VIDES STĀVOKĻA INDEKSS - 2012

Divdesmit gadus pēc ANO Vides un attīstības kongresa (Riodežaneiro, 1992.), valdības joprojām cenšas pierādīt, ka viņu vadītajās valstīs nepārtraukti uzlabojas vides stāvoklis. Šim nolūkam tiek izmantoti kvantitatīvie rādītāji saistībā ar piesārņojuma kontroli un dabas resursu pārvaldību.

Līdz ar budžeta ierobežojumiem visā pasaulē, valdības saskaras ar pieaugošām grūtībām, lai uzturētu vismaz esošo vides kvalitātes stāvokli un to apliecinātu ar reāliem mērījumu rezultātiem.

2000. gadā Vides Ilgtspējas indekss, Vides stāvokļa indeksa priekštecis, pirmām kārtām atbilda pieaugošai vajadzībai pēc stingriem, uz reāliem datiem orientētiem vides mērījumiem. pieaugošai vajadzībai pēc stingriem, uz reāliem datiem orientētiem vides mērījumiem.

2012. gadā Vides stāvokļa indekss vairāk ir orientēts, lai noteiktu vides politikas atbilstību izvirzītajām vides kvalitātes prasībām. Tas pirmo reizi ļauj izsekot izmaiņām laika gaitā.

Vides stāvokļa indekss tiek piemērots ANO dalībvalstīm, vērtējot 22 darbības rādītājus, kas aptver 10 politikas kategorijas, lai atspoguļotu gan vides veselību, gan arī ekosistēmu vitalitāti.

Metodika atvieglo valstu salīdzināšanu un sniedz iespēju izvērtēt pasaules sabiedrības veiktspēju laika gaitā, saistībā ar vides politikas mērķu sasniegšanas darbību.

2

Jēlas Universitātes Vides tiesību un politikas centrs Kolumbijas Universitātes Starptautiskais Zemes zinātņu informācijas tīkla centrs

www.epi.yale.edu

3

Environmental Performance Index–

Ranking & Scores2012

1 Switzerland 892 Latvia 1*3 Norway 844 Luxembourg 1065 Costa Rica 1136 France 197 Austria 718 Italy 129 United Kingdom 209 Sweden 6311 Germany 5612 Slovakia 713 Iceland 64

120 Pakistan 72121 Tajikistan 38122 Eritrea 26

4

13 Iceland 6414 New Zealand 5015 Albania 416 Netherlands 9217 Lithuania 10418 Czech Republic 2519 Finland 5420 Croatia 7421 Denmark 4522 Poland 10723 Japan 6024 Belgium 925 Malaysia 33

...

122 Eritrea 26123 Libya 61124 Bosnia & Herzegovina 129125 India 95126 Kuwait 131127 Yemen 29128 South Africa 124129 Kazakhstan 126130 Uzbekistan 69131 Turkmenistan 123132 Iraq 125

* Pirms 10 gadiem Latvija bija 1. viet ā, tagad – 2. viet ā pasaul ē

2013 ENVIRONMENTAL PERFORMANCE INDEXYale Center for Environmental Law & Policy, Yale University

Center for International Earth Science Information Network, Columbia University

Šveice 1. vieta, 87,67 punkti; uzlabojums 10 gados 0,80 %Igaunija 20. vieta, 74,66 punkti; uzlabojums 10 gados 15,91 %

Baltkrievija 32. vieta, 67,69 punkti; uzlabojums 10 gados 4,17 %

5

Latvija 40. vieta, 64.05 punkti; uzlabojums 10 gados 5,69 % (IKP/iedz. - $14,200)

Lietuva 49. vieta, 61,26 punkti; uzlabojums 10 gados 9,06 % , izmaiņas 10 gadu laikā ? %

