Cesvaines novada domeCesvaines pirmsskola „Brīnumzeme”

Reģistrācijas Nr. 4401900086Celtnieku iela 1, Cesvaine, Cesvaines novads, LV - 4871,

tālrunis: 64852347, e - pasts brinumzeme@cesvaine.lv

Cesvaines pirmsskolas “Brīnumzeme”

pašnovērtējuma ziņojums

2019. gads

SATURS

1. Cesvaines pirmsskolas “Brīnumzeme” vispārīgs raksturojums...........................................................2

2. Cesvaines pirmsskolas “Brīnumzeme” vīzija, misija un mērķis..........................................................3

3. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos.............................................4

1

Joma - 1. Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas........................................................4

Joma - 2. Mācīšana un mācīšanās............................................................................................................5

2.1. Mācīšanas kvalitāte............................................................................................................................5

2.2. Mācīšanās kvalitāte............................................................................................................................6

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa...........................................................................................6

Joma – 4. Atbalsts izglītojamiem.............................................................................................................7

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts........................................................................7

4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība).....................................................8

4.3. Atbalsts personības veidošanā...........................................................................................................9

4.4. Atbalsts karjeras izglītībā................................................................................................................10

4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai..............................................................................................11

4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām............................................................................11

4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni......................................................................................................12

Joma - 5. Iestādes vide............................................................................................................................12

5.1. Mikroklimats...................................................................................................................................12

5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība.....................................................................................................13

Joma - 6. Iestādes resursi........................................................................................................................15

6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi...............................................................................................15

6.2. Personālresursi.................................................................................................................................15

Joma - 7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana...........................................16

7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana........................................................................16

7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība..............................................................................18

7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām..........................................................................................19

2

1. Cesvaines pirmsskolas “Brīnumzeme” vispārīgs raksturojums

Cesvaines pirmsskola “Brīnumzeme” (turpmāk - iestāde) atrodas Celtnieku ielā 1, Cesvainē, Cesvaines novadā, LV- 4871. Iestāde atvērta 1972. gada 15. novembrī 6 grupām, 140 vietām kā padomju saimniecības “Cesvaine” bērnudārzs. 1982.gadā, blakus esošajai ēkai, tiek uzcelta jauna - 13 grupām, 300 vietām, abas ēkas savieno plašs gaitenis. 1982.gadā Valsts šķirnes lopu audzētavas “Cesvaine” bērnudārzs tiek apvienots ar Cesvaines ciemata jeb pašvaldības bērnudārzu.

1993. gadā iestāde tiek nodota Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes pakļautībā. Lai gan iestādes pārziņa atrodas ēka Celtnieku ielā 1, tajā kopš 2000. gada 6. decembra pirmsskola atrodas tikai 1982. gadā celtajā ēkas daļā. Dažus gadus ēkas otrajā daļā atradās Cesvaines Mūzikas un mākslas skolas Mākslas programma, bet pēc ugunsgrēka Cesvaines pilī, no 2002. gada līdz 2017. gada pavasarim atradās Cesvaines vidusskolas sākumskola. No 2017.gada 1.septembra šajā ēkas daļā atrodas Cesvaines Mūzikas un mākslas skola.

2009. gadā, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju administratīvā teritorija iegūst Cesvaines novada statusu, un tiek mainīts Iestādes dibinātāja nosaukums no Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes uz Cesvaines novada domi.

2011.gadā Cesvaines novada dome mainīja iestādes nosaukumu, piešķirot nosaukumu “Cesvaines pirmsskola „Brīnumzeme”.

Cesvaines pirmsskola “Brīnumzeme” īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmu kods 01 0111 11 un trīs speciālās pirmsskolas izglītības programmas:izglītojamiem ar valodas traucējumiem, programmas kods 01 0155 11;izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, programmas kods 01 0156 11;izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, programmas kods 01 0158 11.

2018. gada 1. septembrī kopējais bērnu skaits – 101, no tiem piecgadīgie un sešgadīgie obligātajā sagatavošanai skolai programmā – 28.

Speciālās pirmsskolas izglītības programmās mācās 10 bērni - 8 ar valodas traucējumiem, 2 ar jauktiem attīstības traucējumiem.

Cesvaines pirmsskolā “Brīnumzeme” ir 5 grupas bērniem vecumā no 1,5 - 7 gadiem - „Sienāzītis” (1,5 – 3 gadi), „Bitīte” (3 – 4 gadi), „Bizmārīte” (4 – 5 gadi), „Skudriņa” (4 - 6 gadi) un „Taurenītis” (6– 7 gadi).

Cesvaines pirmsskolu “Brīnumzeme” apmeklē bērni, kuri deklarēti Cesvaines, Alūksnes, Garkalnes, Gulbenes, Ikšķiles, Krustpils, Madonas, Salas novados un Rīgā.

Iestādē strādā 16 pedagogi. Visiem pedagogiem atbilstoša augstākā pedagoģiskā izglītība pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 569, 2018. gada 11. septembris “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”, trīs pedagogi ir pedagoģijas maģistri.

Viens tehniskais darbinieks studē profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs” (Latvijas Universitāte - nepilna laika klātiene).

Cesvaines novada pašvaldība piešķīrusi ēdināšanas izdevumu samaksas atvieglojumus iestādes trūcīgu ģimeņu bērniem un daudzbērnu ģimeņu bērniem neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas: ēdināšanas izdevumu samaksas atvieglojumus saņem 11 bērni no trūcīgām ģimenēm 100% apmērā un 28 bērni no daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā.

To ģimeņu bērniem, kuras dzīvo vairāku kilometru attālumā no iestādes, nokļūšanu uz iestādi nodrošina pašvaldības apmaksāts transports. Iestāde ir nodrošinājusi, ka bērnus skolēnu autobusā pieskata pavadonis.

3

Iestāde neīsteno interešu izglītības programmas, bet iestādes telpās notiek Cesvaines Kultūras nama bērnu vokālā ansambļa “Domiņa” un bērnu deju grupas mēģinājumi.

Bērni vecumā no 5 -7 gadiem divas reizes mēnesī apmeklē peldētapmācības nodarbības Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” peldbaseinā.

2. Cesvaines pirmsskolas “Brīnumzeme” vīzija, misija un mērķis

Vīzija: Mūsdienīga, sabiedrībā atpazīstama, uz sadarbību tendēta, izaugsmi atbalstoša, tradīcijām bagāta pirmsskola, kurā audzina tikumisku pilsoni, aizsargā bērna intereses un rada optimālus apstākļus katra bērna attīstībai.Misija:Atpazīstama dinamiska pirmsskolas izglītības iestāde, kurā ir iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību un ir radīti labvēlīgi apstākļi, kurā ar pieejamiem resursiem tiek nodrošinātas maksimālas iespējas bērna izaugsmei.Pirmsskolas darbības pamatmērķis: Veicināt bērna vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības, vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, un mērķtiecīgi nodrošināt iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei.Uzdevumi:1. Kvalitatīvi īstenot pirmsskolas izglītības programmas.2. Sekmēt bērna attīstību gan fiziskajā, gan emocionālajā, gan intelektuālajā jomā.3. Nodrošināt personību veidojošu un attīstošu audzināšanas procesu, kurā bērni mācās cienīt un respektēt sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas un viens otru, mācās sadarboties.4. Attīstīt izglītojošu vidi pirmsskolā:4.1. nodrošināt daudzveidīgu sadarbību bērnu, vecāku un pedagogu starpā;4.2. veidot saliedētu, radoši strādājošu kolektīvu;4.3. veicināt pirmsskolas izglītības prestiža paaugstināšanu;4.4. veidot un nostiprināt pirmsskolas tradīcijas4.5. respektēt bērna attīstības individuālās īpatnības, sociālas izcelsmes un piederību dažādām nacionalitātēm4.6. nodrošināt iespēju pilnvērtīgai valsts valodas un kultūras apguvei, saglabājot nacionālo identitāti;5. Racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus.2018./2019. mācību gada uzdevumi:1. Veicināt bērna valodas attīstību, veidojot izpratni par valodu kā domāšanas, sazināšanās un pašizpausmes līdzekli atbilstoši bērna attīstībai, spējām un vajadzībām.2. Sekmēt bērna dabisko kustību aktivitāti, pareizas stājas veidošanai un nostiprināšanai, ņemot vērā iekšējos un ārējos stāju ietekmējošos faktorus.3. Stiprināt bērna valstiskuma apziņu, pilsonisko līdzdalību un patriotismu, Latvijas valsts simtgadei veltītos pasākumos un aktivitātes.

