· web viewpieņemta . jvlma satversmes sapulces sēdē. 21.06. 20. 16. jĀzepa vĪtola . latvijas...
TRANSCRIPT
Pieņemta JVLMA Satversmes sapulces sēdē
21.06.2016.
JĀZEPA VĪTOLA LATVIJAS MŪZIKAS
AKADĒMIJAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA
2016. – 2020.
Rīga, 2016
JĀZEPA VĪTOLA LATVIJAS MŪZIKAS AKADĒMIJASATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA
2016. – 2020.
Saturs
IEVADS.........................................................................................................................3
1. TIESISKAIS IETVARS.......................................................................................4
2. VĪZIJA...................................................................................................................5
3. MISIJA..................................................................................................................5
4. ATTĪSTĪBAS VIRZIENI.....................................................................................6
5. SVID ANALĪZE....................................................................................................6
6. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS..................................................................8
7. RĪCĪBAS VIRZIENI...........................................................................................26
2
IEVADS
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk - JVLMA) ir Latvijas valsts
dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno profesionālās
bakalaura, akadēmiskās un profesionālās maģistra studiju programmas mūzikā un
skatuves mākslā, pedagogu izglītībā un doktora studiju programmu muzikoloģijā, kā
arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi.
Pildot savu pamatuzdevumu, JVLMA balstās uz humanitātes, demokrātiskuma,
zinātniskuma, profesionalitātes, individualizācijas, radošas darbības, tautiskuma un
mūsdienīguma principiem:
studiju procesā, zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē tiek
ievērotas Latvijas tautas intereses, pasaules humanitārās kultūras tradīcijas un
jaunākie sasniegumi;
iekļaujoties starptautiskajā kultūras apritē, tiek saglabāts un attīstīts nacionālās
mūzikas un mākslas kultūras mantojums, piemērojot pirmā rektora profesora
Jāzepa Vītola iedibinātos un mūsdienu mākslinieciskajā, kā arī pedagoģiskajā
praksē radoši attīstītos principus;
JVLMA īsteno studiju, praktiskās un zinātniskās darbības vienotību;
veicina tālākizglītojošas studijas un piedalās tālākas izglītības pasākumos;
sadarbojas ar citām izglītības, mākslas un kultūras institūcijām, zinātniskajām
iestādēm Latvijā un citās valstīs, nodrošinot studējošo, akadēmiskā personāla
un zinātniskās informācijas apmaiņu.
JVLMA Attīstības stratēģija ir izstrādāta ar mērķi definēt JVLMA attīstības
perspektīvas, mērķus un rīcības virzienus laika posmam no 2016. līdz 2020.gadam, lai
nodrošinātu JVLMA misijas izpildi.
Stratēģija ir veidota, lai veicinātu JVLMA attīstību, kvalitātes un
konkurētspējas palielināšanu, nodrošinot studiju un pētniecības procesu attīstību,
resursu pārvaldības attīstību, iekšējās kvalitātes kultūras pilnveidi, personāla
sadarbību ar Latvijas un ārvalstu akadēmisko sabiedrību, valsts pārvaldes
institūcijām un sociālajiem partneriem.
Stratēģija balstās uz esošo situācijas analīzi un nosaka nozīmīgākos
uzdevumus un līdzekļus JVLMA vidējā termiņa darbības mērķu sasniegšanai.
Stratēģija norāda ceļus, kā veiksmīgi izmantot iespējas un izvairīties no draudiem,
kurus JVLMA attīstībai radīs nākotnē sagaidāmās norises.
3
Stratēģija ir saistoša, plānojot JVLMA īstermiņa attīstību, izstrādājot JVLMA
normatīvos dokumentus, budžetu, organizējot akadēmisko un pētniecības darbu,
izstrādājot un plānojot atsevišķu projektu ieviešanu un investīciju piesaisti.
Stratēģija ievēro JVLMA Satversmi, Eiropas Savienības likumdošanu,
Latvijas Republikas noslēgtos starptautiskos līgumus un parakstītās deklarācijas,
Latvijas normatīvos un plānošanas dokumentus.
1. TIESISKAIS IETVARS
1) Latvijas normatīvie un plānošanas dokumenti:
Izglītības likums (LR Saeima 29.10.1998.)
Augstskolu likums (LR Saeima 02.11.1995.)
Zinātniskās darbības likums (LR Saeima 19.05.2005.)
Informācijas atklātības likums (LR Saeima 29.10.1998.)
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. –
2020.gadam, t.sk. Viedās specializācijas stratēģija
Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020.
gadam
Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam Radošā Latvija
2) Starptautiskās konvencijas, deklarācijas un līgumi:
Boloņas deklarācija
Boloņas procesa ministru komunikē: Erevānas ministru komunikē (14. -
15.05.2015.) Eiropas Augstākās izglītības telpa (EAIT)
Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās
izglītības telpā
Lielā Universitāšu harta
Lisabonas diplomatzīšanas konvencija
Starpvaldību līgumi:
- Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un
kultūras organizācijas (UNESCO) sadarbības memorands
4
- Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un
Lietuvas Republikas valdības Līgums par kopīgas izglītības telpas
izveidošanu Baltijas valstīs
- Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības
Līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē
- Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas
valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas
dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā
2. VĪZIJA
JVLMA 2020. gadā ir vadošais mūzikas izglītības centrs Latvijā un viens no
vadošajiem līderiem mūzikas izglītībā Baltijas reģionā. Akadēmija ir atvērta radošo
industriju jaunām starpdisciplinārām studiju programmām, mākslinieciski radošiem
un zinātnisko pētījumu projektiem. Moderna, augstas kvalitātes, starptautiski
konkurētspējīga akadēmiskā un zinātnes vide nodrošina JVLMA būt par vienu no
nozīmīgākajiem Eiropas mūzikas izglītības centriem.
3. MISIJA
JVLMA misija ir izglītot kompetentus, mākslinieciski radošus, pieprasītus,
starptautiski konkurētspējīgus speciālistus: mūzikas, horeogrāfijas, mūzikas izglītības
un zinātnes jomās, nodrošinot augstas kvalitātes inovāciju, radošuma un pētniecību
attīstošu augstākās izglītības vidi.
JVLMA ir starptautiskās akadēmiskās, mākslinieciski radošās un zinātniski
pētnieciskās darbības aktīva dalībniece, tā sekmē kultūru sakarus, zinātnes nozaru
sadarbību un zināšanu izmantošanu.
JVLMA panākumus veido docētāju un studējošo zināšanas, talants un darbs.
JVLMA rūpējas par studējošo un darbinieku profesionālo un mākslinieciski radošo
spēju izaugsmi, vienojot studijas un pētniecību, klasiskās kultūras tradīcijas un
dinamisku attīstību, kalpojot sabiedrībai un nesot Latvijas vārdu pasaulē.
5
4. ATTĪSTĪBAS VIRZIENI
Galvenie attīstības virzieni ir šādi:
kvalitatīvs, starptautiski konkurētspējīgs mūzikas, skatuves mākslas un mūzikas
pedagoģijas studiju un mākslinieciski radošās darbības izcilības centrs;
kultūras mantojuma vērtībās balstīta un inovāciju attīstību veicinoša pētniecība.
5. SVID ANALĪZE
Veicot SVID analīzi, tika izvērtētas iekšējo un ārējo faktoru sniegtās priekšrocības un
problēmas.
1) JVLMA vieta Latvijas izglītībā un zinātnē
Iekšējo un ārējo faktoru sniegtās priekšrocības un problēmas
Stiprās pusesJVLMA vārds lielā daļā Latvijas sabiedrības tiek asociēts ar kvalitatīvu izglītību, nopietnu pētniecību un aktīvu māksliniecisku darbību.JVLMA sniedz Latvijā visplašāko piedāvājumu mūzikas, horeogrāfijas un mūzikas pedagoģijas studiju un pētniecības jomu daudzveidības ziņā.Studijas JVLMA ir saistītas ar māksliniecisko, pedagoģisko un pētniecisko darbību.JVLMA strādā Latvijas izcilākie mūziķi, horeogrāfi, mūzikas zinātnieki.
IespējasJVLMA ir tiesīga patstāvīgi izlemt daudzus savas attīstības jautājumus.JVLMA mācībspēki un pētnieki sadarbojas un nereti sniedz lielu ieguldījumu citu kultūras institūciju darbā Latvijā un ārvalstīs.JVLMA personāls piedalās daudzu valsts un pašvaldību institūciju darbā.JVLMA ir tiesīga rīkoties ar īpašumiem Satversmes noteikto uzdevumu izpildes labā.JVLMA var izmantot dažādas sadarbības formas ar sociālajiem partneriem un saviem absolventiem, kuri pārstāv sociālo partneru intereses, nodrošinot resursus attīstībai, pieprasījumu pēc speciālistiem un lietišķiem pētījumiem.JVLMA var sniegt mūzikas, horeogrāfijas un mūzikas pedagoģijas izglītību par valsts budžeta līdzekļiem lielam studentu skaitam, nodrošinot studiju iespējas personām arī par studiju maksu.
6
Vājās pusesJVLMA akadēmiskā personāla vidējais vecums pārsniedz 50 gadus, un tā atjaunošanās ir lēna.Materiāli tehniskā bāze ir nepietiekoša, bieži vien aprīkojums ir nepiemērots un neatbilst studiju programmu kvalitatīvai apguvei. Līdzekļi, kurus JVLMA gūst savas darbības nodrošinājumam (rēķinot uz vienu studējošo), ir nepietiekoši.JVLMA akadēmiskā un pārvaldes darba kvalitātes vadības sistēma tikai daļēji nodrošina funkciju pietiekami efektīvu izpildi.
DraudiNepietiekama visu veidu resursu ieguldījuma rezultātā samazināsies, tālāk novecos JVLMA akadēmiskais un pētniecības potenciāls, kas izraisīs arī studiju kvalitātes pazemināšanos.Akadēmiskās vides un darba zemās samaksas dēļ, JVLMA zaudēs personālu, vispirms jau tos personāla pārstāvjus, kuri var pretendēt uz labāku nodrošinājumu uzņēmējdarbības vidē vai starptautiskajā akadēmiskajā apritē.
2) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija Eiropas vienotā izglītības, pētniecības un darba telpā
Iekšējo un ārējo faktoru sniegtās priekšrocības un problēmas
Stiprās pusesJVLMA ir partneri un sadarbības līgumi ar tiem visā pasaulē.JVLMA pasaulē ir pazīstama ar tās personāla augstu māksliniecisko, radošo, akadēmisko un zinātniski pētniecisko līmeni.JVLMA potenciālu kopējā Eiropas izglītības telpā apliecina JVLMA docētāju un studējošo sasniegumi starptautiskajos projektos, pieprasījums Eiropas valstu darba tirgū.JVLMA trīspakāpju akadēmiskās izglītības sistēma (bakalaurs, maģistrs, doktors) ir salīdzināma ar ES valstu izglītības sistēmām. Tiek izmantotas kredītpunktu pārneses iespējas, vienotais diploma pielikums.Piešķirtie grādi un kvalifikācijas tiek atzītas ES valstīs.Doktora studiju programma ir akreditēta uz pilnu laiku.
