V.O.Ruzovs

ĢIMENES NEKTARALOĢIJA

Lekciju izlaseCeturtais izdevums

2008.gads

PASAULES PIEREDZE ĢIMENES KONFLIKTU RISINĀŠANĀ

IEVADS

Augs aug. Uzvar tas augs, kurš izaug augstāk par visiem. Dzīvnieks dzīvo. Uzvar tas dzīvnieks, kurš izdzīvo cīņā par eksistenci. Cilvēks mēģina saprast citu cilvēku – tam nepieciešams saprāts. Uzvar tas, kurš saprot, ka viņš nav ne augs, ne dzīvnieks. Attīstības virsotne – kad cilvēks cenšas saprast dzīves jēgu.

ĢIMENES KONFLIKTU ATRISINĀŠANA SĀKAS NO AUDZINĀŠANAS PROCESA

Tagad audzināt pārsvarā sāk pēc piedzimšanas, bet daudzās kultūrās šis process sākas daudz ātrāk. Kvalitatīvas audzināšanas ideja prasa bērnu dzimšanas plānošanu un ietver sevī kā bērna ieņemšanas plānošanu, tā arī jaunieša un jaunietes audzināšanu līdz precībām. Audzināšana pēc būtības ir atbildīgs process, jo pirmo 5 gadu laikā tiek ielikti 50% bērna īpašību pamati un vecākiem jābūt pietiekami saprātīgiem, lai paspētu to izdarīt.

Audzināšanas procesa laikā nav pieļaujami nekādi eksperimenti, jo šie eksperimenti notiek ar bērna nākotni, bet viņš nākošajos 45 gados atgriezīs vecākiem visu, kas viņā tika ielikts pirmajos piecos gados. Tāpēc var novērot audzināšanas, kas balstīta uz saprātu, apburto apli, ja bērniem var ieaudzināt saprātu līdz ģimenes izveidošanai, tad viņi spēj ieaudzināt saprātu saviem bērniem, līdz tie izveido savas ģimenes. Tā arī ir saprātīga cilvēka dzīve. Savādāk viss pārvēršas par banālu vairošanos.

Tāda pieeja audzināšanai pievelk ģimenei bērnu ar cēlām rakstura īpašībām. Taču, ja mēs ceram, ka audzināšanas procesā viss nokārtosies pats par sevi, tad mūsu ģimenē piedzims bērns ar atbilstošām rakstura iezīmēm, no tām pamatiezīme – egoisms, vēlme dzīvot un domāt patstāvīgi.

Īpaši bieži to var novērot mūsdienu ģimenē, kurā bērna piedzimšana tiek atlikta uz vēlāku laiku cerībā izspiest no dzīves pēc iespējas vairāk baudas. Tas nav vienkārši bīstami, tas ir nāvējoši visai kultūrai, jo zūd iespējas turpināt dzimtu. Ja ģimenē piedzimst viens bērns – dzimta ātri izmirst, divi – lēni izmirst, jo ir liela bērnu mirstība, trīs – saglabājas, bet vairāk par četriem – attīstās.

Iemesls, kāpēc nevēlas bērnus, slēpjas novirzē no pareizas audzināšanas sistēmas, kad bērns piedzimst bez vēlmes turpināt vecāku darbu. Kuram vajadzīgi bērni ar savām, bieži vien, pilnīgi pretējām vēlmēm? Ne viņi palīdz, ne rūpējas. Tā izjūk dinastijas. Un iemesls – ir tikai slinkumā un audzināšanas kultūras trūkumā.

Tā viegli diagnosticējas kultūras līmenis – pēc tā vai valstī ir dinastijas, vai nav.

BĒRNA FIZISKĀ UN PSIHISKĀ VESELĪBA

Pēc tam māte sāk rūpēties par topošā bērna fizisko un psihisko veselību. Parasti viņa maina diētu (atsakās no augli uztraucošu produktu lietošanas – asa, skāba, smaga) un rada psiholoģiska komforta atmosfēru: lasa filozofiskas pasakas, klausās garīgu mūziku, runā ar topošo bērnu.

Auglis aktīvi reaģē saskarsmē ar māti un tēvu. Viņš uzsūc katru skaņu, katru emociju un pat katru domu. Tāpēc austrumu kultūrā māte centās domāt nevis vienkārši par patīkamo, bet par

2

cēlo. Ja domā tikai par patīkamo, bērns var piedzimt kaprīzs un prasīgs. Bet, ja domā par cēlo, viņš var būt saprātīgs, pacietīgs un pazemīgs.

Tā nākošos piecus gadus veidojas un turpina veidoties bērna psihe. Ja augli neieskauj rūpes, bērns izaug nepateicīgs un nepaklausīgs, īpaši, ja māte lieto indīgas vielas, tādas kā alkohols un tabaka.

DZEMDĪBAS UN PIRMIE 5 GADI

Nabassaiti nepārgrieza uzreiz, bet gaidīja, kad visas asinis atgriezīsies bērna ķermenī. Pēdējā laikā ārsti apgalvo, ka tieši šīs asinis palīdz attīstīties imunitātei pret vēzi. Pirmajās dzīves minūtēs zaudējot 1/5 daļu asiņu, bērnam zūd dabīgā pretestība un paaugstinās miršanas risks.

Dzemdības jāpieņem speciālistiem, kas labi izprot mātes un bērna fizioloģiju. Arī pašai mātei jāzina par īpašām problēmām, kas var rasties. Dzemdības jāpieņem cilvēkam, kurš labi izturas pret dzemdētāju, jo tieši viņš bērnu šajā pasaulē satiek pirmais un veido attiecīgu uztveri uz visu mūžu. Faktiski, pirmajās dzīves minūtēs tiek ielikti pamati tam, kā bērns nākotnē izturēsies pret dzīvi un apkārtējiem. Ja viņu sagaidīja nelaipni, viņš būs ļauns un agresīvs, bet, ja gaidīja ar prieku, viņa sirds būs maiga un pateicīga.

Īpaši slikta bērna psihei un veselībai ir viņa šķiršana no mātes pirmajās dienās pēc dzimšanas. Šajā pasaulē nav nekā briesmīgāka par vientulību, īpaši, kad nevienu nezinām un nav neviena, kam lūgt palīdzību. Palikt vienam zīdainim ir sliktāk par nāvi, jo viņš ir pilnībā bezpalīdzīgs un atkarīgs. Tas ir tas pats, kas pamest viņu vienu mežā.

No fizioloģiskā viedokļa bērna ķermeņa darbība pirmajos mēnešos nav noregulējusies un pilnībā atkarīga no mātes ķermeņa. Tāpēc, ja viņu uzreiz atrauj no mātes, ķermenim nākas aktīvi noskaņoties uz patstāvīgu dzīvotspēju, kas atņem bērnam daudz spēka un viņš bieži un ilgstoši slimo.

RAKSTURA PAMATA IELIKŠANA

Apziņas pamatdaļa attīstās dažos pirmajos bērna dzīves gados. Pa šo laiku nepieciešams ielikt viņa rakstura pamatus. Tamdēļ bērniem ieaudzina tās pamatīpašības, kas atbilst viņu dabai.

ZĒNA SPĒKS

Zēnam māca aizsargāt, rūpēties un būt stipram, kas izpaužas kā paškontrole. Vīrietim tas ir svarīgs filozofisks jēdziens. Viņam jāsaprot, ka spēcīgs vīrietis – ir vīrietis, kas sevi un savas vēlmes kontrolē, bet vājš vīrietis – iet savu vēlmju pavadā un realizē tās sava spēka robežās.

MEITENES PACIETĪBA

Meitenei māca šķīstību un īpašu sieviešu pazemību, kas izpaužas kā spēja būt laimīgai jebkādos apstākļos, kurus viņai radīs vīrs. Turpmāk tas attīsta nepieciešamo īpašību apvienojumu, lai radītu ģimeni. Abiem dzimumiem māca pateicību un cieņu pret vecākiem cilvēkiem.

3

To, ko vecāki spēja ielikt savos bērnos pirmajos piecos gados, atgriežas pie viņiem visu dzīvi, tāpēc daudzās kultūrās šajā laikā māte nestrādā un visu laiku pavada mājās. Japānā māte tā rūpējas par savu bērnu, ka spēj gandrīz nemaz neraudāt.

Bērna apziņu salīdzina ar māla podu un vecākiem jāizgrezno tas ar rakstiem, pēc kuriem viņš vadīsies nākotnē domājot. Pirmais hormonu uzliesmojums (10-12 gados) izcep bērna apziņas podu, kā māla trauku, kas tiek apdedzināts ceplī un šie domāšanas raksti paliek ar viņu uz mūžu. Lai varētu veidot pareizus rakstus lieto morāli attīstošu pasaku lasīšanas metodi, tādas pasakas kā „Hitopadeša”.

Bez tam, vecākiem jāiemāca bērnam savas vēlmes pārslēgt uz pozitīvā pusi. („Es gribu pistoli!” – „Mēs tev nopirksim divas pistoles, bet tikai tam, lai tu varētu aizstāvēt mammu!”)

MĀCĪBU LAIKS

Mūsdienu pasaulē apskata divas apmācību sistēmas: informatīvo un transformatīvo. Informatīvā sistēma balstīta uz informācijas iegaumēšanu. Tiek vērtēta bērna atmiņa, tas sāpīgi ievaino viņa psihi, jo atmiņas funkcija cilvēkam ir diezgan nemainīga. Tas ir tas pats, kas likt atzīmes pēc matu krāsas.

Transformatīvā sistēma pamatojas uz māku manipulēt ar pieejamo informāciju. Tiek novērtēta saprāta funkcija, māka izdarīt secinājumus. Šī spēja viegli attīstās un padziļinās.

Jebkurā gadījumā, apmācību procesam jānoved pie apmācāmo kultūras padziļināšanās. Šim mērķim Austrumos tiek lietots ačāriju princips: pasniedzējam jāpiekopj veselīgs dzīvesveids. Austrumos uzskata, ka pēc apmācības informācija aizmirstas, bet paliek tās pasniegšanas kultūra.

Lai uzlabotu koncentrācijas spēju jau izsenis tiek lietota dalītā apmācīšana, kas kvalitatīvi palielina bērna uztveres līmeni. Apziņas novēršanās uz pretējo dzimumu ir tik spēcīga, ka apmācību process tiek novests līdz „ pēdējā nakts pirms eksāmeniem” efektam. Visu pārējo laiku apmācāmais vienkārši kārto savu personīgo dzīvi.

Tā vietā jaunatne tiek apmācīta draudzīguma mākslā, kas pamatojas uz prasmi nemainīt savu attieksmi pret cilvēku, ja viņš paliek sliktāks un spēju atdot vairāk, kā saņem. Tas rada pamatu, lai veidotu jebkādas attiecības turpmākā attīstības periodā.

ATTĪSTĪBAS PERIODIEM IR SEPTIŅU GADU STRUKTŪRA:

1 – 7 – veselības pamatu ielikšanas periods;8 – 14 – jūtu kontroles periods;15 – 21 – aktīvas darbības periods;22 – 28 – visu dzīves aspektu harmonijas periods;29 – 35 – savas dzīves filozofiskas apjēgsmes periods;36 – 42 – gudrības periods, prasme nodot savu pieredzi;43 – 49 – garīguma periods, augstāko ideālu meklēšana.

4

ĢIMENES IZVEIDOŠANA

Pēc apmācību procesa beigām tiek veidota ģimene. Visdrošākais veids nav meklēt pretējā dzimuma cilvēku, bet meklēt atmosfēru, kurā tad arī atradīsies pretējā dzimuma cilvēks. Tas daudzējādā ziņā atrisina vēlāk sekojošās problēmas, jo atrodot tikai cilvēku uzreiz nevar noteikt, kāda atmosfēra viņam piemīt. Diemžēl tas var izpausties tikai pēc kāzām.

Tāpēc parasti tiek meklēti partneri no vienas kultūrvides (dejotājs un dejotāja). Tas padara viņus psiholoģiski saderīgus. Psiholoģiskā saderība tautas valodā tiek saukta par mājīgumu un ir ārkārtīgi nepieciešama kopīgai dzīvošanai. Svarīgi atzīmēt, ideāla saderība kā tāda nepastāv, jo visi esam dažādi un priekšstati par mājīgumu arī atšķiras. Tāpēc vīrietis un sieviete nav saderīgi dzīvošanai šaurā platībā, saderība tiek apskatīta dzīvošanai vairāk vai mazāk brīvā teritorijā.

Lai eksistētu tāda saderība vecākiem bija jāparūpējas par to, lai sākot ģimenes dzīvi viņu bērniem būtu pieejama pietiekama platība, kas krievu kultūrā izpaudās kā atsevišķa mājas puse vīriešiem un atsevišķa sievietēm.

Lai pārbaudītu cilvēku saderību notika aplūkošana – jaunie cilvēki, kuri vēl nebija pieņēmuši lēmumu, apsēdās blakus, bet pieredzējušas vecmāmiņas un vectētiņi uz viņiem skatījās un, pamatojoties uz savu pieredzi un intuīciju, deva padomu par laulības iespējamību vai nevēlamību.

Jaunietei obligāti jāpagatavo pusdienas savam līgavainim, un pēc pusdienu kvalitātes viņš var noteikt viņas psihi un aptuveno viņu attiecību attīstības virzienu. Neskatoties uz to, ka jaunie cilvēki satiekas reti, ģimenes attiecību kultūra ir tik augsta, ka eksistē teiciens: Rietumos precas ar to, kuru mīl, bet Austrumos mīl to, ar kuru precas. Tas pamatojas uz draudzības attīstību. Attīstot šīs jūtas, cilvēks spēj atdot citam visu, neskatoties uz attiecību pasliktināšanos vai uzlabošanos. Ja mēs gaidām kaut vai kaut ko tādu pašu pretī, tad tā nav mīlestība, bet bizness.

Jaunībā attīstītās draudzības jūtas ir ārkārtīgi svarīgas ģimenes dzīvē, jo pēc neliela attiecību atvēsuma partneri paliek kopā tieši uz draudzības pamata, kas ir pilnīgi pieņemams mūsu situācijā.

NEIZTEIKTĀS CERĪBAS

Ģimenes izjūk viena vienkārša iemesla dēļ – neizteiktas cerības. Viņi viens no otra gaida noteiktu uzvedību, bet realitātē tādu neiegūst, jo nav to apsprieduši pirms laulībām, kā arī bērnībā nav guvuši pienācīgu audzināšanu. Pamatā vīrietis gaida, ka sieviete nemainīsies, bet viņa mainās. Bet sieviete gaida, ka vīrietis mainīsies, bet viņš nemainās. No vīrieša tiek gaidīts, ka viņš aizsargās fiziski, materiāli un, pats svarīgākais, emocionāli. Sievietes ir jūtīgākas, kā vīrieši. Viņas visur meklē zemtekstu („Ko viņš ar to gribēja teikt?”). Pēc darba ar sievieti jārunā tik ilgi, līdz viņa būs piesātināta ar informāciju un morālo rūpju siltumu.

No sievietes tiek gaidīts, ka viņa radīs mājīgumu un komfortu. Kultūrā paredzētas īpašas metodes, kā no vīra iegūt vēlamās dāvanas un materiālos labumus, bet to mēs apskatīsim vēlāk.

Pirms kāzām satiekoties divas stundas dienā, vīrietis un sieviete sakoncentrējās uz savstarpējo komunikāciju un rodas sajūtas, ka arī atlikušajās 22 stundās viņi viens par otru domā. Taču tā tas nav, tāpēc pēc kāzām rodas savstarpējās pretenzijas, jo izrādās katram ir sava dzīve un intereses. Viņi gatavi sakoncentrēties viens uz otru tās pašas divas stundas, bet tagad tas šķiet par maz un ir pat aizvainojoši. Tāpēc rodas apvainojumi: „tu mani vairāk nemīli”; „tev parādījusies cita”; „tavi draugi tev ir svarīgāki, par mani”... Bet tā taču bija arī pirms laulībām...

5

VĒDISKĀS SABIEDRĪBAS PIEREDZE

Savā laikā zinātniskā komunisma teorētiķis Kārlis Marks vēdisko kultūru atzina par izņēmumu no kopējām likumsakarībām. Tā nederēja viņa atklātajiem likumiem un pat bija pretrunā ar tiem. Bet Marks neiedziļinājās šī fenomena izpētē, atsaucoties uz laika trūkumu. Jā, izņēmumi tikai apstiprina likumsakarības, bet kāpēc gan mūsu gadījumā neizmantot šo izņēmumu? Jo tas taču pieder pie cilvēka laimes sasniegšanas.

Vēdiskās kultūras efektivitāte ir acīm redzama kaut vai tāpēc, ka Indijā vārds „šķiršanās” parādījās pavisam nesen. Mūsdienās šķiršanās līmenis ir 1 – 3%, lai gan ar daudzu televīzijas kanālu parādīšanos to skaits nepielūdzami aug. Savukārt Krievijā šķirto laulību līmenis pirmajos trijos gados pēc ģimenes izveidošanas sasniedz 75% , pie kam ASV šis līmenis nebūt nav mazāks.

TIKUMĪBAS PAZEMINĀŠANĀS PAMATIEMESLS

Pamatiemesls antikulturālas uzvedības intensīvam pieaugumam ir melīgā demokrātija attiecībā uz pilnīgi brīvu uzvedību. Īstā brīvība pamatojas uz brīvu saprātīgu uzvedības ierobežojumu pieņemšanu. Ja nepieņem rāmjus, cilvēkam jāzaudē brīvība. Sabiedrība necietīs viņa uzvedību un izolēs. Sekojošā piemērā to viegli var saprast. Ja sevi pasludināsim par absolūti brīviem un atteiksimies veikalā maksāt, tad mūs tūlīt pat arestēs un atņems brīvību.

Un galvenie šīs informācijas izplatītāja ir mūsdienu masu informācijas sistēma. Vardarbības un izlaidības skati kļuvuši par pastāvīgu parādību televizoru ekrānos, ar ko, starp citu, progresīvās pasaules valstīs jau mērķtiecīgi cīnās. Tie, protams, ir vāji centieni, bet bīstamo televīzijas raidījumu pārnešana uz vakaru vismaz kaut kā izolē bērnus no psihiskās samaitāšanas.

Visiem zināms, ka bērni neseko vārdiem, bet gan varoņiem. Bet mūsdienu varoņi visu atrisina ar vardarbības palīdzību. Ja cilvēks spēj skatīties vardarbīgas ainas, tātad viņš identificē sevi ar to, kurš veic vardarbību.

Amerikā kļūs populārs jaunievedums „nedēļa bez televizora”, kas ļoti labvēlīgi atsaucas uz ģimenes iekšējām attiecībām. Konflikti tiek atrisināti daudz mierīgākos veidos.

TĀTAD

Pasaules pieredze parāda, ka ģimenes dzīves kultūra ir visas sabiedrības kultūras stāvokļa indikators. Var būt laimīgs ģimenes dzīvē, bet nepieciešams visas sabiedrības kultūras progress kopumā.

KONTROLDARBS

Nosauciet audzināšanas principus. Kā veidojas raksturs? Kādas ir apmācību sistēmas? Nosauciet ģimenes veidošanas principus. Kāpēc izjūk ģimenes?

6

UZTURA PSIHOLOĢIJA

Nedaudz statistikas par 2004.gadu. Krievijā katrās 2 sekundēs tiek piekauta viena sieviete, bet katru stundu viena krieviete iet bojā no sava vīra vai mīļākā rokas. 58% Krievijas sievietēm kaut reizi dzīvē nācies piedzīvot ļaunu apiešanos no sev tuvo vīriešu puses. Pie tam, katra piektā sieviete Krievijā atrodas situācijā, kad vīrs regulāri pazemo un izturas vardarbīgi. Puse no uzbrukumos cietušajām sievietēm bija stāvoklī, baroja bērnu ar krūti. Gandrīz 90% aptaujāto sieviešu un vīriešu bijuši liecinieki laulāto vardarbības scēnām vai starp saviem vecākiem, vai starp saviem šī brīža apkārtējiem. Pie tam, no trešdaļas līdz pusei apjautāto gatavi attaisnot vīru, kurš iesitis sievai. Vēl briesmīgāku statistiku publiskojusi avīze „Novije Izvesķije”. Pēc Krievijas IeM datiem vardarbība tādā vai savādākā formā tiek novērota katrā ceturtajā ģimenē.

86% noziegumu ģimenē izdara vīri. Pamatiemesli: 46% noziedznieku tādā veidā gribēja nostiprināt savu autoritāti, 65,7% - izgāza uz sievu dusmas par dažādām neveiksmēm, 21% - par cietušās amorālu uzvedību.

Pēc Krievijas krīžu centru asociācijas aptuveniem datiem 50% gadījumu vardarbībā pret sievieti vainojams vīrs, 17% - bijušais vīrs, apmēram 3% gadījumu cietušas mātes no saviem pieaugušajiem bērniem.

SAGATAVOJIET SAVU NĀKOTNI PAŠI

Šodien mēs parunāsim par to, kā cilvēka apziņu ietekmē ēdiena pagatavošana. Sieviete nevis vienkārši pagatavo ēdienu, viņa gatavo savu nākotni. Un, jo garšīgāk viņa pagatavos, jo viņu gaida laimīgāka nākotne.

MĪKLAS IEJAUKŠANA

Mīklas iejaukšanai piemīt dziļa iekšēja nozīme. Milti, ūdens, sāls un garšvielas – ir laulāto, radinieku un viņu bērnu dažādās attiecības. Jo vairāk un kvalitatīvāk tās samaisa, jo stiprāka būs ģimene un saliedētākas attiecības. Ja mīklu samīca nekvalitatīvi, tad nebūs dziļas saiknes un ģimenes locekļi aizies katrs pa savu attīstības ceļu.

„MĪKLAS HOROSKOPS”

Sievietei mīklas mīcīšanas procesā jāieliek visi savi spēki un visa mīlestība. Tā viņa veido savu horoskopu. Mīkla personificē zvaigznes, garšvielas – planētu labvēlīgās īpašības, bet gatavais ēdiens – sievietes astroloģisko karti. Tāpēc pēc gatavā ēdiena var noteikt viņas karmu.

LIKTEŅA UGUNS

Uguns personificē likteni un, kad tas pieskaras ēdienam sievietes liktenis tiek izlemts galīgi. Uzmanīgi jāseko līdzi, lai ēdiens nepiedegtu. Ja tas tomēr noticis, tas nozīmē, ka uguns vēlas, lai sieviete atkārtotu šo meditatīvo ēdiena pagatavošanas procesu.

7

Ļoti labvēlīgi, ja sieva pasauc vīru uz virtuvi iekurt uguni. Tas ēdiena pagatavošanā ienes svētu noskaņojumu. Uguns, ko iekūris vīrs, palīdzēs sievietei ēdiena pagatavošanā un pasargās viņu no kļūdām. Uguns, ko viņa iekurs pati, traucēs pagatavošanā kā vēl viena sieviete virtuvē.

PAGATAVOŠANAS ILGUMS

Ja sieviete ēdienu gatavo nesteidzoties, tad arī vīrietis ar viņu gribēs ilgstošas attiecības. Bet, ja viņa ir steidzīga vai vispār noniecina šo pienākumu, tad arī vīrietim nerodas pastāvīgas jūtas. Atcerieties sievietes, ja virtuvē nav ēdiena, tad arī vīrietis drīz pārstās par jums domāt, bet jūsu attiecības pārvērtīsies par steidzīgu sakaru.

ĒDIENA DAUDZVEIDĪBA

Ja uzturs ir vienveidīgs, tad arī attiecības būs sausas un garlaicīgas. Katrs papildus ēdiens – tā vīram ir dāvana. Tā jūs viņa apziņā veicināsiet atbildes vēlmi dāvināt jums dāvanas. Cik garšīgs būs papildēdiens, tik bagātīgu dāvanu vēlēsies jums uzdāvināt vīrs.

Pūļu savstarpējās attiecības ir šādas: 7 reizes labi pagatavotas pusdienas vīram, viņa apziņā izsauks vēlmi uzdāvināt jums vienu dāvanu. Tāpēc sievietei nevajag steigties ar saviem lūgumiem, bet labāk ir gaidīt pozitīvu noskaņu uzkrāšanos vīrieša apziņā. Steiga šajā lietā izsauc vienīgi aizkaitinājumu.

PUSDIENU GALDS

Jūsu dzīve izskatīsies tā, kā izskatās jūsu pusdienu galds. Izrotājiet to pēc iespējas ilgāk un labāk, un arī jūsu dzīve kļūs garšīgāka un apbrīnojami skaistāka. Jo uz galda būs mazāk brīvu vietu, jo mazāk posta jūs dzīvē gaida. Brīvā vieta norāda uz to, ka jūs neesiet gatava ģimenei atdot visu savu sirdi. Aizpildiet galdu pilnībā. Lai jūsu sirdī nepaliktu tukšuma un brīvas vietas netiklām domām un vēlmēm.

IEKŠĒJAIS SKAISTUMS

Bez tam, īsts sievietes skaistums izpaužas viņas kulinārijas mākslas skaistumā. Tā ir viņas iekšējā būtība un tā var viegli saprast viņas iekšējo dabu. Pēc ķermeņa formām nākotni tik viegli nenoteiksi, bet pēc pusdienām, savas nākamās sievas mājā, var viegli nojaust, kas jums „draud” visu atlikušo dzīvi.

PAREĢOJUMS

Ja pusdienas ir pilnvērtīgas un treknas, tad dzīve būs vienmērīga un mierīga, bet sieviete būs brīnišķīga jūsu bērnu māte.

8

Ja pusdienas ir asas, gaidiet vētrainas attiecības un pastāvīgas pārmaiņas. Dzīve būs piepildīta ar spilgtām jūtām un pārdzīvojumiem.

Ja pusdienas ir sāļas un vienveidīgas, tad jūs priekšā ir saprātīgs cilvēks un diezgan patstāvīgs. Tāda sieviete pilnībā tiks galā ar dzīvi bez jūsu palīdzības, bet ar viņu atrast kopējas intereses būs aizraujošs uzdevums.

Ja pārsvarā ir miltu izstrādājumi, tad tā nav vienkārši māte, bet gan īsta „vecmāmiņa”, šī vārda labākajā nozīmē. Jūs un visi jūsu radinieki būsiet aizsargāti no visām likstām viņas ciešajā uzraudzībā.

Ja pagatavotas ir krāsainas pusdienas, kas priecē acis, ģimenes dzīve būs piepildīta ar krāsām un apmierinās katra ģimenes locekļa visas vajadzības. Dzīve līdzināsies Disnejlendas apmeklējumam.

Ja pusdienas ir bagātīgas, kas sastāv no kausētā sviesta, dārgām garšvielām un piena produktiem, tādu ģimeni gaida bagātība un labklājība. Tiek uzskatīts, ka pati Lakšmī (uzplaukuma, veiksmes Dieviete) ēdīs pie viena galda kopā ar visiem ģimenes locekļiem.

SAMAISĪŠANAS MAĢIJA

Sievietei jāatceras, ka ēdienu maisot jāvēl visiem ģimenes locekļiem laime un jāmeditē uz attiecību stiprumu. Maisīt ēdienu pretēji pulksteņa rādītāja virzienam ir bīstami, jo ezotēriskās praksēs to lieto, lai izjauktu attiecības. Bet, ja to veiciet sava vīra laimei (un tā gadās bieži), tad labāk neaizraujieties, labāk apsēdieties un ar vīru, par visām eksistējošām problēmām, izrunājieties.

MAĢISKAIS IZSALKUMS

Ēdiens garšo tam, kurš ir ļoti izsalcis. Tāpēc sievietei nevajag ieviest paradumu bieži kaut ko uzkost. Retas, bet pilnvērtīgas ēdienreizes ģimenes locekļiem saglabā garšas izjūtas uz visu atlikušo dzīvi. Savādāk jūsu ēdiens ar laiku paliks nevērtīgs un, kā sekas tam, jūsu attiecības pamazām sabojāsies. Visi meklēs jaunas garšas ārpus ģimenes.

Psihologi apgalvo, ka ēdiens, ko ēd nabagi vienmēr ir daudz garšīgāks, jo izsalkums rada garšu, bet tas ir reti sastopams bagāto vidū. Pārtikušiem cilvēkiem parasti ir vāja gremošana, savukārt nabadzīgiem kuņģis spēj pārstrādāt arī sarūsējušas naglas.

Budistu rakstos minēts, ka trīs reizes dienā ēd dzīvnieki, divas reizes dienā – cilvēki, vienreiz dienā – svētie. Ēdot divas reizes dienā apziņa nekoncentrējas uz ēdienu, bet ēdot trīs reizes – koncentrējas.

NEVIS VIENKĀRŠI GARŠĪGA, BET VESELĪGA

Ēdiena garša nav pašā ēdienā, bet gan mūsu attieksmē pret to. Var ēst tikai pašu izmeklētāko ēdienu, bet, ja prāts ir aizkaitināts un nemierīgs, tad ēdiens šķitīs bezgaršīgs. Pat vēl vairāk, tāds ēdiens būs inde.

Tāpēc ēst var tikai mierīgā apziņas stāvoklī. Par to jāparūpējas sievietei. Visas aktīvās darbības var pārtraukt, lai paēstu pusdienas. Izslēgt televizorus, telefonus, kompjūterus. Nolikt

9

malā avīzes, aizvērt grāmatas, atstāt visus darbus tādā stāvoklī, lai vienu stundu par tiem varētu aizmirst.

Tāda koncentrēšanās uz ēšanu novedīs pie visas ģimenes locekļu fiziskās un psihiskās atveseļošanās. Šajā gadījumā sievietei ir ārsta loma un no viņas izlēmības atkarīga mīļoto veselība. Ja viņa par to neparūpēsies, ģimenē radīsies hroniskas slimības un arī pati viņa jutīs pastāvīgu nespēku.

VISS IR ĒDIENS

Ar ēdienu domātas visas jūtu baudas. Forma – ir ēdiens acīm, smarža – ir ēdiens degunam, pieskārieni – ēdiens ādai. Pieredzējusi sieva rūpējas, lai visi šie ēdienu veidi būtu izmeklēti un mājās atrastos pienācīgā daudzumā.