4

3. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos

Joma - 1. Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas

Programmas nosaukums

Kods Licence Izglītojamo skaits uz

01.09.2016.2016./2017.m.g.

Izglītojamo skaits uz

01.09.2017.2017./2018.m.g.

Izglītojamo skaits uz

01.09.2018.2018./2019.m.g.

Nr. Datums

Vispārējās pirmsskolas izglītības programma

01011111 V - 6373 24.04.2013. 96 95 91

Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem

01015511 V- 4444 05.07.2011. 4 6 8

Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem

01015611 V - 4445 05.07.2011. 5 2 2

Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem garīgās attīstības traucējumiem

01015811 V - 8489 08.04.2016. 2 1 0

1. attēls “Bērnu skaits un sadalījums pa pirmsskolas izglītības programmām”

Mācību un audzināšanas process tiek organizēts atbilstoši licencētajām pirmsskolas izglītības programmām, vadoties pēc Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.533 „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”. Speciālajās pirmsskolas izglītības programmās mācību un audzināšanas darbu organizē, integrēti apgūstot vispārējās pirmsskolas izglītības programmu.

Mācību satura apguvei tiek izmantota Valsts izglītības satura centrā apstiprinātās paraugprogrammas.

Iestādē sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju. Mācību process ir vērsts uz mācīšanos iedziļinoties. Galvenā mācību organizācijas forma ir bērna rotaļdarbība visas dienas garumā saskaņā ar bērna vajadzībām, interesēm un izglītības iestādes iekšējo kārtību.

Pedagogi plāno mācību satura apguvi laika posmam ne īsākam par vienu mēnesi, ievērojot noteiktu plānošanas secību. Bērnu sasniegumu vērtēšanai izmanto formatīvo un summatīvo vērtēšanu.

Sadarbībā ar iestādes vadību pedagogi plāno mācību satura apguves secību, pēctecību pa izglītības pakāpēm - vecumposmiem, izvēlas atbilstošus mācību līdzekļus, mācību literatūru, papildu literatūru, tehnoloģijas, mācību metodes, paņēmienus un darba organizācijas formas.

Ikdienā bērni apgūst zināšanas pilsoniskajā, patriotiskajā un valstiskajā audzināšanā pēc iestādē apstiprināta audzināšanas darba plāna. Pirms plāna apstiprināšanas pedagoģiskās padomes sēdē par to tiek diskutēts pedagogu sanāksmēs, metodiskās dienās.

Iestāde nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai atbilstošu mācību literatūru, mācību materiāliem un mācību līdzekļiem, mācību literatūras saraksts, katra mācību gada sākumā tiek aktualizēts.Secinājumi:

iestādē veiksmīgi sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju (projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā”);

iestādes vadība koordinē un pārrauga izglītības programmu īstenošanu.

5

Turpmākā attīstība: turpināt pilnveidot pedagogu profesionālo kompetenci kompetenču pieejā balstītā

mācību saturā;turpināt pilnveidot mācību vidi - mūsdienīgu, daudzfunkcionālu, aktīvu, emocionāli

un fiziski drošu.Vērtējums – LABI

Joma - 2. Mācīšana un mācīšanās

2.1. Mācīšanas kvalitāte

Uzsākot mācību satura apguvi, īstenošanu, vadoties pēc Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr.716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” (stājas spēkā 01.09.2019.), mainīts plānošanas saturs, forma un pieraksts Cesvaines pirmsskolas “Brīnumzeme” pedagogu dienasgrāmatās.

Rotaļnodarbības, tematiskie pasākumi un citas aktivitātes mācību un audzināšanas mērķa, uzdevumu īstenošanai tiek plānoti pēc Valsts izglītības satura centra ieteiktās „Pirmsskolas izglītības mācību satura programmas”, ņemot vērā mācību gada galvenos uzdevumus.

Individuālie izglītības plāni bērniem, kuri mācās speciālās pirmsskolas izglītības programmās, tiek izstrādāti grupu skolotājiem sadarbojoties ar vadību, mūzikas skolotāju, sporta skolotāju, speciālo pedagogu, logopēdu, vecākiem/aizbildņiem, sekmējot veiksmīgāku integrāciju vispārējās pirmsskolas izglītības programmā.

Skolotāji ceļ kvalifikāciju visās mācību jomās, jo integrētās mācību tēmas tiek apgūtas laika posmā, ne īsākā par vienu mēnesi.

Pēc atklātām rotaļnodarbībām un atklātiem pasākumiem, kas vienlaikus ir Labā prakse, pedagogi kopīgi analizē un izvērtē mācīšanas un mācīšanās metodiku - sniedz atgriezenisko saiti.

Pedagogi veiksmīgi realizē audzināšanas plānu, ievērojot mūsdienu aktualitātes un saikni ar reālo dzīvi. Atsevišķiem pedagogiem skaidrāk jāformulē mērķis, uzdevumi, sasniedzamie rezultāti.

Tiek veikti novērojumu pieraksti, analīze par katra izglītojamā attīstības dinamiku.Grupu telpās iekārtoti mācību jomu centri, pilnveidota un papildināta materiālā bāze. Pedagogi regulāri pilnveido mācību un uzskates līdzekļus, kurus pielieto bērnu

mācīšanas kvalitātes nodrošināšanā.Visiem pedagogiem ir pieejami datori, kurus izmanto mācību un audzināšanas

procesā.Regulāri tiek papildināts un ir pieejamas bērnu vecumam atbilstošas spēles un

materiāli.Individuālos mācību piederumus iegādājas vecāki, saraksts tiek saskaņots iestādes

padomes sēdē, nepieciešamības gadījumā aktualizēts. Vienā iestādes grupā mācīšanas un audzināšanas procesa kvalitāte ir augstā līmenī.

Secinājumi: mācību un audzināšanas process iestādē daļēji atbilst Ministru kabineta 2012.gada

31.jūlija noteikumiem Nr.533 „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, jo ir uzsākta pirmsskolas izglītības satura apguve, ņemot vērā kompetenču pieeju mācību saturā.Turpmākā attīstība:

jāturpina plānošanas, mācīšanas un audzināšanas procesa kvalitātes pilnveide kompetenču pieejā balstītā mācību saturā.Vērtējums - LABI

6

2.2. Mācīšanās kvalitāte

Katra mācību diena sākas ar rīta apli, kurā skolotāji un bērni vienojas par plānotiem uzdevumiem un veicamiem darbiem.

Grupās iekārtoti mācību jomu centri, tiek meklēts optimālais iekārtojuma variants, ņemot vērā bērnu intereses - racionālu pieeju. Iestāde lepojas ar skolotāju izstrādāto didaktisko rotaļu un mācību materiālu klāstu, kurus bērni sekmīgi izmanto mācīšanās procesā.

Skolotāji arvien drošāk un efektīvāk izmanto digitālo materiālu resursus – Izglītības un zinātnes ministrijas un citu valsts institūciju izstrādātos mācību materiālus, pirmsskolai atbilstošas mājas lapas, padarot mācību procesu mūsdienīgāku, bērniem vieglāk uztveramu. Iestādē ir viena interaktīvā tāfele, kura pagaidām netiek izmantota, jo ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ, nav iegādāts dators.

Bērni iesaistās grupas vides pilnveidē un iestādes telpu dekorēšanā. Īstenojot plānoto mācību darba diferenciāciju, individualizāciju un atbalsta

pasākumus, tai skaitā bērniem, kuri mācās speciālās pirmsskolas izglītības programmās, uzlabojas bērnu sasniegumu rezultāti.

Grupās, ar bērnu līdzdalību, ir izstrādāti grupas iekšējās kārtības noteikumi, kurus bērni cenšas ievērot.

Iestādē regulāri tiek veikta bērnu apmeklējuma uzskaite un analīze. Ja bērns nav ieradies iestādē un vecāki/aizbildņi nav informējuši pedagogu, grupu skolotājas sazinās ar vecākiem/aizbildņiem, lai noskaidrotu neierašanā iemeslu. Pārsvarā kavējumi ir slimības dēļ. Gadījumos, kad vecāki/aizbildņi nav sasniedzami, informāciju par neierašanās iemeslu nav iespējams noskaidrot, vadība ziņo Cesvaines Sociālajam dienestam, Bāriņtiesai likumā noteiktajā kārtībā.

