Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas grāmatu apskats

2013.gada decembris

Liepājas Karostā radušās Andras Manfeldes rindas viņas dzejas grāmatiņai – „Ziemeļu

tirgus”, taču savas dzejiskās pārdomas Manfelde veltījusi arī Centrāltirgum, Tukumam,

pašai Kurzemei, Iļģuciemam un 3.autobusam. Šīs vārsmas atspoguļo gan vasarai, gan

citiem gadalaikiem mums tik pazīstamās impresijas. Šķiet rakstniecei būtiskas tieši

pilsētai raksturīgās īpašības. Tā arī viņa raksta „jūs atradīsiet manu ēnu iejauktu

pilsētas pīšļos”. Šīs rindas veltītas ciklam „Kurzeme. Mazas pilsētas”. Šie, kā savdabīgi

ievadvārdi, un kā zināma pauze ik pa laikam parādās Manfeldes dzejā. „Ziemeļu tirgus

nav pirmais šīs autores dzejas krājums. Kādu laiku atpakaļ iznākuši dzejas krājumi

„Betona svētnīcas” un „Tranšejas dievi rok”.

Otra Ulbrokas bibliotēkas lasītājiem pazīstamā autore ir Nora Ikstena, kurai nule

iznākusi grāmata „Dievmātes draudzene”. Tajā stāstīts par gruzīnu nācijas garu,

tradīcijām, par kurām autore uzzina aizvien no jauna. Iepazīstam vietas un cilvēkus ar

kuriem gruzīni lepojas, piemēram, gleznotājs Niko Pirosmani un dzejnieks Galaktions

Tabidze. Domājams, ka šī nebūs autores pēdējā grāmata par Gruziju, jo tajā aptverti

tikai daži šīs valsts reģioni un iespaidi. Šajā izdevumā ievietotas krāsainas ilustrācijas,

kas priecēs lasītāju acis. Grāmata patiks gan īpaši šīs autores darbu mīlētājiem, gan

tiem, kam patīk ģeogrāfiski apraksti.

Pretrunīgi vērtēto vēstures personību Herbertu Cukuru apzināsit žurnālistes Baibas

Šābertes grāmatā „Ļaujiet man runāt! Herberts Cukurs”. Grāmatas pirmajās lappusēs

uzzināsim par antisemītismu Latvijā. Tālāk seko grāmatas autores detalizēti izpētītais

lidotāja un aviokonstruktora H.Cukura dzīvesstāsts. Herberts Cukurs ir bijusi eksotiska

personība ar tam laikam nepierastu, plašu domāšanas spektru, tāpēc savu mūža nogali

pavadījis Montevideo, Urugvajā. Cik patiesas ir šim cilvēkam piesaistītās lietas par

ebreju iznīcināšanu – arī par to šajā izdevumā. Kā šīs grāmatas sakarā saka Latvijas Kara

muzeja direktora vietnieks J. Ciganovs „Vēsture nemēdz būt balta vai melna, vēsture

nav arī melni balta”.

Par Brīvības pieminekļa autoru Kārli Zāli stāstīts biogrāfiskajā romānā „Trīs zvaigznes”.

Tās autori ir Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla. Šādi, vēsturiski romāni ir vienkāršākais

veids kā iepazīties ar Latvijas vēsturi neiedziļinoties faktos, jo tie paši nogulsnējas

lasītāja atmiņā, radot jaunas zināšanas par Latviju. Grāmata veltīta Kārļa Zāles 125-

gadei. Grāmata , kuru ar interesi lasīs gan pusaudži, kas interesējas par mākslu, gan

pieaugušie, kuriem patīk vēsture. Izdevums lieliski atspoguļo pagājušā gadsimta

sākuma sadzīvi. Melnbaltas un krāsainas ilustrācijas mums rāda, gan pašu Kārli Zāli,

gan viņa nozīmīgākos darbus.

