LIEPĀJAS UNIVERSITĀTE

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

bakalaura studiju programma

SKOLOTĀJS

(Kods 42 141)

Pašnovērt ējuma ziņojums

:

Apstiprināts LiepU Senāta sēdē 2011.gada 31.augustā Protokola Nr.1 Senāta priekšsēdētāja: Dr.philol., asoc.prof. Zanda Gūtmane

Liepāja 2011

Darba grupa:

/Linda Mack ēviča, Dr. paed.

Studiju programmas direktore, PSDF prodekāne, asoc.prof.

/Jana Grava, Mg.paed.,

PSDF, asistente,

/Ir ēna Valdmane, Mg.paed.,

PSDF, lektore,

/Agrita Jankina , Mg.paed.,

PSDF, lektore,

/Dina Bethere, Mg.sc.educ.

PSDF, lektore,

/Helēna Vecenāne, Mg.sc.educ.

PSDF, lektore,

/Olga Blauzde, Mg.mus.

PSDF, docente

/Irina Strazdi ņa, Dr.psych.

DSZF,docente

/Ārija Kolosova, Dr.hist.

DSZF, docente

/Alise Akmentiņa,

studiju virziena „Psiholoģijas skolotājs” 4.kursa studente

un PSDF domes locekle

/L īga Jaunzema,

studiju virziena „Pirmsskolas izglītības skolotājs” 3. kursa studente

Saturs

1. Programmas mērķi un uzdevumi, pēc programmas apguves iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā ………………………………...

4

2. Programmas organizācija, programmas plāna atbilstība augstskolas mērķiem un uzdevumiem, programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība ……………..

6

3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju pasākumu apraksta anotācija. Programmas obligāto daļu - A, obligātās izvēles daļu - B un brīvās izvēles daļu - C apjomu, norādot programmas sastāvdaļu studiju rezultātus…………………………………………………….....................

7

4. Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu analīze)……………………………………………………………………………

11

5. Programmas praktiskā īstenošana (studiju metodes un formas, akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos …………………………………………..........

12 6. Programmas perspektīvais novērtējums: 13 6.1. Atbilstība valsts akadēmiskās/profesionālās izglītības standartam; atbilstība

profesijas standartam …………………………………………………………….

15 6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem

gadiem….................................................................................................................

19 7. Studējošie: .............................................................................................................. 20 7.1. Studējošo skaits programmā………………………………................................... 20 7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits …………………………………….…... 21 7.3. Absolventu skaits ……………………………………………………………..…. 21 7.4. Studējošo aptaujas un to analīze…………………………………………………. 22 7.5. Absolventu aptaujas un to analīze …………………………………………….… 22 7.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā……………………….….…. 23 8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums: 24 8.1. Akadēmiskā personāla skaits…………………………………………………..… 24 8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija……………………………………………... 24 8.3. Zinātņu doktori vai profesori……………………………………………..……… 24 8.4. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

nākamajiem 6 gadiem…………………………………………………………….

25 8.5. Zinātniskie pētījumi un jaunrade………………………………………………… 25 9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums (materiāli tehniskais un

metodoloģiskais nodrošinājums)………………………………………………....

27 10. Ārējie sakari: ………………………………………………………………..…… 27 10.1. Sadarbība ar darba devējiem …………………………………………………….. 27 10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām ……………………………..…… 28 11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolā…..… 29 12. Secinājumi ……………………………………………………………………..... 29

13. Programmas attīstības plāns …………………………………………………….. 34

Pielikumi

Studiju programmas „Skolotājs” pašnovērt ējums

Akreditācijas un būtisko izmaiņu akceptēšanas rezultātā, apvienojot vairākas otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības skolotāju programmas, kas balstās uz Skolotāja profesijas

standartu un kurām ir kopējs A bloka studiju kursu kodols, studiju programma „Skolotājs”

tiek realizēta, piedāvājot šādus apakšvirzienus:

• Pirmsskolas izglītības skolotājs

• Pamatizglītības skolotājs

• Speciālās izglītības skolotājs

• Sporta un deju skolotājs

• Mūzikas skolotājs

• Psiholoģijas skolotājs

2010./2011. studiju gadā tika uzņemti studenti pirmsskolas izglītības skolotāja,

pamatizglītības skolotāja un sporta un deju skolotāja apakšvirzienos.

Atskaites periodā studiju programma ir akreditēta un tajā veiktas būtiskas izmaiņas

(30.06.2010., akreditācijas lapas Nr. 079-1882, akreditēta uz 6 gadiem).

1. Programmas mērķi un uzdevumi

Studiju programmas mērķi:

1. Sagatavot profesionāli izgl ītotus, kompetentus, radošus, mūžizglītībai motivētus

skolotājus, kas spēj radoši risināt izglītības jautājumus un ir konkurētspējīgi gan

Latvijas, gan Eiropas darba tirgū.

2. Radīt iespēju iegūt profesionālā bakalaura izglītībā grādam un izvēlētajai

profesionālajai kvalifikācijai atbilstošas zināšanas sekmīgas tālākizglītības un

zinātniski pētnieciskās darbības nodrošināšanai.

3. Sniegt atbalstu studentu personības pašrealizācijai un profesionālās identitātes

attīstībai mūžizglītības kontekstā.

Studiju programmas uzdevumi:

1. Zināšanu apguve pedagoģijā, psiholoģijā, sociālajās un humanitārajās zinātnēs,

dodot studentiem iespēju izprast sabiedrības un indivīda mijiedarbību un skolēnu

personības attīstību;

2. Mācīšanās tehnoloģiju apguve, lai sekmētu profesionālās specializācijas kursu un

mācīšanas metodiku efektīvu pielietojumu, nodrošinot teorētisko zināšanu un to

praktiskās realizācijas vienotību;

3. Nepieciešamo prasmju un kompetenču attīstība izglītības procesa plānošanai,

realizācijai un izvērtēšanai;

4. Studentu zinātniski pētnieciskās darbības rosināšana, integrējot teorētiskās

nostādnes un praksē gūtās atziņas;

5. Komunikablas, patstāvīgas, radošas, atbildīgas personības attīstība un tās

pedagoģiskā virzība, pilnveidojot profesionālo kompetenci;

6. Studentu pašizglītošanās motivācijas attīstība, savstarpējās sadarbības un

pieredzes apmaiņas veicināšana studiju procesā, kā arī radošo un sociālo

aktivitāšu atbalstīšana.

Studiju programma ir pilnveidota atbilstoši attīstības tendencēm zinātnē un praksē,

piedāvājot apgūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši darba devēju vēlmēm, tādējādi

paplašinot konkurētspēju darba tirgū. Izvirzītie mērķi un uzdevumi atbilst studējošo interesēm

un vajadzībām - pilnveidot profesionālās prasmes, apvienojot un bagātinot tās ar

pedagoģiskajām prasmēm un iemaņām.

Studiju programmas plāna realizācija tiek īstenota saistībā ar Liepājas Universitātes

Satversmi un Stratēģiskās attīstības plānu (2008 – 2018).

Plānotais rezultāts

Pēc programmas apguves jaunie speciālisti ir spējīgi īstenot savas profesijas pienākumus un

uzdevumus:

• realizēt plānošanas procesu, kas sevī ietver prasmes sagatavoties pedagoģiskajam

procesam, pārzināt mācību un audzināšanas saturu un spēt organizēt drošu un

atbilstošu izglītojošo vidi;

• īstenot pedagoģisko darbību, kas nodrošina bērnu un skolēnu personības izaugsmi,

rosina viņu pētniecisko motivāciju un attīsta mācīšanās prasmes;

• organizēt sadarbību ar vecākiem, citiem skolotājiem un sabiedrību;

• organizēt novērtēšanas posmu, kurā skolotāji ir spējīgi un kompetenti vērtēt

bērnu/skolēnu sasniegumus, kā arī savu profesionālo darbību.

Jaunie speciālisti ir kompetenti:

• īstenot uz sadarbību un konstruktīvu pieeju balstītu mācīšanu/mācību

procesu;

• realizēt dažādas mācīšanas un mācīšanās koncepcijas un pieejas;

• veikt savas darbības pašizpēti;

• nodrošināt individualizētu mācīšanos heterogēnās grupās;

• veikt izglītības iestādes metodiskā un administratīvā darba vadību.

Plānoto mērķu sasniegšanu apliecina darba devēju atsauksmes, studentu darba

novērtējums pedagoģisko prakšu laikā, kā arī studiju kursu parbaudījumu un Valsts

pārbaudījumu rezultāti.

2. Programmas organizācija, programmas plāna atbilstība augstskolas mērķiem un uzdevumiem, programmas iekšējās kvalit ātes mehānisma darbība

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Skolotājs” tiek

realizēta pilna laika (4 gadi) un nepilna laika (4,5 gadi) studiju formā. Abās studiju formās

studiju programmas apjoms ir 160 KRP. Nepilna laika studiju forma netiek piedāvāta

kvalifikācijai „Sporta un deju skolotājs”.

Programmas organizācija notiek saskaņā ar universitātē vienotu kalendāru, kurā paredzēts

semestru studiju laiks, sesijas, brīvlaiks un sesiju grafiki nepilna laika studijās. Par

programmas attīstību un kvalitāti tiek diskutēts Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes

mācībspēku grupās, Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes domē, Studiju padomē, Senāta

Akadēmiskajā komisijā, kā arī sarunās ar studentiem un izvērtējot aptauju rezultātus.

Programmas iekšējās kvalitātes darbību nodrošina universitātē ieviestā vienotā Kvalitātes

sistēmas vadība (sertifikāts ISO 9001:12000), kas sniedz iespēju konstruktīvāk organizēt

studiju programmas administrēšanu. KVS ietvaros regulāri tiek veikta studentu aptauja, ar tās

rezultātiem tiek iepazīstināti programmas direktori un mācībspēki. Studiju programmas

kvalitāti uzlabo arī regulāras studentu tikšanās ar apakšvirzienu vadītājiem un programmas

direktori, kurās studenti uzzina aktuālo informāciju, jautā un saņem atbildes uz sev

interesējošiem jautājumiem un sniedz atgriezenisko saikni par studiju procesu.

Studiju programmas informācijas sistēmas nodrošinājums

• LiepU regulāri rīko Informācijas dienas, kas sniedz iespēju potenciālajiem

interesentiem saņemt kvalitatīvu informāciju par studijām un to norisi;

• Informācija par studiju iespējām tiek ievietota lielākajos Latvijas laikrakstos, kā arī

tiek reklamēta Latvijas radio un televīzijā;

• LiepU katru gadu piedalās izstādē “Skola”;

• LiepU mājas lapā ir pieejama informācija par studiju iepējām un LiepU studentu

aktivitātēm, akadēmijas vēsturi, docētājiem un sadarbības partneriem;

• Katru gadu tiek papildināti un izstrādāti jauni LiepU studiju programmu informatīvie

bukleti un citi reklāmas materiāli;

• Studiju programma tiek reklamēta studentu pedagoģiskās prakses ietvaros;

• LiepU katru gadu tiek organizēts pasākums „Studentiem pa pēdām”.

3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju pasākumu apraksta anotācija. Programmas obligāto daļu - A, obligātās izvēles daļu - B un br īvās izvēles daļu - C apjoms, norādot programmas sastāvdaļu studiju rezultātus

Studiju programma veidota atbilstoši MK noteikumiem Nr. 481 par otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu (20.11.2001.) un skolotāja profesijas

standartam. Studiju programmā ir ievērota augstākās profesionālās izglītības studiju

programmas specifika: orientācija uz studentu teorētisko zināšanu nepārtrauktu

nostiprināšanu praktiskajās nodarbībās, patstāvīgajā pētnieciskajā darbībā un praksē, tādējādi

nodrošinot nepieciešamās prasības profesionālā grāda un kvalifikācijas ieguvei.

Obligātā (A daļa) attīsta holistisku izpratni par studijām un veidu, kā integrēt studiju

kursu saturu profesionālās meistarības pilnveidei. Studiju programmā „Skolotājs” ir

sistematizēts vispārizglītojošo, nozares teorētisko un informācijas tehnoloģiju studiju kursu

kodols, kas daļēji apvienoti moduļos un tiek realizēts 56 KRP apjomā. Kopīgi tiek plānoti un

realizēti studiju kursi 47 KRP apjomā, savukārt nozares teorētiskie pamatkursi (A daļa) 9

KRP apjomā katrai kvalifikācijai tiek piedāvāti atšķirīgi. Piedāvātie moduļi un tajos iekļautie

studiju kursu nosaukumi, kā arī kredītpunkti ir saskaņoti ar visām piedāvātajām

kvalifikācijām, tādējādi optimizējot nodarbību plānošanu.

Obligātās izvēles (B daļa) nodrošina profesionāli praktisko kompetenču apguvi nozares

profesionālās specializācijas kursos. Profesionālo kvalifikāciju izvēles iespējas uzņemšanas

noteikumos tiek piedāvātas katru gadu.

Nozares profesionālās specializācijas kursi 60 KRP apjomā (B daļa) tiek plānoti un

realizēti atsevišķi, balstoties uz tipveida plānu un ievērojot katras kvalifikācijas specifiku.

Br īvās izvēles (C daļas) kursi 6 KRP apjomā pilnveido studentu profesionālo

kompetenci izvēlētajā specialitātē. Šajā daļā tiek piedāvātas iespējas studēt citu zinātņu kursus

vai padziļināti studēt pamata zinātņu disciplīnas.

Atskaites periodā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju

programmā „Skolotājs” nav veiktas saturiskas izmaiņas piedāvātajām kvalifikācijām. Studiju

procesā tiek pilnveidotas sadarbības iespējas starp moduļu pasniedzējiem, nodrošinot secīgu

un optimālu studiju kursu satura apguvi, aktualizējot profesionālo kompetenci pilnveidojošās

zināšanas.

