tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2015. – 2016. gadam

Pielikums

tieslietu ministra

2015. gada 11.maija

rīkojumam Nr. 1-1/159

TIESLIETU MINISTRIJAS

DARBĪBAS STRATĒĢIJA

2015.–2016. GADAM

2

SATURS

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI ........................................................................................................ 3

1. VISPĀRĪGĀ DAĻA ...................................................................................................... 5

Ievads ......................................................................................................................................... 5

1.1. Ministrijas darbības pilnvarojums (mandāts) ................................................................. 5

1.2. Ministrijas īstenotie darbības virzieni ............................................................................ 6

1.2.1. Konstitucionālo tiesību politika............................................................................... 7

1.2.2. Administratīvo tiesību politika .............................................................................. 10

1.2.3. Administratīvo sodu politika ................................................................................. 12

1.2.4. Krimināltiesību politika ......................................................................................... 14

1.2.5. Civiltiesību politika ............................................................................................... 22

1.2.6. Komerctiesību politika .......................................................................................... 26

1.2.7. Nekustamā īpašuma tiesību politika ...................................................................... 30

1.2.8. Starptautisko un ES tiesību politika ...................................................................... 32

1.2.9. Tiesu sistēmas politika .......................................................................................... 38

1.2.10. Tiesību aktu kvalitātes un pieejamības politika .................................................... 43

1.2.11. Tieslietu nozares kopīgās iniciatīvas ..................................................................... 47

2. TIESLIETU RESORA BUDŽETA PROGRAMMAS ................................................ 50

3. NOSLĒGUMS ............................................................................................................. 52

4. PIELIKUMS ................................................................................................................. 54

3

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

AIM Aizsardzības ministrija

ASV Amerikas Savienotās Valstis

ATIS Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma

ĀM Ārlietu ministrija

ANO Apvienoto Nāciju Organizācija

LAPK Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

APL Administratīvā procesa likums

APP likumprojekts Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts

AT Augstākā tiesa

CL Civillikums

CPL Civilprocesa likums

DVI Datu valsts inspekcija

EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa

EK Eiropas Komisija

EST Eiropas Savienības Tiesa

EP Eiropas Parlaments

ES Eiropas Savienība

ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ĢP Ģenerālprokuratūra

IEM Iekšlietu ministrija

IeVP Ieslodzījuma vietu pārvalde

IS Informācijas sistēma

JPA Juridiskās palīdzības administrācija

KL Krimināllikums

KPL Kriminālprocesa likums

LAPK Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

LSIK Latvijas Sodu izpildes kodekss

LTMC Nodibinājums „Latvijas tiesnešu mācību centrs”

LV Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vēstnesis”

ministrija Tieslietu ministrija

MK Ministru kabinets

MKK Ministru kabineta komiteja

MNA Maksātnespējas administrācija

NĪVK IS Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma

NVO Nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi)

PV Patentu valde

SAB Satversmes aizsardzības birojs

ST Satversmes tiesa

TA Tiesu administrācija

TIS Tiesu informatīvā sistēma

TNA Valsts akciju sabiedrība „Tiesu namu aģentūra”

UGFA Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija

UR Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs

VAR Valsts adrešu reģistrs

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VK Valsts kanceleja

VP Valsts policija

VPD Valsts probācijas dienests

4

VRP Valdības rīcības plāns

VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību

VSS Valsts sekretāru sanāksme

VTEB Valsts tiesu ekspertīžu birojs

VVC Valsts valodas centrs

VVDZ Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

VZD Valsts zemes dienests

5

1. VISPĀRĪGĀ DAĻA

Ievads

Ministrijas stratēģija iekļauj galvenos mērķus un uzdevumus laika periodam no

2015. gada līdz 2016. gadam. 1Iepriekšējās stratēģijas izstrāde un īstenošana sakrita ar laiku, kad

valsts pakāpeniski sāka atlabt no ekonomiskās un finanšu krīzes radītām sekām, taču šim

faktoram vēl joprojām ir nozīmīga ietekme iestādes un resora attīstības un izaugsmes plānošanā.

Stratēģija jaunajam plānošanas periodam ir apstiprināta neilgi pēc 12. Saeimas ievēlēšanas un

jauna MK izveides, tāpēc šis periods ir zīmīgs ar jauniem izaicinājumiem un idejām, un tā

saturiskais ietvars atspoguļojas ministrijas misijā, vīzijā un vērtībās.

Misija: tiesiskuma nodrošināšana Latvijā, kas izpaužas t.sk.:

1) savu tiesību zināšanā un efektīvā tās izmantošanā;

2) drošā sabiedrībā;

3) likuma varas prevalēšanā (tiesiskajā paļāvībā, caurspīdīgumā);

4) labklājībā un izaugsmē.

Vīzija: ministrija ir klientorientēta, konkurētspējīga tiesiska valsts pārvaldes iestāde

Latvijā un ES, kas darbojas sabiedrības interesēs.

Vērtības: cilvēks, sabiedrība, mērķtiecība, profesionalitāte, atbildīgums, taisnīgums,

savlaicīgums.

Savā darbībā ministrija kā vadošā iestāde tiesību politikas jomā vadās pēc tiesiskas valsts

pamatprincipiem: atklātības, tiesiskās paļāvības, proporcionalitātes, savienojamības,

atskaitīšanās un mērķtiecības principiem, lai sasniegtu savus politikas mērķus visefektīvākajā

veidā.

1.1. Ministrijas darbības pilnvarojums (mandāts)

Atbilstoši ministrijas nolikumam (MK 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 243 „Tieslietu

ministrijas nolikums”) ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un

tiesu administrēšanas) nozarē, kā arī šādās jomās: personas datu aizsardzība, informācijas

atklātība un elektronisko dokumentu uzraudzība, publiskie reģistri, reliģiskās lietas, nekustamā

īpašuma valsts kadastra uzturēšana, komercsabiedrību maksātnespēja, tiesu ekspertīze,

rūpnieciskā īpašuma aizsardzība.

Kā vadošā iestāde tiesību politikas jomā ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku

konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un

reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā. Ministrija atbild par sodu politikas izstrādi

par sabiedrībai kaitīgiem nodarījumiem, īstenojot kriminālsodu un administratīvo sodu politiku.

Izstrādājot valsts politiku tiesību pamatnozarēs, ministrija ir atbildīga par tiesību politikas

attīstību valstī kopumā. Papildus minētajam ministrija sniedz atzinumus par visiem citu

institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, kā arī attīstības plānošanas dokumentu projektiem, tādējādi

veicot to tiesiskuma kontroli. Latvijā tiek attīstīta duālistiska publisko tiesību atbildības sistēma.

1 Ministrijas stratēģijas plānošanas periods noteikts, pielāgojot to spēkā esošajam stratēģijas 2014.–2016. gada

plānošanas ciklam, kas tika noteikts ar spēku zaudējušās Ministru kabineta 2011. gada 4. janvāra instrukcijas Nr. 1

„Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu” 34. punktu (skat. arī

Ministru kabineta 2015.gada 28.aprīļa instrukcijas Nr. 3 „Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības

stratēģiju un novērtē tās ieviešanu” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu).

6

Ministrija koordinē un kontrolē ES tiesību pārņemšanu un pārstāv valsti EST

izskatāmajās lietās. Ministrija arī sniedz valsts pārvaldes iestādēm metodoloģisku palīdzību

normatīvo aktu projektu izstrādē un nodrošina normatīvo aktu sistematizāciju.

Ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku tiesu sistēmas jomā, plāno tiesu darba

organizāciju, administratīvo un materiāltehnisko resursu nodrošinājumu, uzmanību pievēršot

personālpolitikas attīstības jautājumiem un mūsdienu tehnoloģiju izmantošanai tiesu darbā.

Ministrija nodrošina arī tiesu namu uzturēšanu un celtniecību, infrastruktūras un informācijas

tehnoloģiju projektu īstenošanu, tajā skaitā TIS un VVDZ uzturēšanu.

Ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina un uzrauga zvērinātu tiesu

izpildītāju un zvērinātu notāru darbību, kā arī sniedz metodisku palīdzību bāriņtiesām

(pagasttiesām) mantojuma lietu kārtošanā, mantojuma apsardzībā, kā arī apliecinājumu

izdarīšanā.

Ministrija organizē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Ministrija

pārrauga valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, valsts kompensācijām cietušajiem un valsts

garantēto uzturlīdzekļu nodrošināšanai paredzēto līdzekļu apsaimniekošanu.

Likumā „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības

rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” noteiktajā kārtībā ministrija atlīdzina fiziskajām

personām nodarītos zaudējumus.

Ministrija metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu darbu un uzrauga normatīvo aktu

ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā.

Ministrijas padotībā ir UR, IeVP, DVI, MNA, VVC, VTEB, PV, VZD, VPD, TA, JPA,

un UGFA. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja TNA un LV.

1.2. Ministrijas īstenotie darbības virzieni

Ministrija ir atbildīga par politikas plānošanu un ieviešanas pārraudzību:

1. Tās kompetencē esošajās tiesību jomās:

1) konstitucionālās tiesības;

2) administratīvās tiesības (administratīvais process iestādē un tiesā);

3) administratīvie sodi;

3) krimināltiesības;

4) civiltiesības (t.sk. starptautiskās privāttiesības), atsevišķi apskatot:

– komerctiesības;

– nekustamā īpašuma tiesības;

5) starptautiskās (t.sk. starptautiskās publiskās tiesības) un ES tiesības.

2. Tiesu sistēmas jomās, tiesu (apgabala un rajona (pilsētu) tiesas)

administrēšanas un darba organizācijas nodrošināšanā.

3. Tiesību aktu kvalitātes uzlabošanā un pieejamības nodrošināšanā.

Katram ministrijas īstenotajam darbības virzienam sniegts tā mērķu, darbības vides un

situācijas apraksts, kā arī norādītas būtiskākās problēmas, kas saistītas ar esošo situāciju un

institūciju darbības spēju. Atbilstoši esošajai situācijai sniegts iespējamo risināmo uzdevumu un

pasākumu uzskaitījums.

7

1.2.1. Konstitucionālo tiesību politika

1.2.1.1. Esošās situācijas apraksts.

Ministrija, valsts pārvaldes ietvaros veidojot politiku konstitucionālo tiesību nozarē,

nodrošina valsts orgānu funkcionēšanu un cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu

atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) un no Satversmes normām

izrietošiem tiesību principiem. Satversmes, kā arī citu likumu normas, kas saistītas ar

konstitucionālo un cilvēktiesību jomu, – konstitūciju plašākā nozīmē – īsteno arī citas valsts

institūcijas savas kompetences ietvaros: Tiesībsarga birojs, ĀM (MK pārstāvis

starptautiskajās institūcijās) u.c., ministrijas kompetence attiecībā uz Satversmē tieši regulēto

konstitucionālo orgānu darbību (Saeima, Valsts prezidents u.c.) ir ierobežota.

Ministrija izstrādā un kopā ar tās padotībā esošajām iestādēm īsteno valsts politiku

šādās atsevišķās valststiesību politikas apakšnozarēs – informācijas atklātība un personas

datu aizsardzība (DVI uzrauga personas datu aizsardzības ievērošanu) un reliģijas tiesības

(TM un UR savas kompetences ietvaros īsteno valsts politiku reliģijas lietu jomā).

1.2.1.2. Attīstības tendences un risināmās problēmas.

- Nepietiekama un lietošanā neērta ECT lietu judikatūras prakses popularizēšana.

Vidēji gadā ECT iesniedz 350 pieteikumus no Latvijas. Kaut arī aptuveni 70% no

Latvijas iesniegto sūdzību pēc sūdzību pieņemšanas kritērijiem ir nepamatotas vai

nepieņemamas, sūdzību skaits no Latvijas, salīdzinot ar citām dalībvalstīm uz iedzīvotāju

skaitu, ir pārāk liels, kā arī par samērā augstu ir atzīstams pieņemto sūdzību skaits no kopējā

ECT iesniegto pieteikumu skaita. Pēc būtības daudzas sūdzības ir līdzīgas, taču arvien tiek

konstatētas specifiskas un sarežģītas sūdzības. Līdz ar to, ja praksē nav ieviesta regulāra

aktuālu ECT spriedumu analīzes apkopošana, Latvijai ir problemātiski novērst pieļautos

pārkāpumus, arī tādus, kas ir raksturojami kā līdzīgi un sistēmiski. Ņemot vērā pret Latviju

iesniegto sūdzību skaitu, šādas judikatūras veidošanās, arī par aktuālākajiem ECT

spriedumiem, kas nav adresēti Latvijai, būtu nepieciešama, lai saprastu kā līdzīgā lietā būtu

jārīkojas kompetentajai iestādei vai tiesai Latvijā. Ņemot vērā to, ka spriedumi ir apjomīgi,

detalizēti un svešvalodā, nepieciešams veidot efektīvu ekspertu un tiesnešu pieredzes

apmaiņas modeli, nodrošinot spriedumu koncentrētu, viegli pārskatāmu un uztveramu

apkopojumu. Tas veicinātu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku motivāciju izmantot

judikatūras atziņas savā praksē un mazinātu līdzīgu pārkāpumu atkārtošanās iespējas, ļautu

savlaicīgi veidot nepieciešamo pieredzi un atklāt nepilnības tiesiskajā regulējumā vai praksē,

kas varētu kļūt par pamatu jauna satura sūdzību iesniegšanai ECT.

- Nepietiekama sabiedrības (tai skaitā valsts institūciju) izpratne par personas datu

aizsardzības jautājumiem.

Jaunajā digitālajā vidē katrai personai ir tiesības efektīvi kontrolēt savu personisko

informāciju. Tiesības uz datu aizsardzību Eiropā ir pamattiesības, kas noteiktas Eiropas

Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību

(LESD) 16. panta 1. punktā, un tās ir nepieciešams atbilstoši aizsargāt. Izvērtējot citu valsts

iestāžu normatīvo aktu projektus, kā arī personu iesniegumos minēto informāciju, ir novērots,

ka gan valsts iestādēm, gan personām pašām ir vāja izpratne par personas datu aizsardzības

pamatprincipiem. Valsts iestādes bieži vien no privātpersonām prasa vairāk informācijas,

nekā tas ir nepieciešams attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildei, jo nepastāv vienota

izpratnes par personas datu publicēšanas principiem, un jautājumi, kas attiecas uz jauna

tiesiskā regulējuma ieviešanu, netiek vērtēti kopsakarā ar personas datu apstrādes pamatotību

un indivīda tiesību ierobežojumu samērīgumu.

8

Jāpievērš uzmanība šobrīd aktuālajiem personas datu un privātuma aizsardzības

jautājumiem (no valsts IS izpaužamo ziņu apjoms un prakse citās dalībvalstīs, personas datu

tiesību pārkāpumi u.c.), iesaistot dialogā DVI un citas ieinteresētās puses (tiesas,

cilvēktiesību eksperti). Nepieciešams uzlabot arī sabiedrības izpratni par personas datu

aizsardzības nozīmi un personu atbildīgu attieksmi rīcībā ar saviem datiem.

- Valsts valodas likuma ievērošanas uzraudzībā dominē represīvā (sodīšanas) pieeja.

Valsts valodas politikas plānošanas dokumentos tiek atzīta valsts valodas

nepilnvērtīgas funkcionēšanas un nelabvēlīgas lingvistiskās attieksmes problēma. Valsts

valodu ietekmējošā mainīgā vide rada nepieciešamību atbilstoši reaģēt, lai valsts valodas

zināšanas un lietojums nerada Valsts valodas likumā noteikto prasību devalvēšanos. Tā kā

valsts valodas lietojuma uzraudzība ietekmē būtisku sabiedrības loku, jāveicina valodas

lietotājam motivējošu uzraudzības metožu pielietojums, kā arī jāpopularizē pozitīvas

pieredzes gadījumi, tādējādi stiprinot Latvijas sabiedrības integrācijas iespējas uz

lingvistiskās attieksmes pozitīvās izmaiņas pamatiem.

- Apcietināto personu iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir ierobežotas.

Neraugoties uz to, ka ir veikta vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveide, joprojām

praksē pastāv problēmas, kas neveicina visu potenciālo vēlētāju iespējas īstenot savas

tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šobrīd veidojas situācija, ka tehnisku risinājumu

neesamības dēļ personām, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, tiek

ierobežotas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, jo viņi atrodas slēgta tipa iestādē un

apcietinājuma vieta nesakrīt ar vēlēšanu iecirkni, kurā šī persona ir reģistrēta kā vēlētājs:

soda izciešana notiek citas pašvaldības teritorijā – ne tajā, kur attiecīgā persona ir deklarēta.

Vienlaikus ir jāatzīmē, ka šī problēma nav tikai tehniska rakstura, jo ieslodzīto pilsoņtiesību

ierobežošana ir uzskatāma par apcietināto personu tiesību pārkāpumu.

- Eiropas politiskajām partijām un politiskajiem fondiem nacionālajā tiesību sistēmā

nepieciešams izveidot atbilstošu normatīvā akta ietvaru.

2014. gadā tika grozīta līdzšinējā EP un Padomes regula par Eiropas politisko partiju

un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu. Eiropas politisko partiju attīstībai ir

izšķiroša nozīme, lai palielinātu sabiedrības interesi par ES jautājumiem, tāpēc regulas

grozījumu ierosinātās reformas ir svarīgas, lai ES tiesību aktos tiktu nostiprināta tiesiskā

statusa izveide Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem politiskajiem fondiem.

1.2.1.3. Darbības virziena mērķis: nodrošināt valsts varas institūciju stabilitāti un

tiesiskuma un cilvēka pamattiesību ievērošanu.

1.2.1.4. Svarīgākie vidēja termiņa uzdevumi un pasākumi.

1. Popularizēt ECT nolēmumu judikatūru tiesību ekspertu un praktiķu lokā:

- izveidot sadarbības modeli ar cilvēktiesību ekspertiem, kas veiks ECT prakses

svarīgāko atziņu apkopojumu, un nodrošināt to pieejamību valsts pārvaldes iestādēm;

- veikt pasākumus ECT judikatūras popularizēšanā (valsts institūciju, tiesnešu un

prokuroru informēšana par aktualitātēm ECT).

2. Izvērtēt personas datu aizsardzības un informācijas atklātības politiku un

nodrošināt sabiedrības informēšanu par personas datu aizsardzības jautājumiem:

- sadarbībā ar cilvēktiesību ekspertiem organizēt diskusijas un „prāta vētras” par

datu aizsardzības aktuāliem jautājumiem;

- paplašināt sabiedrības informēšanas kampaņu par personas datiem un rīcības ar

tiem apjomu un veidus, t.sk. izmantojot masu informācijas līdzekļu piedāvātās

9

iespējas un jaunākos tehnoloģiskos rīkus.

3. Veidot zaudējumu piedziņas valsts budžetā tiesisko mehānismu:

- izstrādāt politikas plānošanas dokumentu par tiesiskiem risinājumiem zaudējumu

atlīdzībai valsts budžetā, ja zaudējums radies starptautisko saistību neizpildes

rezultātā atvasinātas publiskas personas vai citas autonomas iestādes prettiesiskas

darbības vai bezdarbības dēļ.

4. Īstenot ar valsts valodas lietošanas uzraudzību saistītus pasākumus, kas definēti

valsts valodas politikas plānošanas dokumentos:

- nodrošināt Valsts valodas likuma un citu saistīto normatīvo aktu pilnvērtīgu izpildi

un kontroli;

- izstrādāt un īstenot VVC komunikācijas stratēģiju, sniedzot viedokli par sabiedrībai

aktuāliem valsts valodas politikas jautājumiem.

5. Pašvaldību vēlēšanās paplašināt balsošanas iespējas personām, kurām kā drošības

līdzeklis piemērots apcietinājums:

- apzināt tehniskās iespējas, kā nodrošināt balsošanu personām, kuras atrodas

apcietinājumā ārpus sava vēlēšanu iecirkņa un nepieciešamības gadījumā veikt

izmaiņas pašvaldību vēlēšanu tiesiskajā regulējumā.

6. Nodrošināt Eiropas politisko partiju regulas ieviešanu Latvijā:

- izstrādāt grozījumus Politisko partiju likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja likumā.

1.2.1.5. Darbības virziena īstenošanas resursi.

Iesaistītās iestādes:

ministrija, DVI, TA, VVC, IeVP, MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību

institūcijās birojs, VK, KNAB.

Tieslietu resora valsts budžeta programmas/apakšprogrammas

(programmu/apakšprogrammu nosaukumi un izpildītāji – skat. attēls Nr. 1):

97.00.00., 09.02.00., 03.01.00., 04.01.00., 09.01.00.

Tieslietu resora valsts budžeta programmu/apakšprogrammu darbības rezultāti un

rezultatīvie rādītāji iekļauti 1. pielikumā.

10

1.2.2. Administratīvo tiesību politika


Ministrija nodrošina administratīvā procesa iestādē un tiesā tiesiskā regulējuma

izstrādi. Ministrija sniedz metodisku palīdzību valsts pārvaldes iestādēm iekšējo normatīvo

aktu sagatavošanā.

Administratīvā procesa normu īstenošana iestādē ir katras pārvaldes iestādes

kompetencē. Iestādes darbības likumības pārbaude tiek nodrošināta, dodot indivīdam iespēju

aizstāvēt savas tiesības, apstrīdot administratīvo aktu augstākai iestādei vai pārsūdzot tiesā.

2004. gadā stājās spēkā APL. Administratīvā procesa tiesiskuma uzraudzībai

2004. gadā izveidota Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un AT Senāta

Administratīvo lietu departaments.

2013. gadā VK administrētā projekta „Administratīvā sloga samazināšana un

administratīvo procedūru vienkāršošana” aktivitātes Nr. 3 „Administratīvā procesa likuma

ieviešanas ietekmes izvērtējums un efektivizēšanas priekšlikumi” ietvaros tika veikts

visaptverošs pētījums „Administratīvā procesa likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums un

efektivizēšanas priekšlikumu izstrāde”. Pētījuma mērķis bija veikt Administratīvā procesa

likuma ieviešanas pēcnovērtējumu un izstrādāt konkrētus, inovatīvus priekšlikumus

administratīvā procesa efektivizēšanai.

Pētījuma ietvaros tika veikts esošās situācijas novērtējums un sagatavoti secinājumi

par galvenajiem problēmjautājumiem


- APL ietvertais regulējums ir pilnīgojams valsts pārvaldes darba organizācijas un

administratīvā procesa tiesā uzlabošanai.

Administratīvā procesa mērķis ir nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts

pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās

starp valsti un privātpersonu, kā arī nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu

piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Taisnīga un tiesiska procesa nodrošināšana

administratīvajā procesā, kurā valsts pārvalde, no vienas puses, ietekmē privātpersonas, no

otras puses, nodrošina tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, ir svarīga. 2014. gadā apritēja

10 gadi, kopš APL ieviešanas, un 2013. gadā tika veikts visaptverošs administratīvā procesa

ieviešanas izvērtējums, kurš vērš uzmanību uz būtiskākajām jomām, kurās nepieciešami

uzlabojumi. Piemēram, tiek norādīts uz administratīvo aktu piespiedu izpildes tiesiskā

regulējuma sadrumstalotību un uz sarežģītajiem izpildrīkojuma paziņošanas, apstrīdēšanas

un pārsūdzēšanas mehānismiem, kas administratīvo procesu padara neefektīvu un nesasniedz

tajā noteikto mērķi. Līdzšinējā prakse norāda uz to, ka administratīvajā procesā tradicionāli

strīdu risina ar diviem strīdu risināšanas līdzekļiem – apstrīdēšanu un tiesu, kas ir

laikietilpīgi gan personai, gan iestādei, tāpēc nepieciešams vērtēt iespējas, kā

administratīvajā procesā izmantot mediāciju, kā arī nepieciešams veicināt administratīvā

līguma slēgšanu.

Būtisks papildu apstāklis administratīvā procesa kavēšanā ir rakstveida dokumentu

paziņošana ar pasta sūtījumu starpniecību un APL ietverto instrumentu nelabticīga

izmantošana, apzināti paildzinot tiesāšanas procesu. Ir veicami grozījumu normatīvajā

regulējumā, lai ieviestu citus Paziņošanas likumā paredzētos dokumentu paziņošanas veidus,

kas ir ātrāki un lētāki un būtiski ietaupītu tiesas un iestādes kancelejas izdevumus, kā arī

nepieciešama izpēte par APL regulējuma nelabticīgas izmantošanas apstākļiem.

- Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas regulējums ir

11

nepilnīgs.