Ojārs Bušs un Vineta Ernstsone lasītājiem piedāvā „Latviešu valodas slenga

vārdnīcu”. Nu mums „jāspicē ausis”, lai saprastu vai savu darbu nedarām uz „bui-dui”.

Šī ir moderna vārdnīca. Tajā ir gan vārds, kurš apzīmē personas atrašanos narkotiku

reibumā, gan autortiesību apzīmējums, kas latviskots no angļu valodas. Vārdi ar

kādiem paužam emocijas, vārdi - ar kuriem apzīmējam savu rīcību un lietvārdi, par

kuriem mums, iespējams, nebūt nav nojausmas. Lai iesildītos varam mēģināt atminēt,

ko nozīme „fricene”, „montana”, „pedālis”, „cumlaks”, „gābele” un „iebādēt”. Iesakām

„iečekot” šo interesanto vārdnīcu, jo nekur nav teikts, ka savulaik šiem vārdiem netiks

piešķirta literāra nozīme.

Vivita Ķepse šoreiz dod praktiskus padomus kāzu rīkošanā izdevumā „Kāzas”.

Grāmata noderēs tiem, kas ir iesācēji kāzu rīkošanā un arī jaunajam pārim, kuri vēlas

uzzināt, kas viņus sagaida. Šeit par to, kādam jābūt kāzu auto, kas norisinās līgavaiņa

un līgavas mājās, kas ir „mazais ceļojums”, kā to visu uzņemt fotogrāfijās, kā norisinās

tradicionālais kāzu valsis, kas ir kāzu amati, mičošana u.c. Par kāzu savdabīgumu jeb

„pipariņu” nodaļā – „ Kāzas svin arī tā”. Grāmatā sniegti vien padomi, bet kāzu

oriģinalitāte atkarīga gan no paša jaunā pāra, gan vedējiem un viesiem. Taču ceram,

ka šis izdevums iedrošinās un iepriecinās visus, kuri saistīti ar kāzu būšanu.

Neapmaldīties Latvijas vēstures līkločos palīdzēs Ilgvara Butuļa un Antonija Zundas

grāmata „Latvijas vēsture”. Par šo tēmu sarakstīti daudzi izdevumi, taču šis ir viens

no tiem, kas kompakti attēlo vēsturi no ledāju kušanas laika un Latvijas aizvēstures

līdz pat Latvijas integrācijai NATO un Eiropas Savienībā. Šī vēsture nav tendencioza.

Tā palīdz aptvert jau nostiprinājušās versijas par Latvijas politiku un kultūru, palīdz

nepalikt kaunā gadījumā, ja publiski jāapspriež Hercoga Jēkaba valdīšanas laiku un

Kārļa Ulmaņa autoritāro režīmu un pēckara posmu. Visos laikos Latvijā pastāvējis

sports, teātris, arhitektūra... Tas viss attēlots arī grāmatas interesantajos fotoattēlos,

starp kuriem arī Gaismas pils – bibliotēkas makets.

Izdevniecības „Jumava” sarūpēta ir arī Filipa Dženkinsa grāmata „ASV vēsture”. Arī

šeit ir ziņas par Amerikas sākotni – Britu Amerikas izveidošanos un kas šo procesu

veicinājis. Grāmatā ievietots tabulu un karšu saraksts. Šis izdevums noderēs tiem,

kas apgūst politikas un ekonomikas zinības, jo informācija par dažādiem kariem,

kultūru, reliģiju un ekonomisko situāciju ir visai detalizēta. Uzzinām kā veidojušies

štati jeb pavalstis, kas vēlāk apvienojušās Savienotajās Valstīs. Grāmata referātu un

zinātnisko darbu izveidei, kā arī cilvēkiem, kas pastiprināti interesējas par Amerikas

Savienoto Valstu vēsturi, kā arī vienkārši – faktu izziņai.