IespējasIekļaušanās Eiropas vienotajā izglītības un pētniecības telpā sekmē visa veida resursu, tai skaitā arī pētnieku un studentu, piesaisti no ES un visas pasaules. Sakarā ar vecuma ierobežojuma atcelšanu, ir labvēlīgi apstākļi latviski runājošo pensionēto akadēmisko spēku reemigrācijai.Iepriekšējos gados izveidojušies JVLMA mācībspēku starptautiskie sakari ir pamats tālākai sadarbībai un to sekmējošu finanšu resursu piesaistei.
Laikā, kad ES kopējās izglītības telpā vērojams pieaugošs finansējuma deficīts, JVLMA unikālā pieredze, darbojoties daļēji valsts, daļēji izglītības tirgus pieprasījuma regulētas augstskolas statusā, var sekmēt papildu resursu piesaisti.
Vājās pusesJVLMA studijas un pētniecības darbs ir orientēts pārsvarā uz Latvijas tirgus pieprasījumu.Netiek motivētas atskaņotājmākslinieku un radošo profesiju pārstāvju studijas doktorantūrā. Latvijā nav iespējas iegūt profesionālā doktora grādu mūzikā vai horeogrāfijā.JVLMA ir nepietiekama akadēmiskā
DraudiAizplūstot pētniekiem un mācībspēkiem, nepiesaistot līdzekļus infrastruktūras attīstībai, JVLMA nespēs nodrošināt Eiropas vienotās izglītības telpai atbilstošu izglītību maģistra un doktora studiju līmenī un zaudēs konkurētspēju.Neveltot pienācīgu uzdevumu personāla, vadības sistēmas un infrastruktūras pilnveidošanas jautājumiem, JVLMA nebūs
7
personāla un studentu mobilitāte, ir mazs ārzemju pastāvīgo studentu un viesprofesoru skaits. JVLMA personālam nereti nav pietiekamu svešvalodu zināšanu, lai aktīvi darbotos starptautiskajā akadēmiskajā apritē.Samērojot ar ES valstu vidējiem rādītājiem, JVLMA akadēmiskā darba un īpaši pētniecības finansējums ir nepietiekams.
spējīga konkurēt ar citām augstskolām vienotajā Eiropas akadēmiskajā apritē ne studentu, ne personāla, ne pētījumu un attīstības projektu piesaistē.Nespējot īstenot savas attīstības redzējumu, JVLMA nebūs spējīga konkurēt ar starptautiskajiem izglītības tirgus aģentiem pašu mājās.Norobežojoties no Eiropas un pasaules akadēmiskās aprites, nesamērojot savu devumu un potenciālu ar starptautiskajiem kritērijiem, JVLMA pārvērtīsies par pašpietiekamu, citur nepazīstamu nomales augstskolu.
6. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS
Studiju programmu īstenošana:
JVLMA īsteno divu akreditētu studiju virzienu 13 studiju programmas.
Studiju virzienā Mākslas tiek īstenotas vienpadsmit (11) studiju programmas:
septiņas profesionālās bakalaura studiju programmas,
divas profesionālās maģistra studiju programmas,
viena akadēmiskā maģistra studiju programma,
viena akadēmiskā doktora studiju programma.
Tās ir:
Studiju
programmas kods
Studiju programmas
nosaukums
Profesionālās bakalaura studiju programmas
42212 Diriģēšana
42212 Instrumentālā mūzika
42212 Kompozīcija
42212 Horeogrāfija
42212 Mūzikas vēsture un teorija
42212 Vokālā mūzika
42212 Mūzika un skatuves māksla
8
Akadēmiskā maģistra studiju programma
45212 Mūzika
Profesionālās maģistra studiju programmas
47212 Horeogrāfija
47212 Mūzika
Akadēmiskā doktora studiju programma
51212 Muzikoloģija
Studiju virzienā Izglītība, pedagoģija un sports tiek īstenotas divas (2) profesionālās
bakalaura studiju programmas:
Studiju
programmas kods
Studiju programmas
nosaukums
42141 Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs
42141 Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs
JVLMA Attīstības stratēģijā /2008. – 2015./ definētie mērķi un uzdevumi ir
veikti profesionāli un godprātīgi.
JVLMA darba rezultāti:
ir nodrošinātas studijas mūzikas, horeogrāfijas un mūzikas izglītības zinātņu
jomās visu līmeņu 13 studiju programmās, kā studiju sastāvdaļa sekmēta
mākslinieciski radošā darbība – vidēji gadā ir īstenoti 353 projekti, veicināta
studiju un pētnieciskā darba vienotība - mākslas zinātnes nozares
muzikoloģijas apakšnozarē ik gadus ir īstenoti vairāki nozīmīgi projekti,
septiņu gadu periodā (no 2008. – 2015. JVLMA Attīstības stratēģija) ir
sagatavoti ap 900 kvalificētu mūziķu un mūzikas nozares pedagogu (vidēji
gadā – 130 absolventi);
studijas ir veidotas nepārtrauktā saistībā un vienotībā ar notiekošajiem
kultūrprocesiem Latvijā un citur pasaulē, par to liecina JVLMA sadarbība ar
mūzikas skolām un vidusskolām (docētāji ir akreditācijas komisiju pieaicinātie
izglītības iestāžu darbības novērtēšanas eksperti, docētāji ir mūzikas
vidusskolu valsts kvalifikācijas centralizēto eksāmenu komisijas
priekšsēdētāji);
9
sadarbība ar pašvaldībām – JVLMA studiju - māksliniecisku vienību, kā arī
individuālo atskaņotājmākslinieku un studējošo koncerti reģionos – Cēsis,
Limbaži, Ventspils, Liepāja, Madona, Gulbene, Valmiera, Daugavpils,
Kuldīga, Rēzekne, u.c.;
sadarbība ar profesionālajām nevalstiskajām organizācijām, kuras ir iekļāvušās
starptautiskajās organizācijās – Klavieru skolotāju asociāciju, Stīgu
instrumentu skolotāju asociāciju, Klarnetistu biedrību, Dziedāšanas skolotāju
asociācija, Latvijas Koru asociācija. u.c. Viņu aktīvas darbības un mūsu
sadarbības rezultātā ir notikuši vairāki starptautiskie konkursi - Jāzepa Vītola
starptautiskais kordiriģentu konkurss, Jāzepa Vītola starptautiskais vokālistu
konkurss, u.c.;
sadarbība ar ārvalstu augstskolām (noslēgti vairāk kā 100 sadarbības līgumi),
regulāri notiek meistarklases un koncerti, JVLMA viesojas ārvalstu augstskolu
mācībspēki (vidēji 40 projekti gadā), JVLMA docētāji sniedz vieslekcijas
ārvalstu augstskolās (vidēji 24 projekti gadā), savstarpēji apmaiņas procesā
tiek veikti arī pārbaudījumu komisijas pienākumi diplomeksāmenos.
Lai nodrošinātu kultūrpolitikas dokumentos izvirzīto mērķu un nosprausto
uzdevumu īstenošanu, tas ir, valstij nepieciešamo augstas klases profesionālo mūziķu,
horeogrāfu, mūzikas pedagogu, mākslas zinātnieku un kultūras darbinieku sagatavošanā,
JVLMA sadarbībā ar Kultūras ministriju, nozares kultūras un izglītības institūcijām katru
gadu izvērtē noteiktās kultūrvides attīstības prioritātes, prognozē darba tirgum
nepieciešamo speciālistu skaitu un plāno valsts budžeta studiju vietu skaitu pa studiju
programmām. Salīdzinot ar 2014.gada valsts budžeta vietu skaitu, profesionālajās
bakalaura studiju programmās 2015.gadā valsts budžeta studiju vietu skaits ir
palielinājies par 12 studiju vietām. Studiju vietu skaita palielinājums ir saistīts ar
profesionālā bakalaura studiju programmu Instrumentālā mūzika specializāciju (līdztekus
akadēmisko instrumentu spēlei tiek attīstīta senās un džeza mūzikas instrumentārija spēle)
un Vokālā mūzika (līdztekus akadēmiskai dziedāšanai tiek attīstīta senās un džeza mūzikas
dziedāšana) daudzveidības attīstību. Lai nodrošinātu profesionālā bakalaura studiju
programmas Horeogrāfija dejas studiju kursu satura kvalitatīvāku apguvi, bija
nepieciešams palielināt studējošo skaitu no 22 uz 24 studentiem. Nodrošinot studiju
programmas attīstību, t.i. četru studiju gadu pilnu ciklu, tika palielināts profesionālās
bakalaura studiju programmas Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs studējošo
skaits no 23 uz 29 valsts budžeta studiju vietām. Studiju virzienu Mākslas, Izglītība,
10
pedagoģija un sports visu līmeņu studiju programmās kopā 2014.gadā par valsts budžeta
līdzekļiem studēja 438 studējošie, bet 2015.gadā – 450 studējošie.
JVLMA sekmīga studiju programmu īstenošana ir priekšnoteikums Latvijas
profesionālās mūzikas, dejas un horeogrāfijas, kultūrizglītības sistēmas pastāvēšanai
un izaugsmei, kā arī kultūras sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.
Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam, darba devēju aptaujas rezultāti
Atbilstoši Augstskolu likuma 01.08.2011. grozījumiem, kas saistās ar 5. panta
Augstskolu uzdevumi kompetences paplašināšanu augstskolām, JVLMA vāc un analizē
informāciju par absolventu nodarbinātību. Ir izstrādāti sadarbības līgumi starp JVLMA un
absolventiem, iekārtots absolventu nodarbinātības reģistrs.
Ņemot vērā absolventu un darba devēju sniegto informāciju par nodarbinātību, ir
iegūti šādi dati:
absolventi, kuri studēja par valsts budžeta līdzekļiem, 2015.gadā mūziķa
specialitātēs strādā – 28 absolventi;
veic pedagoģisko darbu atbilstoši mūziķa specialitātei – 37 absolventi;
pašnodarbinātās personas – 5 absolventi (komponisti, pedagoģiskās privātprakses);
strādā ārvalstīs iegūtajā specialitātē – 7 absolventi;
ik gadus turpina studēt nākošajā līmenī vai tā paša līmeņa otras kvalifikācijas
ieguvei - vidēji 34 absolventi;
bezdarbnieki – 0 absolventi (nav reģistrējušies).