Bērnu vecāki/aizbildņi ir informēti par dažādiem novadā organizētajiem pasākumiem, kuri saistīti ar sabiedrības, kultūras un valsts aktualitātēm, aicinot tos apmeklēt kopā ar bērniem – Lāčplēša dienu, Latvijas Republikas dzimšanas dienu, Cesvaines novada Ziemassvētku eglītes iedegšanu, Cesvaines Kultūras nama organizētos pasākumus.Secinājumi:

katrā grupā ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu, kas nodrošina ātrāku informācijas pieejamību par izglītojamiem interesējošu tēmu.

Turpmākā attīstība: iegādāties datoru darbam ar interaktīvo tāfeli.veikt anketēšanu vecākiem/aizbildņiem par mācību un audzināšanas procesu iestādē.

Vērtējums - LABI

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Mācību saturs tiek apgūts 4 pakāpēs, pēc bērnu vecuma: 1. pakāpe - līdz 2 gadi; 2. pakāpe 2 – 3 gadi; 3. pakāpe 3 - 5 gadi; 4. pakāpe 5 - 6 gadi un mācību satura apguve sešus gadus veciem bērniem. 

Bērna sasniegumu vērtēšanas kritērijus un metodiskos paņēmienus nosaka pedagogi, atbilstoši plānotajiem mācību satura rezultātiem. Pedagogi vērtēšanas procesā ir sākuši apgūt un pielietot formatīvo vērtēšanu - visas dienas garumā, novērojot, jautājot, klausoties, analizējot bērnu darbus, lai izzinātu, kā bērni visefektīvāk mācās, lai uzlabotu mācīšanās procesu un bērnu individuālos sasniegumus, palīdzot bērnam ieraudzīt savas izaugsmes (attīstības) procesu – atgriezenisko saiti. Pedagogi bērna individuālo vērtējumu izsaka mutiski, palīdzot bērnam veidot izpratni par personīgo ieguldījumu un sasniegumiem, māca saskatīt darbības neatbilstību izvirzītajiem uzdevumiem rotaļnodarbības procesā.

7

Saskatot nepieciešamību pilnveidot darbu, pedagogi ieinteresē bērnus pielietot citus paņēmienus, metodes.

Pēc pedagogu iniciatīvas un ar pedagogu palīdzību bērni veic sava darba pašvērtējumu, pārrunājot, kas izdevās labi, kas ne tik labi, pārrunā arī grupas biedru veikumu.

Katram bērnam ir iekārtota radošo darbu mape, ar tās saturu regulāri iepazīstas vecāki/aizbildņi.

Pirmsskolas izglītības apguves nobeigumā pedagogs bērna sasniegumus novērtē un apraksta attiecībā pret noteiktajiem obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem.

Bērnu mācību sasniegumu rezultātus pedagogi apkopo divas reizes mācību gadā, decembrī un maijā, gatavojoties pedagoģiskās padomes sēdei tiek veikts bērna individuālo sasniegumu izvērtējums, analīze, tiek padziļināti apzinātas stiprās un vājās puses arī katrai vecuma grupai kopumā, izvirzīti uzdevumus turpmākai pedagoģiskai darbībai.

Logopēdi veic bērna valodas pārbaudi mācību gada sākumā, izvērtējot nepieciešamību apmeklēt nodarbības pie logopēda.

Vecāki/aizbildņi regulāri tiek informēti par mācību darbam izvirzītajām prasībām, par bērna sasniegumiem.

Divas reizes gadā, vai pēc nepieciešamības, notiek izglītojošas grupu vecāku/aizbildņu sapulces. Pēc skolotāju iniciatīvas vecāku sapulces tiek organizētas arī praktikumu veidā.

Ikdienā notiek daudzveidīga informācijas apmaiņa ar vecākiem/aizbildņiem par bērna sasniegumiem un vajadzībām – individuālas sarunas, telefonsarunas, īsziņas, ziņu lapas. Regulāri tiek izlikta informācija grupu informatīvajos stendos.Secinājumi:

sākta formatīvās un summatīvās bērna mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipu apguve;

vecāki/aizbildņi regulāri tiek informēti par bērna sasniegumiem mācību un audzināšanas darbā.Turpmākā attīstība:

aktualizēt bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības vērtēšanas principiem.Vērtējums - LABI

Joma – 4. Atbalsts izglītojamiem

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

Iestādē kā atbalsts grupu skolotājiem strādā skolotāji logopēdi, speciālās izglītības pedagogs, mūzikas skolotājs, sporta skolotājs, pirmsskolas un skolas medicīnas māsa. Speciālistu atbalsts pedagogiem ir ļoti nozīmīgs, kopīgi koordinējot darbu, padziļināti izzinot bērnu psiholoģiskās, fiziskās un sociāli pedagoģiskās vajadzības. Kopīgā darbā gūtā pieredze tiek izmantota individuālajā darbā ar bērniem, individuālo izglītības plānu sastādīšanā.

Skolotāja logopēda atbalsts nodrošināts visiem bērniem, kuriem tas ir nepieciešams. Vecākiem/aizbildņiem regulāri tiek piedāvāta iespēja tikties ar iestādes skolotājiem logopēdiem individuālās konsultācijās.

Pirmsskolas un skolas medicīnas māsa seko sanitāri higiēnisko normu ievērošanai iestādē, kontrolē ēdienkaršu atbilstību veselīga uztura prasībām, veic regulāras bērnu profilaktiskās apskates – pedikuloze, personīgā higiēna, arī neskaidru zilumu, nobrāzumu, izsitumu uz ādas (kukaiņu kodumi) gadījumos, par konstatēto faktu informē iestādes vadību, rakstiski informē vecākus/aizbildņus. Pirmsskolas un skolas medicīnas māsa vienmēr ir klāt sporta svētkos un citos lielākos pasākumos.

8

Veselības aprūpe tiek nodrošināta sadarbībā ar katra bērna ģimenes ārstu, nepieciešamības gadījumā iestādes pirmsskolas un skolas medicīnas māsa sazinās ar ģimenes ārstu, piemēram, gatavojot nepieciešamo dokumentāciju pedagoģiski medicīniskai komisijai.

Visi darbinieki apzinās atbildību par savas darba vides, gan fiziskās, gan morālās, uzturēšanu labā līmenī, uzlabošanu.

Informācijas aprite pedagogs - vecāks ir regulāra, taču informācija no vecāku puses ir nepietiekama par bērna emocionālo, psihisko un fizisko stāvokli, bērna vajadzībām, ieradumiem. SIA “Labā Prakse” fizioterapeiti veica bērnu funkcionālā stāvokļa novērtēšanu 66 bērniem vecumā no 4 līdz 7 gadi. Visi vecāki, arī pirmsskola, saņēma atzinumu par novērtēšanas rezultātiem. Rezultātu analīze palīdzēja ieraudzīt bērnu stājas un koordinācijas problēmas, ieraudzīt situācijas kopainu grupās un pirmsskolā, lika meklēt cēloņus, plānot darbu problēmu risināšanā.

Zobu higiēnists visām vecuma grupām veica apskati un vecumā 5-7 gadi bērniem tika veikta zobu higiēna.

Grupas “Taurenītis” bērni piedalījās lekcijā ,,NAPO un Zinātājs stāsta bērniem par ķīmiskām vielām un brīdinājuma zīmēm” un grupa “Skudriņa”, “Taurenītis”, “Bizmārīte” piedalījās kampaņā “Man ir tīri zobi”.Secinājumi:

pedagogiem darbā ar vecākiem jāuzlabo sadarbības formas informācijas saņemšanā par bērna veselībai un labsajūtai būtiskiem jautājumiem.Turpmākā attīstība:

izstrādāt ieteikumus informācijas apmaiņai iestādē; turpināt sadarbību ar SIA “Labā Prakse” fizioterapeitiem – vienu reizi trīs gados

plānot veikt bērnu funkcionālā stāvokļa novērtēšanu. Vērtējums - LABI

4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Iestādē ir izstrādāti drošības noteikumi bērniem vadoties pēc Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumiem Nr.1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, kuri regulē kārtību, kā tiek organizēti pasākumi izglītības iestādē vai ārpus tās, nodrošinot izglītojamo drošību.

Drošības noteikumu ievērošanu uzrauga gan vadība, gan darbinieki. Iestādē ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, drošības instrukcijas par darbību atsevišķās telpās, evakuācijas plāni, instrukcijas kā jārīkojas negadījumu, traumu un saslimšanas gadījumos.

Divas reizes gadā vai pēc nepieciešamības bērni un vecāki/aizbildņi tiek iepazīstināti ar iekšējās kārtības un drošības noteikumiem iestādē, vecāki/aizbildņi to apliecina ar parakstu. Pedagogs ar parakstu apliecina, kurā datumā bērni iepazīstināti ar iekšējās kārtības un drošības noteikumiem. Šie noteikumi ir pieejami vecāku informatīvajā stendā grupas garderobē.