Tāpēc sievietei ēdiena gatavošanas process neapstājas ne uz mirkli. Viņa pastāvīgi rūpējas par to, lai visu ģimenes locekļu jūtas būtu apmierinātas un mierīgas. Mātišķa mīlestība spēj piepildīt cilvēka jūtas ar cildenu apmierinājumu.

Mūsdienu psiholoģija pierāda, ka garšīgs ēdiens, patīkama mūzika un mīlestības atmosfēra iedarbojas uz vienu un to pašu smadzeņu daļu. Gribiet, lai mājās valdītu mīlestība? Lai vienmēr tajā skan patīkama mūzika un gatavojas aromātisks un pievilcīgs ēdiens.

Bez tam, psihologi apgalvo, patīkamas sievietes izskats saistīts ar to smadzeņu centru, kas atbild par vēlmi pelnīt naudu. Tāpēc sievietei vienmēr jāizskatās ļoti labi. Tas ir viņas ierocis un aizsardzība pret ģimenes izjukšanu. Nekas nevar tikt galā ar vīrieša slinkumu, tikai sievietes dabiskais skaistums.

Ja ievēro šos noteikumus, radinieku un tuvinieku jūtas būs piepildītas ar mīlošām un draudzīgām emocijām.

ĀRSTNIECISKAIS ĒDIENS

Ja ir traucēta gremošana, tad ēdienu labāk gatavot pašam. Tāpēc, ka gremošanā ļoti svarīgi, lai ēdiens patiktu, bet, kad pats gatavo, tad, lai arī ko pagatavotu, tas vienmēr šķitīs ļoti garšīgs un patīkams.

Garšu nosaka individuālā ķermeņa uzbūve. Un, kad ķermeņa stāvoklis nav līdzsvarā, tad garša mainās, lai noregulētu traucēto enerģijas balansu.

Mūsu galvā jau gatavojas tās pusdienas, kas ir vispatīkamākās, derīgākās un der padomāt, cik tas sakrīt ar to, ko redzam realitātē un kas dara mūs laimīgus, veselus un apmierinātus.

Tieši par to sievai arī jāparūpējas, cenšoties apmierināt katra ģimenes locekļa vajadzības. Diez vai var gaidīt labu noskaņojumu no viena un tā paša ēdiena mēnesi vai dažreiz pat visu dzīvi.

PIENS

Piens atbild par attiecību saldumu. Agrāk vecāki ievēroja piena gavēni, lai atbrīvotos no negatīvām emocijām un piedzemdētu mierīgus un veselus bērnus. Dažreiz tāds gavēnis ilga 12 gadus un tika uzskatīts par pilnu gavēni, jo piens nepārtrauc gavēni. Tāpēc pienu sanskritā sauc „gorasa”.

10

Bet, ja pret sievieti slikti izturas, tad to salīdzina ar tamarindu, kas pienu pārvērš rūgušpienā. Un, tad sieviete kļūst „skāba”, bet attiecības ar viņu – ļoti lietišķas.

Vīrieši, atcerieties: pienu var ļoti viegli pārvērst rūgušpienā, bet rūgušpienu pārvērst pienā nevar pat jogi. Mājās jābūt daudz pienam, jo piens ir šķidrā laime.

Mūsdienu cilvēki domā: „Priekš kam turēt govi, ja pienu var nopirkt tirgū?” No tādām domām viņi veido civillaulības un lieto pirktu pienu. Bet tirgū, kā visiem zināms, piens ir atšķaidīts, un īstu saldumu no tā neiegūsi. Tikai no pastāvīgi labām attiecībām ar savu sievu cilvēks var iegūt, savas vēlmes mīlēt un būt mīlētam ģimenes dzīvē, apmierinājumu.

Kur ir piena noslēpums? Tajā, ka tas rada nesavtīguma īpašības, jo to radījis pats nesavtīgākais dzīvnieks – govs.

ZAĻUMI

Zaļumi nomierina un priecē redzi. Zaļumi ēdienā padara visus apmierinātus. Bez tam, nepieredzējušai saimniecei zaļumi noslēpj pagatavotā ēdiena trūkumus, pieredzējušai – uzsver viņas pagatavotā ēdiena jaukumu.

MAIZE UN PUTRAIMI

Šie produkti pazeminās ģimenes locekļu depresīvo stāvokli, īpaši ziemas laikā. Pareizi un ar mīlestību pagatavoti miltu izstrādājumi novērsīs ģimenes locekļu stresus, psiholoģisku spriedzi un nemierīgu uzvedību. Tā ir labākā profilakse pret nervu sabrukumu. Ģimenē, kurā pastāvīgi tiek cepti pīrādziņi, reti var sastapt vienu uz otru kliedzošus laulātos.

ĒDIENS, KAS IZRAISA SLIMĪBAS

Nozagtā ēdienā ir grēks. Tāpēc Austrumos pārsvarā ēd veģetāru ēdienu. Dzīvnieki nav ar mieru atdot mums savus ķermeņus un ir gatavi aizstāvēties nevis uz dzīvību, bet uz nāvi. Šī iemesla dēļ neveģetārs ēdiens tiek uzskatīts par zagtu.

Dārzeņi un augļi paši aicina ar patīkamu garšu un smaržu. Tas saucās simbioze (mijiedarbība) un apmierina abu vēlmes. Dārzeņi vēlas pārcelties uz dzīvi citur, bet cilvēks vēlas baudīt to cēlo garšu, un abi saņem to, ko vēlas. Lūk, kāds ēdiens kļūst par īstenu dāvanu un drošu lietošanai.

Savukārt dzīvnieks savu vēlmi pauž nepārprotami skaidri un saprotami: tas bēg un nevis vienkārši bēg, bet ļoti ātri, rūpīgi slēpjot pēdas. Vienkārši ēdiet to ēdienu, kas no jums nebēg. Citādi arī cilvēki no jums sāks vairīties.

TĪRS ĒDIENS UZLABO ATMIŅU

Tīrs ēdiens attīra ķermeni, bet attīrīts ķermenis noved pie atmiņas uzlabošanās.Vīrs par jums neatcerēsies, ja jūs viņu pat pārēdināsiet ar garšīgu, bet ar netīru (tajā skaitā

arī kautu) ēdienu. Tas nogalina viņa atmiņu par jums.

11

Lai kā arī zinātnieki neaicinātu mūs uz ķīmisku ēdienu, visi dabīgi tiecas pie zemes. Nav nekas labāks par paša izaudzētiem dārzeņiem un augļiem. Zeme, kā māte, piepilda tos ar mīlestību un veselību, ko nevar aizstāt ne ar kādiem ķīmiskiem elementiem un nav jau vēl arī izdomāti nekādi mātes jūtu aizstājēji.

TRAUKI

Tīri trauki norāda uz sievietes apziņas tīrību. Kad sieviete mazgā traukus, viņa mazgā savu sirdi no savtīgām vēlmēm. Tas ir pats drošākais veids kā sasniegt laimi ģimenes dzīvē. Mūsdienīgā ģimenē neviens negrib mazgāt traukus. Tas nozīmē, ka dominē savtīgums. Diez vai tādā atmosfērā var cerēt uz laimi.

Uz nakti atstāti netīrie trauki līdzinās vaļā atstātām ārdurvīm. Laime un bagātība no šīs ģimenes aizies. Laba saimniece necieš netīrus traukus pat ēdiena gatavošanas laikā. Tas ir veids, kā viņa var parūpēties par savas ģimenes labklājību.

Traukiem piemīt īpaša pievilkšanas spēja. Tīri trauki mājai pievelk labus viesus, bet netīri – sliktus. Tā var viegli noteikt vai vērts šajā mājā palikt ilgi. Ja trauki nav mazgāti, labāk šo māju pamest līdz saulrietam.

PIRKUMI

Kad sieviete pērk produktus, viņa pērk savas ģimenes nākotnes laimi. Katrs svaigais, skaistais, gatavais un patīkami smaržojošais dārzenis vai auglis – ir viena laimīga un mierīga šīs ģimenes dzīves diena. Vīrietim, no savas puses, jānodrošina sieviete ar naudu, lai viņa tirgū varētu izvēlēties pašus kvalitatīvākos produktus.

Produktus sākumā izvēlas pēc izskata, pēc tam pēc smaržas un pēc tam pēc taustes. Īsāk sakot, tam sākumā jāiepatīkas pēc izskata, pēc tam tas jāpaosta, lai patiktu tā smarža un pēc tam jāpatausta, lai saprastu vai tas ir savītis, vai svaigs.

Ģimene, kurā taupa uz produktu rēķina, kļūst nabadzīga un nelaimīga, jo ekonomēt uz produktiem – ir ekonomija uz savu radinieku laimes rēķina.

Taču arī lieli, neattaisnoti rēķini visu var sabojāt. Pārtēriņš noved pie slinkuma. Bērni un vīrs nevēlēsies aktīvi darboties ģimenes labā. Tā kā arī šajā gadījumā pieturieties pie zelta vidusceļa.

ĒDIENA IESVĒTĪŠANA

Ja ēdienu neiesvēta, tad tas būs tumsonīgs. Tumsonīgs ēdiens noved ģimenes locekļus pie saprāta aptumsuma. Tumsā ģimenes locekļi aizķersies un kritīs, ēdot nesvētītu ēdienu – pastāvīgi izdarīs muļķības un pieņems nepareizus lēmumus.

Vīrs jauks citas sievietes ar savu sievu un atdos naudu neapdomīgos projektos. Bērni izvēlēsies nepareizus laulātos. Bet dzīvnieki var pat iekost savam saimniekam.

Svētot ēdienu uz mājas altāra svētiet savas ģimenes ceļu.

12

ĒDIENA PĀRPALIKUMI

Labai saimniecei ēdiens pāri nepaliek. Ja ēdiens paliek pāri, tas nozīmē, ka tas nav garšīgs. Tas, kurš izmet ēdiena pārpalikumus, izmet savu veiksmi. Jāēd tā, lai ēdiens neietu zudumā. Neēdiet visu uzreiz, atlieciet daļu vēlākam. Acis ir divas, bet kuņģis viens, tāpēc uzlieciet tik daudz cik patīk acīm un tieši pusi atdaliet. Tas būs tieši tas daudzums, kas nepieciešams jūsu kuņģim. Ja tomēr nevarējāt apēst, paēdiniet jebkuru cilvēku, vai sliktākajā gadījumā, dzīvnieku.

LĪDZĪBA

Vienai šķīstai sievietei bija nekam nederīgs vīrs. Viņš ne tikai dzēra spirtotos dzērienus, bet laiku pa laikam apmeklēja kaimiņu sievietes. Īpaši viņš iemīlēja trīs no viņām.

Sieva par to zināja (sievietes sirdi nevar apmānīt) un lūdza Dievu, lai Viņš vestu vīru uz pareizā ceļa. Bet viņa nevis vienkārši lūdzās, bet lūgšanu laikā gatavoja brīnišķīgas bulciņas un ar tām ēdināja vīru un šīs trīs mīļākās katrā tikšanās reizē.

Pēc kāda laika viņas palika grūtas un viņām piedzima dēli. Pirmās mīļākās dēls kļuva par ciema ganu un atteicās ganīt šī dzērāja govis, jo tās bija neapkoptas un viņš negribēja par tām uzņemties atbildību. Tā vīram nācās pašam visu dienu ganīt savas govis un viņam vairs nebija laika kontaktēties ar sievietēm.

Otrās mīļākās dēls kļuva par nodokļu vācēju un atņēma viņam visu noslēpto un noteica lielus sodus. Tā vīram vairs nepalika naudas vīnam un mīļākajām. Protams, viņas uzreiz novērsās.

Bet trešās mīļākās dēls kļuva par svarīgu ierēdni un uzzinot no savas sievas par šī cilvēka izvirtušo uzvedību, izsauca viņu uz tiesu un brīdināja, ja viņš vēlreiz nodarīs pāri savai sievai, tad tiks iemest cietumā.

Tā ēdiena gatavošana pasargāja sievieti šajā interesantajā stāstā.

KONTROLDARBS

Vai jums dzīvē nācies uz sevis izjust pavāra apziņas ietekmi, ēdot viņa pagatavoto ēdienu? Vai esiet mēģinājis mainīt attiecības kolektīvā (ģimenē) ar ēšanas paradumu izmaiņām? Vai esiet savā vai apkārtējo dzīvē novērojis kā tumsonīgs ēdiens noved pie kļūdām

uzvedībā? Vai esiet novērojis atšķirības attiecībās ģimenēs ar dažādu attieksmi pret trauku tīrību? Pamēģiniet pareizi izvēlēties produktus un aprakstiet tāda ēdiena lietošanas efektu. Kāpēc ēdienam ģimenē jābūt tīram? Kāds ēdiens rada slimības? Kad sievai ir ārsta loma?

13

RŪPJU PSIHOLOĢIJA

Mēs runājām par to, ka sieviete ēdiena gatavošanas procesā gatavo savu nākotni. Šodien mūs interesēs vīrieši. Kā viņiem sagatavot savu nākotni?

RŪPES

Vīrietis savu nākotni sagatavo rūpējoties par apkārtējiem. Mūsdienu melīgā ideoloģija pazemo un nomelno rūpju ideju, nosaucot to par pazemojumu un verdzību, tādā veidā laupot cilvēkam pamatīpašības – cēlsirdīgumu, uzmanīgumu un atbildīgumu. „Kāpēc man jāpazemojas otra priekšā?” – domā mūsdienu cilvēks, tajā pašā laikā par nelielu algu brīnišķīgi pazemojoties darba devēja priekšā. Bet no radiniekiem un tuviniekiem nebūs nekādas algas, visdrīzāk, viņi visu to iztērēs, tāpēc attiecības tiek būvētas uz nesavtīgas mīlestības un rūpju pamatiem. Tāpēc, pirmkārt, noskaidrosim priekš sevis, ka rūpes un kalpošana – ir nesavtīgas mīlestības pazīme.

PIRMKĀRT, VĪRIETIM JĀPARŪPĒJAS PAR SAVAS ĢIMENES LOCEKĻIEM

Kad vīrietis rūpējas par vistuvākajiem radiniekiem, tad viņš arī rūpējas par savu veiksmi. Pati Uzplaukuma (Lakšmī) dieviete atnāk paskatīties uz vīru, kurš rūpējas par sievu, bērniem, vecākiem, brāļiem un māsām. Diena skaitās izdevusies, ja vīrietim izdevies parūpēties par visiem ģimenes locekļiem. Ja kāds paliek bez uzmanības, diena skaitās velti zaudēta un to nāksies pārdzīvot no jauna.

ĢIMENES LOCEKĻI IEMIESO CILVĒKA DZĪVES DAŽĀDOS ASPEKTUS

Rūpes par vecākajiem ģimenes locekļiem (tēvu, māti, vecmāmiņu, vectētiņu), novērš uztraukumus, kas nāk no pagātnes. Katrs no mums jau ir paspējis pastrādāt daudz muļķību un tās mums visur seko, kā odi Krievijas mežos. Rūpes par līdzvērtīgiem ģimenes locekļiem (brāļiem un māsām) novērš traucējumus, kas rodas no tagadnes darbības. Vidēji kļūdas uzvedībā ir 75% gadījumu, tas prasa pastāvīgu spriedzi un labošanu. Ja nerūpējas par radiniekiem, tad izlabot visas kļūdas būs ārkārtīgi grūti. Cilvēkam būs daudz vieglāk, kad viņa kļūdas piedos tie, par kuriem viņš rūpējas. Rūpes par bērniem un mazbērniem atpestī no iespējamiem uztraukumiem nākotnē. Daudzas savas muļķības mēs nepaspējam izlabot, bet dažreiz pat nepamanām, tāpēc sekas pēc kāda laika nepielūdzami atnāk. Nerūpējoties par jaunākiem, cilvēks nebūvē savu nākotni, bet nokļūst savas rīcības seku verdzībā.

ATBRĪVOŠANĀS NO TRĪS TIPU UZTRAUKUMIEM

Pareizi rūpējoties un kalpojot cilvēks var atbrīvoties no triju veidu materiālajām ciešanām: ciešanām, ko rada ķermenis un prāts, ciešanām, ko rada citas dzīvās būtnes un ciešanām, ko rada stihiskas nelaimes.

14

KĀ TAS NOTIEK?

No adhiatmikas (fiziskās vai psihiskā nepietiekamība un slimības) tipa ciešanām, adhibaitikas (ciešanām, ko rada citas dzīvās būtnes) un adhidaivikas (ciešanām, ko rada dabas spēki) var atbrīvoties, ja vīrietis parūpēsies par to, lai visa ģimene attīstītos garīgajā virzienā.

Adhiatmika pārstāj uztraukt, kad vīrs rūpējas par to, lai ģimenē noritētu garīgie lasījumi. Parasti tas notiek no rīta un vakarā, kad visa ģimene sapulcējas un lasa pamācošus stāstus no garīgiem traktātiem, tādiem kā „Ramajāna” vai „Mahābharata”.

Tas atbrīvo ģimenes dzīvi no pastāvīgas aizkaitināmības vienam no otra. Īsta harmonija ir tad, kad visi kopā spēj klausīties par cildenām lietām. Tas nav vienkārši „Ar labu nakti mazuļi”, tas ir cildens jogas process, kas spēj atbrīvot ģimeni no visu veidu problēmām. Ja ģimenē eksistē aizkaitināmība, tas nozīmē, ka vīrietis nerūpējas par visu ģimenes locekļu mērķu un uzskatu vienotību. Problēmas ģimenē ir no tā, ka tā vienkārši nespēj kļūt par ģimeni, jo ģimene pamatojas uz savstarpējo sapratni.

STĀSTS

Vienam nelietim bija jāpārnes sazagtais no viena ciema uz citu. Parasti sazagto pārnes naktī un viņš nekādi nevarēja atrast sev tādu ceļabiedru, lai naktī viņa sazagto arī kāds cits nenozagtu. Bet viens svētais piekrita naktī noiet šo ceļu kopā ar viņu.

„Cik tu prasi?” – jautāja zaglis. „Tikai divas rūpijas, - atbildēja cilvēks, kas bija ļoti maza samaksa, - bet man ir viens noteikums: visu ceļu mēs runāsim par Patiesību”! „Lieliski, - nopriecājās zaglis, - zināšanas arī palīdz zagt”, – un devās kopā ar viņu nakts pārgājienā.

Ceļš nebija ilgs un pēc stundas viņi bija nonākuši līdz vajadzīgajam ciemam, kur arī šķīrās. Bet šķiroties svētais viņam pateica dīvainus vārdus: „Kad nāksies izvēlēties, izvēlies šo nakti”.

Pēc daudziem gadiem zaglis nomira un nonāca visuma tiesā sadales punktā. Tiesā viņam vaicāja: „Kāda secība tev derēs – sākumā ciest par 80 zādzību gadiem vai izpriecāties par stundu, ko tu klausījies par patiesību?”

Zaglis atcerējās svētā vārdus un izvēlējās otro. Tiesa viņam nozīmēja 10 stundas baudas, jo labie darbi, kontaktēšanās ar svēto un sarunas par patiesību pareizinās ar desmit.

Nokļuvis paradīzē, viņš satika to pašu svēto un jautāja: „Ko tagad darīt, drīz taču nāksies nonākt ellē?” Bet svētais viņu nomierināja un teica: „Vienkārši šīs 10 stundas klausies par patiesību”.

Pēc 10 stundām zaglis atkal atgriezās tiesā un viņam atkal palūdza izvēlēties sodu vai baudu. Viņš atkal izvēlējās baudu un viņam nozīmēja 100 stundas, jo laiks atkal tika pareizināts ar 10.

Bet pirms došanās uz paradīzi viņu pie sevis izsauca galvenais tiesnesis, pats nāves Dievs, un teica: „Es atminēju tavu plānu, katru reizi tu paradīzē klausīsies par patiesību un tā arī nekad nenokļūsi ellē. Tāpēc es uzreiz tev piedodu un noņemu tavu sodu ellē”.

Tā, pat stundas saruna par patiesību var anulēt veselu viltus un vardarbības mūžu.Adhibhaitika pārstāj uztraukt, kad vīrs rūpējas par to, lai ģimene neiegrimtu skaudībā un

dusmās. Visa ģimene mācās dalīties nopelnītajā ar radiniekiem, kaimiņiem un trūkumcietējiem.

15

Kad cilvēkā zūd skaudība, viņu pārstāj ievērot šīs pasaules agresori. Jūs neievēros ne tikai noziedznieki uz ielas, jūs neievēros pat ods. Putni lidos jums pie loga vai pat sēdīsies uz galvas, bet pašas ļaunākās dzīvās būtnes, tādas kā čūskas un skorpioni, uzskatīs jūs par savu draugu.

Adhidaivika pārstāj uztraukt tad, kad vīrs ģimenē attīsta apziņu, ka viss pieder Dievam, bet mēs esam Viņa bagātību glabātāji. Tāpēc visai ģimenei Visaugstākajam jāizrāda pateicība par Viņa dāvanām, kas visbiežāk tiek praktizēta kā kopēja lūgšana pirms ēšanas.

RŪPES PAR MĀJDZĪVNIEKIEM

Mājdzīvnieki saimniekam ir tikpat kā bērni. Bet pats interesantākais, ka rūpējoties par dzīvniekiem labsirdīgā prāta noskaņojumā, nevēloties viņus beigu beigās nogalināt un apēst, cilvēks spējīgs iegūt viņu labvēlīgās īpašības un izskaust sevī viņu negatīvo īpašību dubultniekus.

Katrā dzīvajā būtnē ir kaut kas pozitīvs un negatīvs. Pareiza komunikācija ar dzīvniekiem noved pie pareizas savstarpējas apmaiņas ar īpašībām. Ja dzīvnieku nogalinām, tad pie mums pāriet visas viņa negatīvās īpašības, tādā veidā zaudējam attiecīgās pozitīvās īpašības.

Piemēram, sunim piemīt daudzas pozitīvas īpašības un arī daudzas negatīvas. Galvenā viņa pozitīvā īpašība – ir uzticība un koncentrētība. Tas ir tas, kas mums ļoti pietrūkst garīgās attīstības ceļā. Kad pareizi rūpējamies par dzīvniekiem šīs īpašības pāriet pie mums. Negatīvās īpašības – ir „sarunas” rejot un, attiecīgi, līdzīgs komunikācijas veids aiziet no mūsu dzīves. Bet kā rūpēties par suni? Tam jāiedala teritorija, vieta atsevišķai dzīvošanai, ēdiens un apsardzes objekti. Mūsdienu dzīvokļu apstākļos neesam spējīgi to izdarīt, tāpēc liekam sunim drīzāk ciest, nekā rūpējamies par to... Bet nekas nenes tādu svētību, kā rūpes par govi, jo tieši viņa var ar mums padalīties ar pamatīpašību, kas nepieciešama mīlestības attīstībai – nesavtīgumu.

RŪPES PAR KAIMIŅIEM

Kaimiņi – ir sirdsapziņas iemiesojums. Viņi redz mūsu sirdīs visu netīrību un paziņo par to vai nu atklāti vai slēpti, savstarpēji to apspriežot. Mēs nevaram no tā tikt vaļā, tāpat kā nevaram nogalināt savu sirdsapziņu. Atcerieties, cīņa ar kaimiņiem – ir cīņa ar paša sirdsapziņu. Sirdsapziņā vajag ieklausīties un pateikties tai par atklātību. Cienājiet savus kaimiņus ar pīrādziņiem – un jūsu sirdsapziņa būs mierīga un paēdusi.

RŪPES PAR PADOTAJIEM

Padotie – ir Nāves dieva (Jamaradžas) pārstāvji. Kā par viņiem rūpēsimies šajā dzīvē, tā Nāves dievs parūpēsies par mums tajā saulē.

Mums ir vara pār kādu, bet vecumam un nāvei ir vara pār mums. Kā izturamies pret padotajiem, tā nāve izturēsies pret mums. Visi vēlas novecojot nomirt mierīgi, tāpēc radiet saviem padotajiem mierīgus apstākļus, rūpējieties par viņiem.

RŪPES PAR KOLĒĢIEM

16

Tie ir cilvēki, ar kuriem liktenis jūs savedis kopā vienā vietā. Viņi atspoguļo mūsu problēmas, kuras arī grib dzīvot kopā ar mums vienā ķermenī. Kā izturamies pret darba biedriem, tā mūsu ķermenī izturēsies slimības.RŪPES PAR TAUTIEŠIEM

Viens no mūsu piedzimšanas mērķiem ir rūpju izpausme par to cilvēku laimi, ar kuriem kopā mēs piedzimām. Šis ir liels mērķis, bet tieši tāds mērķis spēj mūs pacelt virs pasaules nīcības. Savādāk iestigsim sadzīvē un tenkās.

RŪPES PAR MĀJĀM

Mājas – ir otrs mūsu ķermenis, kas dots mums no augšas. Un kad vīrietis rūpējas par mājām, viņš rūpējas par visu ģimenes locekļu garīgo un fizisko veselību. Tā ir otrā vērtīgākā lieta šajā materiālajā pasaulē un pareizas rūpes par tām spēj atrisināt visas viņa problēmas. Bet tas iespējams tikai tajā gadījumā, ja pareizi novērtē mājas īsteno nozīmi.

Mājas celtniecība – ir attiecību būvēšana ar dzīvniekiem, cilvēkiem un Dievu. Tāpēc arī mājas tīrība tiek noteikta nevis pēc ārējās tīrības, bet attiecību tīrības. Bet būves tīrība tiek noteikta pēc tā, vai tā spēj atrisināt visas cilvēka problēmas. Ja jā – ir vimans, burvju kuģis, kas spēj aizvest mūs uz garīgo pasauli. Ja nē – tā nav māja, bet gan vieta kapsētā.

Indijā mājas celtniecība – ir reliģioza nodarbošanās. Un tas ir laimes sasniegšanas 4 virzienos noslēpums – dharmas, arthas, kamas un mokšas.

DHARMA (RELIĢISKIE PIENĀKUMI)

Cilvēkiem, kas dzīvo tādā mājā, pastāvīgi jājūt garīgā laime. Visās kultūrās mājās parasti iekārtoja sarkano stūrīti – Dieva pielūgšanas vietu, un visa dzīve noritēja apkārt šim altārim. Visu, ko atnesa mājās, svētīja uz altāra un visi pateicās Dievam par Viņa rūpēm, bet, ja kaut kas notika, viņi gāja pie altāra pēc palīdzības, jo tikai Viņš viens īstenībā spēja atrisināt visas problēmas un vīrietim tas bija jāsaprot labāk par citiem.

Dzīve tādā mājā dabīgā veidā noveda līdz svētumam un parastiem cilvēkiem radās godbijīgas jūtas un vēlme nolikt galvu redzot šādas mājas iemītniekus.

Vīrietis rūpējas, lai viņa mājā starp cilvēkiem nebūtu nekādu strīdu un ienaida. Pat plēsīgie dzīvnieki, kuru daba – naidīga izturēšanās, nokļūstot pie tāda saimnieka, aizmirsa par to. Tāpēc tādu māju sauca par cietoksni.

Cietoksnis – ir māja, kurā attiecības starp radiniekiem ir stipras un draudzīgas. Ja attiecības ir sliktas, tad tas nav cietoksnis, bet gan cietums.

ARTHA (BAGĀTĪBA)

Cilvēka bagātībai jāpalielinās tajā brīdī, kad viņš ieiet tādā mājā. Tāpēc pie tādiem saimniekiem visi centās nākt ciemos. Bet, ja kaut ko atnes sev līdzi, tad tas atgriežas daudzkārt vairāk. Šī iemesla dēļ cilvēki, nākot ciemos uz tādu māju, ņem līdzi dāvanas. No nedievbijīgas mājas visi cenšas kaut ko nozagt, aizstiept un pārdot, dažreiz to dara pat mājas iedzīvotāji.

17

Savukārt dievbijīgā mājā visi cenšas kaut ko atnest. Īstai mājai nevajag palielināt cilvēka parādus vai novest līdz bankrotam. Tā ir cilvēka aizsardzība un balsts, tā palielina saimnieka ienākumus, slavu un pašas vērtību. Tas notiek mājas saimniekam garīgi rūpējoties, kad visi mājas iemītnieki saprot, ka viss, kas pie mums atnāk, ir Dieva dāvana. To sauc par bagātību.

KAMA (VĒLMJU PIEPILDĪŠANA)

Vismateriālāko laimi cilvēks iegūst komunicējoties ar sievu un bērniem. Tāpēc tādā mājā jāpalielinās pēcnācēju skaitam, jādzimst bērniem un mazbērniem, bet kopā ar viņiem pieaugs bauda, uzplaukums un materiālā laime. Starp radiniekiem un ģimenes locekļiem nedrīkst būt strīdi, vardarbība, tiesāšanās un nesaskaņas. Ja tā notiek, tas norāda uz nepietiekamu ģimenes locekļu garīgo attīstību. Labklājība mājā atnāk tikai tad, kad sieva un bērni ir paklausīgi, ciena mājas saimnieku un Dievu, kurš iedeva viņiem šo māju.

MOKŠA (ATBRĪVOŠANĀS)

Labas ģimenes pareiza uzvedība noved pie atbrīvošanās no visām materiālajām problēmām.

Tāpēc pirms pirka zemi, vai cēla uz tās māju, bija nepieciešams novadīt atbilstošus labvēlīgus rituālus. Zemi augsti cienīja, lasīja speciālas lūgšanas „gajatri”, pielūdza Višnu un noturēja uguns ceremoniju. Obligāti dāvināja dāvanas un cienāja visus kaimiņus, svētos, skolotājus, parastos cilvēkus un dzīvniekus. „Artha-šastrā” apgalvots, ka 1/10 daļu no mājas būvniecības jāiztērē visai šai noskaņojošai procedūrai. Ja to neizdara, māja pārvērtīsies par slimnīcu vai nabagu nakšņošanas vietu. Ne mazāk svarīga ceremonija ir pirmā mājās ienākšanas diena. Šī ceremonija saucas griha praveša. To svin kā uzvaru pār ienaidnieku, atgriešanos dzimtenē vai kāzas. Griha praveša mēdz būt triju tipu: apurva, sampurva un dvandva. Ienākšana jaunā mājā saucas apurva. Atgriešanās mājā pēc ceļojuma saucas sampurva, ienākšana mājā pēc remonta saucas dvandva. Kad saimnieks ienāk mājā, viņam jānes podiņš ar ūdeni, zieds un svētbildes lampiņa. Tas viss jātur abās rokās. Ar viņu kopā jābūt neprecētai meitenei un brahmanam, kas atkārto mantras. Tāpat pirms ieiešanas vajag apiet govi no kreisās uz labo pusi. Jāskan gliemežvākiem un dziesmām, kas slavē Dievu un ir patīkami dzirdei. Aiz brahmaniem, kas nes kalašu (īpaši labvēlīgu podiņu) seko visi ģimenes locekļi. Pa priekšu iet piecas neprecējušās meitenes, katrai rokās ir piepildīts kalašs.