Health ImpactsChild Mortality , 91,58 punkti, 47. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 12,73 %Air Quality, 96,29 punkti, 40. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 5,07 %Household Air Quality , 95,00 punkti, 36. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 7,22 %Air Pollution - Average exposure to PM2.5, 100 punkti, 1. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 0 %Air Pollution - PM2.5 exceedance, 93,88 punkti, 98. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 8,75 %Water and Sanitation, 53,69 punkti, 75. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā -0,07 %Access to Drinking Water, 77,05 punkti, 57. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā -0,08 %Access to Sanitation, 30,33 punkti, 102. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā -0,03 %Water ResourcesWastewater Treatment, 49,62 punkti, 40. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā ? %Agriculture, 64,57 punkti, 99. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 34,24 %Agricultural Subsidies , 37,15 punkti, 120. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 100 %Pesticide Regulation, 92,00 punkti, 92. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 9,52 %Forests, 3,3 punkti, 127. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā ? %

6

Forests, 3,3 punkti, 127. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā ? %Fisheries , 0 punkti, 98. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 0 %Coastal Shelf Fishing Pressure, 0 punkti, 95. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 0 %Fish Stocks , 0 punkti, 92. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 0 %Biodiversity and Habitat, 95,17 punkti, 16. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 7,28 %Terrestrial Protected Areas (National Biome Weights), 100 punkti, 1. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 10,72 %Terrestrial Protected Areas (Global Biome Weights) , 100 punkti, 1. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 10,72 %Marine Protected Areas, 85,5 punkti, 25. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 0 %Critical Habitat Protection , ? punkti, ? vieta, izmaiņas 10 gadu laikā ? %Climate and Energy, 53,27 punkti, 59. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 0 %Trend in Carbon Intensity, 66,42 punkti, 43. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā ? %Change of Trend in Carbon Intensity , 0 punkti, 118. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā ? %Access to Electricity, 100 punkti, 1. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā 0 %Trend in CO2 Emissions per KWh, 62,58 punkti, 35. vieta, izmaiņas 10 gadu laikā ? %

7

Cilvēka ietekme uz vidi ir tikpat sena kā cilvēce - jau vissenākajos laikos cilvēks spēja iespaidot to vidi, kurā tas atradās

Medības un pārtikas augu vākšana Izmainīja dzīvnieku un augu sugu skaitu,

ietekmējot bioloģisko daudzveidību

8

Mežu izciršana, lopkopība, lauksaimniecība

Rūdu ieguve un ražošana (ādu miecēšana, stikla ražošana)

Kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību,ko pamanīja jau senie romieši un senie grieķi

Izmainīja ainavu un sekmēja auglīgo zemju pārtuksnešošanos,

piemēram, senās Divupes civilizācijas zemēs

Ja vietējie resursi tika izsmelti vai arī radītais piesārņojums kļuva bīstams –

kopiena vai nu gāja bojā, vai arī pārvietojās uz citu vietu, kurā vides kvalitāte un pieejamie resursi

nodrošināja attīstībupiemēram, Dienvidamerikas un Centrālamerikas ciltis

Industriālā revolūcija, urbanizācija -

� jaunu enerģijas avotu apgūšana – fosilā kurināmā izmantošana,� jaunu ražošanas paņēmienu izstrādāšana,� masveida ražošana,� iedzīvotāju skaita pieaugums,� cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšanās.

9

piemēram, Dienvidamerikas un Centrālamerikas ciltis

Mūsdienās cilvēks ietekmē vidi ne tikai īslaicīgi, bet arī ilgtermiņā –ietekmē arī nākamās paaudzes

10

Pasaules apgabali, kas cieš no “skābajiem lietiem”

Ir mainījies cilvēka darbības dēļ radīto ietekmju mērogs

un ilgums

11

Vide ir visi nosacījumi un faktori, kas ietekmē dzīvo

organismu vai to kopumu tā dzīves laikā

Jēdzienu “vide” var attiecināt gan uz visu apkārtni kopumā, gan uz specifisku tās daļu, un to veido:

12

Cilvēka iekšējā (mentālā) vide

Dabas vide

Cilvēka pārveidotā vide

Sociālā vide

Vides zinātne ir zinātne par dabas sistēmām un to mijiedarbību ar cilvēkvidi

Vides zinātne kā nozare sāka veidoties pēc tam, kad citās dabas un sociālo zinātņu nozarēs bija gūta pietiekami dziļa izpratne par dabas

procesiem un cilvēku ietekmi uz tiem

13

Vides zinātne ir:� relatīvi jauna zinātnes nozare� patstāvīga zinātnes nozare� interdisciplināra zinātnes nozare

procesiem un cilvēku ietekmi uz tiem

Grieķu filozofs Milētas Taless (625-547 p.m.ē.)

