Kārlis Ulmanis Latvijas

sociālajā atmiņā

Vita Zelče LU SZF

2014. gada 14. maijs

Sociālā atmiņa (kolektīvā atmiņa, kultūras atmiņa)

• sociālajām grupām nozīmīgas pagātnes atcerēšanās

• pagātnes reprezentācija dažādās formās (mediji, filmas, reklāmas, piemiņas vietas, atceres pasākumi, izklaides pasākumi u.c.)

• pagātnes kolektīva pieminēšana • subjektīva un mainīga

Tagadnē svarīga pagātne (proti, “patiesība”), kas nosaka indivīdu un sociālo grupu identitāti

Latvijas vēstures nozīmīgāko posmu pozitīvs vērtējums un viedokļa trūkums. 2010. gads

Nosauciet, Jūsuprāt, 20.gs. Latvijas vēsturē vispozitīvāk vērtējamo personību (N=1004)? 2010. gads (VPP NI)

0 50 100 150 200 250 300 350

nav atbildes

A.Kirhenšteins

Ā.Hitlers

E.Berklavs

J.Staļins

G.Astra

V.Ļeņins

K.Čakste

I.Godmanis

M. Vulfsons

A.Gorbunovs

D.Īvāns

A.Rubiks

J.Čakste

K.Ulmanis

336 2

2

4 5

9

11

13

13

16

43

46

76

76

312

jeb 30,8%

jeb 34,4%

Pirmais sešinieks

2010.gads

Vispozitīvāk Latvijas 20.gs. vēsturē vērtējamā personība (%). 2010. gads

0 10 20 30 40 50

nav viedokļa

M.Vulfsons

A.Gorbunovs

D.Īvāns

A.Rubiks

J.Čakste

K.Ulmanis

28,6

2,3

4,3

6,8

1,7

8,7

38

42,5

0

4,2

2

15,2

5,2

20,7

38,5

3,2

3,8

1,9

13,4

8,7

24,8

citi

krievvalodīgie

latvieši

Kārļa Ulmaņa cienītāji (%)

27 28 29 30 31 32 33

vīrieši

sievietes

32,6

29,1

Kārļa Ulmaņa cienītāju izglītība (%)

0 5 10 15 20 25 30 35

pamata vai nepabeigta vidējā

vidējā

vidējā speciālā

augstākā

24,6

31,8

30

34,3

Kārļa Ulmaņa cienītāju vecums (%)

0 5 10 15 20 25 30 35

18-24

25-34

35-44

45-54

55-74

26,8

33

29

27,2

34,7

Kārļa Ulmaņa cienītāju nodarbošanās (%)

0 10 20 30 40 50

augstākā vai vidējā līmeņa vadītājs

speciālists (ārsts, jurists, ekonomists …

pensionārs

mājsaimniece

fiziska darba stradnieks

ierēdnis, kalpotājs

students, skolēns

pašnodarbinātais (uzņēmējs, zemnieks, …

bezdarbnieks

45,3

36,3

35,3

35,2

31,5

29,8

27,2

25,5

20,8

Kārļa Ulmaņa cienītāji reģionos (%)

0 5 10 15 20 25 30 35 40

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

30

25,9

24,8

34,3

37,4

33,5

“Latvijas Avīzes” 100 ievērojamākās personības. 2004. gads. Balso – ap 7000

• Krišjānis Barons

• Kārlis Ulmanis

• Rūdolfs Blaumanis

• Vaira Vīķe-Freiberga

• Krišjānis Valdemārs

• Oskars Kalpaks

• Kārlis Zāle

• Rainis

• Raimonds Pauls

• Pauls Stradiņš

Kāpēc?

• Kārļa Ulmaņa laiks un Kārļa Ulmaņa tēls 20. gs. 30. gados

• Kārļa Ulmaņa vieta sociālajā atmiņā

Kārļa Ulmaņa

• politiskā ilglaicība

• nozīmīga loma Latvijas politikā

• nozīmīgi laiki, lēmumi, risinājumi

• vizualitāte medijos

• tēla daudzveidība

• izcila komunikācija

• izcilas sabiedriskās attiecības (1937.gada 1.aprīlī dib. Sabiedrisko lietu ministrija)

Vizualitāte

• 20.gs. 30. gadu mediji (prese, filmas, radio)

• “Jaunākās Ziņas” (200 000-250 000) un “Atpūta” (70 600) u.c.

