ULBROKAS BIBLIOTĒKA

PASĀKUMI 2012. GADĀ

Stopiņu novada jostas aušana

„Mēs to darām nākamībai – nenorokot to zemē, bet ceļot godā. Katrs dzīpariņš un raksta gals ir veltījums Stopiņu novada gaidāmajai 125-piecu gadu jubilejai. Lēni un neatlaidīgi, krāsaino dzīparu ceļā, ieliekot sirds mīlestību, amata prasmi, sentēvu gudrību un liktens zīmes. Reizēm arī pasaulīgo sirdssāpi par šobrīd aizbraukušajiem ģimenes locekļiem. „Dziedot, jo sāp jau tāpat”. Tomēr katrs skatiens ir pozitīvu domu caurstrāvots, katrs izrakstītais raksta diegs ir pateicības un godbījības vērts. Vienam tie ir goda svētki visai ģimenei. Citam tas ir ciešāku ģimenes pavedienu meklējums. Vēl citam – prieks un sajūsma vienotībā. Stopiņu novada ļaudis šajā rakstu zīmju ceļā izdzīvo cilvēka mūža ritumu”. Daiga Brigmane

Aicinām piedalīties novada jostas aušanā. Tā būs jūsu kopīgā dāvana novada 125.gadadienā. Lieciet lietā savas prasmes un apgūstiet jostas aušanas pamatus un rakstus Tautas lietišķās mākslas studijas „Ulbroka” tautas daiļamatmeistares Baibas Kurzemnieces vadībā. Katrs no jums ir aicināts ieaust vienu raksta elementu no mūsu sagatavotā vai pašradītā raksta, kas sastāv no 23 rakstu diegiem. Sākot ar 17.oktobri - pirmdienās un ceturtdienās no pl. 16.00 – 19.00 vai pēc jūsu iespējām citā saskaņotā laikā, kontaktējoties ar Ulbrokas bibliotēkas vadītāju Daigu Brigmani tālr.: 67910503, 26590932 (Institūta ielā 1, LLU LTZ Institūta 2. stāvā).

Tiks gaidīts un apmācīts ikviens – liels vai mazs Stopiņu novada iedzīvotājs. Lai mūsu domas un darbus vieno labi padarīts kopīgs darbs! Izkopsim latviskās tradīcijas ziemas vakaros, pulcējoties amatu prasmju apgūšanai aušanā!

Haralds Kurzemnieks – steļļu meistars un konstruktors, Baiba Kurzemniece – TLMS „Ulbroka” tautas daiļamatmeistare.

(27.12.2012.)

Gaiša zeme un gaišākas domas

Baltajā gadalaikā, kad zemi klāj sniega sega, arī domas kļūst gaišākas un svētīgākas, ja

saviem darbiem pievienojam rūpes par līdzcilvēkiem. Ne jau visiem ik dienas ir iespēja kādu

noglāstīt, pateikt mīļu vārdu, saņemt siltas un priecīgas sajūtas. Tomēr mēs varam ienest

Ziemassvētku prieku un noskaņojumu, apciemojot Stopiņu novada bez apgādniekiem

palikušos pensionārus, redzes un ar pārvietošanās grūtībām skartus invalīdus.

Ik decembri, Ulbrokas bibliotēkā sadarbībā ar Ulbrokas dienas centru, savu darbību atsāk

čaklie rūķi, lai darinātu pašdarinātas dāvaniņas un dotos ciemos. Rūķu spēks ir cepurē, tad

arī darbošanās var sākties. Brīvprātīgo pulciņā šogad 22 lieli un mazi rūķi un katrs savā

darbiņā ieliek labo domu spēku un sirds mīlestību. Karstumizturīgie paliktnīši, bet patiesībā

apgleznotas flīzītes, ielīksmo gan darītājus, gan saņēmējus. Krāsu burvība un dalībnieku

zīmējums ir tik individuāls un silts, cik klātpievienotais tējas ziedu maisījums. Un var teikt ir

uzburts brīnums, kas svētku reizē iepriecina un neļauj palikt vienam, kādā no mums zināmām

mājām.

Paldies brīvprātīgajiem rūķiem un viņu padarītajiem darbiem. Paldies, Stopiņu novada

atbalstam un transportam, kas nodrošināja nokļūšanu līdzcilvēku dzīvesvietās. It visā, ja mēs

to vēlamies, rodams gaišums, sirds siltums un mīlestība. Atliek iemācīties dāvināt dvēseles

siltumu un būt laimīgiem un pateicīgiem.

Čaklo rūķu meistardarbnīca vērojama vizuālajā

materiālā http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/ziemassvetku-davanu-

darbnica

Paldies par kopīgi paveikto, galvenie rūķi – Anda Višķere un Daiga Brigmane

Ulbrokas bibliotēkā otrais „Ēdamo grāmatu” festivāls

Laikā, kad gaisma mijas ar tumsu, kad sniegbaltais klājums iezīmē gada aprises, Ulbrokas bibliotēka sadarbībā ar Ulbrokas vidusskolas jauniešiem organizē literāru tikšanos, lai runātu par sev interesējošiem literāriem darbiem oriģinālvalodā. Viss sākās ar vēlmi radīt pašiem un būt literārā procesa veidotājiem. Izvēlētais autordarbs, priekšnesuma formāts un gastronomiskais lolojums ir pasākuma pamatā, lai atsauktu atmiņā vai atgādinātu par Alises brīnumzemes pasauli, Toma Sojera piedzīvojumu kāri, Vinnija Pūka notikumiem Simtjūdžu mežā, trīs lāču draudzību, ceļojošo Rausi, gaiļa kunga un vistiņas precēšanās kāri. Lieki piebilst, ka notikumu valoda atbilst autordarba izcelsmei. Tā skaisti demonstrējot angļu, krievu un latviešu valodas prasmes, par ko mācību stundu ietvarā domājuši priekšmetu skolotāji – Anta Trukšāne, Anda Zandberga, Astrīda Cimure, Iveta Ozoliņa, Inga Buivite, Irina Kalniņa. Paldies, par izdomu, dažādību un aicinājumu lasīt!

Pasākuma laikā ikviens kļūst priecīgs un atvērts līdzpārdzīvojumam. Sejā manāms smaids, atbildība un vēlme pēc iespējas precīzāk atklāt literārā darba saturisko vēstījumu, personāžus un dialogus. Šeit neredz pārmetumus, strīdus, bet gan sapratni, saticību un sirsnību. Minētie raksturlielumi, jo īpašas padara visas ēdamās lietas, ko dalībnieki sarūpējuši literārā darba iespaidā. Par izdomu un garšas niansēm jāpateicas ģimenes locekļiem, kuri iedvesmojuši un atbalstījuši ēdamo grāmatu tapšanu. Lasīt un iztēlē uzburt kulinārijas brīnumu, ne katram pa spēkam. Jebkuram izpildījumam nepieciešams labs komandas darbs, mērķtiecība un labā griba. Paldies komandām un to dalībniekiem no 5.a,b; 6.a,c; 9.b; 11. klasēm.

Aicinām pasākumam, kas notiks pēc gada, gatavoties savlaicīgi un meklēt domubiedrus savas radošās darbības izpausmei, „neļaut dzīvei kļūt par nepārdzīvotuīstenību”(Imants Auziņš), jo literāro darbu izvēlē vēl daudz izaicinājumu un atklāsmju.

Pasākuma vizuālo vēstījumu atradīsiet Ulbrokas bibliotēkas tīmekļa vietnē, sadaļā galerijas http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/books2eat-2012

Uz tikšanos Jaunajā gadā, lai literārie lasījumi ir gan aicinājums, gan nepieciešamība ikdienā. Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane

„Krēslas stundas” dažādība Ulbrokas bibliotēkā

Kā ik gadu arī šogad novembrī pulcējām savus lasītājus un literatūras interesentus uz Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas „Krēslas stundu” Ulbrokas bibliotēkā. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa ir projekts, ko administrē Biedrības Norden asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā - Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūrascentru un biedrību Norden Latvijā. Šī gada tēmas atslēgas vārdi „citādība”, „dažādība” un „daudzveidība” raksturo kā ziemeļvalstu, tā citu tautu raksturīgākās īpašības.

Pasākuma ieskaņā apzinājāmies ar kādiem mērķiem ik gadus novembra vidū sanākam, lai klausītos gada tēmai piedāvāto lasījumu. Guvām nelielu ieskatu „Krēslas stundas” vēsturē un būtībā. Bibliotēkas vadītājas Daigas Brigmanes stāstītajā vērojama atbildība programmas izstrādē, meklējot aktuālo, būtisko un cilvēcīgo sarunai par mums un svešiem citās kultūrās. Dažādu valstu etniskie aspekti un darbība kultūrvidē jeb citādie Latvijā. Publiskajā telpā arvien biežāk atspoguļotie pieredzes un dzīves stāsti svešatnē kalpo tolerantai attieksmei pret citu cilvēku, sociālo grupu un tautu interesēm, dzīvesveidu, uzskatiem, jūtām, paražām un ticību.