MĀJAS PIEDERUMI

Tie iemieso zāles pret visām slimībām. Tie līdzinās ķermeņa iekšējiem orgāniem un rūpes par tiem noved pie visu ģimenes locekļu veselības. Mājā, kurā visas lietas ir nedaudz salauztas, nevar cerēt uz veselīgu dzīvi.

Ja lieta ir pagalam izjukusi, no tās labāk tikt vaļā. To var vai nu sadedzināt vai atdot trūcīgajiem, vai vienkārši izlikt uz sliekšņa. Bet pilna māja ar grabažām – ir taisns ceļš uz ģimenes locekļu hroniskām slimībām. Tāpēc arī jāpērk lietas rēķinot, lai tās kalpotu ilgi. Trauki var būt

18

metāla, bet mēbeles no īsta koka. Tās ir dārgas, bet pastāvīgas un gandrīz nekad nav nepieciešams remonts.

PĀRVIETOŠANĀS LĪDZEKLIS

Kā saimnieks rūpējas par pārvietošanās līdzekļiem, tik ātri viņš pārvietosies savā attīstībā. Pagātnē tie bija zirgi, bifeļi un vērši, bet mūsdienās tas vienkārši ir „zirga spēks”. Kad cilvēks nomirst, bet viņa spēks paliek, to sauc par spoku. Tā arī ar mūsdienu mašīnām – tās ir dzīvnieku spoki. Bez tam, ir būtiska atšķirība starp zirgu un mašīnu: zirgs pats nevēlas nomirt, bet mašīnai vienalga, uz kurieni dodas tās saimnieks.

ZEMES GABALS

Zemkopība – labu attiecību pamats, jo pats zemes aršanas akts noved pie sirds mīkstināšanas. Zemes kultivēšana – ir sava rakstura kultivēšanas pamats. Faktiski tā ir visas cilvēciskās kultūras pamats. Dzīvnieki nenodarbojas ar zemes iekopšanu – tā ir cilvēka apziņas pazīme. Tāpat dzīvnieki neaizdomājas arī par savu uzvedību, jo savstarpējo attiecību kultūra – ir mūsu pašapziņas zona.

Mēs varam redzēt, ka neskatoties uz mūsdienu sabiedrības urbanizāciju, cilvēks nespēj atteikties no zemes. Viņam ir vai nu zemes gabals, vai vasarnīca, vai viņš vienkārši uz palodzes audzē puķes. Cilvēkam zeme nepieciešama kā gaiss. Iespējams zeme ir pat svarīgāka par gaisu, jo bez gaisa cilvēks vienkārši nomirs, bet bez zemes kļūs nekulturāls, kas ir daudz bīstamāk.

Tāpēc atkarībā no tā, cik labi zeme būs apstrādāta, apūdeņota, apstādīta, izravēta, izdaiļota, īsāk sakot, „apkultūrota”, tik viegli cilvēks varēs izmainīt savas rakstura īpašības.

TERITORIJA APKĀRT MĀJAI

Teritorija apkārt mūsu dzīvesvietai norāda attieksmes kvalitāti pret apkārtējiem. Ja mums ir vienalga, tad šī teritorija būs piecūkota. Cilvēks metīs atkritumus ārā pa savas mājas logu. Faktiski, pēc šīs teritorijas var spriest arī par kaimiņu patiesumu. Ja teritorija ir sakopta, tātad viņi ir labvēlīgi noskaņoti, ja piecūkota, tas nozīmē, ka nevajag ticēt viņu divkosīgajiem vārdiem. Tāpēc nežēlojiet laiku un sakopiet savas mājas apkārtni, iestādiet puķes, karstā laikā laistiet tās ar ūdeni. Pie tā paša pieder arī kāpņu telpu laukumiņš jūsu dzīvokļa priekšā, kā arī ceļu vai tiltu būvniecība apkārt jūsu mājai.

ŪDENSTILPNES UN ATPŪTAS VIETAS

Tas ir pārpilnības pamats. Cilvēks, kurš rūpējas par ūdenskrātuvēm piepildās ar mieru un veselību. Ūdens nomierina, bet miers ārstē. Tā ir atveseļošanās smalkā forma. Agrāk katrs godīgs cilvēks izraka aku priekš visiem cilvēkiem. Bez tam, ja kādam slāpst, viņu nepieciešams padzirdīt. Ūdeni nevar žēlot, ne priekš cilvēkiem, ne dzīvniekiem. Tas, kurš pažēlos ūdeni, savā dzīvē pastāvīgi sastapsies ar nepārvaramiem šķēršļiem. Ūdens glābj dzīvību un tajā daloties, mēs

19

glābjam paši savu dzīvi no sausuma, no mūsdienīgās nekulturālības, no mūsdienu attiecību sausuma.

Tāds pats efekts ir skaistu un derīgu koku stādīšanai atpūtas vietās. Tiek uzskatīts, ka iestādot vienu brīnišķīgu koku, cilvēks savā sirdī iestādīs vienu brīnišķīgas rakstura īpašības sēkliņu, bet cilvēku pateicība laistīs šo īpašību, lai tā pēc iespējas ātrāk uzplauktu mūsu apziņā.

APGAISMOŠANA

Palīdzot citiem ieraudzīt viņu ceļu, mēs palīdzam atrisināt paši savas problēmas. Tas ir skaidras domāšanas pamats un aizsardzība pret šķēršļiem. Sarežģītā situācijās jūs viegli varēsiet atrast pareizo risinājumu. Tiek uzskatīts, jo cilvēks aizdegs vairāk gaismekļu, jo lielāku svētību viņš iegūs. Nenonieciniet šo pienākumu un iededziet lukturus uz ceļa savas mājas priekšā vai daudzdzīvokļu mājas trepju telpā.

ZĀĻU DALĪŠANA

Ja kāds slimo un viņam nepietiek līdzekļu zālēm, obligāti palīdziet, nopērciet iztrūkstošās. Slimības nevienam neiet ar līkumu un palīdzēt slimiem – ir pamats cilvēku kultūrai.

Tikumības likumi apgalvo, ka zāles spēj mūs no slimības atbrīvot tik daudz, cik palīdzējām citiem slimajiem tikt vaļā no ciešanām. Ja to darījām, tad mums palīdzēs pat vājas vai nepareizi piemeklētas zāles. Bet, ja pret šo pienākumu izturējāmies nevērīgi, tad nepalīdzēs pat paši mūsdienīgākie preparāti, paši dārgākie ārsti dārgās klīnikās.

APMĀCĪBAS APMAKSA

Apmācīt cilvēku – nozīmē sagatavot viņa apziņu absolūtās patiesības uztverei, tāpēc nekad neizturieties nevērīgi pret kāda apmācību. Joprojām cilvēki, kas ieņem vadošus amatus, laiku pa laikam iedala mācību iestādēs bezmaksas vietas vai piešķir stipendijas. Tādas darbības palīdz pašam saprast, kā attīstīties šajā sarežģītajā pasaulē. Palīdzot citiem iegūt zināšanas, paši iegūstam zināšanas kā rīkoties sarežģītās situācijās. Visa apkārtne pati pasaka priekšā. Nepildot šo pienākumu apkārtne cenšas mūs maldināt un piemānīt.

IZSALKUŠO ĒDINĀŠANA

Pirms sāk ēst pirmo porciju vajag atdot kādam citam. Tas attīra ēdienu no karmas un tad var ēst. Tā nedarot ēdiens tiek uzskatīts par indi, kas rada tikai slimības un ciešanas. Tāpēc visās kultūrās ēdienu uz mājas altāra, pirmkārt, piedāvāja Dievam. Uz tā pamatojas siltas attiecības – dalīties ar vēl siltu ēdienu. Tas paliek svaigs stundas ilgumā, tāpēc mājas saimnieks agrākos laikos varēja iztērēt veselu dienu, lai pabarotu visus trūcīgos apkārt savai mājai. Kad atdodam pārpalikumus, tas nav tik derīgi mūsu attīstībai, jo tā ir netieša noniecināšana. Tas ir nekulturāli un pat aizvainojoši, kas gan neattiecas uz augļiem, saldumiem, dzērieniem un ceptiem miltu izstrādājumiem.

20

SECINĀJUMS

Īsāk sakot, vīrieša galvenais pienākums ir saprātīgas rūpes par apkārtējo pasauli. Ja rūpju balanss tiek ievērots un apkārtējie kļūst laimīgi, vīrietis iegūst pietiekami svētības, lai stingri nostātos uz garīgās attīstības ceļa.

KONTROLDARBS

Par ko liecina vēlme rūpēties? Kā rūpēties par ģimenes locekļiem? Kā rūpēties par mājdzīvniekiem? Kā rūpēties par kaimiņiem? Kā rūpēties par padotajiem? Kā rūpēties par kolēģiem? Kā rūpēties par savu māju? Aprakstiet, kā rūpes par citiem mainīja jūsu sirdi.

21

VIVAHA-JAGIJAS LEKCIJA

Vivaha-jagija vai laulību ceremonija – ir viena no galvenajiem attīrīšanās rituāliem, kuriem cilvēks dzīves laikā iziet cauri.

Kopumā tiek ieteikti 10 rituāli, kam jānodrošina uzplaukums, veselība un miers dzīves garumā; mūsdienu cilvēks veic 2, maksimums 3 rituālus (kristību, laulību, bēru) un turklāt saīsinātā variantā, kas padara viņa dzīvi 5 reizes sarežģītāku, grūtāku un bīstamāku.

Rituālu sistēmai svarīgākos dzīves posmus jānostāda vienā rindā un jārada trepes „uz debesīm”, aizvedot viņu pie laimes. Ja rituāli netiek veikti, tad katrai cilvēka rīcībai ir dažādi vektori un tie ir pretrunā viens ar otru, kas noved pie jucekļa.

Pat pirms ēšanas pieņemts sagaidīt vecākos. Ja cilvēks sāk ēst neparūpējies par vecākajiem, tad viņa apziņa, veselība un uzplaukums tiek iznīcināts. Katra ēdiena karote kļūst par indes karoti. Ja cilvēks sāk ēst vēlāk par vecākajiem, tad katrs kumoss kļūst par ārstnieciska nektāra kumosu. Bet no garīgā skatu punkta, vēl nepieciešams noskaitīt lūgšanu, jo vecākais ģimenei ir Kungs Dievs.

Rituāls dod cilvēkam spēku sekot saviem solījumiem visu mūžu, tāpēc notiek publiska apņemšanās. Kāzas „reģistrējas Debesīs” tajā brīdī, kad jaunie apzinās, ka viņi viens otram, Dievam un sabiedrībai solījuši nešķirties.

Tikai šādā apziņas stāvoklī viņus var uzskatīt par vīru un sievu. Visos citos gadījumos viņi vienkārši eksperimentē ar jaunības, veselības un reputācijas zaudēšanu, dzenoties pēc pārejošas baudas.

NO KĀ GAN JĀATTĪRĀS KĀZU LAIKĀ, KAS TUR TIK NETĪRS?

No egoisma, protams! Šīs bīstamās jūtas rodas kontaktējoties ar pretējo dzimumu. „Viņam jāmīl tikai mani”, - viņa domā. „Viņai jāmīl tikai mani”, - viņš domā. Tā arī ir viņu problēma!

Protams, cilvēkam savi tuvinieki jāmīl īpaši, bet tas nenozīmē, ka viņam nav jāmīl visi pārējie. Mīlestība pēc savas būtības ir bezgalīga un tai vajadzīgs plašums. Mīlestība tikai pret vienu cilvēku – ir tikai viena mīlestība, bet pat tā atnes tik daudz laimes. Iedomājieties, ka jūs tik pat stipri mīliet 100 cilvēkus.

Bet ir viens noteikums, mīlestībai pret pretējā dzimuma pārstāvi jāizpaužas tikai pret vienu cilvēku.

Tāds cilvēks iegūst iespēju just laimi pastāvīgi, jo nevar zaudēt visu mīlestību vienlaicīgi. Ja jūs mīliet tikai vienu cilvēku un viņš pārstāj jūs mīlēt, - tā ir traģēdija. Bet, ja jūs mīliet 100 cilvēkus, un viens no viņiem pārstāj jūs mīlēt – tas ir izņēmums.

Tāpēc par depresiju vai pašnāvību nevar būt pat runas.

VECĀKI

Vecākiem pastāvīgi nepieciešama mīlestība un rūpes, bet egoistiskā noskaņojumā bērni brauc no viņiem pēc iespējas tālāk un aizmirst par agrākajām siltajām attiecībām. Tas briesmīgi ievaino vecāku sirdis un rada sliktu pēctecību: arī nākamie bērni nerūpēsies par saviem vecākiem.

22

Dažās kultūrās saka: cik bieži mēs atceramies savus vecākus, tik bieži mūs atceras Dievs.Jābūt pastāvīgām rūpēm par vecākiem un tām jāizpaužas praktiski. Par maz ir vienkārši

piezvanīt vai uzrakstīt, nepieciešams arī nosūtīt dāvanas. Tas ir patiess ieguldījums sava paša vecumā. Cik mēs dosim saviem vecākiem, tieši tik atgriezīsies mūsu vecumā.

BĒRNI

Arī nākamajiem bērniem nepieciešama mīlestība un mums nāksies ar viņiem dalīties. Bet, ja jaunie tam nav gatavi, viņi vienkārši izšķirsies, kas arī tiek darīts – 67% laulāto pāru šķiras pirmajā gadā pēc pirmdzimtā piedzimšanas.

Egoisma tvanā ģimene var dzīvot tikai priekš savas baudas un bērnu dzimšanu uzskatīt par nastu. Tāds noskaņojums tiek nodots nākamajam bērnam un viņš piedzimst nevis par prieku vecākiem, bet par spīti, gatavojoties nākamajiem vecākiem atmaksāt. Tādu paaudzi sauc „varna-sankara” – negribētie bērni. Ja vecāki nevēlas savus bērnus, tad bērni arī nerūpēsies par saviem vecākiem.

IEMESLI

Egoisms rodas no neizpratnes, ka mīlestības pietiks visiem, to nevajag slēpt vai taupīt, tas ir neizsmeļams avots, kam piemīt pārpilnības raksturs.

Tieši tāpēc arī rīko „attīrīšanās” rituālu – apziņas attīrīšanu no īstenās mīlestības jēgas neizpratnes. Šim rituālam jūsu savienība jāapgaro un jāsvēta.

Nāk saprašana, ka laulātā vai laulātās mīlestībai jāpaplašinās līdz svētuma līmenim, bet tas nozīmē, ka kādreiz viņš iemīlēs visu pasauli. Tam jābūt gatavam, tāpēc īstās attiecībās nav vietas greizsirdībai, jo savādāk uzreiz jābūt greizsirdīgam uz visu pasauli.

Ja nevēlamies, lai cilvēks kļūtu svēts un iemīlētu visu pasauli, kļūstot pa īstam laimīgs, tas nozīmē, ka gribam, lai viņš mīlētu tikai mūs, kļūtu par degradējošu egoistu un pa īstam nelaimīgs.

PIENĀKUMA RITUĀLS

Izejot šo rituālu mēs apstiprinām, ka precamies nevis ar mērķi nevaldāmi baudīt, kamēr to pieļauj ķermenis un jūtas, bet, lai izpildītu savu pienākumu rūpēties. Saprotam, ka šis pienākums ir uz ILGU laiku, faktiski uz mūžu. Tikai šādā gadījumā pienākums tiks uzskatīts par izpildītu.

Lai kaut ko no dabas saņemtu, nepieciešams atdot parādus tās bērniem. Ja šos parādus neatdod, ko gan var gaidīt pretī? Tas saucas par pasaules līdzsvara likumu dabā.

Šis rituāls noskaņo cilvēku uz vajadzīgo saskaņu. Kāzu ceremonijas laikā vīrs un sieva noskaņojas uz to, lai visu mūžu rūpētos viens par otru, būtu uzticīgi viens otram, palīdzot garīgi attīstīties.

Faktiski šis ir uzticības rituāls likteņa un cilvēku priekšā un, ja šo uzticību pārkāpj, tad neko labu no cilvēkiem un likteņa nevajag gaidīt.

Tāpēc šādu rituālu veikt var tikai pašam apņemoties nekad nešķirties.

23

ANNULĒT KĀZU CEREMONIJU NAV IESPĒJAMS

Tādi rituāli neeksistē un eksistēt nemaz nevar, jo doto solījumu paņemt atpakaļ nevar. Bet, ja dod solījumu pasaules, likteņa un Dieva priekšā, pilnībā izslēdzot no savas apziņas pašu ideju par konfliktu risināšanu ar šķiršanās metodi, tad kopējā dzīve ritēs daudz mierīgāk un drošāk, bet grūtības kļūs paciešamas un pilnīgi pieņemamas.

Bet pats šķēršļu pārvarēšanas process laulātajos attīstīs daudzas nepieciešanas īpašības, tādas kā pacietība un sapratne. Gadījumos, kad tiek gaidīta iespējamā šķiršanās, labās īpašības laulātajos neattīstās, bet gluži pretēji, izstrādājas nepacietība, šaubas un necieņa.

Šķiršanās atņem cilvēkam pusi (50%) veselības, miera, uzplaukuma un dzīves spēka.

SALDA ĢIMENES DZĪVE

Rituāla procesā jaunlaulātajiem dod nogaršot ļoti saldu dzērienu, kas saucas „čaranamrita”. To pagatavo no sulas, medus, jogurta, piena, rožūdens un citām līdzīgām sastāvdaļām un pēc tam iesvēta. Šī dzēriena saldums liecina par to, ka ģimenes dzīve var būt salda, ja to būvē uz rūpēšanās principiem. Tas nozīmē, ka katram jābūt gatavam upurēt savas ērtības otra laimei.

Ja ģimenes dzīvi būvē pamatojoties uz egoismu un upurē mīļotā laimi savām ērtībām, tad dzīve kļūst rūgta. Tajā arī slēpjas tautas pieprasījums, vienreiz par visām reizēm, atteikties no rūgtas dzīves (ar saucieniem „rūgts”).

Šī īpašā attieksme dod iespēju darīt brīnumus: veselas dzīves garumā divi absolūti atšķirīgi cilvēki spēs izjust laimi rūpējoties viens par otru. Parasta attieksme – vēlme izjust laimi no visu apkārtējo ekspluatācijas, – pēc dabas ir iluziora un nav ilgstoša.

Ko cilvēkam dod rūpēšanās? Rūpēšanās attīra mīlestību no egoisma. Egoistiska mīlestība, ar noteikumiem un prasībām, nav spējīga atnest laimi. To nepieciešams attīrīt no netīrumiem un pats ātrākais veids – ir visu mūžu vienam par otru rūpēties. Ģimenes laimes pieredze dos spēkus un ticību savu īpašību attīstīšanai līdz dievišķai mīlestībai.

SVĒTAIS CIPARS 7

Kāzu rituālā daudzas lietas tiek darītas septiņas reizes. Septiņas reizes sieva iet apkārt vīram. Septiņas reizes jaunlaulātie iet apkārt ugunij utt.

No vienas puses tas nozīmē, ka vīrs un sieva, pateicoties savai mīlestībai, var iziet visas septiņas pasaules un kopā atgriezties garīgajā pasaulē. No otras puses, tas nozīmē, ka nu viņi būs saistīti septiņas dzīves pēc kārtas, piedzimstot un atkal satiekot viens otru. Tāpēc pēc tradīcijas viņu drānas sasien ar mezglu, kuru nedrīkst atsiet septiņas dienas.

Uguns apiešanas procesā cilvēkam 7 reizes jādod domās vai skaļi solījums, sākot to ar vārdiem „Es apsolu”, pēc tam, tad arī tiek izveidota ĢIMENE kā tāda.

PIRMAIS SOLIS

24

Pirmais solis tiek sperts, lai dzīvē būtu uzplaukums un jaunie apsola: „Es godīgi strādāšu un visas pasaules labā rīkošos ar to, ko nopelnīšu”.

Tradicionāli nopelnīto dalīja dažās daļās. Naudu tērēja ģimenei, veselībai un atpūtai, jauniem ieguldījumiem un garīgumam. Par saprātīgu uzskatīja to, kas spēja pareizi noteikt izdevumu attiecības esošajā situācijā.

OTRAIS SOLIS

Otro soli sper, lai iegūtu dzīves enerģiju. Jaunie solīja, ka veltīs visus savus spēkus rūpēm vienam par otru, radiniekiem, tuviniekiem, trūkumcietējiem un kalpošanai Dievam. Trūkumcietējos ietilpst: tie, kuri nokļuvuši nelaimē, ir ļoti slimi, svētie un mūki.

TREŠAIS SOLIS

Trešo soli veica, lai iegūtu zemi un īpašumu. Ģimene var būt laimīga, ja tai ir pietiekama dzīves telpa un pietiekami daudz zemes iztikšanai.

Katram cilvēkam ir sava mājīguma izpratne, lai to nodrošinātu, nepieciešama atsevišķa telpa. Šī iemesla dēļ dažādās kultūrās māju dalīja vīriešu un sieviešu pusēs, jo mājīguma izpratne vīriešiem un sievietēm bieži vien nesakrīt.

CETURTAIS SOLIS

Ceturto soli izdarīja, lai visa dzīve būtu laimīga. Cilvēks saprata, ka no viņa faktiski nav atkarīgs laimes stāvoklis. To nevar nopirkt ne par kādu naudu, nozagt vai ar laiku sagaidīt.

Laimei ir atspoguļojoša daba, tāpēc visvienkāršāk to var sajust rūpējoties par apkārtējiem. Māte ir laimīga, kad laimīgs ir viņas bērns, bet bērns sāk smieties, kad smejas viņa māte. Tāpēc, ja visus apkārtējos uztveram kā radiniekus: vecākos – kā vecākus, līdzīgos – kā brāļus un māsas, jaunākos – kā bērnus un rūpējamies par viņu laimi, tad arī paši piepildāmies ar šīm emocijām.

Savukārt mūsdienu cilvēks vecākos apskauž, ar līdzīgiem karo, bet jaunākos ekspluatē, pret visiem izturoties ar aizdomām un skaudību. Šīs emocijas viņā pašā tad arī atspoguļojas.

PIEKTAIS SOLIS

Piektais solis nepieciešams, lai iegādātos liellopus un citus dzīvniekus. Dzīvniekiem nav spilgti izteiktas savtības un rūpes par tiem mīkstināja cilvēka raksturu.

Ar īpašu nesavtību izceļas govs, tāpēc Austrumos eksistē govs kults, kurš savā smalkajā aspektā ir nesavtīgu attiecību kults.

SESTAIS SOLIS

25

Sesto soli veica, lai iegūtu Dabas atbalstu visos gadalaikos, jo cilvēks saprata, ka viņš nav dabas saimnieks, bet daba ir viņa saimniece un var rīkoties ar savu saimniecību kā vēlas. Gribēs – ļaus ražai izaugt, bet negribēs – neļaus. Viss var zust vienas dienas laikā un tas notiek tajā brīdī, kad cilvēks cenšas kļūt par viņas saimnieku. Viņa vienkārši smejas un jokojot noliek cilvēku pie vietas.

STĀSTS

Reiz dzīvoja zemnieks, kurš domāja, ja viņš radītu laika apstākļus, tad būtu daudz labāk. „Graudi ātrāk nogatavosies, - viņš domāja, - un vārpās būs vairāk graudi”.

Dievs redzēja viņa domas un teica: „Ja tu uzskati, ka zini labāk, kad kāds laiks nepieciešams, tad šajā vasarā pats to arī nosaki”.

Zemnieks ļoti nopriecājās. Tūlīt pat viņš vēlējās saulainu laiku. Kad zeme apžuva, viņš vēlējās, lai naktī lītu lietus. Graudi auga kā vēl nekad. Visi nevarēja vien nopriecāties, bet zemnieks domāja: „Lieliski, šajā gadā viss ir labi – gan laika apstākļi, gan raža. Tādas vārpas es vēl nekad mūžā neesmu redzējis”.

Rudenī, kad lauks kļuva dzeltens, zemnieks devās novākt ražu. Bet kāda gan bija vilšanās: visas vārpas taču tukšas! Viņš novāca tikai salmus.

Un atkal zemnieks sūdzējās Dievam, ka raža nav nekam derīga.- Bet tu taču laika apstākļus pasūtīji tādus, kādus vēlējies, - atbildēja Radītājs.- Es pasūtīju pēc kārtas gan lietu, gan sauli, - sāka skaidrot zemnieks. – Es visu izdarīju

kā vajag. Nesaprotu, kāpēc vārpas ir tukšas?- Bet par vēju tu aizmirsi! Tāpēc nekas arī nesanāca. Vējš nepieciešams, lai pārnestu

ziedputekšņus no vienas vārpas uz citu. Tad graudi apaugļojas un sanāk labas, pilnas vārpas, bet bez tā ražas nebūs.

Zemniekam palika kauns un viņš nodomāja: „Labāk lai Dievs Pats nosaka laika apstākļus. Mēs visu dabā tikai sajaucam ar savām „gudrībām”.

SEPTĪTAIS SOLIS

Septīto soli veic, lai iegūtu draudzību. Draudzība balstīta uz cieņu un tā ir galvenā īpašība, kas ļauj ģimenes cilvēkiem pārvarēt visas ģimenes dzīves grūtības un likstas.

Mīlestībai jāsākas no draudzības un jābeidzas ar draudzību. Tas ir dabisks attiecību cikls. Tāpēc arī savstarpējām attiecībām jāsākas ar cieņu, kas pāriet mīlestībā un beidzās ar cieņu.

Ja mīlestība sākas ar mīlestību, tad beidzoties – tas laiku pa laikam notiek – vīram un sievai nepaliek nekādi iemesli tālākai komunikācijai un viņi vienkārši šķiras.

Agrāk vīriešiem un sievietēm mācīja kultūras principus. Bija tikumīgo jaunavu skolas, arī vīrieši neatpalika, attīstot savu cēlsirdību. Meitenēm mācīja, ka vārdu „mīlestība” nevajag publiski izrādīt un to lietoja attiecinot tikai uz lietām vai ēdienu. Par cilvēku vajadzēja teikt: cienu vai vēlos. Visiem bija skaidrs, ja ir cieņa, tad citas jūtas var dabiski attīstīties.

Parasti kāzu ceremonijā līgava sēdēja pa kreisi no līgavaiņa. To iedibināja austrumu tradīcijas saskaņā ar vīrieša un sievietes psihofizioloģiju. To pēta austrumu sistēmā Iņ-Jaņ.

26

Vīrietim vāja ir jūtu joma, tāpēc, piemēram, viņu var viegli ietekmēt raudot. Sievietei savukārt vājāka ir saprāta daļa, tāpēc viņai viegli sajaukt galvu ar argumentiem un apmānīt, ko diezgan bieži izmanto negodprātīgi vīrieši.

Par prātu atbild ķermeņa kreisā puse, bet par saprātu – labā, tāpēc vīrs un sieva viens pie otra sēdēja ar vājajām pusēm.

Tas ir ģimenes kosmoenerģētikas pamats. Ģimene kļūst stipra, ja pareizi novietota un kļūst vājāka, ja ir otrādi. Īpaši bīstami pret to nevērīgi izturēties ir kopējās dzīves pirmajos gados, kad parādās daudz kārdinājumu un muļķīgu vēlmju. Tāpēc tautā klīst smieklīga paruna: vīrietim vienmēr taisnība, bet sieviete ir stipra kā lauva. Uzskatot šādi viņi vienmēr atsakās no cīņas par pārākumu, atzīstot, ka katram no viņiem ir savi trūkumi. Parastā dzīvē vīrietis cenšas pakļaut sievu, sieva no visiem spēkiem cenšas pakļaut sev vīru, bet rezultātā piedzimst bērns un visus pakļauj sev.

ĢIMENES GARĪGUMS

Un tā, mēs noskaidrojām, ka ģimenē ir vājums prāta darbībā no vienas puses un vājums saprātā – no otras, un ar to viegli tikt galā atzīstot sevī šos trūkumus. Bet pats galvenais, kas ģimenē pietrūkst, - tā ir dvēsele, tāpēc kāzu rituālam jāpievieno šis elements kopdzīvei.

Reģistrējot laulību Dieva priekšā, vīrs un sieva zvēr rūpēties viens par otru, kā par Dieva dēlu un meitu, un tad Dievs atbildot arī rūpējas par viņiem. No tā var secināt, ja mūsu dzīvē radušās problēmas, tātad nepietiekami rūpējamies par saviem tuviniekiem.

Citādāk cilvēks sāk kliegt: „Kur gan skatās Dievs?” Bet viņš skatās uz mums un izdara savus secinājumus, rūpējoties par to, lai mēs īstajā laikā apjēgtu savas kļūdas.

Ķermenis kļūst dzīvs, ja tajā ir dvēsele. Tāpat arī laulība kļūst dzīva, ja vīrs un sieva ģimenes dzīvē uzticīgi kalpo Dievam.

NOSLĒGUMS

Nebaidieties no grūtībām, priecājieties par tām, kā par eksāmeniem priecājas labs skolnieks. Atcerieties, ka laba ģimene – tā nav tāda, kurā nav problēmas, bet gan tāda, kurā mācās tās atrisināt.

Svēta laulība atšķiras no kopdzīves ar vēlmi mācīties atdot un paciest, un rūpēties vienam par otru.

KONTROLDARBS

Kāda jēga ir kāzu ceremonijai? No kā šīs ceremonijas laikā jāattīrās? Vai var anulēt kāzu ceremoniju? Kad ģimenes dzīve kļūst salda? Kā garīgot ģimeni?

