„runājošā siena” – palīgs padziļinātai temata apguvei

1

Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

ISSN 2255-9515

Vāka

foto

: clip

art-

libra

ry.c

om

„Runājošā siena” – palīgs padziļinātai

temata apguvei

Mēneša tēma „Dzīvosim

zaļi!”

Latvisko tradīciju izzināšana

mazākumtautību pirmsskolā

Jaunu metožu izmantošana pirmsskolā,

ievērojot kompetenču pieeju

2Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā

Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Saturs

3

2921

Elektroniskais žurnāls „Pirmsskolā”Izdevējs: SIA „V-Media”Vienotais reģistrācijas numurs: 40103369264

Redakcijas tālr. 26002264Redakcijas e-pasts: [email protected]

Plānošana visu laiku ir procesā. Temats „Kā lai izaudzē”

Bērnu pašvadītas mācīšanās iespēja

Latvisko tradīciju izzināšana mazākumtautību pirmsskolā

Temats „Pārmaiņas un pārvērtības”

„Runājošā siena” – palīgs padziļinātai temata apguvei7

Mēneša tēma „Dzīvosim zaļi!”. Integrētā rotaļnodarbība „Cik dažādi ir sīpoli!”13

Jaunu metožu izmantošana pirmsskolā, ievērojot kompetenču pieeju 32

9

26

http://[email protected]

http://www.skolasvards.lv


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Plānošana visu laiku ir procesāTemats „Kā lai izaudzē”

Andra Ozola, žurnāliste

Projekta „Skola 2030” rīkotajā vebināru ciklā par temata plānošanu pirmsskolā stāsta ekspertes Lie-ne Rolanda, Ginta Kārkliņa un Arita Lauka. Speciālistes kā piemēru izvēlējušās tematu „Kā lai izaudzē?”, pirmsskolas skolotājus mudinot arī savā bērnudārzā iekārtot centru vai dabas stūrīti, kur kopā ar bēr-niem mācīties kopt un novērot augus, izmantojot jauno mācību saturu un pieeju.

Ekspertes vebināra laikā mēģināja atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kā skolotājs virza bērnu mācī-šanos viena temata izziņas laikā, kā plānot gan mācību darbības, gan vērtēšanu un kā temats rit uz priekšu? Tematu „Kā lai izaudzē?” viņas ir aprakstījušas arī metodiskajos ieteikumos pirmsskolas pedagogiem.

Vispirms izvirzām sasniedzamo rezultātu – ko bērns varēs izdarīt, izmantojot jaunās zināšanas, kāda izpratne bērnam izveidosies, kādas prasmes un kādi vērtībās balstīti ieradumi tiks attīstīti. Tikai tad ķera-mies pie vērtēšanas plānošanas – kā mēs zināsim, ka tas ir sasniegts. Un tikai pašās beigās plānojam, kā vislabāk, ar kādu darbību, ar kādu rotaļnodarbību un kādā veidā palīdzēsim bērnam nokļūt pie rezultāta, iegūt izpratni un kā vislabāk veikt kādu darbību, attīstīt prasmes.

Vispirms – sasniedzamais rezultātsEkspertes atgādināja iepriekšējā vebinārā iz-

veidoto sasniedzamo rezultātu kopu visās mācību jomās, kuras varētu integrēt vienā tematā, apgūt vienlaicīgi, paralēli. Tā paredzēta pirmsskolas izglī-tības otrā posma bērniem – četrus gadus veciem bērniem – un aptver dabaszinātņu, valodu, sociālo un pilsonisko, matemātikas, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomas. Bet kā ar pašiem ma-zākajiem bērniem? Arī mazajiem var būt savi sasnie-dzamie rezultāti, atbild ekspertes. Mazajiem temati jāplāno tā, lai sasniedzamie rezultāti pēc iespējas vairāk būtu vērsti uz darbošanos un bērni tos apgū-tu ar darbību un maņām. Viņas stāsta, ka papildus sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomās šajā te-matā plānojam, ka bērni varētu attīstīt tādu svarīgu tikumu kā atbildība, jo paši aprūpēs augus un apgūs caurviju prasmi pašvadīta mācīšanās (paši vērtēs savu ieguldījumu). Balstoties šajos sasniedzamajos rezultātos, izveidojas temats, tematā sasniedzamais rezultāts un formulējas ziņa bērnam, ko tieši šajā tematā varam sasniegt. Visu ko mēs plānojam, mēs plānojam, lai sasniegtu kādu sasniedzamo rezultā-tu, atgādina ekspertes. Mēs gribam, lai arī temats kaut kur vestu, būtu kāds rezultāts beigās. Ja mēs pievēršam uzmanību tikai atsevišķiem mazajiem dažādu mācību jomu sasniedzamajiem rezultātiem un caurviju prasmju sasniedzamajiem rezultātiem, var rasties risks, ka temats var būt sadrumstalots – mazliet pamācīsim no tās mācību jomas, mazliet no citas, un tad rotaļnodarbības ne vienmēr ir sasaistī-

Mazajiem temati jāplāno tā, lai sasniedzamie rezultāti pēc iespējas vairāk būtu

vērsti uz darbošanos un bērni tos apgūtu ar darbību un maņām.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

tas kopā. Bet, ja izvirzām sasniedzamo rezultātu visam tematam, tad sāk veidoties stāsts kā virzība uz kaut ko – katra rotaļnodarbība ir kā solis pretī bērnam sasniedzamajam rezultātam tematā, un ziņa bērnam arī ir kā sasniedzamais rezultāts izpratnē (bērns zinās). Ar šo tematu mēs plānojam, ka daudz dažādu rotaļno-darbību rezultātā, pa ceļam vēl sasniedzot rezultātus dažādās jomās un caurviju prasmēs, bērns zinās, ka augi noteiktos apstākļos aug un izmainās.

Sasniedzamais rezultāts tematā nozīmē, kā mēs kā pieaugušie, kā skolotāji ieraudzīsim to, ka bērns ziņu ir izpratis. Bērns to var parādīt patstāvīgi un secīgi stāstot, un skolotājs var vērtēt, vai rezultāts ir sasniegts – kā bērns stāsta, kādus vārdus un terminus lieto, vai viņa stāstījums ir secīgs. Šoreiz kā piemērs minēts sasniedzamais rezultāts valodu jomā, bet izpratni var atklāt arī citās jomās. Šī integrētā stāstīšanas prasme bērnam ir vitāli nepieciešama, tā noderēs turpmākajā dzīvē, un to var attīstīt jēgpilni, uzskata ekspertes. Turklāt, kad bērns stāstīs, viņš nepārtraukti darbosies, runās par to, kas notiek, prognozēs, kas varētu no-tikt – temata laikā bērns virzīsies uz to, lai pats varētu veikt darbus.

Iespējams, ka dažkārt skolotājiem vajadzētu padomāt, varbūt ir kādas prasmes, kuras bērniem vaja-dzētu apgūt jau iepriekšējā tematā. Tad skolotājam jāizvēlas, ko viņš vērtēs, piemēram, valodu jomā – vai bērns lieto vārdus un jēdzienus atbilstoši situācijai, stāsta par augu augšanas secību, kā darījis. Turklāt bēr-nam jāstāsta, balstoties savā pieredzē, to, ko viņš uzzinājis darbošanās procesā, nevis teoriju, ko izdomājis vai izlasījis. G. Kārkliņa piebilst, ja pirms temata izdomājam, ka bērns stāstīs par asniem, auga saknēm, kātu, lapām u. c., bet temata laikā pēc divām nedēļām mums ir skaidrs, ka bērni par to runā brīvi, neapstājamies pie tā un liekam klāt nākamo soli – visu laiku domājam klāt vēl citas lietas.

Kad esam formulējuši sasniedzamo rezultātu – ko bērns pratīs, zinās, izdarīs, sapratīs –, plānojam vēr-tēšanu – kā zināsim, ka rezultāts ir sasniegts, bet tālāk seko izaicinājums – plānojam pēc iespējas vairāk darbību, ko bērnam darīt, lai viņš vingrinātu prasmes un sasniegtu rezultātu.

Aktualizācija un apjēgšana Pēc ekspertu domām, pirmā lieta, par ko skolo-

tājiem jāsāk domāt, ir aktualizācija – kā panākt, lai bērni iesaistās tematā, kas jānovērtē un kas ir jāzina par bērnu prasmēm un zināšanām, lai nav tā, ka ti-kai skolotājs grib, bet, lai bērnam rodas vēlme darīt pašam. Ekspertes sprieda, ka mūsdienu bērnus ie-interesēt nav viegli, jo viņi bieži vien mēdz teikt, ka ir neinteresanti un garlaicīgi, tātad – jābūt kādam „āķim”, uz kā bērnus „uzāķēt”. Ja bērns tikai darīs, ko skolotājs liek, viņš centīsies to paveikt pēc iespējas ātrāk, lai atgrieztos pie savām lietām. Tādēļ ir ļoti labi jāpazīst bērni un jāseko līdzi aktualitātēm. A. Lauka iesaka plānot arī pastaigas vai cita veida aktivitā-tes – rīkot pastaigas ne tikai bērnudārza teritorijā, bet ārpus tās – uz tuvējo parku, uz kādu siltumnīcu, ja ir iespējams, aizbraukt uz botānisko dārzu u. c., lai skatītos citus augus.

G. Kārkliņa kolēģes sacīto papildināja ar stāstu no savas pieredzes, kad rudenī kopā ar bērniem kas-tē iestādīja krokusu un tulpju sīpolus un pēc tam kasti ieraka zemē puķudobē. Pavasarī izraka un uzlika grupā uz palodzes. Bērniem tie bija lieli brīnumi – viņus interesēja katrs izlīdušais asniņš, pumpuriņš, kas tas būs, kas notiks tālāk, kādā krāsā būs krokusi un tulpes. Katru rītu ienākot grupā, bērni vispirms skrēja pie palodzes apskatīt puķu kasti. Skolotāja teic, ka aizdomājusies par to, cik daudz mēs izmatojam iespējas domāt un mācīties, un ar savu šā brīža prātu viņa daudz ko sāktu darīt jau rudenī. Piemēram, bērni varēja rudenī uzzīmēt procesu, tad prognozēt, bet pavasarī prognozes salīdzināt ar rezultātu. Bērnam redzēt pār-maiņas – tas ir piedzīvojums. Bet, ja mēs par to pastāstām, viņam nevar rasties pieredze.

Kā mēs zināsim, ko bērni zina un ko vēl nezina? Tāpēc skolotājs plāno, kādas būs bērnu darbības, kurās viņš varēs novērot bērnu prasmes. Skolotājs izveido mācību vietu grupā ar granti, augsni, sēkliņām u. c. –

Bērnam redzēt pārmaiņas – tas ir piedzīvojums. Bet, ja mēs par to pastāstām, viņam

nevar rasties pieredze.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

„centriņu” vai darbošanās zonu – un pievērš bērnu uzmanību citiem jau esošajiem augiem grupā, vai uz galda novieto vāzi ar ziediem u. c. un vēro, kādus vārdus bērns lieto. Skolotājs zina, ka sasniedzamais rezul-tāts būs stāstīt par augiem, un skatās, kas bērnus interesē, kāda ir bērnu līdzšinējā pieredze, un pats stāsta par augiem. Noliek šo „provokāciju” un skatās, ko bērns izvēlas. Grupā var būt bērns, kurš jau zina par augu audzēšanu, izvelk sēkliņu no apelsīna un grib dēstīt augsnē u. c.

Skolotājiem var rasties jautājums, kā es novērtēšu bērnus, ja grupā ir 24–25 bērni? Speciālistes skaidro, ka uzreiz nav jānovērtē visi bērni – tam var atvēlēt laiku – veselu nedēļu, katru dienu pastiprināti vērojot un novērtējot piecus bērnus vai arī vērtējot pāris dienu kādu vienu prasmi. Galvenais ir saprast, kādas pras-mes es gribu novērot, un savus novērojumus pierakstīt. Tas ir svarīgi, jo mēs gribam sekot, kā mainās bērnu prasmes un kuram vajag palīdzēt.

Skolotājam var rasties jautājums, ko darīs pārējie bērni, kamēr es vērošu dažus un fiksēšu datus? Šeit skolotājam talkā var nākt patstāvīgās rotaļnodarbības, kuras skolotājs arī ir mērķtiecīgi ieplānojis. Jāatce-ras, ka ļoti liels darbs jāiegulda gada sākumā un jau no pirmā posma (pašiem mazākajiem bērniem, lai telpā iekārtotu vietu – centru –, kur bērni paši var brīvi un radoši darboties, tad viņiem ātri neapniks un viņi dar-bosies ilgi. Lai sagatavotu „centriņus” jeb darbošanās zonas, ne vienmēr vajag iegādāties visu no jauna. Ie-teicams atstāt lietas, ko bērni jau zina, – klučus, priekšmetus lomu spēlēm, skaņu rīkus, lai viņi var turpināt iesākto, jau zināmo. Tad izveido jaunas vietas. Ja ir maz vietas, skolotājs var būt radošs un izdomāt, kā telpu pamainīt, pieliekot klāt ko aktuālu – plauktā ieliekot puķupodu, vāzi. Saplānot, kas šodien jāizdara, palīdz rīta aplis – tas ir veids, kā virzīt bērnu darbiem, kā arī kopīgas pārrunas ar bērnu, kur mēs esam tematā.