Savukārt, izvērtējot LiepU realizēto skolotāju programmu „Vēstures un sociālo

zinību skolotājs”, tika saskatīta iespēja uzlabot tās efektivitāti, pievienojot to

profesionālās augstākās izglītības studiju programmai „Skolotājs”, saglabājot gan

iegūstamo grādu, gan kvalifikāciju. Programmas A daļa tiek plānota un realizēta

kopīgi 47 KRP apjomā., bet nozares teorētiskie pamatkursi (A daļa) 9 KRP apjomā

tiek piedāvāti atšķirīgi. Savukārt nozares profesionālās specializācijas kursi 60 KRP apjomā

(B daļa) tiek plānoti un realizēti atsevišķi, atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai.

Lai nodrošinātu saskaņotību un saistību starp skolotāju sākotnējo profesionālo

izglītību un darba tirgus pieprasījumu, kā arī veicinātu studiju programmas absolventu

nodarbinātību un konkurētspēju, ir izvērtēta nepieciešamība papildināt studiju

programmas „Skolotājs” apakšvirziena „Pamatizglītības skolotājs” profesionālo

statusu un tiesības strādāt par latviešu valodas un literatūras, angļu valodas un vācu

valodas pamatizglītības skolotāju.

4. Vērt ēšanas sistēma (vērt ēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu analīze)

Studiju programmas izvērtējums orientēts uz studiju procesa, zināšanu dinamikas

noskaidrošanu. Studentu zināšanu vērtēšanas kritēriji ir atspoguļoti studiju kursu aprakstos.

Studiju kursu noslēguma pārbaudījumos, kuros tiek izmantots arī grupu darbs, galvenais

uzsvars tiek likts uz prasmi diskutēt, aizstāvēt viedokli un to pamatot. Ir izstrādāti bakalaura

darba vērtēšanas kritēriji.

Pārbaudījumi, atkarībā no studiju kursa specifikas, tiek organizēti individuāli vai grupā;

tiek īstenota arī vērtēšana pēc kumulatīvā principa. Docētāji studiju kursu apguves vērtēšanā

izmanto arī analītiskās vērtēšanas metodes, kuras nosaka, ka ieskaitē un eksāmenā gūtais

vērtējums veido 50% līdz 70% , bet galīgo vērtējumu nosaka studenta darbs visa semestra

laikā. Piemēram, referāti, patstāvīgie darbi, projekti veido 30% no kopvērtējuma, piedalīšanās

semināros, diskusijās – 20% no kopvērtējuma un eksāmens veido 50% no kopvērtējuma.

Pētnieciskā darba prasmju izvērtēšanā par būtisku kritēriju uzskatāma studentu prasme

izmantot literatūru svešvalodās, interneta izmantošanas prasmes informācijas ieguvei un

apstrādei, prezentēšanas prasmes un pētnieciskā darba aktualitāšu teorētiskā un praktiskā

saistība. Taču jāatzīst, ka vēl nepietiekoši tiek izmantota literatūra svešvalodās un jāturpina

studentu prezentācijas prasmju pilnveide.

Kaut arī ar vērtēšanas kritērijiem studenti tiek iepazīstināti, uzsākot studiju kursu, tomēr

ne vienmēr kursa nobeigumā studenti ir apmierināti ar iegūto vērtējumu. Šis fakts un tas, ka ar

2009./10.st.gadu LiepU pāriet uz studentu rotācijas sistēmu, norāda uz nepieciešamību vēl

detalizētāk izstrādāt kritērijus docējamo kursu vērtēšanai.

5. Programmas praktiskā īstenošana (studiju metodes un formas, akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos)

Studiju darba formas: semināri, zinātniski pētnieciskie semināri, praktiskie darbi,

lekcijas, diskusijas, debates, grupu darbi, patstāvīgais darbs, individuālie un grupu projekti,

individuālās un grupu konsultācijas, prakses, konferences. Visiem studiju kursiem izstrādāti

patstāvīgā darba uzdevumi, kurus studenti saņem, uzsākot studiju kursu. Studiju laikā tiek

izstrādāti 3 studiju darbi. Studiju programmā nozīmīgs ir studentu zinātniski pētnieciskais

darbs.

Akadēmiskā personāla pētnieciskās un projektu darbības rezultātu integrācija studiju

procesā nodrošina studiju priekšmetu programmu satura pilnveidi un veicina studentu

pētniecisko darbību. Docētāju pētnieciskais darbs atspoguļojas studiju kursu saturā kā

novitāte, bet sagatavotie mācību līdzekļi atvieglo studiju kursu apguvi, palīdz veiksmīgāk

organizēt patstāvīgo darbu un atvēl vairāk laika diskusijām. Docētāju pētījumu tematika un

pētnieciskās darbības virzieni atklāj valsts un reģiona aktuālās problēmas mūsdienu

pedagoģiskajā procesā skolā un augstskolā saistībā ar profesionālo kvalifikāciju virzieniem,

ko piedāvā studiju programma „Skolotājs”:

• izglītības un audzināšanas problēmu risināšana mainīgajā sabiedrībā,

• skolotāju izglītības problēmu kvalitatīvā analīze un attīstības perspektīvas ilgtspējīgas

darbības kontekstā multikulturālā sabiedrībā,

• studentu veselīga dzīvesveida izpratne un veselīga dzīvesveida paradumu veidošanās,

• pāreja no pirmsskolas uz sākumskolu kā pedagoģiska un sociālpedagoģiska problēma,

• skolas pedagoģija - dzimtās valodas mācību metodika,

• mākslas pedagoģijas elementu izmantošana darbā ar bērniem un dabas zinību metodisko

aspektu īstenošana;

• muzikāli radošās darbības, instrumentspēles un mūzikas mācības metodikas aspekti;

• skolēnu adaptācijas problēmas un skolotāja komunikatīvās kompetences nozīme

konfliktu risināšanā skolā;

• personības pašrealizācijas būtība, tās veidi;

• atstumto bērnu pašizjūtas pedagoģiski psiholoģiskie aspekti.

Studiju un bakalaura darbu tematika ir plaša un aktuāla, un tā atspoguļo konkrētus

pedagoģiskā procesa aspektus. Par veikto pētījumu rezultātiem studenti referē ikgadējās

LiepU studentu zinātniskās konferencēs. Piemēram, 2011.gada martā Zinātnes un radošuma

nedēļā 4. kursa (apakšvirziens „Psiholoģijas skolotājs”) studente Alise Akmentiņa piedalījās

Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes studentu zinātniskajā konferencē, kā arī radošuma

nedēļas noslēguma konferencē ar referātu " Video projekta veidošana psiholoģijas stundās".

Lai veicinātu studentu radošo potenciālu, Zinātnes un radošuma nedēļas ietvaros

apakšvirziena „Mūzikas skolotājs” studentiem tika dota iespēja mākslinieciski izpausties,

sagatavojot kora mūzikas koncertu. Mācību koris kopā ar LiepU Mūzikas studijas

dalībniekiem piedalījās Ziemassvētku labdarības koncertā.

Studiju procesa organizācijas nepieciešama sastāvdaļa ir optimālas studentu un docētāju

mijiedarbības nodrošināšana pedagoģiskajā procesā. Tā, piemēram:

• apakšvirziena „Sporta un deju skolotājs” studenti iesaistījās anketu izplatīšanā,

palīdzēja veikt fiziskās sagatavotības testus, Zinātnes un radošuma nedēļas ietvaros

studenti organizēja un piedalījās tradicionālajos „Kustību svētkos”.

• apakšvirziena „Speciālās izglītības skolotājs” 3. kursa studentiem pētījumu

tēma saistīta ar izglītības pārejas posma pirmsskola-pamatskola kvalitātes

nodrošināšanu bērniem ar speciālajām vajadzībām, kas tiek integrēti

vispārizglītojošajās pamatskolās (lektores D.Betheres promocijas darba tēma).

Tiek prognozēts, ka pētījumi tiks turpināti bakalaura darbos,

• apakšvirziena „Psiholoģijas skolotājs” studentu pētījumu tēmas saistās ar

pasniedzēju pētnieciskās darbības virzienu - iekšējās saskaņotības izjūta –

realizācijas iespējas psiholoģijas stundās, efektīvas klasvadības procesa

realizācijas aspekti, skolu atbalsta komandu aktualitāte un darba produktivitāte

Liepājas vidusskolās, u.c.

• apakšvirziena „Pamatizglītības skolotājs” studentu pētījumu tēmas saistās ar

pedagoģiskā procesa humanizācijas un skolas efektivitātes paaugstināšanas

iespējām (alternatīvas pieejas mācību procesa organizēšanā, kooperatīvā

mācīšanās, moderno mediju izmantošana skolā u.c.)

Pamatojoties uz studiju programmas mērķiem, tika paredzēta daudzveidīgāka darba

formu izmantošana un to pilnveidošana. Izmantojot dažāda veida projektu iespējas,

studentiem tika piedāvātas radošās un profesionālās pilnveidošanās iespējas, darbojoties vienā

komandā ar pasniedzējiem. Atskaites periodā, iesaistoties studentiem, ir realizēti šādi projekti:

• COMENIUS starptautiskais projekts “CREANET – Network on Creativity in

Preschool Education” (4.kursa studentes Linda Beča, apakšvirziens „Pirmsskolas

izglītības skolotājs” un Ilze Ābele, apakšvirziens „Mūzikas skolotājs”);

• Erasmus IP „Teacher Education for working with Inclusive Education at Schools –

TEACHWISE II” (3.kursa studentes Anna Vilmane, Elīna Alfuse, Singa Lūse,

apakšvirziens „Speciālās izglītības skolotājs”);

• Kora „Atbalss „dalībnieki ”( diriģente, prof. I. Valce) un LiepU Mūzikas studijas

studenti doc. O. Blauzdes un lekt. J. Pavītola vadībā piedalījās starptautiskajā

festivālā „Studentu pavasaris” 2011. gadā 10. – 12. maijā, Lietuvā Šauļos (Šauļu

Universitātes, Liepājas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes

sadarbības projekta ietvaros).

• Apakšvirziena „Mūzikas skolotājs” 2.kursa studente A. Čīče ( doc. O. Blauzde)

piedalījās starptautiskajā vokālistu konkursā Šauļu Universitātē (Lietuva) 2011. gadā

9. -10. maijā un ieguva 3. vietu.

6. Programmas perspektīvais novērt ējums

Studiju programmas attīstības perspektīva ir balstīta uz Eiropadomes sanāksmes

Lisabonā 2000. gadā izteikto apgalvojumu, ka cilvēki ir Eiropas galvenā vērtība un

investīcijas cilvēkos ir svarīgas uz zināšanām balstītai ekonomikai, lai nodrošinātu to, ka

šāda jauna ekonomika nepasliktinās esošās sociālās problēmas. Programmas konkurētspēju

nodrošina respektētā atziņa, ka ir nepieciešams paātrināt reformas, lai nodrošinātu augstas

kvalitātes izglītības sistēmas, kas ir gan efektīvas, gan objektīvas, gan atbilstošas prasībām

pēc kompetences. Studiju programmas „Skolotājs” attīstība ir balstīta uz šādu kompetenču

un prasmju attīstību (skatīt 1. tabulu).

1. tabula

Kompetences un prasmes

Kompetences Attīstāmās prasmes - Izglītības iestādes vadībā. Spējīgi pieņemt lēmumus un

veikt vadītāja uzdevumus; - Sadarboties ar dažādām sociālās palīdzības institūcijām,

plašāku sabiedrību, vecākiem. Prasme nodrošināt partnerību starp skolām un uzņēmumiem;

- Veicināt izglītības izpratni, ka nabadzības novēršanas un sociālās integrācijas veicināšanas nosacījumi ir izglītības kvalitāte.

- Strādāt ar neviendabīgu klasi/ grupu (dažādas izcelsmes un atšķirīgu spēju un īpašu vajadzību līmeni), strādāt ar kultūru ziņā atšķirīgiem skolēniem;

- Pielietot daudzvalodību. Svešvalodu mācīšanās kā vērtība. Tas ir pamats studentu un skolotāju profesionālajai mobilitātei;

- Īstenot jauniešu izglītību uzņēmējdarbības kontekstā; - Strādāt uz sadarbību un konstruktīvu pieeju balstītā

mācīšanā; - Attīstīt savas zināšanas un prasmes uz zināšanām balstītā

sabiedrībā; - Koordinatoriem un savas klases administratoriem (nevis

priekšmetu skolotājiem); - Dažādu mācīšanas koncepciju un pieeju realizācijā; - Izmantot jaunākās tehnoloģijas, izpildot prasību par

individualizētu mācīšanos; - Darboties pētniecībā. Veikt prakses pētniecību. - Veikt pašizpēti, pašanalīzi, pašizvērtējumu visas karjeras

laikā; - Ieviest jaunas pieejas, kas atšķiras no tradicionālajām

metodēm; - Un sagatavotiem attiecībā uz jaunākajām izglītības

tendencēm, t.sk. individualizētu mācīšanos, skolēnu sagatavošanu neatkarīgai zināšanu apguvei, rīcībai heterogēnās klasēs, izglītojamo sagatavošanai;

- Apgūt mācāmo priekšmetu, visus viedokļus un pedagoģiskās prasmes, lai varētu palīdzēt jauniešiem pilnībā realizēt savas prasmes.