Izvērtējot pašreizējo regulējumu, ir konstatēts, ka pietiekami netiek nodrošināta uz

vienotiem principiem balstīta privātpersonai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas sistēma visos

gadījumos, kad kaitējums nodarīts ar valsts institūciju rīcību, tām pildot normatīvajos aktos

noteiktās funkcijas. Šobrīd daļēji administratīvo sodu piemēro tiesa, jo atsevišķas

administratīvo pārkāpumu lietas, ņemot vērā piemērojamo sankciju, pēc to rakstura var

salīdzināt ar krimināllietām, tāpēc būtu lietderīgi veidot vienotu kaitējuma atlīdzināšanas

kārtību, gan gadījumā, ja kaitējums personai nodarīts ar valsts nepamatotu vai prettiesisku

rīcību administratīvo pārkāpumu procesā, gan kriminālprocesā.

1.2.2.3. Darbības virziena mērķis: konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti

un privātpersonu tiek ievēroti demokrātiskas valsts pamatprincipi un

cilvēktiesības.

1.2.2.4. Svarīgākie vidēja termiņa uzdevumi.

1. Uzlabot administratīvā procesa regulējuma un piemērošanas praksi:

- nodrošināt APL darba grupas darbu, iesaistot tajā atzītus tiesībzinātniekus, kā arī

tiesnešus un citus ekspertus;

- izstrādāt grozījumus APL, Paziņošanas likumā un nepieciešamības gadījumā arī

citos normatīvajos aktos;

- izvērtēt mediācijas ieviešanas iespējas administratīvajā procesā;

- stiprināt iestāžu izpratni par administratīvā akta izpildes instrumentu piemērošanas

praksi un administratīvo līgumu slēgšanas praksi;

- veikt izpēti par APL ietverto instrumentu nelabticīgu izmantošanu.

2. Nodrošināt uz vienotiem principiem balstītu privātpersonai nodarītā kaitējuma

atlīdzināšanas sistēmu visos gadījumos:

izstrādāt likumprojektu „Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedības

procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”.



ministrija, TA, tiesas.



97.00.00., 03.01.00., 03.02.00.



12

1.2.3. Administratīvo sodu politika


Ministrija atbild par administratīvo sodu politikas izstrādi, izstrādājot sodu sistēmu,

procesu un sodu izpildes principus. Galvenais administratīvo atbildību regulējošais

normatīvais akts ir LAPK. 2013. gada 22. janvārī MK ir apstiprinājis (MK 2013. gada

4. februāra rīkojumu Nr. 38) Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, kuras

ieviešanai ir izstrādāts APP likumprojekts, kas iesniegts Saeimā izskatīšanai un nodots

darbam komisijā.


- Administratīvo sodu sistēmas regulējums ir nepilnīgs un tā piemērošana nav

efektīva.

Administratīvo sodu politika ir viena no tiesību nozarēm, kurā līdz šim nav veikta

reforma. Lai gan LAPK, kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, ir grozīts vairāk kā 120

reižu, šie grozījumi ne tikai nav veicinājuši vienotas izpratnes rašanos par administratīvo

sodu nozares vietu un lomu tiesību sistēmā, bet gan tieši pretēji – radījuši savstarpēji

pretrunīgu un fragmentāru nozares regulējumu. Šobrīd LAPK ir ap 450 administratīvo

pārkāpumu sastāviem, tas ir daudz vairāk nekā Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu. Tai skaitā virkne administratīvo pārkāpumu veido civiltiesisku saistību

pārkāpumi, kas vērtējama kā padomju tiesību sistēmas palieka. LAPK esošais administratīvo

pārkāpumu lietvedības process neaptver vispusīgu un pilnīgu lietvedības stadiju regulējumu

un esošie likuma robi ir jāaizpilda ar regulējumu no citiem procesuālajiem likumiem.

Administratīvo sodu specifika prasa, lai administratīvais sods nebūtu pārāk bargs, bet

tomēr pietiekami efektīvs, savukārt administratīvo sodu lietvedības process – ātrs un

vienkāršs, tai pašā laikā procesa ietvaros ir vispusīgi un pilnīgi jānoskaidro faktiskie apstākļi,

jānodrošina to pierādīšana ar pieļaujamiem un attiecināmiem pierādījumiem, jānodrošina

cilvēktiesību ievērošana, soda neizbēgamība, cietušā interešu aizstāvība. Administratīvo

sodu piemērošanā ir iesaistīta lielākā daļa valsts pārvaldes iestāžu, kā arī tiesas, reformu

veikšana šajā jomā ir saistīta ar būtiskām pārmaiņām gan valsts pārvaldē, gan tiesās. Iepriekš

minēto iemeslu dēļ vairāki mēģinājumi reformēt administratīvo sodu sistēmu bijuši

neveiksmīgi.

Neskatoties uz ievērojamajām grūtībām veikt administratīvo sodu sistēmas reformu,

tālāka šīs problēmas kompleksas risināšanas atlikšana padziļina katru no atsevišķajām

problēmām. Līdz ar to atbilstoši izstrādātajai Administratīvo sodu sistēmas attīstības

koncepcijai ir jāveic pilnīga administratīvo pārkāpumu sastāvu nosakošo normu pārskatīšana

un jāizveido jauns administratīvo pārkāpumu process.

- Sodu piemērošanā bērniem likumpārkāpējiem dominē sodi, kas neveicina

likumpārkāpumu prevenciju un nepilngadīgo uzvedības korekciju.

Bērnu likumpārkāpumu prevenciju un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu

piemērošanu nosaka speciāls likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu

bērniem”, bet tas nav vienīgais likums, kas noteic rīcību ar nepilngadīgajiem

likumpārkāpējiem visos gadījumos – nepilngadīgu personu atbildību paredz gan LAPK, gan

KL. Ņemot vērā uzsāktās reformas administratīvo pārkāpumu jomā un LAPK, piespiedu

līdzekļu piemērošanas bērniem regulējumu nepieciešams pielāgot šīm topošajām izmaiņām.

Šobrīd administratīvo sodu piemērošana ievērojami prevalē pār audzinoša rakstura piespiedu

līdzekļu piemērošanu. Arī šāda attieksme pret bērnu izdarītajiem pārkāpumiem ir palieka no

padomju sistēmas. Mūsdienu demokrātiskas valsts interesēs ir sniegt sociālu korekciju

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4220

13

nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, lai novērstu cēloņus pārkāpumu izdarīšanā un neļautu

šai problēmai ar laiku attīstīties par aizvien nopietnāku pārkāpumu vai pat noziegumu. Lai

veicinātu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, nepieciešams izveidot skaidru

procedūru, kādā šie audzinošā rakstura līdzekļi tiek piemēroti un izpildīti.

1.2.3.3. Darbības virziena mērķis: nodrošināt sabiedrisko kārtību un sabiedrības

interešu aizsardzību, taisnīgi un efektīvi sodot pārkāpējus.


1. Ieviest jaunu normatīvo regulējumu administratīvo sodu un administratīvo sodu

procesa jomā:

- nodrošināt APP likumprojekta virzību Saeimā;

- uzsākt administratīvo sodu sistēmas reformu īstenošanu, nodrošinot

Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta pavadošo likumprojektu izstrādi

un virzību Saeima, kā arī izstrādāt no minētā likumprojekta izrietošos MK

noteikumus;

- organizēta apmācības valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem un tiesnešiem par

jaunā likuma piemērošanu.

2. Uzlabot (pielāgot) bērniem likumpārkāpējiem piemērojamo sodu regulējumu

atbilstoši starptautiskajiem standartiem bērnu tiesību aizsardzības jomā:

- izstrādāt grozījumus LAPK un likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu

līdzekļiem”;

- izstrādāt jaunu regulējumu par jauniem piespiedu līdzekļiem bērniem, kas

izdarījuši administratīvos pārkāpumus.






97.00.00., 03.01.00., 03.02.00.



14

1.2.4. Krimināltiesību politika


Ministrija atbild par kriminālsodu politikas un sodu izpildes politikas veidošanu,

izstrādā materiālo un procesuālo krimināltiesību normas un sodu izpildes mehānismus.

Ministrijā ir izveidota un ilgstoši strādā KL pastāvīgā darba grupa, kuras uzdevums ir

veidot materiālo krimināltiesību un kriminālsodu politiku, sagatavojot un virzot attiecīgos

likumprojektus. Savukārt, lai risinātu ar KL identificētajām procesuālo normu piemērošanas

nepilnībām saistītās problēmas, kā arī lai nodrošinātu turpmāku likuma pilnveidošanu,

ministrijā ir izveidota KPL grozījumu izstrādes darba grupa. Lai risinātu sodu izpildes jomā

konstatētos problēmjautājumus, ministrijā ir izveidota un ilgstoši darbojas arī pastāvīgā

darba grupa LSIK normu pilnveidošanai.

Krimināltiesību politikas jomas nozīmīgākie tiesību akti ir KL, likums „Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, KPL, Apcietinājumā turēšanas

kārtības likums, LSIK, Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums, likums „Par

audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” un likums „Par valsts

kompensāciju cietušajiem”.

Krimināltiesību politikā nozīmīga vieta ir cietušo aizsardzībai un noziedzīgu

nodarījumu upuru atbalstam, it īpaši nepilngadīgajiem cietušajiem, jo šīs personas jau ir

cietušas no noziedzīga nodarījuma, tādēļ valstij jācenšas darīt visu iespējamo, lai nenotiktu

atkārtota viktimizācija, kā arī lai novērstu situāciju, kad cietušie pārlieku sarežģīto vai

ilgstošo procesu, vai nedrošības dēļ atsakās piedalīties kriminālprocesā.

Kriminālprocesuālo tiesību attīstībā būtiska ietekme ir arī ECT spriedumiem.

Ministrija krimināltiesību politikas jomā cieši sadarbojas ar IEM, ĢP, Tiesībsarga

biroju, tiesām un citām institūcijām.

Tieslietu sistēmā krimināltiesību politikas īstenošanā iesaistītas trīs padotībā esošās

iestādes – IeVP organizē brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildi; VPD īsteno

pārraudzību pār notiesātajām personām sabiedrībā, izpilda kriminālsodus – piespiedu darbs

un probācijas uzraudzība, nodrošina izlīguma procesu un sagatavo informāciju par apsūdzēto

personu citu institūciju vajadzībām; JPA uztur valsts kompensācijas reģistru un administrē

valsts kompensāciju izmaksu cietušajiem par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto

morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu, ja noziedzīga nodarījuma

rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas

bojājumi, aizskarta personas dzimumneaizskaramība vai cietušais inficēts ar cilvēka

imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

2005. gada 1. oktobrī stājās spēkā KPL un, pamatojoties uz rūpīgu likuma ieviešanas

pēcizvērtējumu, 2009. gada 1. oktobrī spēkā stājās apjomīgi likuma grozījumi. Ministrijas

KPL grozījumu izstrādes darba grupā pastāvīgi tiek diskutēts par nepieciešamajiem procesa

efektivizēšanas pilnveidojumiem, ko noteic procesuālo tiesību un noziedzības attīstības

tendences.

Krimināltiesību politikas jomas galvenie attīstības virzieni šobrīd ir noteikti attīstības

plānošanas dokumentos, piemēram, koncepcijās par nodarbinātību un resocializāciju ar

brīvības atņemšanu notiesātajām personām, par preventīvajiem piespiedu līdzekļiem un

ieslodzījuma vietu infrastruktūru. Būtisku vietu turpmāko politikas attīstības virzienu

noteikšanā ieņem Kriminālsodu politikas koncepcija, kura izmantojama, izstrādājot

nepieciešamos grozījumus KL un citos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu efektīvu valsts

15

reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošinātu atbilstību starp valsts vārdā

piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, sekmētu personu tiesisku uzvedību un

noziedzīgu nodarījumu novēršanu.


- Kriminālsodu politikā īstenotās reformas ir jauninājums, to ietekme nav novērtēta.

Saeimā pieņemti un 2013. gada 1. aprīlī stājās spēkā KL grozījumi, kas ievieš

Kriminālsodu politikas koncepciju. Jau šobrīd praksē var novērot pozitīvas tendences

koncepcijas mērķu sasniegšanā, proti, brīvības atņemšanas sodam alternatīvo sodu

piemērošanas īpatsvars ir palielinājies par 15% salīdzinājumā ar 2012. gadu (no 34% līdz pat

49%). Vienlaikus par 15% ir samazinājies arī vidēji piespriestais brīvības atņemšanas soda

termiņš. Tādējādi ir būtiski palielinājies to notiesāto skaits, kas sodu izcieš sabiedrībā.

Savukārt saskaņā ar KL grozījumu pārejas noteikumiem no ieslodzījuma vietām,

pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tika atbrīvotas 232 personas, t.i., 4% no visām personām,

kas atrodas ieslodzījuma vietās.

Neskatoties uz minēto, ir nepieciešams turpināt analizēt jaunās kriminālsodu politikas

izmaiņas ilgtermiņā, kā arī novērst nepilnības, ja tādas tiek konstatētas. Piemēram, ir

nepieciešams konceptuāli reformēt esošo nepilngadīgo sodīšanas sistēmu, paredzot, ka

nepilngadīgai personai kriminālsods tiek piemērots tikai izņēmuma gadījumos, savukārt

pārējos gadījumos nepilngadīgajām personām tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu

līdzekļi.

Vienlaikus nepieciešams sekot tam, lai neparādītos likumdošanas iniciatīvas, kas tiek

iniciētas konkrētu gadījumu dēļ, neizvērtējot šādu grozījumu ietekmi uz sodu sistēmu

kopumā, tādējādi radot pietiekamu varbūtību nonākt pretrunā ar Kriminālsodu politikas

koncepcijas uzstādījumiem un tās izvirzītajiem mērķiem. Lai novērstu haotisku KL

turpmāku grozīšanu, kad KL tiek grozīts konkrēta gadījuma dēļ, neizvērtējot šādu grozījumu

ietekmi uz sodu sistēmu kopumā, nepieciešams nodrošināt, lai visi kriminālsodu politikas

jautājumi tiktu izskatīti KL pastāvīgajā darba grupā, kurā iesaistīti tiesībzinātnieki, tiesneši,

prokurori un citi eksperti un praktiķi.

- Nacionālajos tiesību aktos pastāv tiesiska un procesuāla rakstura nepilnības, radot

neatbilstību ar ES un starptautiskā tiesiskā regulējuma normām.

Ieviešot dažādus savstarpējās atzīšanas instrumentus, stiprinot ES un starptautiska

līmeņa kriminālprocesuālo sadarbību, Latvijas krimināltiesību jomā ir iezīmējušās vairākas

aktualitātes:

Pašreiz Latvijā pastāv divu veida mantas konfiskācijas – noziedzīgi iegūtas mantas

konfiskācija jeb procesuālā konfiskācija, ko regulē KPL, un vispārējā mantas konfiskācija kā

papildsods, ko regulē KL. 2013. gada 1. aprīlī spēkā stājās grozījumi KL, paredzot mantas

konfiskāciju tikai kā papildsodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir izdarīti mantkārīgā

nolūkā un ir saistīti ar materiāla labuma gūšanu vai kuru radītais kaitējums ir atbilstošs, lai

par tiem piemērotu mantas konfiskāciju vai, paredzot to kā alternatīvu papildsodu, ja tas

noteikts kā obligāti piemērojams. Tāpat nav vairs iespējama visas, bet konkrētas mantas

konfiskācija. Arī ECT savās atziņās ir konstatējusi, ka mantas konfiskācijai kā soda veidam

ir jābūt atbilstošai soda individualizācijas un samērīguma principam. Lai gan ir plānots

nākotnē atteikties arī no papildsoda – mantas konfiskācijas, tomēr, kamēr tas pastāv, ir

nepieciešams pilnveidot tā izpildes procesu.

Vienlaikus noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju šobrīd regulē KPL. Tomēr, kā ir

atzinuši tiesību teorētiķi, visi krimināltiesiskās konfiskācijas veidi (mantas konfiskācija kā

papildsods, noziedzīgi iegūtas mantas, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, ar

noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija) jāparedz un to saturs skaidri jānosaka

16

KL. Ir nepieciešams strādāt pie noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kriminālprocesuālā

un izpildes regulējuma pilnveidošanas atbilstoši ES un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Turklāt 2014. gada 19. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes

2014. gada 3. aprīļa direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu

iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā. Tādējādi ir nepieciešams izvērtēt arī KPL

atbilstību direktīvas prasībām, īpaši attiecībā uz paplašināto konfiskāciju, konfiskāciju, ko

piemēro trešajām personām, kā arī aresta uzlikšanu mantai.

- KPL paredzētie risinājumi, kas atvieglo un saīsina procesu, praksē netiek

piemēroti.

KPL ir paredzēta iespēja veikt kriminālprocesu vispārējā kārtībā vai izvēlēties kādu

no vairākiem vienkāršotiem kriminālprocesa veikšanas veidiem. Vienkāršoto procesa veidu

mērķis ir nodrošināt ātru un efektīvu vienkāršu lietu izskatīšanu. Vienkāršotie procesa veidi

uzskatāmi par alternatīvu risinājumu procesa veikšanai vispārējā kartībā, kas ir ievērojami

sarežģītāks un laikietilpīgāks. Neskatoties uz plašajām alternatīvajām iespējām pabeigt

kriminālprocesus ātrāk, piemērojot vienkāršoto procesu veidus, praksē šī iespēja netiek

piemērota tik plaši, kā bija iecerēts, ieviešot vienkāršotos procesus. Līdz ar to, lai attīstītu

vienkāršoto procesu piemērošanas praksi un padarītu kriminālprocesu ekonomiskāku,

sadarbībā ar tiesību ekspertiem, praktiķiem un citām iesaistītajām pusēm būtu pilnveidojams

procesuālais regulējums KPL, balstoties uz VP projektā „Mazāk smagu noziegumu

izmeklēšanas vienkāršošana ar mērķi sabalansēt nozieguma sabiedrisko bīstamību, radīto

kaitējumu un izmeklēšanā izlietotos resursus” iegūtajiem secinājumiem un izstrādātajām

vadlīnijām.

- Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu institūts nedarbojas pietiekami efektīvi.

Ir nepieciešams konceptuāli reformēt esošo nepilngadīgo sodīšanas sistēmu,

paredzot, ka nepilngadīgai personai kriminālsods tiek piemērots tikai izņēmuma gadījumos,

savukārt pārējos gadījumos nepilngadīgajām personām tiek piemēroti audzinoša rakstura

piespiedu līdzekļi.

- Nav vienotas un visaptverošas cietušo politikas.

Juridiskā atbildība par tiesību normu pārkāpumiem cita starp pilda arī preventīvo

funkciju, tomēr ar tajā paredzētajiem instrumentiem valsts reaģē uz jau izdarītu

tiesībpārkāpumu, tātad – situācijās, kad kādas personas pamattiesības jau tikušas aizskartas.

Nereti pirms vardarbīgā nodarījuma izdarīšanas ir konstatējamas indikācijas, signāli, kas

norāda uz risku, ka attiecīgā persona varētu šādu nodarījumu izdarīt. Valsts institūcijām ir

visai ierobežotas iespējas reaģēt uz signāliem, kas norāda uz potenciālu vardarbīgu

nodarījumu izdarīšanu, lai šo nodarījumu novērstu. Ārpus kriminālprocesuālo un

administratīvi procesuālo piespiedu līdzekļu sistēmām Latvijā šobrīd nepastāv preventīvu

piespiedu līdzekļu sistēma, kas nepieciešamības gadījumā ļautu aizsargāt tādas būtiskas

cilvēku pamattiesības, kā dzīvību, veselību, dzimumneaizskaramību, tikumību un brīvību. Ir

paredzēti atsevišķi preventīvi pasākumi, tomēr saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu

nav iespējama sistēmiska pieeja sabiedrības drošības aizsardzībai. Neīstenojot kompleksu un

sistēmisku politiku agrīnai likumpārkāpumu prevencijai, nebūs iespējams panākt vardarbības

gadījumu, tai skaitā ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu, skaita un recidīva līmeņa

samazinājumu.

Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” piemērošanas praksē ir identificētas

problēmas, kas saistītas ar valsts budžeta līdzekļu apsaimniekošanu (piemēram, valsts

kompensācijas cietušajiem piedziņas kārtība). Šīs nepilnības kavē valsts kompensācijas

cietušajiem sistēmas attīstību.

2012. gada 25. oktobrī stājās spēkā EP un Padomes direktīva 2012/29/ES, ar ko

17

nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj

Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI. Lai gan atsevišķi KPL ietvertie standarti cietušo

aizsardzības jomā ir augstāki nekā citās ES dalībvalstīs, tomēr ir nepieciešams strādāt pie

cietušo tiesību nodrošināšanas atbilstoši direktīvas prasībām, īpaši attiecībā uz cietušo pieeju

atbalsta dienestiem. Šobrīd vērojama situācija, kad cietušo atbalsta sistēmas elementi pastāv,

bet nav vienotas atbalsta sistēmas kā tādas. Ir nepieciešams strādāt pie tā, lai pastāvošos

elementus koordinētu un cietušajiem būtu pieejama ātra, ērta un bezmaksas informācija par

pieejamo atbalstu.

Šobrīd cietušajam, kuram tiesa ir piešķīrusi kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā,

lai viņš saņemtu tiem pienākošos kaitējuma kompensāciju, ir jāvēršas tiesā pēc izpildraksta

un tad jākļūst par piedzinēju CPL izpratnē (jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, jāsamaksā

valsts nodeva un citi sprieduma izpildes izdevumi, jānorāda manta, līdzekļi, uz ko vērst

piedziņu). Šī problēma ir jārisina, lai cietušajam, kurš jau vienreiz ir cietis no noziedzīga

nodarījuma, netiktu radītas sekundāras viktimizācijas iespējas.

- ieslodzīto resocializācijas sistēma ir nepilnīga.

Aptuveni 60% ar brīvības atņemšanu notiesātos sodu cietumā izcieš atkārtoti, kas

liecina, ka viņu resocializācija iepriekšējā sodīšanas laikā nav notikusi vispār vai nav bijusi

efektīva.

2009. gada 9. janvārī MK tika atbalstīta „Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto

resocializācijas koncepcija”, tomēr tās ieviešanu kavēja un ietekmēja ekonomiskā situācija

valstī. 2011. gada jūlijā spēkā stājās grozījumi LSIK, kas paredz resocializācijas kā soda

izpildes sastāvdaļas nostiprināšanu. Efektīvu un tieši notiesātā vajadzībām un noziedzīgās

uzvedības riskiem atbilstošu resocializācijas līdzekļu piemērošana brīvības atņemšanas soda

izpildes laikā ieslodzījuma vietās un VPD ir būtisks priekšnoteikums personas integrācijai

sabiedrībā un atkārtota noziedzīga nodarījuma riska samazināšanai. Tāpēc jāturpina darbs

pie esošā resocializācijas modeļa pilnveidošanas – jaunu resocializācijas programmu, riska

un vajadzību novērtēšanas instrumentu ieguve, esošo programmu un instrumentu

pilnveidošana, tāpat jāstrādā ar ieslodzīto profesionālās pilnveides un karjeras plānošanas

jautājumu pilnveidošanu, brīvprātīgo darba ieviešanas u.tml. pasākumiem.

Šobrīd ir aktualizējies jautājums saistībā ar to, ka Latvijā nepastāv specifiski

pasākumi atbalsta sniegšanai bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā, kuriem saglabājas

noziedzīgas uzvedības riski pēc soda izpildes beigām un kuriem resocializācijas mērķa

sasniegšanai ir nepieciešams turpināt bijušā ieslodzītā resocializāciju arī sabiedrībā. Latvijā

veiktais pētījums liecina, ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcietuši pilnu

sodu ieslodzījuma vietā un izdarījuši jaunu noziedzīgo nodarījumu, jauno noziegumu

pastrādājuši tieši pirmajās 300 dienās pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

Atzīstot nepieciešamību paredzēt bijušo ieslodzīto atbalsta posmu pēc soda izciešanas, ko

pamato arī Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3, par bīstamajiem noziedzniekiem

noteikto valsts pienākumu veidot bīstamo noziedznieku uzraudzības sistēmu pēc soda

izciešanas,2 ir jāpaplašina Resocializācijas koncepcijas tvērums, paredzot arī bijušo

ieslodzīto resocializācijas posmu sabiedrībā. Esošais resocializācijas modelis jāpapildina ar

jaunu posmu – atbalsta posms sabiedrībā notiesātajiem pēc soda izciešanas, lai turpinātu

darbu ar noziedzīgās uzvedības riskiem, kas personām var saglabāties pēc soda izciešanas,

un tādejādi samazinātu atkārtota noziedzīga nozieguma recidīvu.