Ekspertes stāsta, ka temats paredzēts mēnesim un pirmā nedēļa parasti tiek veltīta aktualizācijai, bet tālāk seko apjēgšanas fāze, kurai varētu veltīt divas nedēļas. Apjēgšana ir tā kārtīgā mācīšanās daļa, kad bērns iemācās ko jaunu. Šo informāciju, kas noskaidrota apjēgšanas fāzē, skolotājs izmanto, lai palīdzētu bērniem virzīties uz priekšu, lai atbalstītu katru bērnu, taču tas nenozīmē, ka katram no 24–25 bērniem tagad ir jāveido individuālais plāns. Jāskatās uz bērniem ar līdzīgām mācību vajadzībām, tad ar viņiem kopā jāstrādā. Visi bērni var sēt augus, bet kādam jādomā, kā attīstīt sīko pirkstu muskulatūru, cits jau zina, kas jādara – viņam jau ir pieredze utt. Arī kādu jautājumu skolotājs katram bērnam uzdos, būs atkarīgs no bērna zināšanām un prasmēm. Šeit var palīdzēt arī skolotāju dalīšanās pieredzē.

Strādājam un komentējam Projekta „Skola 2030” pieejā skolotājam dalīšanās

ar savām zināšanām nozīmē nevis stāvēt priekšā un lasīt lekciju, bet kopā darboties – mēs kopā strādā-jam un komentējam savas darbības. Pieejas maiņa nozīmē, ka mēs pārejam no tiešas mācīšanas uz mā-cīšanos. Tā ir mērķtiecīga, skolotāja aktivizēta dar-bība un aktīva bērnu darbība un iniciatīva, iespēja bērnam veikt arī savu brīvo darbību, nākt ar savām idejām, bet mēs visu neatstājam tikai bērnu ziņā – zinām sasniedzamo rezultātu, vecumposma īpatnī-bas, iekārtojam centrus un, sadarbojoties ar bērnu, virzām mācīšanos. Skolotāja vadītas rotaļnodarbības laikā, kad mēs jau zinām, ko bērns zina un prot, mēs uzdodam jautājumus, kurus bērni paši var pārbau-dīt, arī eksperimentējot. Mēs jautājam, kādēļ augs jāsēj zemē, nevis grantī, aicinām bērnus pamatot sa-vas domas. Skolotājs var piedāvāt arī eksperimentēt, taču jāuzmanās, lai mēs bērniem neizveidotu nepa-reizus priekšstatus.

G. Kārkliņa izstāsta piemēru no savas pieredzes, kad kopā ar bērniem iesējusi pupas starp akmeņiem smiltīs un sākumā tās pat izskatījušās labāk nekā augsnē sētās. Viņa nezinājusi, kā to izskaidrot bērniem, un devusies pie vidusskolas skolotājas pēc padoma. Skolotāja paskaidrojusi, ka pupas sākumā paņem ener-ģiju no tā, kas ir iekšā viņās pašās. Vēlāk gan to lapas sākušas dzeltēt un augi vairs neizskatījušies tik labi.

Skolotājiem var rasties jautājums, kā es novērtēšu bērnus,

ja grupā ir 24–25 bērni. Speciālistes paskaidro, ka uzreiz nav jānovērtē visi bērni – tam var atvēlēt laiku – nedēļu, katru dienu pastiprināti vērojot un novērtējot piecus bērnus vai arī vērtējot pāris dienu kādu vienu prasmi.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Ekspertes atgādina, ka ar iegūto augstāko izglītību var arī nepietikt, un iesaka skolotājiem sekot līdzi jaunā-kajai informācijai dabaszinātnēs, kur notiek aizvien jauni atklājumi, kā arī pārbaudīt un salīdzināt rezultātus ar prognozēm.

Kā attīstīt prasmes? Piemēram, centrā novietojot ziedus, skolotāja piedāvā bērnam pašam novērot, no-saukt, ko redz, pamanīt detaļas. Arī skolotāja modelē, sāk zīmēt, dokumentē. Kad detaļas pamanītas, bērns dokumentē atveidojot, nevis kā mēs – rakstot referātus. Bērni var aplicēt, veidot no kartona. Bet, ja vēlaties, lai bērns vairāk uzmanības pievērš detaļām, dodiet viņam tikai parasto zīmuli, iesaka G. Kārkliņa.

Ko ar mazajiem bērniem? Ekspertes paskaidro, ka šeit ir svarīgi skolotājam darboties un runāt līdzi sa-vām darbībām: „Es tagad zīmēšu lapu. Tai ir spics gals, es tagad velku, skatīšos kādā krāsā utt.” Novērošanas prasme bērniem ir jāattīsta, un skolotājs to mērķtiecīgi dara, piedāvājot dažādas iespējas, piemēram, no-vērot citus augus (bet viņš gribēs, lai bērns novēro savu augu). Svarīgi, lai bērni prognozē, novēro, salīdzi-na, dokumentē novērojumus (zīmē, stāsta). Skolotājs modelē, demonstrē, dokumentē, īsi pieraksta bērna stāstījumu, bet ne uzreiz visiem vienas dienas laikā un ne katru dienu ir jādokumentē katrs izaugušais centimetrs. A. Lauka atzīst: „Šādi mācot, es savā veidā varu izbaudīt, ka ir vairāk laika, nav jāsteidzas.”

Kad telpa sāk „runāt”Pirmsskolas speciālistes arī norāda, ka labs doku-

mentēšanas veids ir bērnu intervēšana un fotogrāfi-jas, jo pašu zīmējumi ne vienmēr palīdzēs bērniem pastāstīt (tas arī nav pašmērķis, tas ir process). Ar laiku bērni iemācīsies izzīmēt sīkākas detaļas. Veicot šādus pierakstus un dokumentējot mācīšanos, mēs to sākam redzēt arī telpā. Tā veidojas „runājošās sie-nas”, „runājošā telpa”, kur mācīšanās kļūst redzama, bērni var atcerēties, salīdzināt, padomāt. Jāatceras, ka primārais ir bērns. Tas ir svarīgi bērniem, lai viņi zinātu, ko darījuši, kā mācījušies. Bērniem tā šķiet kā spēle un vecākiem viņi stāsta – mēs rotaļājāmies. Var būt arī tā, ka bērni tematā sāk dzīvot, tas pāriet uz ģimeni, kura arī sāk domāt, ka nedēļas nogalē būtu jāaizbrauc uz laukiem. „Augu apliešanu gan atstā-jam bērnu ziņā un ļaujam kādam augam arī nokalst. Būs arī asaras, bet bērns iemācīsies vairāk, neejam un nelejam pašas,” aicina G. Kārkliņa.

Skolotāji veido plānu mēnesim, esam ieskicējuši gadu, bet plānam jābūt elastīgam – ir sasniedzamais rezultāts, ir ziņas, bet, lai ikvienam bērnam būtu arī iespēja uzzināt sev interesējošas lietas, uzsver ek-spertes. Sākot temata izziņu, mēs nezinām, kā tas turpināsies, mēs zinām, ka sasniegsim rezultātu, jo uz to mērķtiecīgi virzāmies, bet, caur kādām darbī-bām un izziņas ceļiem, to noteiks bērni. Turpinām plānot un uzreiz arī īstenojam, varbūt kaut kam būs vajadzīgs ilgāks laiks – plāns visu laiku ir procesā, at-gādina skolotājas ekspertes.

Svarīga ir arī refleksija – kopsavilkums. Pievērst uzmanību, kāds bija mērķis un kā ir izdevies, ko esmu iemācījies. Bērniem jāattīsta šī prasme redzēt: es tagad protu šo, bet tas man vēl jāmācās. Viņiem jāierauga, kas tieši izdevās labi, kāpēc labi un kas par to liecina. Bērniem arī labāk to izdosies saprast, ja skolotājs biežāk lietos atgriezenisko saiti, atgādina ekspertes, rosinot, kā izmantot to, ko bērni iemācījušies arī citos tematos, piemēram, novērošanas prasmes var izmantot ekskursijā un pārgājienā. Ejam un vēro-jam. Šīs prasmes ir jāvingrina, bet atgriezeniskās saites sniegšana palīdz veidot saiti ar pārējām mācībām. „Mēģiniet, un jums izdosies!” novēl A. Lauka. PS

Skolotājam dalīšanās ar savām zināšanām nozīmē nevis stāvēt priekšā un lasīt

lekciju, bet kopā darboties – mēs kopā strādājam un komentējam savas darbības.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

„Runājošā siena” – palīgs padziļinātai temata apguvei

Anitra Meiere,Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestāde

Lai pilnveidotu pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālo kompetenci darbā ar bērniem un pa-līdzētu ieviest uz kompetencēm balstīto jauno izglītības programmu, organizējām kopīgu mācīšanos. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra piedāvātajā projektu konkursā „Atbalsts kompetenču pieejas ieviešanai pirmsskolā” iesniedzām savu projektu „Runājošā siena”. Mūsu projekta mērķis bija apgūt „runājošo sienu” veidošanas metodes un to izmantošanu pedagoģiskā procesa organizācijā gru-pā. Projekts ieguva finansiālu atbalstu. Tas deva iespēju ne tikai kopīgi mācīties, bet arī doties iepazīt, kā tiek īstenota kompetencēs balstītā programma Līvānu pirmsskolas izglītības iestādē „Rūķīši”.

„Runājošās sienas” metodes pedagogi apguva pakāpeniski. No sākuma tika noskaidrotas pe-dagogu domas, ko viņi sagaida no kopīgās mācīšanās, no projek-ta. Tika noskaidrots, kas zināms par jēdzienu „runājošā siena”. Apkopotās domas tika fiksētas uz plakātlapām, lai saglabātu un atgrieztos pie sacītā nākamajā tikšanās reizē. Pirmajās kopīgajās mācībās pedagogi strādāja darba grupās. Savā starpā sadarbojās un vienojās, ko jaunu gribētos uzzināt. Viņi iejutās bērnu lomā un kopīgi radīja aktīvu „runājošo sienu”. Pedagogiem bija iespēja analizēt par jēgpilnas un bērniem saprotamas, interesantas un sais-tošas informācijas izvietošanu. Pirms pedagogi devās uz grupām praktiski izmēģināt pirmās idejas, viņi teorētiski analizēja, kas varē-tu būt uz sienas? Ko no tā varētu uzlikt bērni? Cik noderīga varētu būt jaunā informācija, kas tiktu uzlikta uz sienas? Kā tā palīdzē-tu sasniegt temata plānoto sa-sniedzamo rezultātu? Pedagogi arī praktiski iekārtoja savu pirmo „runājošo sienu” un iepazina teo-rētiskās atziņas par informācijas izvietošanu telpā un tās nozīmi bērnu dzīvē.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Nākamajā kopā mācīšanās rei-zē uzaicinājām ciemos Rīgas Kla-siskās ģimnāzijas direktora viet-nieci mācību darbā Innu Burovu. Lektore bija sagatavojusi apkopo-tu informāciju, kā „runājošās sie-nas” izmanto citās valstīs.

Pirmsskolas pedagogu gal-venās atziņas no lektores stāstī-tā un rādītā ir:• citās valstīs „runājošās sienas”

izmanto daudz plašāk nekā pie mums;

• bagātīgs ideju klāsts, kā inte-resantā veidā nodot informā-ciju vecākiem par apgūtajām bērnu prasmēm vai galvena-jām darbībām mācību gada ietvaros;

• „runājošā siena” var būt ne ti-kai svarīga informācija temata apguvē, bet ceļa rādītājs vai iedvesmas vārdi visa mācību gada garumā.

Pēc teorētisko atziņu noklausīšanās un citu valstu pieredzes iepazīšanas pirmsskolas pedagogiem tika dots laiks izmēģināt grupās iekārtot „runājošās sienas” jau konkrētā temata apguvē.

Katrā nākamajā kopīgajā mācīšanās reizē atsaucām atmiņā, ko darījām iepriekšējā reizē, ko apņēmā-mies izmēģināt grupā, un dalījāmies pārdomās, kas izdevās un kas ne un kādi jautājumi radušies.