Iegūtās informācijas dati liecina par to, ka:
mūzikas un horeogrāfijas speciālisti ir pieprasīti darba tirgū;
JVLMA absolventi ir motivēti strādāt iegūtajās specialitātēs.
JVLMA pastāvīgi uztur kontaktus ar mūsu sadarbības partneru – kultūras un
kultūrizglītības institūciju vadītājiem – mūsu absolventu darba devējiem un to
pārstāvjiem, nodrošinot informācijas atgriezenisko saikni. Darba devēji un absolventi,
raksturojot konkrētajā specialitātē iegūto kompetenci - zināšanas, prasmes un atbildību,
atzīmē absolventu augstu profesionalitāti, vēlmi savā darbībā būt inovatīviem, papildināt
savu profesionālo meistarību, aktīvi iekļauties radošajos projektos. Lielākais vairākums
docētāju ir nodaļas studentu esošie vai potenciālie darba devēji. Absolventi un studenti
jau studiju laikā strādā profesionālajos kolektīvos - Latvijas Nacionālajā operā par
kora māksliniekiem, solistiem, orķestra mūziķiem, diriģentiem, baleta trupas
11
māksliniekiem, Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Liepājas simfoniskajā
orķestrī, kamerorķestrī Sinfonietta Rīga, Rīgas pūtēju orķestrī, Latvijas Radio korī,
Valsts Akadēmiskajā korī Latvija, Latvijas Radio un televīzijā, mūzikas un
horeogrāfijas izglītības iestādēs, mākslinieciskās pašdarbības (amatieru) kolektīvos.
JVLMA absolventi - Latvijas mūziķi, baletdejotāji, horeogrāfi un pedagogi ir
sasnieguši izcilu māksliniecisko līmeni, viņu mākslinieciskais devums ir atzīts gan
Latvijā, gan pasaulē.
JVLMA studentiem, kuri apgūst mūziķa vai horeogrāfa profesionālās zināšanas
un prasmes, studiju programmu ierobežotās izvēles daļā ir dotas iespējas apgūt
pedagoģiskos studiju kursus, kas dod tiesības strādāt par pedagogiem profesionālās
ievirzes mūzikas vai dejas izglītības programmās, vai profesionālajās mūzikas un
horeogrāfijas vidusskolās. Šāda pieeja nodrošina Latvijas kultūrizglītības iestāžu
pedagoģisko darbinieku atjaunotni, triju izglītības pakāpju (mūzikas /dejas skolas –
mūzikas/horeogrāfijas vidusskolas – Mūzikas augstskola (JVLMA) izglītības
programmu satura pēctecību, apdāvinātāko un spējīgāko mūziķu/dejas speciālistu
atlasi studijām augstskolā, pedagoģiskās un mākslinieciskās prakses mērķtiecīgu
organizāciju, inovatīvo metožu ieviešanu izglītības procesā (JVLMA sistemātiski
organizē ārvalstu augstskolu profesoru meistarklases, kurās profesionālās meistarības
pilnveides nolūkā piedalās visu kultūrizglītības iestāžu pedagogi). Valstī darbojas
vairāk kā 150 kultūrizglītības iestādes, kas mūsu absolventiem paver plašas iespējas
savienot māksliniecisko darbību ar pedagoga darbu, tādejādi sekmējot viņu
drošumspēju.
Studiju virzienu vadība: pārvaldības struktūra
Studiju virziena pārvaldība ietilpst JVLMA visu sfēru darbības pārvaldības struktūrā
(skatīt JVLMA mājas lapā: www.jvlma.lv sadaļā “Par JVLMA”/ Dokumenti apakšsadaļa
JVLMA struktūra)
JVLMA galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, Rektors,
Akadēmiskā šķīrējtiesa, to galvenie uzdevumi un komepetence noteikta JVLMA
Satversmē (skatīt JVLMA mājas lapā: www.jvlma.lv, sadaļā “Par JVLMA”/ “Dokumenti”
/apakšsadaļa “JVLMA Satversme”).
Studiju virziena resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais
12
nodrošinājums
JVLMA finanses administrē Finanšu daļa.
Augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka JVLMA Senāts. Par budžeta izpildi
rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, Izglītības un zinātnes ministram un Kultūras
ministram.
JVLMA finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru
gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Ir sagatavots un iesniegts 2014. gada
finanšu pārskats, par kuru auditoru kompānija Visa Vērte ir sniegusi atzinumu bez
iebildēm.
Ievērojot demokrātiskās vadības principus, nodrošinot JVLMA finanšu un materiālo
resursu atklātumu, mērķtiecīgu un racionālu sadali un izmantošanu, operatīvi risinātu un
koordinētu finanšu līdzekļu sadales jautājumus, JVLMA darbojas Finanšu koleģiālās
vadības komisija.
Darbības pārskata periodā ir ieviesta elektroniskā inventarizācija, kas prasīja lielu laika
un cilvēkresursu ieguldījumu, paveiktais lielā mērā turpmāk atvieglos ikgadējo
inventarizāciju veikšanu, kā arī nodrošinās precīzāku materiālo vērtību uzskaiti akadēmijā.
JVLMA 2015.gada faktiskie un 2016.gada plānotie ieņēmumi
10%
74%
15%0% 1%
Ieņēmumi 2015 struktūra
PAŠU IEŅĒMUMIDOTĀCIJA un Papildus fi-nansējumsPROJEKTIZPC bāzes finansējumsZIEDOJUMI
2015. gads
(EUR)
2016. gads
(EUR)
Pieaugums, EUR un
%
13
IEŅĒMUMI KOPĀ 3 540 907 3 353 062 -187 845 -5.30
PAŠU IEŅĒMUMI
UN DOTĀCIJA2 991 326 2 817 199 -174 127 -5.82
PAŠU IEŅĒMUMI 349 028 295 770 -53 258 -15.26
Studiju maksa 236 962 180 000 -56 962 -24.04
Pārējie ieņēmumi par
izglītības
pakalpojumiem
2 992 3 000 8 0.27
Ieņēmumi no telpu
nomas54 151 55 000 849 1.57
Ieņēmumi par biļešu
pārdošanu7 984 8 000 16 0.20
Ieņēmumi par mūzikas
instrumentuun
aprīkojuma īri
5 148 5 200 52 1.01
Ieņēmumi par
autostāvvietu14 568 14 570 2 0.01
Citi ieņēmumi 27 223 30 000 2 777 10.20
DOTĀCIJA un
Papildus finansējums2 642 298 2 521 429 -120 869 -4.57
Dotācija KM 2 521 429 2 521 429 0 0.00
Jurjānu konkuss
(pūšaminstrumenti)
KM
40 000 -40 000 -100.00
Elektrības un
ūdensvada renovācija
(KM)
68 296 -68 296 -100.00
Dažādi finansējumi
KM12 573 -12 573 -100.00
PROJEKTI 527 125 535 863 8 738 1.66
Erasmus + 277 615 278 000 385 0.14
Erasmus Baltkrievija 22 136 37 974 15 838 71.55
NORDPLUS 27 070 18 735 -8 335 -30.79
KKF 32 501 30 000 -2 501 -7.70
14
Zinātniskā un radošā
darba projektiem167 803 160 000 -7 803 -4.65
ZPC bāzes
finansējums8 158 11 154 2 996 36.72
ZIEDOJUMI 22 456 12 600 -9 856 -43.89
ZIEDOJUMI no
juridiskajām personām19 938 10 000 -9 938 -49.84
ZIEDOJUMI no
fiziskajām personām2 518 2 600 82 3.26
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šogad sāka jauna augstākās izglītības
finansēšanas modeļa ieviešanu, kas sakārto augstskolu finansēšanas sistēmu. Modelis ir
balstīts uz trim pīlāriem, no kuriem otrais paredz augstskolām finansējumu par
sasniegtajiem rezultātiem. Šogad kopumā 5,5 miljoni eiro piešķirti 16 augstskolām un
koledžām, kas visveiksmīgāk iesaistījušas pētniecībā un radošajā darbā studentus un
jaunos zinātniekus, īstenojušas starptautiskos pētniecības projektus un sadarbojušās ar
uzņēmējiem. JVLMA pirmo reizi 2015.gadā par 2014.gadā sasniegumiem pētnieciskajiem
un radošajiem rezultātiem saņēma EUR 167 803. Piešķirtais snieguma finansējums
stimulēs JVLMA uzlabot savas darbības rezultātus, tiecoties uz izcilību izglītības procesā.
Saņemto finansējumu JVLMA varēs izmantot attīstības vajadzībām, tai skaitā, atbalstot
studentu īstenotos inovāciju projektus, pētniecību un radošo darbu.
JVLMA 2015.gada faktiskie un 2016.gada plānotie izdevumi
67%15%
14%
2%1% 0% 0%
Izdevumu struktūra 2015
Atalgojums VSAOIKārtējie izdevumi Kapitālie izdevumiSociālie pabalsti (stipendijas) Studentu padomes izdevumiZinātniskās un radošās darbības attīstībai
2016. gads 2015. gadsPieaugums,
EUR un %
15
IZDEVUMI 2 800 911 3 037 548 -236 637 -7.79
Atalgojums 1 966 860 2 056 791 -89 931 -4.37
VSAOI 425 544 457 264 -31 720 -6.94
Kārtējie izdevumi 346 141 434 926 -88 785 -20.41
Kapitālie izdevumi 10 000 48 808 -38 808 -79.51
Sociālie pabalsti
(stipendijas no
Dotācijas)
39 759 39 759 0 0.00
Ventilācijas izbūve 37 192
Studentu padomes
izdevumi12 607 12 607
Zinātniskās un
radošās darbības
attīstībai
163 115 3022
Jurjānu konkurss 20 000
KM
papildfinansējums68 296
Piešķirtas Mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendijas radošajiem
braucieniem 2015.gadā 7653.- EURO (mūzikas skolotāju nodaļas 5 studentiem un
meiteņu korim).
No JVLMA pašu ieņēmumiem tiek līdzfinansēts atalgojums Zinātniskā centra
darbiniekiem un pilnībā finansēts Zinātniskā centra vadītāja atalgojums, kas kopsummā
sastāda 15 494.36 EURO. No IZM saņemtais bāzes finansējums 8 158.- EURO 2015.
gadā ir nepietiekošs un JVLMA ir spiesta ieguldīt savus līdzekļus no Pašu ieņēmumiem.
Bibliotēkas apmeklētājiem šajā studiju gadā bija pieejamas trīs abonētās datubāzes –
Grove Music, Naxos Music Library un Letonika, kā arī SCOPUS un Science Direct
datubāzes, kuras Latvijas augstskolas saņēma Akadēmiskā tīkla ietvaros. Bibliotēkas
lietotājiem tika nodrošināta iespēja izmēģināt piecas datubāzes. Datubāzes pieejamas
JVLMA IP adrešu diapazonā.
