Kraslavas VestisKRĀSLAVAS NOVADA DOMES INFORMATĪVAIS IZDEVUMS № 5 (250) 2015.GADA 13.MARTS

Šodien numurā: Zemkopības ministrija aicina uz semināriem 2. lpp.

Būs jānomaina gāzes baloni 3. lpp. Intervija ar Ināru Dzalbi un Juliannu Moisejenkovu 4. lpp. Krāslavu apmeklēja Zemkopības ministrs 5. lpp. Jāzepam Ornicānam - 60 7. lpp.

Izglītības ziņas 8. lpp.

Gatavojoties XI Latvijas Skolu jaunatnes dzies-mu un deju svētkiem, kas notiks 2015. gada vasarā, Latvijā sākušās deju kolektīvu skates. 7. martā arī mūsu novada 18 deju kolektīvi pul-cējās uz svētku atlases skati. Labākie no labā-kajiem būs to 15,5 tūkstošu jauniešu vidū, kuri piedalīsies deju lielkoncertā „Līdz varavīksnei tikt” Daugavas stadionā.

Tautas deju kolektīvus skatē vērtēja žūrijas komisija. Žūrijas priekšsēdētāja

Inga Pulmane - XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta „Līdz varavīksnei tikt” mākslinieciskā vadītāja, bērnu deju kolektīva „Teiksmi-ņa” vadītāja, kā arī žūrijas locekļi - Zigrīda Teivāne, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju kolektīvu laureātu koncerta projekta vadītāja, Valsts izglītības satura centra referente, Gints Baumanis, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta „Līdz varavīksnei tikt” virsvadītājs, bērnu Tautas deju ansambļa „Zelta sietiņš” horeogrāfs, peda-gogs, Iluta Mistre, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta „Līdz varavīksnei tikt” virsvadītāja, bērnu deju kolektīva „Pūpolītis” vadītāja un Madlēna Bratkus, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes locekle, bērnu un jauniešu centra „Junda” deju kolektīvu vadītāja.

Pēc žūrijas vērtējuma vispārliecinošākais sniegums skatē bija Krāslavas Bērnu un jauniešu centra deju ko-lektīvam „Pastaliņas”, ko vada Valda Timule, mazie de-jotāji savāca 43,8 punktus un ieguva I pakāpi.

Pārējie kolektīvi saņēma šādu vērtējumu: 1.-2. klašu deju kolektīvi Krāslavas pamatskolas deju kolektīvs „Ritenītis”,vad. Inta Beikule, 40,3 punkti, I pakāpe;Krāslavas Varavīksnes vidusskolas deju kolektīvs

„Varavīksnīte”, vad. Nadežda Adamoviča, 41,0 punkti, I pakāpe.

3.- 4.klašu deju kolektīviKrāslavas pamatskolas deju kolektīvs „Kamenīte”,

vad. Inta Beikule, 37,0 punkti, II pakāpe;Krāslavas Varavīksnes vidusskolas deju kolektīvs

„Cerība”, vad. Nadežda Adamoviča, 38,8 punkti, II pa-kāpe;

Krāslavas pamatskolas deju kolektīvs „Jumītis”, vad. Inta Beikule, 39,7 punkti, II pakāpe;

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas deju kolektīvs „Austriņa”, vad. Nadežda Adamoviča, 41,7 punkti, I pakāpe;

3.-6. klašu deju kolektīviKrāslavas Varavīksnes vidusskolas deju kolektīvs

„Liesmiņa”, vad. Aina Guba, 39,2 punkti, II pakāpe;Krāslavas Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs

„Pastaliņas”, vad. Valda Timule, 42,3 punkti, I pakāpe.5.-6. klašu deju kolektīvi Krāslavas pamatskolas deju kolektīvs „Bitīte”,vad. Inta Beikule, 39,7 punkti, II pakāpe;Krāslavas pamatskolas deju kolektīvs „Resgaļi”, vad.

Inta Beikule, 33,8 punkti, III pakāpe.7.-9. klašu deju kolektīviKrāslavas pamatskolas deju kolektīvs „Kastanīši”,vad. Inta Beikule, 34,5 punkti, III pakāpe;Krāslavas Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs „Jumis”,

vad. Ingrīda Grišāne, 36,7 punkti, II pakāpe;Krāslavas Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs

„Raita”,vad. Valda Timule, 41,2 punkti, I pakāpe; Indras vidusskolas deju kolektīvs „Indra” , vad. Lidija

Trušele, 43,5 punkti, I pakāpe;10.-12.-klašu deju kolektīviKrāslavas Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs „Jumis”,vad. Ingrīda Grišāne, 38,5 punkti, II pakāpe;Krāslavas Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs „Rakari”,vad. Ingrīda Grišāne, 39,8 punkti, II pakāpe;Krāslavas Varavīksnes vidusskolas deju kolektīvs

„Vēsma”, vad. Valda Timule, 41,3 punkti, I pakāpe.Informāciju sagatavoja

Inga Kavinska

DEJOTĀJI PIERĀDA SAVU GATAVĪBU SVĒTKIEM

Pēc žurijas vērtējuma vispārliecinošākais sniegums skatē bija Krāslavas Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvam „Pastaliņas”

dažos teikumos

No 6 .martā Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā tiek atvērta mākslinieču Svetlanas Korklas – Dāvidas, Sandras Sabīnes Jaundalderes un Evitas Skrebinskas darbu iz-stāde „3”.

Mākslinieces kopā vieno studiju pieredze Latvijas Mākslas akadēmijā, draudzība un krāsās izteikts sievišķīgs pasaules re-dzējums.