Atsevišķu semināru veltījām konkrētu grupu tēmu izzināšanai, lai izprastu, kāpēc temata apguvei būtu jāatvēl mēnesis un varbūt pat vairāk laika. Pedagogi sadalījās trīs grupās. Katra grupa izspēlēja vienu prog-rammas posmu un tam atbilstošu tematu. Pedagogu uzdevums bija apkopot, ko izvēlētajā tematā viņi varētu darīt. Kādas spēles, rotaļas spēlēt. Kādas jaunas metodes apgūt. Ar kādiem materiāliem darboties. Apkopotās idejas tika fiksētas plakāta lapās un prezentētas pārējām grupām. Otrais uzdevums bija apko-pot, ko pedagogi jau zina par izvēlēto tematu. Trešais uzdevums bija apkopot informāciju, ko gribētos uzzi-nāt par izvēlēto tematu. Ceturtajā darbībā bija jāapkopo visas iespējas, kur atrast atbildes uz nezināmajiem jautājumiem.

Iekārtojot „runājošo sienu” grupā, pedagogi ir atklājuši vērtīgas atziņas turpmākajam darbam:• bērni seko līdzi pierakstītajiem jautājumiem, kurus grib noskaidrot;• bērni ierosina, kuru nezināmo jautājumu gribētu izzināt kā nākamo;• daļa skolotāju priecājas, ka vairs nav jādomā, ko darīt grupā, bet, bērniem izvēloties jautājumu, atliek to

sagatavot;• bērni vēlas uzzināt tādas lietas, kas mums, pieaugušajiem, prātā pat neienāktu;• bērniem ir lielāka interese iesaistīties, darboties, piefiksēt savus atklājumus;• jebkura vecuma bērni seko līdzi tai informācijai, kuru ir teikuši vai pielikuši: ir daudz vairāk sarunu par

izzināmo tematu; bērni savus izgatavotos darbus vēlas pielikt pie sienas, reizēm tos vairākas dienas pēc kārtas papildina, stāsta par saviem darbiem.

Kopīgi mācoties, mēs iegūstam daudz jaunu ideju, apliecinājumu savam darbam un pozitīvas emocijas. Lai mums visiem izdodas! PS

VISI FOTO: No personīgā arhīva.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Bērnu pašvadītas mācīšanās iespējas

Ilze Kronīte, vadītāja vietniece izglītības jomā,Ilze Dzene, Rīgas PII „Madariņa” pirmsskolas izglītības skolotāja

Bērnudārzs māca domāt ar galvu (Jurģis, 7 gadi). Lai mācītos un izaugtu lieli – būtu mammas un tēti, lai visu zinātu un audzinātu savus bērnus (Roberts Erdmanis, 6 gadi).

Laimīgs ir tas, kuram ir stipras saknes, iepriekšējo paaudžu mantojums. Rīgas pirmsskolas izglītības iestādei „Madariņa” ir sena vēsture. Iestādes pirmsākums meklējams 1878. gadā un no 1934. gada tas bija valsts parauga bērnudārzs. Pārskatos, kas glabājas Valsts centrālajā arhīvā, minēts, ka visur strādā-ja pēc Frīdriha Frēbela un Marijas Montesori sistēmas, tas ir, izmantoja viņu atzinumus.

Jau pagājušā gadsimta 20. gados bērnudārzos plaši izmantoja M. Montesori didaktiskos materiālus sa-jūtu attīstībai, vēlāk bieži balstījās uz viņas mācību lasīt un rakstītmācīšanā. Plaši tika izplatīta F. Frēbela mācība par saistītu darbību. Ja vēroja trusīti, tad stāstīja par to pasaku, mācījās dzejoli, veidoja vai aplicēja. Arī kustību rotaļu saistīja ar šo tēmu. Bērnudārzu darbā izmantoja visus praktiskā darba veidus: veidošanu, aplicēšanu (toreiz – šēru griezumi), šūšanu, darbus ar koku, pīšanu. Netika ne diktēts, ne spiests – bērni paši nonāca pie loģiska risinājuma („Darbs un rotaļa saplūda vienā akordā”, žurnāls „Nākotnes Spēks”, 1923., Nr.7; Aveniņa, M., žurnāls „Pirmsskola”, 1994). Pedagoģe E. Pētersone-Rapa norādīja, ka „mēs centāmies bēr-nu intereses saistīt ar mūsu interesēm, lai darbs, ko bērniem mācījām, izietu no viņu pašu interesēm”.

Ir saņemts bagāts pedagoģiskais mantojums par bērnu, viņa vajadzībām, attīstības nosacījumiem. Šo mantojumu īpaši apzinājām un saulītē cēlām, kad gaisā sāka virmot atmoda: savu sakņu apzināšanās, vēl-me un vajadzība „pašiem savu dziesmu dziedāt”. Atvērās dzelzs priekškars, un arī bērnudārzu darbinieki va-rēja iepazīties ar citu valstu pieredzi. No ASV, Kalamazū, ieradās pedagogi, kuri stāstīja par bērnudārzu dar-bības pieredzi šajā valstī, kas balstīta uz R. Šteinera filosofiskajām atziņām par dienas ritu, cieņu pret bērnu, bērnu, kurš rada pats, aktīvi darbojoties, „Soli pa solim” („Step bey Step”) programmas pamatprincipiem.

Secinājām, ka šīs pieejas aktīvi tika izmantotas arī bērnudārzu dzīvē pagājušā gadsimta 20./30. gados, tās atspoguļojās arī A. Dauges, J. Grestes, J. A. Studenta u. c. zinātnieku darbos.

Iedvesmojoties no šīm idejām, 1988. gadā bērnudārzā tika izstrādāti darbības pamatprincipi: ģime-niskums, darbīgums, piederība, atbildība, ritmiskums.

Mūsu pirmsskolas dzīves telpa saskaņā ar Valdorfa pedagoģijas, M. Montesori, Selestina Frenē un Brīv-dabas pedagoģijas atziņām ir veidota kā MĀJAS, kurās bērni kā lielas ģimenes no 1988. gada ir organizēti dažāda vecuma grupā, jo cenšamies respektēt katra bērna personību: viņa dotumus, vajadzības, intereses, pieredzi, mācīšanās stilu un mācīšanās ritmu, bet galvenais netiek šķirti vienas ģimenes bērni.

Veidojām MĀJU, kurā labi jūtas darbinieki, vecāki, arī viesi no tuvām un tālām zemēm: Lietuvas, Igauni-jas, Spānijas, Kipras, Bulgārijas, Serbijas, Turcijas, Dānijas, Zviedrijas u. c.

Bērnudārza saimei bija un ir svarīgi – atzīt cilvēku kā augstāko vērtību un nodrošināt ikvienam cilvēcis-kā potenciāla realizēšanos, tāpēc izglītības programmas īstenošana tiek balstīta uz austriešu filosofa Rū-dolfa Šteinera izstrādāto cilvēkmācību kā pedagoģijas pamatu, Marijas Montesori pedagoģiju: „Dari pats” un Brīvdabas pedagoģijas pamatprincipiem: vēro, piedzīvo, pēti, dari, domā, mīli, saudzē, izdaiļo.

Jau pagājušā gadsimta 30. gados latviešu pedagogs Oto Svenne uzsvēra, ka audzinātājiem jāsaskaņo divas tendences: jādod priecīga bērnība un jāsagatavo dzīves darbam. Jāsaskaņo brīvība ar pienākumu (atbildību), prieku un darbu (nodarbošanās). Citiem vārdiem, jāatrod darbā prieks. Katra rotaļa, katrs pie-mērots darbs, kurš sekmīgi sākas, katra šķēršļu pārvarēšana, katrs radošs darbs reizē ir grūtību pārvarēšana un prieks.

Pašvadīta mācīšanās ir viena no sešām caurviju prasmju grupām, kas iekļautas pilnveidotajā mācību saturā kā nozīmīgs izglītības mērķis (projekts „Skola 2030”). Pašvadīta mācīšanās ir process, kurā skolēns/pirmsskolēns apzināti darbina un lieto domāšanas, emocionālo procesu un uzvedības regulēšanas rīkus, lai pats sistemātiski apgūtu jaunas zināšanas un prasmes.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Kā bērns var apgūt pašvadību?20./30. gados Aleksandrs Dauge rakstīja: „Bēr-

nam ir jāparāda gudrības klēts, jāiedod atslēga, lai Pats iet un slēdz vaļā!” Viena no „gudrības klētīm” ir interešu centri. Grupas vide tika un joprojām ir iekār-tota interešu centros, piemēram, pētniecības, rado-šais, grāmatu u. c. centri, kuros tika un tiek ievietoti materiāli bērnu patstāvīgai, radošai, pētnieciskai darbībai saskaņā ar bērnu interesēm, apgūstamām zināšanām un prasmēm, lai bērna personības attīs-tība notiktu mērķtiecīgi, jo jebkura nevadīta darbība rada haosu.

Bērns saņem no vides, vecākiem, vienaudžiem u. c. nepieciešamo informāciju, bet bērna paša dar-bība ir šīs informācijas pārstrādāšanas posms (Daina Lieģeniece).

Kāpēc tomēr pedagogam „jāparāda gudrības klēts”? Jo bērns nevar zināt, ko viņš vēl varētu uz-zināt. Ja notiek pašvadības process, kad bērns izdo-mā ko un kā viņš mācīsies, iespējams, bērns neuz-zinās, ko vēl viņš varētu izzināt, izpētīt, iemācīties. Pašvadība ir darbība – jebkura darbība ir jāapgūst: bērnam ir jāiemāca pašam kontrolēt mērķa sasnieg-šanu, „jāatdalās” no pieaugušā verbālās vadības/ins-trukcijām. Tāpēc jau 2003. gadā bērna patstāvības, paškontroles, darbības savā tempā un domāšanas sekmēšanai tika izstrādātas individuālās darba uz-devumu kartes.

Bērns patstāvīgi, sekojot plānam, sasniedz mērķi.

Pašvadīta mācīšanās: darbina un lieto domāša-nas, emocionālo procesu un uzvedības regulēšanas rīkus, lai pats sistemātiski apgūtu jaunas zināšanas un prasmes.

Diskusijas, idejas …


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Pašvadīta mācīšanās ir viena no sešām caurviju prasmju grupām, kas iekļautas pilnveidotajā mācī-bu saturā kā nozīmīgs izglītības mērķis.

Pašvadītas izglītošanās procesā bērns apzinās: • ka viņš ir tas, kurš var uzzināt un izzināt,• radīt kaut ko jaunu,• izzinot sadarboties ar citiem,• gūt gandarījumu, attīstīt personības īpašības

un tikumus. Lai attīstītu pašvadītas mācīšanās prasmes, tās

jāvingrina un jāpilnveido. Pašvadītas mācīšanās caurviju prasmes palīdz attīstīt un māca skolotāji, kas paredz tādas aktivitātes, kurās skolēnam iespē-jams darbināt savus emocionālos, domāšanas un uzvedības procesus, tos ieraudzīt, plānot un vadīt.

Pašvadītas darbības fāzesPašvadīta mācīšanās ir vairāku ciklisku darbību

kopums, kur katrā no tām ar pašrefleksijas palīdzību jācenšas darboties apzināti.

Pašvadītas mācīšanās prasmju līmeņi var būtiski atšķirties gan vecuma posmos, gan vienas grupas ietvaros.

Lielākoties pašvadītas mācīšanās teorētiskajos modeļos izdala trīs cikliskas fāzes: plānošanu, uzrau-dzīšanu, novērtēšanu (Boekarts, 2005).

Bērniem tiek mērķtiecīgi sekmētas šīs prasmes.

Pašvadības fāzes/secība.

Plāns martam. 1. nedēļa: ko es zinu, ko es protu.

Izzināju, kāds es esmu, kāda ir mana valoda, kādās valodās runā grupas bērni.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Es uzzināju, kas ir veselība, kas ir atbildīgs, lai būtu vesels. Es zinu, kā jārūpējas, un protu rūpēties par savu veselību. Es esmu atbildīgs.

Es izpētīju, ka mēs esam dažādi, bet visi esam darbīgi, draudzīgi, zinātkāri.

Bērni ir pedagogu un vecāku „spogulis”. Vecāki ir tie, kuri ir paraugs, iedvesmas avots bērniem, ka pa-šam ir jāizsaka, jāaizstāv savas domas, ko un kā darīt.

Ikvienas mērķtiecīgas cilvēkdarbības īstenoju-mu raksturo pamatprocesu GRIBU –VARU – DARU – BAUDU kopums.

Pašvadības prasme sekmē bērna personības attīstību veselumā.

Mācīšanas un mācīšanās procesā vissvarīgākais ir vērtību apguve, izpratne par cilvēku kā vērtību, dar-bu, zināšanām, patstāvīgu domāšanu, neatlaidību utt. kā vērtību.

