rīgas tehniskā koledža - · web viewi. dukulis apgūsim jauno word, biznesa augstskola...

Rīgas Tehniskā koledža

Pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība

Telekomunikācijas

Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumu kopsavilkums

Rīgas Tehniskās koledžas direktors

Dr. paed. Jānis Rozenblats

RTK

Rīga, 2010.

IEVADS

Vērtēšanai tiek iesniegta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

programma “Telekomunikācijas” ar iegūstamo kvalifikāciju TELESAKARU SPECIĀLISTS.

Programma akreditēta 2004.gada 7.jūlijā uz pilnu akreditācijas termiņu – 6 gadiem (līdz

31.12.2010).

Programma tiek realizēta RTK, Braslas ielā 16, Rīgā.

Rīgas Tehniskās koledžas pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas

„Telekomunikācijas” ikgadējie pašnovērtējumi par

2004./2005.ak.g.

2005./2006.ak.g.

2006./2007.ak.g.

2007./2008.ak.g.

2008./2009.ak.g.

2009./2010.ak.g

un citu akreditācijas komisijai nepieciešamo papildinformāciju var saņemt RTK.

2

SATURS

IEVADS.....................................................................................................................................2SATURS....................................................................................................................................31. Studiju programmas mērķi un uzdevumi...............................................................................42. Studiju programmas organizācija..........................................................................................6

2.1. Studiju programmas “ Telekomunikācijas” izmaiņu pamatojums..................................62.2. Programmas iekšējās kvalitātes nodrošinājuma sistēma................................................8

3. Vērtēšanas sistēma.................................................................................................................94. Studiju programmas praktiskā īstenošana...........................................................................10

4.1. Studiju programmas organizācija.................................................................................104.2. Studiju metodes un formas...........................................................................................114.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība..................................................................134.4. Studējošo iesaistīšana pētniecības projektos................................................................15

5. Studējošie un absolventi......................................................................................................165.1. Studējošo skaits programmā.........................................................................................165.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits.......................................................................195.3. Absolventu skaits..........................................................................................................205.4. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.....................................................215.5. Studējošo aptaujas un analīze.......................................................................................22

6. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums.................................236.1. Akadēmiskā personāla skaits programmā, norādot akadēmisko amatu skaitu un to personu skaitu, kurām ir doktora zinātniskais vai maģistra grāds.......................................236.2. Akadēmiskā personāla saraksts....................................................................................246.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem.................................................................................................26

7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums.........................................................278. Ārējie sakari.........................................................................................................................30

8.1. Sadarbība ar darba devējiem.........................................................................................308.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs.................................31

9. Studiju programmas attīstības plāns....................................................................................321.pielikums STUDIJU KURSU APRAKSTI...........................................................352.pielikums MĀCĪBU SPĒKU CV..........................................................................873.pielikums DIPLOMS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS APGŪŠANU UN TĀ PIELIKUMA AIZPILDĪTS PARAUGS...........................................................................1234.pielikums VIENOŠANĀS STARP RTK UN RTU.............................................1335.pielikums STUDIJU PLĀNI................................................................................135

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi

Studiju programmas vispārīgie mērķi ir sniegt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus profesionālai darbībai telekomunikāciju nozarē. Pie tam izglītības programmai ir jānodrošina:

iegūto teorētisko un praktisko zināšanu, iemaņu, prasmes un profesionālās attieksmes atbilstību profesijas standartam un darba tirgus prasībām;

atbilstība pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam; atbilstība ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Telesakaru speciālists – var strādāt dažādās sakaru organizācijās, uzņēmumos un firmās, kā arī citās organizācijās.Pirmās pakāpes profesionālās augstākās izglītības specifiskie mērķi ir šādu zināšanu, iemaņu, prasmes un attieksmes sasniegšana.

1. Telesakaru speciālistam jāapgūst šādas zināšanas:

elektrotehnika, elektronika un mikroelektronika; elektrosakaru aparatūras teorētiskā bāze; elektrosakaru aparatūras uzbūve un darbības principi; diskrētās pārraides sistēmas; datu pārraides sistēmas; telekomunikāciju termināli; sakaru līnijas; telekomunikāciju mērījumi; sakaru iekārtu elektrobarošana; ciparu komutācijas sistēmas; šķiedru optikas pārraides sistēmas; mobilās sakaru sistēmas; telekomunikāciju tīklu projektēšana; informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās; telekomunikāciju programmatūra; telekomunikāciju tehniskās apkalpošanas metodes; darba un apkārtējās vides aizsardzības jautājumi; speciālā terminoloģija angļu valodā; eksaktie, humanitārie, sociālie, ekonomikas, pārvaldības un likumdošanas mācību

priekšmeti.

2. Telesakaru speciālistam jāiegūst šādas iemaņas un prasme:

patstāvīgi izvēlēties dotajam uzdevumam atbilstošas risināšanas metodes un līdzekļus;

organizēt un vadīt tehniskās apkalpošanas darbus visu veidu ciparu komutācijas centrālēs;

organizēt un vadīt dažādu daudzkanālu pārraides sistēmu un šķiedru optikas pārraides sistēmu tehnisko apkalpošanu;

4

organizēt un vadīt tehnisko apkalpošanu datu pārraides tīklos; organizēt un vadīt tehnisko apkalpošanu mobilos telefona sakaru tīklos; organizēt telekomunikāciju terminālu tehnisko apkalpošanu; organizēt dažādu sakaru līniju tehnisko uzraudzību; izpildīt un organizēt telekomunikāciju mērījumus, noteikt elektriskos parametrus

elektrosakaru pārraides sistēmām, termināliem un telekomunikāciju iekārtām; veikt vajadzīgos aprēķinus un rezultātu analīzi; pielietot jaunākās telekomunikāciju tehnoloģijas telekomunikāciju tīklu un iekārtu

uzraudzībā; izstrādāt dažādu telekomunikāciju tīklu, sistēmu un iekārtu projektus; izvēlēties informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās un telekomunikāciju

programmatūru; sazināties angļu/ vācu valodā un lietot telekomunikāciju terminoloģiju.

3. Profesionālā attieksme, kas veidojas telesakaru speciālistam profesionālās studiju programmas apguves rezultātā:

orientācija uz rezultātu un kvalitāti; pozitīva attieksme pret sabiedrību un apkārtējo vidi; atbildības sajūta, pacietība, izpalīdzība, patstāvība, spēja pieņemt lēmumus; spēja būt iecietīgam un tolerantam, psiholoģiski noturīgam; disciplinētība, uzticamība un godprātība; profesionālās ētikas apziņa; sadarbības un komunicēšanās spēja, vides apziņa; iniciatīvas izrādīšana, elastība un radoša pieeja darbam; atvērtība, zinātkāre, spēja apgūt jaunas zināšanas un pilnveidoties; personības attīstības veicināšana un nostiprināšana; precizitāte, nosvērtība, atbildība un paškritiskums; loģiskā domāšana un laba atmiņa; lojalitāte un diskrētums.

5

2. Studiju programmas organizācija

2.1. Studiju programmas “ Telekomunikācijas” izmaiņu pamatojums

Rīgas Tehniskās koledžas studiju programmu var vērtēt kā atbilstošu Telekomunikāciju nozares profesijas standartam, kurš tika izstrādāts vienlaicīgi ar studiju programmu sadarbībā ar Latvijas Republikas telekomunikāciju vadošiem speciālistiem, kā arī studiju programma un profesijas standarts tika vērtēti vadošos telekomunikāciju nozares uzņēmumos. Pozitīvo vērtējumu apstiprina atsauksmes par 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu no vadošiem telekomunikāciju uzņēmumiem.

Rīgas Tehniskās koledžas studiju programmu var vērtēt arī kā atbilstošu noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu.

Studentu uzņemšana programmā sākās 2002.gada 1.septembrī. Absolventu skaits programmā bija – 22 studenti 2004/2005.m. g. ; 22 studenti 2005./2006.m. g. ; 12 studenti 2006./2007.m.g.; 27 studenti 2007./2008. m. g. ; 52 studenti 2008./2009. m. g. ; 34 studenti 2009./2010. m. g.

Kopējais absolventu skaits studiju programmas darba periodā sastāda 169 profesionālās augstākās izglītības speciālisti Telekomunikāciju nozarē.

Studiju programmas kvalitāte un tālākā attīstība ir cieši saistīta ar darba devējiem, kuri ir iesaistīti studiju programmas, profesijas standarta izstrādē un profesijas klasifikatora aktualizācijas procesā.

Studiju programma regulāri jāpilnveido atbilstoši darba tirgus prasībām telekomunikāciju nozarē. Katra mācību gada beigās tiek vērtēta studiju programmas realizācijas gaita un tās atbilstība darba tirgus prasībām.

Latvijas Telekomunikāciju asociācija aktīvi piedalās kvalifikācijas jautājumu risināšanā.

2006./2007. mācību gada noslēgumā absolventu skaits specialitātē nevarēja apmierināt pieprasījumu darba tirgū. Telekomunikācijas asociācijas un vadošo telekomunikācijas nozares uzņēmumu priekšlikums bija – samazināt studiju programmas īstenošanas ilgumu sekojoši:

2,5 gadi - pilna laika studijas; 3 gadi – nepilna laika studijas.

Sakarā ar pāreju uz samazinātu studiju programmas īstenošanas ilgumu izmainās kredītpunktu skaits sekojoši:

Inženiergrafika – 1 KP samazinās, jo studiju kursā „Informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās” tiek integrētas speciālās telekomunikāciju tīklu projektēšanas programmas;

Datormācība – 4 KP samazinās, jo studenti ir iepriekš salīdzinoši labāk sagatavoti un ir paredzēta „Datortehnikas pielietošanas prakse”, kā arī studiju kurss „Informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās”;

Telekomunikāciju mērījumi – 1 KP samazinās, jo viela tiek integrēta studiju kursā „Sakaru sistēmu tehniskā apkalpošana”;

Automātiskās komutācijas sistēmas – 4 KP samazinās, jo viela tiek integrēta studiju kursā „Ciparu komutācijas sistēmas”, palielinot studiju kursa apjomu līdz 6 KP;

Mobilās sakaru sistēmas – 1 KP samazinās, jo viela tiek integrēta studiju kursā „Pārraides sistēmas”;

6

Šķiedru optikas sakaru sistēmu projektēšana – 3 KP samazinās, jo viela tiek integrēta studiju kursā „Telekomunikāciju tīklu projektēšana”;

Informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās – 1 KP samazinās, jo viela tiek integrēta „Datortehnikas pielietošanas praksē”;

Sakaru sistēmu tehniskā apkalpošana – 1 KP samazinās, jo viela tiek integrēta studiju kursā „Pārraides sistēmas”;

Sakaru līnijas – 1 KP palielinās sakarā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu un līniju traktu daudzveidību;

Datu pārraide – 1 KP palielinās sakarā ar datu pārraides tehnoloģiju modernizāciju; Elektrosakaru aparatūras montāžas prakse – samazinās par 2 KP, jo izmainās

montāžas tehnoloģijas; Datortehnikas pielietošanas prakse – samazinās par 2 KP, jo ir labāka studentu

iepriekšējā sagatavotība; „Telekomunikāciju tehnoloģiju prakse” tiek apvienota ar „Specialitātes tehnoloģisko

praksi” – 8 KP; Kvalifikācijas darba izstrāde – 9 KP.

Telekomunikācijas nozarē raksturīgs ievērojams uzkrātās informācijas daudzuma pieaugums un jaunāko telekomunikāciju tehnoloģiju daudzveidība, tāpēc specialitātē ir krasi izteikta specializācijas nepieciešamība konkrētā darba vietā, jo absolvents nevar būt apguvis visu jaunāko un nevar orientēties daudzveidīgo potenciālo darba vietu finesēs.

Tāpēc studiju programmai jārūpējas, lai absolvents pietiekoši īsā laikā apgūtu specialitātes izglītības programmu un ātri spētu iestrādāties jebkurā nozares uzņēmumā.

Pāreja uz studiju programmas apjomu 100 kredītpunkti pilnībā nodrošinās profesijas standarta un augstākās izglītības standarta izpildi, sasniedzot mērķi, kā arī necietīs studiju kvalitāte.

Tālākizglītība. Koledžas izglītība ir augstākās izglītības pirmā pakāpe.Telekomunikācijas speciālists var turpināt izglītoties Rīgas Tehniskajā Universitātē,

citā universitātes tipa izglītības iestādē vai nozares kvalifikācijas kursos.

7

2.2. Programmas iekšējās kvalitātes nodrošinājuma sistēma

1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Telekomunikācijas” iekšējās kvalitātes sistēma izveidota, pamatojoties uz studiju kvalitātes novērtēšanas un kontroles sistēmu. Koledžas studiju kvalitātes sistēmā kā būtiskākās izdalītas septiņas jomas:

studiju procesa atbilstība koledžas attīstības stratēģijai; akadēmiskā personāla darba kvalitāte; studiju programmas kvalitāte; sadarbības ar reflektantiem un absolventiem kvalitāte; studiju procesa kvalitāte; infrastruktūras, materiāli tehniskās bāzes kvalitāte; finansējums un saimnieciskās darbības kvalitāte.

Studiju programmas „Telekomunikācijas” iekšējās kvalitātes sistēmā par būtiskākajiem ir uzskatāmas studiju programmas kvalitāte un studiju procesa kvalitāte.

RTK studiju programmu kvalitāti vērtē pēc: studiju programmu atbilstības koledžas attīstības stratēģijai; studiju programmu atbilstības LR izglītības un profesiju standartiem, citiem

normatīvajiem aktiem ; demokrātijas principu ievērošanu studiju programmas vadīšanā, studentu un

akadēmiskā personāla savstarpējās attiecībās ; studiju programmas metodiskā, informatīvā un materiāli tehnisko nodrošinājuma; ikgadējiem studiju programmu pašnovērtējumiem.

Studiju procesa kvalitātes nodrošināšanas sistēmā tiek vērtēts: jaunas studiju procesa metodes, datoru, multimediju, Interneta izmantošana; studēšanas motivācija; zināšanu un prasmju novērtēšanas objektivitāte un šo rezultātu izmantošana studiju

procesa pilnveidošanai; studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā; studiju slodze, patstāvīgā darba organizācija, konsultāciju iespējas; informācijas

pieejamība; studiju kursu saturs, studiju kursu izvietojuma struktūra un to pēctecība;

studenta pašsajūta koledžā.Par studiju programmas īstenošanu ir atbildīgs programmas direktors. Izmaiņas

studiju programmā var tikt izdarītas pēc studiju daļas studiju programmas direktora, mācībspēku, kā arī pēc studējošo ierosinājuma. Tās apstiprina koledžas padome. Studiju darba norise studiju programmas īstenošanas gaitā tiek apspriesta katedras sēdē. Programmas direktors izlases veidā piedalās lekciju un semināru nodarbībās, pēc kurām kopā ar attiecīgo mācībspēku veic šo nodarbību izvērtējumu. Akadēmiskā gada beigās tiek veiktas studējošo aptaujas par studiju procesu, to rezultāti tiek apspriesti katedras sēdē.

8

3. Vērtēšanas sistēma

Vērtēšana ir studentu zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju noteikšanas procedūra. Studentu izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir:

pozitīvo sasniegumu summēšana; vērtējuma obligātums; prasību atklātība un skaidrība; vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādība; vērtējuma atbilstība.

Studentu zināšanas vērtē visa veida nodarbībās, kursa darbos, ieskaitēs un eksāmenos.Zināšanas tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas vai ar ieskaiti.

Eksāmens ir studentu zināšanu, prasmes un iemaņu rakstisks vai mutisks pārbaudes veids, ko vērtē pēc 10 ballu sistēmas. Eksāmens ir nokārtots, ja zināšanas, prasme un iemaņas ir novērtētas ne zemāk par 4 ballēm.Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

ļoti augsts apguves līmenis: izcili – 10, teicami – 9; augts apguves līmenis: ļoti labi – 8, labi – 7; vidējs apguves līmenis: gandrīz labi – 6, viduvēji – 5, gandrīz viduvēji – 4; zems apguves līmenis: vāji – 3, ļoti vāji – 2, ļoti, ļoti vāji – 1.

Ieskaite ir studentu zināšanu, prasmes un iemaņu rakstisks vai mutisks pārbaudes veids, ko vērtē ar ‘’ieskaitīts’’ ( ‘’ neieskaitīts’’).Pārbaudījumu veidu nosaka izglītības programma, bet pārbaudījuma formu ( rakstiski vai mutiski) – struktūrvienība. Eksaminē akadēmiskais personāls vai vajadzības gadījumā komisija. Prakses programmas izpildi vērtē divdaļīgā vērtējuma skalā (‘’ieskaitīts’’ vai ‘’neieskaitīts’’). Vērtētāji ir prakses vadītāji darba vietā un koledžā.Par apgūto mācību kursu ieskaita kredītpunktus, ja saņemts vērtējums ‘’ieskaitīts’’ vai 10 ballu skalā tas nav bijis mazāks par 4 – ‘’gandrīz viduvēji’’.Kvalifikācijas darbu vērtē pēc 10 ballu sistēmas; pirmais sekmīgais vērtējums ir 4 balles. Kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek koledžā. To organizējot, jāievēro šādi noteikumi:

kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek profesionālās kvalifikācijas komisijas sēdē; komisijas sastāvā jābūt ne mazāk par 5 personām; komisiju veido nozares uzņēmumu un profesionālo apvienību speciālisti, kā arī

koledžas pārstāvji; ne mazāk par 50% no komisijas sastāva , kā arī priekšsēdētājam, jābūt uzņēmumu

un/vai profesionālo apvienību pārstāvjiem; komisijas sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina koledžas vadītājs.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomu par koledžas izglītību izsniedz absolventiem, kuri:

ir sekmīgi izpildījuši studiju programmā noteiktās prasības; ir sekmīgi aizstāvējuši kvalifikācijas darbu.

Studiju programmu vērtē augstāk stāvošas izglītības iestādes, darba devēju organizāciju un darba devēju asociācijas pārstāvji.

Studiju programmas iekšējo auditu iegūst, analizējot iegūto zināšanu, prasmes, iemaņu un profesionālās attieksmes atbilstību darba tirgus prasībām.

Studiju kursu programmas vērtē un apstiprina katedra un koledžas studiju padome.Mācībspēku darba kvalitāti vērtē katedra un koledžas metodiskā padome.Studiju programma regulāri jāpilnveido atbilstoši darba tirgus prasībām telekomunikāciju nozarē.

9

4. Studiju programmas praktiskā īstenošana

4.1. Studiju programmas organizācija

Studiju programmas ilgums: 2,5 gadi (5 semestri).Studiju programmas apjoms: 100 kredītpunkti (KP). Kredītpunktu saturs: 1KP = 40 studenta darba stundas nedēļā.Studiju programmas pamatsastāvdaļas:

1. Vispārizglītojošie obligātie mācību kursi2. Nozares obligātie un izvēles, profesijas mācību kursi3. Prakse4. Kvalifikācijas darbs

Vispārizglītojošie obligātie mācību kursi nodrošina pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai atbilstošu zināšanu apguvi, un tie ir:

komunikatīvie priekšmeti ( t.sk. svešvaloda); matemātika; uzņēmējdarbības priekšmeti; sociālo zinību priekšmeti.

Nozares obligātie un izvēles mācību kursi ir kopēji nozarei vai radniecīgo profesiju grupai.Profesijas mācību kursi ir atbilstoši konkrētai profesijai. Valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts nosaka studiju programmas obligāto saturu. Studiju programmas struktūru veido:

teorētiskās mācības 75 KP (75 %) prakse 16 KP ( 16 %) kvalifikācijas darbs 9 KP ( 9 % )

Teorētiskās mācības (studiju bloku) veido kontaktstundas un patstāvīgās studijas.Kontaktstunda ir studiju forma, kas noris pasniedzēja vadībā.Kontaktstundas sastāda 65 % no teorētisko mācību apjoma. Kontaktstundas realizē lekciju, semināru, laboratorijas darbu, praktisko darbu un konsultāciju veidā. Patstāvīgo studiju laikā students mācību vielu apgūst patstāvīgi. Prakse ir studiju forma, kas noris reālā darba vietā atbilstoši prakses programmai.Kvalifikācijas darbs ir studenta kompetences apliecinājums kvalifikācijas iegūšanai.

10

4.2. Studiju metodes un formas

Studijas reglamentē koledžas nolikums, izglītības programma, mācību plāns, studiju kursu programmas un studiju procesa grafiks. Izglītības programma un mācību plāns nosaka apgūstamos studiju kursus, to formas, apjomu, sadalījumu pa gadiem un secību. Studiju procesa grafiks nosaka studiju gada termiņus. Studiju kursu programmas norāda studiju un prakšu tematiku. Izglītības programmu studenti apgūst teorētiskajās un praktiskajās mācībās, praksēs un patstāvīgajās studijās.

Studiju pamatmetodes ir lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi, kontroldarbi, mācību ekskursijas un patstāvīgās studijas.

Patstāvīgo studiju galvenie veidi ir darbs ar literatūru un periodiku, kursa darbi, mājas darbi, referāti, analītiskie darbi, darbs internetā.

Kursa darba izstrādāšanas mērķis ir novērtēt studentu zināšanas un prasmi attiecīgajā studiju kursā, kā arī sekmēt sava viedokļa argumentēšanas iemaņu apguvi. Kursa darbā jārisina konkrēta problēma. Kursa darba izstrādi vada un kontrolē struktūrvienības apstiprināts mācībspēks. Students izvēlas kursa darba tēmu, kas ir jāsaskaņo ar vadītāju. Par katru kursa darbu tā vadītājs sagatavo recenziju, novērtējot tēmas aktualitāti, darba satura atbilstību izvirzītajam mērķim un uzdevumam, darba noformēšanas kvalitāti, darba raksturu (radošs vai aprakstošs), secinājumu un priekšlikumu pamatotību.

Students kursa darbu aizstāv publiski, to vērtē pēc 10 ballu sistēmas.Studentiem, kas studē profesionālās izglītības programmā, ir nepieciešams apvienot

teorētiskās zināšanas ar praksi. Trīs gadu studiju programmā ir iekļautas četras prakses: mācību prakse 1. semestrī ( 2 kredītpunkti), mācību prakse 2. semestrī ( 2 kredītpunkti), specialitātes prakse 4. semestrī ( 8 kredītpunkti), kvalifikācijas prakse 5. semestrī ( 4 kredītpunkti).

Praksi var organizēt gan koledžā, gan ārpus tās. Prakses vietas piedāvā gan koledža, gan paši studenti. Struktūrvienība apstiprina studentu grupas prakses vadītāju – koledžas mācībspēku. Prakses vadītājs dod prakses uzdevumu, sniedz konsultācijas un veic prakses gaitas kontroli. Darba vietā katram studentam ir prakses vadītājs no uzņēmuma speciālistu vidus. Students prakses beigās iesniedz struktūrvienībā prakses pārskatu un prakses vadītāja atsauksmi no darba vietas .Prakses programmas izpildi vērtē prakses vadītājs no koledžas, ņemot vērā vadītāja atsauksmi no darba vietas; to vērtē ar ieskaiti.

Studiju kursa noslēgumā 5.semestrī studenti izstrādā un aizstāv kvalifikācijas darbu. Kvalifikācijas darbā tiek risinātas telekomunikāciju nozares problēmas, profesionāli izmantojot iegūtās zināšanas, iemaņas un prasmi.

Kvalifikācijas darba izstrādes posmi: uzdevuma formulēšana; problēmas analīze un iespējamo risinājumu izvēle; uzdevuma praktiska realizācija, izmantojot jaunākās risinājuma tehnoloģijas; kvalifikācijas darbā iegūto rezultātu novērtējums un priekšlikumi kvalitātes

uzlabošanai.Kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana parāda, vai studiju laikā students ir

pietiekošā apjomā apguvis teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši kvalifikācijas prasībām.

Studentam ir dotas iespējas izvēlēties kvalifikācijas darba tēmu.Lekcijas organizē katrai studentu grupai atsevišķi vai kopīgi vairākām grupām.

Nodarbību laiku un telpu nosaka nodarbību saraksts. Vienas nodarbības ilgums ir 2 x 45 minūtes ar 5 minūšu starpbrīdi.

11

Mācību fizisko vidi veido auditorijas, laboratorijas un datorklases ar studiju kursu pasniegšanai nepieciešamo aprīkojumu.

Koledžas psiholoģisko vidi veido studenti, mācībspēki un pārējie darbinieki. Koledžā jārada tāda vide, kurā studenti izjustu psiholoģisko komfortu, uzdrīkstētos brīvi paust savu viedokli, saņemtu nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un metodisko palīdzību no mācībspēka.

12

4.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība

Akadēmiskais personāla pētnieciskā darbība ir saistīta ar piedalīšanos zinātniskās un pētnieciskās konferencēs un semināros, ar publikācijām zinātnisko rakstu krājumos un periodikā. Akadēmiskais personāls piedalās studiju programmu izstrādē, izstrādā un realizē studiju kursu programmas, sagatavo studiju metodiskos darbus.

Akadēmiskais personāls piedalās arī pētnieciskajā darbā. Kā pozitīvu var atzīmēt RTK organizētās starptautiskās zinātniski – praktiskās konferences „Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības realizācija teorijā un praksē”, kurās piedalās arī Telekomunikācijas struktūrvienības mācībspēki.

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darba svarīgākie rezultāti ir: 1. Uzstāšanās konferencēs, semināros, publikācijas:

Z.Šmite „Telekomunikācijas specialitātes izvēle”, RTK Zinātniskie raksti, 1.sējums, 2003.

Z.Šmite „Telesakaru speciālista darba tirgus attīstības stratēģija”, RTK Zinātniskie raksti, 5.sējums, 2007.

Z.Šmite “Ātrdarbīgu optisko blīvēšanas sistēmu izstrāde un novērtējums studentu kursa darbos”, RTK Zinātniskie raksti, 8.sējums, 2010.

D.Cimermane “Daudzprotokolu iezīmju komutācija – MPLS”, RTK Zinātniskie raksti 5.sējums, 2007.

D.Cimermane „Vadu sakaru tehnoloģiju klasifikācija un raksturojums”, RTK Zinātniskie raksti, 8.sējums, 2010.

2. Piedalīšanās semināros, konferencēs, kursos: Z.Šmite un D.Cimermane, Inovāciju un Jauno tehnoloģiju konferencē RTU

19.09. 2008.g. un 20.01.2009.g. par tēmām:1. Intelektuālo transporta sistēmu bezvadu datu pārraides tīklu analīze un modelēšana; 2. Trafika vadības izpēte „dzīsla līdz mājai”optiskajā sakaru sistēmā;3. Ātrdarbīgo optisko blīvēšanas sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums;4. Fī- funkciju izmantošana jauna veida datu pārraides sistēmās.

Z.Šmite un D.Cimermane, Inovāciju un Jauno tehnoloģiju konference RTU 23.02. 2010.g. par tēmām:

1. Fī - funkciju izmantošana jauna veida datu pārraides sistēmās;2. Spektrāli blīvēto platjoslas pasīvo optisko tīklu realizāciju izpēte.

Z.Šmite, Datorzinību kursi RTK, 2003. I.Trauliņš, Datorzinību kursi RTK, 2004. Z.Šmite un V. Saliņš, Biznesa un Tehnoloģiju centra organizēti kursi

„Telekomunikāciju tehnoloģiju apskats” SIA Lattelecom, 14.12. 2005. I.Trauliņš, SIA Baltijas Datoru Akadēmija, kursi „Jaunas paaudzes tīkls –

NGN”,12.10.2008. I.Trauliņš, SIA Lattelecom, kursi „Telekomunikāciju tehnoloģijas”,

18.,19.03.2008.

3. Piedalīšanās ITK katedrā realizētajos projektos: Divpusējs sadarbības projekts ar Lapzemes Tehnisko koledžu Somijā no 2002.

– 2010. 2007. gadā akadēmiskais personāls apguva RTU Humanitārā institūta vadīto

profesionālās pilnveides izglītības programmu „Akadēmiskā personāla

13

kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā” (ESF līdz finansēts projekts) un saņēma atbilstošas apliecības un sertifikātus.

14

4.4. Studējošo iesaistīšana pētniecības projektos

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mērķis ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē, tāpēc galvenā uzmanība tiek veltīta profesionālai sagatavotībai. Akadēmisko zināšanu daļa koledžas izglītībā nav liela, tāpēc arī studentu pētnieciskā darba apjoms un dažādība nav liela. Studentu pētnieciskais darbs tiek īstenots galvenokārt kursa darbu un kvalifikācijas darbu izstrādes procesā, izstrādājot uzdevuma dažādus atrisinājuma variantus, salīdzinot tos, izvēloties un pamatojot optimālo atrisinājuma variantu.

Lai iepazīstinātu studentus ar augstāka līmeņa pētniecisko darbu un veicinātu interesi par to, otrā un trešā kursa studentu grupām tiek dota iespēja piedalīties RTK starptautiskajās zinātniski-praktiskajās konferencēs. 2005./2006.m.g. studenti sagatavoja referātus RTK Zinātnisko rakstu 4.sējumam par sekojošām modernām telekomunikāciju tehnoloģijām:

Optisko nesošo spektrālā blīvēšana - WDM. Studente Kristīna Klimčuka

SCH – Sinhronā ciparu hierarhija. Studente Lāsma Skuķe

Siemens tehnoloģiju ieviešana Latvijā. Students Andis Gedoviuss.

2007./2008.m.g. sagatavoti referāti RTK Zinātnisko rakstu 6.sējumam par sekojošām modernām telekomunikāciju tehnoloģijām:

Ciparu pārraides sistēmu projektēšana vietējos tīklos. Studente Kristīne Kurusa SDH optiskās cilpas pārraides attālumu noteikšana. Students Staņislavs Demenčuks Šķiedru optikas tehnoloģijas LMT tīklos. Students Gatis Puisāns

Visus minētos studentus rosināja piedalīties pētniecības projektā un konsultēja katedras mācībspēks telekomunikācijas specialitātē docente Ziedīte Šmite.

Īpaši jāatzīmē studenta Staņislava Demenčuka piedalīšanās AS „Latvenergo” 2008. gada studiju noslēguma darbu konkursā, kā rezultātā ar ekspertu komisijas sēdes 2008. gada 20. oktobra protokolu kategorijā kvalifikācijas darbs veicināšanas balva tiek piešķirta Staņislavam Demenčukam par darbu „Telekomunikāciju tīklu organizācija biodīzeļa rūpnīcā”.

Studenti aktīvi piedalījās Inovāciju un Jauno tehnoloģiju konferencē RTU 19.09. 2008.g. un 20.01.2009.g. par tēmām:

Intelektuālo transporta sistēmu bezvadu datu pārraides tīklu analīze un modelēšana;

Trafika vadības izpēte „dzīsla līdz mājai”optiskajā sakaru sistēmā; Ātrdarbīgo optisko blīvēšanas sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums; Fī- funkciju izmantošana jauna veida datu pārraides sistēmās.

23.02. 2010.g. par tēmām: Fī - funkciju izmantošana jauna veida datu pārraides sistēmās; Spektrāli blīvēto platjoslas pasīvo optisko tīklu realizāciju izpēte.

15

5. Studējošie un absolventi

5.1. Studējošo skaits programmā2004./2005. mācību gadā studējošo skaits programmā „Telekomunikācijas” ir 128 studenti. Studentu sadalījums pa grupām ir sekojošs:

Grupa Studentu skaitsA-T-1 32A-T-2 20A-T-3 22A-Tn-1 33A-Tn-2 21

Studējošo skaits pilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas” ir 74 studenti. 39 studenti mācās pēc izglītības programmas „Telekomunikācijas” apguves RTK; 3 studenti mācās pēc citu izglītības programmu apguves RTK; 32 studenti mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.

Studējošo skaits nepilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas” ir 54 studenti no sekojošiem telekomunikāciju uzņēmumiem un organizācijām:

45 studenti no SIA Lattelekom; 1 students no KNAB; 1 students no NBS; 7 studenti no SIA Citrus Solution, SIA Micronet, SIA Baltkom.

2005./2006. mācību gadā studējošo skaits programmā „Telekomunikācijas” ir 121 students. Studentu sadalījums pa grupām ir sekojošs:

Grupa Studentu skaitsA-T-1 24A-T-2 17A-T-3 14A-Tn-1 12A-Tn-2 32A-Tn-3 22



44 studenti no SIA Lattelecom; 1 students no KNAB 2 studenti no NBS; 19 studenti no SIA Citrus Solution, SIA MICRONET, SIA Baltkom, SIA LEC, SIA

Gargnas Latvija , a/s Latvenergo Telekomunikācijas, a/s Latvijas Dzelzceļš.

16

2006./2007. mācību gadā studējošo skaits programmā „Telekomunikācijas” ir 117 studenti. Studentu sadalījums pa grupām ir sekojošs:




44 studenti no SIA Lattelecom; 1 students no KNAB 1 studenti no NBS; 18 studenti no SIA Citrus Solution, SIA „MICRONET”, SIA „LEC”, SIA „Sinerta”,

a/s Latvenergo Telekomunikācijas, SIA”Regita”, SIA”IZZI”, SIA”SEART”, SIA”SPX”, SIA”STOCKMAN”.

2007./2008. mācību gadā studējošo skaits programmā „Telekomunikācija” ir 129 studenti. Studentu sadalījums pa grupām ir sekojošs:

Grupa Studentu skaitsA-T1-1 24A-T2-1 24A-T-2 21A-T-3 8A-Tn-3 32A-Tn-4 20

Studējošo skaits pilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas” ir 77 studenti. 45 studenti mācās pēc izglītības programmas „Telekomunikācijas”apguves RTK; 1 students mācās pēc citas izglītības programmas apguves RTK; 31 students mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.