Autores glezno dažādās tehnikās – eļļas, akrila un akvareļa tehnikā, kā arī aktīvi strādā rakstniecības, grāmatu grafi kas, glez-niecības un interjera dizaina jomā. Ierosmes kompozīcijām tiek smeltas dzīvē, piedaloties māksliniekiem organizētos plenēros Latvijā un ārvalstīs, kā arī sacerot tās, sevī pārradot piedzīvoto. Gleznas emocionāli, bet atšķirīgos rokrakstos izteic viņu sajūtas un asociācijas par konkrētu dzīves mirkli, skatītu tieši vai refl ek-tētu.

Izstādes nosaukums ir „3”: trīs sievietes, sajūtās, domās tuvas būtnes.

* * *

No 27. līdz 29. martam visā Latvijā norisināsies pa-sākums „Satiec savu meistaru! 2015”. Tā ietvaros ikviens aicināts piedalīties meistardarbnīcās, individuālās nodar-bībās, atvērtās darbnīcās, paraugdemonstrējumos, lekcijās, kon-certos vai dančos un kopīgā muzicēšanā. Pasākumā varēs iepazīt un apgūt dažādas prasmes, kas saistītas ar tradicionālo amatniecī-bu, muzicēšanu, dziedāšanu, mutvārdiem un zināšanas par dabu un visumu, rituāliem un svētkiem.

Šajā pavasarī mācekļus pie sevis aicinās rekordliels tautas lie-tišķās mākslas meistaru, stāstnieku, teicēju un muzikantu skaits.

Arī Krāslavas novadā strādās meistardarbnīca. 27. martā no 13.00 līdz 16.00 Biedrības „Indras pūralāde” meistari aicina ap-gūt aušanas prasmes. Pieteikties var pa tālr. 26430121; e-pasts: olga.indra@inbox.lv (Olga Jokste).

* * *

Jau devīto reizi marta mēneša pēdējā sestdienā cauri laika joslām visā pasaulē svinēs Zemes stundu.28. martā laikā no 20.30 līdz 21.30 ikviens iedzīvotājs, uzņē-

mums, pašvaldība, valdība ir aicināti simboliski izslēgt apgais-mojumu uz vienu stundu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā.

Arī Krāslavā 28. martā plkst. 20:30 uz vienu stundu tiks iz-slēgts ārējais apgaismojums.

2aktuālā informācija

Precizēta un papildināta

mājas (istabas) dzīvnieku

reģistrācijaskārtība

Lai uzlabotu suņu, kaķu un mājas sesku reģistrēša-nu mājas (istabas) dzīvnie-ku vienotās informācijas sistēmā, ko uztur Lauk-saimniecības datu centrs, valdība apstiprināja grozī-jumus mājas (istabas) dzīv-nieku reģistrēšanas kārtī-bā.

Grozījumi precizē, kā jānod-rošina mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija un jāsniedz informā-cija par reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku, izmantojot valsts un pašvaldību pakalpojumu portā-lu www.latvija.lv, kā arī noteic lielākas pilnvaras pašvaldībai un jaunus pienākumus dzīvnieku īpašniekiem.

Līdz šim noteikumi „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” paredzēja, ka visiem su-ņiem, ir jāimplantē mikroshēma un dzīvnieks jāreģistrē vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku reģis-trā līdz 2016. gada 1. jūlijam. Grozījumi noteikumos paredz, ka vietējā pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem var noteikt agrāku termiņu suņu reģistrēšanai mājas (istabas) dzīvnieku vienotās informācijas sistēmā. Suņus, kuri piedalās iz-stādēs vai ko uz laiku izved ār-pus valsts, jau reģistrē datubāzē no 2012. gada 1. jūlija.

Noteikumi arī papildināti ar nosacījumu, ka no 2015. gada 1. jūlija dzīvnieku īpašnieks suņa atsavināšanas (pārdošanas, at-došanas) gadījumā nodrošina, ka sunim ir implantēta mikroshēma un tas reģistrēts datubāzē uz at-savinātāja vārda, izņemot suni, kas tiek atsavināts pastāvīgai tu-rēšanai ārvalstīs.

Semināros tiks sniegta aktuālā informācija par tiešajiem mak-sājumiem 2015. gadā un šā gada februārī Eiropas Komisijas apstip-rinātās Lauku attīstības program-mas 2014.-2020. gadam atbalsta pasākumiem.

Latgalē seminārs notiks 19. martā Rēzeknē, Rēzeknes pilsētas kultūras namā, Brāļu Skrindu ielā 3.

Semināra darba kārtība.10.30-11.00 Semināra dalībnie-

ku reģistrācija.

11.00-11.10 Semināra atklā-šana, zemkopības ministra Jāņa Dūklava uzruna.

11.10-11.50 Tiešie maksājumi 2015. gadā.

11.50-12.30 Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākumi un to ieviešana.

12.30-13.00 Zemkopības minis-tra Jāņa Dūklava atbildes uz jautā-jumiem, diskusija.

Semināros aicināti piedalīties visi interesenti, dalība semināros ir bez maksas.

Dagnija Muceniece,ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

POLICIJA AICINA SARGĀTIES NO KRĀPNIEKIEM

UN TURĒT DROŠĪBĀ SAVUS UN KREDĪTKARŠU DATUS

Pēdējo gadu laikā īpaši izplatīts kļuva tāds krāpšanas veids kā personu un kredītkaršu datu viltu izmānīšana un iegūšana. Šie dati ļaundariem ļauj uz apkrāptā cilvēka vārda ņemt ātros kredītus.