Lai mērķtiecīgi plānotu aktivitātes un finanšu ieguldījumus, jāizstrādā jauns politikas

plānošanas dokuments, kurā paredzēta esošā notiesāto resocializācijas modeļa pilnveidošana

2 https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=2163607&Site=CM



https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=2163607&Site=CM

18

un paplašināšana ar jaunu posmu sabiedrībā, definējot attīstības mērķus, virzienus un

sasniedzamos rezultātus.

- Esošā ieslodzījuma vietu darbinieku un VPD darbinieku apmācību sistēma nespēj

nodrošināt kvalitatīvu personāla sagatavošanu.

Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību,3 Eiropas

Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes

Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem4 u.c. starptautiskie tiesību

akti un to piemērošanas ieteikumi izgaismo kriminālsodu izpildes un notiesātu personu

uzraudzības institūciju personāla situācijas problemātiku – nav pieejamas programmas

dažādu kategoriju darbinieku apmācībai, netiek izmantotas specifiskas mācību un testēšanas

metodes, pietrūkst Mācību centra personāla kapacitātes modernu apmācību īstenošanai.

Tāpat nenotiek sistemātiska ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku kopīgas mācības

tajos specifiskajos jautājumos, kur abu iestāžu darbiniekiem nepieciešama vienota izpratne,

nav pasākumu darbinieku profesionālās noturības nodrošināšanai.

Jāņem vērā, ka kriminālsodu izpildes sistēmas darbinieki tuvākajos gados saskarsies

ar būtiskiem izaicinājumiem, piemēram, elektroniskās uzraudzības īstenošana, saturiski

atšķirīgs darbs ar ieslodzīto Atkarīgo centrā un jaunajā Liepājas cietumā. Šie jaunie

izaicinājumi prasa kvalitatīvi atšķirīgu pieeju no darbinieku puses, tāpēc nepieciešams

tuvākajā laikā veidot kvalitatīvu un efektīvu apmācību sistēmu, papildinot gan mācību saturu

(jaunas mācību programmas, sistemātiska profesionālā pilnveide), gan tehnisko

nodrošinājumu (piesaistot kvalitatīvus pasniedzējus), gan apmācību organizatorisko formu

(veidojot kopīgu ieslodzījuma vietu un VPD darbinieku apmācību sistēmu tajā daļā, kur

nepieciešama vienota izpratne).

- Ieslodzīto veselības aprūpes modelis ir nepilnīgs.

Veselības aprūpes organizēšana ieslodzījuma vietā ir viens no svarīgākajiem

cilvēktiesību ievērošanas aspektiem, turklāt neārstētas ieslodzīto veselības problēmas (t.sk.

atkarības) var būt būtisks šķērslis resocializācijas procesa īstenošanai. Latvijas cietumu

slimnīcā Olainē 2014. gada 1. novembrī tika izveidota jauna nodaļa (25 gultasvietas) un

laboratorija, kas ļaus pilnvērtīgāk nodrošināt ieslodzīto veselības aprūpi, samazinot

nepieciešamību nogādāt ieslodzītos ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietām, ja

attiecīgo pakalpojumu būs iespējams saņemt ieslodzījuma vietu sistēmā. Laika posmā kopš

2011. gada ir veikti būtiski uzlabojumi ieslodzīto veselības aprūpes uzlabošanai, piemēram,

pilnveidota veselības aprūpes un finansēšanas kārtība, nodrošināta iespēja ieslodzītajiem

papildus tuberkulozes un HIV/AIDS ārstēšanas medikamentiem saņemt arī citus

kompensējamos medikamentus atbilstoši diagnozei, nodrošināta iespēja ilgtermiņa

farmakoterapijas klientiem turpināt metadona terapiju ieslodzījuma vietās, ja pirms

ieslodzījuma tāda noteikta. Tādejādi normatīvajos aktos ir definēts ieslodzīto veselības

aprūpes modelis.

Tomēr ieslodzīto veselības aprūpes sistēmā saglabājas vairākas organizatoriska

rakstura problēmas, piemēram, zobārstniecības pakalpojumu nepilnīgais nodrošinājums,

atkarību ārstēšanas un profilakses nepietiekamība, medicīniskā aprīkojuma nolietojums un

iegādes ierobežojumi ieslodzījuma vietās (rentgena aparāti), personāla trūkums un sociālais

nodrošinājums u.tml. Šo problēmu risināšana jāturpina, pilnveidojot normatīvajos aktos

noteiktās ieslodzījuma vietu ārstniecības personu sociālās garantijas, plānojot Latvijas

Cietumu slimnīcas ilgtermiņa attīstību, īstenojot uzsākto projektu „Jauna nodaļa Olaines

cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību”, nodrošinot infrastruktūru, specifisku

3 https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=2163631

4https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=955747&Site=CM&BackColorInternet=C3C3C3&BackColorIntrane

t=EDB021&BackColorLogged=F5D383

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=2163631

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=955747&Site=CM&BackColorInternet=C3C3C3&BackColorIntranet=EDB021&BackColorLogged=F5D383

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=955747&Site=CM&BackColorInternet=C3C3C3&BackColorIntranet=EDB021&BackColorLogged=F5D383

19

programmu izstrādi atkarību terapijai Olaines cietumā un speciāli apmācītus ieslodzījuma

vietu darbiniekus, kas strādā ar ieslodzītajiem, kuriem ir atkarības problēmas.

- Ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir novecojusi, neatbilst drošības un cilvēktiesību

standartiem, nesniedz personai resocializācijas iespējas.

Pašlaik Latvijā ir 11 ieslodzījuma vietas. Esošā ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir

nolietota un neefektīva no uzturēšanas izmaksu viedokļa, proti, ir lieli siltuma zudumi, bieži

nepieciešami remonta darbi un apsardzes nodrošināšanai nepieciešams algot lielu darbinieku

skaitu. Esošās ieslodzījuma vietas arī neatbilst cilvēktiesību standartiem, par ko Latvija no

starptautiskām institūcijām regulāri saņem kritiku. Nākas arī maksāt ieslodzītajiem, kas

saistībā ar ieslodzījuma apstākļiem iesniedz sūdzības ECT un uzvar, jo soda izpildes apstākļi

tiek atzīti par neatbilstošiem.

Esošajā infrastruktūrā ir ierobežotas ieslodzīto resocializācijas (tai skaitā darba un

apmācību) iespējas. Vienlaikus vienā telpā dzīvojot lielam skaitam ieslodzīto ar minimālām

nodarbinātības iespējām, pastāv liela iespēja, ka ieslodzītie pēc atbrīvošanas izdarīs jaunu

noziedzīgu nodarījumu. Līdz ar to nepieciešams meklēt jaunas iespējas, kā panākt, lai

persona pēc noteiktas soda daļas izciešanas cietumā sodu turpinātu izciest sabiedrībā vai arī

nokļūtu vieglākā režīmā, pirms persona pavisam atgriežas sabiedrībā.

Ieslodzījuma vietu infrastruktūra šobrīd nav droša darba vide arī attiecībā uz

darbiniekiem, jo tās stāvoklis būtiski palielina infekcijas slimību inficēšanās risku gan

darbiniekiem, gan ieslodzītajiem, rada savstarpējās vardarbības risku ieslodzītajiem un

nosaka citu cietumu sistēmā nevēlamo parādību klātbūtni.

Ar Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra rīkojumu Nr. 50 „Par Ieslodzījuma

vietu infrastruktūras attīstības koncepciju” apstiprinātajā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras

attīstības koncepcijā (turpmāk – Infrastruktūras koncepcija) ietverti jaunas cietumu sistēmas

izveides un cietumu izvietojuma principi. Pirmā jaunā cietuma (1200 ieslodzīto) būvniecību

paredzēts veikt uz valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma Liepājā, Alsungas ielā 29.

Sadarbībā ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru tika izstrādāta jaunā cietuma

projektēšanas iepirkuma dokumentācija, šobrīd jaunā cietuma projektētāja atlases iepirkuma

konkurss ir veiksmīgi noslēdzies. Ņemot vērā minēto, 2015.-2016. gadā jāturpina darbs pie

jaunā cietuma būvniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanas.

Tāpat valdības pieņemtais lēmums par jaunā cietuma būvniecību Liepājā rada

nepieciešamību pārskatīt koncepcijā ietverto esošo cietumu slēgšanas grafiku un jauno

cietumu izvietojumu, t.sk. ņemot vērā ieslodzīto skaita samazinājumu, Šķirotavas cietuma

slēgšanu no 2014. gada 1. novembra un jau konstatēto, ka ilgtermiņā nav nepieciešama

Vecumnieku cietuma attīstība.

- Kriminālsodu izpildes normas ir pilnveidojamas.

LSIK ir spēkā kopš 1971. gada un tajā veikti daudzi grozījumi, kas nodrošināja

likuma normu atbilstību Latvijā pastāvošajai izpratnei par soda izpildes būtību. Līdz šim

veiktie grozījumi LSIK kopā ar 2013. gadā īstenoto krimināltiesību reformu ir nostiprinājuši

ievērojami atšķirīgu kriminālsodu izpildes būtību un procesu. 2014. gadā veiktie grozījumi

galvenokārt paredz nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas institūta pilnveidošanu, paredzot

elektroniskās uzraudzības ieviešanu no 2105. gada 1. jūlija, jaunu VPD darbinieku

kompetenci pienākumu noteikšanā uzraudzības klientiem un brīvības atņemšanas iestāžu

administratīvo komisiju likvidēšanu. Arī 2015. gadā Saeimā tiek izskatīti apjomīgi grozījumi

attiecībā uz kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas

kārtību.

Tomēr regulējuma pilnveidošana ir turpināma vairākos jautājumos, piemēram, soda

izciešanas režīma pakāpju skaita samazināšana, vienlaikus palielinot atšķirības starp režīma

20

pakāpēm notiesātajiem noteiktajā tiesību apjomā, nosakot soda izciešanas režīmu Atkarīgo

centrā u.tml., kā arī jāuzsāk jauna Kriminālsodu izpildes likuma izstrāde.

1.2.4.3. Darbības virziena mērķis: 1) samazināta noziedzīgu nodarījumu izdarīšana; 2)

aizstāvēts cietušais un atjaunots taisnīgums; 3) taisnīgi un samērīgi sodīta

persona, efektīvi resocializēta notiesātā persona; 4) ātrs un efektīvs

kriminālprocess.


1. Pilnveidot KL piemērošanu, kā arī attīstīt efektīvu sodu sistēmu, īstenojot

Kriminālsodu politikas koncepciju:

- veikt kriminālsodu politikas reformas ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu un novērst

nepilnības, ja tādas tiek konstatētas;

- veicināt un popularizēt plašāku brīvības atņemšanai alternatīvo sodu piemērošanu

un izlīguma kriminālprocesā piemērošanu;

- izstrādāt grozījumus Krimināllikumā un citos nepieciešamajos normatīvajos aktos,

lai reformētu pašreizējo praksi kriminālsodu piemērošanā nepilngadīgajiem;

- nodrošināt KL pastāvīgās darba grupas darbu, iesaistot tajā atzītus

tiesībzinātniekus, kā arī tiesnešus un citus ekspertus.

2. Pilnveidot krimināltiesiskā regulējuma atbilstību ES un starptautiskajiem

cilvēktiesību standartiem:

- izstrādāt grozījumus KL un KPL, paredzot mantas īpašās konfiskācijas (noziedzīgi

iegūtas mantas, ar noziedzīgu nodarījumu saistītās un noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas priekšmeta) krimināltiesisko regulējumu.

3. Pilnveidot, efektivizēt un attīstīt KPL:

- izvērtēt vienkāršoto kriminālprocesa formu piemērošanas praksi un iespējamo

attīstību un pilnveidi;

- nodrošināt KPL grozījumu izstrādes darba grupas darbu, iesaistot tajā atzītus


4. Attīstīt cietušo aizsardzības politiku:

- izstrādāt Preventīvu piespiedu līdzekļu likumprojektu un saistītos normatīvo aktu

projektus, lai ieviestu jaunus cietušo un apdraudēto personu aizsardzības mehānisma

risinājumus un veicinātu vardarbības mazināšanos sabiedrībā;

- izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot cietušo tiesību, atbalsta un

aizsardzības minimālos standartus, kā arī pilnveidojot valsts kompensācijas

cietušajiem valsts budžeta līdzekļu apsaimniekošanu;

- izstrādāt grozījumus CPL, pilnveidojot cietušā kaitējuma kompensācijas, kas

apmierināta kriminālprocesā, izpildi.

5. Pilnveidot resocializācijas modeli:

- izstrādāt pamatnostādnes un pasākumu plānu notiesāto resocializācijas

pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas laika periodam no 2015. gada

līdz 2020. gadam, pilnveidojot esošo modeli un papildinot to ar jaunu posmu

sabiedrībā;

- nodrošināt Darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība bijušo ieslodzīto

integrācijai sabiedrībā un darba tirgū un resocializācijas sistēmas efektivitātes

21

paaugstināšanai paredzēto līdzekļu apguves uzsākšanu (t.sk. projektu izstrādi).

6. Pilnveidot esošā ieslodzījuma vietu un VPD darbinieku apmācību sistēmu:

- nodrošināt Darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība” IeVP un VPD

darbinieku apmācību sistēmas pilnveidošanai paredzēto līdzekļu apguves uzsākšanu

(t.sk. projektu izstrādi).

7. Pilnveidot ieslodzīto veselības aprūpes modeli:

- izstrādāt jaunus MK noteikumus par ieslodzīto veselības aprūpes kārtību;

- plānot Latvijas Cietumu slimnīcas attīstību;

- nodrošināt Atkarīgo centra darbības uzsākšanu Olaines cietumā 2016. gada

30. aprīlī.

8. Attīstīt ieslodzījuma vietu infrastruktūru:

- izstrādāt informatīvo ziņojumu par valdības pieņemtā lēmuma par jaunā cietuma

atrašanās vietas ietekmi uz ieslodzījuma vietu sistēmu;

- veikt sagatavošanas darbus jaunā cietuma būvniecības uzsākšanai.

9. Pilnveidot kriminālsodu izpildes procedūru:

- izvērtēt iespējas soda izciešanas režīma pakāpju skaita samazināšanai līdz jaunā

cietuma darbības uzsākšanai;

- izstrādāt Atkarīgo centra darbības reglamentējumu;

- nodrošināt elektroniskās uzraudzības praktisko ieviešanu;

- uzsākt jauna Kriminālsodu izpildes likumprojekta izstrādi;

- nodrošināt LSIK grozījumu izstrādes darba grupas darbu, iesaistot tajā atzītus




ministrija, IeVP, VPD, TA , tiesas, LTMC.

Valsts budžeta programmas/apakšprogrammas (programmu/apakšprogrammu

nosaukumi un izpildītāji – skat. attēls Nr. 1):

97.00.00., 04.01.00.,04.02.00., 03.01.00., 03.02.00., 03.03.00., 03.06.00.



22

1.2.5. Civiltiesību politika


Valsts politiku civiltiesību jomā izstrādā un īsteno ministrija. Ģimenes tiesību

politikas veidošanā ministrija sadarbojas ar Labklājības ministriju un pašvaldībām.

Civiltiesību nozares pamats ir 1937. gadā pieņemtais CL. CL ietvertais regulējums

kopumā ir ticis saglabāts nemainīgs, jo lielākoties tas spēj nodrošināt sabiedrības vajadzības

civiltiesisko attiecību jomā. Vienlaikus, ievērojot civiltiesību mūsdienu attīstības tendences,

pēdējā laikā (2013.-2014. gadā) CL ir ticis modernizēts, reaģējot uz izteiktākajām mūsdienu

civiltiesisko attiecību izpausmēm un ņemot vērā apstiprinātajā konceptuālajā dokumentā par

CL modernizācijas virzieniem Lietu un Mantojuma tiesību daļā noteikto. Ir veikti apjomīgi

grozījumi CL pirmajā daļā „Ģimenes tiesības” (pilnveidota laulības noslēgšanas un adopcijas

kārtība, izmaiņas paternitātes atzīšanā un pienākuma nodrošināt uzturu otra laulātā

iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai izbeigšanas nosacījumos u.c.), otrajā daļā

„Mantojuma tiesības” (reformēts testamenta institūts un mantojuma aizgādnības

nodibināšanas funkcijas nodotas zvērinātiem notāriem) un ceturtajā daļā „Saistību tiesības”

(pilnveidots līgumsoda tiesiskais regulējums, transponētas EP un Padomes 2011. gada

16. februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos

nacionālajā tiesību sistēmā prasības).

Tāpat veikti būtiski grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju”, paredzot izmaiņas piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību regulējumā.

Proti, saskaņā ar minētajiem grozījumiem no 2015. gada dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs

pienākums kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu,

kā arī likumā tiek paredzētas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieka tiesības ierosināt

pārskatīt dzīvojamajai mājai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, vēršoties

pašvaldībā.

Civilprocesuālo tiesību nozares pamats ir 1998. gadā pieņemtais CPL. Ņemot vērā,

ka tiesu prakse pastāvīgi saskaras ar nepieciešamību meklēt un nostiprināt labākos

normatīvos risinājumus, lai, piemēram, novērstu ļaunprātīgus civilprocesa izmantošanas

gadījumus, aktuāls ir tiesu noslodzes jautājums, nepieciešams meklēt labākos risinājums

starp civilprocesa efektivitātes veicināšanu, no vienas puses, un lietas dalībnieku tiesību uz

taisnīgu tiesu garantēšanu, no otras puses, CPL pastāvīgi nepieciešams veikt grozījumus.

Pēdējā laikā CPL un citos saistītajos likumos ir veikti būtiski grozījumi saistībā ar CL un arī

Satversmē aizsargātajām personiskajām tiesībām, ieviešot personu aizsardzību pret

vardarbību – likuma grozījumi būtiski maina attieksmi gan pret vardarbības upuriem, gan

vardarbības veicējiem.

Apjomīgi grozījumi CL, CPL un saistītajos likumos ir veikti arī, ieviešot jaunu,

starptautiskajām tiesību normām atbilstošu rīcībspējas regulējumu, tādējādi novēršot

Civillikuma neatbilstību Satversmei un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti

tiesībām.

Ministrijas ietvaros ir izveidota pastāvīgā CPL darba grupa, kuras mērķis ir izvērtēt

visus nepieciešamos grozījumus CPL un regulāri sagatavot likumprojektus „Grozījumi

Civilprocesa likumā”.

Civiltiesību attīstību būtiski ietekmē arī Līguma par ES darbību 81. pantā noteiktais,

kas paredz ES dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību civillietās. Proti, šis pants paredz, ka ES

izvērš tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, pamatojoties uz ES

dalībvalstu tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Lai



23

nodrošinātu ES dalībvalstu tiesu sadarbību civillietās, ES ietvaros tiek īstenoti pasākumi,

kuru mērķis ir veicināt: a) tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un

izpildi dalībvalstu starpā; b) tiesas un ārpustiesas dokumentu pārrobežu izsniegšanu; c)

dalībvalstu piemērojamo tiesību saderību kolīziju normu un jurisdikcijas jautājumos; d)

sadarbību pierādījumu iegūšanā; e) tiesu iestāžu efektīvu pieejamību; f) šķēršļu likvidēšanu

civillietu pienācīgai izskatīšanai, vajadzības gadījumā sekmējot dalībvalstīs piemērojamo

civilprocesuālo normu saderību; g) alternatīvu strīdu izšķiršanas metožu izstrādi; h) atbalstu

tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku mācībām.

Civiltiesību attīstību Latvijā ietekmē ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību

komisijas (UNCITRAL), Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) un

Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences aktivitātes.


- CL ietvertais tiesiskais regulējums ir pilnveidojams atbilstoši mūsdienu

civiltiesību attīstības tendencēm.

Pēdējo divu gadu laikā uzsāktās un īstenotās politikas iniciatīvas vardarbības

mazināšanai ģimenēs un personu ar rīcībspējas ierobežojumiem tiesību salāgošanā ir

nozīmīgs solis civiltiesību pilnveidošanā, taču, lai tās sasniegtu savu mērķi un būtu

rezultatīvas, ir jāveic jaunieviestā regulējuma piemērošanas prakses pēcizvērtējumi, kas

ļautu laicīgi konstatēt nepilnības un novērst likuma normu un piemērošanas interpretācijas

riskus.

Neraugoties uz to, ka CL modernizācija Lietu un Mantojuma tiesību daļā lielā mērā

jau ir īstenota, joprojām ir aktuāli problēmjautājumi, kuru risināšana ir turpināma. Proti,

zemes reformu un privatizāciju regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī likumā „Par

atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada CL ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” iekļautais tiesiskais regulējums nenovērš un

neierobežo dalītā īpašuma tiesisko attiecību veidošanos. Esošo dalītā īpašuma normatīvo

regulējumu nepieciešams pārskatīt, lai risinātu ar to saistītās problēmas: dzīvokļu īpašnieku

sūdzības par pārāk augsto nomas maksu, zemes īpašnieku neapmierinātība par pārāk

nelieliem ienākumiem par iznomāto zemi, dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes

gabala noteikšanas problēmas, zemes un apbūves īpašnieku īpašuma tiesību aizsardzības

nesamērīgums un regulējuma trūkums vienota nekustamā īpašuma pastāvēšanai.

CL Mantojuma tiesību daļas pilnveidošanas virzienā ir aktuāls jautājums par

mantojuma apsardzības tiesiskā regulējuma nepilnībām gadījumos, kad manta tiek atzīta par

bezmantinieka mantu un notārs izmanto savas likumā paredzētās tiesības iniciēt mantojuma

apsardzību atbilstoši CL 659. pantam, taču zvērināti tiesu izpildītāji ekonomisku apsvērumu

dēļ mantojuma apsardzības darbības nevar veikt, pirms netiek segti izdevumi par mantojuma

apsardzības darbību veikšanu. Līdz ar to ir secināms, ka šobrīd normatīvie akti neparedz

regulējumu attiecībā uz to, kas sedz izdevumus par mantojuma apsardzības darbību veikšanu

un kādā veidā šīs izmaksas ir atgūstamas.

Šobrīd Latvijas nacionālais regulējums attiecībā uz starptautiskajām privāttiesībām

nav izvērsts, bet, ņemot vērā brīvu personu un kapitāla kustības pieaugumu ES ietvaros,

palielinās arī pārrobežu civiltiesisko attiecību gadījumu skaits, tāpēc ļoti būtiska ir tiesiskās

nenoteiktības mazināšana ES dalībvalstu starpā. 2012. gada 4. jūlijā EK ir pieņēmusi EP un

Padomes Regulu Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu

atzīšanu un izpildi, publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un Eiropas

mantošanas apliecības izveidi. Tā kā Regula ir piemērojama, sākot ar 2015. gada

17. augustu, tās izpildes sakarā nepieciešams nodrošināt attiecīga nacionālā regulējuma

esamību.

24

- CPL esošo regulējumu nepieciešams pilnveidot atbilstoši pastāvošajām

aktualitātēm.

Latvijā vēl joprojām aktuāls ir tiesu noslodzes jautājums un tiesvedības procesa

ilguma samazināšana, tāpēc pašreizējā digitalizācijas laikmetā kļūst aktuāla arī tiesas

procesu elektronizācija, kas tiek uzlūkota kā viens no risinājumiem efektīvākai tiesu darba

organizēšanai. Aktualitāti saglabā arī labāko risinājumu meklējumi nolūkā veicināt

civilprocesa efektivitāti, no vienas puses, un lietas dalībnieku tiesību uz taisnīgu tiesu

garantēšanu, no otras puses. Arī ļaunprātīga lietas dalībnieku procesuālo tiesību izmantošana

noved pie tā, ka pastāvīgi ir jāpilnveido normatīvais regulējums, lai pēc iespējas mazinātu

šādu ļaunprātīgu tiesību izmantošanu.

Civilprocesa efektivizēšana skatāma arī, pilnveidojot advokatūras lomu un darbības

kvalitāti civillietu tiesvedības procesā. Tā kā plašāka advokāta iesaiste civilprocesā ir saistīta

ar personas tiesībām uz pieejamību tiesām, tad „advokātu procesa” (advokāta obligātās

pārstāvības institūta) ieviešana ir jāuzsāk ar konceptuālu iespējamo variantu izvērtējumu.