Klasiskās grieķu filozofijas pamatlicēji Platons(428-347 p.m.ē.) un Aristotelis (384-322 p.m.ē.)

Grieķu filozofs Milētas Taless (625-547 p.m.ē.) -racionāli skaidroja pasauli, kas atrodas ap mums, un

ietekmēja klasiskās filozofijas izveidi

14

Romas un Grieķijas kultūras nozīmīgi tālākattīstītāji bija viduslaiku arābu domātāji

(428-347 p.m.ē.) un Aristotelis (384-322 p.m.ē.)

Ne tikai piedāvāja vienotu (sistēmisku) un racionālu izskaidrojumu dabā noritošajām parādībām, bet arī sniedza daudzu dabas parādību

(piemēram, meteoroloģisko parādību) aprakstus

Romiešu domātāji, piemēram, Plīnijs Vecākais (23-79 m.ē.) Apkopoja zināmos priekšstatus,

novērojumus par dabas vidē noritošo un dabas parādību aprakstus

20. gs. otrajā pusē tika apzināta cilvēces ietekme uz vidi un iespējamās sekas:

Krievu ģeoķīmiķis Vladimirs Vernadskis (1863.-1945.) attīstīja koncepciju par biosfēru, ko jau 1875. g. bija izvirzījis austriešu ģeologs E. Zīss

– var tikt ietekmēta ne tikai vietējā populācija, bet visa ekosistēma

15

ko jau 1875. g. bija izvirzījis austriešu ģeologs E. Zīss

Biosfēra ir Zemes cietā, gāzveida un

šķidrā apvalka dzīvo un nedzīvo komponentu vienota sistēma, kurā

� norit vielu un enerģijas apmaiņa� norit noteiktas bioģeoķīmiskas funkcijas� pastāv kopējas attīstības likumsakarības

Noosfēras koncepcijas attīstība saistās ar angļu zinātnieka Džeimsa Lavloka izvirzīto hipotēzi:

Zeme ir pašregulējoša sistēma, uz kuras noritošos procesus nosaka dzīvo organismu

kopuma funkcionēšana

16

Dž. Lavloka izvirzītā hipotēze pieļauj, ka pastāv izteikta atgriezeniska saikne starp dzīvo organismu

patērētajām vielām, to izdalītām vielām un uz Zemes noritošajiem procesiem

Pašlaik uz Zemes pastāvošais dzīvo organismu kopums nosaka:

Bet cilvēka darbības dēļ, īpaši –ja tiek sagrauti Zemes bioloģiskās sistēmas

pašregulēšanās procesi, tas var katastrofāli ietekmēt

� atmosfēras sastāvu� Zemes klimatu� vielu plūsmu raksturu

17

pašregulēšanās procesi, tas var katastrofāli ietekmēt cilvēku kopienas dzīves apstākļus

ASV cilvēku attieksmi pret vides problēmām, vides aizsardzības nepieciešamību sekmēja

jūras bioloģes Reičelas Kārsonas grāmata

20.gs. 60.gados kļuva acīmredzamas vairākas vides problēmas, kuras saistījās tieši ar vides piesārņojumu

(skābo nokrišņu veidošanās, ozona slāņa degradācija)

jūras bioloģes Reičelas Kārsonas grāmata „Klusais pavasaris” (1961.g.)

