sp formāts nr. 15
DESCRIPTION
Biznesa augstskolas Turības Studējošo pašpārvaldes ikmēneša informatīvi izklaidējošais izdevumsTRANSCRIPT
FORMĀTS SP Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes ikmēneša informatīvais izdevums
FEBRUĀRIS 2013 NR.6 (15)
NO PAGRABA LĪDZ
SKURSTENIM
1
Jaunā 2013. gada BAT SP Valde!
Korespondente: MONTA VĒTRA Foto: IEVA ANSBERGA, DAIRA BĒRTULE
Korespondente: LELDE MĀLIŅA
Foto: MARIJA RUČEVSKA
15. janvārī Biznesa augstskolas Turība (BAT) 1. konferenču zālē notika Studējošo pašpārvaldes (BAT SP) Valdes vēlēšanas, kurās tika
vēlēta jaunā BAT SP Valde 2013. gadam. Lai piedalītos jaunās Valdes ievēlēšanā, bija ieradusies lielākā daļa BAT SP biedru.
Kā jau katru gadu, kandidēt un balsot vēlēšanās drīkstēja tikai BAT SP biedri. Viens BAT SP biedrs varēja kandidēt uz vairākiem amatiem, taču
ieņemt drīkstēja tikai vienu. Vēlēšanas kopumā ilga veselas 6 stundas, tomēr gala rezultāts bija patīkams – prieks, aizkustinājums un jaunas
apņemšanās. Par jauno Valdes priekšsēdētāju kļuva Šarlote Janoviča (interviju ar viņu lasiet „SP Formāta” 7. lpp.), taču arī pārējiem valdes
locekļiem ir kas sakāms. Viņi savā amatā ir pavisam neilgu laiku, bet jau ir guvuši jaunus iespaidus, ar kuriem vēlas padalīties ar „SP Formāta’’
lasītājiem.
Priekšsēdētājas vietnieks Gatis Ozoliņš: „Mana dzīve ir krasi mainījusies.... Prese klūp virsū uz katra soļa, nevar atsisties. Liels prieks, ka
esam ievēlēta stipra komanda. Vēl tikai jāsagaida spēcīgs trio un tad gāžam kalnus. Novēlējums valdei – cienīt vienam otru, atbalstīt un ticēt otra
cilvēka spējām, tad paši, kā komanda, būsim spēcīgi!”
Akadēmiskā virziena vadītājs Jānis Gavars: „Tiešām liels prieks, ka tiku pārliecinoši ievēlēts par Akadēmiskā virziena vadītāju. Centīšos
darīt visu, lai pierādītu, ka pašpārvaldes biedru izvēle bija pareizā. Jau pirmajā dienā pēc vēlēšanām vajadzēja noorganizēt diskusiju par eiro ieviešanu
Latvijā. Visa diena bija vienā steigā, bet pasākums izdevās. Notika arī pirmā Akadēmiskā virziena sēde, uz ko ieradās kupls skaits biedru. Sevišķi liels
prieks par jaunajiem biedriem. Dzima daudz lielisku ideju, kuras noteikti īstenosim. Lai apvienotu darbošanos pašpārvaldē ar studijām, vislielākais
pārbaudījums būs laika plānošana. Plānotājs pierakstīts vairākas nedēļas uz priekšu, lai viss notiktu laicīgi un bez steigas. Pārējiem valdes locekļiem
novēlu veiksmi, izturību un lai izdodas visi iecerētie projekti!”
Finanšu virziena vadītāja Agnese Pumpure: „Pēc vēlēšanām ir ļoti forši apzināties, ka tavu darbu novērtē un tic, ka būsi labākais kandidāts.
Tā jau laikam arī ir vislabākā sajūta un lielākais prieciņš. Ir ļoti interesanti un mazliet biedējoši, bet katrā gadījumā pienākumus pildu ar ārkārtīgi lielu
entuziasmu un prieku. Prieks par aktīviem biedriem un foršiem kolēģiem. Galvenais, lai Valdei un biedriem gribasspēks aktīvi darboties nekur nepazūd!
Interesantu un panākumiem pilnu turpmāko darba gadu!”
Mārketinga virziena vadītāja Sintija Segleniece: „Kad paziņoja, ka esmu ievēlēta,
manā galvā bija tikai viens jautājums: „Ko tagad?”. Tikai tobrīd es sapratu, kas par avantūru
patiesībā ir darbs Studējošo pašpārvaldē, taču tā ir vieta, kur man patīk būt, jo tur ir cilvēki, ar
kuriem man patīk būt, tāpēc jūtos kā zivs ūdenī. Kopš vēlēšanām augstskolā pavadu gandrīz
katru dienu, taču man tas patīk, jo jaunais amats ir izaicinājumu pilns – īsā laikā jāapgūst
neskaitāmi daudz lietas, lai pilnvērtīgi spētu vadīt virzienu. Domāju, ka jaunās valdes locekļi
ir ļoti spējīgi un draudzīgi, tāpēc darbs nebūs grūts un kopīgiem spēkiem spēsim paveikt ļoti
daudz. Novēlu visiem izvirzīt lielus mērķus un darīt visu, lai mazpamazām, gada laikā tos
sasniegtu un ar savu aktivitāti pārsteigtu ne tikai paši sevi, bet arī citus studentus gan Turībā,
gan ārpus tās.”
(turpinājums 2.lpp.)
Interesējoties par Turības tehnisko
darbību, satikos ar Tehniskās daļas vadītāja
Viktoru Gorlovu, kurš mani vairāk
iepazīstināja un pastāstīja, cik plašs un
nozīmīgs ir viņu darbības lauciņš. Tehniskā
daļa iedalās piecās mazākās daļās. Mazliet
pastāstīšu jums, ar ko tās nodarbojas un cik
nozīmīgas tās ir.
Saimnieciskā daļa, kā saka Gorlova
kungs, atbild par visu – no pagraba līdz
skurstenim un no vārtiem līdz vārtiem Turības
teritorijā. Tā ietver apkures sistēmu, ūdens
nodrošinājumu, elektroenerģiju, galdniecības
pakalpojumus, ar santehniku saistītus jautājumus
un citus ēkām, stāvvietām un pagalmam
nepieciešamus apsaimniekošanas sektorus.
Savukārt apkalpes daļa rūpējas par telpu un
apkārtnes tīrību un kārtību. Iekšējais drošības
dienests atbild par cilvēku, automašīnu un citu
Turības īpašumā esošo lietu drošību visā tās
teritorijā, pasākumu un svarīgu konferenču
norises laikā.
Katru dienu kaut kas saplīst, salūst vai
vienkārši ir jāatjauno. Par to rūpējas remonta daļa.
Arī šobrīd Jaunatnes tūrisma mītnē notiek
istabiņu remonti, tā uzlabojot tās infrastruktūru.
Šķiet, ka tāpēc kopmītnes ir tik patīkamas un
mājīgas. Par to mums jāpateicas Tehniskajai daļai
un citiem darbiniekiem.
Skolas apkārtnē ir trīs vietas, kur
izvietotas lielās atkritumu tvertnes, kas ir
paredzētas arī to šķirošanai. Būsim draudzīgi pret
vidi un šķirosim atkritumus! Tā kā remontdarbi
un uzlabošana noris 12 mēnešus gadā, mēs ar
Gorlova kungu aicinām respektēt darbinieku un
strādnieku ieguldīto darbu un uzturēt kārtībā
Turības īpašumu, apkārtni un telpas.
Turpmākajos „SP Formāta’’ numuros
tiks ievietota detalizētāka informācija par to, kā
tieši Tu vari iesaistīties augstskolas
saimnieciskajā darbībā, ekonomējot tās resursus,
šķirojot atkritumus, sniedzot savus ierosinājumus
kādiem uzlabojumiem augstskolas teritorijā un
tamlīdzīgi.
VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM
Redaktore: LAUMA BĒRZIŅA
Foto: no LAUMAS BĒRZIŅAS personīgā arhīva un interneta
resursiem
Redaktores sleja KAS IR TAS, KAS VIRMO GAISĀ?
Ak, saltais laiks aiz loga! Jā, un ziema kārtējo
reizi paspējusi parādīt savu raksturiņu – te auksts, te
atkal atkusnis un gumijas zābaki, bet ko nu par to! Ir
taču februāris, un ar katru dienu tuvāk ir pavasaris. Ja
ne koku zaros, tad sirdīs gan. Ne velti februārī ir 14.
datums – Valentīndiena, kad jo sevišķi tiek izrādīta
mīlestība – tā burtiski virmo gaisā. Kāpēc gan
nepasteidzināt pavasara iestāšanos ar kādu siltu jo siltu
apskāvienu? Kā vēstī turkmēņu sakāmvārds – „dzīve bez
mīlestības kā gads bez pavasara’’, tāpēc ļausimies
mīlestībai, mīlēsim un būsim mīlēti!
Lai arī ir tikai februāris, jau tagad saule mūs priecē
ilgāk. Dienas kļūst garākas un nav laika gausties par to, kā
apnikusi ziema. Tā tāpat drīz jau būs garām. Kā nekā
februāris ar savām 28 dienām ir pēdējais īstais ziemas
mēnesis, tāpēc labāk baudīt ziemas priekus tagad, kamēr vēl
ir tāda iespēja. Starp citu, vai Tu šogad biji Ziemas sporta
spēlēs?