- Prasme strādāt ar neviendabīgu klasi/grupu (dažāda izcelsme un atšķirīgs spēju un īpašu vajadzību līmenis);

- Prasme noteikt katra skolēna konkrētās vajadzības un atbilstīgi tām izstrādātu virkni mācīšanas stratēģiju;

- Prasme veicināt/ atbalstīt jauniešu spējas kļūt par neatkarīgiem zināšanu apguvējiem;

- Prasme palīdzēt jauniešiem iegūt kompetences, kas uzskaitītas Eiropas pamatprincipu kopumā attiecībā uz pamatprasmēm;

- Prasme strādāt daudzkultūru vidē (tostarp izpratne par daudzveidību un cieņa pret atšķirīgo);

- Prasme sadarboties ar kolēģiem, vecākiem un plašāku sabiedrību;

- Prasme iegūt, attīstīt un izmantot vadības prasmes; - Prasme veikt nepārtrauktu un sistemātisku mācīšanas

prakses analīzi; - Prasme veikt mācāmās klases līmeņa pētniecību; - Prasme iekļaut savās mācīšanas metodēs klases līmeņa

un akadēmiskās pētniecības rezultātus; - Prasme noteikt savas mācīšanas stratēģiju efektivitāti

un veikt attiecīgas korekcijas; - Prasme izvērtēt individuālās mācīšanas

vajadzības/nepieciešamību.

Studiju programmā ir ievērota augstākās profesionālās izglītības studiju programmas

specifika: orientācija uz studentu teorētisko zināšanu nepārtrauktu nostiprināšanu praktiskajās

nodarbībās, patstāvīgajā darbā un praksē. Programmas saturs ir atbilstošs un veicina

profesionālās kompetences pilnveidi un atbilstoši Lisabonas stratēģijas nostādnēm un

sabiedrības prasībām nodrošina absolventu konkurētspēju darba tirgū. Studiju programmas

uzbūves principi ir salīdzināmi ar citu Eiropas augstskolu studiju programmām, salīdzināmais

iegūstamais bakalaura grāds un Eiropas vienotais diploma pielikums nodrošina programmas

konkurētspēju un atvieglo studentu mobilitātes iespējas.

6.1. Atbilst ība valsts akadēmiskās/profesionālās izglītības standartam; atbilstība profesijas standartam

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības profesionālā bakalaura studiju programmas

„Skolotājs” saturs un realizācija ir saskaņā ar Latvijas Republikā pieņemtajiem MK

Noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu (MK

Noteikumi 481, 20.11.2001.). Studiju programmas struktūras A daļa (obligātā daļa) ir 56 KRP

apjomā, B daļa (ierobežotās izvēles daļa) ir 60 KRP apjomā, C daļa (brīvās izvēles daļa)

6KRP apjomā, prakse 26 KRP apjomā, Valsts pārbaudījumi 12 KRP apjomā (skatīt 2.un

3.tabulu).

2. tabula

Studiju programmas atbilstība valsts profesionālās augstākās izglītības standartam

Studiju programmas apjoms kredītpunktos

Studiju kursi Prakse Valsts

pārbaudījumi

Vispārizglītojošie studiju kursi

Nozares teorētiskie pamatkursi

Informācijas tehnoloģijas

kursi

Nozares profesionālās specializācijas

kursi

Brīvās izvēles kursi

A daļa B daļa C daļa B daļa B daļa

20 KRP 34 KRP 2 KRP 60 KRP 6 KRP 26 KRP 12 KRP 160 KRP

3. tabula

Studiju programmas satura atbilstība skolotāja profesijas standartam

Profesijas standartā formul ētās zināšanas un to izmantojuma līmenis (priekšstats/izpratne/lietošana)

Atbilstošie studiju kursi

Valsts izglītības sistēmas un skolotāju darbību reglamentējošie dokumenti un darba likumdošana (LR un ES likumi, dokumenti un normatīvie akti) – izpratne Bērnu tiesību aizsardzība - lietošana

Likumdošana izglītības sistēmā un bērnu tiesību aizsardzība

Pedagoģija un psiholoģija - lietošana • Mācīšanās un mācīšanas teorija un metodika - lietošana • Audzināšanas darbība jeb klasvadība - lietošana • Mācību organizācija (mācību metodes, mācību stunda, mācību programma) - lietošana • Sasniegumu vērtēšana un pašnovērtējuma veikšana - lietošana • Mācību vides organizācija - lietošana • Saskarsmes un sadarbības veicināšana (sociālo attiecību veidošana) - lietošana

Pedagoģiskās domas attīstība Latvijā un pasaulē Vispārīgā pedagoģija Vispārīgā psiholoģija un attīstības psiholoģijas teorijas Audzināšanas teorija un metodika Klases audzinātāja darbs Pedagoģijas pētījumu metodoloģija Pedagoģiskā psiholoģija Didaktika un pedagoģiskās

• Pedagoģisko pētījumu metodes - lietošana • Psiholoģija (vispārīgā, attīstības, personības, sociālā) - lietošana • Speciālā pedagoģija - lietošana • Nozaru pedagoģija - lietošana • Vecumposmu fizioloģija - lietošana

tehnoloģijas izglītībā Mācīšanās stili Kreativitātes pedagoģiskie pamati Māksla izglītībā Mūzika izglītībā Pieaugušo izglītība Starpkultūru izglītība Iekļaujošā izglītība Logopēdijas pamati

Mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozare - lietošana • Mācību priekšmets - lietošana • Mācību priekšmeta didaktika - lietošana • Mācību satura integrācijas pamati - lietošana

Katram programmas apakšvirzienam atbilstošie profesionālās specializācijas studiju kursi (B daļa, 60 KRP, A daļa 9 KRP)

Valodas un komunikācija - lietošana • Informācijas tehnoloģijas - lietošana • Valsts valoda un svešvalodas - lietošana • Saskarsmes psiholoģija - lietošana

Latviešu valodas kultūra Svešvaloda specialitātē Saskarsmes psiholoģija un konfliktu risināšana Informācijas tehnoloģijas un pedagoģiski pētniecisko datu apstrāde

Sociālās zinības - lietošana • Ētika – lietošana Izglītības vadība – lietošana • Loģika - izpratne • Kultūras vēsture - izpratne • Vēsture - izpratne • Filozofija - izpratne • Ekonomikas pamati - izpratne Vides un veselības izglītība - lietošana

Filozofija un profesionālā ētika Sociālās zinības Izglītības iestādes vadība Projektu vadība izglītībā Uzņēmējdarbība Kultūras mantojums izglītībā Filozofija un profesionālā ētika Ilgtspējīgas izglītības filozofija Mūzikas terapija izglītībā

Veselīgs dzīves veids - lietošana • Sports - lietošana • Veselīgs uzturs - lietošana • Personīgā higiēna - lietošana • Atkarību profilakse - lietošana

Sports pedagoģijā Veselības mācība Sociālās zinības

Salīdzinājums ar vismaz divām citās valstīs īstenotām tāda paša līmeņa augstākās izglītības programmām

Latvijā profesionālā bakalaura grādu izglītībā un skolotāja kvalifikāciju izvēlētās

specializācijas jomā ir iespējams iegūt Latvijas Universitātē un LiepU. Skolotāju izglītības ieguve

tiek īstenota visās Eiropas Savienības valstīs un kvalifikācijas ieguve notiek gan bakalaura, gan

maģistra studiju programmās. Programmu salīdzināšanai izvēlējāmies to valstu studiju

programmas, kas tiek realizētas bakalaura studijās (skatīt 4. tabulu).

4. tabula

Studiju programmu salīdzinājums

Krit ēriji/ Valstis

Dānija, Lillebaelt Universitātes koledža

Zviedrija, Stokholmas Universitāte

Latvija, LU Latvija, LiepU

Programmas nosaukums

Skolotāju izglītība Skolotājs Skolotājs Skolotājs

Piešķiramā Skolotājs ar specializāciju 2 – 4 priekšmetos

Skolotājs no 1.-7.klasei, un ar Latviešu valodas un literatūras skolotājs vai

Pirmsskolas

kvalifik ācija

specializāciju no 5. – 9.klasei Latviešu valodas kā otrās valodas skolotājs vai Angļu/vācu valodas skolotājs vai Mājturības un mājsaimniecības skolotājs vai Kultūras vēstures skolotājs vai Mākslas vēstures skolotājs vai Vizuālās mākslas skolotājs vai Veselības mācības un sporta skolotājs vai Lietišķās informātikas skolotājs vai Pamatizglītības skolotājs (1.-4.klase) vai Speciālās izglītības skolotājs

izglītības skolotājs vai pamatizglītības skolotājs, vai speciālās izglītības skolotājs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, vai sporta un deju skolotājs, vai mūzikas skolotājs vai psiholoģijas skolotājs un ārpusstundu darba organizators skolā, vai psiholoģijas skolotājs un sociālo zinību skolotājs.

Grāds Bakalaura grāds izglītībā Bakalaurs Profesionālais bakalaura grāds izglītībā

Profesionālais bakalaura grāds izglītībā

Imatrikul ācijas noteikumi

Vidējā izglītība

Vidējā izglītība; CE latv.val.un literatūrā, pirmajā svešvalodā

Vidējā izglītība; CE latv.val. un literatūrā, pirmajā svešvalodā

Studiju ilgums

4 gadi 4gadi/ 5gadi 4 gadi/ 4.5 gadi

Apjoms (ECTS vai KRP)

180 – 240 ECTS (atkarībā no izvēlēto specializāciju skaita)

Sākumskolas skolotājs – 140 ECTS 5. -9. klasei 180 ECTS Lai mācītu pamatskolā civilzinības papildus jāapgūst 60 ECTS

160 KRP

160 KRP

Programmas saturs

Vispārizglītojošie un nozares teorētiskie kursi - Izglītības teorija; Skola sabiedrībā; Pedagoģija; Vispārīgā didaktika; Psiholoģija

Vispārizglītojošie studiju kursi visiem skolotāju programmas studentiem. To saturu veido vispārīgās pamatzināšanas par mācīšanu un mācīšanos, padomdošanu, bērnu socializāciju, demokrātijas principu apguvi) Apjoms: 90 ECTS Prakse skolā -10 ECTS

Vispārizglītojošie un nozares teorētiskie kursi veido 50% jeb 80 no 160 kredītpunktiem. Studējošie A daļā apgūst 17 studiju kursus.

Vispārizglītojošie un nozares teorētiskie studiju kursi – 56 KRP

Profesionālās specializācijas kursi – māksla, bioloģija, dāņu valoda, dāņu valoda kā svešvaloda, angļu/franču/vācu valoda, fizika/ķīmija, ģeogrāfija, vēsture, rokdarbi, sports, reliģija/ētika, matemātika, mūzika, dabas zinātnes, psiholoģija, sociālās zinības, skola sabiedrībā, kokapstrāde. Visi priekšmeti ietver arī mācīšanas metodiku un praksi skolā

Studentu izvēle vienā vai vairākās specifiskās jomās (Ievirzes studiju kursi), kas nodrošina viņu kvalifikācijas ieguvi. Saturā ir teorijas priekšmeti, priekšmetu didaktika un prakse. Apjoms: 60 ECTS

Profesionālās specializācijas kursi veido 46% jeb 74 no 160 kredītpunktiem. B daļā studējošiem tiek piedāvāti 18-26 studiju kursi atkarībā no studiju virziena

Profesionālās specializācijas kursi – 60 KRP izvēlētajā specializācijā

Brīvās izvēles daļa Viena vai vairākas Brīvās izvēles studiju kursi - Brīvās izvēles

Studiju laikā students izvēlas no augstskolas piedāvātajiem studiju kursiem studiju kursus

specializācijas jomās, kas nodrošina padziļinātu satura apguvi. Apjoms: 30 ECTS Padziļināti tiek apgūts kāds no ievirzes kursiem, retāk apgūts kāds pilnīgi jauns studiju kurss un jaunu kompetenču apguve.

6 KRP Studējošie C daļā var izvēlēties kursus no citiem studiju virzieniem Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, vienlaikus studentiem ir iespēja apmeklēt jebkurus citus kursus LU vai citās augstskolās.

studiju kursi -6 KRP

Pedagoģiskā prakse – vismaz 30 ECTS

Prakses var realizēt privātās un valsts izglītības iestādēs.

Pedagoģiskā prakse – 26 KRP

Pedagoģiskā prakse – 26 KRP

Bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana – 10 ECTS

Bakalaura darbs 10 ECTS Valsts pārbaudījumi – 12 KRP kas ietver diplomdarba izstrādi, aizstāvēšanu un eksāmenu. Eksāmenā tiek pārbaudītas teorētiskās zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas (galvenokārt mācību stundu modelēšanas veidā)

Valsts pārbaudījumi – 12 KRP Bakalaura darbs, integrēts eksāmens pedagoģijā, psiholoģijā, metodikā; eksāmens izvēlētajā specializācijā

Diploms Skolotāja diploms Tiek piešķirts skolotāja vispārējs diploms, kas ļauj mācīt un veikt pedagoģisku darbu pirmsskolā, skolā, dienas centros u.c. Vispārīgajam diploma tiek izvirzītas papildus prasības, lai varētu speciālajā izglītībā.

Skolotāja diploms Skolotāja diploms

Cita informācija

Programma veidota no moduļiem un studenti var izvēlēties moduļus, lai paši veidotu savām profesionālajām vajadzībām un interesēm atbilstošu studiju programmu

Integrēta, vienota programma visiem skolotājiem. Programmas ietvaros tiek piedāvātas dažādas izvēles

Veicot studiju programmu salīdzinošo analīzi var secināt, ka:

- Profesionālā bakalaura studiju programmās tiek uzņemti studenti ar vispārējo vidējo

izglītību. Tas atbilst arī mūsu piedāvātajai studiju programmai.

- Studiju programmas apguves vispārizglītojošie kursi tiek plānoti kopīgi visām

skolotāju programmām (īpaši tas vērojams Zviedrijā un Dānijā īstenotajās

programmās). Tādējādi tiek nodrošināta resursu optimizācija un specializācijas

iespējas piedāvātas vēlākajos studiju gados.

- Citu valstu studiju programmas tiek realizētas moduļu sistēmā, kur nav noteikts

vienojošs moduļu skaits. Vērojamas atšķirības studiju procesa organizācijā –

piemēram, Dānijā studentiem ir iespēja modelēt pašiem savu studiju procesu,

izvēloties apgūstamos moduļus, atbilstoši izvēlētajām specializācijām.

