1

izdevums 2018. gada marts

Veidot vislabāko dzīvi, gādāt vislabāko aprūpi !

60 Fraser Crescent, Wantirna South, VIC 3152

25.

DIEVA LAIKI + Arch. Arnolds Lūsis

Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu

uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme

un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak Dievs!

Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki:

“Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!”

Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena,

kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.

Ps. 90:2-4

Lasot bībeli, bieži dzirdam vārdu “mūžība”, Kas ir mūžība? Mūžība ir laiks, ko nevaram izmērīt stundās, dienās, nedēļās, mēnešos vai gados. Mūžībai - tāpat kā veikla zeltkaļa darinātam gredzenam - nevaram atrast ne sākuma, ne gala. Mūžības laikus zin vienīgi Dievs, kas arī ir mūžīgs. Un Dievs mums dara zināmu, ka tūkstoš gadi Viņa priekšā ir tikai kā viena diena, kas pagājusi....

Reiz lasīju, ka, atbildot uz jautājumu: kas ir mūžība? - gudrs vīrs stāstijis šādu līdzību:

“Jūras vidū ir milzīga klints, augstāka kā visaugstākie kalni pasaulē. Pa tūkstoš gadiem reizi - mazs putniņš nolaižas uz šīs klints un noslauka pret tās radzēm savu knābīti. Un kad šī klints, putniņam pret to knābīti slaukot, būs pavisam nodilusi, tad būs pagājusi viena sekunde - mūžībā!” Viena pati sekunde - vai varam tagad iedomāties, kas ir mūžība?

Tāpēc mūžības laiki jāatstāj Dieva ziņā.

Bet senais psalmists mums dod gudru un vērā liekamu padomu. Viņš skubina mūs Dievu lūgt - lai Dievs mūs māca mūsu laiku pareizi izmantot - tā izmantot, ka mēs “gudru sirdi dabūjam”. Daudzi cilvēki nemāk savu laiku izmantot. Mēs tādus cilvēkus saucam par dīkdieņiem. Strādāt viņi negrib. Mācīties viņi negrib. Un bieži vien - viņi dzīvo uz citu rēķina. Tā ir izniekota dzīve. Jo - laiks ir mums dota Dieva dāvana. Laiku, kurā mēs dzīvojam - mēs paši nevaram paildzināt.

Laiku, ko Dievs mums dod - mēs nevaram atdot citiem. Laiku mēs nevaram no citiem aizņemties. Tāpēc - ir jāzin, kā laiku pareizi izmantot. Ir jāmāk dienas tā skaitīt, lai dzīve kļūtu labāka, skaistāka, - mums pašiem un līdzcilvēkiem.

Vispareizāk laiku izmanto tie, kas dara labus darbus.

Tie ir kā gaisma, kas aizdzen bēdu un ļaunuma tumsu. Tamdēļ jau arī mūsu Pestītājs mūs skubina: “Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” No „Hosteļnieku avīzītes”

2

Mūsu Avīzīte

Pagājušo mēnesi mēs svinējām Latviešu

Ciema Avīzītes otro dzimšanas dienu. Divi gadiņi! Viņai vajadzētu būt bērnu dārzā,

bet viņa skraida apkārt pa ciemu pie mums visiem. Dalīdama prieku, bēdas, notikumus,

atmiņu stāstus un vēl daudz cita.

Mēs nevaram iedomāties, cik daudz darba Avīzītes auklei ar divgadnieci. Jāapbrīno Ingrīda B. izdoma un māka visu to pasniegt acij un sirdij patīkamā veidā. Vienīgi viņa ir atbildīga par mūsu iemīlēšanos Avīzītē. To apliecināja lielais viesu skaits. Tik garu viesību galdu vēl nebiju redzējis. Lielajā nodarbību istabā galds stiepās no istabas viena gala līdz otram. Varēja jau gan vēl galdu pagarināt cauri lielajām durvīm, jo dažiem ballītes viesiem bija jāsēž cauri lielajām durvīm. Pēc senču ieskatiem tas nav ieteicams. Tā norādīja 90 gadīga pansijas

iemītniece.

Ingrīda B. slavēja lasītājus un rakstītājus. Viņas izdomai nav robežu pat paldies sakot. Paldies čaklajiem rakstītājiem bija dīvaina putna spalvās (Emu?) paslēpts rakstām daikts. Vai lai mūsu domas turpinātu lidot? Arī pārējie viesi katrs dabūja pa spalvai, lai viņus iedvesmotu rakstīt Avīzītei. Te nu Ingrīda B. varbūt drusku pārrēķinājās. Ja nu visi rakstāmā saņēmēji tiešām sāktu rakstīt, viņa noteikti netiktu savā darbistabā jauno

rakstu plūdu dēļ.

Aivars ieteica mainīt Avīzītes vārdu uz cienīgāku nosaukumu – Avīze. Viņa priekšlikums noslīka Avīzītes aizstāvju protestos. Avīzīte izklausās

mīļāk. Tur tik daudz Ingrīdas B. un rakstītāju mīlestības ieguldīts!

Jā, mēs dziedājām arī. Varēja redzēt, ka daži pansijas iemītnieki, kas ikdienā gandrīz nemaz nerunā, dziedāja ar pilnu krūti un visām dziesmām zināja vārdus no galvas. Šo brīnumu panāca Ivars ar savu iejūsminošo

akordeona pavadījumu.