Cesvaines novada pašvaldībā visas pašvaldības iestādes apkalpo SIA “Media Control”, kas sniedz darba aizsardzības un ugunsdrošības pakalpojumus.

Divas reizes gadā iestādē notiek praktiskas evakuācijas apmācības sadarbībā ar Vidzemes reģiona brigādes Madonas daļas, Madonas daļas Cesvaines posteņa un SIA “Media Control”.

Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa  policijas nodaļas darbinieki tiek aicināti uz Drošības dienas pasākumiem iestādē. Bērni papildina zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem, par drošību mājās un mācību iestādē un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem.

9

Grupas “Taurenītis” izglītojamie piedalījās Džimbas drošības programmas deviņās nodarbībās, kuras mērķis ir izglītot bērnus par personisko drošību, tādējādi mazinot vardarbības riskus bērnu dzīvē. 

Iestāde piedalījās Lauku atbalsta dienesta organizētajā Eiropas Savienības skolu programmā “Piens un augļi skolai”. Ārpus šīs programmas, mācību satura apguvē rotaļnodarbību tēmu plānojumā ir iekļauti veselību veicinoši pasākumi, iestādei kopīgi pasākumi nav organizēti.

Šajā mācību gadā tika iekārtota telpa fiziskās izglītības un veselības rotaļnodarbībām. Iestāde ir nodrošināta ar sporta aktivitātēm piemērotu inventāru, tai skaitā bērnu trenažieriem. Sporta skolotāja rotaļnodarbībās izmanto arī pašgatavotos materiālus. Rīta vingrošana notiek mūzikas pavadījumā.

Personāls ir apguvis zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā.Secinājumi:

darbiniekiem ir pietiekami labā līmenī izpratne par bērnu drošību, par pasākumiem un atbildību drošības garantēšanā. Turpmākā attīstība:

aktualizēt iestādes iekšējās kārtības un drošības noteikumus.Vērtējums - LABI

4.3. Atbalsts personības veidošanā

Ikdienā bērni apgūst zināšanas pilsoniskajā, patriotiskajā un valstiskajā audzināšanā pēc iestādē apstiprināta audzināšanas darba plāna. Audzināšanas darba plāns tiek sastādīts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumiem Nr. 480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība”, pirms plāna apstiprināšanas pedagoģiskās padomes sēdē par to tiek diskutēts pedagogu sanāksmēs, metodiskās dienās.

Vecāki/aizbildņi ļoti pozitīvi izsakās par darbu patriotiskajā audzināšanā pirmsskolā.Katrā vecuma grupā, iesaistot bērnus, izstrādāti pozitīvas uzvedības atbalsta

noteikumi, kuru ievērošanai bērni paši seko līdzi. Nepieciešamības gadījumā noteikumi tiek papildināti.

Pārkāpumu gadījumā, pedagogu vadībā bērni mācās izvērtēt situāciju, saskatīt cēloņus, apgūst pirmās prasmes konfliktu risināšanā mierīgā ceļā.

Grupu vecāku sapulcēs, individuālās pārrunās ar vecākiem/aizbildņiem, pedagogi aktualizē jautājumus par bērniem nepietiekamām pašapkalpošanās, personīgās higiēnas, galda - ēšanas kultūras prasmēm, savstarpējām sadarbības un komunikācijas prasmēm.

Iestādei ir laba sadarbība ar Cesvaines bibliotēku, kurā notiek izglītojoši pasākumi pirmsskolas bērniem.

Sadarbībā ar Cesvaines Kultūras namu, bērni regulāri apmeklēja dažādus kultūras pasākumus, dažu pasākumu saturs īsti neatbilda pirmsskolas bērnu vecumposmam.

Grupas “Taurenītis” bērni (6 - 7 gadi) aktīvi piedalījās Madonas novada pirmsskolu sporta pasākumā “Augsim stipri Latvijai” pulkveža O. Kalpaka "Liepsalās".

Grupu “Taurenītis”, “Skudriņa” bērni iesaistījās kampaņā Kusti – nācija.Grupu “Taurenītis un “Skudriņa” bērni piedalījās Zemkopības Ministrijas, Latvijas

Lauksaimniecības universitātes un Lauku atbalsta dienesta Eiropas Komisijas programmas “Piens un augļi skolai” ietvaros organizētajā konkursā “No sēklas līdz galdam”. 

Iestāde piedalījās SIA “Zaļā josta” rīkotājā makulatūras vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai”, saņēma atzinību.

10

Bērni labprāt piedalās pasākumos, kuri tiek organizēti ārā - visos gadalaikos, t. sk. grupu Ziemassvētku pasākumi. Pasākuma vadītājiem āra apstākļos ir grūti nodrošināt pietiekamu dzirdamību.Secinājumi: pirmsskolā atbalsts bērna personības veidošanā ir daudzveidīgs, laba sadarbība ar Cesvaines novada iestādēm.Turpmākā attīstība: nepieciešams nodrošināt ar apskaņošanas iekārtām/mikrofoniem pasākuma vadītājus aktivitātēm āra apstākļos. Vērtējums - LABI

4.4. Atbalsts karjeras izglītībā

Mācību un audzināšanas procesā tika iekļauta ar karjeras izglītību saistītie temati, un papildināta materiālā bāze par tēmu profesijas, bērni guva pirmo izpratni, zināšanas par dažādām profesijām.

Jaunākā vecuma grupu bērni iepazinās ar pirmsskolā strādājošo ikdienas darbu. Vecāko grupu bērni kopā ar skolotājām devās ārpus iestādes - uz bibliotēku, kultūras namu, aptieku, apmeklēja izstādes Cesvaines novadā un Madonas novadā, gūstot priekšstatu par profesijām un brīvā laika aktivitātēm, kurās atklājas cilvēku daudzpusīgie talanti.

Grupas “Skudriņa” (5 – 6 gadi) bērni iepazinās ar latviskās dzīvesziņas mantojumu, apmeklējot Madonas novada, Sarkaņu pagasta “Ozolkalnu Klēti”, uzzināja par dziju krāsošanu, par audumu, lakatu, pirts dvieļu aušanu ar stellēm, tika iesaistīti radošās aktivitātēs. Grupas ”Skudriņa” bērni apmeklēja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstādi “Rotaļlietu stāsts”, SIA “Madonas Karameles” iepazinās ar konfekšu ražošanas procesu, katrs bērns izgatavoja savu karameli.

Tematiskajos pasākumos tiek iesaistīti bērnu vecāki/aizbildņi, kuri radoši prezentē savus amatus, vaļaspriekus.

Bērni pirmos priekšstatus par profesiju daudzveidību, par profesijām raksturīgiem darbiem gūst arī tad, kad iestādē viesojas valsts policijas, ugunsdzēsības darbinieki, zobu higiēnisti.

Viesmākslinieku uzstāšanas sniedz ieskatu par aktieru, mākslinieku profesijām. Reizi gadā bērnus fotografē profesionāli fotogrāfi, bērni ar interesi piedalās šajā procesā.

Sadarbībā ar Cesvaines Mūzikas un mākslas skolu, tiek organizēti koncerti, kā arī Mūzikas skolas pedagoga vadībā mācību gada otrajā pusgadā, vienu reizi nedēļā, pirmsskolas bērni vecumā no 5- 7 gadi, pēc vienošanās ar vecākiem/aizbildņiem, apmeklēja speciāli organizētas nodarbības Mūzikas un mākslas skolā, radot ieinteresētību apgūt kāda mūzikas instrumenta spēli.

Pēdējos gados pastiprinātu uzmanību pievēršam sižetu rotaļu iekļaušanai pedagoģiskajā procesā, tiek atjaunota un papildināta materiālā bāze, nodrošinot spēļu daudzveidību.Secinājumi: bērniem patīk izzinošas, radošas mācību ekskursijas uz muzejiem, uzņēmumiem;

bērnu vecāki/aizbildņi labprāt piedalās tematiskajos pasākumos, iepazīstinot ar savām profesijām, hobijiem.Turpmākā attīstība:

turpināt darbu pie materiālās bāzes pilnveides sižeta rotaļām gan meitenēm, gan zēniem;

regulāri plānot un organizēt visu vidējā un vecākā vecuma grupu bērnu mācību ekskursijas.Vērtējums - LABI

11

4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Pedagogi izmanto daudzveidīgas mācību metodes darba diferenciācijai, lai mācību procesu pielāgotu bērnu vajadzībām, spējām un interesēm.