- Kredītpunktu apjoms un studiju ilgums ir atšķirīgs. Taču līdzīga ir programmas

struktūra un piedāvātais saturs, ko veido vispārizglītojošie kursi, specializācijas kursi

un padziļināti specializācijas kursi. Visās programmās ir prakses, kuras tiek veiktas

gan patstāvīgi ārpus augstskolas, gan studiju moduļu ietvaros.

- Visās studiju programmās tiek dota iespēja apgūt teorētiskās zināšanas un metodiskā

darba pieredzi, kas nodrošina prasmes un attīsta profesionālās kompetences, izprast

un vērtēt savu pedagoģisko izaugsmi un spējas, izprast pārmaiņas, atlasīt

nepieciešamo metodisko informāciju un materiālus.

- Vērojama tendence, ka visas minētās augstskolas savu iespēju robežās piedāvā

specializācijas izvēli (no 1 – 4), kas paver lielākas iespējas absolventiem darba tirgū,

kā arī nodrošina skolotājam plašākas iespējas darbam ar klases skolēniem, kas

psiholoģiski labvēlīgi ietekmē bērnus pārejas posmos.

6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem

Atskaites periodā darba devēju aptauja par absolventu nodarbinātību nav veikta,

tomēr, izvērtējot pedagoģiskās prakses dokumentāciju (Studenta prakses vietas izvērtējums

(S-4-3) un Prakses novērtējums (S-4-2)), ir vērojamas pozitīvas tendences. Darba devēji

atzinīgi novērtē studentu sagatavotību (par to liecina augstie prakses vērtējumi), pārdomāto

prakšu organizāciju un gandarījumu par sadarbību un jaunām idejām. Piemēram,

apakšvirziena „Pamatizglītības skolotājs” 4.kursa studentu kvalifikācijas prakses rezultāti

liecina par augsta līmeņa profesionālo sagatavotību savā jomā – 43,5% izcili vērtējumi un

40% teicami; sociālo zinību skolotāja specializācijai – 76% teicams un izcils vērtējums, bet

krievu valodas skolotāja specializācijai – 47,5% teicams un izcils vērtējums.

Darba devēji studentus-praktikantus raksturo kā radošus, ieinteresētus, kas nebaidās

jautāt, zina mācību priekšmeta metodiku un bērnu vecumposmu īpatnības, kam piemīt

veselīgi augsta pašapziņa, ir prasme strādāt ar skolēniem, teorētiskās zināšanas un prasme tās

pielietot praksē. Praktikanti prot arī plānot un organizēt mācību un audzināšanas darbu.

Darba devēju ieteikumi studentiem-praktikantiem:

• strādāt izvēlētajā kvalifikācijā:

• tikpat aizrautīgi strādāt ar skolniekiem;

• rast ticību savām spējām;

• justies drošākiem, pārliecinātākiem;

• pilnveidot sevi, turpināt mācīties nākošā pakāpē.

7. Studējošie

7.1. Studējošo skaits programmā

Studējošo skaitu un tā izmaiņas pēdējos piecos gados pirms novērtēšanas skatīt 1.pielikumā.

Studentu skaita prognoze 2011./2012. studiju gadam – pilna laika studijās 78 studenti

(53 – budžeta, 25 – maksas) un nepilna laika studijās 20 studenti (par maksu). Šāda prognoze

varētu saglabāties arī turpmākajos piecos gados.

7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikul ēto skaits

Pirmajā studiju gadā imatrikulēti 59 studenti pilna laika studijās un 16 studenti

nepilna laika studijās. Kopā – 75 studenti.

7.3. Absolventu skaits

Absolventu skaitu skatīt 2.pielikumā.

7.4. Studējošo aptaujas un to analīze

Studiju procesa kvalitātes pilnveidošanas nolūkos ir veiktas studentu aptaujas un to analīze.

2010./11.st.gadā tika veikta studentu anketēšana (anketu rezultāti glabājas pie KVS

vadītājas D.Ercumas). Tāpat kā iepriekšējos gados par programmas stiprajām pusēm tiek

minēta mācībspēku profesionalitāte, attieksme pret studentiem, atbalsts prakses laikā, kā arī

metodiku lietderīgums un zināšanu noderīgums praksē. Vājās puses – ne vienmēr studenti

tiek laikus informēti par lekciju izmaiņām, studenti vēlas vairāk izdales materiālu. Ir studenti,

kas uzskata, ka studiju kursa saturs neatbilst programmai vai arī studiju kursi nepiedāvā

aktualitātes specialitātē. Studiju programmas pilnveidei tiek ieteikts vairāk sasaistīt teoriju ar

praksi un palielināt studiju kursu īpatsvaru tieši specializācijas priekšmetos. Notikušas

diskusijas un veiktas studentu aptaujas arī pēc pedagoģiskajām praksēm. Pēc katras prakses

studenti izvērtē savu sagatavotību un prakses vietas; anketu rezultāti liecina par studentu

apmierinātību un prasmi kritiski izvērtēt savu darbu. Kopumā studentu aptaujas analīze

liecina par pozitīvu programmas satura un tā īstenošanas novērtējumu.

Kvalitātes vadības sistēmas ietvaros notiek ikgadēja docētāju novērtēšana, kas parāda

mācībspēku stiprās un vājās puses gan no metodiskā, gan organizatoriskā aspekta (anketas

glabājas un tiek izvērtētas Pedagoģijas un sociālā darba fakultātē). Studenti pozitīvi

novērtējuši mācībspēku sagatavotību lekcijām un izmantotās studiju metodes, pasniedzēju

kompetenci un attieksmi pret studentiem. Tomēr atklājās, ka ne vienmēr, uzsākot studiju

kursu, pasniedzējs iepazīstina ar kursa programmu un prasībām tā apguvei, kā arī ne vienmēr

vērtējums atspoguļo studenta ieguldīto darbu un studiju rezultātus visa semestra laikā.

Tādējādi var secināt, ka dominē pozitīva attieksme pret studijām; arī studiju procesa

organizācija tiek vērtēta pozitīvi un ir ierosināti vēlamie uzlabojumi, ko nepieciešams izvērtēt

un pilnveidot turpmākajā darbā.

7.5. Absolventu aptaujas un to analīze

Atskaites periodā absolventu aptauja nav veikta.

7.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studējošo līdzdalībai studiju procesa organizēšanā un pilnveidošanā ir būtiska

nozīme, pašlaik studenti šajā procesā vairāk tiek iesaistīti izvērtēšanas fāzē (anketēšana,

sarunas ar studentiem). Studentu priekšlikumi ir saistīti ar organizatoriskiem aspektiem

(pārbaudījumu grafiks, nodarbību izkārtojums, pedagoģisko prakšu organizācija u.tml.).

Prakses konferencēs izteiktie priekšlikumi tiek realizēti, pārdomājot un pilnveidojot prakses

uzdevumus. Studenti darbojas Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes domē, Studentu

padomē, kā arī studiju programmas pašnovērtējuma izstrādes darba grupā, kā arī LiepU

Senātā un Zinātnes padomē.

Pozitīvi un atzinīgi ir jānovērtē nepilna laika studentu motivācija un atvērtība,

iniciatīva un iesaistīšanās studiju procesa pilnveidošanā ar ieteikumiem un priekšlikumiem, ar

aktivitāšu īstenošanu, kuras veicina savstarpēju sadarbību, atbalstu un apmaiņu profesionālajā

pieredzē.

8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērt ējums

8.1. Akadēmiskā personāla skaits

Studiju programma tiek realizēta LiepU Pedagoģijas un sociālā darba fakultātē,

iesaistoties mācībspēkiem arī no Dabas un sociālo zinātņu fakultātes un Humanitāro un

mākslas zinātņu fakultātes. Studiju programmas realizācijā iesaistīti 72 docētāji: no tiem 6

profesori, 6 asociētie profesori. Studiju programmā strādā 21 zinātņu doktori un 45 maģistri

(skatīt 5.tabulu).

Studiju programmu realizē 2 ievēlēti asistenti, 19 ievēlēti lektori, 12 ievēlēti docenti, 6

asociētie profesori un 5 profesori.

Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla sarakstu skatīt 3.pielikumā.

5. tabula

Akadēmiskā personāla skaits – 72

Doktori Profesori Asoc. profesori

Docenti Lektori (Maģistri)

Asistenti

Skaits 21 6 6 12 33 15 % 29 8,3 8,3 16,6 45,8 20,8

8.2. Akadēmiskā personāla kvalifik ācija

Docētāju profesionālā un zinātniskā kvalifikācija ir atbilstoša studiju programmas

mērķiem un uzdevumiem, tomēr nepieciešams piesaistīt docētājus ar doktora grādu

atbilstošajā studiju nozarē.

8.3. Zinātņu doktori vai profesori

Studiju programmā strādā 29 % zinātņu doktori atbilstošajās studiju nozarēs; no tiem 23,8 % profesori un 28,5% asociētie profesori.

8.4. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem 6 gadiem

Akadēmiskā personāla atlase un atjaunošana notiek atbilstoši profesionālās augstākās

izglītības studiju programmas „Skolotājs” mērķiem un uzdevumiem un saskaņā ar LiepU

noteikto kārtību par vēlēšanām akadēmiskajos amatos, kā arī ievērojot studentu aptauju

analīzes rezultātus.

Augstākās izglītības studiju programmas „Skolotājs” docētāji nepārtraukti īsteno savu

profesionālo pilnveidi, sekojot aktualitātēm savā nozarē, izstrādājot mūsdienu prasībām

atbilstošus referātus konferencēm un zinātniskajām publikācijām.

Pārskata periodā 6 no studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem studē

LiepU, LU, LSPA un DU doktorantūrā (H.Vecenāne, S.Lanka, D.Oļukalne, A.Tālbergs,

B.Trinīte). Šajā periodā teorētiskās studijas doktorantūrā ir absolvējuši un turpina promocijas

darba izstrādi L.Veita, D.Skudra, Ā.Orlovskis, I. Valce, M. Paipare, O. Blauzde, L. Petre.

Asistents J.Kārkliņš studē maģistrantūrā.

D.Oļukalne ir mērķstipendiāte ESF līdzfinansētajā projektā „Atbalsts Daugavpils

Universitātes doktora studiju īstenošanai".

D.Betherei ir noteikts promocijas darba aizstāvēšanas datums: 14.06.2011.

8.5. Zinātniskie pētījumi un jaunrade

LiepU mācībspēku zinātniski pētnieciskā darbība un tās rezultāti (publikācijas, zinātniskie

referāti, projektu izstrāde, pētījumu rezultātu praktiskā ieviešana u. c.) tiek veikta saskaņā ar

Zinātniskās darbības stratēģijā 2010.–2016. gadam noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem

rezultātiem. Studiju programmā iesaistītie mācībspēki darbojas LiepU pētniecības struktūrvienībās,

piemēram, Kurzemes Humanitārajā institūtā, Izglītības zinātņu institūtā, Socioloģisko pētījumu centrā

un Mākslas pētījumu laboratorijā. Zinātniskie pētījumi un pētniecības projekti tiek īstenoti arī

trijās LiepU fakultātēs, kurās darbojas studiju programmas realizācijā iesaistītie mācībspēki.

Studiju programmas mācībspēki ir atvērti inovācijām un pilnveido savu zinātnisko

potenciālu atbilstoši LiepU stratēģiskajiem pētniecības virzieniem un studiju programmas

prasībām. Piemēram, viena no pedagoģijas jomas mācībspēku pētniecības tēmām ir „Pāreja

no pirmsskolas uz sākumskolu kā pedagoģiska un sociālpedagoģiska problēma” (Dr. habil.

paed. prof. D.Liegeniece, Dr. paed., asoc.prof. R.Ukstiņa, Dr. paed., asoc.prof. I.Miķelsone,

Dr. paed., asoc.prof. B.Vikmane), bet psiholoģijas jomas mācībspēki pēta cilvēka personības

attīstību (Mg.psych. Ē.Gintere, Dr.psych. J.Mihejeva, Mg.psych. D.Oļukalne, Dr.psych. I.Strazdiņa,

Mg.psych. V.Zēlerte).

Atskaites periodā mācībspēki ar referātiem ir piedalījušies konferencēs Latvijā un ārzemēs,

prezentējot savu pētījumu rezultātus. Lektore, Mg.ped. D. Skudra ir piedalījusies 7. Starptautiskajā

zinātniski metodiskā konferencē „Valodu apguve: problēmas un perspektīva” ar referātu

„Atkarības tēmas aktualitātes dzimtās valodas stundās sākumskolā”. RPIVA organizētajā

15.starptautiskajā kreativitātes konferencē „Kreativitātes izpētes un paaugstināšanas nozīme

cilvēkresursu attīstībā” savus pētījumus prezentēja Dr. habil. paed. prof. D.Lieģeniece

(referāts: „Kreativitāte kā personības izpausme un uzvedības traucējumi: Rietumos veikto

pētījumu analīze”), Mg.psych. D.Oļukalne (referāts: „Sociālās kreativitātes un tolerances

mijsakarības”) un Mg.psych. Ē.Gintere (referāts: ,,Skolotāju kreativitāte mācību stundās

skolā”).

LiepU Pedagoģijas un sociālā darba fakultāte (organizācijas komitejas vadītāja Dr.paed.,

asoc.prof. I.Miķelsone) sadarbībā ar IAHE organizēja Starptautisku zinātnisko konferenci

„Izgl ītība un pilsoniskā sabiedrība”, kurā ar referātiem piedalījās Dr.paed. R.Ukstiņa,

Dr.paed. B.Vikmane, Dr.paed. L.Mackēviča, Ph.D. Lāsma Latsone, Mg.sc.educ.H.Vecenāne

un Dr.paed. I.Miķelsone.

Starptautiskās konferencēs ārzemēs ir piedalījusies Mg.psych. D.Oļukalne (Saratova,

Krievija) ar referātu, kurā atklāta sociālās kreativitātes saikne ar studentu toleranci un

Dr.paed. L.Mackēviča (Beja, Portugāle) ar pētījumu par kreativitātes jēdziena izpratni un

pielietojumu pirmsskolas skolotāju praksē un attīstības tendencēm Latvijas kontekstā.