Mums ir divas brīnišķīgas Ingrīdas. Nobažījusies Ingrīda (pārvaldniece) ienesa biezpiena torti ar divām svecēm un mudināja Ingrīdu (auklīte) ātri nopūst sveces, pirms ugunsgrēka trauksmes signāls izsauc ugunsdzēsēju komandu. Droši, viņiem arī būtu ticis kāds kūkas gabaliņš, rūgto dūmu

vietā.

Dzerot vīnu, našķējoties ar kūkām uz aizraujoties draudzīgās sarunās, tīri nemanot bija pienācis vakariņu laiks. Bija pavadīta patīkama

pēcpusdiena. Paldies!

Daudz laimes Avīzīte! Edgars

3

Dzejoļrindas un paldies!

Veltījums Avīzītei Vēstuļkastīti kad veram

Reizi mēnesī, mēs ceram,

Ka tur dāvana būs iekšā –

Avīzīte būs tur priekšā!

Vispirms lasām Dieva Vārdus,

Liekam sirdī tos it dārgus.

Annas dzejas izbaudām,

Atmiņās tās ieslēdzam.

Nez, ko šoreiz raksta Jancis?

Smiekliņi mums atspīd acīs.

Šur tur pazib domu graudi:

Pārdomā un ilgi baudi.

Edgar' atmiņas kad lasām

Klejojam tad mēs pa savām.

Autori tur ir vēl citi –

Visi raksta itin glīti.

Avīzītei jubileja!

Jādejo mums būtu deja.

Teici tu, vai to Tu vari?

Mums to prieku visiem dari.

Avīzīti visi sveicam,

Ilgu mūžu tai mēs saucam!

Zigrīda

Smaids Ja ar smaidu dzīvē iesim,

Mīlestību rādīsim;

Tad kā saules starus liesim,

Nosalušus sildīsim.

Smaids spēj tumšās ēnas kliedēt,

Nelaimīgus mierināt.

Smaids spēj lauztās sirdis dziedēt,

Arī sāpes remdināt.

Mums tas neprasa ne nieka

Ja mēs silti uzsmaidām;

Bet tad sagādāt var prieku,

Kaut vai ceļa gājējam.

A. Cinkus - Švalbe

Domas Tā kā vieglas pūkas vējā,

Mūsu domas lidinās,

Pāri kalniem, pāri jūrām,

Nekad viņas neapstājas.

Apmeklē tās draugus, radus,

Tuvumā un tālumā.

Atrod kādreiz mītās takas,

Un tās vēlreiz pārstaigā.

Naktīs ierodas tās klusi

Un pat miegu projām dzen;

Uzmeklējot tādas vietas,

Kuras aizmirstas bij sen.

Domas tā kā gāju putni,

Kuri tālus ceļus klīst,

Nekad viņas neapstājas,

Nekad viņi nepiekūst.

A. Cinkus - Švalbe

Laime ir sirdi pret sirdi dot,

Savu prieku otra priekā iemantot,

Sajust, ka pasaulē šajā

Esi vajadzīgs!

Saka visiem paldies!

4

Turpinājums 5.lpp.

Atmiņu kamoliņš

Pēc nosvinētās LCA Dzimšanas dienas, braucu mājās un domāju, kā tas viss aizsākās, kā mums visiem izdevās uzburt šo vareno balli. Šķetināju un šķetināju atmiņu pavedienu un tas kamoliņš ritinājās vaļā.

Tas viss aizsākās pirms dieviem gadiem, kad Iveta Lainis un Rūta Šķoba, (kuras vairs nestrādā Latviešu Ciemā) piedāvāja man atsākt veidot laikrakstu, kurā rakstītu ļaudis, kuri dzīvo Latviešu Ciemā. Es ilgi nevilcinājos, jo man ļoti patika Jāņa Berkāna iepriekš veidotā “Hosteļnieku avīzīte”, kuru vienmēr gaidīju un ar prieku izlasīju. Man tā likās vajadzīga un interesanta, bet bez īsta saimnieka un apkārtējo atbalsta pēc 12 numuru izdošanas pārtrauca darbu.

Es devos pie Jāņa, lai uzzinātu viņa domas par ieceri atjaunot laikraksta izdošanu un par prieku un pārsteigumu saņēmu viņa atbalstu un pirmo rakstu. Arī Anna bija priecīga iedot kādu no saviem dzejoļiem. Tā uz 4 lapaspusēm tapa mūsu atjaunotā “Hosteļnieku avīzīte”, gan ar jaunu nosaukumu un izskatu. Tā lasītājiem ātri vien iepatikās – krāsaina, stāstoša, nebēdnīga. Raksti, bildes, joki tai sāka lipt klāt kā dadzim, kurš ripo uz priekšu. Lai kāda tā bija un ir, paldies Dievam, asu kritiku nekad nav piedzīvojusi... Tā no 4 lapaspusēm, tā ātri vien izauga par 14 lapaspušu lielu izdevumu, kas lasītājus iepriecina reizi mēnesī.

Pirmo avīzi pierakstīja divi rakstītāji, bet ja tagad atskatās uz padarīto, tad laikraksta tapšanā ir piedalījušies ap 25.

