Sadarbība ar Diasporu: “Neiespējamā, bet neizbēgamā

misija.”

Speciālo uzdevumu vēstnieksRolands Lappuķe

Kādēļ sadarbība ar diasporu?

Transnacionāla valsts un kopiena

Intensīvas cilvēku kustības rezultātā, pilsoņu kopums kļūst «transnacionāls», t.i., tas atrodas vairāku valstu teritorijās.Lai valsts spētu attīstīties intensīvas mobilitātes apstākļos, tai jāpārorientējas uz jaunu pārvaldes veidu, kas vērsts uz transnacionālās kopienas labklājību, kā arī izmanto šo kopienu kā resursu.Nacionāla valsts transnacionāla valsts; tauta transnacionāla kopiena.

Kas ir diaspora?

Latvijas Diaspora

Latvijas diaspora ir visi ārpus Latvijas dzīvojošie (pastāvīgi vai pastāvīgi un īslaicīgi?) pilsoņi un viņu pēcteči, neatkarīgi no izbraukšanas iemesliem un laika, kad Latvija atstāta.Gan Latvijā, gan ārpus Latvijas dzīvojošie iedzīvotāji pieder pie Latvijas transnacionālās kopienas, tādēļ sadarbība ar diasporu praktiski nozīmē transnacionālās kopienas integrāciju dažādās dzīves un politikas jomās.

Emigrācijas apjoms

Pēc tautas skaitīšanas 1989. gadā Latvijā dzīvoja ap 2,7M iedzīvotāju, bet 2012.gadā apmēram 2M.1990-tajos gados lielākā daļa izbrauca no Latvijas austrumu virzienā.Pēdējās tendences nav labvēlīgas, jo izbrauc daudz jauniešu, diplomētu personu, uzņēmēju.Izbraukšana vēl pasliktina jau tā vājo demogrāfisko situāciju. 2011. gada septembrī Latvijas skolas apmeklē apmēram 220.000 skolēnu, salīdzinot ar 370.000 pirms desmit gadiem.

Mihails Hazāns savā pētījumā “Latvijas migrācijas mainīgā seja 2000-2010” lēš, ka izbrauca starp 170.000 un 200.000 Latvijas iedzīvotāju:

tūkstoši

Emigrācijas cēloņi

GlobalizācijaBrīvā cilvēku kustība ES telpāSociālā mobilitāte: Latvija ir par mazu kvalitatīvu iespēju garantēšanai visās jomāsPiespiedu mobilitāte: neapmierinoši socio-ekonomiskie apstākļiĀrkārtas mobilitāte: krīzeDzīves kvalitāte: politiskā kultūra un sociālās attiecības veicina negatīvu attieksmi pret valsti

Dažādas migrācijas plūsmas

Pastāvīgā migrācijaTranzīta migrācija Cirkulārā migrācijaRepatriācija

Migrācijas vērtēšana

Adekvāta cilvēku potenciāla attīstība

Tiek zaudēts nācijas dzīvais spēks

Jaunas valodas, jauni kontakti Atsvešināšanās

Veidojas zināšanu kapitāls Trūkst darbaspēka

Naudas sūtījumi uz dzimteni Tiek zaudēts zināšanu kapitāls

Atapaids sociālajam budžetam Ietekmē elektorātu

Pozitīvi Negatīvi

Valdības dokumenti par sadarbību ar diasporu

Valdības Rīcības plānā ir atsevišķa 22.sadaļa par Latvijas tēlu un sadarbību ar diasporu.Atbalsts ārzemju latviešiem ir viens no uzdevumiem, kas iekļauts Ministru kabineta 2011. gada 11.oktobrī apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam. Bet šobrīd nav vienota politikas dokumenta, kas būtu veltīts vienīgi diasporas jautājumiem. Pēdējais bija IUMSILS “Diasporas atbalsta programma 2004.-2009.”Parakstīts sadarbības memorands 2011. gada 6.janvārī starp ĀM un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienību, un 2011. gada 14.septembrī starp KM, IZM un ĀM sadarbības ar diasporas koordinēšanai.MK 2011. gada 13.decembrī vienojās par politikas plānošanas dokumenta sagatavošanu līdz 2012.g. jūnijam Ārlietu ministrijas vadībā.