Lielāku vērību pedagogi, vadība ir veltījusi bērniem, kuriem mācību procesa apguvē ir grūtības, mazāk - bērnu talantu izzināšanai.

Ar bērniem, kas ilgstoši nav apmeklējuši iestādi vai kuriem mācības sagādā grūtības, pedagogi pastiprināti strādā individuāli.

Visiem bērniem, kuriem bija nepieciešama valodas korekcija, saņēma skolotāja logopēda palīdzību, arī jaunākā pirmsskolas vecuma bērni (3 – 5 gadi).

Lai nodrošinātu veiksmīgāku mācību darba diferenciāciju, grupu skolotāji savstarpēji sadarbojas ar mūzikas, sporta skolotāju, logopēdiem, speciālo pedagogu.

Bērnu fiziskās izglītības un veselības nostiprināšanā nozīmīga loma ir sporta skolotāja darbam ar bērniem individuāli vai apakšgrupās pēcpusdienas cēlienā. Secinājumi:

grupu skolotājiem laba sadarbība savā starpā, kā arī ar mūzikas skolotāju, sporta skolotāju, skolotājiem logopēdiem, speciālo pedagogu.Turpmākā attīstība:

plānot pedagoģiskajā procesā darbu ar talantīgiem bērniem – talantu atpazīšanā, nostiprināšanā.Vērtējums - LABI

4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Iestādē tiek izstrādāti individuālie izglītības plāni bērniem, kuri mācās speciālās pirmsskolas izglītības programmās. Ar plāniem iepazīstināti vecāki/aizbildņi un kopīgi veikta plānu īstenošana. Pedagogi individuālajās sarunās ar vecākiem/aizbildņiem sniedz informāciju par iestādē paveikto, par mājās nepieciešamo papildus atbalstu mācībās. Izstrādāts atbalsta un rehabilitācijas pasākumu plāns, tajā paredzēts skolotāja logopēda, speciālā pedagoga darbs ar bērnu rotaļnodarbības laikā paralēli grupu skolotāju darbam. Ļoti labā līmenī tiek organizēts atbalsta pasākums – logoritmika.

Grupās, rotaļu telpā vai guļamistabā ir speciāli iekārtota vieta relaksācijai/atpūtai.Atbilstoši traucējuma veidam, pakāpei, bērniem ir pieejamas rotaļas, galda spēles, rokdarbi u.c. aktivitātes. Pedagogi, skolotāji logopēdi, nepieciešamības gadījumā administrācija, tikko pamana iespējamo traucējumu bērna attīstības dinamikā, par to informē vecākus/aizbildņus, cenšas pārliecināt par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk apmeklēt speciālistu konsultācijas. Ļoti bieži vecāki nepieņem pedagogu viedokli, problēma tiek noliegta, apstrīdēta, cerībā, ka bērnam augot, tā atrisināsies pati.Secinājumi:

bērni ar speciālām vajadzībām ir nodrošināti ar atbalstu, racionāli tiek izmantoti iestādē pieejamie resursi. Turpmākā attīstība:

izstādāt ieteikumus vecākiem/aizbildņiem par nepieciešamību pēc iespējas savlaicīgi apmeklēt speciālistu konsultācijas, par agrīnās diagnostikas nozīmi traucējuma korekcijā.Vērtējums - LABI

12

4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Vecāku/aizbildņu iepazīstināšanai par izglītošanā aktuālajiem audzināšanas, mācību un organizatoriskiem jautājumiem tika izmantotas dažādas darba formas - grupu vecāku sapulces, individuālas tikšanās ar vecākiem, telefonsarunas, WhatsApp grupas, atvērto durvju dienas, grupu un iestādes tematiskie pasākumi, svētki. Regulāri informācija tika ievietota grupas informatīvajā stendā vecākiem.

Grupu vecāku sapulces tika organizētas divas reizes mācību gadā vai pēc nepieciešamības pēc iespējas vecākiem/aizbildņiem pieejamā laikā.

Divas reizes gadā iestādē notika vecāku kopsapulce par vienotām prasībām ģimenē, iestādei ar ģimeni un par iestādes darbu vasaras mēnešos. Apmeklētība bija laba.

Atvērto durvju dienas un atklātās rotaļnodarbības, no vecāku/aizbildņu puses tika maz apmeklētas, aizbildinoties, ka notiek nepiemērotā laikā.

Iestādes padomē darbojās vecāku pārstāvji no visām grupām. Iestādes padomes sēdēs tika risināti jautājumi par bērnu drošību un veselību, iestādes attīstības prioritātēm, izskatīti vecāku ieteikumi un priekšlikumi, veicinot iestādes un vecāku sadarbību. Iestādes padome organizēja radošo darbnīcu vecākiem kopā ar bērniem.

Septembrī, Tēva dienai par godu, sporta skolotāja vadībā tika organizētas sportiskās aktivitātes, kurās tēvi labprāt piedalījās, sniedzot bērniem patiesu gandarījumu un lepnumu.Secinājumi:

iestādē aktīvi darbojas iestādes padome.Turpmākā attīstība:

izveidot iestādes profilu sociālā tīmekļa vietnē Facebook un aktualizēt informāciju Cesvaines novada mājas lapā, veicinot iestādes darba ar vecākiem/aizbildņiem atpazīstamību sabiedrībā.Vērtējums - LABI

Joma - 5. Iestādes vide

5.1. Mikroklimats

Iestādē tika realizēti tradicionālie svētki un pasākumi:Zinību diena, Miķeļi, Atvērto durvju dienas pirmsskolā, Mārtiņdiena, Latvijas

dzimšanas dienas koncerts, egles iedegšana pie iestādes, Ziemassvētku ieskaņas koncerts, Ziemassvētku pasākumi grupās, Meteņi, pasākumi vecvecākiem visu vecumu grupās, Teātra dienas, Ziemas un Pavasara sporta svētki, Ģimenes dienas koncerti grupās, izlaidums, Līgo svētki. Reizi mēnesī visām vecuma grupām tika organizēta sporta diena.

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena 4. maijs, tika svinēti kā Baltā galdauta svētki, izvēloties tematiku par darba tikumu tautas dziesmās, mazāk akcentējot Latvijas valstiskumu.

Iestāde tika prezentēta un popularizēta Cesvaines novada mājas lapā, laikrakstā “Cesvaines Ziņas”. “Izglītība un kultūra” elektroniskā pielikumā “Pirmsskolas izglītība” tika publicēti divi raksti – par papīra daudzveidīgo izmantošanu pirmsskolā un par atbalsta pasākumu logoritmiku.

Darbinieki kopīgi svinēja Zinību dienu, Skolotāju dienu, Ziemassvētkus, un mācību gada noslēgumā - Dārza svētkus. Tika organizēta iestādes darbinieku ekskursija.

2018./2019. mācību gadā pasākumus darbiniekiem organizēja vadītājus nosakot izlozes kārtībā, tā pasākumus padarot interesantākus, vienu no otra atšķirīgus.

13

Iestādes darbinieki ir aktīvi Cesvaines novada kultūras nama pašdarbības kolektīvu dalībnieki – dzied korī, spēlē Cesvaines tautas teātrī, dejo dāmu deju grupā.

Iestādes vadība respektē un iespēju robežās atbalsta pedagogu, darbinieku un vecāku/aizbildņu ieteikumus, ierosinājumus, vēlmes un vajadzības, novērtē sasniegto.

Sanāksmēs darbinieki tiek atkārtoti iepazīstināti ar iekšējās kartības un darba kārtības noteikumiem, kuri pieejami grupās un vadītājas kabinetā.

Ikviena konfliktsituācija tiek risināta nekavējoties. Personāls zina kā rīkoties konfliktsituācijās, izvērtē savas spējas atrisināt situāciju, ja risinājums netiek atrasts, tad tālāk tiek iesaistīta Iestādes vadība.

Domstarpību, pedagogi – vecāki/aizbildņi, situācijas analīze ir grupas pedagoga kompetencē, risinājums tiek atrasts cieņpilnā, mierīgā attieksmē pret vecākiem, pret radušos situāciju. Par katru gadījumu pedagogi sniedz informāciju vadībai. Gadījumos, kad vecāki vēršas pie vadības meklējot atbalstu, ja nav guvuši gandarījumu pēc sarunas ar pedagogu, vadība var pieņemt izsvērtu, pārdomātu lēmumu situācijas atrisināšanā, cenšoties nodrošināt labvēlīgu risinājumu abām iesaistītajām pusēm.