Pirmā gadiņa svinības noritēja šaurākā ģimenes lokā, tad otrais gads tika sagaidīts ar vērienu! Daudz viesu un daudz palīgu!

Svētku ķēķis

Sāku veidot jaunu “Latviešu ciema avīzīti” un ieliku tās numuru “24”. Tātad ir pagājuši divi gadi. Par to ieminējos Latviešu Ciema vadībai un visi atzina, ka tas ir liels notikums un ir jārīko ballīte. Norunājām svinamo datumu, sarunājām, ka kūkas tiks atvestas no “Costco”, tiks spēlēts akordeons, vienojāmies par dziesmu grāmatām, atliek vien aicināt viesus.

Ielūgumi. Izsludinājām “Latviešu Ciema avīzītes” nodarbību kalendārā par svinību laiku un vietu... Paldies Betijai par ierosinājumu svinēšanu pārcelt uz citu dienu, kad Lejasciema ļaudis var pievienoties, jo nav citas nodarbības Lejasciemā. Betija ieradās ar gatavu ielūguma tekstu, kurš arī iegūla katrā pasta kastītē.

Rakstāmie. Ir vajadzīgas rakstāmspalvas, kā pateicība rakstītājiem! Bet kādas? Kur, lai tādas sameklē? Tad atmiņā atausa burvīgie strausi (emu), spalvaini, lepni ar pildspalvas lodīti kājā. Kur, lai tos sameklē tik lielā skaitā. Izsludināta meklēšana lielveikalos – Vīra māsa meklēja Prestonā un Rezervoir Daila meklēja Box Hill, Andris meklēja Frankstonas pusē, es Greensborugh. Dienu pirms ballītes saņēmu ziņu no Andra pulkstens 19.42 “Sveiki, Ingrīda! Izskatīju Frankston lielveikalu. Diemžēl, putnu nav. Nevaru pielikt kopējam skaitam. Būs jāiztiek tā kā ir. Andris”.

Rezultātā “noķeram” 21 putnu, ar ko bija pietiekami, lai izsniegtu rakstītājiem...

Kūkas Tā ejot pa gaiteni es Ingridai uzsaucu: “Pēc divām dienām dzimšanas dienas ballīte!” Atbilde skanēja: “Zinu, zinu!” Nākamā dienā saucu atkal ”Ingrida, rīt ballīte!” Atbilde skanēja: “Zinu, rīt no rīta atvedīšu kūkas un citus gardumus no Costco!”

5

Paldies!

Svētku diena ir klāt!

Naktī slikti guļu. Domāju par to, kā viss izdosies? Cik ciemiņu atnāks? Ko es teikšu? Kāda būs svētku norises secība? Vai man būs daudz palīgu? Tikko ierodos darbā, Ingrida nes divas lielas tortes, austiņas, magoņmaizītes, viss ballītei. Es nesu glāzes, šķīvīšus, dakšiņas, salvetes. Ierodas Betija, atnes rozā balonus, piepūšamus zelta divniekus, garas sveces, ko iespraust kūkā, plātsmaizi. Nesam galdus, liekam garā rindā, jo ciemiņu būšot daudz. Liekam ziedojumu kasti, bārstām sirsniņas, stiprinām piepūstos rozā balonus. Skaisti! Es Betijai jautāju: “Kāpēc tie baloni ir tik ļoti rozā, vai līdzīgi manam darba kreklam?” Betija atbild: “Nē, tas ir tāpēc, ka ballīte ir divus gadus jaunai “Latviešu ciema avīzītei”, meitenīte, taču!” Es smaidu.

Bez papildus uzaicinājuma, ciemiņi plūst straumēm. Nes pudeles, paplātes ar ēdieniem, Valija un Ingrida visiem piedāvā dažādus gardumus, glāzes pildās un svētki var sākties! Ivars ierodas ar akordeonu un saka lielu paldies rīkotājiem par svētku sarīkošanu. Sanākušie ir priecīgi. Ivars pēc dziedāšanas un spēlēšanas saka man: “Mans krekls ir galīgi izmircis, cik karsti man ir, pleci un krūtis sāp no smagā mūzikas instrumenta turēšanas. Es Ivaram jautāju: “Ko Tu rīt darīsi, Tev taču jāvada dziedāšana ar pavadījumu?” Ivars atbild: “Rīt spēlēšu klavieres!” Vairāk par svētku svinēšanu jau izlasījāt Edgara rakstā 2.lpp.

Par spalvaskātiem

Varena ir mūsu redakcija, par to liecina daudzie izdalītie putni. Gaidām rakstus no visiem, visiem! Putni bija tik, cik nu tos izdevās sameklēt. Pietika. Man pašai tāds nepalika. Bet es neskumstu par to, jo atnākot mājās, mans puika, kurš bija kādā lauku sētā, sagadīšanās pēc man atnesa lielu, īstu emu spalvu un stāstīja, ka ar to var rakstīt. Neticami, bet tā tas dzīvē notiek! Paldies Jums visiem par atbalstu un draudzību šo divu gadu garumā !

Sākums 4.lpp.

V i e n u n e d ē ļ u p ē c

Dzimšanas dienas ballītes,

devos uz b i ro ju , la i

noskaidrotu, cik nauda ir

saziedota, lai „Latviešu Ciema

avīzīte” arī turpmāk būtu

krāsaina... Izrādās, ka starp

naudas zīmēm ir bijusi arī

šāda apsveikuma kartiņa!

