valsts aģentūra “latvijas infektoloģijas centrs”

Valsts aģentūra “Latvijas Infektoloģijas centrs”

Latvijas Infektoloģijas centrs, 07.02.2012.

Direktora p.i.doc. Jeļena Storoženko

1890 Rīgas pilsētas dome pieņem lēmumu celt Rīgas leprozoriju. Dibināšanas iniciators – ķirurgs, Dr.med. Ādolfs fon Bergmanis

1891 Rīgas leprozorija atklāšana, tā ietilpība – 40, pēc tam – 80 gultu vietas

1937 Leprozoriju slēdz, jo valstī samazinājies lepras slimnieku skaits, un viņus ievieto Talsu leprozorijā

1896. gada 3. augustā Rīgas leprozoriju apmeklē pasaules medicīnas dižgars Rūdolfs Virhovs. Otrās rindas centrā leprozorija dibinātājs Dr.med. Ādolfs fon Bergmanis

Latvijas Infektoloģijas centrs laikmetu griežos


1941 Ēkās izvieto Rīgas Speciālo infekcijas slimību slimnīcu ar 240 gultasvietām

1996 Izveido valsts Infektoloģijas centru, kas veic infekciju slimību dienesta koordinācijas un metodiskās vadības funkciju valstī un kuru vēlāk reorganizē par bezpeļņas organizāciju, valsts uzņēmumu “Latvijas Infektoloģijas centrs”

2004.gada

1.novembris

Centru pārveido par Valsts aģentūru “Latvijas Infektoloģijas centrs”. Šobrīd tajā ir 200 stacionāri ārstējamo slimnieku gultasvietas un vairāk nekā 35 000 ambulatoro apmeklējumu gadā

2007.gada 1.marts

Latvijas Infektoloģijas centram tiek pievienota valsts slimnīca “Leprozorijs”

2009.gada 1.septembris

Latvijas Infektoloģijas centrs pārņēma Sabiedrības veselības aģentūras funkcijas infekcijas slimību, tai skaitā HIV infekcijas un seksuālās transmisijas infekciju, monitoringa, infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību specifiskās profilakses aptveres efektivitātes uzraudzības jomā

2009.gada 1.oktobris

Latvijas Infektoloģijas centram kā struktūrvienība tika pievienota bijusī Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra un tās filiāles

2010.gada 1.janvāris

Latvijas Infektoloģijas centrs pārņēma VSIA “P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas

2011.gads Latvijas Infektoloģijas centram aprit 120 gadi


Latvijas Infektoloģijas centrs attīstībā


2007.gads2007.gads Renovē Drudžu diferenciāldiagnostikas nodaļu

2008.gads Renovē Aknu slimību nodaļu

2009. gads

Uzsākti Nacionālās references Laboratorijas korpusa celtniecības darbi


2010. gads

Laboratorija uzsāk darbu jaunajā korpusā

2010. gadsRenovēta zarnu infekciju un parazitāro slimību ārstēšanas nodaļa


2012. gadsUzsākta lipīgo infekcijas slimību ārstēšanas nodaļas rekonstrukcija, Eiropas Savienības fonda projekta “Valsts aģentūras “Latvijas Infektoloģijas centrs” infekcijas slimību stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana” ietvaros

Kas mēs esam šodien?I. Mūsdienīga slimnīca, kurā notiek lipīgo infekcijas slimību pacientu izolēšana

un ārstēšana

II. Moderna, starptautiskajiem standartiem atbilstoša laboratorija

III. Lipīgo infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, ierobežošanu un profilaksi nodrošinoša institūcija

IV. Institūcija, kas pēta infekcijas slimības, to diagnostikas un ārstēšanas iespējas

V. Mācību bāze jauno infektologu, laboratorijas ārstu, tuberkulozes speciālistu un epidemiologu apmācībai

VI. Sadarbības partneris Pasaules Veselības organizācijai, Eiropas slimību novēršanas un kontroles centram, Eiropas Komisijai un citām starptautiskām institūcijām


8.Zarnu infekciju un parazitāro slimību

nodaļa

Infekcijas un aknu slimību ambulatorā

nodaļa

Seksuāli transmisīvo un ādas slimību

ambulatorā nodaļa

AIDS uzticības tālrunis

STACIONĀRS

3. Intensīvās terapijas un reanimācijas

nodaļa

2. HIV/AIDS nodaļa

6.HIV/AIDS nodaļa

4.Aknu slimību nodaļa

5.Seksuāli transmisīvo un ādas slimību

nodaļa

7.Bīstamo un pilienu infekciju nodaļa

10.Drudžu diferenciālās diagnostikas

nodaļa

Asins kabinets

Aptieka(slēgta tipa)