• laba poligrāfiskā kvalitāte (kopš 1932. gada)

• portreti publiskās vietās

• oficiālie dāvinājumi (grāmatas ar portretu)

• pastmarkas, suvenīri, naudaszīme u.c. ikdienas lietas

• vizuālā pārsātinātība!

Stenlijs Boldvins

Nevils Čemberlens

Eduārs Daladjē

Franklins D. Rūzvelts J. Staļins B. Musolini

Ā. Hitlers Kārlis Ulmanis

A.Semtona K. Petss K. Ulmanis K. Kallio

P. A. Hānsons E. Benešs I.Moscickis F. Franko

Braucieni pa Latvijas novadiem

Daudzveidīgais un vitālais tēls

Patriarhālās demokrātijas izrāde

Atmiņa par Kārli Ulmani

• Nav informācijas par Kārļa Ulmaņa likteni

• Baumas, nostāsti

• Oficiālajā publiskajā telpā negatīva informācija; grāmatas, prese - specfondos

1940-1988

• Atmiņas “atgūšana”

• Likteņa noskaidrošana, kapavietas meklējumi

• Piemiņas vietu atjaunošana un izveide

1988-90.gadu sākums

• Nostaļģija pēc Ulmaņlaika Latvijas (nākotnes simbols)

• Popularitātes vilnis

20. gs. 90.gadi

• Aktualitātes mazināšanas

• Informētības pieaugums, informācijas daudzveidība

• Popularitātes saglabāšanās, jo nav konkurence 21.gadsimts

Okupāciju laiks

1968

1970

info trūkums, nomelnošana leģendas un

baumas

Konkurenti?

Konkurenti?

Alternatīvas

Atmiņas “atgūšana” • Atmodas laikā: sociālā atmiņa masu

mobilizācijas līdzeklis

• atklāsme par staļiniskajām represijām un deportāciju atceres dienas

• Kārļa Ulmaņa liktenis un viņa “atgūšana”

– 1988./89. gadā – LKP CK un LPSR AP uzdevums noskaidrot K. Ulmaņa likteni PSRS un iegūt arhīva dokumentus

– 1989. gada vasarā sākās kapavietas meklējumi

Kārļa Ulmaņa liktenis un viņa “atgūšana”

• 1988./89. gadā – LKP CK un LPSR AP uzdevums noskaidrot K. Ulmaņa

likteni PSRS un iegūt arhīva dokumentus • 1989. gada vasarā sākās kapavietas meklējumi • 1989. gada 5. augustā Austrumu ciema izpildkomiteja pieņem lēmumu

reģistrēt Austrumu ciema mājas “Pikšas” kā vietējas nozīmes vēstures pieminekli.

• 1989. gada oktobrī Latvijas Lauksaimnieku savienība nāk klajā ar paziņojumu par ieceri izveidot Kārļa Ulmaņa centru

• 1989. gada 17. novembrī latviešu intelektuālā elite publicē atklātu vēstuli LPSR Augstākajai padomei ar lūgumu izveidot komisiju pēdējo Kārļa Ulmaņa dzīves gadu izzināšanai

• 1990. gada 16.janvārī LPSR APP izveido K. Ulmaņa dzīves pēdējā posma izvērtēšanas komisija

• 1990.gada 23. februārī komisijas locekļi VDK var iepazīties ar K. Ulmaņa krimināllietu

• 1990. gada vasarā komisijas locekļi dodas uz Stavropoli un Krasnovodsku

• 1990. gada 29. oktobrī PSRS Iekšlietu ministrijas (V.Krjučkovs, B. Pugo) vēstule LPSR AP priekšsēdētājam A. Gorbunovam par K. Ulmaņa likteni

• 1990. gada 29. jūnijā tiek nodibināts Kārļa Ulmaņa piemiņas fonds; par tā priekšsēdētāju kļūst Guntis Ulmanis

• 1990.–1991. gadā K. Ulmaņa kapa vietas meklēšanai organizētas piecas ekspedīcijas

• 1992. gadā uzņemta filma par K. Ulmani1992. gada 9. jūlijā LR Augstākās padome pieņem lēmumu par K. Ulmaņa svinīgu pārapbedīšanu viņa paša izraudzītajā mūža māju vietā – Dobeles rajona Bērzes kapos.

• 1992. gada 21.augustā ar “Lauku Avīzes” starpniecību rakstnieks Aleksandrs Pelēcis ierosina vākt tautas ziedojumus K. Ulmaņa piemiņas vainagam.