Savukārt bibliotekāre Ieva Mūrniece citēja V. Sprūdes interviju ar etnoloģi I. Boldāni, kas publicēta 2012.gada 11.oktobrī. Uzzinājām kādi savā domāšanā esam paši – latvieši un kādi mums un citiem šķiet sociāls cilvēku kopums vai etnosi. Tāpat apzinājām ar ko raksturīga katra no ziemeļvalstīm. To iedzīvotājiem raksturīgs lepnums par savu valsti un cenšanās gan darbā, gan sabiedriskajā dzīvē rīkoties pēc iespējas pozitīvāk attiecībā pret savu valsti. Arī ziemeļnieku savstarpējās sarunās netiek pieminēts negatīvais. Ziemeļvalstīs dzīvo aptuveni 100 dažādas etniskās grupas. Īpaši jāizceļ lapi, kuru apdzīvotība Somijā, ir ap 40 000. Savā zemē viņi ļoti lepojas ar savu kultūru, taču ārpus savas etniskās dzimtenes viņi ar kultūru nelepojas. Ziemeļvalstu kopīgās iezīmes ir vienlīdzība, tolerance, liberālisms, sociāldemokrātija un individuālisms. Viņus vieno arī savādais Jantes likums, kurš liedz izcelties, būt ārišķīgiem, tālab nokļūstot Skandināvijā atcerēsimies, ka braukt ar jaunākā izlaiduma auto vai lietot modernāko I-phone neskaitās stilīgi.

Šī gada literārā darba fragments „Želejkonfekšu bēglis” ir somu autora Mika Nusiainens teksts, kas atklāj autora mīlestību pret visu zviedrisko. Autors savos izteikumos ir ass, bet atklāts, raisot diskusijas arī pasākuma apmeklētāju vidū. Taču vispirms jāpateicas Ulbrokas vidusskolas angļu valodas skolotājai Andai Zandbergai (skat. attēlā), kura piekrita nolasīt šo grāmatas fragmentu. Vienlaicīgi pastāstīt arī par saviem pirmajiem iespaidiem nokļūstot Anglijā – par šīs tautas pieklājību un laipnību. Starpbrīdī malkojām tēju īsti angliskā stilā. Skolotāja Anda pastāstīja, ka angļi izmanto tējas pauzes, lai izstāstītu un izsāpētu negatīvo pārvēršot to patīkamā sarunā. Paldies visiem par atnestajiem gardumiem, kas papildināja kafijas un tējas galdu.

Pēc tējas pauzes ieskatījāmies Latvijas televīzijas Ziņu dienesta sagatavotajā sižetā „Ceļš uz ziemeļiem. Norvēģijas variants”, kas dokumentāli stāsta par latviešu viesstrādniekiem Norvēģijā. Par viņu izjūtām, dzīvesveidu un dzīvošanas izmaksām atrodoties šajā drēgnajā un lietainajā zemē. Pasākuma gaitā sekoja fragmenti no audiovizuālā projekta „Vizuālā Latvija” sagatavotajiem materiāliem atspoguļojot mazākumtautību kultūru un sabiedrisko daudzveidību. Noskatījāmies fragmentus par čigānu likumiem, ebreju Jaunā gada svinību tradīcijām un statistikas pētījumu par 150 etnosu darbību Latvijā. Šķiet, ka vizuālais materiāls ir veiksmīgs vienojošais elements pārdomām par redzēto un lasīto.

Lai pārbaudītu pasākuma dalībnieku erudīciju bibliotekāre Irēna Bistrova mums piedāvāja vārdu un valodu rēbusu spēli „Valodu banka”, kuras uzbūve neatpalika no televīzijā redzētā un arī iesaistīšanās ziemeļniecisko un ne tik ziemeļniecisko vārdu minēšanā, noritēja spraigi. Par katru pareizu atbildi atbildētājs saņēma ābolīti. Par absolūtu uzvarētāju ar 3 āboliem kļuva Anna Žuņa (skat. attēlā), kas savā īpašumā ieguva atlaidi kādai no izdevniecības Zvaigznes ABC izdotajām grāmatām. Taču itin visi klausītāji un skatītāji savā īpašumā ieguva „želejkonfekšu ģimeni”.

Noslēgumā paldies Andai par vēlmi un piedalīšanos šī gada „Krēslas stundā”. Savu viedokli par pasākumu un novada dzīvi izteica arī novada priekšsēdētājs Jānis Pumpurs. Ceram, ka mājup visi devāmies ar gaišām pārdomām par to, ko mēs kā tauta varam dot gan savam novadam, gan visai valstij, ņemot piemēru no tālajām ziemeļzemēm.

Krēslas stundas vizuālo materiālu ikviens var vērot Stopiņu novada tīmekļa vietnē http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/citadiba-dazadi-daudzveidiba-ziemelvalstis

Paldies Krēslas stundai uzticīgajiem! Ieva, Irēna un Daiga Ulbrokas bibliotēkā.

2012. gada 15. novembris.

Krāsu un domu virpulī

Rudens krāsas un domīgais lapkritis Ulbrokas bibliotēkas lasītājus aizvilināja apcerīgā un teatrāli intelektuālā vidē. Teātra cienītāji apmeklēja Valmieras teātra sezonas jauniestudējumu „Zojkina kvartira” (Zojas dzīvoklis), kas apliecināja izcilā krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova rakstniecības spēku un viesrežisores Indras Rogas meistarību. Dramaturģijā 20. gadsimta vēsturiski fakti un laikmeta liecības. Ne tik sen piedzīvotie padomju laiki, kad neilgi tika atļauta privātā komercdarbība. To pavada dzīvokļa iedzīvotāju dažādas blēdības un centieni pēc labākas dzīves.

„Zojas dzīvoklis sākumā ir pēdējā dzīves sala, kamēr ārpusē notiek sabrukums. Taču arī šajā dzīvoklī notiek korozija, no sienas nelobās krāsa, bet dvēseles iet bojā”, tā savu ieceri skaidro režisore Indra Roga un piebilst, ka saviem skatītājiem izrādes laikā vēl „viegli smieties un raudāt reizē”, domāt un līdzi just. Jāpiebilst, ka jaunā džeza dziedātāja Daumanta Kalniņa dziedājums ienesa gan smeldzi un sāpi, gan prieku un sajūsmu, gan mīlestību un cerību vērtību maiņai mūsdienās.

Aicinām pārlasīt vai no jauna atklāt Mihaila Bulgakova vairāku darbu izlasi, stāstu ciklu „Jauna ārsta piezīmes” un garo stāstu „Morfijs”, ”Suņu sirds”, romānus „Meistars un Margarita”, „Straujtece” un citas ārsta, žurnālista, dramaturga un prozaiķa laikmeta liecības.

Daiga Brigmane, Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

Rudens krāsas dzejā

Ikgadējās septembra mēneša Dzejas dienās, tāpat kā dabā, daudz un spilgtu krāsu noskaņu. Tieši krāsas pamanāmība ir dzejas vēstneši. Ulbrokas bibliotēkas lasītājiem un dzejas mīļotājiem to atklāj gūtie vasaras ceļojuma „ĒĒĒ-ŌŌŌ Suitu novadāāā’” iespaidi un iepazītā suitmēlīgā valoda, ko šajās Dzejas dienās neklātienē klausāmies Latvijas Radio kora un Suitu sievu izpildījumā.

Rudens dzejas dienas Ne vienmēr dzejas izpausmes formai ir jābūt klasiski deklamētai, arvien tīkamāk tās uztverei izvēlamies citus mākslas žanrus – muzikāls izpildījums ļauj spilgtāk un emocionālāk saklausīt dzejas raksturu un sajust krāsu rudenīgo burvību. Šogad atkal skanīgas un ļaužu atskanīgas, kā mūspuses iedzīvotājiem patīk.

Pirms tam gan nelielajā jaunāko dzejas krājumu analīzē meklējam un atrodam krāsas „viss dzeltens rudenī, kad Dzejas dienas nāk ar žoga rozēm šurp visrainiskāk”Jānis Peters. „Minhauzens un kamikadze”. Rudens vēsmas - daba, ēkas, lūgsnas un piemiņa Latvijai ir atrodama Annas Rancānes dzejas krājumā „Bezdelīgas pasts”. Kad „ikdienas kurpes aplīp ar pārāk smagiem dubļiem” dzejniece Maija Laukmane un gleznotāja Rita Blažēviča aicina „Atvērt logus jūrai” – „atļauju sevi kā jūru un priecīgi šalkoju nesot caur bangām daudz baltu buru, ka ne saskaitīt”. Piekritīsiet, ka tikko paustais ir pielīdzināms dzeltenīgi zeltainajam mirdzumam bērzos un mazliet sārti rūsganajam kļavās, bet patiesībā tas izskan, kā virsvērtība dzejas dzīvotspējai.

Laikmetīgās Dzejas dienas mūspusē šoruden aizvadītas Suitu tradicionālās mūzikas un dzejas noskaņās – foto galerija un dzejiskais dziedājums ienes rudens krāsas un skaņas, liek ieskatīties foto objektīva gaismas un laika dimensijā un pievieno spēju un uzdrīkstēšanos cilvēciskām sajūtām, kad apjaušam Suitu novada kultūras mantojuma gara vērtības.

Ieskatāties vērīgi notiekošajā arī Jūs un piebiedrojaties bibliotēkas lasītāju pulkam http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/dzejas-dienas-2012

Mums jau šobrīd ir zināms ceļa virziens un galamērķis 2013. gada ekskursijai.

