumi skars tirgotājus, kuri gala patērētājam vai sabiedriskās ēdi-nāšanas uzņēmumā pārdod pārtiku bez iepakojuma vai ko tirdzniecības vietā iepako pēc patērētāja lūguma, vai ko piegādā tiešajai pārdošanai. Noteikumu projektā noteiktās prasī-bas neattieksies uz pārtiku, ko tirdz-niecības vietā patērētājs pats ievieto jebkura veida iepakojumā vai iesai-ņojumā.

Noteikumu projekts paredz un nosaka, kādā veidā (rakstiski vai mu-tiski) nefasētajam pārtikas produk-tam norādāms produkta nosaukums, minimālais derīguma termiņš, neto daudzums, informācija par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos, enerģētiskā vērtī-ba un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu, sāls un citu produkta sastāvdaļu dau-dzums. Projekts noteic, ka informāci-ja mutiski par produkta sastāvu, par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, ir sniedzama nekavējoties un bez papildu samak-sas.

Noteikumu projekts “Prasības in-formācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku” stāsies spēkā pēc tā apstip-rināšanas valdībā un publicēšanas ofi ciālajā izdevumā “Latvijas Vēstne-sis”. Papildu informācija par noteiku-mu projektu pieejama MK mājaslapā.

Pēc Rīgas domes iniciatīvas plā-nots tirdzniecības centrā “Rīga”, kas atrodas Minskā, atvērt Rīgas preču veikalu “Rižskijdvorik”. Savukārt pēc vairāku Latvijas labāko resto-rānu, tādu kā “Lidojošā varde” un “Vairāk saules”, iniciatīvas domāts atvērt mūsdienīgus latviešu nacio-nālo ēdienu restorānus Baltkrievijas galvaspilsētā. Jau šobrīd Minskā ir iecienīti vairāki “Lido” tipa restorāni un, ņemot vērā vēl nepietiekošo aug-stas apkalpošanas kvalitātes restorānu skaitu, Latvijas ēdināšanas pakalpoju-mu sniedzēji varētu gūt gan atzinību, gan ievērojamus panākumus minskie-šu vidū.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvi-čs, vērtējot attīstības prognozes Balt-krievijā, saka: “Minskā restorānos

cenas ir relatīvi augstas un pielīdzi-nāmas Rīgā esošajām, savukārt apkal-pošana un ēdienu kvalitāte bieži vien ir relatīvi zema. Tāpēc uzskatu, ka lat-viešu restorāniem Minskā ir teicamas perspektīvas.”

Savukārt attiecībā uz “Rižskij-dvorik” Henriks Danusēvičs teica: “Mums sadarbībā ar Rīgas domi būs jāveic daudz darba, lai apvienotu ra-žotājus šādam projektam Minskā un noorganizētu regulāru preču piegādi un augstu apkalpošanas kultūru mūsu veikalā.” Jaunajiem tirdzniecības un ēdināšanas projektiem šobrīd ir abu pušu – Baltkrievijas un Latvijas val-dības atbalsts. Janvārī plānots uzsākt sarunas ar Minskas izpildkomitejas pārstāvjiem par piemērotu telpu izvēli un attiecīgo tirdzniecības objektu at-vēršanu.

Minskā būs Rīgas veikals un latviešu restorāni

Minskā (Baltkrievija) noslēgusies Latvijas un Baltkrievijas starp-valdību ekonomiskās attīstības komisijas sēde, kuru no Latvijas puses vadīja Latvijas Satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Ekono-misko sektoru pārstāvēja Ekonomikas ministrijas valsts sekre-tārs Mārtiņš Lazdovskis, “Live Riga” valdes priekšsēdētājs Gri-gorijs Pomerancevs un Latvijas-Baltkrievijas lietišķās sadarbī-bas padomes priekšsēdētājs Aivars Ločmelis (A/S “Fēnikss”). Svarīgākie jautājumi bija saistīti ar kravu transportu – pārvadā-jumiem uz Baltkrieviju un tranzītu caur šo valsti, kā arī tūrismu un tirdzniecības attīstību.

Sagatavotas prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtikuValsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu pro-jekts, kas pēc apstiprināšanas valdībā noteiks, kādai infor-mācijai jābūt norādītai, pārdo-dot nefasētu pārtiku, informēja Zemkopības ministrijas (ZM) sabiedrisko attiecību speciā-liste Rūta Rudzīte.

5

www.tirgotajs.lv

Produkta nosaukums Partijas Nr.

Hirse&ReisVollkorn brei, 225 g (prosas un rīsu pilngraudu biezputra)

P14/00909; P14/02796; P14/07330; P14/08089; P14/09129; P14/12537; P14/18111; P14/18689; P14/22053; P14/00418; P14/003833; P14/07330; P14/11058; P14/16498; P14/22053; P14/14004;

Hirse Milchbrei, 250 g (prosas piena biezputra)

P14/08602; P14/00909; P14/02364; P14/04321; P14/05337; P14/05838; P14/06876; P14/07330; P14/09678;P14/10117; P14/10553; P14/12537; P14/12979; P14/15493; P14/17042; P14/17593; p14/19041; P14/22053

BabyHirsebrei Apfel-Birne,250 g (prosas biezputra ar āboliem un bumbieriem)

P14/08602; P14/12080; P14/19632; P14/00909; P14/07330; P14/12979; P14/17042

Baby Dreikornbrei,250 g (trīsgraudu biezputra)

P14/10553; P14/17042; P14/22053; P14/00418; P14/00909; P14/02364; P14/02796; P14/04321; p14/06373; P14/06876; P14/07330; P14/08089; P14/11541; P14/12979; P14/14967; P14/18689; P14/20623

Baby Hirsebrei, 250 g (prosas biezputra)

P14/11058; P14/18111; P14/00418; P14/00909; P14/01427; P14/02796; P14/05337; P14/09678; P14/10553; P14/11541; P14/13309; P14/17042; P14/19632; P14/22599

Bio Babybrei Hirse Apfel Birne, 250 g (prosas bioloģiskā biezputra ar āboliem un bumbieriem)

L 13239

Ražotājs Holle Baby Food GmbH no tirdzniecības atsauc sešu veidu pro-duktus (sausās biezputras bērniem), Atropīns pārtikā ir nevēlama ķīmiska viela. Lietojot uzturā iepriekš minētos produktus, var rasties īslaicīgi veselī-bas traucējumi, piemēram, paplašinā-tas acu zīlītes, sirdsdarbības ritma iz-maiņas, mutes gļotādas sausums, aiz-cietējumi, urīna aizture vai ādas apsār-

tums. Tā kā atropīns no organisma tiek izvadīts, šie simptomi nav ilglaicīgi.Ņemot vērā to, ka produkti varētu ie-tekmēt bērnu veselību, uzņēmums jau ir uzsācis produktu atsaukšanu no tir-gus.

Produkti ir ievesti izplatīšanai Lat-vijā. Piesārņoto produktu nosaukumi un ražošanas partiju numuri sniegti tabulā:

Par Šveices ražotāja bērnu pārtikas atsaukšanu

PVD uzsācis pārbaudes uzņēmu-mos, lai apturētu attiecīgo produktu izplatīšanu.

Aicinām Latvijas uzņēmējus ne-kavējoties atsaukt tabulā minētos produktus un pārtraukt to tirdzniecī-bu. Patērētājiem, kas ir iegādājušies iepriekš minētos produktus, lūdzam

nekavējoties pārtraukt produktu lietošanu bērnu uzturā un atgriezt uzņēmumiem, kuros šie produkti tika iegādāti. Veselības traucējumu gadījumos, kas varētu būt saistīti ar iepriekšminētās pārtikas lietošanu uzturā, iesakām vērsties ārstniecības iestādēs.

Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumi apstiprina, ka Šveices bioloģiskās bērnu pārtikas ražotāja Holle Baby Food GmbH trijos produktu paraugos tika kon-statēts neatļauts alkaloīds – atropīns.

6

12/2014JAUNUMI

Ar šo regulu tiek noteikti vispārīgi principi un prasī-bas, kas reglamentē pārtikas produktu informāciju un, jo īpaši, marķēšanu. Jaunā regula noteic obligāti norādāmas ziņas, kā arī prasības šo ziņu noformējumam (to pieeja-mībai, izvietojumam, burtu izmēram). Sākot ar 2014.gada 13.decembri, marķējumam vai iepakojumam ir jābūt no-formētam atbilstoši Regulas Nr.1169/2011 prasībām. Pār-tikas produktus, kas neatbilst šīs regulas prasībām un kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2014.gada 13.decembra, būs atļauts iztirgot līdz pilnīgai šādu pārtikas produktu krāju-mu izpārdošanai.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka Re-gulā Nr.1169/2011 noteiktās prasības attiecas uz jebkura veida pārtikas produktiem, tostarp uztura bagātinātājiem. Izņēmums ir prasība attiecībā uz paziņojumu par uztur-

vērtību, proti, uztura bagātinātāju marķējumā informāciju par uzturvielām vai vielām ar uzturvērtību vai fi zioloģisku ietekmi ir jāsniedz līdzīgi kā līdz šim saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumu Nr.725 “No-teikumi par uztura bagātinātājiem” prasībām. PVD aicina uzņēmējus (uztura bagātinātāju ražotājus, importētājus un izplatītājus) izvērtēt uztura bagātinātāju reģistrā iekļauto uztura bagātinātāju marķējumu atbilstību iepriekš minētās regulas prasībām. Atgādinām, ka gadījumā, ja mainās uz-tura bagātinātāja marķējums, par to ir nekavējoties jāin-formē PVD. Sīkāka informācija ir pieejama: http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/novertesana_un_registracija/partikas_produktu_registracija/izmainu_izdarisana_regis-tretam/.

Svarīga informācija uztura bagātinātāju ražotājiem un izplatītājiemNo 2014.gada 14.decembra tiek piemērota Regula Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informāci-jas sniegšanu patērētājiem.

• Izvēloties elektroierīci, iepazīties ar informāciju par preci – pārliecinies, ka tā marķēta ar CE zīmi, tai ir pievie-nota lietošanas instrukcija valsts valo-dā; brīdinājumi. Piemēram, gaismiņu virtenēm, būtiski pievērst uzmanību vai tās paredzētas lietošanai iekštel-pās vai ārtelpās.

• Novērtē preci vizuāli – Vai prece nav bojāta vai bojāts tās strāvas pa-deves vads? Vai ierīces savienojumu vietās ar vadu nav asas šķautnes, kas lietošanas laikā varētu sabojāt vada izolāciju? Vai nav spraugas, kur va-rētu būt pieejamas zem strāvas esošas strāvu vadošas detaļas? Ja iegādāja-mies gaismas lampiņu virteni – vir-tenes vadam jābūt vismaz sērkociņa biezumā; no kontaktdakšas līdz pir-majai lampiņai jābūt vismaz 1 metra atstatumam.

• Lietojot preci, ievēro ražotāja sniegtos norādījumus un lietošanas instrukcijas – prasības uzstādīšanai, kopšanai un atbilstošai lietošanai.

• Uzturi kārtībā elektroierīču va-dus un kontaktdakšas: elektrības va-dam un kontaktligzdai jābūt pārklā-tai ar elektrību nevadošo materiālu. Bojātos vadus nevajadzētu notīt ar izolācijas lenti, bet gan nomainīt visu vadu. Ja vien iespējams, elektroierī-ču vadus jācenšas savākt un noslēpt bērnam nepieejamā vietā, lai vadu murskuļi nemētājas ik uz soļa un nav brīvi pieejami bērnam rāpot vai stai-gāt. Bērni mēdz košļāt vadus un bāzt mutē kontaktdakšas, jo īpaši uzmanī-bu piesaista košās izolācijas lentes, ar ko pieaugušais mēģinājis labot bojāto vadu.

• Droša kontaktligzda: ir tāda, kas stingri piestiprināta sienai un nekarā-jas. Rozetes nereti tiek ierīkoties tuvu grīdai, diemžēl tas ir ideāli pieejams augstums pat rāpojošam mazulim, tāpēc rozetes jāaprīko ar speciālu aizsargmehānismu. Jāuzmanās arī ar kontaktligzdas noslogošanu: ja vienai kontaktligzdai pieslēgts pārāk daudz

elektroierīču, var sākt degt izolācija un izcelties ugunsgrēks.

• Vadu tuvumā nededzini atklātu liesmu, jo tā var sakausēt izolāciju.

• Neatstāj elektroierīces – gaismas virtenes, dekorācijas un citas iekārtas – pieslēgtas strāvai ilgstoši bez uzrau-dzības.

Informē pārdevēju un uzraudzības institūciju par jebkurām nedrošām precēm, kuras izraisījušās traumas vai varēja tādas radīt un pasargā arī citus preces lietotājus! Par bīstamajām pre-cēm Jūs varat ziņot zvanot uz Patērētā-ju traumu ziņojumu tālruni 67388639, sūtīt ziņu uz e-pastu ptac@ptac.gov.lv vai aizpildīt šo formu: http://ptac.gov.lv/page/232 .

Ieskaties Eiropas Savienības Ātrās informācijas apmaiņas sistēmas par bīstamajām precēm (RAPEX) mā-jaslapā http://ec.europa.eu/rapex, kas sniedz detaļas par bīstamajām pre-cēm, kas izņemtas no Eiropas Savie-nības tirgus.

Uzmanies, izvēloties un lietojot elektroierīces – gaismas lampiņu virtenes un svētku rotājumusLai pasargātu sevi un bērnus no elektrotraumu gūšanas riskiem, aicinām ņemt vērā šādus ietei-kumus:

7

www.tirgotajs.lv

Galvenās eksporta produktu ka-tegorijas ir Latvijā ražots krēmsiers, sviests, saldējums un industriālie pie-na produkti. Eksports pašlaik sastāda 27% no kopējā Food Union saražotā produkcijas apjoma.

Eksportam uz Ķīnu paredzētos piena produktus Food Union prezen-tēja decembrī, tie ir: RASA piens un Rasēns piena dzērieni, RASA svaigie un kausētie sieri, RASA sviests un Ekselence, Pols un Nu Fruit saldēju-mi. Plānots, ka nākamā gada janvārī Food Union ražotnēs Latvijā norisinā-sies Ķīnas pārtikas drošības sistēmas (HACCP) audits, pēc kura paredzams, ka 2-3 mēnešu laikā uzņēmums sa-ņems sertifi kāciju eksporta uzsākša-nai uz Ķīnu.

“Pašlaik Ķīna ir pasaulē lielākais piena produktu importētājs. Taču Ķī-nas tirgus nav homogēns, patērētāju gaumes reģionos atšķiras un tās strau-ji attīstās.

Dalība lielākajā Ķīnas ziemeļu re-ģiona pārtikas izstādē World of Food Beijing 2014 un atsauksmju saņem-šana no potenciālajiem pircējiem no-stiprināja mūsu pārliecību, ka Latvijā ražotiem piena produktiem ir poten-

ciāls Ķīnas tirgū, taču tiem ir jābūt ar augstu pievienoto vērtību un ilgu de-rīguma termiņu,” skaidro Normunds Staņēvičs, AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsē-dētājs.

“Katru gadu Ekselence sarūpē īpašu ziemas saldējuma desertu. Šajā gadā esam apvienojuši divas Ziemas-svētkiem raksturīgākās garšas – man-darīnus un piparkūkas – ar krējuma saldējumu, radot harmonisku garšu savienojumu, kas piepildīs mājas ar maģiskiem baudījuma mirkļiem,” skaidro Linda Petrovska, Food Union saldējuma zīmolu vadītāja.

Ekselence ziemas saldējuma iz-smalcināto garšu veido krējuma sal-dējums no Latvijas piena un saldā krē-juma, kam pievienotas sasmalcinātas Latvijā ražotas medus piparkūkas un rīvēti mandarīni. Ziemas saldējums pieejams 1 litra iepakojumos un tā virspuse dekorēta ar veselām piparkū-kām.

Katrs Ekselence Ziemas saldēju-

ma iepakojums ir īpašs, jo pārsteigs saldējuma cienītājus ar intriģējošiem Jaungada pareģojumiem.

***Jaunais Ekselence saldējums būs

pieejams visās Aibe, Baltstor, Elvi, Lats, Maxima, Mego, Prizma, Rimi, Stockmann un Tops tirdzniecības vie-tās, kā arī mazajos piemājas veikali-ņos visā Latvijā.

Jaunums gardēžiem ziemas sezonā

Latvijas vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union ra-dījis jaunu gardēžu saldējuma Ekselence ziemas produktu ar mandarīniem un piparkūkām. Jau no decembra sākuma jaunais saldējums ir pieejams visos lielākajos Latvijas veikalos un būs nopērkams ierobežotā daudzumā tikai šoziem.

Food Union prezentē produktus Ķīnas tirgum

2014.gadā Food Union uzsācis eksportu uz astoņiem jauniem tirgiem – Lielbritāniju, Islandi, Uz-bekistānu, Ukrainu, Mongoliju, Libānu, Lībiju un ASV. Kopumā pašlaik Food Union eksportē uz 28 pasaules valstīs.

8

12/2014KOMUNIKĀCIJA

„Bite” sociālo tīklu kontus lieto jau piecus gadus, šobrīd aktīvi tiek izmantots Twitter, Facebook un, kas „Bitei” ir jaunums – arī Draugiem.lv. „Statoil” sociālos tīklus izmanto čet-rus gadus, kopumā tie ir pieci konti - Twitter, Facebook, Draugiem.lv, You-Tube un Instagram. Arī „Swedbank” komunikācijai sociālos tīklus izman-to četrus gadus, ikdienā komunicējot ar Twitter, Facebook un Draugiem.lv starpniecību. Nesen „Swedbank” uzsākusi regulāru komunikāciju arī vietnē Instagram un kā atbalstošos kanālus izmanto arī YouTube, Flickr un Foursquare.

Kāds ir līdz šim apspriestākais vai komentētākais ieraksts, ko uz-ņēmums ievietojis sociālajos tīklos?

Anete Jansone, „Bite”: Pamanītā-kais ieraksts bija, kad kādam asprā-tīgam klientam sniedzām līdzvērtīgu atbildi. To iespējams aplūkot: http://ejuz.lv/aw

Artūrs Eglītis, „Statoil”: Komentē-tākais un ieteiktākais ir ieraksts, kurā brīdinājām par krāpniekiem, kuri cen-tās izkrāpt datus no „Statoil” klien-tiem. To apskatīt var: ejuz.lv/ax

Lolita Stašāne, „Swedbank”: Pē-dējā laika populārākais ieraksts ir Fa-cebook izaicinājums, ar kuru dalījās vairāk nekā 1000 cilvēki. Aplūkot var saitē: ejuz.lv/ay

Kā vērtējat sociālo mediju vidi Latvijā?

Anete Jansone, „Bite”: Ir uzņēmu-mi, kas savu sociālo tīklu profi lus ir attīstījuši – ātri sniedz atbildes uz jau-tājumiem, veido interesantu saturu un ļauj lietotājiem iesaistīties. Ir arī tādi, kuru profi lus sociālajos tīklos it kā var atrast, taču, ja uzdosi jautājumu, atbil-di saņemsi pēc vairākiem mēnešiem.

Protams, ikvienam sociālo tīklu profi -lam ir kur augt un attīstīties. Taču sva-rīgi ir tas, ka šie profi li sniedz iespēju ielūkoties uzņēmumā no iekšpuses, redzēt tā ikdienu, iepazīt cilvēkus, kuri tur strādā.

Artūrs Eglītis, „Statoil”: Vide ir piesātināta, visi veido kontus, lapas, publicē tūkstošiem ziņu, bilžu, video. Ir jābūt ļoti prasmīgiem, lai piesaistītu cilvēku uzmanību un lai gala rezultātā tas spētu arī palielināt klientu skai-tu. Protams, viena no sociālo mediju funkcijām ir runāt ar klientiem, atbil-dēt uz viņu jautājumiem, nodrošināt izcilu klientu servisu, bet noslēgumā, kad beidzas fi nanšu gads – tiek vēr-tēts, vai uzņēmumam ir veicies labāk vai nē. Un sociālie mediji arī ir viens no kanāliem, ar kurs starpniecību var veicināt klientu patiku pret uzņēmu-mu un attiecīgi veicināt viņa vēlmi pie mums iegriezties.