Šim nolūkam ir turpināms jau uzsāktais dialogs ar sabiedrību, nevalstisko organizāciju

pārstāvjiem, civilprocesa praktiķiem un ekspertiem, kā arī jāapzina ietekme uz valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, jo, palielinot obligātu prasību pēc advokāta

pārstāvības tiesā, ir paredzams, ka palielināsies to personu skaits, kurām būs nepieciešama

advokātu sniegtā juridiskā palīdzība.

- Civilstāvokļa aktu reģistrācijas un vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas

normatīvā regulējuma piemērošanai ir nevienveidīga prakse.

Analizējot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā noteikto tiesisko

pamatu, ir secināms, ka šajā procedūrā nākas saskarties ar pretrunīgiem gadījumiem, kas

neviedo viennozīmīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu praksi šajā jomā. Piemēram,

praksē ir konstatēti gadījumi, kad personas izteiktā griba par vārda un uzvārda maiņu ir

atbilstoša likumā noteiktajam, bet nepietiekamās vai neskaidrās argumentācijas dēļ tiek

apgrūtināta vai nav iespējama pozitīva lēmuma pieņemšana, tādējādi personai radot šaubas

par savu tiesību izmantošanas iespējām. Tāpat ir konstatētas likuma piemērošanas problēmas

attiecībā uz personas dzimto vai pirmslaulības uzvārda maiņu atsevišķos gadījumos, ko

likums pašreiz neparedz.

Vēl viena no problēmām, kas konstatēta praksē, ir atšķirīga izpratne par laulības

noslēgšanas procedūras (ceremonijas) ietverto pasākumu kopumu. Līdz ar to bez individuāla

skaidrojuma personām nav saprotams, ko sevī ietver laulības reģistrācija un kādi papildus

pakalpojumi tiek nodrošināti svinīgā laulības reģistrācijā. Tāpat nav regulēts jautājums par

obligāto regāliju izmantošanu laulības reģistrācijas laikā u.c. jautājumi, kas saistīti ar laulības

noslēgšanas procedūru, tajā skaitā ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām.

Būtu nepieciešams pilnveidot civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomas normatīvo

regulējumu attiecībā uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai izvirzītajām prasībām un amatā

iecelšanas kārtību, jo dzimtsarakstu nodaļas amatpersona pieņem lēmumus civilstāvokļa aktu

reģistrācijas jomā, radot būtisku ietekmi uz personas privāto dzīvi, kā rezultātā iestājas

zināmas tiesiskās sekas, kas var rasties nekavējoties, tā arī pēc zināma laika. Šobrīd ir

konstatēti gadījumi, kad dzimtsarakstu nodaļu darbā pārkāptas materiālās un procesuālās

tiesību normas civilstāvokļa aktu reģistrācijas un ģimenes tiesību jomā, tāpēc būtu pamatoti

kā obligātu prasību dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai noteikt juridiskās izglītības

nepieciešamību tādā līmenī, lai novērstu konstatētās problēmas. Vienlaikus būtu jānovērš

situācija, kad dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas amatā pašvaldība ieceļ neatbilstošu

kandidatūru, jo šobrīd ministrijai nav likumiska pamata kaut ko grozīt vai mainīt.

1.2.5.3. Darbības virziena mērķis: privāttiesisko attiecību dalībnieku tiesību un

25

interešu visaptveroša un stabila aizsardzība.


1. Īstenot civiltiesību attīstības politiku:

- veikt pēcizvērtējumu par ģimenes vardarbībā cietušo aizsardzības mehānisma

darbību praksē un jaunā rīcībspējas regulējuma piemērošanas problemātiku;

- izstrādāt tiesisko regulējumu piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību

izbeigšanai un pilnveidot tiesisko regulējumu brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesisko

attiecību gadījumā;

- virzīt apstiprināšanai tiesību aktu projektus par mantojuma apsardzību tiesiskā

regulējuma pilnveidošanu;

- izstrādāt normatīvo regulējumu EP un Padomes regulas Nr. 650/2012 ieviešanai;

- izstrādāt likumprojektu „Starptautisko privāttiesību likums”, „Grozījumi

Civillikumā”, „Grozījumi Civilprocesa likumā” un grozījumu citos saistītajos tiesību

aktos nacionālā starptautisko privāttiesību regulējuma modernizācijai ekspertu līmenī

un uzsākt tā publisku apspriešanu un saskaņošanu.

2. Pilnveidot CPL regulējumu, balstoties uz svarīgākajām aktualitātēm nozarē:

- nodrošināt CPL pastāvīgās darba grupas darbu, iesaistot tajā atzītus

tiesībzinātniekus, kā arī tiesnešus un citus ekspertus;

- turpināt darbu pie civilprocesa efektivizēšanas un lietu izskatīšanas ilguma

samazināšanas, ieviešot IKT risinājumu pielietojumu;

- izstrādāt koncepciju par advokatūras lomas stiprināšanu civilprocesā, paredzot

risinājumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas attīstības un

advokatūras darbības kvalitātes veicināšanai.

3. Pilnveidot personas civilstāvokļa aktu reģistrācijas un vārda, uzvārda un tautības

ieraksta maiņas tiesisko regulējumu:

- izstrādāt grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā;

- izstrādāt risinājumus laulību reģistrācijas procedūras uzlabošanai;

- izstrādāt risinājumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai par dzimtsarakstu

amatpersonu izvirzāmo prasību kopumu un amatā iecelšanas kārtību.






97.00.00., 03.01.00., 03.02.00.



26

1.2.6. Komerctiesību politika


Ministrijas kompetencē ir vispārīgais komerctiesību regulējums – Komerclikums.

Speciālās jomas – maksātnespēju un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību – attiecīgi regulē

Maksātnespējas likums un nākotnē Rūpnieciskā īpašuma likums, kas šobrīd ir izstrādes

stadijā.

Komerciālo, kā arī civiltiesisko apgrozību kopumā būtiski ietekmē politikas jomas,

kas atrodas citu ministriju kompetencē: konkurence un patērētāju tiesības (Ekonomikas

ministrija), darba tiesības (Labklājības ministrija), autortiesības (Kultūras ministrija),

specifiska uzņēmējdarbības regulācija – lauksaimniecība, augu šķirņu aizsardzības un

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jautājumi (Zemkopības ministrija), transports un sakari

(Satiksmes ministrija), veselība (Veselības ministrija), finanšu tirgus, nodokļi, muita

(Finanšu ministrija). Atsevišķu saimnieciskās darbības subjektu (pašvaldības, valsts iestādes,

saimnieciskās darbības veicēji) reģistrāciju veic citu ministriju pakļautībā esošas iestādes.

Rūpnieciskā īpašuma jomas regulējuma attīstību un tendences pārsvarā nosaka starptautiskie

un ES tiesību akti.

Komercsabiedrību tiesību attīstībā būtiska nozīme ir ES direktīvām, kas harmonizē

dalībvalstu tiesisko regulējumu, lai novērstu ierobežojumus un veicinātu brīvību veikt

uzņēmējdarbību, mazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar komercdarbības uzsākšanu un

veikšanu, kā arī veicinātu komercsabiedrību pārrobežu mobilitāti un ziņu par citu dalībvalstu

komersantiem ātru un ērtu pieejamību.

Komerclikums stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Ar 2010. gada 1. janvāri stājās

spēkā Komerclikuma D daļa „Komercdarījumi”, ar ko Komerclikums ir guvis to saturu, kas

bija iecerēts jau Komerclikuma izstrādes sākumposmā. Koncernu likums stājās spēkā

2000. gadā, savukārt Komercķīlas likums – 1999. gadā, kas būtiski pilnveidots 2014. gadā.

Ņemot vērā komerctiesību jomas regulējuma būtisko nozīmi valsts ekonomiskās izaugsmes

stiprināšanā, visu minēto likumu pilnveidošana atbilstoši aktuālajiem sociālekonomiskajiem

procesiem ir pastāvīgā dienas kārtībā.

Zemnieku un zvejnieku saimniecības regulē likums „Par individuālo (ģimenes)

uzņēmumu un zemnieka un zvejnieka saimniecību”, kas stājās spēkā 1992. gadā, savukārt

kooperatīvo sabiedrību darbību noteic Kooperatīvo sabiedrību likums, kas ir spēkā no

1998. gada.

Būtisku lomu komerctiesību politikā ieņem arī tiesu sistēmas efektivitāte un

komercstrīdu izskatīšanas ātrums un kvalitāte. Šo jomu regulē CPL.

Komerctiesību politikas ieviešanu veic ministrijas padotībā esošās iestādes: UR veic

komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo

sabiedrību, zemnieku un zvejnieku saimniecību, komercķīlu, maksātnespējas subjektu,

izšķirošās ietekmes reģistrāciju; PV veic ekspertīzi un reģistrē izgudrojumu patentus, preču

zīmes, dizainparaugus u.c.; MNA kontrolē maksātnespējas procesa administratoru darbību

tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, aizsargā darbinieku intereses to

darba devēju maksātnespējas gadījumā, īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību

tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa jautājumos; valsts pārvaldes uzdevumi

administratoru sertifikācijas jomā kopš 2009. gada 1. janvāra ir deleģēti biedrībai „Latvijas

Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”.


27

- Komerctiesību nozares normatīvais regulējums atsevišķās jomās neatbilst

jaunākajām attīstības tendencēm un sabiedrības vajadzībām.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vai akciju sabiedrības

akcionāru reģistrācija ir viens no uzdevumiem, kas saskaņā ar Komerclikumā noteikto ir

jāveic katras kapitālsabiedrības valdei. 2013. gadā tika veikta sabiedrību ar ierobežotu

atbildību reforma, kuras rezultātā tika sakārtota sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku

reģistrācija. Reformas rezultātā dalībnieku reģistrēšanas kārtība ir pilnveidota, padarot to

caurskatāmu un uzlabojot daļu atsavināšanas drošību. Līdzīgas izmaiņas būtu nepieciešamas

akciju sabiedrību regulējumā. Turklāt, ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi – iestāšanos

ESAO – ir veicami arī citi uzlabojumi akciju sabiedrību tiesiskajā regulējumā, kas izriet no

ESAO Korporatīvās pārvaldības komitejas rekomendācijām.

2009. gadā MK tika apstiprināta koncepcija „Par koncernu tiesiskā regulējuma

efektivitātes uzlabošanu” (apstiprināta ar MK 2009. gada 6. maija rīkojumu Nr. 292), kurā

tika norādīts uz vairākiem nozares problēmjautājumiem, piemēram, nozares sarežģītība,

nošķirtība no Komerclikuma, grūti uztveramais Koncernu likuma teksts, atsevišķu Koncernu

likuma normu imperatīvais regulējums, kā arī efektīvu sankciju trūkums par Koncernu

likuma normu pārkāpumiem. MK tika atbalstīts risinājuma variants – iekļaut koncernu

tiesisko regulējumu Komerclikumā kā jaunu sadaļu.

- Nepieciešams turpināt politikas izstrādi un pilnveidot tās īstenošanu rūpnieciskā

īpašuma aizsardzības jomā.

Intelektuālā īpašuma aizsardzības politikas pamatprincipus un mērķus paredzēts

noteikt Intelektuālā īpašuma politikas attīstības pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam, kas

noteiks jaunu rīcības virzienu ietvaru un saturu atbilstoši aktuālākajām tendencēm un

situācijai šajā politikas jomā. Ir jāturpina uzsāktās darbības PV sniegto pakalpojumu attīstībā

un tāpēc ir jārisina jautājums par PV turpmāko statusu, pārveidojot PV par pašfinansējošos

iestādi. PV statusa maiņa iestādei sniegs plašākas iespējas attīstīt savus pakalpojumus.

ES Padome 2011. gada 14. jūnijā nāca klajā ar Vienotās Patentu tiesas izveides

nolīguma projektu un 2013. gada 19. februārī starptautisko līgumu „Vienotās patentu tiesas

izveides nolīgums” parakstīja 25 ES dalībvalstis, tai skaitā Latvija. Šī nolīguma mērķis ir

izveidot vienotu patentu tiesvedības sistēmu, lai samazinātu esošās izmaksas un

komplicētību, ko rada vienlaicīga strīdu izskatīšana vairākās dalībvalstīs, un garantētu

tiesisko noteiktību, novēršot pretrunīgus spriedumus. Par nolīguma ratifikāciju ir atbildīga

ministrija, un ratifikācija tiek plānota 2015. gada otrajā pusē.

- Jāturpina pilnveidot UR reģistru saturs un kvalitāte.

UR, īstenojot savas funkcijas, ir jāvērš liela uzmanība tā lomas stiprināšanai

komerctiesiskās vides drošības un stabilitātes nodrošināšanā, ieviešot to ar sniegto

pakalpojumu kvalitātes un pieejamības pilnveidošanu. Normatīvajos aktos noteiktais

regulējums, kas noteic tiesību subjekta un juridiskā fakta reģistrācijas teritoriālo piekritību,

ierobežo UR pieejamību tā klientiem. Lai uzlabotu UR pieejamību tā klientiem,

nepieciešams atteikties no reģistrācijas teritoriālās piekritības. Minētā nodrošināšanai tiek

plānots uzlabot UR iekšējās procedūras, kā arī pielāgot pieteikumu veidlapas to elektroniskai

apstrādei.

- Jāpilnveido maksātnespējas administratoru profesijas regulējums.

2015. gada 1. marta spēkā stājās likums „Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Likums

paredz virkni jauninājumu, padara procedūras efektīvākas un pieejamākas, kā arī risina

praksē konstatētās problēmas. Būtiskākie jauninājumi ir administratora nomaiņa, pārejot no

tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesu, administratora tiesības vērtēt

pirmsšķietami nepatiesas saistības, ieviesta valdes locekļu atbildība par dokumentu



28

nenodošanu, precizēti noteikumi attiecībā uz kreditoru prasījumiem, kā arī ieviests nosacīta

nodrošinātā kreditora statuss. Tāpat administratoram piešķirtas tiesības lūgt papildus

pamatojošus dokumentus gadījumos, ja prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību

bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā,

kā arī pagarināti darījumu apstrīdēšanas termiņi. Attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas

procesu samazināts parādsaistību slieksnis, kad iespējams pasludināt fiziskās personas

maksātnespējas procesu, ieviesta tā dēvētā „ģimenes maksātnespēja”, tāpat samazināti

saistību dzēšanas procedūras termiņi. Attiecībā uz administratoru vispārīgo darbību noteikts,

ka amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināmi valsts

amatpersonām, kā arī precizēts regulējums attiecībā uz administratora pienākumu pildīšanu

interešu konflikta situācijā. Papildus tam paredzēti saprātīgi pārejas periodi dažādu normu

piemērošanā. Tāpat 2015. gada 1. martā spēkā stājies likums „Grozījumi Civilprocesa

likumā”, kas satur pavadošus grozījumus izmaiņām Maksātnespējas likumā.

Turpmākais darbs attiecībā uz maksātnespējas procesa regulējumu saistīts ar

izmaiņām Maksātnespējas likuma 9. pantā, kas paredz, ka administratori amata darbībā ir

pielīdzināmi valsts amatpersonām, proti, jāapzina iespējas normas piemērošanai praksē.

Tāpat Saeimā 1. lasījumā apstiprināts likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā”

(Nr. 106/Lp12), kas satur iepriekš Tieslietu ministrijas izstrādātos priekšlikumus un paredz

maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu kopumā. Paredzams, ka

likumprojektā paredzētie mehānismi nodrošinās administratoru darbības uzraudzības

sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa paugstināšanu, administratora

darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža uzlabošanu. Tieslietu ministrija priekšlikumus

attiecīgajam likumprojektam iesniegusi 2015. gada 27. februārī. Darbs pie šo grozījumu

tālākās virzības atkarīgs no atbildīgās komisijas.

1.2.6.3. Darbības virziena mērķis: komercdarbībai labvēlīga tiesiskā vide.


1. Pilnveidot normatīvo regulējumu komerctiesību nozarē:

- modernizēt akciju sabiedrību regulējumu, tajā skaitā, uzlabojot akciju reģistrācijas

procedūru un stiprinot akcionāru reģistra vešanas kārtību;

- veikt priekšizpēti par koncernu regulējumu (tajā skaitā citu valstu normatīvā

regulējuma izpēti) un izvērtēt iespējas papildināt Komerclikuma normas ar koncernu

regulējumu.

2. Attīstīt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību:

- ieviest Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu un īstenot PV statusa

maiņu;

- attīstīt PV sniegtos pakalpojumus;

- ratificēt starptautisko līgumu „Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums”.

3. Stiprināt UR pakalpojumu kvalitāti un pieejamību:

- nodrošināt iespēju reģistrēt tiesību subjektu jebkurā UR nodaļā, kas klientam ir

ērti pieejama;

- pārskatīt pieteikumu veidlapu noformējumu, normatīvajā aktā nosakot pieteikumu

veidlapu saturu;

- UR rīcībspējas stiprināšana strīdu gadījumos, kas rodas UR procedūru

ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

29

4. Pilnveidot maksātnespējas procesa un maksātnespējas administratoru darbības

uzraudzības normatīvo regulējumu:

- turpināt maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības modeļa pilnveidi.



ministrija, UR, MNA, PV.



97.00.00., 06.01.00., 06.03.00., 06.02.00.



30

1.2.7. Nekustamā īpašuma tiesību politika


Zemes politikas jautājumi ir dažādu ministriju kompetencē – īpašuma tiesību un

īpašuma objektu reģistrācija un kadastrālā novērtēšana ir ministrijas kompetencē, nekustamā

īpašuma nodoklis – Finanšu ministrijas kompetencē, ģeodēzija un kartogrāfija –

Aizsardzības ministrijas kompetencē. Tas pats attiecināms arī uz īpašuma tiesību

aprobežojumiem, piemēram, infrastruktūra – Satiksmes ministrijas kompetencē, pieminekļi –

Kultūras ministrijas kompetencē, aizsardzības intereses – Aizsardzības ministrijas

kompetencē, lauksaimniecība – Zemkopības ministrijas kompetencē, valsts un pašvaldību

attīstības intereses, vides aizsardzība, attīstība un plānošana – Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijas un pašvaldību kompetencē. Tiek paredzēts, ka arī nākotnē

minētās ministrijas īstenos zemes politiku savās nozarēs.

Ministrijas kompetencē ir nekustamā īpašuma tiesību VVDZ un nekustamā īpašuma

objektu reģistrācija NĪVK IS, kā arī nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana. Ministrijai

padotās institūcijas nodrošina nekustamā īpašuma politikas ieviešanu: VZD nodrošina NĪVK

IS, VAR, ATIS un Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes

darbību, veic nekustamā īpašuma kadastrālo vērtēšanu, organizē par valsts budžeta

līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus bijušajiem zemes īpašniekiem,

viņu mantiniekiem, politiski represētajām personām un 1. grupas invalīdiem; TA veic VVDZ

turētāja funkcijas.


- VVDZ un NĪVKIS reģistrētie dati nav pilnīgi, savstarpēji atbilstoši un pareizi, kas

apgrūtina aktuālas un pilnīgas informācijas iegūšanu par nekustamo īpašumu, kā arī

informācijas apmaiņu starp informācijas sistēmu un institūciju.

Pastāvot divām IS (uztur divas dažādas iestādes – VZD un TA), kurās uzkrātie dati

daļēji dublējas, pastāv varbūtība, ka abās sistēmās vienādajos informācijas laukos

informācija var atšķirties. Veidojas situācijas, kad reģistros uzturētie dati, piemēram, par

nekustamā īpašuma īpašnieku vai nekustamā īpašuma domājamām daļām, nesakrīt, kas rada

grūtības pašvaldībām, nodokļu aprēķināšanā, jo no reģistriem saņemtie dati par vienu un to

pašu nekustamo īpašumu vai tā objektu ir pretrunīgi.

Šobrīd atbilstoši normatīvajam regulējumam gan VVDZ, gan NĪVK IS tiek glabāti

tehniskie dati par nekustamo īpašumu – platība, izmantošanas veids, būvju vērtība, skaits un

raksturojums. Savukārt NĪVK IS tiek glabāti dati par aktuālajiem īpašniekiem un tiesībām,

kas pēc būtības ir zemesgrāmatu dati. VVDZ būtu jāglabā tikai šo kadastra objektu kadastra

apzīmējumi, bet nepieciešamie aktuālie dati būtu jāizgūst tieši no NĪVK IS. Līdzīgi tam būtu

jābūt arī attiecībā uz ar likumu noteiktajiem apgrūtinājumiem. Līdzīgi NĪVK IS nevajadzētu

glabāt datus par aktuālajiem īpašniekiem un tiesībām, bet VVDZ ir jānodrošina šo datu

nepastarpināta iegūšana. Lai novērstu datu dublēšanos, attiecīgā informācija jāuzkrāj tikai

vienā reģistrā vai, veicot izmaņas vienā reģistrā, automātiski jāaktualizē arī otrā reģistrā.

Lai risinātu datu nesakritību iemeslus, nepieciešama informācijas sistēmu ciešāka

integrācija, nodalot abu informācijas sistēmu un institūciju kompetences, novēršot

informācijas dublēšanos, abu informācijas sistēmu datu struktūru atšķirības, kā arī

pilnveidojot informācijas sistēmu un institūciju informācijas apmaiņu.

Integrējot minētās informācijas sistēmas, uzlabosies ne vien datu kvalitāte, bet

konkrētos gadījumos mazināsies vai tiks izslēgta kļūdu varbūtība, kuru rezultātā abu sistēmu

vienādajos datu laukos informācija var atšķirties. Tas būtu priekšnoteikums efektīvai

31

nekustamo īpašumu reģistrēšanas sistēmas attīstībai, lai uzlabotu nekustamā īpašuma

reģistrācijas procesu, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem, komersantiem un

pašvaldībām, paātrinot nekustamo īpašumu formēšanas un reģistrācijas procesus, nodrošinot

labākas iespējas turpmākai ar nekustamo īpašumu saistīto reģistru attīstībai.

1.2.7.3. Darbības virziena mērķis: nekustamo īpašumu īpašnieku, valdītāju un

lietotāju tiesību un interešu droša, efektīva un uzticama aizsardzība.


1. Izveidot integrētu nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmu un uzlabot datu

kvalitāti:

- nodrošināt koncepcijas par nekustamā īpašuma valsts kadastra un VVDZ vienotas

IS izveidi virzību apstiprināšanai MK.



ministrija, VZD, TA



97.00.00., 07.00.00., 03.01.00.



32

1.2.8. Starptautisko un ES tiesību politika


Savas kompetences ietvaros ministrija pārstāv Latvijas Republikas intereses ES

institūcijās.

Savas kompetences ietvaros ministrija pārstāv Latvijas Republikas intereses šādās

starptautiskajās un reģionālajās organizācijās: EP Starptautiskā krimināltiesa, Hāgas

Starptautisko privāttiesību konference, ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisija

(UNCITRAL), Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT), Eiropas

Patentu organizācija, Pasaules Intelektuāla īpašuma organizācija, Iekšējā tirgus saskaņošanas

birojs (preču zīmju un dizainparaugu jomā) (OHIM), Ziemeļvalstu un Baltijas valstu

kontaktgrupa, ES Pamattiesību aģentūra (FRA). Pārstāvība tiek nodrošināta tiešajā veidā vai

jautājumos, kuri ir ES kompetencē, ar ES starpniecību.

Ministrija veido un uztur divpusējas un daudzpusējās attiecības ar citu valstu

atbilstošajām ministrijām un institūcijām.

Ministrija ir atbildīga par ES tiesību pārņemšanas vai ieviešanas nacionālajos tiesību

aktos kontroli un koordinēšanu, iesaistoties problēmu, kas saistītas ar atbildīgo institūciju

kompetences sadali, risināšanā. Turklāt ministrija kontrolē ES tiesību aktu pārņemšanas vai

ieviešanas termiņa ievērošanu, uzrauga ES tiesību kvalitatīvu, korektu un precīzu

pārņemšanu Latvijas nacionālajos tiesību aktos, kā arī nodrošina izmaiņu nacionālajā

normatīvajā regulējumā atbilstību ES tiesību aktu prasībām. 2011. gada 15. janvārī tika

pabeigta un 1. februārī sāka darboties ES tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles

IS (ESTAPIKS), kas centralizēti uzkrāj informāciju par Latvijai saistošajiem ES tiesību

aktiem, palīdz koordinēt un kontrolēt ar to izpildi saistītās darbības, t.sk. nostāju izstrādi

pārkāpumu procedūru lietās, kā arī nodrošina informācijas apriti saistībā ar EST lietām.