Paldies visiem pasākuma dalībniekiem un literatūras cienītājiem par klātesamību, aicinu baudīt dabas krāsas, ieelpot rūgteno lapkriti un ļauties literatūras burvībai.

Uz tikšanos Ulbrokas bibliotēkā,

vadītāja Daiga Brigmane

Stopiņu novada jostas ceļš 21. gadsimtā

„Josta ir ceļš, ne cilvēks, ne novads bez ceļa būtu tukšinieks, Stopiņi izvēlējās spēcīgu – jostu ceļu. Lai Jūsu ceļš ir ne tikai gaišs, bet arī spožs!” (Janīnas Kursītes vēlējums stopiņu audējiem, 2012. gada 6. augustā).

Ar šādu novēlējumu tika sumināts kuplais Stopiņu novada 125.gadadienai veltītais jostas noņemšanas pasākuma dalībnieku saiets. Ideja dzima 2011.gadā novada garīgajā krātuvē – bibliotēkas darbinieku kolektīvā. Sākumā kā domas pavediens, līdz dziļi sirdī izlolots šis kopdarbs ir tapis, kā dāvana Stopiņu novada 125. gadadienai. Ideja bez cilvēku sirds līdzdalības nekad nebriedina augļus, tikpat ir vajadzīgs spēcīgs iedvesmojošs cilvēciskais faktors un šo ideju nesēja un kopēja Stopiņos ir Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane.

„Daiga, Jūsu smaids dara gaišu visu, kas Jums ir apkārt. Varbūt tāpēc Jums apkārt ir tikpat daudz sirsnīgu, gaišu seju, ka Jūs pati esat gaiša. Gudrība un spēks ir gan grāmatās, bet bez gudriem cilvēkiem grāmatas stāvētu dīkā.” Tā teikts Janīnas Kursītes ierakstā Ulbrokas bibliotēkas Viesu grāmatā, 2012. gada 6. augustā.

Laikā, kad Latvija pārdzīvo daudzu cilvēku aizbraukšanu no dzimtās vietas ir radies pretējs process – vienotība, kopā sanākšana un radīšanas prieks. Prieks par novadu, kurā tu dzīvo un kuram vari dot savu sirds artavu. To nenosaka likumi, noteikumi, bet gan tikai paša vēlme un griba. Latvietis vienmēr ir nedaudz klusētājs un malā stāvētājs, šoreiz notiek pretējs process. Ziedošajā un smaržojošā vasarā ik novadā notiek ciemata vai pilsētas svētki, kas rāda Rīgai, arī mēs varam, ja gribam. Un tas ir labi, tas vieno un priecē, un papildina latviskuma apcirkņus.

Jostas aušana Stopiņu novadā deva garīgu potenciālu nākotnei, jo tas taču paliks novada muzejā, šis 427 cilvēku kopējais devums. Turklāt nemateriālās kultūras sevišķa iezīme, iespējams, tikai Stopiņos radusies, aušanā piedalījās latvieši, krievi, poļi, slovēņi un pat turki. Šis pasākums ir izskanējis ārpus novada robežām un tas ir labi, jo cilvēkmīlestība vieno un patriotisms nav tikai imitācija, tas rada lepnumu par vietas piederību. Tikpat paliks piemiņa

mīļajiem, piemēram, Gustavs Pētersīlis savu ieausto ornamentu veltīja audējai un vecmāmiņai, kas nu jau atdusas kapu kalniņā. Katrs, neatkarīgi no vecuma ir ielicis jostas aušanā savu domu pavedienu (Jadvigai Deksnei ir 90 gadu), kas veido tiltu uz nākamo paaudzi un briedina latviskuma identitāti. Pašapziņa, kas tik ļoti šajā laikā vajadzīga latvietim ir stiprināta ar jostas krāsainajiem dzīpariem un ornamenta maģisko spēku, ko pasākumā zinoši un uzskatāmi klāstīja literatūrzinātniece Janīna Kursīte. Katrs varēja padomāt, kāpēc izvēlējies tieši šādu ornamentu un kādu domu spēku ielicis kopējā enerģijas kamolā, kur ornamenta veidotā secība zināmā mērā turpina Stopiņu novada stāstu par senatni un tagadni.

Haralda Burkovska vadītais pasākums ritēja ar smaidu saulainajā vasaras vakarā, humoru un deju kolektīva „Stopiņš” raitajā dancī, paspilgtinot retos tumšos mākoņus, kurus dalībnieku cilvēkmīlestības starojums aizgaiņāja un lietus lāses atkāpās no jaukās dārza oāzes. Viss bija tik enerģētiski uzlādēts ar gaišām domām, ka ikviens guva gandarījumu.

Vidēji viens raksts 10 cm, tomēr sajūta, kā pēc liela un labi padarīta darba.

Jaunākajam audējam bija četri gadi (Mona Luīze Vītoliņa, Zanda Vērdiņa un FilipsBībers), piedalījās gan ģimenes, gan draugi un radi. Kāds atnāca pat savā kāzu jubilejā izpildīt šo goda rituālu! Kopumā rakstu veidoja 239 sievietes un 58 vīrieši, bet toties puiši bija 65 un meitas arī 65! Dažs labs pat gribēja vēlreiz piedalīties, daudzi pie stellēm sēdās savā mūžā pirmo reizi, tieši tāpēc gandarījums vēl jo lielāks. Tieši pašmāju izcilā meistarība gan Haralda Kurzemnieka meistardarbs steļļu veidošanā, gan Baibas Kurzemnieces izcilais prāts, neizmērojamā pacietība, pedagoģiskā meistarība visos aust gribētājos raisīja radīšanas prieku.

Pasākuma norisei savu pateicību izteica Latvijas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte lietišķajā mākslā Linda Rubena, kuras vēstījumu nolasīja Haralds Burkovskis. L. Rubena atzinīgi novērtēja novada tautas jostas tapšanu un kopības stiprināšanu un pašapziņas celšanu, kas šobrīd ir sevišķi nepieciešams ikvienam.

Amatu prasmes – modernais un mūsdienīgais laika zīmju vēstījumā, tehnoloģijas laikmeta iezīmes un atbalstītāju individuālā attieksme, filozofiskā un nacionālā laikmeta liecība, tas viss ir Stopiņu novada devums nemateriālās kultūras mantojuma kopējam pūram. Lai tas zaļo un aug!

Stopiņiete un notikumu dalībniece, Vita Banga, 2012. gada 6. augusts

Diena suitu pusē jeb stopiņieši Alsungā

„Kamēr cilvēks dzīvo, viņš ceļo, vismaz domās. Mani pirmie, agrīnie ceļojumi bija ar lasīto grāmatu starpniecību,” – tā par savu pirmo ceļošanas pieredzi dalās ekspedīciju vadītāja un dalībniece Janīna Kursīte, - „no šiem pasaules apceļojumiem palikusi salda garša uz mēles un skaista dūmaka atmiņā.” Līdzīgi par savu pieredzi varētu teikt arī vasaras ekskursijas „ĒĒĒĒ - ŌŌŌ SUITU NOVADĀĀ” dalībnieki, jo viņus vieno ne tikai Daigas Brigmanes piedāvātā biļete kopīgā autobusā, bet galvenokārt piederība Ulbrokas bibliotēkas lasītāju pulkam. Šogad nu jau par gadskārtēju tradīciju kļuvusī vasaras ekskursija bibliotēkas lasītājus aizveda uz Kurzemi.

Ceļš uz suitiem ved caur skaistajām Kurzemes pērlēm – Sabili, Kandavu un Kuldīgu. Kad aiz autobusa loga slīdošās Abavas senlejas ainavas kļuvušas neizturami aizraujošas, klāt brokastlaiks un vasaras rīta baudīšana Kandavā, sajūtot pilsētas čigānisko šarmu. Un doties tālāk priecēt acis uz hercoga Jēkaba pilsētu.

Kuldīgā katrs stūris ir gleznas vērts, tā par savu dzimto pilsētu saka tās mākslinieki. Un, klaudzinot senās hercogu pilsētas bruģi, priecējot acis ar košumu un ieelpojot smaržu bagātību, kura plūst no neskaitāmajām ziedu kastēm pie seno ēku logiem, šādās pat domās ir ikviens tās viesis – gan priecājoties par visiem zināmo Ventas rumbu un unikālo akmens tiltu, gan ielūkojoties pavisam parastos Kuldīgas iekšpagalmos ar to tradicionālajiem malkas šķūnīšiem, gan vērojot kuldīdznieku rāmo ikdienu un Kuldīgas puikas, kuri makšķerē vecās papīrfabrikas dīķī. Un, protams, esot Kuldīgā, pievērsiet uzmanību tās seno ēku durvīm – tās gluži vai sacenšas savā starpā par dekoratīvāko durvju titulu.

Un tad jau var doties tālāk uz Alsungu.