Lolita Stašāne, „Swedbank”: Soci-ālo mediju vide Latvijā attīstās – nu jau būtu grūti atrast uzņēmumu, kas nebūtu izveidojis savus kontus kaut vienā no sociālajiem medijiem. Tā ir

Uzņēmuma komunikācijas instruments –

Latvijā aizvien vairāk var novērot to, ka uzņēmumi kā komunikācijas rīku tiecas izmantot sociālos tīklus. Tāpēc aktualizējas jautājums, kā iespējami efektīvāk organizēt komunikāciju sociālajos tīklos. Ar padomiem talkā nāk komunikā-ciju speciālisti no uzņēmumiem, kas ir izveidojuši ievērojami spēcīgus soci-ālo tīklu kontus Latvijā – Anete Jansone, interneta komunikācijas un satura menedžere citādā kompānijā „Bite”, Lolita Stašāne, „Swedbank” privātpersonu komunikācijas virziena vadītāja un Artūrs Eglītis, „Statoil Fuel & Retail Latvia”

mārketinga un komunikācijas vadītājs.

SOCIĀLIE TĪKLI

Baiba Miltiņa

9

www.tirgotajs.lv

vide, kurai cilvēki dod priekšroku, jo tur iespējams ne tikai personalizēts dialogs, bet arī atgriezeniskās saites iegūšana no faktiski neierobežota cil-vēku skaita. Ja Facebook ir populārā-kais sociālais tīkls Lietuvā un Igauni-jā, tad Latvijā situācija ir mazliet citā-da – pēc reģistrēto un aktīvo lietotāju skaita lietotāju skaita Draugiem.lv joprojām ir līderos.

Kādas kļūdas visbiežāk uzņēmu-mi pieļauj sociālajos tīklos?

Anete Jansone, „Bite”.

Kļūdas ir dažādas – ir neveiksmes ar gramatiku, kļūdaini ieraksti nepa-reizajā kontā un tml., taču galvenais ir kultūra. Gluži tāpat kā uz ielas ir pieņemtas kādas uzvedības normas, tāpat ir arī sociālajos tīklos – bilžu iz-mēriem jāatbilst konkrētai attiecībai, lai lietotājam tā būtu ērti pārskatā-ma. Nevajadzētu retvītot vai dalīties ar ļoti daudzām, vienveidīgām ziņām pēc kārtas (piemēram, labām atsauks-mēm par produktu). Ja izmanto saiti uz kādu citu resursu – ir glītāk, ja to saīsina.

Artūrs Eglītis, „Statoil”: Droši vien tomēr katrs pats vislabāk zinās savas kļūdas. Tādas standarta muļķī-bas ir nepārtraukta citu ziņu pārpub-licēšana, neregulāra komunikācija ar klientiem vai viņu iesaistīšana. Manu-prāt, kļūda ir arī to cilvēku, kuri strā-dā ar šiem kanāliem, neizglītošana, jo pasaulē mēs esam redzējuši virkni patiesi nepārdomātu darbību, kuru dēļ uzņēmums ir krietni iedragājis savu reputāciju.

Lolita Stašāne, „Swedbank”.

Tā kā kopumā sociālie mediji to-mēr ir visai jauna platforma, daudzi uzņēmumi nolēmuši tur vienkārši būt, taču arī šim kanālam nepieciešama stratēģija un resursi. Līdz ar to vairāk ir formāli reģistrētu un neaktīvu uz-ņēmumu, nekā kļūdainas komunikā-cijas. Tomēr daudzi dzīvo ar kļūdai-niem pieņēmumiem – ka galvenais ir sekotāju skaita daudzums vai ka visi sociālie mediji ir vienādi.

Cik daudz laika jāvelta komuni-kācijai sociālajos tīklos?

Anete Jansone, „Bite”: „Bites” klientiem jautājumi par pieslēgumu, tarifi em, telefoniem un citām lietām var rasties jebkurā dienā un jebkurā laikā, ir jāspēj uz tiem operatīvi atbil-dēt, līdz ar to klientu atbalsts un satura veidošana prasa visu darba dienu un dažkārt arī vēl vairāk.

Artūrs Eglītis, „Statoil”: Ir dažādi uzņēmumi, dažādas si-

tuācijas, atšķirīgi mērķi, stratēģijas, apstākļi, tāpēc uz šādu jautājumu stundu izteiksmē ir neiespējami at-bildēt. Jāstrādā tik daudz, lai izpildī-tu noteiktos uzdevumus un sasniegtu izvirzītos mērķus, un lai sekotāji būtu gandarīti.

Lolita Stašāne, „Swedbank”: Tas ir atkarīgs no uzņēmuma mērķiem un auditorijas. Ja uzņēmumam ir svarīga klientu servisa nodrošināšana sociā-lajos tīklos, var monitorēt un atbildēt klientiem arī divdesmit četras stun-das diennaktī, septiņas dienas nedēļā,

paralēli radot kvalitatīvu proaktīvu saturu – tad ir iespējams runāt pat ar vairākiem pilna laika darbiniekiem, kas nodarbojas tikai ar komunikāciju sociālajos tīklos. Ja uzņēmuma audi-torija ir specifi ska, piemēram, konkrē-tas jomas uzņēmumi, ražotāji ārpus Latvijas, iespējams, sociālie mediji būs tikai viens no atbalstošiem komu-nikācijas kanāliem un arī laiks, ko ta-jos pavadīt, būs limitēts.

Kā zināms, gandrīz puse Latvijā dzīvojošo ir krievvalodīgie. Kā īste-not veiksmīgu komunikāciju vairā-kās valodās?

Anete Jansone, „Bite”: „Bites” so-ciālo tīklu profi los ieraksti tiek veidoti latviešu valodā, taču, ja kāds komen-tārs vai vēstule ir krievu vai angļu valodā – attiecīgajā valodā uz to arī tiek atbildēts. Sociālajos tīklos ir grūti nošķirt auditoriju pēc valodas. Ir jāiz-vēlas pamata komunicēšanas valoda, citādi sekotāji redzēs vienu un to pašu saturu vairākas reizes dažādās valo-dās.

Artūrs Eglītis, „Statoil”.

Teikt, ka gandrīz puse iedzīvotā-ju ir krievvalodīgie, tomēr būtu ne-daudz pārspīlēti, bet ap 27% kriev-valodīgo noteikti ir. Kopumā tā ir visnotaļ sarežģīta tēma, jo izmantoto mediju vide atšķiras. Taču sociālie mediji mārketinga kontekstā ir tikai viens no kanāliem, kā uzrunāt klien-tus. To var darīt arī uz vietas stacijās, vai, mūsu gadījumā, izmantot citus medijus.

10

12/2014

Lolita Stašāne, „Swedbank”: Vai-rāki sociālie mediji ļauj atlasīt au-ditoriju, kurai vēlaties nodot savu ziņu – lai viņi redzētu konkrēto ie-rakstu – atbilstoši tai valodai, kādu tie norādījuši kā sava profi la valodas iz-vēli. Piemēram, „Swedbank” sociāla-jā medijā Facebook jau gandrīz gadu ar krievvalodīgo auditoriju komunicē krievu valodā.

Kur sākas robeža, kad nodotās informācijas ir pārāk daudz un se-kotāji no šīs lielās informācijas de-vas sāk pagurt?

Anete Jansone, „Bite”: Viss ir atkarīgs no sekotāja. Cik lietotāju, tik viedokļu. Tāpat svarīga ir satura

dažādība – vairāki vienādi ieraksti ir apnicīgi, nav interesanti tos lasīt un pietiek ar vienu klikšķi, lai tie vairs nerādītos manā laika joslā. Taču da-žāda, aktuāla satura publicēšana, kuru gribēto izlasīt, komentēt iesaistīties, nenāktu par ļaunu arī vairākas reizes dienā.

Artūrs Eglītis, „Statoil”: Katrā konkrētajā situācijā tas ir ļoti indivi-duāli, tāpēc tādu vispāratzītu robežu novilkt ir praktiski neiespējami. Labā ziņa ir tāda, ka ikvienam ir pietiekami daudz iespēju šim jautājumam sekot līdzi, mērīt, analizēt un individuāli gūt derīgus secinājumus, pieņemt at-bilstošus lēmumus – vai lietderīgāk

un mērķtiecīgāk ir tvītot reizi stundā, vai divas reizes nedēļā.

Lolita Stašāne, „Swedbank”: No-gurt var arī no maza informācijas apjoma, ja tas ir pasniegts garlaicī-gā, pārāk uzbrūkošā vai auditorijas vajadzībām neatbilstošā manierē. Jeb-kurā gadījumā vajadzētu izvairīties no pārspīlējumiem un sekot audito-rijas reakcijai. Ja kāds sāks nogurt, visticamāk, viņš pārstās sekot vai „draudzēties” ar šo uzņēmumu. Kvantitāte pret kvalitāti ir diskusija ne tikai sociālo mediju kontekstā – tas ir vispārīgs komunikācijas prin-cips, kur kvalitātei vajadzētu būt primārai.

KOMUNIKĀCIJA

11

www.tirgotajs.lv

Kam labāk uzticēt savu sociālo tīklu profi lu pārvaldīšanu – kom-pānijas darbiniekam vai PR aģen-tūrai?

Anete Jansone, „Bite”: Mums, „Bitē”, ir svarīgi, lai sociālo tīklu se-kotāji zinātu, ar ko sazinās – ar Ane-ti. Tādēļ saturu un atbildes nodrošina uzņēmuma darbinieks. Es ikdienā esmu „Bites” birojā, varu jebkurā brīdī aiziet pie kolēģiem, kuri atbild par tīklu, pie kolēģiem, kuri atbild par pakalpojumiem, kā arī citiem un uzzi-nāt nepieciešamo. Tādā veidā es spēju operatīvi atrisināt klientu jautājumus un parādīt zīmola būtību.

Artūrs Eglītis, „Statoil”: Abiem. Vēl nepieciešams piesaistīt arī radošo aģentūru. Taču galvenais jautājums ir, ko mēs saprotam ar „sociālo tīklu pārvaldīšanu”? Tādā veidā un apjo-mā, kādā strādā „Statoil”, manuprāt, ir nepieciešami visi – gan uzņēmu-mu darbinieki, kuri nekad neatsaka komentārus, palīdzību, atbalstu, gan PR aģentūra, kas nomodā, kad ir kāda plašāka, neikdienišķāka, saspringtāka situācija, gan radošā aģentūra, kas nāk klajā ar labām idejām kampaņu, plā-notu aktivitāšu gadījumā.

Lolita Stašāne, „Swedbank”: Sa-darbības modeļi var būt dažādi – ir jā-izvērtē apjoms, resursi, zināšanas un uzņēmuma mērķi. Ja runa ir par klien-tu servisu, visticamāk, te lielāka kom-petence būs darbiniekam uzņēmumā. Tāpat uzņēmuma darbinieks vieglāk pamanīs interesantus iekšējos notiku-mos, kas varētu noderēt darba devēja tēla veidošanai, labāk sapratīs konku-rentu darbības sociālajos medijos u.c. Aģentūras stiprās puses nereti ir skats no malas, pieredze citu uzņēmumu komunikācijā, sadarbība ar digitālo risinājumu tehniskajiem izpildītājiem.

Ja jūs kā komunikācijas speciā-lists varētu „uzsist pa plecu” kādam no Latvijas uzņēmumiem par labu darbību sociālajos tīklos, kurš tas būtu?

Anete Jansone, „Bite”: Labprāt uzlavētu Valsts policijas sociālo tīklu

kontus – to saturs ir godīgs, atklāts un nesamākslots. Turklāt tas ir lielisks piemērs kā viegli un ar humoru at-bildēt uz dažādiem divdomīgiem un, iespējams, pat nepatīkamiem jautāju-miem.

Artūrs Eglītis, „Statoil”: Man per-sonīgi patīk, kā komunicē mobilo sa-karu operatori, īpaši klientu servisa kontekstā. „Pica Lulū” izvēlējusies savai auditorijai atbilstošu komuni-kāciju. Valsts policija, starp citu, iz-vēlējusies labu, publikas uzmanību piesaistošu, ceļu. Noteikti gaumīgi

darbojas arī Zebra, CSDD, Drošas Braukšanas skola. Ir grūti izsekot dau-dzu uzņēmumu aktivitātēm un tās no-vērtēt, taču svarīgākais ir, lai veidotos atbilstošs saturs atbilstošam zīmolam, kas saskan arī ar uzņēmuma vērtībām un misiju.

Lolita Stašāne, „Swedbank”: Savā ziņā noteikti jāuzsit pa plecu visiem zīmoliem, kas ir ietekmīgāko zīmolu topā, bet, ja jāizceļ viens, tad jāuzteic Valsts policijas komunikācija.

12

12/2014

Baiba MiltiņaFoto – no Paff personīgā arhīva

ROTAĻLIETAS, KAS DARINĀTAS AR

MĪLESTĪBUPaff – tas ir īpašs zīmols, kura veidošanā liela loma ir katram ģimenes loceklim. Visa produkcija darināta pašu rokām, ražota no kvalitatīviem un bērniem draudzīgiem materiāliem. Katra rotaļlieta ir pieejama tikai vienā unikālā, vai pavisam nedaudzos eksemplāros. Par to visu vairāk stāsta

uzņēmuma mamma Dace Lāce.

ĢIMENES UZŅĒMUMS

13

www.tirgotajs.lv

Ar ko uzņēmums nodarbojas? Ražojam rotaļlietas un bērnu at-

tīstošās mantas no dabīgiem mate-riāliem. Esam mazs uzņēmums un pagaidām divatā ar vīru visu darām paši. Es radu mūsu produktu dizai-nu, konstruēju piegrieztnes, griežu, šuju, apkalpoju mājaslapu, atbildu uz vēstulēm un noformēju pasūtījumus. Vīrs, Juris savukārt, kārto grāmatve-dību, nodrošina pasūtījumu piegādi un atbild par citām tehniskām lietām. Jāsaka, ka ne mazāk iesaistīti ir arī mūsu bērni, izmēģinot praksē jau ga-tavās lietas un sniedzot iedvesmu jau-nu radīšanai.

Kā radās ideja par šādu rotaļlie-tu radīšanu?

Ideja radās pamazām, līdz ar pir-mā bērna piedzimšanu. Bija daudz, kas tāds, ko vēlējos iegādāties, bet veikalos nemaz nevarēju atrast. Vai arī tur atrodamo lietu kvalitāte ne-bija atbilstoša to cenai. Nepatika arī atklāsme, ka gandrīz visos veikalos nopērkams viens un tas pats. Savam bērnam gribējās ko mīļāku un perso-

niskāku. Šūšana man nekad nav bijusi sveša, esmu šuvēja jau trešajā vai pat ceturtajā paaudzē un kaut gan līdz šim tā nekad nav bijusi mans pamatdarbs, tomēr saku, ka šūšana man ir „asinīs”. Tāpēc loģiski, ka pirmie tekstila iz-strādājumi un mīļmantiņas tapa pašas bērniem. Ar laiku sapratu, ka šī ir tā lieta, kas man sagādā prieku, labi pa-dodas un kāpēc tad savus darbus ne-piedāvāt arī citiem?

Kādas preces iespējams iegādā-ties Paff?

Mūsu piedāvājumā ir no visa kā mazliet. Ir lelles un lāči lielākiem bērniem, mīļlupatiņas, saldam mie-dziņam mazākiem. Atraktīva izskata, čaukstoši un graboši auduma kubi un bumbas. Koka graužamriņķi, kas noder mazuļiem zobiņu nākšanas lai-kā. Piedāvājam arī zīdaiņu sedziņas un pārtinamās virsmas. Galvenokārt orientējamies uz personalizētām lie-tām – pēc pasūtījuma šujam tekstila izstrādājumus klientiem vēlamās krā-sās, personalizējam tos ar mazuļa vār-diņu vai iniciāļiem.

Cik ilgi jau uzņēmums darbo-jas?

Šoruden mūsu zīmolam apritē-ja trīs gadi. Pašiem neliekas, ka tik daudz, laiks ir paskrējis ļoti ātri.

Biznesu sākām ļoti lēni, pamazām. Pamatkapitāls bija praktiski nekāds, un budžeta plāns tikai stipri aptuvens. Intuīcija dzina uz priekšu sakot, ka šī lieta var „aiziet”, kaut ar prātu, godī-gi sakot, necerējām uz kaut cik vērā ņemamu peļņu, nemaz nerunājot par to, ka tā varētu būt normālas mēnešal-gas apmērā. Vispirms tapa nedaudzas rotaļlietas, kuras, par brīnumu, mums pašiem, ātri tika izpirktas. Nesteidzīgi darbojoties, ar laiku sapratām, kas cil-vēkiem patīk, ko pieprasa visvairāk.

Pa šiem trim gadiem esam krietni auguši, ne tikai tehniskā izpildījuma, bet arī izmantoto materiālu ziņā. Ja kādreiz šuvu no tā, kas bija pieejams tepat Latvijas veikalos, diemžēl kvali-tatīviem audumiem šeit ir ļoti trūcīga izvēle, tad tagad galvenokārt izmanto-ju no citām valstīm pasūtītus, pasaulē plaši pazīstamu dizaineru audumus.

14

12/2014

Savu piedāvājumu esam paplaši-nājuši izgatavojot rotaļlietas un akse-suārus, ne tikai no auduma, bet arī no koka.

Ar kādiem izaicinājumiem sa-stopaties ikdienā?

Lielākais izaicinājums ir darba sa-vienošana ar ģimeni, jo mūsu mājas ir arī darbnīca. No vienas pusēs tas ir ļoti ērti, kamēr ir audzināmi un auklējami divi mazi bērni. Tāpēc arī vēl neesmu saņēmusies darbnīcu ierīkot citur, jo nokļūšana no punkta A uz punktu B un atpakaļ aizņemtu laiku, bet darbs ir ļoti dinamisks. Bieži nākas pie-ņemt „pēdējā brīža” pasūtījumus, vai pēkšņi ienākot prātā jaunai idejai tū-līt gribas ķerties pie darba, tāpēc labi, ja vienmēr esmu uz vietas. No otras puses, strādāt tad, kad blakus ir bērni un likt ģimenei saprast, ka tagad man ir jāpastrādā, tāpēc es nevarēšu darīt neko citu ir ļoti grūti. Bieži nākas šūt

ar vienu bērnu klēpī, un otru blakus uzmanību sadalot uz visiem trim uz-reiz. Bet mums izdodas un pagaidām labi tiekam galā. Bērni taču aug un drīz jau viņi darbā nevis traucēs, bet varēs pat palīdzēt (smaida).

Kādi cilvēki iegādājās Paff rotaļ-lietas?

Pirmkārt, tās, protams, ir jaunās un arī topošās māmiņas, kuras vēlas iegā-dāties, kaut ko savam mazulim. Otr-kārt, tie cilvēki, kas pasūta dāvanas savu draugu un radu bērniņiem. Šajā grupā bieži iekļūst arī tās pašas jaunās māmiņas, kas pēc pirmā pirkuma pie mums atgriežas vēl un vēl, ar mūsu darbiņiem apdāvinot arī citus. Tie ir cilvēki, kas vēlas iegādāties ko īpa-šu, novērtē roku darbu, tā unikalitāti un tajā ielikto sirds siltumu, pretstatā lielveikalā nopērkamajai masveida produkcijai. Tāpat arī cilvēkiem patīk iespēja mūsu izstrādājumus personali-

zēt. Skaidrs taču, ka ir ļoti liela atšķi-rība, vai kāda lieta tiek vienkārši no-pirkta veikalā, vai arī tai nāk līdzi savs stāsts – ka pircējs vai dāvinātājs pats ir piedalījies tās dizaina veidošanā ar savu krāsu izvēli, varbūt pat ar idejām kā to padarīt vēl labāku. Mūsu klien-tiem vispār ir lieliska gaume! Gribas pat domāt, ka daļa no viņiem paši ir mākslinieki, kam ikdienas steigā vien-kārši nav pieticis laika sevi šādā veidā realizēt.

