RIGONDA LERHERIGONDA LERHE ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS

VALSTS SEKRETĀRA VIETNIECE VALSTS SEKRETĀRA VIETNIECE 05.04.2013.05.04.2013.

VIETĒJO PĀRTIKAS PRODUKTU ĪPATSVARA PALIELINĀŠANAS IESPĒJAS VIETĒJĀ

PATĒRIŅĀ

SATURS

1. Lauksaimniecības un pārtikas nozares1. Lauksaimniecības un pārtikas nozares

2. Vietējais tirgus un kooperācija2. Vietējais tirgus un kooperācija

3. Vietējās produkcijas realizācijas iespējas:3. Vietējās produkcijas realizācijas iespējas:

a) Tirdzniecības stimulēšanaa) Tirdzniecības stimulēšana

b) Pārstāvības veicināšana publiskajos iepirkumosb) Pārstāvības veicināšana publiskajos iepirkumos

4. Risinājumi4. Risinājumi

2

LAUKSAIMNIECĪBAS UN PĀRTIKAS NOZARES LATVIJĀ

3

VIETĒJAIS TIRGUS UN KOOPERĀCIJA

„Kooperācija ir nabadzības meita un pārticības māte”… Charles Gide, Francijas kooperāciju kustības teorētiķis

Tikai sadarbojoties ražotāji var kļūt spēcīgāki savās pozīcijās – samazinot ražoto preču izmaksas un kopīgi realizējot savu produkciju Efektīvs līdzeklis vietējo produktu patēriņa celšanai un noieta veicināšanai

4

Vietējais tirgus ir drošs pamats uzņēmuma izaugsmei - iegūstot stabilu noietu vietējā tirgū, ražotājs var virzīties uz eksporta tirgiem

Vietējās pārtikas ražošana un patēriņš ir būtisks ekonomikas virzītājs no reģionu un līdz pat valsts līmenim

Vietējie produkti – vietējā tirgū – nacionālās identitātes pamats

KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU SKAITS UN TO DARBĪBAS JOMAS LATVIJĀ

5

115 LPKS 115 LPKS ir iesaistīti ir iesaistīti 9 177 9 177 lauksaimniekilauksaimnieki

KOOPERĀCIJAS VEIKSMES STĀSTI LATVIJĀ

LPKS «Latraps»LPKS «Latraps»

• Dibināta 2000.gadā 2000.gadā (12 zemnieku saimniecības)

• Šobrīd apvieno 647 zemniekus (saimniecību apstrādājamās platības - no 20 ha līdz 4000 ha)

• Uzņēmuma apgrozījums no 0.2 milj.LVL 2000.gadā ir pieaudzis līdz 56.4 milj. LVL apgrozījumam 2009./2010.gadā

• Dibināta 2000.gadā 2000.gadā (12 zemnieku saimniecības)

• Šobrīd apvieno 647 zemniekus (saimniecību apstrādājamās platības - no 20 ha līdz 4000 ha)

• Uzņēmuma apgrozījums no 0.2 milj.LVL 2000.gadā ir pieaudzis līdz 56.4 milj. LVL apgrozījumam 2009./2010.gadā

LPKS «Piena ceļš»LPKS «Piena ceļš»

• Dibināta 2006.gadā (10 profesionālie dārzeņu audzētāji)

• 2007.gadā - atzītas dārzeņu ražotāju grupas statuss

• Uzņēmuma apgrozījums no 1,5 milj. LVL 2008.gadā ir pieaudzis līdz 3,2 milj.LVL 2011.gadā

• 2011. un 2012. gadā saņemts kvalitātes sertifikāts Global G.A.P.