Bet, atgriežoties pie mīlestības tēmas, – kas tad īsti
ir mīlestība? Esmu dzirdējusi, lasījusi un daudzkārt domājusi
par to. Atmiņā iespiedies kāds citāts: „Daudzi cilvēki vēlas
iejaukties mīlestībā. Askēti noliedz to. Izvirtuļi izkropļo to.
Valdnieki prasa pakļāvību tās dēļ. Tirgotāji grib pārdot to.
Dzejnieki grib gūt iedvesmu no tās. Mums nekas no tā nav
vajadzīgs, lai liktu sirdij pukstēt un rokām apskaut.’’ Tik
vienkārša un patiesa ir mīlestība, lai kāda tā būtu – pret
ģimeni, otru pusīti vai visu pasauli. Tāpēc atvērsimies
pasaulei un citiem – dalīsimies mīlestībā.
Rakstot šīs rindas, mani pārņēma savāda gaismas
aura un uz brīdi sajutos kā hipijs, bet tad atcerējos – es taču
esmu hipijs! Vismaz par tādu mani šī mācību gada sākumā
Fukšos iesvētīja. Par pasauli, kurā valda mīlestība! Peace!
Un atcerēsimies, ka mīlestība ir kas vairāk par mīļiem
vārdiem un uzmanības apliecinājumiem 14. februārī, tā ir
visur un ap mums, tāpēc nebaidies izrādīt to un esi tai atvērts.
Atkausēsim sirdis kopā!
P.S. Mīlestības nekad nevar būt par daudz. Tūlīt pat ej un
samīļo kādu!
2 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM
(turpinājums no 1.lpp)
Sporta virziena vadītāja Santa Petroviča: „Pirmie iespaidi noteikti ir spilgti, jo vakars, kad tika paziņoti vēlēšanu rezultāti, man vēl
ilgi paliks atmiņā. Tajā pašā vakarā sapratu, ka nu jāsāk darboties vēl aktīvāk, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Vēl lielāks prieks bija
saņemt atslēdziņas un sajust to uzvaras atmosfēru un prieku, laimi jaunās valdes acīs! Visi bijām bezgala priecīgi!
Apzinos, ka priekšā daudz darba, jo tik tiešām vēlos paveikt lielus darbus, iepriecināt studentus ar jautriem sporta pasākumiem un padarīt
viņu dzīvi vēl sportiskāku. Jau nākamajā dienā tika uzsākti darbi, un jau pavisam drīz studenti varēs apgūt jaunas dejas Street dance
nodarbībās, kā arī izbaudīt ziemas priekus „Ziemas sporta spēlēs 2013’’. Jaunajai valdei novēlu gāzt kalnus, būt tikpat cīņas spara pilniem un
uzlabot studentu dzīvi dažādās jomās! Galvenais, lai arī BAT studenti to novērtē un iesaistās pasākumos un dažādos projektos, jo, ja nebūtu
studentu, nebūtu arī Studējošo pašpārvaldes.”
Tehniskā virziena vadītājs Mārcis Minders: „Iespaidi noteikti ir tikai labi - jau pēc pāris dienām esmu iepazinis vēl vairāk cilvēku.
Visi vecie un jaunie biedri palīdz, ja kaut ko nesaprotu. Vecie valdes locekļi ir saprotoši un pretimnākoši. Man ir palicis mazāk brīvā laika,
bet tas tikai priecē, jo jūtu, ka beidzot esmu sasniedzis kārtējo mērķi, uz kuru tiecos. Esmu priecīgs par to, ka varu būt jaunās Valdes sastāvā
un varēšu iepazīt daudz jaunu cilvēku.”
Diemžēl nepietiekamo balsu skaitu dēļ jaunie vadītāji netika ievēlēti Kultūras, Ārējo sakaru un Starptautiskās sadarbības virzienā,
taču jau pēc nedēļas, 23. janvārī, norisinājās Valdes ārkārtas vēlēšanas, kurās veiksmīgi nokomplektējās viss jaunās Valdes sastāvs. Ar
saviem iespaidiem un pirmajām emocijām dalījās arī šo trīs virzienu jaunie vadītāji.
Kultūras virziena vadītāja Agija Jesere: „Jūtos pozitīvi! Esmu priecīga, ka varu pievienoties jau esošajam jaunajam Valdes
sastāvam, kurā darbojas lieliski, atraktīvi un radoši cilvēki. Virziena vadītājs nav tikai amata nosaukums. Tā ir liela atbildība, neatlaidība un
centība visu darīt ar pilnu atdevi, lai to sajustu arī pārējie virziena biedri. „SP ir kā slimība, pret kuru zāļu nav un nemaz arī nevajag!’’ – šis
citāts ir no kādas kandidātes prezentācijas, kurš pilnībā raksturo to, kā es šobrīd jūtos. Jaunajiem Valdes biedriem novēlu visu darīt ar pilnu
atdevi! Lai netrūkst izturības un jaunu ideju!’’
Ārējo sakaru virziena vadītāja Sintija Strazdiņa: „23. janvāris – diena, kurā zeme grīļojās un sirds leca pa muti ārā, diena, kura
lika saprast, cik radikāli izmainīsies mans 2013. gads! Neviltots prieks, ka „nospiedu slēdzi” un „iegravēju” gudrāko izvēli savās smadzeņu
šūnās, izlemjot kandidēt. Vēl šobrīd stress vienkopus mijas ar saviļņojumu. Jaunajam valdes sastāvam viennozīmīgi novēlu veiksmīgu
sadarbību, pacietību un lielu enerģijas lādiņu. Galvenais noturēt nesatricināmu ticību saviem sapņiem un nelokāmu pārliecību par saviem
spēkiem, nedomājot par to, ko teiks citi. Ir jāiet un jādara savs darbs tik labi, cik vien to spēj, lai pēc pusgadsimta vēl runātu: „Jā, tā bija
2013. gada valde, kura izcili veica savu darbu!’’. Ikvienam valdes loceklim un biedram novēlu nenogurstoši tiekties pēc pilnveidošanās visā,
ko dara, neatkarīgi no tā, kurā virzienā darbojas. Novēlu katram būt tik izcilam, lai cilvēki to nespētu ignorēt!’’
Starptautiskās sadarbības virziena vadītāja Marija Ručevska: „Principā, visu pirmsvēlēšanu laiku man uztraukums bija varbūt
1/4 apmērā, taču pašā kulminācijā, respektīvi, sākot no prezentācijas līdz pat rezultātu paziņošanas brīdim, uztraukums parādīja sevi „pa
īstam’’. Pēc rezultātu paziņošanas emocijas viennozīmīgi bija, un tās bija dažādas, plus vēl tas, ka mani parasti tikai dzimšanas dienā apsveic
tik daudz cilvēku, kas visnotaļ ir patīkami! Katrā gadījumā esmu gatava uzņemties virziena vadību un kopīgiem spēkiem ar biedru palīdzību
„gāzt kalnus’’. Dienas ritms noteikti mainīsies, būšu spiesta atteikties no savas seriālu atkarības, kas 100 % nāks tikai un vienīgi par labu.
Beigu beigās jaunajai Valdei novēlu izturību, kreativitāti un tomēr nedaudz laiku arī sev! Priekā!’’
Notikums Atmiņās dalījās: MONTA VĒTRA
Foto: no MONTAS VĒTRAS personīgā arhīva
Tas viss notika tieši Valentīna dienā. Es, it kā jau zinādama, kas todien notiks, izvilku no pagultes datoru un
devos uz lekcijām. Kā jau pavisam normāla studente, sērfoju internetā un uzeju bildes, kurās redzams, ka Turības
kopmītnēs ir plūdi! No sākuma padomāju: „Haha smieklīgi, kojās plūdi,” bet pēc tam sāku domāt, „bļāviens! Kojās
plūdi!” Paziņoju šo ne tik jauko notikumu arī savām kursa biedrenēm un reizē arī istabas biedrenēm.
Pēc lekcijām skrēju uz savu piektā stāva istabiņu un, kāpjot augšā pa kāpnēm, pie sevis cerēju, kaut mūsu istabiņa
nebūtu noplūdusi. Atverot durvis, paši varat iedomāties, kādi vārdi plūda pār manām lūpām. Visa grīda spīd it kā būtu svaigi
lakota, bet nē, tas ir „tikai” ūdens! No griestiem pus istabas garumā stiepjas svītra, no kuras strauji uz leju krīt ūdens lāsītes.
Tapetes slapjas, pat gultu matrači mitri. Istaba smird pēc slapja krīta, viss ir samircis, un istabas biedreņu datori arī nedaudz
cietuši. Tajā brīdī domāju par to, kas būtu noticis ar manu datoru. Es brīdi šokēta stāvēju un nezināju, ko darīt. Atnāca pārējās
meitenes. Viena no šoka nevis apstulbusi stāv, bet staigā pa istabu un „maigi” izsaka savas domas par šo visu.