Varbūt ir kāds atgadījums, kad klienti ir pārsteiguši jūs pašus?

Nāk prātā kāds gadījums ar īpašu pasūtījumu. Kā dāvana mazam puisī-tim tika pasūtīta mīkstā rotaļlieta, ar grabulīti, skudras izskatā - atbilstoši puisēna uzvārdam. Uzdevums nebija viegls, jo šādu rotaļlietu iepriekš ne-biju šuvusi, bet izdevās labi. Pēc pāris nedēļām mums piezvanīja, ļoti norū-pējusies, dāvanas saņēmēja mamma.

ĢIMENES UZŅĒMUMS

15

www.tirgotajs.lv

Stāstīja, cik rotaļlieta bijusi iemīļota, bet pastaigas laikā diemžēl esot izkri-tusi no ratiem un pazudusi, tāpēc lū-dza uzšūt tādu pašu. Protams, lūgumu arī izpildīju. Šis gadījums palicis at-miņā visspilgtāk, bet patiesībā tā no-tiek visai bieži, ka mantas ar laiku tiek nozaudētas un pircēji tūlīt tās pasūta atkārtoti. Tas liek saprast, ka mūsu mantas, nevis tiek uzdāvinātas un ie-mestas plauktā, bet tiešām ir bērniem mīļas un tuvas. Šī apziņa ir vislabākā motivācija darbam.

Kādas vērtības pārstāv šis uzņē-mums?

Mūsu galvenā vērtība noteikti ir individuāla pieeja katram pasūtīju-mam. Apzinos, ka nešuju vien savam priekam. Katra uzšūtā mantiņa nonāks kāda bērna rokās, un katrs mazulis ir personība, tāpēc ir pelnījis arī perso-nisku attieksmi un noteikti priecāsies par rotaļlietu, kāda nebūs nevienam citam.

Esam arī par labdarību. Piemēram, pagājušajos Ziemassvētkos, sadar-bojoties ar Jelgavas Māmiņu Klubu, mūsu mantiņas tika dāvinātas mazu-ļiem, kuriem svētku laiku nācās pava-dīt slimnīcā. Tāpat ar savu produkciju esam atbalstījuši arī citus pasākumus un šogad mūsu darbiņi ir atrodami Ziedot.lv kioskā.

Vai uzskatāt, ka Latvijā ir liels pieprasījums pēc ar rokām darinā-tām lellēm?

Pieprasījums ir. Vai liels? Diez vai, tas atkarīgs no tā ar ko salīdzina. Domāju, ka rokdarbi un eko preces Latvijā nekad neiekaros tirgu pilnībā, galvenokārt, savas cenas dēļ. Finan-siālā situācija mums šeit ir tāda kā ir, un arī mēs paši ne vienmēr varam at-ļauties nopirkt to vislabāko, ko gribē-tos. Bieži ir arī tā, ka Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, cilvēki roku darba vērtību nemaz neizprot un atšķirību, starp Ķīnas fabrikā ražotu preci, kas izlaista neskaitāmos eksemplāros vai Latvijā, kāda rokdarbnieka radītu uni-kālu produktu, redz tikai cenā un par šo cenu atšķirību brīnās. Savu lomu

nospēlē arī fakts, ka Latvieši vispār ir prasmīgi rokdarbnieki un nereti ierau-got skaistu lietu to nevis nopērk, bet mēģina uztaisīt paši.

Ar kādu risku jāsaskaras uzsā-kot ģimenes biznesu Latvijā?

Lielākais risks mazam biznesam varētu būt šaurais klientu loks. Latvija ir maza, cilvēku šeit nav daudz tāpēc arī izaugsmes iespējas ir ierobežotas. Attiecīgi arī peļņa visticamāk nebūs liela. Jārēķinās, ka mazā biznesa pro-duktu cenas nespēs konkurēt ar lielo ražotāju piedāvājumu, kaut vai izej-materiālu cenas vien dēļ, jo zināms, ka, jo vairāk pērk, jo lētāk var dabūt, bet mazam uzņēmējam būs arī mazi apgriezieni.

Dažādi riski ir katrā nozarē atsevišķi skatāmi, visbiežāk saistībā ar ES normatīviem – tieši dēļ tiem, uzsā-kot biznesu var izrādīties, ka iecerēto paveikt būs daudz grūtāk kā sākumā

licies. Mazam būt jebkurā gadījumā ir grūti, bieži pietrūkst padoma, īpaši, ja tas attiecas uz maldīšanos grāmat-vedības un likumu labirintos.

Vai jums ir kāds iedrošinošs vārds, ko teiktu kādam, kas sapņo par ģimenes biznesu bet vēl nav uz-drīkstējies to īstenot?

Noteikti mēģiniet, bet arī nepār-steidzieties. Vispirms rūpīgi pētiet, plānojiet un tikai tad dariet. Ģimenes bizness, kaut aizņem visu laiku un ir vēl vairāk auklējams kā bērns, tomēr sniedz arī neatkārtojamu brīvības sa-jūtu. Ģimenē ir milzīgs spēks, kopā aizrautīgi darbojoties un darba ielie-kot savu sirdi var paveikt ļoti daudz. Galvenais ir ticēt sev un būt pārlieci-nātam par savu ideju, tad tai noticēs arī citi.

Un nepadodies pie pirmajām grūtī-bām, jo grūtību būs daudz, bet vai tad ir kāds darbs, kurā grūtību nav?

16

12/2014PERSONĪBA

Imanta Lancmaņa dzīvesstāsts nav iedomājams bez Rundāles pils klātesa-mības. Tieši pirms 50 gadiem Lancmaņa kungs pirmo reizi ieradās Rundā-lē, ieraugot pili katastrofālā stāvoklī. Šobrīd baroka un rokoko arhitektūras stilā veidotais Rundāles pils ansamblis ir viens no izcilākajiem 18. gadsimta pārstāvjiem Eiropā. Būdams Rundāles pils muzeja direktors teju pusgadsmi-tu, Imants Lancmanis ir saņēmis dažādus apbalvojumus: PSRS ordeni „Goda zīme”, Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī 2013. gadā Francijas Mākslu un literatūras ordeni, ko vēl ir ieguvuši tādi cilvēki kā Rejs Bredberijs, Deivids Bovijs un Bono.

Saruna pilī par patriotismu, politiku, mākslu un to, kas vēl jāpaveic.

Krists LagzdiņšFoto – Pēteris Vīksna

SirdsRundāles pilī

17

www.tirgotajs.lv

• Dzimis 1941. gada 29. jūlijā• Mācījies J. Rozentāla mākslas vidusskolā (1954-1959)• Glezniecību studējis Valsts mākslas akadēmijā (1961-1966)• Rundāles pils muzeja direktors kopš 1975. gada. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekci-jas restaurācijas kvalitātes izvērtēšanas ekspertu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas loceklis, valsts heraldikas komisijas loceklis. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenais loceklis, Balti-jas Vēstures komisijas Getingenā korespondētājlocek-lis.• Valodu prasmes: latviešu, krievu, angļu, franču, vācu.• Apbalvojumi: PSRS ordenis „Goda zīme” (1981), Triju Zvaigžņu ordenis (1994), Francijas Nopelnu ordenis (2002), Vācijas Nopelnu krusts (2003), Itā-lijas Nopelnu ordenis (2004),Nīderlandes Orānijas – Nasavas ordenis (2006), Francijas Goda Leģiona ordenis (2007), Francijas Mākslu un literatūras ordenis (2013). • 2014. gada rudenī savu pirmizrādi Latvijas Tele-vīzijā piedzīvo dokumentālā fi lma „Sapnis par pili. Hercogs Imants”.

Lancmaņa kungs, mēs tiekamies laikā starp 11. un 18. novembri, kad vienu valstiski svarīgu notikumu nomaina nākamais. Kā Rundāles pilī tiek atzīmēti Latvijas valsts svētki?

Mums ir izveidojusies tradīcija: īsi pirms 18. novem-bra mēs veicam gada kopsavilkumu. Katru gadu mēs visi darbinieki kopā dodamies pastaigā, kas ilgst aptuveni di-vas stundas, kuru laikā apskatām katru punktu un vietu, pie kurām gada laikā esam strādājuši. Šogad īpaši jāiz-ceļ meža parkā iestādīto Imanta Ziedoņa aleju. Pagājušā gadā tur slējās slimi oši, bet šobrīd – 100 ozoli.

Es saku paldies par ieguldīto darbu. Tā ir iespēja ko-pīgi priecāties par paveikto. Turklāt, tas nepārtrūka arī krīzes laikā, kad restaurācijai tika krasi samazināts fi nan-sējums. Mēs devāmies un līksmojām par to, ko esam pašu spēkiem paveikuši. Šobrīd es strādāju pie grāmatas par Rundāles pils vēsturi un hroniku. Vēlreiz pētot attēlus, es uzdūros 1988. gadā 18. novembrī uzņemtai fotogrāfi jai, kur redzamas svinības par godu 18. novembrim. Baltajā zālē bija milzīgs vainags, apvīts ar sarkanbaltsarkano len-tu. Koncerts, dziesmas un runas.

Gājiens ir mūsu tradīcija, kur tiek akcentēts mūsu visu kopīgi paveiktais, jo ļoti daudz kas strādā no katra iekšē-jās motivācijas. Mūs vieno apziņa, ka kopā mēs izdarām, ko ļoti būtisku, pieminot ikviena cilvēka ieguldījumu. Šī kolektīvā apziņa ir ārkārtīgi svarīga.

Jūs minējāt 1988. gadu, kad Rundāles pilī bija iz-likts liels vainags apvīts ar sarkanbaltsarkano lentu. Vai Rundāles pili var uzskatīt par Atmodas laika sim-bolu?

Latviešus vienojošā sajūta bija jūtama visur. Bez šau-bām, mēs piedalījāmies visos pasākumos. Barikādēs atra-dāmies pie televīzijas torņa līdz pēdējai dienai.

Jūsuprāt, kur ir pazudusi latviešus vienojošā sajūta, kas bija, piemēram, barikāžu laikā?

Pasaules vēsture rāda, ka patriotisms vai kādas cēlas jūtas, var pastāvēt īsu brīdi, laikā, kad mainās cilvēces un tautu likteņi. Pēc tam virsroku gūst pašlabuma meklēšana un tautas aizrautību nomaina politikānisms. Mēs neesam izņēmums.

Jāsaka, ka pirmais Latvijas neatkarības posms bija po-zitīvāks, tomēr tāpat notika dažādas politiskās bezjēdzības. Toreiz Latviju kopā saturēja citi cilvēki, kuri nebija pa-domju okupācijas novārdzināti un morāli sadragāti. Tā bija paaudze, kas izcīnīja to, par ko ilgi sapņoja. Šajā cilvēku kopā pastāvēja tikuma, godīguma un pašcieņas vērtības.

Valsts otrajā neatkarības posmā valda uzskats, ka var pa-zagties, jo viss tāpat pieder valstij. Vēlme dzīties pēc vecās Eiropas labumiem, nevarēja mūs novest pie viengabalainas attīstības. Ir noticis tas, kas varēja notikt. Šajos 24 gados sasniegts ir pietiekoši daudz. Arī apstākļi nebija vienkārši. Latvija pievienojās vecajai Eiropai stagnācijabrīdī, laikā, kad Eiropai pašai bija daudz neatrisinātu jautājumu.

Jūs minējāt cilvēkus, kuri bija padomju laika sadra-gātie? Vai Jūs jutāties līdzīgi?

Nē, bet es nesaku to tāpēc, ka lepojos. Mana zona vai Rundāles niša, ko es biju izveidojis, pasargāja mani no visa, kas notika apkārt. Esot šeit no 1964. gada, režīma bezjēdzība mani skāra mazāk. Arī padomju vara saprata, ka pils ir nepieciešama, jo tā ir vieta, uz kuras būvēt pozi-tīva tēla platformu.

Visus tā laika vadītājus es redzēju citā rakursā. Viņi te atslāba. Turklāt visi dārgākie atjaunošanas darbi tika pa-veikti 30 vai 40 gadus atpakaļ, ne atjaunotās Latvijas laikā.

„Godīgi sakot, ja restaurācijas

darbi būtu jāveic neatkarīgajā Latvijā, mums tas neizdotos

lielo izmaksu dēļ.”

18

12/2014

Godīgi sakot, ja restaurācijas darbi būtu jāveic neatkarī-gajā Latvijā, mums tas neizdotos lielo izmaksu dēļ. Kaut viens piemērs, restaurācijas sākumā Rundāles pilij vaja-dzēja 4400 metrus zīda tapešu. Šobrīd tas izmaksātu vai-rākus miljonus eiro. Pilnīgi nereāli. Otra vide, kas mani pasargāja, bija mākslas– Rozentāla skola un Mākslas aka-dēmija, kurā mēs sajutām katrs savu iekšējo neatkarību. Tomēr man ir ļoti spilgtas atmiņas, kas saistās ar karu, jo es to piedzīvoju. Karš zināmā mērā mani ir traumējis, bet tas ir dziļš slānis, kas ik pa laikam uzpeld, vērojot pašreizējos pasaules ģeopolitiskos notikumus. Lielai daļai cilvēku karš ir abstrakcija, bet man – piedzīvota realitāte. Rundāles pilī padomju laikā redzēju ļoti daudz krietnus cilvēkus. Laukos varēja atrast vairāk cilvēkus, kuri dzīvoja savu dzīvi, un nebija pakļauti visam, ko uzspieda režīms. Viņi bija godī-gāki un krietnāki. Un politika bija pastarpināta.

Jūs sevi uzskatāt par patriotu?Es vienmēr esmu vairījies no šādiem vārdiem. Tāpat kā

paziņot: es tevi mīlu! Tas ir banāli! Bet domāju, ka esmu. Tieši racionālā aspektā, bez lozungiem un afi šēšanas. Es nevaru saņemties piespraust lentīti, jo, manuprāt, tā jau ir izrādīšanās.

Es atceros gadījumu, kad 1988. gadā aktuālas bija no-zīmītes karoga krāsās. Devos uz rokoperu „Lāčplēsis”, un sievas tēvs man uztaisīja nozīmīti no sarkana auduma un

pa vidu uzlīmēja baltu papīru. Izrādās, ka tas bija foto pa-pīrs, kas ar laiku kļuva oranžs. Visi tramvajā skatījās uz mani ar dīvainām acīm.

Jums ir bijuši piedāvājumi pamest Latviju un dzī-vot ārvalstīs?

Jā, 1995. gadā Ābolas kundze piedāvāja man būt vēst-niekam Francijā. Iesaistījās prezidents un ārlietu ministrs, lai pierunātu mani piekrist. Tomēr es sapratu jau toreiz, ka mana vieta un liktenis ir darboties Rundāles pilī. Tas bija laiks, kad es nevarēju pamest pili, jo tad viss būtu nogājis no attīstības ceļa.

Aizbraucot uz Parīzi, es domāju franciski. Aizbraucot uz Vāciju, es domāju vāciski. Man nav problēmu asimi-lēties, bet man nav ne mazākās vēlēšanās tur dzīvot. Man ir vajadzīga Latvijas vide, kur man ir normāls elpošanas ritms.

Kādā intervijā Jūs minējāt, ka Parīze Jums vairs nesimpatizē. Kāpēc tā?

Tas ir pieraduma jautājums. Daudziem cilvēkiem jop-rojām šķiet, ka ārzemēs ir lielais brīnums. Viens aspekts – brauc prom, jo grib nopelnīt naudu, bet otrs – vēlas ierau-dzīt Rietumu mirdzumu, bet tā nav. Visas pilsētas ir ar slik-tām un labām iezīmēm. Parīze ir ļoti pavirša pilsēta. Parī-zes ritms man ir grūti pieņemams, jo tas ir pārāk viegls. Savu dzīvi esmu pakļāvis nepārtrauktai strādāšanai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ārpus Latvijas nejūtos labi – es zaudēju darba ritmu. Latvijā ir kaut kas tik īpašs: izmērs, struktūra, gaiss. Mākoņus ieskaitot, kuri Latvijā ir tādi, kādi man patīk.

Vai Rīga Jums simpatizē un šķiet sakārtotāka par Parīzi?

Rīga ir brīnišķīga pilsēta! Savulaik man bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrastu no galvaspilsētas. Turpretim tagad es nevarētu tur dzīvot. Es neatceros pēdējos reizi, kad būtu pārnakšņojis Rīgā. Lai kas arī notiktu, man gribas būt Run-dālē, savā dzīvoklī.

Objektīvi vērtējot, Rīga ir patiesi skaista pilsēta. Pirm-kārt tāpēc, ka ir vērojama arhitektūras un struktūru vien-gabalainība. Daudz Rietumu pilsētas ir cietušas ne tikai no kara izraisītajiem postījumiem, bet lielākoties no moderni-zācijas. Absolūti nevajadzīgās vietās sacelti debesskrāpji. Līdz ar to rodas disharmonija starp veco un jauno. Rīgā, izņemot dažas bezjēdzības, kā piemēram t.s. Skābbarības torni, arhitektūra turas kopā. Ejot pa Rīgas centrālajām ielām, vērojama 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sāku-ma apbūve, kas tik blīvi redzama nav nekur citur Eiropā. Tas ir nenovērtēts fenomens. Mūsu Vecrīga ir jauka, bet ir daudz Vācijas pilsētas, kur to visu var redzēt krāšņāk un vairāk.

Jūsuprāt, Gaismas pils iederas kopējā Rīgas arhi-tektūrā?

Gaismas pils pārstāv laikmetīgo arhitektūru. Tā ir arhi-tektūra, kas ir loģiski izaugusi no visiem apstākļiem, kādi bija 20. gadsimta laikā. Ārkārtīgi lakoniska, būtībā – ģeo-metrija. Birkerta opuss man ir patīkams, jo tas nav Skābba-rības tornis, taisnstūra paralēlskaldņa formā. Atzīstami, ka Birkerts nāk ar dīvainu, plastisku ērmu, kas neko neatgā-dina. No ārpuses mani Gaismas pils pilnībā apmierina, bet iekšpusē es neciešu izveidoto ātriju, kas vairāk atgādina lidostu, ne bibliotēku.

Jūsu kolēģiem Francijā pastāv uzskats, ka politika ir kaut kas zemisks un ka tas nav radīts viņiem. Kā ir ar Jums? Jums politika interesē?

Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Manis daudz pieminētajā 1988. gadā, es jutu, ka varētu iesaistīties. Protams, nāca piedāvājumi par dažādiem amatiem. Es to visu pārdomāju un nolēmu: nē, un nekad! Tas nenozīmē, ka es varētu no politikas atkratīties. Neskatoties uz to, ka mana izvēle ir neiesaistīties, politiku mainīt nevar, un dzīvot tai līdz kā

„Latvijā ir kaut kas tik īpašs: izmērs, struktūra,

gaiss. Mākoņus ieskaitot, kuri Latvijā ir tādi, kādi man patīk.”

PERSONĪBA

19

www.tirgotajs.lv

stadionā cilvēki trako un kliedz ar asinīm pieplūdušām acīm, kam tas būtu vajadzīgs. Tajā pašā laikā, šie sapra-tīgie apsvērumi nespēj mani apturēt no ziņu lasīšanas. Es turpinu skatīties uz stadionu, un nedaudz kliegt līdzi.

Latvijas politika ir prognozējama, un pārsteigumi nevar būt, bet pasaules valstu politika ir nepatīkama augstākajā pakāpē. Tā nav politika, tā ir katastrofa.

Bet iesaistīties Jūs nevēlējāties un nevēlaties jopro-jām?

Nekādā gadījumā. Nevar iet politikā un palikt pats. Sā-kās personības dalīšanās. Bez tam, es neavarētu pakļauties kādas partijas disciplīnai.

Labāk katram cilvēkam pašam galvā izveidot savu per-sonīgo nostāju, un izplatīt to savai ģimenei, draugiem un kolēģiem. Šo gadu laikā neesmu kritizējis partijas, jo tikai caur partijām demokrātija var realizēties. Tā ir pārbaudī-ta sistēma gadsimtu laikā. Cilvēki ārkārtīgi saasina savu attieksmi pret partijām, bet tās ir vienīgais demokrātijas instruments.