Ir dažādi veidi, kā šie dati tiek iegūti. Piemērs: internetā tiek piedāvāts kāds pakalpojums, prece vai arī darba piedāvājums, un, lai noformētu līgumu vai kaut kādus pirkuma dokumentus, ir nepieciešams sniegt in-formāciju gan par sevi, gan kredītkarti. Proti, jāsniedz informācija par personas, kam pieder kredītkarte, vārdu un uzvārdu, kredītkartes numu-ru, kartes derīguma termiņu, trīsciparu kodu (CVV kartes otrajā pusē). Izmantojot šādus personu un kredītkaršu datus, noziedznieki var izkrāpt personas uzkrātos līdzekļus no bankas konta vai noformēt uz cietušā vārda vairākus ātros kredītus. Šis ir tikai viens no veidiem, kā ļaundari var piekrāpt cilvēku.

Pēdējā laikā Latgales reģionā vērojams krāpšanu pieaugums, kas sais-tīts tieši ar ātro kredītu ņemšanu. Šogad Valsts policijas Latgales re-ģiona pārvaldē pēc Krimināllikuma 193.panta (nelikumīgas darbības ar fi nanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem) ir uzsākti jau vairāk nekā 36 kriminālprocesi. Pārsvarā šie noziegumi saistīti ar ātro kredītu ņemšanu. Šoreiz krāpnieki uzdarbojās nedaudz savādāk, nekā bija mi-nēts augstāk. Bieži vien tiek apkrāpti cilvēki no laukiem vai pagastiem. Dodoties upuru meklējumos, ļaundari uzrunā nepazīstamus cilvēkus un piedāvā viegli nopelnīt naudu, gandrīz neko nedarot. Pēc piekrišanas viņi visi kopā dodas uz bankas fi liāli, kur uz cietušā vārda atver kontu. Jāpiebilst, ka krāpniekiem vienmēr ir kāds „bēdu stāsts” gadījumam, ja upuris tomēr uzprasa, kādēļ ir nepieciešams bankas konts. Tieši šī iemesla dēļ par upuriem tiek izvēlēti parastāki cilvēki, kuri daudz nejau-tās. Pēc bankas konta atvēršanas cilvēks saņem no krāpniekiem solīto samaksu, bet vēl pēc kāda laika – vidēji pēc diviem mēnešiem – cilvēks sāk saņemt dažādu uzņēmumu vēstules par neapmaksātajiem kredītiem.

Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un atbildīgi izturēties pret saviem personas un kredītkartes datiem, nevienam neatklājot interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektronis-kajās vēstulēs. Visbiežāk šādi krāpniecisko darbību gadījumi notiek cilvēku neuzmanības un pārlieku lielas uzticēšanās dēļ. Iesakām savā internetbankā pieteikt SMS pakalpojumu paziņojumu saņemšanai par ienākošajiem un izejošajiem maksājumiem. Tas var palīdzēt ātrāk atklāt iespējamu krāpšanu un informēt pa to policiju.

Informāciju sagatavoja:Anastasija Laizāne,

VP Latgales reģiona pārvaldesKārtības policijas biroja

Prevencijas nodaļas inspektore

Sastādīti 11 administratīvo pārkāpumu protokoli, no tiem 9 par medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāp-šanu, 2 par namīpašumu fasāžu savlaicīgu krāsošanu.

Saņemti 12 rakstiski iesniegumi un atstrādāti 180 izsaukumi. Tika veik-tas 63 profi laktiskās sarunas, ir izteikti mutiski brīdinājumi. Uzsāktas divas administratīvās lietvedības. Februārī tika pieņemti 29 apmeklētāji.

Tika veikti 8 nakts reidi (no piektdienas uz sestdienu). Nodrošināta sa-biedriskās kārtības ievērošana pasākumos: Krāslavas Varavīksnes vidus-skolas, Krāslavas Valsts ģimnāzijas un Izvaltas pamatskolas Absolventu vakara laikā. Krāslavas novada pašvaldības policija nogādāja vienu per-sonu Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā un 2 cilvēkus Daugavpils Reģionālās slimnīcas Narkoloģijas nodaļā.

Daugavpils dzīvnieku patversmē nogādāti trīs klaiņojoši suņi.Krāslavas novada pašvaldības policijas darbinieki veica 6 profi laktis-

kos reidus pa Krāslavas novada ezeriem, kas saistīti ar zivju resursu kon-troles pasākumiem. No dažādiem Krāslavas novada ezeriem kopumā tika izņemti 20 bezsaimnieka makšķerēšanas zvejas rīki.

PAŠVALDĪBAS POLICIJA - PAR PAVEIKTO DARBU FEBRUĀRĪ

LAUKSAIMNIEKI AICINĀTI UZ ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS

SEMINĀRIEMZemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku kon-

sultāciju un izglītības centru Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros arī šogad organizē četrus reģionālos seminārus lauksaimniekiem.

Saistošie noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka prio-ritāro bezdarbnieku iesaistes kārtību, kādā Krāslavas novada pašvaldība atlasa pagaidu darbu iesaistāmos bezdarbniekus, īste-nojot aktīvo nodarbinātības pasā-kumu „Algotie pagaidu sabiedris-kie darbi”.

Atlases kritēriji, pēc kuriem mērķgrupas bezdarbnieki tiek ie-saistīti pagaidu darbos:

personas, kurām ir piešķirts trū-cīgas ģimenes (personas) statuss.

daudzbērnu ģimenes, kurās audzina 3 un vairāk bērnus, kuri apgūst pirmsskolas vai vispārējo izglītību, ka arī vienvecāku ģime-nes.

pirmspensijas vecuma personas, kuras nesaņem citas valsts pensi-ju.