Ministrija izstrādā ES tiesību aktu pārņemšanas metodoloģiju, kā arī regulāri organizē un

vada sanāksmes ES un starptautisko tiesību jautājumos, kurās kopīgi ar citu valsts institūciju

pārstāvjiem tiek diskutēti un rasti risinājumi problēmjautājumiem saistībā ar Eiropas

Savienības vai starptautisko tiesību ieviešanu vai izpildi. Ministrija administrē Valsts

izpildes pasākuma datubāzi (paziņošanas sistēmu). Ministrija „EU-Pilot” sistēmas ietvaros

koordinē un uzrauga savlaicīgu un kvalitatīvu atbilžu sniegšanu uz EK informācijas

pieprasījumiem, kas saņemti pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas. Ministrija

nodrošina savlaicīgu nostāju (atbilžu) sagatavošanu EK Līguma par ES darbību 258., 259. un

260. pantā paredzēto pārkāpumu procedūru ietvaros, kontrolējot, vai nostājas projektā

paredzētie pasākumi ir atbilstoši un pietiekami, lai novērstu pārkāpuma procedūras

turpināšanu, un vai nostājas projektā ietvertā juridiskā argumentācija ir atbilstoša un

pietiekama.

Ministrija nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību EST un EBTA tiesā

izskatāmajās lietās.

Starptautiskās publiskās tiesības ir ministrijas kompetencē esoša tiesību nozare un

ministrija ir atbildīga par šīs nozares nacionālā regulējuma izstrādi un aktualizēšanu.

Ministrija sniedz tiesiskus atzinumus par valsts pārvaldes iestāžu iesniegto starptautisko

vienošanos projektiem starptautisko publisko attiecību jomā, vērtējot to atbilstību

starptautiskajām un ES tiesībām un Latvijas nacionālajiem tiesību aktiem.

Ministrija piedalās jaunu iniciatīvu izstrādē un darba grupās, kuras izveidojusi EP

(CDPC, Moneyval), ANO, Eiropas Patentu organizācija, Pasaules Intelektuālā īpašuma

organizācija, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmju un dizainparaugu jomā)

33

(OHIM) u. c.

Katra ministrija pārstāv Latvijas starptautisko publisko tiesību intereses atbilstoši

konkrētās ministrijas kompetencei tajās starptautiskajās organizācijās, kur Latvija ir

dalībvalsts. Šobrīd valsts līmenī Latvijas interešu pārstāvība starptautiskajās organizācijās

tiek organizēta un koordinēta saskaņā ar kārtību, kas noteikta MK 2010. gada 3. augusta

noteikumos Nr. 707 „Noteikumi par dokumentu izstrādāšanu valsts attīstības mērķu

aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, to saskaņošanas, apstiprināšanas un

aktualizācijas kārtību”. Savukārt Latvijas Republikas starptautisko līgumu noslēgšanas,

izpildes un citi saistītie jautājumi ir regulēti likumā „Par Latvijas Republikas

starptautiskajiem līgumiem.


- Divpusējo starptautisko līgumu tiesiskās sadarbības jomā regulējums nav

saskaņots ar ES tiesībām un mūsdienu starptautisko tiesību attīstības tendencēm.

Latvija deviņdesmito gadu vidū ir noslēgusi tiesiskās sadarbības līgumus ar Krievijas

Federāciju, Ukrainu, Baltkrievijas Republiku, Uzbekistānas Republiku, Kirgīzijas Republiku

un Moldovas Republiku. Savukārt kopš 2004. gada attiecībās ar citām ES dalībvalstīm

Latvijai ir saistošs ES starptautisko privāttiesību regulējums. Atbilstoši EST atziņām

jautājumos, kas ir regulēti ES līmenī, ES ir ārējā ekskluzīvā kompetence. Tas nozīmē, ka

šajos jautājumos saistības ar trešajām valstīm var uzņemties tikai ES, bet ne dalībvalsts

atsevišķi. Savukārt attiecībā uz jau noslēgtajiem divpusējiem tiesiskās sadarbības līgumiem

piemērojams LESD 351. pants, saskaņā ar kuru dalībvalstīm piekrīt pienākums veikt visus

nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu šos nolīgumus ES tiesībām. Cita starpā tas var

nozīmēt arī tiesiskās sadarbības līgumu denonsēšanu, kur pēdējais nav Latvijas interesēs. EK

ieskatā, dalībvalstīm tiesiskās sadarbības līgumi jāpielāgo ES tiesībām līdz 2017. gadam. Tai

pat laikā ES joprojām nav formulējusi nostāju visos tās ārējās ekskluzīvās kompetencē

esošajos jautājumos. Proti, šobrīd nav viennozīmīgi skaidrs, vai ES plāno slēgt attiecīgus

līgumus ar trešajām valstīm, vai līdzīgi kā tas ir attiecībā uz atsevišķiem starptautisko

privāttiesību jautājumiem, dalībvalstis tiks pilnvarotas pašas vienoties ar trešajām valstīm.

ES nostājai esot skaidrai, ir plānots uzsākt attiecīgas sarunas ar trešajām valstīm. Vienlaikus

šo sarunu gaitā plānots veikt grozījumus tajos līgumu punktos, kas nav ES ārējā ekskluzīvajā

kompetencē, bet kur regulējums ir novecojis un kur to nepieciešams pilnveidot.

- Nepieciešams nodrošināt pilnvērtīgu tieslietu jomas pārstāvību Latvijas

prezidentūrā ES Padomē, kā arī ES un starptautiskajās institūcijā pēc prezidentūras.

Saskaņā ar 2007. gada 1. janvāra Padomes lēmumu Latvijas prezidēšana ES Padomē

tika uzsākta 2015. gada sākumā (01.01.–30.06.2015.), pēc Itālijas (01.07.2014.) un pirms

Luksemburgas prezidentūras (01.07.2015.). Ar minētajām valstīm tiek īstenota cieša

sadarbība, jo Itālija, Latvija un Luksemburga veido t.s. trio prezidentūru.

Ministrijas eksperti vada 13 dažādu formātu ekspertu darba grupu vadību Briselē,

meklējot kompromisus attiecībā uz tiesību aktu projektiem, kas paredz datu aizsardzības

regulējuma modernizāciju ES, Eiropas prokurora biroja izveidi, procesuālo tiesību

stiprināšanu kriminālprocesa ietvaros, uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu ar

tieslietu līdzekļiem u.c. jautājumus. Prezidentūras ietvaros ieplānotas divas ES Tieslietu un

iekšlietu ministru padomju sanāksmes, kā arī viena neformālā ministru padomes sanāksme

Rīgā.

Tāpat Rīgā plānota virkne citu nozīmīgu pasākumu tieslietu jomā, ko rīkos ministrija:

tradicionālās ES un ASV augstāko amatpersonu un ministru tikšanās un Austrumu

partnerības tieslietu un iekšlietu ministru samits, tematiskās konferences.

34

Prezidentūra nav tikai darbs ES Padomē, tāpēc 2015. gada pirmajā pusgadā iecerēti

pasākumi arī starptautiskajās organizācijās – Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē,

ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijā (UNCITRAL), Vispasaules intelektuālā

īpašuma organizācijā un Starptautiskajā Krimināltiesā, kur tiek realizēta vadošā loma,

pārstāvot dalībvalstu viedokli ES kompetences jautājumos.

Lai nodrošinātu veiksmīgu dalību minētajos formātos, to vadību un sagatavošanos

prezidentūrai, tās norisē iesaistīti ap simts ministrijas un padotībā esošo iestāžu darbinieku.

Laikā pēc prezidentūras jāturpina Latvijas viedokļa aktīva pārstāvību ES formātos, jāsniedz

atbalsts Luksemburgas prezidentūrai, kā trio dalībvalstij. Iegūto izpratni par procesu norisi

un kontaktus jāizmanto, lai nodrošinātu Latvijas pozīcijas pilnvērtīgāku un efektīvāku

pārstāvību, kā ES, tā arī starptautiskajos formātos.

- Nav pabeigta Latvijas iestāšanās sarunu ESAO procedūra.

2013. gada 15. oktobrī ESAO Padomes sēdē Parīzē tika apstiprināta Latvijas

iestāšanās sarunu „Ceļa karte”, kas noteic pievienošanās plānu ESAO, t.sk. iestāšanās

nosacījumus, procedūras, kā arī min konkrētas komitejas un darba grupas, kuras vērtēs

Latvijas esošo politiku atbilstību ESAO standartiem. Latvijas iestāšanās sarunu „Ceļa kartē”

ir minēta 21 komiteja un darba grupa. Sarunu noslēgumā tiek paredzēts, ka katra

komiteja/darba grupa sniegs savu formālo viedokli par Latvijas tiesību aktu un to

piemērošanas prakses atbilstību ESAO juridiskajiem instrumentiem. Ministrija kā

līdzatbildīgā iestāde par Latvijas interešu pārstāvēšanu ir minēta vairākās komitejās un darba

grupās, bet kā atbildīgā iestāde – Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa

darījumos darba grupā un Korporatīvās pārvaldības komitejā.

2014. gada 21. martā stājās spēkā likums „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos

biznesa darījumos” ar kuru ir pieņemta un apstiprināta ESAO 1997. gada 21. novembra

Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa

darījumos (turpmāk – Pretkukuļošanas konvencija), kura Latvijā stājās spēkā 2014. gada

30. maijā. Kļūstot par pilntiesīgu Pretkukuļošanas konvencijas dalībvalsti, ESAO

Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas

darba grupa) veiks Latvijas tiesību aktu un to piemērošanas prakses novērtējumus, kas

norisināsies vairākās fāzes. 2014. gada 6. jūnijā Pretkukuļošanas darba grupa pieņēma

Latvijas 1. fāzes novērtējuma ziņojumu par Latvijas tiesību aktu atbilstību Pretkukuļošanas

konvencijas prasībām. Turpmākajās novērtēšanas fāzēs Pretkukuļošanas darba grupa izvērtēs

nacionālā regulējuma piemērošanas praksi. Balstoties uz šiem turpmākajiem novērtējumiem,

būs nepieciešams ne tikai turpināt pilnveidot krimināltiesisko un kriminālprocesuālo

regulējumu attiecībā uz ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu, bet arī nodrošināt

minētā regulējuma efektīvu piemērošanu.

Ir sagatavots un iesniegts ESAO Korporatīvās pārvaldības komitejai Latvijas

pašvērtējuma ziņojumu par tās normatīvo aktu un prakses atbilstību ESAO Korporatīvās

pārvaldības principiem. Pašvērtējuma ziņojums kalpos par pamatu turpmākajām sarunām ar

ESAO Korporatīvās pārvaldības komiteju, kura sagatavos rekomendācijas ar

nepieciešamajiem uzlabojumiem Latvijas normatīvajā regulējumā un praksē. Balstoties uz

minētajām rekomendācijām, būs nepieciešams pilnveidot korporatīvās pārvaldības tiesisko

regulējumu un uzlabot tā piemērošanu praksē.

- Valsts pārvaldes iestāžu kapacitāte Latvijas Republikas nostājas sagatavošanā

tiesvedībās EST ir ierobežota.

Šobrīd Latvijas Republikas nostājas un rakstveida apsvērumu sagatavošana lietās, ko

skata EST, un pārstāvības īstenošana EST ierosinātajās lietās ir regulēta MK 2008. gada

2. decembra noteikumos Nr. 995 „Kārtība, kādā sagatavo un apstiprina Latvijas Republikas

nostājas projektu un nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Kopienu Tiesā un

http://likumi.lv/doc.php?id=184807



35

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā”. Tomēr līdzšinējā prakse norāda uz to, ka ārējā

normatīvajā regulējumā noteiktā procedūra tiek īstenota institūciju pieejamās kapacitātes

iespēju robežās, un parasti to veic darbinieki papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem.

Līdz ar to nākas secināt, ka atbildīgo iestāžu iesaistei priekšlikumu sagatavošanā par

nepieciešamību celt prasību EST, iestāties lietā, sniegt rakstiskus apsvērumus prejudiciālā

nolēmuma lūguma procesa laikā, kā arī par nepieciešamību Latvijas Republikai piedalīties

lietas izskatīšanas mutvārdu procesā, ir pasīvs raksturs.

- Nav izveidojusies stabila EST judikatūras piemērošanas prakse nacionāla līmeņa

spriedumos, radot ES likumdošanas piemērošanas šķēršļus pārrobežu tiesiskajā

sadarbībā civiltiesību jomā.

Dalībvalstu starpā trūkst kopīgas prakses attiecībā uz EST spriedumu interpretāciju

un to piemērošanu šo valstu tiesu spriedumos. Līdz šim nav veikta analīze par to, kā

dalībvalstu tiesas un administratīvās iestādes piemēro EST judikatūru, kā un cik bieži valsts

iestādes groza valsts tiesību aktus, balstoties uz EST secinājumiem, jo EST spriedumi ir

saistoši dalībvalstīm, bet praksē ne vienmēr tie ir efektīvi. EST judikatūras, nacionālo

spriedumu un tiesību aktu atgriezeniskās saiknes stiprināšana ir ļoti nozīmīga pārrobežu

tiesiskās sadarbības jomā civillietās, jo tas rada nozīmīgu ietekmi uz ES pilsoņu tiesībām,

tāpēc šī aspekta padziļināta izpēte ļautu atklāt problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis,

piemērojot EST judikatūru.

- Normatīvais regulējums par valsts institūciju finansiālo atbildību par valsts

budžetam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies starptautisko saistību neizpildes

vai nepienācīgas izpildes rezultātā, kā arī par valsts pārstāvību starptautiskajās

arbitrāžās šobrīd nepastāv.

Starptautisko publisko tiesību izpratnē par starptautisko tiesību pārkāpumiem valsts

atbild kā starptautisko tiesību subjekts, jo valsts šādā izpratnē aptver visus tās orgānus un

iestādes, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kā arī pilnvarotās (t.i., ar publisko

varu apveltītās) privātpersonas. Latvijas Republikas gadījumā aktuālākās starptautisko

tiesību jomas, kur pārkāpumus un tiem sekojošus starptautiskus tiesvedības procesus var

izraisīt atvasinātas publiskas personas, tās iestāžu un amatpersonu, kā arī citu autonomo

(neatkarīgo iestāžu) vai to amatpersonu darbība vai bezdarbība, ir saistāmas ar ES tiesību

aktiem uzlikto pienākumu neizpildi un Latvijas Republikas divpusējo līgumu par

ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību noteikto ieguldītāja aizsardzības principu

pārkāpumiem. Aktuāls ir jautājums, vai atvasinātās publiskās personas un citas autonomās

iestādes piedalās ar starptautisku tiesas nolēmumu noteikto maksājumu veikšanā sava

autonomā budžeta ietvaros, vai arī visus izdevumus pilnībā sedz no valsts pamatbudžeta

neatkarīgi no tā, vai starptautisko saistību pārkāpums izriet no atvasinātas publiskas

personas, tās iestāžu un amatpersonu, vai citu autonomo iestāžu vai to amatpersonu rīcības.

Ievērojot minēto, nepieciešams izpētīt un izanalizēt iespēju veidot kompleksu tiesisko

mehānismu (t.sk. attiecīgu normatīvo regulējumu) zaudējumu piedziņai, tai skaitā veidojot

institūciju (iespējams, augsta līmeņa koleģiālu institūciju), kuras kompetencē būtu izvērtēt

institūciju atbildības pakāpi un atbildības sadalījumu starp vairākām institūcijām, un veidojot

efektīvu šāda veida pārvaldes lēmumu apstrīdēšanas mehānismu.

1.2.8.3. Darbības virziena mērķis: 1) efektīva Latvijas interešu pārstāvība

starptautisko un ES tiesību aktu izstrādē; 2) efektīva ES tiesību aktu

pārņemšanas sistēma un kvalitatīvi pārņemti ES tiesību akti; 3) efektīva

Latvijas interešu aizstāvība tiesvedībā EST; 4) starptautiskajiem, ES un

nacionālajiem tiesību aktiem un praksei atbilstošas starptautiskās vienošanās;

5) pilnvērtīgs un detalizēts normatīvais regulējums un tiesiskais mehānisms

valsts zaudējumu atlīdzībai.


36


1. Nodrošināt divpusējo starptautisko līgumu tiesiskās sadarbības jomā atbilstību un

aktualizāciju:

- pārskatīt un pārslēgt Latvijai saistošus divpusējos līgumus par tiesisko palīdzību

un tiesiskajām attiecībām krimināllietās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

2. Pārstāvēt Latvijas intereses tieslietu jomā ES un starptautiskajās institūcijās:

- īstenot kvalitatīvu interešu pārstāvniecību tieslietu jomā prezidentūras laikā un pēc

tās beigām.

3. Nodrošināt ministrijas interešu pārstāvniecību ESAO komitejās un darba grupās:

- nodrošināt nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu pieņemšanu Saeimā un īstenot

to ieviešanu saskaņā ar ESAO Pretkukuļošanas darba grupas veiktā Latvijas

novērtējuma rekomendācijām;

- nodrošināt Latvijas 2. un 3. fāzes novērtējuma sekmīgu norisi ESAO

Pretkukuļošanas darba grupas ietvaros;

- nodrošināt nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu izstrādi un prakses problēmu

novēršanu atbilstoši ESAO Korporatīvās pārvaldības komitejas veiktā Latvijas

novērtējuma rekomendācijām;

- līdzdarboties Investīciju komitejas, Digitālās ekonomikas politikas komitejas un

Rūpniecības, inovāciju un uzņēmējdarbības komitejas darbā un attiecīgo

likumdošanas iniciatīvu izstrādē.

4. Efektivizēt institūciju darbu Latvijas Republikas nostājas sagatavošanā tiesvedībās

EST:

- izstrādāt vadlīniju dokumentu par EST izskatāmo lietu tiesvedības prioritātēm, kas

ir nozīmīgas Latvijai.

5. Novērst šķēršļus Eiropas Savienības civiltiesību jomā un veicināt EST judikatūras

atbilstīgu piemērošanu nacionālā līmeņa spriedumos un tiesību aktu izstrādē:

- veikt pētījumu „Eiropas Savienības Tiesa un tās judikatūras pārrobežu tiesiskās

sadarbības jomā civillietās ietekme uz nacionālajām tiesām un iestādēm”;

- izstrādāt vadlīnijas „Efektīva Eiropas Savienības tiesību aktu pārrobežu tiesiskās

sadarbības jomā civillietās izstrāde, pārņemšana, ieviešana un piemērošana”.

6. Definēt nosacījumus un noregulēt kārtību zaudējumu atlīdzībai valsts budžetā:

- veikt izpēti un izstrādāt politikas plānošanas dokumentu par tiesiskiem

risinājumiem zaudējumu atlīdzībai valsts budžetā, ja zaudējums radies starptautisko

saistību neizpildes rezultātā atvasinātas publiskas personas vai citas autonomas

iestādes prettiesiskas darbības vai bezdarbības dēļ;

- īstenot iepriekš minētajā politikas plānošanas dokumentā definētos rīcības virzienus

un uzdevumus.

1.2.8.5. Darbības virziena īstenošanas resursi


ministrija, Ārlietu ministrija un pārējās nozaru ministrijas.



37

97.00.00.



38

1.2.9. Tiesu sistēmas politika


Tiesu sistēmas politika aptver tiesu iekārtas uzbūvi, tiesu darbības nodrošināšanu,

tiesu ekspertīzi, tiesu spriedumu izpildi, alternatīvas strīdu risināšanas iespējas, valsts

nodrošināto juridisko palīdzību, valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas sistēmas

administrēšanu un ar tiesu sistēmai piederīgajām personām saistītos jautājumus. Lai

līdzsvarotu attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, 2010. gadā tika

izveidota Tieslietu padome. Tieslietu padome piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas

izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.

Ministrija nodrošina starptautisko tiesisko sadarbību. Tiesiskās palīdzības lūgumi no

Latvijas tiesām ar ministrijas starpniecību tiek nosūtīti citu valstu centrālajām vai

kompetentajām iestādēm. Ministrija, saņemot tiesiskās palīdzības lūgumus no ārvalstīm,

izvērtē to atbilstību un nodod izpildei attiecīgajai tiesai.

Ministrija izstrādā tiesu sistēmas attīstības politiku, veic tiesu darba organizācijas

metodisko vadību, nodrošina brīvo juridisko profesiju institūtu darbību reglamentējošo

tiesību aktu izstrādi un šo profesiju pārstāvju (izņemot zvērinātus advokātus) darbības

uzraudzību.

TA organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu

nodaļu administratīvo darbu – rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta līdzekļiem,

plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, sagatavo

budžeta pieprasījumu projektus, nodrošina tiesas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem,

nodrošina tiesnešu amata kandidātu atlasi, kārto tiesnešu un tiesu darbinieku personāla lietas,

apstiprina darbinieku amatu sarakstus un amatu aprakstus, apkopo un analizē statistikas

datus, veic citus ar tiesu darba nodrošināšanu saistītus jautājumus.

TNA nodrošina tiesas ar to funkciju izpildei nepieciešamajām telpām, gan pielāgojot

ēkas un telpas tiesu darba specifiskajām vajadzībām, gan realizējot jaunu tiesu namu

būvniecības projektus. TNA sniedz tiesām IT infrastruktūras uzturēšanas un IT

infrastruktūras attīstības projektu vadības pakalpojumus. Ministrijā ir izstrādāts koncepcijas

projekts par esošās tiesu infrastruktūras attīstību. 2014. gadā MK ir atbalstījis ministrijas

informatīvajā ziņojumā „Par tiesu darbības teritoriju pārskatīšanu” ietvertā tiesu politikas

rīcības virziena pakāpenisku ieviešanu, proti, pakāpeniski pārskatīt līdzšinējās tiesu darbības

teritorijas un apgabaltiesas darbības teritorijā esošās rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas

apvienot, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu, līdzšinējās tiesas pārveidojot par

tiesu namiem. Tādējādi līdzšinējo piecu līdz desmit rajonu (pilsētu) tiesu vietā apgabaltiesas

darbības teritorijā būtu viena rajona (pilsētas) tiesa ar vairākiem tiesu namiem līdzšinējo

tiesu vietā.

Tiesu darba vajadzībām izveidota TIS, kas nodrošina tiesu lietu tiesvedības datu un

lietvedības datu elektronisku uzskaiti un atspoguļojumu, tiesu statistikas uzskaiti, kā arī

judikatūras datu bāzi.

Ministrijas kompetencē ir zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu notāru un advokātu

darbību reglamentējošo normatīvo aktu izstrāde. Ministrija savu kompetenci šajā jomā īsteno

kopā ar šo profesiju pārstāvības institūcijām – Latvijas Zvērinātu notāru padomi, Latvijas

Zvērinātu advokātu padomi un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

Ministrijas pakļautībā esošais VTEB ir vadošā iestāde tiesu ekspertīžu veikšanā.

Ekspertīžu veikšanu nodrošina arī Tiesu medicīnas ekspertīžu birojs un Valsts policijas

Kriminālistikas pārvalde.


39

JPA slēdz juridiskās palīdzības līgumus ar juridiskās palīdzības sniedzējiem, izskata

personu juridiskās palīdzības pieprasījumus, apsaimnieko valsts budžeta līdzekļus, kas

paredzēti valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai.

UGFA nodrošina bērniem uzturlīdzekļus MK noteiktajā minimālajā apmērā, ja

zvērināts tiesu izpildītājs atzinis, ka uzturlīdzekļu piedziņa no bērna vecāka nav iespējama,

vai arī, ja bērna vecāks tiesas nolēmumu maksāt uzturlīdzekļus pilda, bet nenodrošina to tādā

apmērā, kādu noteicis MK. Šobrīd attiecībā uz valsts garantēto uzturlīdzekļu apmēru ir

noteikts pārejas periods (tika noteikts sakarā ar valsts budžeta resursu ierobežoto

pieejamību), bet no 2015. gada 1. janvāra uzturlīdzekļu apmērs sasniegs pamatregulējumā

paredzēto. No 2014. gada 1. augusta UGFA pilda Hāgas 2007. gada 23. novembra

Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu

piedziņu paredzētās centrālās iestādes funkcijas.

MK ar 2009. gada 7. oktobra rīkojumu ir apstiprinātas Tiesu iekārtas attīstības

pamatnostādnes 2009.-2015. gadam, kas iezīmē tiesu sistēmas ilgtermiņa redzējumu, radot

nozīmīgu pamatu saskaņotai un pārdomātai tiesu politikas attīstībai.


- Lietu izskatīšanas ilgums tiesās nenodrošina ātru un efektīvu tiesāšanās procesu.