Rundāles pils atrodas Kultūras ministrijas pakļautībā. Kā šo gadu laikā, mainoties partijām, kas pārvalda Kultū-ras ministriju, ir mainījusies attieksme pret Rundāles pils restaurāciju?

Rundāles pils saņem atbalstu no Kultūras ministrijas jau 50 gadu garumā. Es nevaru iedomāties brīdi, kad esam

sajutuši nelabvēlību mūsu virzienā. Atskatoties uz senāko pils restaurācijas posmu, varu teikt to labāko. Kaupužs, kuram daudz ko pārmet, dažādos periodos par Rundāles pili ir cīnījies braši.

Helēna Demakova bija ministre, kura izglāba kultūras sistēmu, palielinot algas šajā nozarē strādājošajiem. Pa-augstinājums bija patiesi ievērīgs. Vēlāk nāca krīze, kad algas samazināja, bet bija, ko samazināt.

Jūs vēlēšanās piedalījāties?Jā.Tā ir Jūsu līdzdalība valsts veidošanās procesā?Cilvēkiem ir dota iespēja izvēlēties, kas ir jāizmanto.

Sliktākais ir izvairīties. Turklāt izvairīšanās pat nav de-monstrācija, tā ir bezatbildība. Ļoti skumdina zemais vē-lētāju skaits.

Vai vēlēšanu rezultāts ir uzskatāms par sabiedrības domas atspoguļojumu?

Jā, tas ir sabiedrības spogulis. Vēlēšanu rezultāts ir reālistisks. Tas parāda to, kas ir. Skumdina un vienlaicīgi pārsteidz, ka ar frontālās reklāmas palīdzību var ieskaidrot cilvēkiem ārkārtīgi daudz. Man bija pieņēmums – bezkau-nīga reklāma izraisa pretējo reakciju, riebumu. Piemēram, komercreklāmas es neskatos un neklausos. Tieši pretēji, es domāju, ka nekad nepirkšu to, ko uzbāzīgi reklamē.

Reklāmas iedarbošanās latviešos mani pārsteidz. Mēs

20

12/2014

esam skeptiska un stūrgalvīga tauta. Pamatā mēs darīsim pretējo tam, ko mums saka, tāpēc pārsteigums ir šī pakļau-šanās reklāmai.

Arī tautas vēlēts prezidents tikai izklausās skaisti. Tauta ir abstrakcija. Tajā brīdī, kad notiek vēlēšanas, tas ir vēlē-tāju kopums, kuriem kaut kas ir iedzīts galvā. Nozombēts vēlētāju kopums nevar būt tauta. Līdz ar to, ja šis kopums vēl prezidentu, var panākt ļoti dīvainus rezultātus. Popu-lisms un liela nauda – tas ir drauds tautas vēlētam prezi-dentam.

Bet tie ir divi aspekti, ko mēs redzam Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Jā, tā tas ir. Reklāmas ietekme šobrīd ir spēcīga. Pie-mēram, Ivetas Grigules ievēlēšana Eiropas parlamentā. Kā nav kauna? Visur savu seju reklamē, avīzes un izdevumi. Es domāju, ka viņa nekur netiks. Un pierādījās pretējais. Darbojas frontālā propaganda, cilvēki ir pakļaujami, un tā ir slikta zīme. Atgrūšanās efekts ir mazāks nekā tiešās ie-darbības aspekts.

Jā, bet tā manipulējamā sabiedrības daļa saglabājas nemainīga no vēlēšanām uz vēlēšanām.

Tas ir interesants cilvēku tips. Viņiem neeksistē kritiskā

domāšana, bet ir spēcīga ticība. Paskatieties Krievijā, mo-narhijas ideālam un pareizticīgo ticībai mūsdienās ir pie-vienojusies politiskās ticības fenomens. Tā ir garīgā zona, kur neredz argumentus, bet tic vienam neapgāžamam vie-doklim.

Latvijā vēlēšanās ir izplatīta ticība, kas sastāv no sapņa par brīnumu, arhetipiskās ticības. Cilvēki ir pat tik naivi, ka viens ideālais politiķis visu izmainīs, aizmirstot par par-tiju sistēmu un to savstarpējām cīņām. Lūk, tur ir tas gais-mas nesējs. No tā mēs nonākam pie diktatūras mīlēšanas.

Rīga šogad ir Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Vai ir jūtams cilvēku pieplūdums Rundāles pilī vai pastipri-nāta interese no ārzemju medijiem?

Jā, daļa, kas apmeklēja Rīgu, atbrauca arī uz Rundāli. Apmeklētāju skaits šogad ir pieaudzis. Visbiežāk Rundāles pili apmeklēja japāņi un vācieši.

Rundāles pils netika iekļauta ofi ciālajā programmā, kaut gan mēs piedāvājām. Ārzemju tūrisma fi rmas aizvien vairāk saprot, ka Rundāle ir apskates vērta, tāpēc ierodas daudz organizētie tūrisma braucienu apmeklētāji.

Latviešiem Rundāles pils ir svarīgs apskates ob-jekts?

Jā, pret pili vienmēr bijusi labvēlīga attieksme. Pirms-kara laikā gan Rundāles pils, gan vecā arhitektūra tika uz-tverta ar dalītām jūtām. Ulmanis ne velti nāca ar Vecrīgas pārveidošanas plānu, kur bija doma pusi Vecrīgas nojaukt un celt jauno – latvisko Rīgu. Rundāles un Jelgavas pi-lij paveicās, jo Ulmanim abas pilis patika. Daudzi nezin, ka 1920. gadā Ulmanis ieradās Rundāles pilī. Redzot to izpostītu, viņš pateica, ka vajag sākt restaurācijas darbus. Rastrelli ēkas, pat pirmskara laikā ar negācijām pret vāc-baltiešiem, ir bijušas novērtētas.

Pēckara laikā Rundāles pils simbolizēja piederību Ei-ropai. 1923. gadā dibināja Pieminekļu valdi, kad agrārā reforma bija aiz muguras. Viss bija sadalīts, nerēķinoties ar ēku māksliniecisko vērtību. Rundāles pili, agrārās refor-mas laikā, netraktēja kā mākslas pieminekli. Pieminekļa valde tolaik nodarbojās ar latviskās mākslas izkopšanu, bet vienlaikus muižas un baznīcas tika inventarizētas. Tai skai-tā Rundāle. Ir ļoti reti gadījumi, kad par Rundāles pili saka: „Tā nav latviešu māksla.”

Pils ir pasaku tēls. Zināmā mērā – abstrakcija. Vai Jums, atceroties savu agrīno dzīves posmu, bija sapnis par strādāšanu pilī?

Nē, tomēr pilis mani ir pievilkušas jau no bērnības. Man bija dziļš riebums pret visu to, kas bija tolaik apkārt. Padomju režīms man bija pretīgs. Es atvēru avīzi un saju-tu melus katrā rindiņā, kas tur ir uzrakstīta. Presē nebija nekāda sakara ar to, kas notika dzīvē. Pils bija pretējais pelēkajai padomju ikdienai.

Rundāles pili mēs apzināti veidojām kā pasaku pili. Cenšamies dot cilvēkiem mirdzumu un greznumu, kas vi-ņiem patīk. Šeit apmeklētāji ielīksmo. Esam priecīgi par

PERSONĪBA

21

www.tirgotajs.lv

jaunlaulātajiem, kuri grib šeit fotografēties. Viņi uzņem at-tēlus, kur pils paliek fonā, veidojot paradīzes ainu. Mēs vē-lamies, lai pils apmeklējums būtu aizraujošs un patīkams piedzīvojums, kas gan nebija vērojams Hercoga laikā. Ag-rīnajā posmā dzīve pilī bija grūti organizējama. Problēmas radīja visu rituālu nodrošināšana. Sākot ar galma rituāliem, beidzot ar naktspodiņu iznešanu. Tādu gaišu un jauku pili, kāda tā ir šodien, Hercogs nepiedzīvoja.

Es lasīju, ka sākotnēji Jūs ļoti saistīja kino.Taisnība. Mani simpatizēja tas kino periods, kurā kino

parādījās kā māksla. Es joprojām uzskatu Sergeju Eiženš-teinu un Federiko Fellini par izcilākajiem meistariem. Viņi spēja izkopt kadru plastiku un kompozīciju. Mani neinte-resē kino, par ko šodien tas ir pārvērties. Tomēr ļoti ātri sa-pratu, ka kino nav domāts man, jo tas ir kolektīvs process. Redzot, cik grūti ir visu saorganizēt: sapulcināt aktierus, noorganizēt gaismošanu, skaņu… Holivudā uzņemtās fi l-mas nav māksla. Tā ir izklaides forma. Manās acīs māksli-nieciskā vērtība šīm fi lmām ir nulle.

Jūs minējāt kolektīvismu, kas izpaužas kino. Jums tuvāks ir individuālisma formāts?

Abējādi. Tas, kas ir noticis 50 gados Rundāles pilī, ir viens vienīgs kolektīvisms. Es nevēlos pārspīlēt savu lomu. Man ir laimējies būt klāt, pabīdīt vienu – otru lietu. Pat ne kā diriģentam… Sasniegumu pamatā ir kolektīvs, kam es varu tikai pateikties Pats esmu vērsts uz individu-ālismu un intravertu darbību, tāpēc glezniecība ir ideāla nodarbība. Esmu kopā ar savu audeklu, un man nevajag nevienu apkārt.

Jūs esat saņēmis trīs dažādus Francijas ordeņus. Mākslas akadēmija bija pirmā vieta, kur sastapāties ar franču kultūru un vēsturi?

Nē, viss franciskais mani pievilka jau pirms Mākslas akadēmijas. Es izaugu, lasot franču literatūru. Sarunas, kādas kultivēja 18. un 19. gadsimtā Francijā, valdzināja mani. Ar saviem retorikas un stilistikas likumiem. Rozen-tāla skolā mēs ar Juri Pudānu pārrunājām un analizējām Anatolu Fransu, kas sākumā bija mans metrs, vēlāk – Stendāls, Marsels Prusts. Mākslas akadēmijā apguvām impresionismu, iespaidojāmies no Pola Sezāna.

Franču vīns. Neaizmirstamais 1961. gada brauciens smagajā mašīnā uz franču izstādi Maskavā. Sarunājām ar smagās mašīnas šoferi, ka mēs varēsim aizbraukt uz Mas-kavu, guļot uz sarkanās krāsas maisiem. Maskavā izkāpām sārti pēc trīs dienu brauciena. Tolaik izrauties no tumsas, kas valdīja šeit, redzēt un baudīt franču kultūru, mums ra-dīja lielu baudu. Vietējā ēdnīcā pat pasniedza franču ēdie-nus.

Jūs atceraties pirmo reizi, kad nonācāt Rundāles pilī?

1958. gadā ar māsu atmināmies uz Rundāli ar divrite-ņiem. Vasaras pavadījām pie vecmāmiņas Lielupes labajā krastā. Līdz Rundālei tie ir 25 kilometri. 1963. gadā mums

ar Leopoldu Kļaviņu bija tikšanās ar valsts muzeja direk-toru Laimoni Liepu, kad nāca uzaicinājums darboties Run-dāles pilī. Gadu vēlāk, būdami studenti, ar Kļaviņu mēs parādījāmies šeit un sākām darbu.

Kādā stāvoklī toreiz bija pils?Drausmīgi nolaista. Vienā pils daļā atradās skola. Kā

muzejs, mēs saņēmām austrumpuses zāles un pusi no cen-trālā korpusa. Turklāt pirmajā stāvā atradās dzīvokļi, kur dzīvoja ne tikai skolotāji, bet arī gadījuma rakstura cilvēki, ko lēnām vajadzēja dabūt ārā. Jumts vienreiz bija labots, bet ļoti pavirši. Bez tam, 1964. gadā par restaurāciju ne-maz nedrīkstēja runāt. Tā bija aizliegtā tēma. 1972. gadā tika saņemts fi nansējums restaurācijai, kas nepārtrūka tieši 20 gadus. 1992. gadā paziņoja, ka restaurācijai nauda ne-tiks piešķirta. Mēs domājām, ka ir iestājies pasaules gals. Neatkarīgās Latvijas sākumā bija grūtības, bet nopelnījām naudu par biļetēm, un lēnām turpinājām. 1997. gadā Tete-revi sāka mūs atbalstīt, kas ļāva mums restaurēt vienu tel-pu, pēc tam – otru… 2010. gadā nāca slavenie500000 latu no Teterevu puses. Jāsaka, ka bez šīs naudas restaurācija ieilgtu vēl par 15 gadiem.

Vai Jūsu vīzija par Rundāles pili 1964. gadā ir pie-pildījusies un realizējusies šobrīd?

Tas ir labs jautājums. Es kopš pirmās dienas centos vi-zualizēt, ko vēlos redzēt katrā telpā. Pierakstīju un zīmēju skices. Interesanti, ka es nevarēju toreiz iztēloties tik labu iznākumu, kāds tas ir šobrīd. Tukša pils, Padomju savienī-bā mākslas tirgus nav, nepieciešamas mēbeles, porcelāns, gleznas. Zināmā bezcerība, bet tagad ir panākts divreiz labāks rezultāts nekā es varēju iedomāties sešdesmitajos gados.

Nemitīgais papildināšanas process nebeidzas. Tuvā-kajās dienās jāpienāk sūtījumam no Londonas. Mēs katru telpu vēlamies novest līdz ideālam. Man nenāca ne prātā, ka rezultāts būs tik labs, bet es nedomāju, ka tas prasīs 50 gadus. Ļoti interesanti ir paskatīties restaurācijas plānus. Sākotnēji visu pabeigt vēlējāmies 1970. gadā, un ar katru gadu atlikām pabeigšanu par pieciem gadiem. Mēs neesam kvalitāti upurējuši steigai. Nekad.

Šobrīd mēs apbrīnojam Rundāles pili un tās greznī-bu, bet savulaik, kad pili cēla, to darīja milzīgā verdzībā un nabadzībā. Vai jūs arī sajūtat šo duālismu?

„Nevar iet politikā un palikt pats.

Sākās personības dalīšanās.”

22

12/2014

Un, kā vēl! Šobrīd es gatavoju jaunu grāmatu, tāpēc nācās vēlreiz doties materiāliem cauri. Mūsdienās ir grūti aptvert sociālo beztaisnību, kas valdīja. Tā ir viena no piļu ēnas pusēm. Rundāles pilī celtniecības laikā nabadzība izpaudās sevišķi bezjēdzīgā veidā. Strādnieki pelnīja ļoti maz. Izmantojot Bīrona stāvokli Sanktpēterburgā, tika at-sūtīti ķeizariskās būvkancelejas strādnieki un amatnieki. Bija brīdis, kad Sanktpēterburgā nebija ne strādnieku, ne amatnieku, jo visi bija Rundāles vai Jelgavas pils celtnie-cībā. Turklāt šiem strādniekiem šeit maksāja mazāk nekā Pēterburgā. Par 1000 ķieģeļu iemūrēšanu Sanktpēterburgā saņēma 1.50 rubļus, bet šeit – vienu rubli un 10 kapeikas. Vienā brīdī sākās masveida bēgšana. Vairāk kā puse strād-nieku pazuda bez vēsts.

Jāsaka atklāti, Bīrons bija nejauks, skops un egoistisks cilvēks. Protams, tas laikmets kopumā bija nežēlīgs. Nekā-das humānas idejas nebija atrodamas.

Divu gadu laikā tika iemūrēti 4,5 miljoni ķieģeļu, pēc tam apmesti, uzlikti starpstāvu pārsegumi. 1738. gadā jumiķi dodas prom. Neiedomājami ātri, pat pārdabiski.

Mūsdienu laikmets ir sliņķu un nemākuļu laikmets. Arī man ir vaicāts viedoklis par „Maximas” traģēdiju. Iedomā-jieties vienu lietu, – kad cēla Rundāles pili, Rastrelli viens pats atbildēja par visu: projekts, statikas problēmas, kons-truktīvie mezgli utt. Absolūti viss, kas notika, bija viena

cilvēka atbildība. Tagad ir sadrumstalota atbildība, katrs slēpjas aiz sava deķīša. Tas ir mūsu laika vājums – doma, ka aiz datorprogrammām un dokumentiem var paslēpt bezatbildību, slinkumu un vienaldzību.

Kas ir Rundāles fenomens?Tas ir pils īstums un viengabalainība. Eiropā ļoti daudz

pilis ir pārveidotas gadsimtu laikā, bet Rundāles pils ir saglabājusi savu autentiskumu. Šeit ir jūtams klātbūtnes efekts. Skaista lauku vide apkārt. Tomēr liela veiksme ir Rundāles pils piepildīšana ar priekšmetiem un gleznām, kas ir ļoti tuvu autentiskajai pils versijai.

Jūs esat veiksmīgs cilvēks?Nav nekas bīstamāks, kā teikt: es esmu vesels, veik-

smīgs un laimīgs! Nekavējoties seko neveiksmes. Domā-ju, ka veiksme ir darba rezultāts. Vienmēr esmu daudz strādājis, nevienam neafi šējot, cik man ir grūti vai cik man sarežģīti panākumi ir nākuši. Ja kāds man jautā: kā iet? Es atbildu pēc amerikāņu formulas: fi ne! Ir nemitīgi jāstrādā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Kad Jūs pēdējo reizi piedzīvojāt īstu pils balli?Balles viens no veidotājfaktoriem ir dejas. Piedzīvo-

ti ir dažādi pasākumi, bet balle sen nav bijusi. Atceros Vairas Vīķes – Freibergas inaugurāciju. Es neesmu baļļu un skaļu sabiedrisku pasākumu apmeklētājs. Man patīk balle kā mākslas darbs. Patiesi vēlētos redzēt no malas

PERSONĪBA

23

www.tirgotajs.lv

nevainojamu 18. gadsimta galma balli, lai varētu izprast organizatorisko pusi un tērpus.

Kā Jūs atpūšaties?Mainot darba formas, jo man sen ir izstrādājies

trijstūris: darbs pilī, glezniecība un rakstniecība. Glezno-šana man ir vairāk kā trīs mēnešus nolikta malā, jo man ir jāraksta. Pilī darbs šobrīd daļēji saistās ar katalogu šķirstīšanu un vajadzīgo lietu meklēšanu, jo cenas ļoti krīt tirgū, tāpēc ir īstais brīdis, lai iegādātos nepie-ciešamo. Dienas laikā es izskatu vairākus tūkstošus piedā-vājumu.

Reizēm vakarā paskatos televīziju, kādu fi lmu, bet tas ir brīžos, kad manis minētās trīs darba formas ir pārsātinā-jušas mani. Redziet, visai bāla tā izklaidēšanās. Atvaļinā-jums ir gleznošanas periods. Kādam var šķist – ļoti trula dzīve, bet tas mani piepilda iekšēji.

Ko Jūs vēl vēlētos paveikt dzīvē?Mēs lepni pasakām, ka pils restaurācija ir noslēgusies,

bet viss process ar ideālo iekārtojumu turpināsies vēl čet-rus gadus. Rundāles pils būs pabeigta uz Latvijas simtgadi, kad visas telpas būs pabeigtas un tiks atvērts dekoratīvās mākslas patstāvīgā ekspozīcija pirmajā stāvā. Kopumā 15 jaunas telpas. Ir daudz grāmatas, ko gribu pabeigt. Iz-stāžu katalogi, kas ir palikuši manuskriptā. Gleznošanā ir vairākas sērijas, ko vēlos uzgleznot.

Kādas atziņas Jūs esat guvis no dzīves?Ir jāprot saskaņot mērķis ar iespējām, bet mērķi ir jā-

virza augstāki nekā šķiet sasniedzams. Protams, cīnoties par mērķu realizāciju. Tajā pašā laikā, ir jāpaļaujas provi-dencei. Jāņem vērā tas, ka daudz kas ir predestinēts, saga-tavots no likteņa. To var uzskatīt par mistiku vai dažādu zobratu savstarpējo savienošanos. Esmu pamanījis, ka ir rūpīgi jāstrādā pie tā, ko vēlies sasniegt, tomēr ir jābūt pa-ļāvībai un izturībai.