Uzdevumi

Virsuzdevums, saprotams, ir uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Attiecībās ar diasporu jācenšas saglabāt saikni ar dzimteni, kā arī attīstīt abpusēji interesējošas iespējas. Repatriācijai jābūt galvenajam mērķim. Tomēr, apzinoties, ka liela daļa izbraukušo neatgriezīsies, jāveicina viņu cilvēka kapitāla daļēja atgriešana.

Uzdevumi

Stiprināt valsts saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, sekmējot nacionālās identitātes saglabāšanu, t.sk. latviešu valodu.Atbalstīt viņu pilsonisko līdzdalību, dubultpilsonības jautājuma risināšana, pilsoņu reģistrs.Veicināt repatriāciju, uzlabojot atkal uzņemšanas apstākļus.Uzlabot Latvijas sabiedrības izpratni par emigrāciju, kā arī emigrācijas attieksmi pret Latviju.

Vadīt darba grupu par jaunu politikas plānošanas dokumentu;

Koordinēt dialogu ar diasporu;

Sekot pilsonības likuma grozījumu pieņemšanai.

Uzdevumi Ārlietu Ministrijai

Uzdevumi Vēstniecībām

Turpināt līdzšinējo darbību ar diasporas sabiedriskajā un kultūras jomā;

Papildus konsulāri darbinieki, kur emigrantu loks paplašinājies;

Veicināt latviešu paorganizēšanos;

Veicināt pilsonisko saiti;

Datu bāze.

Darba grupas darbības jomas

1. Migrācija Diaspora ir viena no migrācijas sekām. Ne visi ar migrāciju

saistītie jautājumi attiecas tieši uz diasporas problemātiku. Problemātika: Migrācijas noraksturošana Migrantu kategoriju dažādība Latviešu migranti atsevišķās valstīs Darba meklējumi Jauniešu uzskati Trešo valstu migranti Migrācijai labvēlīgie apstākļi, sakritība ar demogrāfiju

veicinošajiem apstākļiem

2. Repatriācija Vispārējā izpratnē repatriācija līdz šim attiecās vairāk uz

latviešu izcelsmes ļaudīm, kas vēlējās atgriezties uz Latviju, sevišķi no Krievijas. Tiem ir paredzēts vienreizējs atbalsts. Laikiem mainoties, saplūst repatriācijas un re-emigrācijas jēdzienu saturs.

Problemātika: Repatriantu atpakaļuzņemšana Latvijas dzīves vidē problēmas analīze Juridiskie aspekti: Likumdošanas šķēršļi (nodokļu, sākuma deklarācija…) Dubultpilsonība Izglītība: bērnu izglītošana, bērnu uzņemšana Latvijas skolu sistēmā Nodarbinātības veicināšanas instruments Sociālie aspekti pēc atgriešanās Diasporas brīvprātīgo programmas: definēt specializētas jomas un sameklēt

eventuālos diasporas ekspertus

3. Pilsoniskā līdzdalība Daudzveidīga pilsoniskā līdzdalība veicina pilsoņu saites ar

Latviju simboliskā ziņā, bet arī praksē. Ir valsts interesēs stiprināt šīs saites un, līdz ar to, atvieglināt iespējas Latvijas pilsoņiem piedalīties Latvijas sabiedriskajos procesos.

Problemātika Ārzemēs dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo «pašorganizēšanos» un

tīklošana Piedalīšanās valsts politiskajā dzīvē – debates par „sesto reģionu”, par

nodokļu maksāšanu Vēlēšanu reģistrs Dubultpilsonība Elektroniskā balsošana Valsts e-pasta adrese Pilsoņu informētība

4. Izglītība Latviešu valodas mācības, kā skolās, tā augstskolās, ir pamats

identitātes uzturēšanai kā arī kultūras izstarojumam ārzemēs. Tas pieder pie klasiskajiem valsts uzdevumiem, atbalstot diasporu. Vajadzības ir strauji pieaugušas un tehnoloģijas piedāvā jaunus risinājumus.