Annikas Benuā – Dizosuā un Giga Fontēna redakcijā radusies hrestomātija ar

nosaukumu „Eiropas literatūras vēsture”. Par to, kā tā cēlusies, par Bībeli kā Eiropas

literatūras avotu, par Svēto Akvīnas Tomu un Sakšu Gramatiķi. Un tā, līdz pat

mūsdienu ievērojamākajiem rakstniekiem dažādās valstīs, tostarp Latvijā, kura

pārstāvēta ar Imantu Ziedoni. Grāmatas noslēgumā - Personvārdu rādītājs, kurā

autori norādīti gan latviešu valodā, gan oriģinālvalodā. Tepat arī Literatūras saraksts,

kurš noderēs tiem, kam literatūra pēta vēl sīkāk. Eiropas literatūras vēsture ir uzziņu

izdevums tiem, kuri interesējas tieši par šo tēmu.

Lasītājus iepazīstinām ar diviem amerikāņu rakstnieka Edvarda Vitmora darbiem

„Jērikas mozaīka” un „Nīlas ēnas”. Šobrīd aktuālas ir austrumu tēmas, tāpēc šajos

romānos skatīta to vēsture. „Nīlas ēnas” stāsta par Vācu karaspēka virzību Ziemeļāfrikā

un tā nodomu ieņemt Ēģipti un Vidējos Austrumus, taču romāna galvenā darbība

norisinās Kairā. Savukārt „Jērikas mozaīkā” jauns sīriešu tirgotājs atgriežas dzimtenē, lai

piedalītos arābu revolūcijā pret Izraēlu. Darbība norisinās ap pagājušā gadsimta

piecdesmitajiem un sešdesmitajiem gadiem. Romāni palīdzēs labāk izprast Vidējo

austrumu vēsturi.

Arī Lindsija Klārka grāmatas „Trojas karš” saturs veltīts iepriekšminētajai tēmai. Kā

saka autors; „Pasaule ir dievu pilna, un neviens nevar kalpot tiem visiem. Tādēļ cilvēka

liktenis atkarīgs no tā, kuru dievu viņš izvēlas, un daudzi tagad teic, ka ar šādu izvēli

sākās Trojas karš...” Mistērija un īstenība – tas viss, kas vieno to pasauli ar mūsējo un

rada pirmatnēju vēsturi. Arī grāmatā ievietoti divi saraksti – ar Dievībām un

mirstīgajiem. Ja vēlaties rakstīto aptvert arī vizuāli, iesakām arī 2004.gadā uzņemto

filmu „Troja” jeb „Troy”. Informācija par filmu -

http://www.imdb.com/title/tt0332452/

Šerloka Holmsa cienītājiem piedāvājam grāmatiņu, kurā iekļauti divi Artura Konana

Doila literārie darbi – „Etīde purpura toņos” un „Četru zīme”. Kā informē grāmatas

izdevēji, tad „Etīde purpura toņos” ir pirmais Konana Doila darbs par Šerloku Holmsu,

savukārt, „Četru zīme” padarīja autoru slavenu. Lasītājiem piedāvājam ieskatīties arī

autora oficiālajā tīmekļa lapā angļu val.) - http://www.sherlockholmesonline.org/ ,

kurā varat iepazīties ar autora biogrāfiju, bibliogrāfiju un filmogrāfiju, kā arī iepazīt

tuvāk paša Šerloka Holmsa piedzīvoto. Grāmata kriminālromānu cienītājiem un

skolēniem – mācību procesā.

Tikpat noslēpumains un jau par klasiķi atzīts ir Stīvens Kings un viņa darbs

„Mirdzums”. Grāmata patiks tiem, kuriem patīk lasot šausmās nodrebēt. Grāmatā

iekļautas vairāk nekā 400 lappuses, tāpēc lasītāju sagaida ne viens vien sižeta

pavērsiens. Darbība notiek viesnīcā „Overlook”, tālab iepazīsit arī viesnīcas

iedzīvotājus, kas ir gan fiziski saskatāmi, gan tikai nojaušami. Bet viesnīcas uzrauga

piecgadīgais dēls viesnīcas tukšajās istabās saskata ļaunumu. „Kultūras Dienas”