45 studenti no SIA Lattelecom; 2 studenti no SIA Citrus Solutions 1 students no KNAB 1 students no NBS;

17

3 studenti no SIA „MICRONET”, SIA „Sinerta”, SIA”Regita.


Grupa Studentu skaitsA-T-1 28A-T1-2 20A-T2-2 24A-T-3 21A-Tn-4 32

Studējošo skaits pilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas” ir 93 studenti. 51 students mācās pēc izglītības programmas „Telekomunikācijas” apguves RTK; 1 students mācās pēc citas izglītības programmas apguves RTK; 41 students mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.


26 studenti no SIA Lattelecom; 2 studenti no SIA Citrus Solutions 1 students no KNAB 1 students no NBS; 2 studenti no SIA „Sinerta”, SIA”Regita.


Grupa Studentu skaitsA-T-1 36A-T-2 24A-T-3 43

Studējošo skaits pilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas” ir 103 studenti. 50 students mācās pēc izglītības programmas „Telekomunikācijas”apguves RTK; 53 students mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.

18

5.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits

2005./2006.m.g.1.kursā imatrikulēto un eksmatrikulēto skaits

Studējošo skaits programmā

1.kursā imatrikulēto skaits

1.kursā eksmatrikulēto skaits

121 A-T-1 26A-Tn-1 14

2 2

1.kursā imatrikulētie nepilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas” dalās sekojoši: 6 studenti mācās pēc izglītības programmas apguves RTK; 6 studenti mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.



1.kursā imatrikulētoskaits

1.kursā eksmatrikulētoskaits

117 A-T-1 26A-Tn-1 14

44

1.kursā imatrikulētie nepilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas” dalās sekojoši: 6 studenti mācās pēc izglītības programmas apguves RTK; 4 studenti mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.





129 A-T1-1 27A-T2-1 24

3-





125 37 9





103 36 7

19

5.3. Absolventu skaits

Studiju programmas „Telekomunikācijas” ar iegūstamo kvalifikāciju „Telesakaru speciālists” absolventu skaits no 2005. līdz 2010. gadam ir parādīts tabulā :

Akadēmiskais gads

Absolventu skaits

Pilna laika studijas

(budžeta)

Nepilna laika studijas

(maksas)

Kopā

2004./2005. 22 - 22

2005./2006. 22 - 22

2006./2007. 12 - 12

2007./2008. 7 20 27

2008./2009. 20 32 52

2009./2010. 34 - 34

Kopā 117 52 169

Kvalifikācijas darbu vērtējumi ir sekojoši:

Vērtējums ballēs 1 2 3 4 5 6 7 8 9 102004./2005. 0 0 0 0 1 1 2 6 10 2

2005./2006. 0 0 0 0 0 0 3 4 9 6

2006./2007. 0 0 0 0 0 1 3 1 4 3

2007./2008. 0 0 0 0 0 1 1 7 14 4

2008./2009. 0 0 0 0 0 3 2 11 26 10

2009./2010. 0 0 0 0 0 2 3 3 16 10

Kopā 0 0 0 0 1 8 14 32 79 35

20

5.4. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Spējīgākie un talantīgākie studenti tiek iesaistīti studiju procesa realizācijā. 2004./2005.m.g. A -Tn -1 grupas studenti Romāns Mataitis un Lauris Stepiņš tika

iesaistīti starpkoledžu studentu apmaiņas programmā sadarbībā ar Lapzemes Tehnisko koledžu Somijā. Sakarā ar sadarbības projektu minētiem studentiem tika organizēta prakse Somijas telekomunikāciju uzņēmumā SONERA laika periodā no 2005.gada 8.maija līdz 14. maijam. A-T-1 grupas studenti turpināja piedalīties Lattelekom sadarbības projektā, kuru vadīja SIA Lattelekom Biznesa klientu apkalpošanas daļa par „Jauniem telekomunikāciju pakalpojumiem”. A-T-1 grupas studente Aija Svikle aktīvi piedalījās sadarbības projektā ar Somijas studentiem, kuriem tika organizēta prakse SIA Lattelekom Tīklu daļas pakalpojumu nodrošināšanas sektorā.

2005./2006.m.g. sadarbības projekta ietvaros ar Lapzemes Tehnisko koledžu Somijas telekomunikāciju uzņēmumā TELIA SONERA tika organizēta prakse A-T-2 grupas studentei Aijai Sviklei un A-Tn-2 grupas studentei Dacei Laikai laika periodā no 27.marta līdz 1.aprīlim.

2006./2007. m.g.var īpaši atzīmēt A- Tn -3 grupas studentus Romānu Mataiti, Gundaru Podziņu un A-Tn-2 grupas studentu Ģirtu Rocēnu, kuri ir iesaistīti starpkoledžu studentu apmaiņas programmā sadarbībā ar Lapzemes Tehnisko koledžu Somijā.Sakarā ar sadarbības projektu minētiem studentiem tika organizēta prakse Somijas telekomunikāciju uzņēmumā SONERA laika periodā no 2007.gada 6.maija līdz 12. maijam. A-Tn-2 un A-Tn-3 grupas studenti aktīvi piedalījās sadarbības projektā, organizējot praksi SIA Lattelecom Tīklu daļas pakalpojumu nodrošināšanas sektorā Somijas Lapzemes Tehniskās koledžas mācībspēkiem laika periodā no 2007.gada 5.februāra līdz 2.martam.

2007.2008.m.g.var īpaši atzīmēt A-T-3 grupas studentus Kristīni Kurusu, Staņislavu Demenčuku un Gati Puisānu, kuri ir iesaistīti starpkoledžu studentu apmaiņas programmā sadarbībā ar Lapzemes Tehnisko koledžu Somijā.Sakarā ar sadarbības projektu minētiem studentiem tika organizēta prakse Somijas telekomunikāciju uzņēmumā SONERA laika periodā no 2008.gada 14.aprīļa līdz 19.aprīlim. A-T-3 grupas studenti aktīvi piedalās sadarbības projektā, organizējot praksi SIA Lattelecom Tīklu daļas pakalpojumu nodrošināšanas sektorā Somijas Lapzemes Tehniskās koledžas studentiem laika periodā no 2008.gada 21.aprīļa līdz 16.maijam.

Īpaši jāatzīmē A-T1-1 grupas studenta Dmitrija Saveļjeva un A-T-2 grupas studenta Andra Silamiķeļa piedalīšanās TV raidījumā „Kurp dodies” 2008.gada 23.martā. Raidījums tika organizēts kopā ar darba devējiem SIA Citrus Solutions un RTU telekomunikācijas specialitātes studentiem konkursa veidā, kurā RTK studenti izcīnīja 1.vietu.

2008.2009.m.g sakarā ar sadarbības projektu studentam Andrim Silamiķelim tika organizēta prakse Somijas telekomunikāciju uzņēmumā SONERA laika periodā no 2009.gada 28.marta līdz 4.aprīlim. A-T-3 grupas studenti aktīvi piedalās sadarbības projektā, organizējot praksi SIA Lattelecom Tīklu daļas pakalpojumu nodrošināšanas sektorā Somijas Lapzemes Tehniskās koledžas studentiem laika periodā no 2009.gada 27.aprīļa līdz 15.maijam.

21

5.5. Studējošo aptaujas un analīze

Lai noskaidrotu studējošo attieksmi pret studiju programmu un tās realizāciju, katru akadēmisko gadu tika aptaujāti 2. un 3. kursa studenti. Atbilžu analīze tāpat kā iepriekšējos gados liecina, ka:

1. Studiju programmu un studiju procesu kopumā pozitīvi vērtē 75% studenti.2. Mācībspēku profesionālā sagatavotība apmierina 75% studentus.3. Mācībspēku attieksme pret studentiem apmierina 81% studentus.4. Attiecības studentu vidū apmierina 69% studentus.5. Datorklases un laboratorijas daļēji apmierina 60% studentus.

Absolventu aptauja liecina, ka savas studijas RTK 84% no viņiem kopumā vērtē pozitīvi. Lai uzlabotu studiju procesu, pēc viņu domām, būtu vēlams:

1. Uzlabot materiāli tehnisko bāzi.

2. Lielāku akcentu likt uz modernajām tehnoloģijām.

3. Nodrošināt pieeju RTK studentu datortīklam arī no ārpuses.

4. Palielināt stundu skaitu angļu valodai.

Aptauju rezultāti dažādos akadēmiskos gados atšķiras minimāli. Vērtējums dažādiem studiju kursiem nedaudz izmainās. Nedaudz izmainās arī mācībspēku vērtējums.

Vērtējumu rezultāti ir uzrādīti ikgadējos pašnovērtējumu ziņojumu prezentācijas materiālos.

Sīkāku informāciju par ikgadējo studējošo aptauju rezultātiem var iegūt RTK Informācijas Tehnoloģiju un komunikāciju katedrā.

22

6. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums

6.1. Akadēmiskā personāla skaits programmā, norādot akadēmisko amatu skaitu un to personu skaitu, kurām ir doktora zinātniskais vai maģistra grāds

Mācībspēki ir svarīgs faktors darbā ar studējošiem. Viņu darbs būtiski iespaido studiju kvalitāti. Studiju programmā iesaistītajiem mācībspēkiem ir nepieciešamās prasmes un pieredze, lai savas zināšanas un pieredzi nodotu studentiem visos studiju kursos. Visiem mācībspēkiem tiek dota iespēja papildināt un paplašināt savas zināšanas dažādos kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un studijās maģistrantūrā un doktorantūrā.

Studiju programmā „Telekomunikācijas” ir pavisam nodarbināti 16 docētāji. Visiem programmā nodarbinātajiem mācībspēkiem koledža ir pamatdarba vieta.4 mācībspēkiem ir maģistra grāds. 1 mācībspēkam ir doktora grāds.

Mācībspēkus var nosacīti sadalīt trijās grupās: vispārizglītojošo mācību kursu nozares mācību kursu profesijas mācību kursu

Mācībspēku pamatpienākumos ietilpst : studiju disciplīnu pasniegšana augstā metodiskā līmenī, studiju plānu un programmu

izpilde; studentu zināšanu, prasmju un iemaņu līmeņa kontrole, studiju rezultātu analīze; studiju procesam nepieciešamās mācību tehniskās bāzes pilnveidošana, tās racionāla

un saudzīga izmantošana; metodiskā darba veikšana saskaņā ar koledžas darba plānu; pieņemt studentus noteiktajos konsultāciju laikos; Rīgas Tehniskās koledžas iekšējās kārtības noteikumu ievērošana; savas pedagoģiskās un specialitātes disciplīnu zinātniskās kvalifikācijas pastāvīga

paaugstināšana.Telekomunikāciju tehnoloģiju nozare mainās strauji. Notiek ļoti būtiskas izmaiņas un mācībspēkiem pastāvīgi jāseko līdz šīm izmaiņām. Mācībspēki savu kvalifikāciju pilnveido dažādi:

pieredzējušie mācībspēki sagatavo sarežģītākus kursus, nododot vieglākos kursus jaunākiem kolēģiem;

regulāri studējot jaunāko literatūru un apgūstot jaunu programmatūru. Rīgas Tehniskās koledžas bibliotēka ir papildināta ar jaunāko tehnisko literatūru telekomunikācijas nozarē. Informāciju var iegūt;

no interneta; piedaloties savu kolēģu vadītajās nodarbībās; sadarbojoties ar kolēģiem citās augstākās izglītības mācību iestādēs; sadarbojoties ar darba devējiem.

23

6.2. Akadēmiskā personāla saraksts

Akadēmiskais personāls RTK studiju programmā „Telekomunikācijas”:

N. p.k. Vārds,

uzvārds

Akad. amats Izglītība - kvalifikācija

Zinātn. grāds

Pamatd., blakus darbs(p/b)

Pasniedzamie studiju kursi

1. Vija Grava Lektors * Baltkrievijas Lauksaimniecības akadēmija – inženieris mehāniķis;* LU – vidusskolas matemātikas skolotājs

p * Matemātika

2. Inta Klotiņa Docents * LU - fiziķis Dr. phys. p * Fizika3. Signe

SkujenieceAsistents * LU - Angļu

valodas skolotāja, audzināšanas darba metodiķe

Sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijā

p * Angļu val.

4. Kristīne Rūtiņa

Asistents * ISMA – uzņēmējdarbīb. vadītāja

Studē maģistr. RTU

p * Uzņēmējdarbības ekonomika* Latvija un Eiropa

5. Sandra Stūrīte

Asistents * RTU – inženieris – ķīmiķis;* LU - ķīmijas skolotājs

Dabas zinātņu maģistrs ķīmijā

p * Darba, vides un civilā aizsardzība

6. Vladimirs Viskovs

Asistents * LLU – darba aizsardzības vecākais speciālists

p * Darba, vides un civilā aizsardzība

7. Lilita Jonāne Docents * LU – vēstures un sabiedrības māc. skolot.ājs

Mg.hist. p * Organizāciju psiholoģija

8. Ziedīte Šmite

Docents * Sankt-Pēterburgas Bonč – Brujēviča Sakaru institūts – sakaru inženieris

p * Ievads specialitātē* Pārraides sistēmas* Šķiedru optikas pārraides sistēmas * Telekomunikāciju tīklu projektēšana* Sakaru sistēmu tehniskā apkalpošana

9. Baļule Rasma

Asistents * Maskavas Enerģētikas institūts – elektronu

p * Elektrotehnika

24

tehnikas inženiere

10. Anda Kazuša

Docents * Rīgas Politehniskais institūts – inženieris mehāniķis* LU – maģustra studijas pedagoģijā* LU – maģistra studijas kvalitātes vadībā, sc.M.TQM

Mg.paed. P * Inženiergrafika

11. Andrejs Veide

Lektors * Rīgas Politehniskais institūts – radio inženieris

P * Elektronika un mikroelektronika

12. Jānis Ogsts Asistents * Rīgas Politehniskais institūts – elektrosakaru inženieris

P * Elektrosakaru teorija

13. Diāna Cimermane

Lektors * RTU – inženierzinātņu bakalaurs elektrozinātnēs

P * Teletrafika teorija* Sakaru līnijas* Datu pārraide

14. Imants Trauliņš

Lektors * Rīgas Politehniskais institūts – radio inženieris

P * Telekomunikāciju mērījumi* Elektrobaroš. iek. sakaru tehnikā* Mobilās sakaru sistēmas

15. Vilis Saliņš Asistents * Rīgas Politehniskais institūts – inženieris elektriķis

P * Telekomunikāciju termināli* Ciparu komutācijas sistēmas

16. Andris Jaunkalns

Asistents * TSI – bakalaurs datorzinātnēs

p * Informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās

25

6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem

Akadēmiskie amati koledžā tiek ieņemti atbilstoši LR normatīvos aktos noteiktā vēlēšanu kārtībā. Galvenās prasības pretendentiem ir izglītība un kvalifikācija, akadēmiskie un zinātniskie grādi, darba stāžs, kvalifikācijas paaugstināšana, zinātniski pētnieciskā darba rezultāti un metodiskās izstrādnes.

Studiju programmas akadēmiskā personāla apmācības, attīstības un atjaunošanas politika tiek realizēta, veicinot tās nepārtrauktu pilnveidošanu, un tas ietver: pārrunas un konsultācijas katedras sēdēs un ikdienas darbā, akadēmiskā personāla motivēšanas pasākumus piedalīties zinātniski pētnieciskajā darbā, semināros, konferencēs, kursos.

Koledžā tiek veicināta arī zinātniski pētnieciskā darbība. Mācībspēki savus pētījumus var pieteikt RTK organizētajā starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Pirmā līmeņa augstākas profesionālās izglītības realizācija teorijā un praksē”, kā arī pieteikties projektu sagatavošanā un realizēšanā. Referātu pieteicēji konferencei var būt gan koledžas darbinieki, gan studenti. Mācībspēki un studenti var piedalīties arī citu Latvijas augstskolu un ārzemju augstskolu rīkotajās konferencēs. RTK nodrošina dažādu metodisko izstrādņu, mācību grāmatu un izdales materiālu izdošanu. Kā būtisks fakts studiju programmas realizācijā jāatzīmē tas, ka liela daļa mācībspēku ir arī savā jomā praktizējoši speciālisti.RTK attīstības politika attiecībā uz personālu paredz:

uzlabot akadēmiskā personāla darba apstākļus; veicināt esošā akadēmiskā personāla tālāk izglītības realizēšanu - kursos,

semināros, studijas doktorantūrā, maģistrantūrā; veicināt akadēmiskā personāla pedagogu meistarības paaugstināšanu; piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus - praktiķus ar lielu darba pieredzi

nodarbību vadīšanā; piesaistīt akadēmisko personālu ar atbilstošu akadēmisko grādu; veikt pētījumus par mācībspēku darba kvalitāti, vērojot viņu vadītās nodarbības,

veicot studentu aptaujas, pārbaudot metodiskā materiāla esamību un kvalitāti; turpināt kontaktus un sadarbību ar citu augstskolu un koledžu akadēmisko

personālu; veicināt profesionālās svešvalodas apguvi; veidot sadarbības projektus ar līdzīga profila ārvalstu augstskolām par

mācībspēku stažēšanos.

26

7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

RTK finansējums sastāv no valsts dotācijas, pašu ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem, starptautiskās sadarbības projektu rezultātā iegūtais finansējuma un labprātīgiem ziedojumiem. Valsts dotācija pilnībā nosedz studiju procesa izmaksas. Valsts dotācijas apjoms tiek piešķirts un sadalīts pamatojoties uz LR normatīvajos aktos noteiktām studējošo vietas izmaksām.

Pilna laika studenti, kuri netika budžeta vietās, un nepilna laika studenti un sevi pašfinansē. Studiju maksa ir:Pilna laika studentiem- 720 Ls/gadā;Nepilna laika stud4entiem- 650 Ls/gadā.Studiju programmas īstenošanā iesaistītas sekojošas Rīgas Tehniskās koledžas struktūrvienības:

Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju katedra Enerģētikas katedra Vispārējo studiju, uzņēmējdarbības un vadzinību katedra Transporta un materiālapstrādes katedras Materiālapstrādes nodaļa

Visas minētās katedras piedalās studiju programmas īstenošanā, nodrošinot savās katedrās attiecīgo studiju kursu teorētiskās un praktiskās daļas apmācību.Studiju programmas praktisko darbu realizācijā iesaistītas sekojošas dažādu katedru laboratorijas:

Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju katedrā:

1. Telekomunikāciju mērījumu laboratorija2. Sakaru līniju laboratorija3. Ciparu komutācijas sistēmu laboratorija4. Pārraides sistēmu laboratorija5. Datu pārraides laboratorija6. Elektronikas un mikroelektronikas laboratorija7. Datorklases8. Mācību eksperimentālais datortīkls

Enerģētikas katedrā:

1. Elektrotehnikas laboratorija2. Darba aizsardzības kabinets

Vispārējo studiju, uzņēmējdarbības un vadzinību katedrā:

1. Matemātikas kabinets2. Ekonomikas un uzņēmējdarbības pamatu kabinets

Transporta un materiālapstrādes katedrā:

1. Inženiergrafikas kabinets

Studiju programmas praktisko darbu realizācijā iesaistīta Rīgas Tehniskās koledžas Mācību prakses un ražošanas daļa.

27

Studiju programmas īstenošanā iesaistīts sekojošs Rīgas Tehniskās koledžas palīgpersonāls: Studiju daļa Mācību prakses un ražošanas daļa Pētījumu un metodiskās attīstības daļa IT nodrošinājuma daļa Mācību procesa attīstības nodrošinājuma daļa Bibliotēka Informācijas centrs Lietvedības daļa Grāmatvedība Dienesta viesnīca

Visas minētās struktūrvienības piedalās studiju programmas īstenošanā, nodrošinot pilnvērtīgu teorētiskā un praktiskā mācību procesa norisi, kā arī sadzīvi.

Studiju programmas metodiskā nodrošinājuma procesā svarīga loma ir Rīgas Tehniskās koledžas bibliotēkai. Bibliotēkas uzdevums ir nodrošināt mācībspēkus un studentus ar nepieciešamo mācību un zinātnisko literatūru. Šobrīd RTK notiek bibliotēkas fondu atjaunošana. RTK bibliotēkas grāmatu un periodikas pasūtīšanā piedalās konsultanti no katedrām. Jaunākā literatūra telekomunikācijas nozarē tiek iegādāta arī pasniedzēju un studentu lietošanai katedrā.

Pētījumu un metodiskās attīstības daļa organizē studiju programmas metodiskā nodrošinājuma darbu, kas paredz metodisko līdzekļu izstrādi un tiražēšanu studentu vajadzībām.Studiju programmas realizācijai ir iekārtotas:

4 auditorijas ar 30 darba vietām studentu teorētiskai apmācībai; 1 auditorija praktisko mācību organizēšanai; 5 specializētās telekomunikāciju tehnoloģiju laboratorijas.

Datu pārraides laboratorija ir aprīkota ar datoriem un faksmodema iekārtām. Interneta pieslēgums tiek realizēts katedrā, kur studiju procesā tiek izmantots mācību eksperimentālais datortīkls un ir iespējas veidot dažādas tīklu topoloģijas slēgumu shēmas, instalēt tīkla kartes pieslēgumus dažādiem kabeļu tipiem ar iespēju analizēt tīkla noslodzes.

Telekomunikāciju mērījumu laboratorijā 10 darba vietas ir aprīkotas ar AF un ZF ģeneratoriem, analogiem un ciparu voltmetriem, platjoslas un selektīviem līmeņu mērītājiem, oscilogrāfiem, frekvenču mērītājiem, nelineāro kropļojumu mērītājiem, fāzes nobīdes mērītājiem un spektra analizātoriem, universāliem līniju mērītājiem un kabeļu lokatoriem.

Pārraides sistēmu laboratorija aprīkota ar ciparu pārraides sistēmu iekārtu – pilna komplektācija 2 gala stacijām 30 tonālās frekvences kanāliem ar starpstacijām, kā arī ar specializēto mēriekārtu ciparu pārraides sistēmu kanālu un grupu traktu parametru mērījumiem: kvantēšanas trokšņu mērītāji, salāgošanas iekārtu pārbaudes pults, līnijas reģeneratoru pārbaudes pults, psofometrisko trokšņu mērītāji, platjoslas un selektīvie līmeņu mērītāji u.c. Laboratorijas aprīkojumā ir dažādi maketi – kanālu mezglu emitātori.

Ciparu komutācijas sistēmu laboratorija aprīkota ar kvazielektronisko un ciparu komutācijas centrāles iekārtām, ar datorizētu apkalpošanas aprīkojumu dažādu savienojumu veidu un bojājumu modulēšanai. Laboratorijas aprīkojumā ir ciparu komutācijas centrāles kasetes ar tipveida nomaiņas elementiem, ciparu komutācijas centrāle 50 abonentiem, kā arī dažādas telekomunikāciju terminālu iekārtas.

Sakaru līniju laboratorija aprīkota ar telefona centrāļu, datortīklu krosa ierīcēm un piederumiem, kabeļu konektoriem, montāžas un pārbaudes instrumentiem Laboratorijas aprīkojumā ir vienmodu un daudzmodu šķiedru optiskie kabeļi, koaksiālie un simetriskie kabeļi un to montāžas instrumenti.

28

Elektronikas un mikroelektronikas laboratorija aprīkota ar laboratorijas stendiem un maketiem: stendi BIS un BISP, mikrokontroleru pārbaudes stendi, mācību maketi ‘’Ciparu IMS’’, maketi ‘’Operāciju pastiprinātāji’’, pusvadītāju elementu un elektronu lampu pētīšanas stendi, fotoelementu pētīšanas stendi. Laboratorijas aprīkojumā ir visa nepieciešamā mēraparatūra: elektroniskie voltmetri, oscilogrāfi u,c.

Visās laboratorijās tiek izmantoti maketi telekomunikāciju tehnoloģiju apgūšanai.Laboratoriju metodiskās dokumentācijas nodrošināšanai tiek izmantoti 3 kopētāji

CANNON.

Telekomunikācijas specialitātes laboratorijas katru gadu ir saņēmušas dāvinājumu no uzņēmumiem SIA Lattelecom, SIA Citrus Solutions un Latvijas Mobilā Telefona.

Konkrētās iekārtas kā infrastruktūras papildinājums ir uzrādītas katra studiju gada pašnovērtējuma ziņojumos.

Plānots starptautiskais projekts Nr.3DP/3.1.2.1.1/09/1P1A/VIAA/036 „Rīgas Tehniskās koledžas telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai”.

29

8. Ārējie sakari

8.1. Sadarbība ar darba devējiem

Studiju programmas kvalitāte un tālākā attīstība ir cieši saistīta ar darba devējiem, kuri ir iesaistīti studiju programmas, profesijas standarta izstrādē un profesijas klasifikatora aktualizācijas procesā.

Darba devēju pārstāvji tiek iesaistīti studiju procesā kā kvalifikācijas darbu vadītāji, recenzenti un Valsts kvalifikācijas komisijas locekļi.. Piemēram, kā ļoti interesantu var minēt SIA Lattelecom Reģionālās biznesa attīstības daļas piedāvāto sadarbības projektu „Optika līdz mājām”, iesaistot studentus arī līgumdarbos GPON tehnoloģiju ierīkošanā dažādos Rīgas pilsētas mikrorajonos. Kvalifikācijas darbi šajā mācību gadā daudziem studentiem arī tika izstrādāti par optiskām tehnoloģijām telekomunikāciju tīklos.

Projekta realizācijas procesā piedalījās SIA Lattelecom darbinieki. Projekta realizācijas rezultātā tika veikta studentu atlase un piedāvāta iespēja būt par SIA Lattelecom darbiniekiem, kas piedāvā klientiem jaunos pakalpojumus. Labākiem studentiem tiek piedāvāts kļūt par SIA Lattelecom štata darbiniekiem pēc koledžas beigšanas.

Projekta realizācija ir saistīta arī ar otru vadošo telekomunikāciju uzņēmumu SIA „Citrus Solutions”, kurā daudziem studentiem ir prakses un darba vietas.

Studenti ekskursijās apmeklē darba devēju uzņēmumus, iepazīstot to prasības un jaunākās telekomunikāciju tehnoloģijas.

Liels ir darba devēju ieguldījums specialitātes laboratoriju materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā.

Konkrētās iekārtas kā infrastruktūras papildinājums ir uzrādītas katra studiju gada pašnovērtējuma ziņojumos.

Sadarbība ar darba devējiem turpināsies, organizējot studentu prakses, vadot un recenzējot kvalifikācijas darbus. Valsts kvalifikācijas komisijas darbu daudzus gadus sekmīgi vadīja tikai darba devēju pārstāvji un ceram šo sadarbību turpināt.

30

8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

Dotās studiju programmas izstrādes laikā tika ņemta vērā Eiropas augstākās profesionālās izglītības sistēmas attīstības pieredze.

Studiju programma tika izstrādāta kopā ar kolēģiem no Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūtu. Tās realizācijā piedalās arī RTU mācībspēki. Turpinās sadarbība ar RTU un tās koledžu.

Pašnovērtējuma periodā no atbilstošas RTU studiju programmas uz RTK ir pārnākuši 3studenti un sekmīgi pabeiguši studijas, bet 1 students ir pārnācis no TSI un turpina studijas.

RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte atbalsta izstrādāto studiju programmu un apņemas nodrošināt iespēju Telesakaru speciālistiem turpināt studijas fakultātē otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmā.

Veidojot studiju programmu tika iepazītas RTU studiju programmas Telekomunikācijas, kā arī Somijas Lapzemes Tehniskās koledžas izstrādātā studiju programma Elektronics and telecommunications study program.

Salīdzinot RTK studiju programmu ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs, var secināt, ka šīs programmu sakrīt apmēram par 75%.

2001.gadā Rīgas Tehniskā koledža noslēdza savstarpējo līgumu par sadarbību ar Lapzemes Tehnisko koledžu (Somijā). Saskaņā ar šo līgumu tiek realizēta starpkoledžu studentu, akadēmiskā un tehniskā personāla apmaiņa, kas notiek katru gadu.

Sākot no 2002.gada Rīgas Tehniskās koledžas informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas katedru studentiem konkursa kārtībā tiek piedāvāta iespēja turpināt apmācību savā specialitātē Dānijā, Odenses Tehniskajā koledžā.

Rīgas Tehniskās koledžas partnervalstis:

Somija, Dānija, Zviedrija, Lietuva, Spānija, Īrija, Vācija, Grieķija, Holande, Islande, Norvēģija.

31

9. Studiju programmas attīstības plāns

Studiju programma regulāri jāpilnveido atbilstoši darba tirgus prasībām telekomunikāciju nozarē. Katra mācību gada beigās tiek vērtēta studiju programmas realizācijas gaita un tās atbilstība darba tirgus prasībām. Nepieciešamības gadījumā tiks veiktas izmaiņas mācību kursu programmās un studiju programmā. Piemēram, mainīta mācību kursu secība, kredītpunktu skaits utt.

Mācībspēku uzdevums ir vadīt studenta darbību mācību kursu vielas apguvē un tāpēc viņam ir ļoti svarīga loma studiju procesā. Latvijas izglītības sistēmas nepietiekamā finansējuma dēļ mācībspēku algas profesionālajā izglītībā ir ļoti mazas. Viens no studiju programmas attīstības pamatuzdevumiem ir :

„saglabāt” esošos mācībspēkus un celt viņu kvalifikāciju; iesaistīt darbā jaunus mācībspēkus;

Reāli šo uzdevumu var risināt: stimulējot labvēlīgu psiholoģisko klimatu kolektīvā; organizējot maksas kursus, kuros mācībspēki ārpus darba laika varētu papildus strādāt

un nopelnīt; modernizējot mācībspēku darba vietas, apgādājot tās ar datoriem un

videoprojektoriem; nodrošinot mācībspēkus ar iespēju izmantot kopēšanas aparatūru; nodrošinot mācībspēkus ar jaunāko speciālo literatūru; sūtot mācībspēkus uz kvalifikācijas celšanas kursiem; uzaicinot mācībspēkus no citām izglītības iestādēm.

Profesionālajā izglītībā ne mazāk svarīga loma ir materiāli tehniskajai bāzei un tāpēc tiek plānots:

pilnveidot sadarbību ar darba devējiem, ieinteresējot viņus materiāli atbalstīt studiju procesu;

iesaistīt studentus materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā; pilnveidot laboratoriju iekārtojumu; pilnveidot studiju procesa metodisko nodrošinājumu; modernizēt datorus un programmatūras.

Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2007.-2013. ir uzsvērts, ka IKT infrastruktūras attīstība un IKT sniegto iespēju efektīva izmantošana sekmē valsts sociāli ekonomisko izaugsmi un Latvijas galvenais resurss ir cilvēku zināšanas. Tāpēc valdība nodrošinās konkrētu atbalstu izglītības sistēmai un mūžizglītībai. Augstākā izglītība veido zināšanu sabiedrības pamatu, tādēļ svarīgi nodrošināt kvalitatīvas augstākās izglītības iegūšanas iespējas visiem, kas to vēlas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta dabas zinību, medicīnas un inženierzinību studentu īpatsvara palielināšanai. Valdība arī sola savu atbalstu pedagogu profesijas prestiža atjaunošanai un sabiedrības informēšanai par augstāko izglītības iestāžu piedāvāto profesiju un studiju programmu klāstu.

Detalizēti analizējot iepriekšminēto pētījumu un rezultātus un Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2007.-2013., studiju programmas attīstība tiek plānota vairākos virzienos:1. Studiju programmu uzbūves pilnveidošana:

visos studiju kursos izstrādāt metodiskos materiālus studentiem,t.sk. e-mācībām;

lai nodrošinātu tālmācības iespējas, ieviest e-mācību sistēmu, sadarbojoties ar Microsoft un a/s „Datorzinību centrs”;

nodrošināt iespējas gan pilna laika, gan nepilna laika studijām;

32

izveidot moduli, kas vērsts uz pedagoģiskās un metodiskās kompetences pilnveidošanu;

saskaņot kursa darbu un kvalifikācijas darbu saturu ar uzņēmumu reālajām vajadzībām;

nodrošināt iespēju pārtraukt un atsākt studijas, ieskaitot iepriekš paveikto; nodrošināt iespēju migrēt starp specialitātēm; pilnveidot paveiktā pārskaitīšanas mehānismu studentiem, kuri pārnāk uz RTK

no citām izglītības iestādēm.2. Studiju programmu paplašināšana:

piedāvāt izlīdzināšanas programmas pirms studiju uzsākšanas RTK; identificēt specialitātē pielietojamās zināšanas, kas kļūst aktuālas ārpus

iepriekšējām robežām un nodrošināt to apguvi.3. Prakšu organizācijas attīstība:

vairāk iesaistīt studiju programmas absolventus prakšu organizēšanā un vadīšanā;

apkopot un popularizēt labās prakses piemērus; izveidot metodiskos materiālus un sniegt atbalstu prakses vadītājiem

uzņēmumos pedagoģiskajos un metodiskajos jautājumos; organizēt akadēmiskā personāla prakses un stažēšanos nozares uzņēmumos.

4. Materiāli tehniskās bāzes attīstība: apzināt iespējas realizēt dažādu izglītības iestāžu kopīgas materiāli tehniskās

bāzes projektus; veicināt uzņēmumu interesi par studiju programmas materiāli tehniskās bāzes

attīstību; papildināt eksistējošās laboratorijas ar jaunām modernākām telekomunikāciju

iekārtām; izveidot koledžas mācību prakses un ražošanas daļā modernu lodēšanas

laboratoriju (to varēs izmantot arī citu specialitāšu studenti); izmantot katedrā izveidojamo datortīklu projektēšanas laboratoriju, kurā būtu:

* iespējas pētīt un montēt dažādas kabeļu sistēmas;* šim darbam nepieciešamie instrumenti un materiāli, t.sk. modernie;* bezvadu tīkla iekārtas un savienojumu testēšanas iespējas.