27

KĀ SAGLABĀT MĪLESTĪBU

ZILOŅI UN ZILOŅU MĀTĪTES

Mēs dzīvojam dzimumattiecību pasaulē un tas mums diktē domāšanas stilu, apģērba formu, komunikācijas metodi un domas virzienu. Savienojoties ģimenē, mēs radām īpašu sabiedrības parādību, kas balstās uz starpdzimumu attiecību kultūru.

Jebkurā kultūrā ir ierobežojumi. Priekš kam tie vajadzīgi attiecībās starp dzimumiem? Nekontrolēta, tātad arī nekulturāla uzvedība var traucēt cilvēkam domāt par Patiesību. Un tieši šo bīstamību cilvēks vismazāk spēj pamanīt.

Sakarā ar to, mums jāsaprot, ka starpdzimumu attiecību kultūrai jānodrošina cilvēkam vajadzīgo koncentrāciju uz garīgo izaugsmi un jāaizsargā no pārliekas koncentrēšanās uz pretējo dzimumu.

Mums jākomunicē kā cilvēkiem-vīriešiem ar cilvēkiem-sievietēm, bet nevis kā ziloņi ar ziloņu mātītēm, kāpjot viens otram uz kājām un ejot grūstoties. Tad arī no starpdzimumu attiecībām varēsim iegūt Patiesību. Mēs neesam ganāmpulks, tāpēc komunicējot vienam ar otru jāievēro pieklājības normas. Tas palīdzēs garīgajā dzīvē ātri progresēt.

EROGĒNĀ ZONA

Kulturālam cilvēkam jāapzinās, ar ko viņš sevi identificē. Ja ar dvēseli, tad savu ķermeni varam uztvert kā dvēseles ieroci. Ja ar dzimumu, tad viss mūsu ķermenis kļūst par dzimumorgāna pagarinājumu. Tāpēc daudzās kultūrās cilvēki cenšas pilnībā nosegt savu ķermeni ar drēbēm, saprotot kāda bīstamība slēpjas pārmērīgā uzmanības koncentrēšanā uz to.

Psihologi apgalvo, ka smadzenes ir visa ķermeņa erogents. Dažādi domāšanas vektori vai nu attīra, vai nu aptraipa visu fizisko ķermeni. Ja domāšanas vektors vērsts uz rūpēm par citiem, ķermenis pārvēršas par garīgās attīstības ieroci un nes dvēseli pretī laimei, ja vektors – ir ekspluatācija, ķermenis kļūst par vardarbības ieroci, pašas dvēseles un apkārtējo ciešanu avotu.

GENDERISKU (sabiedrības dzimumu stereotipisku) SAVSTARPĒJO ATTIECĪBU KULTŪRA

Dažādu dzimumu pārstāvjiem jāiemācās komunicēt vienam ar otru draudzīgi un ar cieņu. Kultūra dod iespēju cienīt dzimumu atšķirības. Tas ir vienīgais reālais aizsardzības mehānisms no dizmumtrakuma.

Apskatīsim dažus principus, kuri varēs mums palīdzēt.

NESATUVINĀTIES

28

Kultūra – ir māka turēt tādu distanci, lai nepazaudētu paškontroli. Mums visiem ir jūtu kontroles robeža. Tā ir līdzīga planētas un tās pavadoņa saitei. Tie pievelkas viens pie otra un pavadonim jāuztur riņķošanas orbīta, lai nenokristu un nesadegtu planētas atmosfērā. Jāpieliek pūles, lai atietu no bīstamā objekta, jo citādāk, tas ievilks sevī katru, kas nonākts tā pievilkšanas zonā.

TAJĀ PAŠĀ LAIKĀ IR ARĪ NEATGRIEŠANĀS PUNKTS

Parasti neatgriešanās punkts ir vardarbības līmenī. Nevardarbība – ir augstākais morāles princips un kad to viens no ģimenes locekļiem pārkāpj, viss aiziet šķērsām.

Ja mēs viens no otra attālināsimies pārāk tālu, tad nevarēsim uzturēt darba, draudzīgas un ģimenes savstarpējās attiecības. Kaut kādā brīdī jūs neredziet iemeslu, lai turpinātu attiecības un dažos gadījumos tas ir ļoti bīstami (piemēram, ģimenē). Tāpēc vīram un sievai labāk no mājas nebraukt prom uz ilgu laiku. Aizbraukšana uz 1 mēnesi ir satraucoša, uz 2 – bīstama, uz 3 – nāvējoša.

Tieši tāpat jebkuram cilvēkam ir pievilkšanas spēks un viņa uzdevums – ir nesatuvināties līdz bīstamam attālumam. To ir viegli sajust. Jūs vilks pie šī cilvēka, jums kļūs silti un jūs negribēsiet šķirties. Tas nozīmē, ka jūs nokļuvāt šīs planētas pievilkšanas zonā. Arī Saule izplata siltumu, bet viss viņas apskāvienos sadeg.

Bet! Ja mēs viens no otra baidīsimies, tas būs nekulturāli, bet, ja nebaidīsimies, tad pārvērtīsimies prieka mājā. Visu to kopā apvieno kultūra, kas ļauj mums tuvināties, bet nesadegt stiprākas planētas atmosfērā.

KULTŪTA – IR UZTVERE

Ja sievieti uztveram kā māti, tad varam tuvināties, bet nenokļūt iekāres ietekmē. Mātes krūtis bērnam nav dzimumstimulators – tās ir ēdiena avots un tikai.

Tāda uztvere vīrietī rada atbildības sajūtu un vēlmi šo sievieti aizsargāt. Tam nepieciešama ir ne tikai vīrieša vēlme, bet arī lai sieviete uzvestos kā māte.

Māte – ir ēdiena avots, un ja sieviete rūpējas par to, lai visi apkārtējie būtu paēduši, tad dabīgi rodas mātišķais siltums.

PĀRMĒRĪGS NOLIEGUMS

Kad vīrietis pastāvīgi kritizē sievietes un demonstratīvi tās noliedz – tas liecina tikai par vienu: viņš vēlas sievieti un cer iegūt tuvību ar viņu.

Ja cilvēks visiem stāsta, ka viņš ir veģetārietis, tas nozīmē, ka viņam nav pazudusi tieksme pēc gaļas produktiem. Un viņš kaut vai tikai sarunu līmenī vēlas baudīt šo procesu.

Tā arī cilvēki, kas runā negatīvi par pretējo dzimumu, izmanto šo sarunu, lai apmierinātu dzimumtieksmi. Atcerieties: saruna par pretējo dzimumu – tā ir kopēja pašapmierināšanās. Jo vairāk kritikas (slēpta agresija), jo lielāka vēlme pēc vardarbības. Tā ir slēpta izvarošana. Pārtrauciet tādas sarunas, pat atrodoties tuvu draugu lokā.

29

Tādā apziņas stāvoklī cilvēks var pat nepamanīt savu mīlestību, jo viņa vēlmes paplašinās atbilstoši viņa agresijas izplatībai. Tā rezultātā viņš vēlas visu pasauli un neieredz visu pasauli. Un kā sekas paliek viens vientuļš, kas ir tiešs ceļš, lai kļūtu par seksuālo maniaku.

Aizsargājoties no sievietes, vīrietis aizsargājas no paša agresijas, bet sieviete ir stiprāka. Ja vīrietis aizsargājas no sievietes, tas nozīmē, ka viņa jau ir uzveikusi un atrodas tieši viņa apziņā.

ANEKDOTE

Kāpēc tu esi tik bēdīgs? Rīt izdod pie vīra manu līgavu. Kā? Kam par sievu? Man par sievu...

PSIHOLOĢISKĀ VARDARBĪBA

Psiholoģiskā vardarbība strapdzimumu attiecībās rodas tad, kad kāds sevi uzskata par nozīmīgāku. Mūsdienu psiholoģijā tādu cilvēku sauc par „narcistisku personību”. Tāda viena dzimuma uzvedība noved otru dzimumu depresijā.

KĀDAS IR TĀDA CILVĒKA PAZĪMES

Pārmērīga savas nozīmības sajūta. Apsēstība ar neierobežotas varas, veiksmes un popularitātes fantāzijām. Sajūta, ka viņš ir īpašāks par citiem. Viņu var saprast tikai „vērtīgi” cilvēki. Viņš pieprasa īpašu uzmanību un apbrīnu. Pārmērīga savas taisnības izjūta. Tieksme ekspluatēt apkārtējos. Līdzjūtības un līdzcietības trūkums pret apkārtējiem cilvēkiem. Skaudība. Augstprātīga uzvedība, vīzdegunība.

Veselīgs narcisms ir katrā no mums: mēs ticam savam vērtīgumam, uzstādām mērķus un cenšamies tos sasniegt. Tomēr, tajā pašā, laikā mēs jūtam līdzi arī citiem, ne tikai sev. Ar ko tad lepojas tāds cilvēks? Kā likums ar zināšanām kaut kādā sfērā, bet cilvēkus neuztrauc, cik varenas ir mūsu zināšanas, ja viņi nejūt to, cik lielas ir mūsu rūpes.

Gudrību raksturo rūpes, nevis lepnība, tāpat arī starpdzimumu attiecības spēj novest pie gudrības, ja attīsta savstarpējo rūpēšanos vienam par otru.

LAI SAGLABĀTU MĪLESTĪBU JĀKONTROLĒ JŪTAS

Ja cilvēki vēlas saglabāt laulību, viņiem jāseko savām emocijām un jāuzvedas tā, kā pirms kāzām. Pēc pētnieku domām, neprecēti pāri cenšas ignorēt otra negatīvās piezīmes, pievēršot

30

lielāku uzmanību pozitīvajām. Bet pēc laulībām situācija bieži mainās diametrāli pretēji. Bet pāri, kuri kopā nodzīvojuši ilgu mūžu, atceras par to un cenšas viens otram neteikt dzēlības.

Lai laulāto pasargātu no muļķībām, vajag viņu labāk ēdināt. Izrādās, cīņas ar noziegumu recidīviem recepte ir negaidīta un līdz smieklīgumam vienkārša: noziedzniekus vajag labāk ēdināt!

Šo teoriju apstiprina fakti: Bekingemšīras cietumā jauno ieslodzīto ēdināšanas uzlabošana pazemināja nodarījumu un iekšējā režīma pārkāpumu daudzumu par veselu ceturtdaļu. Kas attiecas uz daudz nopietnākiem likumpārkāpumiem, tad to skaits pazeminājās par 40 %.

Tāpat arī otru pusīti, kuru velk uz brīvsoli un piedzīvojumiem, vajag labāk ēdināt un tas mazinās aizliegtās vēlmes spēku.

KAD NEPIECIEŠAMS IZDARĪT IZVĒLI, BET JŪS TO NEIZDARIET – ARĪ TĀ IR IZVĒLE

Ģimenes cilvēka dzīvē kādreiz parādās sajūta, ka vajag visu mainīt un dzīve kļūs laimīgāka. Viņš redz laimīgus pārus medusmēneša laikā un apskauž tos. Viņš skatās uz saviem bērniem un saprot, ka audzināt tos nāksies ilgi, bet pēc tam viņi atņems visu naudu. Viņam kļūst garlaicīgi un skumji.

Bet! Tā ir tikai kārtējā ģimenes dzīves krīze, kuru pārvarot var nonākt citā ģimenes attiecību laimes līmenī. Problēma ir tajā, ka daudzi domā, ka tās ir beigas, kā students pirms grūta eksāmena, kuru pieņems neciešams pasniedzējs. Lai pārvarētu šo krīzi, jāizdara saprātīga cilvēka īstā izvēle: neizvēlēties. Vienkārši vajag turpināts attiecības un godīgi pildīt savu pienākumu pret ģimeni. Tur, kur ir milzīga vēlme, nevar būt milzīgas grūtības. Ja jums ir kļuvis grūti, tas nozīmē, ka vienkārši ir pazudusi vēlme. Saprāts – tā ir māka turpināt darboties, neatkarīgi no tā, vai ir, vai nav vēlmes. Atcerieties – vecāku galvenais pienākums – parādīt saprātīgas uzvedības piemēru saviem bērniem, citādāk arī viņi pārstās jums palīdzēt, kad zudīs vēlme to darīt.

VĪRIEŠA SMADZENES UN SIEVIETES SMADZENES

Sievietei runas centri ir abās smadzeņu puslodēs. Bet vīriešiem – tikai kreisajā. Šī paša iemesla dēļ sieviete spēj vienlaicīgi klausīties vairākas sarunas un, pie tam, vēl arī pati runāt. Bet vīrietis var vai nu runāt, vai klausīties.

Zinot šo noslēpumu, vīram un sievai komunikācija jābūvē uz skaņas iejūtīguma principa. Tas nozīmē, ka sieva, neskatoties uz savām superspējām runas laukā, nedrīkst pārtraukt vīru, kam piemīt vienpusējas runas metode, bet viņam savukārt nevajag satraukties par sievas vārdisko hiperaktivitāti.

KUR GAN IR LAIMĪGAS LAULĪBAS NOSLĒPUMS

Floridas ģimenes un laulības institūta sociologi un psihologi apgalvo, ka laimei ģimenē nepieciešami 9 pamatkomponenti, un tie visi ir obligāti. Tātad, kas gan no kultūras viedokļa nepieciešams ģimenes laimei?

Mīļums un maigums attiecībās. Kopējas intereses un dzīves vērtības. Mīlestība pret bērniem un interese par viņu dzīvi.

31

Spēja rūpēties un atbildēt uz rūpēm. Atsaucīga attieksme pret otra vajadzībām un vēlmēm. Nevēlēšanās valdīt vienam pār otru. Spēles elementi, kopīgas izklaides. Labi attīstīta humora izjūta.

UZMANĪBAS TRŪKUMS

Uzmanības trūkums izraisa agresiju un pazemina intelektu. ASV veiktie pētījumi liecināja, ka atsvešinātība var krietni pazemināt psiholoģiskās attīstības koeficentu, kā arī analītiskās domāšanas spējas, tajā pašā laikā stimulējot agresivitāti.

IQ koeficents kritās par 25%, bet analītiskās domāšanas spējas par 30%. Tas daudz izskaidro par cilvēka dabu. Cilvēkiem nepieciešama saskarsme, ja viņus izslēdz no komunikācijas loka, tas spēcīgi ietekmē.

Pēc pētnieku domām, apkārtējie ietekmē cilvēka psihes pašregulēšanās procesus. Lai izdzīvotu mūsdienu sabiedrībā, cilvēkam jābūt iekšējam mehānismam uzvedības regulācijai. Atsvešinoties uzvedības regulācija vairs nav nepieciešama, cilvēki kļūst impulsīvi un tiecas uz pašiznīcību.

Tāpēc, kad cilvēki pret jums izturas vēsis sasildiet tos ar savas sirds siltumu. Un viņi, sasildīti ar jūsu sirds siltumu, vairs nebūs tik vēsi.

KONTROLDARBS

Kamdēļ kultūrā nepieciešami ierobežojumi? Kad ķermenis kļūst par garīgās attīstības ieroci? Kāpēc nepieciešams ieturēt distanci? Kas ir „neatgriešanās punkts”? Pie kā noved pārmērīga atstumšana? Kad rodas psiholoģiskā vardarbība? Kādas ir vardarbīga cilvēka pazīmes? Kā saglabāt mīlestību? Kādas ir vīriešu un sieviešu smadzeņu uzbūves atšķirības? Kāds ir laimīgas laulības noslēpums?

32

ĢIMENES IZVEIDOŠANA

STĀSTS

Reiz kāds cilvēks, pastaigājoties pa mežu, ieraudzīja klibu lapsu. Viņš vēlējās uzzināt, kā viņa uztur savu eksistenci un nolēma to pavērot no krūmiem. Drīz viņš ieraudzīja, ka no meža iznāk lauva ar gaļas gabalu zobos un nedaudz paēdis atstāj arī gabalu lapsai.

Cilvēks to novērojis bija pārsteigts un secināja, ja viņš uzvedīsies tieši tāpat, kā šī lapsa, tad arī viņam varbūt vairāk nevajadzēs strādāt un šīs pasaules varenie parūpēsies par viņu. Viņš apsēdās zemē un sāka gaidīt, notēlojot, ka ir slims un nevar strādāt. Gāja laiks, bet nekas nenotika, savukārt cilvēks kļuva vājāks un vājāks. Kad viņš kļuva tik nespēcīgs, ka nevarēja vairs piecelties, no Debesīm atskanēja balss: „ Neesi kliba lapsa! Esi spēcīgs lauva un tad tu varēsi sevi un visus apkārtējos uzturēt!”

SĀKUMĀ VEIKSME, PĒC TAM ĢIMENE

Ģimene jāveido cilvēka dzīves pozitīvajā periodā, kad viņu pavada veiksme. Visiem zināms, ka ir divi eksistences stāvokļi, kurus tautā sauc par joslām. Saprātīgam cilvēkam jāiemācās tās atšķirt un pats svarīgākais – saprast, kā atbilstošā periodā uzvesties.

Perioda kvalitāti nosaka tas, uz ko cilvēks ir koncentrējies. Ja prāts ir koncentrējies uz negatīvo, apkārtējie šķiet ļauni, pelēki un naidīgi – tas ir negatīvais periods. Ja visu redzam rozā krāsās un gāzt kalnus ir pa spēkam – tas nozīmē, esam nokļuvuši dzīves pozitīvajā periodā.

KĀDAS IR POZITĪVĀ PERIODA PAZĪMES

Pozitīvo periodu raksturo miers un labas attiecības ar apkārtējiem. Tāda perioda sākumu ir viegli pamanīt pēc tā, ka cilvēki sāk mums uzsmaidīt un palīdzēt sarežģītās situācijās. Ja jūs paslīdēsiet, tad cilvēki satvers un neļaus jums nokrist. Savukārt, ja visi atkāpsies uz dažādām pusēm, tātad, ir negatīvais periods. Ja jums kaut kas nokrita, to tūliņ pat paceļ, nevis aizskrien projām ar jūsu mantu, pasmejoties, kas nokritis, tas pazudis...

Pozitīvajā periodā atnāk uzplaukums un palielinās īpašums. Tādā periodā viegli piepildīt savas vēlēšanās un nopirkt nepieciešamās lietas. Bet atcerieties, ka nav laba perioda, lai iegūtu to, ko skaužat citiem. Skaudībai nav piemērots neviens periods.

Labvēlīgajā periodā cilvēka veselību ir viegli kontrolēt. Protams, nav simtprocentīgas veselības, bet pozitīvajā periodā slimības norit viegli vai vispār nemanāmi. Viegli diagnosticēt un zāles uzreiz iedarbojas pozitīvi ar minimāliem blakus efektiem.

Profilakse iedarbojas kā zāles, bet ārsti pret jums izjūt pozitīvas jūtas un attiecas kā pret saviem bērniem. Laika apstākļi atbilst veselībai un ir viegli iegūt uzturam atbilstošus produktus.

Kopumā, ģimenes veidošana pozitīvajā periodā noved pie veselu bērnu dzimšanas, ilgas mīlestības, cieņas no radinieku puses, kopēja uzplaukuma un labklājības.

33

ĢIMENE – ĪPAŠI SAREŽĢĪTA SOCIĀLĀ STRUKTŪRA, UN RADĪT TO VAJAG ĪPAŠI LABVĒLĪGĀ PERIODĀ

TĀDA PERIODA PAZĪMES

jūs iepriecina slikti laika apstākļi; jūs nekoncentrējieties uz finanšu problēmām un attiecieties pret tām ar humoru; jūs neziniet ar kādu draugu un kādā kompānijā pavadīt rīt laiku, - tik liela ir izvēle; jums vienmēr ir iespēja uzņemt atbraukušo viesi; jūs ēdiet to, ko vēlaties un nav tādu produktu, kurus jūs uzskatītu par neaizsniedzamiem vai ļoti dārgiem; jūs sen neesiet redzējis kautiņus un nelaimes gadījumus; visi cilvēki nezin kāpēc jums uzsmaida un viegli kontaktējas; jūs jūtiet perspektīvu dzīvē un entuziasmu attīstībā.

Izmantojiet tādu periodu, lai izveidotu ģimeni, nopirktu māju, ieņemtu bērnu un, pats galvenais, lai garīgi progresētu. Tas nav tikai vienkārši labs periods, tas ir labs periods pirms eksāmena, kad šķiet, ka laiks, lai sagatavotos eksāmenam ir pietiekošs. Taču pozitīvā perioda bīstamība slēpjas tajā, ka tas iznīcina laiku. Kad ir labi, laiks aizlido nemanāmi, bet, kad sāp, minūte līdzinās mūžībai, vienkārši atcerieties, kā jums laboja zobus.

SĀKUMĀ STABILITĀTE, PĒC TAM ĢIMENE

Ja ir zemestrīce – labāk pagaidām māju nebūvēt. Tāpēc visam jāieiet stabilitātes stāvoklī. Attiecībām ar radiniekiem un draugiem jābūt stabilām. Situācijai darbā un naudas plūsmai jābūt noregulētai. Veselība nedrīkst radīt lielas bažas. Jūtu kontrolei jābūt līmenī. Cilvēkam viegli jāatsakās no spirtotiem dzērieniem, azartspēlēm un neparedzētām situācijām. Un pašām attiecībām starp vīrieti un sievieti vajag nostiprināties un iziet cauri neprātīgas iemīlēšanās etapam.

SĀKUMĀ MĀJĪGUMS, TAD ĢIMENE

Ģimene – tā ir mājīguma formula. Tāpēc pirms veidot ģimeni gan vīrietim, gan sievietei šajā pasaulē jājūtas mājīgi. Ja nejūt mājīgumu, tad, iespējams, ģimene tiek veidota kā bēgšana no paša neveiksmēm. Bet, bēgot no cietuma, apvienojušies noziedznieki nokļūstot drošībā, tūlīt pat pamet viens otru. Tāpēc tādas ģimenes bieži vien ātri izjūk. Tā ir ģimene, kas radīta uz neiekārtotiem pamatiem.

34

SĀKUMĀ VĒLME PĒC BĒRNIEM, TAD ĢIMENE

Faktiski ģimeni veido tikai vienam mērķim – lai radītu bērnus... Nē, tas ir par maz! Ģimene tiek veidota tādēļ, lai padarītu bērnus laimīgus!

Tāpēc vīram un sievai jābūt skaidram teorētiskam un praktiskam priekšstatam par laimes sasniegšanu. Ja tā nav, rodas bīstamība izaudzināt nelaimīgu cilvēku. Nav nekā skumjāka kā apzināties savas kļūdas audzināšanā.

Ja nav vēlmes dzemdēt un audzināt bērnus, vajag ilgāk padomāt par tādas ģimenes izveidošanas jēgu un pakonsultēties ar pieredzējušu speciālistu.

ĢIMENES VEIDOŠANA UZ NEVEIKSMES PAMATA

Ja ģimene tiek veidota uz neveiksmes pamata t.i., cilvēks nespēj nevienu iemīlēt un ne ar vienu draudzēties, tad tas ir pamats grūtībām un konfliktiem nākamās ģimenes attiecībās. Bet diemžēl, tieši tā arī bieži notiek. To ir viegli diagnosticēt. Ja ģimene tiek veidota 1 – 3 gadus pēc negatīva notikuma, tad tā ir acīm redzama pazīme, ka cilvēks mīlestībā vienkārši bēg no savām problēmām. Parasti šādā gadījumā jūtas kļūst ļoti spēcīgas un spilgtas. Viņam šķiet, ka tā ir dižākā mīlestība viņa dzīvē un viņš metās tajā kā atvarā, upurējot visu.

Iegaumējiet, pēc ļoti negatīvām jūtām, atnāk ļoti pozitīvas, bet tā ir pārejoša parādība, līdzīgi kā šūpojas šūpoles. Jā, mēs uzlidojam ļoti augstu, bet priekšā ir ceļš uz leju, atgriešanās likumsakarība. Piedevām tas rada sliktu pēctecību. Bērniem, kas piedzimuši ģimenēs, kas radītas pēc problēmām, ir tāda pati tendence veidot ģimenes savas dzīves negatīvajā periodā.

TĀDS NEGATĪVS PERIODS RAKSTUROJAS AR SEKOJOŠĀM PAZĪMĒM

jūs kaitina laika apstākļu izmaiņas; jums šķiet, ka naudas nav un nav kur to ņemt; „nav laika” atpūtai; nav ar ko pārrunāt sasāpējušo; dzīvojiet šaurībā; ekonomējiet uz produktiem, pērkot pašus lētākos; ap jums visu laiku notiek kaut kas bīstams (kautiņi, avārijas, nelaimes gadījumi); visi ar jums baras, strīdas un tielējas; šķiet, ka dzīve beidzas un nav nekādu perspektīvu.

ĢIMENES VEIDOŠANA UZ APVAINOŠANĀS (PAR SPĪTI) PAMATA

Šis ir pats negatīvākais ģimenes radīšanas veids, jo mūsu pašu dusmās tiek ievilkti nevainīgi cilvēki. Faktiski, upurējam mūs mīlošā cilvēka laimi, lai atmaksātu tam, kuru agrāk mīlējām. Tāpēc veidojiet ģimeni ne ātrāk kā 1 – 3 gadus pēc šķiršanās ar iepriekšējo partneri un uzziniet, kad šķiries jūsu izvēlētais partneris, lai nekļūtu par algotni svešā karā.

35

Šķirieties, ja reiz esiet tā izlēmis, lai šķirtos, nevis, lai krāptu. Tas vismaz būs cilvēcīgi un no negatīva piemēra radīs kaut daļēji pozitīvu.KONTROLDARBS

Nosauciet piemēru, kad radītas ģimenes dažādos periodos un uz dažādiem pamatiem. Nosakiet kādā periodā jūs šobrīd atrodieties un kādā periodā atrodas jūsu tuvinieki un paziņas.

36

PAŠAKTUALIZĀCIJAS PSIHOLOĢIJA

Apmierinātība vai pašaktualizācija – ir svarīgs psihiskās, garīgās un fiziskās cilvēka veselības aspekts. Un viss būtu vienkārši un saprotami, ja nebūtu dzimuma, kas mūs sadalīja vīriešos un sievietēs, lai arī šie nosaukumi ir tāda simbolika, aiz kuras noslēptas dzīves uzdevuma sasniegšanas atšķirības.

Vīrietis apmierinājumu sasniedz ar vīrišķību, sieviete – ar sievišķību, atlicis tikai noskaidrot, kas tas ir...

Gan vīrieši, gan sievietes dīvainā kārtā ir neziņā meklējot savas dzīves jēgu jeb uzdevumu, neievērojot, ka atbilde ir tepat blakus un to neieraudzīt ir grūti: mēs visi esam dažādi. Un pirmais atšķirības veids, kas tūlīt pamanāms – ir dzimumpiederība, ar ko tad arī ir saistīti dzīves galvenie uzdevumi un to nesaprotot cilvēks nevar kļūt laimīgs un apmierināts.

Vīrišķība un sievišķība – nav nekas vairāk kā instrumenti, ar kuru palīdzību dvēsele risina savas dzīves uzdevumus. Tas ir līdzīgi kā nazis un dakšiņa. Gan viens, gan otrs priekšmets ir svarīgs, lai varētu ēst. Mēs tos lietojam kopā, tajā pašā laikā katru savādāk. Nevajag nazi bāzt mutē...

ATŠĶIRĪBAS DOMĀŠANAS VEIDĀ

Vīrietis problēmu apdomā, bet sieviete to izrunā. Tāpēc vīrietim vienkārši nevajag traucēt patstāvīgi domāt, bet sievietei nevajag traucēt izrunāties. Ja vīrietis kaut ko vēlas pateikt, nebaidieties, viņš jums to noteikti pateiks, bet, ja sievietei neļauj izrunāties – katrs nepateiktais vārds pārvēršas bultā, bet runa – šaušanā ar šīm bultām pa dzīviem mērķiem.

Laimīgas ģimenes dzīves recepte ir ļoti vienkārša: vēlaties vīrieti darīt apmierinātu – netraucējiet viņam, vēlaties apmierināt sievieti – parunājiet ar viņu.

15 minūšu likums: tiekoties, pirmajās minūtēs no vīrieša nedrīkst neko pieprasīt! 87% sieviešu pirmajās minūtēs, kad viņš pārnāk mājās, kritizē vīrieti. Tā ir liktenīga kļūda, kas ļoti ātri var novest pie šķiršanās. Kāpēc?

ATŠĶIRĪBAS APMIERINĀŠANAS VEIDOS

Vīrietis kļūs apmierināts caur ārējiem sasniegumiem, ārējo veiksmi, karjeru, bet sieviete – caur attiecībām ģimenē. Tāpēc vīrietim, pirmkārt, jājūtas vajadzīgam. Viņam obligāti jāliek justies svarīgam, ka viņš ir nevis vienkārši varonis, bet gan visas ģimenes glābējs un ko gan mēs visi bez viņa darītu...

Šis ir viens no galvenajiem iemesliem tik lielam šķirto laulību daudzumam Rietumos. Tā vietā, lai ļautu vīrietim būt varonim (tu, mans varoni), sieviete sāk ar viņu konkurēt. Un tā vietā, lai pārnākot mājās no darba, sagaidītu atzinību un uzvarētāja slavu, viņš satiek pēdējo šīs dienas pretinieku un viss niknums (šajā pasaulē ar grūtībām jāiegūst resursi, lai uzturētu dzīvību) izgāžas pār mīļoto sievu. Viņš visu dienu sevi kontrolēja, pārcieta grūtības, zaudējumus, izsalkumu un pus dienu jau sapņo par ēdienu un dīvānu, un tagad viņa ceļā stājas paša sieva. Tad ļaujiet tak viņam

37

vienkārši paēst un atpūsties, un lai viņš sajūtas vajadzīgs, bet pēc tam variet prasīt visu, ko vēlaties...

Apvainojumus, padomus, pārmetumus, norādījumus pirmajās satikšanās minūtēs vīrietis izjūt kā pļaukas un viņš tās iegaumē uz ilgu laiku. Ja viņš pietiekami ilgi jūt pazemojumus un neuzticību, viņam parādās pirmais satraucošais simptoms – apātija. Ja vīrietis apstājas, viņš apstājas uz ilgu laiku, kā veļas rullis, tik vienkārši to no vietas vairs neizkustināsi.