„Bēniņos sprāgusi sasalusī ūdensvada caurule,” tā mums paziņo komendantes un liek nest visas mantas lejā uz otro
stāvu, lai pārgulētu tur vienu nakti, pēc tam mums atradīšot istabas, kuras, starp citu, kā pēcāk izrādījās, atradās piektajā stāvā.
Kamēr vācām visas mantas, gar istabu staigāja cilvēki: citi smējās, citi bija šokā, bet bija arī cilvēki, kuri palīdzēja
visu nonest lejā. Paldies viņiem. Vēlāk izrādījās, ka mūsu istaba bija visvairāk cietusi.
Sācies jauns gads un ne tikai mūsu istaba ir skaisti izremontēta, bet arī piektā stāva korpuss ir ieguvis sev pavisam
jaunu un krāsainu izskatu. Es ceru, ka šogad Valentīna diena būs mierīga un sausa.
“KAMĒR VĀCĀM
MANTAS, GAR ISTABU
STAIGĀJA CILVĒKI:
CITI SMĒJĀS, CITI
BIJA ŠOKĀ, BET BIJA
ARĪ CILVĒKI, KURI
PALĪDZĒJA VISU
NONEST LEJĀ.
PALDIES VIŅIEM.”
GADU PĒC “TITĀNIKA”
Pasniedzēju
pērles
3 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM
LIETO #SPFORMATS!
Kā varbūt jau esi pamanījis, „SP Formātā” ir
rubrika Pasniedzēju pērles, kurā tiek apkopoti Turības
pasniedzēju izteiktie spārnotie teicieni. Lai atvieglotu
gan tavu, gan „SP Formāta” komandas ikdienu,
sociālajā tīklā Twitter lieto #SPFormats un ļauj citiem
uzzināt par kādu spilgtu atziņu acumirklī!
Turpmāk atlasīsim pašus izcilākos citātus,
kurus, kā ierasts, varēsi lasīt „SP Formātā”.
Neaizmirsti arī par savu studiju biedru pērlēm –
gaidīsim arī tās!
Pasniedzēja stāsta IVETA LINIŅA: ZILĀ OKEĀNA STRATĒĢIJA PAT MADAGASKARĀ
Korespondente: INESE KARPOVIČA Foto: no IVETAS LINIŅAS personīgā arhīva
Vai BA Turība ir vienīgā augstskola, kur vadāt lekcijas?
Vadu lekcijas ne tikai Turībā, bet arī Rīgas Stradiņa universitātē un Ekonomikas un Kultūras augstskolā. Vienu dienu
nedēļā veltu semināriem, protams, par mārketingu un pārdošanu. Dažkārt tieku uzaicināta uz dažādiem semināriem kā
vieslektore, lai dalītos savās zināšanās un pieredzē.
Ko jūs darījāt agrāk?
Tirdzniecības jomā darbojos jau vairāk nekā 30 gadu, jo
tieši tā mani vienmēr ir interesējusi. Arī pēc pamatizglītības
esmu tirgzine. Tajos laikos, kad vēl studēju, neviens
nezināja, kas ir mārketings. Tikai pēdējos gados šis vārds ir
kļuvis tik populārs, kaut gan labi zinām, ka tirgzinība un
mārketings ir gandrīz viens un tas pats.
Par ko jūs vēlējāties kļūt bērnībā?
Par skolotāju. Skolas laikā vienmēr zināju, ka vēlos strādāt
par skolotāju, ne brīdi nešaubījos. Vēlāk jau bija citas
intereses, bet tā nu arī beigās sanāca, ka vadu lekcijas
studentiem. Pati par sevi dažkārt saku — nedodiet ēst,
dodiet parunāt! Man patīk mācīt un runāt par tēmām, kas
mani pašu tiešām saista.
Iepriekš teicāt, mārketings ir salīdzinoši jauna darbības sfēra Latvijā? Ko tajā esat novērojusi Latvijā?
Latvijas uzņēmumos mārketings joprojām ļoti bieži asociējas tikai ar reklāmu. Vēlos, lai nākamā paaudze, jaunie
uzņēmēji vairāk izprastu mārketinga būtību, kā arī to, ka reklāma dažkārt ir tikai desmitā daļa no mārketinga. Latvijas
uzņēmumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība mārketingam un pārdošanai. Uzskatu, ka Latvijā ir tik daudz gudru cilvēku, taču
trūkst prasmes pārdot – parādot savu produktu arī pasaulē.
Kā jūs vērtējat savas attiecības ar studentiem?
Mans pamatprincips vienmēr ir bijis šāds: pret studentiem izturos tā, kā vēlos, lai studenti izturas pret mani. Strādājot ar
studentiem, pati jūtos tikpat jauna (smejas). Man ir svarīgi izveidot sirsnīgas, abpusēji labvēlīgas attiecības, un uzskatu, ka
Turībai ir paveicies ar studentiem.
Noprotu, ka jums nav īpaši daudz brīvā laika, bet varbūt jums ir kāds hobijs, ar ko varat nodarboties brīvajos
brīžos?
Pirms kāda laika ļoti aktīvi nodarbojos ar jogu. Protams, tagad, kad vadu daudzas lekcijas arī vakarā, tam neatliek tik
daudz laika, tomēr joprojām dažkārt apmeklēju „Šiva centru” Brīvības ielā. Tieši joga, vingrošana un slēpošana ziemā ir manas
iecienītākās fiziskās aktivitātes, kurām labprāt veltu savu brīvo laiku. Vēl par hobiju varu nosaukt savu četrgadīgo mazdēliņu,
kurš, kā es pati saku, ir mans svarīgākais dzīves vīrietis. Parasti maksimāli cenšos ieplānot dažādas kopīgas aktivitātes,
piemēram, dodamies uz cirku, kino.
Arī lekcijās reiz pieminējāt savu mazdēliņu, tādēļ
radās iespaids, ka esat tāda kā stilīgā vai mūsdienīgā omīte.
Jā, man ir jāseko līdzi arī multfilmu jaunumiem, jo
mazdēliņš nesaprastu to, kā var nezināt, kas ir Makvīns
(smejas), tāpēc šo multfilmu varoni tagad jau pavisam noteikti
zinu. Reiz ar mazdēliņu devāmies uz kino skatīties multfilmu
„Madagaskara”, kurā ievēroju lietojam Zilā okeāna stratēģiju,
tāpēc sapratu, ka arī multfilmās varu saskatīt kaut ko no savas
darbības sfēras, par ko biju ļoti pārsteigta. Šo gadījumu esmu
stāstījusi arī studentiem, kad runa ir par Zilā okeāna stratēģiju.
Ir iesācies jauns gads, un katram noteikti ir kāda
Jaunā gada apņemšanās. Kāda ir jūsējā?
Noteikti, kā jau daudziem, arī mana apņemšanās ir
vairāk laika veltīt fiziskām aktivitātēm — iet uz baseinu,
vingrot, taču, kas attiecas uz profesionālo jomu, vēlos vairāk organizēt dažādas vieslekcijas, lai mārketinga un pārdošanas
speciālisti varētu dalīties savā viedoklī un pieredzē, sasaistot ar dažādiem dzīves piemēriem, ar kuriem saskaramies mēs visi.
Viena no konkrētām idejām ir organizēt vieslekciju par pētījumu aģentūras „TNS Latvia” izveidoto neiromārketinga pētījumu
laboratoriju, kas ir pirmā Latvijā. Vēl vēlos nodibināt ciešāku sadarbību ar Latvijas Tirgotāju asociāciju.
Daudziem februāris asociējas tieši ar Valentīndienu. Ko jūs novēlat studentiem Valentīna dienā?
Ar vīru šogad svinēsim nu jau 32. kāzu jubileju. Draudzību vienmēr esmu ļoti augstu vērtējusi, tādēļ novēlu studentiem
arī ar savām otrām pusītēm būt tikpat ilgi kopā (smaida).
Studentiem vienmēr patīk pasniedzēji, kuru lekcijās var dzirdēt ne tikai
teoriju, bet arī reālus, praktiskus piemērus, ar kuriem dzīvē nākas saskarties
ikvienam. Uzreiz var just, ka pasniedzējs savā jomā perfekti orientējas vai
pavisam vienkārši — mīl savu darbu un labprāt dalās savā bagātīgajā pieredzē
konkrētajā darbības sfērā. Tieši tāda ir Biznesa augstskolas Turība mārketinga
pasniedzēja Iveta Liniņa.
“PATI PAR SEVI
DAŽKĀRT SAKU—
NEDODIET ĒST, DODIET
PARUNĀT! MAN PATĪK
MĀCĪT UN RUNĀT PAR
TĒMĀM, KAS MANI
PAŠU TIEŠĀM SAISTA”
“STRĀDĀJOT AR
STUDENTIEM, PATI JŪTOS
TIKPAT JAUNA. MAN IR
SVARĪGI IZVEIDOT
SIRSNĪGAS, ABPUSĒJI
LABVĒLĪGAS ATTIECĪBAS,
UN UZSKATU, KA TURĪBAI IR
PAVEICIES AR
STUDENTIEM”
„Tad, kad es precējos, pirms 100 gadiem...’’