Paldies! Paldies visiem par

ziedojumiem $ 405!

Ingrīda B

6

„Vai Tu būsi mans Valentīns?”

Atbilde lasītājam

Tāds jautājums daudz reizes izskanēja 14. februārī (Valentīndienā) Latviešu Ciemā, kad Ciema pārvaldniece Ingrīda Hawke pirms pusdienām

devās pie iedzīvotājiem, rokās turot pilnu grozu ar šokolādes rozēm. Dāmas pie rozēm tika ātri vien, bet kungiem bija jāatbild uz šo mulsinošo

jautājumu: „Vai Tu būsi mans Valentīns?” Tas

izraisīja daudz jautrības, jo bija interesanti

noskatīties, kā uzrunātie meklē atbildes.

Kāds piekrita par Valentīnu kļūt ātri vien, cits, pirms piekrišanas mēģināja noskaidrot kādi būs Valentīna pienākumi, vēl kāds saprotot, ka viens Valentīns jau ir izvēlēts, bija gatavs būt par otro vai trešo. Cits teica, lai Ingrida šo jautājumu uzdod klusāk, jo visiem nav jāzina šāds savstarpējs noslēpums. Vēl kāds no uzrunātajiem

zināja pastāstīt šīs dienas izcelšanās vēsturi...

Tas bija sirsnīgs pārsteigums un atgādinājums par šo vispasaules mīlestības dienu, kas ar gardajām šokolādes rozēm ienesa jautrību un

saldināja Latviešu Ciema iedzīvotāju dzīvi!

Latviešu Ciema avīzītes 24. numurā

bija Betijas Plūmes raksts:

„Vēlēšanās Jaunajā gadā” ...Mana Jaunā gada vēlēšanās būtu – ja mēs

varētu dabūt vismaz vienu soliņu zem šiem

skaistiem bērziem. Esmu runājusi par to ar

dažiem kaimiņiem un viņu domas un cerības ir tādas un vēl lielākas kā

man...

Ingrīda Hawke pastāstīja: „ Soliņi būs pat vairāki. Būs arī nojume ar

garu krēslu, kur apsēsties. Šim nolūkam Latviešu Ciemam naudu ziedo

vairāki cilvēki - Aina un Māris Kučeri, Jānis Dēliņš un Aivars Meisters.

Šobrīd noris plānošanas darbi, kur un kādi soli tiks izvietoti.

Domājam, ka atjaunotie un jaunie soli savās vietās būs līdz „Ciemiņu

dienai ģimenēm un draugiem”, kas notiks sestdien, 14. aprīlī, kad

priecāsimies paši un uzņemsim viesus! IB

Ingrīda Biezaite

7

Aicinā m visus piedālī ties! NODARBĪ BU KALENDA RS mārtā un āprī lī .

Igaunijai - 100 gadu jubileja! 24.februārī Igauņi, kas ir mūsu tuvākie kaimiņi

svinēja valsts svētkus - Neatkarības pasludināšanas gadadienu! Svētku sarīkojumi šajā dienā tika rīkoti visā valstī.

Igaunijas Republikas dzimšanas diena ir 1918. gada 24. februāris, kad Igaunijas glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku.

Igauniju 1940. gada jūnijā okupēja Sarkanā armija un augustā tā tika iekļauta Padomju savienības sastāvā. Igaunijas Republika tika deklarēta 1988. gada 16. novembrī ar Neatkarības deklarāciju, bet formāli neatkarība no PSRS tika atjaunota 1991. gada 20. augustā.

Galvaspilsēta Tallina ir viena no pilsētām Eiropā, kas vislabāk saglabājusies no Viduslaikiem un kuras vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Avots: www.visitestonia.com

lv.wikipedia.org

Igaunijas karogs tika pieņemts 1990. gada 7. augustā, tieši tāds pats karogs tika lietots arī no 1918. līdz 1940. gadam. Pirmoreiz tas izmantots 1884. gadā kā Tērbatas Universitātes Igauņu studentu vienības (Eesti Üliõpilaste Selts) karogs, izmantojot 1881. gadā pieņemtās krāsas. Zilā karoga krāsa apzīmē Igaunijas debesis, ezerus un jūru, kā arī simbolizē lojalitāti nacionālistu idejām, melnā apzīmē Igaunijas zemi, bet baltā cilvēku tieksmi pēc prieka un gaismas. Pirmais karoga eksemplārs šobrīd glabājas Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu.

Igauņu valoda pieder pie somugru valodu saimes; tā ir līdzīga somu valodai un nedaudz arī ungāru valodai. Tā ir dzimtā valoda apmēram 1,1 miljonam cilvēku. Igauņi, tāpat kā daudzu citu tautu pārstāvji, uzskata, ka viņu valoda ir viena no sarežģītākajām un skaistākajām valodām pasaulē, un savā ziņā viņiem ir taisnība. Šī valoda ir īpaša arī ar to, ka tajā ir brīvs vārdu kārtojums teikumos. Tekstā teikumu var saprast pat tad, ja vārdu kārtojums ir pilnīgi nepareizs.

Datums Notikums Cikos? Kur?