Gadījumā, ja Noteikumu 2.pun-ktā minētās personas attiecīgajā mēnesī saņemtajā mērķgrupas bezdarbnieku sarakstā nav iekļau-tas, tad pašvaldība pagaidu darbos iesaistāmos bezdarbniekus atlasa rindas kārtībā.

Saistošie noteikumi stājas spēkā likuma 2015. gada 1. martā. Ar šo

noteikumu spēkā stāšanos brīdi savu spēku zaudē Krāslavas no-vada pašvaldības saistošie notei-kumi Nr.2010/12 Nr.2012/2 „Par bezdarbnieku atlases kritērijiem īstenojot aktīvo nodarbinātības pasākumu „Algotie pagaidu sa-biedriskie darbi””.Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumu Nr.2015/2

„Par bezdarbnieku atlases kritērijiem īstenojot aktīvonodarbinātības pasākumu

„Algotie pagaidu sabiedriskie darbi””

PASKAIDROJUMA RAKSTS1. Projekta nepieciešamības pa-

matojums. 2011. gada 25. janvāra MK noteikumu Nr. 75 „Noteiku-mi par aktīvo nodarbinātības pa-sākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organi-zēšanas un fi nansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” 141.6 punkts nosaka, ka algotajos pagaidu sabiedris-kajos darbos iesaistāmo bezdarb-nieku atlasi veic saskaņā ar paš-valdības saistošajos noteikumos minēto prioritāro bezdarbnieku iesaistes kārtību.

Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.2015/2

„Par bezdarbnieku atlases kritērijiem īstenojot aktīvo nodarbinātības pasākumu

„Algotie pagaidu sabiedriskie darbi””Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas

13. punktu un 2011.gada 25.janvāra MK noteikumu Nr. 75

„Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un fi nansēšanas

kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” 141.6 punktu Noteikumu mērķis ir noteikt prioritāro bezdarbnieku iesaistes kārtību, kādā Krāslavas novada pašvaldība atlasa pagaidu darbu iesaistāmos bezdarbniekus, īste-nojot aktīvo nodarbinātības pasā-kumu „Algotie pagaidu sabiedris-kie darbi”.

2. Īss projekta satura izklāsts. Saistošie noteikumi nosaka prio-ritārās bezdarbnieku kategorijas, kuras atlases kārtībā tiek iesaistī-tas aktīvajā nodarbinātības pasā-kumā „Algotie pagaidu sabiedris-kie darbi”.

3. Informācija par plānoto pro-jekta ietekmi uz pašvaldības bu-džetu. Tiešas ietekmes uz pašval-dības budžetu nav.

4. Informācija par plānoto pro-jekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. Tiešas ietekmes nav.

5. Informācija par administra-tīvajām procedūrām. Noteikumu izpildi nodrošina Krāslavas nova-da dome sadarbībā ar Nodarbinā-tības valsts aģentūru.

6. Informācija par konsultāci-jām ar privātpersonām. Nav noti-kušas.

KRĀSLAVAS NOVADA DOMESADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA ZIŅO

2015. gada 3. martā notika ad-ministratīvās komisijas kārtējā sēde, kurā tika izskatītas 5 admi-nistratīvo pārkāpumu lietas:

- par elektroenerģijas patvaļīgu patērēšanu V.B., dzim.1956. g., tika uzlikts naudas sods 180 eiro apmērā;

- par fi zisku vai emocionālu var-darbību pret bērnu S.Ž, dzim.1985. g. un A.Z., dzim. 1974. g., tika uz-likts naudas sods 20 eiro apmērā katram;

- par namīpašuma neuzturēša-nu pienācīgā kārtībā N.R., dzim. 1962. g., tika uzlikts naudas sods 5 eiro apmērā;

- par apzināti nepamatotu poli-cijas izsaukšanu L.V., dzim.1961. g., tika uzlikts naudas sods 35 eiro apmērā.

Viena administratīvā pārkāpu-ma lieta tiek pārcelta izskatīšanai uz nākamo sēdi, kas notiks 2015. gada 7. aprīlī plkst.13:00 Krāsla-vas novada domē (Rīgas ielā 51, Krāslavā).

Kraslavas Vestis

3aktuālā informācija

PAR GADA IENĀKUMU

DEKLARĀCIJAS IESNIEGŠANUTiem nodokļu maksātā-

jiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2014. gadā gūtajiem ienākumiem jāie-sniedz obligāti, tas jāizdara laikā no 2015. gada 1. mar-ta līdz 2015. gada 1. jūni-jam.

Savukārt tie nodokļu maksātāji, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma no-dokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem (apmaksātajiem iz-glītības un ārstniecības pakalpoju-miem, iemaksām pensiju fondos, veiktajiem apdrošināšanas prēmi-ju maksājumiem atbilstoši dzīvī-bas apdrošināšanas līgumam u.c.), deklarāciju par 2014. gadu kopā ar attaisnojuma dokumentiem var ie-sniegt VID no 2015. gada 1. mar-ta (visa gada garumā) un līdz pat 2018. gada 16. jūnijam. Šogad vēl var iesniegt deklarāciju un saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa at-maksu par attaisnotajiem izdevu-miem arī par 2012. un 2013. gadu.

Fiziskajām personām – saim-nieciskās darbības veicējiem, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecī-bu īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, gada ienākumu deklarācija ir obligāti jāiesniedz elektroniski, izmanto-jot VID elektroniskās deklarēša-nas sistēmu (turpmāk – EDS).