5. Sadarbība ar citām izglītības iestādēm: saskaņot studiju programmas ar augstskolām, lai nodrošinātu to pēctecību; paplašināt mācībspēku apmaiņu ar koledžām un augstskolām; apzināt iespējas organizēt nodarbības citās izglītības iestādēs un tās izmantot; kopīgas metodisko materiālu bāzes izveide un izmantošana.

6. Sadarbība ar uzņēmumiem: vieslektoru un diskusiju dalībnieku piesaiste no uzņēmumiem; pensionētu uzņēmumu speciālistu piesaiste par mācībspēkiem; reālu uzņēmumam svarīgu tēmu izstrāde kvalifikācijas darbos; veicināt uzņēmu tiešu finansiālu atbalstu studiju programmai; vairāk iesaistīt studiju programmas absolventus studiju programmas materiāli

tehniskās bāzes pilnveidošanā.7. Komunikācija un sabiedriskās attiecības:

līdzdalība visos atbilstošajos diskusiju procesos valstī; studentu darbu konkursi gan RTK, gan ārpus tās; veiksmīgu prakšu uzņēmumos popularizēšana, lai celtu konkrētā uzņēmuma, kā

pievilcīga darba devēja novērtējumu; studiju programmas popularizēšana gan RTK, gan ārpus tās;

33

organizēt studiju programmas absolventu salidojumu.

34

1.pielikums

STUDIJU KURSU APRAKSTI

35

STUDIJU KURSA APRAKSTS

1. Studiju kursa nosaukums: MATEMĀTIKA2. Studiju kursa statuss: Vispārizglītojošais obligātais kurss

3. STUDIJU KURSA STRUKTŪRA:

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)Kopā Pārbaudes veids

Pilna laika studijas 6 120 120 240 I sem. – ieskaite ar atzīmi

II sem. – eksāmensNepilna laika

studijas 6 96 144 240 I sem. – ieskaite ar atzīmiII sem. – eksāmens

4. Kursa autors: lektore Vija Grava

5. Kursa mērķis : izprast skaitļu pamatkopas, apgūt skaitīšanas sistēmas un skaitļu attēlojumu

dažādās skaitīšanas sistēmās; apgūt lineārās algebras elementus, iegūt praktiskās iemaņas determinantu

aprēķināšanai ar dažādām metodēm, mācēt vienādojumu sistēmas atrisināt ar dažādām metodēm;

sniegt zināšanas un izpratni analītiskajā ģeometrijā, iegūt praktiskās iemaņas darbā ar koordinātu sistēmām, taisnēm un plaknēm telpā, otrās kārtas līknēm;

apgūt matemātiskās analīzes pamatteoriju, iegūt iemaņas darbā ar elementārām funkcijām un funkciju robežām;

apgūt atvasināšanas un integrēšanas teoriju un prasmi. Izprast diferenciāļa un integrāļa lietojumu dažādu procesu aprakstīšanai;

apgūt dažādu 1. un 2. kārtas diferenciālvienādojumu atrisināšanas prasmi, iepazīties ar diferenciālvienādojumu modeļiem.

Kursa uzdevumi: sniegt zināšanas matemātikā atbilstoši pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības standartam nodrošināt praktiskai darbībai nepieciešamo augstākās matemātikas pamatu

līmeni; dot studentiem matemātiskās zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas speciālo priekšmetu apgūšanai, kursa diplomprojekta izstrādei, viņu profesionālajai darbībai, kā arī izglītības turpināšanai; attīstīt vispārējās intelektuālās prasmes un spējas, kā arī attīstīt vai uzlabot loģisko domāšanu; sniegt nepieciešamās zināšanas matemātikā darba tirgus prasību apmierināšanai.

6. Kursa plāns6.1. Kompleksie skaitļi6.2. Lineārās algebras elementi6.3. Analītiskā ģeometrija6.4. Viena argumenta funkcija6.5. Robežas un nepārtrauktības teorija6.6. Funkcijas atvasinājums un diferenciālis

36

6.7. Vairāk argumentu funkcijas diferenciālrēķini6.8. Nenoteiktais integrālis6.9. Noteiktais integrālis6.10. Diferenciālvienādojumi

7. Prasības kredītpunkta iegūšanai

Sistēmas mērķis ir dot iespēju studentiem jau semestra laikā nopelnīt vērtējumu studiju kursā.

Studentam jāizpilda šādas prasības: Stundu apmeklējums – no 95% līdz 100%. Jābūt uzrakstītiem visiem pārbaudes darbiem. Pārbaudes darbi tiek vērtēti

ar atzīmi (vērtējumam jābūt > 4). Atzīmes par pārbaudes darbiem tiek ņemtas vērā, kad izliek semestra vērtējumu.

Pa tēmām jābūt izpildītiem patstāvīgajiem darbiem. Šajā darbā pareizi ir jābūt izpildītiem 50% uzdevumiem, kā arī individuāli jāpaskaidro un jāpārrunā risinājums. Vērtējums par patstāvīgajiem darbiem ir „ieskaitīts”.

Ja students ir izpildījis visas iepriekš minētās prasības un ir apmierināts ar semestra laikā izlikto atzīmi (>4) , viņš var eksāmenu nekārtot, bet eksāmenā tiek izlikta atzīme, kas sakrīt ar semestra laikā uzrakstītajiem pārbaudes darbu vērtējumiem.

Ja šīs prasības nav izpildītas, tad students semestra beigās kārto eksāmenu.

Ar šīm prasībām studentus iepazīstina pirmajā nodarbībā. Kā arī norāda, cik liela nozīme ir šī studiju kursa nodarbību apmeklētībai.

8. Literatūra8.1. Pamatliteratūra

K. Šteiners, B. Siliņa. Augstākā matemātika I. R.: Zvaigzne ABC, 1997 K. Šteiners. Augstākā matemātika II. III, IV. R.: Zvaigzne ABC, 1998 -

1999 B. Siliņa, K. Šteinerts. Rokasgrāmata matemātikā.. . R.: Zvaigzne ABC, 2006

8.2. Ieteicamā literatūra I. Volodko. Augstākā matemātika. R.: Zvaigzne ABC, 2007 E. Kronbergs, P. Rivža, Dz. Boze. Augstākā matemātika 1. un 2.d. R:

Zvaigzne, 1988 Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. R.: Zvaigzne, 1984, 1986.

(vairāki izd.). A. Koliškins, I. Volodko, M. Antimirovs. Matemātika I, Rīgas Tehniskā

universitāte, 2004 A. Koliškins, I. Volodko, M. Antimirovs. Matemātika II, Rīgas Tehniskā

universitāte, 2005 Garleja R., Vidnere M. Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti

ekonomikā. Rīga: Raka, 20019. Katedras sēdes akcepts

9.1. Sēdes lēmums: akceptēt

37

9.2. Sēdes datums: 15.04.2010., protokols Nr.42

38


1. Studiju kursa nosaukums FIZIKA2. Studiju kursa statuss Vispārizglītojošais obligātais kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids

Pilna laikastudijās 3 30 30 60 -

1.sem. iesk. ar atzīmi2.sem. eks.

Nepilna laika studijās 3 24 24 72 -


4. Kursa autors doc. I.Klotiņa

5. Kursa mērķis un uzdevumi: prast saskatīt un klasificēt fizikālās parādības dabā un tehnikā; iegūt zināšanas par fizikālajām parādībām, likumsakarībām un modeļiem; iegūt zināšanas un iemaņas procesu grafiku, diagrammu un tabulu izveidē; iegūt izpratni par fizikas likumu un fizikas metožu lomu pasaules izzināšanā

6. Kursa plāns6.1. mehānika 6.2. molekulārfizika6.3. elektrība un magnētisms 6.4. optika6.5. atomfizizka

7. Prasības kredītpunkta iegūšanai Saskaņā ar programmu, semestra laikā studentiem sekmīgi jāuzraksta visi paredzētie kontroldarbi par zināšanu pielietojumu uzdevumu risināšanā.1.semestra ieskaite un 2.semestra eksāmens notiek rakstiski. Katram studentam 3 individuāli uzdevumi, no kuriem 2 izklāstāmi teorētiski, 1-uzdevums par zināšanu praktisku pielietošanu.Studentu zināšanas tiek vērtētas ”10 ballu” sistēmā. Sekmīgs vērtējums no”4” līdz ”10” ballēm.


I.Klotiņa, Fizika, Lekciju konspekts, RTK, Rīga, 2008., 110 lpp.8.2. Ieteicamā literatūra

A.Apinis, Fizika, Zvaigzne, Rīga, 1972., 694 lpp. R.Grabovskis, Fizika, Zvaigzne, Rīga, 1983., 631 lpp. I.Petrovskis, Mehānika, Zvaigzne, Rīga, 1976., 352 lpp. J.Kručāns, Molekulārfizika, Zvaigzne, Rīga, 1975., 270 lpp. O.Students, Optika, Zvaigzne, Rīga, 1971., 396 lpp. B.Rolovs, Kodolfizika, LVI, Rīga, 1964., 389 lpp.

39

J.Eiduss, U.Zirnītis, Atomfizika, Zvaigzne, Rīga, 1978., 321 lpp. J.Platacis, Elektrība, Zvaigzne, Rīga, 1974., 488 lpp. V.Volkenšteine, Uzdevumu krājums fizikā, , Zvaigzne, Rīga, 1968., 351

lpp. I.Klemenoks, M.Jansone, I.Klicāre, J.Blūms, A.Blūma, M.Knite, Fizika 1,

RTU, Rīga, 2006., 200 lpp. I.Klemenoks, M.Jansone, I.Klicāre, J.Blūms, A.Blūma, M.Knite, Fizika 3,

RTU, Rīga, 2006., 124 lpp.

9. Katedras sēdes akcepts

9.1. Sēdes lēmums: akceptēt9.2. Sēdes datums: 15.04.2010., protokols Nr.42

40


1. Studiju kursa nosaukums ANGĻU VALODA2. Studiju kursa statuss Vispārizglītojošais obligātais kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids





4. Kursa autors asist. S.Skujeniece

5. Kursa mērķis un uzdevumi: Sagatavot studentus pielietot svešvalodu ikdienas vajadzībām profesionālajā

kontekstā. Attīstīt studentu klausīšanās iemaņas, klausoties telefonsarunas un tematiskus

ierakstus. Attīstīt studentu lasīšanas iemaņas, iemācot viņus lasīt tekstus galveno domu

un detalizētas informācijas uztveršanai. Attīstīt studentu dažādu žanru rakstīšanas iemaņas, izmantojot procesa vai

produkta metodi. Attīstīt studentu runāšanas iemaņas , vecinot saskarsmi pa telefonu, ikdienas

profesionālajās situācijas, kā arī veidojot prezentācijas. Paplašināt audzēkņu vārdu krājumu saskaņā ar profesionālā konteksta

vajadzībām. Iepazīstināt audzēkņus ar angļu valodas gramatikas sistēmu un veicināt tās

pareizo lietošanu saskaņā ar profesionālā konteksta vajadzībām.

6. Kursa plāns6.1. Everyday Socialising and Job Routines6.2. Careers in Electrical Engineering6.3. Making Telephone Calls6.4. Business Correspondence and Documents6.5. In a Company6.6 Tools and Testing Equipment6.7. Electrical Engineering at Hand6.8. The Past and Present of Electrical Engineering


Angļu valodas apguvi vērtē starpnovērtējumā ar vidējo atzīmi, ja:- tiek apmeklētas lekcijas (ne mazāk par 70%)

41

- sekmīgi nokārtoti visi pārbaudes darbi par izņemto mācību vielu (t. sk. gramatikas kontroldarbi, prezentācijas ar terminoloģijas glosariju, dialogi, dokumenti, atskaites un lietišķas vēstules) par 1. semestri.

Pie eksāmena tiek pielaisti studenti, ja- sekmīgi nokārtots 1. semestris.- tiek apmeklētas lekcijas (ne mazāk par 70%)- sekmīgi nokārtoti visi pārbaudes darbi par izņemto mācību vielu (t. sk. gramatikas

kontroldarbi un prezentācijas ar terminoloģijas glosariju) par 2.semestri.

Eksāmenā netiek paredzēta zināšanu diferenciācija.


E. Glendinning, Oxford English for Electrical and Mechanical Engineering, OUP

8.2. Ieteicamā literatūra F. Bergskaug, Basic Technical English, Zvaigzne ABC 1997 J. Comfort, S. Hick, A.Savage, Basic Technical English, OUP D. Cotton, D. Falvey, .S. Kent, Market Leader Intermediate, Pearson

Education 2005 P. Emerson, Business Grammar Builder, MacMillan 2003 L. White, Engineering, OUP 2003 N. Wood, Business and Commerce, OUP 2003 ttp://en.wikipedia.org



42

http://www.oup.com/eltnew/catalogue/isbn/6582?cc=lv

http://www.oup.com/eltnew/catalogue/isbn/5286?cc=lv

http://www.oup.com/bios/elt/glendinning_e/?cc=lv


1. Studiju kursa nosaukums UZŅĒMĒJDARBĪBAS EKONOMIKA2. Studiju kursa statuss Vispārizglītojošais obligātais kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

(stundas)

Pārbaudes veids

Pilna laikastudijās 3 20 20 60 20 Ieskaites ar

atzīmiNepilna laika

studijās 3 20 12 72 16 Ieskaites ar atzīmi

4. Kursa autors asistente Kristīne Rūtiņa

5. Kursa mērķis – dot priekšstatu studentiem par uzņēmumu kā ekonomisku sistēmu un palīdzēt studentiem izprast ar uzņēmējdarbību saistītu lēmumu pieņemšanas procesu un iegūt prasmi patstāvīgi pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus.

Kursa uzdevumi: Iegūt teorētiskās zināšanas un izpratni par uzņēmumu kā ekonomisko sistēmu Izprast uzņēmuma ietekmējošos iekšējos un ārējos faktorus Izprast finansiālo aprēķinu pamatus

6. Kursa plāns6.1. Uzņēmuma darbības ekonomikas priekšmets un būtība, tā organizācija un mērķi.6.2. Kapitāls un investīcijas, to loma uzņēmējdarbībā.6.3. Ilgtermiņa ieguldījumi, to ekonomiskā nozīme.6.4. Apgrozāmie līdzekļi un apgrozāmais kapitāls.6.5. Uzņēmējdarbības ekonomiskais potenciāls un apjoms, tā noteikšana.6.6. Uzņēmējdarbības izmaksas un produktu vai pakalpojumu pašizmaksa6.7. Peļņa un ienesīgums.6.8. Ekonomiskie un informatīvie pārskati

7. Prasības kredītpunkta iegūšanai Darbs praktiskajās nodarbībās – jāatrisina uzdevumi par tematiem, kas norādīti

programmā; Plānoto referātu izstrādāšana un aizstāvēšana kā studentu patstāvīgie darbi. Jāizstrādā un jāaizstāv kursa darbs; Jānokārto rakstveidā gala ieskaite – teorētiskā daļa: testi, jautājumi 50%, praktiskā

daļa: izmantojot doto informāciju jāveic aprēķini, analīze un situācijas novērtēšana 50%

43


Uzņēmējdarbības plānošanas principi un metodes / R. Alsiņa, G. Gertners. - Rīga: RTU Izdevniecība, 2007. - 229 lpp.

I. Slavinska. “Uzņēmējdarbības plānošana un kontrole”. Turība. R.:20058.2. Ieteicamā literatūra

Mācies plānot. Biznesa plāna pamati / R. Alsiņa - Rīga, 2008. - 76 lpp. Mikroekonomikas analīze / L. Ādamsone, V. Nešpors. - Rīga, 2007. - 120 lpp. K. G. Hofs. Biznesa ekonomika.:SIA “Jāņa Rozes apgāds”, R.:2002 M. Dzelmīte, M. Volodina “Mikroekonomika”.:SIA Izglītības soļi”, R.:2004 J. Vārna. “Ražošanas organizēšana”. “Valters un Rapa” .R.:2004.



44


1. Studiju kursa nosaukums DARBA, VIDES UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA2. Studiju kursa statuss Vispārizglītojošais obligātais kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids

Pilna laikastudijās 2 20 20 40 - Ieskaites

bez atzīmesNepilna laika

studijās 2 20 12 48 - Ieskaite bez atzīmes

4. Kursa autors asist. S.Stūrīte un asist. V.Viskovs

5. Kursa mērķis :

nodrošināt studentu zināšanas un prasmes par LR likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī tiem atbilstošām pasākumu sistēmām, kas garantē drošu darbu un novērš nelaimes gadījumus. Veidot izpratni par cilvēka un vides savstarpējo atkarību un mijiedarbību. Iepazīstināt ar vides aizsardzību Eiropas Savienībā un Latvijā.

Kursa uzdevumi: Sniegt zināšanas par darba dēvēju un darbinieku darba drošības pienākumiem un

tiesībām. Studentiem jāapgūst prasmes iegūtās zināšanas pielietot praktiskajā darbā. Sniegt zināšanas par vidi globālā līmenī, biosfēru, vides piesārņojuma veidiem. Motivēt patstāvīgi pieņemt saprātīgus un uz tehniskām zināšanām balstītus

lēmumus, kuru rezultātā videi netiktu nodarīts kaitējums.

6. Kursa plāns6.1. Ievads Darba aizsardzības likumdošanā6.2. Elektrodrošība6.3. Ugunsdrošība6.4. Darba vides iekšējā uzraudzība un darba vides riska novērtēšana6.5.. Pirmās palīdzības sniegšana6.6. Civilā aizsardzība6.7. Valsts vides aizsardzības politika6.8. Galvenās vides problēmas, to risināšanas paņēmieni

7. Prasības kredītpunkta iegūšanai Vērtēšana 3. semestrī

1. Studiju kurss beidzas ar ieskaiti bez atzīmes2. Lai saņemtu ieskaiti automātiski, jābūt ieskaitītām visām 6 kursa pamattēmām.3. Katrā pamattēmā jābūt ieskaitītiem kontroldarbiem, semināru nodarbībām un

praktiskajām nodarbībām.4. Jābūt apmeklētām ne mazāk kā 75 % nodarbību.5. Ja nav apmeklētas nodarbības, nav saņemtas ieskaites visās studiju kursa pamattēmās,

tad tiek kārtota teorētiskā ieskaite.

45

Vērtēšana 4. semestrīLai students tiktu pie ieskaites kārtošanas, semestra laikā ir jāpiedalās 2 semināros par

emisijām un gaisa kvalitāti, ilgtspējīgu enerģētiku un jāuzraksta, jānolasa referāts par kādu aktuālu vides aizsardzības tēmu, tādējādi, piedaloties mācību materiālu papildināšanā.

Semestra beigās par vienu no vides aizsardzības tēmām studentam jāraksta ieskaite. Uz pedagoga iepriekš sagatavotas lapas ir jāuzraksta 5 plānveidīgi jautājumi, kuri pilnībā atklāj tēmu un jādod citam studentam atbildēt. Ja students uzskata, ka jautājumi nav pēc būtības, tad viņš uz jautājumiem neatbild, bet rakstiski izklāsta savas zināšanas par uzdoto tēmu. Vērtēti tiek gan jautājumi, gan arī atbildes. Students saņem vērtējumu ieskaitīts vai neieskaitīts.


LR likums “ Darba aizsardzības likums”, 26.01.2001. LR likums “Darba likums”, 20.06.2001. LR MK noteikumi Nr. 82, “Ugunsdrošības noteikumi”, 17.02.2004. LR MK noteikumi Nr. 379, “Darba iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”,

23.08.2001. Latvijas elektrostandarts, LEK – 025, 30.03.2001. Civilās aizsardzības likums, 26.10.2006. “Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums”,

MK noteikumi Nr.303 Vakerneidžels M. un Rīss V. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums – Apgāds

NordenAB, 2000.-193 lpp. Krūzs K. Dabas un otrreizējo resursu izmantošana .- SIA “Izglītības soļi”,

2003. – 130 lpp.

8.2. Ieteicamā literatūra LIZA informatīvie uzdevumi ES PHARE Latvijas – Spānijas divpusējās sadarbības projects (LE/99IB-CO-01) Vides terminu skaidrojošā vārdnīca: Mācību līdzeklis.- R.:Jumava, 1999.- 251

lpp. Tooma A., Ziemelis I. A-enerģija. – SIA “Vides projekti”, 2005. – 47 lpp. Steigens A. Nākotne sākas šodien. – Rīga, 1999. www.likumi.lv

8.3. Periodika Žurnāli “Vides vēstis”, “Vide un laiks”, “Terra”, “Ilustrētā zinātne”.



46

http://www.likumi.lv/


1. Studiju kursa nosaukums ORGANIZĀCIJU PSIHOLOĢIJA2. Studiju kursa statuss Vispārizglītojošais obligātais kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids

Pilna laikastudijās 2 26 14 40 - Ieskaite ar

atzīmesNepilna laika

studijās 2 20 12 48 - Ieskaite ar atzīmes

4. Kursa autors doc. L.Jonāne

5. Kursa mērķis - veidot izpratni par starppersonu mijattiecībām organizācijā, cilvēka darbības motivāciju darbā, cilvēkresursu vadīšanas psiholoģiskajām likumsakarībām.

Kursa uzdevumi: Iegūt zināšanas par organizāciju psiholoģijas būtību, likumsakarībām, izpētes

metodēm. Apgūt iemaņas strādāt ar personālu, vadīt, izprast līdera nozīmi organizācijā. Apgūt iemaņas risināt konfliktus organizācijā. Apgūt iemaņas vērtēt organizāciju kultūru, tās vērtības, prast pielietot

organizāciju kultūru tās efektivitātes celšanai. Veidot prasmi saskatīt pārmaiņu un pilnveidošanās nepieciešamību, kas sekmētu

organizācijas attīstību.

6. Kursa plāns6.1. Organizāciju psiholoģijas būtība un izpētes priekšmets 6.2. Organizācijas psiholoģiskā pārvaldīšana6.3. Indivīds un organizācija 6.4. Līderība un tās teorijas. Vadītājs6.5.. Komanda un tās būtība6.6. Darbs ar personālu6.7. Stress un darbs6.8. Konflikti organizācijā6.9. Organizāciju kultūra. Organizāciju pilnveidošana


Studiju kurss beidzas ar ieskaiti ar atzīmi.

Lai saņemtu ieskaiti automātiski, jābūt ieskaitītām visām 9 kursa pamattēmām. Katrā pamattēmā jābūt ieskaitītiem kontroldarbiem, semināru nodarbībām un

praktiskajām nodarbībām. Jābūt apmeklētām ne mazāk kā 75% nodarbību. Ja nav apmeklētas nodarbības, nav saņemtas ieskaites visās studiju kursa pamattēmās,

tad tiek kārtota teorētiskā ieskaite.

47


Reņģe V. Organizāciju psiholoģija. Rīga: Kamene, 1999 Garleja R. Darbs, organizācija un psiholoģija. Rīga: Raka, 2003 Garleja R., Vidnere M. Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā.

Rīga: Raka, 20018.2. Ieteicamā literatūra

Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Rīga: Kamene, 1996 Pekringa P. Strīdi, nesaskaņas, konflikti. – R., 2000 Allyn and Bacon. Organizational Behaviour. – USA, 2000 Džontstone Dž.E. Ceļvedis psiholoģijā. - Dienas Grāmata, 2007 Forands I. Personālvadība. Turības mācību centrs, 1997 Breslavs G. Psiholoģijas vārdnīca.. – Rīga: Mācību Grāmata, 1999



48


1. Studiju kursa nosaukums LATVIJA UN EIROPA

2. Studiju kursa statuss Vispārizglītojošais obligātais kurss

3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids


Ieskaite bez atzīmes 3.sem


Ieskaite bez atzīmes 3.sem

4. Kursa autors asistente K. Rūtiņa

5. Kursa mērķis - sniegt studentiem vispusīgas zināšanas par politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā un Eiropas Savienībā.

Kursa uzdevumi: sniegt zināšanas par Eiropas Savienības izveidošanu un attīstības posmiem; veidot izpratni par Latvijas dalības mērķi Eiropas Savienībā un nozaru politikas

prioritātēm Latvijas konkurētspējas paaugstināšanā ES; izprast ekonomiskās un sociālās integrācijas instrumentus, kā arī ES mūsdienu

ekonomiskās politikas problēmas un attīstības perspektīvas; veidot prasmi izvērtēt Eiropas Savienības aktuālus jautājumus no

praktiskā viedokļa.

6. Kursa plāns6.1. Eiropas Savienības izveide un ekonomikas globalizācija.6.2. Eiropas Savienības iekšējais tirgus.6.3. Eiropas Savienības rūpniecības politika.6.4. Eiropas Savienības fiskālā un nodokļu politika, nodokļu sistēma Latvijā.6.5. Konkurences tiesību darbība Eiropas Savienībā un Latvijā.6.6. Eiropas Savienības transporta politika, globālā loģistika.6.7. Eiropas Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS).6.8. Latvijas sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.


Lai iegūtu kredītpunktus, studentiem jāiesniedz un jāprezentē patstāvīgie darbi, jāapmeklē visi semināri, sekmīgi jānokārto ieskaite.


Rūtiņa K. Lekciju konspekts „Latvija un Eiropa”, 2007.

49

Dovladbekova I., Eugene E., Zelmenis D. Eiropas Savienības ekonomiskā politika un Latvija. – SIA „Madonas poligrāfists”, 2008.- 349 lpp.

H.J.Šreters. Eiropas Savienības leksikons. Jumava: 2004.8.2. Ieteicamā literatūra

Šulca O. Latvijas ekonomiskā integrācija Eiropas Savienībā. – LZB, 1996. – 45lpp.

Ilze Judrupa. Eiropas valstu ekonomika. RTU izdevniecība, Rīga 2007.

N. Sprancmanis. Transporta pakalpojumu ekonomika un organizācija. Rīga, RTU, 2001.g.

Oļevskis G. Starptautiskā ekonomika. – Rīga: J.Rozes apgāds, 2000.- 188 lpp.

8.3. Globālais tīmeklis http://www.esia.gov.lv http://www.eiroinfo.lv/ http://www.am.gov.lv/lv/eu http://europa.eu/



50

http://europa.eu/

http://www.am.gov.lv/lv/eu

http://www.eiroinfo.lv/

http://www.esia.gov.lv/


1 Studiju kursa nosaukums IEVADS SPECIALITĀTĒ 2 Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3 Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids


1.sem. iesk. bez atzīmes

Nepilna laika studijās 1 16 - 24 -


4. Kursa autors doc. Z.Šmite

5. Kursa mērķis un uzdevumi:

Specialitātes ievadā tiek apgūti jautājumi par telekomunikāciju attīstības vēsturi pasaulē un Latvijā, telekomunikāciju tirgu, informācijas pārraides tīkliem un organizācijas līmeni Latvijā. Specialitātes ievada uzdevums ir sagatavot telekomunikāciju speciālistu perspektīvam darba tirgum.

6. Kursa plāns 6.1. Telekomunikāciju attīstības vēsture pasaulē un Latvijā

6.2 Telekomunikāciju tehnoloģiju apskats 6.3. Telekomunikāciju tīklu esošās situācijas pārskats LR 6.4. Telekomunikāciju tīklu attīstības stratēģija 6.5. Nākamās paaudzes tīkls


Saskaņā ar programmu, semestra laikā studentiem sekmīgi jāatbild uz semināriem sagatavotiem jautājumiem par katru kursa plāna tēmu. Semestra beigās students kārto ieskaiti par visām tēmām. Students tiek pielaists pie ieskaites, ja zināšanu pārbaudes semināri ir nokārtoti par visām tēmām.

Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite. Semestra novērtējums ir – semestra ieskaite bez atzīmes.

8. LiteratūraPamatliteratūra

J.Ločmelis. Telekomunikāciju vēsture 1.; 2. un 3.daļa. Rīga, 2000.- 406 lpp.; 2002.- 471 lpp.; 2005.- 450 lpp.

Lattelecom materiāli. Tīkla attīstības stratēģija 2008.– 2009. – 20 lpp. Biznesa un Tehnoloģiju centrs. Telekomunikāciju tehnoloģiju apskats. Rīga,

2006. Telekomunikāciju terminu skaidrojumi. RTU, 2003. 180 lpp.

51

8.2. Ieteicamā literatūra Скляров О.К. Волоконно – оптические сети и системы связи. Москва, 2004.-

261 c. Парфенов Ю. А. Цифровые сети доступа. Москва, 2005.- 482 c.



52


1. Studiju kursa nosaukums ELEKTROTEHNIKA

2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss

3. STUDIJU KURSA STRUKTŪRA

Kredīt-

punkti

Lekcijas

(stundas)

Prakt.

darbi

(stundas)

Patstāv.

darbi

(stundas)

Kursa

darbs

Pārbaudes

veids

Pilna laika

studijās4 48 32 80 -

I sem. – ieskaite ar atzīmiII sem. -eksāmens

Nepilna laika

studijās4 48 16 96 -

I sem. – ieskaite ar atzīmiII sem. -eksāmens

4. Kursa autors lekt. R.Baļule

5. Kursa mērķis un uzdevumi:Iepazīties un apgūt elektriskā un magnētiskā lauka raksturojošos lielumus un ar tiem saistītās parādības, līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēžu likumsakarības, aprēķina metodes, lai varētu sekmīgi apgūt specialitātes pārējos mācību priekšmetos. Apgūt iemaņas elektrotehnikas pamatlikumu pielietošanā, elektrisko shēmu saslēgšanā.

6. Kursa plāns

6.1. El.lauks un tā raksturojošie lielumi6.2. Līdzstrāvas ķēžu aprēķins;6.3. Maiņstrāvas ķēžu aprēķins;6.4. Nesinusoidālas maiņstrāvas ķēdes aprēķins6.5. Pārejas procesi līdzstrāvas ķēdēs

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju procesā jāsaņem ieskaites par sekojošām tēmām:1. Elektriskais lauks un to raksturojošie lielumi.2. Rezistoru virknes slēgums.3. Rezistoru paralelais slēgums.4. Rezistoru jauktais slēgums.5. Sarežģītu ķēžu aprēķinu metodes.6. Nesazarota maiņstrāvas ķēde.7. Sazarota maiņstrāvas ķēde. Pieslēgšana un atslēgšana no līdzsprieguma.8. Ķēdes aprēķins ar nesinosoidālu spriegumu ieejā.

53

Pie eksāmena un ieskaites kārtošanas tiek pielaisti studenti, kas saņēma vērtējumu augstāk minētos tematos.Eksāmena vērtēšanā izmanto datorprogrammu „NetMagister” ar testa jautājumu datu bāzi.

8. Literatūra un informācijas avoti

8.1. Pamatliteratūra

R.Baļule. Elektrotehnika. Lekciju konspekts. ESF līdzfinansētais projekts, 2008.

8.2. Ieteicamā literatūra un avoti

Elektrotehnika. Prof. A.J. Šihina redakcijā, 2001. M. Zaičiks. Teorētiskās elektrotehnikas uzdevumu un vingrinājumu krājums, R:,

Zvaigzne, 1998. J. Loganovskis. Elektrotehnika, R:, Zvaigzne, 1998. E. Braučs, V. Jansons Elektrotehnika. (Mācību līdzeklis sertificējamiem elektriķiem)

LEB, 2000. Linsley T. Basic electrical installation nork. –Oxford. Newnes, 2003 А.С. Касаткин, М. В. Немцов. Электротехника. Высшая школа, Москва, 2000. А.Я. Шихин. Электротехника. Высшая школа, Москва, 1998.



54


1. Studiju kursa nosaukums Inženiergrafika



Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids

Pilna laikastudijās 1 - 20 20 - Ieskaite

Nepilna laika studijās 1 - 16 24 - Ieskaite

4. Kursa autors doc. A. Kazuša


Veidot praktiskās iemaņas telpisko objektu attēlošanā grafiski. Apgūt tehniskās domas izteiksmi kopskata vai darba rasējumā, skicē, ievērojot vienoto konstruktoru dokumentu sistēmu un valsts standartus, kuri nodrošina vienveidīgu rasējumu noformēšanu, apzīmēšanu un apmaiņu rūpniecības nozarēs. Lasīt un attēlot shēmas. Veidot izpratni par rasējumu un shēmu izveidi dartorgrafikā.

6. Kursa plāns6.1. Rasējuma noformēšana;6.2. Projekcijas6.3. Ģeometrisku ķermeņu šķelšana ar plakni un to virsmu izklāšana6.4. Attēli-skati, griezumi, šķēlumi.6.5. Vītņu veidi un to nosacītie apzīmējumi6.7. Detaļu skicēšana un darba rasējumi6.8. Shēmas6.9. Datorizētā rasēšana

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Semestra pārbaudījums- ieskaite. Ieskaites saņemšanas priekšnoteikumi :

7.1 Nodarbību apmeklējums un praktisko darbu veikšana nodarbību laikā, ne mazāk par 75%.7.2 Nodoti un ieskaitīti visi paredzētie patstāvīgie mājas darbi. Izpildīti visi semestrī paredzētās ieskaites, testi un kontroldarbi ar ieskati. 7.3. Ja nodarbību apmeklējums 95% un sekmīgi novērtēti patstāvīgie darbi un pārbaudes darbi nodarbībās, semestra pārbaudījums var netikt kārtos, izliekot ieskaiti.7.4. Kārtojot ieskaiti Viens punkts – viena pareiza atbilde. Ieskatīts ja pareizi atbildēts 51% no testa .