18

Rachel Carson (1907-1964), amerikāņu jūras bioloģe, rakstniece

Mūsdienās vides problēmas ir kļuvušas globālas

� globālā pasiltināšanās� stratosfēras ozona slāņa degradācija� daudzas vielas vai nu sadalās lēni, vai vispār nesabrūk –ir noturīgas vidē

19

ir noturīgas vidē

Vides problēmu raksturs nav atkarīgs no sabiedrības bagātības un ekonomiskās un sociālās sistēmas

Līdz šim tradicionālais antropocentriskās sabiedrības attīstības modelis naivi balstās uz pieņēmumu, ka

ekonomiskā attīstība nav ierobežota un dabas bagātības nav izsmeļamas

Zinātniski tehniskā progresa dēļ cilvēka darbība mūsdienās ir kļuvusi par tik aktīvu apkārtējo vidi veidojošu faktoru, kāds nav bijis

kopš dzīvības rašanās uz Zemes

Cilvēka darbība spēj apdraudēt paša cilvēka izdzīvošanu !

20

Zemes zinātnes

Ķīmija, fizika, ģeoloģija

Ģeoķīmija,

21

Bioloģija, ekoloģija, bioķīmija

Ģeoķīmija, augsnes zinātne,

klimatoloģija, hidroloģija u.c.

22

Vides zinātne

Vides zinātne ir patstāvīga nozare !

Tās specifiskumu nosaka veids, kādā tā integrē speciālo zinātņu informāciju vienotā sistēmā un izmanto jauniegūtās

zināšanas vides problēmu risināšanā

Vides zinātne ir piemērs tam, kā vairāku zinātņu nozaru metodoloģijai

23

Vides zinātne ir piemērs tam, kā vairāku zinātņu nozaru metodoloģijai mijiedarbojoties, veidojas jauna zinātņu nozare –

kas spēj atgriezeniski ietekmēt sabiedrības attīstību

Vides inform ācijas ievākšana

Vides inform ācijas apstr āde un anal īze

24

apstr āde un anal īze

Jaunu ekonomikas sist ēmu att īst ībaVides ietekmju

samazin āšana

Vides izgl ītības īstenošana

Vides zinātni raksturo:

� aktīva iesaistīšanās sabiedrībā noritošajos procesos,

� tieša ietekme uz likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesu,

� augsta atbildība sabiedrībai.

25

� Ilgtspējīgas un līdzsvarotas valsts politikas izstrāde

� Vides aizsardzības politikas integrācija kopējā valsts attīstības politikā

� Sabiedrības iesaistīšana vides problēmu optimālu risinājumu izvēlē

26

optimālu risinājumu izvēlē

� Prioritātes piešķiršana visefektīvākajiem problēmu risinājumiem

� Izvēlēties katrai problēmsituācijai atbilstošus politikas līdzekļus

� Iesaistīt vides politikas īstenošanā mērķgrupas un visu līmeņu pašvaldības

� Nodrošināt to, ka valsts sedz daļu vides aizsardzības vai atveseļošanas izdevumu

27

vai atveseļošanas izdevumu

� Radīt nosacījumus videi draudzīgas rīcības stimulēšanai

� Nodrošināt kvalitatīvu vides izpēti un vides izglītības un vides zinātnes attīstību

28

Ekoloģija

Vides ķīmija un ekotoksikoloģija

Dabas aizsardzība

29

Vides ķīmija un ekotoksikoloģija

Vides ģeogrāfija

Vides pārvaldība

Vides inženierzinātne

Ekoloģija sākotnēji veidojusies kā bioloģijas apakšnozare,

bet 20.gs. 60.gados tajā tika ietilpinātas daudzas starpdisciplināras problēmas, kas skar gandrīz visus iespējamos sabiedrības

un dabas attiecību aspektus, ieskaitot bioloģiskos, tehniskos, humanitāros un politiskos aspektus

30

Tiek uzskatīts, ka ekoloģija, kas pirms 100 gadiem radās kā mācība par organisma un vides attiecībām, ir kļuvusi par:

cilvēku industriālās sabiedrības uzvedības teorētisko pamatu dabā

Dabas aizsardzības mērķi:

� praktiski veicināt dabas aizsardzības pasākumu teorētiskā pamatojuma izstrādi,� izpētīt dabas vides mainību,� Nodrošināt vides kontroles un monitoringa sistēmas izveidi –

lai sekmētu dabas vērtību aizsardzību un tās

31

lai sekmētu dabas vērtību aizsardzību un tās resursu ilgtspējīgu izmantošanu

Dabas aizsardzība vēsturiski veidojusies kā filozofisku un reliģisku uzskatu par cilvēku kā dabas sastāvdaļu savijums