(Jolanta Brilte)
„No šīs dienas jūs esat civilās aizsardzības
struktūru veidojoši subjekti – ar ko jūs arī
apsveicu!”
(Aivars Mednis)
„Arī mākslā var izmantot VUGD.”
(Aivars Mednis)
„Neņemiet atbildes no miedziņa, sapnīšiem vai
nesūciet no pirkstiņa!”
(Ruta Žvale)
„Turībā ir fantastiski garšīgi siera radziņi!”
(Aivars Mednis)
„Kāpēc slimam latam būtu jāiet pie slima eiro pēc
palīdzības?”
(Alberto Sadu)
„Ar mani var sarunāt, ja runā!’’
(Diāna Putniņa)
„Let’s focus on normal fish!"
(Vicente Navas Mesa pēc studentes mēģinājuma
vārdnīcā atrast neeksistējošu zivs nosaukumu)
„Špikeri balti, bikses tumšas – ļoti labi izceļas. Ja
jūs paši pastaigātu apkārt, ļoti labi pamanītu.’’
(Anna Medne)
„Beidziet tur beigās rabarberus taisīt!”
(Andris Pētersons lekcijā, kad studenti pēdējās rindās
sarunājās ne par tēmu. Kāpēc rabarberi? Jo teātra
izrādēs, kad nepieciešams troksnis – pūļa murdoņa,
aktieri vienlaicīgi izrunā vārdu „rabarberi”.)
4 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM
Korespondents: IĻJA SAVEĻJEVS Palīdzēsim AUGSTSKOLAS APVIENOJAS,
LAI SNIEGTU PALĪDZĪBU
NELAIMĒ NONĀKUŠAJIEM
Visi amoriņi sarosās, jo tuvojas gada
romantiskākie svētki! Šoreiz Biznesa augstskola Turība
mainīs savu atrašanās vietu un sniegs iespēju viesoties
Francijā.
Studējošo pašpārvalde ir parūpējusies par to, lai
vakara gaitā būtu gan iespēja nodziedāt romantisku balādi
savai otrai pusītei vai pārbaudīt balsu saderību ar tikko
iepazītu simpātiju, gan piedalīties dažādos konkursos un
aktivitātēs. Tomēr, ja jūs esat pārliecinātāks uz deju grīdas,
tad arī par to ir padomāts, jo visiem romantisku noskaņu
radīs grupas „Strawberries With Salt’’ un „Pielietais
munštuks’’. Bet kas gan var būt vēl skaistāks notikums
diviem amora bultām aplaimotiem cilvēkiem, kā iespēja
salaulāties Francijā?
Tādēļ nekavējies izņemt savu bezmaksas ielūgumu
un iegādāties biļeti arī saviem romantiku mīlošajiem
draugiem. Ielūgumus un biļetes, kā ierasts, vari izņemt
Studējošo pašpārvaldē (C218). Tiksimies 13. februārī
Francijas noskaņās apvītajā Biznesa augstskolā Turība!
Ieeja no plkst. 20.30
Dress code: Cocktail casual
MĪLESTĪBAS BALLE Korespondente: SANDA BEMBERE
Ko darīt vientuļniekam Valentīndienā?
-Cept kūku un apēst. Apēst vienam pašam! (Līga Lieliskā)
-Jāņem popkorns, tēja un jāskatās filma vai arī jāiet uz bāru
atrast kādu vientuļu meiteni. (Linda Firkuse)
-Atrast citu vientuļnieku! (Jānis Zvirbulis)
-Iet uz Mīlestības balli un piedalīties ātrajos randiņos. (Dace
Siksna)
Kāpēc Amors ir bez drēbēm?
-Tāpēc, ka viņu piesedz mīla. (Līga Lieliskā)
-Ja nu vajadzēs palīdzēt pārītim – laika taupīšana uz
izģērbšanos! (Nauris Linkevičs)
-Lai tie, kam mazāk veicas, vismaz par viņu varētu
papriecāties. (Lauris Stepins)
-Jo tā taču ir mīlestība, kaisle, erotika. (Ieva Sproģe)
-Viņam taču ir palags apkārt. (Linda Firkuse)
-Pazaudēja. (Jānis Zvirbulis)
-Labs jautājums. (Dace Siksna)
Kur dzīvo Amors?
-Amors dzīvo.. Nu.. Amoram nav māju! (Līga Lieliskā)
-Sirsniņās. (Lauris Stepins)
-Debesīs. (Ieva Sproģe)
-Cilvēku domās. (Linda Firkuse)
-Cilvēku sirdīs. (Jānis Zvirbulis)
-Uz mākoņiem. (Dace Siksna)
Kāda ir virtuālā mīlestība?
-Akla un slima. (Līga Lieliskā)
-Like make-up – full of false and nobody knows, what is
under that. (Nauris Linkevičs)
-Tādas nav! (Linda Firkuse un Jānis Zvirbulis)
-Ar jaukiem vārdiem un bučiņām. (Dace Siksna)
-Neīsta. (Ieva Prikņa)
Ko darīt, ja Amors trāpījis ar savu bultu?
-Tieši tāpēc es vienmēr kabatā nēsāju akmeni, lai sviestu
viņam pretī. (Nauris Linkevičs)
-Ļauties instinktiem. (Lauris Stepiņš)
-Šaut pretī! (Ieva Sproģe)
-Tas nav dzīvībai bīstami? (Jānis Zvirbulis)
-Skriet prom. (Ieva Prikņa)
No 22. janvāra līdz 28. februārim jau astoto gadu norisināsies sociālais
projekts „Mīlestības svētki’’, kura norises laikā projekta organizatori vēlas piesaistīt
vairāk nekā 1000 asins donoru, lai risinātu aktualizējušos problēmu – nespēju pilnā
apmērā nodrošināt slimnīcu pieprasījumu pēc asinīm.
„Mīlestības svētku’’ sociālais mērķis ir ziedot asinis nelaimē nonākušajiem, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību asins ziedošanas
nozīmīgumam Latvijas veselības aprūpē un katra iedzīvotāja lomu tajā. Kopš 2006. gada, kad tika uzsākts Baltijas valstīs lielākais asins
ziedošanas projekts „Mīlestības svētki’’, asinis nodevuši vairāk nekā 4000 cilvēku, kopumā saziedojot aptuveni 2000 litru asiņu.
Donoru dienu norises laiki un vietas:
22. janvārī - pie SEB filiāles (Vaļņu iela 11),
29.janvārī - BAT (Graudu iela 68),
30. janvārī - RTU (Kalnciema iela 6),
5. februārī - RSU (Sēlpils iela 6 - VADC telpas),
13. februārī – RTU (Āzenes iela 16/20),
19. februārī - RISEBA (Meža iela 3),
20. februārī - RSU (Sēlpils iela 6 - VADC telpas),
26.februārī - Māja, kurā dzīvo kino (13. janvāra iela 8).
Visi asins ziedotāji kopā ar obligāto valsts kompensāciju saņems VADC pārtikas paciņu un īpašo ielūgumu uz noslēguma
pasākumu. „Mīlestības svētku 2013’’ noslēguma pasākums norisināsies 28. februārī „Forum Cinemas”. Pasākuma vietā studenti varēs
baudīt vakaru populāru un studentu vidū iemīļotu grupu un dziedātāju pavadībā uz 3 skatuvēm, vērot kādu no jaunajām filmām 10
kinozālēs, kā arī neiztikt bez uzrunām, konkursiem un citiem pārsteigumiem. Uz Mīlestības svētku skatuves kāps Miks Dukurs, Ivo Fomins,
grupas „Četri vēji”, „The Picture’’, „Double Faced Eels”, „Dzelzs Vilks” un citi mākslinieki.
SMAIDS—VISLIELĀKAIS GANDARĪJUMS
No sirds uz sirdi Korespondente: LINDA LIEPA Foto: IĻJA SAVEĻJEVS
19. janvārī noslēdzās BAT SP rīkotais projekts „Ticot, mīlot, gaidot...”, kurā aicinājām ziedot
dažādas lietas, kas būtu noderīgas bērniem. Projektā piedalījās piecas augstskolas un tika izrādīta liela aktivitāte, par
ko bērni un mēs, BAT SP biedri, sakām lielu „Paldies”.
Akcijas noslēgumā devāmies uz bērnu namu „Laubere” un invalīdu biedrību „Māriņa”, kur bērnus izklaidējām ar
muzikāliem priekšnesumiem un rotaļām. Kopā ar mums devās arī Turības talismana Turīša lielais brālis Turis. Pats
četrkājainais Turītis nevarēja ierasties, jo mēs baidījāmies viņu pazaudēt baltajā sniegā. Bērni un audzinātājas mūs laipni
sagaidīja – uzcienāja ar siltu tēju un aicināja pie uzklāta galda, kas palīdzēja „atžirgt” pēc garā ceļa.
Sākumā baidījāmies, ka bērniem nebūs drosmes iet rotaļās, bet beigās bērni paši mūs „vilka” tajās. Kad mums jau
bija aptrūkušās idejas un domājām, ko darīt tālāk, bērni nāca klajā ar savām iemīļotajām rotaļām, kuras mēs visi azartiski arī
spēlējām. Viņu aktivitāte un entuziasms bija neizmērojams. Pat mūsu Turis knapi spēja turēt līdzi, jo bērni un mazās
pielūdzējas neļāva Turim atvilkt elpu ne uz brīdi.