Ievērojamais pedagogs Šalva Amonašvilli rakstīja, ka patiesi humāna pedagoģija ir tāda pedagoģija, kas spēj iesaistīt bērnu viņa paša personības veidošanas procesā.

Bērns ir sagatavots dzīvei, ja viņa pašnodarbošanās kļuvusi lielāka nekā audzinātāja ietekme (viņš kļu-vis patstāvīgs) (Frīdrihs Šleiermahers). PS



Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Mēneša tēma „Dzīvosim zaļi!”Integrētā rotaļnodarbība „Cik dažādi ir sīpoli!”

Kristīne Kreicuma,Ķekavas novada PII „Ieviņa”

Labdien, aktīvie, radošie un saulainie pirmsskolas pedagogi! Esmu audzinātāja Kristīne 23 fantas-tiskiem sagatavošanas grupas bērniem Ķekavas novada pirmsskolas izglītības iestādē „Ieviņa”, un, at-skatoties uz šiem gadiem, kas pavadīti kopā ar viņiem, viens ir skaidrs – ir piedzīvots VISS, ko vien var vēlēties, strādājot par pirmsskolas pedagogu. Manā krātuvē ir simtiem radošu un interesantu ideju un nodarbību, kuras izdzīvotas kopā ar bērniem no A līdz Z, par kurām esam brīnījušies un priecājušies un ar kurām vēlētos dalīties, taču mēs visi zinām, ka laiks un papīrs, šajā gadījumā žurnāla „Pirmsskolā” lappuses, ir ierobežota skaita, tāpēc sniegšu jums iespēju ielūkoties kaut uz vienu mazu mirklīti mūsu krāsainajā ikdienā. Ceru, ka idejas noderēs un spēšu jūs motivēt un iedvesmot pievērsties dabas aici-nājumam, sēšanai, stādīšanai un otrreizējai pārstrādei, jo galvenais ir darīt to, kas patīk un mīlēt to, ko dari jeb „Dzīvosim zaļi!”.

Tēma „Dzīvosim zaļi!” ir ļoti daudzpusīga, jo mēs runājām ne tikai par apkārtējās vides kopšanu, atkri-tumu šķirošanu, otrreizējo atkritumu pārstrādi un iz-mantošanu, bet arī par sēšanas, stādīšanas darbiem, zemes kopšanu, augu audzēšanu un rūpēšanos par tiem, kā arī veselīgu dzīvesveidu un ēst gatavošanas iespējām no pašizaudzētajiem zaļumiem. Šīs tēmas ietvaros var darīt un darīt, tāpēc uzlokām piedurk-nes un ķeramies klāt!

Lai veiksmīgāk iedziļinātos tajā, ko darījām, jums jāzina, ka PIRMS aprakstītās nodarbības ar bērniem tika runāts un diskutēts par dažādu materiālu otr-reizējās izmatošanas iespējām un akcents tika likts uz plastmasas pudelēm. Vērojām ne tikai videoma-teriālus par plastmasas pudeļu piesārņojumu citur pasaulē, bet pētījām plastmasas pudeļu piesārņoju-mu arī Ķekavā, kā rezultātā organizējām mazo tal-ku bērnudārza tuvumā. Daudz diskutējām par to, kā plastmasas pudeles varētu izmantot vēlreiz, līdz nonācām pie idejas no tām izveidot „Kaķīšpodiņus” un izmantot tos kā traukus sēšanas un stādīšanas darbos. Taču PĒC aprakstītās nodarbības mēs turpi-nāsim rūpēties un audzēt mūsu sīpolaugus, kurus siltākā laikā izstādīsim mūsu grupas rotaļu laukuma „Eko dobītē”, bet no iesētajiem zaļumiem gatavosim dažādas kanapē maizītes. Lūk, kādas mums foršas idejas! Ceru, ka kādu no tām izmantosiet arī jūs. Veiksmi pavasara darbos!


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Integrētā rotaļnodarbība „Cik dažādi ir sīpoli!”Bērnu vecums: 6–7 gadi.Rotaļnodarbības mērķis: mērķtiecīga dažādu

sīpolu un sīpolaugu veidu, to izmantošanas veidu izzināšana praktiskā darbībā.

Sasniedzamie rezultāti mācību jomās:Valodu mācību joma:1. Lasa vārdus, saprot izlasīto. 2. Atšķir un nosauc skaņas vārdos, skaņas ap-

zīmē ar atbilstošu burtu un raksta rakstītos burtus neierobežotā laukumā.

3. Atbild uz jautājumiem par redzēto, jautā, lai iegūtu informāciju.

4. Iesaistās sarunā par tematiem, kas saistīti ar ikdienu un mācību procesu.

5. Piedalās sarunā, nepārtrauc runātāju.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma:1. Sadarbojoties īsteno kopīgu uzdevumu un

vienojas par kopīgu mērķi. 2. Novērtē paša izvēlētu un patstāvīgi veiktu

darbību. Novērtē ieceres īstenošanas proce-su un rezultātu.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma:

1. Dzied individuāli atbilstoši dziesmas tonalitā-tei ar pavadījumu vai bez tā.

Dabaszinātņu mācību joma:1. Saprotami un secīgi stāsta par gadalaikos no-

vērotajām pārmaiņām dabā un laikapstāk-ļiem.

2. Novērojot un salīdzinot izzina sīpolu pazī-mes, kā arī iežu raksturīgās īpašības.

Matemātikas mācību joma:1. Praktiskā darbībā nosauc priekšmetu skaitu

10 apjomā.2. Risina matemātiskās darbības 10 apjomā.

Tehnoloģiju mācību joma:1. Sadarbojoties īsteno kopīgu uzdevumu un

vienojas par kopīgu mērķi.2. Plāno savas ieceres īstenošanas soļus, izvēlas

nepieciešamos materiālus.3. Īsteno savu ieceri, ievērojot darba piederumu

un instrumentu lietošanas drošības noteiku-mus.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

4. Novērtē ieceres īstenošanas procesu un rezul-tātu. Piedalās sarunā, nepārtrauc runātāju.

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma:1. Ar prieku iesaistās fiziskajās aktivitātēs un vei-

do veselīga dzīvesveida ieradumus.

Organizācijas formas un metodes: individuāls darbs, grupu darbs, frontāls darbs, diskusija, prak-tisks darbs, rotaļa, didaktiskās spēles, pārrunas, prognozēšana, vērtēšana.

Nepieciešamie materiāli:ciparu ziediņi,dienasgrāmatas, zīmuļi,uzlīmes,neliels sīksīpoliņš,pastnieka soma un 23 lielo rakstīto burtu vēstu-

lītes,5 stingras lapas, uz kurām ir pa vienam mazajam

rakstītajam burtam,šifrētās vēstules ar pārējiem nepieciešamajiem

materiāliem,burvju lādīte,tulpju, narcišu, liliju, sīpolu un hiacinšu sīpoli,melnzeme, jūras smiltis, smalki akmentiņi,lāpstas, plastmasas pudeles, lejkannas,Krāsu tabula,didaktiskā spēle „Stādīšanas soļi”.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

IevadsSasniedzamais

rezultātsSkolotājas un bērnu darbība Komentārs

1. Dzied individuāliatbilstoši dziesmast o n a l i t ā t e i a rpavadījumu vai beztā.

2. Ar prieku iesaistāsfiziskajās aktivitātēsun veido veselīgadzīvesveidaieradumus. Praktiskād a r b ī b ā n o s a u cpriekšmetu(vingrojumu) skaitu10 apjomā.

3 . S a p r o t a m i u nsec īg i s t ās ta pa rgadalaikosnovērotajāmpārmaiņām dabā unlaikapstākļiem. Lasa

Bērni kopā ar skolotāju dzied sasveicināšanāsdziesmu „Tik – tak!” un nodod viens otram rītasveicienu.

Pirms nodarbības izlozes kārtā nominētiegalvenie palīgi izvēlas ziediņu, kuram otrā pusēuzrakstīts kāds skaitlis (1–6), to nosauc unuzzina, cik rīta vingrinājumu piedāvās grupasbiedriem. Galvenie palīgi rāda attiecīgā skaitavispārattīstošus vingrinājumus, pārējie tosizpilda, arī skolotāja. Pēc vingrošanas skolotājaaicina bērnus atbildēt uz šādiem jautājumiem:

Kurš no bērniem piedāvāja vairākvingrojumu?

Kā var uzzināt, cik vingrojumu bijakopā? Kāda ir darbība?

Kā var noskaidrot, par cik vingrojumiemJānis rādīja vairāk/mazāk nekā Līga? Kāda irdarbība?

„Rīta vingrošana izpildīta, laiks dotiespie „Dabas pulksteņa un saplānot savu dienu,”aicina skolotāja.

Veicot interesantu sadziedāšanās rituālu, kurskolotāja nodzied bērna vārdu (katram citātonalitātē, ritmā, skaļumā) un bērni to atkārto,visi ierodas pēc savas dienasgrāmatas unapsēžas pie galda. Skolotāja izlozes kārtā(izlozējot bērna vārdu, kas uzrakstīts uzkrāsainiem kociņiem) aicina bērnus individuālirast atbildes uz šādiem jautājumiem:

Sasveicināšanās dziesma „Tik –tak!”Piedziedājums:

Tik – tak, tiki – tak,Nodarbība sākas!Tik – tak, tiki – tak,Darīsim, kā nākas!Rītos draugus satiekam,Visus mīļi sveicinām!Bet, kā? Lūk, tā! (Sasit

plaukstas, pagriežas pa kreisi, sasitplaukstas ar draugu.)

Bet, kā? Lūk, tā! (Sasitplaukstas, pagriežas pa labi, sasitplaukstas ar draugu.)Piedziedājums:

Rītos visi vingrojam,Ķermenīšus modinām!Bet, kā? Lūk tā! (Izpilda

j e b k u r u v i s p ā r a t t ī s t o š ovingrojumu.)

Bet, kā? Lūk, tā! (Izpildaj e b k u r u v i s p ā r a t t ī s t o š ovingrojumu.)Piedziedājums:

Šodien burtus rakstīsim,Cipariņus skaitīsim!Bet, kā? Lūk, tā! (Visi

pagriežas pa labi un zīmē ar pirkstuburtu draugam uz muguras.)

Bet, kā? Lūk, tā! (Saliekpriekšā krūšu līnijā plaukstas vienupretī otrai un skaita: „Divi, četri,seši, astoņi, desmit.” Atbilstošisavieno kopā divus vienādospirkstu galus, sākot no mazajiempirkstiem. Beigās saka: „Tie ir pāraskaitļi!”Piedziedājums:

Šī būs jauka diena,Nedarba neviena!Bet, kā? Lūk, tā! (Sūta

gaisa bučas draugiem pa kreisi.)Bet, kā? Lūk, tā! (Sūta

gaisa bučas draugiem pa labi.)

„Dienu dziesma”Pirmdiena (ieliek rokas

sānos),Otrdiena (pa vienai rokai

izstiepj sev priekšā krūšu līnijā),Trešdiena (sasit plaukstas

Nodarbības gaita:


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

v ā r d u s , s a p r o tizlasīto. Atšķir unnosauc skaņas vārdos,skaņas apzīmē aratbilstošu burtu unraksta rakstītos burtusneierobežotālaukumā.

Kādi šodien ir laikapstākļi? (Uzzīmē lapasaugšējā daļā.)Kāds gadalaiks valda dabā? Kādas ir šīgadalaika pazīmes, kuras varam redzēt? (Tāsuzzīmē lapas apakšējā daļā.)Kāds šodien ir datums? (Izlozes secībā bērni pavienam nāk pie tāfeles rakstīt turpmākās atbildesuz jautājumiem, pārējie veic pierakstus savāsdienasgrāmatās.)Kā sauc šo mēnesi?Ar kādu skaņu sāksim rakstīt vārdu MARTS?Ar kādu skaņu turpināsim rakstīt vārduMARTS? (Izlozes secībā bērns nosauc skaņu unnāk pie tāfeles to uzrakstīt.)Ar kādu skaņu beigsim rakstīt vārdu MARTS?Kā sauc šo dienu? (Pēc dienas noskaidrošanasskolotāja aicina par godu ____dienai nodziedāt„Dienu dziesmu”.

Beigās skolotāja aicina: „Uzzīmē, kā tu jūtiesšodien – __.martā!” Kamēr bērni zīmē vairaksta, skolotāja dāvina uzlīmes, ar ko šo dienuizdekorēt. Citreiz skolotāja piedāvā ieplānotsavu dienu un uzrakstīt, piemēram, kādanodarbība būs plkst. 10.00? Uzzīmē, ko tudarīsi, piemēram, sportā, mūzikā u. tml.

pa labi, virs galvas, pa kreisi),Ceturtdiena (4 reizes sasit

plaukstas uz ceļiem),Piektdiena (paceļ labo roku

un imitē žestu „atā!”),Sestdiena (paceļ virs galvas

rokas un rāda žestu „super!” arpaceltu īkšķi),

Svētdiena (virs galvasaplaudē)!