Alsungai ir interesanta un sena vēsture, milzums nostāstu, Sv. Mikeļa katoļu baznīca, kurā svētdienās suiti nāk uzcirtušies savos krāšņajos tērpos un sievas sēž atsevišķi no vīriem, bet spēcīgākais kultūrvides pārdzīvojums šajā pusē neapšaubāmi ir „Suitu sievu” sniegums. Gan apdziedāšanās jestrumā, kuram ievērojamu pretsparu spēja likt pretī ilggadēja „madarotāja” Māra Priedīte, gan suitu čaklums rokdarbos un plašās zināšanas pūra lādi cilājot, gan visvairāk lepnuma pašām par sevi un savu zemi, ko mums visiem būtu mācīties: „jo mums ir labāk, jo visai valstij ir labāk – caur to, ka viens tiek uz priekšu, uz priekšu tiek arī pārējie, ” – kā to formulēja galvenā suitu sieva Ilga Leimane.

Taču ekskursantu ceļa somās ir ne tikai fotoaparāti iespaidu fiksēšanai un jau sapirktie kārumi, bet arī priekšzināšanas par kurzemnieku paražām un ēst gatavošanu, tāpēc mielojoties ar suitu kulināro mantojumu, ir iespēja arī savā starpā padalīties pareizākās receptes noslēpumos, tā izdiskutējot, cik precīzi galdā celtais sklandrausis atbilst iztēlotajam Īstajam. Lai raisītu visas aizdomas, lūk pašu suitu piedāvātā recepte:

„Mīklai: 2 kg rudzu milti, 0,5 kg kviešu milti (rullēšanai) , 1 litrs ūdens + ēdamkarote sāls, 3 – 4 ēdamkarotes eļļa vai tauki, 3 – 4 ēdamkarotes rūgušpiena. Pirmajam pildījumam: 2 kg kartupeļu, 0,3 kg biezpiena, 0,7 litri uzvārīta piena, 10 olas, 0,5 kg krējuma,0,2 kg cukura, 1 ēdamkarote sāls,1 ēdamkarote ķimeņu, 1 ēdamkarote kviešu miltu, 10 olas, 0,7 kg krējuma, 0,3 kg cukura, 1 ēdamkarote ķimeņu 1 tējkarote sāls 2 ēdamkarotes kviešu miltu.

Palielā bļodā ielietam ūdenim pievieno sāli, taukvielas, rūgušpienu, ar koka karoti izmaisa viendabīgu. Iemaisa rudzu miltus un ar rokām samīca biezu, viendabīgu mīklu. Liek uz galda kviešu miltos un rullē ar blīvu rulli. Ļauj brīdi nobriest. Griež ar nazi pabiezās šķēlēs, ko izveltnē ar mīklas rulli 1,5 – 2 mm biezās apaļās plātnēs, 10 – 12 cm diametrā. Ar abu roku pirkstiem uzrota un notupina maliņu, kam jābūt plānai, glītai, noturīgai 1 – 1,5 cm augstai. Rindo uz cepamām plātēm.

Pirmais pildījums – kartupeļu. Pusi no kartupeļu daudzuma nomizo zaļus, sarīvē uz kartupeļu rīves, marlē stingri nospiestu liek bļodā, pievieno ķimenes, sāli un uzplaucē ar uzvārītu pienu.

Otru pusi izvāra ar mizu, nomizo, samaļ gaļas mašīnā, izmaļ arī biezpienu. Liek bļodā masas kopā, pievieno olas, krējumu, cukuru, kviešu miltus, sastrādā viendabīgu.

Otrais pildījums – burkānu. Burkānus vāra pusmīkstus, nomizo, sarīvē lielumu, pārējo izmaļ gaļas mašīnā (rīvēts smalkāks). Pievieno sakultas olas, krējumu, cukuru, kviešu miltus, sāli, ķimenes. Labi visu samaisa.

Liek pildījumu vienu pēc otra sagatavotajās mīklas formiņās. Pārkaisa nedaudz ar ķimenēm un šauj krāsnī. Cep dzelteni brūnus karstā krāsnī, lai ķimenes sprēgā un raušu maliņas skraukšķošas. Izņemtus no krāsns, nedaudz pārkaisa ar cukuru. Ēdami atdzesēti, auksti. Vislabāk otrā dienā. Ēdot garšai jāsaplūst vienā harmoniskā buķetē – rudzu maizes, kartupeļu, burkānu ar ķimeņu pieskaņu. Vienīgā garšviela – ķimenes. Neder ne kanēlis, ne vaniļa, ne arī pārsaldināts. Tas vairs nav īsts sklandrausis. Galdā pasniedz māla traukos vai pītos groziņos. Klāt dodot aukstu pienu. Var apziest ar sviestu vai medu. ”

Pēc sātīgām suitu pusdienām un iespaidiem bagātās pēcpusdienas ar Suitu sievu dziesmām, pūra vēdināšanu un sarunu par dzīvi, pamazām var doties mājup.

„Vislabākie ekskursanti ir tie, kuri neuzdod liekus jautājumus un ir ar mieru doties nezināmā virzienā un priecāties par katru pārsteigumu, ko ceļojums sniedz,” – tā ekskursantus raksturoja sirsnīgā „Impro” gide Inese, un tieši par tādiem arī kļuva brauciena dalībnieki, jo, dzīvei piespēlējot jaunus pārsteigumus, arī ekskursijas maršruts izvērtās citādāks nekā iepriekš plānotais un ieveda Putnu Jura sētā, iepazīstinot ar Vienkārši Juri, kā vēlējās sevi saukt pats saimnieks, viņa emocionāli smagnējo stāstījumu par sevi, putniem un dzīvi kopumā, un ļaujot izbaudīt rāmu vasaras novakari. Nācās vien atzīt, ka Juris nepārspīlē, sacīdams, ka „iepriekšējā grupa negribēja braukt prom”, - viņa dārzā valda miers un dabas krāšņums, ko papildina mākslā neskolotā meistara darinātie koka putni.

Uz tikšanos nākamā gada ceļojumā, bet pirms tam vēl kaut kad šovasar, pakavējoties atmiņās bilžu vakarā. Sekosim informācijai Ulbrokas bibliotēkā un bilžu galerijai tīmekļa vietnē http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/eee-ooo-suitu-novada

Renāte Priede, ekskursijas dalībniece

Ceļš, kas sevī ietver cilvēka darbu, prieku un nesavtību

Diendienā, veicot bibliotekāros pienākumus, reizēm lieti noder, ceļa mudinātiem, doties un ieskatīties lietās un notikumos citviet Latvijā. Tā jūnija nogalē Ulbrokas bibliotēku apmeklēja vairāk kā 20 Saldus un Brocēnu novada bibliotekāri, lai skatītu gan telpu izmantojamību, gan ieklausītos bibliotēkas darbībā un saturā.

Laika zīmes skaitļu un faktu apliecinājumā bibliotēku darbībā vairāk vai mazāk ir līdzīgas. Latvijas bibliotēku vēsturiskais gadu skaits vērojams 60 -70 gadu un vairāk robežās. Tomēr katra bibliotēka atšķirīgi un mūsdienīgi akcentē darbības jomas un sadarbības formas.

Mūsmājās – Stopiņos, Ulbrokas bibliotēka strādā sadarbības iestāžu kontekstā, ko pēdējā laikā veicinājis Comenius Regio projekts un jaunas lasošas auditorijas piesaiste, atsaucīga un atbildīga iestāžu - pirmsskolas, skolas, muzeja, biedrības, uzņēmumu un dienas centru sadarbība. Aktuālie jauno cilvēku lasīšanas veicināšanas pasākumi ir viena no pamattēmām sarunai ar kolēģiem, jo pastāv vispārzināms uzskats, ka tradicionālā grāmatu lasīšana ir tikai fanātiķu vaļasprieks. Viesus interesē arī tradicionālie bibliotēkas pasākumi un kultūrvides darbība formas - ģimeņu piesaistīšana un brīvprātīgā darba iespējas, novērtējot un pamanot līdzcilvēku sirsnīgo attieksmi tikšanās reizēs. Prieks, ka spējam iedvesmot un dalīties padarītajā.

Radošums un lietišķums lieti noder arī rīta maltītes baudīšanai, ko rasotā zālē laipni un ar izdomu pasniedz tautu meita vai arī kafejnīcas „Pie kamīna” īpašniece Ingrīda Balode. Paldies par virumu un ieguldīto mīlestību.

Ne tikai pasaulīgais ceļš, bet, galvenokārt, garīgais ceļš rod jaunus kontaktus, dod ierosmi un prieku par padarīto, pie nosacījuma, ja redzam ceļā izliktās ceļazīmes un diendienā strādājam nesavtīgi un atbildīgi, domājot par sava novada cilvēkiem. Paldies, ka mums ir sirsnīgi un atsaucīgi ikdienas lasītāji.

Saldus un Brocēnu novada bibliotekāru vizīte Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā vizuāli vērojama Stopiņu novada tīmekļa vietnes sadaļā galerijas http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/saldus-un-brocenu-novada-bibliotekaru-pieredzes-apmainas-vizite , šeit un citviet atradīsiet arī jums interesējošo Ulbrokas bibliotēkas darbības aprakstošo un vizuālo informāciju par aktivitātēm un darbības veidiem kopumā.