Savukārt Dr.psych. J.Mihejeva piedalījusies starptautiskās konferencēs Lietuvā (Klaipēda) un

Igaunijā (Tallina) par humānās pedagoģijas aspektiem.

Nozīmīgākie starptautiskie projekti, kas īstenoti atskaites periodā ir:

• Starptautisks projekts “Development of rehabilitation and reintegration programme

for children using drugs”, programma “Drug prevention and information” (līguma

Nr. JLS/2007/DPIP-1/03 30-CE-0227203/00-64). Rezultātā ir izstrādāta programma

un sagatavoti 20 studenti pēc šīs programmas. Projekta realizētāji: Dr. paed.,

asoc.prof. R.Ukstiņa, Dr. habil. paed. prof. D.Liegeniece (recenzente).

• COMENIUS starptautiskais projekts “CREANET – Network on Creativity in

Preschool Education” (Nr.510473-2010-LLP-IT-COMENIUS-CNW). Projekta

koordinatore Dr.paed. L.Mackēviča. Rezultātā veikts pētījums par kreativitātes

attīstības tendencēm Latvijas kontekstā un iesaistīti LiepU mācībspēki un Liepājas

kristīgās pirmsskolas iestādes skolotāji.

• COMENIUS multilaterālais starptautiskais projekts „Transitions and multilingualism

– TRAM” (2009–2012). Projekta koordinējošā institūcija: Elternverein Baden -

Württenberg. Dalībvalstis: Latvija, Nīderlande, Rumānija, Vācija, Zviedrija. Projekta

koordinatore Mg.paed. D.Bethere, dalībniece Dr.paed. L.Mackēviča. Rezultātā

izstrādāta kursu programma un mācību materiāli modulim „Diversity”.

• Erasmus IP „Teacher Education for working with Inclusive Education at Schools –

TEACHWISE II”. Projekta koordinatore Dr.paed. L.Mackēviča, projekta dalībniece -

Mg.paed. S.Lanka. Rezultātā izstrādāti mācību materiāli par iekļaujošo izglītību.

Augsta studiju programmas realizācijā iesaistīto mācībspēku aktivitāte atskaites periodā

ir bijusi saistībā ar dažādu ESF projektu realizāciju, atbilstoši pārstāvētajai pētniecības jomai

un docējamajiem kursiem – piem., ESF projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto

vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana”, „Inovatīva un

praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” , „Vispārējās

izglītības pedagogu tālākizglītība”, „Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta

sistēmas izveide”. Projektu rezultātā paredzēta pedagogu studiju programmu izveide,

pilnveide un īstenošana, kā arī metodisko materiālu izstrāde izglītības procesa nodrošināšanai

(I.Grospiņa, Ā.Kolosova, D.Skudra, J.Grava, V.Zēlerte, S.Lanka, A.Līdaka, A.Samuseviča,

L.Macckēviča, I.Strazdiņa, I.Miķelsone, A.Jankina, L.Latsone, D.Bethere u.c.)

Līdztekus zinātniskās kvalifikācijas pilnveidei mācībspēki pilnveido arī savu metodisko

kvalifikāciju, piedaloties un vadot dažādus kursus un seminārus (Dr.paed. A.Samuseviča,

Mg.paed. D.Skudra, Mg.psych. D.Oļukalne, Mg.psych. Ē.Gintere, Dr.psych. I.Strazdiņa u.c.).

Atskaites periodā prof. I. Valce kā komisijas locekle piedalījās Šauļu Universitātes

mūzikas katedras Bakalaura darbu aizstāvēšanas eksāmenā.

Detalizēti LiepU mācībspēku zinātniski pētnieciskā darbība un tās rezultāti ir atspoguļota

LiepU pārskatā par docētāju zinātniski pētniecisko darbību un docētāju CV .

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Studijas programmā “Skolotājs” iespējamas par budžeta līdzekļiem un par maksu, ko

sedz juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot līgumu ar universitāti. Studiju programmas

izmaksas tiek noteiktas, pamatojoties uz Senātā apstiprinātu dokumentu “Par studiju maksas

noteikšanas principiem LiepU”.

Studiju programmas plānotais finansējums 2010. – 2014. gadam

- valsts budžeta finansējums visās „Skolotājs” specialitātēs ir Ls 863 (vienai studiju

vietai). Aprēķinos izmantotas 2010. gadā noteiktās bāzes izmaksas (Ls 937,09 uz

vienu studiju vietu), IZM definētais izglītības tematiskās jomas koeficents

(„Skolotāju izglītībā un izglītības zinātnēs”: 0,92812489).

- valsts budžeta finansējums „Mūzikas skolotājam” ir Ls 2 451. Aprēķinos

izmantotas 2010. gadā noteiktās bāzes izmaksas (Ls 937,09 uz vienu studiju

vietu), IZM definētais izglītības tematiskās jomas koeficents („Skolotāju izglītības

programmas, kas piešķir vizuālās mākslas vai mūzikas skolotāja kvalifikāciju”:

2,615625).

- valsts budžeta finansējums sporta, kultūras un dienesta viesnīcu izmaksu segšanai

uz vienu studiju vietu ir Ls 9,50

- studiju programmā „Skolotājs” 2010./2011.studiju gada 1.kursā studējošiem visās

specialitātēs (izņemot „Mūzikas skolotājs”) ir noteikta fiksēta studiju maksa

visam periodam: pilnā laikā Ls 860 gadā, nepilnā laikā 1.kursā studējošiem: Ls

640 gadā.

Studiju programmas plānotās izmaksas 2010. – 2014. gadam

- Obligātās izvēles kursi (A daļa) pilna laika kopējās izmaksas ir Ls 34 781 (ja tiek

realizētās visas 6 specialitātes un katrā no specialitātēm studējošo skaits ir 15)

- Obligātās izvēles kursi (A daļa) nepilna laika kopējās izmaksas ir Ls 18 083 (ja

tiek realizētās visas 5 specialitātes un katrā no specialitātēm studējošo skaits ir 15)

6. tabula

Plānotā pasniedzēju atl īdzība 2010. - 2014. gadam

Sadalījums pa akadēmiskajiem amatiem

Obligātās izvēles kursi A daļa

(pilns laiks)

Obligātās izvēles kursi A daļa

(nepilns laiks) Profesors Ls 7 327 Ls 3 716 Asoc. profesors Ls 5 456 Ls 2 953 Docents Ls 9 043 Ls 4 679 Lektors Ls 12 464 Ls 6 460 Asistents Ls 491 Ls 275 Kopā Ls 34 781 Ls 18 083

10. Ārējie sakari

10.1. Sadarbība ar darba devējiem

Sadarbība ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām institūcijām īstenojas studiju

programmas izvērtēšanā (ekspertu līmenī), atbalstā un īstenošanā (lektoru, konsultantu,

prakses vadītāju u.c. statusā). Studiju programmas realizācijā iesaistītos ekspertus skatīt

4.pielikumā.

Lietišķa sadarbība ir izveidojusies ar Liepājas pilsētas un rajona Izglītības

pārvaldēm un Liepājas sporta pārvaldi, kas ir potenciālie darba devēji mūsu absolventiem.

Skolotāji un Izglītības pārvalžu speciālisti iesaistās arī Valsts pārbaudījumu komisijās

(A.Ķestere, K.Niedre, I.Hmieļevska, D.Bergholce u.c.).

Sadarbība izveidojusies arī ar Liepājas pilsētas pirmsskolas izglītības

iestādēm, to pārstāvjiem piedaloties Valsts gala pārbaudījumos. Piemēram, V.Pole (Liepājas

Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādes metodiķe), G.Kadiķe (Liepājas pilsētas Pirmsskolas

izglītības iestādes „Rūķītis” vadītāja), Ligita Kleinšmite (Liepājas pirmsskolas izglītības

iestādes „Sprīdītis” vadītāja) ir KE un Bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijas locekļi.

Liepājas izglītības pārvalde sadarbībā ar LiepU 2010.gada augustā organizēja

konferenci „Aktualitātes pirmsskolas izglītībā”. Tradicionāli LiepU mācībspēki piedalās

Liepājas pilsētas vispārizglītojošo skolu skolēnu zinātnisko darbu recenzēšanā un dažādu

kursu vadīšanā skolotājiem.

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām

Programmas realizācijā iesaistītie LiepU mācībspēki profesionālajā jomā

sadarbojas ar augstākajām mācību iestādēm Latvijā (RPIVA, LU, RA, DU). LiepU docētāji

(A.Samuseviča, A.Līdaka, I.Miķelsone, D.Bethere u.c.) kā vieslektori tiek pieaicināti un

strādā līdzīgās studiju programmās DU, RPIVA.

Studentu mobilitāte tiek nodrošināta, pilna laika studiju programmas studentiem

piedaloties ERASMUS studentu apmaiņas programmā. Atskaites periodā šo iespēju

izmantojušas apakšvirziena „Psiholoģijas skolotājs” 2.kursa studente Anete Dakša un

3.kursa studente Inita Lazdāne (Matej Bela Universitāte, Bistrica, Slovākija), un

„Pamatizglītības skolotājs” 3.kursa studentes Austra Ābele (Vitauta Dižā Vi ļņas

universitāte, Lietuva) un Agnese Vadone (Lillebaelt koledža, Dānija). Studentu

mobilitāti nodrošina arī iesaistīšanās projektos (skatīt 5.punktā pie studējošo iesaistīšanās

pētniecības projektos).

7.tabula

Vieslektoru īpatsvars no ārvalstīm

Valsts

Augstskola

Vārds, uzvārds

Zinātniskais vai akadēmiskais/ profesionālais grāds

Studiju kursi, apjoms KRP

ASV Park University

Kay Dennis

Dr. Asst. Professor of Education

Kvalitatīvā pētniecība (2) Starpkultūru komunikācija (2)

Sadarbība un docētāju mobilitāte galvenokārt saistās ar ERASMUS, COMENIUS,

GRUNDVIG programmām (D.Bethere, H.Vecenāne, I.Miķelsone, L.Mackēviča, S.Lanka,

B.Trinīte, A.Līdaka, R.Ukstiņa, M.Paipare, I.Valce u.c.). Studiju programmas apakšvirzienu

„Speciālās izglītības skolotājs” 3.kursa studente A.Vilmane un „Sporta un deju skolotājs”

studenti Ivars Neimets un Jānis Strungs piedalījās ERASMUS IP projektā „INTIMET III -

Integrative Teaching in Multicultural Environment for Teacher Students” pasniedzējas

Mg.paed. L.Enģeles vadībā. Projekts norisinājās Sakarijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē

(Turcija).

Studiju programmā iesaistītajiem docētājiem izveidojusies veiksmīga zinātniskā sadarbība

ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, piemēram, ar Šauļu Universitāti (Lietuva), Tartu

Universitātes Narvas koledžu (Igaunija), Hildesheimas Universitāti (Vācija), Linneja (Vaxjo)

Universitāti (Zviedrija) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes,

Daugavpils Universitātes, RPIVA, Rēzeknes augstskolas, LSPA docētājiem, ir izveidoti jauni

kontakti ar Turcijas (Sakarijas Universitāte), Portugāles (Fafes Institūts, Bejas Politehniskais

institūts), Lietuvas (Klaipēdas valsts koledža) un Polijas (Gdaņskas Sporta akadēmija)

universitātēm un augstākās izglītības iestādēm.

11. Studējošo iespējas turpināt studijas citā studiju programmā vai augstskolā

Pēc absolvēšanas studentiem ir iespēja studēt maģistra līmeņa studiju programmā

„Vispārējās izglītības skolotājs”, tādējādi iegūstot profesionālā maģistra grādu izglītībā un

kvalifikāciju vispārējās izglītības skolotājs ar specializāciju izvēlētajā mācību priekšmetā.

LiepU ir noslēgts līgumi ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kuras realizē

līdzīgas studiju programmas un piedāvā atbilstošu kvalifikāciju, par studējošo iespējām

turpināt studijas šīs augstskolas studiju programmās gadījumā, ja tiek slēgta esošā studiju

programma. Noslēgto līgumu kopijas ir pievienotas pielikumā.

12. Secinājumi

1. Studiju programma saturiski ir atbilstoša Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem un

saistošajiem dokumentiem, kas ļauj absolventiem veiksmīgi iekļauties darba tirgū.

2. Specializācijas izvēle un kombināciju iespējas atbilstoši studentu interesēm un

sabiedrības vajadzībām dod iespēju elastīgi reaģēt uz pieprasījumu darba tirgū.

3. Studiju procesa kvalitātes nodrošināšanai būtiski ir pilnveidot studentu viedokļu izpēti par

studijām un atgriezenisko saikni studentu patstāvīgai pētnieciskai darbībai.

4. Būtisko izmaiņu rezultātā studiju programmai „Skolotājs” ir pievienota profesionālās

augstākās izglītības studiju programma „Vēstures un sociālo zinību skolotājs”, saglabājot

iegūstamo kvalifikāciju vēstures un sociālo zinību skolotājs.

5. Studiju programmas „Skolotājs” apakšvirziena „Pamatizglītības skolotājs” iegūstamais

profesionālais statuss ir papildināts ar tiesībām strādāt par pamatizglītības skolotāju

izvēlētajā mācību priekšmetā - latviešu valodā un literatūrā, angļu valodā un vācu valodā.