VID aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju, iz-mantojot VID EDS, jo tas ir daudz ērtāk, ātrāk un vienkāršāk!

Iesniedzot deklarāciju VID EDS, tajā automātiski tiek atspo-guļota VID rīcībā esošā informā-cija par nodokļu maksātāju (arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi), un iesnie-dzējam deklarācijā jānorāda tikai summa, kas iztērēta par attiecī-gajiem pakalpojumiem, un jāpie-vieno čeki vai stingrās uzskaites kvītis, tās iepriekš nofotografējot vai ieskenējot.

Ikviens var pieslēgties un lietot EDS, izmantojot savas internet-bankas lietotājvārdu un paroli, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto eID viedkarti vai VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” izsniegto elek-tronisko paraksta viedkarti (e-pa-rakstu).

Viedtālruņu un planšetdatoru lietotājus aicinām izmantot EDS mobilo versiju (eds.vid.gov.lv), jo arī tajā iespējams iesniegt g ada ienākumu deklarāciju, bet nofoto-grafētos čekus un kvītis pievienot no attiecīgās ierīces galerijām.

Jautājumu un neskaidrību gadī-jumā aicinām iedzīvotājus zvanīt uz VID Nodokļu un muitas infor-matīvo tālruni 67120000, izvēlo-ties tēmu „Nodokļi”, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī iesūtīt savu jautāju-mu rakstiski VID mājaslapā „Uz-dot jautājumu VID”.

Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka šo-brīd gāzes balonu tirgus Latvijā funkcionē pēc „pudeļu taras” principa, proti, izlietojot gāzes balonu un nododot to gāzes balonu tirgotājam, pretī tiek saņemts cits uzpildīts gāzes balons, tādējādi gāzes baloni ceļo no personas pie per-sonas. Šāds darbības modelis gāzes balonu tir-gū nav savienojams ar lietotāju drošības līme-ņa nodrošināšanu, jo ir jāņem vērā, ka gāzes balons ir tvertne, kuras iekšienē ir pietiekoši liels spiediens un tā bojājumu vai nepareizas lietošanas rezultātā var notikt nelaimes gadī-jums ar letālām un neatgriezeniskām sekām.

Ar jauno regulējumu tiks pilnībā mainīta līdzšinējā gāzes balonu aprites prakse - tiks pārtraukta gāzes balonu ceļošana no personas pie personas, bet gāzes balonu nomaiņa notiks starp vienas atbildīgās personas gāzes balo-niem.

Galvenās izmaiņas ir saistītas ar to, ka turp-māk gāzes balonus varēs nomainīt tikai pie viena konkrēta tirgotāja – jo baloni būs no da-žādiem ražotājiem un visticamāk to krāsa būs atšķirīga. Pārdevēji noteikti nevēlēsies pie-

ņemt cita uzņēmuma gāzes balonus, jo atbildī-ba par to gulsies uz fi rmas pleciem.

50 litru tilpuma gāzes balonu vietā tiks pie-dāvāti 46 vai 27 litru tilpuma baloni. 46 litru balons izmaksāšot aptuveni 90 eiro (SIA „Lat-vijas propāna gaze” balona cena Krāslavā – 90,55 eiro), 27 litru tilpuma balons izmaksās aptuveni 50 eiro (SIA „Latvijas propāna gaze” balona cena Krāslavā – 50,45 eiro). Pēc tam, veicot balonu apmaiņu, klients maksās tikai gāzes cenu - vidēji 24 eiro (46 l) un 14 eiro (27 l).

Apgrozījumā var palikt padomju laikos ra-žotie baloni, kas atbilst Eiropas Savienības tehniskajām prasībām, ja uz gāzes balona ir pī zīme (π) un skaitļu virkne un ja vēl nepagāja10 gadi no ražošanas/pārbaudes datuma. Bet vai gāzes balonu tirgotāji vēlēsies pieņemt šādus balonus, jo viņiem būs jāatbild par to drošību un par to, ka marķējums nav viltojums?

Iegādājoties jauna parauga gāzes balonu, no-teikti jāpievērš uzmanība tam, vai ir saglabāta standarta vītne. Pretējā gadījumā būs jāmaina vecais reduktors vai būs jāiegādājas papildu

aprīkojums balona pieslēgšanai. Vecos gāzes balonus nepieciešams nodot

utilizācijai, un gāzes tirgotājiem būs pienā-kums pieņemt tādus balonus. Piemēram, uzņē-mums „Intergaz” piedāvā veco balonu nomai-ņas programmu - nododot veco, 50 litru gāzes balonu, var saņemt atlaidi - četrus eiro - jaunā balona iegādei SIA „Intergaz”.

Vecos gāzes balonus var nodot metāllūžņos, taču ne visiem metāllūžņu pieņemšanas punk-tiem ir tiesības tos pieņemt.