Uz tikšanos jauna vai zināma ceļa veikšanai, atklāsmei un pilnveidei.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane

(Kultūr)zīmes Ulbrokas bibliotēkas darbībā

2012. gada pavasaris ir Ulbrokas bibliotēkas 65. darbības gads. Vēsturiskie pirmsākumi bibliotēkas izveidei meklējami gan tālajā 1935. gadā Dreiliņu pagastnamā, gan „Brasliņu” māju paspārnē, kur rodama bibliotēka un tā ir iecienīta mākslinieku tikšanās vieta. Tur bieži viesojušies Leo Kokle, Jānis Pauļuks, Artūrs Salaks, Kārlis Grigulis un citi kultūras darbinieki. Pēc atbilstoši reģistrētiem pases datiem 1947. gadā izveidota Stopiņu ciema Dreiliņu bibliotēka, kas atrodas ciema padomes ēkā „Tālavas.” Vēl pēc vairāk kā 20 gadiem bibliotēka iegūst Ulbrokas bibliotēkas vārdu un kopš 2003. gada tā atrodas gaišās, renovētās telpās, lasītājiem labi pieejamā vietā.

Diendienā, veidojot Ulbrokas bibliotēkas kultūrvidi un rakstot, gadu desmitos, laika, kultūras un koda zīmes mēs satiekam: sirsnīgus, draudzīgus ikdienas lasītājus, uzticamus ceļabiedrus – 3td projekta vadītājus un bibliotekārus tuvākā un tālākā apkārtnē, iedvesmas un radošuma partnerus – pašmāju iestādēs, skolās, biedrībās, uzņēmumos un dienas centros, erudītus, zinātkārus jaunās paaudzes lasītājus, kas patstāvīgi vai ģimenes vadīti iepazīst ceļā sastaptās rakstu zīmes, mēs saņemam novada vadītāju uzticību, atbalstu un virzošo attieksmi. Paldies par ceļā sastaptiem cilvēkiem un sabiedrotajiem. Šis kopīgais ceļš kalpo pašcieņas, pašapziņas, sapratnes, līdzjūtības un sirdmīlestības rokrakstam, mācot piedot, noticēt un iedvesmot. Attīstot prieku, sajūsmu, līdzpārdzīvojumu, sirds mīlestību un vēsturisko atbildību laika zīmju vēstījumā.

Vēsturiskajā laikā un modernajā telpā bibliotēka ir saglabājusi norādi uz šodienas aktualitātēm un veidojusi grāmatzīmes vai kodus, ko lieto, lai skaidrotu visbiežāk izmantojamās aktualitātes savā ikdienā. Visi kopā esam veidojuši rakstus bibliotēkas kultūrvidē, ienesot vēsturisko, intelektuālo un pašapzinīgo. Ik gadu Ulbrokas bibliotēkas lasītāji tiek novērtēti un to apliecina piešķirtās nominācijas. Nominācija PUBLICITĀTE par sadarbību un ULBROKAS bibliotēkas darbības popularizēšanu tiek pasniegta PII „Pienenīte” vietniecei metodiskajā darbā EVIJAI KUBILEI. Nominācija LASĪŠANAS MENEDŽERIS par prasmiun interesi jauniešu literatūras daudzskaitlīgā izvēlē un lasītpriekā, par dalību „Ēdamo grāmatu” festivālā, savukārt, tiek pasniegta LELDEI ESTEREI CVILIKOVSKAI. Nominācija VEIKSMĪGS RISINĀJUMS par radošu sadarbību un sirsnīgu līdzdalību Ulbrokas bibliotēkas organizētajos pasākumos tiek pasniegta INGRĪDAI BALODEI. Nominācija PĒTNIEKS par zinātniski pētnieciskā darba izstrādi un sadarbību lasīšanas veicināšnas un jauniešu personības attīstības jomā - KRISTĪNEI VAGELEI. Nomināciju VIENOTS, KONSTRUKTĪVS LAIKA VĒSTĪJUMS par Stopiņu novada svētku jostas darināšanu un amata prasmju

nodošanu interesentiem, par konstruktīvu pieeju un mūsdienīgu tehnoloģiju radīšanu saņem BAIBA un HARALDS KURZEMNIEKI. Specbalvu BIBLIOMAZULIS audio, video vērotājspar ģimenes lasīšanas tradīciju veidošanu un mazmeitas iesaistīšanu bibliotēkas krājuma vērošanā saņem VIJA KOKLE un mazmeita KARLĪNE.

Novērtējums un paldies arī no publisko bibliotēku attīstības projekta „3TD” pārstāvēm Janai Bičkai par dalību pētījumā, kas raksturo publisko bibliotēku ietekmi un bibliotēkas darbības vērtības kopumā.

Svētku reizē ļāvāmies prieka un sirsnības emocijām, ko raisīja laba dzeja un mūzika. Liepājas teātra aktrises Sigitas Jevgļevskas koncertprogramma „Avotā plaukstas mērkt” ar pavadošajiem mūziķiem Jāni Strazdu un Māri Kupču kaut uz mirkli ļauj apstāties, padomāt un kopt savas esības apziņu.

Mēs ikviens savā attīstības un pilnveides ceļā satiekam cilvēkus, visbiežāk, kā skolotājus un tālāk virzītājus. Paldies viņiem par to! Vēl lielāks paldies par radīto prieku, kas ir saistīts ar attieksmi, vērtībām, lietām – ar visu, kam paši piešķiram nozīmi. Prieks un cilvēku pateiktais paldies ir lielākais ieguvums laika un kultūrzīmju mainībā, pārmantojamībā un (no)zīmīgajā darbībā. Pasākuma vizuālo attainojumu atradīsiet Stopiņu novada tīmekļa vietnē: http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/ulbrokas-bibliotekai-65

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane

Bibliotēkas nedēļas vārdu mākonis *

Aprīlī bibliotēkas daudz plašāk publiskajā telpā runā par bibliotēkas darbības aktualitātēm, problēmām, iespējām un risinājumiem. Ulbrokas bibliotēka tradicionāli ceļ godā grāmatas saturiskās vērtības, meklē grāmatas pārstrādes iespējas un piedāvā jaunas draudzīgas sarunas grāmatu pasaulē.Ir piektdienas vakars. Bibliotēkas nedēļas pasākums literatūras un labas grāmatas cienītājiem sniedz iespēju sarunai ar izdevniecības „Dienas Grāmata” direktori, galveno redaktori un dzejnieci Daci Sparāni – Freimani.Tikšanās laikā draudzīga un intelektuāla saruna par literatūras aktualitātēm, nozīmību, saturu, jaunradi, žanriem un prioritātēm izdevniecības darbībā.

Gaisā virmo augstvērtīgas literatūras, galvenokārt, oriģinālās latviešu un tulkotās literatūras vērtības izdevējdarbības jomā. Lai pieminām vien, nule sadalītās latviešu literatūras gada balvas 2011, kas daļa izdotas izdevniecībā „Dienas Grāmata”. Nominācijā „Labākais prozas darbs” par labāko atzīts rakstnieces Margaritas Perveņeckas darbs „ Gaetāno Krematoss.

Atmiņas par gaismu”, kā īpaši notikumi Latvijas rakstniecībā 2011. gadā novērtēti Latvijas vēsturei veltītais stāstu krājums „Mēs XX gadsimts. Stāsti” Gundegas Repšes apkopots un Ata Klimoviča pierakstītie divdesmitā gadsimta stāsti grāmatā „ Personiskā Latvija”.

Vakara gaitā stāsts par laiku, lietām un notikumiem no grāmatā „Personiskā Latvija” iekļautās līdzautores Zentas Dobelnieces biografiskā vēstījuma un personiskā pārdzīvojuma. 2005. gadā pierakstītais stastījums iezīmē vēsturisko notikumu gaitu – Ulmaņlaiks un saimniekošana Jēkabpils apriņķa Viesītes pilsētā, darbs Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijā (1947) un neilgi par agronomi Ulbrokas MTS, deputātes darbs Latvijas PSR Augstakajā Padomē (1954), kas cieši saistīts ar kolhoza „Rosme” (1953) vadītājas darbu, kā arī tuva un tāla pieredze Južnosahaļinskā, Krievijā (1969). Tas ir stāsts par viena konkrēta cilvēka vēsturisko dzīves gājumu, bet tas ir stāsts arī par 20. gadsimta vēsturi kopumā. Savas dzīves salīdzinājumu Zentas kundze atrod Jāņa Plotnieka dzejolī „ Vai paspēsim!”, tas raksturo dzīves gājumu un sniedz vērtīgas atziņas domubiedru vidū. Prieks, ka grāmatai tik daudz lasītāju un vērtētāju.

Šogad Bibliotēku nedēļas tematika - Bibliotēkas draugi, tāpēc Ulbrokas bibliotēka ir sarīkojusi svētkus esošajiem un jaunajiem draugiem, veidojusi nebijušu vārdu mākoni un piedāvājusi jaunas tikšanās iespējas, uzklausot gan izdevniecības vadītājas Daces Sparānes - Freimanes, gan Zentas Dobelnieces stāstījumu. Goda vieta ieradīta tradicionālajai grāmatai un labas lasīšanas tradīcijām, ko nevar tā īsti ne nosvērt, ne izmērīt, bet var piešķirt vērtības, līdzpārdzīvojumu un savu redzējumu, kas palīdz dzīvot un nepagurt arī šodien.