Pedagogi ir lojāli, empātiski pret cittautiešu ģimenēm, izrāda pretimnākšanu, palīdz adaptēties reemigrējošo ģimeņu bērniem.

Iestādē redzamā vietā ir izvietoti Latvijas valsts simboli - karogs, ģerbonis, himna. Himnu izpilda likumā “Par Latvijas valsts himnu” noteiktajā kārtībā un valsts karogu lieto Latvijas valsts karoga likumā noteiktajā kārtībā.

Secinājumi: mikroklimats iestādē labs, savstarpējās attiecībās ar kolēģiem, vecākiem, bērniem

tiek ievērotas cieņpilnas attiecības;Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā galvenais uzsvars jāliek uz

valstiskuma, patriotisma audzināšanu, baltais galdauts jālieto kā viens no svētku atribūtiem. Turpmākā attīstība:

iestādē izstrādātie iekšējie noteikumi, kuri attiecas gan uz darbiniekiem, gan vecākiem/aizbildņiem, papildus jānovieto gaitenī pie galvenās ieejas.

Vērtējums - LABI

5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība

Iestādē ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas, kuru iekārtojums un platība ir atbilstoša izglītības iestādes īstenojamās izglītības programmas specifikai un bērnu skaitam. Grupu telpas ir funkcionālas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Telpu iekārtojums un inventārs atbilst bērnu skaitam, vecumam un augumam. Katrai grupai ir sava garderobe, telpa rotaļnodarbībām, guļamistaba, tualetes telpa. Telpu krāsojums ir gaišās, saulainās krāsās. Iestādes sanitārās telpas ir atbilstošas sanitāri higiēnisko normu prasībām. Telpās ir optimāla temperatūra, tās tiek regulāri vēdinātas un uzkoptas. Telpu apgaismojums ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām. Telpu uzkopšana, sanitārhigiēniskā stāvokļa kontrole notiek saskaņā ar atbildīgo darbinieku izstrādāto, vadītājas apstiprināto telpu uzkopšanas un dezinfekcijas plānu.

Pedagogi ļoti seko līdzi telpu labiekārtošanai, uzturēšanai, izrāda iniciatīvu uzlabojumu ieviešanā.

Vadītājas kabinets aprīkots ar atbilstošām mēbelēm personas lietu un citu dokumentu glabāšanai, kuri satur informāciju ar personas datiem, kabinetā iekārtota telpa arhīva dokumentu glabāšanai – aprīkota ar metāla durvīm, signalizāciju.

14

Iestādē ir ierīkots metodiskais kabinets, personāla sanāksmju telpa, saimniecības vadītājas kabinets, mūzikas skolotāja kabinets, no jauna tika iekārtots kabinets sporta skolotājam. Iestādē ir pielāgota telpa pirmsskolas un skolu medicīnas māsas darbam, telpa ir iekārtota, lai infekcijas slimību vai citos gadījumos, īslaicīgi varētu izolēt bērnus. Iestādes dežurantiem ir ierīkota dežūrtelpa gaitenī pie galvenās ieejas, dežūrtelpā glabājas pastaigu uzskaites žurnāls. Dežūrtelpā atrodas stacionārais telefons, pieejama kontaktinformācija un telefona numuri, uz kuriem zvanīt ārkārtas gadījumos, slēdzams, speciāli aprīkots skapis iestādes telpu atslēgu glabāšanai. Iestādē, skolotāju logopēdu, speciālā pedagoga darbam, ir divas, speciāli iekārtotas telpas. Speciālās izglītības skolotājs, skolotājs logopēds strādā grupas “Spārīte” telpās, kur atrodas arī klavieres. Skolotājs logopēds, sadarbībā ar mūzikas skolotāju, organizē atbalsta pasākumu - logoritmiku.

Skolotājam logopēdam, kurš strādā ar bērniem vecumā no 3 – 5 gadi, ir atsevišķs kabinets.

Iestādē ir atbilstoša ēdamzāle bērniem vecumā no 3 – 7 gadi. Bērnu 1,5 – 3 gadi ēdināšana tiek nodrošināta grupas telpā, kura aprīkota ar virtuvi, iekārtām trauku mazgāšanai, glabāšanai.

Iestādes teritorijas plānojums (1982. gads) neatbilst Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumu Nr. 890 ”Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” 16. punktam - nav atdalītas rotaļu, sporta un saimniecības zonas.

Iestādei pieguļošajā teritorijā, pie galvenās ieejas vārtiem ir labiekārtots stāvlaukums, taču pastāv riski drošībai, jo vienā plūsmā pārvietojas gājēji un transports. Ir veikti pasākumi, lai varētu uzsākt minēto trūkumu novēršanu, izstrādāta būvniecības iecere “Laukuma labiekārtošana un žoga uzstādīšana Cesvaines pirmsskolas iestādei “Brīnumzeme”, projekta realizācija netika uzsākta nepietiekama finansējuma dēļ. Pašvaldībai nav tiesības saņemt aizdevumu, jo šī projekta realizācija neatbilst pašvaldības aizdevumu ņemšanas kritērijiem.

Cesvaines novada attīstības programmā 2019. - 2026. gadam ir paredzēta Cesvaines pirmsskolas laukuma un pieguļošās teritorijas labiekārtošana.

Iestādē ir izvietoti ugunsdzēšamie aparāti, dūmu detektori. Abos stāvos ir evakuācijas plāni, instrukcijas, kā rīkoties uguns nelaimes gadījumā, ir norādes par rezerves izejām. Katru mācību gadu Iestādē notiek evakuācijas mācības. Iestāde ir aprīkota ar ugunsdrošības signalizāciju.

Kontroles institūciju veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls, pārbaužu dokumenti ir pieejami. Iestāde ir saņēmusi Veselības inspekcijas pozitīvu aktu par telpu atbilstību sanitāri higiēniskajām prasībām. Tiek pārrunāti šo noteikumu ievērošanas principi, izdarot secinājumus par to nepieciešamību veiksmīgai un produktīvai jaunu zināšanu un prasmju ieguvei izglītības iestādē.

Tika veikta Cēsu zonālā valsts arhīva inspekcijas pārbaude - būtiski trūkumi netika konstatēti.

Personālam divas reizes gadā un pēc nepieciešamības, tiek veiktas drošības instruktāžas, kurās dalība tiek apliecināta ar darbinieka parakstu instruktāžas žurnālā.

Iestādes teritorija ir sakopta un tiek uzturēta kārtība. Regulāri tiek rīkotas teritorijas sakopšanas talkas.

Ikdienā pedagogi rosina bērnus rūpēties par savu darba vietu, apkārtējo vidi, audzina prasmi cienīt cita darbu. Motivējot bērnus līdzdalībai iestādes apkārtnes sakopšanā, tika iegādāti grābekļi.Secinājumi:

iestādes telpas, telpu iekārtojums, sanitārhigiēniskie apstākļi un aprīkojums ir atbilstoši mācību un audzināšanas procesa prasībām;

15

nav novērsta teritorijas neatbilstība 2013. gada 17. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 890 ”Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” 16. punktam.Turpmākā attīstība: meklēt risinājumu risku novēršana /vai arī novērst riskus/, kuri apdraud bērnu drošību iestādes teritorijā, iestādei pieguļošajā teritorijā.Vērtējums - LABI

Joma - 6. Iestādes resursi

6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Cesvaines pirmsskolas “Brīnumzeme” darbība tiek nodrošināta ar finansējumu, apstiprinot katra gada pašvaldības budžetu, kuram atbilstoši Cesvaines novada domē tiek iesniegtas un apstiprinātas budžeta izdevumu tāmes gadam.

Iestādei piešķirtais budžets nodrošina atalgojumu tehniskajiem darbiniekiem, pedagogiem - izņemot pedagogus, kas sagatavo bērnus 5–6 gadu vecumā, kuri saņem atalgojumu no valsts budžeta mērķdotācijām. Apstiprinātais budžets nodrošina ēkas uzturēšanu, darbību, pakāpenisku attīstību. Budžeta ietvaros iestāde tiek nodrošināta ar izglītības programmu specifikai un apguvei atbilstošajiem mācību tehniskajiem līdzekļiem un materiāliem, iekārtām, aprīkojumu, tie ir pieejami un droši lietošanai, notiek to regulāra apkope un remonts.