Staru diagnostikas daļa

Endoskopijas daļa

Aknu punkciju kabinets

Sterilizācijas daļa

Tehniskā nodrošinājuma

nodaļa

Saimnieciskā nodrošinājuma

nodaļa

Virtuve

Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas

pasākumu nodaļa

V/A „Latvijas Infektoloģijas centrs” struktūra

Bakterioloģijas nodaļa

Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un

imunizācijas nodaļa

1.Neatliekamās medicīniskās palīdzības un

pacientu uzņemšanas nodaļa

Virusoloģijas nodaļa

Konsultatīvā padome

Tehniskā nodrošinājuma un

palīgdienestu nodaļa

Klīniskā un parazitoloģijas

nodaļa

Bioķīmijas nodaļa

Imūnķīmijas nodaļa

HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības un

profilakses nodaļa

Apstiprināta ar V/A “Latvijas Infektoloģijas centrs“ direktora

2011.gada 01.septembra rīkojumu Nr.231

15.redakcija

Tuberkulozes un plaušu slimību klīnika **

Centra galvenā māsa

Anestēziijas un reanimācijas nodaļa

Operāciju nodaļa

1. Torakālās ķirurgijas nodaļa

2. Bērnu plaušu un ārplaušu tuberkulozes diagnostikas

un ārstēšanas nodaļa

3. Tuberkulozes un pleiras slimību nodaļa

4. Pirmreizējas plaušu tuberkulozes diagnostikas


5. Plaušu tuberkulozes un meningīta ārstēšanas nodaļa

6. Atkārtotas plaušu tuberkulozes slimnieku diagnostikas un ārstēšanas nodaļa

7. Multirezistentās tuberkulozes slimnieku diagnostikas un

ārstēšanas nodaļa

8. Ārpusplaušu tuberkulozes diagnostikas un ārstēšanas nodaļa

9. Diferenciāldiagnostisko,pulmoloģisko slimnieku izmeklēšanas


Dokumentu pārvaldības nodaļaJuridiskā nodaļa

STACIONĀRS

Infekcijas un aknu slimību klīnika *

Virsārsts HIV/AIDS jautājumos

Virsārsti

Struktūrvienība/struktūrvienības daļa izvietota: * Linezera ielā 3, Rīgā; ** p/n „Cekule”, Stopiņu novads; *** Klijānu ielā 7, Rīgā

Direktors

Klīnikas vadītājs

Direktora vietnieks medicīnas jautājumos Direktora vietnieks laboratorijas jautājumos Direktora vietnieks tehniskajos jautājumos

Centra galv.māsas vietniece

Epidemioloģiskās drošības un

sabiedrības veselības departaments ***

Ārstu konsultantu un

speciālistu nodaļa

AMBULATORAIS BLOKS

Uzņemšanas nodaļa

Filiāle „CEPLĪŠI”

Asins pārliešanas kabinets

Sterilizācijas un dezinfekcijas nodaļa

Aptieka

Virtuve

Bakteriālo infekciju molekulārās bioloģijas

nodaļa Fizikālās medicīnas nodaļa

Metodiskās vadības,

uzraudzības un analīzes nodaļa

Ambulatorā nodaļa(Rīgā)

Ambulatorā nodaļa(Rēzeknē)