„ Kā rotaļā ar smaidu pilnām sejām

Cits citam garām esam steiguši...” (Jānis Plotnieks). Laiks teikt paldies visiem pasākuma atbalstītājiem, literatūras cienītājiem, vēsturisko rakstu zīmju veidotājiem un tradīciju glabātājiem. Bibliotēkas nedēļas vārdu mākonis atklājis un vizuāli iepriecinājis ar vārdiem - saimniekošana, tēvs, sniegs, meliorācija, Dienas Grāmata, literāri, latviešu.

* Vārdu mākonis – teksta vizualizācijas veids. Vārdu mākonī ir atveidots vārdu biežums tekstā. Jo biežāk vārds atkārtojas, jo lielāks ir šī vārda izmērs mākonī. Šis formāts ir noderīgs, lai ātri uztvertu nozīmīgākos jēdzienus un noteiktu to relatīvo nozīmi.

Daiga Brigmane,

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja,

2012. gada 6. maijs

E-prasmju nedēļas norise Ulbrokas bibliotēkā

No šī gada 26. – 30.martam visā Eiropā norisinājās E-prasmju nedēļa. Pagājušajā, 2011.gadā dalībnieku skaita ziņā Latvija bija pirmajā vietā. Arī šogad Latvija bijusi aktīvākā E-prasmju nedēļas dalībniece ar 17 274 dalībniekiem, kuru vidū ir arī 23 Ulbrokas bibliotēkas lietotāji. Ulbrokas bibliotēka sniedza savu devumu kopējam mērķim gan pieslēdzoties interaktīvajām tiešraidēm, gan veidojot izstādi, kas veltīta tīklošanai jeb kopā būšanai vispasaules tīmeklī, bet pats svarīgākais šajā pasākumā bija bibliotēkas lietotāju apmācība dažādās e-prasmēs.

Pirmdienas, 26.marta rītā pie mums pulcējās deviņi seniori, lai izveidotu jaunas e-kastītes vai pārbaudītu kā darbojās jau esošās. Ar entuziasmu tika rakstīti sveicieni un nosūtīti uz otra elektronisko pastkastīti. Pasākuma otrajā daļā notika demonstrācijas, kā izmantot Latvijas lielāko banku (SEB, Swedbanka) piedāvātās iespējas – apskatīt savus kontus, izmantot jau sagatavotos bankas paraugus, kā arī veikt vietējos maksājumus. Neliels ieskats E-latvenergomājaslapā un tās „zaļajā zonā” un „Mans Lattelecom” vidē. Izmantojot Stopiņu

novada mājaslapas sākumlapu, pieslēdzāmies arī portālam Latvija.lv un apskatījām tā dotās iespējas. Tika demonstrēts, kā izmantojot bankas rekvizītus internetā iespējams pirkt kādu pakalpojumu. Noslēgumā rezumējām, ka mūsdienās ikvienām nopietnām darbībām tiešsaistes vidē nepieciešams attiecīgā portāla lietotājvārds un parole, bet portālos, kuru izmantošana iespējama pieslēdzoties ar internetbanku – arī kodu karte. Patīkami, ka seniori jautāja, kad notiks nākamā apmācība. Visi kopā nolēmām, ka tajā patiešām pievērsīsimies izstādē minētajai tēmai – tīklošanai jeb draudzībai caur Skype, Draugiem.lv un citiem portāliem, kā arī blogiem – elektroniskajām dienasgrāmatām.

Otrdienas, 27.marta pēcpusdienu veltījām skolēniem un tiem avotiem, kas būtu nepieciešami referātu vai projektu rakstīšanā. Daži no tiem pieejami tikai pašā bibliotēkā. Kopīgi veicām meklēšanu datu bāzē News.lv, kurā pieejami gan valstiski svarīgi, gan reģionāli laikraksti un to pilnteksta raksti. Ļoti noderīga datu bāze, kurai pieeju nodrošina Ulbrokas bibliotēka, ir Letonika.lv. Šī ir tīmekļa vietne, kurā atrodas dažādas Enciklopēdijas, kas nu vairs nav jāšķirsta rokām, bet jāveic meklēšana lodziņā. Tāpat šeit redzam un lietojam Vārdnīcas, bet sadaļā Literatūra apskatām dažādus autorus, literatūras Žanrus un Darbus. Šeit, piemēram, iespējams lasīt Vizmas Belševicas darbu „Bille”. Pieejami arī klasiskāku autoru darbi. Sadaļā Multivide iespējams atrast attēlus, video un audio failus, bet sadaļā Valoda – pārbaudīt savas zināšanas latviešu valodas apguvē. Datu bāze „Letonika” piedāvā arī diezgan plašu ieskatu Kultūras kanonā, piedāvā testus un konkursus, kuru noslēgumā iegūstamas interesantas un noderīgas balvas, piedāvā uz Google bāzes veidotu karti, kurā atrodami dažādu vietu jaunāki un vecāki attēli ar paskaidrojumu, kur šis fotouzņēmums iegūts. Šajā datubāzē iespējams arī mašīntulkot izmantojot Angļu-latviešu, Latviešu-angļu un Latviešu krievu vārdnīcas. Nedaudz „pastaigājām” arī pa bibliotēkas abonētās datu bāzes Rubricon.com sadaļām un veicām meklēšanu EBSCOzinātniskajā datu bāzē, atrodot gan pilntekstus, gan grafikus un attēlus. Pievērsām uzmanību arī datu bāzēm, kas pieejamas no mājas datoriem – Krugosvet.ru un Onelook.com. Noslēgumā apskatījām Latvijas Nacionālās Digitālās bibliotēkas piedāvātos dārgumus – datu bāzes „Periodika”, „Zudusī Latvija” un Kolekcijas, kas veltītas Dziesmusvētku vēsturei, senām kartēm, plakātiem un citām tēmām. Šos pašus informācijas resursus aplūkojām arīpiektdienas pēcpusdienā, 30.martā ar otru skolēnu grupu. Kopumā 8 skolēni pievērsās arī Ulbrokas bibliotēkas sadaļai Stopiņu novada mājaslapā, jo īpaši pievēršot uzmanību sadaļai Informācijas resursi un apakšsadaļaiNoderīgas saites.

Ceturtdienas, 29.marta rītu veltījām darba meklētājiem. Mēģinājām kopīgi noskaidrot, kas rakstot CV ir vissvarīgākais un ko pieminēt motivācijas vēstulē. Aplūkojām arī CV piemērus no iespiestajiem avotiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta visdažādākajiem darba meklēšanas portāliem. Atsevišķos bija iespēja sastādīt savu CV un pēc tam arī izdrukāt. Jāsaka, ka vispopulārākais darba meklēšanā ir portāls Ss.lv, taču arī tas iekļauts noderīgā tīmekļa vietnē Visidarbi.lv., kurā ir piedāvājumi no 29 darba meklēšanas portāliem. Iesakām ieskatīties jau minētajās Ulbrokas bibliotēkas informācijas resursu noderīgajās saitēs, kur arī tie, kuru šis praktikums neieinteresēja, var atrast saites uz darba meklēšanas portāliem.

Fotogalerija: http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/biblioteku-nedelas-vardu-makonis

Uz tikšanos bibliotēkā Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas sistēmbibliotekāre Ieva Mūrniece (24.04.2012.)

Pārdomas jostu darinot „Mūžu dzīvo, mūžu mācies”

Jostu aušanas process ir izraisījis gan jautras, gan nopietnas pārdomas katrā aust gribētājā. Un man gribas ieskatīties šajos secinājumos un iepazīstināt ar tiem jūs - lasītājus. Mēs visi esam aizņemti savos ikdienas darbos un nedarbos. Visi kaut kur steidzamies un strādājam līdz pagurumam. Katram savi prieki, savas rūpes un bēdas. Cik maz mums laika, lai apstātos un ieklausītos vai vienkārši pabūtu kopā. Un beidzot ir pasākums, kurā varam vienlaicīgi gan ieklausīties, gan būt kopā, gan celt savu pašapziņu, apgūstot jaunas prasmes.

Tas ir patriotisks pasākums, kurš veltīts Stopiņu novada 125. gadadienai. Mīkla vēsta - liela gara tēva josta nevar pūrā salocīt. Tās atminējums - ceļš.

Stopiņu novada josta ir mūsu kopīgais ceļš uz vienotību un Tēvzemes mīlestības apliecinājums. Tas ir ceļš, kurā mēs piesēžam ceļmalā , ieklausāmies putnu dziesmā un pakavējamies atmiņās, un pārdomās. Mēs satiekam un ieklausāmies novada cilvēkos. Kāds teicis, ka „šeit ir tāds miers, ka nav vajadzīgas nekādas meditācijas, var atslēgties no ikdienas stresa. Kāds cits- „žēl ,ka rīt atkal jāiet par ārstu strādāt”’ vai „tas ir kaut kas vairāk kā narkotika”.

Un ir kāds, kurš mūs ved pa šo ceļu. Tā ir Ulbrokas tautas lietišķās mākslas studijas daiļamata meistare Baiba Kurzemniece. Viņa ikdienā ir blakus ikvienam šī ceļa gājējam gan ar labu vārdu, gan gudru padomu, mācot aust šo svētku jostu.