Ir veikti būtiski pasākumi tiesu noslodzes mazināšanai un izlīdzināšanai, ar mērķi

nodrošināt ātru un efektīvu tiesāšanās procesu („tīro instanču” tiesu ieviešana

kriminālprocesā, tiesas un ieslodzījuma vietas ir aprīkotas ar videokonferencēm, nodrošināta

tiesu nolēmumu pieejamība, palielināts tiesnešu skaits, ieviests tiesiskais regulējums, kas

ļauj civillietas nodot izskatīšanai mazāk nologotās tiesās u.c.) un tuvākajā laikā ir

noslēdzama pāreja uz „tīro instanču” ieviešanu civilprocesā. Tāpat ir turpināms darbs

elektronisko procesu izmantošanas paplašināšanai tiesvedības gaitā un citu e-pakalpojumu

ieviešanai pēc „vienas pieturas aģentūras” principa.

- Tiesu izvietojuma struktūra nenodrošina līdzvērtīgu tiesu noslodzi un kavē

tiesnešu specializācijas plašāku attīstību.

Tiesu teritoriālais nosegums šobrīd atbilst rajonu (pilsētu) vēsturiskajām robežām,

kas, ņemot vērā, ka gandrīz puse no visām Latvijas tiesām piekritīgajām lietām koncentrējas

Rīgas pilsētas robežās, būtiski ietekmē tiesu darba organizēšanas efektivitāti un rada

ievērojamas tiesnešu noslodzes atšķirības. Saskaņā ar 2013. gada datiem rajonu (pilsētu)

tiesu līmenī saņemto un izskatīto civillietu un krimināllietu skaits vienam tiesnesim dažādās

tiesās var atšķirties pat vairāk nekā četras reizes. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams

pārskatīt līdzšinējās tiesu darbības teritorijas un apgabaltiesas darbības teritorijā esošās

rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas apvienot, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu,

līdzšinējās tiesas pārveidojot par tiesu namiem. Tādējādi līdzšinējo piecu līdz desmit rajonu

(pilsētu) tiesu vietā apgabaltiesas darbības teritorijā būtu viena rajona (pilsētas) tiesa.

- Esošie mehānismi, kas stimulētu cilvēkresursu kapacitātes un politikas attīstību

tiesu varā, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, nav pietiekami efektīvi.

Viens no būtiskiem un joprojām neatrisinātajiem jautājumiem attiecībā uz

cilvēkresursu attīstību tiesu varā ir saistīts ar vienota un ilgtermiņa apmācību modeļa, tajā

skaitā starpdisciplināro apmācību modeļa trūkumu tiesu varai un tiesībaizsardzības iestādēm.

Tiesnešu un tiesas darbinieku mācību saturs tiek veidots autonomi no prokuroru un citu tiesu

sistēmai piederīgo personu mācību satura, nav pietiekami attīstītas starpdisciplinārās

mācības, kurās tiktu iesaistīti gan tiesneši un tiesas darbinieki, gan tiesu sistēmai piederīgās

personas – prokurori, zvērināti advokāti, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji, gan arī

citi ieinteresētie subjekti, piemēram, policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts



40

probācijas dienesta darbinieki. Profesionālās pilnveides pasākumiem ir jāvelta būtiska

uzmanība, un sistēmā strādājošiem ir nemitīgi jāpilnveido savas profesionālās zināšanas un

iemaņas. Šim procesam ir jāiet kopsolī arī ar pārējiem tiesu sistēmas sistēmiskajiem

uzlabojumiem, bet it sevišķi, kopā ar tiesnešu specializācijas ieviešanu. Ņemot vērā ES

struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda sniegtās finansiālā atbalsta iespējas,

nepieciešams izstrādāt izsvērtu un mērķtiecīgu politikas piedāvājumu piešķirto investīciju

apguvei, kas kopdarbībā ar uzlabojumiem apmācību organizācijā sniegtu ievērojamu

ieguldījumu noteikto mērķu sasniegšanai.

Tiesnešu izvirzīšanas, iecelšanas, apstiprināšanas un pārcelšanas amatā jautājumu

virzība un lēmumu pieņemšana, neraugoties uz Tieslietu padomes izveidi, joprojām ir

deleģēta attiecīgi izpildvaras un likumdevējvaras pārstāvjiem. Eiropas Padomes

Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) Latvijas IV kārtas novērtēšanas ziņojumā

saistībā ar korupcijas novērtēšanu tiesās ir ietvertas rekomendācijas saistībā ar tiesu

pašpārvaldes institūciju ietekmes stiprināšanu tiesnešu iecelšanā, atkārtotā iecelšanā un

karjeras virzībā, kā arī Saeimas pilnvaru pārskatīšanu, ierobežojot tās attiecībā uz tiesnešu

apstiprināšanu, tādējādi mazinot politiskās ietekmes risku varbūtību.

Ar MK 2009. gada 3. marta noteikumiem Nr. 204 „Tiesneša amata kandidāta atlases,

stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība” tika novērsta tiesiskā regulējuma

neesamību šajā procesā, taču, analizējot atlases procesus praksē, secināms, ka kopējais

atlases ilgums pārsniedz deviņus mēnešus, kuru laikā tiesa faktiski darbojas nepilnā sastāvā,

tādējādi tiesnešu amata kandidātu atlases process ir neefektīvs gan no finanšu resursu

racionāla izlietojuma viedokļa, gan tiesas darba organizācijas viedokļa.

Šobrīd tiesu sistēmai piederīgo profesiju disciplināratbildības tiesiskais regulējums

paredz atšķirīgus modeļus disciplinārās atbildības realizēšanai, tāpēc šajā jautājumā būtu

jāievieš labas pārvaldības principiem atbilstoši risinājumi, kas sekmētu vienotu un vienlīdz

augstu atbildības standartu ievērošanu visās tiesu sistēmai piederīgajās profesijās.

- Izsoles procesā pastāv iespējas negodprātīgi ietekmēt izsoles procesa norisi,

tādējādi kavējot un apgrūtinot ātru un efektīvu tiesas nolēmuma izpildi.

Latvijā katru gadu tiek rīkotas ap septiņiem tūkstošiem nekustamā īpašuma izsoļu,

tāpēc ir ļoti būtiski, lai šajā procesā tiktu sasniegts izsoles mērķis – pēc iespējas ātrāk un par

lielāku cenu realizēt parādnieka mantu, izsoles dalībniekiem savā starpā sacenšoties, lai no

pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem segtu piedzinēja prasījumus un parādnieka parādus.

Ņemot vērā to, ka izsoles tiek organizētas klātienē, praksē ir izkristalizējušās divas

būtiskas problēmas: izsolāmā objekta vērtības mākslīga samazināšana – izsolē piedalās

personas, kuras veic saskaņotas darbības, piedāvājot citiem dalībniekiem pirms izsoles par

noteiktu samaksu atturēties no solīšanas, un neieinteresētu personu piedalīšanās izsolē,

mākslīgi paaugstinot izsolāmā objekta vērtību un tādējādi radot šaubas par izsoles norises

likumību un zvērinātu tiesu izpildītāju vai maksātnespējas administratoru godprātību.

- Advokatūras loma un darbības kvalitāte civillietu tiesvedības procesā ir

pilnveidojama.

Lai veicinātu tiesvedības kvalitāti, nepieciešams stiprināt advokatūras lomu tajā,

izvērtējot „advokāta procesa” (advokāta obligātās pārstāvības institūta) civilprocesā

ieviešanas iespējas un pakāpi. Vienlaikus būtu stiprināma valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības sistēma un advokatūras darbības kvalitāte (kvalifikācijas prasības, tālākizglītība,

uzraudzība u.c.)

- Regulējums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu

administratīvajās lietās ir nepietiekams.

Šobrīd Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums paredz, ka valsts nodrošina

41

juridisko palīdzību noteiktām personu grupām, noteiktās lietu kategorijās, tajā skaitā –

administratīvajās lietās tikai atsevišķu lēmumu pārsūdzībai un pārstāvībai tiesvedībā:

patvēruma piešķiršanas un personu izraidīšanas lietās. Valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības likums citās administratīvajās lietās neparedz valsts nodrošināto juridisko

palīdzību, prezumējot, ka administratīvais process paredz vairākus tiesību instrumentus

privātpersonu tiesisko interešu aizsardzībai un veicināšanai (administratīvā procesa tiesību

principi, t.sk. objektīvās izmeklēšanas princips, atvieglotās procedūras un tml.), taču vairāki

apstākļi norāda uz tās nepieciešamību, piemēram, lietās, kas skar bērna tiesības. Ņemot vērā

minēto, nepieciešams izvērtēt iespēju paplašināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

garantijas administratīvajās lietās.

- Pastāv administratīvais slogs valsts garantēto uzturlīdzekļu saņemšanai.

Izmaksājot uzturlīdzekļus to vecāku vietā, kuri labprātīgi nepilda savu pienākumu,

valsts savu iespēju robežās sniedz atbalstu tam vecākam, kura apgādībā bērns atrodas. Lai

saņemtu valsts garantētos uzturlīdzekļus, personai, kuras apgādībā atrodas bērns, ir jāveic

vairāki pasākumi (jāsaņem tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu, jāvēršas pie

zvērināta tiesu izpildītāja, kas atzīst, ka nolēmuma izpilde nav iespējama vai iespējama

daļēji, un tad ir iespējams vērsties UGFA), līdz ar to valsts garantēto uzturlīdzekļu

saņemšana ir saistīta ar administratīvo slogu. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izvērtēt

iespējas šo slogu samazināt, vērtējot minēto jautājumu no uzturlīdzekļu piedziņas ar attiecīgu

tiesas nolēmumu posma (piemēram, vērtējot iespējamību paredzēt atvieglotāku minimālo

uzturlīdzekļu piedziņas kārtību) līdz brīdim, kad personai, kuras apgādībā ir bērns, ir iespēja

uzturlīdzekļus saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

- Tiesu ekspertīžu organizatoriskā sistēma un funkciju sadalījums ir sadrumstalots.

2009. gada 29. maijā VK Funkciju audita grupa noslēdza funkciju auditu valsts tiesu

ekspertīžu iestādēs, kurā tika konstatēta veicamo ekspertīžu pārklāšanās, tādējādi radot bažas

par labas pārvaldības principa ievērošanu ekspertīžu iestāžu darbībā. Pašreizējo tiesu

ekspertīžu iestāžu institucionālo sistēmu veido piecas tiesu ekspertīžu iestādes: Valsts

policijas Kriminālistikas pārvalde, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu

dienests, VTEB, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs un valsts sabiedrība ar ierobežotu

atbildību „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”. Saglabājot esošo tiesu ekspertīžu

organizatorisko sistēmu, vienlaikus pārskatot to funkcijas, ir iespējams racionāli sadalīt

finanšu līdzekļus noteikto funkciju realizēšanai. Turklāt šādā gadījumā nav nepieciešams

papildu finansējums reorganizācijai, iekārtu pārvietošanai utt.

1.2.9.3. Darbības virziena mērķis: efektīvs un uzticams tiesas process, attīstīta tiesu

sistēmas jomu politika.


1. Samazināt tiesu noslodzi un paātrināt tiesas procesa gaitu:

- ieviest „tīro tiesu instanču” modeli civilprocesā;

- paplašināt elektronisko pakalpojumu izmantošanu tiesvedības gaitā.

2. Attīstīt tiesu infrastruktūru un veicināt tiesu noslodzes izlīdzināšanu:

- ieviest tiesu namu risinājumu Rīgas tiesu apgabalā;

- izvērtēt Rīgas pilsētas tiesu teritoriju apvienošanas ietekmi uz šo tiesu darba

organizāciju un iespējas to īstenot citos tiesu apgabalos.

42

3. Cilvēkresursu politikas attīstība:

- izstrādāt ES struktūrfondu projektu atbilstoši Darbības programmā „Izaugsme un

nodarbinātība” noteiktai investīciju prioritātei un uzsākt Tiesu varas un

tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un

kompetenču attīstīšanas rīcības plāna 2014.-2020. gadam īstenošanu;

- izstrādāt grozījumu likumā „Par tiesu varu”, lai ieviestu GRECO rekomendācijas

tiesnešu neatkarības stiprināšanai tiesnešu karjeras jautājumu noteikšanā;

- optimizēt tiesneša amata kandidātu atlases procesu;

- ieviest vienotu apelācijas kārtību tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvju lēmumu

disciplinārlietās pārsūdzībai.

4. Nodrošinātu godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū un

vienkāršotu izsoles procesu:

- elektronisko izsoļu portāla izveide zvērinātu tiesu izpildītāju vajadzībām un

tehniskā risinājuma izstrāde, lai nodrošinātu elektronisko izsoļu portāla pieejamību

maksātnespējas administratoriem;

- izstrādāt ar elektronisko izsoļu sistēmas izveidi saistītu normatīvo regulējumu.

5. Stiprināt advokatūras lomu civilprocesā:

- izstrādāt koncepciju par advokatūras lomas stiprināšanu civilprocesā, paredzot

risinājumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas attīstības un

advokatūras darbības kvalitātes veicināšanai.

6. Pilnveidot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu:

- pārskatīt un paplašināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas

regulējumu.

7. Attīstīt valsts garantēto uzturlīdzekļu sistēmu:

- izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz samazināt administratīvo slogu

uzturlīdzekļu piedziņas nolēmumu pieņemšanai un uzturlīdzekļu saņemšanai.

8. Novērst funkciju dublēšanos tiesu ekspertīžu iestāžu darbībā:

- izstrādāt normatīvo regulējumu precīzai tiesu ekspertīžu kompetenču sadalei.



ministrija, TA, tiesas, VTEB, JPA, UGFA , TNA, Latvijas Zvērinātu notāru padome,

Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.



97.00.00., 03.04.00., 03.01.00., 03.02.00., 03.03.00., 03.05.00., 03.07.00.



43

1.2.10. Tiesību aktu kvalitātes un pieejamības politika


MK 2009. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 300 „Ministru kabineta kārtības rullis”

(turpmāk – MK kārtības rullis) noteic, ka tiesību aktu projektus izskatīšanai MK ir tiesīgs

iesniegt katrs kabineta loceklis. Katras ministrijas nolikumā ir paredzēta noteikta politikas

nozare, kurā tai ir vadošā loma un kurā tā izstrādā tiesību aktu un attīstības plānošanas

dokumentu projektus. Līdz ar to visu nozaru ministrijām ir jānodrošina tiesību aktu projektu

izstrāde atbilstoši savai kompetencei.

Dažādās izstrādes stadijās tiesību aktu projektu kvalitātes nodrošināšanu īsteno

ministrija, VK, kā arī Saeimas Juridiskais birojs.

Ministrijas uzdevums ir izvērtēt citu institūciju izstrādātos tiesību aktu projektus un

sniegt atzinumus par to atbilstību nacionālajai tiesību sistēmai, starptautiskajām saistībām,

tai skaitā izvērtēt ES tiesību ieviešanu un pārņemšanu, kā arī ietekmi uz pārvaldes funkcijām

un institucionālo struktūru.

VK Juridiskais departaments veic MK iesniegto tiesību aktu projektu kvalitātes

papildu kontroli, lai sniegtu Ministru prezidentam priekšlikumus par to turpmāko virzību un

nodrošinātu juridiskās tehnikas un valsts valodas normu ievērošanu un vienotas, precīzas

terminoloģijas lietošanu, kā arī organizē ministriju juridisko dienestu vadītāju sanāksmes, lai

veicinātu vienotu tiesību normu piemērošanas praksi un juridiskās tehnikas pamatprincipu

ievērošanu.

Saeimas Juridiskais birojs sniedz atzinumus (priekšlikumus) Saeimas Prezidijam un

Saeimas komisijām par Saeimai iesniegto likumprojektu un citu tiesību aktu projektu

atbilstību juridiskās tehnikas un kodifikācijas prasībām.

Likumu, MK noteikumu, kā arī citu tiesību aktu izsludināmo versiju publicēšanu un

sistematizāciju (tai skaitā konsolidāciju) nodrošina LV.


- Sadrumstalotais un sasteigtais tiesību aktu projektu sagatavošanas un izvērtējuma

process atstāj negatīvu iespaidu uz izstrādāto tiesību aktu kvalitāti.

Praksē ir nereti gadījumi, kad grozījumus vienā un tai pašā normatīvajā aktā virza

apstiprināšanai dažādas ministrijas. Nereti grozījumus virza arī ministrijas, kuru kompetencē

neietilpst attiecīgā politikas nozare, tādējādi izjaucot normatīvā akta vai pat nozares

regulējuma sistēmiskumu.

Apritē esošo tiesību aktu projektu izvērtējums liecina, ka šobrīd ministrijas nereti

virza juridiskās kvalitātes ziņā neapmierinošus tiesību aktu projektus, pieņemot, ka

saskaņošanas procesā kļūdas tiks norādītas un novērstas.

Kaut arī lielākā daļa tiesību aktu projektu šobrīd tiek saskaņoti, izsludinot tos VSS,

joprojām ievērojama daļa tiesību aktu projektu nonāk saskaņošanā kā MK lieta. Kā liecina

ministrijas apkopotie statistikas dati, aptuveni 24% no visiem tiesību aktu projektiem

2013. gadā tika virzīti kā MK lieta un 49% no tiem – bez atbilstoša pamatojuma. Ņemot

vērā, ka MK lietas saskaņošana notiek saīsinātā termiņā, var secināt, ka ievērojamai daļai

apritē esošo tiesību aktu projektu netiek atvēlēts pietiekams laiks pienācīgai izvērtēšanai, kas

savukārt atstāj iespaidu uz pieņemto tiesību aktu kvalitāti. Neizsludinot tiesību akta projektu

VSS, ietekmētajām sabiedrības grupām arī tiek liegta iespēja savlaicīgi iepazīties ar tiesību

akta projektu un izteikt savu viedokli par to, iespējams, atklājot tādus trūkumus tiesību akta

44

projektā, kuru dēļ normatīvais regulējums vēlāk būs atkārtoti jāgroza.

Kvalitatīvu tiesību aktu projektu izstrādes nodrošināšanai būtiska loma ir arī

pienācīgai projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanai. Tai ir būtiska loma arī īstenotās

politikas kvalitātes noteikšanai, kā arī pieņemto tiesību aktu pareizas interpretācijas

nodrošināšanai. Kā liecina ministrijas apkopotie statistikas dati, 2013. gadā 36% tiesību aktu

projektu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums bija aizpildīts nepilnīgi (nav ietverts

pietiekams projekta nepieciešamības pamatojums, nav aizpildītas nepieciešamās sadaļas vai

tās aizpildītas nepilnīgi).

- Pieaugošais normatīvo aktu skaits un apjoms negatīvi ietekmē sabiedrības

attieksmi pret normatīviem aktiem, likumdevēju, valdību un valsti kopumā.

Esošā situācija norāda uz to, ka arvien aktuālāks kļūst normatīvo aktu skaita un

apjoma samazināšanas jautājums, jo gan likumu, gan MK noteikumu skaitam ir tendence

pieaugt. Neraugoties uz 2011. un 2012. gadā sasniegto normatīvo aktu un to grozījumu

skaita samazināšanos, 2013. gadā pieņemto normatīvo aktu skaits eiro ieviešanas dēļ

sasniedza jaunus rekordus. Savukārt 2014. gada statistikas dati uzrādīja pozitīvu normatīvo

aktu skaita un grozījumu skaita samazinājumu.

Normatīvo aktu apjoma palielināšanās apgrūtina indivīda iespējas pārzināt savas

tiesības un pienākumus, rada tiesisko nihilismu un neuzticēšanos valsts varai. Pārlieku liels

normatīvo aktu skaits negatīvi ietekmē arī komercdarbības attīstību, kā arī rada lieku

administratīvo slogu pašai valsts pārvaldei.

Par normatīvo aktu jaunrades iniciatoriem nereti kļūst politiskie spēki, kas izvēlas

normatīvos aktus kā politikas ieviešanas un politisko problēmu risināšanas instrumentu. Lai

gan parasti normatīvā akta projekta izstrāde tiek uzdota ar augstākstāvošas institūcijas

lēmumu, praksē tiesību aktu projektu izstrāde bieži notiek arī pēc ierēdņu pašu iniciatīvas,

reaģējot uz kādu aktuālu problēmu. Tomēr jāatceras, ka normatīvo aktu jaunrade nav

vienīgais veids, kā risināt radušās problēmas. Pastāv arī citi, alternatīvi risinājumi

(piemēram, finanšu instrumenti un informatīvie instrumenti), kuri var būt ne mazāk efektīvi

vai pat efektīvāki.

Normatīvā akta izdošana būtu atbalstāma tikai tādā gadījumā, ja attiecīgo situāciju

nav iespējams atrisināt citā veidā. Lai arī MK 2009. gada 15. decembra instrukcija Nr. 19

„Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk – sākotnējās

ietekmes izvērtēšanas kārtība) paredz nepieciešamību apzināt alternatīvas tiesiskajam

regulējumam, tomēr tas dažkārt netiek veikts.

- Tiesību zinātnes attīstību un tiesību jaunradi negatīvi ietekmē juridiskās izglītības

kvalitātes neviendabīgums.

Demokrātiskas un tiesiskas valsts funkcionēšanā, kā arī tiesību jaunrades pamatu

veidošanā būtiska loma ir juristu profesionalitātes un kvalitātes līmenim. Jau vairākus gadus

ir aktualizējies jautājums par juridiskās izglītības neviendabīgo praksi (Latvijā juristus

sagatavo 12 augstskolās), apliecinot nepieciešamību izstrādāt instrumentus juridiskās

izglītības uzlabošanai. Turklāt šobrīd ir divi profesijas standarti – jurists un juriskonsults, kas

ir ļoti līdzīgi un rada problēmas to nošķiršanā. Kā viens no efektīvākajiem veidiem tiek

uzskatīts vienots valsts juridiskais eksāmens, kas darbotos kā valsts izveidota „barjera” un

šāda vienota eksāmena nokārtošana būtu obligāts nosacījums piekļuvei darbam tiesību

sistēmā un valsts pārvaldē.

- Tiesību aktu pieejamības nodrošināšanā pastāv nepietiekama finansējuma riski,

kas var ietekmēt valsts funkcijas izpildes nepārtrauktību.

Esošais tiesību aktu pieejamības nodrošināšanas finansējuma modelis neatbilst labas

45

pārvaldības principam. Valsts pārvaldes uzdevuma – tiesību aktu publicēšana un to

sistematizēšana – nodrošināšanai valsts budžeta līdzekļi netiek piešķirti, un tas tiek

nodrošināts pašfinansēšanas modelī no LV ieņēmumiem. Oficiālās publikācijas un tās

informācijas sistematizēšanas izdevumus (tai skaitā izdevumus par normatīvo aktu

publicēšanu un sistematizēšanu) šobrīd sedz no ienākumiem par dažāda veida oficiālajiem

sludinājumiem, par ko maksā oficiālo sludinājumu iesniedzēji – pārsvarā šos ieņēmumus

veido maksa par zvērinātu tiesu izpildītāju paziņojumiem par nekustamo īpašumu izsolēm un

komercreģistra ziņu publikācijām (2014. gadā – 74 procenti). Par tiesību aktu publicēšanu un

sistematizāciju nemaksā Saeimas kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, VK, Satversmes

tiesa, ministrijas un atsevišķas valsts tiešās pārvaldes iestādes, tādējādi rodas ar ienākumiem

nenosegta izdevumu daļa. Pārējās valsts institūcijas un privātpersonas par oficiālo

publikāciju norēķinās ar oficiālo publikāciju izdevēju kā par maksas pakalpojumu.

Tāpat ir izveidojusies nestabila situācija attiecībā uz apmaksāto oficiālo publikāciju

apjomu un ar to saistītajiem ieņēmumiem. Šobrīd vērojama tendence, ka ar iesniedzēju

apmaksāto oficiālo publikāciju apjomi samazinās, bet bezmaksas oficiālo publikāciju apjomi

palielinās, proti, oficiālo publikāciju apjomi ir mainīgi un atsevišķos gadījumos arī

neprognozējami.

- Starptautisko līgumu tulkojumu process nav optimāls.

Likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (redakcijā, kas stājās

spēkā 2013. gada 18. jūlijā) 11.2. pants paredz, ka VVC nodrošina starptautisko līgumu

tulkošanu un atveidošanu. Tomēr līdz šim praksē nedarbojas vienota un saistoša kārtība,

kādā iestādes pieprasa VVC nodrošināt nepieciešamos dokumentu tulkojumus un īsteno

sadarbību ar VVC pieprasīto un tulkošanai apstiprināto dokumentu tulkojumu tapšanas gaitā.