13. Programmas attīstības plāns

8.tabula

Programmas attīstības plāns 2010. - 2015. studiju gadam

Veicamie uzdevumi

Priekšlikumi att īstības noteikto uzdevumu kvalit ātes pilnveidošanai

Izpildes termiņš

Atbild īgais par izpildi

Izpildes apliecinājums

Darba tirgus izpēte un pieprasījuma nodrošināšana

Dot iespēju studentiem iegūt papildus kvalifikāciju studiju programmas ietvaros

Regulāri Programmas direktore

Papildu kvalifikācijas ieguve

Studentu zinātniskās pētniecības attīstība

Aktivizēt studentu iesaistīšanos LiepU studentu zinātnisko darbu prezentācijā; piedalīties citu augstskolu SZK; pilnveidot studentu pētniecisko darbību saistībā ar docētāju pētījumu tematiku

Sistemātiski Apakšvirzienu vadītāji, zinātniskie konsultanti sadarbībā ar zinātnes prorektori

Studentu referāti un publikācijas SZK

Studiju kursu satura savstarpējā integrācija un atbilstība jaunākajām izglītības tendencēm

Iekšējais moduļu struktūras un satura monitorings (fakultātē/ mācībspēku grupās/ studentu pašvērtējumos)

2011./2012. st.g.

Darba grupa Novērsta satura dublēšanās; moduļu izveide

Studiju kursu aprakstu pilnveide, precizējot sagaidāmos studiju rezultātus, atbilstoši

Tikšanās ar programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem, prezentējot jaunākos ES dokumentus, kuri attiecas uz skolotāju

2011./2012.st.g.

Darba grupa Studiju rezultātu precizēšana un atbilstošu studiju kursu aprakstu veidošana

skolotājiem nepieciešamajām kompetencēm.

sagatavošanu.

Detalizētu vērtēšanas kritēriju izstrāde

Darba grupas izveide 2011./2012.st.g.

Vērtēšanas kritēriju atspoguļojums kursu aprakstos

1.pielikums

Studējošo skaits studiju programmā „Skolotājs”

Pilna laika studijas Studiju programma Imatrikulēti Eksmatrikulēti Izglītības

tematiskā

grupa

Izglītības

tematiskā

joma Kods Nosaukums 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. Kopā 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. Kopā

42141 Skolotājs 59 59 32 11 43

pirmsskolas izglītības

skolotājs

6 13 24 19 62 4 1 4 9

speciālās izglītības

skolotājs

6 0 14 0 20 8 0 3 11

pamatizglītības skolotājs 12 28 27 22 89 15 5 4 24

sporta un deju skolotājs 16 22 20 18 76 5 4 2 11

mūzikas skolotājs 6 6 6 8 26 3 4 2 9

Izglītība Skolotāju

izglītība un

izglītības

zinātnes

psiholoģijas skolotājs 5 7 10 0 22 2 7 7 16

Nepilna laika studijas

Studiju programma Imatrikulēti Eksmatrikulēti Izglītības

tematiskā

grupa

Izglītības

tematiskā joma

Kods Nosaukums 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. Kopā 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. Kopā

42141 Skolotājs 16 16 15 17 32

pirmsskolas izglītības

skolotājs

39 50 38 11 138 6 18 9 33

pamatizglītības skolotājs 19 0 13 0 32 4 3 0 7

speciālās izglītības

skolotājs

0 12 0 0 12 4 4 0 8

Izglītība Skolotāju

izglītība un

izglītības

zinātnes

mūzikas skolotājs 20 0 0 0 20 5 2 3 10

2.pielikums

Studiju programmas „Skolotājs” absolventu skaits

Pilna laika studijas

Studiju programma Absolventu skaits

2007. 2008. 2009. 2010. 2011. Kopā

Izglītības

tematiskā

grupa

Izglītības

tematiskā

joma Kods Nosaukums

budžets maksa budžets maksa budžets maksa budžets maksa budžets maksa budžets maksa

42141 Skolotājs 57 3 57 3

pirmsskolas izglītības skolotājs 12 3 11 0 9 1 5 0 37 4

speciālās izglītības skolotājs 9 0 6 0 3 0 8 0 26 0

pamatizglītības skolotājs 8 0 13 0 12 0 13 0 46 0

sporta un deju skolotājs 0 0 0 0 0 0 7 4 7 4

mūzikas skolotājs 5 0 3 0 3 0 0 0 11 0

Izglītība Skolotāju

izglītība un

izglītības

zinātnes

psiholoģijas skolotājs 10 4 7 0 6 0 4 0 27 4

Nepilna laika studijas

Studiju programma Absolventu skaits

2007. 2008. 2009. 2010. 2011. Kopā

Izglītības

tematiskā

grupa

Izglītības

tematiskā

joma Kods

maksa maksa maksa maksa maksa maksa

42141 Skolotājs [N] 59 59

pirmsskolas izglītības skolotājs [N] 82 64 56 41 243

pamatizglītības skolotājs [N] 23 0 16 0 39

speciālās izglītības skolotājs [N] 22 16 22 11 71

Izglītība Skolotāju

izglītība un

izglītības

zinātnes

mūzikas skolotājs [N] 27 21 15 0 63

3.pielikums

Studiju programmā „Skolotājs” iesaistītā akadēmiskā personāla saraksts

Vārds, uzvārds

Amats, ievēlēts vai uz

laiku pieņemts darbā

Zin

ātn

isk

ais

va

i

ak

ad

ēm

isk

ais

/

pro

fesi

on

āla

is

grā

ds

Izglītības iestāde, kurā iegūta augstākā

izglītība, kvalifikācija, beigšanas gads

Studiju kursi, apjoms KRP

1.

Alksne Antra lektore

(ievēlēta)

Mg.paed., Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija. Fiziskās kultūras pasniedzējs.Ārstnieciskās fiziskās kultūras instruktora kvalifikācija1989.

Sports un tā metodika; Modulis "Metodiku kursi sporta spēlēs" Volejbols I, II (4); Vieglatlētika I, II (4); Sporta teorija, pirmsskolas un skolas sporta didaktika (2); Modulis "Metodiku kursi dejās" Dejas mācīšanas teorija un metodika (3);

2. Barute Dina

lektore (ievēlēta) Mg.sc.

educ.

Liepājas Pedagoģijas akadēmija –Matemātikas, informātikas un tehniskās grafikas skolotāja 1999

Modulis "Pētījumu metodoloģija un datu apstrāde" Informāciju tehnoloģijas un pedagoģiski pētniecisko datu apstrāde (2)

3. Bethere Dina lektore, (ievēlēta) Mg.sc.

educ.

Ļeņingradas Pedagoģiskā Universitāte, defektoloģijas fakultāte-vājdzirdīgu un nedzirdīgu bērnu krievu valodas un literatūras skolotājas un pirmsskolas iestāžu surdopedagoģes kvalifikācija1991

Integratīvā pedagoģija (2); Pieaugušo izglītība (2) Modulis "Globālā izglītība" Iekļaujošā izglītība (1); Izglītības pārejas posmu pedagoģiskā koncepcija (2); Metodiskais praktikums speciālās skolas "C" apmācības līmeņa klasē (2) (2); Pirmsdiploma prakse (6)

4. Blauzde Olga docente, (ievēlēta) Mg.paed.,

Mg.mus.,

Mg.sc.sal.

Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija Mūzikas terapijas speciālists, 2003 LPA. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, maģistrantūra. 1996.

Modulis "Muzicēšana un pašpieredze" Diriģēšana I,II,III,IV,V,VI (7) Solo dziedāšana un vokālā darba metodika I,II,III, IV (4) Koris un kora darba metodika I,II,III,IV,V (7) Modulis "Mūzikas metodika" Mūzikas metodika vispārizglītojošā skolā (2) Mūzikas metodika profesionālās ievirzes skolā (1) Mūzikas terapijas metodes pedagoģijā (1) Populārā mūzika (2) Pedagoģiskā prakse profesionālās ievirzes skolā (2) Mākslinieciski radošā prakse (2) Pedagoģiskā prakse vispārizglītojošā skolā (12)

5. Enģele Līga lektore, (ievēlēta) Mg.sc. Liepājas Pedagoģiskā augstskola, iegūtā kvalifikācija - sākumskolas skolotājs, 1.- 4. kl. mūzikas skolotājs;

Mūzikas metodika pirmskolā (2) Mūzikas instrumenta spēle pirmskolā (1) Klavierspēle I,II,III,IV,V,VI (6) Mūzikas terapijas

educ.

Mg.sc.sal.

1994. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, mūzikas terapijas speciālista kvalifikācija 2006.

metodes pedagoģijā (1) Modulis "Ārpusnodarbību aktivitātes pirmsskolā" Svētku organizēšana pirmsskolā (2)

6. Gailīte Zane

profesore, (ievēlēta) Dr.art.

Latvijas Valsts konservatorijas muzikoloģijas nodaļa 1980. Maskavas Valsts konservatorijas aspirantūra

1983.

Mūzikas psiholoģija (2) Harmonija (2) Mūzikas forma un stili (2) Pasaules mūzikas attīstības tendences (4)

7. Gintere Ērika lektore

(ievēlēta)

Mg.sc. soc., mg.sc.

paed.

RPIVA pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes akadēmiskā studiju programma psiholoģijā bakalaura grāds psiholoģijā, kvalifikācija –skolas un ģimenes psihologs. 2001

Publiskā tēla psiholoģija un lietišķā etiķete (2);

8. Grants Juris

Profesors (pieņemts uz

laiku)

Dr.paed. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts Sporta skolotājs, slēpošanas treneris 1984

Sporta pamatu apguve pirmsskolas vecuma bērniem (1) Sporta spēļu organizācija un vadība (1)

9. Glikasa Olga docente, (ievēlēta) Dr.paed. 1962.-1966.gads Daugavpils pedagoģiskais institūts.

Veselības izglītība; Dabaszinātnes 1.-4. klasei. (6)

10. Grospiņa Ilze lektore

(ievēlēta)

Mg.paed. 1975. – 1984.Latvijas Universitāte, ģeogrāfijas specialitāte - ģeogrāfs, ģeogrāfijas pasniedzējs

Modulis "Pamatizglītības (7.-9.kl.) priekšmetu teorija un metodika": Dabaszinības un metodika 7.-9. kl; ģeogrāfija; (2) Pedagoģiskā prakse pamatskolā (5.-6.kl.) Pedagoģiskā prakse pamatskolā (7.-9.kl.)

11. Grava Jana

asistente

(pieņemta uz laiku)

Mg.sc.

educ.

1996. Liepājas pedagoģiskā augstskola, sākumskolas un pamatskolas vizuālās mākslas skolotājs

Praktikums pirmsskolas vecuma bērnu darbības organizēšanā (2); Praktikums mākslas izglītībā, tās apguves metodikā (2);Mākslas izglītība, tās apguves metodika; Mazbērnu prakse (4); Pirmsskolas skolotāja prakse (7) Kvalifikācijas eksāmens (2),; Bakalaura darbs (10)

12. Grūbe Dace asistente

(pieņemta uz laiku)

Mg.sc.

educ.

Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija. No Sporta pedagoga specialitāte ar sporta skolotāja un basketbola trenera kvalifikāciju. Papildkvalifikācija - fiziskās rehabilitācijas speciālists. 1993

Modulis "Metodiku kursi sporta spēlēs" Basketbols (4)

13. Ģibiete Daina

lektore

(ievēlēta)

Mg.paed. V. Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts – pamatskolas pedagoģijas un metodiku spec., pamatskolas skolotājs, 1988.

Mājturība un tās metodika; Vizuālā māksla speciālajā izglītībā (4)

14. Hmieļevska Ināra asistente Mg.paed. V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, specialitāte - pamatskolas pedagoģija un metodika ;

Klases audzinātājs darbs (2)

(uz laiku pieņemta) kvalifikācija – pamatskolas skolotāja 1979

15. Jankina Agrita lektore, (ievēlēta) Mg.paed. Latvijas Universitāte, pedagoģijas fakultāte-pedagoģijas maģistrs mācību metodikā. 1993

V.Lāča Liepājas Valsts Pedagoģiskais institūts, pamatskolas pedagoģijas un metodiku spec., pamatskolas skolotājs,1972

Modulis "Pamatizglītības (1.-4.kl.)Mājturība un tās metodika (4); Lietišķā etiķete (2)

16. Jēkabsons Guntis Asistents, pieņemts uz

laiku

Latvijas valsts fiziskās kultūras institūts, 1977

Vingrošana (2)

17. Kadiķe Guna asistente

(pieņemta uz laiku)

Mg.paed. Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, pamatskolas pedagoģija un metodiku specialitāte, 1985

Pirmsskolas izglītības iestāžu metodiķa prakse (6); Pedagoģiskā procesa un pirmsskolas izglītības iestāžu organizācija un vadība (3); Studiju darbs pirmsskolas izglītības organizācijā un vadībā (1)

18. Kadiķe Vita asistente

(pieņemta uz laiku)

Mg.paed. Liepājas Pedagoģijas akadēmija maģistrantūra pedagoģijas teorijā un vēsturē, 2003 Rīgas Medicīnas institūts pediatrijas fakultāte, ārsta pediatra kvalifikācija,1985

Modulis "Bērna bioloģiskie resursi" (7) Anatomija, attīstības fizioloģija, Neirofizioloģija, neiropatoloģija, Ģenētikas pamati, Ievads psihopatoloģijā, Garīgās atpalicības klīnika, Anatomija, attīstības fizioloģija.

19. Kulmane Vineta

lektore, (pieņemta uz

laiku)

Mg.paed. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, pedagoģijas maģistrs1998. LU Bioloģijas fakultāte, bioloģijas un ķīmijas skolotāja kvalifikācija 1995.

Cilvēka anatomija un fizioloģija (3)

20. Kleinšmite Ligita

asistente

(pieņemta uz laiku)

Mg.paed Liepājas Pedagoģikais institūts, pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas pasniedzēja, [pirmsskolas audzināšanas metodiķa kvalifikācija, 1989

Praktikums bērnu valodas un runas attīstībā, tās mācību metodikā (1)

21. Karule Ludmila

asoc.prof., (ievēlēta) Dr.paed. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāte, 1961.