elektroniskajā versijā lasāma Bārbalas Simsones recenzija par šo grāmatu

http://www.diena.lv/kd/recenzijas/gramatas-mirdzums-recenzija-ka-stivens-kings-

apkures-katlu-laboja-14017925

„Beigu izjūtas” autors Džūljens Bārnss ir 2011.gada Bukera balvas laureāts. Grāmatas

galvenais varonis ir Tonijs Vebsters, kurš caur grāmatas lappusēm piedzīvo gan

jaunības dienas, gan vecumu un atmiņas par starplaikā notikušo. Grāmatas izdevēji

raksta; „Džūljens Bārnss uzbūvē iespaidīgu kauna un klusēšanas gaisotni. Kā jau ierasts

rakstnieks izceļas ar spēju iekrāsot ikdienas realitāti ar sava varoņa savpatno

subjektivitāti, vienlaikus nezaudējot dzīvīgu precizitāti.” Nelielā apjoma grāmatiņa

aicināt aicina iepazīties ar līdz šim mazpazīstamo autoru, kurš izdevis jau deviņus

romānus.

Džona Benvila rakstīšanas stilu mūsu lasītāji jau iepazinuši caur viņa darbu

„Neaizskaramais”, kurš iznācis 2010.gadā. Arī Benvils ir Bukera prēmijas laureāts, taču

viņš ir īru rakstnieks. Varbūt tāpēc viņa romāna nosaukums ir „Jūra”. Tās fonā norisinās

arī romāna galvenā varoņa dzīve. Aizkustinošs un emocionāls stāstījums, kas sarakstīts

pirmajā personā, ļaujot lasītājam asociēties ar sevi. „Mēs peldējāmies gan saulē, gan

lietū, mēs peldējāmies no rītiem, kad jūra bija rāma un silta kā piens, mēs peldējāmies

naktīs, kad ūdens plūda pār ,mūsu rokām kā melns satīns...”.Šo darbu Iesakām ikvienam

labas literatūras cienītājam. Romāns palīdzēs atslēgties no ikdienas steigas un

problēmām.

Vēl viens piejūrā dzīvojošs rakstnieks ir dānis Jenss Kristiāns Grendāls. Viņa darbs

„Klusums oktobrī” piedāvājams Ziemeļvalstu literatūras cienītājiem, kā arī tiem, kuriem

patīk sievišķīga romantika. Taču tas nenozīmē, ka grāmatas saturam pieminēt banalitāte.

Kā jau ziemeļvalstu autora darbam arī šim ir sava gudrība un šarms. Šī rakstnieka daiļrade

tiek salīdzināta ar Haruki Murakami un Pēra Petersona darbiem. Visvairāk grāmata patiks

vidējā vecuma lasītājiem – nobriedušiem sapņotājiem. Arī šis darbs sarakstīts pirmajā

personā, tāpēc palīdzēs lasītajam iejusties romāna noskaņā. Grendāls saņēmis vairākas

literārās balvas, kas jau liecina par to, cik interesanta būs grāmata.

Pārejai no pieaugušo uz bērnu literatūru, vai – otrādāk, piedāvājam latviešu autores

Ievas Melgalves fantāzijas darbu „Mirušie nepiedod”. Darbība notiek kalnu pilsētiņā,

kuru apdzīvo magi un romāna galvenā varone, ceļotāja Vega. Jaunie lasītāji tiešsaistē par

šo grāmatu atstājuši tikai pozitīvas atsauksmes, piemēram, Lauma Lapa raksta; „Jāpiekrīt

tiem, kas šo grāmatu vērtē kā labāko, kas pēdējā laika latviešu fantāzijā iznācis.

Labs sižets. Daudzmaz baudāmi varoņi. Gluži glīta pasaule ar saprotamu ģeogrāfiju.