Vērtējums ieskaitei:

Punkti 1-30 31-56Ieskaite Neieskaitīts Ieskaite

55

8. Literatūra un informācijas avoti8.1. Pamatliteratūra

1. J.Čukurs, I.Viļumsone, I.Nulle, Inženiergrafika, 2004.,RaKa, Rīga.2. M. Aulmane, Tēlotāja ģeometrija, 2006,.RaKa, Rīga.3. Anatolijs Peļiņins, Guntis Spalis AutoCAD 2006, Datorizētā projektēšana, Jumava, Rīga.4. Engineering Graphics/Frederic E.Giesecke –7th.ed.2000

8.2. Ieteicamā literatūra un avoti

1. J.Čukurs, I.Viļumsone, I.Nulle, Inženiergrafika, 2008., Jelgava LLU.2. Z.Eglītis, Ievads tehniskā grafikā, Rīga SIA, 2001.,2003., 2004., 2006,2008., I,II,III,IV,V

daļa3. J.Nipers, Rasēšana, 2004., Jumava4. www.autocad. com 5. www.p-cad.com



56

http://www.google.lv/search?hl=lv&lr=lang_ru&num=50&ei=B-gLSq_lO8bB_Qar5KmqBA&sa=X&oi=spell&resnum=0&ct=result&cd=1&q=www.autocad.com&spell=1


1. Studiju kursa nosaukums ELEKTRONIKA UN MIKROELEKTRONIKA2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas (stundas)

Prakt./lab.darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids

Pilna laika studijas 4 52 28 80 -

1. un 2. sem.ieskaite ar

atzīmi

Nepilna laika studijas 4 44 20 96 -

1. un 2. sem.ieskaite ar

atzīmi

4. Kursa autors lekt. A. Veide

5. Kursa mērķis un uzdevumi:- iegūt priekšstatu par elektronikas attīstības etapiem un tendencēm;- iegūt zināšanas par elektronikas un mikroelektronikas elementiem un ierīcēm;- iegūt zināšanas par elektronikas elementu un ierīču darbības principiem;- iegūt zināšanas par elektronikas ierīču galvenajiem parametriem pielietošanas un

apkalpošanas līmeņos.

6. Kursa plāns6.1. Elektronikas attīstības vēsture6.2. Elektronikas pasīvie elementi6.3. Pusvadītāju materiāli un pusvadītāju diodes6.4. Bipolārie tranzistori6.5. Tiristori un optroni6.6. Lauktranzistori6.7. Operāciju pastiprinātāji6.8. Analogie integrālie sprieguma stabilizatori6.9. Ciparu shēmu tehnikas pamati6.10. Mazās un vidējās integrācijas pakāpes ciparu integrālās mikroshēmas6.11. Lielās integrācijas pakāpes mikroshēmas

7. Prasības kredītpunkta iegūšanaiSaskaņā ar studiju programmu pēc katras tēmas studenti izpilda kontroldarbu, kurā sniedz atbildes uz kontroles jautājumiem par konkrēto tēmu. Kontroldarbs ir sekmīgi nokārtots, ja iegūts vērtējums ne zemāks par 4 desmitbaļļu atzīmju sistēmā. Katrs semestris noslēdzas ar ieskati par semestra tēmām. Pie semestra ieskaites studenti tiek pielaisti, ja izpildīti visi semestrī paredzētie praktiskie un laboratorijas darbi, noformētas to atskaites un iegūtas par tiem ieskaites.Semestra ieskaite tiek vērtēta ar atzīmi 10 baļļu sistēmā. Sekmīgs semestra vērtējums ir iegūtā ieskaite ar atzīmi ne zemāku par 4.


- Z. Bunžs. Mikroelektronika. Lekciju konspekts.–R.: SIA „Drukātava”, 2007.–108 lpp.

57

- Z. Bunžs. Elektronikas un mikroelektronikas laboratorijas darbi. – R.: RTU Izdevniecība, 2005. – 36 lpp.

- M. Frons, V. Obertīrs, H. Zīdlers u.c. Mikroelektronikas komponentes un pamatshēmas. – Valmiera: VPCI, 2003. 512 lpp.

- K. Tomariņš, E. Zablovskis. Radioelektronika. – R.: Zvaigzne, 1985. – 248 lpp.- E. Vainovskis. Pusvadītāju radioeleltronika. – R.: Zvaigzne, 1985. – 210 lpp.

8.2. Ieteicamā literatūra- A. Akmentiņš. Radioelektronikas elementi. – R.: Latvijas valsts izdevniecība, 1960. –

436 lpp.- J. Greivulis, I. Raņķis. Iekārtu vadības elektroniskie elementi un mezgli. – R.: Avots, -

288 lpp.- Г. Н. Горбачев, Е. Е. Чаплыгин. Промышленная электроника. – М.:

Энергоатомиздат, 1988. – 320 с.- И. П. Жеребцов. Основы электроники. – Ленинград: Энергоатомиздат, 1989. –

352 с.



58


1. Studiju kursa nosaukums Elektrosakaru teorija



Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs Pārbaudes veids


1.sem.- Ieskaite2.sem- Ieskaite ar atzīmi


1.sem.- Ieskaite2.sem- Ieskaite ar atzīmi

4. Kursa autors asist. J.Ogsts

5. Kursa mērķis un uzdevumi: Apgūt zināšanas par signālu pārraidi pa sakaru līnijām, sakaru līnijas raksturojošiem elektriskiem parametriem, signālu pārveidošanas metodēm un ar to saistītiem fizikāliem procesiem.

6. Kursa plāns6.1. Elektrosakaru attīstības vēsture un perspektīvie virzieni;6.2. Elektrosakaru signāli, signālu parametri;6.3. Sakaru ķēžu elektriskie parametri;6.4. Divpolu teorija;6.5. Četrpolu teorija;6.6. Signālu nelineārā pārveidošana;6.7. Gaismas vadu raksturojums, galvenie parametri.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Saskaņā ar programmu semestru laikā studentiem sekmīgi jāuzraksta visi paredzētie kontroldarbi. Katram studentam jāizpilda teorētisks patstāvīgais darbs. 2. semestra ieskaite notiek rakstiski. Studentu zināšanas tiek vērtētas 10 ballu sistēmā. Sekmīgs vērtējums no „4” līdz „10” ballēm.

8. Literatūra8.1. Pamatliteratūra1. В.П.Бакалов и др. Основы теории цепей. Москва, Радио и связь, 2000, 584 стр.2. Ю.С.Шинаков, Ю.М.Колодяжный. Теория передачи сигналов электросвязи. Москва, Радио и связь, 1989, 288 стр.3. Ричард Рид. Основы теории передачи информации. Издат.дом Вильямс, Москва Санкт-Петербург Киев, 2005, 292 стр.4. Девид Бейли, Эдвин Райм. Волоконная оптика, Теория и практика. КУДИЦ-ОБРАЗ, Москва, 2006, 320 стр.

8.2. Ieteicamā literatūra1. K.Tomariņš, E.Zablovskis. Radiotehnika. Rīga, Zvaigzne, 1985., 246 lpp.2. В.В.Крухмалев, В.Н.Гордиенко и др. Основы построения телекоммуникационных систем и сетей. Москва, Горячая линия – Телеком, 2004, 510 стр.

59

3. О.К.Скляров. Современные волоконно-оптические системы передачи, СОЛОН-Р, Москва, 2001, 237 стр.



60


1. Studiju kursa nosaukums Teletrafika teorija2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)




studijās 2 22 10 48 - Ieskaite ar atzīmi

4. Kursa autors lektore D.Cimermane

5. Kursa mērķis un uzdevumi: Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar galveniem tīklu uzbūves variantiem, kādi ir galvenie slodzes avoti tīklā, kādas metodes tiek izmantotas pie telekomunikācijas tīklu projektēšanas un kādas pie tīklu optimizācijas, studenti tiek arī iepazīstināti ar tīkla drošuma noteikšanas metodēm

6. Kursa plāns

6.1. Telekomunikāciju tīklu elementu raksturojums 6.2. Telekomunikāciju tīklu struktūra6.3. Telefona slodzes un darbības drošums6.4. Telekomunikāciju tīklu optimizācijas metodes


Studentu darbs studiju procesā tiek novērtēts ar 10 ballu atzīmju sistēmu. Pēc katras tēmas apguves studenti izpilda ieskaites darbu par doto tēmas jautājumu 10 minūšu pārbaudes darbu (pārspriedumu), kurā pauž savu viedokli par uzdotiem jautājumiem, kas tiek vērtēts ar atzīmi.

Semestra beigās students kārto ieskaiti par visām tēmām. Students tiek pielaists pie ieskaites, ja zināšanu pārbaudes darbi (pārspriedumi) ir nokārtoti vismaz uz 5 ballēm.

Praktisko darbu izpildīšana tiek vērtēta ar ieskaiti. Vērtēšanas veids par praktisko darbu izpildīšanu semestra beigās ir – ieskaite.Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite. Semestra novērtējums ir – semestra ieskaite vai atzīme.

8. Literatūra8.1. Pamatliteratūra ''Телекoмуникации и сети'' В. А., Галкин Ю. А. Григорьев изд. МГТУ имени

Н.Э. Баумана, 2007, 598 с. М. Притски, К. Риггс, П. Сауфик ''Телекoмуникации. Руководство для

начинающих'', Санкт-Петербург, 2005, 619 с. Jāzeps Ločmelis, Telekomunikāciju tīklu teorija – Rīgas Tehniskā universitāte,

2000.g.

61

Jāzeps Ločmelis, Telekomunikāciju tīklu uzbūves un ekspluatācijas uzdevumi – Rīgas Tehniskā universitāte, 2000.g.

8.2. Ieteicamā literatūraAr grāmatām elektroniskā veidā var iepazīties: http://www.ozon.ru/context/detail/id/1479480/

Теория телетрафика и ее приложения ,Издательство: БХВ-Петербург, 2005 г., 288 стр.

Основы телетрафика мультисервисных сетей, Издательство: Эко-Трендз, 2010 г. , 392 стр.



62

http://www.ozon.ru/context/detail/id/858346/




1. Studiju kursa nosaukums Telekomunikāciju mērījumi2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredītpunkti Lekcijas (stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbi

Pārbaudes veids

Pilna laika studijās 2 28 12 40 -

2. semestrī Ieskaite ar atzīmi

Nepilna laika studijās

2 26 6 48 -

2. semestrī Ieskaite3. semestrī Ieskaite ar atzīmi

4. Kursa autors lektors I. Trauliņš

5. Kursa mērķis un uzdevumi: iegūt izpratni par metroloģiju; iegūt priekšstatu par mērījumu uzdevumiem un īpatnībām; iegūt zināšanas par elektrisko signālu mērīšanas metodēm; iegūt izpratni par mēriekārtu uzbūvi un darbības principu;

6. Kursa plāns6.1. Mērījumu kļūdas to aprēķini6.2. Analogās un ciparu mēriekārtas6.3. Mērģeneratori6.4. Oscilogrāfi6.5. Signālu parametru mērījumi6.6. Shēmu elementu parametru mērījumi6.7. Līniju parametru mērījumi

7. Prasības kredītpunktu iegūšanaiSaskaņā ar programmu, semestra laikā studentiem sekmīgi jāuzraksta visi paredzētie kontroldarbi. 2. semestra ieskaite ar atzīmi notiek rakstiski. Studentu zināšanas tiek vērtētas „10 ballu” sistēmā. Sekmīgs vērtējums no „4” līdz „10” ballēm.


Под. ред. Б.Н. Тихонов- Метрология и электроизмерения в телекоммуникационных системах, М. Горячая линия – Телеком, 2007.г. – 374 lpp.

8.2. Ieteicamā literatūra Под. ред. проф. В. П. Дьяконов, Измерительные приборы и массовые

электронные измерения. М. СОЛОН-ПРЕСС 2007, 544 lpp. Mēriekārtu tehniskā dokumentācija Э.Портнов. Оптические кабели связи., М.Горячая линия – Телеком, 2002,

250 lpp.

63

Ю.Парфенов. Кабели электросвязи. М.Эко-Трендз, 2003, 310 lpp. Под. ред. В. П. Шувалова, Телекоммуникационные системы и сети,

М.,Горячая линия – Телеком, 2003, 350 lpp. Д. Ирвин, Д. Хорль, Передача данных в сетях, БХВ – Петербург, 2003, 256

lpp. Под. ред. В. П. Нефедова, Метрология и электроизмерения в

телекоммуникационных системах, М. Высшая школа, 2001, 383 lpp.

9. Katedras sēdes akcepts9.1. Sēdes lēmums: akceptēt9.2. Sēdes datums: 15.04.2010., protokols Nr.42

64


1. Studiju kursa nosaukums Elektrobarošanas iekārtas sakaru tehnikā2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas (stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbi

Pārbaudes veids


2. semestrī Ieskaite bez atzīmes3. semestrīIeskaite ar atzīmi


2 26 6 48 -3. semestrī Ieskaite ar atzīmi


5. Kursa mērķis un uzdevumi: iegūt izpratni par barošanas iekārtu raksturojumiem; iegūt zināšanas par elektrobarošanas iekārtu uzbūvi; iegūt izpratni par barošanas iekārtu darbības principu; prast pielietot barošanas iekārtas sakaru tehnikā.

6. Kursa plāns6.1. Barošanas avotu parametri6.2. Akumulatoru uzbūve, darbības princips6.3. Taisngriežu iekārtas, uzbūve un darbības princips6.4. Nepārtrauktā elektrobarošana UPS

7. Prasības kredītpunktu iegūšanaiSaskaņā ar programmu, semestra laikā studentiem jāuzraksta visi paredzētie kontroldarbi un testi. 2. un 3. semestra ieskaite notiek rakstiski. Studentu zināšanas tiek vērtētas „10 ballu” sistēmā. Sekmīgs vērtējums no „4” līdz „10” ballēm.


Z. Bunžs, Barošanas avoti, lekcijas konspekts, RTK, Rīga, SIA Drukātava 2008., 96 lpp.

8.2. Ieteicamā literatūra Iekārtu tehniskā dokumentācija. Д. Хрусталев. Аккумуляторы, М., Изумруд, 2003., 244 lpp. В. Китаев, Расчёт источников електропитания, М., Радио и связь, 2002., 232 lpp. V. Popovs, GSM standartu šūnu mobilo sakaru sistēma, Rīga, RTU, 2003., 362 lpp.


65


1. Studiju kursa nosaukums Sakaru līnijas2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)


Pilna laikastudijās 4 56 24 80 - Ieskaite ar atzīmi

Nepilna laika studijās 4 50 14 96 - Ieskaite ar atzīmi

4. Kursa autors lektore. D.Cimermane

5. Kursa mērķis un uzdevumi: Sakaru līnijas kursa mērķis ir studentus iepazīstināt ar simetrisko, koaksiālo un optisko sakaru kabeļu konstrukciju tipiem, sakaru līniju pamatfunkcijām, kabeļu marķējuma sistēmu un sakaru kabeļu primāriem un sekundāriem parametriem, sakaru līniju iedalījums pēc izmantojamā vides tipa, kabeļu klasifikācija mūsdienās un kādas ir galvenās izvirzītās prasības sakaru līnijām un kādas ir to attīstības tendences nākotnē. Studentiem tiek sniegtas arī zināšanas par kabeļu līniju aizsardzības metodēm un aizsardzībā izmantojamiem līdzekļiem, sakaru līniju būve un kabeļu guldīšanas metodes.

6. Kursa plāns

6.1. Sakaru tīklu veidošana 6.2. Elektrisko kabeļu līnijas6.3. Optisko kabeļu sakaru līnijas 6.4. Simetrisko, koaksiālo un optisko kabeļu parametri 6.5. Ārējās iedarbības uz sakaru līnijām6.6. Sakaru līniju būve6.7. Sakaru līniju tehniskā ekspluatācija


Studentu darbs studiju procesā tiek novērtēts ar 10 ballu atzīmju sistēmu. Pēc katras tēmas apguves studenti izpilda ieskaites darbu par doto tēmas jautājumu 10 minūšu pārbaudes darbu, kurā pauž savu viedokli par uzdotiem jautājumiem, kas tiek vērtēts ar atzīmi.

Semestra beigās students kārto ieskaiti par visām tēmām. Students tiek pielaists pie ieskaites, ja zināšanu pārbaudes darbi ir nokārtoti vismaz uz 4 ballēm.

Praktisko darbu izpildīšana tiek vērtēta ar ieskaiti.Vērtēšana veids par praktisko darbu izpildīšanu semestra beigās ir – ieskaite.Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite. Semestra novērtējums ir – semestra ieskaite vai atzīme.

8. Literatūra8.1. Pamatliteratūra Э.Портнов. Оптические кабели связи. Конструкции и характеристики.

М.Горячая линия – Телеком.2005

66

Ю.Парфенов. Кабели электросвязи. М.Эко-Трендз.2007 И.И.Гроднев, С.М.Верник, Линии связи, Москва, Радио и связь, 2008, 544.стр. И.И.Гроднев, Н.Д.Курбатов, Линейные соружения связи, Москва, Связь, 2006,

543.стр. Lattelecom materiāli. Tīkla attīstības stratēģija 2008. – 2009. gads

8.2. Ieteicamā literatūraAr grāmatām elektroniskā veidā var iepazīties: http://www.ozon.ru/context/detail/id/1479480/ Кабели, провода и материалы для кабельной индустрии, Автор: коллектив

Издательство: НКП ""Элипс",2006, 360.стр. Оптические кабели связи российского производства. Справочник Издательство:

Эко-Трендз, 2003 г,286. стр. Электрические кабели связи и их монтаж, Издательство: Горячая Линия -

Телеком, 2005 г. 264. стр.9. Katedras sēdes akcepts


67





1. Studiju kursa nosaukums Telekomunikāciju termināli



Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)


Pilna laikastudijās 2 26 14 40 - 1.sem.- Ieskaite ar


studijās 2 28 4 48 - 3.sem- Ieskaite ar atzīmi

4. Kursa autors asist. V.Saliņš

5. Kursa mērķis un uzdevumi: Iepazīties ar dažāda tipa telekomunikāciju termināliem. Iegūt zināšanas par telekomunikācijas terminālu funkcijām un darbību. Prast praksē pielietot iegūtās zināšanas.

6. Kursa plāns6.1. Telekomunikāciju terminālu evolūcija;6.2. Analogo terminālu konstrukcija, uzbūve un darbības princips;6.3. Daudzfunkcionālie telekomunikāciju termināli;6.4. Mobilo sakaru telefonu aparāti.

7. Prasības kredītpunktu iegūšanai Saskaņā ar programmu semestru laikā studentiem sekmīgi jāuzraksta kontroldarbi un jāsaņem obligātās ieskaites par programmā paredzētām tēmām. Semestra beigās ir ieskaite ar atzīmi. Ieskaites kārtošana rakstiski. Katram studentam divi individuālie uzdevumi, no kuriem 1 izklāstāms teorētiski, 1 uzdevums praktiskais. Studentu zināšanas tiek vērtētas 10 ballu sistēmā. Sekmīgs vērtējums no „4” līdz „10” ballēm.

8. Literatūra8.1. Pamatliteratūra1. С.Л.Корякин-черняк, Абонентские телефонные аппараты, Санкт- Петербург, Наука и техника, 2003, 367 стр.2. Н.В.Каменецкий, В.А. Заикин. Радиотелефоны. Наука и Техника, Санкт- Петербург, 2002, 311 стр.

8.2. Ieteicamā literatūra1. В.А. Заикин, Н.В.Каменецкий. Современные радиотелефоны. Наука и Техника, Санкт- Петербург, 2004, 344 стр.2. В.М.Пестриков, Азбука сотового телефона. Наука и Техника, Санкт- Петербург, 2003, 345 стр.



68


1. Studiju kursa nosaukums Ciparu komutācijas sistēmas



Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)


Pilna laikastudijās 6 78 42 120 4.sem.

3.sem.- Ieskaite ar atzīmi4.sem – Ieskaite5.sem.- Eksāmens

Nepilna laika studijās 6 74 22 144 5.sem.

3.sem.- Ieskaite ar atzīmi4.sem – Ieskaite5.sem.- Eksāmens

4. Kursa autors asist. V.Saliņš

5. Kursa mērķis un uzdevumi: Iepazīties ar ciparu komutācijas galvenajiem pamatprincipiem un ciparu

komutācijas lauka veidošanu. Apgūt ciparu komutācijas sistēmu ar hierarhijas un sadalīto vadību darbības

principus. Apgūt ciparu komutācijas sistēmu tehniskās ekspluatācijas un apkalpošanas

organizāciju. Iepazīties ar ciparu komutācijas sistēmu mehāniskajām konstrukcijām un

elektrobarošanas organizāciju.

6. Kursa plāns6.1. Ciparu komutācijas sistēmu elementi;6.2. Ciparu komutācijas sistēmas AXE struktūra;6.3. Ciparu komutācijas sistēmas AXE vietējās centrāles;6.4. AXE vadības daļa. Centrālie un reģionālie procesi;6.5. AXE tehniskā ekspluatācija un apkalpošana;6.6. Ciparu komutācijas sistēma ar sadalīto vadību ALCATEL 1000-S12.

Moduļi, struktūrshēmas, programmatūra, konstrukcijas un elektrobarošana.

6. Prasības kredītpunktu iegūšanai

Saskaņā ar programmu semestru laikā jāsaņem obligātās ieskaites par uzrādītām tēmām. 3. semestra ieskaite ar atzīmi notiek rakstiski. Katram studentam 3 individuālie uzdevumi, no kuriem 2 teorētiskie, 1 praktiskie aprēķini. 4. semestrī ieskaite – tests. 5. semestrī eksāmens. Katram studentam 3 jautājumi. Kursa darba novērtējums ir ieskaite ar atzīmi. Kursa darba, kā arī studentu zināšanas tiek vērtētas „10 ballu” sistēmā. Sekmīgs vērtējums no „4” līdz „10” ballēm.

69

8. Literatūra8.1. Pamatliteratūra1.В.Г.Карташевский, А.В.Росляков. Цифровые ситемы коммутации для ГТС, ЭКОТРЕНДЗ, Москва, 2008, 350 стр.2. Д.Н.Берлин. Коммутация в системах и сетях связи. ЭКОТРЕНДЗ, Москва, 2006, 341 стр.3. М.Мур. Телекоммуникации, Руководство для начинающих, «БХВ-Петербург», Санкт- Петербург, 2003, 609 стр.4. Anders Hellman, Gudrun Bager, Understanding Telecommunications1 Studentlitteratur, Ericsson, Telia, Stockholm, 1999, 481 lpp.Autoru kolektīvs, Angļu Latviešu Krievu, Informātikas vārdnīca datori, datu pārraide un apstrāde. Avots, Rīga, 2001.

8.2. Ieteicamā literatūra1. Б.С. Гольдштейн, Системы коммутации, «БХВ-Санкт-Петербург», Санкт-Петербург 2004.2. Jāzeps Ločmelis, Telekomunikāciju vēsture, LU žurnāla „Latvijas vēsture” fonds, Rīga, 2002.



70


1 Studiju kursa nosaukums PĀRRAIDES SISTĒMAS 2 Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)


Pilna laikastudijās 4 52 28 80 KD

2.sem.

3.sem. iesk. ar atzīmi4. sem. iesk. bez atzīmes

Nepilna laika studijās 4 44 20 96 KD

2.sem

3.sem. iesk. ar atzīmi4. sem. iesk. bez atzīmes



Pārraides sistēmās tiek apgūti daudzkanālu sakaru veidošanas principi, kas ir tehnisko iekārtu sarežģīts komplekss un dod iespēju vienlaicīgi pārraidīt dažādu informāciju pa sakaru līniju. Apgūšanas līmenim jāatbilst kursa un kvalifikācijas darba prasībām (pielietošanas līmenis).

6. Kursa plāns6.1. Pārraides sistēmu klasifikācija, parametri un signālu pārraides veidi. Aparatūras veidošanas principi.6.2. Pārraides sistēmu ar kanālu laika dalīšanu KLD veidošana.6.3. Pārraides sistēmu ar KLD gala staciju aparatūra.6.4. Ciparu pārraides pleziohronā metode PDH.6.5. Ciparu pārraides sistēmas LR telekomunikāciju tīklā.6.6. Specializētā mēraparatūra kanālu un traktu parametru mērījumiem.


Saskaņā ar programmu, semestra laikā studentiem sekmīgi jāatbild uz semināriem sagatavotiem jautājumiem par katru kursa plāna tēmu. Semestra beigās students kārto ieskaiti par visām tēmām. Students tiek pielaists pie ieskaites, ja zināšanu pārbaudes semināri ir nokārtoti par visām tēmām.Laboratorijas darbu izpildīšana tiek vērtēta ar darba atskaites novērtējumu. Vērtēšanas veids par laboratorijas darbu izpildīšanu semestra beigās ir – ieskaite.Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite.Semestra novērtējums ir – semestra ieskaite vai semestra ieskaite ar atzīmi.Kursa darba novērtējums ir - ieskaite ar atzīmi „10”ballu vērtēšanas skalā.


Крухмалев В.В. Цифровые системы передачи. Москва, 2007.–350c. Парфенов Ю. А. Цифровые сети доступа. Москва, 2005. – 282 c.

71

Ieteicamā literatūra Скляров О.К. Волоконно – оптические сети и системы связи. Москва, 2004.

– 261c Lattelecom materiāli.Tīkla attīstības stratēģija 2008.-2009.- 20 lpp. Гордиенко В.Н. Многоканальные телекоммуникационные системы. Москва,

2005.- 416 c. Biznesa un Tehnoloģiju centrs. Telekomunikāciju tehnoloģiju apskats. Rīga,

2006.- 63 lpp. A.Kavacis. Telekomunikāciju distributīvās sistēmas. RTU. Rīga, 2001.- 96 lpp. Autoru kolektīvs. Angļu-latviešu- krievu informātikas vārdnīca. Avots. Rīga,

2001.- 660 lpp. Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloģijas. RTU, Telekomunikāciju

institūts. Иоргачёв Д.В.Волоконно – оптические кабели и линии связи. Москва, 2002.-

276 c.



72


1 Studiju kursa nosaukums ŠĶIEDRU OPTIKAS PĀRRAIDES SISTĒMAS 2 Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)



4.sem. iesk. bez atzīmes5. sem. Eksāmens


4.sem. iesk. bez atzīmes5. sem. Eksāmens



Šķiedru optikas pārraides sistēmās tiek apgūti optisko sakaru attīstības teorētiskie un praktiskie virzieni, kas nodrošina ātrdarbīgu tehnoloģiju ieviešanu sakaros. Apgūšanas līmenim jāatbilst kursa un kvalifikācijas darba prasībām (pielietošanas līmenis) .

6. Kursa plāns 6.1. Šķiedru optikas pārraides sistēmu ŠOPS perspektīvā izmantošana telekomunikāciju

tīklos6.2. Optiskās šķiedras un kabeļi. Klasifikācija, raksturojumi un materiāli6.3. ŠOPS veidošanas principi6.4. ŠOPS multipleksēšanas princips6.5. ŠOPS sakaru pakalpojumu veidi, protokoli un informācijas pārraides metodes6.6. Sinhronā ciparu hierarhija (SDH)6.7. WDM tehnoloģijas optiskajos sakaru tīklos6.8. Optisko sakaru tīklu funkcionālie elementi


Saskaņā ar programmu, semestra laikā studentiem sekmīgi jāatbild uz semināriem sagatavotiem jautājumiem par katru kursa plāna tēmu. Semestra beigās students kārto ieskaiti par visām tēmām. Students tiek pielaists pie ieskaites, ja zināšanu pārbaudes semināri ir nokārtoti par visām tēmām.Praktisko darbu izpildīšana tiek vērtēta ar ieskaiti.Vērtēšanas veids par praktisko darbu izpildīšanu semestra beigās ir – ieskaite.Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite.Semestra novērtējums ir – semestra ieskaite vai eksāmens.

8. Literatūra 8.1. Pamatliteratūra

Скляров О.К. Волоконно – оптические сети и системы связи. Москва, 2004 – 261 c.

73

Портнов З.Л. Оптические кабели связи и пассивные компоненты волоконно - оптических линий связи. Москва, 2007.- 461 c.

8.2. Ieteicamā literatūra Крухмалев В.В. Цифровые системы передачи. Москва, 2007.– 350 c. Парфенов Ю. А. Цифровые сети доступа. Москва, 2005.- 282 c.. Lattelecom materiāli.Tīkla attīstības stratēģija 2008.-2009.- 20 lpp. Гордиенко В.Н. Многоканальные телекоммуникационные системы. Москва,

2005 – 416 c. Biznesa un Tehnoloģiju centrs. Telekomunikāciju tehnoloģiju apskats. Rīga,

2006.- 63 lpp. A.Kavacis. Telekomunikāciju distributīvās sistēmas. RTU. Rīga, 2001.- 96 lpp. Autoru kolektīvs. Angļu-latviešu- krievu informātikas vārdnīca. Avots. Rīga,

2001.- 660 lpp. Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloģijas. RTU, Telekomunikāciju

institūts. Иоргачёв Д.В.Волоконно – оптические кабели и линии связи. Москва, 2002.-

276 c.



74


1. Studiju kursa nosaukums Datu pārraide2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)



3.sem. eksāmens;4.sem.iesk. ar atzīmi.

Nepilna laikastudijās 4 48 16 96 -

3.sem. iesk. ar atzīmi;4.sem. iesk.; 5.sem. eksāmens.

4. Kursa autors lektore. D.Cimermane

5. Kursa mērķis un uzdevumi: Datu pārraidē tiek sniegtas teorētiskās un praktiskās zināšanas par mūsdienu lokālo, pilsēttīklu un globālo tīklu tehnoloģijām un to arhitektūras pamatiem, balstoties uz atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli (OSI), dot zināšanas par tīklu protokoliem un datu pārraides tehnoloģiju attīstības tendencēm un tīkla konverģenci.

6. Kursa plāns

6.1. Informācijas pārraidē izmantotie signāli 6.2. Sakaru kanālu tipi un to īpašības6.3. Ciparu kanāla organizācijas princips6.4. Ciparu kanālu komutācijas metodes6.5. Izmantojamās pārraides metodes datu tīklos6.6. Lokālā tīklā izmantojamās tehnoloģijas6.7. Globālā tīklā izmantojamās tehnoloģijas6.8. Tīkla pārvaldes pamati un interneta protokoli


Studentu darbs studiju procesā tiek novērtēts ar 10 ballu atzīmju sistēmu. Pēc katras tēmas apguves studenti izpilda ieskaites darbu, kurā pauž savu viedokli par uzdotiem jautājumiem, kas tiek vērtēts ar atzīmi no ”4” līdz ”10”.

3. semestra un 5. semestra eksāmens notiek rakstiski. Katram studentam ir trīs individuāli uzdevumi, kuri jāizklāsta rakstiski.

Students tiek pielaists pie eksāmena un ieskaites, ja zināšanu pārbaudes darbi ir nokārtoti vismaz uz 4 ballēm.

Praktisko darbu izpildīšana tiek vērtēta ar ieskaiti.Vērtēšana veids par praktisko darbu izpildīšanu semestra beigās ir – ieskaite.Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite.

Semestra novērtējums ir – eksāmens un ieskaite ar atzīmi

75

8. Literatūra8.1. Pamatliteratūra В. Г. Олифер, Н. А. Олифер ''Компьютерные сети'', М., 2005, 842с М. Притски, К. Риггс, П. Сауфик ''Телекoмуникации. Руководство для

начинающих'', Санкт-Петербург, 2005, 619 с. ''Телекoмуникации и сети'' В. А., Галкин Ю. А. Григорьев изд. МГТУ имени

Н.Э. Баумана, 2007, 598 с.

8.2. Ieteicamā literatūra

Ar grāmatām elektroniskā veidā var iepazīties: http://www.kodges.ru/68873-yenciklopediya-wimax.-put-k-4g.html

Название: Энциклопедия WiMAX. Автор: В. Вишневский, С. Портной, И.Шахнович, Издательство: Техносфера, 472 c., PDF, 71 Мб,Год издания: 2009.

Название: Wi-Fi. Беспроводная сеть, Автор: Росс Джон, Издательство: НТ Пресс,320 c., 11,1 Мб (+3%), 2007

Компьютерные сети. Первый шаг , Уэнделл Одом Беспроводные сети. Первый шаг ( Cisco ) , Джим Гейер Сети ATM корпорации Cisco , Галина Дикер-Пилдуш Полный справочник по Cisco , Брайан Хилл Офисные локальные сети. Самоучитель , Сергеев Александр Петрович Создание сетей удаленного доступа Cisco , Кэтрин Пакет Организация защиты сетей Cisco , Майкл Уэнстром Сети TCP / IP , том 1. Принципы, протоколы и структура, 4-е издание , Дуглас

Камер Беспроводные линии связи и сети , Вильям Столлингс Передача голосовых данных по сетям Cisco Frame Relay , ATM и IP , Стив Мак-

Квери, Келли Мак-Грю, Стивен Фой Создание масштабируемых сетей Cisco , Кэтрин Пакет, Дайана Тир Компьютерные сети и Internet , Толковый словарь сетевых терминов и аббревиатур. Официальное издание

Cisco Systems, Inc., и др. Cisco Systems



76

http://www.williamspublishing.com/Books/Cisco_Dic.html

http://www.williamspublishing.com/Books/Cisco_Dic.html

http://www.williamspublishing.com/Books/X_CNAI.html

http://www.williamspublishing.com/Books/5-8459-0307-6.html






http://www.dialektika.com/books/5-8459-0504-4.html





http://www.kodges.ru/68873-yenciklopediya-wimax.-put-k-4g.html


1. Studiju kursa nosaukums Mobilās sakaru sistēmas2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredītpunkti Lekcijas (stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbi

Pārbaudes veids


3. semestrī Ieskaite ar atzīmi4. semestrīEksāmens


4 52 12 96 -5. semestrī Eksāmens


5. Kursa mērķis un uzdevumi: iegūt izpratni par apkalpojamās teritorijas dalīšanu šūnās un frekvenču atkārtotu

izmantošanu; iegūt izpratni par mobilās telefonijas standartiem; iegūt zināšanas par ciparu tīkla struktūru un darbības principu; iegūt izpratni par UMTS tīkla struktūru un darbības principu.