Jau primitīvajās reliģijās ir sastopami tādi jēdzieni kā svētās birzis, svētie meži, ezeri un kalni

32

Termins “dabas aizsardzība” parādījās 20.gs. sākumā vēl ilgi pirms pašas vides zinātnes kā patstāvīgas zinātnes nozares izveidošanās

� rezervātu izveidošana� retu un iznīkstošu sugu iegūšanas aizliegums

Toreizējā izpratne:

33

aizliegums� dabas pieminekļu aizsardzība u.tml.

Dabas aizsardzības speciālisti drīz vien apjauta, ka pareiziem aizsardzības pasākumiem nepieciešami nopietni ekoloģiski pētījumi

Tādēļ sākotnēji dabas aizsardzība kā zinātniska disciplīna attīstījās uz ekoloģijas fona

Dabas aizsardzības filozofiskie strāvojumos var izšķirt trīs galvenos virzienus:

Dabas resursu saudzīga izmantošana un

aizsardzība

Evolucionārā ekoloģija

Romantiski transcendentālais

virziens

Dabu nevar vērtēt

34

Dabu nevar vērtēt ekonomiskās peļņas

kategorijās, bet tā ir vērtība pati par sevi

Mūsdienu vides zinātne un dabas aizsardzības prakse pamatā balstās uz evolucionāri

ekoloģisko virzienu

Jeloustonas nacionālais parks ASV ir slavens ar unikāliem ģeoloģiskiem objektiem

35

36

37

Introducētas sugas – ievestas augu un dzīvnieku sugas, kas pielāgojušās dzīvei

Latvijas vides apstākļos

SosnovskaSosnovska latvānislatvānis ((HeracleumHeracleum sosnowskysosnowsky))

Monokultūru audzēšana lauksaimniecībā –apdraud bioloģisko daudzveidību

38

Vides ķīmija un ekotoksikoloģija pēta:

� vides piesārņojumu, tā noteikšanas un analīzes metodes,

� vielu izturēšanos vidē, dabiskas un antropogēnas izcelsmes vielu iedarbību vidē – to ietekmi uz populācijām, cilvēku, visu biosfēru,

39

� to, kā vides piesārņojums ietekmē mijiedarbību starp dzīvajiem organismiem un starp organismiem un vidi.

Vides ķīmija pēta:

Zemes garozu un ģeosfēru, kā arī citus kosmiskos ķermeņus, izmantojot ķīmijas metodes

Vides ķīmija aplūko divas nozīmīgas mūsdienu zinātnes problēmas –

40

Vides ķīmijas metodes sniedz izpratni par Zemes sastāva nepastāvīgumu un evolūciju – Zemes pašreizējais stāvoklis ir tikai viena

stadija tās attīstības procesā, kuru ietekmē ļoti daudzi faktori

vides aizsardzības jautājumus un Zemes dzīļu resursu veidošanās likumsakarības, šo resursu praktisko

nozīmi un ieguves iespējas

Ekotoksikoloģijas (vides toksikoloģijas) pētījumu objekts ir:

� dabiskas un antropogēnas izcelsmes vielas, kas nonāk vidē (atmosfērā, hidrosfērā, litosfērā, biosfērā),� šo vielu aprite vidē,� vielu iedarbība uz individuālu dzīvo organismu, kā arī uz

41

� vielu iedarbība uz individuālu dzīvo organismu, kā arī uz kopienām – biocenozēm, ekosistēmām un biosfēru