• 1992. gada 8. septembrī LR Ministru padome pieņem lēmumu par komisijas izveidošanu K. Ulmaņa apbedījuma vietas atrašanai un mirstīgo atlieku svinīgai pārapbedīšanai

• 1992. gada 20. septembrī par tautas saziedotajiem līdzekļiem izveidots piemiņas vainags K. Ulmanim, ko no Rīgas pils cauri Vecrīgai svinīgā gājienā novieto pie Brīvības pieminekļa.

• 1992.–1993. gadā K. Ulmaņa kapa vietas meklējumos uz Krasnovodsku dodas trīs ekspedīcijas

• 1993. gadā Latvijā iznāk E. Dunsdorfa grāmata “Kārļa Ulmaņa dzīve. Ceļinieks. Politiķis. Diktators. Moceklis”

• 1994. gada janvārī “Pikšu” muzeju pārņem Zemkopības ministrija, piešķirot tam valsts nozīmes vēstures pieminekļa statusu; par tā direktoru kļūst Gunārs Ulmanis

• 1994. gadā “Pikšu” muzeja attīstībā iestājas krīze, mazinoties politiķu interesei, kā arī naudas trūkuma dēļ

• 1994. gadā K. Ulmaņa piemiņas fondam jauns priekšsēdētājs – LZA Latvijas vēstures institūta direktors Indulis Ronis

• 1995. gada pavasarī iznāk Arvīda Plauža grāmata “Latvijas Valsts prezidenta K. Ulmaņa dzīves un darba vietas”

• 1995. gada pavasarī tiek uzsākts pētniecības darbs Vidusāzijas arhīvos, lai izzinātu K. Ulmaņa pēdējo dzīves posmu

• 1996. gada pavasarī izsludināts konkurss par K. Ulmaņa pieminekļa projektu

• 1996. gada 10. jūnijā K. Ulmaņa piemiņas fondam jauns priekšsēdētājs Vizmands Ēberliņš.

• 1996. gada 15. jūnijā noslēdzas K. Ulmaņa pieminekļa projekta pirmā kārta

• 1996. gada septembrī izstrādāta “Pikšu” muzeja koncepcija

• 1996. gada 18. novembrī bija plānots K. Ulmaņa pieminekļa konkursa otrās kārtas noslēgums

• 1997. gada 2. septembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notiek konference “K. Ulmanis un viņa laiks”

• 1997. gada 3. septembrī Kara muzejā atklāta izstāde “K. Ulmanis – cilvēks un politiķis”

• 1997. gada 4. septembrī Rīgā atklāj trīs piemiņas plāksnes K. Ulmanim: Tērbatas ielā 38, pie Rīgas domes un Rīgas domes 449. kabinetā

• 1997. gada 4. septembrī Latvijas pasts apzīmogo K. Ulmaņa 120. gadadienai veltītas pastmarkas pirmās dienas aploksnes

• 1997. gada 7. septembrī Bērzes kapos atklāj K. Ulmanim veltītu piemiņas zīmi.

• 1997. gada septembrī Priekuļos atklāj pieminekli K. Ulmanim.

• 1998. gadā K. Ulmaņa piemiņas fonds uzsāk ziedojumu vākšanu pieminekļa celšanai, ko paredzētas uzstādīt “Pikšās”

• 1998. gada 15. augustā Nidā pie bijušās pamatskolas atklāj piemiņas plāksni K. Ulmanim

• 1998. gada 17. augustā Skultes ostā atklāj piemiņas akmeni, kas apliecina, ka no 1937. gada līdz 1939. gadam pēc K. Ulmaņa iniciatīvas celta Skultes zvejas osta

• 1999. gada septembrī iedibina tradīciju pasniegt K. Ulmaņa stipendijas studentiem, kas strādā savā saimniecībā un studiju izvēles kursu ietvaros veic pētījumu par K. Ulmaņa darbību un personību

• 2000. gada septembrī Latvijas Zemnieku savienība ierosina izvēlēties vietu K. Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanai Rīgā un uzlikt piemiņas zīmi Ulmaņa dzimtajās mājās Dobeles rajona Bērzes pagasta “Pikšās”

• 2000. gada 12. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā atklāj ziedojumu lādi K. Ulmaņa piemineklim

• 2001. gada janvārī “Lauku Avīze” publicē K. Ulmaņa pieminekļa konkursa noteikumus un programmu

• 2001. gada 17. februārī Latvijas pasts sērijā “Latvijas prezidenti” laiž klajā pastmarku “Latvijas Republikas prezidents Kārlis Ulmanis”

• 2001. gada 31. maijā noslēdzas pirmā kārta konkursam par K. Ulmaņa pieminekļa izveidi