6. Kursa plāns6.1. Teritorijas dalīšanas šūnās principi6.2. Piekļuves veidi un frekvenču atkārtota izmantošana6.3. Analogā sakaru sistēma6.4. Ciparu sakaru sistēma6.5. GSM tīkla struktūra6.6. GSM vadības un trafika kanāli6.7. Radio tīkla vadība un kontrole6.8 GPRS tīkla struktūra6.9 3G tīkla struktūra6.10 UMTS tīkla struktūra

7. Prasības kredītpunktu iegūšanaiSaskaņā ar programmu, semestra laikā studentiem sekmīgi jāuzraksta visi kontroldarbi. 3.semestra ieskaite ar atzīmi un 4. semestra eksāmens notiek rakstiski. Studentu zināšanas tiek vērtētas „10 ballu” sistēmā. Sekmīgs vērtējums no „4” līdz „10” ballēm.


V. Popovs, GSM Standarta šūnu mobilo sakaru sistēma, RTU izdevniecība, Rīga, 2003., 362 lpp.

8.2. Ieteicamā literatūra А. Н. Берлин, Цифровые сотовые системы связи, M., ЭКО-Грендз, 2007.,

296 lpp.

77

В. Ю. Бабков, Сети мобильной связи, Горячая линия – Телеком, M., 2007., 224 lpp.

А. А. Чекалин, Защита информации в системах мобильной связи, М., Горячая линия – Телеком, 2005, 171 lpp.

Ю. А. Громаков, Технологии определения местоположения в GSM и UMTS. M., ЭКО-Грендз, 2005, 144 lpp.

Под ред. В.П. Ипатова Сети мобильной связи, М., Горячая линия – Телеком., 2003., 272 lpp.



78


1 Studiju kursa nosaukums TELEKOMUNIKĀCIJU TĪKLU PROJEKTĒŠANA2 Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)


Pilna laikastudijās 4 52 28 80 KD

5.sem.

3.sem. iesk. bez atzīmes5. sem. iesk. ar atzīmi

Nepilna laika studijās 4 46 20 96 KD

5.sem5.sem. iesk. ar atzīmi



Telekomunikāciju tīklu projektēšanā tiek apgūti ciparu pārraides sistēmu (CPS) un optisko sakaru sistēmu projektēšanas principi vietējiem, nacionāliem un starptautiskiem tīkliem. Apgūšanas līmenim jāatbilst kursa un kvalifikācijas darba prasībām (pielietošanas līmenis).

6. Kursa plāns6.1. Tehniskais uzdevums telekomunikāciju tīkla projektēšanai6.2. Tīklu projektēšanas principi6.3. Ciparu pārraides sistēmu (CPS) projektēšana6.4. Telekomunikāciju tīklu ekonomiskais un kvalitātes novērtējums 6.5. Šķiedru optikas sakaru sistēmu inženieraprēķina metodika6.6. Jauno tehnoloģiju izmantošana optisko sakaru tīklu projektēšanā6.7. Optisko nesošo spektrālās blīvēšanas WDM sistēmas projektēšanas procesā6.8. Optisko interfeisu parametri6.9. Ekonomiskās efektivitātes noteikšana ŠOPS


Saskaņā ar programmu, semestra laikā studentiem sekmīgi jāatbild uz semināriem sagatavotiem jautājumiem par katru kursa plāna tēmu. Semestra beigās students kārto ieskaiti par visām tēmām. Students tiek pielaists pie ieskaites, ja zināšanu pārbaudes semināri ir nokārtoti par visām tēmām.Praktisko darbu izpildīšana tiek vērtēta ar ieskaiti.Vērtēšanas veids par praktisko darbu izpildīšanu semestra beigās ir – ieskaite.Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite.Semestra novērtējums ir – semestra ieskaite vai semestra ieskaite ar atzīmi.Kursa darba novērtējums ir – ieskaite ar atzīmi „10” ballu vērtēšanas skalā.

79


Скляров О.К. Волоконно – оптические сети и системы связи. Москва, 2004 - р.9-86.

Крухмалев В.В. Цифровые системы передачи. Москва, 2007. – p.345 Иоргачёв Д.В.Волоконно – оптические кабели и линии связи. Москва, 2002

8.2. Ieteicamā literatūra Парфенов Ю. А. Цифровые сети доступа. Москва, 2005 – р. 41-177. Lattelecom materiāli.Tīkla attīstības stratēģija 2008.-2009.gads Гордиенко В.Н. Многоканальные телекоммуникационные системы. Москва,

2005 – р.134- 310. Biznesa un Tehnoloģiju centrs. Telekomunikāciju tehnoloģiju apskats. Rīga,

2006. A.Kavacis. Telekomunikāciju distributīvās sistēmas. RTU. Rīga, 2001. Autoru kolektīvs. Angļu-latviešu- krievu informātikas vārdnīca. Avots. Rīga,

2001. Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloģijas. RTU, Telekomunikāciju

institūts.



80


1. Studiju kursa nosaukums Informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids



studijās 2 18 14 48 - Ieskaite ar atzīmi

4. Kursa autors asist. A.Jaunkalns

5. Kursa mērķis un uzdevumi: Sniegt studentiem vispusīgas zināšanas par informācijas tehnoloģijām telekomunikācijās, datortehnoloģiju pielietojumu telekomunikācijā. Iemācīties šīs zināšanas izmantot praktiskajā darbā.

6. Kursa plāns6.1. Informācijas sistēmas – telekomunikācijās;6.2. Datoru izmantošana ISDN tīklos;6.3. Dažādu tehnoloģiju veidi telekomunikāciju un datortīklu apvienojumā;6.4. Radio linku izmantošana;6.5. Bezvadu tīkli;6.6. Interneta telefonija;6.7. Kvalitātes sistēma.


Studentu darbs studiju procesā tiek novērtēts10 ballu atzīmju sistēmā. Pēc katras tēmas apguves studenti raksta 10 minūšu pārbaudes darbu (pārspriedumu), kurā pauž savu viedokli par aktuālajiem jautājumiem, kas tiek vērtēts ar atzīmi.

Semestra beigās students kārto ieskaiti par visām tēmām. Students tiek pielaists pie ieskaites, ja zināšanu pārbaudes darbi (pārspriedumi) ir nokārtoti vismaz uz 4 ballēm.


Компьютерные технологии в телефонии. Т.И.Иванова. Эко-Трендз, Москва, 2002, 297 стр.

8.2. Ieteicamā literatūra Оптические сети. Девид Гринфилд. DiaSoft. Kijeva, 2002, 244 lpp. Телекоммуникационные системы и сети. Том 2.Под редакцией В.П.

Шумалова. Горяцая линия – Телеком. Москва, 2002, 672 стр. Компьютерные сети, 2-е издание. В.Г.Олифер, Н.А. Олифер. Питер, 2003,

863стр.


81


1 Studiju kursa nosaukums SAKARU SISTĒMU TEHNISKĀ APKALPOŠANA 2 Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)


Pilna laikastudijās 2 28 12 40 - 5.sem.

iesk. ar atzīmi

Nepilna laika studijās 2 26 6 48 - 5.sem.

iesk. ar atzīmi



Sakaru sistēmu tehniskā apkalpošanā tiek apgūti telekomunikāciju tīklu apkalpošanas galvenie uzdevumi, kas nodrošina stabilus kvalitātes rādītājus ar minimāliem ekspluatācijas izdevumiem. Mācību kursa uzdevums ir sagatavot tekomunikācijas speciālistus perspektīvam darba tirgum.

6. Kursa plāns6.1. Tehniskās apkalpošanas teorētiskie un praktiskie pamati6.2. Ciparu pārraides sistēmu CPS kanālu parametru mērījumi6.3. CPS gala stacijas iekārtas un līnijas trakta noskaņošanas darbi6.4. Šķiedru optisko pārraides sistēmu ŠOPS tehniskās apkalpošanas organizācijas principi6.5. Optiskā kabeļa OK vājinājuma mērījumu metodes6.6. Optiskā kabeļa OK dispersijas mērījumu metodes6.7. Ārējo faktoru iespaids uz OK raksturojumiem6.8. Moderno telekomunikāciju tīklu tehniskās apkalpošanas centru veidošanas principi


Saskaņā ar programmu, semestra laikā studentiem sekmīgi jāatbild uz semināriem sagatavotiem jautājumiem par katru kursa plāna tēmu. Semestra beigās students kārto ieskaiti par visām tēmām. Students tiek pielaists pie ieskaites, ja zināšanu pārbaudes semināri ir nokārtoti par visām tēmām.Praktisko darbu izpildīšana tiek vērtēta ar ieskaiti. Vērtēšanas veids par praktisko darbu izpildīšanu semestra beigās ir – ieskaite.Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite.Semestra novērtējums ir – semestra ieskaite ar atzīmi.

82


Скляров О.К. Волоконно – оптические сети и системы связи. Москва, 2004 – 261c.

Крухмалев В.В. Цифровые системы передачи. Москва, 2007. – 350c. Парфенов Ю. А. Цифровые сети доступа. Москва, 2005 – 282c.

8.2. Ieteicamā literatūra Портнов З. Л. Оптические кабели связи и пассивные компоненты волоконно

- оптических линий связи. Москва, 2007 . Lattelecom materiāli.Tīkla attīstības stratēģija 2008.-2009.gads Гордиенко В.Н. Многоканальные телекоммуникационные системы. Москва,

2005 – р.134- 310. Biznesa un Tehnoloģiju centrs. Telekomunikāciju tehnoloģiju apskats. Rīga,

2006. A.Kavacis. Telekomunikāciju distributīvās sistēmas. RTU. Rīga, 2001. Autoru kolektīvs. Angļu-latviešu- krievu informātikas vārdnīca. Avots. Rīga,

2001. Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloģijas. RTU, Telekomunikāciju

institūts. Иоргачёв Д.В.Волоконно – оптические кабели и линии связи. Москва, 2002



83


1. Studiju kursa nosaukums ELEKTROSAKARU APARATŪRAS MONTĀŽAS PRAKSE

2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. Darbi

(stundas)

Patstāv. Darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids





4. Kursa autors asistents V. Dernovs

5. Kursa mērķis un uzdevumi: Iegūt lodēšanas iemaņas. Apgūt dažādus montāžas veidus. Iepazīt radioelektronikas (RE) elementus un apgūt prasmi tos izmantot reālās shēmās.

6. Kursa plāns6.1. Ievada prakses nodarbība6.2. Elektrisko savienojumu veidi6.3. Elektriskie vadi6.4. Montāžas vadi6.5. Radiolektronikas (RE) konstruējošie elementi6.6. Komutāciju elementi6.7. Kompleksais darbs

7.Prasības kredītpunkta iegūšanai

Students saņem sekmīgu vērtējumu, ja ir veicis 80% praktiskos darbus. Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite. Semestra novērtējums ir – semestra ieskaite bez atzīmes.

8.Literatūra 8.1. Pamatliteratūra

Metodiskais materiāls, praktisko darbu apraksti par elektrosakaru aparatūras montāžu.

G. E. Lagzdiņš “Pamatkurss elektrotehnikā”, SIA “JLV”, 2004.8.2. Ieteicamā literatūra

M. Frohn, W. Obezt hur, H. Jobst Sidler, M. Wiemer, P. Zastrow. “Mikroelektronikas komponentes un pamatshēmas”. VPIC, 2003.


84


1. Studiju kursa nosaukums Datortehnikas pielietošanas prakse2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids




2. sem. iesk. bez atzīmes

4. Kursa autors doc. I.Ulmane


Padziļināt lietotāju prasmes no datortehnikas aparatūras un programmatūras viedokļa Papildināt lietotāju prasmes strādāt ar lietojumprogrammām un elektroniskās komunikācijas līdzekļiem. Izprast datu aizsardzības nozīmību.

6. Kursa plāns6.1. Datortehnikas aparatūra.6.2 Lietišķās programmas.6.3. Informācija un komunikācija6.4. Datu aizsardzība.


Saskaņā ar programmu, students saņem sekmīgu vērtējumu, ja ir veicis 80% praktiskos darbus un sekmīgi nokārtojis ieskaiti.

Patstāvīgā darba novērtējums ir ieskaite. Semestra novērtējums ir – semestra ieskaite bez atzīmes.


I. Dukulis Apgūsim jauno Word, Biznesa augstskola Turība, 2005. I. Dukulis Apgūsim jauno Excel, Biznesa augstskola Turība, 2004. I. Dukulis Apgūsim jauno PowerPoint, Biznesa augstskola Turība, 2003.8.2. Ieteicamā literatūra Internetresursi: Office Online vietnē http://office.microsoft.com/lv-lv/default.aspx



85

http://office.microsoft.com/lv-lv/default.aspx


1. Studiju kursa nosaukums SPECIALITĀTES TEHNOLOĢISKĀ PRAKSE 2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids

Pilna laikastudijās 8 - 320 - -


Nepilna laika studijās 8 - 320 - -



5. Kursa mērķis un uzdevumi: Apgūt telekomunikāciju tīklu uzbūvi, ciparu komutācijas centrāles, daudzkanālu pārraides sistēmas, diskrētās informācijas pārraides iekārtu, mobilās sakaru sistēmas, telekomunikāciju aparatūras elektrobarošanas iekārtas, kā arī noteikt elektriskos parametrus elektrosakaru sistēmās un veikt visa veida sakaru sistēmu tehnisko apkalpošanu.Apgūt praktiskās iemaņas, lai risinātu telekomunikāciju iekārtu un līnijas traktu darbības procesā radušās problēmas.

6. Kursa plāns

6.1. Dažādu telekomunikāciju terminālu apgūšana 6.2 Darbs automātiskās komutācijas centrālēs

6.3. Daudzkanālu pārraides sistēmu tehniskā apkalpošana 6.4. Mobilo sakaru tīklu tehniskā apkalpošana 6.5. Darbs datu pārraides tīklos 6.6. Sakaru tehnikas elektrobarošanas iekārtu tehniskā apkalpošana 6.7. Telekomunikāciju mērījumu tehnoloģiju un mēraparatūras apgūšana


Prakses laikā studentiem jāsagatavo sekojoša dokumentācija : prakses atskaite prakses vadītāja atsauksme-raksturojums praksē veikto darbu uzskaites karte

Tehnoloģiskās prakses noslēgumā tiek vērtēta studenta prakses atskaite arvērtējumu - Ieskaite.Galīgo prakses vērtējumu nosaka RTK prakses vadītājs ar vērtējumu “Ieskaite”.


86


1. Studiju kursa nosaukums KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 2. Studiju kursa statuss Nozares mācību kurss3. Studiju kursa struktūra

Kredīt-punkti

Lekcijas(stundas)

Prakt. darbi

(stundas)

Patstāv. darbi

(stundas)

Kursa darbs

Pārbaudes veids

Pilna laikastudijās 4 - 160 - -


Nepilna laika studijās 4 - 160 - -




Kvalifikācijas prakse telekomunikāciju uzņēmumā ir studiju procesa noslēguma posms. Kvalifikācijas prakses mērķis ir savākt un apkopot nepieciešamo materiālu kvalifikācijas darba izpildīšanai.Kvalifikācijas prakses uzdevums ir apgūt konkrēta telekomunikāciju uzņēmuma struktūru un pamatot izvēlētās kvalifikācijas darba tēmas vietu Latvijas Republikas telekomunikāciju tīkla attīstības koncepcijā. Sagatavot materiālu kvalifikācijas darbam. 6. Kursa plāns

6.1. Kvalifikācijas darba izvērstā uzdevuma sastādīšana 6.2 Profesionālie jautājumi par automātiskām komutācijas sistēmām

6.3. Profesionālie jautājumi par daudzkanālu pārraides sistēmām 6.4. Profesionālie jautājumi par mobilām sakaru sistēmām 6.5. Profesionālie jautājumi par datu pārraides tīkliem 6.6. Profesionālie jautājumi par šķiedru optikas pārraides sistēmām 6.7. Telekomunikāciju tīklu projektēšana 6.8. Profesionālie jautājumi par sakaru sistēmu tehniskās apkalpošanas organizēšanu


Prakses laikā studentiem jāsagatavo sekojoša dokumentācija : materiāli kvalifikācijas darba izstrādāšanai prakses vadītāja atsauksme-raksturojums praksē veikto darbu uzskaites karte

Galīgo prakses vērtējumu nosaka RTK prakses vadītājs ar vērtējumu “Ieskaite”


87

2.pielikums

MĀCĪBU SPĒKU CV

88

CURRICULUM VITAE

1. Vārds, uzvārds: Vija Grava2. Dzimšanas gads: 1954. gada 16. oktobrī3. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

05.11.2007.

Darba vietas nosaukums

RTK

Amata nosaukums lektore


01.05.2004.


RTK

Amata nosaukums matemātikas skolotājaDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09.08. 1994. 31.07. 2003.


Kazdangas l/s tehnikums, Kazdangas Profesionālā vidusskola

Amata nosaukums Kazdangas Profesionālās vidusskolas direktoreDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

04.01. 1990. 08.08. 1994.


Kazdangas l/s tehnikums

Amata nosaukums direktora vietniece mācību darbāDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

23.08. 1986. 03.01. 1990.


Kazdangas l/s tehnikums (sovhoztehnikums)

Amata nosaukums mehanizācijas nodaļas vadītājaDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

29.08.1978. 22.08. 1986.


Kazdangas sovhoztehnikums

Amata nosaukums mehanizācijas mācību priekšmetu pasniedzēja

4. Izglītība: Izglītības iestāde Latvijas Universitāte, specialitāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

02.02. 2004. 30.01. 2005.

Iegūtā izglītība: vidusskolas matemātikas skolotājsDiploma Nr.

Izglītības iestāde Baltkrievijas lauksaimniecības akadēmija,Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

01.09. 1973. 28.07 1978..

Iegūtā izglītība: l/s inženieris- mehāniķisDiploma Nr.

89

5. Papildu izglītība/kursi:Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg) Rīgas dome IJSD

Humanitārais institūts

RTK

Liepājas pedagoģiskā akadēmija




Pedagogi no Vācijas

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

*Vispārējās vidējās izglītības matemātikas skolotāju profesionālā pilnveide” – 72 stundas

*‘’Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā’’ – profesionālā pilnveide 160 stundas

*Datorzinības, datormācība – 160 stundas

*Datorzinību kursi - ''LIIS izstrādņu lietošana matemātikas stundās''(24 stundas)

*Datorzinību kursi (36 stundas)

*Seminārs matemātikas skolotājiem ( 16 stundas)

*Datorzinību kursi (72 stundas) – pamati

*Stundu didaktika (12stundas)Jaunākais stundu metodikā (12stundas)ES - Agenda -2000 (12stundas)Ekoloģisko produktu pārstrāde un tirdzniecība (12stundas)

*eksāmens DIDAKTIKĀ (pēc 48 stundu programmas)

2007.g. augusts / 2008.

27.032007. g

31.10.2006. – 15.03.2007.

2003. g.

2003. g.

2002. g.

2000. g.

1999.- 2000.g

1997. g

6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme

Latviešu 5 5 5Krievu 5 5 4

90

Vācu 3 3 2Angļu 3 2 3

7. Cita nozīmīga informācija (piem. publikācijas, projekti, autordarbi u. tmldz.):ESF projekts ‘’Studiju programmu vispārējo mācību kursu metodiskā un tehniskā nodrošinājuma pilnveidošana’’- ‘’Augstākā matemātika - lekciju konspekts 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studentiem’’(2007.g. un 2008.g.)Leonard oda Vinci Programmas Inovāciju pārneses projekts „Datorizēta uzdevumu ģenerēšanas un vērtēšanas sistēma matemātikā, fizikā un ķīmijā.”(2009.gads)

8. Kontaktinformācija:Adrese: Liepu gatve 6-2, Kazdanga, Liepājas raj., LV 3457

Tālruņa nr: tel. 63440390, mob. 29323396E-pasta adrese [email protected], [email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

91

mailto:[email protected]


CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Inta 2. Uzvārds: Klotiņa

3. Dzimšanas gads: 1956.g. 4. Izglītība: augstākā

Izglītības iestāde Latvijas UniversitāteDatums 2004Iegūtā izglītība: Maģistra grāds pedagoģijā

Izglītības iestāde Latvijas UniversitāteDatums 1993Iegūtā izglītība: Fizikas doktora zinātniskais grāds

Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāteDatums 1990Iegūtā izglītība: Aspirantūra

Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāteDatums 1981Iegūtā izglītība: Fiziķe

5. Papildu izglītība/kursi:

Izglītības iestāde Kursa nosaukums Gads

6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

Valoda VērtējumsLatviešu valoda 5Angļu valoda 4Krievu valoda 4

7. Darba pieredze:

Datums 1995 līdz šim brīdimDarba vietas nosaukums


Amata nosaukums Fizikas skolotāja, studiju daļas vadītāja, docente.

Datums 1993-1995Darba vietas nosaukums

Rīgas 77.vidusskola

92

Amata nosaukums Matemātikas skolotāja

Datums 1981-1993Darba vietas nosaukums

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Amata nosaukums Fizikas pasniedzēja

8. Cita nozīmīga informācija (piem. Publikācijas vai kompetences saistībā ar projektā veicamajiem pienākumiem):

2009.- pašlaikDalība ESF projektā „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana”

2008. Lekciju konspekts ”Fizika”, ESF projekta “Studiju programmu vispārējo mācību kursu metodiskā un tehniskā nodrošinājuma pilnveidošana” ietvaros.

2006.-2008. Dalība ESF projektā “Studiju programmu vispārējo mācību kursu metodiskā un tehniskā nodrošinājuma pilnveidošana”

2005-2008. Dalība ESF Nacionālās programmas projektā „Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai”

2005.-2008. Dalība ESF projektā „Vispārizglītojošo priekšmetu programmu un mācību materiālu pilnveidošana”

2005.-2007. Dalība ESF projektā „ Rīgas tehniskās koledžas informācijas un profesionālās karjeras dienas ”

2003.-2004. Dalība starptautiskā projektā „Computer Room” (RTK un Sandvikenas ģimnāzija, Zviedrija)

2002.-2003. Dalība Rēzeknes augstskolas un Rēzeknes pilsētas domes Phare projektā „Linkage mechanisms improvement between proffesional education institutions and busines sectors in Rezekne immediate neighbourhood – Services for Vilani Vocational School No.41”

2002.-2003. Dalība starptautiskā projektā „Profesionālās izglītības studentu slēptā intelekta atklāšana un attīstīšana”

2000.-2002. Dalība Eiropas Izglītības fonda un donorvalstu Dānijas un Somijas sadarbības projektā „Akcentu un struktūras maiņa arodpedagoģijā Latvijā un Lietuvā”

2001. Dalība Eiropas Padomes organizētajā seminārā Heinolā, Somijā2001. Dalība Interešu izglītības centra organizētajos kursos par mācību procesa

vadību, analīzi un pašanalīzi2001. Dalība stažēšanās projektā „The development of new skills and competences

in further education working with new technologies” Lietuvā un Nīderlandē1998.-1999. Dalība stažēšanās projektā „Koledžas līmeņa profesionālās izglītības

kvalitātes pilnveidošana atbilstoši valsts ekonomiskās attīstības tendencēm, kas nodrošinātu profesionālās izglītības starptautisku salīdzināmību” Vācijā, Leonardo da Vinci programmas ietvaros.

12 zinātnisko publikāciju autore un līdzautore

2009. RTK zinātniskie raksti, Vērtības domāšanas procesā.2008. RTK zinātniskie raksti, Mērķtiecīga studiju procesa organizācija.2007. RTK zinātniskie raksti, Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas aktualitāte.

93

2006. RTK zinātniskie raksti, Kvalitātes nodrošināšana un vadība – augstākās izglītības pamataspekts. 62.-68.lpp.

2005. RTK zinātniskie raksti, Studiju kvalitātes nodrošinājums un tās vērtējuma atbilstība Eiropas Savienības prasībām. 13.-17.lpp.

2004 RTK zinātniskie raksti, Koledžas izglītības aktualitāte Latvijā un tās kvalitātes atbilstība Eiropas Savienības darba tirgus prasībām, 12-16 lpp.

2003 RTK zinātniskie raksti, Koledžas izglītība – mūsdienu darba tirgus aktualitāte, 7-12 lpp.

2003 RTU zinātniskie raksti, Pārmaiņas sabiedrībā – pārmaiņas izglītībā un tās kvalitātes prasībās, 15-19 lpp.

2002 RTU zinātniskie raksti, Mācību procesa pilnveidošana, pārejot no individuālās uz kooperatīvo mācīšanos, 43-48 lpp.

9. Kontaktinformācija:

Adrese: Braslas 16, Rīga LV-1084Tālruņa nr: 67081401Faksa nr: 67561026E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

94

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Signe2. Uzvārds: Skujeniece3. Dzimšanas gads: 1968.4. Izglītība: augstākā

Izglītības iestāde Latvijas lauksaimniecības universitāteDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09.2003.06. 2005.

Iegūtā izglītība: Sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijāDiploma Nr. MDA Nr.0396

Izglītības iestāde Latvijas universitāteDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09.1986.06.1991.

Iegūtā izglītība: Angļu valodas skolotāja, audzināšanas darba metodiķa kvalifikācija

Diploma Nr. YB Nr. 975620


Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

Komercizglītības centrs Change ManagementPārmaiņu ieviešana uzņēmumā

05.2003.

Komercizglītības centrs Kā atlasīt un noturēt labus darbiniekus

03.2001.

Bufalo universitāte (ASV)

Angļu valodas institūta struktūra, funkcijas

01.2000.

Britu padome Profesionālās kvalifikācijas kursi

1996-97


Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu valoda 5 5 5Angļu valoda 5 5 5Krievu valoda 5 3 2

7. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) līdz šim brīdim



Amata nosaukums Angļu valodas skolotājaGalvenie pienākumi Angļu valodas mācīšana profesionālās vidusskolas un

95

koledžas grupās. Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

06.1999.07.2005.


Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Angļu valodas centrs

Amata nosaukums Angļu valodas lektoreAdministratīvā koordinatore

Galvenie pienākumi Angļu valodas mācīšana pieaugušajiem (Beginners – Advanced līmeņi) . Mācību programmu izstrāde General un Business English kursiem.Angļu valodas centra stratēģijas izstrādāšanas koordinēšana. Darbs ar jaunu produktu (mācību programmu) izveidi, reklāmu un administrēšanu. Mācību materiālu izvēle un izveide. Pedagogu apmācības koordinēšana. Piedalīšanās projektu pieteikumu rakstīšanā un ieviešanā (2001.- 2003.g. koordinatora darbs Eirāzijas fonda finansētajā RBS, Bufalo universitātes un Grodņas Valsts universitātes projektā „MBA programmas izveide Grodņas Valsts universitātē). komisijā.


07.1994.11.1998.


Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikums

Amata nosaukums Angļu valodas skolotājaGalvenie pienākumi Angļu valodas mācīšana profesionālās vidusskolas grupās.


08.1991.06.1994.


Grobiņas vidusskola

Amata nosaukums Angļu valodas skolotājaGalvenie pienākumi Angļu valodas mācīšana 5-8. klašu skolēniem.



Adrese: Slokas iela 201-82, Rīga, LV-1067Tālruņa nr: 26539443Faksa nr:E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________Datums__________________

96

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: KRISTĪNE2. Uzvārds: RŪTIŅA3. Dzimšanas gads: 19784. Darba pieredze:


09/2002līdz šim brīdim



Amata nosaukums asistenteGalvenie pienākumi 1. Lekciju vadīšana studiju kursā „Latvija un Eiropa”,

„Uzņēmējdarbības ekonomika”2. Mācību un kvalifikācijas prakšu vadīšana studiju

programmas „Informācijas tehnoloģijas” studentiem3. Studiju programmas „ Informācijas tehnoloģijas”

kurators




Rīgas Tehniskās koledžas profesionālā vidusskola

Amata nosaukums pedagogsGalvenie pienākumi 1. Datormācības un ekonomikas priekšmetu mācīšana.

2. Prakšu vadīšana.





Amata nosaukums Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju katedras metodiķe

Galvenie pienākumi 1. Mācību saturu, mācību plānu, mācību līdzekļu un metožu pilnveidošana.2. Skolotāju informēšana par jaunumiem specialitātes priekšmetos, metodikā un pedagoģijā.3. Skolotāju metodiskā darba uzraudzība, pārbaude.


11/199909/2006



Amata nosaukums mācību daļas sektora vadītājaGalvenie pienākumi 1. Izglītojamo personas lietu noformēšana, glabāšana un

nodošana arhīvam.2. Datu bāzes uzturēšana un papildināšana.3. Izziņu sagatavošana un izsniegšana.


10/200603/2008

97


AAS Baltikums

Amata nosaukums apdrošināšanas aģentsGalvenie pienākumi 1. Klientu konsultēšana par apdrošināšanas produktiem un

nosacījumiem.2. Apdrošināšanas līgumu slēgšana.3. Jaunu klientu piesaiste.


11/200602/2007


AS „Rīgas Siltums”

Amata nosaukums mācību centra datora lietotāja programmu pasniedzējaGalvenie pienākumi Akciju sabiedrības darbinieku lietojumprogrammu MS

Word, MS Excel, MS PowerPoint apmācība


07/200306/2005


SIA „Upfront”

Amata nosaukums tehniskais darbinieksGalvenie pienākumi 1. Datu apkopošana, apstrāde un ievade datorsistēmā

2. Atskaišu sagatavošana


07/199910/1999


SIA „Interpegro Latvia”

Amata nosaukums pārdevēja-kasiereGalvenie pienākumi Pircēju apkalpošana

5. Izglītība: Izglītības iestāde Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolaDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09/199909/2003

Iegūtā izglītība: integrēta bakalaura un augstākā profesionālā izglītība, kvalifikācija „Uzņēmējdarbības vadītājs”

Izglītības iestāde RTU Humanitārais institūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09/200106/2002

Iegūtā izglītība: arodskolotājs

6. Papildu izglītība/kursi:Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no

(mm/gggg) līdz (mm/gggg)

SIA „Biznesa augstskola Turība”

Sabiedrības attīstības aktuālie jautājumi

20/02/2010

RTU Humanitārais institūts

Inovatīvas metodikas izstrāde profesionālās izglītības skolotāju

26/01/2010

98

pieredzē gūto kompetenču novērtēšanai

Rīgas Tehniskā universitāte

Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā

09/200606/2007


Datora lietošana, paplašinātas datoru izmantošanas iespējas informācijas tehnoloģiju speciālistiem

09/200606/2007


Valodu programmas, angļu valoda informācijas tehnoloģiju speciālistiem

09/200606/2007


Datorzinības, datormācība 09/200512/2005


Latviešu valoda 5 5 5Krievu valoda 5 4 4Angļu valoda 5 4 3

8. Cita nozīmīga informācija (piem. publikācijas, projekti, autordarbi u. tmldz.):Projekti:

1. Projekta vadītāja ESF līdzfinansētā projektā „Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas „Informācijas tehnoloģijas” studentu prakse ITK uzņēmumos”, 2007.g.janv-dec.

2. Darbiniece ESF projektā „Profesionālās izglītības programmas Datorsistēmas un Programmēšana uzlabošana atbilstoši darba tirgus prasībām, 2005.-2008.g.

3. Darbiniece ESF projektā „Vispārizglītojošo priekšmetu programmu un mācību materiālu pilnveidošana”, 2005.-2007.g.

4. Darbiniece ESF projektā „Studiju programmu vispārējo mācību kursu metodiskā un tehniskā nodrošinājuma pilnveidošana”, 2006.-2008.g.

9. Kontaktinformācija:Adrese: Dikļu iela 26, RīgaTālruņa nr: 26331070E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

99

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Sandra2. Uzvārds: Stūrīte3. Dzimšanas gads: 1970.g.4. Darba pieredze:


1993.g.

Darba vietas nosaukums RTKAmata nosaukums Skolotājs

Galvenie pienākumi 1. Organizēt mācību nodarbības saskaņā ar mācību plāniem un program.2. Veikt grupas audzinātāja pienākumus.3. Veikt ķīmijas kabineta vadītāja pienākumus.

5. Izglītība: Izglītības iestāde LUDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

2001.- 2003.g.

Iegūtā izglītība: Dabaszinātņu maģistra grāds ķīmijāDiploma Nr. 015199

Izglītības iestāde LUDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

2000. - 2001.g.

Iegūtā izglītība: Vidusskolas ķīmijas skolotāja kvalifikācijaDiploma Nr. 000177

Izglītības iestāde RTUDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

1988.- 1993.g.

Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu bakalaura grādsDiploma Nr. 001383

Izglītības iestāde RTUDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

1988.- 1993.g.

Iegūtā izglītība: Inženiera-ķīmiķa kvalifikācijaDiploma Nr. 001283


100


RTU Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijā un IT jomā

2007.g.

RTK Profesionālās pilnveides izglītība datorzinībās un datormācībā

2007.g.

ISEC Vispārējās vidējās izglītības ķīm. skolotāju profesionālās pilnveides kursi

2006.g.

Dānijas un Latvijas IZM Kvalifikācijas paaugstinā-šanas sertifikāts

1994.g.

RTUPedagoģiskā cikla priek-šmeti un metodika

1992.-1993.g.


Latviešu 5 5 5Krievu 5 5 5Angļu 3 2 3

8. Cita nozīmīga informācija (piem. publikācijas, projekti, autordarbi u. tmldz.): Lekciju materiāls RTK studentiem ,, Darba, vides un civilajā aizsardzībā.