K/S «Mūsmāju K/S «Mūsmāju dārzeņi»dārzeņi»

• Dibināta 2004.gadāDibināta 2004.gadā (9 saimniecības – piena ražotāji)

• 2011.gadā2011.gadā kooperatīvu biedru skaits izaudzis līdz 86 biedriem

• Uzņēmuma apgrozījums no 1.5 milj.LVLmilj.LVL 2004.gadā ir pieaudzis līdz 15 milj. LVL 2011.gadā

• 2011.gadā – 2.lielākais kooperatīvs pēc iepirktā piena apjoma

• Izveidota A/S «Jaunpils pienotava»

6

PĀRTIKAS PRODUKTU ĪPATSVARS PATĒRIŅĀ

Periodā līdz 2020.gadam ir izvirzīts mērķis palielināt par 7% vietējās pārtikas īpatsvaru patēriņā.

7

Vietējās produkcijas realizācijas iespējas

vietējā tirgū

TIRDZNIECĪBA- reģionālās izstādes, gadatirgi;

- mazumtirdzniecība;- lauksaimniecības produktu

pārstrāde;- sabiedriskā ēdināšana

IEPIRKUMI

8

KĀ PALIELINĀT VIETĒJO PRODUKTU ĪPATSVARU KOPĒJĀ PATĒRIŅĀ?

TIRDZNIECĪBAS STIMULĒŠANA

9

LAI STIMULĒTU TIRDZNIECĪBU

ATBALSTS 1) Mazo ražotāju dalībai vienotos stendos reģionālās izstādēs, gadatirgos (VRG, LEADER līdzfinansējums)

2) Ražotāju sadarbībai Lauku attīstības programmas (LAP) un Tirgus kopējās organizācijas (TKO) ietvaros (piedāvājuma koncentrēšanai, iepakošanas iekārtu iegādei, loģistikas bāzes veidošanai, piegāžu organizēšanai, veicināšanas kampaņām u.c.)

LLKC KONSULTANTU IESAISTE :1) ražotāju, t.sk. mājražotāju, un produkcijas

koncentrēšana dalībai gadatirgos, izstādēs, lielveikalu ķēdēs u.c.;

2) vietējo reģionālo stendu aizpildīšanai izstādēs un gadatirgos

PAREDZAMIE IEGUVUMI:

1) sekmēta vietējo pārtikas ražotāju atpazīstamība

2) veicināts vietējās produkcijas noiets

3) veicināta produktu plašāka pieejamība vietējā tirgū

Vietējās produkcijas realizācijas iespējas

vietējā tirgū

TIRDZNIECĪBA- reģionālās izstādes, gadatirgi;

- mazumtirdzniecība;- lauksaimniecības produktu

pārstrāde;- sabiedriskā ēdināšana

IEPIRKUMI

10

KĀ PALIELINĀT VIETĒJO PRODUKTU ĪPATSVARU KOPĒJĀ PATĒRIŅĀ?

PĀRTIKAS PRODUKTU IEPIRKUMU ĪPATSVARS

Latvijas pārtikas ražotājiem Latvijas pārtikas ražotājiem svarīgas ir visas svarīgas ir visas produkcijas produkcijas noieta iespējas, noieta iespējas, tādēļ tādēļ nepieciešams palielināt nepieciešams palielināt tiešitieši vietējo ražotāju tirgus daļu vietējo ražotāju tirgus daļu iepirkumos!!iepirkumos!!

2012.gadā2012.gadā pārtikas produktu publisko iepirkumu līgumcena Latvijā – 13,6 milj. Ls13,6 milj. Ls, kas veido aptuveni 2% aptuveni 2% no pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apjomiem Latvijā.

11

KAS TRAUCĒ VIETĒJIEM RAŽOTĀJIEM «UZVARĒT» IEPIRKUMU KONKURSOS?