Lai nu kā, es priecājos, ka biju daļa no šī pasākuma. Tā ir viena varen laba sajūta – redzēt bērnus tik priecīgus un
aizrautīgus – pozitīvs enerģijas lādiņš visas nedēļas garumā garantēts. Ir taču tik patīkami kādam palīdzēt, vai ne?
Paldies, arī šīs akcijas atbalstītājiem: Avon, Lāsēns, Riviera un Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, kā arī ikvienam
no jums, kurš iesaistījās un tādējādi palīdzēja!
“VIŅU AKTIVITĀTE
UN ENTUZIASMS BIJA
NEIZMĒROJAMS. PAT
MŪSU TURIS KNAPI
SPĒJA TURĒT LĪDZI,
JO BĒRNI UN MAZĀS
PIELŪDZĒJAS
NEĻĀVA TURIM
ATVILKT ELPU NE UZ
BRĪDI”
Express jautājumi
5 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM
Par to, kas ir Valentīna diena, nevienam šaubu sen jau vairs nav.
Protams, tā ir leģendām apvītā vispasaules mīlētāju diena. Kāpēc
leģendām apvītā? Tādēļ, ka šodien patiešām nav īstas skaidrības, kā un
kāpēc Valentīna dienas svinēšana aizsākusies, jo leģendas patiešām ir
vairākas, un, ej nu saproti, kura tad ir tā īstā!
Romantiskākā no visām laikam ir vien tā pati vecā leģenda par kristiešu
mācītāju Valentīnu, kurš slepus salaulāja iemīlējušos kareivjus ar viņu sirds dāmām. Tas
notika ap 269. gadu, kad Romas impērijā valdīja imperators Klaudijs II. Karojošajai
romiešu armijai ļoti trūka kareivju, un viņu karavadonis bija pārliecināts, ka galvenais
viņa plānu ienaidnieks ir laulības, jo precējies leģionārs vairāk domā par to, kā pabarot
ģimeni, nevis kā kalpot impērijai. Lai armijā saglabātu kareivīgo garu, imperators deva
pavēli, kas aizliedza leģionāriem precēties. Bet tāpēc, protams, kareivji nepārstāja
iemīlēties...
Valentīna diena MĪL VISĀ PASAULĒ
Korespondente: IEVA BRUŽE
Foto: no interneta resursiem
Par laimi atradās cilvēks, kurš, nebaidoties no imperatora dusmām, slepus salaulāja leģionārus ar viņu mīļotājām. Tas bija mācītājs
Valentīns no romiešu pilsētas Terni. Acīmredzot, viņš bija īsts romantiķis, ja jau prata samierināt sastrīdējušos mīlniekus, palīdzēt rakstīt
mīlestības vēstules un pēc leģionāru lūguma dāvināt ziedus viņu mīļotajām dāmām. Imperators, uzzinājis par slepenajām izdarībām, nolēma
pārtraukt viņa „noziedzīgo darbību”. Valentīnam piesprieda nāves sodu. Taču arī pašu Valentīnu bija skārusi Amora bulta, viņš bija iemīlējies
cietumnieka meitā. Dienu pirms savas sodīšanas garīdznieks uzrakstīja meitenei atvadu vēstuli, kurā pastāstīja par savu mīlestību, to parakstot ar
visiem pazīstamo 14. februāra frāzi – „Tavs Valentīns”.
Tomēr visā pasaulē Valentīna dienu nesāka svinēt vienā laikā – „kabum!” un tagad visi mīlēsim un svinēsim. Nebūt! 14. februāri par
Svētā Valentīna dienu 496. gadā pasludināja romiešu Tēvs Gelasiuss, taču tikai viduslaiku Anglijā jaunieši sākuši spēlēt „Izvelc savu Valentīnu”
spēlīti – meitenes metušas kādā traukā iesmaržinātas lapiņas ar savu vārdu, bet puisis, kurš lapiņu izvilcis, visu nākamo gadu bijis meitenes
Valentīns. Teiksiet, muļķīgi? Iespējams, taču šajā laikā arī pieaugušo starpā sāka izplatīties sākotnēji ar roku rakstītas, bet vēlāk jau ar drukas
mašīnu iespiestas kartiņas. Amerikā, piemēram, Valentīna dienu sāka svinēt tikai ap 18. gs. 70. gadiem, kad pieņēmās spēkā tradīcija šajā dienā
dāvināt dāvanas, un dažiem šī diena kļuva par veiksmīgu biznesa iespēju. Pagājušā gadsimta sākumā amerikāņiem bija pieņemts sūtīt savām
līgavām marcipānu, kas bija samērā dārgs. Japānā tradīcija dāvināt saldumus šajā dienā radās pateicoties lielai šokolādes ražošanas kompānijai.
Tur Svētā Valentīna dienu sāka svinēt pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Šokolāde joprojām ir visizplatītākā dāvana Valentīna dienā. Starp
citu, Japānā Valentīndiena izvēršas skaļos svētkos. Šajā zemē rīko konkursu par skaļāko mīlestības apliecinājumu. Drosminieki kāpj uz tilta un
pilnā balsī kliedz savu vēstījumu otrai pusītei. Skaļākās rīkles īpašnieks saņem balvu. Japānā Valentīndienu dēvē arī par Vīriešu dienu, jo tie
skaļākie bļāvēji izrādās vīrieši, un viņi arī saņem lielāko daļu dāvanu. Varbūt arī Latvijā derētu ieviest šādu tradīciju, jo tiltu mums ir daudz un
traku jauniešu tāpat. Toties somi Valentīna dienā dāvina mazas sirsniņveida dāvaniņas arī savam mammām. Kaislīgajiem frančiem Svētā
Valentīna dienā pieņemts aplaimot mīļotos romantisku četrrindīšu formā, bet Dānijā cilvēki sūta viens otram kaltētus baltus ziedus. Taču ir dažas
valstis, kurām ir īpaša pieeja šiem svētkiem, piemēram, Saūda Arābija ir vienīgā valsts pasaulē, kur šie svētki ir oficiāli aizliegti, turklāt, par
nepakļaušanos likumam, draud liels naudas sods. Skumji, vai ne? Tomēr arī mums derētu atcerēties, ka Sirsniņdiena ne ar ko tā īpaši neatšķiras
no pārējām 364 dienām gadā – nav nepieciešama kalendārā atzīmēta svētku diena, lai izrādītu rūpes un mīlestību, pasniegtu ziedus, uzdāvinātu
mīļus nieciņus vai vienkārši pateiktu labus vārdus.
Šķiet, mēs Latvijā ne ar ko diži neatšķiramies no pārējiem eiropiešiem
tradīciju ziņā – dāvinām ziedus, saldumus, sirdis un izrādām mīlestību. Jāpiemin, ka
pat Turībā gadu gaitā ir izveidojusies sava tradīcija – tā ir Mīlestības balle, kura jau
pavisam drīz liks sirdīm iepukstēties straujāk. Šī ir tā reize, kad meitenes var izvilkt
no skapja visas košās, rozā vai sarkanās krāsas kleitas, kuras citās ballēs varbūt
nešķita tik piemērotas. Valentīna diena tomēr tradicionāli krāsojas sārtos toņos.
Ja tev aptrūkušās idejas un vairs nezini, ko iesākt ar lielo siržu dienu, kas ir
uzreiz nākamajā dienā pēc Mīlestības balles, varbūt noderēs, kāda no šīm, pavisam
vienkāršajām, bet mīļajām idejām:
Nekādas lielās pūles neprasa piecelties 15 minūtes agrāk un sagatavot savai
otrajai pusītei brokastis gultā. Izcep pankūkas, piepildi ar kādu gardu ogu ievārījumu,
pārlej ar šokolādi, pa virsu uzber nedaudz pūdercukura, klāt pievieno vēl sulu vai
krūzi ar karstu kafiju, un tavas lieliskās svētku brokastis gatavas!
Ja zini, ka lielāko dienas daļu pavadīsiet šķirti, sagatavo mazus nieciņus jau
iepriekš un paslēp dažādās vietās. Dienas laikā, saņemot ne vienu vien novēlējumu,
mīļu zīmīti vai sirsniņkonfekti, smaids tava mīļotā (vai mīļotās) sejā garantēts.
Vari izrādīt mīlestību otram, aizsūtot pa romantiskai īsziņai darba dienas
vidū. Arī tāds nieciņš noteikti liks otram pasmaidīt.
Ja rocība neļauj rezervēt galdiņu kādā restorānā, pagatavo (vai pagatavojiet
abi kopīgi) romantiskas svētku vakariņas mājās. Izdekorē istabu ar svecēm un
ziediem, sagatavo atskaņošanai romantisku mūziku, atdzesē šampanieti, izslēdziet
telefonus un baudiet viens otra klātbūtni, atceroties savas pirmās satikšanās vai citus
jums abiem nozīmīgus mirkļus.