ATŠĶIRĪBAS DZĪVĪBAS PROCESU NORISĒ

Vīrietim svarīgāks ir tas, ko viņš dara, nevis ar ko. Bet sievietei – nevis tas ko viņa dara, bet ar ko kopā viņa to dara. Un abi savā ceļā pieļauj kļūdas. Tas ir dabīgi un tā nav liela problēma ģimenes dzīvē, bet nepareiza attieksme pret partnera kļūdām var viegli izjaukt attiecības, kas veidojušās gadiem.

Padoms ir vienkāršs: mums jāiemācās būt aizkustinātiem par mīļotā cilvēka dīvainībām. Tā ir vienīgā iespēja labi sadzīvot ar globālām atšķirībām vienam no otra. Bet ar vīra kļūdām vispār vajag lepoties („cik lieliski tu visu atrisināji”, nevis „es taču tev teicu”).

Vīru nedrīkst provocēt – katra vīrieša sirdī sēž kauslis. Sievietei ir maģiskas spējas ieraudzīt vājo vietu un ļoti precīzi uz tās uzspiest. Bet nerva jebkāda aizskaršana noved pie kā? Pie reflektoriskas muskuļu saraušanās (ar āmuriņu pa celīti – un pacients iesper).

Bet katras sievietes sirdī sēž ārsts un viņa ļoti grib kādu izārstēt, jo redz slimību, bet atcerieties, ka arī zobārsts ārstē, bet satikties ar viņu un, vēl jo vairāk, dzīvot ārsta kabinetā neviens negrib. Sievietei ir tikai viens padoms: vīrieti nevajag ārstēt, kamēr viņš pats nav atrāpojis, vajag viņu apbalvot par medaļām par drošsirdību.

Ja sievietei tomēr izdosies tā uzvesties, ka vīrietis sajutīsies varonis, viņa varēs to kontrolēt. Tas ir austrumu sieviešu noslēpums. Lietpratīga sieviete spēj izveidot savu vīru no nulles. Vīrietis ģimenē ir kā tukšs pods, ko sieviete tajā ieliks, to arī iegūs.

ATŠĶIRĪBAS EMOCIONALITĀTĒ

Sieviete ir daudz emocionālāka par vīrieti. Pat dzīvnieki nomirst, ja tos atstāj vientulībā. Tāpēc recepte vīrietim ir vienkārša – sievietei nepieciešana laba saskarsme. Un šai saskarsmei jānorit pēc īpašiem noteikumiem.

Sievietei nepieciešams, lai viņu saprastu, nevis dotu padomu. Bet vīrietis šajā jautājumā bieži vien kļūst pilnīgs nepraša. Viņš klausās sievietē, atrod viņas vārdos problēmu un nekavējoties dod risinājumu un apmierināts dodas savās darīšanās. Tāpēc nākošā recepte vīriešiem būs sarežģīta: mīlēt sievu – tas ir mīlēt viņā klausīties. Tā ir galvenā saderības pazīme, visas pārējās – otršķirīgas.

Sieviete ir vājāka, viņa neder askēzēm un grūtībām, viņa ir vienkāršāka un viņas sirds ir mīkstāka. Uz sava maiguma, nevis aprobežotības pamata, kā domā vīrieši, viņa viegli kritiskā situācijā var apjukt (uzraksts uz mašīnas: „jaucu pedāļus”). Tieši tāpēc viņai nepieciešams maigums un miers. Trīs reizes dienā vīrietim jāapskauj sava sieva. Sievietei regulārs maigums nepieciešams, kā vīrietim – regulārs ēdiens.

38

Ja vīrietis principā nevēlas klausīties sievietē, viņa sāk meklēt veidus kā pievērst viņa uzmanību, un te nu gaidiet jebko, ko varat iedomāties – sievietes ir izdomas bagātas. No otras puses, sievietes apziņa nomierinās, kad mierīga ir apkārtējā vide: ir ēdiens, māja, nauda.

Tā arī ir īsta psiholoģija – zināt, kā izkliedēt atmosfēru, kad attiecības vai situācija ir nokaitēta...

UZ KO MUDINA ATŠĶIRĪBAS

Nevēlēšanās un nemācēšana cienīt atšķirības noved pie abpusējas aizkaitināmības. Tas nav dabīgi. Cilvēkam raksturīgi priecāties par atšķirībām. Mēs skatāmies pa autobusa, vilciena, lidmašīnas logu, ceļojam un ejam uz muzejiem tikai tāpēc, lai atrastu jaunas atšķirības. Un esot tādām milzīgām iespējām pastāvīgi atrast atšķirības mīļotajā cilvēkā, mēs palaižam garām šo iespēju un kļūstam aizkaitināti. Atšķirībām veselu cilvēku vajag iepriecināt, nevis kaitināt...

Mīlestība aiz aprēķina – tā ir ne tikai reģistrācija, lai iegūtu pierakstu Maskavā, tā ir arī dzīve ar cilvēku, ko nevēlies saprast, novērtēt un darīt laimīgu. Tikai tad, kad iemācīsimies novērtēt, un tātad arī priecāties par mūsu atšķirībām, varēsim izveidot ģimeni aiz mīlestības.

Laulības aiz mīlestības – tā ir gatavība atteikties no savām ērtībām, mīļotā cilvēka laimes dēļ. Laulības aiz aprēķina – tā ir gatavība atteikties no mīļotā cilvēka laimes, savu ērtību dēļ.

Mīlestība – tā ir jūtu, sajūtu, reakciju, skatienu un garšu vienotība. Mīlestība – tā ir vēlme darīt otru cilvēku laimīgu, negaidot neko pretī. Viss pārējais – vienkārši ir pretējā dzimuma dzīvnieka dresēšana. Laiku pa laikam, dzīvnieks mēdz apēst savu mīļo dresētāju.

VĪRIEŠA UN SIEVIETES PANĀKUMI

Vīrietim ir svarīgi nevis vienkārši panākumi, bet gan apziņa, ka viņš tos sasniedzis patstāvīgi. Tas ir viņa pašrealizācijas pamats un neviens vairāk kā sieviete necenšas sagraut viņa cerības par patstāvību. Viņa vienmēr ir blakus ar savu padomu. Kad vīrietis jau ir gatavs pieņemt lēmumu un viņa sirdī jau ir parādījies varoņa prieks, sievietes padoms skan kā šāviens mugurā.

Kāpēc tā notiek? Jo ģimenē ir par maz bērnu. Palīdzēt – ir dabīgas mātišķās jūtas attiecībā pret bērniem. Bet vīrs nepavisam nav bērns, un viņam jau sen ir nelabi no aizbildniecības un kontroles. Par maz bērnu – vīrs kļūs par bērnu sievai. Un tad viņš zaudēs savas narkotikas – piedāvāt problēmas risinājumu.

No otras puses, sievietei ir intuitīva daba un nemaz nepadomājot, viņa ļoti precīzi vīram pasaka to, kas viņam prātā ienāk ar lielām grūtībām. Tas ļoti aizvaino loģisko vīrieti. Viņš nekādi nevar saprast, kā viņa sieva, kas neko nesaprot no jautājuma būtības, nepieliekot pūles, pateica to, ko viņš auklēja domās jau vairākas dienas. Sievietes, atcerieties, intuīcijai nevajag parādīties ātrāk par vīrieša izteikumiem.

Vīrietis tā dēļ dzīvo. Viņš gaida, kad kļūs vajadzīgs un tad ar milzīgu prieku sirdī un ar vēsu sejas izteiksmi uzdāvinās jums problēmas risinājumu. Un negaidiet saskarsmes turpinājumu. Tiklīdz vīrietis ir atradis uzdevuma atrisinājumu, viņa interese par to tūlīt pat zūd. Vīrietim jāatceras, kad lēmumu skaļi vajag pateikt tikai tad, kad sieviete ir piekususi runāt, citādāk tas tagad būs viņai šāviens mugurā.

Palīdzēt vīrietim – tas nozīmē netraucēt viņam! Un nedod Dievs salikt viņa mantas „pa savām” vietām. Tas jau līdzinās lielām problēmām... Uzkopšana – tā nav mantu pārvietošana no

39

vienas vietas uz citu, tā ir viņu sakārtošana. Citādāk pazaudētās mantas meklēšana anulē visas jūsu pūles ieviest kārtību piecu minūšu laikā.

Vēlme uzlabot to, ko vīrietis jau ir izdarījis, nelabvēlīgi ietekmē ģimenes dzīvi. Vīrietis ir ļoti apmierināts ar savu darbu un, ja pats nepalūgs, labāk ir neko neuzlabot, citādāk tas viņa acīs būs kā iznīcināšana, nevis uzlabošana. Nevajag uzlabot vīriešus un visu, ko viņi ir izdarījuši un izlēmuši, viņi to nenovērtēs. Jūsu pašu labāko padomu viņš var uztvert kā apvainojumu, īpaši, ja vīrietim kaut kas nepadodas. Vislabākais šādā situācijā – ar visu savu izskatu parādīt, ka jūs viņam ticiet un ļoti nopriecāties, kad viņš atradīs izeju no situācijas.

Bet sievietei ir svarīgi nevis tas, ko viņai pateica, bet kā viņai to pateica. Ko viņa sajuta, kad viņai to pateica. Un kādu tas iespaidu atstāja uz tiem, kas atradās blakus...Sievietei galvenais – noskaņojums un viņas to parāda ar visu savu dzīvi. Tieši tas ir iemesls tādai sieviešu garderobes dažādībai.

Vīrietim pietiek ar vienām biksēm, viņš pat tās pats neatminēsies izmazgāt. Bet sieviete izpauž savas jūtas ar ārējo izskatu. Cik jūtu, tik apģērba variantu viņai ir nepieciešami. Sievietei ir diskomforts, kad viņas noskaņojums mainās, bet viņa nevar to izpaust. Tas parasti skan kā „man nav ko vilkt”. Atšķirību ir daudz, bet saprotot pašu savstarpējo attiecību principu, viegli atradīsim atslēgu uz mūsu mīļoto sirdīm.

Bet mūs interesē kā attiecības iziet noteiktus attīstības ciklus – to tad arī pēta vēdiskā psihonumeroloģija. Katra nedēļas diena iekrāsojas noteiktā rūpju un mīlestības veidā, kas mums jāsaprot un, ko vajag ieviest dzīvē, pašam mēģinot un kļūdoties.

40

SEMINĀRS „MĪLESTĪBAS PSIHONUMEROLOĢIJA”

IEVADS

Mīlestības psihonumeroloģija pamatojas uz globāliem cikliem, kas caurstrāvo visu pasauli. Mīlestībai piemīt 7 aspekti – tieši tik pat, cik cilvēkam ir čakru un nedēļā dienu. Bet pats svarīgākais, ka tas saskan ar 7 veiksmīga cilvēka īpašību attīstību. Katra nedēļas diena domāta, lai attīstītu noteiktu panākumu īpašību un, ja to izdodas izdarīt, tad cilvēks ne tikai pakāpjas pa pašapziņas kāpnēm un piepilda savas vēlēšanās, bet arī iegūst veselību, jo vienlaicīgi harmonizējas visas 7 čakras. Izejot noteiktus attīstības ciklus, mīlestība izpauž visas savas šķautnes un piepilda cilvēka dzīvi ar dažādām emocijām. Tieši šī paša iemesla dēļ sievietei piemīt septiņas labvēlīgas īpašības, tādas kā Satja (patiesība), Prema (mīlestība), Dharma (taisnprātīgums), Šanti (miers), Titikšava (iecietība), Ananda (svētlaime) un Svadharma (garīgums). Tāpēc ģimenē sievieti sauc par Griha Lakšmī, kas nozīmē „Ģimenes Panākumu Dieviete”. No attieksmes pret sievieti atkarīga mājas un ģimenes labklājība.

PIRMDIENA. TAS IR 2 (MĒNESS)

Šajā dienā jārūpējas, jāaizsargā un jāizrāda aizbildnība, tas iznīcinās mūsu mīļo šaubas un bailes un dos viņiem iespēju viegli iet pa dzīvi. Rīkojoties tādā veidā, jūs radīsiet pirmo panākumu īpašību – šanti, mieru, bezrūpību.

OTRDIENA. TAS IR 9 (MARSS)

Šajā dienā jāparūpējas par mūsu mīļoto jūtām. Tas radīs otras īpašības – sahanas, iecietības – parādīšanos.

TREŠDIENA. TAS IR 5 (MERKŪRIJS)

Diena, kad jāizrāda lietpratība. Tas radīs trešo īpašību – dharma, taisnprātīgumu.

CETURDIENA. TAS IR 3 (JUPITERS)

Harmonijas radīšana visos virzienos. Tas veidos ceturto īpašību – satja, patiesību.

PIEKTDIENA. TAS IR 6 (VENĒRA)

Apjēgšanas un filozofijas diena. Tas radīs piekto īpašību – svanubhuti, garīgumu.

SESTDIENA. TAS IR 8 (SATURNS)

Gudrības diena. Tas radīs sesto īpašību – ananda, svētlaimi.

SVĒTDIENA. TAS IR 1 (SAULE)

41

Garīguma diena. Tas radīs septītās īpašības – prema, mīlestības – izpausmi.

PIRMDIENA

Pirmdienai ir Mēness īpašības. Mēness izsauc šaubas un uztraukumus, tāpēc šajā dienā vajag izrādīt rūpes, aizsardzību un aizbildnību, kas, bez šaubām, palīdzēs mūsu mīļajiem tikt vaļā no bailēm un dos viņiem iespēju viegli iet pa dzīvi.

Kādas šaubas var rasties savstarpējo attiecību procesā?

MĪLĒT IR GRŪTI!

Kāpēc gan mums ir tik grūti mīlēt? Atbilde ir skaidri redzama: mīlēt nav grūti, grūti ir izlikties, ka mīli! Tam, kuram ir mīlestība un uzticība neeksistē nekādas grūtības.

Grūtības mīlestībā tikai vairo prieku tam, kurš mīl. Tas ir līdzīgi kā izsalkums pirms dzīrēm. Ēdiena garša kļūst tikai izteiktāka. Ja dažas dienas neēd vienkāršu maizi, tad izrādīsies, ka pat tikai tās smarža padara mūs trakus. Vai arī nogurums pirms miega – miegs kļūst iekārojamāks un saldāks. Miegs pēc noguruma ir ārstējošs, bet bez noguruma atņem pēdējos spēkus.

Grūtības – no vārda grūti. Tas nozīmē, ka mēs priekš kāda strādājam un gaidām algu. Atlīdzības neesamība tad arī ir šīs grūtības. Atalgojumam obligāti nav jābūt naudas izteiksmē, pietiek ar maigu skatienu. Cilvēka skatiens spēj nodot mūsu pateicību pat no attāluma. Atcerieties, ka maigs skatiens – tā nav vienkārši labvēlīga attieksme, tā ir reāla enerģijas nodošana no attāluma – savdabīga attiecību valūta. Savā dzīvē sievietes bieži to izmanto.

Kad skatiens ir pilns ar dusmām – tas nozīmē, ka mēs no cilvēka kaut ko pieprasām, tā nav vienkārši agresija, tā ir izspiešana, zināms psiholoģisks rekets. Viens no vientulības iemesliem – ir mūsu pašu prasīgais skatiens. Austrumu kultūrā jau sen ir zināms, ka ļauns skatiens rada slimības, bet labsirdīgs tās ārstē.

Tāpēc mīlestība nebalstās uz darbu, bet gan uz pateicību, uzticību un nesavtīgumu. Neatrodot šīs īpašības ģimenē, cilvēks izdomās jaunus veidus kā atbrīvoties, ģimenes cilvēkam tas ir bīstami. Atcerieties: neapmierinātība veicina izdomu. Ja jūsu mīļotais sāk kaut ko izgudrot – priekš jums tam jāskan kā trauksmes sirēnai...

Kā pierādījumu var minēt angļu ārstu pētījumu, kurā noteica, ka 11% Anglijas bērnu nepieder ģimenes tēviem.

IR DAŽĀDI SAVTĪGUMA VEIDI

Strādnieka (šudras) savtīgums – ir koncentrēšanās pašam uz sevi. Viņš darīs tikai to, kas izdevīgs ir viņam pašam, bet otra labā nepakustinās pat pirkstiņu.

Tirgotāja (vaišjas) savtīgums – ir viņa ģimene. Viņš darīs tikai to, kas ir izdevīgs viņa ģimenei. Par citām ģimenēm viņš tā vienkārši nevēlas parūpēties.

„Slinks cilvēks bezrūpīgā mierā līdzīgs nekustīgam purva ūdenim, kas vairāk par smirdoņu un nicināmiem riebekļiem neko nerada”, - teica Mihails Vasiļjevičs Lomonosovs.

Administratora (kšatrija) savtīgums – ir viņa padotie. Viņš rūpēsies tikai par viņiem, pat uz to rēķina, kas padoti citiem. Tā radās vergturība.

42

Skolotāja (brahmana) savtīgums – savas filozofijas izplatīšanā. Pat, ja svešā filozofijā ir patiesības grauds, viņš to nekad nepieminēs.

Īsāk sakot, savtīgums – ir „skats, kas vērsts uz sevi”, bet nesavtīgums – ir „skats, kas vērsts uz citiem”.

„Daudzi domājot, ka spēs visu nopirkt par savām bagātībām, paši, pirmām kārtām, pārdeva sevi”, - teica angļu filozofs Francis Bēkons.

Diagnosticēt savtīguma stāvokli ir ļoti vienkārši – pēc tā, par ko cilvēks domā paliekot vienatnē un bezdarbībā. Ja viņa apziņa piepildās ar sapņiem par vēlamā iegūšanu un par to, kā viņš iegūto nākotnē baudīs, viņa apziņa ir savtīga un koncentrēta tikai uz paša laimīgo nākotni. Savtīgums nodala mūs no citiem un balstās uz to, ka iegūstot no cilvēka nepieciešamo, viņš mums vairāk nav vajadzīgs. Tāda pozīcija tiek saukta par impersonālismu. Aizbraucot uz Austrumiem jūs variet satikt īpašus ezoteriskos impersonālistus, kas pielūdz dievības, bet pēc tam tās izmet upē.

Tāpat arī mēs ekspluatējam cilvēku, bet pēc tam izmetam mēslainē. Mīlestība – ir spēja nekad neatteikties no cilvēka un vienmēr būt pateicīgam par pagātni, kas pavadīta kopā. Ja mums nepatīk tas laiks, ko pavadījām ar viņu kopā, - tātad, mēs viņu vienkārši nemīlējām! Mīlestība neatceras ļauno, un cilvēks neatcerēsies par to, ka ar viņu kādreiz slikti apgājās.

Kad dusmojamies – tas ir savtīgums, kas neļauj mums novērst skatu no sevis un paskatīties ar mīlestību uz citiem. Tā ir psiholoģiskā osteohondroze – mēs nevaram pagriezt galvu uz cita cilvēka pusi: mums ir savilkts kakls. Tas viss noved pie pastāvīgiem strīdiem.

PĒC STRĪDIEM LĒNI DZĪST NE TIKAI DVĒSELES TRAUMAS

Pēc strīda ar laulāto, nepieciešams laiks ne tikai lai sadzītu emocionālās brūces. Arī fiziskās brūces pēc strīdiem dzīst lēnāk. Zinātnieki atklāja, ka pusstundu ilgs strīds ar mīļoto var aizkavēt organisma spēju reģenerēt vismaz uz vienu dienu. Pāros, kuros var novērot pastāvīgi naidīgas attiecības, laiks, kas nepieciešams brūču sadzīšanai, dubultojas.

KĀPĒC MĒS PIEKŪSTAM NO MĪLESTĪBAS?

Atbilde ir vienkārša – mēs piekūstam, jo nemīlam. Mīlestība ir nepieēdināma un bezgalīga. No tās nav iespējams nogurt. Nogurt var tikai no maldiem un liekulības. Mīlošs cilvēks mīļotajai var uzrakstīt zīmīti, bet, ja viņa to samīs un izmetīs, viņš pacels un pielūgs, jo viņa to turējusi savās rokās, tādā veidā izpaužot jūtas.

Mīlestība meklē labo un nepiekūst to meklēt. Un tādi meklējumi pozitīvi aizsargā mūsu mīlestību no briesmām.

STĀSTS

Kāds karavīrs ilgi pilnveidojās šaušanā ar loku un, kad bija sasniedzis augstu meistarību, nolēma atgriezties dzimtajā ciematā. Iet un redz: kokos redzamas sašautas bultas un visas kā viena – tieši mērķa centrā. „Nu, - domā, - kas gan ir šis strēlnieks, kurš vienmēr trāpa mērķa pašā centrā? Es tik daudzus gadus mācījos, bet kaut ko tādu nespēju sasniegt!” Sāka izjautāt iedzīvotājus, viņi atbildēja:

43

- Jā, ir mums viens tāds strēlnieks, kuram pateicoties ienaidnieki mūsu ciematu apiet ar līkumu. Loka šāvējs vēlējās ar viņu iepazīties. Iznāk tāda maza meitenīte un saka:

- Kurš te vēlējās ar mani iepazīties?- Nevar būt! – izsaucās strēlnieks. – Meitenīt, kā tu sasniedzi tādu pilnību šaušanā? Kādā

veidā tu vienmēr trāpi mērķa centrā?- Tas ir ļoti vienkārši, - atbildēja meitenīte. – Es ņemu loku, bultas un šauju, kur vien

vēlos, bet apkārt bultas trāpījumam uzzīmēju mērķi.

KĀPĒC MĪLAM, BET TAJĀ PAŠĀ LAIKĀ NESAPROTAM VIENS OTRU UN ŠĶIRAMIES?

Atbilde vienkārša – mēs viens otru nesaprotam, jo nemīlam. Mīlestība izkausē sirdis, un izkausētā stāvoklī tās saplūst kopā, un pārvēršas vienā savstarpējās sapratnes sirdī. Mūsu sirdis pagaidām ir cietas kā zvans, ja mūs aizskar, tad dunam vēl ilgi pēc tam, kad kaut kas notika. Liktenim nepatīk mūsu dzelzs sirds, un tas vēlas palīdzēt pārvērst to par sviestu. Bet mēs baidāmies no holesterīna, mums labāk patīk dzelzs nervi. Un tad liktenis sūta ciešanas, lai izjauktu mūsu nelaimi. Tādu ar tādu labo, tāpēc ciešanas atnāk, lai iznīcinātu ciešanas. To var saprast tikai cilvēks ar mīkstu sirdi. Tāpēc saprātīgs cilvēks nepriecājas, kad ir ļoti labi, kas dod viņam iespēju ne pārāk ciest, kad viss ir slikti.

Ciešanas var nocietināt, bet var arī attīrīt. Ja mēs nepriecājamies par problēmām, tās nocietina un liek vilties, ja mēs tās pieņemam ar prieku, kā eksāmenu no mīļotā skolotāja, tad tās attīra. Un tas nav neprāts – tā ir augstāko dimensiju zinātne...

KĀPĒC MŪSU MĪLESTĪBA NEKĻŪST LIELĀKA?

Tāpēc, ka nevēlamies ar mīlestību klausīties par citiem. Kad kāds runā par citiem ar mīlestību, tas izraisa tādas pašas mīlestības jūtas pret to, par kuru runā. Tāpēc sievietes cenšas nerunāt par savu mīlestību pirms laika, citādāk parādās sāncenses.

Meklējiet tos, kuri par citiem runā ar mīlestību, un arī jūsu sirds piepildīsies ar augstām jūtām.

No otras puses, mīlestībai jāattīstās pašai, bez papildus pūlēm. Tas ir dabīgs process, un tam nav nepieciešams kaut kas īpašs. Tāpēc ir tik svarīgas brīvprātīgas askēzes un ierobežojumi. Tas ļauj mīlestībai augt pašai. Neviens ierobežojums pats par sevi nenovedīs pie mīlestības, tas vienkārši ļauj mīlestībai attīstīties.

Eksistē divas kultūras: mīlestības attīstības kultūra un partnera meklēšanas kultūra. Senāk partneri piemeklēja vecāki, un tas dabīgā veidā attīstīja mīlestības kultūru pret to, ar ko kopā saveda liktenis. Cilvēks mācēja mīlēt to, kurš atradās viņam blakus, tāpēc šķiršanās praktiski neeksistēja, pat tāda vārda valodā nebija.

Šobrīd visi ir norūpējušies ar partnera meklējumiem, bet par cik pašas mīlestības kultūra nevienu neinteresē, ilgi šādas attiecības nesaglabājas un nākas meklēt jaunu partneri. Tas līdzinās bērnam, kas atkal un atkal pērk jaunas zivtiņas, bet tās nomirst, jo viņš aizmirst tās pabarot.

44

KĀPĒC MĒS PAMETAM CILVĒKU, KURU MĪLĒJĀM?

Tāpēc, ka nesaprotam kādus pienākumus mums uzliek mīlestība. Attīstības ceļā dabiskas ir kļūdas un kritumi, kas nav atgriešanās pagātnē, bet kļūst par balstu turpmākajai virzībai. Panākumi uzcelti uz kļūdu un neveiksmju platformas, bet bez mīlestības mēs domājam, ka tā ir liekulība, vājums un attiecību beigas.

Dzīve – tas ir liels treniņš un pilnveidošanās process ietver kritienus. Ja nevaram to saprast – tad labāk netēlot treneri.

Ar to arī gudrais atšķiras no muļķa: vieds cilvēks kritienā saredz daļu no virzības uz priekšu (kad skrējiena laikā krītam, tad aizlidojam vēl dažus metrus uz priekšu), bet muļķis kritienā redz atgriešanos atpakaļ.

KĀPĒC MĪLESTĪBA ĢIMENĒ PĀRIET?

Tāpēc, ka jaucam mīlestību ar seksu. Pētnieki no Jaunzēlandes noteica agra seksa un psihiatrisku saslimšanu tiešu saistību. Agras dzimumdzīves uzsākšana un slimības, kas tiek nodotas dzimumkontaktu ceļā, noved pie depresijas, izvirtībām, bulīmijas un šizofrēnijas.

„Īpaši skaidri var novērot agras dzimumdzīves uzsākšanas un psihisku traucējumu saistību”, - savā un kolēģu vārdā teica doktors Sandhja Ramaha no Otavas.

Zinātnieki apgalvo, ka ārstiem nepieciešams zināt par šo saistību un jāveido koordinēts dienests, kas varētu pasargāt pusaudžus no seksuālām, un, tām sekojošām, psihiskām problēmām.

BEZ TAM

Zinātniekiem izdevās noskaidrot, kā mīlestība maina smadzeņu darbību. Ar funkcionālā magnētiski rezonālā tomogrāfa, kas darbojas reālā laika režīmā, palīdzību tika izmeklēti 17, dažas nedēļas vai mēnešus atpakaļ, iemīlējušies koledžas studenti. Izrādījās, ka iemīlēšanās procesam nav nekā kopīga ar to smadzeņu daļu, kas atbild par loģisko domāšanu, emocionālajiem pārdzīvojumiem un, pats pārsteidzošākais, mīlestība nekādi nav saistīta ar seksuālajiem centriem.

Psihologs Artūrs Ārons (Arthur Aron), pētījuma līdzautors, raksta: „Mēs ieguvām ļoti skaidrus pierādījumus tam, ka seksu un mīlestību vada pavisam dažādas smadzeņu daļas”. Ņemot to vērā, var izskaidrot, kāpēc cilvēki dažkārt iemīlas tajos, kas viņus nevaldzina seksuāli; kāpēc visstiprākās jūtas var rasties pret tikko dzimušu bērnu vai, piemēram, pret Dievu.

Eksperiments sastāvēja no divām daļām: vispirms dalībniekiem bija jāskatās uz savas mīlestības objekta fotogrāfiju, pēc tam – uz vienkārša paziņas fotogrāfiju.

Vērojot iemīļotā fotogrāfiju, pētāmajā smadzenēs aktivizējās daudzi rajoni, bet visvairāk – ventrālā apvalka rajons (vieta, kurā sintezējas dabiskais stimulators – dofamīns) un astainie kodoli. Abi rajoni pieder pie dofamienerģētiskās smadzeņu sistēmas, kas atbild par sasprindzinātu uzmanību, enerģiju, labu garastāvokli, centieniem un motivāciju.

„Izskatās, ka mīlestība – nav emocija, mīlestība – tā ir nepieciešamība, pamattieksme, kas liek cilvēkiem būt kopā”, - saka pētījuma līdzautore antropoloģe Helēna Fišere (Helen Fisher) no Rūgera (Rutgers) Universitātes. „Emociju vadīšanas sistēma ieslēdzas tikai pēc zināma laika, tās

45

darbību redzam to cilvēku smadzenēs, kuri ir iemīlējušies jau 8-17 mēnešus. Sākumā mīlestība – tā ir atkarība. Mīlestībai ir daudz līdzīga ar narkomāniju: kad kādā iemīlies, tad tev arvien vairāk un vairāk nepieciešams šis cilvēks, pēc kāda laika cilvēki apprecas, lai visu laiku būtu kopā. Iemīlējies cilvēks ir pa īstam atkarīgs, viņam mainās raksturs, atšķirtībā no mīļotā viņš cieš, kā narkomāns bez narkotikām”.

Tāpat kā heroīns vai kokaīns arī mīlestība mudina cilvēkus uz neprātīgu rīcību: tā ir viena no depresiju, pašnāvību, slepkavību, sekošanas iemesliem. Protams, no otras puses, mīlestība palīdz tikt galā ar depresiju, padara dzīvi daudz saprātīgāku.

ARĪ TĀPĒC, KA MĒS VIENS OTRAM NEUZTICAMIES

Šajā pasaulē viss balstās uz uzticēšanos. Un tieši tās šobrīd visiem pietrūkst. Kāpēc? Balsts visai uzticībai – māte – ir zaudējusi šo rakstura īpašību. Pat savai mātei vairs nevar uzticēties – viņa ir gatava nogalināt bērnu, pat nepaskatoties viņam sejā.

Iedomājieties, ka jūs pasauc paša māte, un jūs atbrauciet no tālienes, bet pat neattaisot durvis, vienkārši paskatās actiņā un neatver. Kāda gan te var būt uzticēšanās (runa ir par abortiem).