Cilvēks vienmēr ir tiecies atvieglot pārvietošanāsun arī darba procesus. Stelles ir ļoti sens darba galds. Sākumā bija tikai aužamie rāmji ar akmentiņiem, kuri iekārti diegos, kurosar rokām ielocīja aužamo materiālu. Tiem sekoja gobelēnu rāmji, trizuļu stelles ar ritentiņiem, kurās iekāra nīšu kārtas. Tad radās sviru stelles un ļoti sarežģīta starpnieku un nīšu kārtu sistēma ar zināmā kārtībā savērtiem diegiem. Daudzās paminas ar zināmu minumu secību zem kājām. Bet dažkārt gudri meistari mēdza arī atvieglot šo sarežģīto auduma iekārtošanu, izveidojot velkamo ierīci un pievienojot to stellēm, lai ar rokām un, ievērojot numerāciju, izcilātu vajadzīgo auduma zīmējumu.

Inženieris ir radošs progresa virzīts cilvēks. Un tā, būdams sirsnīgs vīrs, kurš dara visu, lai atvieglotu savai sieviņai aušanas procesu aužot jostas, iepazīstoties ar stellēm un velkamo ierīci, Haralds Kurzemnieks 1992. gadā nolēma apvienot šos abus aušanas pamatprincipus vienā darba galdā - jostu aužamās stellēs ar stacionāru velkamo ierīci. Tas darba procesu padara tādu ,kurš nevisnobiedē ar savu sarežģītību, bet gan ieinteresē pat tos cilvēkus, kuriem nekad prātā nav nācis austvai nodarboties ar rokdarbiem.

”tās nav stellītes, tas ir miljons”, „tās jau nav stelles, tās ir ērģeles”, „nu jūsu vīram cepuri nost..tādu mašīnu uztaisīt’’, „nemaz nav tik slikti..es jūtos kā mašīnā un es šito mašīnu sāku saprast”, „Nobeļa prēmiju tam, kas izdomājis šo tehnoloģiju”, „cik interesanta sistēma stellēs..gribu teikt ,es jau azartā iegāju”, „uz laukiem es redzēju stellītes, bet bez tiem puļķīšiem..atgādina datoru”, „es domāju, ka pa diedziņam jāuzlasa, bet tagad saprotu, ko Haralds izdarījis..vispār jau tas tavs vīrs varēja izdarīt tā ,lai nav pat tās tapiņas jārausta..”,

„drīz visi Stopiņi būs Jūsu vīram pateicīgi par stellītēm’’, „smuka padarīšana, bet nav tik vienkārši”.

Tāpēc lieti noder Baibas pacietība unapbrīnojama un nenovērtējama ir viņascilvēkmīlestība. Ikvienam aust gribētājam viņa ir blakus gan plānotajās, gan neplānotajās nodarbību dienās. „Vajag tik klausīt skolotāju” un „prieks par lielisku pedagogu” , ’’es paļaujos uz tevi..un tik saki nospied kāju,tad to kāju..un tad jau viegli..”, „ideja tiešām laba..un, ja ir vēl kāds, kas to palīdz realizēt”, „cik labi, ka viss priekšā ir uzrakstīts,viss izdarīts”, „apbrīnoju pedagoga māku un Jūsu pacietību”, „Jums arī vajadzīga zirga pacietība, visu laiku te”, „Jūs neaptverat, cik svētīgu darbu jūs darat”,”cik labi, ka darām divatā citādi secība sajūk”- tās ir visvairāk dzirdamās atziņas aušanas procesā. Cik daudz apslēptu talantu ir mūsos. Un šĪ ir iespēja izpētīt sevi, un pašapliecināties jaunās radošās izpausmēs. ”Kā Jūs te mākat uzmundrināt, čut ne ģēnijs te strādā”, „re kā es pabeidzu,un nav štruntīgi”,”re kāds smuks (raksts)veidojas”, „ja kāds senāk būtu teicis, ka es audīšu, neviens neticētu”, „it kā pa jokam, bet tik smuki

sanāk”, „emocionāli skaists mirklis...vēsturisks moments..”, „ interesanti izdarīt kaut ko tādu, ko nedaru ikdienā”, „varbūt no manis vēl iznāks audējs..”

Dievs dod pacietību ikvienam, jo arī tautas mākslas studijas dalībnieki cer uz jaunu cilvēku ieinteresētību aušanas nodarbē. Aušana ir vilinoša un interesanta nodarbe. ”Johaidī, taisni teikšu, ka iepatikās tā, ka pat pīpēt negribas”, „šī ir baigā relaksācija,un,ka tu redzi savu darbiņu.. tagad es sāku saprast tās audējas”..

Bija arī citi, kas varēja ar lepnumu teikt „es esmu dzimusi zem stellēm’’, „kā bērnu spēlīte..vai jau cauri .. ļoti žēl ..

jostasaudeji.jpg Tā ir josta, kura uzrunās gadu desmitiem un gadu simtiem mūsu novadabērnus un bērnu bērnus. Un audēju atziņas ar ierakstu piezīmju grāmatā ir patiesi no sirds izteiktas. Tie nav uzdoti jautājumi, tās ir mirkļa emocijas un to uzliesmojums. ”Šī bija jaukākā diena manā Ulbrokas bibliotēkā”, „ no visas sirds vēlu labu

Stopiņu novadam”, „cik jauki, ka mans darbiņš arī tur iekšā”, „es varētu te nākt katru dienu to darīt’’, „no sākuma bija bail, negribējās, bet tagad žēl –tūlīt būs cauri’”, „Paldies par prieku”, „šādu aušanu vajadzētu atkārtot biežāk’’… un tik daudz vēl neatklātā!

Lasot visus šo cilvēku izteikumus un domufragmentus, man gribas teikt „Mums biežāk jādara kopīgi darbi, jābūt vienotiem ikvienā nodarbē gan svētkos,gan talkās, gan vaļaspriekos, jo tas mums dod spēku dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un apzināties, ka ikviens cilvēks mūsu zemītē un novadā ir svarīgs” .

Viesi un novada iedzīvotāji laipni aicināti darināt un turpinātkopīgo rakstu ceļu, neapstājoties pie 20 metru robežas, bet atklājotradīšanas un vienotības prieku vēl nezināmajā!Uz tikšanos Ulbrokas bibliotēkā pie Baibas un Daigas!

Ārija Vītoliņa, Tautas lietišķās mākslas studijas „Ulbroka” vadītāja

Monētu dienas Ulbrokas bibliotēkā

Arī Stopiņu novada Ulbrokasbibliotēka piedalījāsLatvijas Bankas un projekta „Trešais tēva dēls„ kopīgi organizētajās „Monētu dienās”, kas norisinājās no 2. – 15.martam. Tajās ikvienam Latvijas iedzīvotājam bija iespēja izvēlēties un nobalsot par kādu no septiņām 2011.gada monētām, piešķirot tai gada monētas statusu. Tā monēta, par kuru cilvēki visvairāk balsojuši, izmantojot bibliotēku datorus, saņems 3TD speciālbalvu. Balsošanā piedalījās šādas monētas – „Miglā asaro logs”, „Rundāles pils”, „Hanzas pilsētas. Rīga”, „Rīgas Doms”, Rīgas naudai – 800”, „Dzelzceļš Latvijā”, „Akmens monēta”. Lai saņemtu iespēju iegūt kādu no šīm monētām savā īpašumā, nācās aizpildīt ,nebūt ne viegli atminamu, krustvārdu mīklu. Jāsaka, ka, lai arī lēnām, tomēr minētāju skaits bibliotēkā audzis. No visiem tiem cilvēkiem, kas piedalījās balsošanā un mīklu minēšanā, iespēju saņemt monētu kā dāvanu, izlozes kārtībā saņems pieci no pareizo atbilžu iesūtītājiem. Viņi paši varēs izvēlēties, kuru no septiņām 2011.gada Jubilejas un piemiņas monētām saņemt, kā balvu. Jāsaka, ka atbildes uz krustvārdu mīklas jautājumiem arī bija atrodamas Latvijas Bankas mājaslapas sadaļā Latvijas nauda – Jubilejas un piemiņas monētas. Uz dažiem citiem jautājumiem rast

atbildes līdzēja vispasaules tīmeklis. 2012.gada 12.aprīlī norisināsies „Latvijas gada monētas 2011” svinīgā noslēguma ceremonija , kad varēsim uzzināt, kura no monētām kļuvusi par iemīļotāko balsotāju vidū. Šajā dienā tiks laimētas 25 Latvijas Bankas 2011.gadā izdotās monētas.