Iestādei katru gadu tiek piešķirts pašvaldības un valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei, kas dod iespēju nodrošināt ar izglītības programmas specifikai un apguvei atbilstošu mācību literatūru, papildus literatūru, uzskates līdzekļiem, didaktiskām spēlēm, digitāliem mācību līdzekļiem un resursiem, izdales materiāliem.

Iestādē ir interneta pieslēgums, pieejams bezvadu internets. Katrā grupā ir dators. Iestādē ir pieejams kopētājs, printeris, laminētājs, interaktīvā tāfele, kurai nepieciešams dators.

Iestādes vadītāja, saimniecības vadītāja regulāri pārskata budžetu, informē personālu par budžeta izlietojumu, izskata priekšlikumus, ieteikumus plānojot budžetu nākamajam gadam.Secinājumi:

pieejamā finansējuma robežās iestāde ir nodrošināta ar izglītības programmu specifikai un apguvei atbilstošiem mācību tehniskajiem līdzekļiem un materiāliem, iekārtām, aprīkojumu, dažus tehniskos līdzekļus nepieciešams iegādāties no jauna. Turpmākā attīstība:

turpināt darbu pie mācību materiālās bāzes, mācību tehnisko līdzekļu, aprīkojuma pilnveides, nodrošinājuma – iegādāties jaunu kopētāju, datoru interaktīvai tāfelei.Vērtējums - LABI

6.2. Personālresursi

Iestādē strādā kvalificēts pedagogu kolektīvs, kā arī personāls iestādes saimnieciskās funkcionalitātes nodrošināšanai. Darbinieku pienākumi un tiesības ir noteikti darba pienākumu aprakstos, ar darbinieku saskaņoti, nepieciešamības gadījumā tiek aktualizēti.

Pirmsskolā ”Brīnumzeme strādā 16 pedagogi, 16 tehniskie darbinieki.2018./2019.mācību gada iestādes amata vienības:

vadītāja -1 likme

16

vadītājas vietnieks izglītības jomā - 1 likme pirmsskolas skolotājs – 10 likmes (4 likmes – finansējums no valsts budžeta

mērķdotācijām) mūzikas skolotājs – 1 likme sporta skolotājs – 1 likme 2 skolotāji logopēdi - 1 likme (0,2 likmes – finansējums no valsts budžeta

mērķdotācijām) 1 speciālais pedagogs – 0,5 likmes

Iestādē strādā atbalsta darba speciālisti – skolotāji logopēdi ( skolotājs logopēds – 0,5 likmes darbā ar bērniem no 3 – 5 gadi, skolotājs logopēds - 0,5 likmes un speciālais pedagogs – 0,5 likmes darbā ar bērniem no 5 – 7 gadi t.sk. ar bērniem, kuri mācās speciālās izglītības programmās), pirmsskolas un skolas medicīnas māsa (0,25 likmes).

Vadība, grupu skolotāji, mūzikas un sporta skolotāji sadarbojas ar atbalsta darba speciālistiem, kopīgi izvērtē un nepieciešamības gadījumā veic visus sagatavošanas pasākumus bērnu nosūtīšanai uz pedagoģiski medicīnisko komisiju. Cesvaines novada domei ir deleģēšanas līgums ar Jēkabpils pilsētas pedagoģiski medicīnisko komisiju.

Pedagogi, atbalsta komandas speciālisti ir izteikuši viedokli par nepieciešamību saņemt fizioterapeita pakalpojumus uz vietas iestādē, bērniem ar speciālām vajadzībām - ar stājas, kustību un koordinācijas traucējumiem. Nav informācijas par vecāku viedokli šajā jautājumā.

Tehniskais personāls labprāt piedalās sanāksmēs, semināros par jautājumiem, kas saistīti ar pirmsskolas darbību, piedalās iestādes organizētajos pasākumos.

Iestādes pedagogi pilnveido zināšanas profesionālās pilnveides kursos, semināros, konferencēs, brauc pieredzes apmaiņas braucienos uz citu novadu pirmsskolām. Iegūtās zināšanas pedagogi izmanto, ieviešot jauninājumus savā darbā. Iestādes vadība pedagogus regulāri informē par tālākizglītības iespējām, resursiem, ir sastādīts pedagogu profesionālās kvalifikācijas izpildes plāns, kuram regulāri seko līdzi vadītājas vietnieks izglītības jomā un arī pedagogi.

Pedagogi regulāri piedalās iestādes pedagoģiskās un metodiskās sanāksmēs, dalās ar kolēģiem pieredzē.

Lai varētu īstenot jauno izglītības pieeju, vadītāja un vadītājas vietnieks izglītības jomā piedalījās semināros, konferencēs un profesionālās pilnveides kursos. Divi pedagogi īstenoja profesionālo pilnveidi e-mācību modulī.

Tika organizēti divi pieredzes apmaiņas braucieni pedagogiem uz pirmsskolām, kuras piedalās Valsts izglītības satura centra īstenotā Eiropas Savienības Fonda projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā”.

Katru gadu budžeta tāmē tiek plānoti finanšu līdzekļi pedagogu tālākizglītībai. Visi iestādes darbinieki atzīst, ka vadība nodrošina iespēju apmeklēt dažādus, ar darba specifiku saistītus kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus.Secinājumi:

darbinieki aktīvi piedalās iestādes darba kvalitātes, profesionālās kompetences paaugstināšanai paredzētajos pasākumos, pasākumu organizēšanā.Turpmākā attīstība:

turpināt darbu pie profesionālās kvalifikācijas, kompetences paaugstināšanas pedagoģiskajiem un tehniskajiem darbiniekiem.Vērtējums - ĻOTI LABI

Joma - 7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

17

Iestādē pašvērtēšanas sistēma ir strukturēta, piedalās iestādes personāls, vecāki, iestādes padome. Iestādē tiek veikta iepriekšējā perioda sasniegto rezultātu analīze. Tiek veikti visi nepieciešamie soļi trūkumu novēršanā.

Pašvērtējumā konstatētos iestādes sasniegumus un nepieciešamos uzlabojumus personāls zina un izmanto, plānojot turpmāko attīstību. Iestādes pašvērtējumā atbilstoši tās veidam piedalās izglītības iestādes personāls, bērni, vecāki, iestādes padome. Iestādē tiek veikta iepriekšējā perioda sasniegto rezultātu analīze.

Iestādē ir izstrādāts pedagoģiskā un saimnieciski organizatoriskā darba gada plāns, kurā iekļauts “Audzināšanas pasākumu plāns” mācību gadam, un perspektīvais darba plāns  trīs gadiem. Tiek plānoti regulārie pedagoģiskā un saimnieciskā darba organizatoriskie pasākumi, kuru izpilde nodrošina pedagoģiskā procesa kvalitatīvu virzību.

Trīs gadiem izstrādāts audzināšanas darba plāns “Cesvaines pirmsskolas “Brīnumzeme” audzināšanas darba virzieni audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai” kurā iekļautas iespējamās aktivitātes, kas veido bērna attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību, valsti, citām kultūrām un veicina izpratni par sabiedrības kopējām vajadzībām un iesaisti taisnīgas un ilgtspējīgas pasaules veidošanā, audzinot krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus.

Darba plāni un atbildīgie par pasākumu organizēšanu un norisi tiek apstiprināti kārtējā mācību gada sākuma pedagoģiskās padomes sēdē. Plānošanas process ir elastīgs, nepieciešamības gadījumā tiek aktualizēta kāda plāna sadaļa.

Iestādes pedagoģiskā un saimnieciskā darba, bērnu attīstības dinamikas vērtēšana, analīze, visās pirmsskolas mācību satura jomās, tiek veikta divas reizes mācību gadā pedagoģiskās padomes sēdēs. Pašvērtējumu veic pedagogi, vadība, atbilstoši mācību gada prioritātēm. Sākot apgūt, kompetencēs balstītu mācību saturu, ir radusies nepieciešamība pārstrādāt pašvērtējuma kritērijus.

Iestādē izstrādāts iekšējās uzraudzības un kontroles plāns, kurā ir atrunātas pārbaudāmās jomas, pārbaužu saturs, plānotais pārbaužu skaits un laiks. Darbinieku sanāksmēs ar to ir iepazīstināti visi darbinieki, plāns ir pieejams vadītājas kabinetā, metodiskajā kabinetā. Uzraudzības un kontroles procesa plānošana ļāva ātrāk un efektīvāk novērst kļūmes dokumentācijas noformēšanā, grupu vides iekārtošanā, saimnieciskajā jomā.