Aizved savu mīļoto uz kādu vietu brīvā dabā, kur vēl nekad neesat bijuši, un
sarīko pikniku. Šajā gadījumā savlaicīgi jāpadomā par siltiem plediem un termosu ar
kādu siltu dzērienu, jo diezin vai februāra vidū būs ļoti silts.
Ak, ideju un iespēju ir tik daudz! Katrs paša gatavots vai organizēts nieciņš
liks otram pasmaidīt un, ticiet man, pat ja kaut kas neizdosies kā iecerēts, jūsu
uzmanība un mīlestība tik un tā tiks novērtēta. Iespēja pavadīt svētkus divatā, aizbēgot
no visa un visiem – kas var būt labāks? Savukārt tiem, kuri plāno Valentīna dienā būt vieni – nedariet to! Palutiniet sevi ar kādu izklaidi, atpūtu
vai sarīkojiet ballīti kopā ar draugiem. Droši vien arī kojās palikušie var uzmeistarot kādu improvizētu ballīti – kaut vai kopīgu „Titānika”
skatīšanos ar kūku kā pagājušajā gadā plūdu laikā. Kopīgas izdarības satuvina, vai ne tā? Bet galvenais, mīliet! Neatkarīgi no tā, vai jums ir vai
nav otrās pusītes – jums ir draugi un ģimene, un tā taču arī ir milzīga vērtība. Izrādiet mīlestību tiem, kas ir jums apkārt un, ticiet man, arī paši
būsiet daudz priecīgāki, nekā sēžot kaktiņā un domājot: „Pff, kas tā Valentīna diena tāda? Kārtējā ceturtdiena.” Lai jums skaisti un mīlestības
pilni svētki!
“TOMĒR ARĪ MUMS
DERĒTU ATCERĒTIES,
KA SIRSNIŅDIENA NE
AR KO TĀ ĪPAŠI
NEATŠĶIRAS NO
PĀRĒJĀM 364 DIENĀM
GADĀ—NAV
NEPIECIEŠAMA
KALENDĀRĀ
ATZĪMĒTA SVĒTKU
DIENA, LAI IZRĀDĪTU
RŪPES UN MĪLESTĪBU,
PASNIEGTU ZIEDUS,
UZDĀVINĀTU MĪĻUS
NIECIŅUS VAI
VIENKĀRŠI PATEIKTU
LABUS VĀRDUS”
Es tevi mīlu! Latviešu valodā tie ir trīs vārdi, bet – kā tas skan
citās valodās?
Albāņu:
Angļu valodā:
Baltkrievu valodā:
Bulgāru valodā::
Dāņu valodā:
Esperanto valodā:
Etiopiešu:
Franču valodā:
Grieķu valodā:
Havajiešu:
Holandiešu valodā:
Igauņu valodā:
Itāļu valodā:
Īru valodā:
Japāņu valodā:
Katalāņu:
Korejiešu valodā:
Krievu valodā:
Ķīniešu valodā:
Latīņu:
Lietuviešu valodā:
Marokiešu:
Norvēģu:
Poļu valodā:
Portugāļu valodā:
Spāņu valodā:
Turku:
Ukraiņu valodā:
Ungāru valodā:
Vācu valodā:
Zviedru valodā:
Afgreki!
Je t’aime!/ Je t’adore!
S’agapo! Aloha wau ja oi!
Ik houd van jou!
Mina armastan sind!
Ti amo! Thaim in grabh leat!
Ai shite imasu!
T’estimo! Tangsinul sarang ha yo!
Я тебя люблю!
Wo ai nei! Te amo!
Tave myliu!
Kanbhik!
Jeg elsker dig! Kocham cie!
Eu te amo!
Te amo!
Seni seviyorum!
Я тебе кохаю! Szeretlek te'ged!
Ich liebe Dich!
Jag älskar dig!
Te dua! I love you!
Я цябе кахаю!
Obicham te!
Jeg elsker dig!
Mi amas vin!
6 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM
ANCE @AnceKrumina
@BATSP man ir ļoti, ļoti laba sajūta par jauno
valdi! Galvenais, pārējos savēlēt un jums priekšā
veiksmīgs un daudzsološs gads! :)
Gatis Ozoliņš @gatisozolinsh
Paldies visiem no @BATSP par uzticību mums
visiem. Mēs būsim laba komanda un gāzīsim
kalnus! Paldies!
Agnese Pumpure @Aagneze
Tas brīdis, kad e-pastā parakstu nomaini no
„Finanšu virziena vadītāja vietniece’’ uz „Finanšu
virziena vadītāja’’ :) @BATSP #laimigs
Jānis Bukšs @MrBukss
Kas par vakaru @BATSP valdes vēlēšanās! Kas to
būtu domājis!?
Madara Rube @Mazaarube
Tikko uzzināju, ka @BATSP novērtētākais
virziens ir PR virziens. Lepnums
par @RutaKarkle un visu viņas komandu. :)
Agija Jesere @cepumms
Rīt jau pamazām atsākas darbi un mācības
@Turiba. Atšķirīgas sajūtas, salīdzinot ar tām, kad
atsākās vidusskola. Šoreiz gribas!
Santa Petroviča @zaljaafeja
Citiem sesija, bet @Turiba studentiem – jauns
semestris. Veiksmi visiem un pelnām labas
atzīmes... ;)
Daiga Liepiņa @dzindzele
Runā, ka bibliotēkā SD tēma pati atnākot – tad nu
iešu pakaļ! :D
Lelde Māliņa @leldemalina
Cik labi, ka var atgriezties @Turiba un darboties
@BATSP :) AIZIET otrais cēliens!
Alise Ozola @OzolAlise
Jauns gads @Turiba ir sācies arī man. Ienākot pa
durvīm sajutu rosības smaržu. Viss notiek.
Krista @vanillandreams
Trīs stundas karsējmeiteņu treniņā @Turiba, sajūta
lieliska!
GuPo @GuntaSkalberga
Jāsaka liels paldies @Turiba par tik labu
pasniedzēju pasākuma vadībā – Andis Mizišs!
Jūtu, ka būs ļoti vērtīgs kurss.
Jānis Arents @Jancis_A
Jāiet gulēt, kā nekā rīt lielā diena, 1x tiekas visi
biznesa inkubatorā @Turiba.
GuPo @GuntaSkalberga
Ar ko @Turiba atšķiras? Lielākajā daļā skolu
māca, kā kļūt par labu darbinieku, @Turiba māca,
kā kļūt par labu uzņēmēju.
Reinis Brūvelis @RBruvelis
Interesanta lekcija @Turiba par tiesību vēsturi, kas
patiesībā ir arī mūslaiku uzvedības vēsture.
Tev ir biznesa ideja? Īsteno to! INTERVIJA AR TURĪBAS BIZNESA INKUBATORA
VADĪTĀJU IEVU MELBĀRDI
Korespondenti: MONTA SKUJIŅA UN KRISTAPS LAPIKS
Foto: no IEVAS MELBĀRDES personīgā arhīva un Biznesa augstskolas Turība
Šī gada sākumā Biznesa augstskolā Turība savu darbību uzsāka
paplašinātais un modernizētais Biznesa inkubators. Jaunais biznesa
inkubators tagad atrodas augstskolas A korpusa 1. stāvā pa kreisi no
centrālās ieejas, un tajā aicināts darboties ir ikviens augstskolā
studējošais, kārtējā vai iepriekšējā studiju gada absolvents, darbinieks
vai Turības sadarbības skolas skolnieks. Lai uzzinātu, kas tad īsti ir
biznesa inkubators un kā tajā darboties, devāmies to noskaidrot pie
Turības Biznesa inkubatora vadītājas Ievas Melbārdes.
Kā Tu raksturotu biznesa inkubatoru un iespējas, ko tas paver?
Biznesa inkubators ir vieta, ar kuras palīdzību ir iespējams attīstīties
jauniem uzņēmējiem. Tā ir platforma, kurā students var pilnveidoties
uzņēmējdarbībā – kļūt par darba devēju, nevis darba ņēmēju. Ja līdz šim
studentam ir savs SIA vai mikrouzņēmums vai viņš ir pašnodarbinātais,
individuālais komersants vai vienkārši viņam ir ģeniāla ideja, tad šī ir tā
vieta, kur ir viss nepieciešamais, lai veicinātu sava biznesa izaugsmi
dinamiskā un atraktīvā vidē kopā ar kreatīviem un zinātkāriem jauniešiem.
Šajā Biznesa inkubatorā darboties var Biznesa augstskolas Turība
studenti, absolventi un darbinieki, samaksājot simbolisku dalības maksu – 3
Ls mēnesī. Biznesa inkubators piedāvā iespēju šeit reģistrēt uzņēmuma
juridisko adresi, kā arī nodrošina biroja telpas ar visu tam nepieciešamo
biroja tehniku. Birojs ir pieejams 24 stundas diennaktī. Telpas ir veidotas tā,
lai, ja nepieciešams, var strādāt kopā ar citiem dalībniekiem, kā arī klusākā
vietā organizēt tikšanās ar sadarbības partneriem.
Kādi ir pirmie soļi, lai studenti varētu uzsākt darbību biznesa inkubatorā?