Studiju virzienā iesaistītā augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikācija, tā atbilstība studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai
16
Divu studiju virzienu visas 13 studiju programmas īsteno augstas kvalifikācijas
akadēmiskais personāls.
Katru gadu Mūzikas akadēmijas vadība ciešā sadarbībā ar katedru vadītājiem,
studējošajiem un māksliniecisko kolektīvu vadītājiem analizē docētāju darba kvalitāti,
izvērtē izglītojošās darbības sasniegumus, kā arī māksliniecisko un pētniecisko darbību,
sastāda nepieciešamo akadēmisko amatu sastāvu, skaitu un iesniedz Senātam
apstiprināšanai.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 2015.gadā studiju kursu īstenošanā bija
iesaistīti 142 akadēmiskā personāla docētāji, no tiem:
Akadēmiskais amats skaits Nodarbināti PLE*
izteiksmē
Profesori 24 15,4
Asociētie profesori 25 14,3
Docenti 34 16,6
Lektori 59 29,7
Asistenti 0 0
KOPĀ 142 76
*PLE – Pilna laika ekvivalents, kas vienam docētājam ir 1000 stundas gadā.
Katedra Akadēmiskā personāla
skaits
Nodarbināti PLE*
izteiksmē
Klavieru katedra
Ērģeļu klase
Akordeona klase
12 5,53
Kameransambļa un
klavierpavadījuma katedra
8 4,44
Stīgu instrumentu katedra
Kokles un ģitāras klase
13 5,14
Pūšaminstrumentu katedra
Koka pūšaminstrumentu klase
Metāla pūšaminstrumentu klase
Sitaminstrumentu klase
16 6,75
Senās mūzikas katedra 5 2,25
Džeza mūzikas katedra 5 1,91
Vokālā katedra
Operdziedāšanas klase
9 5,59
Orķestra diriģēšanas katedra
Orķestra klase
2 1,07
17
Kora diriģēšanas katedra
Dziedāšanas klase
10 5,03
Mūzikas skolotāju katedra 6 2,25
Kompozīcijas katedra 5 3,54
Muzikoloģijas katedra
Mūzikas vēstures klase
Mūzikas teorijas klase
Etnomuzikoloģijas klase
15 10,31
Horeogrāfijas katedra 4 2,35
Mūzikas tehnoloģiju katedra 2 0,24
Instrumenta spēles skolotāju
katedra
0 0
Vispārējo klavieru katedra 6 4,06
Koncertmeistaru katedra 21 13,62
Vispārizglītojošo studiju kursu
katedra
Svešvalodu klase
3 1,80
*PLE – Pilna laika ekvivalents, kas vienam docētājam ir 1000 stundas gadā.
Akadēmiskā
personāla slodze
PLE izteiksmē*
Nodarbināto skaits
0 – 0.49 65
0.5 – 0.99 66
1.0 < 11
*PLE – Pilna laika ekvivalents, kas vienam docētājam ir 1000 stundas gadā.
2015.gadā nodarbinātā akadēmiskā personāla darbinieku vidējais vecums ir 51 gads.
Akadēmiskā personāla docētāji tiek ievēlēti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, atbilstoši
“Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā”
(apstiprināts JVLMA Senāta sēdē 2007.gada 7.februārī, protokols Nr.1). Konkursa
ietvaros katrs attiecīgās koleģiālās institūcijas (Senāts/ Profesoru padome/ Zinātniskā
padome) pārstāvis par katru amata pretendentu izvērtē viņa:
mākslinieciski radošo un zinātniski pētniecisko darbību, atbilstoši
specializācijai/profilam (18 kritēriji);
pedagoģisko kvalifikāciju (13 kritēriji);
organizatorisko darbību (9 kritēriji).
Profesoru un asociēto profesoru amatu pretendentu vērtēšanu papildus veic arī
neatkarīgs, starptautiski atzīts eksperts.
Augstākminēto atestāciju veic katram akadēmiskā amata pretendentam pirms
18
ievēlēšanas akadēmiskajā amatā vai atkārtotas ievēlēšanas akadēmiskajā amatā (ne retāk
kā reizi 6 gados).
Atsevišķu studiju kursu īstenošanai papildus tiek iesaistīti studiju kursu docētāji -
vidēji gadā 120.
Studiju procesa organizēšanā iesaistītais vispārējais (administratīvais un
palīgpersonāls) ir 65,7 amata vietas, kurās strādā 70 darbinieki.
JVLMA izmanto iespējas arī starptautiski atpazīstamu speciālistu piesaistei tādās
specializācijās kā Senā mūzika, Džeza mūzika, Ģitāras spēle, Skaņu režija un
Etnomuzikoloģija.
Studiju virziena metodiskais, informatīvais (tai skaitā bibliotēkas resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums, tā atbilstība apgūstamo profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām
JVLMA informācijas avoti un materiāltehniskais nodrošinājums
Par materiāltehnisko nodrošinājumu JVLMA atbildīgā ir Saimniecības daļa.
Joprojām aktuāls ir jautājums par instrumentārija atjaunošanu.
13 studiju programmu īstenošanai ir aprīkota 81 mācību telpa, tostarp, atbilstoši aprīkotas
ir lekciju, lielo grupu (operklase, akmens zāle), mazo grupu (t.sk. datorklase, baletzāle) un
individuālo nodarbību telpas, no tām desmit klasēs atrodas divas klavieres vai flīģeļi.
Mākslinieciskās prakses un citu māksliniecisko projektu, t.sk. koncertu norisei ir
aprīkota Lielā zāle, Ērģeļu zāle, LMT (kamermūzikas) zāle, Kamerzāle.
Katru gadu vairākās telpās tiek veikti remontdarbi.
JVLMA ir nodrošinājusi studējošajiem mūzikas instrumentu remonta iespējas.
Patstāvīgā darba uzdevumus studējošie, galvenokārt, veic JVLMA.
Svarīga nozīme kvalitatīvu studiju programmu īstenošanai ir JVLMA IT daļai.
IT daļas būtiskākās norises:
1) Lietotāju atbalsts, datora tīkla, sistēmas un tehnikas uzturēšana ikdienā
E-studiju vides lietotāju atbalsts – būtiski palielinājies e-studiju vides Moodle
lietojums - šajā periodā ieviesti 10 jauni studiju kursi;
studentu un mācībspēku atbalsts darbā ar lietojuma programmām –
Microsoft Office, Sibelius, e-pasta klienti utt., dažādas atvērtā koda
programmas – Open Office, Gimpshop, Picasa; dokumentu un attēlu
skenēšana nosūtīšanai dažādiem meistarklašu pieteikumiem u.c.;
darbs ar foto un/vai video materiāliem to pēcapstrāde, studentu audiovizuālo
prezentāciju sagatavošana iesniegšanai starptautisku konkursu pieteikumiem
19
u.c.; apjoms krietni audzis par 30%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem;
bezvadu datortīkla pieslēguma punktu uzturēšana - 11 gab., lietotāju atbalsts;
tiek uzturēti multimediju projektori 120., 231., 205, 206., 123. 407. 208.
210,. 310. klasēs un Lielajā zālē, viens mobilais projektors, un četri
lektoriem paredzētie portatīvie datori. Nepieciešamības gadījumā tiek sniegts
atbalsts – uzstādīšana, programmu savietojamība, konsultācijas;
e-pasta servisu administrācija un lietotāju atbalsts – lietotāju kontu izveide
visiem JVLMA studentiem, dažādu lietotāju grupu izveide un lietotāju
piesaiste.
2) Programmatūras un sistēmu atjaunināšana studiju gada laikā
personāla un resursu vadības sistēmas HORIZON atjauninājumi lietotāju
datoriem;
antivīrusu sistēmas Microsoft Security essentials servera versija un versijas
lietotāju datoriem;
multimediju failu atskaņošanas programmatūra PRO VJ iegāde;
tiek veikta regulāra svītrkodu drukāšana, tai skaitā:
- JVLMA bibliotēkas vajadzībām,
- darbinieku apliecībām,
- inventāram un pamatlīdzekļiem.
darbs pie telpu izmantošanas organizācijas programmatūras sistēmas
abonēšanas un apkalpošanas iepirkuma.
3) IT daļas pārziņā nonākušas jaunas tehnikas vienības:
jauni datori (komplekti – monitors, sistēmbloks, ievadierīces, portatīvie) –
11 gab. Saņemts lietošanā no IZM jaudīgs DELL serveris ZPC vajadzībām;
austiņas lietotājiem, TV monitors baletzālei;
iegādāta multimediju tehnika un aprīkota 309.auditorija etnomuzikologiem;
multimediju projektora nomaiņa 120.telpā, ekrāna nomaiņa 210.auditorijā;
iegādātas drukas vai multifunkcionālās ierīces - printeris bibliotēkas
vajadzībām, rektorātam;
svītrkodu lasītājs inventarizācijas procedūru veikšanai.
Bibliotēkas darbība
Katru studiju gadu bibliotēkas krājums tiek papildināts par vidēji 1300 vienībām
(285 iepirktās vienības, 1019 dāvinājumi). Nozīmīgākie dāvinājumi pēdējā gadā saņemti
no Pētera Vaska, Andreja Ozoliņa, Ineses Lūsiņas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas,
20
Leipcigas Universitātes, Vernera Rodrigo Lediņa, kā arī vēl joprojām saņemam
dāvinājumus no Aivara Kalniņa un Baibas Vītoliņas.
Šogad izveidota uzlīme dāvinājumiem ar JVLMA logo un dāvinātāja vārdu un
uzvārdu, kura tiek ielīmēta visos dāvinātajos eksemplāros. Informācija par
jaunieguvumiem tiek publicēta katru mēnesi un ir atrodama mājas lapā sadaļā Bibliotēka
→ Jaunieguvumi. Grāmatu nodaļā regulāri tiek veidotas jaunieguvumu izstādes, kurās ir
apskatāmas jaunākās grāmatas mūsu bibliotēkā. Tiek plānots izvietot arī stendu Nošu
nodaļā, lai būtu plašākas iespējas informēt bibliotēkas lasītājus par jaunumiem. Turpinās
rekataloģizācija – no 01.09.2014. līdz 30.04.15. no kartīšu kataloga tika rekataloģizēti
3378 eksemplāri. Ir atsākts darbs pie Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
bibliotēkas attēlu kataloga. Tiek pārbaudīti konvertētie ieraksti un apkopota informācija
par jauniegūtajos attēlos esošajām personām. Šogad tika uzsākts darbs arī pie bakalaura un
maģistra darbu elektroniskās datubāzes izveides. Noslēguma darba elektronisko versiju
attālināti lasīt varēs JVLMA mācībspēki un studenti.