(2008.g.) Darbs projektā ,,10 soļi Rīgas ilgtspējīgas attīstības virzienā. (2005.-2006.g.)

9. Kontaktinformācija:Adrese: Rīgas rajons, Salaspils novads , Salaspils, Dienvidu iela

3.,korp.2.,dz.25, LV2169

Tālruņa nr: 67945055, mob. 28385637E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________Datums

101

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Vladimirs2. Uzvārds: Viskovs3. Dzimšanas gads: 19624. Darba pieredze:


05.2008.Pašlaik



Amata nosaukums Darba aizsardzības speciālistsGalvenie pienākumi Pastāvīgi sekot drošības tehnikas un ugunsdrošības

stāvoklim koledžāDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09.2000.05.2008.


RTK

Amata nosaukums Metālapstrādes nodaļas vadītājsGalvenie pienākumi Organizēt un kontrolēt metālapstrādes nodaļas praktiskās

apmācības koledžā

5. Izglītība: augstākā profesionālā

Izglītības iestāde LLU Meža fakultāteDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09.2006.06.2008.


09.1998.06.2000.


Zasulauka arodvidusskola

Amata nosaukums Direktora vietnieks ražošanas darbāGalvenie pienākumi Organizēt un kontrolēt praktiskās apmācības procesu

arodvidusskolā


05.1996.08.1998.


A/S „OlainFarm”

Amata nosaukums Maiņas meistars Galvenie pienākumi Organizēt ceha darba procesu


08.1987.05.1996.


Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža

Amata nosaukums skolotājsGalvenie pienākumi Mērķtiecīgi un prasmīgi organizēt teorētiskās, praktiskās

nodarbības un ārpusstundu darbu

102

Iegūtā izglītība: Darba aizsardzības vecākais speciālistsDiploma Nr. 1260



PIA “Darba aizsardzība un drošība”, 8 st.

02.2009.02.2009.

PIC „Moduļa izglītības programmas izstrāde”

09.2001.09.2001.

RVTG Arodskolotāju tālākizglītības kursi „CNC darbmašīnu praktiskā izmantošana mācību procesā”

10.1996.10.1996.

OMTK Pedagoģiskās meistarības celšanas kursi, 64 st.

02.1995.05.1995.


Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu valoda 5 4 4Angļu valoda x x xFranču valoda 3 2 2Krievu valoda 5 5 5


Publikācija: Autordarbi: - Diplomdarbs „ Darba vides risku analīze Rīgas Tehniskajā koledžā, veicot audzēkņu

praktisko apmācību”

9. Kontaktinformācija:Adrese: Kūdras 23 – 6, Olaine, LV - 2114

Tālruņa Nr.: 26596631E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

Izglītības iestāde Tulas valsts pedagoģijas institūts, industriālā pedagoģijas fakultāte


09.1983.06.1987.

Iegūtā izglītība: Vispārējo tehnisko priekšmetu skolotājsDiploma Nr. 413423

103

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Lilita 2. Uzvārds: Jonāne 3. Dzimšanas gads: 19554. Darba pieredze:


2001./2002.m.g.



Amata nosaukums Vispārējo studiju un vadzinības katedras vadītājaGalvenie pienākumi Nodrošināt vispārējo studiju kursu apguvi RTK visu specialitāšu

studentiem.


2000./2001.m.g. – 2001./2002.m.g.



Amata nosaukums Vispārizglītojošo priekšmetu nodaļas vadītājaGalvenie pienākumi Nodrošināt koledžas audzēkņiem vispārizglītojošo priekšmetu

apguviDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

1979.g. – 2000.g.



Amata nosaukums Vēstures un sabiedrisko zinību skolotājaGalvenie pienākumi Vēstures, politoloģijas, saskarsmes, ētikas skolotāja

5. Izglītība:

Izglītības iestāde Latvijas UniversitāteDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

1998./1999.m.g. – 1999./2000.m.g.

Iegūtā izglītība: Humanitāro zinātņu maģistrs vēsturēDiploma Nr. 007315



IZM Profesionālās izglītības un tālākizglītības departaments

ESF projektu ieviešanas problēmas un aktualitātes profesionālajā izglītībā

2008.g. 21.februāris

Rīgas Tehniskā universitāte

Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas nun IT jomā

2007.g. janvāris - jūnijs

Vēstures skolot. biedrība Nacionālais un multikulturālais

2004.g. 3. –5.aug.

CIVITAS Pilsoniskās Izglītības Programma

Projekta “Pilsonis” metodika

2004.g. 18.-19.marts

Rīgas Tehniskā koledža Datorzinības, datormācība 2003./2004.m.g.

104

LR IZM PIC Grupu psiholoģija 1996.g.LR IZM PIC Psihotipi un to koriģēšanas

paņēmieni1996.g.

LR IZM PIC Praktiskā psiholoģija 1995.g.


Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5Angļu 4 3 3Vācu 0 0 0Krievu 5 5 5

8. Cita nozīmīga informācija:

Publikācijas: Ieskats RTK vēsturē, RTK zinātniskie raksti, 2.sēj., 2004.g., 105 lpp.Psiholoģiskās mikro un makro vides ietekme uz studiju procesu RTK pasta specialitātes pilna laika studentu grupās, RTK zinātniskie raksti, 3.sēj., 2005.g., 145 lpp.ESF projektu iespējas un to izmantošana mācību procesa metodiskajā pilnveidošanā, RTK zinātniskie raksti, 6.sēj., 2008.g., 155 lpp.No RTK vēstures... Rīga, 2005, 64 lpp.Autordarbi: Diagnosticējošais darbs vēsturē profesionālās izglītības sistēmas 1.kursu audzēkņiem. Pārbaudes darbi vēstures kursā profesionālās izglītības 3.kvalifikācijas līmeņa audzēkņiem.9.2000.g. – 7.2004.g. Profesionālajā izglītībā strādājošo vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja.9.2000.g. – 7.2004.g. Valsts noslēguma eksāmena vēsturē profesionālajās izglītības iestādēs sagatavošanas darba grupas vadītāja.11.2001.g. – 10.2003.g. Piedalīšanās ES Leonardo da Vinči pilotprojektā “Profesionālās izglītības studentu slēptā intelekta atklāšana un attīstīšana”.10.2004.g. – 09.2006.g. Piedalīšanās ES Leonardo da Vinči pilotprojektā “Profesionālās izglītības studentu daudzveidīgā intelekta īstenošanas novērtēšana”.11.2005.g – 11.2007.g. ESF finansētā projekta “Vispārizglītojošo priekšmetu programmu un mācību materiālu pilnveidošana” vadīšana.


Adrese: Rīga, Vīlipa iela 10 -53

Tālruņa nr: 67081414E-pasta adrese 7561026

[email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

105

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Ziedīte 2. Uzvārds: Šmite 3. Dzimšanas gads: 1940.4. Darba pieredze: 48 gadi


no 1967.gada 1. septembra



Amata nosaukums Struktūrvienības vadītāja, programmas direktore, pasniedzēja

Galvenie pienākumi 1. Struktūrvienības vadīšana2. Programmas vadīšana3. Nodarbību vadīšana


no 1965.g.līdz 1967.g.


r/a VEF

Amata nosaukums Inženiere - konstruktoreGalvenie pienākumi 1.Telefona centrāļu shēmu konstruktors

2.Daudzkanālu pārraides sistēmu aparatūras shēmu konstruktors


no 1961.g.līdz 1965.g.


Rīgas Telefona – telegrāfa centrāle

Amata nosaukums ElektromehāniķeGalvenie pienākumi Daudzkanālu pārraides sistēmu tehniskā apkalpošana

5.Izglītība:


no 09.2006. līdz 06. 2007.

Iegūtā izglītība: Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā

Diploma Nr. TA Nr. 3488


no 09.2001. līdz 12. 2003.

Iegūtā izglītība: Arodskolotāja pamata pedagoģiskā izglītībaDiploma Nr. 000624

Izglītības iestāde Sanktpēterburgas Bonč – Brujēviča Sakaru institūts Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

no 1961.g. 1.septembralīdz 1967.g. 21.jūnijam

Iegūtā izglītība: Augstākā profesionālāDiploma Nr. 801277

106

Izglītības iestāde Rīgas Elektromehāniskais tehnikums Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

no 09.1958. līdz 03. 1961.

Iegūtā izglītība: Vidējā profesionālāDiploma Nr. 660759

6.Papildu izglītība/kursi:Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)Rīgas Tehniskā koledža 30 3490 Datorzinības,

datormācībano 09. 2003. līdz 12. 2003.

Internet Centrs Datorzinību mācību kursi

2000.g.

7.Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme


8.Cita nozīmīga informācija (piem. publikācijas, projekti, autordarbi u. tmldz.):

Publikācija RTK Zinātniskos rakstos 2003. gadsPublikācija RTK Zinātniskos rakstos 2006. gads (Sagatavoti 3 specialitātes studenti publikācijai)Publikācija RTK Zinātniskos rakstos 2007. gadsPublikācija RTK Zinātniskos rakstos 2008. gads (Sagatavoti 3 specialitātes studenti publikācijai)

Publikācija RTK Zinātniskos rakstos 2010. gads

9.Kontaktinformācija:Adrese: Braslas iela 16

Tālruņa nr: 67081418E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

107

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Rasma 2. Uzvārds: Baļule3. Dzimšanas gads: 1940.g.4. Izglītība: augstākā

Izglītības iestāde Maskavas Enerģētikas institūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

01.09.1964.02.1970

Iegūtā izglītība: Elektronu tehnikas inženierisDiploma Nr. Ш Nr. 089601



Profesionālās izglītības centrs

Profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve

RTKDatorzinības


Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu valoda 5 5 5Krievu valoda 5 5 5Angļu valoda 4 2 2

7. Darba pieredze:


1971.g.



Amata nosaukums asistenteGalvenie pienākumi 1. Vidusskolā - skolotāja

2. Koledžā - lektore3. Nepilnā laika programma - kuratore

8. Cita nozīmīga informācija (piem. Publikācijas vai kompetences saistībā ar projektā veicamajiem pienākumiem):Piedalīšanās zinātniskajā konferencē ar darbu “ Augstākās profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanā – patstāvīgā darba loma”.Piedalīšanās ĒSF līdzfinansētā projektā „Studiju programmas „Elektriskās iekārtas” īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana”.

108


Adrese Rīga LV – 1024 Jumiķu 8 -1Tālruņa nr: 7994556 mob. 28328380Faksa nr:E-pasta adrese

Paraksts ______________________Datums _______________________

109

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Anda 2. Uzvārds: Kazuša3. Dzimšanas gads: 19564. Darba pieredze:


No 2007. oktobraLīdz šim brīdim

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā koledžaAmata nosaukums Katedras vadītāja

Galvenie pienākumi 1.katedras darba plānošana ,organizēšana 2.mācību –studiju procesa nodrošināšana, 3.sadarbība ar sociālajiem partneriem


2001 2007

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā koledžaAmata nosaukums struktūrvienības vadītāja

Galvenie pienākumi 1.materiālapstrādes nodaļas vadība2.mācību-studiju procesa nodrošināšana 3.sadarbība ar darba devējiem


20002007

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā koledžaAmata nosaukums skolotāja

Galvenie pienākumi 1.profesionālo priekšmetu skolotāja2.metodiskais darbs3.sadarbība ar vecākiem


19761999

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāteAmata nosaukums No laboranta līdz pirmās kategorijas inženierim

Galvenie pienākumi 1.iekārtu konstruēšana, inženiertehniskie aprēķini,sadarbība ar uzņēmumiem2.tehniskā dokumentācija, rasējumu noformēšana, zinātniskais darbs3.laboratorijas darbu nodrošināšana, iekārtu sagatavošana eksperimentiem

5. Izglītība: Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāteDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

01.09.2005.02.02.2008.

Iegūtā izglītība: Profesionālais maģistra grāds visaptverošajā kvalitātes vadībā, sc.M.TQM

Diploma Nr. Sērija PDC 1498

Izglītības iestāde Latvijas UniversitāteDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

01.09.2001.12.06.2003.

Iegūtā izglītība: Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā

110

Diploma Nr. 013783

Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais InstitūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

19761982

Iegūtā izglītība: Inženieris mehāniķisDiploma Nr. ЖВ Nr. 269403


līdz (mm/gggg)Jelgavas reģionālais pieaugušo izglītības centrs

,,Sarežģītu netipisku problēmsituāciju risināšana”

2009, apliecība Nr. 2509-91-2009, 24 stundas,

Latvijas IZM PIA Inovācijas Eiropas profesionālajās kompetencēs un starptautiska sadarbība

36, stundas, apliecība Nr. 2786 2008

Lielbritānija, Londona, Bloomsbury International Ltd

English Language course 2008, 60 stundas, sertifikāts

RTU ,,Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā’’

2007, 160 stundas, sērija TA Nr. 3501, apliecība

COLLA solidWorks Autorized resseller

Automatizētās projektēšanas sistēmas

2006, Kursi, 80 stundas, sertifikāts

Vācija Darba devēju, savienību struktūra un uzbūve Vācijā, uzņēmēju atbildība par apmācību un kvalifikācijas celšanu

2004, prakse, 1 nedēļa

RTK Datorkursi, 160 stundas., 2004, apliecība, PA Nr. 002337

COLLA SolidWorks Autorized reseller

Automatizētās projektēšanas sistēmas, Solidworks kursi

2003, 2 mēn, sertifikāts

Somija, Turku Amatu Institūts

Baltic mechatronic Games 2002, 2 nedēļas, pieredzes apmaiņa

RTU Humanitārais institūts

Arodskolotāja pamata pedogoģiskās izglītības programma

2001, 720.stundas, apliecība sērija TA Nr. 00044


Latviešu dzimtā 5 4Krievu valoda 4 4 3Angļu valoda 3 3 2

8. Cita nozīmīga informācija (piem. publikācijas, projekti, autordarbi u. tmldz.):Publikācijas:

111

A. Kazuša, O. Lubiņš ,, Inovācijas un zināšanas”, ” Augstākā profesionālā izglītība teorijā un praksē: RTK 7.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2009. 77-85.lpp. ISBN 978-9984-32-664-1.

A. Baums, A. Kazuša, A. Gordjušins,,Mobīlo robotu veidošanas tehniskie aspekti un attīstības vēsture’’ RTK 7.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2009. 120-132.lpp. ISBN 978-9984-32-664-1.

A.Kazuša, P.Vucenlazdāns “Izglītības programmas izvērtējums – virzība uz kvalitāti” Augstākā profesionālā izglītība teorijā un praksē: RTK 5.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2007.103. – 109. lpp. ISBN 978-9984 – 32 – 804 – 1

Vucenlazdāns P., Kazuša A. Izglītības programmas pašnovērtējums – virzība uz kvalitāti . Reģionālo augstskolu loma mūžizglītības attīstībā. Akadēmiskās konferences tēžu krājums.- RA, 2006.- 56.- 57.lppA. Kazuša “Jaunāko tehnoloģiju pielietojums inženiergrafikas apguvē’’ RTK 2.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2004. 68-72. lpp. ISBN 9984-32-548-2

Projekti:2007-2005 nacionālās programmas projekts”Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai, eksperts darba grupā2006-2008 ESF projekts Studiju programmu Mehānika un metālapstrāde pilnveidošana un īstenošana.2005-2008 ESF projekts Ciparu programmas vadības darbgaldu iestatītāju profesionālās izglītības programmas uzlabošana un aprobēšana. 2006-2007 ESF projekts Profesionālās vidējās izglītības programmas “Metālapstrāde” ciparu programmas vadības (CNC) darbagaldu iestatītājs audzēkņu kvalifikācijas prakse uzņēmumos. 2006 ,, Cilvēkresursu potenciāla noteikšana latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, un streatēgījas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot pasākumus un motivēšanas shēmas”, eksperts2006 Starptautiskais projekts INNOMET II , ekspertsProjektu sagatvošana un īstenošana, Leonardo da Vinci projekti :2008,, Horizontālā sociālo partneru sadarbība’’2008 ,, Darba procesa automatizācija’’2005. – 2007 ,,Attiecību stiprināšana starp uzņēmumiem profesionālajā izglītībā’’, Vācija, Koblenza2005. – 2007,, Profesionālo prasmju pilnveide darbā uz CNC virpošanas darbagaldiem” , Vācija, Šverīna2005 ,, Modern Vocalitional Mobility in Finland’’ , Turku

2003 Eksperts PHARE projektā” Economic and Social Cohesion Measure in Latgale Region Metodisko materiālu izstrāde – rasēšanā, inženiergrafikā, datorizētā projektēšanā, kvalitātes vadības pamati.9. Kontaktinformācija:

Adrese: Jasmuižas iela 5-8

Tālruņa nr: 26464283E-pasta adrese [email protected]; [email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

112


CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Andrejs2. Uzvārds: Veide3. Dzimšanas gads: 1947.4. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) no 09.1999.


Rīgas tehniskā koledža

Amata nosaukums Inženieris, laboratorijas vadītājs, pasniedzējsGalvenie pienākumi 1. Laboratorijas darbu vadīšana.

2. Mācību priekšmetu pasniegšana.3. Mācību metodisko materiālu izstrādāšana.

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) no 06.1992. līdz 09.1999.


Rūpnīca „Energoautomātika”, SIA „Energoautomātika+”

Amata nosaukums Vecākais inženieris, vadošais inženierisGalvenie pienākumi 1.Informācijas apstrādes aparatūras izstrāde un

projektēšana2.Barošanas iekārtu izstrāde un projektēšana



Rīgas Radioizotopu aparātu būves zinātniskās pētniecības institūts

Amata nosaukums Elektromontētājs, inženieris, vecākais inženierisGalvenie pienākumi 1. Informācijas apstrādes aparatūras montēšana.

2. Tehniskās dokumentācijas izstrāde informācijas apstrādes aparatūrai.3. Informācijas apstrādes aparatūras izstrāde un projektēšana



Rīgas Radio rūpnīca

Amata nosaukums Radio regulētājsGalvenie pienākumi Radiolas „Rigonda” radiotrakta regulēšana.



Rīgas Radio rūpnīca

Amata nosaukums KontrolierisGalvenie pienākumi Radiouztvērēja „Banga” tehniskā kontrole..

113

5. Izglītība: Augstākā profesionālāIzglītības iestāde RTU Humanitārais institūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

No 09.2002. līdz 12. 2003.

Iegūtā izglītība: Arodskolotāju pamata pedagoģiskā izglītībaDiploma Nr. TA №000627

Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

no 09.1971. līdz 06.1980.

Iegūtā izglītība: Augstākā (radiotehnikas specialitātē)Diploma Nr. Г-1 №315530


līdz (mm/gggg)RTU Humanitārais institūts


no 01.2007.līdz 06.2007.

Rīgas Tehniskā koledža 30 3490 Datorzinības, datormācība

no 09.2003. līdz 12.2003.

IZP Profesionālās izglītības centrs

Kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādes metodika

no 30.09.2002. līdz 04.10.2002.


Latviešu 5 5 5Krievu 5 5 5Vācu 3 1 1Angļu 1

3. Cita nozīmīga informācija (piem. publikācijas, projekti, autordarbi u. tmldz.):

Kopā 26 zinātniskie darbi.Pēdējie publicētie darbi:Veide A. Radiotehnikas pamati. Lekciju konspekts. – R.: SIA „Drukātava”, 2008. – 112 lpp.Veide A. Raidošās iekārtas. Lekciju konspekts. – R.: SIA „Drukātava”, 2008. – 68 lpp.Veide A. Iespiesto plašu projektēšana. Lekciju konspekts. – R.: SIA „Drukātava”, 2008. –

96lpp.Bunžs Z., Veide A. Kvalifikācijas darbu noformēšana. Metodiskie norādījumi. – Rīga.: RTU

Izdevniecība. 2005. – 34 lpp.

4. Kontaktinformācija:Adrese: Dārza ielā 12, Salaspils, Rīgas raj., LV2121Tālruņa nr: 67980182; 155 (RTK)E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

114

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: JĀNIS 2. Uzvārds: OGSTS 3. Dzimšanas gads:19384. Darba pieredze:


2001. g. janvārispašlaik



Amata nosaukums profesionālās izglītības skolotājsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

1960. g. septembris1997. g. jūlijs


R/a VEF, ZPI

Amata nosaukums Inženieris konstruktors, vadošais inženieris

5. Izglītība: Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

1960.g. septembris1966. g. jūnijs

Iegūtā izglītība: Elektrosakaru inženierisDiploma Nr. C 470549Izglītības iestāde Rīgas Elektromehāniskais tehnikumsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

1953.g. septembris1957.g. jūnijs

Iegūtā izglītība: Tehniķis-tehnologsDiploma Nr. B 140452


līdz (mm/gggg)RTU Arodskolot. pamata ped.

izgl.3 semestri, līdz 2003.g.dec

RTU Akad. pers. kompetenc. pilnveide

160 stundas, līdz 2007. g. jūn.


latviešu 5 5 5krievu 5 4 4angļu 3 1 2

8. Kontaktinformācija:Adrese: Lilastes iela 1 dz. 31, Rīga, LV-1064

Tālruņa nr: 29133938E-pasta adrese

Paraksts ______________________Datums _______________________

115

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Diāna 2. Uzvārds: Cimermane 3. Dzimšanas gads: 1951 4. Darba pieredze:Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

2004. septembra



Amata nosaukums skolotājaGalvenie pienākumi 1.Skolotāja audzēkņiem un studentiem;

2.Izpildu telekomunikāciju nodaļas metodista darbu.


1970.g2004.g


SIA Lattelekom

Amata nosaukums Telekomunikāciju inženierisGalvenie pienākumi 1.Bojājumu procesu vadīšana un izpildes kontrole;

2.Sadarbība ar uzņēmuma klientiem un tehniskiem dienestiem;3.Analogo un ciparu pārraides sistēmu uzraudzība un operatīvā vadība.

5. Izglītība: Izglītības iestāde RTU Humanitārais institūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

20062007.g. 27.jūnijs

Iegūtā izglītība: Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā

Diploma Nr. Sērija TA Nr. 3514


20052006.g. 12.jūnijs

Iegūtā izglītība: Arodskolotāja pamata pedagoģiskā izglītībaDiploma Nr. Sērija TA Nr. 2063

Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāteDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

20022006.g. 4.jūlijs

Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu bakalaura grāds elektrozinātnēsDiploma Nr. Sērija BDC Nr. 0239


līdz (mm/gggg)Lattelecom mācību centrs

Diploms telekomunikāciju menedžmentā

1999.g. – 2000.g

Lattelecom mācību Datorprogrammu 1991.g. – 2002.g.

116

centrs apmācība Microsoft – Excel, Word, Access, Visio, PowerPoint

Lattelecom mācību centrs

Ciparu pārraides sistēmas

1991.g. – 2002.g.



8. Cita nozīmīga informācija (piem. publikācijas, projekti, autordarbi u. tmldz.): RTK zinātniskie raksti 2007.g. Tēma: Daudzprotokolu iezīmju komutācija – MPLS

9. Kontaktinformācija:Adrese: Rīga, Bāriņu 5 dz. 9

Tālruņa nr: 28890563E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

117

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Imants2. Uzvārds: Trauliņš3. Dzimšanas gads: 19414. Darba pieredze:


09. 1968.



Amata nosaukums RTK profesionālās vidusskolas skolotājsITK katedras lektors

Galvenie pienākumi 1. pasniegt stundas2. vadīt laboratorijas stundas3. vadīt prakses

5. Izglītība: Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāte, Humanitārais institūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09. 1997. – 07. 1999.

Iegūtā izglītība: arodpedagogsDiploma Nr. 005187


09. 1973. – 07. 1979.

Iegūtā izglītība: radio inženierisDiploma Nr. Г-1 309983

Izglītības iestāde Rīgas Elektromehāniskais tehnikumsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09. 1965. – 07. 1970.

Iegūtā izglītība: Radiotehniķis- konstruktorsDiploma Nr. Л 453683


līdz (mm/gggg)

RTU, Humanitārais institūts


09. 2007. – 07. 2008.

RTKProfesionālās pilnveides izglītības programma Datormācībā

13. 01. 2004. – 06. 04. 2004.

SIA OptronsAtvērto sistēmu arhitektūra un tīkla elementi

2002.

PICAKvalifikācijas eksāmenu satura izstrādes metodika

2002.

LMT Latvijas Mobilais 1999.

118

Telefons

CSDD B, C, D kategorijas tiesības

1960.


Latviešu 5 5 5Krievu 5 5 5angļu 5 3 3

8. Cita nozīmīga informācija (piem. Publikācijas, projekti, autordarbi un tml.):9. Kontaktinformācija:

Adrese: Rīga, A. Saharova 17 - 25

Tālruņa Nr: 67247855E-pasta adrese

Paraksts ______________________Datums _______________________

119

CURRICULUM VITAE

1 .Vārds: VILIS 2. Uzvārds: SALIŅŠ3. Dzimšanas gads: 1939 4. Darba pieredze:


11.1983. līdz šim brīdim



Amata nosaukums prof. izglītības skolotājs, asistentsGalvenie pienākumi mācību procesa organizēšana un vadīšana


04.1961. – 11.1983.


Rūpnīcas VEF konstruktoru birojs

Amata nosaukumsGalvenie pienākumi 1. Sakaru aparatūras projektēšana.

2. Sakaru aparatūras pārbaude.3. Sakaru aparatūras ieviešana ražošanā.

5. Izglītība: Izglītības iestāde RTU Humanitārais institūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09.2001.-12.2003.

Iegūtā izglītība: Arodskolotāja pamata pedagoģiskā izglītībaDiploma Nr. TA Nr. 000672


09.1958.-07.1964.

Iegūtā izglītība: Augstākā profesionālā, inženieris elektriķisDiploma Nr. P Nr. 151601


līdz (mm/gggg)RT Humanitārais institūts

Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā (160st.)

01.2007. - 06.2007.


latviešu 5 5 5krievu 5 5 5angļu 3 3 3

120

8. Kontaktinformācija:Adrese: Rīgā, Juglas ielā 35-20

Tālruņa nr: 67533054, 29402165E-pasta adrese

Paraksts ______________________Datums _______________________

121

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Andris2. Uzvārds: Jaunkalns3. Dzimšanas gads: 06.07.19664. Darba pieredze:


01.11 2000Līdz šim brīdim


RTK

Amata nosaukums IT nodrošinājuma daļas datortīkla speciālists, skolotājsGalvenie pienākumi 1. RTK datortehnikas uzturēšana darba kārtībā

2. Veikt apmācības procesu saskaņā ar programmu


01.10.199601.11.2000


SIA ”Personāls” Bezdarbnieku pārkvalifikācijas apmācības centrs

Amata nosaukums Datorkabineta vadītājs - pasniedzējsGalvenie pienākumi 1. Veikt apmācības procesu saskaņā ar programmu

2. Datortehnikas uzturēšana darba kārtībā3. Eksāmenu pieņemšana Latvijas rajonos


01.04.198701.10.1996


Rīgas Radiotranslācijas tīkls

Amata nosaukums CPS stacijas inženierisGalvenie pienākumi 1. Nepārtraukta CPS darba nodrošināšana

2. Objektu tehnisko raksturojumu apsekošana3. Pasākumu un mītiņu apskaņošanas nodrošināšanā

5. Izglītība: Izglītības iestāde Transporta un Sakaru institūtsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

01.09.200027.06.2005

Iegūtā izglītība: Dabaszinātņu Bakalaurs datorzinātnēsDiploma Nr. Sērija BDA Nr. 2164

Izglītības iestāde Rīgas Elektromehāniskais tehnikumsDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

01.09.198101.07.1985

Iegūtā izglītība: Vidējā tehniskā Diploma Nr.


līdz (mm/gggg)RTK Datorzinības,

datormācība27.09.200515.12.2005

122

Internet University of computer science (Moscow)

Working with HTML 28.07.200706.08.2007



8. Cita nozīmīga informācija (piem. publikācijas, projekti, autordarbi u. tmldz.):

9. Kontaktinformācija:Adrese: Enerģētiķu 13- 9

Salaspils, Latvija, LV -2121Tālruņa nr: +370 29716995E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________Datums _______________________

123

3.pielikums

DIPLOMS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS APGŪŠANU UN TĀ PIELIKUMA AIZPILDĪTS PARAUGS

124

Ar valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijas2010. gada 27. janvāralēmumu Nr. A-T-10

Jānis Aizupspersonas kods 040488-12656

ieguvis

Telekomunikācijas speciālistakvalifikāciju

Iegūtā kvalifikācija atbilst ceturtajamprofesionālās kvalifikācijas līmenim

Z.v.

Direktors Jānis Rozenblats

Valsts kvalifikācijas eksāmenukomisijas priekšsēdētājs Ādolfs Jākabsons

Rīgā2010. gada 5. februārī

Reģistrācijas Nr. 10-742

125

RĪGAS TEHNISKĀ KOLEDŽA

DIPLOMA PIELIKUMS

Diploma sērija PK E Nr. 0133

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.

Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diploma oriģinālā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā nevajadzētu iekļaut norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

1. Ziņas par kvalifikācijas ieguvēju:1.1. vārds: Jānis 1.2. uzvārds: Aizups1.3. dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 04/04/19881.4. personas kods: 040488-12656

2. Ziņas par kvalifikāciju:2.1. kvalifikācijas nosaukums: Telekomunikācijas speciālists, (profesijas kods 311420)2.2. galvenās studiju jomas kvalifikācijas iegūšanai: Mobilās sakaru sistēmas, telekomunikāciju tīklu projektēšana, pārraides sistēmas, elektronika un mikroelektronika, ciparu komutācijas sistēmas2.3. kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss: Rīgas Tehniskā koledža,valsts dibināta un valsts akreditēta (21.03.2002.) augstākās profesionālās izglītības mācību iestāde

2.4. studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss: tā pati, kas 2.3.punktā2.5. mācību valoda un eksaminācijas valoda: latviešu

3. Ziņas par kvalifikācijas līmeni:3.1. kvalifikācijas līmenis: pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas atbilst

ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim saskaņā ar profesionālās izglītības likuma

1.,4.,5. pantiem, skat. 6.1.punktu

3.2. oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums: 2,5 gadu pilna laika studijas, 100 Latvijas kredītpunkti, 1 kredītpunkts (KP) atbilst 40 darba stundām, t.i. 20 kontaktstundām un 20 patstāvīgā darba stundām, 150 ECTS kredītpunkti. Pilna laika studiju programmas apguves sākuma datums – 2007. gada 1.septembris, programmas apguves beigu datums – 2010. gada 5. februāris3.3. uzņemšanas prasības: vidējā vispārējā vai vidējā profesionālā izglītība

4. Ziņas par studiju saturu un rezultātiem:

126

4.1. studiju veids: pilna laika klātiene4.2. programmas prasības: vispārizglītojošie obligātie mācību kursi 20 kredītpunktu apjomā, nozares obligātie un izvēles, profesijas mācību kursi 55 kredītpunktu apjomā, prakse 16 kredītpunkti, programmu noslēdz kvalifikācijas darba izstrāde un aizstāvēšana 9 kredītpunktu apjomā

4.3. programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

Studiju kursa nosaukums Latvijas kredītpunkti

ECTS kredītpunkti

Vērtējums

Vispārizglītojošie obligātie studiju kursi

Matemātika6 9 5 (viduvēji)

Fizika 3 4.5 4 (gandrīz viduvēji)

Angļu valoda 3 4.5 7 (labi)

Uzņēmējdarbības ekonomika, t.sk. kursa darbs

3 4.5 7 (labi)

Darba, vides un civilā aizsardzība 2 3 Ieskaitīts

Organizāciju psiholoģija 2 3 6 (gandrīz labi)

Latvija un Eiropa 1 1.5 Ieskaitīts

Nozares obligātie un izvēles, profesijas studiju kursi

Ievads specialitātē 1 1.5 Ieskaitīts

Elektrotehnika 4 6 5 (viduvēji)

Inženiergrafika 1 1.5 Ieskaitīts

Elektronika un mikroelektronika 4 6 7 (labi)

Elektrosakaru teorija 3 4.5 6 (gandrīz labi)

Teletrafika teorija 2 3 7 (labi)

Telekomunikāciju mērījumi 2 3 6 (gandrīz labi)

Elektrobarošanas iekārtas sakaru tehnikā

2 3 6 (gandrīz labi)

Sakaru līnijas 4 6 7 (labi)

Telekomunikāciju termināli 2 3 7 (labi)

Ciparu komutācijas sistēmas, t.sk. kursa darbs

6 9 8 (ļoti labi)

Pārraides sistēmas, t.sk. kursa darbs 4 6 6 (gandrīz labi)

Šķiedru optikas pārraides sistēmas 4 6 7 (labi)

Datu pārraide 4 6 6 (gandrīz labi)

Mobilās sakaru sistēmas 4 6 7 (labi)

Telekomunikāciju tīklu projektēšana, t.sk. kursa darbs

4 6 7 (labi)

Informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās

2 3 7 (labi)

Sakaru sistēmu tehniskā apkalpošana 2 3 9 (teicami)

127

Sports 0 0 Ieskaitīts

PraksesElektrosakaru aparatūras montāžas prakse

2 3 Ieskaitīts

Datortehnikas pielietošanas prakse 2 3 8 (ļoti labi)

Specialitātes (tehnoloģiskā) prakse 8 12 Ieskaitīts

Kvalifikācijas prakse 4 6 Ieskaitīts

Valsts pārbaudījumiKvalifikācijas darbs (aizstāvēts)Simetrisko kabeļu montāža un ekspluatācija

9 13,5 7 (labi)

4.4. atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju iedalījumu: atzīmju skala: 1 līdz 10, minimālā pietiekamā atzīme 4-gandrīz viduvējiatzīmju vērtība: 10-izcili, 9-teicami, 8-ļoti labi, 7-labi, 6-gandrīz labi, 5-viduvēji, 4-gandrīz viduvēji, 3-vāji, 2- ļoti vāji, 1-ļoti, ļoti vāji4.5. kvalifikācijas klase: iedalījums klasēs netiek pielietots

5. Ziņas par kvalifikāciju:5.1. turpmākās studiju iespējas: tiesības turpināt studijas programmās, kas nodrošina otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību5.2. profesionālais statuss (ja ir piešķirts): nav paredzēts piešķirt

6. Papildinformācija:6.1. sīkāka informācija: Rīgas Tehniskās koledžas pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Telekomunikācija”, akreditēta 2004. gada 7. jūlijā (lēmums Nr. 769) līdz 2010. gada 31. decembrim. Telekomunikācijas speciālista kvalifikācija atbilst ceturtajam kvalifikācijas līmenim.6.2. papildinformācijas avoti: Rīgas Tehniskā koledžaadrese: Braslas ielā 16, Rīga LV – 1084, tel. 67081400, fakss 67561026, e-pasts: [email protected] lapa: http://www.rtk.lv

Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju katedra, tel. 67081427 Studiju daļa, tel. 67081401, e-pasts: [email protected]

7. Pielikuma apstiprinājums:

7.1. datums: 2010. gada 5. februāris

7.2. paraksts: ________________________________ Jānis Rozenblats

7.3. pielikuma apstiprinātāja amats: Rīgas Tehniskās koledžas direktors

7.4. zīmogs:8. Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī.