Sākotnēji tiek noslēgts līgums par to, ka students šajā inkubatorā darbosies. Studentiem, kuriem vēl nav sava
uzņēmuma, bet ir ideja un vēlme uzņēmumu izveidot, tiek dota nepieciešamā informācija par to, kā to izdarīt. Tomēr jāuzsver,
ka studentiem pašiem tas viss būs jādara un jānokārto formalitātes, tādā veidā gūstot pieredzi. Daudziem tas var likties
sarežģīti, un daudzi no tā baidās, jo tas ir kaut kas jauns un nezināms, bet patiesībā tas ir gaužām vienkārši.
Kāpēc Tu ieteiktu studentiem izmantot šo iespēju?
Studentiem ir jābūt uzņēmīgiem, un studijas ir laiks, kad mācīties un gūt pieredzi. Visiem ir labi zināms fakts, ka darba
devēji, meklējot jaunus darbiniekus, vērtē ne tikai iegūto izglītību, bet arī pieredzi. Biznesa inkubators ir viena no tām vietām,
kur ir iespēja gūt šo praktisko pieredzi un kontaktus, kuri ir vērtīgi ne tikai studiju laikā, bet arī nākotnē. Šie kontakti
neaprobežojas tikai ar savu augstskolu, bet arī ar citiem aktīviem studentiem konkrētās jomās. Šī ir iespēja pašiem kļūt par
darba devējiem, kā arī izveidot un pārbaudīt stipru komandu, ar kuru kopīgi uzsākt un attīstīt biznesu. Vajag uzdrīkstēties un
sākt jau tagad!
Kādi ir gaidāmie notikumi, kas
norisināsies Biznesa inkubatora
ietvaros?
Jau šobrīd Biznesa inkubatora
kalendārā ir paredzētas vairākas
vieslekcijas un diskusijas. Aicinu ikvienu
sekot līdzi informācijai augstskolas mājas
lapā, kurā tiks izvietota informācija par
pasākumiem, kuros var piedalīties visi
interesenti. Protams, tiem, kas oficiāli ir
reģistrējušies Biznesa inkubatorā, šādi
pasākumi tiks piedāvāti biežāk. Pasākumi
Biznesa inkubatorā notiks regulāri un
galvenokārt būs saistīti ar uzņēmējdarbību.
Plānoju, ka organizēsim dažādas tikšanās ar
pieredzes bagātiem uzņēmējiem, kuri
dalīsies savā pieredzē. Tomēr, vēlos uzsvērt, ka lielākā daļa no pasākumiem, kas notiks, būs ar mērķi veidot diskusiju, ideju
apmaiņu un attīstīšanu starp Biznesa inkubatora dalībniekiem savā starpā un nozaru profesionāļiem.
Ja šāda iespēja būtu bijusi agrāk, vai Tu pati to būtu izmantojusi?
Atbilde ir viennozīmīga – jā. Vide un atmosfēra ir tas, kas mani iedvesmo un tajā pašā laikā disciplinē darboties
visvairāk. Savu uzņēmumu dibināju pēc studiju beigšanas Biznesa augstskolā Turība, bet domāju, ka tas būtu noticis ātrāk, ja
būtu pieejams Biznesa inkubators ar tādām iespējām kā tagad. Manuprāt, mūsdienu biznesā viss ir balstīts uz inovācijām, un
šo inovāciju ģenerēšanu jeb domāšanu ārpus rāmjiem ietekmē vide, kādā tu strādā, un cilvēki, kas ir tev apkārt.
Atnāciet uz Biznesa inkubatoru, apskatiet telpas, iedvesmojieties no saviem studiju biedriem, uzdrīkstieties un
izmantojiet iespēju, ko jums sniedz Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators. Dibināt savu uzņēmumu uztveriet kā
izaicinājumu un kā iespēju sevi pierādīt sev un citiem!
Jaunas vēsmas
7 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM
Kā zināms, Latvijā līdz ar 2014. gada iestāšanos
paredzēts ieviest eiro. Tieši tāpēc, lai noskaidrotu, kādi
tad būs lielākie ieguvumi vai, gluži otrādi, zaudējumi,
16. janvārī Biznesa augstskolā Turība norisinājās
diskusija, kurā piedalījās pārstāvji no Finanšu
ministrijas, A/S Swedbank, Igaunijas vēstniecības un
Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes.
Klātienē sarunu vēroja un tajā aktīvi iesaistījās 40
studenti.
Diskusijā klātesošie guva ieskatu eiro ieviešanas
plānā un jaunās valūtas ieviešanas projekta organizācijā,
par ko stāstīja eiro projekta vadītāja Dace Kalsone no
Latvijas Republikas Finanšu ministrijas. Par visiem
studentam un patērētājam interesējošajiem jautājumiem
informēja A/S Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes
vadītājs Ģirts Bērziņš, kurš uzsvēra, ka „valūta tiks
nomainīta, nevis aizstāta, tāpēc cenas un kredīti tiks
pārkonvertēti pēc nemainīga valūtas kursa.’’
D i s k u s i j u m o d e r ē j a B i z n e s a
augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes
dekāne Vita Zariņa, kura klātesošos iepazīstināja ar
sabiedrisko attiecību aģentūras „Hill+Knowlton Strategies”
veikto pētījumu Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju vidū par
attieksmi pret eiro. Gan Latvijas, gan Igaunijas iedzīvotāji
kā trīs lietas, ko visvairāk ietekmē eiro ieviešana, min cenu
stabilitāti, atalgojuma lielumu, kā arī ekonomisko stabilitāti
un drošību.
Savukārt Igaunijas pieredzē eiro ieviešanā dalījās
Igaunijas vēstniecības pārstāvis Meelis Ojassoo, kurš
uzsvēra, ka „cenu kāpums ir normāls ekonomikas process,
nevis eiro ieviešanas radīta situācija.’’ Savu viedokli par
ieguvumiem pēc eiro ieviešanas izteica arī Biznesa
augstskolas Turība Attīstības padomes un Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes
viceprezidents Aigars Rostovskis, kurš sacīja: „Ja mēs
esam izvēlējušies iet eirozonā, mums no tās jāpaņem
maksimāli daudz.’’ Uz diskusiju bija ieradusies arī pārstāve
no Dun Laoghaire Institute of Art, Design and Technology
Dublinā, kura izteicās par Īrijas 10 gadus ilgo pieredzi,
atrodoties eirozonā.
Ja vēlies ko vairāk uzzināt par eiro ieviešanas
procesu Latvijā un pārmaiņām, ko tas nesīs, vari apmeklēt
mājaslapu: www.eiro.lv.
EIRO VAI LATS? PLUSI UN MĪNUSI
Rakstu sagatavoja: BAT SP Mārketinga virziena vadītāja
SINTIJA SEGLENIECE
Foto: IĻJA SAVEĻJEVS
INTERVIJA AR JAUNO BAT SP PRIEKŠSĒDĒTĀJU ŠARLOTI JANOVIČU
Mērķtiecīgas spītnieces savaldīšana – tā varētu raksturot šī raksta
„vaininieci’’! Bet kas un kāpēc? Nezinu, lasītāj, vai pamanīji, bet gads jau
riņķī, kopš Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (BAT SP)
iepriekšējām vēlēšanām, un pavisam nesen notika jaunās Valdes ievēlēšana
amatos – nu jaunā BAT SP priekšsēdētāja ir Šarlote Janoviča!
„Esmu Šarlote Janoviča, Sabiedrisko attiecību 2. kursa studente. Man patīk lasīt
grāmatas par līderību, komandas darbu un visvairāk ieinteresē un priecē grāmatas, kas liek
man pilnveidoties. Man garšo kartupeļu pankūkas un patīk uzklausīt konstruktīvu kritiku, jo
no tās var tikai mācīties. Jebkam un jebkur saskatīšu plusus, jo zinu, ka kādam noteikti iet
sliktāk, tāpēc nav ko gausties,’’ tā sevi raksturo jaunā BAT SP priekšsēdētāja. Kad
iestarpinu: „Kāpēc tieši Turība?”
Šarlote bez ilgas domāšanas atbild: „Noteikti pašpārvalde! Šī augstskola nekad
neguļ, tā iet uz priekšu un attīstās. Ja esi grāmatu tārps, tad šī nav tava vieta, Turība māca
darīt, darīt un vēlreiz Darīt! Un varbūt pat tārpiņš sāks rāpot! ’’
Korespondente: ILZE GASIŅA Foto: no ŠARLOTES JANOVIČAS personīgā arhīva
Kad tu saprati, ka tevī ir vadītājas spējas?
Šarlote: (Smejas) „Lai cik tas interesanti nebūtu, bērnudārzā mani
sauca par „komandieri’’! Es vienmēr visiem norādīju, kur, kas un kā ir jādara.