Ekotoksikoloģijas mērķis ir nodrošināt vielu iedarbības riska

samazināšanu

42

43

Parastais iekštelpu gaisa filtrs, ko var tīteīt ar putekļu sūcēju

“Zirnekļpuķe” (Chlorophytum comosum)

labi absorbē dažus gaisa piesārņotājus

M azgāšanas līdzekļi Balinātā ji Dezinficē jošas vielas Tualetes šķīdum i

Kamīna tīrītā ji Septisko tvertņu tīrītā ji Logu, traipu un em aljas

tīrītā ji Kr āsvielas

G lazūras Šķīdinātā ji Politūra Eļļas un lateksa krāsas Lakas

Celtn iecības materiā li

44

Celtn iecības materiā li Kodinātā ji Koka antiseptiķ i Rūsas

pārveidotā ji Asfalta laka B itum a tepe

Dārza ķīm ik ā lijas Pesticīdu pulveri Pesticīdu šķīdum i Pesticīdu

aerosoli Herbicīdi Ratendanti M inerā lm ēsli

Auto-m oto produkti Skābe akum ulatoriem M inerā leļļas Antifrīzi

Benzīns Šķīdinātā ji K rāsvielas

Vispār ē jas lietošanas produkti Baterijas Līm es Cem ents

Vides ģeogrāfija pēta, kā cilvēks ietekmē ainavu

45

Arāla jūras ainavas izmaiņas cilvēka darbības ietekmē

46

Pēta nevēlamās ietekmes uz vidi, kā arī meklē līdzekļus to novēršanai –

sevišķu uzmanību pievēršot ūdens, augsnes un gaisa piesārņojumam, izstrādājot inženiertehniskas metodes -

� vides sanācijai� atkritumu savākšanai

47

� atkritumu savākšanai� atkritumu uzglabāšanai un utilizācijai� vidi saudzējošu tehnoloģiju attīstībai

Videi draudzīgu produktu izstrāde - ekodizains

Produkti, kuru tapšanas procesā, lietošanas laikā un tiem nonākot atkritumu plūsmā tiek samazināta ietekme uz vidi

un dabas resursu patēriņu

48

Vides pārvaldības pētījumu mērķis ir izzinātsabiedrībā noritošo procesu ietekmi uz vidi, ietverot

pētījumus par:

� dabas resursu izmantošanas iespējām

� dabas vides bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības aizsardzības zinātnisko pamatu

“Klimata krīze: nacionālā drošība, sabiedrības veselība un ekonomiskie draudi”

ASV Kongresa Enerģētikas un vides apakškomiteja, 12.02.2009.

49

aizsardzības zinātnisko pamatu

� ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu

Resursi, piesārņojums un vides degradācija

� Ierobežojumu princips

� Piesārņojuma novēršanas princips

� Trīs “R” - reducing, reusing, recycling

� Atkārtotas izmantošanas un pārstrādes princips

50

Pasaules vides diena -Bristole, 05.06.2007.

� Atkārtotas izmantošanas un pārstrādes princips

� Ilgtspējīgas izmantošanas princips

Zinātniski pētnieciskā darbība

� Vielas nezūdamības likums

� Bezatkritumu princips

� Vielas kvalitātes princips

� Atkārtotas izmantošanas vai pārstrādes princips

51

� Atkārtotas izmantošanas vai pārstrādes princips

� Enerģijas nezūdamības likums

� Enerģijas kvalitātes princips

� Organisma un vides saskaņas princips

� Ekoloģiskās nišas princips u.c.

Ekonomika un politika

� Visu ārējo izmaksu uzskaitīšanas princips

� Ekonomisko briesmu princips

� “Nedzīvo pāri zemes iespējām” princips

� Pārmērīga patēriņa princips, lietu tirānijas princips

52

Pārmērīga patēriņa princips, lietu tirānijas princips

� Ekonomiskā un ekoloģiskās vieduma princips

� Nabadzības “slazda” mazināšanas princips

� Zemes noteiktais princips

� Profilakses un procesu kontroles princips

� Individuālas varēšanas princips

� “Sliktas ziņas var būt arī labas ziņas” princips u.c.

Pasaules uzskats un ētika

� Pazemības princips

� Sadarbības princips

� Dabas respektēšanas princips

� Ilgtspējas un ekocentrisma princips

53

Ilgtspējas un ekocentrisma princips

� Savvaļas dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas princips

� Minimālā kaitējuma princips

� Līdzsvarotu izmaiņu princips

� Ekonomika nav visam pāri stāvošs princips u.c.

54