Atbilstoši, lai neitralizētu šīs bailes un bažas, jāizrāda rūpes, aizsardzība un aizbildniecība. Kas tas ir un kā to izdarīt pareizi?

Bailes ir cieši saistītas ar cilvēka dusmām. Rodoties sarežģītai situācijai, cilvēka asinīs nokļūst baiļu hormons – adrenalīns un dusmu hormons – noradrenalīns. Šī iemesla dēļ karavīrus iedzen mākslīgās dusmās, lai uzvarētu viņu bailes.

Tagad var izdarīt pirmo secinājumu: cilvēks dusmojas tāpēc, ka viņš no kaut kā baidās.Ja vīrs, kurš ir vecāks par sievu, dusmojas, - iespējams, ka viņš vienkārši baidās, ka viņa

viņu pametīs.Ja dusmojas sieva, kas pelna mazāk par vīru, - iespējams, viņa vienkārši baidās, ka viņai

nepietiks naudas, lai realizētu mājas aprūpes plānus.Ja bērns pārejas vecumā zaudē pašsavaldīšanos – droši vien viņš baidās no patstāvības

tuvuma.Jebkurā gadījumā apspiešana un agresija – tās ir pretējas vēlmei mīlēt un nepareizi

izmantotas dvēseles nepieciešamības. Cilvēks nevar dzīvot bez saiknes ar apkārtējiem cilvēkiem. To var realizēt caur mīlestību, bet kaut kādu iemeslu dēļ, tas ne vienmēr izdodas un cilvēks veido šo saikni ar apspiešanu un pakļaušanu.

KO DARĪT?

Protams, kliedēt bailes. Bailes vienmēr rodas no informācijas trūkuma. Tas ir līdzīgi, kā bailes no tumsas. Viss baida, cilvēks ir saspringts un ļoti uzmanīgs, uz priekšu virzās lēni, bet atliek vienkārši ieslēgt gaismu, un visas bailes acumirklī pazūd.

Tāpēc var vienkārši parunāties, pie kam, ja var nojaust baiļu iemeslu, var iztikt bez dialoga, laiku pa laikam cilvēku pārliecinot par viņa baiļu nepamatotību.

Labākā aizsardzība – ir paša uzticība, ja apkārtējie ir pārliecināti par jūsu uzticību, tas nozīmē, viņi ir mierīgi un aizsargāti. Ja ir dusmu un uztraukumu izpausme, tas nozīmē, ir bijusi rīcība, kas izsauc aizdomas par neuzticību.

46

Esiet uzmanīgi – neļaujiet sev rīkoties veidā, kas citos izsauc aizdomas par neuzticību. Austrumos ir paruna: labāk nāve, nekā negods. Mirt ir viegli, bet nokļūt situācijā, kad tev neuzticas, bet pēc tam baidās, pastāvīgi uztraucas un dusmojas, ir daudz sliktāk.

Tādā veidā rīkojoties, jūs radīsiet pirmo panākumu īpašību – šanti, mieru.Priekš kam nepieciešams miers? Lai varētu pieņemt pareizus lēmumus. Tas ir panākumu,

saprāta un labu attiecību pamats.

47

OTRDIENA

Otrdienai ir Marsa īpašības. Tāpēc šajā dienā jāparūpējas par mīļo cilvēku jūtām. Tagad nedaudz parunāsim par dusmām, jo nekas tā neiznīcina attiecības, kā dusmas.

Pirmais, kas jāatceras ir tas, ka patiesais dusmu iemesls neslēpjas apkārtējo cilvēku rīcībā, bet gan tajā, kas atrodas mūsos pašos. Dabīgi, ir izņēmumi, kad redzam klaju noziegumu dusmas ir vienkārši nepieciešamas un šajā gadījumā tās tiks lietots pēc nozīmes, bet tas notiek ne pārāk bieži. Vienkārši atcerieties dusmu parādīšanās likumu: jādusmojas uz ļaunumu, bet nevis uz to, no kura tas iznāk. Ja aizvainoja pa telefonu, nav jēgas to lauzt...

Tāpēc vienu no uzvedības noteikumiem mīlestībā var formulēt šādi: mīlošs cilvēks, redzot labu, runā par to, bet redzot sliktu – klusē. Nemīlošs, redzot labu, klusē, bet redzot sliktu – runā. Liktenis redz visu, bet sākumā nesaka neko...

STĀSTSCilvēks gāja pa ceļu uz lielu pilsētu. Skatās – stāv furgons. - Vai aizvedīsi mani? – viņš jautāja kučierim.- Aizvedīšu, - tas atbildēja, - bet tikai par samaksu.

Tā arī sarunāja. Cilvēks iekāpa furgonā un kučieris skubināja zirgus. Tikko bija sākuši braukt, tā kučieris uz lauka ieraudzīja kviešu gubu. Viņš nolēma kādu klēpi nozagt, bet baidoties, ka kāds varētu ieraudzīt, teica cilvēkam:

- Iešu paņemt kviešus, bet tu skaties apkārt: ja kādu redzēsi – dod man zīmi.Cilvēks viņu uzklausīja un neko neteica. Kučieris aizskrēja pie gubas, sagrāba lielu klēpi –

un skriešus atpakaļ. Bet cilvēks viņam padod zīmi: uzmanies, kāds redz! Kučieris nobijās, nometa kviešus, uzlēca uz vezuma un dzina zirgus auļos. Aizbraucis tālāk no lauka, atskatījās – bet apkārt ne dvēseles.

- Tu piemānīji mani! – uzbruka cilvēkam. – Kurš redzēja, ka es ņēmu kviešus?- Dievs redzēja, - cilvēks atbildēja, norādot uz debesīm. – Viņš visu redz.

Šī ir būtiska Austrumu un Rietumu atšķirība. Rietumu cilvēks cer noslēpt savu nekulturālo rīcību aiz mājas sienām un aizkariem, bet austrumu cilvēks zina: neko neizdosies noslēpt.

DIVI DUSMU IEMESLI

Pārsvarā dusmām ir iekšēji iemesli un tās var izpausties divos veidos: ārēji un iekšēji. Iekšējās dusmas norit apkārtējiem nemanāmi, bet ļoti sāpīgi tam, kas dusmojas. Tāda cilvēka apziņa atgādina vāveri ritenī: tā atkal un atkal izspēlē nepatīkamo situāciju. Viņa pirksti savelkas dūrēs, paaugstinās asinsspiediens un, beigu beigās, ja tā turpina pietiekami ilgi, tāda kustība uz vietas noved pie vēža rašanās.

Ārēji dusmas izpaužas pietiekoši agresīvi, bet, ja cilvēks tās novirza pozitīvā darbībā – smags darbs viegli patērē šādu nāvējošu apziņas enerģiju. Sievietei piemērota ir ģenerālā tīrīšana vai mazgāšana, bet vīrietim – mašīnas vai garāžas remonts.

Ja nesaprotam iekšējos dusmu iemeslus, tas rada vēlmi izmainīt ārējo situāciju, mainot partneri, darbu, valsti, reliģiju.

48

„NENOVĒRTĒJAM TO, KAS PIEDER, ZAUDĒJOT – RAUDAM”

Tas nozīmē, ka nespējam novērtēt to, kas jau ir mūsu priekšā. Viss, ka atrodas ap mums, jau ir ideāli piemeklēts tam, lai mēs kļūtu laimīgi. Un vēlme vēl kaut ko pielikt klāt, var pievienot tikai nelaimes un ciešanas.

Kad pieprasām ārējas izmaiņas – tā ir slēpta prasība, lai ārējā situācija kļūtu pilnīga, ideāla, pie tam tāda, lai mēs pārstātu ievērot paši savas problēmas. Tieši pašu problēmas traucē mums kļūt laimīgiem. Tajā arī ir noslēpums: prasām liktenim, lai tas noslēptu no mums mūsu laimi. Tas līdzinās prasībai radiostacijai mainīt raidīšanas kanālu. Varbūt vieglāk noskaņot savu radioaparātu? Vai arī, ja mums ir pūtīte, prasām, lai tā pazustu. Tā pazūd no ādas un pāriet uz iekšējiem orgāniem – tā rodas čūla. Bet pūtīti taču vieglāk izārstēt. Bet mēs prasām un prasām, sapņojam, lai situācija sarežģītos.

EGOISMS – VIENS NO DUSMU IEMESLIEM

Tāda domāšana liecina par to, ka esam iemīlējušies paši sevī un mūs ļoti uztrauc, ko par mums domā apkārtējie, un kad mūs nemīl pietiekami stipri, sākam uz viņiem dusmoties. Tāpēc viegli saprast, ka, lai atbrīvotos no dusmām – ir jāpārnes iemīlēšanās pašam sevī uz mīlestību pret cilvēkiem, pasauli un Dievu.

Ne jau ārējie apstākļi izraisa dusmas, bet tas, kā domājam, pašu domu gājiens kaitina.

ANEKTDOTE

Pa dienu mani bāra priekšnieks, jo firmai radīju mazāku peļņu, nekā viņš plānoja. Vakarā mani strostēja sieva par to, ka atnesu mazāk naudas, nekā viņai nepieciešams. No rīta uz mani apvainojās bērni, jo iedevu mazāku kabatas naudu, nekā viņi gribēja. Un pat tagad, kad esmu pakāries, velni nepārtraukti kliedz uz mani, jo uz tādiem kā es, gaļas ir par maz!

Lai mainītu domāšanas veidu, nepieciešams kultivēt saprātu.

SAPRĀTS – TĀ IR MĀKA IZDARĪT PAREIZO IZVĒLI

Neskatoties uz ārējiem apstākļiem mums vienmēr ir izvēle – kā uz tiem reaģēt: izmantot tos savai attīstībai vai degradēt. Katru reizi jāapstājas un jāpadomā par to, kā šo situāciju varētu izmantot. Liktenis piedāvā izvēli, bet mēs to izdarām. Tas nespiež degradēt, vai kļūt laimīgam, paši izvēlamies starp bēdām un laimi, niknumu un maigumu, cietsirdību un labsirdību.

Dusmas – tā ir organisma aizsarg reakcija pret kļūdas izdarīšanu. Nojaušam par savu kļūdu, bet ne par ko nevēlamies tajā atzīties. Tāpēc dusmas vienmēr rodas pašos, vienkārši ir vērstas uz citiem. Cilvēks, kurš dusmojas uz sevi, sāk sev apkārt lauzt mēbeles. Dusmas – tās ir paša nepareizās izvēles sekas. Pēc būtības, dusmas – tas ir sauciens pēc palīdzības! To var tulkot kā „es jau vairs nezinu, ko man darīt ar savu raksturu un muļķīgajām vēlmēm”.

49

PIETIEK BŪT UPURIM – LAIKS SAPRAST, KA MUMS IR IZVĒLE!

Dusmas var ietekmēt tos, kuri atrodas ap mums, bet nevar viņus izmainīt. Pat vēl vairāk, dusmas dod varu pār mums tiem, uz kuriem dusmojamies. Laiks izdarīt soli pretī brīvībai – pieņemt izvēli, kā pareizi reaģēt situācijā. Ja pārstāsim dusmoties uz cilvēkiem, tad dosim varu savai apziņai, un tā varēs brīvi mainīt mūsu iekšējo dzīvi uz labo pusi.

Niknums uz citiem – tā ir labprātīga atzīšanās, ka eksistē tas, kas nepatīk. Šis pretīgais, vecais, pazudušais un smirdīgais ēdiens un mēs paši, pēc savas gribas, no dienas dienā to lietojam. Ne jau apkārtējie padara dzīvi grūtu, mūs moka pašu vājības un nedrošība par nākotni. Un kādas gan jūtas visvairāk moka: lepnība! Lepnība – mocītājs, kuru paši esam ieaicinājuši savā dzīvē.

LEPNĪBAI IR DIVI IZPAUSMJU VEIDI: ĀRĒJAIS UN IEKŠĒJAIS

Lepnības ārēja izpausme – ir pārliecība par to, ka cilvēks pats sasniedzis savu veiksmi. Ir laba paruna: jo augstāk celsi degunu, jo biežāk aizķersies.

Lepnības iekšējā izpausme – ir kautrība un biklums. Tā ir medaļas otra puse. Mēs baidāmies rīkoties muļķīgi, izblamēties un slēpjam savas bažas aiz neīstas vienkāršības. Smadzenēs viens un tas pats rajons (smadzenīšu mandele) atbild par dusmām un intuīciju. Tāpēc, kad pastāvīgi samulsinām un liekam otram nervozēt mūsu nesaprotamās uzvedības dēļ, viņa dusmas ir dabīga reakcija, lai vienmēr spētu saprast mūsu dīvainības un klīrēšanos.

Kad citi var ieraudzīt manu nepilnību, iznāk ego aizstāvis – lepnība un sāk vainot visus apkārtējos. „Pirms kāzām domāju, ka zinu viņu, kā savus piecus pirkstus. Bet pēc kāzām izrādījās, ka viņai tie visi ir rādītājpirksti”.

ANEKDOTE

Bullis un lauva atpūšas. Lauvam zvana telefons, viņš paceļ klausuli.- Jā, mīļā, - lauva saka, - drīz būšu. Ko daru? Atpūšos kopā ar bulli. Cikos beigsim? Mēs

jau tika pat kā esam beiguši, pēc pāris minūtēm skrienu. Ko nopirkt? Aha, labi, katrā ziņā, visu iegaumēju, visu nopirkšu!

Lauva noliek klausuli, bet bullis smejas. Kā gan tas esot, ka sieva pazvana, bet tu viņai: „Jā, jā, jau skrienu, visu nopirkšu”. Kas, nevari sist galdā dūri: esmu vīrietis, un viss! Bet lauva viņam atbild:

- Labais bulli, tu nejauc. Tev sieva ir govs, bet man – lauvene.

UZ VIENU UN TO PAŠU SITUĀCIJU VAR PASKATĪTIES NO DAŽĀDĀM PUSĒM

Ja uz situāciju, kad mamma nepērk saldējumu, skatās no prāta viedokļa, tā šķiet šausmīga vardarbība, mēs raudam un dauzām kājas, izgrūžot savu niknumu uz vismīļāko cilvēku. Bet no saprāta viedokļa, tā pati situācija kļūst pozitīva. Mamma rūpējas par veselību un neļauj mums saslimt. Dusmas nomainās uz pateicību. Tāpēc dusmas – ir muļķības un tuvredzības izpausme. Bet var kļūt par Dievišķā spēka pavadoni. Kā? Dievs vēl mīlestību un laimi visiem saviem bērniem, un, ja dodam apkārtējiem cilvēkiem mīlestību un laimi, tas padara dzīvi dievišķīgu. No tā var

50

secināt: ja mūsu dzīves apstākļi ir ellišķīgi, tātad nesam bēdas un ciešanas. Pareiza jūtu kontroles izpratne rada otru īpašību – iecietību.

51

TREŠDIENA

Diena, kad jāizrāda lietišķums. Tie ir vīrieša svētki – rūpēties par savu ģimeni, sievu un bērniem. Kāpēc lietišķums saistīts ar sievieti? Tāpēc, ka sieviete – ir Lakšmī, Panākumu dievietes izpausme. Un ir daudz saprātīgāk parūpēties par sievieti, nekā par visiem saviem projektiem, tas ir vienkāršāk, vieglāk un saprātīgāk. Īsti saprātīgs lietišķums – ir prasme parūpēties par sievietēm.

LAKŠMĪ – UZPLAUKUMA DIEVIETE

Viens no vārda „Lakšmī” tulkojumiem skan, kā „panākumi”. Vārda sakne „lak” līdzīga angļu vārdam „luck”.

Astoņas Lakšmī formas atspoguļo astoņus labklājības veidus: bagātība (šrī), zeme (bhu), zināšanas (sarasvati), mīlestība (priti), slava (kriti), miers (šanti), bauda (tušthi) un uzplaukuma palielināšanās vai atbalsts (pušti).

Vēsturiski Lakšmī parādījās no okeāna, tāpēc viņas daba – paisums un bēgums. Te viņa ir labvēlīga, te – nepielūdzama. Arī ūdens kļūst svaigs, ja ir straume, kas, starp citu, obligāti ietek lielā ūdens tilpnē. Tāpēc, ja iesi pa straumi, obligāti atradīsi īstu bagātību. Tamdēļ naudu vajag ieguldīt labās lietās. Indijā biznesmeņi savas bagātības tur dievnama kasē.

LAKŠMĪ VECĀKĀ MĀSA

Līdz ar panākumu un bagātības atnākšanu, kā likums, attīstās negatīvās īpašības, tādas, kā lepnība, pašpārliecinātība un raupja rīcība. Tā ir tā pati briesmīgā Lakšmī māsa, par kuru ļaudis nemīl runāt. Bet abas šīs māsas ir nešķiramas un viena otru mīl.

Māsa, kas atnes problēmas, simboliski tiek attēlota sēdoša pie Lakšmī kājām. Tāpēc pūce arī ir gudrības zīme – prasme laikā apstāties un apjēgt nevaldāmas dzīšanās pēc bagātības bīstamību.

Pretēji mainīgajai Lakšmī, viņas māsa mīl stabilitāti un cenšas cilvēka dzīvē palikt uz visiem laikiem. Ja jums nerodas izdevība apskaut Lakšmī, tad izrauties no viņas māsas skāvieniem būs ļoti sarežģīti un mokoši. No otras puses, ja nerūpēsimies par Lakšmī māsu, tad neiegūsim arī viņas pašas labvēlību. Un par cik māsa iemieso ciešanas, veiksme atnāks tikai tad, kad sāksim izrādīt līdzcietību.

KĀ RŪPĒTIES PAR SIEVIETI, LAI LAKŠMĪ, PANĀKUMU DIEVIETE, BŪTU APMIERINĀTA?

Lakšmī mīl, ja viņu pielūdz ar ziediem, tāpēc no laika gala eksistē šī metode arī attiecībā uz sievietēm. Lakšmī mīļākie ziedi – rozā un zelta. Ja vīrs rūpēsies par māju, remontēs to, vecu lietu vietā pirks jaunas, pastāvīgi iegādāsies jaunus, dārgus traukus un pats svarīgākais – neekonomēs uz sievas rēķina, pie viņa noteikti atnāks Lakšmī.

Lakšmī mīl saldumus, augļus, pienu, rotaslietas un naudu; dāviniet to sievietei, un viņa būs laimīga.

52

VIRTUVE – TĀ IR LAKŠMĪ MĀJA

Ja tā ir tīra, sakārtota, tajā nav bojāti produkti, vakardienas ēdiena atlikumi, trauki vienmēr izmazgāti, tad tajā mājos Lakšmī, nevis viņas māsa.

Centieties neiet virtuvē tajos apavos, kuros ejiet ārā. Lai ko jūs arī nedarītu, katru darbību sāciet ar labo kāju un labo roku. Saņemiet un dodiet tikai ar labo roku. Uzskata, ka plaukstas – ir Lakšmī (virspuse, pirkstu gali), Sarasvati (plaukstas vidusdaļa), Gauri (plaukstas lejas daļa) mājošanas vieta. Šī iemesla dēļ nagus krāso sarkanus.

KATRU NEDĒĻU 8.MARTS

Piektdiena – ir vislabvēlīgākā diena Lakšmī godināšanai. Izmantojiet to, lai nodibinātu labas attiecības ģimenē, rūpējieties par vecākiem un jaunākiem. Tad sestdiena un svētdiena jums atnesīs īstu apmierinājumu un prieku.

LABĀKĀ PUSĪTE, NEVIS BIZNESA PARTNERE

Sieviete – ir vīra „labākā pusīte” (ardha-patni), bet mūsdienu vīrietis viņu uztver kā biznesa partneri. Tas mīlošu attiecību vietā noved pie lietišķām. Visi cenšas uzturēt savu finanšu balansu, bet galvenais – ir savstarpējo attiecību balanss.

Neskatoties uz to, ka sieviete ir „pusīte”, nāksies viņai atdot nevis „pusīti”, bet visu! Nedrīkst ekonomēt uz sievas rēķina, savādāk viņa pastāvīgi kaut ko pieprasīs. Prasīga sieva – ir sekas ekonomēšanai uz viņas rēķina. Tieši tāpat, kā ekonomēšana uz pārtikas produktiem noved pie grēmām.

Kāpēc par sievieti runā, kā par pusīti? Tāpēc, ka viņa liek darboties vīrieša smadzeņu otrai pusei, bet smadzenes pretojas, un viņš jūtas aizkaitināts. Tāpēc aizkaitināmība attiecībā pret sievieti liecina, ka vīrietis nevēlas kļūt saprātīgāks.

Kad vīrietis un sieviete vēlas rūpēties viens par otru, viņi kļūst līdzīgi Mēnesim, kas savienots no divām pusītēm, nomierina apkārtējos ar savu tīrības un svētuma mirdzumu. Bet, vēloties viens otru ekspluatēt, viņi kļūst līdzīgi Rahu un Ketu, kas savienojoties rada Pūķi, kurš ar savu aktivitāti visus apdedzina un pa vakariem biedē kaimiņus (ar kautiņiem un kliedzieniem).

VĪRIETIS – PRIEKŠNIEKS DARBĀ, BET MĀJĀ PADOTAIS

Vīrietis uztur māju, bet sieviete tajā saimnieko. Viņa ir nevis vienkārši saimniece – viņa uztur mīlestības un morāles uguni. Viņa tiecas iedegt tādu uguni, lai uz tās varētu pagatavot labus ģimenes iekšējo attiecību ēdienus, lai izaugtu garīgi attīstīti bērni un visu atlikušo dzīvi par viņiem nebūtu kauns.

Austrumos māti sauc par pirmo guru (skolotāju), un visu savu laiku viņa iegulda bērnu audzināšanā. Tāpēc Austrumos pirmajai izrāda cieņu mātei, pēc tam – tēvam, un tikai pēc tam – skolotājam un Dievam. Tieši šī paša iemesla dēļ, mātei ģimenē pirms katra darba pieņemts lūgt svētību, jo tieši viņa mājās ir veiksmes pārstāve, bet viņas pienākums – dot svētību un lūgties par savu bērnu un vīra panākumiem.

53

Cilvēka pirmais uzdevums šajā pasaulē – iegūt svētību no paša mātes; tādu dzīvi uzskata par veiksmīgu. Veiksmīgs sākums – ir puse no veiksmīga iznākuma.

SIEVIETE IZPAUŽ SAVA RAKSTURA ĪPAŠĪBAS, ATKARĪBĀ NO ATTIEKSMES PRET VIŅU

Sievietē brīnumainā kārtā apvienojas visas materiālās dabas īpašības: svētība, kaislības un gara tumsība.

Svētība sievietei dod iecietību, tikumību, tīrību un labvēlību.Kaislības sievieti padara drosmīgu, koķetīgu un izlēmīgu.Gara tumsība dara viņu bailīgu.Sievietes darbībā visas šīs īpašības izpaužas vienlaicīgi, kas padara viņu vīrietim

neizdibināmu. Vispārējā sievietes attīstība norit ar darbības palīdzību, bet vīrieša attīstība – atsakoties no atbilstoša veida darbības, askēzēm. Atteikšanās – tā ir vīriešu tiesa, bet sievietei dabīga ir pārpilnība. Bet viņiem abiem jāizmanto atšķirības tikai tāpēc, lai rūpētos un mīlētu.

RŪPES PAR VISU SABIEDRĪBU

Lai vīrietis sāktu rūpēties par pasauli, nepieciešams kāds laiks, bet sieviete audzināšanas procesā un ar personīgo uzvedību uzreiz rūpējas par visu sabiedrību. Sieviete – tas ir pašuzupurēšanās iemiesojums. Kaut gan arī vīrietis ir spējīgs upurēt, viņa upurim parasti līdzi nāk egoisma piemaisījums. Savukārt sievietes upuris, kā likums, ir nesavtīgs.

Tikai divas lietas mātēm jāiemāca saviem bērniem: bailes no grēka un mīlestība pret tikumību. Tādi bērni spēj atnest laimi jebkurā mājā, kas atvērs viņiem savas durvis. Par cik sievietes ir Lakšmī (Bagātības dievietes) iemiesojums, pasaule sasniegs uzplaukumu, tikai tad, kad viņas cienīs. Audzināts un kulturāls cilvēks vienmēr izrāda cieņu, tātad viņu nekad nepametīs Panākumu dieviete.

Māte ir pirmā skolotāja, jo visas sievietes-skolotājas nodarbības tiek apgūtas labāk, tāpēc, ka tās nāk no pašas sirds, kas piepildīta ar mīlestību. Tāda apmācība balstās ne tikai uz loģiku, bet uz mīlestību un sirsnību. Loģiku var sadragāt vai apstrīdēt, bet mīlestību nekad neaizmirsīsi un nenodosi.

ĪPAŠS RITUĀLS

Austrumos ir tradīcija periodiski izdalīt ēdienu trūkumcietējiem. Kad sieviete veic šo rituālu, viņa kā precēta sieva, ar saviem bērniem un mazbērniem, iegūst svētību ilgai un laimīgai dzīvei. To sauc par „Varalakšmī”. Varalakšmī aizsargā septiņas senču un septiņas pēcteču paaudzes. Šī rituāla mērķis – attīrīties no grēkiem un veicināt garīgo progresu. Tāpēc Varalakšmī cildina par „ Visu pasauļu māti”.

54

KĀ PADARĪT SIEVU LAIMĪGU?

Mēs zinām slavenu indiešu parunu: „šajā pasaulē nevar pārliecināt trīs būtnes: bērnu, sievieti un jogu”. Tāpēc padarīt sievieti laimīgu nav tik vienkārši. Sievietēm piemīt viena brīnumaina spēja, kas viņas izdevīgi atšķir no neaptēstajiem un vientiesīgajiem vīriešiem. Viņas mīl izvēlēties.

Nepieciešams pacietīgi izturēties pret viņas uzvedību, par cik pašā viņas domāšanas stilā izpaužas materiālās pasaules princips: sankalpa (pieķeršanās jūtu objektiem) un vikalpa (konkrēta vēlme iegādāties konkrētu lietu, jo tā būtiski atšķiras no visām pārējām). Tas izraisa spēcīgas vēlmes, ar kurām sieviete nevar tikt galā, un vīrieša pienākums – ir viņu apmierināt.

SĀPES UN NEAPMIERINĀTĪBA

Jebkurās attiecībās bez pacietības nevar attīstīt ne tikai mīlestību, pat ne draudzību. Neapmierinātība – ir draudzības pamat pazīme, bet sāpes – mīlestības pamat pazīme. Sāpēm attiecībās piemīt ārstnieciska darbība, bet bezrūpība – ir indīga.

Pat Spinoza teica: „Kas Dievu mīl patiesi, tas netieksies pēc tā, lai Dievs viņu mīlētu. Viņam pietiek ar to, ka pats mīl Dievu”.

BET ARĪ SIEVIETEI JĀUZVEDAS ATBILSTOŠI

Tieši dabiskums visus sievietes trūkumus pārvērš labā īpašībā. Dabiskumam ir vairāki aspekti.

Tuvredzība. Tuvredzība viņai ļauj neredzēt to, ko viņa nevēlas redzēt, un otrādi, redzēt to, ko viņa vēlas redzēt, piepildot garlaicīgo pasauli ar lielu daudzumu maģisku tēlu.

Otrkārt, ar bērnišķīgu naivumu viņa pastāvīgi kļūdās, bet pat viņas kļūdas – ir neizsīkstošs prieks vīram, tāpat, kā maza bērna kļūdas, par kurām viņa vecāki nepārstāj būt aizkustināti.

Šīs ir cilvēka saprāta spēja redzēt vienu, bet iedomāties citu, spēja aizstāt priekšmetus un jēdzienus un apdzīvot sava prāta pasauli ar izdomātiem tēliem. To izmantojot, sieviete sava vīra pasauli pārvērš pasakā. Pat guļ viņa tik saldi, ka vienkārši ir patīkami skatīties.

Īstai sievai jāmīl viesiem stāstīt par sava vīra varoņdarbiem un sasniegumiem. Smriti – atmiņa, arī ir saprāta funkcija. Tā ir spēja glabāt pagātnes iespaidus. Ir cilvēki, kas dzīvo tikai atceroties pagātni. Pagājušie prieki un bēdas piesaista viņus un traucē pareizi uztvert pašiem sevi un apkārtējo realitāti. Līdzīgas domas par pagātni aizsedz tagadni.

Īsāk sakot, vienkāršas materiālas laimes noslēpums ir tajā, ka viņa mīl baudu un ļoti mīl izplatīt baudu, bet viņš mīl skatīties, kā viņa bauda un izplata baudu sev apkārt. Tāpēc lietas būtība nav konkrētā sievietē vai konkrētā vīrietī, būtiskāk ir saprast kopīgas dzīves mākslu.

STĀSTS

Vienreiz pie gudrā atnāca jauns cilvēks, kas taisījās precēties, un jautāja:- Skolotāj, es vēlos precēties, bet tikai ar jaunu meiteni. Pasaki vai rīkojos gudri?

Skolotājs jautāja:

55

- Kāpēc tieši ar jaunu meiteni?- Tā es būšu pārliecināts, ka mana sieva ir tikumīga.

Tad skolotājs piecēlās un atnesa divus ābolus – vienu veselu, bet otru aizkostu. Un piedāvāja jaunietim tos pagaršot. Viņš paņēma veselo, nokoda gabalu – ābols izrādījās sapuvis. Tad viņš paņēma aizkosto ābolu, nokoda, bet arī aizkostais ābols bija sapuvis. Jaunietis izbrīnā jautāja:

- Tad kā man izvēlēties sievu?- Ar sirdi, - atbildēja Skolotājs.

SIEVIETES SĀPES JŪT SPĒCĪGĀK, NEKĀ VĪRIEŠI

Angļu zinātnieki atklāja, ka pretēji plaši izplatītam uzskatam, sievietes no sāpēm cieš spēcīgāk, nekā vīrieši. Sievietes dzīves laikā sāpes jūt ne tikai biežāk, bet arī ilgāk. Agrāk uzskatīja, ka abu dzimumu pārstāvji sāpes uztver vienādi, bet tas tā nav.