Bibliotēkas apmeklētājiem šajā studiju gadā pieejamas trīs abonētās datubāzes – Grove
Music, Naxos Music Library un Letonika, kā arī SCOPUS un Science Direct datubāzes,
kuras Latvijas augstskolas saņēma Akadēmiskā tīkla ietvaros. Bibliotēkas lietotājiem tika
nodrošināta iespēja izmēģināt piecas datubāzes. Datubāzes pieejamas JVLMA IP adrešu
diapazonā.
Atskaites periodā ir ieviesta jauna informācijas sniegšanas forma – visiem JVLMA
studējošajiem tiek izsūtīti e-pasti par bibliotēkas jaunumiem - par jaunieguvumiem
bibliotēkā, datubāzu izmēģinājumiem, izmaiņām darba laikos un citu aktuālu un noderīgu
informāciju.
Sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām Latvijā un ārvalstīs
Produktīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar darba devējiem nodrošina noslēgtie
sadarbības līgumi, kuru sadarbības priekšmets ir pedagoģiskās un mākslinieciski radošās
prakses īstenošana, koncertprakses un docētāju profesionālās meistarības pilnveides
nodrošināšana.
JVLMA prakses un sadarbības līgumus ir noslēgusi ar 146 izglītības iestādēm, t.sk. ar
RPIVA, DU, LU, LKA, LMA, ar Rīgas Latviešu biedrību, ar SIA JVLMA operas studiju
Figaro, ar Latvijas Nacionālo operu; ar Rīgas profesionālo pūtēju orķestri, ar Latvijas
Nacionālo kultūras centru, ar Valsts aģentūru Kultūras informācijas sistēmas, ar Latvijas
Nacionālo bibliotēku (sadarbība Letonika veidošanā un attīstībā), ar VBS Latvijas Radio,
ar SIA KM SOUND (par apskaņošanas mācību praksi).
21
Kvalitatīvu sadarbību ar darba devējiem veicina profesionālo kultūras institūciju
vadošo darbinieku, atskaņotājmākslinieku, diriģentu un citu radošo profesiju speciālistu
iesaistīšana JVLMA darbībā – gan akadēmiskajos amatos, gan docētāju statusā.
Sadarbība ar profesionālajām organizācijām ārvalstīs
JVLMA darbība ir vērsta uz starptautiskās sadarbības attīstību globālā mērogā un
vispirms uz integrāciju Eiropas mūzikas izglītības sistēmā, lai veicinātu studentu un
docētāju apmaiņu un nodrošinātu augstu kvalitāti mūzikas izglītībā.
JVLMA ārvalstu sadarbība balstās uz īstermiņa aktivitātēm (viesprofesoru
meistarklases, semināri, lekcijas), studentu un pasniedzēju apmaiņu (Erasmus un
Nordplus programmas), dažādiem pasākumiem (koncerti, konkursi, festivāli, konferences,
individuālie pētījumi), dažādu ES projektu realizāciju, Akadēmisko programmu aģentūras
pārvaldītajām programmām, vēstniecību projektiem, kas tiek realizēti ar Eiropas valstu
diplomātisko pārstāvniecību atbalstu, un transnacionālām programmām - Yamaha, USA
Fulbright, International Holland Music Sessions.
Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas ERASMUS ietvaros piedāvā unikālu
iespēju pavadīt mācību periodu no 3 mēnešiem līdz pilnam studiju gadam partneru
augstskolās. JVLMA ir noslēgusi divpusējos līgumus ar apm. 100 Eiropas mūzikas
augstskolām. Sākot ar 2016./2017.akadēmisko gadu, ERASMUS programmas ietvaros
mēs uzsākam studentu un docētāju apmaiņu arī ar Baltkrieviju un perspektīvā arī ar
Gruziju.
Sadarbības līgumi saista JVLMA arī ar P. Čaikovska Maskavas Valsts Konservatoriju,
N. Rimska-Korsakova Sankt-Pēterburgas Konservatoriju un Minskas Mūzikas akadēmiju,
kuru ietvaros tiek realizēti projekti, iesaistot vairāku augstskolu pasniedzējus un studentus.
JVLMA studenti ik gadu piedalās starptautiskos jauniešu orķestros un koros,
tādējādi iegūstot lielisku profesionālo pieredzi izcilu diriģentu vadībā: EUYO (ES
Jauniešu orķestris), Gustav Mahler Jugendorchester, BachAkademie Stuttgart orķestris un
koris, Schleswig-Holstein Musik Festival orķestris un koris, Baltic Youth Philharmonic,
Orchester Norden, Europa Cantat, Animato Stiftung.
JVLMA piedalās vairāku starptautisku organizāciju darbā:
AEC (Association Europeenne des Conservatoire) www.aecinfo.org
ABAM (Association of the Baltic Academies of Music) www.abam.dk
ELIA (European League of Institutes of the Arts) www.elia-
artschools.org
NICA (Network of International Cooperation in Arts)
22
EPTA (European Piano Teacher Association)
ESTA (European String Teacher Association)
EVTA (European Vocal Teacher Association)
ECMTA (European Chamber Music Teacher Association)
Ieskats zinātniskās pētniecības darbā
Zinātniskā pētniecība ir viens no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas darbības
pamatvirzieniem, priekšplānā izvirzot mūzikas dažādo izpausmju detalizētu izpēti
teorētiskā, vēsturiskā un sociālās nozīmības uztveres kontekstos. Sekmīga pētniecības
procesa nodrošināšanai JVLMA darbojas Zinātniskās pētniecības centrs (saīsin. – ZPC),
akadēmijas Zinātniskā padome, Doktorantūras padome, Promocijas padome un
Muzikoloģijas katedra. Dažādu pētījumu rezultāti tiek apkopoti zinātniskos semināros un
konferencēs, publicēti dažādos izdevumos, kuru vidū viens no nozīmīgākajiem ir
periodiskais izdevums Mūzikas akadēmijas raksti. Šī izdevuma mērķis ir iesaistīt
zinātnisko pētījumu veikšanā gan pieredzējušus akadēmijas docētājus un pētniekus, gan
topošos zinātniekus no bakalaura, maģistra un doktora studiju programmām.
ZPC akadēmiskajos pētnieka amatos strādā seši zinātnieki ar doktora zinātnisko
grādu.
Īstenojot zinātniskās pētniecības projektus, ZPC un Muzikoloģijas katedra
sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un zinātniskiem centriem. Tiek rīkotas
kopīgi organizētas konferences, piemēram: sadarbībā ar Sanktpēterburgas Nikolaja
Rimska-Korsakova Valsts konservatoriju notika Jāzepa Vītola 150 gadu atcerei veltīta
starptautiski zinātniskā konference Jāzeps Vītols: personība, daiļrade, konteksti.
Konference tika organizēta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un UNESCO Latvijas nodaļas
atbalstu, un tajā piedalījās sešpadsmit J.Vītola radošā mantojuma pētnieki no Latvijas,
Krievijas un Igaunijas. Kā turpinājums konferencei 2014. gadā top Jāzepam Vītolam veltīta
starptautiska rakstu krājuma izdevums.
Muzikoloģijas katedra un ZPC iedibināja jaunu tradīciju – ikgadēju starpdisciplināru
zinātnisku konferenci Mūzikas pētījumi Latvijā (vad. Dr.art. Jānis Kudiņš), kas veltīta
aktualitātēm mūzikas pētījumos Latvijā. Pirmā konference notika 2014. gada 28. un 29.
martā JVLMA Ērģeļu zālē, un tajā piedalījās 25 referenti – gan muzikoloģijas, gan arī citu
humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, rosinot viedokļu apmaiņu par skaņas un mūzikas
dažādu izpausmju tvērumu pētniecībā.
ZPC organizēja starptautisko zinātnisko konferenci Rīga kā mūzikas pilsēta Eiropas
kontekstā. Vācu un latviešu kultūrattiecības 19. un 20. gadsimtā. (Musikstadt Riga im
europäischen Kontext. Deutsch-lettische Wechselbeziehungen im 19. und 20. Jahrhundert,
23
projekta vadītāja Dr.art. Lolita Fūrmane) sadarbībā ar Vācu mūzikas institūtu
Austrumeiropas izpētei (Institut für deutsche Musikkultur im östlichen Europa), projekta
vadītāji– Dr. K.V. Nīmellers (Ķelnes Universitāte), Dr. H. Looss (Leipcigas Universitāte)
un Vācu Kultūras forumu „Austrumeiropa” Potsdamā (Deutsches Kulturforum östliches
Europa Potsdam), vadītājs Dr. K.Harers. Konferencei bija pieteikušies 17 dalībnieki, to
skaitā 12 ārvalstu lektori (no Vācijas, Šveices, Austrijas, Dānijas).
ZPC ir īstenojis zinātniskās pētniecības projektu Dažādu laikmetu mūzika kritiķu,
muzikologu un filozofu skatījumā: vērtēšanas sistēmu mijiedarbe un jaunu izpētes
paradigmu meklējumi, sagatavojot kārtējo (desmito) Mūzikas akadēmijas rakstu laidienu
(sast. un redaktore Dr. art Baiba Jaunslaviete, piesaistot akadēmisko personālu, studējošos
un pētniekus arī no citām zinātniskajām institūcijām. Projekta ietvaros izdotas septiņas
zinātniskās publikācijas.
ZPC pētnieki arī individuāli ir iesaistījušies starptautiskos un Latvijas zinātniskajos
projektos:
Sociocultural crossings and borders: musical microhistories (projekta galvenais
īstenotājs Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmija ar Lietuvas Zinātnes padomes un
Starptautiskās muzikologu biedrības International musicological society atbalstu,
starptautiskā pētnieku grupas sekcijā Baltic memories and historiographies).
Dalība starptautiskajā (Ziemeļvalstu) pētniecības projektā Nordic Music Theory
Network (www.normuth.org), JVLMA ZPC eksperta statusā projektu pārstāvēja pētniece
Dr. art. Baiba Jaunslaviete.
ZPC pētnieki piedalījās starptautiska sadarbības projekta Modernisation in the Music of
Eastern Europe (1900–1940): The Perspective of Paratactic Comparativism organizēšanā
(projekta īstenotājs Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmija).
Sadarbībā ar Daugavpils Universitāti notikusi ikgadējo starptautisko zinātnisko
konferenču rīkošana un starptautiskā zinātnisko rakstu krājuma Mūzikas zinātne šodien:
pastāvīgais un mainīgais sagatavošana – līdzdalība redkolēģijā, recenzēšana. Projekta
dalībnieces – Dr. art. Baiba Jaunslaviete (redaktore). Dr.art. Jānis Kudiņš, Dr.art. Ilma
Grauzdiņa.
Sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu īstenots projekts
Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija (sadaļa Latvijas mūziķu leksikons) – šķirkļu
rediģēšana un papildināšana, parametru izstrāde. Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums.
Projektā piedalās Dr. art. Baiba Jaunslaviete.
JVLMA ZPC pētnieku iesaiste Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas Stratēģisko
pētījumu centra projektā, enciklopēdiska zinātnisko rakstu krājuma Latvieši un Latvija
ietvaros (tekstu sagatavošana, recenzēšana); sagatavota publikācija (Dr.art. Ilma
24
Grauzdiņa Koru dziedāšana un Dziesmu svētki Latvijā).
Īstenots Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētais projekta Latviešu tradicionālās
mūzikas arhīva izveide un uzturēšana pirmais posms 2012. gada oktobris – 2013. gada
marts): JVLMA tradicionālās mūzikas arhīva datubāzes satura un tehniskās koncepcijas
izstrāde un arhīvu veidojošu materiālu apzināšana, pārņemšana un apkopošana (projekta
veicēja Ieva Pāne).
JVLMA ZPC darbības plašāki pārskati ir publicēti JVLMA interneta mājas lapā,
adrese:www.jvlma.lv sadaļā Pētniecība
2013. gada decembrī noslēdzās LR Izglītības un zinātnes ministrijas organizētā
Latvijas zinātnes starptautiskā izvērtēšana, lai veiktu objektīvu Latvijas zinātnes
situācijas analīzi Eiropas Savienības Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības kontekstā
Baltijas jūras un Ziemeļvalstu reģiona sadarbības interesēs, tāpat arī, lai realizētu reformas
zinātnes laukā.
Starptautisko ekspertu vērtējumā JVLMA ZPC ierindojās labāko pētniecības
institūciju skaitā humanitārajās zinātnēs. Izvērtējumā secināts, ka ZPC darba rezultātu
kvalitāte ir augsta un pētniecība norit saskaņā ar centra noteiktajiem darbības mērķiem;
vairākām publikācijām piemīt oriģināla teorētiskā perspektīva un starptautiska nozīmība,
pateicoties salīdzinošam skatījumam plašākā vēsturiskā kontekstā; šīs pozitīvās īpašības
piemīt arī darbiem, kuros pētījumi fokusēti uz Latvijas mūziku/muzikālo kontekstu.
Secināts arī, ka bez valsts finansējuma pētniecības centram ir sarežģīti nodrošināt ilgtspēju
un realizēt savu potenciālu, kurš Latvijas mūzikas kultūras kopējā attīstībā uzskatāms par
ļoti nozīmīgu.
Eksperti rekomendē centru atbalstīt, lai garantētu tā turpmāku pastāvēšanu centrālās
valsts muzikoloģijas pētniecības institūcijas statusā, turpinot tā darbību JVLMA
struktūrvienības statusā, kurš uzskatāms par optimālu institucionālo ietvaru Latvijas
muzikoloģijā.
7. RĪCĪBAS VIRZIENI
Pirmais pamatvirziens: JVLMA ir kvalitatīvs, starptautiski konkurētspējīgs mūzikas, skatuves mākslas un mūzikas pedagoģijas studiju un mākslinieciski radošās darbības
25
izcilības centrs
Mērķi:
Studiju pieejamība
Studiju programmas apgūt ir iespējams ikvienam, kam ir vēlme, spējas un
atbilstoša sagatavotība (zināšanas, iemaņas, prasmes).
Valsts finansēto studiju vietu skaits pilna laika studējošiem ir noteikts pa studiju
programmu tematiskajām grupām un studiju virzieniem, atbilstoši kultūrvides attīstības
prognozētajam pieprasījumam, pieejamie finanšu resursi atbilst kvalitatīvu studiju
nodrošināšanas kapacitātei.
Studiju pieejamībai jābūt nodrošinātai tā, lai arī 2020.gadā valsts finansēto studiju
vietu skaits nesamazinātos (vidēji 450 studējošie gadā), ierēķinot arī 10% potenciālos
ārzemju studentus.
Kvalitāte
Kvalitatīvas studijas ir visu tajā iesaistīto personu galvenā prioritāte.
Kvalitāti nodrošina labi funkcionējoša iekšējā kvalitātes sistēma.
No JVLMA viedokļa tiek nodrošināta transformācijas kvalitāte, kas rada iespēju
adekvāti piemēroties mainīgajai globālajai videi un ietekmēt to, kā arī nodrošina
imatrikulētajiem studējošajiem studijām atvēlētajā laika periodā sasniegt iespējami
pilnvērtīgākus studiju rezultātus.
No studējošo viedokļa kvalitāte ir izvēlētās studiju programmas un JVLMA
darbības atbilstība studējošā mērķim, kāpēc viņš vai viņa ir uzsākuši studijas.
Iekšējā un ārējā studiju virzienu un studiju programmu kvalitātes novērtēšana un
akreditācija atbilst Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas vadlīnijām.
Konkurētspēja
JVLMA mērķis ir studiju globālā konkurētspēja.
JVLMA konkurētspēja izpaužas spējā piesaistīt spējīgākos studentus; kompetentu,
mākslinieciski radošu akadēmisko personālu no Latvijas un ārvalstīm; diversificētu
(dažādu avotu) finansējumu studijām, radošai un pētnieciskai darbībai, radīt jaunas,
neatkarīgu ekspertu atzītas zināšanas, nodrošināt zināšanu pārnesi un inovācijas.
Uz studējošo centrētā izglītība kombinācijā ar precīzi, Eiropas kvalifikāciju
ietvarstruktūrai atbilstoši, definētiem studiju rezultātiem ir viens no būtiskākajiem
līdzekļiem (instrumentiem) absolventu un visas mūsu darbības konkurētspējas vairošanā.
JVLMA starptautiskās konkurētspējas viens no nozīmīgākajiem kritērijiem ir
spējīgāko, talantīgāko Latvijas jauniešu piesaiste studijām JVLMA.
Absolventu individuālā konkurētspēja darba tirgū, spēja darboties darba ņēmēja,
26
darba devēja vai pašnodarbinātā statusā raksturo JVLMA un paša indivīda sasniegtos
studiju rezultātus.
Internacionalizācija
Internacionalizācija ir īpaša, būtiska un absolūti nepieciešama pilnvērtīgas JVLMA
darbības sastāvdaļa, kura tiek īstenota saskaņā ar pieņemto internacionalizācijas plānu.
Ārvalstu studentu piesaistes mērķi ir nodrošināt JVLMA ilgtspējīgu darbību un
attīstību, kas ietver Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē, kā arī ienākumu vairošanu.
Ārvalstu studentu skaitam līdz 2020.gadam ir jābūt vismaz 10% no JVLMA studējošo
skaita.
Vērtības
JVLMA ir radošu darbību veicinoša vide. Tās personāls ir motivēti studējošie,
mākslinieciski radoši, nacionālajā līmenī un starptautiski atzīti mūziķi, horeogrāfi,
mūzikas pedagogi, pētnieki.
JVLMA rūpējas par sava personāla attīstību, izvirzot šādas pamatkvalitātes:
izcilība – ilgtspējīga un nepārtraukta attīstība procesu un resursu vadībā;
akadēmiskā brīvība – akadēmiskā personāla un studējošo tiesības brīvi izvēlēties savas
akadēmiskās darbības virzienus, metodes, radīt un publiskot jaunas zināšanas, atklāti
diskutēt par to saturu, meklēt iespējas to izmantošanai;
akadēmiskā kultūra – koleģiāla, uz akadēmiskās ētikas principiem balstīta, savstarpējas
cieņas, prasīguma, ieinteresētības un atbalsta veidota sadarbības vide;
atbildība par savu darbību sabiedrības un valsts priekšā – kvalitātes vadības sistēma un
kvalitātes kultūra visos procesos un ikviena JVLMA studējošā un darbinieka darbā.
Uzdevumi
JVLMA izvirza septiņus pamatuzdevumus studiju pieejamības veicināšanai:
1) uzņemšanas pārbaudījumu satura veidošanā nodrošināt zināšanu un prasmju prasību
pēctecību;
2) turpināt organizēt uzņemšanas konsultācijas izglītības iestādēs;
3) organizēt maksas sagatavošanas kursus pretendentu uzņemšanai studijām;
4) plašāk izvērst uzņemšanas reklāmu ārvalstīs, sniedzot konsultācijas e-studiju vidē,
tādējādi piesaistot ārvalstu studentus;
5) Valsts finansēto studiju vietu ierobežotā skaita apstākļos piedāvāt plašākas iespējas
studijām par maksu;
6) nodrošināt ārvalstu studējošajiem studiju kursu saturu apgūt svešvalodā, saskaņā ar
Augstskolu likuma 56. pantu;
7) aktivizēt Tālākizglītības nodaļas darbību, piedāvājot mūzikas, horeogrāfijas un mūzikas
27
pedagoģijas speciālistiem plašākas iespējas profesionālās meistarības pilnveidei.
Rezultatīvie rādītāji studiju pieejamības veicināšanai ir šādi:
ir izveidojusies konkursa situācija, uz vienu valsts finansēto studiju vietu
pretendē vidēji 3 reflektanti;
konkurētspējīgāko reflektantu uzņemšana sekmē kvalitatīvāku speciālistu
sagatavošanu (studējošo kompetences novērtējuma rezultāti specializācijas
kursos ir ne zemāk par 7 - “labi”);
līdz 3% samazinājies studējošo atbirums;
10% no studējošajiem ir ārzemju studenti;
Tālākizglītības nodaļā līdz 2020. gadam savu profesionālo meistarību
pilnveido vismaz 80 klausītāji, bet sagatavošanas kursos mācījušies 30 klausītāji.