Funkcionālās diagnostikas

nodaļa

Endoskopiju nodaļa

Diagnostiskās radioloģijas nodaļa

Mikobakterio- loģijas nodaļa

Tuberkulozes klīniski

diagnostiskā nodaļa

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Zemgales reģions

Kurzemes reģions

Latgales reģions

Tuberkulozes un plaušu slimību

klīnikasSaimniecības

nodaļa

Filiāles „CEPLĪŠĪ”Saimniecības

nodaļa

Pētniecības un izglītības nodaļa

Informācijas sistēmu nodaļa

Grāmatvedības un finanšu nodaļa

Personāla vadības nodaļa

DIAGNOSTISKO IZMEKLĒJUMU

NODAĻA

Galvenā māsa

DIAGNOSTISKO IZMEKLĒJUMU

NODAĻA

LABORATORIJA

HIV/ADS ambulatorā nodaļa

Bīstamo infekciju diagnostikas daļa Virusālo infekciju

molekulārās bioloģijas nodaļa

LABORATORIJA

Administratīvi juridiskais departaments

Darba aizsardzības daļa

Tuberkulozes un plaušu slimību

klīnikasTehniskā

nodrošinājuma nodaļa

Galv. māsas vietnieceVirsārsts infekcijas un

aknu slimību jautājumos

Laboratorija akreditēta

atbilstoši

LVS II-N ISO

15189 standartam

līdz

2012.g. 27.maijam

Izdevumi kopā (naudas plūsma) Ls %

14 339 840 100Atlīdzība, t.sk. 8 020 332 55,93

Atalgojums 6 416 631 44,75

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociālā rakstura pabalsti un kompensācijas

1 603 701 11,18

Preces un pakalpojumi, t.sk. 5 367 409 37,43

Komandējumi un dienesta braucieni 22 659 0,16

Pakalpojumi 1 519 744 10,60

Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs (t.sk. medikamenti, laboratorijas reaģenti un piederumi)

3 454 886 24,09

Nodokļu maksājumi 34 497 0,24

Pakalpojumi, kurus budžeta iestādes apmaksā noteikto funkciju ietvaros, kas nav iestādes administratīvie izdevumi

335 623 2,34

Kapitālie izdevumi, t.sk. 951 524 6,64

Nemateriālie ieguldījumi 6 036 0,04

Pamatlīdzekļi 826 730 5,77

Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība 23 344 0,16

Kapitālais remonts un rekonstrukcija 95 414 0,67

Valsts budžeta finansējuma struktūra 2011.gadā

Ņemot vērā veiktās reorganizācijas, pievienojot bijušo Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru un pārņemot bijušās SVA daļējas funkcijas 2009.gadā , kā arī 2010.gadā pārņemot "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas '' Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra " funkcijas , LIC ieekonomēja Ls 2 321 402 . LIC pārņēma funkciju veicējus bet nepārņēma funkciju atbalsta personālu . Visus ieekonomētos līdzekļus Veselības ministrija apropriācijas kārtībā 2010.gadā un turpmākos gadus novirzīja pakalpojumu apmaksām citām apakšprogrammām.

Kapitālo izdevumu struktūra 2011.gadā (Ls 951 524)

Nodokļu maksājumu struktūra 2011.gadā (Ls 34 497)

Krājumu un materiālu izdevumu struktūra 2011.gadā ( Ls 3 454 886)

Pakalpojumu izdevumu struktūra 2011.gadā ( Ls 1 519 744)


Apsaimniekošanas izmaksas uz 1 m2 mēnesī 2011.gadā

1,44

0,68

2,75

0,98

0,00

0,50

1,00

1,50

2,00

2,50

3,00

LIC TPSK TPSK Ceplīši TPSK Rēzekne

1 m2 izmaksas mēnesī 2011.gadā

Rīga, Linezera iela 3

Stopiņu nov., “Upeslejas”

Ikšķiles nov., Tīnūži, Priežu iela 1

Rēzekne:. Vipingas iela 2a

11779,5 m2 25166,3 m2 3112,8 m2 3398,7 m2

Reģionālo slimnīcu un Infekcijas slimību nodaļu izvietojums valstī

Reģionālās slimnīcas

Infekcijas slimību nodaļas


Lipīgo infekcijas slimību pacientu ambulatora un

stacionāra ārstēšana


1. Infekcijas un parazitāro slimību konsultatīvā daļa;

2. HIV/AIDS konsultatīvā daļa;

3. Aknu slimību konsultatīvā daļa;

4. Tropisko un ceļotāju infekciju konsultatīvā daļa;

5. Ādas un seksuāli transmisīvo slimību konsultāciju daļa;

6. Tuberkulozes un plaušu slimību konsultāciju daļa (lokalizējas

gan Rīgā, gan Rēzeknē);

7. Vakcināciju kabinets.

Latvijas Infektoloģijas centra AMBULATORAIS BLOKS


Latvijas Infektoloģijas centra STACIONĀRS

1. Infekcijas un aknu slimību klīnika akūto infekcijas slimību pacientu izolēšanai un ārstēšanai;

2. Tuberkulozes un plaušu slimību klīnika tuberkulozes un plaušu slimību pacientu ārstēšanai;

3. Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas filiāle „Ceplīši”, kurā tiek izolēti tuberkulozes pacienti ar atkarības slimībām.