13/03/18 Senioru saiets 11.00 Lielajā zālē

18/03/18 Dievkalpojums 11.00 Ciema baznīcā

20/03/18 Lieldienu tirdziņš 13.30 - 15.30 Lielajā zālē

28/03/18

29/03/18

Krāsosim olas 13.00 – 16.00 Nodarbību istabā

01/04/18 Lieldienu dievkalpojums 11.00 Ciema baznīcā

05/04/18 Braucam uz Operu “LA BO-

HEME”

11.30 The Metropolitan

Opera

07/04/18 Vanadžu pusdienas 12.00 DV mītnē

Par busiņa izbraukšanas laikiem uz sarīkojumiem, jautājiet birojā, vai

sekojiet izliktajiem paziņojumiem pretīm ēdamzālēm. Ja esat nolēmis

braukt uz kādu sarīkojumu ar busiņu, lugums pieteikties birojā iepriekš !

8

Satikšanās ar vakariņām – zupas vakars. Nu jau gadiem ciema iedzīvotāji ir baudījuši šos tikšanās vakarus pie

vakariņām sabiedriskajā namiņā – piektdienas vakarā, vienu reizi mēnesī.

Mirdza Ozoliņa kā galvenā rīkotāja ar palīdzēm sagatavo zupu, katru

reizi ko citu, baudām arī saldo ēdienu un vēl citus labumus.

Piektdien, 16. februārī bija šāda tikšanās, bet šoreiz daudz nozīmīgāka. Tā gadījās, ka tieši tanī dienā mājiņas iedzīvotājai Solveigai Vegnerei bija dzimšanas diena. Viņa visus tā vakara dalībniekus cienāja ar šampanieti un kliņģeri un klātesošie viņu sveica ar skaistiem ziediem un lielu viesu

parakstītu apsveikuma karti, ar novēlējumu.

Vēl ilgus gadus stiprai būt

Daudz prieka vēl no dzīves gūt.

Un sauli sirdī saglabāt

Un dzīvi mīlēt nepārstāt!

Nodziedājām arī apsveikuma dziesmas. Tiešām bija brīnišķīga sajūta. Paldies Solveigai par savas

dzimšanas dienas svinēšanu ar mums.

Tieši šoreiz bija vēl viens svarīgs notikums. Ēdienu gatavotājiem pievienojās jauns pavārs. Svens Zaļums, kas bija mums sagatavojis sarkano biešu zupu –

borščs, ļoti garšīga zupa!

Katram galdam par bietēm bija rakstīts paziņojums, minēšu šeit

vairākus: „Bietes ir izmantotas kopš 16. gadsimta matu krāsošanai.

Ņemiet biešu sulu līdzi, kad nākošreiz apmeklējiet skaistumkopšanas

salonu. Ja viņi brīnās, sakiet „it is gluten free”.

„Bietes padara jūsu pašsajūtu labāku un relaksē prātu. Bietes satur

arī vielu, kas atrodama šokolādē. Meklējiet konditorejas izstrādājumu

„Lindt Bietes”. Bietes ir afrodiziaks! Uzmanību! Romieši to izmantoja un

tāpēc tas arī darbosies latviešiem!”

Turpinājums 9.lpp.

DRAUDZĪGAIS VAKARS Ciema ļaudis ir aicināti uz izpriecas stundu

Piektdien 9. martā, no plkst. 17 iem

Ciema sabiedriskā namā (Nr 48)

Līdzi jāņem dzērienu(s) un uzkožamos.

Pieteikšanās dienu iepriekš zvanot Dimim uz 9081 5662

9

Nodziedājām Svenam pateicības

dziesmu: „Tur es ēdu, tur man tika,

sabiedriskajā namiņā... Paldies Svenam

par gardo zupu. Gaidīsim kad būs nākošā.

Visi priecīgi pakavējāmies ilgāk kā

parasti, bet bija tiešām jauks vakars.

Vēlam Solveigai visu to labāko

turpmākās dzīves gaitās!

Vakariņu dalībniece Eva

Satikšanās ar vakariņām – zupas vakars. Sākums 8.lpp.

Tāds moto ir šim neparastajam kalna piedzīvojumam.

Ar nepacietību gaidījām izbraukumu. Nu dzīve ir sākusies parastās sliedēs – satiekam draugus un paziņas, pavadām skaistas stundas kopā.

Šodien, (27. februārī, kad dodamies izbraukumā) laiks ir „kā pasūtīts”, (latviešu izteiciens). Saule spīd, mazs vējiņš un nav pārāk karsti. Brauciens līdz kalnam Arthurs Seat bija tikai 50 m i nū t e s . Č a l o j o t u n s t ā s t o t piedzīvojumus par svētku pārtraukumu laiks pagāja ātri. Dromana – maza piejūras atpūtas vieta ir kalna pakājē. Sākas brauciens stāvā kalnā. Ceļš ir līkumains un pēc katra līkuma ir brīnišķīgs skats uz jūru un apkārtni.

Pašā kalna galā kafejnīca un gondolu stacija.

Nesenā pagātnē notika nelaimes gadījums – celtnis sabruka. Tajos laikos nebija slēgtas gondolas kā tas ir šodien, toreiz bija krēsli kā dārzos ar piestiprinātu stieni virs ceļgaliem. Nebija aizsargu ne no vēja vai lietus. Šodien ir slēgta būda – gondola, kas uzņem braucējus. Biļetes var nopirkt vienām, vai abos virzienos. Braukšanas laiks ilgst apmēram 20 minūtes uz leju un tad tikpat uz augšu. Šo braucienu reklamē ar saukli – „lido kā

ērglis!”