Svarīgi ir pieņemt lietas labdabīgi. Daudzi cilvēki sevi ir iznīcinājuši morāli un fi ziski, jo viņi dramatizē notikumus un uztver visu ar negācijām, skaudību un naidu. Pasaulē nav nekā briesmīgāka un nožēlojamāka par skaudību, un nekā postošāka kā naids. Ja cilvēki ap-tvertu, ka daudzas lietas nokārtojas tikko kā tiek izskausta skaudība un naids. Dzīve kļūst pozitīva, interesanta un pa-tīkama.

Man savulaik bija saruna ar Tetereva kungu. Viņš man teica: „Es esmu laimīgs cilvēks!” Es teicu: „Jā, cik vien-kārša ir laimes formula. Darīt otram labu.” Viņš ir laimīgs cilvēks tāpēc, ka dara citiem labu, nevis drudžaini biržā palielina savus miljonus. Daudzi bagāti cilvēki ir nelaimī-gi, jo viņi dzīvo iekāres stresā.

Pozīcijai ir jābūt aktīvai, bet nemitīgi ir jāvērtē: vai es neesmu izdarījis kaut ko sliktu. Sliktu ne no morāles vai ētikas viedokļa, bet attiecībā pret sevi, savu pašcieņu, jo ar savu pašcieņu būs jāsadzīvo visu mūžu.

Pasaulē nav nekā briesmīgāka un

nožēlojamāka par skaudību, un nekā

postošāka kā naids.

Rundāles pils restaurācijas atbalstītājs un mece-nāts Boriss Teterevs:

„Mūsu ģimenes atbalsts Rundāles pilij aizsākās pēc tās apmeklējuma 90. gadu vidū, kad pamanījām pils pagalma rietumu puses centrālo kāpņu slikto stāvokli. Pēc kāpņu atjaunošanas viena otrai sekoja vēl vairāku pils telpu restaurācija – hercogienes gu-ļamistaba, buduārs, tualetes istaba un darba kabinets u.c. 2010. gadā, kad nodibinājām Borisa un Ināras Teterevu fondu, izveidojām īpašu programmu „Run-dāles pils restaurācijas pabeigšana 2010-2014”, ku-ras ietvaros tika īstenots Rundāles pils restaurācijas noslēdzošais posms. Pavisam šajos gados Rundāles pilī esam ieguldījuši vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Rundāles pils dvēsele ir tās muzeja direktors Imants Lancmanis. Bez viņa varētu vēl 100 gadu restaurēt pili. Imants Lancmanis 50 gados, mērķ-tiecīgi veltot savas zināšanas un enerģiju Rundāles pils restaurācijai, to ir padarījis par vienu no Eiro-pas kultūras mantojuma pērlēm – unikālu baroka un rokoko arhitektūras ansambli, kas līdzās Pēterhofas ansamblim, Sanktpēterburgas Ziemas pilij un Versa-ļas pils kompleksam ir populārs tūrisma galamērķis. Es un Ināra jūtamies pagodināti, ka varējām Iman-tam Lancmanim un Latvijas valstij palīdzēt šīs uni-kālās un brīnišķīgās pils restaurācijas pabeigšanā.”

24

12/2014

Ik gadu janvāra beigās, februāra sākumā Minhenē (Vācija) notiek starptau-tiskā sporta preču izstāde un biznesa platforma ISPO MUNICH. 2015. gadā izstāde durvis apmeklētājiem vērs no 5. līdz 8. februārim. Izstādē piedalī-sies vairāk kā 2 500 dalībnieki no 50 pasaules valstīm, 16 izstāžu hallēs tiks prezentētas dažādas sporta preces un aprīkojums tostarp individuālajiem sporta veidiem, komandu sportam, āra aktivitātēm, slēpošanai, tūrismam,

ekstrēmajiem sporta veidiem, kā arī veselībai un fi tnesam.

IZSTĀDE ISPO MUNICH –

MĀJVIETA SPORTAM!

ISPO MUNICH

25

www.tirgotajs.lv

Apmeklētājiem izstādes ISPO MUNICH laikā būs iespēja gūt pār-skatu par nozarē valdošajām tenden-cēm, iepazīties ar jaunumiem un ino-vācijām, uzzināt par konkurentu akti-vitātēm, kā arī nodibināt kontaktus ar potenciāliem sadarbības partneriem no Vācijas un citām valstīm. Tāpēc uz izstādi īpaši aicināti ir sporta, tūrisma un modes preču vairumtirgotāji, ma-zumtirgotāji, izplatītāji un iznomātāji, sporta klubu, sporta centru un orga-nizāciju pārstāvji, sportisti un viņu treneri, sporta preču ražotāji un dizai-neri. ISPO MUNICH apmeklējums ir labākais veids, kā vienuviet iepazīt globālās sporta industrijas aktualitātes un smelties idejas un iedvesmu jauna-jai sezonai.

ISPO MUNICH 2015 apmeklētāji varēs izbaudīt izstādes programmu, kas būs pilna ar informatīviem un interesantiem pasākumiem, piemē-ram, ISPO Academy varēs klausīties referātus un piedalīties diskusijās par nozarei svarīgām tēmām, ISPO Textrends Forum varēs uzzināt jau-nāko sporta audumu jomā, ISPO Health & Fitness ietvaros ir atvēlēta atsevišķa halle veselīga dzīvesveida tematikai, kamēr ISPO Action Sports Summit ir kontaktu platforma ekstrē-mo sporta veidu pārstāvjiem, savu-kārt, ISPO AWARD ir balva inovatī-vākajiem produktiem.

Ja kādam pēc informācijas pārpil-nās dienas izstādē ir vēlme piedzīvot vēl ko interesantu, 20 minūšu met-ro brauciena attālumā ir Minhenes centrs. To noteikti ir vērts apmeklēt, jo Minhenes apskates objekti un tradi-cionālie ēdieni padara to par vienu no pasaules skaistākajām pilsētām. Tie-šie lidojumi no Rīgas uz Minheni ar airBaltic ir pieejami pat divreiz dienā. ISPO MUNICH apmeklētāji no Min-henes lidostas ar speciāliem transfēra autobusiem var nokļūt tieši izstādes centrā, tie kursēs ik pēc pusstundas. Biļetes uz izstādi ISPO MUNICH 2015 vislabāk iegādāties online.

Vairāk par izstādi var uzzināt mā-jas lapā ispo.com, kā arī ISPO kontos sociālajos tīklos Facebook, Twitter,

Vimeo un YouTube. Informācijas iegū-šanai var izmantot arī aplikāciju vied-tālruņiem – ISPO MUNICH App.

ISPO MUNICH ir teicama platforma, lai iepazītos ar piedāvāto mazum-

tirdzniecībai sporta preču segmentā. Noderīga pieredze visai uzņēmuma

pārdošanas komandai, arī lai iepazītos ar pakalpojumiem

starptautiskajā tirgū.

26

12/2014

Kāpēc tieši Ziemassvētki ir tas laiks, kad tiek gata-votas piparkūkas?

No liecībām par piparkūku vēsturi un Ziemassvētku parašām var secināt, ka pirmsākumos eglīti identifi cēja ar paradīzes koku no Ēdenes dārza, tāpēc to rotāja ar ēdam-lietām – āboliem, vafelēm un piparkūkām, kas simbolizēja pārpilnību. Šādu piparkūku asociēšanu ar pārpilnību var izskaidrot ar garšvielu pieejamību piparkūku vēstures aiz-sākumos un statusu, kādu katrs varēja apzināties, iegādā-joties šos piparraušus.

Kādi ir Jūsu ieteikumi gardēžiem pareizo piparkū-ku meklējumos?

Ja piparkūku mīklu veido pats, svarīgi ir ievērot, kā-dos daudzumos nepieciešams pievienot sastāvdaļas, kā arī lai netiktu pārkarsēts margarīns un pievienots pārāk daudz cukura, kā arī nepārmīcīt mīklu.

Ja mīklu iegādājas veikalā, nepieciešams pārliecināties, ka izvēlētā mīkla ir pēc iespējas tumšāka, tad piparkūkas būs ar labāku garšu.

Kad priekšroku dod jau gatavām piparkūkām no vei-kalu plaukta, jāskatās, lai tās būtu plānākas, jo tad tās būs trauslākas un gardākas kā biezās un cietās piparkūkas.

Ar kādu produkciju pircējs nekļūdīsies un būs ap-mierināts, ja mīklu iegādāsies veikalā?

Es, protams, izvēlos “Kaļķu Vārtu” piparkūku mīklas recepti un pašu mīklu, jo zinu kādu gandarījumu man tas nes. Taču tas ir atkarīgs no patērētāja gaumes. Ja pircējam jau ir sava vieta vai veikals, kura produkcija nav pievīlusi un ir mantojusi uzticību ar garšu, tad var izvēlēties katrs sev tuvāko fi rmu.

Sintija Zankovska

MĒNEŠA PRODUKTS

GARDO PIPARRAUŠU LAIKSŠie Ziemassvētku gardumi tika veidoti jau pirms tūkstošiem gadu Tuvajos Austrumos. „Gingerbread”, kas no angļu tulkojuma „ginger” – ingvers un „bread” – maize – bija vieni no nepieciešamākajiem produktiem ziemas mē-nešos un pat svētku ceremonijās. Ingvers tika izmantots, lai ārstētu slimības un gremošanas traucējumus. Savukārt grieķiem šī maize bija neatņemama ziemas saulgriežu ceremoniju sastāvdaļa. Mūsdienās piparkūkas iespējams izveidot visdažākajās formās, kā arī eksperimentēt ar sastāvdaļām, veidojot savu īpašo svētku recepti. Lai noskaidrotu, kādas kļūdas, izvēloties piparkū-kas, nepieļaut un kā pagatavot savus unikālos gardumus, padomu vaicājām restorāna „Kaļķu vārti” šefpavāram, „Mūsdienu Latvijas Garšas” 3.sezonas

uzvarētājam Raimondam Zommeram.

Ja ir vēlme gardi paēstPavisam nesen Raimonds nāca klajā arī ar savu recep-

šu grāmatu, kurā smelties iedvesmu latviskām maltītēm – “Zommers. Mūsdienu latviskā virtuve”. Grāmatā iekļau-tas receptes no tepat Latvijā atrodamiem gardumiem un idejām, kā šķietami parastus latvijas produktus pārvērst laikmetīgā un mūsdienīgā, pavisam iespējams, vēl nebau-dītā maltītē. Tāpēc arī receptes savām svētku maltītēm vai jaunas garšas meklējumiem vari smelties tieši tur.

27

www.tirgotajs.lv

Vai, Jūsuprāt, karstvīns ir latvisks dzēriens?Man, personīgi, pirmajā vietā noteikti būtu karstais

Rīgas balzams kā latviskākais dzēriens, jo tas ir raksturīgs tikai mūsu valstī. Karstvīns būtu otrajā vietā, jo, neskatoties uz to, ka šis dzēriens tiek baudīts daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā tas ir neatņemama sastāvdaļa aukstajā svētku laikā.

Ar ko atšķirsies veikalā pirkts un mājās uzsildīts karstvīns no pašu gatavota?

Ļoti parocīgi ir aiziet uz veikalu un nopirkt jau gatavu karstvīnu tetrapakā, kam jau ir pievie notas garšvielas. Tas ir viegli cilvēkiem, kuriem slinkums gatavot pašiem, vai, piemēram, studentiem, kuri dzīvo kopmītnēs. Taču lētāk sanāk nopirkt vienkārši sarkanu vai baltu sauso vīnu tetrapakās, kas, kā daudzi uzskata, ir sliktāks par vīnu pudelēs, taču principā ne ar ko neatšķiras no parastā vīna, un mājās pievienot pašam sastāvdaļas, kādas vēlās, piemēram, kādu garšīgu liķieri vai brendiju, kas stāv mājās. Tikpat labi var pievienot pat ievārījumu, lai dotu karstvīnam īpašu garšu. Galvenais ir nebaidīties eksperimentēt, jo, atšķirībā no kokteiļiem, karstvīnam nav noteiktas receptes, kas padara karstvīna gatavošanu mājās vienkāršāku.

Kādas kļūdas var pieļaut, gatavojot karstvīnu mājās?

Galvenais ir karstvīnu nepārkarsēt, lai tas nesāktu pārvērsties par sīrupu. To nepieciešams vārīt uz lēnas uguns, nesteidzīgi, līdz sāk nedaudz burbuļot. Ja šis dzēriens tiek gatavots steigā ar vēlmi ātrāk pagatavot un baudīt, tad tas var neizdoties tik labs, kā no sākuma cerēts. Lai karstvīns nesanāktu pārāk salds, vislabāk pamatam ņemt sauso vīnu. Ļoti svarīgi ir izvēlēties karstvīna baudīšanai piemērotu trauku – ja tas tiek dzerts no stikla krūzēm, tad stiklam ir jābūt biezam, lai krūze nesaplīstu.

Vai ir kāds karstvīns par saprātīgu cenu, ar kuru pircējs nekļūdīsies, ja izvēlēsies veikalā pirkto?

Atsevišķi kādu vīnu nevēlos izcelt vai ieteikt pirkt kādu konkrētu marku, taču karstvīnam der jebkurš sausais vīns tetrapakās, gan sarkans, gan balts. Vīnogu šķirnei nav nozīmes, jo pēc tam vīns tiks jaukts ar augļiem, sīrupiem vai citām garšvielām, kas pašu vīna garšu mainīs, tāpēc nav svarīgi, kādu marku izvēlēties.

Aukstajos ziemas vakaros gards un karsts vīns ir iemīļots ne tikai Latvi-jā, bet arī citās pasaules valstīs. Par karstvīna dzimteni tiek uzskatīta Roma, kur šis dzēriens uzsildīts tika dzerts jau 2.gadsimtā. Lai uzzinātu ko vai-rāk par karstvīna gatavošanu un smel-tos idejas gardām ziemas receptēm, ciemojāmies pie daudzu godalgu iegu-vušā bārmeņa, „Balzāmbārs” īpašnieka Andra Reizenberga. Sintija Zankovska

Foto – Baiba Miltiņa

28

12/2014

SMIEKLI ĀRSTĒ! Dr.Klauns un sociālā atbildība

PIRMIE SOĻI LABDARĪBĀSadarbība ar Bērnu slimnīcu sākās, kad Inese Dābola

strādāja Dienas medijos par mārketinga un sabiedrisko at-tiecību vadītāju. Slimnīcai bija daudz dažādu vajadzību. Viena no tām – Onkoloģijas nodaļas kritiskais stāvoklis. Tobrīd bija vajadzīgi 700 000 latu. Bērnu slimnīcas fon-da vadītāja vērsās pie Ineses Dābolas ar lūgumu kopīgi uzsākt kampaņu, jo bērni ārstējas telpās, kas ir ļoti sliktā, pat nepiemērotā stāvoklī. Inese Dābola kļuva par Bērnu slimnīcas fonda locekli un kopīgi strādājot tika organizēta komunikācija projektam Saulainas dienas. Uzrunājot sa-biedrību, nepieciešamie līdzekļi Onkoloģijas nodaļas re-konstrukcijai tika savākti pusotra gada laikā. Tas izdevās tāpēc, ka cilvēki sadzirdēja, noticēja un nebija vienaldzīgi.

LAI TIKTU PAMANĪTI, JĀBŪT ORIĢINĀLIEMLai savāktu naudu, tika izmantoti dažādi paņēmie-

ni. Par sadarbību un atbalstu tika individuāli uzrunāti uzņēmumi. Organizētas dažādas aktivitātes, pateicoties kurām sabiedrība pamanīja šo projektu un iesaistījās. Lai gan visi ir gandarīti par tik īsā laikā savākto naudu, tomēr

pusotrs gads vienai kampaņai nav maz. Nepieciešams uz-turēt sabiedrības interesi, kam labi noder dažādās aktivi-tātes. Akcijas noslēgumā bija vērienīgs tiešraides koncerts Latvijas Televīzijā, kuru vadīja mūziķis Renārs Kaupers un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. Lat-vijai šāda formāta sociāli projekti joprojām ir kas jauns.

Ja Inesei Dābolai sākumā šķita, ka tas būs viens tāds projekts, tad šobrīd viņa ir iesaistījusies arī citos sociālos projektos un aktīvi komunicē ar dažādiem uzņēmumiem un fondiem par sociālās korporatīvās atbildības stratēģi-jām un šāda veida projektiem.

JĀSĀK AR VĒRTĪBĀMLai arī Latvijā daudzi labprāt atbalsta dažādus labda-

rības projektus, tomēr, bieži diemžēl vēl nevar runāt par attīstītu sociālās korporatīvās atbildības kultūru. Ikvie-nam, kuram rodas interese izstrādāt uzņēmumam sociālās komunikācijas stratēģiju, Inese sāk ar to, ka no sākuma aicina defi nēt vērtības, kuras uzņēmumam vai konkrētam produktam ir saistošas. Pakārtoti tām var izstrādāt at-balstāmo prioritāšu sarakstu – vai tie būtu bērni, cilvēki ar īpašajām vajadzībām, daba, sports, izglītība, suņi, vai 400 000 pensionāru, ir svarīgi saprast, kas būtu atbilsto-šākais. Tālāk izstrādājot atbalstāmo projektu ir svarīgi pārdomāt komunikāciju ilgtermiņā, tādejādi veidojot ko-munikāciju loģiski un caur to arī sapratni gan uzņēmumu klientu, gan darbinieku starpā.

KĀPĒC KORPORATĪVĀ SOCIĀLĀ ATBILDĪBAMūsdienās patērētājiem būtībā vairs nepietiek tikai ar

to, ka produkts vai pakalpojums ir labs, ar piemērotu cenu. Patērētājs vēlas vairāk. Patērētājs vēlas attiecības un zināt to vai produkts ko viņš izvēlas pauž tās pašas vērtības, kas svarīgas arī viņam. Mūsdienās produktiem vai pakalpoju-

Inese Dābola ir Bērnu slimnīcas fonda valdes locekle un partnere uzņēmu-mā VUCA communications. Jau vairāk kā desmit gadus Inese Dābola nodar-bojas ar sabiedriskajām attiecībām un mārketinga komunikāciju. Tieši viņa organizēja komunikāciju projektam Dr.Klauns. Viņai ir stingra pārliecība – ja

projektam pats spēj noticēt, tad varēsi to arī realizēt.Baiba Miltiņa

Foto: Baiba Miltiņa

SOCIĀLĀ ATBILDĪBA

29

www.tirgotajs.lv

miem nav tikai klienti, kas tos patērē. Šodien produktam ir sekotāji, ar kuriem attiecīgi ikdienā ir jākomunicē. Turklāt jākomunicē ne tikai par sava produkta vai pakalpojuma īpašībām, bet arī par idejām, iedvesmas projektiem, tāde-jādi veidojot ar klientu patērētāju attiecības.

SMALKS TRIKS UN ATSAUCĪBA GARANTĒTA!Latvijas mērogam Dr. Klauna kampaņai cilvēku atsau-

cība ir milzīga. Veiksmei ir divi iemesli, pirmkārt, komu-nikācija bija pozitīva, runājot par bērniem slimnīcā tika runāts par to, ka smiekli ārstē. Inese Dābola uzskata, ka sabiedrība ir nogurusi no nepārtraukti negatīvām ziņām un attiecīgi pamana, labprāt iesaistās, ja komunikācija ir atšķirīga. Un otrs bija ziedojumu vākšanas mehānika – ik-viens, kas Narvesen veikalos ziedoja eiro vai vairāk, dā-vanā saņēma klaunu sarkano degunu. To saņemot cilvēks pats kļuva par tādu kā Dr. Klauna vēstnieku, bija vērojama liela aktivitāte sociālajos tīklos, cilvēki fotogrāfējās ar de-guniem, tādejādi izplatot ziņu par akciju.

Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departa-menta direktors Andis Aleksandrovs norāda, ka uzņēmums regulāri īsteno praksi atbalstīt dažādas labdarības kampa-ņas, izmantojot plašo franšīzes tirdzniecības vietu tīklu, kas ļauj aizsniegt cilvēkus visā Latvijā. Viņš arī atzīst, ka katras kampaņas ideja un radošais izpildījums ir ļoti no-

zīmīgs priekšnosacījums, lai ieinteresētu potenciālos part-nerus un palīdzētu piesaistīt pircēju uzmanību – tātad arī vairāk ziedojumus.