Pedagoģiskās padomes sēdēs tiek aicināti piedalīties iestādes padomes vecāki.Iestādes perspektīvais plāns tiek veidots trīs gadiem, prioritātes plānotas ņemot vērā

darba izvērtējuma stiprās un vājās puses, attīstības un uzlabojumu nepieciešamību gan pedagoģiskajā, gan saimnieciskajā jomā. Iestādē ir darba plāns kārtējam mācību gadam, kas tiek kopīgi analizēts, apspriests darbinieku sanāksmēs, pedagoģiskās padomes sēdē (augustā), iestādes padomes pirmajā sanāksmē (mācību gada sākumā). Nepieciešamības gadījumā darba plāns tiek aktualizēts, pilnveidots, ņemot vērā pirmsskolas, Cesvaines novada izglītības darba prioritātes. Darba plāns, perspektīvais plāns ir pieejams vadītājas un metodiskajā kabinetā.

Vadītāja ļoti uzsver bērnu drošības nozīmīgumu gan telpās, gan piegulošajā teritorijā. Tāpēc aktualizēts tiek jautājums par automašīnu stāvlaukuma un ietves ierīkošanu pie pirmsskolas izglītības iestādes un žoga nomaiņa, kura realizācijai nepieciešami ievērojami finanšu resursi.

Iestādes darba plānošanā, uzlabojumu ieviešanā novada izglītības darba speciālista atbalsts varētu būt lielāks, taču, ņemot vērā nelielo darba likmi, tāda svarīga funkcija kā informācijas saņemšana un nodošana tiek nodrošināta vienmēr savlaicīgi. Secinājumi:

iestādē darbs tiek regulāri plānots, nepieciešamības gadījumā plāni tiek pilnveidoti un aktualizēti;Turpmākā attīstība:

2019./2020. mācību gadā iestādes pašvērtēšanas procesu organizēt un plānot atbilstoši 2018. gada 21. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.716 “Noteikumi par

18

valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” (stājas spēkā 01.09.2019.)Vērtējums - LABI

7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Iestādē ir tās darbību reglamentējošie dokumenti, kas atbilst normatīvo aktu prasībām. Iestādē ir personāla darba pienākumu apraksti. Dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un ir sakārtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai.

Daļa pienākumu, dokumentācijas kārtošanas, uzskaites jomā, tiek deleģēti saimniecības vadītājai un vadītājas vietniekam izglītības jomā un pirmsskolas skolotājai, kura veic arhīva kārtošanu, uzskaiti.

Iestādes vadība savā darbībā ievēro un veicina gan bērnus, gan personālu, ievērot vispārcilvēciskās un demokrātijas vērtības, tajā skaitā lojalitāti Latvijas Republikai un Satversmei, un ētikas normas. Iestādes vadība pilda uzticētos pienākumus, atbilstoši izglītības iestādes veidam, sadarbojas gan savā starpā, gan ar iestādes personālu, bērniem, vecākiem/aizbildņiem. Vadība regulāri veic darbības vērojumus grupās visas dienas garumā t.sk. rotaļnodarbības un aktivitātes ārā. Seko, lai rotaļnodarbības mērķi, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti būtu skaidri formulēti un sasniedzami, izvēlētās mācību metodes un paņēmieni, darba organizācijas formas atbilstu bērnu vecumam, mācību satura apguves pakāpei.

Vadība regulāri iepazīstina pedagogus ar jaunāko informāciju, atbalsta pedagogu iniciatīvu apmeklēt profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus un sniedz atbalstu, gūtās atziņas, pieredzi, izmanot ikdienas darbā ar bērniem. Veiksmīgākai komunikācijai ieviesta kopēja WhatsApp grupa pedagogiem. Vadības sanāksmes ir plānotas, notiek regulāri, tiek protokolētas.

Iestādes vadība sadarbojas ar iestādes padomi. Vadītāja plāno, organizē un vada iestādes darbu, deleģē pienākumus, pārrauga to

izpildi, analizē. Ievieš jauninājumus Iestādes darbības un kvalitātes kultūras pilnveidei. Pārrauga un nodrošina labvēlīgu vidi izglītības iestādē, veicina personāla izpratni par iestādes vīziju, misiju un mērķu sasniegšanu.

Darbinieki atzīst, ka vadītāja ir lojāla pret darbiniekiem, konsultējas ar darbiniekiem dažādu nozīmīgu jautājumu izlemšanā, ņem vērā, ieklausās ieteikumos par iestādes darbu, saglabājot atbildību par galīgā lēmuma pieņemšanu.

Iestādē, ņemot vērā mācību gada prioritātes, tiek organizētas atklātās rotaļnodarbības, kuras tiek plānotas kā pedagogu Labā prakse, tās apmeklēt, piedalīties aicināti pedagogi un vecāki/aizbildņi. Rotaļnodarbību analīzē atklājas stiprās un vājās puses, tiek uzklausīti pedagogu un vadības ieteikumi. Analizēti un izvērtēti tiek visi iestādes pasākumi, pārsvarā tie ir pārdomāti, izglītojoši, radoši, emocionāli, ar atbilstošu māksliniecisko noformējumu, tērpiem.

Divas reizes gadā pedagogi veic sava darba pašvērtējumu, pēc darba grupas izstrādātiem, apstiprinātiem kritērijiem, kuri ir pielāgoti visām mācību jomām. Atsevišķi izstrādāti kritēriji skolotāju logopēdu, mūzikas un sporta skolotāju darba kvalitātes vērtēšanā. Pēc tam, kad pedagogi ir veikuši pašvērtējumu, pedagogu darba kvalitāti vērtē vadība. Pedagogu un vadības vērtēšanas rezultāti ne vienmēr sakrīt, bieži pedagogi ir ļoti paškritiski, vērtējums ir neatbilstoši zems. Iegūtā informācija, dod ierosmi darba uzlabošanai, palīdz izvirzīt uzdevumus pedagoģiskā procesa pilnveidē nākamajam mācību gadam.

Iestādes personālam un bērniem ir iespējas brīvi komunicēt ar iestādes vadību. Iestādes vadītāja, iepriekš saskaņojot, cenšas pieņemt apmeklētājus tiem izdevīgā laikā.

Iestādes vadītāja īsteno labu sadarbību ar Cesvaines novada domi, ar Cesvaines novada izglītības darba speciālistu, ar Cesvaines novada pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem, vada Cesvaines novada Interešu izglītības komisiju.

19

Pedagogu, tehnisko darbinieku darba slodzes tiek rūpīgi plānotas, par izmaiņām tiek sniegta savlaicīga informācija.Secinājumi:

iestādes vadības sanāksmes ir plānotas, notiek regulāri un tiek protokolētas.Turpmākā attīstība:

turpināt darbu pie komunikācijas prasmju pilnveides - vadība, personāls, vecāki;veicināt pedagogu pašapziņas celšanu par sava darba pašvērtējumu, organizējot

metodiskās dienas/praktikumus par tēmu – pašapziņa, kritiskā domāšana.Vērtējums - LABI

7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Iestāde regulāri sadarbojas ar iestādes dibinātāju Cesvaines novada domi. Iestāde īsteno mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldības, valsts un citām institūcijām - Cesvaines vidusskolu, Cesvaines bibliotēku, Cesvaines Kultūras namu, Cesvaines Sociālo dienestu, Cesvaines novada bāriņtiesu, ar nodibinājumu “Fonds Grašu bērnu ciemats” kā arī ar Cesvaines, Varakļānu, Lubānas novadu apvienoto būvvaldi.

Iestādei ir laba sadarbība ar Cesvaines Mūzikas un mākslas skolu, kurā ik gadu vismaz viens mūsu iestādes audzēknis mācās sagatavošanas klasē.

Vairāku gadu garumā laba sadarbība ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības Iekļaujošas izglītības atbalsta centra pedagoģiski medicīnisko komisiju.

Iestāde sadarbojas ar Madonas novada pirmsskolas izglītības iestādēm, piedalās un apmeklē pasākumus gan pedagogiem, gan izglītojamiem.

Informācija par aktualitātēm iestādē tika atspoguļota laikrakstā „Cesvaines Ziņas”. Reizi mēnesī pirmsskolā uzstājās viesmākslinieki.

Secinājumi: iestādei laba sadarbība ar Cesvaines novada iestādēm.

Turpmākā attīstība: aktīvāk iesaistīties projektos, pasākumos, veicinot iestādes atpazīstamību sabiedrībā

Vērtējums - LABI

Cesvaines pirmsskolas “Brīnumzeme” vadītāja S. Aveniņa

SASKAŅOTS

Cesvaines novada dome

13.12.2019. Cesvaines novada domes sēde, protokols Nr.14