Problemātika: Skolas izglītība: Latviešu valodas mācību satura savietošana ar Latvijas sistēmu Latviešu valodas metodikas attīstīšana, moderno tehnoloģiju izmantošana Latvijas likumdošanas piemērošana Tālmācību izmantošana Latviešu valodas mācīšana oficiālajās skolās ārzemēs Citi priekšmeti

Ārpus skolas izglītība: Nometnes Latvijā Nometnes ārpus Latvijas Pašdarbības aktivitātes Konkursi, olimpiādes, Bērnu žūrijas…

Augstskolas: Pedagoģisko institūtu sadarbība Latviešu valodas un citu priekšmetu mācīšana ārpus Latvijas

5. Kultūra

Sadarbība ar diasporu kultūras jomā arī ir klasisks uzdevums, kas tiek īstenots dabiskā veidā. Jāmeklē jaunas iespējas mijiedarbībai ar diasporu šajā jomā.

Problemātika: Kultūras sadarbības iespējas ar tautiešiem ārzemēs: Dziesmu un

dejas svētki, izstādes Latvijā un ārzemēs, izrādes ārzemēs Bibliotēku un arhīvu sadarbība: trimdas arhīva digitalizēšana Latvijas prestiža celšana: sadarbība ar pasaulē atzītajiem

māksliniekiem

6. Sociālo mediju izmantošana un komunikācija Ir nepieciešams radīt virtuālu telpu, kurā var viegli sastapties

visi, kam interesē Latvija. Radīt vilinošu „virtuālu Latviju” pieder pie mūsdienīgajiem izaicinājumiem.

Problemātika Vienas aģentūras interneta vietne diasporai ar valsts informāciju Latvijas derīgo portālu izmantošana Ārzemēs Latvijas valsts piederīgo portālu apzināšana Interneta platforma to sadarbībai – radīt virtuālu Latviju Pieslēgumi Latvijas TV programmām. Tālmācību iespēju attīstība

7. Diasporas loma Latvijas ekonomiskajā attīstībā

Vispirms ir nepieciešams apzināt latviešu izcelsmes potenciālos partnerus ekonomikā un definēt Latvijai svarīgus projektus, kuros iesaistīsies diasporas pārstāvji.

Problemātika Identificēt diasporas potenciālu un attīstīt mērķtiecīgu profesionāļu

datu bāzi. Veidot latviešu ekonomikas forumu ar ietekmīgiem diasporas

pārstāvjiem. Identificēt iespējamās vajadzības reģionos. Identificēt projektus: enerģētikā un citās jomās, kur vajadzēs

ekspertu un citu darbaspēku.

8. Nodarbinātība

Nodarbinātības jautājums ir pakļauts iepriekšējam ekonomiskajam jautājumam.

Problemātika: Izpētīt sakritības starp nodarbinātības un migrācijas jautājumiem. Nodarbinātība reģionos: identificēt iespējamās vajadzības. Identificēt projektus: sociālo mediju izmantošana, darba devēju

biržas emigrācijas valstīs (Lielbritānija, Īrija), duālās mācības.

9. Tūrisms

Pētījumi pierāda diasporas tūrisma izdevīgumu Tā veicināšanai ir vajadzīgi mazāk līdzekļu un infrastruktūras attīstības kā starptautiskajam tūrismam. Tas ļauj izmantot lietderīgāk saikni starp ārzemēs dzīvojošo Latvijas piederīgo un viņa novadu vai pilsētu.

Problemātika: Izpētīt diasporas izkliedētību (veidot karti ar to koncentrāciju, no

kura reģiona, un sakritību ar AirBaltic lidojumiem). Izpētīt iespējas veicināt mantojuma, medicīnas, biznesa, sporta

tūrismu sadarbībā ar diasporu. Diasporas iesaiste pašvaldības un reģionu attīstībā. Izglītības iespējas (augstskolas, skolas, vasaras nometnes)

Paldies par uzmanību!