KAMPAŅA, KAS AIZSĀKTA NO DEGUNA

Tu paskaties uz dakteri klaunu un sauklis uzreiz ir skaidrs – smiekli ārstē! Simbols arī gatavs – sarkanais deguns. Pateicoties veidotajai komunikācijai tajā at-saucīgi iesaistījās gan Latvijas Televīzija – diktori va-dīja Panorāmu uzliekot klaunu sarkanos degunus, gan Delfi , kas ļāva izveidot savā portālā Dr.Klauns lapu, kā arī noslēguma pasākuma laikā Delfi manuāli lika uz portālā izvietotajām bildēm sarkanos degunus. Savukārt Narvesen Baltija nodrošināja iespēju ziedot pro-jekta atbalstam un saņemt sarkanos degunus visā Latvijā, kļūstot par kampaņas galveno ziedošanas un degunu izda-les punktu tīklu.

Dr.Klauna projektu atbalstīja arī e-klase. Sešsimts skolās tika izvietoti plakāti ar aicinājumu ziņot sociālajos tīklos par šo projektu, kā arī taisīt bildes ar sarkanajiem deguniem, kas tika publicēti Dr. Klauns mājaslapā. Skolē-nu iesaiste ir būtiska nevis ziedojumu vākšanai, bet gan ar mērķi jau no bērnības ieaudzināt vēlmi palīdzēt un nepalikt vienaldzīgam. Dr.Klauna partneris ir arī P. Avena labdarī-

30

12/2014

Dr. Agī „Jau sen biju dzirdējusi, ka ārzemēs eksistē šāda kustība, sev apsolīju - ja kas tāds parādīsies Latvijā, noteik-ti iesaistīšos. Un tagad mēs ejam pa palātām un gaiteņiem, nepaejam garām nevienam, kurš gatavs kontaktētis. Bērnam jebkura procedūra slimnīcā liekas smaga, rodas bailes. Mums ir jāsajūt šīs emocijas un jāspēj rast kopīgu valodu pirms mē-ģinām šo bērnu iepriecināt. Reizēm pirms darba esam noguru-ši, atnākam katrs ar savām ikdienas raizēm, taču, kad iekāp-jam klauna tēlā, visas šīs raizes pazūd un pēc darba ir tikai

gandarījums par to, ka vari mazajām sirsniņām palīdzēt ar smiekliem.”

Dr. Eklērs „Strādāju skolā un esmu sapratusi, ka kopīgu valodu ar bērniem visvieglāk ir rast caur smiekliem. Bērni at-brīvojas, un tas viņus iedrošina tiekties pēc zināšanām un mācī-ties. Iedomājieties, ir tāds briesmīgais, gudrais ārsts ar šprici, un pretim - dakteris klauns, kurš ir tāds kā muļķītis un mūždien pazaudē šo „šprici”, tad bērns jūtas pavisam mierīgāk un, tādā baisā vietā kā slimnīca, pasmaida.”

SOCIĀLĀ ATBILDĪBA

bas fonds “Paaudze”. Tāpat Dr.Klauna kampaņu atbalstīja uzņēmumi – Food Union ziedojot 1 eiro centu no katras Limbažu piens pakas un Rīgas Miesnieks, 3 eiro centus no katras Bērnu cīsiņu paciņas atvēlot projektam. No mārketinga viedokļa skatoties, var teikt tā – dari labu un tev ies vēl labāk. Kad uzņēmums ir sociāli atbildīgs, viņam ir lielāka atpazīstamība, uzticamība un pieprasījums pret viņa produktu. Inese tic, ka sauklis „Smiekli ārstē” ar katru gadu kļūs arvien atpazīstamāks un to ikdienā lietos ne tikai saistībā ar Dr. Klauns projektu.

ZIEDOJUMUS VAJADZĒS VIENMĒR

Inese Dābola ir saskārusies ar attieksmi, kad, lūdzot atbalstu, cilvēki nesaprot, kāpēc viņiem vajadzētu ziedot naudu tam, kas būtu jāapmaksā valstij. Šobrīd Bērnu slim-nīcas aktuālā akcija – arkartasgadijumi.lv ir viens no tā-diem piemēriem. Ārkārtas gadījumi Bērnu slimnīcā ir tad, kad mazajam pacientam ir steidzami nepieciešama medicī-

niska palīdzība, kuru var sniegt tikai ārpus Latvijas. Valsts apmaksā medicīniskās manipulācijas izdevumus, tomēr pārējās izmaksas – transports, analīzes, pavadošās perso-nas uzturēšanās un citi izdevumi jāsedz vecākiem pašiem. Lielākoties ģimenēm, kas nonāk šādās situācijās nav viegli segt visus nepieciešamos izdevumus, tādēļ Bērnu slimnī-cas fonds sniedz ģimenēm fi nansiālu atbalstu un uzņemas šīs izmaksas uz sevi. Fondā ir līdzekļi tikai tad, ja ziedotāji tos ir ziedojuši. Vairāk par projektu var redzēt mājas lapā arkartasgadijumi.lv. Arī šobrīd ikviens tiek aicināts ziedot ārkārtas gadījumiem.

NĀKOTNES REDZĒJUMSInese Dābola tic, ka ar katru gadu sociālās iesaistes kul-

tūra Latvijā attīstīsies arvien vairāk. Runājot par konkrē-tām iecerēm šobrīd svarīgi projektiem saglabāt ilgtermiņu, lai tie kļūst ikgadēji un ar katru gadu uzrunā arvien lielāku auditoriju.

PAR SAVU MĪĻĀKO PROFESIJU STĀSTA DAKTERI KLAUNI DR. AGĪ UN DR. EKLĒRS

31

www.tirgotajs.lv

Progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu plā-nots ieviest vien ar 2016.gadu. Kopu-mā atbalstot apņemšanos uzlabot ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanu, Latvijas Tirgotā-ju asociācija (LTA) tomēr ir spiesta konstatēt, ka valdības izrādītās rūpes par iedzīvotāju maznodrošinātajiem slāņiem vairāk gan ir šķietamas. At-šķirību izlīdzināšana notiek nevis uz nodokļu samazināšanas vai optimi-zācijas rēķina darbiniekiem, bet gan palielinot darbaspēka izmaksas ma-zajiem uzņēmumiem. Minimālo algu var palielināt, tikai saistot to ar neap-liekamā minimuma paaugstināšanu, nemainot nodokļu slogu mazākajai algai.

Kādas sekas tas var radīt? Izsakot skaitļos, 2014.gadā darba devējam viens strādājošais ar minimālo algu

izmaksā 395,49 eiro mēnesī (320 eiro × 23,59% = 75,49 eiro + 320 eiro = 395,49) Savukārt 2015.gadā tas būs jau 444,92 eiro (360 eiro × 23,59% = 84,92 eiro + 360 eiro = 444,92). Tādē-jādi izmaksu pieaugums uz vienu strā-dājošo būs 49,43 eiro. Tas nozīmē, ka mazajiem veikaliem jāpalielina piece-nojums par 30% pret pašreizējo, jāsa-dārdzina preces un pakalpojumi par vismaz 10 procentiem. Savukārt lielos tīklus tas neietekmē (algas vidējās un, tātad, nemainās), un tie „berzē rokas” priekā par mazo konkurentu iznīdēša-nu. Visnegatīvāk izmaiņas ietekmēs tieši mazos reģionālos uzņēmumus, kas spiesti izdzīvošanas dēļ aprobežo-ties ar ofi ciāli noteikto minimālo algu saviem darbiniekiem. Mazumtirdz-niecībā minimālo algu saņem 70% strādājošo un nebūt nevar apgalvot, ka visi viņi ir ēnu ekonomikas upuri

vai atbalstītāji. Arī Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā līdz ar minimālās algas paaugstināšanu būs apdraudēta mazo uzņēmumu pastāvēšana.

Tādēļ Latvijas Tirgotāju asociācija aicina iestāties par neapliekamā mini-muma tuvināšanu un pielīdzināšanu minimālajai algai, ar to sekmējot mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas un nodrošinot reālāku pielikumu pie al-gas zemu atalgotiem darba ņēmējiem. Ja netiks piemērots kompensācijas mehānisms, tad valsts iznīcinās vairā-kus tūkstošus uzņēmumu, pasliktinās budžeta ieņēmumus, izskaužot darba vietas. Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) š.g. 17.novembrī LTA prezen-tētajiem datiem Latvija piecu krīzes gadu laikā (2008. – 2013.) pazaudē-jusi 15% darba vietu, trakāk bija tikai Grieķijā – 25%. Kāpēc Latvijai jāiet lejupslīdes ceļš?

PAAUGSTINĀTAS DARBA IZMAKSAS RADĪS KATASTROFĀLAS SEKAS

No nākamā gada palielinās minimālo algu, un pirmajā mirklī šī ziņa šķiet tikai pozitīva, jo valdības deklarācijā noteiktais mērķis ir mazināt ienākumu nevien-līdzību Latvijā un arī palielināt cīņu ar ēnu ekonomiku. Tomēr kas reālajā dzīvē

notiks ar faktu, ka ciparos minimālā alga palielināsies par 40 eiro?LTA prezidents Henriks Danusēvičs

32

12/2014

PIRMĀ SITUĀCIJA – TIRGOTĀJU UN RAŽOTĀJU ATTIECĪBAS

Diskusija Zemkopības ministrijā šī gada oktobrī par Negodīgas mazum-tirdzniecības likumā iecerētajām pra-sībām, kuru iniciatori ir Latvijas zem-nieki. Šī sanāksme bija pēdējā daudzu citu virknē. Pie diskusiju galda sēdās Latvijas ražotāju pārstāvji un dažāda lieluma tirdzniecības uzņēmumu pār-stāvji. Zemkopības ministra klātbūtne visiem sanākušajiem demonstrēja risi-nāmā jautājuma svarīguma pakāpi.

Un tagad, par dzīves „prozu” – sarunu norisi. Izrādās, ka būtībā jau zemniekiem „pāri nodarījusi” ir vie-na konkrēta veikalu ķēde, bet sodīt par to viņi vēlas pilnīgi visus Latvi-jas tirgotājus. Turklāt, uzrēķinot sodu nevis konkrētās pavadzīmes kavētā maksājuma summai, bet uzņēmuma gada apgrozījuma summai! Situāciju pasliktina fakts, ka normatīvajā do-kumentā nav uzrakstīts, ka saīsinātos maksāšanas termiņos jānorēķinās tieši ar Latvijas zemniekiem. Tur noformu-

lēts pienākums tirgotajiem norēķinā-ties ar pilnīgi visiem piegādātājiem 10 dienu laikā, tai skaitā ar importa produktu piegādātājiem. Un lūk šeit sākas īsts „murgs” tirgotājam. Katrā veikalu tīklā ir sava individuāla preču, dokumentu un naudas aprites gaita un laika grafi ks, tomēr vidēji tas ir 30 – 45 dienas. Par svaigiem Latvijā au-dzētiem sezonas produktiem – ogām, augļiem un dārzeņiem, daudzi veikali jau tagad norēķinās īsākā termiņā, bet, prasība ar visiem piegādātājiem norē-

Dažādos līmeņos un auditorijās notikušas diskusijas par jau pieņemtiem un vēl topošiem normatīviem dokumentiem, kas ievērojami ietekmēs Latvijas tirgotāju ikdienu. Zīmīgi, ka visur – vai tā ir tikšanās ar ražotājiem, vai valsts institūciju pārstāvjiem – visur tirgotājiem tiek piešķirts blēžu un zagļu tituls. Brīžiem šķiet, ka tirgotājs ir lielākais ienaidnieks Latvijas labklājības veidoša-nā. Kāds tad īsti ir tirgotāja bizness, kāpēc tieši šī darba darītāji tiek vērtēti tik negatīvi un kāpēc pašu tirgotāju viedokli, šķiet, negrib dzirdēt neviens? Vēlos

dalīties pārdomās par dzirdēto divās dažādās auditorijās.

DOMĀJOT PAR NOZARI

LTA izpilddirektore Irēna Krustozoliņa

AKTUĀLI

33

www.tirgotajs.lv

ķināties 10 dienu laikā, nozīmē vie-nā mirklī Latvijas tirgotājus padarīt nekonkurētspējīgus salīdzinājumā ar tirgotājiem kaimiņu valstīs.

Protams, katra no pusēm cīnās par savu interešu ievērošanu, taču, šajā gadījumā vērojama īpaša saimniecis-kā un arī politiskā tuvredzība – ražo-tāju „vienīgās pareizās taisnības uzva-ra” tirgotājiem nozīmē reālus zaudē-jumus.

OTRĀ SITUĀCIJA – TIRGOTĀJU UN VALSTS ATTIECĪBAS

26.novembrī notika vairāku aso-ciāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūp-niecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas iniciēta publis-ka diskusija „Vai atsevišķu – negodī-gu – tirgotāju dēļ jāmaksā visai noza-rei?”. Diskusijas priekšvēsture – Lat-vijas Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrija (FM) pirms diviem gadiem uzdeva Valsts Ieņēmumu die-nestam (VID) izstrādāt Ministru Ka-bineta (MK) noteikumu projektus, kas samazinātu ēnu ekonomikas daļu Lat-vijā. Pret šādu mērķi nevienam nekas nav iebilstams, bet vai tiešām tas tiks sasniegts, ja tirgotāji iegādāsies un uzstādīs tehniski sarežģītas darījumu reģistrēšanas iekārtas un program-matūras? Šī gada 11.februārī 95. un 96. noteikumus (1) Ministru Kabinets pieņēma, tomēr, tūlīt pēc dokumentu pieņemšanas, tika uzsākta noteikumu grozījumu izstrāde. Rudenī notika intensīvs VID un nozaru asociāciju darbs pilnveidojot grozījumu pro-jektus, bet arī grozījumu saturs rada nopietnu satraukumu gan mazo, gan vidējo, gan lielo tirgotāju vidū. Gal-venais tirgotāju vēstījums ir – pavasa-rī pieņemtie MK noteikumi nerisina ēnu ekonomikas problēmu. Tirgotāju pretenzijas ir jau pavasarī formulētās – kārtējo reizi valsts piespiež tirgotāju investēt iekārtās, īss prasību ievieša-nas termiņš, ļoti apšaubāms rezultāts. Pirmkārt, pat izdarot visu prasīto, nav iespējams novērst gadījumus, kad in-

formācija par darījumu kases iekārtā vispār netiek ievadīta vai tiek dzēsta. Šai problēmai risinājums pagaidām nav rasts, cik zināms, ne tikai Latvi-jā. Otrkārt, apšaubāms ir lielu papil-dus nodokļu ieņēmumu pieplūdums Valsts kasē – daudzi nelielo veikalu īpašnieki jau tagad saka, ka slēgs ne-rentablos veikalus vai likvidēs šo biz-nesa virzienu. Tas nozīmē, ka pieaugs bezdarbnieku skaits, sociālā budžeta izmaksas no Valsts kases un daudzi Latvijas lauku rajoni paliks bez vienī-gā tur strādājošā veikala, kas jau paš-laik vairāk pilda sociālo, ne biznesa funkciju.

KAS KOPĒJS ABĀS SITUĀCIJĀS?Tirgotājam uzspiestais ienaidnieka

tēls. Pirms Otrā pasaules kara tirgo-tājs tika turēts par cienījamu cilvēku, kas dara godājamu darbu. Par blēdi un zagli tirgotāju sāka uzskatīt padomju okupācijas gados, kad „viss piederēja visiem”, kad darba un dzīves nodroši-nājums notika pēc principa „no katra pēc spējām, katram pēc vajadzības”. Tad kāpēc mēs šodien, vairāk kā div-desmit gadus pēc neatkarības atgūša-nas, turpinām uzturēt spēkā deformē-tas apziņas augļus? Turklāt tas notiek ne tikai sadzīviskā, bet arī valsts at-tieksmes līmenī!

Mēs visi zinām, ka jau pieminētie lauksaimnieki ļoti skaļi sūdzas par sa-viem nozares ministriem – slikti strā-dājot, maz naudas viņu vajadzībām sagādājot Briselē, nerūpējoties par lauksaimnieku attīstību. Ko lai saka tirgotāji? Nozares ministrijas mums nav, tādēļ arī nav ministra, kuru rāt par nozares vajadzību ignorēšanu. Turklāt, Eiropas Savienība noteiku-si, ka tirgotājiem nepienākas nekāds ES fi nanšu atbalsts. Tā vietā ir ļoti daudz obligāti izpildāmu prasību gan savstarpējā konkurencē, gan komerc-praksē pret patērētājiem un ražotā-jiem.

Akūta problēma tirdzniecībā ir sa-skaņotas mijiedarbības trūkums visu

tirgus dalībnieku starpā. Normatīvo dokumentu projektos, kas vēlāk kļūst par likumiem un MK noteikumiem un tieši ietekmē tirgotāju ikdienu, izstrā-dā gandrīz vai visas valsts institūcijas. Katra nozares ministrija risina savas interešu zonas jautājumus, tādēļ tirdz-niecības nozares tiesiskajā regulējumā un praksē veidojas daudzas nekonsek-vences. Visspilgtāk tās izpaužas valsts prasībās komercpraksei tirdzniecībā un nodokļu lielumā dažādām preču grupām.

DAŽI SECINĀJUMI NOSLĒGUMAM

Pašlaik Latvijas valdībai nav ne mazākās nojausmas par daudzu Latvi-jas tirgotāju patieso darba vidi un ko-mercprakses fi nanšu rezultātiem. Ru-nājot par nozari gandrīz vienmēr tiek diskutēts par divu lielo tīklu (RIMI un MAXIMA) darbību, aizmirstot, ka bez viņiem Latvijā ir vēl ļoti daudz citu tirgotāju. Jauno normatīvo do-kumentu ieviešana rada ļoti augstu bankrota risku mazajiem veikaliem, kuriem nav fi nanšu uzkrājumu „spil-vena”.

Jaunu normatīvo dokumentu pro-jektu kvalitāte ir zema – ļoti uzska-tāma ir nespēja teorijas zināšanas un pētnieciskos rezultātus pielietot Latvijas tautsaimniecības attīstīšanā ilgtermiņā. Centieni novērst lokālas problēmas kopējo Latvijas tautsaim-niecības ainu padara arvien neskaid-rāku un sapnis par labklājību Latvijā visiem tās iedzīvotājiem arvien attāli-nās.

(1) Ministru Kabineta noteikumi nr. 95. „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”, pieņemti 2014. gada 11.februārī. Ministru Kabineta noteikumi nr. 96. „Nodokļu un citu maksājumu re-ģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” pieņemti 2014. gada 11.februārī.

34

12/2014

BAHLSEN ir labas kvalitātes konditorejas izstrādājumi, kas, pateicoties augstvērtīgam pagatavošanas procesam, ir ar lielisku struktūru. Pasaulē jau paaudzēm šie izmek-lētie, ar mīlestību pagatavotie, cepumi, saistās ar nosau-kumu BAHLSEN. Laba garša, augsta kvalitāte, produkti, kam var uzticēties – tie ir BAHLSEN uzņēmuma pamat-principi.

Mūsdienās BAHLSEN turpina darboties kā veiksmīgs ģimenes bizness – pastāvīgs un reizē gatavs modernām pārmaiņām. Pateicoties diviem vadošajiem zīmoliem

BAHLSEN un LEIBNIZ, uzņēmums ir vadošais līderis konditorejas nozarē ne tikai Vācijā, bet arī visā Eiropā. Galvenā mītne joprojām atrodas Hannoverē. Pie tam Bahl-sen ražo arī vietējos zīmolus, piemēram, Kornland Austri-jā, Krakuski Polijā un Vācijā – Brandt, kas papildina bagā-tīgo produkcijas klāstu ar piecās dažādās Eiropā rūpnīcās ražotiem produktiem. Ražojumi tiek eksportēti uz vairāk kā 80 valstīm visā pasaulē.