Skaisti ir lidot virs koku galotnēm un skats paveras tālu, tālu. Redzējām pat ķengurus lēkājam starp krūmiem, tie ir pieraduši pie cilvēku

klātbūtnes. Pāris gadus Arthurs Seat paceltuve nemaz nedarbojās.

LIDO KĀ ĒRGLIS!

Turpinājums 10.lpp.

10

SENIORU SALIDOJUMS KALNA GALĀ

Tad ieveda no Šveices visas celtnei nepieciešamās daļas un uzbūvēja modernu izpriecas vietu. Nobraucot lejā, no agrākiem laikiem, atceros daudzus mazus veikaliņus, kur pārdeva atmiņu sīkumiņus, šodien tādu nav. Ir viens dēlis ar pāris pastkartiņām, magnētiem un cepurēm, bet arī to ir ļoti maz. Visu lielo telpu sedz mūra bluķi un mašīnas. Arī augšā tas pats, ja arī gribētu naudu izdot, nav ko pirkt. Kad bijām visu šo skatu bagātību redzējuši, bija laiks doties uz pusdienām. Turpat kalna pakājē bija skaists, modernizēts hotelis, kur

mums bija pasūtītas pusdienas.

Galdi bija uzklāti priekš mums 34 c i l v ē k i e m. Paē dām ga rš ī g a s pusdienas, iztukšojām pāris glāzītes un ar apmierinātu smaidu sejā

vārējām doties uz māju pusi.

Paldies Valijai, kas mūs visus ar smaidu sejā vāca, kaut arī dažus vajadzēja pastumt – viņai pietika spēka. Nevaru iedomāties nevienu citu cilvēku, kas to varētu tā noorganizēt – braucienu, samaksu un

mūsu iedomāto raižu uzklausīšanu.

Paldies, Valija! Betija

Ja kādam interesē dati:

* Kalns ir 314 augsts.

* Visa struktūra satur 120 tonnas

metāla.

* Katra gondola sver 750 kg.

* Pāri par 10 000 m elektrisko vadu lieto, lai gondolu paceltu augšā un lejā.

*Augstākais stabs, kas satur

gondolas ir 21 metru no zemes.

LIDO KĀ ĒRGLIS! Sākums 9.lpp.

Trīsdesmit trīs seniori ar visiem ratiņiem, spieķiem un kruķiem

sakāpa gondolās un tiešām jutās kā ērgļi, lidojot virs koku galotnēm.

Diena bija saulaina un skats uz Dromānu un jūras līci bija vienreizējs.

Man ar visiem kruķiem bija jābrauc uz Dromānu. Man ir „vēsturiskas”

saites ar Dromānu. Kroga pagalmā es nosvētīju pirmos Jāņus ziemā,

1950. gadā. Kroga pagalmā bija trīs būdiņas, kurās dzīvoja latviešu

ģimenes. Sievas bija nodarbinātas kā istabenes krogā. Vīri laboja

pašvaldības ceļus un tiltus. Obligātie divi gadi.

Jāņos arī iepazinos ar Austrālijas dzērieniem. Par daudz tuvu

iepazinos ar Gin Sling un Corio viskiju. Tur arī ieguvu pirmās paģiras

savā mūžā.

Pavadītās vasaras pie sievas radiņiem arī ir neaizmirstamas.

Dromanas jūrmalas smiltis ir tās baltākās visā līcī. Edgars

11

Atmiņas Trīs Stalti Vīri Pasakās bieži trīs varoņi ceļo un atrod laimi. Mans stāsts seko trīs

staltiem vīriem. Ceļš sākās Latvijā 1937. gadā kur piedzima viens zēns

februārī, viens aprīlī un trešais jūnijā, bet ne jau tai pašā pagastā.

Kā mēs visi, tie nokļuva Austrālijā un sešdesmitos gados Sidnejā sanāca kopā. Nu jau pieauguši, vareni vīri! Noskatījos, kā tie kopā spēlēja basketbolu A grāda sacensībās, sarkan-baltos kreklos,

“Latvians” vienībā.

Nu pateikšu kā tos sauc. Centrā spēlēja Dimis Pešudovs, bumbu grozā meta Jānis Zutītis un uzbrukumā redzam Laimoni Birstiņu. Protams uz laukuma

parasti pieci spēlētāji un tie bija Laimona brāļi un dažreiz citi latviešu zēni.

Vareni cīnijās un daudz vinnestus ieguva.

Tad bija laiks atvadīties. Laimonis ar jauno sievu pārcēlās uz Kanādu kur nodzīvoja vairākus gadus. Pēc dažiem gadiem Dimis savu ģimeni aizveda uz Melburnu kur savus bērnus trenēja basketbolā ar MLS un

Bulleen. Jānis palika Sidnejas rajonā kaut vienu laiku dzīvoja Ņūkāslē.

Šī gada simteņu sākumā Jānis ar Dimi uzsāka smilšu volejbolu un ieguva zelta medāli Austrālijas māster spēlēs savā vecumu grupā, 60 gadu veci plus. Proti citi dalībnieki bija jaunāki. Kad pasaules māster spēles notika Melburnā 2002. gadā abi atkal sita bumbu pār tīklu jūrmalā.