Galvenā daļaSasniedzamais

rezultātsSkolotājas un bērnu darbība Komentārs

4. Ar prieku iesaistāsfiziskajās aktivitātēsun veido veselīgadzīvesveidaieradumus.

5. Dzied individuāliatbilstoši dziesmastonalitātei un ritmamar pavadījumu un beztā.

Pienācis laiks mazam atpūtas brīdim, kurā bērnitiek aicināti nostāties aplī un piedalītiesuzmanības rotaļā „Sīpoliņ, lec laukā!”. Šī ir tāpati vecā labā rotaļa „Akmentiņ, lec laukā!”,tikai akmentiņa vietā tiek izmantots mazssīksīpoliņš. Kad rotaļas prieks tuvojas beigām,skolotāja aicina bērnus apsēsties aplītī unpiedalīties aktivitātē „Pastnieks”.

Bērni apsēžas aplītī, un tiek izlozēts galvenaispastnieks. Skolotāja izsniedz pastnieka somu,kurā ir 23 mazas salocītas lapiņas. Kamēr bērnidzied un pastnieks dala vēstulītes, skolotāja uz5 galdiem noliek 5 dažādus mazos rakstītosburtus, kā arī 5 dažādus šifrētus vārdus ar

Rotaļa „Sīpoliņ, lec laukā!”Bērni stāv aplī, sev priekšā turotkopā sakļautas plaukstas. Skolotājavai bērns dodas apļa vidū un pēckārtas pa labi ar tāpat sakļautāmrokām, kurās paslēpts sīpoliņš, lieksavas plaukstas bērnu plaukstās,vienam no bērniem šajā procesāieliekot rokās sīpoliņu. Uzmanīgi,tā, lai neviens nepamana. Bērniemšajā procesā jāmēģina saprast,kuram bērnam rokās ieliktssīpoliņš, jo blakus stāvošajiem viņšbūs jāķer. Kad skolotāja nonākatkal pie pirmā bērna, viņa saka:„Sīpoliņ, lec laukā!” Bērnam,kuram rokās ir sīpoliņš, ātri jāspersolis uz priekšu. Ja blakus stāvošieviņu nenoķer, bērns ir nākamaisspēles vadītājs.

Pastnieka izlozēšana ar pārveidotuskaitāmpantu:

Viens mazs sīpoliņš,Ceļoja uz Ķekavu.Ķekava bij’ aizslēgta,


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

6. Skaņu apzīmē aratbilstošu burtu.

7 . S a d a r b o j o t i e sī s t e n o k o p ī g uu z d e v u m u u nvienojas par kopīgum ē r ķ i . R i s i n amatemātiskāsdarbības 10 apjomā. R a k s t a r a k s t ī t o sburtus neierobežotālaukumā.

8 . N o v ē r o j o t u ns a l ī dz in o t i z z i nasīpolu pazīmes, kā arīi e ž u r a k s t u r ī g ā sīpašības.A t b i l d u zj a u t ā j u m i e m p a rredzēto, jautā, laiiegūtu informāciju.Iesaistās sarunā partematiem, kas saistīti

darbību kartītēm un 5 nelielas baltas lapas,kurām pa vidu uzvilkta līnija.Kad dziesma beigusies, skolotāja aicina atvērtvēstulītes un padomāt, ko ar tām varētu iesākt.(Uz galdiem ir 5 dažādi mazie burti, bet katrāvēstulītē atbilstoši viens lielais burts. Meklējotlīdzīgos burtus, bērni sadalīsies 5 komandās.)Bērni redz, ka tie ir mazie burti, un skatāsapkārt. Visi kopā vienojas, ka katram lielajamburtam ir jāatrod atbilstošs mazais burts.Pieceļas un dodas apsēsties pie atbilstošāgaldiņa, sadaloties komandās. Skolotāja aicinanosaukt komandu nosaukumus, kas atbilstoši irburts uz galda, un lūdz uz nelielās baltās lapasaugšējā daļā uzrakstīt komandas nosaukumu unbiedru vārdus.

Skolotāja stāsta, ka pastnieks ir atvedis bērniemīpašas šifrētās vēstules, un aicina tās apskatīt unjautā, kā tās var atšifrēt? Kas jādara, lai varētuatšifrēt slepeno vārdu? Bērni apskata mazās unlielās lapiņas un stāsta, ka ir jāizrēķina darbībaun kartīte jāliek tur, kur uzrakstīts atbilstošsrezultāts, tikai tā jāapgriež otrādi, lai redz burtu.Skolotāja komandām vēl veiksmi un aicinaķerties pie vēstuļu atšifrēšanas. Kad vārds irgatavs, komandai jāpaceļ rokas pārbaudei. Pēcpārbaudes skolotāja aicina šo vārdu uzrakstīt uznelielās lapas apakšējā daļā, ar šo lapu doties pietāfeles un atbilstošā vietā uzrakstīt, kādu vārdukomanda atšifrējusi, kā arī pretī šim vārdampielīmēt atbilstošu sīpolauga attēlu. Kad visaskomandas vārdus (tulpe, sīpols, narcise, lilija,hiacinte) ir uzrakstījušas un attēlus pielīmējušas,skolotāja jautā, kas kopīgs visiem šiemvārdiem? Bērni izklāsta visdažādākos variantus,taču to, ka šie visi augi izaug no sīpola, neviensnepiemin.Skolotāja saka: „Ir kāda lieta, kas kopīga šiemaugiem, taču jūs to vēl neesat nosaukuši, tāpēcmanās rokās ir burvju lādīte, kurā šī lietiņa irpaslēpta. Ieliec lādītē roku, satausti un padomā,kas ir šī kopīgā lieta!” Bērni aizver acis un liekkastītē roku (kastē ielikti šo augu sīpoli).Skolotāja jautā, kas paslēpts burvju lādītē? Bērniatbild: “Sīpoli!” Notiek sīpolu izpēte undiskusijas, kuram augam kurš sīpols. Skolotājarosina rast atbildes uz šādiem jautājumiem: Ko varētu darīt ar šiem sīpoliem?Kā pareizi iestādīt sīpolus? Kas jāņem vērā unkāpēc?Kā var zināt, kurš ir sīpola augšējais/apakšējaisgals?Kura veida zemē labāk stādīt sīpolus un kāpēc? Kad skolotāja uzdod pēdējo jautājumu, viņa

Atslēga bij’ nolauzta.Pirmais, otrais, trešaisUn Tu esi īstais!

Aktivitāte „Pastnieks”Bērni sēž aplītī un dzied. Kāds nobērniem iet apļa ārpusē un katramaiz muguras noliek vienu vēstulīti.

P a s t n i e k , p a s t n i e k , k u r i rvēstulītes?P a s t n i e k , p a s t n i e k , k u r i rvēstulītes?Pastnieks somu vaļā ver, vēstulītesārā ber! (bērni sit plaukstas)

Vārdus atkārto tik ilgi, kamēr visasvēstulītes izdalītas.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

ar ikdienu un mācībuprocesu.

9. Veic stādīšanasdarbus teorētiskā unp r a k t i s k ā v e i d ā .Sadarbojoties īstenokopīgu uzdevumu unvienojas par kopīgumērķi. Plāno savasieceres īstenošanass o ļ u s , i z v ē l a snepieciešamosmateriālus.10. Īsteno savu ieceri,i e v ē r o j o t d a r b ap i e d e r u m u u ninstrumentulietošanas drošībasnoteikumus.

grupas telpā noliek 3 traukus ar 3 dažādu veiduiežiem un aicina nostāties pie tā zemes/iežuveida (melnzeme, jūras smiltis, smalkiakmentiņi), kurā bērns izvēlētos stādīt sīpolus.Bērni nostājas pie izvēlētā iežu veida uniesaistās sarunā, diskutē par iežu veidiem unstādīšanas iespējām.

Pēc šī uzdevuma skolotāja aicina komandasatgriezties pie saviem galdiem un piedalītiesstādīšanas eksāmena otrajā daļā. Skolotāja katraikomandai izdala 6 kartītes, uz kurām uzzīmētidažādi stādīšanas soļi, un aicina komandas tāssakārtot pareizā secībā. Bērni sakārto stādīšanassoļus pareizā secībā un diskutē ar skolotāju,kāpēc uz vienas no kartītēm uzzīmēta jautājumuzīme. Kad šī aktivitāte beigusies, skolotājamotivē un sveic bērnus ar stādīšanas eksāmenateorētiskās daļas beigām un praktiskās daļassākšanos, aicinot vēlreiz izlasīt, kāds sīpolaugskatrai komandai tika atšifrēts pastnieka vēstulē(vārds uzrakstīts uz nelielās lapas apakšējāsdaļas – to beigās pielīmē pie komandas podiņa).Tādi sīpoli atbilstoši katrai grupai šodien arījāiestāda. Bērni patstāvīgi sagatavojas darbam,izvēloties nepieciešamos materiālus, balstotiesuz stādīšanas soļu secību.

„Melnzeme, jūras smiltis unsmalkie akmentiņi”

Kad skolotāja aicina nostāties pieatbilstošā zemes/iežu veida, kurābērns izvēlētos stādīt sīpolus,skolotājai jāparedz, ka bērni tiešāmvar nostāties pie visiem veidiem,un jāpadomā, kā rosināt bērnuspieņemt pareizo lēmumu, nesakotpriekšā. Mūsu grupā vairumsnostājās pie melnzemes, bet divibērni pie akmentiņiem. Šajāsituācijā vairumam bērnu esj a u t ā j u , k ā p ē c i z vē l ē j ā t i e smelnzemi, nevis akmentiņus? Šajāmirklī bērni sniedza daudz atbilžu,kāpēc melnzeme ir labāka izvēlenekā smalkie akmentiņi, līdz ar toman nebija jāsaka priekšā tiem, kasizvēlējās akmentiņus, viņi pašisadzirdēja no bērniem atbildes unb e i g u b e i g ā s n o s t ā j ā s p i emelnzemes. Protams, arī viņiem esjautāju, kāpēc tu pārdomāji? Kāpēcmelnzeme būtu labāks risinājumssīpolu stādīšanai?

„Stādīšanas soļu secība”Šajā aktivitātē ir neliels āķis, kasrosina bērnus ne tikai saliktstādīšanas soļus pareizā secībā, betarī domāt, kāpēc vienā no soļiem irjautājuma zīme. Es bērniemjautāju, kāpēc šī zīme te domāta,kas būtu jādara pēc s īpoluiestādīšanas un apliešanas. Būtuvērtīgi neteikt priekšā, ka podiņijāliek uz palodzes saulainā vietā unregulāri jāturpina laistīt, bet dzirdētto no bērniem!

NobeigumsSasniedzamai

s rezultātsSkolotājas un bērnu darbība Komentārs

11. Novērtē pašaizvēlētu un patstāvīgiv e i k t u d a r b ī b u .N o v ē r t ē i e c e r e sīstenošanas procesuun rezultātu. Piedalāssarunā, nepārtraucrunātāju.

Pēc stādīšanas darbu veikšanas skolotājaaprunājas ar komandām, uzdodot šādusjautājumus:Ko tu šodien darīji?Ko jaunu tu šodien uzzināji?Kura aktivitāte no šīs nodarbības tev visvairākpalikusi atmiņā? Kāpēc?K u r a a k t i v i t ā t e š a j ā n o d a r b ī b ā b i j avissarežģītākā? Kā tu tiki ar to galā? Kurš tevpalīdzēja? Vai tu kādam palīdzēji?Kādi sīpolaugi izaugs jūsu komandas podiņā?

Krāsu tabulaBērns liek savu vārdu pie tāskrāsas, kas visvairāk atbilst viņas a j ū t ā m , a k t i v i t ā t e i u nnovērtējumam, atskatoties uznodarbībā veiktajiem uzdevumiem.Zaļā krāsa – prieks, izdošanās,g a n d a r ī j u m s p a r p a v e i k t o ,pozitīvisms, t ikšana galā aruzdevumu, spēja palīdzēt citiem.D z e l t e n ā k r ā s a – n e l i e l i


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Kā jūs turpināsiet rūpēties par šo sīpolaugu?Kādas varētu būt iespējas izmantot šossīpolaugus mūsu ikdienā?