Dabas zinības un to metodika (6) Prakse 1.-4.kl. priekšmetu metodikā: Dabaszinības (1)

22. Kārkliņa Vaira

docente

(ievēlēta)

Dr.paed. Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, vidusskolas matemātikas skolotāja kvalifikācija, 1986

Prakse 1.-4.kl. priekšmetu metodikā: matemātika (1) Pedagoģiskā prakse pamatskolā (5.-6.kl.) (5) Modulis "Pamatizglītības (1.-4.kl.) priekšmetu teorija un metodika" Matemātika un tās metodika(1)

23. Kārkliņš Jānis asistents

( uz laiku pieņemts)

Daugavpils Universitāte – bakalaura studiju programma “ Bioloģija”,2007

Modulis "Pamatizglītības (5.-6.kl.) priekšmetu teorija un metodika": Dabas zinības un to metodika (10 Pedagoģiskā prakse pamatskolā (5.-6.kl.) (5)

24. Klāsone Inta

asoc.prof., (ievēlēta) Dr.paed. Hercena Ļeņingradas Valsts Pedagoģiskais institūts, Mākslinieciskās grafikas fakultātē, kvalifikācija: rasēšanas, darbmācības, tēlotājmākslas skolotāja, 1983

Pedagoģiskā prakse pamatskolā (5.-6.kl.) (5) Modulis "Kreativitāte izglītībā" Māksla izglītībā (1) Modulis "Pamatizglītības (1.-4.kl.) priekšmetu teorija un metodika" Vizuālā māksla un tās metodika (4)

25. Kolosova Ārija

docente

(ievēlēta)

Dr.hist.

LU Vēstures – filozofijas fakultātē iegūta kvalifikācija “Vēsturnieks, vēstures un tiesību pamatu pasniedzējs” 1981

Modulis "Pamatizglītības (1.-4.kl.) priekšmetu teorija un metodika" Sociālās zinības un to metodika(4) Modulis "Pamatizglītības (5.-6.kl.) priekšmetu teorija un metodika": Sociālās zinības un to metodika (10) Modulis "Pamatizglītības (7.-9.kl.) priekšmeta teorija un metodika: Sociālās zinības un to metodika (6) Prakse 1.-4.kl. priekšmetu metodikā: sociālās zinības (1); Pedagoģiskā prakse pamatskolā (5.-6.kl.) sociālās zinības (5); Pedagoģiskā prakse pamatskolā (7.-9.kl.) sociālās zinības(4);

26. Kukuka Aija lektore

(ievēlēta)

Mg.paed. V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts; 1972

Modulis "Pamatizglītības (5.-6.kl.) priekšmetu teorija un metodika": Informātika un tās metodika(10) Modulis "Pamatizglītības (7.-9.kl.) priekšmeta teorija un metodika: Informātika un tās metodika (6) Pedagoģiskā prakse pamatskolā (5.-6.kl.) (5) Pedagoģiskā prakse pamatskolā (7.-9.kl.) (4)

27. Laiveniece Vineta asistente (pieņemta uz

laiku)

Mg.paed. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes Izglītības zinātņu bakalaurs pedagoģijā, 2001

Koriģējošā vingrošana (2)

28. Laiveniece Diāna asoc.prof., (ievēlēta) Dr.paed. V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, latviešu valodas un literatūras specialitāte 1987

Modulis "Pamatizglītības (5.-6.kl.) priekšmetu teorija un metodika": Latviešu valoda un literatūra un tās metodika (10) Modulis "Pamatizglītības (7.-9.kl.) priekšmeta teorija un metodika: Latviešu valoda un literatūra un tās metodika (6)

29. Lanka Svetlana lektore, (pieņemta uz

laiku)

Izglītības zinātņu institūta

zinātniskā asistente (

ievēlēta)

Mg.sc.

educ.

Liepājas Pedagoģijas akadēmija – sociālā pedagoģe 2002

Modulis "Globālā izglītība" Ilgtspējīgas izglītības filozofija (1) Modulis "Bērna bioloģiskie resursi" Higiēnas pamati un pirmās palīdzības sniegšana (2)

30. Laugale Velga lektore

(ievēlēta)

Dr.philol. Liepājas Pedagoģiskajā institūtā Latviešu valodas un literatūras fakultātē; kvalifikācija – vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. 1984

Modulis "Valoda" Latviešu valodas kultūra (2)

31. Lešinskis Arnis lektors

(pieņemts uz laiku)

Latvijas Valsts konservatorija, pašdarbības deju kolektīvu vadītāj kvalifikācija, 1985

Sporta deja I, II (4) Praktikums deju nodarbību organizēšanā (2)

32. Lieģeniece Daina profesore,

(ievēlēta)

Dr.habil.paed. Stučkas Latvijas Valsts universitāte

filologs, angļu valodas skolotājs,1964 Modulis"Pirmsskolas nozares teorētiskie kursi" Kopveseluma pieeja pirmsskolā (1) Modulis "Pirmsskolas pedagoģijas pamatkursi" Pirmsskolas pedagoģija (2)

33. Līdaka Anita profesore (ievēlēta) Dr.paed. V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts – pamatskolas skolotāja, 1985

Audzināšanas teorija un metodika (2)

34. Līduma Diāna lektore, (ievēlēta) Mg.oec. RTU, inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā, transporta ekonomikas un organizācijas specializācijā, 1998 RTU Liepājas MZTK, uzņēmējdarbības vadīšanas un organizācijas specialitāte, uzņēmējdarbības organizatora kvalifikācija, 1995

Modulis "Izglītības iestādes darba plānošana un vadība" Uzņēmējdarbība (2)

35. Mackēviča Linda asoc.prof., (ievēlēta) Dr.paed. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte; kvalifikācija – pirmsskolas skolotājs, pirmsskolas mūzikas skolotājs, angļu valodas skolotājs; specialitāte – pirmsskolas pedagoģija un psiholoģija, angļu valoda, 1994.

Kultūras mantojums mūsdienu izglītībā (1) Modulis "Kreativitāte izglītībā" Mūzika izglītībā (1); Karjeras izglītība (1) Mūzikas pedagoģija (2) Klavierspēle I,II,III,IV,V,VI (6) Modulis "Ārpusnodarbību aktivitātes pirmsskolā" Mūzikas instrumentu spēle pirmsskolā (1)

36. Mihejeva Jeļena docente (ievēlēta) Dr.psych. A.J.Hercena Ļeņingradas pedagoģiskais institūts, Pedagoģijas fakultāte – pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas pasniedzēja. A.Hercena Sankt-Pēterburgas Pedagoģiskā Universitāte, 1975

Modulis "Psiholoģija" Saskarsmes psiholoģija un konfliktu risināšana (2); Metodoloģija psiholoģijā (1) Profesionālā saziņa, Profesionālās pilnveides psiholoģija

37. Miķelsone Ilze asoc.prof., (ievēlēta) Dr.paed. Liepājas Pedagoģiskais institūts – Pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas pasniedzēja, pirmsskolas audzināšanas metodiķe, 1987

Modulis "Kreativitāte izglītībā" Kreativitātes pedagoģiskie pamati (1) Modulis "Mācību procesa pedagoģiskie un psiholoģiskie pamati" Didaktika un pedagoģiskās tehnoloģijas izglītībā (3) Modulis"Pirmsskolas izglītības nozares teorētiskie kursi" Pieaugušo izglītība (1)

Sasniegumu motivācija (2) Bērnu emocionālā audzināšana (2) Kooperatīvā mācīšanās (2)

38. Muižniece Irēna lektore

( pieņemta uz laiku

Mg.paed. Latvijas Valsts Universitāte, Vēstures un filoloģijas fakultāte, Vācu valodas nodaļa, kvalifikācija - filologs, vācu valodas skolotājs 1962

Svešvaloda specialitātē (2)

39. Muižule Daiga lektore (pieņemta uz

laiku)

Mg.paed LVPI Latviešu valodas un literatūras un matemātikas fakultāte, latviešu valodas un literatūras skolotāja specialitāte 2001.

Modulis "Pamatizglītības (5.-6.kl.) priekšmetu teorija un metodika": Sociālās zinības un to metodika 5.-6./ (10) Modulis "Pamatizglītības (7.-9.kl.) priekšmeta teorija un metodika: Sociālās zinības un to metodika (4)

40. Neimane Ilma docente (ievēlēta Dr.paed. Liepājas Pedagoģiskais institūts – Matemātikas skolotājs, 1984

Modulis "Pedagoģija" Pedagoģiskās domas attīstība pasaulē un Latvijā; (2)

41. Novika Marina docente

(ievēlēta)

Dr paed. Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, Pamatskolas pedagoģijas un metodikas fakultāte, pamatskolas skolotāja. 1980.

Modulis "Pamatizglītības (5.-6.kl.) priekšmetu teorija un metodika": Krievu valoda un literatūra un tās metodika (6)

42. Okuņeva Sandra lektore

(ievēlēta)

Mg.philol. V. Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts Latviešu valodas un literatūras un matemātikas fakultāte, latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikācija, 1983.

Bērnu literatūra (2)

43. Oļukalne Diāna asistente (ievēlēta) Mg.psych Liepājas Pedagoģijas akadēmija – Sākumskolas skolotājs un konsultants psiholoģijā, 2000; Psiholoģijas augstskola, Sociālais psihologs, 2007

Modulis "Psiholoģija" Vispārīgā psiholoģija un attīstības psiholoģijas teorijas (2); Veselības psiholoģija (2); Statistika (2); Etnopsiholoģija (2); Ģimenes psiholoģija; Sociālā psiholoģija (2) Vispārīgā psiholoģija un attīstības psiholoģijas teorijas (3) Sporta psiholoģija (1);

44. Orlovskis Ārijs lektors ( pieņemts uz

laiku)

Izglītības zinātņu institūta

zinātniskais asistents (

ievēlēts)

Mg.paed. LVU Vēstures un filozofijas fakultāte / vēsturnieka, vēstures un sabiedrisko zinātņu pasniedzēja kvalifikācija, diploms KB nr. 220753. 1985

Modulis "Pamatizglītības (5.-6.kl.) priekšmetu teorija un metodika": Sociālās zinības un to metodika 5.-6./ (10) Modulis "Pamatizglītības (7.-9.kl.) priekšmeta teorija un metodika: Sociālās zinības un to metodika (4)

45. Ozola Rita Lektore (pieņemta uz

laiku)

Mg.paed Liepājas Pedagoģiskais institūts , pamatskolas skolotāja,1963

Modulis "Pedagoģija" Vispārīgā pedagoģija (2)

46. Papirte Inga Lektore (pieņemta uz

laiku)

Mg. paed. Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas mūzikas pedagoģijas fakultāte, ritmikas un deju

Latviešu deja; Praktikums deju nodarbību organizēšanā (2) Modulis "Metodiku kursi dejās" Latviešu deja I, II (4)

skolotāja specialitāte, 2001.

47. Paipare Mirdza Docente (ievēlēta) Mg.mus.,Mg.sc.sal

.

JV Latvijas Valsts Konservatorija kordiriģentu nodaļā, 1979. Liepājas pedagoģijas akadēmija mūzikas terapeita kvalifikācija ,2006

Mūzikas terapija izglītībā (1) Modulis "Mūzikas metodika" Mūzikas metodika vispārizglītojošā skolā (4) Mūzikas metodika profesionālās ievirzes skolā (1) Modulis "Muzicēšana un pašpieredze" Diriģēšana I,II,III,IV,V,VI (7) Solo dziedāšana un vokālā darba metodika I,II,III, IV (4) Vērošanas prakse skolā (2) Pedagoģiskā prakse vispārizglītojošā skolā (12) Mūzikas skolotāja kvalifikācijas prakse (2)

48. Pavītols Juris lektors

(pieņemts uz laiku)

Mg.sc.educ. Latvijas Valsts Konservatorija estrādes orķestru vadītājs, kultūras darbinieks, 1987

Dators mūzikā (2) Modulis "Muzicēšana un pašpieredze" (3)Instrumenta spēle (sintezators, ģitāra) I,II,III Modulis "Mūzikas teorija" Aranžēšana (4) Populārās mūzikas ansamblis (2) Mūzikas instrumenta spēle pirmsskolā (1)

49. Petrauska Ņina lektore

(pieņemta uz laiku)

Mg.paed. V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā, iegūtā kvalifikācija – vidusskolas matemātikas skolotāja, 1972

Modulis "Pamatizglītības (1.-4.kl.) priekšmetu teorija un metodika" Matemātika un tās metodika (8)

50. Petre Larisa lektore (ievēlēta) Mg.paed. Maskavas Valsts Pedagoģijas Institūts, angļu valodas skolotājs, 1983

Svešvaloda specialitātē (2)

51. Ponomarjova

Janīna

asistente (pieņemta uz

laiku)

Mg.paed Šauļu pedagoģiskais institūts, defektoloģijas fakultāte, defektologa un logopēda kvalifikācija 1976

Modulis "Garīgās attīstības traucējumu pedagoģiskā diagnosticēšana un korekcija" Garīgās attīstības traucējumu pedagoģiskās diagnosticēšanas metodes (2) Smagu un vidēji smagu garīgās attīstības traucējumu pedagoģiskā korekcija (2) Metodiskais praktikums speciālās skolas "C"apmācības līmeņa klasēs (2)

52. Plostniece Anna asistente

(pieņemta uz laiku)

Liepājas pedagoģiskajā institūtā, defektoloģijas specialitātē, palīgskolas skolotājas un logopēdes kvalifikācija, 1964

Modulis "Matemātikas mācīšana speciālajā izglītībā" Matemātikas speciālā metodika (2); Modulis "Dzimtās valodas mācīšana speciālajā izglītībā" Metodiskās izstrādes latviešu valodas mācīšanā (2); Latviešu valodas speciālā metodika (1); Modulis "Speciālās izglītības skolotāja sociālās un personālās kompetences" Klasvadība (2)

53. Reinfelde Gunta Lektore (pieņemta uz

laiku)

Mg.paed. P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte Filoloģe, angļu valodas skolotāja, 1965