JVLMA izvirza piecus pamatuzdevumus kvalitātes nodrošināšanai:
1) iekšējās kvalitātes darbības plānošana, uzraudzība, nodrošināšana visos JVLMA
līmeņos (ikgadējie darbības pārskati);
2) visu līmeņu studiju programmu satura atbilstība valsts izglītības standartiem,
profesijas standartiem un iegūstamajai kvalifikācijai (skatīt atbilstoši studiju
programmu satura un īstenošanas aprakstiem);
3) resursu atbilstības nodrošināšana studiju programmu īstenošanai:
- studējošo/ reflektantu studiju snieguma/ atlases kritēriji plānoto studiju
rezultātu sasniegšanai paredzētajā kvalitātē un laikā, studējošo
sasniegumu vērtēšanas standarti;
- docētāju atlases kritēriji un darbības vērtēšanas sistēma;
- bibliotēkas fondi, telpas, aprīkojums, pakalpojumi;
- studējošo un docētāju mākslinieciski radošā un pētniecības darba
iespējas;
- e-studiju vides piedāvājums;
- profesionāļu iesaistīšana praktisko nodarbību un studiju kursu
docēšanā;
-
4) studiju programmu ilgtspēja:
- studiju virziena Mākslas visu līmeņu profesionālo studiju pēctecīga
īstenošana - profesionālais balakaurs mūzikā vai horeogrāfijā –
profesionālais maģistrs mūzikā vai horeogrāfijā – profesionālais
28
doktors mūzikā vai horeogrāfijā;
- ieinteresēto pušu (darba devēji, absolventi) iesaistīšana studiju
programmu satura izstrādē, aktualizēšanā, novērtēšanā;
- docētāju profesionālās meistarības pilnveide (plāns tiek sastādīts
akadēmiskajā amatā ievēlēšanas periodam);
- ārvalstu docētāju iesaistīšana studiju procesā (no JVLMA akadēmiskā
personāla skaita vismaz 5 %);
- ārvalstu studentu piesaiste (no JVLMA studējošo skaita vismaz 10 %);
- studiju un prakses īstenošanas vienotība (vienādas pieejas
nodrošināšana visiem studentiem);
- studiju virzienu un studiju programmu nozīmes novērtējums Latvijas
un Eiropas aspektā (ikdagējie studiju virzienu pārskati un studiju
programmu pašnovērtējumi salīdzinot tās ar Eiropas augstākās
izglītības telpas līdzīgām vai identiskām programmām).
5) Sadarbība:
- studentu un docētāju mobilitāte (apmaiņas programmas);
- sadarbība ar Latvijas augstskolām un vidējās izglītības iestādēm;
- sadarbība ar absolventiem (nodarbinātības datubāze);
- sadarbība ar darba devējiem;
- sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā, Baltijā, Eiropā,
pasaulē kopīgu jautājumu risināšanā;
- docētāju svešvalodu zināšanu pilnveide.
Rezultatīvie rādītāji kvalitātes nodrošināšanai ir šādi:
mērķtiecīgi un rezultatīvi darbojas iekšējās kvalitātes sistēma,
viss JVLMA personāls ieinteresēts tās darbībā un attīstībā;
studiju programmas atbilst valsts normatīvo aktu prasībām, tādējādi tiek
akreditētas, tiek piešķirta valsts mērķdotācija, studējošie saņem valsts
atzītus augstākās izglītības dokumentus; nodrošināta atsevišķu studiju
programmu starptautiska atpazīstamība; samazināta piedāvāto studiju
programmu un studiju kursu skaita sadrumstalotība, nodrošināts ECTS
prasībām atbilstošs studējošo patstāvīgā darba apjoms, pilnveidotas
studējošo diskusiju, uzstāšanās, eseju un rakstu rakstīšanas prasmes;
resursu atbilstības nodrošināšanas rezultātā:
- ir pieņemti studējošo sasniegumu vērtēšanas standarti;
- pilnveidota docētāju darbības vērtēšanas sistēma, specializācijas studiju kursus
29
docē profesionālo orķestru, koru, operas un baleta teātra, u.c. kultūras
institūciju vadošie mūziķi, skatuves mākslinieki;
- papildināti un atjaunoti bibliotēkas fondi (katru gadu vismaz 900 vienības);
- modernizētas telpas ar inovatīvu aprīkojumu (katru gadu vismaz 4 – 6 telpas);
- piesaistot citu avotu finansējumu, aktivizēta un uz rezultitivitāti vērsta studējošo un
docētāju mākslinieciski radošā un pētnieciskā darbība (paaugstinājies profesionalitātes
līmenis, palielinājies projektu skaits par 3%);
- 13 studiju programmu visus teorētiskos kursus studenti var apgūt e-studiju vidē;
- veicināta studiju programmu ilgtspēja;
- izstrādāti normatīvie akti studiju virziena Mākslas profesionālās doktora studiju
programmas mūzikā un horeogrāfijā ieviešanai Latvijā, izstrādāta un starptautisko
ekspertu novērtēta, licencēta profesionālā doktora studiju programma mūzikā un
horeogrāfijā, līdz 2020.gadam profesionālajā doktorantūrā ir uzņemti 15
doktoranti;
- ārvalstu docētāju iesaistīšana studiju procesā (no JVLMA akadēmiskā
personāla skaita vismaz 5 %);
- ārvalstu studentu piesaiste (no JVLMA studējošo skaita vismaz 10 %);
- studiju un prakses īstenošanas vienotība (sadarbībā ar pašvaldībām, piesaistot
finanšu līdzekļus Latvijas reģionos katru gadu tiek īstenoti vismaz 30
māklsinieciskās prakses projekti);
- pamatojoties uz studiju virzienu un studiju programmu ikgadējo novērtējumu
Latvijas un Eiropas aspektā, ir salīdzināts 13 studiju programmu īstenošanas
saturs, salīdzināti plānotie studiju rezultāti gan studiju programmas, gan studiju
kursa apguves kontekstā, piešķiramais kredītpunktu skaits ar Eiropas augstākās
izglītības telpas divām līdzīgām vai identiskām akreditētajām studiju
programmām.
- plašāk tiek izmantotas ārvalstu augstskolu apmaiņas programmas. Katru gadu no
JVLMA uz ārzemēm dodas studēt līdz 40 studenti, strādāt – līdz 30 docētāji, bet
no ārvalstu augstskolām – 20 līdz 25 studenti, viesdocenti – līdz 40.
- nostiprinājusies sadarbība starp Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Mākslas
akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Rīgas Pedagoģijas
un Izglītības vadības akadēmiju, Daugavpils Universitāti, turpinās sadarbība ar
mūzikas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības iestādēm jautājumos, kas
skar uzņemšanu, studiju satura pēctecību, absolventu piesaisti pedagoģiskajam
darbam reģionos;
- palielinājies absolventu skaits, kuri vēlas ilgstoši sadarboties ar JVLMA un sniegt
30
nepieciešamo informāciju nodarbinātības jautājumos;
- panākta produktīva sadarbība ar darba devējiem - kultūras un kultūrizglītības
institūcijām studiju programmu satura pilnveidē, profesionālo kompetenču līmeņa
noteikšanā, mākslinieciskās prakses organizēšanas jautājumos, veicināta darba devēju
pārstāvniecība koleģiālo institūciju darbā;
- nodrošināta sadarbība ar līdzīgām studiju programmām kopīgu jautājumu risināšanā: ar
Lietuvas 3 mūzikas augstskolām, Igaunijas – 2 augstskolām, 105 Eiropas Savienības
valstu mūzikas augstskolām, ar Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Grūziju, Krieviju. Izveidotas
divas kopīgas maģistra un doktora studiju programmas.
- 85% docētāju pārvalda svešvalodu B2 līmenī, docē studiju kursus ārvalstu studentiem.
JVLMA izvirza sešus pamatuzdevumus konkurētspējas veicināšanai:
1) radoši motivētu cilvēkresursu piesaiste:
- piesaistīt spējīgākos, talantīgākos Latvijas jauniešus studijām JVLMA;
- piesaistīt kompetentu, mākslinieciski radošu akadēmisko personālu no Latvijas un
no ārvalstīm;
2) izglītojot mūzikas, muzikoloģijas, skaņu režijas, laikmetīgās dejas un mūzikas
pedagoģijas speciālistus, radīt jaunas, neatkarīgu ekspertu atzītas zināšanas, nodrošināt
zināšanu pārnesi un inovācijas;
3) izmantojot Eiropas augstskolu pieredzi, sekmēt studentos centrētas studijas;
4) lai nodrošinātu Akreditācijas komisijas starptautisku ekspertu novērtētu studiju
programmu īstenošanu, panākt studiju programmu finansējuma apmēra piešķīrumu
atbilstoši reālajām studiju programmu izmaksām;
5) uz sasniegumiem balstīta mākslinieciski radošā darba finansēšanas nodrošināšana;
6) izveidot diferencētu uz sasniegumiem orientētu, motivētu atalgojuma sistēmu.
Rezultatīvie rādītāji konkurētspējas veicināšanai ir šādi:
- piesaistīti spējīgākie un talantīgākie Latvijas jaunieši studijām JVLMA,
nodrošināts uzņemšanas konkurss 1 3;
- piesaistīts kompetents, mākslinieciski radošs akadēmiskais personāls no Latvijas -
konkurss uz viena akadēmiskā amata vēlēšanām ir 1:2 un no ārvalstīm ik gadus
strādā 6 – 8 viesprofesori;
- pilnveidots 13 studiju programmu saturs, definēti visu studiju kursu studiju
rezultāti;
- visu studiju kursu docētāji motivēti izmantot studentos centrētu studiju
31
metodoloģiju;
- studiju programmu valsts mērķdotācijas apmērs atbilst reālajām studiju
programmu izmaksām (vidēji studiju programmas vienas studiju vietas izmaksa
gadā sastāda 7500,- EUR gadā);
- ir nodrošināts uz sasniegumiem balstīts mākslinieciski radošā darba finansējums;
- izveidota diferencēta uz sasniegumiem orientēta atalgojuma sistēma.
-
JVLMA izvirza astoņus pamatuzdevumus internacionalizācijas veicināšanai:
1) veidot un uzturēt aktīvu sadarbību ar Eiropas Savienības kultūras un kultūrizglītības
institūcijām, aktīvi iesaistoties starptautiskajās organizācijās;
2) aktīvi piedalīties Erasmus+ un Nordplus, kā arī citās akadēmiskā personāla un
studējošo apmaiņas programmās, nodrošinot studiju apjoma atzīšanu;
3) piedaloties mākslinieciski radošajos starptautiskajos projektos, popularizēt JVLMA kā
mūzikas izglītības izcilības centru, kur var iegūt starptautiska līmeņa augstāko mūziķa un
horeogrāfa izglītību, izvērst uzņemšanas reklāmu interneta vietnēs;
4) plašāk piesaistīt Erasmus+ un Nordplus, kā arī citās apmaiņas programmās ārvalstu
augstskolu akadēmisko personālu un studējošos;
5) plašāk izvērst uzņemšanas reklāmu interneta vietnēs, piesaistīt studijām JVLMA
ārvalstu studentus;
6) piedāvāt studiju kursu apguvi svešvalodās;
7) nodrošināt apmaiņas studējošajiem augstu studiju kvalitāti, panākt efektīvu sadarbību
starp studentiem, docētājiem un atbilstošajām struktūrvienībām;
8) meklēt jaunas metodes darbam multikulturālajā akadēmiskajā vidē.i atristas p
Rezultatīvie rādītāji internacionalizācijas veicināšanai ir šādi:
- ir noslēgti sadarbības līgumi ar 105 Eiropas Savienības kultūras un kultūrizglītības
institūcijām un piecām citu valstu mūzikas augstskolām;
JVLMA piedalās vairāku starptautisku organizāciju darbā:
AEC (Association Europeenne des Conservatoire) www.aecinfo.org
ELIA (European League of Institutes of the Arts) www.elia-artschools.org
NICA (Network of International Cooperation in Arts)
EPTA (European Piano Teacher Association)
ESTA (European String Teacher Association)
EVTA (European Vocal Teacher Association)
ECMTA (European Chamber Music Teacher Association)
- aktīvi piedalās Erasmus+ un Nordplus, kā arī citās akadēmiskā personāla un
32
studējošo apmaiņas programmās (35 studenti gadā), nodrošinot studiju apjoma
atzīšanu;
- Erasmus+ un Nordplus apmaiņas programmu ietvaros piesaistīta ārvalstu
augstskolu profesūra – vidēji 40 personas gadā, studējošie – vidēji 25 studenti
gadā;
- studijām JVLMA tiek piesaistīti vidēji 13 ārvalstu studenti;
- 20 studiju kursi tiek īstenoti svešvalodās;
- pamatojoties uz studējošo sistemātiskajām aptaujām par docētāju darbu, nodrošināta
augsta studiju kvalitāte, panākta efektīva sadarbība starp JVLMA studentiem,
apmaiņas studējošajiem, docētājiem un atbilstošajām struktūrvienībām, radīta
labvēlīga studiju vide.