Infekcijas un aknu slimību klīnika

Atrodas Rīgā, Linezera ielā 3.

2011.gadā klīnikā ārstējās 7371 lipīgo infekcijas un aknu slimību pacienti.


Tuberkulozes un plaušu slimību klīnika

Atrodas Stopiņu novada Upeslejās. 2011.gadā šeit ārstējās 5621 tuberkulozes un plaušu

slimību pacienti.


Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas filiāle “Ceplīši”

Filiāle “Ceplīši” atrodas Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta teritorijā 9 km attālumā no Ogres.

Šeit notiek epidemioloģiski bīstamo tuberkulozes slimnieku piespiedu izolācija un ārstēšana.

“Ceplīšos” tiek hospitalizēti pacienti ar kriminālu pagātni, alkoholiķi un narkomāni.



Ārstēto slimnieku skaits un vidējais ārstēšanās ilgums (dienās)Infekcijas un aknu slimību klīnikā no 2000.gada līdz 2011.gadam

56856075 5890 6092

56746108

6754

7659 7652

12090

13014

5956

6,046,236,79

7,51

6,68

7,31

7,388,018,21

8,529,29

11,84

19,43 18,83

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

11000

12000

13000

14000

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011.

0

5

10

15

20

25

Slimnieku skaits

Vidējais ārstēšanās ilgums IASK

Vidējais ārstēšanās ilgums TPSK

Slim

nie

ku

sk

ait

sV

idē

jais

ārs

tēš

an

ās

ilgu

ms

6,5 g/d

VM plānotais rezultatīvais rādītājs 2013. gadā 6,5 g/d

Stacionārā ārstēto pacientu diagnožu struktūra Stacionārā ārstēto pacientu diagnožu struktūra 2011.gadā (N=13014)2011.gadā (N=13014)


STS (52; 0,39%)

Ādas slimības (558; 4,28%)

Akūti vīrushepatīti (129; 0,99%)

Aknu slimības(549; 4,2%)

Hroniski vīrushepatīti

(1218; 9,35%)

Ērču pārnestas infekcijas

(187; 1,4%)

Kašķis (14; 0,10%)

Citu slimību dif.diagnostika (853; 6,55%)

Legioneloze(23; 0,17%)

Citas infekcijas slimības

(1150; 8,83%)

Ievestās infekcijas

(17; 0,13%)

Tuberkulozes sekas

(620; 4,7%)

Tuberkuloze (907; 6,9%)

Gripa (722; 5,5%)

Pneimonija (797; 6,12%)

Plaušu slimības(1989; 15,28%)

Sepse (91; 0,69%)

HIV / AIDS (599; 4,60%)

Parazitārās slimības

(41; 0,31%)Onkoloģiskas

slimības (1048; 8,05%)

Akūtas zarnu infekcijas

(1450; 11,14%)

Diagnosticētas 775 dažādas slimības


Laboratorija pilda nacionālā references centra funkcijas mikrobioloģijas jomā, veic plaša spektra infekcijas slimību primāro un apstiprinošo diagnostiku (bakteriālo, parazitāro, virusālo, t.sk. HIV/AIDS, vīrushepatītu, tuberkulozes, seksuāli transmisīvo, ievesto un bīstamo, kā arī citu epidemioloģiski svarīgo infekcijas slimību) un paraugu testēšanu infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai.

Infekcijas slimību laboratoriskā diagnostika


0

100000

200000

300000

400000

500000

LIC IASK un TPSK

LIC ambulatorās

nodaļas

Citas ārstniecības

iestādes

3613

44

2201

59

1159

35

4052

12

2840

64

1299

30

2010 - 737099

2011 - 819206

LIC laboratorijā 2010. un 2011. gadā veikto izmeklējumu skaits

2011. gadā kopējo izmeklējumu skaita pieaugums par 10%


HIV/AIDS diagnostika14820 (5%)

Bīstamās infekcijas482 (0,15%)

Virusoloģiskie izmeklējumi

55826 (17,85%)

Imunoloģiskie izmeklējumi3531 (1%)

Virusālās oportūnistiskās

slimības37738 (12%)

STS izmeklējumi31311 (10%) Parazitoloģiskie

izmeklējumi7443 (2%)

Vīrusu hepatītu diagnostika30639 (10%)

Bakterioloģiskie izmeklējumi26686 (9%)