BAHLSEN uzņēmums mainās līdz ar patērētāju iera-dumu un vēlmju izmaiņām. BAHLSEN inovācijas spēks

Bahlsen cepto biskvītu sākums ir 19.gadsimtā – 1889. gadā 1.jūlijā Vāci-jas pilsētā Hannoverā, tika dibināta Bahlsen rūpnīca pēc tam, kad Hermanis Balsens (Hermann Bahlsen) to pārņēma no uzņēmuma “Fabrikgeschäft engl. Cakes und Biscuits” un pārdēvēja par “Hannoversche Cakesfabrik H. Bahlsen”. Sākumā fabrikā strādāja vien desmit darbinieku. Tomēr jau tālajā 1912.gadā cepumu fabrika eksportēja savus izstrādājumus uz

31 valsti. Mūsdienās BAHLSEN var lepoties ar vairāk kā 125 gadu pieredzi.

TIRDZNIECĪBA

35

www.tirgotajs.lv

ir spējā paredzēt patērētāju vēlmes un sekot to mainīga-jām tendencēm. Kompetentu speciālistu komanda ar lie-lu pieredzi un nepieciešamo radošumu ļauj uzņēmumam apmierināt visprasīgāko klientu vēlmes. Pateicoties viņu kompetencei un apņēmībai patērētāji vienmēr saņem produktus ar nemainīgi augstu kvalitāti. Turklāt vi-sās uzņēmējdarbības jomās uzsvars un uzmanība ir vēr-sta uz kvalitāti. BAHLSEN kvalitātes politikas prin-cips – uzstādīt sev augstus standartus un izpratni par saviem produktiem. No-drošināt augstos standartus palīdz to noteikšana un ievērošana kat-rā posmā, sākot no izvēlētajām izejvielām līdz iepakošanai un preces piegādei gala patērētājam. Kvalitāte BAHLSEN attiecas ne tikai uz produk-tiem, bet arī uz BAHLSEN darbiniekiem un uz visiem procesiem, kas notiek uz-ņēmumā no iepirkuma, ražošanas, loģistikas līdz izplatīšanai. Vārdi, kas vispilnīgāk raksturo uzņēmuma fi lozofi ju, ir nepārtraukta pilnveido-šanās. BAHLSEN kompānijas misija ir “saldināt dzīvi” jebkuram cilvēka tipam, laižot klajā arvien jaunus produktus. Gar-die biskvīti, piemēram Choco Leibniz ir kas vairāk nekā tikai šokolādes cepumi, tos var arī pievienot kā per-fektu, burvīgu sastāvdaļu kūkām, pudiņiem, saldajiem ēdieniem atbilstīgi katra patērētāja fantāzijai.

2015. gads BAHLSEN gaidāms kā pārmaiņu laiks – tiks mainīts uzņēmuma logo dizains, tas būs modernāks, mai-nās arī HIT un Bahlsen Premium class cepumu iepakojuma dizains, līdz ar šīm izmaiņām BAHLSEN ieguldīs lielākas

investīcijas mārketinga aktivitātēs Latvijas tirgū.Tā kā ce-pumus lietojam pie tējas, kafi jas un draugu kompānijā vai vienkārši izbaudot mirkli, sākot ar 2015. gadu BAHLSEN paplašina savu sortimentu ar jauniem cepumiem. Jaunie izstrādājumi būs ar nosaukumu Coffe time, X-tra tasty un Hobbits kopā ietverot astoņus dažādu veidu garšas cepu-mus.

N

r

Jungent ir pārdošanas un izplatī-šanas uzņēmums, kas jau 22 gadus darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā. “Mēs esam profesionā-li preču izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji vairāk kā 40 ievērojamiem piegādātājiem nacionālajā un starp-

tautiskajā līmenī, tas dod mums iespēju nodrošināt savus klientus ar spēcīgiem brendiem. Mūsu portfe-li veido brendi, kas ir vadošie savā kategorijā, noteiktās valstīs tiem ir augsta atpazīstamība un lielākais pa-tēriņš konkrēto produktu kategorijā.

Izplatītājs

Jungent LatviaAntonijas iela 24

LV 1010 Rīga LatvijaTālrunis +371 67365 777

Fax +371 67365 778Bezmaksas tālr. 80008840

www.jungent.lvinfo@jungent.lv

36

12/2014

Avoti: Reuters, Bloomberg, Eiropas Centrālā banka, LETA, Eurostat, Eiropas Komisija, Latvijas Banka Dokumentā sniegtā informācija ir iegūta no publiski pieejamiem avotiem un paredzēta tikai informatīviem nolūkiem. Sniegtā informācija nav uzskatāma par konsultāciju vai rekomendāciju par ieguldījumiem finanšu instrumentos saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, kā arī tā nav uzskatāma par padomu vai ieteikumu klientam jebkāda darījuma veikšanai, un tā neuzliek Bankai jebkādu zaudējumu (ieskaitot neiegūto peļņu) atlīdzības pienākumu. Dokumentā paustā informācija attiecas uz tā publicēšanas brīdi, un var tikt mainīta bez iepriekšēja brīdinājuma.

24.11.2014 – 28.11.2014 (#280)

NEDĒĻA FINANŠU TIRGOS

Naftas cenas izmaiņas pārdala triljonus par labu patērētājiem NOK kursa izmaiņas atspoguļo ekonomikas pielāgošanos zemākai naftas cenai Apple tirgus kapitalizācija pārsniedz 700 miljardus

BRENT NAFTAS CENA MĒNEŠA LAIKĀ

Pagājušā nedēļa finanšu tirgos bija viens no brīžiem, kas var palikt cilvēku atmiņā ilgu laiku. Pēc spēcīga krituma jau iepriekšējās nedēļās naftas cena turpināja strauji samazināties. Ja līdz tam virzītājs bija galvenokārt ražošanas pieaugums ASV, tad šoreiz galvenais „vaininieks” bija OPEC lēmums nesamazināt ieguvi. Tas nebija pilnīgs pārsteigums. OPEC „kodols” jeb Saūda Arābija, arī Kuveita un AAE, kas vēsturiski ir iznesušas galveno tirgus stabilizēšanas nastu, vērtē, ka 100 vai pat 80 dolāru cenas nosargāšanai tām nāktos atteikties no pieaugošas ražošanas daļas. Tā vietā tās cer kaitēt investoriem slānekļa naftas ražotnēs. Taču arī šī stratēģija ir riskanta, jo lielu daļu projektu ir izdevīgi turpināt un pat paplašināt pat pie 40 dolāriem par barelu, pēc tam, kad galvenie ieguldījumi infrastruktūrā jau veikti. Capital Economics vērtē, ka cenu kritums „pārdalīs” 1.7% no pasaules IKP un paātrinot tā pieaugumu par 0.5-1%, jo naftas importētāji iztērē lielāku daļu no sava ieguvuma nekā naftas eksportētāji. Cenām saglabājoties pašreizējā līmenī, Latvijas enerģijas importa rēķins samazināsies vairāk nekā par 1% no IKP.

EURNOK KURSS MĒNEŠA LAIKĀ Naftas cenu kritums ir veicinājis tālāku Norvēģijas kronas kursa samazināšanos. Tas ir veids, kā šīs valsts ekonomika pielāgojas izmaiņām, padarot mazāk izdevīgu importu, bet vairāk izdevīgu eksportu, kas nav enerģija. Tāpat samazinās mājsaimniecību parādi un nekustamā īpašuma cenas eiro izteiksmē. Notiekošās izmaiņas nav izdevīgas NOK noguldījumu turētājiem, taču nav nekāda pamata bažīties par Norvēģijas ekonomikas stabilitāti un līdz ar to drošības garantiju, kuru sniedz piederība šīs valsts lielākajai finanšu grupai. Šīs valsts finanšu rezerves jau ir kļuvušas tik lielas, ka ikgadējais valsts budžeta „bez-naftas” deficīts ir mazāks nekā naftas fonda investīciju ienākumi. Citiem vārdiem, norvēģi šobrīd vispār vairs netērē naftas ienākumus valsts budžetam, vairāk nekā 100% šīs summas aiziet uzkrājumu palielināšanai, pat daļa procentu jau palīdz audzēt pamatsummu. Tāpēc NOK nesekotu Nokia, pat, ja naftas cena samazinātos līdz nullei.

APPLE AKCIJU CENA ČETRU GADU LAIKĀ Apple akciju vērtība turpina augt un uzstādīt jaunus

rekordus. Pagājušajā nedēļā uzņēmuma tirgus kapitalizācija pārsniedza 700 miljardus dolāru, to vēl nav spējis neviens cits uzņēmums. Šobrīd Apple vērtība pārsniedz tuvākos sekotājus (ExxonMobil, Microsoft) jau ~1.75 reizes, kas ir neparasta situācija. Akciju cenas gan nemēdz kustēties vienā virzienā. Šīs nedēļas pirmdienas rītā Apple akcijas 60 sekunžu intervālā kritās par 5%, samazinot uzņēmuma vērtību par „nieka” 40 miljardiem, kas gan ātri tika atgūti. Kritumam nav racionāla izskaidrojuma, tā varētu būt peļņas fiksēšanas „lēkme”. Kopumā šogad Apple akciju cena pieaugusi par 44%. Oktobrī un novembrī vien kāpums bija attiecīgi 7.2% un 10%, investoriem paužot uzticēšanos CEO Tima Kuka plāniem par pamatproduktu atjaunošanu un Apple maksājumu sistēmas ieviešanu.

7071727374757677787980818283848586

8.4

8.45

8.5

8.55

8.6

8.65

8.7

8.75

8.8

40

50

60

70

80

90

100

110

120

FINANSES

37

www.tirgotajs.lv

Avoti: Reuters, Bloomberg, Eiropas Centrālā banka, LETA, Eurostat, Eiropas Komisija, Latvijas Banka Dokumentā sniegtā informācija ir iegūta no publiski pieejamiem avotiem un paredzēta tikai informatīviem nolūkiem. Sniegtā informācija nav uzskatāma par konsultāciju vai rekomendāciju par ieguldījumiem finanšu instrumentos saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, kā arī tā nav uzskatāma par padomu vai ieteikumu klientam jebkāda darījuma veikšanai, un tā neuzliek Bankai jebkādu zaudējumu (ieskaitot neiegūto peļņu) atlīdzības pienākumu. Dokumentā paustā informācija attiecas uz tā publicēšanas brīdi, un var tikt mainīta bez iepriekšēja brīdinājuma.

24.11.2014 – 28.11.2014 (#280)

NEDĒĻA FINANŠU TIRGOS

ASV UN VĀCIJAS 10 GADU OBLIGĀCIJU LIKMES (%)

VALSTU OBLIGĀCIJU IENESĪGUMI (21.11.2014)

PASAULES AKCIJU INDEKSA MSCI WORLD USD IZMAIŅAS

PASAULES AKCIJU TIRGUS INDEKSI (28.11.2014)

PROGNOZES (28.11.2014)

* Procentu likmju prognožu noteikšanai izmantotas nākotnes līgumu ienesīguma likmes materiāla sagatavošanas brīdī. ** Valūtas kursa, naftas un zelta cenu prognozes ir balstītas uz aptaujāto analītiķu viedokļiem un atspoguļotas kā visu prognožu vidējais lielums. Avots: Bloomberg

01.12. — 05.12.2014 NOTIKUMI

Pēteris Strautiņš DNB Markets makroekonomikas eksperts E-pasts: peteris.strautins@dnb.lv Tālr.: +371 6777 266

01.12 Eirozonas rūpniecības PMI 03.12 Eirozonas pakalpojumu PMI 04.12 ECP Padomes sēde 05.10 Eirozonas IKP dati

0.7

1.1

1.5

1.9

2.3

2.7

3.1

Dec.11 Jūn.12 Dec.12 Jūn.13 Dec.13 Jūn.14 Dec.14

ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums

Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgumsNedēļa 1 gads

S&P 500 ASV 2063.50 1.2% 14.3%

HANG SENG Honkonga 23987.45 2.3% 0.8%

DJ EUROSTOXX 50 Eiropa 3250.93 1.8% 5.1%

RTS Krievija 974.27 -8.0% -30.7%

NIKKEI 225 Japāna 17459.85 0.6% 11.0%

Akciju indeksa nosaukums Valsts Indeksa

vērtība

Vērtības izmaiņa, %

1000

1100

1200

1300

1400

1500

1600

1700

1800

Dec.09 Jūn.10 Dec.10 Jūn.11 Dec.11 Jūn.12 Dec.12 Jūn.13 Dec.13 Jūn.14 Dec.14

Nedēļa 1 gads

2 gadi 0.47 -0.033 0.187

5 gadi 1.48 -0.127 0.110

10 gadi 2.16 -0.146 -0.581

2 gadi -0.03 0.007 -0.149

5 gadi 0.11 -0.007 -0.539

10 gadi 0.70 -0.070 -0.993

Termiņš līdz dzēšanai

Ienesīgums, % gadā

Ienesīguma izmaiņas, procentpunktos

ASV valdības obligācijas

Vācijas valdības obligācijas

2014 2015 2016

4. cet. 1. cet 2. cet 3. cet

Procentu likmes (gada procenti)*

3 mēnešu EUR (3 mēnešu Euribor nākotnes līgums) 0.08 0.08 0.07 0.07 0.06 0.07

FRS % likme USD (Fed Funds Rate nākotnes līgums) 0.25 0.25 0.25 0.40 0.65 0.95

3 mēnešu USD (90 dienu Eirodolāru nākotnes līgums) 0.24 0.29 0.34 0.51 0.76 1.04

Valūtas kurss**

EUR/USD 1.25 1.24 1.23 1.20 1.20 1.18 1.17

Naftas cena ASV dolāri par barelu**

NYMEX W TI 66.15 82.00 83.50 84.50 89.00 86.00 91.85

Zelta cena ASV dolāri par Trojas unci**

Zelts 1166.51 1200 1195 1190 1165 1182 1200

28.Nov2015

38

12/2014

Avoti: Reuters, Bloomberg, Eiropas Centrālā banka, LETA, Eurostat, Eiropas Komisija, Latvijas Banka Dokumentā sniegtā informācija ir iegūta no publiski pieejamiem avotiem un paredzēta tikai informatīviem nolūkiem. Sniegtā informācija nav uzskatāma par konsultāciju vai rekomendāciju par ieguldījumiem finanšu instrumentos saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, kā arī tā nav uzskatāma par padomu vai ieteikumu klientam jebkāda darījuma veikšanai, un tā neuzliek Bankai jebkādu zaudējumu (ieskaitot neiegūto peļņu) atlīdzības pienākumu. Dokumentā paustā informācija attiecas uz tā publicēšanas brīdi, un var tikt mainīta bez iepriekšēja brīdinājuma.

01.12.2014 – 05.12.2014 (#281)

NEDĒĻA FINANŠU TIRGOS

Eiro kursu spiež uz leju Eiropas ekonomisko problēmu smagā nasta Japānas jena kļūst lētāka, jo ekonomikas stimulēšanas politikai gals nav redzams Lētāka kļūst ne tikai nafta, bet arī izejvielas kopumā

EURUSD KURSS MĒNEŠA LAIKĀ

Pagājušajā nedēļā turpināja pakāpeniski samazināties eiro kurss, piektdien īslaicīgi noslīdot pat līdz ~1.225 dolāriem par eiro. DNB banka prognozē, ka pēc gada viens eiro vairs maksās tikai 1.18 dolārus. Pēc kārtējās ECB padomes sēdes prezidents Mario Dragi vēl nepaziņoja par QE sākšanu, taču pavēstīja ļoti daudz — piemēram, ka ECB ne vairs „sagaida”, ka tās bilance pieaugs par triljonu eiro, bet tas ir „nolūks”. Turklāt tika lietots vārds „modrība”, kas skaidri signalizē par nozīmīgiem lēmumiem nākamajā sēdē. Kavēšanās ar QE tiek skaidrota ar nepieciešamību atrast risinājumu, kas ir politiski pieņemams Vācijai. Reālās ekonomikas dati turpina atbalstīt dolāra kursa kāpumu. Vislielāko ievērību pagājušajā nedēļā guva ziņa, ka strādājošo skaits ASV oktobrī pieauga par 321 000, gaidīto 230 000 vietā. Turpretim nodarbinātība eirozonā stagnē, bezdarbs visa 3.ceturkšņa laikā samazinājās tikai par 99 000. Pārskatītie 3.ceturkšņa IKP dati apliecina, ka eirozona ir tuvu stagnācijai, kamēr ASV gada pieauguma vērtējums ir paaugstināts no 3.5% līdz 3.9%.

USDJPY KURSS 3 MĒNEŠU LAIKĀ Pateicoties aktīvai monetārajai politikai, Japānas jenas

kurss turpina strauji slīdēt uz leju. Pagājušajā nedēļā tas sasniedza zemāko līmeni kopš 2007.gada jūlija. Starplaikā, ASV QE ziedu laikos kurss bija nokrities zem 80 jēnām par dolāru. Pasaules finanšu krīzes laikā Japānu investori uzskatīja par „drošo ostu”, gan pateicoties nācijas lielajiem uzkrājumiem, gan finanšu sistēmas nestabilitātes akūtu pazīmju trūkumam. Taču pasaules ekonomikas atlabšana nav daudz palīdzējusi Japānas ekonomikai, tai nācies ķerties pie arvien aktīvākiem monetārās stimulēšanas pasākumiem. Politikas mērķis nu jau, cita starpā, ļoti nepārprotami ir milzīgā valsts parāda reālās nastas samazināšana ar inflācijas palīdzību. Vienlaikus procentu likmes ir superzemas, 5-gadīgās obligācijas ienesīgums nokrities līdz rekorda līmenim, 0.09%. Ieceres paralēli hiperaktīvajai monetārajai politikai ierobežot budžeta deficītu ar patēriņa nodokļu celšanu ir atlikti. Opozīcija protestē pret jenas vērtības degradēšanu, taču aptaujas rāda, ka premjers Šinzo Abe tikko izsludinātajās ārkārtas vēlēšanās spēs atjaunot savu mandātu ar lielu pārsvaru. DNB analītiķi prognozē, ka pēc gada kurss būs pazeminājies līdz 125 jenām par dolāru.

BLOOMBERG IZEJVIELU INDEKSS GADA LAIKĀ Notiek ilgākā izejvielu cenu lejupslīde paaudzes laikā,

Bloomberg Commodities indekss samazinās jau ceturto gadu pēc kārtas. Galvenokārt tas ir saistīts ar sarūkošām ražošanas izmaksām, ko rada naftas cenu kritums. Enerģija veido lielu daļu izmaksu gan dažādu izrakteņu ieguvē, gan lauksaimniecības kultūru ražošanā. ASV Enerģētikas Informācijas aģentūra vērtē, ka enerģija (pirms nesenā naftas cenu krituma) tieši un netieši veidoja 54% no kukurūzas un kviešu izmaksām. Savukārt kalnrūpniecībā enerģētika parasti veidoja 30-40% no izmaksām. Tā kā naftas cenu kritums ir strukturāls, tāda būs arī ietekme uz izejvielu cenām kopumā. To lētumu veicina arī pasaules ekonomikas izaugsmes atpalikšana no prognozēm. Taču ne visu izejvielu ražošana ir izteikti atkarīga no naftas. Enerģija veido 40% no alumīnija izmaksām, bet to šajā gadījumā parasti piegādā vai nu hidroelektrostacijas, vai akmeņogļu kurtuves.

1.23

1.235

1.24

1.245

1.25

1.255

1.26

104

106

108

110

112

114

116

118

120

122

110

115

120

125

130

135

140

FINANSES

39

www.tirgotajs.lv

Avoti: Reuters, Bloomberg, Eiropas Centrālā banka, LETA, Eurostat, Eiropas Komisija, Latvijas Banka Dokumentā sniegtā informācija ir iegūta no publiski pieejamiem avotiem un paredzēta tikai informatīviem nolūkiem. Sniegtā informācija nav uzskatāma par konsultāciju vai rekomendāciju par ieguldījumiem finanšu instrumentos saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, kā arī tā nav uzskatāma par padomu vai ieteikumu klientam jebkāda darījuma veikšanai, un tā neuzliek Bankai jebkādu zaudējumu (ieskaitot neiegūto peļņu) atlīdzības pienākumu. Dokumentā paustā informācija attiecas uz tā publicēšanas brīdi, un var tikt mainīta bez iepriekšēja brīdinājuma.