JVLMA izvirza trīs pamatuzdevumus vērtību uzturēšanai
- uzturēt akadēmiskas kultūras un radošas darbības veicinošu vidi;
- nodrošināt ilgtspējīgu un nepārtrauktu visu procesu attīstību, iekšējās kvalitātes
vadību, cilvēkresursu attīstību un vadību, panākt visu struktūrvienību vadītāju,
katra darbinieka un katra studējošā atbildību par sava darba kvalitāti;
- ievērot normatīvajos aktos noteikto akadēmisko brīvību.
Rezultatīvie rādītāji vērtību uzturēšanas sekmēšanai ir šādi:
– izveidota koleģiāla, uz akadēmiskās ētikas principiem balstīta, savstarpējas
cieņas, prasīguma, ieinteresētības un atbalsta veidota sadarbības vide visu
līmeņu un struktūrvienību darbinieku un studējošo starpā;
– ieviestā kvalitātes vadības sistēma veicina kvalitātes kultūru visos darbības
procesos, ikviena JVLMA studējošā un darbinieka darbā, ir nodrošināta
labvēlīga vide personības izaugsmei, visam personālam radīti atbilstoši
priekšnoteikumi tiešo darba pienākumu veikšanai;
– tiek ievērota akadēmiskā brīvība, nodrošinātas akadēmiskā personāla un
studējošo tiesības brīvi izvēlēties savas akadēmiskās darbības virzienus,
metodes, radīt un publiskot jaunas zināšanas, atklāti diskutēt par to saturu,
meklēt iespējas to izmantošanai.
Otrais pamatvirziens: Kultūras mantojuma vērtībās balstīta un inovāciju attīstību veicinoša pētniecība l
m
33
Mērķi:
Uz zinātnisko pētījumu rezultātiem balstītu priekšlikumu sagatavošana
kultūrpolitikas un programmatisko dokumentu pamatnostādnēm;
Sabiedrības informēšana par jaunākajām zinātniskajām atziņām muzikoloģijā un
starpdisciplināro pētījumu rezultātiem;
Zinātnisko pētījumu transformēšanas iespēja jaunu studiju materiālu izstrādē visu
mūzikas izglītības līmeņu vajadzībām.
Īstenojot formulētos mērķus, JVLMA ZPC izstrādā zinātniskās izpētes projektus ar
īstenošanas pierodu no trim līdz pieciem gadiem. Galvenais zinātniskās izpētes projektu
uzdevums ir izstrādāt materiālus, kas aktīvi tiek reprezentēti dažāda formāta publikācijās,
starptautiskajās datubāzēs un sasniegumu apmaiņas formātos (starptautiskās konferencēs,
semināros u.c.). Tiek nodrošināta ZPC pamata izdevuma - periodiskā zinātnisko rakstu
krājuma Mūzikas akadēmijas raksti izdošana, iesaistot tā izveidē gan Latvijas, gan
ārzemju speciālistus un cenšoties maksimāli iepazīstināt ar tajā atspoguļotajiem
pētījumiem starptautisko auditoriju. Dažādu virzienu projektu izstrādē JVLMA ZPC
sadarbojas ar citām zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārzemēs, līdztekus bāzes
finansējumam piesaistot līdzekļus no valsts grantu projektiem, Eiropas Savienības
struktūrfondiem un citiem avotiem.
Virsuzdevumi:
radīt priekšnosacījumus zinātniskiem pētījumiem muzikoloģijas nozarē, kurā ir
ievērojams potenciāls un attīstības perspektīvas Latvijā;
veicot fundamentālos un lietišķos pētījumus mūzikas nozarē J.Vītola Latvijas
Mūzikas akadēmijā, koncentrēt akadēmiskos resursus, tādējādi nodrošinot nozares
attīstību Latvijas vienīgajā mūzikas augstskolā;
sekmēt muzikoloģijas attīstību Latvijā, kā arī veicināt tās integrāciju Eiropas un
pasaules zinātnes telpā;
veicināt atbilstošu cilvēkresursu sagatavošanu un iesaisti zinātniskajā darbībā; lai
veicinātu jaunu zinātnieku pieplūdumu, nodrošināt pētniecības darba adekvātu
atalgojumu, kas ir konkurētspējīgs vietējā un starptautiskā darba tirgū; īstenot
virkni pasākumu, kas motivētu pievērsties pētniecībai, tostarp sniedzot atbalstu
jauniem doktorantiem, integrējot tos pētniecībā, iesaistot projektu izstrādē un citās
pētniecības darba formās;
nodrošināt mūzikas zinātnieku kvalifikācijas celšanu un integrāciju starptautiskajā
zinātnes apritē, izmantojot visas iespējas, ko piedāvā starptautiskās apmaiņas un
34
kvalifikācijas celšana programmas;
veicināt pētniecību, popularizējot muzikoloģijas sasniegumus augstskolas
speciālistu un studentu vidē, kā arī ārpus tās;
nodrošināt studiju un pētniecības dziļāku savstarpēju sasaisti JVLMA,
piesaistīt viesprofesorus un ārvalstu zinātniekus sadarbībai pētniecības projektu
īstenošanai JVLMA;
stimulēt no Latvijas izbraukušo zinātnieku un jauno speciālistu atgriešanos darbā
JVLMA un augstskolas zinātniskajā institūcijā;
modernizēt zinātnisko infrastruktūru JVLMA;
nodrošināt zinātnisko kolekciju un dažādu informācijas nesēju kā zinātniskās
infrastruktūras sastāvdaļu saglabāšanu un attīstību.
JVLMA izvirza desmit uzdevumus:
1) veikt fundamentālus pētījumus Mākslas zinātnes apakšnozarē Muzikoloģija un
realizēt Latvijai nozīmīgus mūzikas kultūras attīstības projektus, kā arī
piedalīties aktuālu zinātniskās pētniecības jautājumu risināšanā un projektu
īstenošanā mūzikas jomā;
2) nodrošināt saikni starp JVLMA īstenotajām studiju programmām un
zinātnisko darbību mūzikas jomā, sekmēt jauno zinātnieku, tai skaitā
maģistrantu un doktorantu iekļaušanos nacionālā mūzikas kultūras mantojuma
apzināšanā, mūsdienu mūzikas pētniecībā, starpdisciplināru pētījumu
īstenošanā;
3) piedalīties bakalauru, maģistru, doktora studiju programmu pilnveidē JVLMA
(jaunu kopīgu studiju programmu, jaunu kursu izstrādē, studijām
nepieciešamu materiālu un mācību līdzekļu sagatavošanā u.tml.);
4) organizēt zinātnisko pētījumu projektu konkursus;
5) sagatavot un iesniegt konkursiem par valsts budžeta finansējumu zinātnisko
pētījumu projektus un programmas;
6) organizēt un veicināt starptautisku zinātnisku sadarbību;
7) sekmēt JVLMA docētāju zinātniski pētnieciskā darba rezultātu nodošanu
sabiedrībai;
8) organizēt publiskus zinātniskos lasījumus, simpozijus un seminārus plašam
adresātu lokam, pirmkārt, - studentiem, maģistrantiem, doktorantiem, kā arī
mūzikas izglītības iestāžu personālam;
9) nodrošināt ZPC zinātniskās darbības informatīvās bāzes uzturēšanu;
35
10) koordinēt redakcijas kolēģiju un nodrošināt zinātniskus rakstus JVLMA
periodiskajam krājumam Mūzikas akadēmijas raksti.
Rezultatīvie rādītāji ir šādi:
radīti priekšnosacījumi zinātniskiem pētījumiem muzikoloģijas nozarē;
akadēmiskajam un zinātniskajam personālam darbības veikšanai ir nodrošinātas
modernās IT metodes un infrastruktūra;
nodrošināta lietotāju un gala staciju mobilitāte un nepārtraukta pieejamība;
nodrošināts lietotāja attālināts darbs ar e-resursiem, tai skaitā abonētām
bibliotēkām;
izveidota e-studiju, videokonferenču, tiešraižu un videoserveru modernās un
konkurētspējīgās tehnoloģijās balstīta vide;
ZPC sadarbībā ar IT un bibliotēku ir nodrošinājis zinātnisko kolekciju un dažādu
informācijas nesēju saglabāšanu un attīstību;
tiek apkopotas JVLMA mācībspēku un zinātnieku publikācijas, izstrādātie un
aizstāvētie promocijas darbi, tiek uzkrāta, sistematizēta un publiskota informāciju
par JVLMA akadēmiskās un zinātniskās darbības rezultātiem, nodrošina to
pieejamību globālajā tīmeklī;
tiek organizēta akadēmiskā un zinātniskā personāla profesionālā pilnveide,
veicināta JVLMA zinātnieku integrācija Eiropas un pasaules zinātnes telpā;
katru gadu JVLMA tiek organizēta vismaz viena zinātniskā konference,
zinātniskie lasījumi, vismaz vienu reizi gadā zinātniskais personāls piedalās
startautiskajās konferencēs, kopīgo projektu izstrādē;
katru gadu tiek piesaistīti viesprofesori un ārvalstu zinātnieki sadarbībai
pētniecības projektu un doktora studiju programmu īstenošanai JVLMA.
dāuJVLMA S
JVLMA Satversmes sapulces priekšsēdētājs Valdis Bernhofs
36