Skolas laikā es biju īsta cīnītāja, man nebija vecāko brāļu vai māsu, kas manā
vietā „izsistu ceļu’’, pašai nācās visu saviem spēkiem sasniegt. Jā, protams,
kādam tas nepatika, kam gan simpatizē skuķis ar savām ambīcijām un turklāt vēl
ar skaļu balsi un mūžīgu runāšanu. Starp citu, labi runāt iemācījos teātra pulciņā
un sevis prezentēšanas prasmju kursos. Skolas laikā iesaistījos pašpārvaldē, bet
pēc kāda laika sapratu, ka kaut kā pietrūkst, proti, Ziemassvētku balles! Tā nu ar
zobiem un nagiem panācu to, ka skolā sāk organizēt šo krāšņo balli. Viegli jau
nebija, jo viss jaunais jau ir diezgan biedējošs, bet es nepadevos. Par spīti
neticībai sev pašai, ar smaidu darīju visu, lai izdotos, un tagad šis smaids ap mani
piesaista jaukus un aktīvus cilvēkus. Galvenais mācēt paust savu viedokli un
vadīt pašam sevi, viss pārējais jau ir pakārtots.’’
Kā tev šķiet, kas visvairāk iespaido cilvēku? Kas viņu padara par personību?
Šarlote: „Lielākais spēks ir sevī pašā! Viss, ko tu domā, kā tu sevi noskaņo, jo domām ir milzīgs spēks, kas mūs ietekmē. Un domas
jau veidojam mēs paši... Galvenais ir būt pašam, nevis būt pūlī.’’
Vai tu vēlies kaut ko mainīt savā pašreizējā dzīvē?
Šarlote: „Es domāju, ka mainīt es nevēlos. Gribu realizēt savas ieceres. Pirmie lielie mērķi jau ir sasniegti – biju Kultūras virziena
vadītāja, bet tagad esmu priekšsēdētāja, jādodas tik tālāk! Tikai jāatceras, ka mērķi ir jāizvirza sasniedzami... Mana vēlme noteikti ir augt,
pilnveidoties un attīstīties, vēlos dalīties visā, kas man ir, ar citiem – es gribu dot! Kā priekšsēdētāja vēlos pārējiem iemācīt rēķināties vienam ar
otru, cienīt citam cita tik dārgo laiku, jo esam komanda un tā ir vērtība.’’
Šarlote, tu esi augumā diezgan smalka dāma, vai tevi auguma dēļ nenovērtē par zemu? Un kā tava tik lielā un krāšņā
personība satilpst iekšā?
Šarlote: „Man vienmēr ir nācies cīnīties skaļi, tur nu nav šaubu. Cilvēkiem bieži nepatīk, ka tu par sevi pastāvi, lai gan, kas tur slikts?
Plus, es vēl daudz runāju, jo nemāku izteikties vienā teikumā, līdz ar to mana garā runāšana apnīk... (iesmejas) Jā, nenoliedzu, esmu skaļa un
pārliecināta par to, ko es daru, bet par mani noteikti ir daudz spilgtāku un vēl skaļāku cilvēku, tas jau nav nekas slikts. Ikdienā mums visiem ir
neskaitāmas lomas, man jābūt bērnam, studentam, kolēģim, priekšsēdētājai, arī draugam un vēl neskaitāmām personībām, kas ir tik atšķirīgas.
Mana iekšējā pasaule noteikti ir sarežģīta, kuru nesaprot neviens cits, tāpēc es rakstu dienasgrāmatu, tas man ļauj sakārtot domas un izanalizēt
sevi! Zini, ne visi ir tādi, kā izskatās...’’
Ja tev tiktu dota iespēja dzīvot visu vēlreiz no jauna, vai tu kaut ko
darītu citādāk?
Šarlote: „Viss, kam iets cauri, ir devis pieredzi, ja tā visa nebūtu,
varbūt pat neatrastos šeit, jo pat vismazākie sīkumi mums liek izdarīt šādas vai
tādas izvēles savā dzīvē. Ja nesāpēs, neraudāsim, nesmiesimies, nekritīsim un pēc
tam necelsimies, nebūsim tie, par kuriem dzīve mūs padarījusi. Var būt labāk, bet
var būt arī sliktāk!’’
Darbu tev ir daudz, bet kā tu relaksējies?
Šarlote: „Iededzinu 3 svecītes uz galda, skatos seriālus un dzeru daudz
tēju. Bet, ja mani kāds nokaitina līdz bantītei, tad eju spēlēt tenisu - tur nu izlieku
visu, kas manī - pēc tam ir tik viegli! Vēl, kad esmu pavisam viena, man ļoti
patīk kārtot māju un pēc tam ar gandarījumu apēst kādu kartupeļu pankūku!’’
Kāda ir tava vīzija par nākotnes cilvēku?
Šarlote: „Viņam noteikti būs mainījusies uztvere par skaistumu un
estētiskumu. Jau tagad to var manīt. Visur viss ir saistīts ar tehniku – man tas
nepatīk! Cilvēki noteikti vairs neizjutīs to dabas skaistumu. Domāju, ka būs arī
kāds pluss - visi būs gudrāki!’’
Kas, kā Nr. 1 ir jāzina Turības studentam? Un ko tu visiem novēli?
Šarlote: „Zinātnieki var rakstīt ko grib, bet, ja tu to nespēj pierādīt praksē, no tā nav jēgas! Noteikti nedzīvot bez sapņiem! Tie mums
dod tik daudz, un, ticiet vai neticiet, bet arī rada! Es noteikti novēlu un iesaku veltīt dienā vismaz 10 minūtes laika SEV, kā arī nekļūt par
egoistu vai darbaholiķi. Noteikti būt godīgiem pašiem pret sevi un neattaisnoties, ka nav laika - ja tu kaut ko patiešām vēlies, tad laiks tam
noteikti atradīsies!’’
“TURĪBA MĀCA
DARĪT, DARĪT UN
VĒLREIZ DARĪT! UN
VARBŪT PAT
TĀRPIŅŠ SĀKS
RĀPOT”
“VĒLOS PĀRĒJIEM
IEMĀCĪT
RĒĶINĀTIES
VIENAM AR OTRU,
CIENĪT CITAM CITA
DĀRGO LAIKU, JO
ESAM KOMANDA
UN TĀ IR VĒRTĪBA”
“AIGARS ROSTOVSKIS
SACĪJA: “JA MĒS ESAM
IZVĒLĒJUŠIES IET
EIROZONĀ, MUMS NO
TĀS JĀPAŅEM
MAKSIMĀLI DAUDZ””
07.02. Work & Travel USA programmas prezentācija. (17.00 C306)
13.02. Vieslekcija „Stresa Vadība’’. Vieslekciju vadīs Swedbank
Personāla plānošanas un atlases centra vadītāja Kristīne Šneidere.
(15.30 – 17.00 C214)
19.02. Videomeditācijas iepazīšanās nodarbība: Relaksācija Tavai
harmonijai. To vadīs uzņēmuma Avilon īpašniece, meditācijas
pasniedzēja Ilze Svētiņa. (17.00 – 18.30 1. konferenču zāle)
27.02. Vieslekcija: Ritma institūts – modernā skaņu māksla.
Radīšana un tās pasniegšana publikai. Vadīs praktiķi un speciālisti
no Ritma institūta: Aivars Apriķis, Uldis Cīrulis, Andris Kirilovs,
Katrīna Cīrule. (15.30 – 17.00 C214)
KALENDĀRS
Fotoreportāža Foto: IĻJA SAVEĻJEVS, IEVA ANSBERGA, DAIRA BĒRTULE
Redaktore: Lauma Bērziņa
Korespondenti: Monta Vētra, Iļja Saveļjevs, Ilze Gasiņa, Linda Liepa, Lelde Māliņa,
Sanda Bembere, Ieva Bruže, Inese Karpoviča, Kristaps Lapiks, Monta Skujiņa
Korektores: Kristīne Hausmane, Ieva Bruže Dizains: Daira Bērtule
Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes
rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz „SP FORMĀTU” obligāta.
Izdevējs: Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, C218, Graudu iela 68, Rīga, tālr. 67607750
8 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM
„SP Formāta” radošā komanda meklē jaunus kolēģus –
korespondentus! Ja Tev ir interese rakstīt, komunicēt ar dažādiem
cilvēkiem, izteikt savu viedokli un Tavs sapnis ir būt notikumu
epicentrā, tad pievienojies mums un kļūsti par daļu no mūsu darba
grupas. Galvenā prasība – vēlme darboties un aktīvi iesaistīties „SP
Formāta’’ tapšanā. Tu vari arī nebūt pašpārvaldes biedrs un nav
nepieciešama liela pieredze šajā jomā.
Iesaisties, un Tu iegūsi neatsveramu pieredzi, kontaktus un
iespēju attīstīt savas prasmes. Sīkāka informācija un pieteikšanās BAT
SP mājaslapā (www.batsp.lv) sadaļā „SP Formāts” vai rakstot uz e-
pastu [email protected].
TEV IR KO TEIKT? PIEVIENOJIES!
VISAS VIESLEKCIJAS IR BEZ MAKSAS
Aicināti studenti, absolventi, darbinieki un citi
interesenti. Pieteikšanās aizpildot pieteikuma anketu
Turības mājaslapā. Vieslekcijas būs iespējams skatīties
online www.turiba.lv. Neskaidrību gadījumā sazināties
ar Turības izglītības projektu vadītāju Maiju Eglīti,
rakstot uz e-pastu: [email protected].