Mikobakterioloģijas IF26519 (9%)

Mikobakterioloģiskie izmeklējumi42639 (14%)Molekulāri bioloģiskie

izmeklējumi31869 (10%)


Infekcijas slimību specifiskās laboratoriskās diagnostikas īpatsvars 2011.gadā

Lielākie analīžu pasūtītāji 2011. gadā Lielākie analīžu pasūtītāji 2011. gadā (pasūtītāju skaits 2011.g. – 903, 2010.g. – 875)

IZMEKLĒJUMI VEIKTI LIC BUDŽETA IETVAROS

44545249450551151963564962374680783211021161148916941798201220383573380039743995441149395114

772848862

50994

Jelgavas pilsētas slimnīcaCēsu klīnika

Rīgas 2.slimnīcaDzelzceļa veselības centrs

Rīgas dzemdību namsTukuma slimnīca

Latvijas Jūras Medicīnas centrsJ.Lielbrieža privātprakse

Olaines rajona slimnīcaIļģuciema cietums

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībaJēkabpils raj.centrālā slimnīca

Centrālā laboratorijaJelgavas poliklīnika

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīcaMadonas slimnīca

E.Gulbja laboratorijaMedicīniskās ģenētikas centrs

Dobeles un apkārtnes slimnīcaVecmīlgrāvja PVA centrs

Vidzemes slimnīcaLiepājas reģionālā slimnīcaRēzeknes centrālā slimnīca

Daugavpils reģionālā slimnīcaCentrālcietums

P.Stradiņa klīniskā universitātes …SIA "RAKUS"

BKUS (Torņkalnā)BKUS "Gaiļezers"

2011.gadā palielinājusies reģionu aktivitāte

Starptautiskā sadarbība (laboratorijas ECDC un PVO tīkli un projekti)

National MicrobiologyFocal Point (NMFP) - ECDC

WHO/EURO Polio Laboratory Network - WHO/EUROWHO Measles/Rubella Laboratory Network - WHO/EURO

WHO Global Influenza SurveillanceNetwork (GIS) - WHO/EURO

European Influenza SurveillanceScheme (EISS) – ECDC

European Network for Diagnostics of „Imported” Viral Diseases (ENIVD) - Robert Koch Institute (ECDC)

Europe HIV Resistance (European Cohort coordinating network on HIV drug resistance) University Medical Center Utrecht

Diphtheria Surveillance Network (DIPNET) - Health Protection Agency Centre for Infections, U.K. ( In frame of DIPNET project

on 12-14 of March 2008 International Workshop “Laboratory diagnostic of Diphtheria” was organized in ICL)

Food and Waterbourne disease (FWD) - ECDC

European Invasive Bacterial Infections Surveillance Network - ECDC (IBD-labnet)

Emerging Diseases in a Changing European Environment (EDEN)

European Biosafety Association (EBSA)

Surveillance of tuberculosis in Europe International surveillance network

for the enteric infections Salmonella and VTEC O157

The European Working Group for Legionella Infections

NRL

NMFP NMFP LatviaLatvia

Epidemioloģiskā uzraudzība Latvijā

Departamenta darbības rezultatīvie rādītāji 2011.gadā

Plānots Izpilde

Steidzamie paziņojumi 45000 51504

Kontaktpersonu laboratoriskā izmeklēšana 2000 2881

Organizēt epidemioloģisko izmeklēšanu infekcijas slimību perēkļos (objektu skaits)

20000 21192

Uzliesmojumu skaits 1100 1253

Infekcijas slimību epidemioloģisko izmeklēšanu, uzraudzību un pretepidēmisko pasākumu veikšanu nodrošina Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļa, kura lokalizējas piecos Latvijas reģionos – Rīgā un Rīgas reģionā, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales reģionā.


Lipīgo infekcijas slimību pacientu ārstēšana

Reglamentē ES un LR likumdošanas akti


Lipīgo infekciju vadība

Infekcijas slimības - izaicinājums 21.gadsimtam

1. “Jaunas” infekcijas slimības (pēdējo 25 gadu laikā atklāti vairāk kā 30 jauni infekcijas slimību ierosinātāji)

2. Infekcijas slimību “atdzimšana” (Denges drudzis, Rietum-Nīlas drudzis, A paratīfs, 2 postošas A gripas pandēmijas 21.gs.)