Apskatāmā problemātika pilnīgi nevainojama.” Daudzi no apskatniekiem to novērtējuši

kā potenciāli lasāmu, tāpēc sagaidām, ka to iecienīs arī mūsu bibliotēkas pusaudži.

Sērijā „Sprīdi pa sprīdim”. Iznākusi Vizmas Belševicas grāmatiņa „Zem zilās debesu

bļodas”. Grāmatā ievietotas deviņas literāras pasakas, kuras lasāmas skolēniem no 7 – 12

gadu vecumam. Taču šis prieks nav liegts arī jaunākiem un vecākiem. Grāmatu krāšņi

ilustrējusi māksliniece Agnese Kurzemniece. Tā kā grāmatas otra sērija ir „Skolas

bibliotēka”, domājams , ka tā būs noderīga tad, ja vasarā būs jālasa kāds no V. Belševicas

darbiem. Grāmata patiks tiem bērniem, kuri nule pārkāpuši lielo un bilžaino grāmatu

lasīšanas posmam. Tā kā grāmatas formāts ir neliels, aicinām vecākus ieteikt saviem

bērniem izlasīt rakstnieces neparastās pasakas.

Otrs, labi zināms bērnu grāmatu autors ir Viks. Piedāvājam viņa grāmatu „Kenijas

pasaciņas”. Jā, grāmatas lappuses apdzīvo dažādi džungļu iemītnieki – simtkāji,

pērtiķēns, kurš grib pārvērsties par cilvēku, pīļu māte, kurai nepatīk teiciens „Nepūt

pīlītes”, krokodils Rokadī un citi džungļos dzīvojoši rāpuļi, lidoņi, peldoņi, skrejoņi, bizoņi

un lecoņi. Domājams, ka arī pieaugušie varēs pasmieties par Viktora Kalniņa

interesantajiem jaunvārdiem un oriģinālajām idejām, bet mazie – ieskatīties Natālijas

Maļinovskas krāsainajos zīmējumos un varbūt šokēt skolotājus ar vēja locījumu, kur

nominatīvs ir mums, ģenitīvs – mumsa, datīvs - mumsam un tā joprojām.

Gana humoristisks ir Elvina Brūksa Vaita darbs „Šarlotes tīkls”. Tas stāsta par visas

dzīvās radības draudzību lauku sētā. Un, iespējams, tā kādam kļūs par pirmo izlasīto

grāmatu. Grāmata ir interesanta, bet tiem, kam nu galīgi neiet pie sirds lasīšana,

piedāvājam DVD ar mākslas filmu, kura stāstīts šis pats stāsts. Bez zirneklienes un viņas

draugu piedzīvojumiem te atradīsiet arī mūzikas video, filmā neiekļautās ainas, jautras,

bet neizdevušās epizodes, 7 īsfilmiņas, kā arī – video par to, kā rodas klasiska bērnu

filmiņa. „Šarlotes tīkls klausāms un skatāms latviešu, lietuviešu, igauņu un angļu valodā,

bet ja vēlaties lasīt subtitrus – tie pieejami jau augstāk minētajās valodās.

Krieviski lasošajiem piedāvājam Dena Brauna darbu „Инферно”. Tiem, kuri mācās

latviešu valodu noderēs arī bibliotēkā pieejamais latviskais šī darba variants. Grāmatā

izmeklēšanu veic profesors Lengdons – slepenu kodu, simbolu un mākslas vēstures

speciālists. Arī šī grāmata pilna atminamu noslēpumu, kuru atminēšanā tiek iesaistīts

arī lasītājs. Jāpiebilst, ka krievu valodā bibliotēkā nu pieejamas tādas grāmatas kā

Stīvena Kinga „11/22/63”, Veras Koločkovas „Благословение святого Патрика”,

Gabriela Garsijas Markesa „”Сто лет одиночества”, Marijas Metļickas „Дневник

свекрови”, Jurija Nagibina „Книга о старой Москве”, Filipsa Dorotī Džeimsa „Лицо

ее закройте” un Gijoma Misē „Прошло семь лет”.