01.12.2014 – 05.12.2014 (#281)

NEDĒĻA FINANŠU TIRGOS

ASV UN VĀCIJAS 10 GADU OBLIGĀCIJU LIKMES (%)

VALSTU OBLIGĀCIJU IENESĪGUMI (28.11.2014)

PASAULES AKCIJU INDEKSA MSCI WORLD USD IZMAIŅAS PASAULES AKCIJU TIRGUS INDEKSI (28.11.2014)

PROGNOZES (28.11.2014)

Avots: Bloomberg

08.12. — 12.12.2014 NOTIKUMI Pēteris Strautiņš DNB Markets makroekonomikas eksperts E-pasts: peteris.strautins@dnb.lv Tālr.: +371 6777 266

08.12 Japānas IKP dati 10.09 Ķīnas inflācijas dati 11.10 Mazumtirdzniecība ASV 03.10 Eirozonas rūpniecības dati

0.6

1.0

1.4

1.8

2.2

2.6

3.0

Dec.11 Jūn.12 Dec.12 Jūn.13 Dec.13 Jūn.14 Dec.14

ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums

Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums

Nedēļa 1 gads

S&P 500 ASV 2075.37 0.4% 15.0%

HANG SENG Honkonga 24002.64 0.1% 1.2%

DJ EUROSTOXX 50 Eiropa 3277.38 0.8% 11.0%

RTS Krievija 908.75 -6.7% -33.3%

NIKKEI 225 Japāna 17920.45 2.6% 18.1%

Akciju indeksa nosaukums Valsts Indeksa

vērtība

Vērtības izmaiņa, %

1000

1100

1200

1300

1400

1500

1600

1700

1800

Dec.09 Jūn.10 Dec.10 Jūn.11 Dec.11 Jūn.12 Dec.12 Jūn.13 Dec.13 Jūn.14 Dec.14

Nedēļa 1 gads

2 gadi 0.64 0.175 0.342

5 gadi 1.68 0.204 0.197

10 gadi 2.31 0.143 -0.549

2 gadi -0.02 0.017 -0.231

5 gadi 0.14 0.027 -0.667

10 gadi 0.78 0.080 -1.062

Vācijas valdības obligācijas

Termiņš līdz dzēšanai

Ienesīgums, % gadā

Ienesīguma izmaiņas, procentpunktos

ASV valdības obligācijas

2014 2015 2016

4. cet. 1. cet 2. cet 3. cet

Procentu likmes (gada procenti)*

3 mēnešu EUR (3 mēnešu Euribor nākotnes līgums) 0.08 0.08 0.07 0.07 0.06 0.07

FRS % likme USD (Fed Funds Rate nākotnes līgums) 0.25 0.25 0.25 0.40 0.65 0.95

3 mēnešu USD (90 dienu Eirodolāru nākotnes līgums) 0.24 0.29 0.32 0.50 0.74 1.01

Valūtas kurss**

EUR/USD 1.23 1.22 1.20 1.20 1.19 1.20 1.21

Naftas cena ASV dolāri par barelu**

NYMEX W TI 65.84 81.00 80.50 80.50 86.50 84.00 85.50

Zelta cena ASV dolāri par Trojas unci**

Zelts 1189.96 1200 1190 1179 1165 1182 1200

28.Nov2015

40

12/2014

4040400

LATVIJAS LABĀKAIS TIRGOTĀJS 2014

Restorāns „Niklāvs” vies-nīcā „Radi un draugi” valdes loceklis Māris Slokenbergs.

Piedalīšanās konkursā vien-mēr ir saņemšanās un sevis at-kārtota novērtēšana, bez tam, tas ir labs veids, kā veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Līdz šim konkursā “Latvijas Labā-kais tirgotājs” vēl nebijām pie-

dalījušies Vietā, kur atrodamies, t.i., viesnīcā „Radi un drau-

gi”, vienmēr ir bijis restorāns. Taču restorāns „Niklāvs” šeit darbojas tikai nepilnu gadu. Restorāna interjers ir ele-ganti vienkāršs, akcentus piešķir pagājušā gadsimta latviešu mākslinieku – avangardistu gleznu kopijas.

Vasarā mūsu galvenā mērķa auditorija ir tūristi, rudens un ziemas periodā vairāk orientējamies uz vietējiem ap-meklētājiem, kam patīk maltītes ieturēt ārpus mājas. Tāpēc mūsu piedāvājumā ir divas ēdienkartes – Latviešu tradicio-nālā un Eiropas klasiskā. Katram gada mēnesim esam pie-šķīruši savu tematisko kodu, atbilstoši tam arī tiek izstrādāts arī ikmēneša „Šefpavāra piedāvājums”.

Domājam, ka atzinība konkursā Latvijas Labākais tirgo-tājs ir labs veids restorāna popularizēšanai.

Dalībnieku viedokļi par piedalīšanos konkursā un ko tas sniedz dalībniekiem

LLT

41

www.tirgotajs.lv

41

SIA „Stila Avēnija” valdes locekle Kitija Šīna

Piedalīšanās konkursā „Latvi-jas Labākais tirgotājs” dod aplie-cinājumu – jā, mēs to varam, mēs varam būt labākie! Manuprāt, tas ir labs veids, kā iegūt atzinī-bu, ne tikai no klientiem, bet gūt vērtējumu no savas Pašvaldības un Valsts. Tas ir kā “bonuss”, ko iespējams izmantot tālākai Uzņē-muma izaugsmei, tā arī ceļot uz-

ņēmuma vērtību. Konkursa „Latvijas Labākais tirgotājs” piedalāmies pirmo reizi.

Skaistumkopšanas salons “Stila Avēnija” – tā ir cita pa-saule un īpaša ar savu atrašanās vietu. Mēs atrodamies Jel-gavas attīstības sirdī (ja tā var izteikties), Lielupes krastā pie promenādes, neesam pilsētas centrā, kā parasti ir ierasts. Pie mums klienti neienāk tāpat vien, garām ejot, pie mums tie brauc speciāli – ieplānojuši to jau laikus.

“Stila Avēnija” – tā ir īpaša vieta, kur strādā neparasti cilvēki, darot to, ko viņi dara vislabākajā veidā, strādājot ar cilvēkiem un priekš cilvēkiem. Kur darbinieki izjūt ganda-rījumu par paveikto.

Augsta Pievienotā vērtība: apkārtējā vide – svaigs gaiss, skaists skats, kas paveras pa salona logiem. Pati ēka atgā-dina kuģi, kas pietauvojies upes krastā, sniedzot klientiem īpašas sajūtas. Skaistumkopšana “Stila Avēnijā” ir baudāms process, kad cilvēks var gūt arī sava veida relaksāciju, tā ir pasaule, kur klients vienmēr atklāj dziļu uzticību tīrībai, kā-rībai un skaistumam. Izbaudot skaistumkopšanas pakalpo-jumus sakārtotā, patīkamā harmoniskā vidē. Un to mēs arī cenšamies saviem klientiem sniegt ar savu attieksmi, darbu, gaisotni. “Stila Avēnija” – kvalitāte, drošība un garantijas!

Strādājam ar jaunākās paaudzes materiāliem un izman-tojam jaunākās skaistumkopšanas tehnoloģijas. Esam orien-tēti uz izaugsmi un meistari regulāri paaugstina savu profe-sionālo kvalifi kāciju.

Manuprāt, tas ka mūsu uzņēmums izvirzīts šim konkur-sam, jau ir atzinība no mūsu pašvaldības puses. Jo ne jau katrs uzņēmums uzdrīkstas “sevi palikt zem vērtējuma lu-pas”, to spēj tikai labākie. Ar to vien, ka piedalāmies kon-kursā, sabiedrībai rodas viedoklis par mūsu uzņēmumu. Bet katrā ziņā dalība šajā konkursā nāks tikai par labu, arī mūsu uzņēmuma komandai – jo kuram, tad nepatīk strādāt, vienā no labākajiem uzņēmumiem Latvijā un klientiem noteikti arī par to būs lepnums. Savukārt, kopā šie faktori veidos labu reklāmu, atpazīstamību un iespējams, ka zīmols “Lat-vijas Labākais tirgotājs”, būs labs lādiņš tālākai mūsu Uz-ņēmuma attīstībai.

42

12/2014LLT

Riga “International SV” vecākā viesmīle Aleksandra Terendjaka

Neatņemama restorāna “In-ternational SV” sastāvdaļa ir ikdienas darbs, lai uzlabotu un uzturētu augstu kvalitāti ēdie-niem un servisiem, piedalīšanās konkursā ir iespēja gūt jaunu pieredzi gan darbam, gan savai

pašizaugsmei. Konkursā “Latvijas Labākais tirgotājs” pie-dalāmies pirmo reizi.

Mūsu restorānā īpašais – starptautiska ēdienkarte, mini ēdieni, izvēles brīvība, savdabīgs dizains un apkalpošanas fi lozofi ja, un tas viss kopā veido jaunu sabiedriskās ēdi-nāšanas kultūru. “International SV” koncepcija ļauj mums maksimāli koncentrēt uzmanību uz katru mūsu iestādījuma elementu. Katra mini ēdiena pagatavošanai nepieciešama rūpīga mūsu šefpavāra attieksme, ievērojot dažādu valstu virtuvju tradīcijas, vienlaikus izmantojot mūsdienīgu pie-eju. Uzmanība attiecībā uz detaļām – tāda ir mūsu apkal-pošana.

Zīmolu “Latvijas Labākais tirgotājs” mēs izmantosim kā restorāna augstas kvalitātes rādītāju. Ja mēs uzvarēsim, dalīsimies priekā ar mūsu viesiem.

43

www.tirgotajs.lv

43

SIA „Kusman”, Pēteris PabērzsKonkursā „Latvijas Labākais

tirgotājs 2014” piedalāmies pir-mo reizi. Līdz šim, vairākus ga-dus esam guvuši labus rezultātus Ventspils domes rīkotajā konkur-sā „Labākais ēdināšanas uzņē-mums Ventspilī”.

Mūsu uzņēmums ir īpašs:• ar atrašanās vietu – mēs savu

uzņēmējdarbību veicam Ventspils Livonijas ordeņa pilī, kas ir viena no senākajām būvēm Ventspilī, celta 13.gadsimta otrajā pusē, kur līdzās tek upe Venta un ostā iebrauc un izbrauc kuģi;

• pilskroga „Melnais Sivēns” senatnīgā vide un atmos-fēra – oriģinālās pils telpas, masīvie koka galdi, melnās keramikas trauki un citi viduslaiku priekšmeti, kas katru kroga viesi ieskauj no pirmā apmeklējuma brīža;

Ventspils muzeja direktore Margarita Marcinkeviča

Jebkuram uzņēmumam vai iestādei, kuras darbība lielākā vai mazākā mērā ir saistīta ar pakal-pojumu sniegšanu sabiedrībai, ir būtiski sasniegt augstu apmeklē-tāju apkalpošanas kultūras līme-ni. Pieteikt šim konkursam mu-zeju ir īpašs izaicinājums, jo vi-

supirms esam materiālās un nemateriālas kultūras vērtību uzkrājēji, dokumentētāji, saglabātāji un pētnieki. Vienlai-kus mums jāmāk uzkrātos dārgumus un informāciju popu-larizēt, par to stāstīt un organizēt dažāda veida pasākumus, idejas smeļot vēsturisko faktu izpētē un nepieciešamībā veikt sabiedrības izglītošanu. Vai un kā mums izdodas ap-vienot visas šīs funkcijas, ceram noskaidrot, piedaloties konkursā. Ventspils muzejs uzskatāms par pilsētas kopējā tūrisma produkta vienu no aktīvākajiem realizētājiem, līdz ar to likumsakarīga ir arī tā dalība šādā pasākumā.

Konkursā muzejs līdz šim nav piedalījies, bet to ir da-rījuši citi ventspilnieki. Pagājušogad, piemēram, viens no konkursa dalībniekiem bija Ventspils Piedzīvojumu parks, kas saņēma galveno balvu atpūtas un sporta objektu ka-tegorijā. Ar šo notikumu saistītā pozitīvā publicitāte pie-saistīja sabiedrības uzmanību un palielināja apmeklētāju skaitu.

Muzejam ir īpaša loma sabiedrības informēšanā un iz-glītošanā, tomēr, ņemot vērā to, ka konkursam pieteicām Livonijas ordeņa pili Ventspilī, gribētu akcentēt šī objekta vēsturisko vērtību. Pils ir senākā saglabājusies būve Vents-pilī, celta 13.gadsimta otrajā pusē un pirmo reizi dokumen-tos minēta 1290. gadā. Ventspils pilsēta ir viena no nedau-dzajām pilsētām Eiropā, kuras pirmsākumus iespējams identifi cēt ar vienu ēku – Livonijas ordeņa pili. Turklāt pili

var uzskatīt par vecāko viduslaiku cietoksni Latvijā, kas saglabājis savu būvapjomu tikpat kā nemainītā veidā. Šie apstākļi nosaka arī pils nozīmību mūsdienu pilsētas dzīvē, jo tā kļuvusi par pilsētas simbolu un viesu atzītu tūrisma objektu. Vienlaikus Livonijas ordeņa pils ir arī Ventspils muzeja centrālais objekts, jo tajā izvietota nozīmīgākā muzeja ekspozīcijas daļa.

Restaurētās telpas, kurās izmantoti mūsdienīgi interak-tīvi eksponēšanas risinājumi, unikāli muzejiski priekšme-ti, krājuma un mākslas izstādes, kā arī daudzpusīgs mu-zejpedagoģisko programmu, tematisko un izklaides pasā-kumu klāsts, piesaista gan ventspilnieku uzmanību, gan plašu interesentu loku no Latvijas dažādiem reģioniem un ārzemēm.

Muzejam Ventspils pilsētas mārketinga stratēģijas, rī-cības plāna, iekšējā un ārējā mārketinga īstenošanas re-zultātā izveidojušās ilgtermiņā pārbaudītas, veiksmīgas informācijas izplatīšanas un publicēšanas iemaņas. Tādēļ zīmola „Latvijas Labākais tirgotājs” izmantošanas iespē-jas ir visplašākās – informāciju izplatām plašsaziņas lī-dzekļiem saskaņā ar mediju plānu, nodrošinām reportāžas radio un TV, publikācijas dažādos poligrāfi skos izdevu-mos, kā arī tīmekļa vietnēs un sociālo tīklu kontos.

• iespēja organizēt banketus un saviesīgus pasākumus (iekurts pavards, viduslaiku tērpi, u.c.);

• ļoti atvērti, atraktīvi un zinoši pilskroga saimnieki un paši labākie, uzticamākie, laipnākie darbinieki.

Konkursa zīmolu „Latvijas Labākais tirgotājs” plāno-jam izmantot atpazīstamībai un sava uzņēmuma populari-zācijai Latvijā un visā Pasaulē.

44

12/2014

44

Jūrmala “International” vecākā viesmīle Oksana Ankudinova

Restorāns “International” Jūrmalā ir otrais “International” zīmola restorāns Latvijā, un mums ir svarīgi saglabāt savu labo reputāciju. Mēs vēlamies pierādīt paši sev un īpaši mūsu viesiem, ka varam piedāvāt kat-ram viesim individuālu pieeju,

garantēt kvalitāti un draudzīgu atmosfēru.Līdz šim konkursā „Latvijas Labākais tirgotājs” vēl ne-

bijām piedalījušies.Īpašais, kas izceļ mūsu restotānu ir Starptautiskā ēdien-

karte, mini ēdieni, izvēles brīvība, savdabīgs dizains un apkalpošanas fi lozofi ja – tas viss kopā veido jaunu sabied-riskās ēdināšanas kultūru. Mēs cenšamies mainīt ierastos restorānu industrijas stereotipus. Mūsu apmeklētāji ir cie-nīgi baudīt greznus ēdienus un luksusa apkalpošanu par saprātīgām cenām.

Zīmolu “Latvijas Labākais tirgotājs” izmantosim, lai uzsvērtu restorāna kvalitātes augstos rādītājus. Ja mēs uz-varesim, dalīsimies priekā ar mūsu viesiem.

SIA “Moin”, Boutique Hotel & Restaurant “MaMa” di-rektore Ilze Kikste-Zandere

Konkurss „Latvijas La-bākais tirgotājs” ir ļoti labs stimuls kā noturēt un uzla-bot restorāna servisa līmeni. Darbinieki arī cenšas daudz vairāk, jo neviens jau negrib iegūt sliktāku novērtējumu kā iepriekš. Vēl viens pluss ir tas,

ka eksperti, kas vērtē konkursantus, ir savas nozares spe-ciālisti un daudz ko labu arī iesaka dalībniekiem.

Konkursā „Latvijas Labākais tirgotājs” piedalāmies jau sesto gadu un galveno balvu esam spējuši noturēt četrus gadus, par ko esam ļoti lepni. Ar dalību konkursā esam ie-guvuši arī labu reklāmu un galvenais labu pieredzi.

Ar ko mūsu uzņēmums ir īpašs? Esam īpaši ar savu ļoti personisko attieksmi pret visiem saviem viesiem un spē-ju izpildīt visdažādākās viesu vēlmes. Domāju, ka esam arī vienīgais restorāns, kur tiek gaidīta visa ģimene, mājas četrkājainos mīluļus ieskaitot, jo pie mums ir īpaša ēdienu karte suņiem un kaķiem.

Ļoti lepojamies ar iegūto nosaukumu “Latvijas Labā-kais tirgotājs” un vienmēr to pieminam. Balvām restorānā ir sava īpašā vieta, ko viesiem ar lepnumu rādām, jo ir taču tik patīkami būt starp Labākajiem Latvijā!

LLT

45

www.tirgotajs.lv

• Latvijas Labākais tirgotājs• Videi draudzīgs uzņēmējs• Drošs E-komersants• Laba prakse tirdzniecībā

IZCEL SAVU UZŅĒMUMUSpeciālie piedāvājumi – ražotājiem tirgotājiem

Dalībnieki sacentīsies:• komandu apsveikums • darbs ar kases aparātiem • efektīva komunikācija un pārstāvniecības prasmes • naudas skaitīšana • likumu pārzināšana

Dalības maksa: komandām (5 dalībnieki) – EUR 195, individuāli – EUR 45. Piet

eikt

ies

iespēj

ams

LTA

biro

jā B

ruņi

niek

u ie

lā 1

2 -

9, Rīg

a,

LV-1

001

vai

pa tāl

runi

: 67

2973

72,

tālr.

/fak

ss 6

7297

364,

m

.b. 2

7048

484

E-pa

sts:

info

@lta

.lv h

ttp://

ww

w.lt

a.lv

3. LATVIJAS KASIERU ČEMPIONĀTS

RUĻĻU DRUKA uz PVC banera, līmplēves, papīra, kanvas auduma, tapetēm, gofrkartona

Tālr. 67 25 33 52 | print@lukss.lv | www.lukss.lv

PLAKŅU DRUKA uz plastikāta, organiskā, stikla, koka, metāla, paklāja

• Gada prece

• Zaļais pirkums

• Latvijas kvalitāte

Latvijas Tirgotāju kamera (LTK) arī šogad ar LIAA atbalstu dod iespēju ražotājiem kļūt par tiešajiem piegādātā-jiem nozīmīgākajos Austrum un Centrāleiropas un Āzijas tirdzniecības tīkliem.

Šobrīd piegādes līgumus slēdz ar• Ukrainas tirdzniecības tīkliem: NOVUS, FURSHET, SILPO, ATБ un Велика Кишеня • Baltkrievijas tīkliem: Eвроопт, Korona, Rublevskij, Prostor, Sosedi un BIGZZ, vairumtirgotājiem – Pivnoj rjad, Polgeit sistem.

Kontakti informācijai:Beata Bietaga, ārējo projektu koordinatore – t. +371 29991484, e-pasts: bb@trade.lv

EKSPORTA ATBALSTAM

2015. gada 28., 29. aprīlī

46

12/2014

46