Kļūst skaidrs, par cik sieviete ir sabiedriska būtne, tad viņas sāpju jūtīgumu ietekmē sociāli psiholoģiskie faktori. Sāpju laikā sievietes vairāk koncentrējas uz emocionālajiem, bet vīrieši – uz sensoriem sāpju aspektiem, t.i., uz fiziskām sajūtām. Kad sievietes koncentrējas uz emocijām, viņas sāpes padara vēl stiprākas, jo šīm emocijām ir negatīvs raksturs.

TIEŠI TĀDU PAŠU ATŠĶIRĪBU VAR NOVĒROT ATTIEKSMĒ PRET KRĀPŠANU

Vīrietim krāpšana – ir „fiziska tuvība, sekss”, bet sievietei – „iemīlēšanās, mīlestība”. Vispopulārākie iemesli krāpšanai izrādījās tādi, kā: dvēseliska kontakta ar vīru trūkums, vēlme sajusties ilgotai un mīlamai.

Vienvārdsakot, vīriešiem ir par ko aizdomāties!

PARŪPĒJIETIES PAR SAVAS SIEVAS FIZISKO VESELĪBU

Sievietes, kuras neizsaka vīram piezīmes, kaitē savai veselībai. Sievas, kas tur jūtas „grožos” ģimenes ķīviņu laikā, vairāk slimo un ātrāk noveco, salīdzinot ar „runīgajām”. Tādi ir mediķu un psihologu pētījumu rezultāti. Izrādījās, ka sievietēm, kuras neizsaka savu viedokli, strīdoties ar vīru vai tuvu draugu, četras reizes paaugstinās uzņēmība pret sirds saslimšanām un pieaug depresijas biežums. Tajā pašā laikā, precētu vīriešu spējai, ģimenes konfliktu laikā saglabāt mieru, nav absolūti nekādas ietekmes uz viņu veselību.

Jebkurš konflikts – ir stress. Pat vēl vairāk, pēc mūsdienu uzskatiem, tieši stress, īpaši ilgstošs, ir sirds-asinsrites un nervu sistēmas saslimšanu provocēšanas pamat faktors.

Taču jāatzīmē, ka īslaicīgs stress, atšķirībā no hroniska, nevis vājina, bet gluži pretēji, stimulē imūnsistēmu, paaugstinot pretošanās spējas pret infekciju saslimšanām. Bez tam, īslaicīgs stress paātrina nelielu brūču, nobrāzumu un sasitumu dzīšanas ātrumu.

56

VĪRIETIS TIK TIEŠĀM NE VIENMĒR VAR SADZIRDĒT SIEVIETI

Vīrietis tik tiešām ne vienmēr spēj labi sadzirdēt to, ko viņam saka sieviete. Angļu pētnieku grupa no Šefīlda Universitātes (Sheffield University) noskaidroja, lai vīrietis atpazītu sievietes balsi, viņa smadzenēm jāiedarbina daudz sarežģītākas struktūras, nekā cita vīrieša runas atpazīšanai.

Sievietes balss tiek apstrādāta tajā pašā dzirdes zonā, kas atbild par mūzikas uztveršanu. Tas saistīts ar anatomiskām un fizioloģiskām sievietes balss izveides īpatnībām – viņām ir savādāka balsenes uzbūve, balss saišu garums, kopumā, viņu balsī ir daudz dabas „melodiju”.

Sievietes balss izrādās sarežģīta vīriešu smadzeņu apstrādei, kā rezultātā, var būt grūti uztvert tās vai citas frāzes jēgas uzsvaru. Faktiski, sievietes runa – ir četru stundu opera. Varbūt pirms kāzām vīriešiem vajadzētu paklausīties īstu operu, lai kaut nedaudz spētu iedomāties, ar ko viņam būs darīšana visu atlikušo dzīvi?

ATKARĪBA NO SEKSA „NOGALINA” PSIHI

Vīrieši, kas patstāvīgi domā un runā par seksu, kaitina ne tikai sievietes, bet arī stiprā dzimuma pārstāvjus. Tomēr nevajag dusmoties uz šiem ļaudīm. Kanādas pētnieki nesen noskaidroja, ka tāda atkarība no seksa – ir pati īstākā psihiskā saslimšana, ko ar labiem panākumiem var izārstēt.

Pēc seksologu datiem, planētas pieaugušo iedzīvotāju skaits, kas „uzsēdušies” uz seksu, palielinās līdz šim neredzētā tempā. Psihologi apgalvo, ka atkarīgie no seksa ne ar ko neatšķiras no narkomāniem un alkoholiķiem, kas noved pie depresijas un nekontrolējamas uzvedības.

Dažādi avoti vienojas tajā, ka 3-5% populācijas var atzīt par atkarīgiem no seksa, pie kam, 75% no tiem – vīrieši.

Amerikānis Patriks Karns, kurš no 1980-tajiem gadiem nodarbojas ar seksa atkarīgo problēmām, izdalīja četras saslimšanas stadijas:

1. Seksuālā apsēstība, kas pieprasa nemitīgu stimulāciju;2. Speciālu erotisku rituālu radīšana pirms seksuāla kontakta, lai pastiprinātu sajūtas;3. Psihiskā atkarība no līdzīgiem rituāliem un absolūta kontroles zaudēšana pār sevi;4. Rezultātā – neizbēgams izmisums un depresija.Mūsdienu tehnoloģija, tajā skaitā arī internets, tikai palīdz slimīgu tieksmju pēc seksa

attīstībai. Nav noslēpums, ja cilvēks kaut reizi pabijis pornosaitā, tad ļoti bieži viņš to apmeklēs atkal un atkal. Pie kam, pagaidām nav tāda preparāta, kas varētu noņemt interesi par pornotieksmi.

KĀPĒC MĪLESTĪBA UN AIZRAUŠANĀS PĀRIET?

Joki ar sirds mīļo – ir augstākais namsaimnieka baudījums. Mīlestību vajag pastāvīgi uzsildīt ar patīkamām jūtām un dažādību. Patīkamā jābūt pietiekami daudz, lai līdzsvarotu katras dienas ikdienības funkcijas.

Vīram ir tiesības norādīt uz sievas kļūdām, bet nav tiesību runāt rupji un ievainot viņas jūtas. Cilvēks ne vienmēr var uzskatīt, ka tas ir labi, vai piekrist, bet viņa pienākums par to runāt patīkami un ar mīlestību. Vīrieši var nodomāt: „No kurienes gan lai man piemistu visas šīs spējas?”

57

ANEKDOTE

Vīrietis izlecis ar izpletni un laižas zemē. Garām lido ērglis. Ērglis:- Sveiciens dejotājiem!

Izpletņlēcējs:- Es neesmu dejotājs, bet izpletņlēcējs!

Ērglis:- Klau, vecais! Tur lejā ir TĀDI KAKTUSI!!!

Spējas radīsies acumirklī! Viss iepriekš aprakstītais radīs trešās īpašības – dharmas, taisnprātīguma izpausmi.

58

CETURDIENA. TAS IR 3 (JUPITERS)

Diena, kad jārada harmonija visos virzienos. Harmonija ģimenē – ir abu partneru prasme un vēlme darīt vienam otru laimīgu. Ja iepriekšējā dienā vīrietis izrādīja savas rūpes par sievu, tad tagad pienākusi viņas kārta parādīt savas īpašības.

KĀ DARĪT VĪRU LAIMĪGU?

Agrāk askēze bija dzīvot vientulībā kalnos, tagad askēze – ir kopīga dzīve pilsētā. Askēze attiecībās – ir atteikšanās no savām ērtībām cita cilvēka laimes labā. Un tikai tādā veidā var kļūt laimīgs kopā ar citiem cilvēkiem.

Kas gan ir askēze attiecībās – tā ir prasme domāt par cilvēku ar mīlestību, pat, ja viņš sagādā nepatikšanas. Tāda askēze saglabā attiecības un attīsta tās. Kad visi, neskatoties uz nepatikšanām, viens par otru domā ar mīlestību – tā arī ir īsta ģimene. Ārēji viņi var strīdēties un skandalēties, bet iekšēji viņi viens par otru domā ar mīlestību.

Ja vēlaties atrisināt kaut kādu problēmu savstarpējās attiecībās, domājiet par šo cilvēku ar mīlestību. Ko nozīmē domāt ar mīlestību? Tas nozīmē atcerēties labo, vēlēt labu un plānot, kā par šo cilvēku parūpēties. Ja izdosies par cilvēku domāt ar mīlestību, tad arī komunicēt izdosies ar mīlestību, kas nozīmē, ar maigumu sirdī, iecietīgi un ar vēlmi parūpēties.

SIEVA – IR TĀ, KAS SLAVĒ SAVU VĪRU

Vīriešu mentalitātes pamats – lepnums par sevi un saviem darbiem. Tāpēc pastāvīgi vajag viņu slavēt. Uzslava dod spārnus. Ja cilvēku ilgi neslavē, tad viņš apstāsies: apsēdīsies, paēdīs, pēc tam apgulsies, pēc tam pieradīs gulēt, pēc tam viņu vairs nevarēs piecelt.

Mīlestība – ir uzslava, bet skaudība – ir, kad mūsu klātbūtnē kādu slavē, un mums no tā kļūst sāpīgi. Ja sieva neslavē savu vīru – tā vairs nav sieva, bet kaimiņiene.

Skorpionam inde ir astē, kobrai – zobos, odam – siekalās, bet sievietei – skatienā. Viņa var teikt vienalga ko, bet jāskatās ar mīlestību.

LAULĪBĀ TIEŠI SĪKUMI, NEVIS LIELAS LIETAS PADARA MŪS TRAKUS

Nesenie pētījumi atklāja interesantu atšķirību vīrieša un sievietes psiholoģijā. Noskaidrojās, ka sievietēm nepieciešams, lai vīrietis pastāvīgi apliecinātu savu pieķeršanos viņām un katru dienu izrādītu uzmanības apliecinājumus.

Savukārt vīrieši var pilnīgi normāli iztikt bez savu sievu pastāvīgas uzmanības apliecinājumiem, bet viņiem daudz vairāk nepieciešama atzinība un uzmanība no citu cilvēku puses, kas sievietēm, ieskautām vīra uzmanībā, kā likums, ir vienaldzīga.

Sievietei svarīgi, lai vīrietis regulāri dāvinātu viņai ziedus un mazas dāvanas. Vīrietim nepieciešami citu cilvēku, draugu, darba biedru, publikas aplausi un apbrīnas pilni skatieni; sievas atzinību viņš uztver kā kaut ko pašu par sevi saprotamu, un tāpēc tai nav īpašas vērtības viņa acīs.

59

Citiem vārdiem, sieviete psiholoģiski ir atkarīga no viena, paša tuvākā vīrieša, bet vīrietis vienmēr ir atkarīgs no daudziem, lai arī ne pašiem tuvākajiem cilvēkiem. No tā rodas lielākais vairums ģimenes strīdu: vīrietis nesaprot, kāpēc viņam pastāvīgi jāsaka savai sievai, kā viņš to mīl, - viņš taču vienreiz jaut to viņai pateica, bet sieviete nesaprot, kāpēc vīrietim nepieciešami draugi, biedri, darba biedri, pielūdzējas un pielūdzēji, un padara viņu traku ar savu nepamatoto greizsirdību.

Pēc savas būtības sieviete var justies pietiekami laimīga ģimenes lokā, vīrietim šis loks vienmēr šķiet par šauru. Tāpēc sociāli aktīvi, kā likums, kļūst ģimenes attiecībās pietiekami laimīgi vīrieši un ģimenes dzīvē nelaimīgas sievietes.

VĒDISKĀ ĢIMENES KULTŪRA PAMATOJAS UZ UZTICĪBU, BET MĪLESTĪBA IR PAVADOŠS FAKTORS

Austrumu tradīcijās uzticīga sieva neizdaiļojas citiem vīriešiem. Viņa daudz laika velta tam, lai izskatītos skaista mājās vīram. Bet tas nenozīmē, ka pārējā laikā, darbā vai ejot kādās darīšanās, viņa par sevi nerūpējas.

Lieta nav tikai ārējā izskatā, būtība ir sievas īpašā uzvedībā. Viņa nekad publiski neizrāda savu pārākumu pār vīru, pat ja tas tik tiešām tā ir. Jo tas rada aizvainojumu un vīrietis attālinās no savas sievas. Attālināšanai parasti seko dzeršana un krāpšana.

STĀSTS

Reiz dzīvoja trīs brāļi. Jaunākais brālis savos 40 gados izskatījās pēc galīgi nevarīga večuka, vidējais savos 50 bija slimību salauzts, viņš bija pavisam sirms un bezzobains. Bet vecākais brālis 70 gados turējās vesels un izturīgs. Cilvēki nolēma aiziet pie viņa un uzzināt, kur slēpjas viņa jauneklības noslēpums. Viņš ar prieku uzņēma ciemiņus un palūdza sievai uzklāt galdu.

- Sieva, neaizmirsti izvēlēties pašu gatavāko arbūzu, - viņš teica.Kad viņa atnesa arbūzu, saimnieks to pārgrieza un teica:- Nē, šis arbūzs nav gatavs, atnes labāku!

Piecas reizes vīrs sūtīja sievu pēc jauna arbūza, un tikai pēdējais viņam patika. Kad ciemiņi bija pieēdušies un sāka izjautāt saimnieku par viņa jaunības noslēpumu, viņš atbildēja:

- Jūs redzējāt, kā es piecas reizes sūtīju sievu pēc arbūza. Pie tam, ne es, ne viņa nemaz neaizkaitinājāmies. Mēs ar sievu dzīvojam mierā un saticībā. Un tas arī ir mans noslēpums.

PIEVILCĪBAS NOSLĒPUMS

Zinātnieki ievēroja, ka greipfrūta aromāts vīrieti sievietes acīs padara par 5-6 gadiem jaunāku. Tas ir saistīts ar rūgtu garšu, kas atskurbina apziņu. Rūgta garša aizvāc iluzoras domas un vēlmes, nojauc jaunas apziņas noskaņas, kas traucē labi attiekties pret mīļajiem.

Agrāk mēs viens otru mīlējām un uzskatījām par iekārojamiem un saldiem, bet pēc tam atnāca sāļa garša. Un, lai atgrieztos pie saldās, vajag nogaršot rūgtu (atgriezt rūpnīcas uzstādījumus). Tieši tāpat arī pulksteņa laiku vienmēr vajag precizēt.

60

Krievijā katrs trešais bērns iepriekšējā gadā piedzima ārlaulībā. Un pamat iemesls – īslaicīgas pievilcības burvība. Arī kulinārija daļēji spēj atskurbināt laulāto. Austrumos ēšana tradicionāli sākas ar rūgtu garšu. Ja to nelieto kulinārijā, tad pati dzīve to sāks pielietot.

Labāk apēst rūgtu garšu pusdienās, ko pagatavojusi mīļotā sieva, nekā sastapties ar to ārpus mājas.

AUSTRUMU TRAKTĀTOS VAR ATRAST 7 DAŽĀDU SIEVU APRAKSTUS

Sieva, kas nav labsirdīga un līdzcietīga, ienīst vīru, plāno viņa slepkavību, algojot cilvēku, - vīrietim tā ir sieva-slepkava.

Sieva, kas amatā, tirdzniecībā un zemkopībā nav nekam derīga, bet vēlas pārvaldīt īpašumus, ko vīrs viņai iegādājies, - tāda sieva ir sieva-laupītāja.

Sieva, kas nemīl strādāt, slinko, daudz ēd, ir patvaļīga, runā rupjības, lamājas, dzīvo, ejot pa strādīgā vīra iemītu taciņu, - tāda sieva ir sieva-valdniece.

Sieva, kura vienmēr izrāda labsirdību un līdzcietību, rūpējas par vīru, kā māte rūpējas par savu bērnu, saudzē vīra uzkrāto īpašumu, - tāda sieva ir sieva-māte.

Sieva, kura ciena vīru, kā māsa ciena brāli, kautrīga viņa priekšā, klausa vīru, - tāda sieva ir sieva-māsa.

Augstas izcelsmes sieva, kas vienmēr uzvedas kā draugs, ar kuru neesi sen saticies, kura satiekot vīru priecājas, ir uzticīga un tikumīga, - tāda sieva ir sieva-draugs.

Sieva, kura vīram ļauj sevi skubināt, par to nedusmojoties, vienmēr mierīga, dvēselē tīra, nekad nekrīt izmisumā, pacieš vīru un ir paklausīga, - tāda sieva ir sieva-kalpone.

Sieva, kura ir sieva-slepkava, sieva-laupītāja, sieva-valdniece, ir rupja un necienīga, pēc ķermeņa nāves dodas uz elli.

Sieva, kura ir sieva-māte, sieva-māsa, sieva-draugs, sieva-kalpone, kura ir sakoncentrējusies uz baušļiem, kura sevi kontrolē, kad viņas ķermenis iznīkst, viņa dodas uz labāku pasauli.

Labākā sieva, par daudzu sieviešu nožēlu, pēc definīcijas ir sieviete-kalpone...Pareiza iepriekš minēto kategoriju sapratne, radīs ceturtās īpašības – satjas, patiesīguma

parādīšanos.

61

PIEKTDIENA – VENĒRAS DIENA

Šai dienai jāaizved pie dzīves filozofiskas izpratnes.

ĢIMENES FILOZOFIJAS PAMATS – IR SAPRĀTĪGA UZTICĪBA

STĀSTS

Pazīstams miljonārs Stefans Gerards, pārliecināts bezdievis, kādā svētdienā pavēlēja ierasties saviem rokaspuišiem, lai izkrautu tikko pienākušo kuģi. Viens no rokaspuišiem, jauns cilvēks, kam piemita stingra reliģiska pārliecība un pietiekošs garīgs spēks, lai ievērotu to arī dzīvē, kategoriski atteicās izpildīt prasību.

„Nu, - teica Gerards, - ja jūs nevariet rīkoties saskaņā ar manām vēlmēm, tad mēs varam šķirties”.

„Es to zinu, - atbildēja varonis, - un tāpat zinu arī, ka man ir māte-atraitne, kuru man jāuztur, bet es nevaru strādāt svētdienā”.

„Labi, - saimnieks teica, - ejiet pie kasiera un saņemiet aprēķinu”. Trīs nedēļas jaunais cilvēks klīda pa ielām meklēdams darbu. Vienreiz kādas bankas

direktors vērsās pie Gerarda ar lūgumu, ieteikt viņam labu kasieri kādā tikko atvērtā bankas nodaļā. Nedaudz padomājis, Gerads nosauca atlaistā jaunā cilvēka vārdu.

„Bet jūs taču viņu atlaidāt?”„Jā, - atbildēja Gerards, - es viņu atlaidu tāpēc, ka viņš nepiekrita strādāt svētdienā; bet tieši

tādam cilvēkam, kurš savas pārliecības dēļ gatavs pazaudēt darbu, jūs variet uzticēt savu kapitālu”.

EKSISTĒ UZTICĪBA:

- aiz bailēm, kad cilvēks baidās, ka viņu nogalinās par krāpšanu vai atņems kaut kādus labumus;

- sociālā, kad cilvēkam kauns radinieku, kaimiņu un cienījamu cilvēku priekšā;- ekonomiskā, kad cilvēkam ir izdevīga šī savienība;- karmiskā, kad cita partnera vienkārši nav, bet, ja būtu, tūdaļ pat aizmuktu;- un, visbeidzot, filozofiskā, kad cilvēks saprotot ģimenes dzīves jēgu, nonāk pie

uzticības idejas. Tieši tas mūs arī interesē.

STĀSTS

Bombejā dzīvoja zinātnieks, kuram bija ģimene. Bet reiz, kādas jaunas meitenes Čapmas savaldzināts, viņš atnāca pie viņas mājās un atzinās mīlestībā.

Un Čampa viņam atbildējā šādi:- Ja tu esi zinātnieks, atbildi uz manu jautājumu. Cik daudz kaisles ir vīrietī un cik kaisles

ir sievietē?Zinātnieks atbildēja:

62

- Sievietē ir deviņas daļas kaisles, bet vīrietī – viena.- Bet cik saprāta ir sievietē un cik – vīrietī?- Sievietē ir viena daļa saprāta, bet vīrietī – deviņas daļas.Tad Čampa teica:- Ak, jaunieti! Ja man pietiek vienas daļas saprāta, lai uzvarētu deviņas daļas kaislības,

tad kā gan tev nepietiek ar deviņām daļām saprāta, lai uzvarētu tikai vienu daļu kaisles?

UZTICĪBA (SATI) BALSTĀS UZ TICĪBU

Uz ticību kam? Tam, ka ar ierobežotām iespējām var sasniegt bezgalīgo. Ar ierobežojumiem mīlestībā var sasniegt bezgalīgu mīlestību. Tas ir līdzīgi tam, kā ar ēšanas ierobežojumiem var iegūt labu gremošanas uguni.

Tāpēc, ja tiešām vēlamies mīlēt, tad mīlestībā sevi ierobežosim. Ja ierobežot sevi negribas, tad tā vairs nav mīlestība, bet gan parasta izlaidība. Dzīve – ir transformācija, jautājums ir, uz kādu pusi mēs maināmies.

STĀSTS

Diviem brāļiem, sodītiem par cūku zādzību, uz pieres bija iededzināta zīme no diviem burtiem: „S.G.”, kas nozīmēja „Sivēnu Garnadzis”. Viens no brāļiem nekādi nevarēja samierināties ar negodu un pazemojumu, lai arī aizbrauca uz svešu valsti un centās sākt jaunu dzīvi. Otrs brālis sev teica: „Man neaizbēgt no tā fakta, ka esmu zadzis sivēnus, un es palikšu šeit, kamēr nopelnīšu kaimiņu cieņu”.

Pagāja daudz gadu, un par viņu izplatījās slava, kā par godīgu, pašaizliedzīgu cilvēku. Kad viņš jau bija sirmgalvis, kāds nezināms atbraucējs ievēroja burtus uz viņa pieres un jautāja, ko tie nozīmē.

„Tie stāsta par to, kas notika ļoti sen, - atbildēja vietējais ilgdzīvotājs, - un es jau vairs neatceros detaļas, bet man šķiet, ka tas ir saīsinājums no vārda „Svēts Gudrais”.

UZTICĪBA – PIRMAIS RELIĢIJAS BAUSLIS

Tāpēc uzticība laulātajam ir ne tikai sociāla paraša, bet arī pirmais reliģijas bauslis. Tas ir tas, kas palīdz garīgi attīstīties. Ticība noved pie uzticības, bet uzticība – pie nodošanās. Cilvēku, kas pārkāpis laulāto uzticību, no fizioloģiskā redzes viedokļa, skars reimatisms.

Eksistē vesela virkne rīcības, kas degradē cilvēku. Tās ir savstarpēji saistības, un vienas parādības izpausme noved pie citu parādīšanās.

TĀS IR: netīrīgums; negodīgums; zagšanas tieksme; neuzticība;

63

ķildīgums; iekāre; dusmas un skopums; neizvēlīgums; egoisms; tieksme strīdēties; koncentrētība uz ēdienu.

STĀSTS

Pazīstamais grieķis Hērodots 450.gadā p.m.ē. apmeklēja tagadējo Ukrainu. Viņš pat uzbrauca pa Volgu līdz tai vietai, kur šobrīd atrodas Saratova. Par saviem ceļojumiem Hērodots atstāja burvīgus sacerējumus par skifiem un viņu zemi. Lūk, viens no daudzajiem Hērodota stāstiem.

Reiz divi skifi, Dandamids un Amizoks, savā starpā sabrāļojās. Ceturtajā dienā, kad viņi dzēra viens otra asinis, negaidīti viņu zemei uzbruka ienaidnieks, un par cik neviens negaidīja uzbrukumu, tad iebrucēji aplaupīja iedzīvotājus un daudzus aizveda gūstā. Gūstekņu skaitā bija arī Amizoks. Kad viņu veda projām, viņš uzsauca draugam, atgādinot par asinīm un kausu. To dzirdot, Dandamids, visiem redzot, aizjāja pie ienaidniekiem, kuri pacēla šķēpus un gāja uz viņa pusi, lai to uzdurtu, bet viņš uzsauca: „Zirīns”.

Kad kāds izrunāja šo vārdu, ienaidnieki viņu nenogalināja, bet uzņēma, kā gūstekņa izpirkuma maksu. Kad viņu aizveda pie vadoņa, viņš palūdza izdot draugu, bet tas pieprasīja izpirkumu, apgalvojot, ka neizlaidīs, nesaņemot lielu izpirkumu. Dandamids teica:

„Visu, kas man piederēja, jūs esiet izlaupījuši, bet visu, ko varu dot kā izpirkumu, labprātīgi jums atdošu, pavēliet, lai ko jūs arī vēlētos. Ja vēlaties, dariet ar mani to pašu, ko ar manu draugu!” Ienaidnieku priekšnieks atbildēja:

„Man nevajag tevi visu, turklāt tādu, kas atnācis ar vārdu „zarīns”. Ved draugu projām, atstājot kādu sava ķermeņa daļu”.

Dandamids jautāja, ko viņš vēlas paņemt, tas pieprasīja abas acis, un Dandaminds tūlīt pat ļāva sev tās izgriezt. Kad acis bija izgrieztas, un ienaidnieki saņēmuši savu izpirkumu, viņš, balstoties uz Azimoku, gāja atpakaļ.

Pēc šī notikuma ienaidnieki slavēja Skifu cilti, kurai bija uzbrukuši, un uzskatīja, ka viņi to nav uzvarējuši, jo tie nezaudēja savu vislielāko dārgumu – labu prātu un uzticību draugiem. Vēl vairāk, ienaidnieki bija tik ļoti šī notikuma iespaidoti, ka naktī aizgāja pavisam. Savukārt, Amizoks, lai neatpaliktu no drauga, pats sevi padarīja aklu. Abi dzīvoja lielā cieņā, un viņus uzturēja Skifu kopiena.

Pēc Hērodota neviens nav atstājis precīzu un patiesīgu Krievijas Zemes aprakstu, līdz pat pirmajam krievu hronistam, par kuru tiek uzskatīts viņa svētība Nestors, kas dzīvoja 11.gadsimtā p. Kr.dz., t.i., piecpadsmit gadsimtus pēc Hērodota.

NESAPRĀTĪGA UZVEDĪBA NOVED PIE DEGRADĀCIJAS

Sena austrumu paruna skan: „Pirms nodzist, svētbildes lampiņa dūmo...”

64

Arī cilvēks tāpat, pirms sāk savu ceļu pretī degradācijai, nostājās uz attaisnojošās filozofijas ceļa vai vienkārši melš pilnīgas muļķības. Tā rodas loģiķi. Faktiski, loģika šajā pasaulē nepieciešama, tikai tāpēc, lai attaisnotu savas muļķības. Jau Ivans Petrovičs Pavlovs teica: „Ja es spriežu loģiski, tas nozīmē tikai to, ka es neesmu traks, bet nebūt nepierāda, ka man ir taisnība”.

Loģikai nav galēja secinājuma, tāpēc tā ir līdzīga šķīvim, kas pilns ar gaisu. Šķīvi gaisa, protams, var arī apēst, bet vai tas pārstrādāsies? Tieši tāpat arī loģika noved pie iztukšošanās un garīgā bada.

STĀSTS

Reiz kāds viesmīlīgs cilvēks trīs dienas ciemojās pie sava paziņas. Kad viņš jau taisījās iet, mājās saimnieks lūdza viņu atvainot, ka viņš to nav kā pieklājas uzņēmis.

- Ļoti labi, - teica viesis, - kad tu atnāksi pie manis, es tevi vēl labāk uzņemšu.Drīz radās izdevība paziņam nākt ciemos atbildes vizītē. Par izbrīnu, viesis mājā neredzēja

nekādu īpašu gatavošanos. Saimnieks sajuta viesa neizpratni un teica:- Es taču tev solīju, ka uzņemšu tevi vēl labāk, nekā tu uzņēmi mani. Tu ar mani apgājies

kā ar svešinieku – rūpīgi gatavojies manai atnākšanai, bet es tevi uzņēmu, kā savas ģimenes locekli.

KĀ IZIET NO DEGRADĀCIJAS IETEKMES

Šobrīd pati kultūra cilvēkam uzspiež loģisko domāšanu. Tomas Džefersons, trešais ASV prezidents, neatkarības Deklarācijas autors, teica, ka cilvēks, kurš neko nelasa, ir izglītotāks par to, kurš nelasa neko citu, kā tikai avīzes.

Visā cilvēces vēsturē vairāk cilvēku ir nogalināti ar vārdiem (tiešā nozīmē), nekā aizgājuši bojā aviokatastrofās. Cik gan cilvēku tagad baidās lidot ar lidmašīnām, pēc attiecīgu sižetu parādīšanas „Ziņās”. No vistu gripas nomiruši mazāk, nekā krītot no krēsla...

Laba psiholoģiskā metode, kā iziet no svešas ietekmes ir attālināšanās metode. Tieši attālināšanās, nevis cīņa.

Cīņa ar ļaunumu pati par sevi ir pietiekoši apšaubāma. Ir šāds princips – ar ko cīnāmies, par to pamazām kļūstam. Cīnīsimies ar kompjūteristiem, drīz paši kļūsim par hakeriem. Cīnīsimies ar suņiem – mums parādīsies suņu tvēriens. Cīnīsimies ar filozofiem – paši sapīsimies, bet sākot cīnīties ar muļķībām...

Pietiek divas nedēļas neskatīties TV un jūs varat redzēt to programmu vispārējo muļķību, kuras jums agrāk patika.

„Mēs iemiesojam savu domu rezultātu” – teica Sidharta Gautama Budda.

INTELEKTAM KAITĪGĀKA PAR MARIHUĀNU IR INFORMĀCIJAS PLŪSMA

Informācijas plūsma, kas gāžas pār moderno cilvēku, intelektam nodara lielāku skādi, nekā marihuāna, - tā secināja psihiatri no Londonas universitātes Glena Vilsona (Glenn Wilson) vadībā. Eksperimenta laikā noskaidrojās, ka vidējais intelekta rādītājs (IQ) „informācijā noslīcinātiem” cilvēkiem pazeminājās par 10 punktiem, marihuānu smēķējošiem tas „kritās” tikai par 5.