3. Mikroorganismu rezistence

4. Bioterorisma draudi (Sibīrijas mēris, bakas)

5. Pieaugošā infekcijas slimību ierosinātāju loma hronisko slimību ierosināšanā (Helicobacter pilori - kuņģa vēzis, vīrushepatīts hepatīts B, C – aknu vēzis, u.c.)



1994. Ērču encefalīts

1995. Difterija, A hepatīts

2000. Difterija, gripa

2001. Cūciņas, B hepatīts, masaliņas, šigeloze

2002. Masaliņas, salmoneloze

2007. Gripa

2008. A hepatīts, HIV

2009. A hepatīts, “cūku” gripa

2010. Enterovīrusu meningīts

2011. Leģionāru slimība

Infekcijas slimību uzliesmojumi un epidēmijas Latvijā

Infekcijas slimību grupas, kur tiek novērotas vislielākās pieauguma tendences 2011.gadā

Infekcijas slimībasSalīdzinājumā ar

2010.gadu Infekcijas slimības

Salīdzinājumā ar 2010.gadu

Leģionāru slimība + 717% Kašķis + 24%

Trihineloze + 478% Bakteriālās zarnu infekcijas

+ 21%

Leptospiroze + 250% Hronisks C hepatīts + 21%

Epidēmiskais parotīts

+ 233% Vīrusu zarnu infekcijas + 16%

Difterija + 200% Rotavīrusu infekcija + 15%

Jersiniozes + 22% Salmoneloze + 14%

Gonoreja + 53% Akūts C hepatīts + 10%

Meningokoku infekcija

+ 30% Sifiliss + 7%


74,5

65,1

57,4

51,5

47,4

41,939,6

37,635,8

33,3 33,3

44,1

50,4

59

68,4

74

68,370,5

72,9

65,463,3

59

53,5

49,747,2

40,3

36,6

3230,9

36,635,34

2928,7

27,426,9

28,629,3

30,832,3

38,4

Saslimstība ar tuberkulozi Latvijā 1971.-2011.gadā

(rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem)


Tuberkulozes gadījumu skaits 2011.gadā - 788


PVO sadarbības centrs multirezistentās tuberkulozes ārstēšanas pētniecībā un

izglītībā

o Izveidots 2004.gadāo 2011.gadā stiprināts - panākta vienošanās ar PVO

Eiropas reģionālo biroju par centra darbības paplašināšanu (HIV+TB kā duālās infekcijas izpēte)

o 2012.gadā plānots uzsākt projektu (plānotais finansējums attīstības palīdzībai un sadarbībai veselības jomā Ls 9 270)

Jauno HIV un AIDS gadījumu skaita dinamika Latvijā

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

U

Nāves gadī j umi AI DS st adi j ā

UU

Nāves gadī j umi HI V st adi j ā

UUU

AI DS

UUUU

HI V

Gad

īju

mu

ska

its

HIV

AIDS

Nāves gadījumi HIV stadijā

Nāves gadījumi AIDS stadijā

1 1

1 2 1

26

1 13 1

3 2 3 5 3

1 3 3 6 516 23 34 40 47 58 69 56 66

5 821 17 25

163

241

466

807

542

403

323299 299

350 358

275 274301

13 18 23 4058

79 89119

90 79103 98 124 94

3 4 9 11 31 14 26 36 3053 52 61 43 28


Elpceļu infekcijas

gripa, tuberkuloze, legioneloze, putnu gripa

Seksuāli transmisīvās infekcijas, t.sk. HIV un ar asinīm pārnesto vīrusu infekcijas

hlamidioze, gonokoku infekcijas, B hepatīts, C hepatīts, HIV, sifiliss

Ar pārtiku un ūdeni izplatošās infekcijas un zoonozes

kampilobakterioze, kriptosporidioze, enterohe-morāģiskā Escherichia coli infekcija, norovīrusu infekcija, salmoneloze, A un B hepatīts, listerioze, botulisms, bruceloze, Kreicfelda-Jakoba slimība un citas pārnēsājamās spongiozās encefalopātijas, šigeloze, toksoplazmoze, trihineloze, jersinioze, Sibīrijas mēris, holēra, tularēmija, ehinokokoze, žiardiāze, leptospiroze

“Atdzimstošās” un pārnēsātāju izplatītās infekcijas

malārija, Q drudzis, Čikunguņja, Hanta drudzis, Denges drudzis, dzeltenais drudzis, Rietum-Nīlas drudzis, borelioze, ērču encefalīts, mēris, SARS, bakas, citi hemorāģiskie drudži