Bieži vien vietējie ražotāji:Bieži vien vietējie ražotāji:• nevar nevar nodrošināt pieprasīto produktu nodrošināt pieprasīto produktu apjomu un sortimentuapjomu un sortimentu• nevarnevar nodrošināt nodrošināt regulāras produktu piegādesregulāras produktu piegādes• nespējnespēj konkurēt, ja iepirkumu veicējs kā prioritāti izvirza vienīgi konkurēt, ja iepirkumu veicējs kā prioritāti izvirza vienīgi zemāko cenuzemāko cenu

12

KĀ VEICINĀT VIETĒJO PĀRTIKAS PRODUKTU KĀ VEICINĀT VIETĒJO PĀRTIKAS PRODUKTU PĀRSTĀVĪBU IEPIRKUMOS? (1)PĀRSTĀVĪBU IEPIRKUMOS? (1)

I.I. Ieteikumi iepirkumu veicējiem:Ieteikumi iepirkumu veicējiem:

1) Dalīt pārtikas preču klāstu daļās, ņemot vērā iepirkumā iekļauto preču veidus Dalījums daļās pēc šāda principa ļautu ne tikai vairumtirgotājiem, bet arī pārtikas produktu ražotājiem iesniegt savus piedāvājumus atbilstošajā iepirkuma daļā.

2) 2) Paredzēt piegāžu veikšanu videi draudzīgā veidāŠādas piegādes laikā tiek nodrošināts samazināts vides piesārņojums ar izplūdes gāzēm no autotransporta un samazināta ceļa infrastruktūras slodze (piemēram, piegāde, kas veikta ne vairāk kā 50 km attālumā).

3)3) Izmantot vietējo svaigo sezonālo augļu un dārzeņu pieejamības kalendārus

Sezonalitātes ievērošana ne tikai uz attiecībā uz augļu un dārzeņu piegādēm, bet arī attiecībā uz ēdienkartes piemērotību sezonālajiem augļiem un dārzeņiem.

13

VIETĒJO AUGĻU UN OGU PIEEJAMĪBA TIRGŪ

14

Augļi un ogas Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris DecembrisĀboliĀboli

                       

BumbieriBumbieri                        

PlūmesPlūmes                        

BrūklenesBrūklenes                        

DzērvenesDzērvenes                        

Zemenes Zemenes                        

UpenesUpenes                       

MellenesMellenes                        

KrūmcidonijasKrūmcidonijas                        

JāņogasJāņogas                        

ĶiršiĶirši                        

ĒrkšķogasĒrkšķogas                        

SmiltsērkšķiSmiltsērkšķi                        

AvenesAvenes                        

  Pieejami no noliktavām LV saražotie augļi un ogas pieejami no noliktavām (pagrabiem)

  Pieejami un "sezonāli" Optimālais iegādes laiks - zems cenu līmenis

  Pieejami LV saražotie augļi un ogas pieejami, BET ar augstākām ražošanas izmaksām, tādēļ augstākas cenas

VIETĒJO DĀRZEŅU PIEEJAMĪBA TIRGŪ

15

DārzeņiDārzeņi Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris DecembrisKartupeļi Kartupeļi GalviņkāpostiGalviņkāposti BurkāniBurkāni TomātiTomāti SīpoliSīpoli BietesBietes Ķīnas kāpostiĶīnas kāposti Puķu kāpostiPuķu kāposti Gurķi Gurķi KabačiKabači Redīsi sarkaniRedīsi sarkani ĶiplokiĶiploki DillesDilles PētersīļiPētersīļi PuraviPuravi LociņiLociņi SkābenesSkābenes Salāti nogrieztieSalāti nogrieztie Salāti podiņosSalāti podiņos ĶirbjiĶirbji KāļiKāļi RutkiRutki Kātu selerijasKātu selerijas Pupas lielās zaļāsPupas lielās zaļās PatisoniPatisoni ZirņiZirņi Pieejami no noliktavām LV saražotie dārzeņi pieejami no noliktavām (pagrabiem) Pieejami un "sezonāli" Optimālais iegādes laiks - zems cenu līmenis Pieejami LV saražotie dārzeņi pieejami, BET ar augstākām ražošanas izmaksām, tādēļ augstākas cenas

KĀ VEICINĀT VIETĒJO PĀRTIKAS PRODUKTU KĀ VEICINĀT VIETĒJO PĀRTIKAS PRODUKTU PĀRSTĀVĪBU IEPIRKUMOS? (2)PĀRSTĀVĪBU IEPIRKUMOS? (2)

4) Kvalitātes prasību izvirzīšana pārtikas produktiem Esošās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas («Zaļā karotīte») pilnveide un shēmas

prasību pārskatīšana, lai paplašinātu shēmas ietvaros saražoto produktu sortimentu un apjomu.

Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma (“Zaļā karotīte”)(“Zaļā karotīte”)

PRASĪBAS VISĀM PRASĪBAS VISĀM PRODUKTU GRUPĀM: PRODUKTU GRUPĀM:

nesatur ĢMO, sintētiskās nesatur ĢMO, sintētiskās

krāsvielaskrāsvielasgala produkts atbilst gala produkts atbilst

paaugstinātām kvalitātes paaugstinātām kvalitātes prasībām;prasībām;

pilns ražošanas vai pilns ražošanas vai pārstrādes cikls Latvijāpārstrādes cikls Latvijā

Spānija

LatvijaLatvija

Pilns pārstrādes process Pilns pārstrādes process

Latvija

16

KĀ VEICINĀT VIETĒJO PĀRTIKAS PRODUKTU PĀRSTĀVĪBU IEPIRKUMOS? (3)

II. Piedāvājuma koncentrēšanaII. Piedāvājuma koncentrēšanaLLKC novadu konsultantu iesaisteLatvijas teritorijā darbojas pavisam 125 novadu lauku attīstības un 26 uzņēmējdarbības konsultanti. Nodrošināts, lai katrā no LLKC birojiem strādātu viens uzņēmējdarbības konsultants.

17

LLKC KONSULTANTU IESAISTE IEPIRKUMU PROCESĀ

18

LLKC konsultanti

Uztur datu bāzi par vietējiem ražotājiem

(produkti, apjomi)

Komunicē ar ražotājiem un pašvaldībām

Informēs pašvaldības u.c. iepirkumu veicējus, kā arī izglītības iestāžu

ēdinātājus par ieteikumiem efektīvākai iepirkumu organizēšanai

Iesaistās vietējo ražotāju apvienošanai kopīga piedāvājuma iesniegšanai

iepirkumos:- apzina pieprasījumu konkrētajā

pašvaldībā;- apzina produktu ražotājus un informē par

dalības iespējām;- palīdz ražotājiem iepirkuma dokumentācijas iesniegšanā

Informē ražotājus par sadarbības iespējām un atbalsta saņemšanas

iespējām LAP un TKO ietvaros

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI (1):

1) Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas («Zaļā karotīte») darbības pilnveide un atpazīstamības veicināšana

2) Standarta tehniskās specifikācijas (paraugnolikuma) izstrāde pārtikas produktu grupām, lai atvieglotu iepirkumu veicējiem iepirkuma veikšanas gaitu

3) Lauku attīstības konsultantu iesaiste vietējās produkcijas noieta palielināšanā

4) Pašvaldību, to iestāžu, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju u.c. informēšana (LLKC, ZM) par:

• ieteikumiem efektīvākai iepirkumu plānošanai un organizēšanai

• saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas procesu, piešķirot papildu vērtēšanas kritēriju punktus piedāvājumiem, kuros ietverti produkti ar paaugstinātu kvalitāti (piem. “Zaļā karotīte”) un/vai ir paredzēta produktu piegāde videi draudzīgā veidā

19

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI (2):

6) Kooperatīviem nākotnē administratīvais un investīciju atbalsts nozarēs, kur tie nav attīstījušies - bioloģiskā lauksaimniecība, lopkopība (izņemot piena lopkopību), augļu un dārzeņu sektors, mežsaimniecība, kā arī atbalsts starpnozaru kooperācijai

7) Atbalsts sadarbībai starp ražotājiem nākamajā programmēšanas periodā, lai veicinātu to pārstāvību iepirkumos

8) Nākotnē izmantot Eiropas valstu pieredzi iepirkuma organizēšanā atsaukties uz vispārējām ES vērtībām (piem., MVU darbības veicināšana, nodarbinātības veicināšana pilsētā/reģionā)

20

PALDIES PAR UZMANĪBU!