65

UZTICĪBAS JĒGA

Uzticības jēga slēpjas tajā, ka saistību uzņemšanās dod brīvību un pārliecību par sevi. Varam mierīgi dzīvot, jo kāds mūs pilnībā pazīstot, paliek ar mums kopā.

Bet uzticība prasa noteiktu samaksu. Šī samaksa – risks. Risks tikt pamestam, neskatoties uz pūļu ieguldījumu, neskatoties uz visām rūpēm par šo cilvēku un visiem materiālajiem un mentālajiem pūliņiem un beigu beigās, veltīto laiku.

Bet mēs uzņemamies šo risku, lai arī zinām, ka ir vienkāršs veids, kā no tā tikt vaļā, riskējot savādākā veidā – atrast citu partneri, kas starp citu, mūsdienās nav sarežģīti. Vienmēr blakus parādās, kā mums šķiet, daudz cienīgāks, jo šī pasaule sastāv no jaunā un vecā, bet bauda – ir dzīšanās pēc jaunā.

Problēma ir tikai tajā, ka vecais ir stabils, bet jaunais vienmēr ir pārejošs un bieži vien nenovērtējam to, kas mums pieder, un izvēlamies īslaicīgu baudu. Risks zaudēt jauno ir daudz lielāks, par risku pazaudēt veco.

STĀSTS

Ginesa rekordu grāmatā aprakstīts gadījums, kad 70-gadīgs Itālijas iedzīvotājs ilgi strīdējies ar kaimiņu par to, kurš sēdēs uz vienīgā soliņa palamas ēnā. Viņš uzvarēja strīdā un tūlīt pēc tam koks uzkrita viņam virsū.

Ja jūs kaut kur vēl atrodiet daudz izdevīgākus nosacījumus un nolemjat pārvarēt visas grūtības, lai sāktu attiecības ar jaunu cilvēku, kas gan jūs atturēs no turpmāka „daudz izdevīgāka darījuma”?

Bet tas, ka šobrīd katrs var izvēlēties jebkādu dzīves ceļu vēl nenozīmē, ka katram tiks ļauts pa to iet. Un pats galvenais – kad neuzņemamies noteiktas saistības, tad, savukārt, arī otrs cilvēks ne pārāk steidzas mūsos ielikt savu enerģiju.

STĀSTS

Padzīvojusi jordāniete Umma Hatima nolēma šķirties no vīra, ar kuru kopā nodzīvoja 65 gadus, lai „nesatiktos” ar viņu tajā saulē. Vienkārši viņa uzzināja, ka īstena precējusies musulmaniete pēc nāves „paradīzē satiksies” ar vīru, un viņi atkal būs kopā. Tāda „perspektīva” tik ļoti nobiedēja sievieti, kas desmitiem gadus pacieta sitienus un apvainojumus no vīra, ka viņa tūlīt pat pieteica laulību šķiršanai.

„Daudzus gadus viņš mani sita, apvainoja, ņirgājās, izdzina no mājas, bet tagad, izrādās, man viņš būs jāpacieš arī tajā saulē?!” – Umma Hatima jautāja bērniem, kas centās viņu atrunāt.

Pēc sievietes vārdiem, viņa šķiras nevis tāpēc, lai vēlreiz „izietu pie vīra”, bet, lai „Debesīs nenonāktu apriebušā vīrieša skāvienos”, kuru viņa nevēlas redzēt „ne tajā, ne šajā saulē”. Tāpat viņa arī teica, ka cer vismaz atlikušo dzīves daļu nodzīvot mierīgi.

66

SESTDIENA

Tā atrodas Saturna ietekmē un prasa no cilvēka gudrību.Gudrība cilvēkam nepieciešama tādēļ, lai cienīgi pārvarētu grūtos un nesapratnes pilno

periodus. Šajā gadījumā nekāda informācija, atmiņa vai filozofija konkrētajā gadījumā vairs nepalīdzēs.

Tāpēc ir gudri cilvēki un ir saprātīgi. Tas, kurš strīdoties piesauc autoritātes, neizmanto saprātu, bet tikai savu atmiņu. Protams, tāds cilvēks var izskaidrot ko tik vien vēlas, bet satiekoties ar reālām grūtībām, tas viņam vairs nepalīdzēs.

DZIMUMU DALĪŠANA

Sievietes simbolizē bhakti (uzticību), bet vīrieši – gjanu (gudrību). Kāpēc gan viņi nekādi nevar vienoties? Kāpēc mīlestība pazūd un partneris kļūst neinteresants?

Ģimene līdzinās ugunskuram, bet malka – ir mīklas, kuras uzdod mīļotais cilvēks. Ar to arī attiecības ir interesantas. Tik lieliski par otru cilvēku uzzināt aizvien jaunus un jaunus sīkumus.

Komunikācijas problēma ir tajā, ka partneri visu malku sadedzina dažu mēnešu laikā, atklājoties viens otram 100%. Tas noved pie medusmēneša gala. Cilvēks, kuru esiet pilnībā iepazinuši, kļūst neinteresants, un jūs sāk vilkt uz cita ugunskura pusi. Tāpēc saprātīgs cilvēks „iztiepj” malku uz ilgu laiku. Tā nav noslēgtība, bet gan māka attiecībās uzturēt par sevi interesi. Šis noslēpuma oreols kultūrā vienmēr tika uzturēts dalot māju vīriešu un sieviešu pusēs, kurā pretējā dzimuma pārstāvim bija stingri aizliegts pat tikai ieskatīties.

Tikai noslēpumainība spēj attiecības saglabāt pieņemamā līmenī. Atcerieties, kā uzvedas iemīlējušies – viņi cenšas uzminēt mīļotā noslēpumu, un vīra un sievas uzdevums ir saglabāt šīs attiecības uz ilgu laiku.

TULKS, KAS TULKO NO PRĀTA VALODAS SAPRĀTA VALODĀ VAI KĀDĀ VALODĀ RUNĀT PAŠAM AR SEVI

Mūsu prāts ir tik viltīgs, ka pamanās tieši mūsu galvas iekšienē apmānīt mūsu pašu saprātu, piemeklējot tādus vārdus, ka pat nenojautīsi par ko īstenībā iet runa. Aprakstīsim dažus piemērus.

Bezizejas situācija = mani neapmierina tāds situācijas atrisinājums.Man nepatīk šis cilvēks = izskatās, ka tas ir konkurents.Mani kaitina šis cilvēks = es viņu nesaprotu.Esmu noguris = mani sen nav slavējuši.Gribu ēst = gribu paēst un nosnausties.Maz naudas:= kāds ir nopircis to, ko es jau sen vēlējos nopirkt;= es pats visu esmu notērējis niekos, bet netaisos tajā atzīties.Mums vajag = es to vēlos, neskatoties ne uz ko.Nebaidies = es jau iepriekš zinu, ka tas slikti beigsies, bet neko nevaru sev padarīt.Man nepatīk šis darbs = man nepatīk atalgojums.Mani neviens nemīl:

67

= man ir garlaicīgi, tāpēc, ka esmu sliņķis, bet tik un tā pat nepakāršos;= es domāju tikai par sevi.

KĀ IEMĀCĪT BĒRNAM DALĪTIES AR CITIEM BĒRNIEM

Gudrība izpaužas uzvedoties īpaši: tāds cilvēks spēj būt dāsns. Protams, šādu īpašību visvieglāk attīstīt audzinot.

Praktiski visi vecāki saskaras ar tādu problēmu, ka viņu bērni līdz 7 gadu vecumam nevēlas ar citiem bērniem dalīties ar savām rotaļlietām. Ne visi vecāki zina, kā šādā situācijā rīkoties un kādā veidā bērnus nepieciešams mācīt dalīties ar citiem. Paskatīsimies, ko šajā jomā iesaka pieredzējuši psihologi.

PAR TIPISKĀM VECĀKU KĻŪDĀM, KAD TIE MĀCA BĒRNIEM DALĪTIES AR CITIEM:

1. Nekad nevajag bērnu piespiest. Diez vai jūs iemācīsiet bērnu dalīties, ja ar spēku atņemsiet viņam rotaļlietu un atdosiet to citam bērnam. Uz brīdi iedomājieties, ka birojā ienāk priekšnieks, pienāk pie jūsu darba vietas, paņem jūsu portatīvo datoru un atdod to citam darbiniekam. Kāda būs jūsu reakcija? Jūs droši vien sadusmosieties, bet nekādā gadījumā neiemācīsieties dalīties ar citiem cilvēkiem. Bērnam jāiemāca tās vērtības, tādas īpašības, kādas galu galā viņam arī iemācīs dalīties.

2. Nelieciet saviem vecākajiem bērniem dalīties ar jaunākajiem. Bieži, kad vecākie bērni spēlējas, piemēram, spēlē futbolu, viņu jaunākajiem brāļiem vai māsām arī pēkšņi gribās uzspēlēt futbolu tieši tajā pašā brīdī un tieši ar to pašu bumbu. Citiem vārdiem sakot, jaunākie bērni vēlas darīt tieši to pašu, ko vecākie. Tādā gadījumā nespiediet vecākajiem bērniem tūlīt pat atdot bumbu jaunākajiem. Tādā veidā jūs māciet jaunākiem bērniem cienīt vecākos un viņu tiesības uzspēlēt bumbu.

3. Nelieciet bērniem spēlēties rindas kārtībā. Vecāki bieži izmanto šādu stratēģiju, lai iemācītu bērniem dalīties. Taču bērnam pašam jāapzinās un jānonāk pie tā pašam (kas notiks, kā minimums, trijos gados).

4. Nekad neatņemiet bērnam rotaļlietu. Izņēmums ir tikai tie gadījumi, kad runa iet par bērna drošību (piemēram, asi priekšmeti). Kad jūs pielietojiet fizisku spēku, jūs tādā veidā māciet savam bērnam rīkoties tieši tāpat, kā to dariet jūs. Tādā gadījumā labāk palūgt bērnam atdot rotaļlietu jums, bet pēc tam jūs to variet noslēpt.

KĀ IEMĀCĪT BĒRNAM DALĪTIES AR CITIEM?

1. Atrodiet risinājumu nevis vainīgo. Ja jūs redziet, ka bērni savā starpā kaujas rotaļlietas dēļ un nespēj vienoties, nemeklējiet vainīgo, bet sauciet abus pie atbildības un palūdziet viņiem pašiem atrisināt problēmu. Variet piedāvāt arī dažus variantus problēmas risināšanai, lai bērni paši izvēlas pieņemamāko.

2. Atvainojieties sava bērna vārdā. Ja jūsu bērns izrāvis kāda cita rotaļlietu citam mazulim, labāk būs, ja jūs atvainosieties sava bērna vārdā. Šādā veidā jūs izrādīsiet cieņu citam bērnam un parādīsiet piemēru savam.

68

3. Novērojiet neiejaucoties. Ja jūs redziet, ka bērni strīdas rotaļlietas dēļ, centieties noturēties (protams, ja kautiņš nepārvēršas kaujā). Pamēģiniet bērniem ļaut patstāvīgi risināt savas problēmas.

4. Veiciniet bērna dāsnumu. Obligāti slavējiet viņu, kad viņš ar kādu dalās citu klātbūtnē. Tā bērns ielāgos, ka dalīties – tas ir labi.

5. Nesaasiniet situāciju. Ja jūs redziet, ka bērni vienlaicīgi grib vienu un to pašu (piemēram, kaut kādu priekšmetu), ar ko viņi acīmredzami netaisās dalīties, nesaasiniet situāciju un aizvāciet vai nu priekšmetu, vai bērnus.

6. Nelieciet bērnam domāt tāpat kā jūs. Ja jūs redziet, ka jūsu bērnam atņem rotaļlietu, bet viņš uz to nekādi nereaģē, necentieties tūlīt pat atņemt otram rotaļlietu, aizstāvot savu bērnu.

Rezultātā cilvēkam jāattīsta gudra cilvēka nozīmīga īpašība – iedziļināšanās spēja. Mums jāiemācās novērot un analizēt šo pasauli.

ATTĪSTOT BĒRNA SAPRĀTU, ĪPAŠU UZMANĪBU JĀPIEVĒRŠ ZĒNA SAPRĀTA ATTSTĪBAI

Ja zēns aug mājās, pierastā atmosfērā, tad viņam ir grūti kļūt saprātīgam un apdomīgam. Viņš dzīvo pēc inerces, uz visu gatavu, vecāki viņa vietā visu dara un tā rezultātā viņam nav nepieciešams pašam domāt. Tāpēc, kamēr zēnu nepaņem no ierastās vides un neievieto citā, daudz patstāvīgākā, viņš neiemācās domāt un pieņemt lēmumus. Šī iemesla dēļ armija jaunieti tik ļoti maina, tā dara to, ko audzināšana neizdarīja 16 gados.

Izglītība – tā ir gudrības pareizas attīstības daļa. Pirmā piedzimšana – tā ir dzīvnieciska piedzimšana. Skolas gadi dod otru piedzimšanu – cilvēcisko. Attīstoties vienkārši mājās, zēns nedomā par savu dzīves uzdevumu un dzīves augstāko mērķi. Nokļūstot vecāko vadībā, viņš sāk saprast, ka pats atbild par pieņemtajiem lēmumiem. Tā attīstās apdomība un atbildība.

Čanakja Pandīts teicis: „Ja tu nezini doties ceļojumā vai nē – paliec mājās. Ja tu neesi pārliecināts, ēst vai neēst – neēd. Ja tu nezini – precēties vai nē – precies!”

Audzināšana – tas ir apmācību process, kura sākumā bērnu māca runāt, bet beigās – klusēt. Māka klusēt – saprāta pazīme. Pļāpīgums – tā trūkums. Attīstības procesā cilvēkam jāiemācās kontrolēt savu mēli, tad arī citas jūtas būs viņa kontrolē. Tad nekad neradīsies problēmas ar kaitīgiem ieradumiem un vēlmēm.

FIZISKĀS VAJADZĪBAS UN SAPRĀTS

Rūpēties par cilvēka laimi vajag saprātīgi – tās ir rūpes par emocionālo labklājību. Prāta vajadzības – lai mums kaut ko dāvinātu, kaut kā ievērotu. Bet rūpējoties par sievieti jāzina, ka viņai pastāvīgi nepieciešamas uzslavas, tāpat, kā mazam bērnam.

Īstas rūpes – ir dot cilvēkam iespēju darīt to, uz ko viņam ir spējas. Darīt to, uz ko tev ir spējas, - dzīves godalga un apbalvojums. Tieši tāpat, kā Krievijā ir Skolotāja diena, Kolhoznieka diena un Desantnieka diena, tāpat Indijā bija pat Zagļa diena.

Aiz tā slēpjas dziļa filozofija: ja cilvēks dara to, kam viņš nav piemērots, viņš nekad nebūs apmierināts, un tāpēc viņam gribēsies ārējus apbalvojumus. Tādā veidā pieaugs viņa alkatīgums un skopums. Viņam vienmēr būs par maz ar to algu, kuru viņš saņem, tāpēc, ka viņš cieš. Cilvēks, kas

69

nodarbojas ar savu īsto darbu, nesaprot, par ko viņam maksā naudu. „Es taču vienkārši daru darbu, kas man patīk, bet man par to vēl nezin kāpēc maksā naudu”.

Tā viena sabiedrība audzina skopumu, otra – dāsnumu. Tāpēc vēdiskajā sabiedrībā nebija hobiju. Hobijs bija īstais darbs. Hobijs – rodas no neapmierinātības.

KĀ IEAUDZINĀT BĒRNOS SKAUDĪBAS TRŪKUMU

Kas vecākiem jādara, lai nepieļautu savu bērnu sirdīs attīstīties skaudībai? Šajā jautājumā ir daži labi speciālistu padomi.

Pirmais noteikums. Laicīgi aizkavējiet skaudības parādīšanos bērnos. Tā var izpausties visdažādākajās formās:

- ja pie galda bērni steidzās pirmie dot savus šķīvjus ēdiena uzlikšanai un ļoti uztraucās, ka līdz pienāks viņu kārta, citiem tiks atdots pats labākais, bet viņiem nepietiks;

- ja viņi, zagšus skatoties apkārt, sāk ātri ēst, lai paēstu pirmie un dabūtu papildporciju;- ja bērns ar drūmu skatienu apskata citu bērnu šķīvjus, domājot, ka viņi dabūjuši vairāk,

t.i., salīdzina savu ar citu porcijām;- ja salīdzina viņiem nopirktās rotaļlietas, skolas piederumus un drēbes ar tādām pašām

citu bērnu mantām, - tādas skopuma izpausmes sirdī vecākiem nevajag paciest, viņu pienākums ir tās izskaust, lai arī kad un kur tās neizpaustos.

Vecākiem vajag savus bērnus radināt pie tā, lai viņi būtu apmierināti ar to, ko saņem. Ja bērns atgrūž piedāvāto lietu, tāpēc, ka arī cits bērns ir saņēmis tieši to pašu, tas ir pierādījums, ka skaudība viņā jau laidusi dziļas saknes, un pienācis laiks nopietnam sodam.

SKAUDĪBAS OTRA PUSE – IR ĻAUNS PRIEKS, KAS PIETIEKAMI BIEŽI IR NOVĒROJAMS BĒRNOS

Arī tas bērnos izpaužas visvisādos veidos. Ja bērni ļauni smaida, kad kādu no brāļiem vai biedriem par kaut ko soda, vai vēl ņirgājas par pārkāpēju, tad šādi bērni pelnījuši tādu pašu sodu, kā vainīgais.

Ja bērni melīgi viens par otru žēlojas, ļauni noveļ vainu viens uz otru – to vienmēr vajag stingri sodīt.

Ja bērni par savu biedru rīcību pastāsta ar mērķi, lai citu sodītu, - tad to nedrīkst atstāt bez nosodījuma.

PAŠI NEIZRAISIET SKAUDĪBU BĒRNU SIRDĪS

Tas bieži notiek tāpēc, ka vecāki attiecībā pret bērniem rīkojas neobjektīvi, dodot vienam priekšroku. Vecākiem nedrīkst būt, tā saucamie, mīluļi; viņu pienākums – pret visiem izturēties ar vienādu mīlestību, visus mērīt ar vienu mērauklu, jo pretējā gadījumā paši vecāki izraisa skaudību to bērnu sirdīs, kas sevi uzskata par nemīlētiem.

Ēdienā, apģērbā, dāvanās nedrīkst vienam dot lielāku priekšroku kā citiem. Uzslavām un nosodījumiem, apbalvojumiem un sodiem arī jābūt visiem samērīgiem: nedrīkst atstāt bez ievērības vienā bērnā to, par ko parasti citu soda.

70

NEMĀCIET BĒRNUS SKAUST AR SAVU PIEMĒRU

- Ja bērni bieži dzird, kā tēvs vai māte ar skaudību runā par saviem paziņām un darba biedriem, atļaujas ļauni priecāties par viņiem un aprunāt;

- Ja vecāki bērnu klātbūtnē lamā bagātus un veiksmīgus cilvēkus;- Vispār, ja bērni mājās gandrīz katru dienu un katru stundu neko citu nedzird, kā tikai

skaudīgas un nelaipnas runas par saviem tuvākajiem, vai tad bērnos var attīstīties kādas citas rakstura īpašības? Skaudība ielaidīs saknes maigajās bērnu sirdīs, un tikt ar to galā vēlāk, lielākā vecumā, nebūs vairs tik viegli.

ATTĪSTIET SAVOS BĒRNOS TIKUMĪBU

No pašas agras bērnības nepieciešams bērnu sirdīs attīstīt šim netikumam pretējo īpašību, un tieši – labsirdību un labvēlību pret visām dzīvām būtnēm. Vecākiem gan ar vārdiem, gan darbiem jāmāca bērni patiesā un darbīgā mīlestībā pret tuviniekiem, būt līdzcietīgiem pret nabagiem un trūcīgiem, pret brāļiem, māsām un citiem bērniem, būt piekāpīgiem, gādīgiem un krietniem.

Bērni jāmāca priecāties par tuvākā labklājību un skumt par viņa nelaimēm. Viņiem jāmācās kopā pārvarēt grūtības un nesūdzēties par savu draugu rīcību.

STĀSTS

Britu valdīšanas laikā Afganistānā kāds karavīrs cīnījās par Kabulas varu. Pirms nosūtīšanas karā viņam bija divi tūkstoši rūpiju skaidrā naudā, ko viņš atdeva glabāšanā valsts kasierim. Valdība garantēja naudas glabāšanu cilvēkiem, kuri devās karā. Pēc atgriešanās no frontes viņi varēja to saņemt atpakaļ. Ja kāds krita, tad naudu nosūtīja viņa ģimenei. Tāpēc karavīrs nodeva naudu, atstāja kasierim mājas adresi un aizgāja uz fronti. Kā par nelaimi, viņš krita. Kad kasieris uzzināja par karavīra nāvi, viņš izsvītroja iemaksāto naudu no saraksta. Tādā veidā, viņš bija pārliecināts, ka neviens nepieprasīs naudu un neviens par to neko neuzzinās.

Pēc kāda laika kasiera ģimenē piedzima dēls. Dēls pastāvīgi slimoja, un tika iztērēts daudz naudas ārstēšanai.

Kad dēlam bija apmēram septiņpadsmit gadi, tēvs atveda cilvēku, kam piemita hipnozes spējas. Kasieris sajuta: kaut kas neparasts rada traucējumus, kurus var novērst tikai cilvēks, kam piemīt garīgs spēks.

Tēvs ārstam samaksāja 5 rūpijas. Pēc tam, kad šis cilvēks ieveda zēnu transā, bērns sāka smaidīt.

Viņš jautāja bērnam: „Kā tu tagad jūties?”Dēls atbildēja: „Tagad esmu pilnīgi vesels. No šis dienas mani nekas vairs neuztrauks.

Mans rēķins ir slēgts, un es dodos atpakaļ.”.Tēvs bija izbrīnījies: „Mans dārgais bērns, par kādu rēķinu tu runā? Es tevi tik ļoti mīlu, ka

esmu gatavs maksāt jebkādu naudu. Es nekad neesmu ņēmis nekādu naudas summu no tava rēķina un nekad to arī nedarīšu”.

Dēls teica: „Dārgais tēvs, nekas nepaliek neievērots. Viss tiek ņemts vērā ļoti precīzi, un šīs piecas rūpijas bija pēdējais ieguldījums, kuru tev vajadzēja samaksāt. Tagad tas ir samaksāts, tāpēc

71

es dodos prom. Es esmu tas pats cilvēks, Šērs Singhs, kurš ieguldīja divus tūkstošus rūpiju, lai tu tās izmaksātu manai ģimenei. Tu to neizdarīji, un man nācās atgriezties, lai saņemtu samaksu personīgi”.

72

SVĒTDIENA – GARĪGUMA DIENA

STĀSTS

Reiz kurpnieks atnāca pie mācītāja:- Saki, kā man rīkoties ar rīta lūgšanu? Mani klienti – nav turīgi ļaudis, viņiem ir tikai

viens pāris apavu. Es ņemu viņu apavus remontā vakarā un strādāju lielāko nakts daļu. Līdz ausmai nepaspēju visu pabeigt, bet cilvēkiem nepieciešami apavi pirms darba laika sākuma. Ko man darīt ar rīta lūgšanu?

- Kā tu lūdzies līdz šim?- Dažreiz es ātri noskaitu lūgšanu un atgriežos pie darba, bet pēc tam man kļūst kaut kā

neērti. Citreiz man vispār iznāk izlaist lūgšanu. Arī šajā gadījumā jūtu kaut kādu zaudējumu, un katru reizi, kad paceļu kurpnieka āmuriņu, es gandrīz dzirdu savas sirds nopūtu: „Kā gan man neveicas, man pavisam nav laika rīta lūgšanai!”

- Ja es būtu Dievs, - atbildēja mācītājs, - tad man šī nopūta būtu dārgāka par pašu lūgšanu.

ANEKDOTE

Galdnieks nomirst un nonāk debesīs. Tur viņu satiek Dievs Kungs un saka:- Eh, meistar, kā es tevi apskaužu!- Kāpēc gan, Kungs?!- Tāpēc, ka tevis uztaisītie ķebļi neskrien pūlī tev pakaļ un ik mirkli nedīc: „Dod naudu,

dod veselību, dod laimi!”

GARĪGUMS – IR PILNĪBA, BET MATERIĀLISMS – TUKŠUMS

Garīgā dzīve – tā ir tukšuma piepildīšana. Iztukšotība – galvenais degradācijas, muļķības, lepnības un jebkura materiālā netikuma simptoms. Iztukšotība norāda uz to, ka tam, ar ko nodarbojamies, nav garīgas dabas un nepieciešams pārskatīt savu attieksmi. Pienācis laiks piepildīt savu dzīvi un sirdi ar laimi un mīlestību.

Ģimenes dzīve ir ļoti līdzīga šim procesam. Visas sievietes vieno viens: viņas mīl aizpildīt tukšumu, nodibināt priekšmetu saikni ar cilvēkiem, radīt kaut ko tur, kur nekā nav. Šī tieksme rodas no sievietes radošās funkcijas – dot jaunu dzīvību. Un tas attiecas uz visām dzīves sfērām – uz bērniem, sarunām vai dzīvokļa iekārtojumu. Beigu beigās, sievietes neieredz tukšus plauktus un atvilktnes, tukšu ledusskapi. Viņu daļa – piepildīt vienmēr un visu ar dzīvību. Tieši tāpat viņas nevar ciest emocionālo tukšumu.

ANEKDOTE

Raksts avīzē: „Šodien vietējā slimnīcā septiņos no rīta kāda sieviete piedzemdēja piecas meitenes. Ārsti cer, ka viņiem izdosies glābt viņas vīra dzīvību”.

73

LEKCIJAS TURPINĀJUMS

Sievietes uzdevums ir šo dienu ģimenē piepildīt ar garīgām emocijām un darbību. Lai domas, ēdiens un visu ģimenes locekļu sarunas būtu veltītas cēlām un garīgām lietām. Šis ir ieradums, kas dažādām tautām izstrādājas tūkstošgadu laikā. Tāda iknedēļas izlādēšanās dvēselei atnes īstenu atvieglojumu un mieru.

Pamazām, sajūtot garšu no iedziļināšanās garīgajās lietās, cilvēks pavada visu nedēļu gaidot šo dienu, tādā veidā visa viņa dzīve apgarojas. Noslēpums ir tajā, ja cilvēks kādu laiku koncentrējas uz garīgumu, tad tas garīgo visu periodu. Tas nozīmē, ja viņš kaut tikai vienu dienu iedziļinās garīgajā dzīvē, visa nedēļa iekrāsojas garīgā pārdzīvojumā, bet, ja vienu dienas daļu (no rīta) iedziļinās lūgšanā, visa diena kļūst par lūgšanu prakses turpinājumu.

Tieši tāpat ir arī audzināšanā, ja jaunība bijusi piepildīta ar garīgu apmācību, pareizs pasaules redzējums saglabājas uz visu mūžu un turpina sirdī attīstīties līdz sirmam vecumam. Bet, ja cilvēks atliek savu garīgo progresu uz vecumu, tas nozīmē, ka visa viņa dzīve norit zem neapmierinātības un ciešanu zīmes.

Viss ir mūsu rokās: mūsu pašu laime un mūsu tuvinieku laime. Garīgums un kultūra ļauj saglabāt to labo, kas mūsu sirdīs jau ir, un attīstīt tās rakstura īpašības, kuras mums pietrūkst. Tieši tāpēc arī nepieciešama kaut viena diena nedēļā, kas piepildīta ar pilnvērtīgu garīgo dzīvi. Tas ļaus iegūt neaprakstāmu garīgās dzīves pieredzi un saprast to, kas parastā ikdienībā vienkārši nav aptverams.

STĀSTS

Japānu samurajs griezās pie skolotāja, lai iegūtu atbildes uz jautājumiem, kas nedeva viņam mieru:

- Ko tu vēlies uzzināt? – jautāja viņa skolotājs.- Saki man, ak, skolotāj, vai eksistē paradīze un elle?Bet skolotājs iesmējās un atbildēja: „Cilvēks ir tik aprobežots, ka viņam dzīve būs par īsu,

lai saprastu tādas lietas”.Cīnītājs izbrīnījies sastinga. Neviens nekad ar japāņu samuraju tā nebija runājis, jo tas

draudēja ar acumirklīgu nāvi, tam, kurš viņu aizvainoja. Viņa roka ķērās pie zobena un pacēlās nāvējošam cirtienam. Bet sekundes simtdaļu pirms viņa zobens nolaidās pār skolotāja galvu, viņš dzirdēja vārdus:

- Tie ir vārti uz elli – atceries. Un atkal cīnītājs sastinga izbrīnā. Viņa paša niknums veda uz elli viņu un to, kam viņš

uzbruka. Un skolotājs riskēja ar savu dzīvību, lai skaidri parādītu tādas domāšanas neizbēgamību.Dziļi elpojot, samurajs lēni novāca savu zobenu un pazemīgi noliecās aiz godbijības un

cieņas pret skolotāju.- Bet šie – vārti uz paradīzi, - skolotājs viņam uzsmaidīja.

Vienkārši netraucēsim savai dvēselei satikties ar mīlestību.

Visas V.O.Ruzova lekcijas ir http://www.ruzov.rue-mail: info@ruzov.ru

74

SATURA RĀDĪTĀJS

PASAULES PIEREDZE ĢIMENES KONFLIKTU RISINĀŠANĀ .......................................... 2

Uztura psiholoģija .................................................................................................................. 7

Rūpju psiholoģija ................................................................................................................... 14

Vivaha-jagijas lekcija ............................................................................................................. 22

Kā saglabāt mīlestību ............................................................................................................. 28

Ģimenes veidošana ................................................................................................................ 33

PAŠAKTUALIZĀCIJAS PSIHOLOĢIJA .................................................................................. 37

„MĪLESTĪBAS PSIHOLOĢIJA” ................................................................................................ 41

Pirmdiena ............................................................................................................................... 42

Otrdiena .................................................................................................................................. 48

Trešdiena. Tas ir 5 (Merkūrijs) .............................................................................................. 52

Ceturtdiena. Tas ir 3 (Jupiters) ............................................................................................... 59

Piektdiena – Venēras diena .................................................................................................... 62

Sestdiena ................................................................................................................................ 67

Svētdiena – garīguma diena ................................................................................................... 73

75