128


http://www.rtk.lv/


Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā, jāiegūst vispārējā vidējā izglītība. Vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventus uzņem augstskolā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Augstskolas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā attiecīgās studiju programmas apguvei).

Kopējais vispārējās vidējās izglītības ilgums ir 12 gadi. Vidusskolās ir četru virzienu programmas – vispārizglītojošā, humanitārā un sociālā, matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas, kā arī profesionālā virziena programma.

Visiem virzieniem kopīgi ir šādi obligātie priekšmeti: latviešu valoda, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda (mazākumtautību skolās – mazākumtautības valoda), matemātika, vēsture, sports, biznesa ekonomikas pamati, lietišķā informātika. Papildus minētajiem priekšmetiem katra programma ietver attiecīgā virziena obligātos un izvēles priekšmetus.

Mācību gada garums ir 36 nedēļas no 1.septembra līdz maija beigām. Kopumā vidējās izglītības programmā trijos gados minimālais mācību stundu skaits ir 3150 stundas, maksimālais – 3780 stundas (30–36 stundas nedēļā).

Lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jānokārto ne mazāk kā pieci eksāmeni un četras ieskaites. Eksāmeni jānokārto latviešu valodā, izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, vienā izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā un divos izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos. Vidējās izglītības programma noslēdzas ar centralizētajiem eksāmeniem, un uzņemšana augstskolā notiek atbilstoši centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī vidējās profesionālās izglītības programmas, kuras ilgst četrus gadus pēc pamatizglītības ieguves.

Bakalaura un maģistra grādi ir gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā. Abu veidu bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, abu veidu maģistriem (tiem pielīdzinot arī maģistra grādus medicīnā, zobārstniecībā un farmācijā – attiecīgi sešus un piecus gadus ilgas studijas) – doktorantūrā.

Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālajai darbībai. Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Bakalaura grādu zinātnes nozarē (nozaru grupā) piešķir pēc akadēmisko studiju pirmā posma. Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 (180–240 ECTS) kredītpunktu (turpmāk – KP), no tiem obligātā daļa ir ≥50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir ≥20 (30 ECTS) KP, bakalaura darbs ir ≥10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.

Maģistra grādu piešķir zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc akadēmisko studiju otrā posma. Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas (≥30 KP) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā (≥15 KP).

Profesionālās augstākās izglītības iestādes uzdevums saskaņā ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartiem ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā darbības jomā, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam attiecīgajā nozarē.

Bakalaura profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS): vispārizglītojošie kursi (≥15 KP), nozares teorētiskie pamati (≥36 KP), profesionālā specializācija (≥60 KP), izvēles kursi (≥6 KP), prakse (≥26 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥12 KP).

Maģistra profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 40 KP (60 ECTS): jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē (≥7 KP), prakse (≥6 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥ 20 KP), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi.

Profesionālajā augstākajā izglītībā ir ne vien bakalaura un maģistra programmas, bet arī citi programmu veidi:

1) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) pēc vidējās izglītības ieguves. Programmas ietver praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu, tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP apjomā;

2) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP (120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.

Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju. Doktora disertāciju var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas, strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē u.c. Doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Zinātnes padome. Doktora grādu piešķir Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātas promocijas padomes.

Kredītpunktu sistēma. Kredītpunkts (KP) Latvijā ir definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunkti. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5.Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:

Apguves līmenis Atzīme Skaidrojums Aptuvenā

ECTS atzīme

ļoti augsts 10 izcili A 9 teicami A

augsts 8 ļoti labi B 7 labi C

vidējs 6 gandrīz labi D 5 viduvēji E 4 gandrīz viduvēji E/FX

zems 3–1 negatīvs vērtējums FailKvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā, akreditētā programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme. Kvalitātes vērtēšana ietver augstskolas pašvērtējuma ziņojuma sagatavošanu un ekspertu novērtējumu. Ekspertu grupās no vismaz trim ekspertiem tikai viens var būt no Latvijas, pārējie (vairumā gadījumu) – no Rietumeiropas un citām Baltijas valstīm. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem Akreditācijas komisija, bet par augstskolas akreditāciju – Augstākās izglītības padome. Akreditācijas pirmais cikls Latvijā noslēdzās 2001.gadā. Atkārtotiem novērtējumiem jānotiek ne retāk kā reizi sešos gados

Papildinformācija:

1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.lv http://www.aic.lv

2. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv

129

http://www.aiknc.lv/

RIGA TECHNICAL COLLEGE

DIPLOMA SUPPLEMENT

Diploma Series PK E No. 0133

This Diploma Supplement follows the model developed by the European Commission, Council of Europe and UNESCO/CEPES. The purpose of the supplement is to provide sufficient independent data to improve the international "transparency" and fair academic and professional recognition of qualifications (diplomas, certificates etc.). It is designed to provide a description of the nature, level, context and status of the studies that were pursued and successfully completed by the individual named in the Diploma to which this supplement is appended. It should be free from any value judgements, equivalence statements or suggestions about recognition. Information in all eight sections shall be provided. Where information is not provided, the reason shall be explained.

1. Information identifying the holder of the qualification:1.1. first name: Janis1.2. family name: Aizups1.3. date of birth (day/ month/ year): 04/04/19881.4. student identification code : 040488-12656

2. Information identifying the qualification:2.1. name of qualification: Telecommunication Specialist, (profession code 311420)2.2. main field(s) of study for the qualification: Mobile Communication Systems, Telecommunication Networks Design, Transmittal Systems, Electronics and Mocroelectronics, Digital Commutation Systems2.3. name (in original language) and status of awarding institution: Riga Technical College, state founded and state accredited (21.03.2002.) higher professional education institution2.4. name and status of institution administering studies: the same as in sub-clause 2.32.5. language(s) of instruction/examination: Latvian

3. Information on the level of the qualification:3.1. level of qualification: the first level of higher professional education that complies with the fourth professional qualification level in accordance with Professional Education Law clauses 1, 4, and 5. Look in sub-clause 6.1 of the current supplement3.2. official length of programme, start and end date of the acquisition of the programme: 2,5 years of full-time studies, 100 Latvian credit points, 1 credit point corresponds to 40 study hours, i.e. 20 contact study hours and 20 individual study hours, 150 ECTS credit points. Full time day department programme acquisition start date was 1 September 2007; end date is 5 February 2010.3.3. access requirements: secondary or secondary vocational education

4. Information on the contents and results gained:4.1. mode of study: full time day department

130

4.2. programme requirements: 20 credit points are granted for compulsory general study courses, 55 credit points for compulsory and optional professional study courses, 16 credit points for practice, 9 credit points for qualification paper design and defence

4.3. programme details and the individual grades/marks/credits:

Study course Latvian credit points

ECTS credit points

Grade

Compulsory General Study Courses

Higher Mathematics 6 9 5 (satisfactory)

Physics3 4.5 4 (almost

satisfactory)

English 3 4.5 7 (good)

Entrepreneurial Economics incl. a term paper

3 4.5 7 (good)

Labour, Environment, and Civil Protection

2 3 Pass

Corporate Psychology 2 3 6 (almost good)

Latvia and Europe 1 1.5 Pass

Compulsory and Optional Professional Study CoursesIntroduction to Specialty 1 1.5 Pass

Electrical Equipment 4 6 5 (satisfactory)

Engineering Graphics 1 1.5 Pass

Electronics and Microelectronics 4 6 7 (good)

Electrical Communication Theory 3 4.5 6 (almost good)

Teletraffic Theory 2 3 7 (good)

Telecommunication Measurements 2 3 6 (almost good)

Power Supply Appliances of Communication

2 3 6 (almost good)

Communication Lines 4 6 7 (good)

Telecommunication Hubs 2 3 7 (good)

Digital Commutation Systems incl. a term paper

6 9 8 (very good)

Transmittal Systems incl. a term paper 4 6 6 (almost good)

Optical Fibre Data Transfer System 4 6 7 (good)

Data Transfer 4 6 6 (almost good)

Mobile Communication Systems 4 6 7 (good)

Telecommunication Networks Design incl. a term paper

4 6 7 (good)

IT Telecommunication 2 3 7 (good)

Communication System Technical Maintenance

2 3 9 (excellent)

Sport 0 0 Pass

131

PracticeElectrical Communication Equipment Installation Practice

2 3 Pass

Computer Application Practice 2 3 8 (very good)

Specialty (Technological) Practice 8 12 Pass

Qualification Practice 4 6 Pass

State ExaminationsQualification Paper (defended)Symmetrical Cable Installation and Exploitation

9 13.5 7 (good)

4.4. grading scheme and if available, grade distribution guidance;scale of grades: 1 to 10, the minimum sufficient grade is 4- almost satisfactorygrade value: 10-with distinction, 9-excellent, 8-very good, 7-good, 6- almost good, 5-satisfactory, 4-almost satisfactory, 3-poor, 2-very poor, 1-extremely poor4.5. overall classification of the qualification : classification is not applied

5. Information on the function of the qualification:5.1. access to further study: further studies to obtain the second level of higher professional education5.2. professional status: in not to be granted

6. Additional information:6.1. additional information: the first level of higher professional education study programme Telecommunication of Riga Technical College which was accredited on 7 July 2004 (act No. 769) and is valid until 31 December 2010. Telecommunication specialist’s qualification complies with the requirements of the fourth qualification level6.2. further information sources: Riga Technical College, address: 16 Braslas street, Riga LV-1084, Latvia, phone: (+371)67081400 fax: (+371) 67561026,e-mail: [email protected], web page: http://www.rtk.lv

Information Technologies and Communication Department phone: (+371 67081427)Study Department phone: +371 67081401, e-mail: [email protected]

7. Certification of the supplement:7.1. date: 5 February 2010

7.2. signature: _________________________________Janis Rozenblats

7.3. capacity: Riga Technical College principal

7.4. official stamp:

132


http://www.rtk.lv/


8. Information on the national higher education system. General education (overall duration – 12 years).After completion of compulsory basic education (9 years) four

types of programmes are offered at general secondary education (grades 10–12): a general one or others emphasizing liberal arts and social sciences; or mathematics, natural sciences and technical subjects; or vocational subjects. Latvian language and literature, first foreign language, second foreign language (minority language in minority schools), mathematics, history, physical education, basics of economics and ICT are compulsory in all programmes. Each type of programmes has its own set of compulsory and optional subjects.

School year lasts 36 weeks (except examination periods) – from the beginning of September till the end of May. The total number of study hours in 3 years of general secondary education may vary from 3150 to 3780 (i.e. 30–36 per week) depending on the programme and individual choice of subjects.

To be awarded a certificate of general secondary education candidates sit examinations in at least five subjects and pass/fail tests in up to four other subjects. Examinations are taken in: Latvian language, a compulsory subject of the particular programme, a subject chosen by school and two subjects chosen by the candidate. Leavers of 4-year vocational secondary education have to pass a qualification examination and 4 centralised compulsory examinations (the same as after general secondary education) in order to receive a diploma on vocational secondary education. Centralized school-leaving examinations serve as a basis for the admission to higher education.

Higher educationAccess to higher (tertiary) education (HE). All holders of

general secondary education certificates and diplomas on vocational secondary education meet the general admission requirements. However, the universities are free to set specific requirements, e.g. to choose which subjects have to been taken at school level to qualify for admission to a particular programme.

Grading system. The state standarts for higher education set the following ten-point marking (bachelor) and (master) degrees are awarded both in academic and professional HE. Both types of bachelors are eligible for studies in master programmes and both types of masters (including holders of degrees in medicine, dentistry and pharmacy – 6 and 5 years respectively) – in doctoral programmes.

Academic higher education follows academic education standard and is aimed at preparing graduates for research and providing theoretical background for professional activities.

Bachelor degree in a branch of science is awarded after the first cycle of academic studies. Bachelor programmes comprise 120–160 credit points (180–240 ECTS) or 4–6 semesters of full-time studies. They include: compulsory part ≥50 CP (75 ECTS), optional part ≥20 CP (30 ECTS), thesis ≥10 CP (15 ECTS) and some subjects of free choice to earn the rest of necessary CP.Master degree in a branch of science is awarded after the second cycle of academic studies comprising 80 CP (120 ECTS), out of those thesis results in ≥20 CP, compulsory part includes theoretical aspects of the field (≥ 30 CP) and their practical application in solving actual problems (≥15 CP).According to Standards of first and second level professional higher education, its aim is to provide in-depth knowledge in a field, enabling graduates to design and improve systems, products and technologies as well as to prepare graduates for creative, research and teaching activities in this field.

Grading system. The state standards for higher education set Professional bachelor programmes are designed to ensure

professional competence, they comprise at least 160 CP (240 ECTS), out of those: general courses (≥15 CP), theoretical courses of the field (≥36 CP), specialization courses (≥60 CP), optional courses (≥6 CP), practical placement (≥26 CP), and state examinations including thesis (≥12 CP).

Professional HE programmes leading to master degree comprise no less than 40 CP (60 ECTS), out of those: up-to-date achievements in the field – in theory and in practice (≥7 CP), practical placements (≥6 CP), state examinations including thesis (≥20 CP) as well as research training, courses of design, management, psychology etc.

Apart from the programmes leading to bachelor and master degrees, there are other types of professional higher education programmes.

First-level professional HE (university college) programmes comprise 80–120 CP (120–180 ECTS) and lead to a CEDUC 4th level professional qualification. These programmes are targeted mainly at labour market. Yet, the graduates of the first-level programmes can continue their studies in second-level professional programmes.

Second-level professional HE programmes lead to a CEDUC 5th level professional qualification. Such programmes can comprise either at least 40 CP (60 ECTS) for holders of bachelor degrees or at least 160 CP(240 ECTS) for secondary school leavers. In both cases programmes should include a practical placement of at least 26 CP (39 ECTS) and graduation examinations including thesis (≥10 CP). Graduates of programmesincluding the 70 CP (105 ECTS) compulsory part of the bachelor programme, have access to master studies.

Doctoral studies. From January 1, 2000 onwards a single type of doctoral degree Dr. is being awarded in Latvia.

Master degree (or the equivalent) is required for admission to doctoral studies. Dr. degree can be achieved at public defence of a doctoral thesis which may be a result of three to four years of full-time doctoral studies at a university or an equivalent amount of independent research while working at a university, research institution etc.

Latvian Council of Science appoints promotion councils and sets the procedures for awarding doctoral degrees.

Credit point system. Latvian credit point is defined as a one-week full-time study workload. An average workload of a full-time study year in most HE programmes is 40 CP. Latvian credit point system is compatible with ECTS. The number of ECTS credits is found by multiplying the number of Latvian credit points by a factor of 1.5.

Grading system: a 10-point grading scheme for knowledge assessment.

Achievement level Grade Meaning Approx.

ECTS grade

very high 10 (with distinction) A 9 (excellent) A

high 8 (very good) B 7 (good) C

medium6 (almost good) D 5 (satisfactory) E 4 (almost satisfactory) E/FX

low 3–1 (unsatisfactory) Fail It must pointed out that approximation with the ECTS scale is

unofficial and cannot be used for official comparison with marks recorded in a Latvian education certificate or diploma.

Quality assurance. According to Latvian legislation, state-recognized degrees/diplomas may be awarded upon completion of an accredited programme in an accredited HE institution holding a state-approved by-law. Quality assessment includes self-evaluation report by the higher education institution and peer evaluation. Evaluation teams consist of at least three experts, with only one from Latvia. In most cases the other two experts are selected from Western Europe or from the Baltic States. Decisions on programme accreditation are taken by the Accreditation Board, while those on institutional accreditation – by the Higher Education Council. The first accreditation cycle was completed in 2001. Recurrent assessments have to take place once every six years.

More information: 1.On educational system: http://www.izm.lv,http://www.aic.lv, www.eurydice.org 2. On status of programmes/institutions: http://www.aiknc.lv

133

http://www.eurydice.org/

http://www.aic.lv/

4.pielikums

VIENOŠANĀS STARP RTK UN RTU

134

5.pielikums

STUDIJU PLĀNI

136

IZGLĪTĪBAS IESTĀDE Rīgas Tehniskā koledžaPROGRAMMAS NOSAUKUMS Telekomunikācija, pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība,

4.līmenisĪSTENOŠANAS ILGUMS 2,5 gadiĪSTENOŠANAS FORMA pilna laika studijas

Nr. p.k. Mācību kursi

Iesk

aite

bez

atz

īmes

Iesk

aite

ar a

tzīm

i (s

emes

tris)

Kur

sa d

arbs

(s

emes

tris)

Eksā

men

i (s

emes

tris) Kopējais

kredīt-punktu skaits

KP KP KP KP KP

I kurss II kurssIII

kurssI

semII

sem.III

sem.IV

sem.V

sem.Vispārizglītojošie obligātie mācību kursi

1. Matemātika 1 2 6 3 3 2. Fizika 1 2 3 1 2 3. Angļu val. 1 2 3 2 1 4. Uzņēmējdarbības ekonomika 3;4 4 3 1 2 5. Darba, vides un civilā aizsardzība 3;4 2 1 1 6. Organizāciju psiholoģija 4 2 2 7. Latvija un Eiropa 3 1 1

Kopā 3 6 1 3 20 6 6 3 5 0Nozares obligātie un izvēles, profesijas mācību kursi

8. Ievads specialitātē 1 1 1 9. Elektrotehnika 1 2 4 3 1

10. Inženiergrafika 1 1 1 11. Elektronika un mikroelektronika 1;2 4 2 2 12. Elektrosakaru teorija 1 2 3 1 2 13. Teletrafika teorija 3 2 2 14. Telekomunikāciju mērījumi 2 2 2

15.Elektrobaroš. iekārtas sakaru tehnikā 2 3 2 1 1

16. Sakaru līnijas 1;2 4 2 2 17. Telekomunikāciju termināli 1 2 2 18. Ciparu komutācijas sistēmas 4 3 4 5 6 4 1 119. Pārraides sistēmas 4 3 4 4 2 2

20.Škiedru optikas pārraides sistēmas 4 5 4 2 2

21. Datu pārraide 4 3 4 3 1 22. Mobilās sakaru sistēmas 3 4 4 3 1 23. Telekomunikāciju tīklu projektēš. 3 5 5 4 2 224. Inform. tehnoloģijas telekomunik. 2 2 2

25. Sakaru sistēmu tehniskā apkalp. 5 2 2Kopā 9 16 3 5 55 12 12 17 7 7

26. Sports 1;2 0 0 0

27 Prakse1;2;4;5 16 2 2 8 4

28 Kvalifikācijas darbs 5 9 9 Kopā 6 25 2 2 8 13 Pavisam kopā 18 22 4 9 100 20 20 20 20 20

Viens kredītpunkts ( KP) atbilst izglītojamā 40 darba stundām, t.i., 20 kontakstundas un 20 patstāvīgā darba stundasPraksē izglītojamiem ir 40 stundas nedēļā

137

IZGLĪTĪBAS IESTĀDE Rīgas Tehniskā koledžaPROGRAMMAS NOSAUKUMS Telekomunikācija, pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība,

4.līmenisĪSTENOŠANAS ILGUMS 3 gadiĪSTENOŠANAS FORMA nepilna laika studijas

Nr. p.k. Mācību kursi

Iesk

aite

bez

atz

īmes

Iesk

aite

ar a

tzīm

i (s

emes

tris)

Kur

sa d

arbs

(s

emes

tris)

Eksā

men

i (se

mes

tris)

Kopēj. kredīt-punktu skaits

KP KP KP KP KP KP

I kurss II kurss III kurssI

semII

sem.III

sem.IV

sem.V

sem.VI

sem.Vispārizglītojošie obligātie mācību kursi

1. Matemātika 1 2 6 3 3 2. Fizika 1 2 3 1 2 3. Angļu val. 1 2 3 2 1 4. Uzņēmējdarbības ekonomika 3;4 4 3 1 2 5. Darba, vides un civilā aizsardzība 3;4 2 1 1 6. Organizāciju psiholoģija 4 2 2 7. Latvija un Eiropa 3 1 1

Kopā 3 6 1 3 20 6 6 3 5 0 0Nozares obligātie un izvēles, profesijas mācību kursi

8. Ievads specialitātē 1 1 1 9. Elektrotehnika 1 2 4 3 1

10. Inženiergrafika 1 1 1 11. Elektronika un mikroelektronika 1;2 4 2 2 12. Elektrosakaru teorija 1 2 3 1 2 13. Teletrafika teorija 3 2 2 14. Telekomunikāciju mērījumi 2 3 2 1 1

15.Elektrobaroš. iekārtas sakaru tehnikā 3 2 2

16. Sakaru līnijas 1;2 4 2 2 17. Telekomunikāciju termināli 3 2 2 18. Ciparu komutācijas sistēmas 4 3 5 5 6 2 2 2 19. Pārraides sistēmas 4 3 4 4 2 2 20. Škiedru optikas pārraides sistēmas 4 5 4 2 2 21. Datu pārraide 3;4 5 4 2 1 1 22. Mobilās sakaru sistēmas 5 4 4 23. Telekomunikāciju tīklu projektēš. 5 5 4 4 24. Inform. tehnoloģijas telekomunik. 2 2 2

25. Sakaru sistēmu tehniskā apkalpoš. 5 2 2 Kopā 8 16 3 5 55 10 10 13 7 15 0

26. Prakse2;4;

6 16 4 8 427. Kvalifikācijas darbs 6 9 9 Kopā 3 25 4 8 13 Pavisam kopā 14 22 4 9 100 16 20 16 20 15 13

Viens kredītpunkts ( KP) atbilst izglītojamā 40 darba stundām, t.i., 16 kontaktstundas un 24 patstāvīgā darba stundasPraksē izglītojamiem ir 40 stundas nedēļā

138



TELEKOMUNIKĀCIJAS

Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums

Rīga, 2005.

139

SATURS

1. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums.......... 3

2. RTK studiju programmas „Telekomunikācijas” priekšrocības.................3

3. Studējošo skaits programmā......................................................................3

4. Absolventu skaits......................................................................................4

5. Sadarbība ar darba devējiem.....................................................................4

6. Infrastruktūras nodrošinājums...................................................................5

7. Specialitātes „Telekomunikācijas” profesijas studiju kursu pasniedzēji.. 5

8. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā..................................5

9. Studējošo aptaujas un tās analīze..............................................................6

10. Programma „Telekomunikācijas” un tās realizācija.................................6

140

1. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums ir sagatavot 4.profesionālās kvalifikācijas līmeņa ( pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības ) speciālistus, kuri var:

veikt tehniska rakstura darbus, kas saistīti ar telekomunikāciju iekārtām; sniegt tehnisku palīdzību telekomunikāciju iekārtu lietošanā, uzraudzībā un remontā, lai

nodrošinātu to apmierinošu darbību un atbilstību pastāvošajiem standartiem; veikt tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar telekomunikāciju sistēmu projektēšanu,

uzstādīšanu un apkalpošanu.

2. RTK studiju programmas „Telekomunikācijas” priekšrocības: augsta kvalifikācija liels studiju apjoms augsta specializācijas pakāpe telekomunikāciju tehnoloģijās aptverti visi telekomunikācijas nozares mācību kursi ievērojami liels praktiskās daļas apjoms

3. Studējošo skaits programmā


Grupa Studentu skaitsA-T-1 32A-T-2 20A-T-3 22A-Tn-1 33A-Tn-2 21

Studējošo skaits pilna laika studiju programmā ‘’Telekomunikācijas’ ’ir 74 studenti. 39 studenti mācās pēc izglītības programmas ‘’Telekomunikācija’’apguves RTK; 3 studenti mācās pēc citu izglītības programmu apguves RTK; 32 studenti mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.

Studējošo skaits nepilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas”ir 54 studenti no sekojošiem telekomunikāciju uzņēmumiem un organizācijām:

45 studenti no SIA Lattelekom; 1 students no KNAB; 1 students no NBS; 7 studenti no SIA Citrus Solution, SIA Micronet, SIA Baltkom.

4. Absolventu skaits

VKK darbs notika 2005.gada 13. un 14. jūnijā. Kvalifikācijas darbus aizstāvēja 22 studenti.Aizstāvēšanas rezultāti:

141

uz “10” - 2 studenti uz”9” - 10 studenti uz”8” - 6 studentii uz”7” - 2 studenti uz “6” - 1 students uz “5” - 1 students

Visas kvalifikācijas darbu tēmas ir aktuālas un atbilst jaunām telekomunikāciju tehnoloģijām.

5. Sadarbība ar darba devējiem

Darba devēji pārstāv sekojošus telekomunikāciju uzņēmumus, organizācijas un firmas: SIA Lattelekom ‘’Latvijas Mobilais Telefons SIA’’ SIA Tele 2 LR Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs Valsts a/s VITA a/s Telekom Baltija a/s Microlink Latvia SIA Alkatel Baltic Nokia Latvija SIA SIA J.Smilgas Tehnoloģiskais birojs SIA Latvijas Energoceltnieks un LEC Sakaru Serviss Valsts a/s Latvenergo SIA CT Komunikācijas SIA „Telia Latvija” SIA Belss a/s Latvijas Dzelzceļš SIA Beta Telecom SIA Mosers SIA Daina EL – Telekomunikāciju projektēšana SIA Citrus solutions SAF Tehnika AS

Visas minētās perspektīvās darba vietas ir studentu prakses vietas.

Sponsori

SAF Tehnika ASLatvijas Mobilais Telefons

Lattelekom SIA

6. Infrastruktūras nodrošinājums

Telekomunikācijas specialitātes infrastruktūra ir papildinājusies ar sekojošu iekārtu: Lāzermultifunkcionālā iekārta Cannon MF – 5630;

142

Telekomunikāciju protokolu analizātors ETP – 71; Lauka stipruma analizātors SWR 400 – 1000; IKM signāla parametru mērītājs PSM; IKM signālu analizators EPS – 91; ASCOM barošanas iekārta; ASCOM strāvas inventors.

7. Specialitātes „Telekomunikācija” profesijas mācību kursu pasniedzēji

Ziedīte Šmite – 6 studiju kursi Diāna Cimermane – 1 studiju kurss

Imants Trauliņš – 4 studiju kursiVilis Saliņš – 5 studiju kursiJānis Ogsts - 2 studiju kursi

Jevgēnijs Semjonovs / vieslektors – 1studiju kurss

8. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Spējīgākie un talantīgākie studenti tiek iesaistīti studiju procesa realizācijā. A- Tn -1 grupas studentus Romānu Mataiti un Lauri Stepiņu, kuri ir iesaistīti starpkoledžu studentu apmaiņas programmā sadarbībā ar Rovaniemi Tehnisko koledžu ( Somija ).Sakarā ar sadarbības projektu minētiem studentiem tika organizēta prakse Somijas telekomunikāciju uzņēmumā SONERA laika periodā no 2005.gada 8.maija līdz 14.maijam A-T-1 grupas studenti turpināja piedalīties Lattelekom sadarbības projektā, kuru vadīja SIA Lattelekom Biznesa klientu apkalpošanas daļa par ‘’Jauniem telekomunikāciju pakalpojumiem’’. A-T-1 grupas studente Aija Svikle aktīvi piedalījās sadarbības projektā ar Somijas studentiem, kuriem tika organizēta prakse SIA Lattelekom Tīklu daļas pakalpojumu nodrošināšanas sektorā. A-T-3 grupas studenti sagatavoja referātus RTK Zinātnisko rakstu 4.sējumam par sekojošām modernām telekomunikāciju tehnoloģijām:

Optisko nesošo spektrālā blīvēšana – WDM. Studente Kristīna Klimčuka SCH – Sinhronā ciparu hierarhija. Studente Lāsma Skuķe Siemens tehnoloģiju ieviešana Latvijā. Students Andis Gedoviuss.

9. Studējošo aptaujas un tās analīze

Lai noskaidrotu studējošo attieksmi pret studiju programmu un tās realizāciju, tika aptaujāti 1.kursa un 2.kursa studenti, kā arī RTK profesionālās vidusskolas audzēkņi, kurus var uzskatīt par potenciāliem studiju programmas „Telekomunikācijas” studentiem. Aptaujas rezultāti doti pielikumā.

10. Programma ‘’Telekomunikācijas’’un tās realizācijas:

stiprās puses:* liela interese par programmu gan vidusskolu, gan profesionālo vidējo izglītības iestāžu absolventiem;

* pietiekoši laba materiālā un metodiskā bāze profesijas mācību priekšmetu pasniegšanai;* liela pasniedzēju aktivitāte un interese par studiju procesu.

143

vājās puses:* nepietiekošs finansējums;

* jāuzlabo materiāli tehniskā bāze; * jāpapildina katedras bibliotēka ar jaunākām tehniskās literatūras grāmatām; * jāpiesaista jauni pasniedzēji, kā arī vieslektori atsevišķu tēmu nolasīšanai.

aktuālas problēmas:* pieaugot studējošo skaitam, pieaug to studentu skaits, ar kuriem jānopūlas, lai pievilktu tos līdz vidusmēra līmenim. Tas paņem lielu akadēmiskā personāla laiku;* potenciāli spēcīga ir apmēram piektā daļa, lai pretendētu kļūt par augstas klases profesionāli. programmas realizācijas kvalitātes uzlabošanai:* vajadzīgas mūsdienu laboratorijas;* aktuālā tematikā strādājošs personāls;

* pietiekošs finansējums tam, lai spējīgākie studenti tiktu iesaistīti pastāvīgā pētnieciskā un projektēšanas darbā.

Programmas pašnovērtējumu sastādīja: katedras vadītāja Z.Šmitepasniedzējs V.Saliņšstudenti K.Klimčuka, L.Skuķe, A.Gedoviuss

144



TELEKOMUNIKĀCIJAS


Rīga, 2006.

SATURS

11. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums..........3

12. RTK studiju programmas „Telekomunikācijas” priekšrocības.................3

13. Studiju programmas praktiskā realizācija.................................................3

14. Vērtēšanas sistēma....................................................................................3

15. Studējošo skaits programmā.....................................................................4

16. Absolventu skaits......................................................................................5

17. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā..................................5

18. Studējošo aptaujas un tās analīze ............................................................6

145

19. Sadarbība ar darba devējiem.....................................................................6

20. Infrastruktūras nodrošinājums..................................................................7

21. Specialitātes „Telekomunikācijas” profesijas studiju kursu pasniedzēji..8

22. Programma „Telekomunikācijas” un tās realizācija.................................8

146

1. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums ir sagatavot 4.profesionālās kvalifikācijas līmeņa ( pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ) speciālistus, kuri var:





3. Studiju programmas praktiskā realizācijaStudiju pamatmetodes ir lekcijas, praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi un patstāvīgās studijas. Patstāvīgo studiju galvenie veidi ir darbs ar literatūru un periodiku, kursa darbi, mājas darbi, referāti un darbs internetā.Akadēmiskais personāls piedalās arī pētnieciskajā darbā. Kā pozitīvu var atzīmēt RTK organizēto starptautisko zinātniski – praktisko konferenci ‘’Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības realizācija teorijā un praksē’’, kurā piedalījās arī Elektronikas un Telekomunikācijas katedras pasniedzēji.2005./2006.m.g. A-T-3 grupas studenti sagatavoja referātus RTK Zinātnisko rakstu 4.sējumam par sekojošām modernām telekomunikāciju tehnoloģijām:

Optisko nesošo spektrālā blīvēšana - WDM. Studente Kristīna Klimčuka

SCH – Sinhronā ciparu hierarhija. Studente Lāsma Skuķe

Siemens tehnoloģiju ieviešana Latvijā. Students Andis Gedoviuss.

4. Vērtēšanas sistēmaStudentiem mācību sākumā ir jāzin, kā tiks vērtētas viņu zināšanas un prasmes katrā studiju programmas priekšmetā. Vērtēšanas sistēmai ir ļoti liela nozīme:

tā stimulē studentus mācīties; ļauj studentiem novērtēt sevi; ļauj pasniedzējiem vērtēt mācību procesu grupā.

Vērtēšanas kritēriji ir sastādīti visiem specialitātes profesijas mācību kursiem. Vērtēšanas sistēmas izveidošanā piedalījās visi katedras pasniedzēji. Pasniedzējiem ir dažādas vērtēšanas sistēmas, jo ir dažādi mācību priekšmeti, dažāds stundu skaits, dažāda pieredze un izmantotās mācību metodes. Turpmākā mācību procesā ir jāveic vērtēšanas sistēmas analīze un optimizācija. Šajā procesā tiks izmantota informācija par studentu sekmēm un apmeklētību, kā arī studentu aptaujas rezultāti.