Nepieciešams arī efektīvāk organizēt obligāti tulkojamo dokumentu (starptautisko līgumu un

MK vai Saeimā apstiprināmo starptautisko līgumu projektu) tulkošanas kārtību, it īpaši, ja

nepieciešamība pēc šāda tulkojuma rodas steidzami, piemēram, saistībā ar valsts augstāko

amatpersonu vizītēm. Tulkojumu procesa uzlabojumi ir skatāmi arī tulkojumu kvalitātes

aspektā, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt tulkojumu kvalitātes pilnveides iespējas, tostarp

izvērtēt profesionālo juristu lingvistu piesaisti VVC.

1.2.10.3. Darbības virziena mērķis: 1) stabils tiesiskais regulējums, kas efektīvi īsteno

nospraustos mērķus; 2) tiesību aktu teksti ērti pieejami ikvienam.


1.Paaugstināt valsts pārvaldes iestādēs izstrādāto tiesību aktu kvalitāti:

- stiprināt MK kārtības rullī paredzēto procedūru piemērošanu un novērst praksi

virzīt kā MK lietu tiesību aktu projektus bez objektīva steidzamības pamatojuma;

- īstenot sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtībā ministrijai piešķirto kompetenci

un novērst tādu tiesību aktu projektu virzību, kuru sagatavošanas procesā nav

izvērtētas iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi;

- īstenot izglītojošus un informatīvus pasākumus ministrijas un citu valsts pārvaldes

iestāžu speciālistiem tiesību aktu projektu un to sākotnējās ietekmes izvērtējuma

izstrādes pilnveidošanas nolūkā;

- regulāri identificēt aktuālās politikas izpētes jomas un valsts budžetā kārtējā gadā

paredzēt finansējuma avotu 2-3 padziļinātām izpētēm.

2. Īstenot pasākumus normatīvo aktu skaita un apjoma mazināšanai:

- vērtējot tiesību aktu projektus, vērst uzmanību nepieciešamībai vērtēt efektivitāti

mērķa sasniegšanā, tajā skaitā raksturojot iespējamās alternatīvas, kas paredz cita

46

veida vai zemāka līmeņa tiesiskā regulējuma izstrādi;

- izstrādāt grozījumus MK 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 „Normatīvo

aktu projektu sagatavošanas noteikumi”, paredzot iespēju vienā normatīvajā aktā

ietvert grozījumus vairākos normatīvajos aktos;

- izstrādāt grozījumus Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā, lai

izbeigtu praksi izdot no jauna MK noteikumus, ja pilnvarojums likumā pēc būtības ir

saglabājies vai arī tas ir pārcelts uz citu likumu;

- piedalīties pārējo pasākumu īstenošanā, kas noteikti informatīvajā ziņojumā

„Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai”.

3. Ieviest valsts vienotā jurista eksāmena sistēmu:

- nodrošināt ekspertu diskusijas efektīvākā risinājuma sagatavošanai;

- izstrādāt normatīvo regulējumu, nodrošinot tiesisko pamatu jaunās kārtības

ieviešanai praksē.

4. Nodrošināt pieeju tiesību aktiem:

- ieviest ārējo normatīvo aktu publicēšanas finansējuma modeli;

- pārveidot LV par valsts aģentūru.

5. Ieviest centralizētu starptautisko līgumu tulkošanas mehānismu:

- nodrošināt starptautisko līgumu tulkojumu pieteikšanas, sagatavošanas un

saskaņošanas instrukcijā noteiktā regulējuma pareizu piemērošanu;

- izvērtēt iespējas uzlabot tulkojuma kvalitātīti, veikt finansiālo izvērtējumu

attiecībā uz juristu lingvistu piesaisti darbā VVC.



ministrija, VVC, LV, Saeimas Juridiskais birojs, VK



97.00.00., 09.01.00.



47

1.2.11. Tieslietu nozares kopīgās iniciatīvas


Ministrija kopā ar tās padotībā esošajām iestādēm izstrādā un īsteno politiku 10

rīcībpolitikās, savā darbībā vienoti vadoties pēc labas pārvaldības principiem, lai ievērotu

privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Ministrija atbildīga ne vien par tieslietu jomas politikas izstrādi un īstenošanu, bet

MK 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 „Ministru kabineta kārtības rullis” tai noteikta

būtiska horizontāla funkcija – ministrija sniedz atzinumu par visiem valsts pārvaldē

izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, izvērtējot to

atbilstību tiesību sistēmai.

Pēdējo gadu fiskālās konsolidācijas politikai bija raksturīga ekonomiskās izaugsmes

piesardzīga prognoze, balstoties uz salīdzinoši konservatīvu makroekonomisko scenāriju.

Fiskālā konsolidācija skāra arī valsts sniegto publisko pakalpojumu apjomu un kvalitāti,

funkciju samazināšanu, kā rezultātā finansējuma nepietiekamība ir akumulējusi problēmas,

kas pašlaik ir kļuvušas akūtas un kuru nerisināšana turpmāk var radīt neatgriezeniskus

procesus. 2013. gada 31. janvārī Saeima 3. lasījumā pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu

(turpmāk – FDL), kas stājās spēkā 2013. gada 6. martā. Sākot ar 2014.-2016. gada

plānošanas periodu, vidēja termiņa budžeta ietvara likums un gadskārtējais valsts budžeta

likums tiks izstrādāts atbilstoši FDL nosacījumiem. Šiem minētiem likumiem ir būtiska

nozīme nepieciešamo finanšu līdzekļu pamatošanā, tādējādi ietekmējot tieslietu politikas

realizācijas iespējas.

Neraugoties uz ekonomiskās krīzes izraisītajām sekām nozares attīstībā, ministrijai

sava darbība ir jāturpina īstenot, laicīgi spējot pārorientēties uz jauniem ekonomiskiem un

sociāliem izaicinājumiem – Latvijas prezidentūrai ES Padomē, sabiedrības uzticības un

izpratnes vairošanai par tieslietu nozares darbību.

Ministrijā ir veikti pasākumi IT infrastruktūras administrēšanas, uzturēšanas un

datorlietotāju atbalsta pilnveidošanai, pārejot uz TNA bāzētu centralizētu IT infrastruktūras

atbalsta struktūru. Ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu sadarbību, kvalitatīvu

informācijas apriti un saskaņotu rīcību informācijas sabiedrības attīstības jautājumu

risināšanā, elektronisko pakalpojumu plānošanā un ieviešanā, informācijas sistēmu drošības

un integrācijas jautājumu risināšanā un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstības

nodrošināšanā īsteno ministrijas Informātikas padome.


- Palielinoties iedzīvotāju tiesiskajai apziņai, pieaug ministrijas sniegto skaidrojumu

apjoms, t.sk. par jautājumiem, kas nav ministrijas kompetencē.

Ņemot vērā ministrijas samērā plašo darbības jomu specifiku, ikdienā tai ir jāsaskaras

ar dažādām klientu grupām, sadarbība ar kurām veidojama uz labas pārvaldības principiem

balstītā klientu apkalpošanas pieejā. Kaut arī klienti kopumā augsti vērtē ministrijas sniegtos

skaidrojumus un pieprasījums pēc tādiem nemazinās, ministrijā līdz šim nav ticis izveidots

atsevišķs dienests, kurš koordinētu klientu jautājumu plūsmu, lai tā tiktu novadīta pēc

iespējas precīzāk atbildīgajai personai vai kompetentajai iestādei. Praksē nereti ir jāsakaras

ar gadījumiem, kad ministrijā klienti vēršas ar lūgumu sniegt skaidrojumu vai ieteikt

risinājumu par citu nozaru ministriju kompetencē esošo jautājumu, tādējādi radot papildus

slogu darbiniekiem, ar kuriem klients konkrētajā situācijā ir sazinājies.

- Tieslietu sistēmas IS un e-pakalpojumu attīstībā nepietiekami tiek piemēroti

48

integrēti un sadarbspējīgi datu apmaiņas risinājumi.

Ministrijas pārziņā esošās valsts IS un e-pakalpojumi pamatā ir veidoti, vadoties no

konkrētās iestādes vajadzībām, nepietiekami koordinējot to attīstību ar citām iestādēm, kuras

ir iesaistītas attiecīgā publiskās pārvaldes procesa nodrošināšanā. Koordinācijas trūkuma dēļ

bieži vien netika savlaicīgi identificētas prasības datu apmaiņai un integrācijai ar citu iestāžu

IS, un tas ir bijis par iemeslu nepietiekamā kvalitātē izstrādātiem IS savstarpējās

sadarbspējas risinājumiem un publiskās pārvaldes procesiem. Tāpēc, lai lietderīgi izmantotu

IKT resursus, jāveido sadarbspējīga publisko datu infrastruktūra, centralizētas platformas,

kas izmantojamas kā koplietošanas resursi gan resora, gan nacionālā līmenī, ievērojot

atbilstošas drošības prasības, savukārt esošo risinājumu, kuri neatbilst šiem principiem,

pilnveidošana jānodrošina pakāpeniski, ņemot vērā tehnoloģiju dzīvesciklu un lietderības

apsvērumus.

- Esošie personāla darbspējas palielināšanas un attīstības politikas risinājumi nav

pietiekami turpmākajiem nozares attīstības izaicinājumiem.

Valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas jomā veiktie pasākumi pēdējo gadu laikā

galvenokārt ir bijuši vērsti uz valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, tādēļ ir samazināts

nodarbināto skaits un darba samaksa, ierobežotas nodarbināto attīstības un izaugsmes

iespējas. Neraugoties uz atsevišķiem pozitīviem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, minētās

problēmas ir aktuālas arī šobrīd, arvien akūtāks kļūst profesionālu un motivētu darbinieku

piesaistes jautājums, kas tiek atzīts arī Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijā

(apstiprināta ar MK 2013. gada 6. februāra rīkojumu Nr. 48.). Pārsvarā personāla maiņas

fakti norāda uz publiskā sektora atalgojuma sistēmas problēmām un nekonkurētspēju. Tas

nozīmē, ka ministrijai ir grūti piesaistīt vai noturēt spējīgus juristus, projektu vadītājus un

administratorus, lai kvalitatīvi īstenotu ministrijas uzdevumus.

2015. gada pirmajā pusē Latvija nodrošina prezidentūru ES Padomē, bet tai

beidzoties ir svarīgi, lai prezidentūras vadīšanas laikā personāla iegūtās zināšanas un

pieredze tiktu efektīvi izmantota arī turpmāk – ministrijas un nozares kapacitātes

stiprināšanai, darba kvalitātes uzlabošanai.

Minēto problēmu risināšana ir būtisks priekšnosacījums tam, lai iestāde veiksmīgi

virzītos uz noteikto mērķu sasniegšanu. Pārdomāta personālvadības politikas stratēģija un

atgriezeniskās saites stiprināšana ir nozīmīgi instrumenti tam, lai iestāde darbotos kā efektīva

organizācija, kurā katrs nodarbinātais jūtas piederīgs tai, novērtēts un motivēts.

1.2.11.3. Darbības virziena mērķis: kvalitatīva politikas izstrāde un īstenošana tieslietu

jomā.


1. Stiprināt labas pārvaldības principu īstenošanu sadarbībā ar klientiem:

- pilnveidot iesniegumu un apmeklētāju pieņemšanas kārtību ministrijā;

- izveidot vienotu tieslietu nozares klientu „zvanu centru”.

2. Attīstīt tieslietu nozares IS kapacitāti:

- nodrošināt Informācijas tehnoloģiju darba grupas darbību un izstrādāt

priekšlikumus vienotu risinājumu ieviešanai tieslietu resorā;

- pabeigt centralizētas informācijas aprites sistēmas ieviešanu visā tieslietu resorā;

- ieviest vienotu lietvedības sistēmu visā tieslietu nozarē;

- veikt ministrijā un iestādē izveidotās informācijas tehnoloģiju vadības sistēmas


49

iekšējo auditu atbilstoši valdības noteiktajām auditējamām prioritātēm.

3. Attīstīt tieslietu nozares cilvēkresursu kapacitāti:

- veicināt konkurētspējīga atalgojuma ieviešanu ministrijā;

- izstrādāt personālvadības stratēģiju;

- stiprināt informācijas apmaiņas un komunikācijas labo praksi, veicinot

atgriezeniskās saites starp vadību un darbiniekiem veidošanos;

- izstrādāt ministrijas sabiedrisko attiecību politiku.



ministrija, visas padotībā esošās iestādes, ĀM, VARAM.



97.00.00., 06.01.00., 09.01.00., 06.02.00., 04.01.00., 09.02.00., 06.03.00., 03.01.00.,

03.03.00., 03.07.00., 07.00.00.



50

2. TIESLIETU RESORA BUDŽETA PROGRAMMAS

Ministrijas finansējums tiek pārvaldīts sešās5 budžeta programmās.

1. „Nozaru vadība un politikas plānošana”, kas nodrošina ministrijas darbu – politikas un

tiesību aktu projektu izstrādi, ieviešanas koordināciju un izvērtēšanu, budžeta plānošanu visās

ministrijas īstenotajās politikās, kā arī ES un starptautisko tiesību politikas un likumdošanas

kvalitātes politikas ieviešanu, dzimtsarakstu nodaļu uzraudzību un tiesību aktu pieejamības

politikas (LV) ieviešanu.

2. „Tiesu sistēma”, kas nodrošina tiesu sistēmas darbu – tiesnešu un tiesu darbinieku

atalgojumu, sociālo aizsardzību un apmācību, tiesu administrēšanu, materiāltehnisko

aprīkojumu. Šajā programmā iekļauta tiesu infrastruktūras un IS attīstība, juridiskās palīdzības

un palīdzības cietušajiem nodrošināšana, tiesu ekspertīžu veikšana un uzturlīdzekļu

administrēšana (šīs funkcijas veic TA, JPA, UGFA un VTEB), kā arī tiesu izpildītāju atlīdzības

un zaudējumu atlīdzības nepamatoti aizturētajiem, arestētajiem un notiesātajiem nodrošināšana.

3. „Kriminālsodu izpilde”, kuras ietvaros tiek īstenota kriminālsodu (brīvības atņemšana un

piespiedu darbs) un drošības līdzekļa (apcietinājums) izpilde, notiesāto resocializācija, notiesāto

personu uzraudzība sabiedrībā. Šīs funkcijas veic IeVP, VPD un JPA. Programma finansē arī

jaunā cietuma būvniecību, kuru pārrauga ministrijas centrālais aparāts.

4. „Komerctiesību politikas īstenošana” ietvaros tiek īstenota juridisko personu reģistrācijas,

rūpnieciskā īpašuma aizsardzības, maksātnespējas procesa pārvaldības un darbinieku prasījumu

garantiju fonda administrēšana. Minēto funkciju īstenošanu nodrošina UR, PV un MNA.

5. „Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana” finansē VZD darbību, kas pārzina zemes

kā nacionālās bagātības un ar to saistīto objektu valsts uzskaiti un pārraudzību.

6. „Konstitucionālo tiesību politikas īstenošana” ietvaros tiek nodrošināta valsts valodas un

fizisko personu datu aizsardzības funkciju īstenošana (VVC un DVI), kā arī tiek nodrošinātas

politiski represēto personu sociālās un mantiskās tiesības, nodrošināts valsts atbalsts pasākumu

norisei starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā, baznīcu restaurācijai un biedrību darbībai, kā arī

materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanu, ko bijusī Valsts drošības komiteja nodarījusi Latvijas

Republikai un tās iedzīvotājiem.

7. „Satversmes aizsardzība” paredz nodrošināt ārējās izlūkošanas, pretizlūkošanas un

klasificētās informācijas aizsardzības funkciju izpildi.

Attēls Nr. 1

Programmas/apakšprogrammas nosaukums Iestāde/ budžeta

programmas/apakšprogrammas izpildītājs

03.00.00. Tiesu sistēma

03.01.00. Tiesu administrēšana Tiesu administrācija

03.02.00. Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas Tiesu administrācija

03.03.00. Juridiskās palīdzības nodrošināšana Juridiskās palīdzības administrācija

03.04.00. Tiesu ekspertīžu veikšana Valsts tiesu ekspertīžu birojs

03.05.00. Atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildu darbībām Tieslietu ministrijas centrālais aparāts

03.06.00. Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām,

arestētajām un notiesātajām personām

Tieslietu ministrijas centrālais aparāts

03.07.00 Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija

03.08.00 Uzturlīdzekļu garantiju fonds Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija

04.00.00. Kriminālsodu izpilde

04.01.00. Ieslodzījuma vietas Ieslodzījuma vietu pārvalde

04.02.00 Ieslodzījuma vietu būvniecība Tieslietu ministrijas centrālais aparāts

04.03.00. Probācijas īstenošana Valsts probācijas dienests

5 Izņemot budžeta programmu „Satversmes aizsardzība”, kuras ietvaros tiek nodrošināta ārējās izlūkošanas,

pretizlūkošanas un klasificētās informācijas aizsardzības funkcijas, ko veic Satversmes aizsardzības birojs

51

06.00.00. Komerctiesību politikas īstenošana

06.01.00. Juridisko personu reģistrācija Uzņēmumu reģistrs

06.02.00. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība Patentu valde

06.03.00. Maksātnespējas procesa pārvaldība Maksātnespējas administrācija

06.04.00. Darbinieku prasījumu garantiju fonds Maksātnespējas administrācija

06.05.00 Maksātnespējas procesa izmaksas Maksātnespējas administrācija

07.00.00. Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana Valsts zemes dienests

09.00.00. Konstitucionālo tiesību politikas īstenošana

09.01.00. Valsts valodas aizsardzība Valsts valodas centrs

09.02.00. Fizisko personu datu aizsardzība Datu valsts inspekcija

09.03.00. Dotācija Latvijas Politiski represēto apvienībai Tieslietu ministrijas centrālais aparāts

09.04.00. Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšana

starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā


09.05.00. Dotācija reliģisko organizāciju darbības

nodrošināšanai


09.06.00.Totalitārā režīma dokumentu zinātniskā izpēte un

nodarītā kaitējuma aprēķināšana


43.00.00. Satversmes aizsardzība Satversmes aizsardzības birojs

97.00.00. Nozaru vadība un politikas plānošana Tieslietu ministrijas centrālais aparāts

52

3. NOSLĒGUMS

Ministrijas kompetencē esošie jautājumi nosacīti iedalāmi šādās grupās.

1. Likumdošana. Ministrija ir atbildīga par valsts politikas izstrādi un īstenošanu

konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību un krimināltiesību

jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā. Ministrija sniedz atzinumus par pārējo valsts pārvaldes

iestāžu izstrādātajiem tiesību aktu projektiem. Ministrija koordinē un kontrolē EK tiesību

pārņemšanu. Tā ir atbildīga par Latvijas pārstāvību EST.

2. Tiesu sistēma. Ministrija ir atbildīga par valsts politikas izstrādi un īstenošanu tiesu

sistēmas jomā. Ministrija finansiāli un materiāltehniski nodrošina tiesu darbu.

3. Tieslietu nozaru politika. Ministrija kopā ar tās padotībā esošajām iestādēm izstrādā

un īsteno valsts politiku datu aizsardzības, kriminālsodu izpildes, probācijas, maksātnespējas,

juridisko faktu un tiesību subjektu, tajā skaitā komersantu reģistrācijas, reliģisko lietu, valsts

valodas lietošanas uzraudzības un starptautisko tiesību aktu tulkošanas, nekustamā īpašuma

tiesību reģistrācijas, rūpnieciskā īpašuma aizsardzības un tiesu ekspertīžu jautājumos. Ministrija

organizē kriminālsodu izpildi un probācijas sistēmas darbību.

Ministrijā ir izveidoti 19 departamenti (ministrija struktūrshēmu skat. attēlā Nr. 2). Tās

darba nodrošināšanai paredzētas 250 amata vietas.

53

Attēls Nr. 2

Tieslietu ministrijas

struktūra

no 2015. gada 1. janvāra

Valsts sekretāra vietnieks tiesību

politikas jautājumos

Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļa

Kriminālsodu izpildes politikas nodaļa

Administratīvo tiesību

nodaļa Konstitucionālo tiesību

nodaļa

Krimināltiesību

departaments

Civiltiesību departaments

Normatīvo aktu kvalitātes

nodrošināšanas departaments

Eiropas Savienības Tiesas departaments

Projektu

departaments

Vispārējo civiltiesību nodaļa

Komerctiesību nodaļa

Finanšu departaments

Iepirkumu un līgumu nodaļa

Kanceleja

Tiesu administrācija

Juridiskās palīdzības administrācija

Valsts tiesu ekspertīžu birojs

Valsts zemes dienests

Valsts probācijas dienests

Maksātnespējas administrācija

Patentu valde

Uzņēmumu reģistrs

Ieslodzījuma vietu pārvalde

Datu valsts inspekcija

Padotībā esošās iestādes

VAS „Tiesu namu

aģentūra”

VSIA „Latvijas Vēstnesis”

VALSTS SEKRETĀRS

MINISTRS

Personālvadības departaments

Iekšējā audita departaments

Ministra birojs

Vadības administrācija

Budžeta departaments

Nozaru politikas departaments

Administratīvais

departaments

Valststiesību

departaments

Tiesvedības nodaļa

Administratīvā procesa nodaļa

Starptautisko publisko tiesību nodaļa

Starptautisko un

procesuālo tiesību nodaļa

Valsts sekretāra vietnieks stratēģijas

jautājumos

Uzturlīdzekļu garantiju

fonda administrācija

Valsts valodas centrs

Juridiskais departaments

Eiropas lietu departaments

Stratēģijas departaments

Valsts sekretāra vietnieks tiesu

jautājumos

Arhīva nodaļa

Dzimtsarakstu departaments

Dzimtsarakstu nodaļa

Tiesu sadarbības nodaļa

Tiesiskās sadarbības departaments

Bērnu lietu sadarbības nodaļa

Tiesu sistēmas politikas departaments

Tiesu sistēmas uzraudzības

departaments

Plānošanas un kontroles nodaļa

Projektu īstenošanas nodaļa

Parlamentārais sekretārs

Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma

nodaļa

54

4. PIELIKUMS

1. pielikums

Tieslietu ministrijas

darbības stratēģijai 2015. - 2016. gadam


rezultatīvie rādītāji 2014. – 2016. gadam

Rezultatīvie rādītāji 2014.gada

(izpilde) 2015.gada plāns

2016.gada

tendence

03.00.00 Tiesu sistēma

03.01.00 Tiesu administrēšana

Darbības rezultāts: Nodrošināta labas pārvaldības principa realizācija tiesas darba organizācijā

Tiesu un zemesgrāmatu nodaļu apmierinātības līmenis ar

Tiesu administrācijas sniegtajām atbalsta funkcijām (%) 79,0 83,0

saglabājas

esošajā līmenī

Saņemto sūdzību īpatsvars no kopējā tiesu darbinieku

skaita (%) 2,32 2,0 palielinās

Darbības rezultāts: Pilnveidota Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) funkcionalitāte

Atrisināto problēmziņojumu skaits gada laikā

(īpatsvars% pret visiem saņemtajiem

problēmpaziņojumiem)

95,1 85 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Pielāgota VVDZ sistēma vienkāršoto procedūru īstenošanai

No VZD papīra formā saņemto dokumentu īpatsvars (%) 100 75 samazinās

Apstrādāto elektronisko paziņojumu skaits × 18 palielinās

Darbības rezultāts: Pilnveidota Izpildu lietu reģistra (ILR) informācijas sistēma

Atrisināto problēmziņojumu skaits gada laikā

(īpatsvars% pret visiem saņemtajiem

problēmpaziņojumiem)

× 95 saglabājas

esošajā līmenī

Organizēto elektronisko izsoļu skaits E-izsoļu portālā × 4 289 palielinās

03.02.00 Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas

Darbības rezultāts: Nodrošināta administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana

Izskatīto administratīvo pārkāpumu lietu skaits pirmās

instances tiesās (tūkstošos) 7,4 7,3

saglabājas

esošajā līmenī

Lietu caurlaides spējas rādītājs (clearance rate) pirmās

instances tiesās (%) 101,1

99,8

saglabājas

esošajā līmenī

Izskatīto administratīvo pārkāpumu lietu skaits apelācijas

instances tiesās (tūkstošos) 1,2 1,2

saglabājas

esošajā līmenī

Lietu caurlaides spējas rādītājs (clearance rate) apelācijas 103,8 98,5 saglabājas

esošajā līmenī

55



2016.gada

tendence

instances tiesās (%)