• 2001. gada 4. septembrī tiek paziņots K. Ulmaņa pieminekļa konkursa uzvarētājs – Uldis Kurzemnieks

• 2001. gada 23. oktobrī–2. novembrī notiek Latvijas Mākslas akadēmijas studentu rīkotais alternatīvais K. Ulmaņa pieminekļa konkurss “Ulmanis mūsu sirdīs”

• 2002. gada 21. februārī skvērā pretim Rīgas domes ēkai uzstāda K. Ulmaņa pieminekļa finiera maketu

• 2002. gada 26. martā skvērā pretim Rīgas domei, Raiņa bulvāra un K. Valdemāra ielas stūrī, iezīmē vietu K. Ulmaņa piemineklim, novietojot tur piemiņas akmeni

• 2003. gada 22. jūlijā (dienā, kad 1940. gadā K. Ulmani deportēja uz PSRS) skvērā pretim Rīgas domei, Raiņa bulvāra un K. Valdemāra ielas stūrī, tiek atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim (tēlnieks U.Kurzemnieks, arhitekts A. Lukševics)

Evitas Naglinskas pētījums

Politiskā devalvācija?

Kārlis Ulmanis – “politiskā prece”?!

• Valsts prezidents – Guntis Ulmanis

• Latvijas Zemnieku savienība

• 1995./96. un 1998. gada Joahima Zīgerista tautas kustības “Latvijai” (TKL) aktivitātes

“Reiz es satiku Kārli Ulmani ...” (1994)

Komunikatīvā atmiņa un kultūras atmiņa

Komunikatīvā atmiņa Kultūras atmiņa Saturs vēsturiskā pieredze individuālās

biogrāfijas ietvarā mītiskā pagātne/senvēsture, notikumi absolūtā pagātnē

Formas neformālas, brīvi un dabiski veidojušās savstarpējā interakcijā un ikdienas pieredzē

apzināti veidotas, augstā pakāpē formalizētas, ceremoniāla komunikācija, svētki

Mediji dzīva atmiņa individuālos prātos, pieredzēs, nostāstos

iedibināta objektivizācija, tradicionāli simbolu kodi/inscenējums vārdos, tēlos, dejā utt.

Laika struktūra

80–100 gadi, laika horizonts ir 3 vai 4 paaudzes, kas mainās, laikam ejot

mītiskas senatnes absolūtā pagātne

Nesēji nespecifiski, aculiecinieki, kas pieder kādi atmiņu kopienai

specializēti tradīcijas ‘nesēji’, proti, profesionāļi

Kultūras atmiņas tapšana (kopš ap 2004. gada)

• aiziet “dzīvā atmiņa”

• Latvija iestājas Eiropas Savienībā: jauna “vēsture”

• rūgtas “politiskās mācības”

• Otrais pasaules karš – sociālās atmiņas uzmanības centrā

• kultūras komercializācija, populārās kultūras uzplaukums

Piemiņas vieta ar plāksni "Kārlim Ulmanim un Latvijas cilvēkiem, kuri atdusas Turkmenistānas zemē" Turkmenbaši kristiešu kapos

Kārļa Ulmaņa atdusas vieta un

piemineklis/ļi

Secinājumi

• Kārlim Ulmanim ir būtiska pozitīva loma Latvijas sociālajā atmiņā

• prognozes: – samazināsies

– ir mobilizācijas potenciāls

• Kārļa Ulmaņa tēla un vieta sociālajā/kultūras atmiņā – kultūras un izklaides profesionāļu ziņā – seriāls/i par K.Ulmani un/vai Ulmaņlaiku

– filma/as

– alternatīvie stāsti un jaunas lomas

– suvenīri

Literatūra

• Boldāne, I. (2006). “Labo Ulmaņlaiku” mīta vitalitāte Latvijas iedzīvotāju apziņā. Grām.: Zellis, K. (red.). Mīti Latvijas vēsturē. Rīga: Žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds. 65.–72. lpp.

• Lazdiņš, A. (2011). Kārlis Ulmanis latviešu sociālajā atmiņā: Atmodas iniciēto atmiņstāstu un anekdošu analīze. Grām.: Kaprāns, M., Zelče, V. (red.). Pēdējais karš: Atmiņas un traumas komunikācija. Rīga: LU SZF SPPI; Mansards. 185.–205. lpp.

• Ronis, I., Žvinklis, A. (sast.) (1994). Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā. Rīga: Latvijas vēstures institūra apgāds.

• Zelče, V. (red.) (2007). Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis ... Rīga: Zinātne.

PALDIES JUMS!