5. Studējošo skaits programmā2005./2006. mācību gadā studējošo skaits programmā „Telekomunikācija” ir 121 students. Studentu sadalījums pa grupām ir sekojošs:

Grupa Studentu skaits

147

A-T-1 24A-T-2 17A-T-3 14A-Tn-1 12A-Tn-2 32A-Tn-3 22

Studējošo skaits pilna laika studiju programmā ‘’Telekomunikācija’ ’ir 55 studenti. 24 studenti mācās pēc izglītības programmas ‘’Telekomunikācija’’apguves RTK; 3 studenti mācās pēc citu izglītības programmu apguves RTK; 28 studenti mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.

Studējošo skaits nepilna laika studiju programmā „Telekomunikācija”ir 66 studenti no sekojošiem telekomunikāciju uzņēmumiem un organizācijām:

44 studenti no SIA Lattelecom; 1 students no KNAB 2 studenti no NBS; 19 studenti no SIA Citrus Solution, SIA MICRONET, SIA Baltkom, SIA LEC, SIA

Gargnas Latvija , a/s Latvenergo Telekomunikācijas, a/s Latvijas Dzelzceļš.

1.kursā imatrikulēto un eksmatrikulēto skaitsStudējošo skaits

programmā1.kursā imatrikulēto

skaits1.kursā eksmatrikulēto skaits

121 A-T-1 26A-Tn-1 14

2 2

1.kursā imatrikulētie nepilna laika studiju programmā „Telekomunikācija”dalās sekojoši: 6 studenti mācās pēc izglītības programmas apguves RTK; 6 studenti mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.

6. Absolventu skaitsVKK darbs notika 14. un 15.jūnijā 2006.gadā. Kvalifikācijas darbus aizstāvēja 22 studenti.Aizstāvēšanas rezultāti:

uz “10” - 6 studenti uz”9” - 9 studenti uz”8” - 4 studenti uz”7” - 3 studenti uz “6” - - uz “5” - -



148

Spējīgākie un talantīgākie studenti tiek iesaistīti studiju procesa realizācijā. Var īpaši atzīmēt A- Tn -1 grupas studentus Romānu Mataiti un Lauri Stepiņu, kuri ir iesaistīti starpkoledžu studentu apmaiņas programmā sadarbībā ar Rovaniemi Tehnisko koledžu (Somija ).Sakarā ar sadarbības projektu minētiem studentiem tika organizēta prakse Somijas telekomunikāciju uzņēmumā SONERA laika periodā no 2005.gada 8.maija līdz 14.maijam. A-T-1 grupas studenti turpināja piedalīties Lattelekom sadarbības projektā,

kuru vadīja SIA Lattelekom Biznesa klientu apkalpošanas daļa par „Jauniem telekomunikāciju pakalpojumiem”.A-T-1 grupas studente Aija Svikle aktīvi piedalījās sadarbības projektā ar Somijas studentiem, kuriem tika organizēta prakse SIA Lattelekom Tīklu daļas pakalpojumu nodrošināšanas sektorā. 2005./2006.m.g. sadarbības projekta ietvaros ar Rvaniemi Tehnisko koledžu Somijas telekomunikāciju uzņēmumā TELIA SONERA tika organizēta prakse A-T-2 grupas studentei Aijai Sviklei un A-Tn-2 grupas studentei Dacei Laikai laika periodā no 2006.gada 27.marta līdz 1.aprīlim.

8. Studējošo aptaujas un tās analīzeLai noskaidrotu studējošo attieksmi pret studiju programmu un tās realizāciju, tika aptaujāti 1.kursa un 2.kursa studenti, kā arī RTK profesionālās vidusskolas audzēkņi, kurus var uzskatīt par potenciāliem studiju programmas „Telekomunikācija” studentiem.

9. Sadarbība ar darba devējiem Darba devēji pārstāv sekojošus telekomunikāciju uzņēmumus, organizācijas un firmas: SIA Lattelecom ‘’Latvijas Mobilais Telefons SIA’’ SIA Tele 2 LR Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs Valsts a/s VITA a/s Telekom Baltija SIA MICRONET SIA Alkatel Baltic SIA „IZZI” SIA”Bezvadu interneta tīkli’ SIA J.Smilgas Tehnoloģiskais birojs SIA Latvijas Energoceltnieks un LEC Sakaru Serviss Valsts a/s Latvenergo Telekomunikācijas SIA CT Komunikācijas SIA „Telia Latvija” SIA Belss a/s „Siltumelektroprojekts” SIA Beta Telecom SIA „GP Systems” SIA Daina EL – Telekomunikāciju projektēšana

SIA Citrus solutions SAF Tehnika AS SIA OPTRON


SponsoriSAF Tehnika AS

149

Latvijas Mobilais TelefonsLattelecom SIA

SIA Citrus solutions

10. Infrastruktūras nodrošinājumsTelekomunikācijas specialitātes infrastruktūra ir papildinājusies ar sekojošu iekārtu:

Lāzermultifunkcionālā iekārta Cannon MF – 5630; Telekomunikāciju protokolu analizātors ETP – 71; Lauka stipruma analizātors SWR 400 – 1000; IKM signāla parametru mērītājs PSM; IKM signālu analizators EPS – 91; ASCOM barošanas iekārta; ASCOM strāvas inventors; Iestāžu ATC – varix business DeTeWe; Iestāžu ATC – DeTeWe Quick Net ISDN; Iestāžu ATC – DeTeWe OpenCom 30 plus; Iestāžu ATC – DeTeWe OpenCom 31 lan; Tīkla termināls NT1/BD 2B1Q; Ciparu līnijas modems – Efficient Networks; Termināls – ISDN- Network Termination for Internet; Tīkla termināls – ALCATEL NT1; ADSL modems Speed Touch home; Termināls NTtwin+; Termināls D:NTDA:1P:R46.AE; Termināls Xpress Link; ADSL ISDN Modem; GSM 900/1800 antenas jaudas mērītājs; Datu pārraides tīkla komutācijas elementu „Ortronics”stendi; BenQ PB6110 Digital Projector; GSM maršrutizātors ar divām SIM kartēm; 10 datoru darba stacijas Pentium 4; Lāzerfunkcionālā iekārta Cannon MF 3110.

11. Specialitātes „Telekomunikācija” profesijas studiju kursu pasniedzējiZiedīte Šmite – 6 studiju kursi

Diāna Cimermane – 1 studiju kurssImants Trauliņš – 3 studiju kursi

Vilis Saliņš – 4 studiju kursiJānis Ogsts - 3 studiju kursi

12. Programma ‘’Telekomunikācija’’un tās realizācijas:


* pietiekoši laba materiālā un metodiskā bāze profesijas mācību priekšmetu pasniegšanai;* liela pasniedzēju aktivitāte un interese par studiju procesu.

vājās puses:* nepietiekošs finansējums;* jāuzlabo materiāli tehniskā bāze;

150

* jāpapildina katedras bibliotēka ar jaunākām tehniskās literatūras grāmatām;* jāpiesaista jauni pasniedzēji, kā arī vieslektori atsevišķu tēmu nolasīšanai.

aktuālas problēmas:* pieaugot studējošo skaitam, pieaug to studentu skaits, ar kuriem jānopūlas, lai pievilktu tos līdz vidusmēra līmenim.Tas paņem lielu akadēmiskā personāla laiku;* potenciāli spēcīga ir apmēram piektā daļa, lai pretendētu kļūt par augstas klases profesionāli. programmas realizācijas kvalitātes uzlabošanai:

* vajadzīgas mūsdienu laboratorijas;* aktuālā tematikā strādājošs personāls;* pietiekošs finansējums tam, lai spējīgākie studenti tiktu iesaistīti pastāvīgā pētnieciskā un projektēšanas darbā.

Programmas pašnovērtējumu sastādīja: katedras vadītāja Ziedīte Šmite

pasniedzēja Diāna Cimermanestudente K.Klimčuka

Pašnovērtējums akceptēts “Telekomunikācijas” specialitātes studentu sapulcē.

151



TELEKOMUNIKĀCIJAS


Rīga, 2007.

152

SATURS

23. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums.......3

24. RTK studiju programmas „Telekomunikācijas” priekšrocības..............3

25. Studiju programmas praktiskā realizācija..............................................3

26. Vērtēšanas sistēma.................................................................................3

27. Studējošo skaits programmā..................................................................4

28. Absolventu skaits...................................................................................5

29. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā...............................5

30. Studējošo aptaujas un tās analīze .........................................................5

31. Sadarbība ar darba devējiem..................................................................5

32. Infrastruktūras nodrošinājums................................................................6

33. Specialitātes „Telekomunikācijas” profesijas studiju kursu pasniedzēji.6

34. Programma „Telekomunikācijas” un tās realizācija...............................6

153

1. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums ir sagatavot 4.profesionālās kvalifikācijas līmeņa ( pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības ) speciālistus, kuri var:





3. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju pamatmetodes ir lekcijas, praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi un patstāvīgās studijas. Patstāvīgo studiju galvenie veidi ir darbs ar literatūru un periodiku, kursa darbi, mājas darbi, referāti un darbs internetā.Akadēmiskais personāls piedalās arī pētnieciskajā darbā. Kā pozitīvu var atzīmēt RTK organizēto starptautisko zinātniski – praktisko konferenci ‘’Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības realizācija teorijā un praksē’’, kurā piedalījās arī Telekomunikācijas struktūrvienības pasniedzēji.2006./2007.m.g. pasniedzēji sagatavoja referātus RTK Zinātnisko rakstu 5.sējumam par sekojošām modernām telekomunikāciju tehnoloģijām:

Telesakaru speciālista darba tirgus attīstības stratēģija 2007./2008.gadā. Z.Šmite Daudzprotokolu iezīmju komutācija – MPLS. D.Cimermane

4. Vērtēšanas sistēma

Studentiem mācību sākumā ir jāzin, kā tiks vērtētas viņu zināšanas un prasmes katrā studiju programmas priekšmetā. Vērtēšanas sistēmai ir ļoti liela nozīme:



5. Studējošo skaits programmā

154



Studējošo skaits pilna laika studiju programmā ‘’Telekomunikācijas’ ’ir 53 studenti. 23 studenti mācās pēc izglītības programmas ‘’Telekomunikācija’’apguves RTK; 3 studenti mācās pēc citu izglītības programmu apguves RTK; 27 studenti mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.


44 studenti no SIA Lattelecom; 1 students no KNAB 1 studenti no NBS; 18 studenti no SIA Citrus Solution, SIA „MICRONET”, SIA „LEC”, SIA „Sinerta”, a/s

Latvenergo Telekomunikācijas, SIA”Regita”, SIA”IZZI”, SIA”SEART”, SIA”SPX”, SIA”STOCKMAN”.

1.kursā imatrikulēto un eksmatrikulēto skaits




117 A-T-1 26A-Tn-1 14

44

1.kursā imatrikulētie nepilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas”dalās sekojoši: 6 studenti mācās pēc izglītības programmas apguves RTK; 4 studenti mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.

6. Absolventu skaits

VKK darbs notika 2007.gada 14. jūnijā. Kvalifikācijas darbus aizstāvēja 12 studenti. Aizstāvēšanas rezultāti:

uz “10” - 3 studenti uz”9” - 4 studenti uz”8” - 1 students uz”7” - 3 studenti uz “6” - 1 students

155

uz “5” - -



Spējīgākie un talantīgākie studenti tiek iesaistīti studiju procesa realizācijā.Var īpaši atzīmēt A- Tn -3 grupas studentus Romānu Mataiti, Gundaru Podziņu un A-Tn-2 grupas studentu Ģirtu Rocēnu, kuri ir iesaistīti starpkoledžu studentu apmaiņas programmā sadarbībā ar Lapzemes Tehnisko koledžu ( Somija ).Sakarā ar sadarbības projektu minētiem studentiem tika organizēta prakse Somijas telekomunikāciju uzņēmumā SONERA laika periodā no 2007.gada 6.maija līdz 12.maijam A-Tn-2 un A-Tn-3 grupas studenti aktīvi piedalījās sadarbības projektā, organizējot praksi SIA Lattelecom Tīklu daļas pakalpojumu nodrošināšanas sektorā Somijas Lapzemes Tehniskās koledžas pasniedzējiem laika periodā no 2007.gada 5.februāra līdz 2.martam.


Lai noskaidrotu studējošo attieksmi pret studiju programmu un tās realizāciju, tika aptaujāti 1.kursa un 2.kursa studenti, kā arī RTK profesionālās vidusskolas audzēkņi, kurus var uzskatīt par potenciāliem studiju programmas „Telekomunikācija” studentiem.


Darba devēji pārstāv sekojošus telekomunikāciju uzņēmumus, organizācijas un firmas: SIA Lattelecom ‘’Latvijas Mobilais Telefons SIA’’ SIA Tele 2 LR Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs Valsts a/s VITA a/s Telekom Baltija SIA MICRONET SIA Alkatel Baltic SIA „IZZI” SIA”Bezvadu interneta tīkli’ SIA J.Smilgas Tehnoloģiskais birojs SIA Latvijas Energoceltnieks un LEC Sakaru Serviss Valsts a/s Latvenergo Telekomunikācijas SIA CT Komunikācijas SIA „Telia Latvija” SIA Belss a/s „Siltumelektroprojekts” SIA Beta Telecom SIA „GP Systems” SIA Daina EL – Telekomunikāciju projektēšana SIA Citrus solutions SAF Tehnika AS SIA OPTRON


156

Sponsori

SAF Tehnika ASLatvijas Mobilais Telefons

Lattelecom SIASIA Citrus solutions

10. Infrastruktūras nodrošinājums

Telekomunikācijas specialitātes infrastruktūra ir papildinājusies ar sekojošu iekārtu: Alcatel 1511 AN; 2 Mbit/s PCM multipleksors; līniju termināla sistēma; PCM signālu mērītājs EPM11; GSM- 900 bāzes stacija DE-34 mini indoor.


Diāna Cimermane – 3 studiju kursiImants Trauliņš – 3 studiju kursi




* pietiekoši laba materiālā un metodiskā bāze profesijas mācību priekšmetu pasniegšanai;* liela pasniedzēju aktivitāte un interese par studiju procesu. vājās puses:* nepietiekošs finansējums;

* jāuzlabo materiāli tehniskā bāze; * jāpapildina katedras bibliotēka ar jaunākām tehniskās literatūras grāmatām; * jāpiesaista jauni pasniedzēji, kā arī vieslektori atsevišķu tēmu nolasīšanai.

aktuālas problēmas:* pieaugot studējošo skaitam, pieaug to studentu skaits, ar kuriem jānopūlas, lai pievilktu tos līdz vidusmēra līmenim. Tas paņem lielu akadēmiskā personāla laiku;* potenciāli spēcīga ir apmēram piektā daļa, lai pretendētu kļūt par augstas klases profesionāli. programmas realizācijas kvalitātes uzlabošanai:* vajadzīgas mūsdienu laboratorijas;* aktuālā tematikā strādājošs personāls;

* pietiekošs finansējums tam, lai spējīgākie studenti tiktu iesaistīti pastāvīgā pētnieciskā un projektēšanas darbā.

Programmas pašnovērtējumu sastādīja: Studiju programmas direktore Ziedīte ŠmitePasniedzēja Diāna Cimermane

157

Pašnovērtējums akceptēts “Telekomunikācijas” specialitātes studentu sapulcē.

158



TELEKOMUNIKĀCIJAS


Rīga, 2008.

159

SATURS

35. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums.......3

36. RTK studiju programmas „Telekomunikācijas” priekšrocības.............3

37. Studiju programmas praktiskā realizācija..............................................3

38. Vērtēšanas sistēma.................................................................................4

39. Studējošo skaits programmā..................................................................4

40. Absolventu skaits...................................................................................5

41. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā...............................6

42. Studējošo aptaujas un tās analīze ................................................. .......6

43. Sadarbība ar darba devējiem................................................................. 7

44. Infrastruktūras nodrošinājums................................................................8


46. Programma „Telekomunikācijas” un tās realizācija...............................8

160

1. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums ir sagatavot 4.profesionālās kvalifikācijas līmeņa (pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības ) speciālistus, kuri var:





3. Studiju programmas praktiskā realizācijaStudiju pamatmetodes ir lekcijas, praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi un patstāvīgās studijas. Patstāvīgo studiju galvenie veidi ir darbs ar literatūru un periodiku, kursa darbi, mājas darbi, referāti un darbs internetā.Akadēmiskais personāls piedalās arī pētnieciskajā darbā. Kā pozitīvu var atzīmēt RTK organizēto starptautisko zinātniski – praktisko konferenci ‘’Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības realizācija teorijā un praksē’’, kurā piedalījās arī Telekomunikācijas struktūrvienības pasniedzēju sagatavotie A-T-3 grupas studenti.2007./2008.m.g. sagatavoti referāti RTK Zinātnisko rakstu 6.sējumam par sekojošām modernām telekomunikāciju tehnoloģijām:

Ciparu pārraides sistēmu projektēšana vietējos tīklos. K.Kurusa

SDH optiskās cilpas pārraides attālumu noteikšana. S.Demenčuks

Šķiedru optikas tehnoloģijas LMT tīklos.G.Puisāns

4. Vērtēšanas sistēmaStudentiem mācību sākumā ir jāzin, kā tiks vērtētas viņu zināšanas un prasmes katrā studiju programmas priekšmetā. Vērtēšanas sistēmai ir ļoti liela nozīme:



161

5. Studējošo skaits programmā2007./2008. mācību gadā studējošo skaits programmā „Telekomunikācija” ir 129 studenti. Studentu sadalījums pa grupām ir sekojošs:

Grupa Studentu skaitsA-T1-1 24A-T2-1 24A-T-2 21A-T-3 8A-Tn-3 32A-Tn-4 20

Studējošo skaits pilna laika studiju programmā „Telekomunikācija” ir 77 studenti. 45 studenti mācās pēc izglītības programmas ‘’Telekomunikācija’’apguves RTK; 1 students mācās pēc citas izglītības programmas apguves RTK; 31 students mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.

Studējošo skaits nepilna laika studiju programmā „Telekomunikācija”ir 52 studenti no sekojošiem telekomunikāciju uzņēmumiem un organizācijām:

45 studenti no SIA Lattelecom; 2 studenti no SIA Citrus Solutions 1 students no KNAB 1 students no NBS; 3 studenti no SIA „MICRONET”, SIA „Sinerta”, SIA”Regita.





129 A-T1-1 27A-T2-1 24

3-

6. Absolventu skaitsVKK darbs notika 4. decembrī 2007.gadā. Kvalifikācijas darbus aizstāvēja 20 nepilna laika

studiju programmas studenti. Aizstāvēšanas rezultāti:

uz “10” - 3 studentiuz”9” - 11 studentiuz”8” - 6 studentsuz”7” - studentiuz “6” - studentsuz “5” - -

VKK darbs notika 12.jūnijā 2008.gadā. Kvalifikācijas darbus aizstāvēja 7 pilna laika studiju programmas studenti.Aizstāvēšanas rezultāti:

uz “10” - 1 studentsuz”9” - 3 studentiuz”8” - 1 students

162

uz”7” - 1 studentsuz “6” - 1 studentsuz “5” - -


7. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāSpējīgākie un talantīgākie studenti tiek iesaistīti studiju procesa realizācijā. Var īpaši atzīmēt A-T-3 grupas studentus Kristīni Kurusu, Staņislavu Demenčuku un Gati Puisānu-, kuri ir iesaistīti starpkoledžu studentu apmaiņas programmā sadarbībā ar Lapzemes Tehnisko koledžu ( Somija ).Sakarā ar sadarbības projektu minētiem studentiem tika organizēta prakse Somijas telekomunikāciju uzņēmumā SONERA laika periodā no 2008.gada 14.aprīļa līdz 19.aprīlim. A-T-3 grupas studenti aktīvi piedalās sadarbības projektā, organizējot praksi SIA Lattelecom Tīklu daļas pakalpojumu nodrošināšanas sektorā Somijas Lapzemes Tehniskās koledžas studentiem laika periodā no 2008.gada 21.aprīļa līdz 16.maijam.

Īpaši jāatzīmē A-T1-1 grupas studenta Dmitrija Saveļjeva un A-T-2 grupas studenta Andra Silamiķeļa piedalīšanās TV raidījumā „Kurp dodies” 2008.gada 23.martā. Raidījums tika organizēts kopā ar darba devējiem SIA Citrus Solutions un RTU telekomunikācijas specialitātes studentiem konkursa veidā, kurā RTK studenti izcīnīja 1.vietu.


Lai noskaidrotu studējošo attieksmi pret studiju programmu un tās realizāciju, tika aptaujāti 1.kursa, 2.kursa un 3.kursa studenti, kā arī RTK profesionālās vidusskolas audzēkņi, kurus var uzskatīt par potenciāliem studiju programmas „Telekomunikācija” studentiem.

9. Sadarbība ar darba devējiem Darba devēji pārstāv sekojošus telekomunikāciju uzņēmumus, organizācijas un firmas: SIA Lattelecom ‘’Latvijas Mobilais Telefons SIA’’ SIA Tele 2 LR Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs Valsts a/s VITA a/s Telekom Baltija SIA MICRONET SIA Alkatel Baltic SIA „IZZI” SIA”Bezvadu interneta tīkli’ SIA J.Smilgas Tehnoloģiskais birojs SIA Latvijas Energoceltnieks un LEC Sakaru Serviss Valsts a/s Latvenergo Telekomunikācijas SIA CT Komunikācijas SIA „Telia Latvija” SIA Belss a/s „Siltumelektroprojekts” SIA Beta Telecom SIA „GP Systems” SIA Daina EL – Telekomunikāciju projektēšana SIA Citrus Solutions SAF Tehnika AS

163

SIA OPTRONVisas minētās perspektīvās darba vietas ir studentu prakses vietas. Īpaši jāatzīmē darba devējs Citrus Solutions valdes priekšsēdētāja Rinalda Sproģa personā, kurš nolasīja 3 lekciju kursus par sekojošām tēmām:

Kā attīstīt līdera dotības sevī.

Mūsdienu tehnoloģijas uzņēmumā.

Veiksmīga uzņēmuma attīstība apvienojot mūsdienu tehnoloģijas un līdera dotības.

SponsoriSIA Citrus Solutions

SIA Lattelecom Latvijas Mobilais Telefons

SAF Tehnika AS


Biroja centrāle SIEMENS opti Point 500;

Biroja centrāle DeTeWe;

Autoatbildētājs EASA- PHONE;

Ciparu telefona aparāts DeTeWe;

Megommetrs kabeļu dzīslu izolācijas pretestības mērīšanai;

Montieru telefona aparāti;

Līniju pārbaudes telefoni DSTS-5 (2gab.);

Līniju pārbaudes tilts 18c/2;

Līniju pārbaudes iekārta PKP-5;

Oscilogrāfs divu kanālu C1-98;

Līniju pārbaudes iekārta P5-9.





stiprās puses:* liela interese par programmu gan vidusskolu, gan profesionālo vidējo izglītības iestāžu absolventiem;* pietiekoši laba materiālā un metodiskā bāze profesijas mācību priekšmetu pasniegšanai;

* liela pasniedzēju aktivitāte un interese par studiju procesu. vājās puses:* nepietiekošs finansējums;

* jāuzlabo materiāli tehniskā bāze; * jāpapildina katedras bibliotēka ar jaunākām tehniskās literatūras

164

grāmatām; * jāpiesaista jauni pasniedzēji, kā arī vieslektori atsevišķu tēmu nolasīšanai.

aktuālas problēmas:* pieaugot studējošo skaitam, pieaug to studentu skaits, ar kuriem jānopūlas, lai pievilktu tos līdz vidusmēra līmenim. Tas paņem lielu akadēmiskā personāla laiku;* potenciāli spēcīga ir apmēram piektā daļa, lai pretendētu kļūt par augstas klases profesionāli. programmas realizācijas kvalitātes uzlabošanai:* vajadzīgas mūsdienu laboratorijas;* aktuālā tematikā strādājošs personāls;* pietiekošs finansējums tam, lai spējīgākie studenti tiktu iesaistīti pastāvīgā pētnieciskā un projektēšanas darbā.

Programmas pašnovērtējumu sastādīja: Studiju programmas direktore Ziedīte Šmite

Pasniedzēja Diāna CimermanePašnovērtējums akceptēts “Telekomunikācijas” specialitātes studentu sapulcē.

165



TELEKOMUNIKĀCIJAS


Rīga, 2009.

166

SATURS

47. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums.........3

48. RTK studiju programmas „Telekomunikācijas” priekšrocības...............3

49. Studiju programmas praktiskā realizācija................................................3

50. Vērtēšanas sistēma...................................................................................3

51. Studējošo skaits programmā....................................................................4

52. Absolventu skaits.....................................................................................5

53. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.................................5

54. Studējošo aptaujas un tās analīze ................................................... .......6

55. Sadarbība ar darba devējiem....................................................................6

56. Infrastruktūras nodrošinājums.................................................................7


58. Programma „Telekomunikācijas” un tās realizācija................................8

167

1. Studiju programmas „Telekomunikācijas” specifiskais uzdevums ir sagatavot 4.profesionālās kvalifikācijas līmeņa (pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības ) speciālistus, kuri var:





3. Studiju programmas praktiskā realizācijaStudiju pamatnodarbības ir lekcijas, praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi un patstāvīgās studijas. Patstāvīgo studiju galvenie veidi ir darbs ar literatūru un periodiku, kursa darbi, mājas darbi, referāti un darbs internetā.Akadēmiskais personāls piedalās arī pētnieciskajā darbā. Kā pozitīvu var atzīmēt RTK organizēto 7.Starptautisko zinātniski praktisko konferenci „Augstākā profesionālā izglītība teorijā un praksē”, kurā piedalījās arī Telekomunikācijas struktūrvienības pasniedzēji un studenti.

4. Vērtēšanas sistēmaStudentiem mācību sākumā ir jābūt informētiem, kā tiks vērtētas viņu zināšanas un prasmes katrā studiju programmas mācību kursā. Vērtēšanas sistēmai ir ļoti liela nozīme:


Vērtēšanas kritēriji ir sastādīti visiem specialitātes profesijas mācību kursiem. Vērtēšanas sistēmas izveidošanā piedalījās visi katedras pasniedzēji. Pasniedzējiem ir dažādas vērtēšanas sistēmas, jo ir dažādi mācību kursi, dažāds stundu skaits, dažāda pieredze un izmantotās mācību metodes. Turpmākā mācību procesā ir jāveic vērtēšanas sistēmas analīze un optimizācija. Šajā procesā tiks izmantota informācija par studentu sekmēm un apmeklētību, kā arī studentu aptaujas rezultāti.

5. Studējošo skaits programmā2008./2009. mācību gadā studējošo skaits programmā „Telekomunikācijas” ir 125 studenti. Studentu sadalījums pa grupām ir sekojošs:

Grupa Studentu skaitsA-T-1 28A-T1-2 20A-T2-2 24A-T-3 21A-Tn-4 32

168

Studējošo skaits pilna laika studiju programmā „Telekomunikācijas” ir 93 studenti. 51 students mācās pēc izglītības programmas ‘’Telekomunikācijas’’apguves RTK; 1 students mācās pēc citas izglītības programmas apguves RTK; 41 students mācās pēc citu mācību iestāžu absolvēšanas.


26 studenti no SIA Lattelecom; 2 studenti no SIA Citrus Solutions 1 students no KNAB 1 students no NBS; 2 studenti no SIA „Sinerta”, SIA”Regita.



1.kursā imatrikulēto skaits 1.kursā eksmatrikulēto skaits

125 37 9

6. Absolventu skaitsVKK darbs notika 2008.gada 2. un 3.decembrī. Kvalifikācijas darbus aizstāvēja 32 nepilna laika studiju programmas studenti.Aizstāvēšanas rezultāti:

uz “10” - 5 studenti uz”9” - 17 studenti uz”8” - 7 studenti uz”7” - 2 studenti uz “6” - 1 students uz “5” - -

VKK darbs notika 2009.gada 16. jūnijā. Kvalifikācijas darbus aizstāvēja 20 pilna laika studiju programmas studenti.Aizstāvēšanas rezultāti:

uz “10” - 5 studenti uz”9” - 9 studenti uz”8” - 4 studenti uz”7” - - uz “6” - 2 studenti uz “5” - -


7. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāSpējīgākie un talantīgākie studenti tiek iesaistīti studiju procesa realizācijā. Var īpaši atzīmēt A-T-3 grupas studentu Andri Silamiķeli, kurš ir iesaistīts starpkoledžu studentu apmaiņas programmā sadarbībā ar Lapzemes Tehnisko koledžu ( Somija ).Sakarā ar sadarbības projektu minētam studentam tika organizēta prakse Somijas telekomunikāciju uzņēmumā SONERA laika periodā no 2009.gada 28.marta līdz 4.aprīlim.

169

A-T-3 grupas studenti aktīvi piedalās sadarbības projektā, organizējot praksi SIA Lattelecom Tīklu daļas pakalpojumu nodrošināšanas sektorā Somijas Lapzemes Tehniskās koledžas studentiem laika periodā no 2009.gada 27.aprīļa līdz 15.maijam.

Īpaši jāatzīmē A-T-3 grupas studenta Staņislava Demenčuka piedalīšanās AS „Latvenergo” 2008. gada studiju noslēguma darbu konkursā, kā rezultātā ar ekspertu komisijas sēdes 2008. gada 20. oktobra protokolu kategorijā kvalifikācijas darbs veicināšanas balva tiek piešķirta Staņislavam Demenčukam par darbu „Telekomunikāciju tīklu organizācija biodīzeļa rūpnīcā”. A-T1-2 un A-T-3 grupu studenti aktīvi piedalījās Inovāciju un Jauno tehnoloģiju konferencē RTU 19.09.2008. un 20.01.2009. par tēmām:

Intelektuālo transporta sistēmu bezvadu datu pārraides tīklu analīze un modelēšana;

Trafika vadības izpēte „dzīsla līdz mājai” optiskajā sakaru sistēmā;

Ātrdarbīgo optisko blīvēšanas sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums;

Fī- funkciju izmantošana jauna veida datu pārraides sistēmās.


Lai noskaidrotu studējošo attieksmi pret studiju programmu un tās realizāciju, tika aptaujāti 1.kursa, 2.kursa un 3.kursa studenti, kā arī RTK profesionālās vidusskolas audzēkņi, kurus var uzskatīt par potenciāliem studiju programmas „Telekomunikācija” studentiem.


Darba devēji pārstāv sekojošus telekomunikāciju uzņēmumus, organizācijas un firmas: SIA Lattelecom ‘’Latvijas Mobilais Telefons SIA’’ SIA Tele 2 LR Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs Valsts a/s VITA a/s Telekom Baltija SIA MICRONET SIA Alkatel Baltic SIA „IZZI” SIA”Bezvadu interneta tīkli’ SIA J.Smilgas Tehnoloģiskais birojs SIA Latvijas Energoceltnieks un LEC Sakaru Serviss Valsts a/s Latvenergo Telekomunikācijas SIA CT Komunikācijas SIA „Telia Latvija” SIA Belss a/s „Siltumelektroprojekts” SIA Beta Telecom SIA „GP Systems” SIA Daina EL – Telekomunikāciju projektēšana SIA Citrus Solutions SAF Tehnika AS SIA OPTRON

Visas minētās perspektīvās darba vietas ir studentu prakses vietas. Īpaši jāatzīmē darba devēji SIA Lattelecom un SIA Citrus Solutions par pozitīvu sadarbību studentu prakses un darba vietu nodrošināšanā.

170

SponsoriSIA Citrus Solutions

SIA Lattelecom Latvijas Mobilais Telefons


PCM zvanu analizators EPC91;

PCM testeris;

ISDN bāzes ātruma pārbaudes testeris;

Ciparu multimetri DVM860BL;

Daudzfunkcionālā iekārta MF4120.




171

12. Programma ‘’Telekomunikācija’’un tās realizācijas: stiprās puses:

* liela interese par programmu gan vidusskolu, gan profesionālo vidējo izglītības iestāžu absolventiem;* pietiekoši laba materiālā un metodiskā bāze profesijas mācību priekšmetu pasniegšanai;

* liela pasniedzēju aktivitāte un interese par studiju procesu. vājās puses:* nepietiekošs finansējums;

* jāuzlabo materiāli tehniskā bāze; * jāpapildina katedras bibliotēka ar jaunākām tehniskās literatūras grāmatām;

* jāpiesaista jauni pasniedzēji, kā arī vieslektori atsevišķu tēmu nolasīšanai. aktuālas problēmas:* pieaugot studējošo skaitam, pieaug to studentu skaits, ar kuriem jānopūlas, lai pievilktu tos līdz vidusmēra līmenim. Tas paņem lielu akadēmiskā personāla laiku;* potenciāli spēcīga ir apmēram piektā daļa, lai pretendētu kļūt par augstas klases profesionāli. programmas realizācijas kvalitātes uzlabošanai:* vajadzīgas mūsdienu laboratorijas;* aktuālā tematikā strādājošs personāls;* pietiekošs finansējums tam, lai spējīgākie studenti tiktu iesaistīti pastāvīgā pētnieciskā un projektēšanas darbā.

Programmas pašnovērtējumu sastādīja: Studiju programmas direktore Ziedīte Šmite

Pasniedzēja Diāna CimermanePašnovērtējums akceptēts “Telekomunikācijas” specialitātes studentu sapulcē.Apstiprināts katedras sēdē 25.08.2009. Protokols Nr. 30

172