Darbības rezultāts: Nodrošināta administratīvo lietu izskatīšana

Izskatīto administratīvo lietu skaits pirmās instances

tiesās (tūkstošos) 3,2 3,4

saglabājas

esošajā līmenī


instances tiesās (%) 150,7 144

saglabājas

esošajā līmenī

Izskatīto administratīvo lietu skaits apelācijas instances

tiesās (tūkstošos) 1,9 2,2

saglabājas

esošajā līmenī

Lietu caurlaides spējas rādītājs (clearance rate) apelācijas

instances tiesās (%) 99,8 100

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta civillietu izskatīšana

Izskatīto civillietu skaits pirmās instances tiesās

tūkstošos) 71,9

72,0

saglabājas

esošajā līmenī


instances tiesās (%) 100,7 98,0

saglabājas

esošajā līmenī

Izskatīto civillietu skaits apelācijas instances tiesās

(tūkstošos) 4,3 5,5

saglabājas

esošajā līmenī


instances tiesās (%) 101,6 99,9 palielinās

Darbības rezultāts: Nodrošināta krimināllietu izskatīšana

Izskatīto krimināllietu skaits pirmās instances tiesās


saglabājas

esošajā līmenī



saglabājas

esošajā līmenī

Izskatīto krimināllietu skaits apelācijas instances tiesās


saglabājas

esošajā līmenī



saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta Zemesgrāmatu nodaļu darbība

Zemesgrāmatu nodaļās pieņemto lēmumu skaits

(tūkstošos) 208,3 227,0 palielinās

Darbības rezultāts: Nodrošināta iespēja pieteikt un saņemt pakalpojumus elektroniski

Elektronisko pieteikumu skaits (tūkstošos) 1,9 50,0 palielinās

Darbības rezultāts: Pilnveidota tiesnešu un tiesu darbinieku kompetence

Metodisko pasākumu skaits tiesnešiem 161 160 saglabājas

esošajā līmenī

Vidējais apmeklēto metodisko pasākumu skaits uz vienu 4,36 5,7 saglabājas

esošajā līmenī

56



2016.gada

tendence

tiesnesi

Metodisko pasākumu skaits tiesu darbiniekiem 125 150 saglabājas

esošajā līmenī

Vidējais apmeklēto metodisko pasākumu skaits uz vienu

darbinieku 1,23 1,3

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta veselības apdrošināšana

Apdrošināto tiesnešu skaits × 543 saglabājas

esošajā līmenī

Apdrošināto tiesu darbinieku skaits × 1712 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Kriminālprocesa dalībnieku nodrošināšana ar tulka pakalpojumiem

Tulka pakalpojumu gadījumu skaits personai tiekoties ar

aizstāvi 0 2721

saglabājas

esošajā līmenī

Kriminālprocesa likumā noteikto nolēmumu rakstisko

tulkojumu skaits 47 282

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Anonimizēti un internetā bez maksas pieejami tiesu nolēmumi atbilstoši

normatīvajos aktos paredzētajam

Anonimizēto spriedumu un nolēmumu skaits 39 184 54 000 saglabājas

esošajā līmenī

03.03.00 Juridiskās palīdzības nodrošināšana

Darbības rezultāts: Nodrošināta valsts kompensāciju izmaksa Kriminālprocesa likuma noteiktajā

kārtībā atzītajām cietušajām personām

Valsts kompensācijas pieprasījumu skaits 655 640 palielinās

Lēmumu par valsts kompensāciju izmaksu skaits 613 560 palielinās

Piedzīto valsts budžeta līdzekļu, kas izmaksāti valsts

kompensācijās, apmērs (euro) 68 446,4 66 000

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta valsts garantētās juridiskās palīdzības saņemšana

Iesniegumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību

skaits 2318 2 400 palielinās

Lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

piešķiršanu skaits 1850 2 200 palielinās

Apmaksai saņemto paziņojumu skaits par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu pēc

Juridiskās palīdzības administrācijas norīkojuma

2586 2 650 palielinās

Ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem

noslēgto līgumu skaits 120 120

saglabājas

esošajā līmenī

Apmaksai saņemto paziņojumu skaits par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu

kriminālprocesā

23177 20 700 saglabājas

esošajā līmenī

03.04.00 Tiesu ekspertīžu veikšana

57



2016.gada

tendence

Darbības rezultāts: VTEB veiktās ekspertīzes ir objektīvas un savlaicīgas

Veikto ekspertīžu skaits 1922 2 000 saglabājas

esošajā līmenī

Vidējais ekspertīžu izpildes ilgums (dienās) 35 35 saglabājas

esošajā līmenī

Akreditēto jomu skaits 3 1 palielinās

Akreditēto metožu skaits × 1 saglabājas

esošajā līmenī

03.05.00 Atlīdzība tiesu izpildītājiem par izpildu darbībām

Darbības rezultāts: Nodrošināta kompensāciju izmaksa par izpildu darbību veikšanu lietās, kurās

piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas

Tiesu izpildītajiem izmaksāto kompensāciju apjoms gadā

(tūkst. euro) 145,2 145,6

saglabājas

esošajā līmenī

03.06.00 Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām

Darbības rezultāts: Tieslietu ministrijas lēmumi par zaudējumu kompensāciju, kas izziņas iestādes,

prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā, viņiem pildot dienesta

pienākumus, ir nodarīti fiziskajām personām, ir tiesiski un pamatoti

Lēmumu skaits 28 30 saglabājas

esošajā līmenī

Tiesvedības lietu skaits 53 55 saglabājas

esošajā līmenī

03.07.00 Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrēšana

Darbības rezultāts: Efektīvi administrēta uzturlīdzekļu izmaksāšana

Personu skaits kopā, kuriem Uzturlīdzekļu garantiju

fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus 19092 20 346 palielinās

Saņemto jauno iesniegumu skaits par uzturlīdzekļu

izmaksu 4326 4 500

saglabājas

esošajā līmenī

Pieņemto lēmumu skaits par atteikumu piešķirt

uzturlīdzekļus 156 150

saglabājas

esošajā līmenī

Bērnu, kuriem uzturlīdzekļu izmaksas pārtrauktas,

izbeigtas, skaits 3826 3 836

saglabājas

esošajā līmenī

03.08.00 Uzturlīdzekļu garantiju fonds

Darbības rezultāts: Nodrošināta valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksa

Ar uzturlīdzekļiem nodrošināto nepilngadīgo bērnu

skaits pārskata gadā 29665 31 333 palielinās

Atgūtie finanšu līdzekļi (euro) no parādniekiem un

likumā noteiktajos gadījumos no iesniedzējiem 2588643.24 1 540 171

saglabājas

esošajā līmenī

04.00.00 Kriminālsodu izpilde

04.01.00 Ieslodzījuma vietas

58



2016.gada

tendence

Darbības rezultāts: Nodrošināta brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpilde

Ieslodzīto skaits (tūkst.), tai skaitā: 5 5,0 samazinās

Apcietināto skaits (tūkst.) 1,4 1,4 samazinās

Notiesāto skaits (tūkst.) 3,6 3,6 samazinās

Vietu limits ieslodzījuma vietās (tūkst.) 5,9 5,9 palielinās

Izdevumi uz vienu ieslodzīto dienā (euro) 22,58 22,84 palielinās

Darbības rezultāts: Nodrošināta notiesāto resocializācija

Notiesāto skaits, kam nodrošināta risku un vajadzību

izvērtēšana brīvības atņemšanas iestādēs (tūkst.) 2,3 2,0

saglabājas

esošajā līmenī

Notiesāto personu skaits, kas nodarbināti ieslodzījuma

laikā (tūkst.) 1,1 1,0 samazinās

Izglītības programmās iesaistīto notiesāto skaits (tūkst.) 1,9 1,6 saglabājas

esošajā līmenī

Resocializācijas programmās iesaistīto notiesāto skaits

(tūkst.) 0,7 1,0

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta veselības aprūpe

Reģistrēto infekciju slimību skaits 2 2 saglabājas

esošajā līmenī

Ar HIV inficēto ieslodzīto skaits 396 500 saglabājas

esošajā līmenī

Analīžu skaits gada laikā hepatīta noteikšanai 154 450 palielinās

Narkotisko un psihotropo vielu ātrās noteikšanas testa

pozitīvo rezultātu skaits 94 100

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta ieslodzījuma vietu droša darbība

Bēgšanas gadījumu skaits 0 0 saglabājas

esošajā līmenī

Ieslodzīto nemieru gadījumu skaits 0 0 saglabājas

esošajā līmenī

Notiesāto skaits, kas neatgriežas pēc īslaicīgas

izbraukšanas no brīvības atņemšanas iestādes 7 0

saglabājas

esošajā līmenī

Gadījumu skaits, kad ieslodzītie nodara miesas

bojājumus ieslodzījuma vietu darbiniekiem 2 0

saglabājas

esošajā līmenī

Konvojēto ieslodzīto skaits (tūkst.) × 3,0 palielinās

Darbības rezultāts: Nodrošināta soda izciešana cilvēktiesību standartiem atbilstošos apstākļos

Ieslodzīto īpatsvars (%), kas izvietoti kamerās vai

dzīvojamās telpās, kurās uz vienu ieslodzīto ir vismaz 4

m² telpas, no kopējo ieslodzīto skaita

70 90,0 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Kriminālprocesa dalībnieku nodrošināšana ar tulka pakalpojumiem

59



2016.gada

tendence

Kriminālprocesu skaits, kuros nodrošināts tulkojums

ieslodzītajiem 927 900

saglabājas

esošajā līmenī

Rakstisko tulkojumu gadījumu skaits ieslodzītajiem

(tūkst.). 0,7 0,7

saglabājas

esošajā līmenī

Mutisko tulkojumu gadījumu skaits ieslodzītajiem

(tūkst). 0,8 0,7

saglabājas

esošajā līmenī

04.02.00 Ieslodzījuma vietu būvniecība

Darbības rezultāts: Nodrošināta jaunā cietuma būvprojektēšana

Izstrādāts jaunā cietuma būvprojekts 1 × 1

Darbības rezultāts: Nodrošināt jaunā cietuma būvdarbus

Organizēts iepirkums par jaunā cietuma būvdarbu

veicēju × × 1

Noslēgts līgums par jaunā cietuma būvdarbu

nodrošināšanu × × 1

Darbības rezultāts: Nodrošināta līguma izpildes uzraudzība un projekta vadīšana

Sniegto atzinumu skaits par jaunā cietuma projektēšanas

nodrošināšanas līguma nodevumiem (pa posmiem) 1 1 1

04.03.00 Probācijas īstenošana

Darbības rezultāts: Nodrošināta brīvības atņemšanai alternatīvo sodu un kriminālsodam alternatīvu

pasākumu izpilde

Probācijas klientu skaits, kuriem nodrošināta uzraudzība 5631 6 000 saglabājas

esošajā līmenī

Probācijas klientu skaits, kuriem nodrošināta piespiedu

darba izpilde 7196 8 100 palielinās

Probācijas klientu skaits, kuriem nodrošināta papildsoda

– piespiedu darbs - izpilde 1 50 palielinās

Probācijas klientu skaits, kuriem organizēta audzinoša

rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpilde 136 120

saglabājas

esošajā līmenī

Īstenoto izlīgumu kriminālprocesā skaits 1289 1150 palielinās

Probācijas klientu skaits, kuriem nodrošināta papildsoda

– probācijas uzraudzība – izpilde 13 75 palielinās

Darbības rezultāts: Nodrošināti pasākumi kriminālsoda un tā alternatīvu noteikšanas individualizācijai

Izvērtēšanas ziņojumu sastādīšanas pieprasījumu skaits 1465 1500 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Sabiedrībā izciešamo sodu izpilde ir vērsta uz soda izpildes mērķa sasniegšanu

60



2016.gada

tendence

Probācijas programmās gada laikā iesaistīto probācijas

klientu skaits 665 750

saglabājas

esošajā līmenī

Probācijas programmas pabeigušo probācijas klientu

īpatsvars (%) no tajās iesaistīto skaita 68 70,0

saglabājas

esošajā līmenī

Tiesai nosūtīto iesniegumu īpatsvars (%) par piespiedu

darba aizstāšanu ar citu sodu no kopējā probācijas

klientu skaita, kuriem nodrošināta piespiedu darba

izpilde

8 9,0 saglabājas

esošajā līmenī

Tiesai nosūtīto iesniegumu īpatsvars (%) par uzraudzības

aizstāšanu ar reālu sodu vai atlikušā soda daļas izpildi no

kopējā probācijas klientu skaita, kuriem nodrošināta

uzraudzība

2,9 4,5 saglabājas

esošajā līmenī

06.00.00 Komerctiesību politikas īstenošana

06.01.00 Juridisko personu reģistrācija

Darbības rezultāts: Nodrošināta subjektu reģistrēšana un esošo datu aktualitāte, publiska ticamība un

pieejamība

Pirmreizēji reģistrētu uzņēmumu un komersantu skaits 14965 15 500 saglabājas

esošajā līmenī

Veikto grozījumu skaits komercreģistrā 63606 95 095 samazinās

Atcelto galvenā valsts notāra lēmumu skaits 1 1 saglabājas

esošajā līmenī

Subjektu skaits, par kuriem sniegta informācija 116816 130 000 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Veikti regulāri pasākumi pārkāpumu novēršanai

Sastādīto brīdinājumu skaits 7333 8 000 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta iespēja pieteikt un saņemt pakalpojumus elektroniski

Elektroniski saņemto reģistrācijas pieteikumu īpatsvars

(%) no kopējā saņemto pieteikumu skaita 28 40 palielinās

Elektroniski saņemto informācijas pieprasījumu īpatsvars

(%) no kopējā saņemto pieprasījumu skaita 11 12

saglabājas

esošajā līmenī

06.02.00 Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība

Darbības rezultāts: Nodrošinātas ātras un samērīgas rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrācijas

procedūras

Dizainparauga reģistrācijas procedūras vidējais ilgums

(mēnešos) nacionālajā procedūrā 3 2

saglabājas

esošajā līmenī

Preču zīmes reģistrācijas vidējais ilgums (mēnešos)

nacionālajā procedūrā 7 7 samazinās

Eiropas patentu apstiprināšanas ilgums LR (mēnešos) no

tulkojuma saņemšanas brīža 5 3,5 samazinās

Darbības rezultāts: Veikta personu pieteikumu izskatīšana īpašuma objektu tiesiskajai aizsardzībai

61



2016.gada

tendence

Preču zīmju pieteikumu veikto ekspertīžu skaits 3135 3400 saglabājas

esošajā līmenī

Dizainparaugu pieteikumu veikto ekspertīžu skaits 59 70 samazinās

Piešķirto izgudrojumu patentu skaits 141 130 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi

Organizēto semināru skaits uzņēmēju un augstskolu

mērķauditorijai un dalība citu uzņēmējdarbības veicinošu

organizāciju pasākumos

25 25 palielinās

Patentu valdes izgatavoto un izplatīto informatīvo

publikāciju skaits nozares jomā 19 21 palielinās

Pakalpojumu skaits, kuri vērsti uz informācijas sniegšanu

par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jautājumiem 1 880 1 900

saglabājas

esošajā līmenī

06.03.00 Maksātnespējas procesa pārvaldība

Darbības rezultāts: Nodrošināta uzraudzības pasākumu veikšana

Gadā pārbaudīto maksātnespējas procesu skaits no

visiem pasludinātajiem maksātnespējas procesiem, kuros

pieņemts lēmums par administratora rīcību konkrētā

maksātnespējas procesā

301 300 saglabājas

esošajā līmenī

Maksātnespējas administrācijas iesniegto pieteikumu

tiesai skaits par administratoru atcelšanu 213 20

saglabājas

esošajā līmenī

Atcelto lēmumu īpatsvars (%) no kopējā MNA sūdzību

izskatīšanas un uzraudzības kārtībā pieņemto lēmumu

skaita

× 3 saglabājas

esošajā līmenī

Samazināto maksātnespējas procesu īpatsvars (%)

maksātnespējas procesos, kuri uzsākti saskaņā ar likumu

„Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”

un Maksātnespējas likumu (spēkā līdz 31.10.2010.) no

kopējā aktīvo procesu skaita uz 01.01.2015.

× 25 palielinās

Darbības rezultāts: Nodrošināta juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta

izmaksa

Izskatīto iesniegumu skaits saistībā ar juridiskās un

fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu × 800

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta administratoru kvalifikācijas pilnveide

Kvalifikācijas pilnveides pasākumu skaits

administratoriem 6 6

saglabājas

esošajā līmenī

Kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklētāju skaits

gadā 195 250

saglabājas

esošajā līmenī

06.04.00 Darbinieku prasījumu garantiju fonds

Darbības rezultāts: Darbinieku prasījumu garantiju fonda administrēšana ir efektīva

62



2016.gada

tendence

No darbinieku prasījumu garantiju fonda apmierināto

darbinieku prasījumu skaits 3 590 1995 samazinās

Darbības rezultāts: Nodrošināta savlaicīga un pamatota darbinieku prasījumu apmierināšana

Darbinieku prasījumu apmierināšanas ilgums (dienās) 74 75 samazinās

Atcelto lēmumu īpatsvars (%) no kopējā MNA pieņemto

lēmumu par līdzekļu piešķiršanu darbinieku prasījumu

apmierināšanai skaita

0,08 0,5 saglabājas

esošajā līmenī

06.05.00 Maksātnespējas procesa izmaksas

Darbības rezultāts: Veiktas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas

Administratora atlīdzības segšana, komersantu skaits 213 250 samazinās

Pārējo administrācijas izmaksu segšana, komersantu

skaits 19 80 samazinās

07.00.00 Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana

Darbības rezultāts: NĪVK IS kadastra objektu uzturēšana (tai skaitā kadastra objektu nekustamā

īpašuma kadastrālo vērtību uzturēšana un aktualizācija NĪVK IS)

Uzturēto kadastra objektu skaits (tūkst.) 5 879 5 930 palielinās

Jaunu kadastra objektu reģistrācija (kadastra objektu

skaits)

44022 50 000 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Publisko reģistru datu aktualitātes nodrošināšana

Kadastra objektu aktualizācija (kadastra objektu skaits) 726424 770 000 saglabājas

esošajā līmenī

Valsts adrešu reģistrā uzturēto adrešu skaits (tūkst.) 1 373 1 380 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Kadastrālo vērtību bāzes izstrāde un sabiedrības informēšana par kadastrālajām

vērtībām

Bāzes rādītāju skaits 241326 241 320 saglabājas

esošajā līmenī

Personām rakstiski sniegto skaidrojumu par

kadastrālajām vērtībām skaits 180

300

samazinās

Darbības rezultāts: Informācijas sagatavošana no kadastra informācijas sistēmas par personai piederošo

īpašumu

Informācijas pieprasījumu skaits × 15 000 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Gada laikā par budžeta līdzekļiem uzmērītās zemes robežas bijušajiem īpašniekiem

un viņu mantiniekiem

Zemes vienību skaits 64 70 saglabājas

esošajā līmenī

09.00.00 Konstitucionālo tiesību politikas īstenošana

63



2016.gada

tendence

09.01.00 Valsts valodas aizsardzība

Darbības rezultāts: Veikta valsts valodas lietojuma uzraudzība

Veikto valsts valodas lietojuma pārbaužu skaits 5100 6 000 saglabājas

esošajā līmenī

Konstatēto valsts valodas lietojuma pārkāpumu īpatsvars

(%) pret kopējo veikto pārbaužu skaitu 15 20

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta tiesību aktu tulkošana pēc valsts pārvaldes iestāžu pasūtījuma

ES u.c. starptautisko tiesību aktu tulkojumi latviešu valodā

(tūkst. lpp.) 8,6 8,0

saglabājas

esošajā līmenī

LR tiesību aktu tulkojumi ES dalībvalstu valodās (tūkst.

lpp.) 3,5 3,2

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta saskaņotas terminoloģijas datubāzes aktualitāte

Terminu apkopošana un publiskošana brīvpieejas datubāzēs

(jauno terminu skaits ik gadu, tūkst.) 2,15 2,0

saglabājas

esošajā līmenī

09.02.00 Fizisko personu datu aizsardzība

Darbības rezultāts: Veikti personas datu aizsardzības uzraudzības un informēšanas pasākumi

Personas datu apstrādes pārbaužu skaits 430 475 palielinās

Konstatēto personas datu aizsardzības pārkāpumu

īpatsvars (%) pret kopējo veikto pārbaužu skaitu 16 15

saglabājas

esošajā līmenī

Izstrādāto rekomendāciju skaits 1 2 saglabājas

esošajā līmenī

96.00.00 Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā

Darbības rezultāts: Nodrošināta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015. gadā

Komandējumu skaits 459 185 ×

Apmācību skaits 32 0 ×

97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana

Darbības rezultāts: Izstrādāti tiesību akti, attīstības plānošanas dokumenti un veikti sabiedrības

informēšanas pasākumi

Izstrādāto tiesību aktu projektu skaits 139 66 saglabājas

esošā līmenī

Izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu skaits 2 9 saglabājas

esošā līmenī

Veikto informēšanas pasākumu skaits 210 220 samazinās

Tiesību aktu projektu skaits, par kuriem NVO izteikušas

viedokli, (% no kopējā skaita) 21 24

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināts atbalsts ministrijām kvalitatīvu tiesību aktu projektu izstrādē

Semināru skaits ministrijām par tiesību aktu izstrādes 3 13 saglabājas

64



2016.gada

tendence

metodoloģiju esošā līmenī

Izstrādāto informatīvo materiālu skaits par tiesību aktu

kvalitātes jautājumiem 3 1 palielinās

Sniegto atzinumu skaits citām ministrijām 1410 1350 samazinās

Darbības rezultāts: Nodrošināta politikas ieviešanai nepieciešamā finansējuma piesaiste

No ārvalstu finanšu palīdzības avotiem apstiprināto

projektu iesniegumi (% no kopējā nozarei pieejamā

valsts budžeta finansējuma)

8.84 10 saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta LR pārstāvība EST un TM pārstāvība Latvijas tiesās

Tiešo un prejudiciālo lietu skaits EST, kurās piedalās

Latvija 23 27 palielinās

EST pieņemto nolēmumu, kas pilnībā vai daļēji atbilst

Latvijas nostājai, īpatsvars pret pārējo nolēmumu skaitu

(%)

25 60 palielinās

Aktīvo lietu skaits (civillietās un administratīvajās lietās)

uz 1.janvāri, kurās TM ir lietas dalībnieks 127 125

saglabājas

esošajā līmenī

Darbības rezultāts: Nodrošināta LR interešu pārstāvība ES

Izstrādāto nacionālo pozīciju skaits 25 12 palielinās

Izstrādāto instrukciju skaits nacionālo interešu

pārstāvībai ES 225 50 palielinās

Sniegto atzinumu skaits par citu ministriju izstrādātajām

nacionālajām pozīcijām un instrukcijām 315 112 palielinās

Pozīciju projektu skaits, par kuriem NVO tikušas

aicinātas izteikt viedokli, (% no kopējā skaita) 2 5 palielinās

Noteiktā periodā ierosināto pirms pārkāpuma procedūru

skaits par ES tiesību aktu pārņemšanas savlaicīgu

nepaziņošanu

12 10 samazinās

Noteiktā periodā izbeigto pārkāpuma procedūru skaits

par ES tiesību aktu pārņemšanas savlaicīgu nepaziņošanu 5 15 palielinās

Noteiktā periodā ierosināto pirms pārkāpuma procedūru

un pārkāpuma procedūru skaits par ES tiesību aktu

neatbilstošu pārņemšanu

35 35 samazinās

Noteiktā periodā izbeigto pirms pārkāpuma procedūru un

pārkāpuma procedūru skaits par ES tiesību aktu

neatbilstošu pārņemšanu

39 35 palielinās

Darbības rezultāts: Nodrošināta uzraudzības un kontroles pasākumu īstenošana

Padotības iestāžu izdoto administratīvo aktu, kuri ir

apstrīdēti ministrijai, skaits 88 80

saglabājas

esošajā līmenī

65



2016.gada

tendence

Kontroles funkciju ietvaros veikto pārbaužu skaits 42 48 saglabājas

esošā līmenī

Saņemto tiesiskās palīdzības lūgumu skaits 5658 2560 saglabājas

esošajā līmenī

Saņemto iesniegumu skaits par ministrijas, tiesu sistēmas

un padotības iestāžu darbu 2125 2110

saglabājas

esošajā līmenī

Sniegto atbilžu un skaidrojumu skaits 1737 1800 saglabājas

esošajā līmenī

Apzīmējumi:

„×” – rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības netiek sniegtas (piemēram, šāds rādītājs nav ticis mērīts vai tā mērīšana

tiks pārtraukta).

Viša 67036744

tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2015. – 2016. gadam

Documents