Vakcīnkontrolējamās infekcijas

Haemophilus influenzae b, masalas, cūciņas, meningokoku infekcija, garais klepus, masaliņas, pneimokoku infekcijas, difterija, stingumkrampji, poliomielīts, trakumsērga, rotavīrusu infekcija, vējbakas, cilvēku papillomas vīruss

REĢISTRĒJAMĀS INFEKCIJAS SLIMĪBAS* (N=70)

* Pacienti atbrīvoti no pacientu iemaksas


Latvijas Infektoloģijas centra kompetences ECDC: Nacionālais koordinatorsKompetentā institūcija komunikācijas, izglītības, metodiskās vadības, zinātnes, epidemioloģiskās uzraudzības un risku noteikšanas jomā Nacionālais mikrobioloģijas fokālais punkts Kontaktpunkts epidemioloģiskās uzraudzības jomāInfekcijas slimību uzraudzības tīkli – nominēti laboratorijas speciālisti un epidemiologi

2011.gadā Veselības ministrija nominējusi Latvijas Infektoloģijas centru kā Latvijas nacionālo koordinējošo kompetento institūciju sadarbībai ar Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC).


• Nedalāma epidemioloģiskās uzraudzības, diagnostikas, ārstniecības, profilakses un pētniecības funkciju realizēšana atbilstoši ECDC vadlīnijām.

• Latvijas Infektoloģijas centrs – Baltijas valstu ekspertīzes references centrs infekcijas slimību specifiskās laboratoriskās diagnostikas jomā (ērču encefalīts, difterija, tuberkuloze, salmoneloze, iedzimtas toksoplazmozes, sifilisa, masaliņu u.c. retās slimības).

• Nostiprināt LIC gatavību un reaģēšanas modeli sabiedrības veselības draudu gadījumā, ja rodas vai recidivē, vai ļaunprātīgi tiek izplatīti bioloģiskie aģenti.

• Zinātniskās pētniecības paplašināšana, iekļaujoties Eiropas Zinātniskajos projektos, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu prioritārajiem virzieniem lipīgo infekciju izpētē.

Latvijas Infektoloģijas centra attīstības stratēģiskie mērķi


Iespējamie reorganizācijas riski*

nav sniegts pamatojums iestādes likvidācijai;Veselības ministrijai jāizvērtē iespēja neveidot jaunu valsts pārvaldes iestādi, bet pārdalīt SPKC plānotās funkcijas Veselības inspekcijai un Nacionālajam veselības dienestam;nav norādīts reorganizācijas rezultātā ietaupīto valsts budžeta līdzekļu apmērs; nav pamatota reorganizācijas steidzamība;veicot reorganizāciju saimnieciskā gada vidū, tas palielina administratīvo slogu un apgrūtina budžeta izpildes procesu.Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā noteikto, ka publiska persona VAR DELEĢĒT privātpersonai un CITAI PUBLISKAI PERSONAI VALSTS PĀRVALDES UZDEVUMU, JA CITA PERSONA attiecīgo UZDEVUMU var veikt EFEKTĪVĀK, Veselības ministrijai sniegt skaidrojumu, vai LIC likvidācijā tiek ievēroti valsts pārvaldes principi, veikts funkciju izvērtējums, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājums?Galvenais reorganizācijas mērķis ir nevis ārstniecisko pakalpojumu uzlabošana, bet gan birokrātisku ērtību radīšana Veselības ministrijai;Vēl viena reorganizācija pasliktinās veselības veicināšanas un slimību profilakses funkcijas īstenošanu;Nav skaidri norādīts, kādi ir plānotie rezultatīvie rādītāji, ko jāsasniedz reorganizācijas rezultātā.

* Ministru kabineta rīkojuma projekta analīze

Pastāvošie riski ārkārtas medicīnisko un sabiedrības veselības apdraudējuma situāciju pārvaldīšanā pēc v/a “Latvijas Infektoloģijas centrs” reorganizācijas

Valsts pārvaldes iestāde v/a “Latvijas Infektoloģijas centrs”

LIC darbība nacionālās drošības nodrošināšanai izriet no Epidemioloģiskās drošības likuma, Ārstniecības likuma, Civilās aizsardzības likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma.