Svešvaloda specialitātē (2)

54. Rozenšteine Līga lektore

(pieņemta uz laiku)

Liepājas pedagoģijas akadēmijas pamatizglītības skolotāja kvalifikācija – sports, 2006. Liepājas pedagoģijas akadēmija pamatizglītības skolotāja kvalifikācija,

Tūrisms un orientēšanās (2)

2003

55. Samuseviča Alīda profesore, (ievēlēta) Dr.paed. Liepājas Pedagoģiskais institūts, Pamatskolas pedagoģijas fakultāte, studente, iegūta pamatskolas skolotājas kvalifikācija, 1980

Modulis "Psiholoģija" Saskarsmes psiholoģija un konfliktu risināšana (2); Modulis "Pētījumu metodoloģija un datu apstrāde" Pedagoģisko pētījumu metodoloģija (2)

56. Skudra Daiga lektore, (ievēlēta) Mg. paed. 1984. – 1988. studijas V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā, Pamatskolas pedagoģijas un metodiku specialitāte, iegūta pamatskolas skolotāja kvalifikācija

Klasvadība; Modulis "Izglītības iestādes darba plānošana un vadība" Projektu vadība izglītībā (2); Modulis "Pamatizglītības (1.-4.kl.) priekšmetu teorija un metodika"Dzimtā valoda un tās metodika 1.-4. kl. (4) Prakse 1.-4.kl. priekšmetu metodikā: Dzimtā valoda(1) Klasvadība (2) Bērnu organizācijas (2) Kvalifik.prakse:ārpusst.d.org.skolā (4)

57. Strazdiņa Irina docente, (ievēlēta) Dr.psych. V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas pasniedzējs, pirmsskolas audzināšanas metodiķis, 1985

Modulis "Psiholoģija" Vispārīgā psiholoģija un attīstības psiholoģijas teorijas (2); Pārmaiņu vadīšanas psiholoģiskie aspekti (2) Pieaugušo psiholoģija (2)

58. Šulce Dzintra docente

(ievēlēta)

Dr.philol. V. Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts Latviešu valodas un literatūras un matemātikas fakultāte kvalifikācija – latviešu valodas un literatūras skolotāja, 1980

Modulis "Valoda"Latviešu valodas kultūra (2) Modulis "Pamatizglītības (1.-4.kl.) priekšmetu teorija un metodika"Dzimtā valoda un tās metodika 1.-4. kl. (4)

59. Tālbergs Aivis asistents

(ievēlēts)

Mg.sc.

educ

Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija. Bakalaura grāds sporta pedagoģijā.Sporta pedagoga specialitāte ar sporta skolotāja un futbola trenera kvalifikāciju. Papildkvalifikācija – sporta menedžeris, 1996

Modulis "Pamatizglītības (1.-4.kl.) priekšmetu teorija un metodika Sports un tā metodika (2); Prakse 1.-4.kl. priekšmetu metodikā: Modulis "Metodiku kursi individuālajos sporta veidos" Sporta spēles(2); Handbols (2); Netradicionālie sporta veidi (florbols, frīsbijs) (2); Sporta teorija, pirmsskolas un skolas sporta didaktika (2); Sporta vēsture (2) Futbols (2);

60. Trinīte Baiba lektore, (ievēlēta) Mg.sc.sal. Krievijas valsts pedagoģijas universitāte (St.Pēterburga), Logopēdijas nodaļa, kvalifikācija- logopēde, skolotāja bērniem ar smagiem runas traucējumiem, pirmsskolas iestāžu skolotāja logopēde, 1992

Modulis "Valoda" Logopēdijas pamati (1)

61. Tumaščika Iveta lektore

(pieņemta uz laiku)

Mg. iur

1995.-2000. Latvijas Policijas akadēmija, bakalaura grāds tiesību zinātnēs, 5.līmeņa profesionālā kvalifikācija - jurists; 1984.-1988. Liepājas Pedagoģiskais institūts, matemātikas specialitāte, kvalifikācija - matemātikas skolotāja.

Modulis "Izglītības iestādes darba plānošana un vadība" Likumdošana izglītības sistēmā un bērnu tiesību aizsardzība (1)

62. Ukstiņa Rita asoc.

profesore (ievēlēta)

Dr.paed. Liepājas V. Lāča Valsts pedagoģiskais institūts, vidusskolas matemātikas skolotāja kvalifikācija 1969

Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola „Attīstība”, kv. Sociālais pedagogs, 2002

Modulis "Bērnu sagatavošana skolai" Bērnu intelektuālā attīstība un viņu sagatavošana skolai (1) Pirmsskolas pedagoģija; Praktikums pirmsskolas didaktikā II: Praktikums elementāri matemātisko priekšstatu veidošanas teorijā un metodikā (1); Modulis "Pirmsskolas didaktika"Rotaļu teorija un metodika (2)

63. Valdmane Irēna lektore

(ievēlēta)

Mg.paed. V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts pamatskolas skolotāja, 1979

Ievads studijās (1) Vispārīgā pedagoģija (2) Modulis "Mācību procesa pedagoģiskie un psiholoģiskie pamati" Didaktika un pedagoģiskās tehnoloģijas izglītībā Alternatīvās izglītības teorijas (2); Mācīšanās stili sākumskolā (2); Vērošanas prakse (2); Prakse skolēnu vasaras nometnēs (2); Pedagoģiskā prakse sākumskolā (1.-4.kl.) Studiju darbs I, II, III (3)

64. Valce Ilze profesore

(ievēlēta)

Mg.

music

J.Vītola Latvijas Valsts Konservatorija ar izcilību (prof. D.Gaiļa klase) - kordiriģente, mūzikas priekšmetu pasniedzēja, 1987

Modulis "Mūzikas teorija" Solfedžo (2); Latviešu mūzika kultūrvēstures aspektā (2); Aranžēšana(2); Diriģēšana I,II,III,IV,V,VI (7) Modulis "Muzicēšana un pašpieredze" Koris un kora darba metodika I,II,III,IV,V (3); Mākslinieciski radošā prakse (2)

65. Valka Zita lektore

(pieņemta uz laiku)

Mg.paed Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas Pedagoģijas fakultāte.Kvalifikācija-Fiziskās kultūras pasniedzējs, papildkvalifikācija- ārstnieciskās fizkultūras instruktors, 1989

Modulis "Metodiku kursi dejās" Mūsdienu dejas improvizācija(2); Klasiskā deja (2) Fitness I, II (2)

66. Vecenāne Helēna lektore

(ievēlēta)

Mg.sc.

educ

V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts.. Pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte. Pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas pasniedzēja, audzinātāja. 1991 Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Pamatizglītības skolotājs (sports). 2006

Sports pedagoģijā; Fitness (I, II, III) (6); Pedagoģiskā prakse sākumskolā (2), pamatskolā (2), vidusskolā un bērnu-jauniešu deju kolektīvos; Nodarbību vadīšanas prakse pirmsskolā; Vasaras prakse nometnēs (2) Prakse sporta plānošanā; (1)Vispusīgā fiziskā sagatavotība (VFS) (4); Modulis "Metodiku kursi individuālajos sporta veidos" Peldēšana I, II (4); Aerobika I, II (4); Sporta izglītības aktualitātes Latvijā un pasaulē(1); Kvalifikācijas prakse (10)

67. Veita Lauma lektore

(ievēlēta)

Mg.paed. V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts. Pamatskolas skolotājs, 1986

Modulis "Pamatizglītības (1.-4.kl.) priekšmetu teorija un metodika" Mājturība un tās metodika (4);1.-4./ Modulis "Pamatizglītības (5.-6.kl.) priekšmetu teorija un metodika": Mājturība un tās metodika (10); Modulis "Pamatizglītības (7.-9.kl.) priekšmeta teorija un

metodika: Mājturība un tās metodika7.-9. kl (6). Prakse 1.-4.kl. priekšmetu metodikā: mājturība (1) Pedagoģiskā prakse pamatskolā: mājturība 5.-6 (5 ); /7.-9.kl. (4)

68. Vikmane Blāzma docente, (ievēlēta) Dr.paed. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija, Izpildītāju fakultāte, kordiriģentu nodaļa, 1969

Modulis "Socializācijas process pirmsskolā Bērna sagatavošana skolai (1); Ģimenes pedagoģija un sadarbība ar vecākiem (2); Modulis"Integrēts metodiku kurss pirmsskolas didaktikā" Muzikālās audzināšanas pamatu apguve pirmsskolas vecuma bērniem, mācību metodika (3) Modulis "Bērnu sagatavošana skolai" Ģimenes pedagoģija un sadarbība ar vecākiem (2) Praktikums muzikālās audzināšanas pamatu apguvē pirmsskolas vecuma bērniem, mācību metodika (1) Kultūras mantojums mūsdienu izglītībā (2)

69. Virsis Laimonis asistents

(pieņemts uz laiku)

Mg.sc.

educ.

Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, ekonomists 2004. Rīgas Politehniskais Institūts, Radiotehnikas un sakaru fakultāte, elektrosakaru inženieris. 1977

Modulis "Pamatizglītības (7.-9.kl.) priekšmeta teorija un metodika: Informātika un tās metodika (7.-9.kl.) (6)

70. Zaķe Silvija Docente (ievēlēta) Dr.paed. Liepājas Pedagoģiskais institūts 1964.

Likumdošana izglītības sistēmā un bērnu tiesību aizsardzība (1)

71. Zēlerte Vija lektore (ievēlēta) Mg.psych. Ļeņingradas universitātē, praktiskā skolu psihologa kvalifikācija, 1987 Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā, iegūta pamatskolas skolotāja kvalifikācija, 1989

Modulis "Mācību procesa pedagoģiskie un psiholoģiskie pamati" Pedagoģiskā psiholoģija (2); Speciālā psiholoģija (2);

72. Žīmante Kaiva asistente

(pieņemta uz laiku)

Mg.paed. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē maģistrantūrā, 1995 Liepājas pedagoģiskais institūts, defektoloģijas specialitāte, palīgskolas skolotājas kvalifikācija, 1989.

Modulis "Izglītības iestādes darba plānošana un vadība" Izglītības iestādes vadība (1) Modulis "Vēstures un civilzinību speciālā metodika Modulis "Garīgās attīstības traucējumu pedagoģiskā diagnosticēšana un korekcija" Arodterapija (1)

4.pielikums

Augstas kvalifikācijas lektoru no uzņēmumiem īpatsvars profesionālās augstākās izglītības programmās

Uzņēmums, iestāde

Vārds, Uzvārds

Zinātniskais vai akadēmiskais/ profesionālais grāds

Studiju kursi, apjoms KRP

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Juris Grants

Dr.paed. Profesors

Sporta pamatu apguve pirmsskolas vecuma bērniem (1) Sporta spēļu organizācija un vadība (1)

Liepājas 1.ģimnāzijā, Liepājas Basketbola skola Dace Grūbe Mg.paed. Modulis "Metodiku kursi sporta spēlēs" Basketbols (4)

Liepājas Ezerkrasta sākumskola Ināra Hmieļevska

Klases audzinātājs darbs (2)

J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskola Guntis Jēkabsons

Vingrošana (2)

Pirmsskolas izglītības iestāde „Rūķītis” Guna Kadiķe

Mg.paed. Pirmsskolas izglītības iestāžu metodiķa prakse (6); Pedagoģiskā procesa un pirmsskolas izglītības iestāžu organizācija un vadība (3); Studiju darbs pirmsskolas izglītības organizācijā un vadībā (1)

Bērnu sociālās aprūpes centrs (BSAC) ‘’Liepāja’’ Vita Kadiķe

Modulis "Bērna bioloģiskie resursi" (7) Anatomija, attīstības fizioloģija, Neirofizioloģija, neiropatoloģija, Ģenētikas pamati, Ievads psihopatoloģijā, Garīgās atpalicības klīnika, Anatomija, attīstības fizioloģija.

Treneris – konsultants Igaunijas, Krievijas (Maskavas) un Ukrainas sporta deju klubos

Arnis Lešinskis Sporta deja I, II (4) Praktikums deju nodarbību organizēšanā (2)

Liepājas pirmsskolas izglītības skolotājs „Sprīdītis”vadītāja

Ligita Kleinšmite

Mg.paed Praktikums bērnu valodas un runas attīstībā, tās mācību metodikā (1)

Liepājas Bērnu un jauniešu centrā Metodiķe, deju kolektīvu vadītāja

Inga Papirte

Mg. paed. Praktikums deju nodarbību organizēšanā (2) Modulis "Metodiku kursi dejās" Latviešu deja I, II (4)

Liepājas speciālā internātpamatskola Anna Plostniece Modulis "Matemātikas mācīšana speciālajā izglītībā" Matemātikas speciālā metodika (2); Modulis "Dzimtās valodas mācīšana speciālajā izglītībā" Metodiskās izstrādes latviešu valodas mācīšanā (2); Latviešu valodas speciālā metodika (1); Modulis "Speciālās izglītības skolotāja sociālās un personālās kompetences" Klasvadība (2)

Liepājas speciālā internātpamatskola Janīna Ponomarjova Mg.paed. Modulis "Garīgās attīstības traucējumu pedagoģiskā

diagnosticēšana un korekcija" Garīgās attīstības traucējumu pedagoģiskās diagnosticēšanas metodes (2) Smagu un vidēji smagu garīgās attīstības traucējumu pedagoģiskā korekcija (2) Metodiskais praktikums speciālās skolas "C"apmācības līmeņa klasēs (2)

Durbes pamatskolas sporta skolotāja Līga Rozenšteina Tūrisms un orientēšanās (2)

Liepājas speciālā internātpamatskola Kaiva Žīmante

Mg.paed. Modulis "Izglītības iestādes darba plānošana un vadība" Izglītības iestādes vadība (1) Modulis "Vēstures un civilzinību speciālā metodika Modulis "Garīgās attīstības traucējumu pedagoģiskā diagnosticēšana un korekcija" Arodterapija (1)