Paralēli šim konkursam Ulbrokas bibliotēkā norisinājās Monētu dienām veltīta izstāde „Naudas nozīme”. Tajā iekļauto avotu tematika bija gan izklaidējoša, gan izglītojoša. Vai varat pateikt, kas apvieno stārķi, skudru, baraviku, kliņģeri, skursteņslauķi, sniegavīru, čiekuru, ūdensrozi, Sprīdīti, Rīgas Doma gaili, Pūces saktu, Jāņu vainagu, divus dažādus pakavus, krupi, Nameja gredzenu, Ziemassvētku eglīti, alus kausu un piparkūku sirdi? Pilnīgi pareizi, tie ir zīmējumi uz viena lata monētām. Monētu kolekcionētāji krāj ne tikai jau ierasto priedes stādiņa monētu, lasi un gotiņu, bet arī jau minētās un citas – vēl vērtīgākas monētas. Te jāpiemitina, ka pagājušā gada nogalē konkursam „Monētu zvaigznājs” (Sanktpēterburga) visas trīs pieteiktās Latvijas monētas savās nominācijās ieguvušas galvenās balvas. Nominācijā „Unikāls idejas risinājums” uzvarējusi „Laika monēta III”, nominācijā „Oriģināla tehnoloģija” laurus guvusi „Dzintara monēta”, bet nominācijā „Monētu klasika – monēta „Hercogs Jēkabs”. Studentiem, noderēs naudas definīcija un pielietojuma veidi grāmatā „Ekonomikas pamati”. Grāmata pieejama mūsu bibliotēkā. Šajā izdevumā minēti naudas veidi – skaidra nauda, pieprasījuma noguldījumi, ceļojumu čeki un elektroniskā nauda. Bet, lai nauda patiktu tās lietotājiem, tai jābūt ērti lietojamai, viendabīgai, viegli dalāmai, grūti viltojamai, jābauda iedzīvotāju uzticība, tā nedrīkst bojāties un ātri nolietoties. Vairāk par to, jau minētajā izdevumā „Ekonomikas pamati”. Kādā 2009.gada rakstā par naudu, minēta attiecīgā gada galvenā – Laimes monēta un saistībā ar to citāts, „ka nelaimīgi cilvēki parasti sakot, ka viņiem laime neesot lemta, taču klusībā tik un tā cerot”. Tā darīsim arī mēs – klusībā cerot, ka kāds no mums – laimīgajiem laimēs kādu noseptiņām šīgada monētām.

P.S. Tie, kuriem informācija par naudu nepieciešama skolas projektiem, kursa vai bakalaura darbiem, vispirms var iepazīties ar literatūras sarakstu, kas ievietots Stopiņu novada mājaslapas Ulbrokas bibliotēkas sadaļā Informācijas resursi – Izstādes (saite – http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/e-prasmes-2012)

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas sistēmbibliotekāre,

Ieva Mūrniece,

2012.gada 20.marts

Ar mīlestību pret dzīvi

Mazliet sniegains, attiecīgi salts un apcerīgs ziemas vakars, jo laukā jaušams aukstums un svelošs vējš. Patiesībā ir svarīgi saprast, kā neielaist aukstumu sevī, kā saglabāt siltumu un mīlestību pret dzīvi.

Ulbrokas bibliotēka pulcējusi plašu lasītāju loku, lai tiktos ar Dailes teātra aktrisi, astroloģi, numeroloģi un dziednieci Akvelīnu Līvmani. Bez aktrises talanta, kā teicis skatuves kolēģis Pēteris Liepiņš, Akvelīnai piemīt spēja palīdzēt cilvēkiem ar savām zināšanām, intuīciju un pieredzi. Tad nu klausījāmies stāstu par dzīvi un tās mācībām.

Zvaigžņu jumā lūkojoties, Latvijas dibināšanas gadā, tai šķautnains un stūrains gājums, šobrīd vēl neliels gabaliņš ejams, lai mainītu esošo situāciju. Savukārt, 90. gadu karte iezīmē apļveida attālinātas formas, kas norāda par attālumu starp tautu un valdību. Akvelīnas mācība, ne par šīs zemes viedumiem, bet augstākām lietām ir gaismas piestrāvota, nesteidzīga un labestības pilna – gan teiktais, gan nepateiktais staro un iedvesmo. Nudien savs zīmju ceļš ejams Zaharija Stopija apdzīvotajai vietai – Daktermuižā Stopiņos, tagad Upeslejās, ko šodien daudz plašāk apdzīvo Stopiņu novada ļaudis. Pateicībā par ārsta, astrologa darbību (16.gs) ir saglabāts šīs vietas ģeogrāfiskais nosaukums, kas vēstures nogrieznī, šogad, ieraksta 125. gadskārtu. Liecinieks par laiku! Mācība viens.

Izprast pasauli un izstāstīt to citiem ir Akvelīnas aicinājums. Tāpat kā aicinājums ir strādāt ar savu garīgo pasauli. Vērtība ir mācība, kā iekšējais atskaites punkts, kas atbilsts vēlmju un iespēju piepildījumam. Katrs no mums esam vērtība un šī laika liecinieki ar savu stāstu un vēstījumu par dzīvi un tās mācībām. Ir tikai svarīgi saprast pret ko mēs mērojam savu dzīvi un kādas ir ikdienas vajadzības. Doma ir visstiprākā! Mācība divi.

Neizpaliek arī stāstījums par veselību un Akvelīnas ikgadējo kalendāru, kur rodama mācība, kā saglabāt veselību, skaistumu un jaunību. Cilvēkam vajag tik, cik nepieciešams enerģijai. Pilnīgi pietiekami ar ūdeni un graudaugiem. Pārsvarā noder tas, kas vasarā sagatavots tur klāt maize, putraimi, rīsi, griķi, ziemā - sālīts gurķītis, treknumiņš. Vīrieši ir viltīgāki! Mācība trīs.

Enerģētisku un pozitīvu domu vadīti vakara noslēguma daļā esam liecinieki meditatīva raksta ieaušanai Stopiņu novada svētku jostā. Tas ir Akvelīnas Līvmanes rokraksts, domas un sirdsgudrība, kas ļauj domu plūdumam satecēt vienotā jūtu gammā. Esam solīti tālāk un skatienu augstāk, esam labvēlīgu zvaigžnu skatienā. Lai mums svētīgs un vienots Stopiņu novada jubilejas gads. Lai mēs visi kopā gan savās domās, gan darbos spējam sasildīt vietu, laiku un sirdi.

Paldies visiem par dalību pasākumā, kas vizuāli skatāms Stopiņu novada tīmekļa vietnē

http://www.stopini.lv/public/31163.html. Uz tikšamos jaunās aktivitātēs un lasīšanas nodarbēs.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane (ievietots 21.02.2012.)

Vērīgie laikamērītāji

Laiks, ko pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” audzēkņi „Saulītes”, „Mārītes” un „Lācēni” pavadīja Ulbrokas bibliotēkā - mērvienību nozīmē attiecināms vairāku stundu, minūšu un sekunžu mijiedarbībai. Bibliotēkas darbinieces, precīzi pēc pulksteņa, skaidro bibliotēkas darbības principus – vecākā bibliotēkas grāmata, gluži vecmāmiņas vai vectētiņa vecumā, savukārt, grāmatu teksti šodienas skatījumā mēdz mainīties, galvenokārt, formas ziņā – lasāmi gan drukātā papīra formātā, gan atskaņoti klausāmgrāmatās, gan elektroniskā veidā – datorā.

Visu kopā bibliotēkā sauc par krājumu, ko pamatā veido grāmatas. Bērnu grāmatām īpaši ierādīta vieta – „Bērnu stūrītis” un tur novietotajās grāmatās ieskatās ikviens burtu pazinējs. Patīkama rosība, jo katram patīk sava grāmata – lielāka, mazāka, krāsaināka vai spīdīgāka. Un tad, jau seko vadītājas skaidrojums par grāmatas numuru, pasīti, zīmogu, svītru kombināciju, kas katrai grāmatai ir atšķirīgs un ļoti svarīgs. Nudien, minūtes un sekundes pārvērtušās turpat stundas garumā, tāpēc jāsteidz aplūkot datortaustiņu rotaļas, kas iepriecina katru, kas kaut uz mirkli tiem pieskaras. Ne visiem uzreiz izdodas uzrakstīt savu vārdiņu, piemeklēt krāsiņu vai kādu citu aplikāciju. Tomēr nokļūstot pasaku lapā (www.pasakas.net) atplaukst smaids un ap sirdi kļūst priecīgi.

Līdzpārdzīvojums jaušams arī tālākās darbībās, ko šoreiz atklāj Māras Cielēnas pasakā „Pulksteņu nakts gaitas” aprakstītie notikumi. Arī šeit minūtīte Rita, sekundīte Elīzīte un brīdis, kas nepieder pulksteņu aprindām, diezgan jautri un bezbēdīgi naktī pavada brīvo laiku. „Daudzi cilvēki domā, ka pulksteņi tikai iet un iet, un apstājas vienīgi tad, kad atgadījies kas ļauns. Tā nebūt nav. Pat paši precīzākie, apzinīgākie pulksteņi prot atrast laiku, lai drusku atvilktu elpu”. (Māra Cielēna). Bet brīdī, kad viss kļūst nopietni, katrs zina savu vietu. Ir tikai sekunde un minūte, lai visu saliktu vietā – darba dienā pulksteņi strādā atbildīgi un precīzi.

Paldies visiem pirmsskolniekiem un viņu skolotājām, iestādes vadītājai Leldei Sturmei un metodiķei Evijai Kubilei par interesi un sadarbību vairāku gadu garumā. Prieks, ka dienu vēlāk audzēkņi ar Ulbrokas bibliotēku iepazīstināja arī savus ģimenes locekļus, kuri jau ir kļuvuši par bibliotēkas lasītājiem. Uz sadarbību un tikšanos laika izpausmēs un nodarbēs, ko saucam par lasītprieku. Plašāku darbības raksturojumu atradīsiet Stopiņu novada tīmekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/verigie-laikameritaji

Ar sekundes precizitāti visu pierakstīja Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane

(01.2012.)