Informāciju sagatavoja Elvīra Škutāne,

autores foto

BŪS JĀNOMAINA PADOMJU LAIKOS RAŽOTIE GĀZES BALONINo 1. aprīļa Latvijā aizliegta veco sarkano gāzes balonu pārdošana un uz-

pildīšana, bet no 1. jūlija to tirdzniecība tiek pilnībā aizliegta. Ekonomikas mi-nistrija informē, ka stāsies spēkā aizliegums Latvijā tirgot un uzpildīt Eiropas Savienības tehniskajām prasībām neatbilstošus gāzes balonus. Par Eiropas direktīvas ieviešanu būs jāmaksā patērētājiem.

projekti

Krāslavas un Ilūkstes novada pašval-dības sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „E-pieejamība” ietvaros dažādoja dabas izglītības un tūrisma informācijas cen-trus Latgalē, kā arī citur Latvijā. Projek-ta partneri ir uzstādījuši informācijas terminālus, sagatavojuši virtuālās tū-res, kā arī gatavo mobilo aplikāciju par dabas tūrisma un atpūtas iespējām gan Latgalē, gan citur Latvijas teritorijā.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstība un inovatīvo tehnoloģiju pielie-tošana mūsu ikdienā strauji palielinās. Bezvadu internets, informācijas termināli, QR kodi, mo-bilās aplikācijas un citas IKT inovācijas sekmē dažādu dzīves jomu, tai skaitā tūrisma attīstību. Tas ļauj papildināt ierasto tūrisma informācijas materiālu klāstu - drukātās kartes, ceļvežus u.c. ar mūsdienīgiem uzziņas avotiem. Būtiski, lai šīs tehnoloģijas kļūtu pieejamas arī valsts piero-bežas reģionos, kur tūrisms ir nozīmīga vietējās ekonomikas sastāvdaļa.

Kā viena no projekta partneru īstenotajām aktivitātēm šī mērķa sasniegšanai projekta „E-PIEEJAMĪBA” ietvaros ir dažādos Latvijas dabas izglītības un tūrisma informācijas centros uzstādītie informācijas termināli. Ar to palīdzību ikviens apmeklētājs turpmāk varēs ērti iegūt gan vispārēju tūrisma informāciju, gan iepazīties ar dabas tūrisma aktualitātēm. Seši no informāci-jas termināliem ir pieejami Latgales reģionā –

Krāslavas pilsētā, Ilūkstē, Dvietes senlejā, Nau-jenē un Andrupenē, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centrā „Rāzna” (Li-puškos). Termināli izvietoti vēl vairākas vietās Latvijā, tostarp Kolkasraga tūrisma informācijas centrā, Dundagas, Vaiņodes, Nīcas, novadā, kā arī sešās vietās Lietuvas teritorijas pierobežā.

Tuvākajā laikā tiks izstrādāta mobilā aplikāci-ja, ar kuras palīdzību tūrisma informāciju varēs ērti izmantot arī mobilajās ierīcēs – viedtālruņos, planšetdatoros.

Krāslavas pilsētvidē ir uzstādīti pieci informā-cijas stendi „Sveicināti Krāslavā” ar QR kodiem. Izveidotais audio gids par 15 tūrisma objektiem ļaus gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem noklausīties stāstu par katru no tūrisma objek-tiem latviešu, angļu vai krievu valodā visērtā-kajā veidā – „Apple” telefonu īpašnieki to var izdarīt ielādējot aplikāciju „AppStore” un lietot to pēc nepieciešamības, savukārt otra iespēja noklausīties audio gidu tiks piedāvāta izmanto-jot „Lattelecom” bezmaksas līniju, uzzvanot un nospiežot objekta kodu, varēs noklausīties ne-pieciešamo informāciju. Uzstādītais interaktīvais kiosks veikalā „Maxima” foajē, Rīgas ielā 28, ir ceļvedis tūrisma informācijas meklēšanā atjau-notajā www.visitkraslava.com mājaslapā. Šeit viegli, ērti un pārskatāmi varēs atrast tūrisma aktualitātes, objektus un vispārējo tūrisma infor-māciju latviešu, lietuviešu, angļu, vācu un krievu valodās. Virtuālā ekskursija Krāslavā (http://lat-via360.com/citys/link/kraslava), kura ir pielāgo-ta arī iPhone un iPad ierīcēm, ir mūsdienīgs un

radošs risinājums, kas ļaus ikvienam iepazīt pil-sētu no cita skatu punkta jums ērtā laikā un vietā. Tehnoloģiju attīstība un inovatīvo tehnoloģiju pielietošana mūsdienās ir ļoti aktuāla, tādēļ iz-strādātie inovatīvie tūrisma produkti nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu Krāslavas pilsētas un novada viesiem!

Projekta aktivitāšu īstenošanas rezultātā Ilūkstes novadā ir uzstādīti pieci informācijas izvietošanas stendi ar īsu info par vienu no nova-da nozīmīgākajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām – dabas parku „Dvietes paliene”. Izstrā-dātā virtuālā tūre par dabas parku „Dvietes palie-ne” interesantiem ļaus iegūt nelielu ieskatu dabas parka ainavu neatkārtojamībā arī neatrodoties uz vietas, jo tā būs ērti aplūkojama Ilūkstes novada mājaslapā.

Tā kā Bebrene ir viens no izteiktākajiem kul-tūrvēsturiskajiem centriem Ilūkstes novadā, tās popularizēšanai tika veikta mājaslapas www.bebrene.blogspot.com uzlabošana un pilnveido-šana. Kopējais projekta Nr. LLV-389 „Informāci-jas komunikācijas tehnoloģijas – labākai ilgtspē-jīgu pierobežas reģionu sasniedzamībai” budžets sastāda 362 698,42 EUR - no tiem Dabas aiz-sardzības pārvaldes budžets ir 73 007,50 EUR, Ilūkstes novada pašvaldības - 19 716,00 EUR un Krāslavas novada domes 59 450,00 EUR.

Ilmārs Bodnieks, Juta Bubina, Ieva Rimeicāne,

projekta „E-PIEEJAMĪBA” koordinatori Latvijā

Tiks izsolīti divi atsevišķi rūp-nieciskās zvejas tiesību nomas līgumi uz zvejas rīku – katrs uz vienu zušu murdu limitu Dubnas

upē, kas savieno Sīvera ezeru ar Ārdava ezeru, ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim.