Pēc pārrunām skolotāja aicina bērnus doties pieKrāsu tabulas un novērtēt savu šīs dienas dalībuvisās aktivitātēs.

sarežģījumi, neliela piepūle, priekspar paveikto, izdošanās, palīdzībasv a i p a d o m a l ū g š a n a k ā d auzdevuma izpildē.Sarkanā krāsa – lieli sarežģījumi unproblēmsi tuāci ju r is ināšana,nepa t ika p re t p i edāvā ta j āmak t i v i t ā t ē m , va j a d z ī b a pē cp a l ī d z ī b a s , n e g a t ī v i s m s ,neapmierinātība.


PS


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Latvisko tradīciju izzināšana mazākumtautību pirmsskolā

Biruta Sprūde, latviešu valodas skolotājaLarisa Martuženoka, Rīgas 193. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece

Viens no mūsu pirmsskolas izglītības iestādes darba virzieniem ir latviešu kultūras izpratne kā caur-vija bērna mācīšanā un audzināšanā. Latviešu tradicionālais tautas daiļamatniecības veids – kerami-ka – un pratība svinēt latviešu gadskārtu svētkus Miķeļi atbilstoši tautas tradīcijas ieradumiem, ir viens no veidiem, kā izprast sevi un savu kultūru saskarsmē ar citām kultūrām.

Mūsu mērķis:- Veidot pilsoniskas jūtas un lepnuma sajūtu par piederību Latvijas valstij, aktivizējot bērna dabisko vēl-

mi darboties, iepazīstot tradicionālo tautas daiļamatniecības veidu – keramiku (podniecības izstrādāju-mi).

- Attīstīt izpratni par tautas gadskārtu svētkiem, sekmējot vēlēšanos būt aktīviem un piederīgiem. - Attīstīt jaunas bērnu prasmes un spējas, izmantojot savas caurviju mākas, radoši izpausties, vērtēt un

veidot savu pašapziņu.- Būt ieinteresētiem un atbildīgiem par kultūras tālāknodošanu.

Kā panākt izvirzīto mērķi?Lielā ideja:

- Attīstīt izpratni par tautas tradicionālo daiļamat-niecības veidu – keramiku.

- Būt lepniem un gandarītiem par saviem darinā-jumiem, saudzīgi izturēties un izmantot tos Mi-ķeļdienas svinēšanā – gadatirgū.

Atbilstoši jaunajiem mācību standartiem mēs centāmies veidot bērnu kultūrkompetences liet-pratību, kura, mūsuprāt, ir spēja kompleksi lietot zi-nāšanas, prasme veidot attieksmes, risinot mācību uzdevumus un svinot tautas svētkus.

Pedagogi mijiedarbībā ar bērniem rūpējās, lai bērni justos emocionāli droši, un izrādīja savas rūpes par bērniem darbībā, uzmundrinot viņus ar skatie-nu sarunas laikā. Tika ievērota arī mācību procesa in-dividuālā bērnu attīstība, kas ir orientēta uz veselīga pašuztveres un pašapziņas līmeņa paaugstināšanu.

Tika pārdomāts, kā iepazīstināt bērnus ar jauno materiālu un idejām. Bija svarīgi, lai pedagogam būtu pietiekamas zināšanas par latviešu tautas daiļ-amatniecības veidu – keramiku – un tautas gadskār-tu svētkiem.

Tādējādi pedagogs, plānojot bērnu mācīšanos, kā arī paredzot savu darbību attiecībā uz katra bēr-na individuālo attīstību un grupu kopumā, realizēja savu individuālo mijiedarbību ar bērnu, lai stimulē-tu un tālāk atbalstītu katra bērna mācīšanos.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Savu darbu pie lielās idejas realizēšanas mēs sākām, ieinteresējot bērnus ar sarunām par latviešu tautas un krievu tautas daiļamatniecības veida – keramika – saikni.

Turpinājumā, lai vērstu bērnu uzmanību uz latviešu daiļamatniecības veidu – keramika –, ciemos bija atnācis māla puisēns Niks.

Viņš ir pārsteiguma momenta persona, kurš iesaistās darbā ar mālu, paskaidro māla īpašības, darba tehniku, uzslavē, ja darbs izveidots pareizi un akurāti.

Šī persona ļoti ieinteresēja un aktivizēja bērnu radošumu un vēlēšanos veikt darbu akurāti, ievērojot Nika padomus.

Pedagogs pastāstīja pasaku par burvju mālu. Sekoja bērnu jautājumi, uz kuriem atbildes varēja iegūt, darbojoties, eksperimentējot, vērojot, salīdzinot, secinot.

Iepazīstināšanai ar seno daiļamatniecības veidu tika izvirzīti uzdevumi, lai veidotu izpratni par nepie-ciešamajām darba materiāla īpašībām un to, kā darboties ar mālu:1. Izpētīt smilšu un māla īpašības ar eksperimenta palīdzību un gūt jaunu pieredzi, plānojot un īstenojot

savus nodomus. Sekmēt bērnu vēlēšanos darboties ar mālu.2. Iepazīstināt ar māla izstrādājumu ražošanu un ar keramiķa darba procesu, attīstīt izziņas interesi par

keramiķa arodu un iespējamo nākotnes profesiju. 3. Radīt apstākļus un materiālo bāzi darbam ar mālu, izveidot mākslas centrā radošo darbnīcu.4. Sekmēt bērnu prasmi plānot savu darbību, izmantot modelēšanu, izvēlēties veidošanas paņēmienus

un realizēt plānu, veicināt sadarbības un partnerības prasmes.5. Attīstīt bērnu estētisko pasaules uztveri, radošumu, iztēli un fantāziju, pašizteikšanās iespējas, ievērojot

individuālās intereses un veidojot paštēlu. Bērni pētīja smilšu un māla īpašības ar eksperimenta palīdzību un guva jaunu pieredzi plānot un īste-

not savus nodomus, kas sekmēja bērnu vēlēšanos darboties ar mālu.Kopīgi tika izveidotas dažādas kartes – shēmas – smilšu un māla īpašību izpētei.

Lai iepazīstinātu ar māla izstrādājumu ražošanu un keramiķa darba procesu, mēs devāmies ekskursijā uz keramikas studiju.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Iepazīšanās laikā bērni un pedagogi guva pirmo pieredzi darbā ar mālu un varēja izveidot savu dari-nājumu.

Turpinot iepazīties ar keramiķa darbu, tika uzai-cināts arī keramiķis, kurš radošajā darbnīcā mācīja bērnus strādāt ar podnieka ripu un veidot rakstus darinājumiem.

Pedagogiem notika seminārs ar praktisko darbu ar mālu.

Pēc tikšanās ar keramiķi bērni izteica vēlēšanos radīt apstākļus grupā, lai darbotos mākslas jomā. Sadarbojoties administrācijai, vecākiem un kolē-ģiem, tika radīti apstākļi un materiālā bāze darbam ar mālu, izveidota radošā darbnīca, kurā bērni pēc izvēles varēja darboties.

Labs palīgs darbā ar mālu bija secības modeļi:


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Vecāki pirmsskolas izglītības iestādes atvērto durvju dienā kopā ar bērniem varēja veidot māla darinā-jumus. Bērni ar prieku pamācīja savus vecākus, kā izmantot modeļus un darbarīkus.

Vecāku iesaiste darbā ar mālu nozīmēja sa-darbību, kas radīja lielāku saskaņu starp mājas un pirmsskolas iestādes vidi, vecāku izpratni par bērna interesi par šo daiļamatniecības veidu. Ģimenes ie-saistīšanās nav tikai piedalīšanās pirmsskolas izglītī-bas iestādes aktivitātēs, kuras veido bērna pasauli, bet arī izpratni par sava bērna sasniegumiem.

Lai iesaistītu vecākus sadarbībā ar pirmsskolas izglītības iestādi, nepieciešama komunikācija, in-formācijas pieejamība, uzskatāmība un praktiskā iesaiste. Šo komponentu apvienojums deva labus rezultātus, gan iepazīstot latviešu daiļamatniecības veidu – keramika –, gan turpmāk iepazīstot latviešu tradicionālos gadskārtu svētkus – Miķeļi, tādējādi veidojot pilsonisko attieksmi pret savu valsti.

Attīstot bērnu izpratni par latviešu tradicionālo tautas daiļamatniecības veidu – keramika –, ir sa-sniegts:- veidotas pilsoniskās un lepnuma sajūtas par piederību Latvijas valstij, attīstīta izziņas interese par tau-

tas tradicionālo tautas daiļamatniecības veidu – keramika;- gūta jauna pieredze, veicot eksperimentus kā līdzekli smilšu un māla īpašību izpētei, veidota prasme

izvirzīt mērķus, plānot, izmantot modelēšanu un īstenot savus nodomus;- izmantotas savas caurviju prasmes, pārvarot grūtības un izpaužot radošumu, sekmēta vērtēšanas pras-

me un pašapziņas veidošanās;- veidotas darba tikumiskās jūtas, gandarījums un lepnums par savu darinājumu, kuru var izmantot gan

telpu rotāšanai, gan svētkiem.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Labs stimuls, izvēloties svinēt gadskārtu svētkus Miķeļus, bija uzaicinājums pie latviešu bērniem pirms-skolas izglītības iestādē. Mūsu bērniem tas bija liels pārsteigums – kā var ievērot senās tradīcijas ar tautis-kiem elementiem. Īpašs prieks bija par iespēju pirkt un pārdot tirdziņā, lietojot sarunā latviešu valodu.

Sarunā bērni dalījās pieredzē un mācījās runāt par savām jūtām un vajadzībām, lietojot (pieticīgi) lat-viešu valodu.

Tuvojoties rudens svētkiem Miķeļi, bērni izteica vēlēšanos piedalīties ar saviem keramikas darināju-miem gadatirgū.

Lai attīstītu bērnu izpratni par tautas gadskārtu svētkiem Miķeļi, stāstījām un rādījām senās un mūs-dienu svinēšanas tradīcijas, un, lai veidotos bērnu kultūrizpratne, skaitījām tautas dziesmas, gājām ro-taļā un viesojāmies citu grupu tirdziņos.

Vecāki ar saviem bērniem aktīvi iesaistījās ru-dens balvu izstādē un darinājumu gatavošanā, stās-tīja ticējumus par Miķeļdienu latviski un par Oseņini krieviski – tā sekmējot kultūru saskarsmi. Bērni bija lepni un gandarīti par vecāku iesaisti.

Šāda vecāku aktivitāte parādīja augstu vecāku ieinteresētību, sapratni, ka viņu bērns ir aktīvs, at-vērts tautas tradīciju pieņemšanai, prasmīgs tradīci-ju ievērošanā un mācīšanā.

Un noteikti var teikt, ka vecāku iesaiste uzlaboja bērnu emocionālo stāvokli.

Visa darba par tēmu „Latvisko tradīciju izzināša-na mazākumtautību pirmsskolā” ieguvums ir bērnu, pedagogu un vecāku kultūras kompetences paaug-stināšana par latviešu tautas daiļamatniecības vei-du – keramika – un redzesloka paplašināšana par Miķeļdienas svinēšanu, kas kopumā veidoja pilso-nisko attieksmi pret savu valsti, sabiedrības vērtī-bām, veidojot līdzdalībai nepieciešamās prasmes. PS VISI FOTO: L. Martuženoka.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Temats

„Pārmaiņas un pārvērtības”

Sandra Āriņa, Jana Medniece,Cesvaines pirmsskola „Brīnumzeme”

Lielā ideja: Visumā matērija sastāv no ļoti mazām daļiņām.Temats: pārmaiņas un pārvērtības.Sasniedzamais rezultāts: sekmēt sajūtu pieredzi un aktīvo runu,

praktiski darbojoties un eksperimentējot ar dažādiem materiāliem, iz-zinot to īpašības.

Vecums: 5–7 gadus veci bērni.

Caurviju prasmes: C1 – kritiskā domāšana un problēmrisināšana: formulē vienkāršas

sakarības un darbību secību;C2 – jaunrade un uzņēmējspēja: bērns izdomā vairākus risinājumus

ierastu darbību veikšanai;C3 – pašvadīta mācīšanās: mācās pārvaldīt savu uzvedību; mācās

plānot savu darbību, lai īstenotu ieceri; C4 – sadarbība: mācās uzklausīt citus un izteikt savu viedokli; mācās

strādāt, izvirzot kopīgu mērķi;C5 – pilsoniskā līdzdalība: mācās darboties videi nekaitīgi; izvēlas

darbam atbilstošus resursus un saudzīgi tos lieto;C6 – digitālā prasme: zina noteikumus, kas jāievēro, lietojot dažādus

informācijas nesējus.

Vērtības: GUDRĪBA – māka izzināt viena priekšmeta vairākas izman-tošanas iespējas.

DROSME – izlēmība, baiļu pārvarēšana, lai sasniegtu nezi-nāmā uzdevuma rezultātu.

TOLERANCE – vēlme sadarboties ar uzvedībā un rīcībā at-šķirīgiem grupas draugiem.