EPIDEMIOLOĢIJA LABORATORIJA (t.sk. 3. biodrošības līmeņa)

ĀRSTNIECĪBA

SIA “Rīgas Austrumu klīniskā

universitātes slimnīca” SLIMĪBU PROFILAKSES

UN KONTROLES CENTRS

Klī

nik

a “

La

tvij

as I

nfe

kto

loģ

ija

s c

en

trs”

Klīn

ika “

Biķ

ern

ieki”

Klīn

ika “

Latv

ijas O

nko

loģ

ijas c

en

trs”

Klīn

ika “

Lin

eze

rs”

Klīn

ika ‘G

aiļe

ze

rs”

EP

IDE

MIO

LO

GI

Neatliekamās medicīniskas palīdzības

dienests

IeM padotības iestādes

Eiropas slimību profilakses un

kontroles centra (ECDC) nominēta

koordinējoša institūcija infekcijas slimību kontrolē Latvijā. PVO sadarbība,

akreditācija. PVO un ECDC eksperti, t.sk.

biodrošības jomā

Dia

gno

stika

s u

n a

tbals

ta s

truktū

rvie

nīb

as

La

bo

rato

riska

s m

ed

icīn

as c

en

trs

Nac

ion

ālā

s r

efe

ren

ces

la

bo

rato

rija

Riski

Neskaidrības sadarbībā ar valsts un starptautiskajām institūcijām

Rīcība ārkārtas situācijās: reaģēšanas ilgums, kapacitāte

Neatliekamās pretepidēmijas pasākumu vienības darbības organizēšana (MK 05.08.2008 instrukcija Nr. 12; grozījumi MK 01.11.2011 Nr.9): vairāku institūciju pakļautība

Padotība ārkārtas situācijās ?

Neatliekamās medicīniskās

palīdzības dienests

IeM padotības iestādes

LIC darbība nacionālas drošības nodrošināšanā, pamatojoties uz likumdošanas aktiem. Valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objekta darbība (Nacionālās references laboratorija, BSL-3). Gatavība, ātrā reaģēšana, seku likvidēšana un rīcība ārkārtas medicīniskajās un sabiedrības veselības situācijās (bioterorisms, aizdomīgie gadījumi, cilvēku masveida saslimšana, bīstamas infekcijas parādīšanās ar liela mēroga un ātras izplatības risku, neatliekamās un specializētās medicīniskās palīdzības sniegšana u.c. gadījumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem)

APDRAUDĒTAS FUNKCIJAS:

Ievērots vienvadības princips ārkārtas situācijā

REORGANIZĀCIJA NO 01.04.2012

Nodrošināt infekcijas slimību, t.sk. aknu, HIV/AIDS, tuberkulozes, parazitāro, seksuāli transmisīvo un ādas slimniekiem augsti kvalificētu, kvalitatīvu un specializētu ambulatoro un stacionāro sekundāra un terciāra līmeņa medicīnisko palīdzību.

Nodrošināt nacionāla references centra funkcijas mikrobioloģijas jomā, veikt plaša spektra infekcijas slimību primāro un apstiprinošo diagnostiku, centralizēti diagnosticēt retāk sastopamās, t.sk. bīstamas infekcijas. LVS EN ISO akreditācija.

Ikdienas sadarbība

Ārkārtas sadarbība

Nodrošināt Infekciju slimību, tajā skaitā HIV infekcijas un seksuāli transmisīvo Infekciju epidemioloģisko uzraudzību, profilaksi un citus epidemioloģiskas

drošības pasākumus

Kā pamatojumu Ministru kabineta rīkojuma projektam “Par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu un Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” Veselības ministrija min PVO un ECDC atzinumus, ka Latvijā “lielāka uzmanība tiek pievērsta infekciju slimību uzraudzībai” un “slimību profilakses funkcija šobrīd tiek realizēta ļoti vājā līmenī”, bet šī centra struktūra parāda, ka lielākā daļa ir saistīta ar infekcijas slimību profilaksi un nav pievērsta pietiekoša uzmanība neinfekcijas slimību profilaksei.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pants “Deleģēšanas priekšmets”

(3) daļa. Privātpersonai nevar deleģēt - pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā.

Lipīgās infekcijas slimības izraisītājs - avots (t.sk., persona), kas saistīts ar lipīgo infekcijas slimību izplatīšanos un var apdraudēt pārējos

sabiedrības pārstāvjus.

Nekavējoša lipīgo infekcijas slimību izplatības ierobežošana = valsts iekšējās drošības garants.

valsts aģentūra “latvijas infektoloģijas centrs”

Documents