Viena zušu murda nomas tie-sību izsoles sākumcena ir EUR 42,68 (četrdesmit divi eiro, 68 centi). Ar izsoles nolikumu var iepazīties Krāslavas novada paš-valdības mājaslapā vai Krāslavas novada domes ēkā (2.kab., Rīgas ielā 51, Krāslavā). Pieteikties iz-

solei var darba laikā Krāslavas novada domes ēkā (2.kab., Rī-gas ielā 51, Krāslavā) līdz 2015. gada 27. martam (plkst.09.30). Izsole notiks 2015. gada 27. martā plkst.10.00.

Tālrunis uzziņām - 27869294.

Krāslavas novada dome rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēgtu, mutisku izsoli ar augšupejošu soli.

Kraslavas Vestis

TŪRISTU ĒRTĪBĀM LATGALES REĢIONĀIEVIEŠ MODERNĀS TEHNOLOĢIJAS

4 Kraslavas Vestisintervija

- Novada dome izsludinājusi vairākus projektu konkursus. Pastāstiet, lūdzu, sī-kāk, ar ko tie atšķiras?

I.D.: Šobrīd Krāslavas novada iedzīvo-tājiem ir vairākas iespējas saņemt fi nan-sējumu savu ideju īstenošanai pašvaldības projektu konkursos. Nelielus grantus savas apkārtnes labiekārtošanai un citām aktivitā-tēm var saņemt gan jaunieši (projekti līdz 300 EUR, iesniegšana līdz 13. martam), gan citas iedzīvotāju grupas un biedrības projektu konkursā „Iedzīvotāji veido savu vidi” (maksimālais no pašvaldības pieeja-mais fi nansējums 600 EUR, iesniegšana līdz 31. martam). Tūrisma informācijas centrā līdz 20. martam var iesniegt idejas jaunu piedāvājumu veidošanai kāziniekiem Krāslavas pils kompleksā. Iespējams, tu-vākajā laikā tiks ieplānots konkurss jaunu novada suvenīru idejām.

Cerams, ka daudzus jauniešus ieintere-sēs Jauniešu biznesa ideju konkurss, kurā vismaz trim novada jauniešiem iespēja ie-gūt līdz 3000 eiro savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai. Šajā konkursā pieteikumu iesniegšana ir paredzēta līdz 10. aprīlim, savukārt 24. martā plkst.15.00 visi interesenti ir laipni aicināti uz konsultāci-ju Attīstības nodaļā, Skolas ielā 7, kur tiks sniegta detalizēta informācija par konkursa nosacījumiem, biznesa plāna izstrādi un ci-tiem jautājumiem.

Visu projektu konkursu nolikumi, pietei-kumu formas un citi dokumenti ir pieejami pašvaldības mājaslapā - www.kraslava.lv.

J.M.: Krāslavas novada pašvaldības jau-niešu projektu konkursā var startēt arī „ma-zie” jaunieši, ikviens novada dzīvojošais jaunietis vecumā no 13 gadiem līdz 25, kurš vēlas piedalīties un būt aktīvs savā novadā. Lielākoties projektu iesniedzēji ir skolu parlamenti, biedrības, jauniešu klubiņi, kā arī jauniešu iniciatīvu grupas. Darbības jomas dažādas: vides labiekārtošana, pasā-

kumi, sporta aktivitātes, izglītojošie pasā-kumi, brīvprātīgā darba aktivitātes, vārdu sakot, aktivitātes, kuras padara jauniešu dzīvi novadā interesantāku un, protams, lietderīgāku.

- Uz kuru no konkursiem, atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, ir bijusi vislie-lākā atsaucība no iedzīvotājiem?

I.D.: Projektu konkursu „Iedzīvotāji vei-do savu vidi” pašvaldība organizē jau sep-tīto gadu un ir prieks, ka iedzīvotāju grupas un biedrības gan no pilsētas, gan no pagas-tiem tajā aktīvi iesaistās, lai arī fi nansējums tiek piešķirts tikai materiāliem, bet darbi, lai sakārtotu atpūtas vietas, rotaļu un sporta laukumus, izveidotu jaunus vides objektus, ir jāveic pašu spēkiem. Vidēji gadā tiek ie-sniegti 20 – 25 projekti, atbalstīti pilnībā vai daļēji – vidēji piecpadsmit. Ja ir lielā-ka konkurence, tad priekšroka tiek dota tiem projektiem, kas nav saņēmuši fi nan-sējumu šajā programmā iepriekš, kam tiek piesaistīts līdzfi nansējums un kuru projekta rezultāti pieejami lielākai sabiedrības daļai.

Jauniešu biznesa ideju konkursā kopš 2012. gada ir iesniegti 18 pieteikumi, atbalstīti – 11. Tiek vērtēts katra pretendenta biznesa plāns, cik tas ir dzīvotspējīgs, cik pārdomāti izstrādāts, kā jaunais uzņēmējs spēj savu ideju prezentēt.

J.M.: Krāslavas novada pašvaldības jauniešu projektu konkursā ik gadu tiek iesniegti vairāk nekā 20 pieteikumi, atbalstīti mazāk. 2014. gadā fi nansējumu saņēma 13 projekti, 2013. gada - 10 projekti, 2012. gada - 11 projekti. 2014. gadā projektu aktivitātēs iesaistījās vai līdzdarbojās vairāk nekā 400 novada jaunieši.