Ziņa bērnam: priekšmetiem ir dažādas īpašības – atkarībā, no kāda materiāla tie ir izgatavoti.

Ievadvērtēšana: Diskusija. Kādus materiālu veidus es zinu? Ko es vēlos uzzināt par

materiāliem un to īpašībām? Kur atrast informāciju? Kādās aktivitātēs izzināsim un pārbaudīsim materiālu īpašības?

Grupu darbā noskaidrotais un diskusijas gaitas apkopojums atspo-guļots domu kartē. (Aktivizējot bērnu iniciatīvu, domāšanu un ieintere-sētību tēmā.)


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Rīta aplis: Ritma vingrinājums „Jautro glāzīšu ritmi – 3”:- Paņem glāzīti ar kreiso roku, - Paceļ virs kreisā pleca,- Noliek uz grīdas sev priekšā, - Sasit plaukstas.- Paņem glāzīti ar labo roku,- Paceļ virs labā pleca,- Padod glāzīti pa labi sēdošajam draugam,- Sasit plaukstas. (Ritmu izrunā viens bērns, pārējie ieklausās un izpilda atbilstošās darbības. Ritmu atkārto

pēc nepieciešamības.)

Kad ritms ir apgūts, bērni ritmu izpilda kopā ar dzejoli, šajā mēnesī B. Brices pirkstiņrotaļa „Negaisa mā-koņi” no grāmatas B. Brice „Pirkstiņrotaļas”, Raka, 2007.

Joma Sasniedzamaisrezultāts

Resursi Aktivitātes, t.sk. formas, metodes un paņēmieni

Valodu joma Izliek izvēlētāsbumbas materiālanosaukumu (ar/bezatgādnēm. Atrod atbilstošimazajiemiespiestajiemburtiem rakstītosburtus. Raksta rakstītosburtus neierobežotālaukumā.

Filca pamatnes arlīnijām, pamatnes,uz kurām izliktb u r t u s , d a ž ā d amateriālabumbiņas, parastaisz ī m u l i s , b a l t a slapiņas.

- Izvēlas vienu bumbu, noskaidro tās materiālu,izliek materiāla nosaukumu. /Ja nepieciešams

izmanto atgādnes./

- Izliek materiāla nosaukumu ar rakstītiemburtiem uz filca pamatnes ar līnijām.

- Pēc paša iniciatīvas un vēlmes katram ir iespējaizlikto vārdu ar rakstītiem burtiem uzrakstītneierobežotā laukumā.

Atgriezeniskā saite: Bērni saprot rakstīto un iespiesto burtu līdzību, izliekot rakstītos burtus uz filca pamatnes arlīnijām, secina – cik labi es tagad saprotu burtu g, l un j cilpu atrašanās vietu vārdā.

Sociālā un

pilsoniskājoma

V i e n o j a s u ndarbojas saskaņotidarbības veikšanai.

A t t ē l i a rizdrukātiemobjektiem.

Grupu darbs „Nosaki materiālu”. Izvēlas vienuobjektu attēlā (mašīna, velosipēds u. c.).Noskaidro un pieraksta materiālus, kas izmantoti,lai izgatavotu šos objektus. Pamato, kāpēcizmantoti tieši šie materiāli.

Atgriezeniskā saite: Procesā vērojama bērnu diskusija par pareizu materiāla nosaukšanu, jo katram bērnam ir savapieredze par konkrēto objektu. Novērojām, ka bērni labprāt prezentē savu paveikto darbu un viens otru papildina.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Joma Sasniedzamaisrezultāts

Resursi Aktivitātes, t.sk. formas, metodes un paņēmieni

Valodu joma Izliek izvēlētāsbumbas materiālanosaukumu (ar/bezatgādnēm. Atrod atbilstošimazajiemiespiestajiemburtiem rakstītosburtus. Raksta rakstītosburtus neierobežotālaukumā.

Filca pamatnes arlīnijām, pamatnes,uz kurām izliktb u r t u s , d a ž ā d amateriālabumbiņas, parastaisz ī m u l i s , b a l t a slapiņas.

- Izvēlas vienu bumbu, noskaidro tās materiālu,izliek materiāla nosaukumu. /Ja nepieciešams

izmanto atgādnes./

- Izliek materiāla nosaukumu ar rakstītiemburtiem uz filca pamatnes ar līnijām.

- Pēc paša iniciatīvas un vēlmes katram ir iespējaizlikto vārdu ar rakstītiem burtiem uzrakstītneierobežotā laukumā.

Atgriezeniskā saite: Bērni saprot rakstīto un iespiesto burtu līdzību, izliekot rakstītos burtus uz filca pamatnes arlīnijām, secina – cik labi es tagad saprotu burtu g, l un j cilpu atrašanās vietu vārdā.

Sociālā un

pilsoniskājoma

V i e n o j a s u ndarbojas saskaņotidarbības veikšanai.

A t t ē l i a rizdrukātiemobjektiem.

Grupu darbs „Nosaki materiālu”. Izvēlas vienuobjektu attēlā (mašīna, velosipēds u. c.).Noskaidro un pieraksta materiālus, kas izmantoti,lai izgatavotu šos objektus. Pamato, kāpēcizmantoti tieši šie materiāli.

Atgriezeniskā saite: Procesā vērojama bērnu diskusija par pareizu materiāla nosaukšanu, jo katram bērnam ir savapieredze par konkrēto objektu. Novērojām, ka bērni labprāt prezentē savu paveikto darbu un viens otru papildina.

Kultūrasizpratnes un

pašizpausmesmākslas joma

M ē r ķ t i e c ī g ipārveido, savieno unizmaina objektusmākslinieciskajādarbībā. Rosina novērtētr a d o š ā d a r b aprocesu, rezultātaizteiksmīgumu unnozīmību.

P V C c a u r u l e s75 mm diametrā,krāsainas izolācijaslentes, linolejs.

„Muzikālās caurules”1. Atbilstoši norādēm zāģē caurules. (Lai iegūtu

nepieciešamo skaņu.)2. Sadarbībā ar mūzikas skolotāju precizē skaņuaugstumu.3. Katra caurule apzīmē kādu skaņu (do, re utt.),to atpazīšanai bērni caurules aplīmē ar dažādaskrāsas izolācijas lentēm. 4. Sadarbībā ar iestādes remontstrādniekuizgatavo statīvu, caurules piestiprina pie tā.

Atgriezeniskā saite: Ar prieku un pārsteigumu bērni secina, ka var muzicēt. Linda (vārds mainīts) ir gatavanospēlēt pirmo dziesmu, kas veiksmīgi izdodas, un citi bērni atpazīst melodiju, sāk dziedāt līdzi („Maza, mazameitenīte”).

Dabaszinātņujoma

K ā r t o p ē cn o r ā d e s s ī k u spriekšmetus, pamatosavu darbību.

D a ž ā d i s ī k ip r i e k š m e t i n odažādiemmateriāliem,p a m a t n e s a rmateriālunosaukumiem nowww.armino.lv.

Pētnieciskais darbs „Izzini materiālus”. Uziepriekš sagatavotas pamatnes bērni atbilstošoslaukumos izvieto priekšmetus, kas atbilstnorādītajam materiālam.

Atgriezeniskā saite: Procesa gaitā bērni izprot, ka daži priekšmeti sastāv no diviem trim dažādiem materiāliem untos nevar novietot uz nevienas pamatnes.

Matemātikas joma

Caurules izliekp ē c g a r u m a u nresnuma. Mēra, izmantojotmērlenti.

Dažāda materiāla,resnuma, krāsas ungaruma caurules unbumbiņas,mērlentes, darba

Pētnieciskā darba lapa „Caurules un bumbas”(atbilstoši bērnu spējām).

- Izliek caurules no īsākās līdz garākajai vai notievākās līdz resnākajai atbilstoši izvēlētās darbalapas nosacījumiem.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Kultūrasizpratnes un

pašizpausmesmākslas joma

M ē r ķ t i e c ī g ipārveido, savieno unizmaina objektusmākslinieciskajādarbībā. Rosina novērtētr a d o š ā d a r b aprocesu, rezultātaizteiksmīgumu unnozīmību.

P V C c a u r u l e s75 mm diametrā,krāsainas izolācijaslentes, linolejs.

„Muzikālās caurules”1. Atbilstoši norādēm zāģē caurules. (Lai iegūtu

nepieciešamo skaņu.)2. Sadarbībā ar mūzikas skolotāju precizē skaņuaugstumu.3. Katra caurule apzīmē kādu skaņu (do, re utt.),to atpazīšanai bērni caurules aplīmē ar dažādaskrāsas izolācijas lentēm. 4. Sadarbībā ar iestādes remontstrādniekuizgatavo statīvu, caurules piestiprina pie tā.

Atgriezeniskā saite: Ar prieku un pārsteigumu bērni secina, ka var muzicēt. Linda (vārds mainīts) ir gatavanospēlēt pirmo dziesmu, kas veiksmīgi izdodas, un citi bērni atpazīst melodiju, sāk dziedāt līdzi („Maza, mazameitenīte”).

Dabaszinātņujoma

K ā r t o p ē cn o r ā d e s s ī k u spriekšmetus, pamatosavu darbību.

D a ž ā d i s ī k ip r i e k š m e t i n odažādiemmateriāliem,p a m a t n e s a rmateriālunosaukumiem nowww.armino.lv.

Pētnieciskais darbs „Izzini materiālus”. Uziepriekš sagatavotas pamatnes bērni atbilstošoslaukumos izvieto priekšmetus, kas atbilstnorādītajam materiālam.

Atgriezeniskā saite: Procesa gaitā bērni izprot, ka daži priekšmeti sastāv no diviem trim dažādiem materiāliem untos nevar novietot uz nevienas pamatnes.

Matemātikas joma

Caurules izliekp ē c g a r u m a u nresnuma. Mēra, izmantojotmērlenti.

Dažāda materiāla,resnuma, krāsas ungaruma caurules unbumbiņas,mērlentes, darba

Pētnieciskā darba lapa „Caurules un bumbas”(atbilstoši bērnu spējām).

- Izliek caurules no īsākās līdz garākajai vai notievākās līdz resnākajai atbilstoši izvēlētās darbalapas nosacījumiem.

I z s a k ap i e ņ ē m u m u p a rbumbu un cauruļuatbilstību. Orientējas papīral a p ā , a t z ī m ē j o tiegūtos rezultātus.

lapas (skat. 1. un2. pielikumā)

- Mēra cauruļu garumu, pieraksta mērījumus.Skolotāja pievērš uzmanību – mēra no kreisās uzlabo pusi. - Izsaka pieņēmumu par bumbas un cauruļuatbilstību, izripinot bumbas cauri caurulēm,iegūtos rezultātus atzīmē tabulā.

Atgriezeniskā saite: Bērni saskata un nosaka cauruļu garumu un resnumu pēc acumēra. Ar lielu aizrautību mēragarumu, izmantojot mērlenti. Izbauda ripināšanas procesu, turot cauruli rokās un ripinot bumbiņas cauri tām.Secina, ka ir bumbas, kas iesprūst, jo dažu cauruļu vidū ir savienojuma vietas.

Tehnoloģiju joma

Savieno detaļasun iegūst vēlamokonstrukciju.

Trikotāžas audums(zeķbikses), stieple,floristikas lente,īrisa diegi, kokairbulīši.

Eksperiments „Zieds mammai”. (Gatavo ziedus

vecākiem, kas piedalījušies mācību procesa

realizēšanā šajā mācību gadā.) 1. Skolotāja piedāvā izgatavotu ziedu.2. Bērni pēta un noskaidro, kas nepieciešamszieda izveidei. 3. Bērnu un skolotājas diskusija, ar ko sākt, kassekos katrai nākamai darbībai. 4. Sāk patstāvīgi darbu, ja nepieciešams, lūdzpalīdzību skolotājam.

Atgriezeniskā saite: Bērni procesa gaitā paplašina priekšstatu par trikotāžas auduma (zeķbikšu) elastību un stiepļuplastiskumu lokot.



Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

1. pielikums 1. Izkrāso caurules atbilstošās krāsās no īsākās līdz garākajai! 2. Atzīmē tabulā ar „” bumbiņas, kas ripo cauri caurulei!

1 2 3 4 5


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

2. pielikums

1. Izkrāso caurules atbilstošās krāsās no tievākās līdz resnākajai! 2. Izmēri un pieraksti cauruļu garumu! ______ cm ______ cm ______ cm ______ cm 3. Atzīmē tabulā ar „” bumbas, kas ripo cauri caurulei!