Medāli šoreiz nesasniedza.

Gadi skrēja uz priekšu. Dimis nolēma ka mums mājas kopšana paliek par grūtu un tā pierunāja mani pārcelties uz Ciemu vairāk kā divus gadus atpakaļ. Gadu vēlāk Jānim sieva aizsaulē aizgāja. Viņa meita pierunāja Jāni pārcelties uz Ciemu pie vecā drauga. Par to laiku Laimonis bija atgriezies no Kanādas, dzīvojot Melburnā un šo gadu ar Rudīti ievācās

Ciema mājiņā.

Nu visi trīsi ir atkal kopā. Bumbu gan vairs nemētā bet cilā glāzes.

Priekā! Selga

Rakstiet „LATVIEŠU CIEMA avīzītei” !

Ja jums ir kādas ziņas, joki, mīklas, domas, dzejoļi...

Dalīties ar mums visiem un iesniedziet rakstus activities istabā.

Nākošais izdevums iznāks aprīlī un veidosim to visi kopā.

12

Atmiņas

Dienas grāmatu sāku rakstīt 1943. gadā. Meklējot kādu

dziesmiņu starp grāmatām atradu brāļa Arvīda dienas grāmatu. Bija interesanti lasīt kāda cilvēka klusās domas, neskatoties uz Arvīda uzlikto

lāstu nelūgtam lasītājam.

Es savai lāstu neuzliku, jo pats nezināju kāpēc īsti to rakstu. No sākuma domāju, lai kāds lasītu un redzētu ko es domāju, kas es esmu.

Tas – kāds, bija bez vārda.

Kara laikā domāju, ka gribētu, lai mana māte tās lasītu, ja no kara lauka vairs nepārnāktu. Lai viņa zinātu, kāds esmu izaudzis. Un tagad es

tās lasu pats un iepazīstos ar sevi dzīves saulrietā.

1943. gada 18. Janvārī , Cēsīs

Šodien atkal Mārcis mani pierunāja pievienoties savai kompānijai. Neredzu, ko sevišķu viņš saskata šais meitenēs. Vienīgi Birutas smaids

varētu mani kaut cik interesēt, bet Velga un Velta?

Kādēļ Mārcim bija jālielās ar būru lidotāju kursiem, arī es tos apmeklēju, lai izvairītos no iestāšanās komjaunatnē, krievu gadā. Viņš gan teica tikai “gandrīz” esot tos pabeidzis. Kāds tūļīgs puisis nosēdās par strauju un salauza lidaparāta spārnus. Tā beidzās mūsu lidotāju gaitas. Man liekas, ka viņas to mazo “gandrīz” nemaz nedzirdēja un viņš meiteņu

acīs izauga par lidotāju.

Šo lielību varētu saprast kā vēlēšanos iegūt meiteņu cienību, bet viņas jau tāpat gatavas vai izkust no

laimes būt viņa tuvumā.

Mārcis ir apbrīnas vērts. Viņš ir labs vingrotājs, labs slēpotājs, labi zīmē un labi mūzicē, bet viņa lielīšanās tendenci esmu novērojis agrāk. Nedod Dievs, ja es pats kādreiz sāktu lielīties. Man patīk Minhauzena stila

lielības, citus smīdināt.

Šīs trīs meitenes mani nesaprot, viņas priekš manis par daudz lēnas,

tādas, kā īstas sievietes. Maz viņās ir meiteņu draiskulības.

Otrdien , 19. Janvārī

Kaut velns būtu parāvis rītdienas praksi ar visu meistaru un direktu! Man interesē daudz kas cits. Lasu grāmatas vēlu naktī un bieži no rīta

aizguļos.

Edgars

Dienas grāmata

13

Kad biju sadomājis uzrakstīt kaut ko par Marta mēnesi un sagrābis jau rokā

rakstāmo, man piepeši galvā ieskrēja augšminētie vārdi. “RĀMI, LĒNĀM,

PAMAZĀM“.

Šie vārdi laikam vēl atmiņā no

“veciem” laikiem, kad kādreiz gadījās

mēģināt tā ātrāk kaut ko paveikt. Tur klāt

bija arī otra rindiņa - “līdz tām kapu

velēnām” – bet šodien to kaut kā vairs

negribas dziedāt. Tāpat kā par tiem

melniem kraukļiem kas laižās pāri

kapiem… Labāk dūšu piesien un

uzmundrina tādas lustīgākas ziņģītes, kā

“Krambambulis”, vai – “Tur es dzēru, tur

man tika”. Tam varbūt ir kaut kāds sakars

ar iepelēko matu krāsu vai varbūt pat ar

pārlieko dzimšanas dienu svinēšanu.