1 2 3 4 5


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Jaunu metožu izmantošana pirmsskolā, ievērojot kompetenču pieeju

Aiva Drancāne, Daugavpils 13. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece

Mūsdienu strauji mainīgo pasauli raksturo globalizācija, infor-mācijas tehnoloģiju attīstība un vērtību daudzveidība, līdz ar to cil-vēku darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien plašāka un nepare-dzamāka. Ja turpmāk vēlamies dzīvot attīstītā sabiedrībā, mūsdienu bērniem ir jāiemācās dzīvot pasaulē, kas nepārtraukti mainās, un nākotnē jābūt gataviem radīt līdz tam nepieredzētu ekonomisko, politisko, sociālo un kultūras vidi.

Pašlaik bērniem labi padodas uzdevumi, kas prasa atcerēties vai rī-koties pazīstamās situācijās, taču trūkst iemaņu un pieredzes iedziļinā-ties un apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām, veidot sakarības starp teorētiski apgūto un reāli dzīvē pieredzēto, analizēt paveikto un izvirzīt mērķus nākamajiem darbiem. Bērniem trūkst prasmju īstenot savas ieceres jaunos apstākļos.

Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi kopā ar savām skolotājām un vecākiem strādāja „Erasmus+” program-mas 1. pamatdarbības skolu sektora mobilitātes projektā „Dažādi ceļi izglītībā” (Different ways in education). Projekta ietvaros iestādē noti-ka seminārs pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem „Jau-nu metožu izmantošana pirmsskolā, ievērojot kompetenču pieeju”. Pasākuma mērķis bija iepazīstināt klātesošos ar pieredzi, kā iestāde, balstoties uz kompetenču pieeju un izmantojot dažādas metodes, ro-sinošā un patīkamā veidā motivē bērnus izzināt, pētīt, darboties un gatavoties skolas gaitām un, protams, kā notiek darbs projektā.

Atkritumu pētīšana(iestādes grupiņa „Spožumiņš”, 6–7 gadus veci bērni, skolotājas:

Anna Pūtere, Gita Muižniece-Utkina)

Mūsdienās zaļā domāšana vairs nav gluži modes lieta, bet akūta nepieciešamība. Vērojot notiekošo pasaulē un klimata pārmaiņas, ko lielā mērā izraisa dabas piesārņošana, jau bērnudārzā bērnus ir jāmāca rūpēties par apkārtējo vidi. Viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā to darīt, ir šķirot atkritumus. Mēneša tēmas ietvaros kopā ar bērniem cen-tāmies pētīt un šķirot, dalīt un sadalīt. Izglītojot un informējot bērnus, netieši bērni izglīto arī vecākus.

Mēneša tēmas ietvaros centāmies apgūt elementāras lietas, ka, šķi-rojot atkritumus, mēs:• visus atkritumus spējam pārvērst par vērtīgām otrreizējām izejvie-

lām, kas ir izmantojamas atkārtoti jaunu izstrādājumu pagatavoša-nā;

• taupām dabas resursus;


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

• ietaupām vietu atkritumu poligonos;• saudzējam vidi un ekoloģiju, jo atkritumi, nonākot dabā vai tiekot

nepareizi utilizēti (piemēram, sadedzinot ugunskurā), rada nozīmī-gu piesārņojumu un draudus cilvēka veselībai;

• padarām dabu ap mums skaistāku;• parādām savu attieksmi, iestājoties par planētas nākotni, lai zaļi un

veselīgi varētu dzīvot ne tikai mēs, bet arī mūsu bērni un mazbērni.

Ko tad mēs darījām? Temats tika piesaistīts un iesākts Lielās talkas ietvaros, kurā tika

iesaistīti mūsu bērnudārza 6–7 gadu vecuma grupas bērni, sakopjot teritoriju tuvākajā apkārtnē. Pirms tam pārrunājām nepieciešamos drošības noteikumus – cimdu nepieciešamību, maisu nepieciešamību atkritumu šķirošanai un pat grābekļa vajadzību lapu grābšanai. Pārru-nājām, kāpēc ir dažādas krāsas maisi, kas katrā maisā jāliek.

Talkas laikā arī iepazinām dabu, atradām kukaiņus, sanāca integrēt ar dabu, jo pētījām, ka dabā pat pilsētā ir daudz, par ko rūpēties un saudzēt.

Pēc atkritumu savākšanas pārrunājām, kuru atkritumu ir visvairāk, kurus atkritumus rada cilvēks ar savu rīcību, kurus atkritumus rada daba (koku zari, kļavu sēklas, vecās lapas, akmeņi), kuri atkritumi rada draudus (baterijas, stikls) apkārtējai videi. Pārrunājām, kā bērni domā, kuri atkritumi sadalīsies ātri, kuriem ir nepieciešams ilgs laiks. Ko varē-tu darīt, lai atkritumu būtu mazāk. Bērni dalījās idejās, ka nekas nebūtu jāmet zemē, ka būtu jāuzliek vairāk miskastu, jāsoda piesārņotāji utt.

Sākumā vizuāli pētījām atkritumus – kuru vairāk, tad svērām at-kritumus, lai noteiktu, kuru ir vairāk. Bērni ar interesi iesaistījās, tāpēc tika nolemts, ka bērni mājās kopā ar vecākiem šķiros un skaitīs nedē-ļas laikā savāktos atkritumus. Bērni pēc savas ieceres no mājām nesa noformētus sarakstus (pētīja, salīdzināja utt.) un secināja, ka atkritumu ir pārāk daudz pat vienas nedēļas laikā (it sevišķi dažādi plastmasas maisiņi, plastmasas pudeles, vāciņi, trauciņi). No mājām tika atnesti arī dažādi atkritumi, kuri bērniem bija jāšķiro atbilstošajos konteineros. Iz-rādījās, ka plastmasas un papīra konteineri ir piepildīti visvairāk. Tāpēc visi kopā nolēmām, ka no šiem materiāliem varētu izgatavot dažādus priekšmetus rotaļām. No dažāda lieluma kartona kastēm bērni taisī-ja robotus, no plastmasas kārbiņām, pudelītēm veidoja kompozīcijas, puķes, vēja slotas āra rotaļām.

🙂🙂🙂

🙂🙂Tika pārrunāts, ka konteineru ar stikla atkritumiem (burkas, pu-deles) varētu izmantot vairākkārt. Bērni visvairāk sāka šaubīties par ēdienu pārpalikumiem, tāpēc nolēmām izveidot komposta kasti un vērot, cik ilgā laikā tas sadalās, līdz ar to tika izveidotas vēl dažas kas-tes pētījumu veikšanai ar citiem atkritumiem (papīra salvete, plastikā-ta maisiņš), lai bērni varētu vērot visu procesu un secināt, vai kaut kas ir mainījies.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Brīvajos brīžos bija dažādas aktivitātes – taustījām atkritumus un metām atbilstošā konteinerā, likām un mērījām bateriju celiņu utt.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Visa projekta garumā bērni izdarīja daudz interesantu atklājumu un iesaistīja procesā savus vecākus. Bērniem ļoti patika darboties ne tikai mēneša tēmas ietvaros, bet arī pēc tam, un iegūtās zināšanas viņi izmantos arī turpmāk.

Atklātais pasākums kopā ar vecākiem „Atspuldziņa kafejnīca”(iestādes grupiņa „Atspuldziņš”, 5–6 gadus veci bērni, skolotājas: Maruta Geceviča, Alla Viļčinska)


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Lai pasākums notiktu un būtu interesants, bērni veica dažādus sagatavošanās darbus, kuros iesaistījās ar interesi un prieku:▶ gatavoja plakātus un ēdienkartes kafejnīcai, attēlojot redzēto un izmantojot dažādas vizuālas mākslas

tehnikas;▶ veidoja receptes, eksperimentēja ar ēdieniem, skaitīja līdz desmit, attīstīja rakstītprasmi;▶ gatavoja izklaides programmu.

Pirms pasākuma bērni iepazinās ar sēklu diedzēšanas trauku, veica eksperimentus ar sēklu diedzēšanu (brokoļi, lēcas, pupiņas, redīsi). Bērni stādīja sīpolus lociņu audzēšanai, pētīja augšanas procesu. No izdie-dzētām sēklām, lociņiem un citiem dārzeņiem tika pagatavoti triju veidu salāti un smūtiji. Bērni iejutās pavāru un viesmīļu lomā, smalki un rūpīgi izpētot šo profesiju veicamos darbus.

Pēc paveiktajiem sagatavošanās darbiem „Atspuldziņa kafejnīca” vēra vaļā durvis un aicināja ciemos vecākus. Kafejnīcas „darbinieki” saliedēti veica savus pienākumus, apkalpoja viesus, tādējādi attīstot gan sadarbības prasmes, gan atrodot risinājumus negaidīti radušās problēmsituācijās.

Skatoties uz bērnu darbību, gatavojot, apkalpojot ciemiņus, izmantojot jauniegūtās un nostiprinātās iemaņas un prasmes, var teikt, ka bērni strādāja ar lielu aizrautību, prieku un degsmi, saņemot no vecākiem un ciemiņiem pateicības vārdus par neparastu un „garšīgu” pasākumu.

Putnu izpēte

(iestādes grupiņa „Mirdzumiņš”, 4–5 gadus veci bērni, skolotājas: Vineta Timšāne, Oksana Vigule) Strādājot pie temata „Putni”, tika organizēta izglītojoša ekskursija uz tuvāko ezeru, kur bērni varēja

iepazīties ar dažādām putnu sugām. Bērniem bija iespēja putnus ieraudzīt/izpētīt, kā arī pabarot ar līdzpaņemto „cienastu”.

Vērojot putnus un to ligzdošanas vietas pie ezera krastiem, bija novērojams arī pamatīgs dabas piesārņojums, kas nodara kaitējumu dzīvajai radībai. Atgriežoties no ekskursijas, bērniem tika piedāvāts noskatīties papildu videomateriālu par dabas piesārņojumu un tā atstātajām sekām. Skolotājas piedāvāja bērniem aktivitāti, kuras laikā bērni varēja izjust putnu/dzīvnieku bezpalīdzīgo stāvokli, sapinoties/satinoties izmestajos atkritumos

Bērni veica dažādus eksperimentus ar ekskursijas laikā savāktajām putnu spalvām, kā arī pētīja tās ar mikroskopu, veidoja radošus darbiņus pēc savas ieceres.

Temata laikā bērni vēroja putnus un atzīmēja vērošanas kartēs putnus, kurus dienas laikā ir sastapuši tuvākajā apkārtnē pastaigas laikā, šādi noskaidrojot, kuri putni ir visbiežāk sastopami pilsētas teritorijā.


Nr. 3(72); 31. 03. 2020.

Putnu izpēte

(iestādes grupiņa „Mirdzumiņš”, 4–5 gadus veci bērni, skolotājas: Vineta Timšāne, Oksana Vigule) Strādājot pie temata „Putni”, tika organizēta izglītojoša ekskursija uz tuvāko ezeru, kur bērni varēja

iepazīties ar dažādām putnu sugām. Bērniem bija iespēja putnus ieraudzīt/izpētīt, kā arī pabarot ar līdzpaņemto „cienastu”.

Vērojot putnus un to ligzdošanas vietas pie ezera krastiem, bija novērojams arī pamatīgs dabas piesārņojums, kas nodara kaitējumu dzīvajai radībai. Atgriežoties no ekskursijas, bērniem tika piedāvāts noskatīties papildu videomateriālu par dabas piesārņojumu un tā atstātajām sekām. Skolotājas piedāvāja bērniem aktivitāti, kuras laikā bērni varēja izjust putnu/dzīvnieku bezpalīdzīgo stāvokli, sapinoties/satinoties izmestajos atkritumos

Bērni veica dažādus eksperimentus ar ekskursijas laikā savāktajām putnu spalvām, kā arī pētīja tās ar mikroskopu, veidoja radošus darbiņus pēc savas ieceres.

Temata laikā bērni vēroja putnus un atzīmēja vērošanas kartēs putnus, kurus dienas laikā ir sastapuši tuvākajā apkārtnē pastaigas laikā, šādi noskaidrojot, kuri putni ir visbiežāk sastopami pilsētas teritorijā.

Apgūstot tematu „Putni”, bērni spēlēja dažādas sižetlomu rotaļas un didaktiskās spēles.

Atvērtās durvju dienas ietvaros tika organizēts pasākums vecākiem, kurā viņiem bija iespēja iepazīties ar jauno mācību pieeju pirmsskolā. Vecāki varēja vērot, kā darbojas viņu atvases – izvēlas savam radošajam darbam piemērotu tehniku, izejmateriālus un nobeigumā paši novērtē savu veikumu pēc dažādiem kritērijiem.

Paldies visiem, kas viesojās pie mums un atbalstīja dažādās aktivitātēs!


VISI FOTO: No personīgā arhīva. PS

„runājošā siena” – palīgs padziļinātai temata apguvei

Documents