Tās ir galīgi apnikušas. Lai nu būtu kā

būdams, bet jāatzīstas, ka šinīs dienās

tas “rāmi, lēnām“ ir vairāk spiesta lieta

nekā izvēle. Kad nu tas būtu noskaidrots,

tad atliek tikai paskaidrot, ko nozīmē -

“Rāmi” Jaunākai paaudzei tāds vārds

droši vien nekad nebūs nācis priekšā un

vecākai paaudzei tas būs jau vairākkārt

aizmirsies. NU - Šis vārds vislabāk

izskaidrojams ar vecu veco sakāmvārdu

– “velkas kā krupis uz lubiņas”. Kas ir

“lubiņa” to nu gan katrs zinās jau no

bērna kājas, tādēļ būtu lieki kaut ko

paskaidrot. Citādi tas varbūt ir ar vārdiņu

“krupis “ - Labi audzināti bērni tādu

vārdu, droši vien, nav dzirdējuši, jo ir taču

daudz mīlīgāku vārdiņu ar ko jaunās

atvases uzrunāt. Mātēm, kuras to

uzrunāšanu visbiežāk piekopj, nenāk

prātā interesēties par rāpuļiem, kas

dzīvo un lēkā pa brikšņiem un

brukstalām. Un ja arī gadās kāda māte

kas pazīst rāpuļus un citus nepatīkamus

zvēriņus - tad, tā vai tā vārds paliks

svešs, jo par krupi neviena māte savu

bērnu nesaukās.

Nu, ko tur daudz skaidroties, - tas

svešais dzīvnieks ir vienkārši varde – kam

ir izbolītas acis. Te, droši vien, kāds

pārgudrs vecākās paaudzes loceklis teiks

ka VISĀM vardēm ir izbolītas acis. Te nu

mēs varētu strīdēties un kašķēties- kurš

tad ir redzējis visas vardes? Nu? Nav ko

atbildēt, vai ne? Nekad nevajag izlikties

būt pārgudram - vienmēr vajag lietas

apdomāt un pārdomāt pirms pleš muti

vaļā. Pasaulē taču ir miljonu miljoniem

varžu. Cilvēkiem būtu jādzīvo simtreiz

ilgāk lai apciemotu tikai pirmo miljonu, kur

nu…Citiem vārdiem sakot – Rāmi, lēnām,

pamazām. Būs arī pārgudrinieki, kas teiks

ka krupis nav vis vienkārši varde, bet gan

ir vardes vīrs, kas gādā par varžu cilts

turpināšanu… Tādas lietas nav pieklājīgā

avīzē drukājamas, tādēļ par to tālāk

nerunāsim. Kad nu visas svarīgākās

lietas ir noskaidrotas, tad varam ķerties

pie šodienas temata - Marta mēnesis. Tas

ir trešais mēnesis gadā -tūlīt aiz februāra.

Tas arī būtu viss kas man par šo mēnesi

ir zināms. Par aprīli varētu pastāstīt

veselu čupu joku stāstus. Par maiju tikpat

lielu mīlestības stāstu čupu, bet par martu

- nu – marts ir marts un ar to lieta cauri.

Vai nebija labi, ka mēs to sakāmo sacījām

lēnām un rāmi? Citādi jau mēs sen būtu

izskrējuši no sakāmā. Variet ticēt, variet

arī neticēt, bet man vairāk nav ko teikt. Ja

runa būtu par sievieš - kārtas Martu, tad

varētu runāt vēl tādu strēķīti, kaut ari

nevienu Martu nepazīstu, bet par puiku

vai vīru kurš būtu nosaukts mēneša vārdā

- man nav ko teikt. Nu tad daudzi laba

vēlējumi un priecīgas marta dienas.

RĀMI - LĒNĀM - PAMAZĀM

Jancis

14

24. avīzītes krustvārdu mīklas atminējumi

Līmeniski: 1. Balupe 4. Alts 8. Sūnas 9. Ziema 10. Motorlaiva 12 Formālisms 16. Ietve 17. Īrisi 18. Avis 19. Kamene Stateniski: 1. Bisī 2. Lando 3. Pastorāles 5. Lieli 6. Skavas 7. Izklaidība 11. Āfrika 13. Rutki 14. Maize 15. Bize

Rakstiet mums e-pastā: activities@latvianfs.org.au

Stateniski: 1. Dzidras 2. Čūska 3. Dzīvnieks 4. Viedoklis 5. Vīrieša vārds 6. Valdības iestāde 7. Uzmini! 13. Maza adatiņa 16. Jautājumi 18. Kalpotāja 19. Telpas mājā 21. Īstas. 22. Nekārtīga 24. Dzīvnieks

1 2 3 4 5 6 7

8 9

10 11

12 13 14

15 16 17 18

19

20 21 22

23 24

25 26

Līmeniski

8. Tas, ko lej

9. Vīrieša vārds jūlijā

10. Apavs

11. Vīrieša vārds janvārī

12. Drēbes ieloces

14. Osa

15. Meklējās

17. Trina

20. Drupatas

22. Mazi dzīvnieciņi

23. Rīgas priekšpilsēta

24. Sievietes vārds

25. Priecīga

26. Dzejniece

Visu labu, Anda

Mīļā, Ingrīdiņa!

Pieliku Operas filmu programmas 2018.

gadam.

Sešpadsmit klausītāju bijām „Tosca” izrādē, un ir jau pieteikušies uz „La

Boheme”. Uz kuru brauksim 5. aprīlī.

Izrāde sākas 11.30!

Īsa, bet svarīga ziņa!

Visi, kas vēlas pievienoties, braukt

baudīt Operas ierakstu, lūdzu

jautāt Evai Brenners, zvanot pa tālruni 98019139, vai jautāt Evai personīgi!

Vēstulīte...