- Kuri ir visveiksmīgākie projektu realizēšanas piemēri?

I.D.: Iedzīvotāju grupu projektos ir daudz labu piemēru; visi vienlīdz mīļi. Man kā programmas koordinatorei visvairāk patīk

tie projekti, kuri ir pārdomāti un izloloti jau pieteikumā, ar shēmām un ieceru skicēm, kas zīmētas brīvā formā ar roku; tad parasti nav problēmu arī ar projekta īstenošanu. Kopumā var teikt, ka 80% no projektiem tiek izdarīts vairāk, kā sākotnēji plānots. Tiek iesaistīti papildus brīvprātīgie, papildus fi nansējums, jo gandarījums par padarīto darbu vieno un iedvesmo.

Attiecībā uz jauniešu biznesa ideju konkursu, mans personīgais gandarījums lielāks ir par tiem projektiem, kuru rezultātā tiek radīti jauni, inovatīvi, kvalitatīvi produkti, par kuriem ar lepnumu var teikt „Ražots Krāslavas novadā”. Tādi ir, piemēram, Āra Vanaga suvenīri vai Vinetas Plintas šūtie bērnu apģērbi. Bet, protams, novadam svarīgs ir ikkatrs uzņēmīgs jaunietis, kas ir gatavs uzsākt savu saimniecisko darbību, palikt novadā un nākotnē kļūt arī par darba devēju citiem.

J.M.: Vairāki jauniešu projekti ir kļuvuši par tradīciju, Krāslavas Valsts ģimnāzijas parlamenta organizētā „Gada balva”, radošo darbu krājuma izveide Krāslavas pamatskolā, PIKC Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālās struktūrvienības aktivitātes, kuras vērstas uz pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu,

proti, saglabāt pilsētā vecās koka logu aplodas.

Priecē arī tas, ka daudzi jaunieši, īstenojot projektus, domā arī par projektu ilgtspēju un labumu visiem novada iedzīvotājiem. Piemēram, laipas ezera krastos, sakoptas pludmales un atpūtas vietas, brīvprātīgā darba aktivitātes, pasākumi, kurā var piedalīties ikviens novada iedzīvotājs.

- Ko jūs varat teikt tiem, kam nav pieredzes projektu rakstīšanā? Vai ir vērts mēģināt?

J.M.: Protams! Galvenais, lai sabiedrībai ir idejas un vēlmes. Katram projektu konkursam ir koordinators, kura uzdevums ir atbalstīt, izskaidrot un palīdzēt. Pirmā pieredze vienmēr ir kaut kas jauns un neizzināts, projekta realizācija ir komandas darbs.

I.D.: Pašvaldības projektu konkursu veidlapas salīdzinājumā ar citām ir samērā vienkāršas, tāpēc ir vērts mēģināt un gūt pieredzi arī projektu sagatavošanā. Šīs zināšanas būs pievienotā vērtība pat tajā gadījumā, ja konkrētais projekts netiks atbalstīts no pirmā piegājiena. Lai iedvesma jaunām idejām!

Paldies par atbildēm!Jautājumus uzdeva Elvīra Škutāne

KRĀSLAVAS NOVADA IEDZĪVOTĀJIEM PIEEJAMI

VAIRĀKI PAŠVALDĪBAS PROJEKTU KONKURSI

Uz jautājumiem atbild Ināra Dzalbe, Krāslavas novada domes Attīstī-bas nodaļas vadītāja (I.D.), un Julianna Moisejenkova (J.M.), Izglītības un kultūras nodaļas jauniešu koordinatore.

Sirsnīgākie pilsētas svētki Latvijā vienmēr ir notikuši Latgalē. 18.-19. jūlijā Krāslavas pilsētas svētku ietvaros ir pa-redzēta pirmā „Krāslavas velodiena”, uz kuru ir aicināti velomīļi no visas Latvi-jas, lai vienā vai divās dienās izbraukātu un izbaudītu Krāslavas novada bagātības - Daugavas lokus, Sauleskalnu, Latvijas dziļāko ezeru Drīdzi un citas skaistās Zilo ezeru zemes vietas. Velodienu ie-tvaros ir plānots apmeklēt arī Krāslavas mākslinieku un amatnieku darbnīcas un privātos kolekcionārus.

Šobrīd Latvijas Riteņbraucēju apvie-nība, Krāslavas novada domei un SIA „Velokurjers” iesaistoties, strādā pie vai-rākiem velotūristiem domātiem maršru-tiem.

Tiek plānoti maršruti arī spēcīgākiem braucējiem pa Daugavas lokiem ar ie-

spējamo kilometrāžu 70-80 km. Kā arī maršruti ģimenēm ar bērniem, kuru ga-rums būs no 15 līdz 18 kilometriem.

Iestājoties sausākam laikam, visi maršruti tiks izbraukti, precizēti un saga-tavoti izmantošanai ne tikai svētku laikā, tie paliks velotūristu rīcībā arī nākotnē.

Cauri Krāslavas novadam vijas viens no starptautiskajiem EuroVelo maršru-tiem nr.11, tādēļ, strādājot pie velomar-šrutu izpētes, tiks domāts par to, lai pēc iespējas interesantāk un kvalitatīvāk būtu iespējams nospraust EuroVelo trasi, kuru nākotnē būtu iespējams arī aprīkot ar norādēm.

Ja vēlies piedalīties šajās pētniecības ekspedīcijās vai Tev ir jau izstrādāts ve-lomaršruts Krāslavas apkārtnē, gaidīsim ziņu uz divritenis@divritenis.lv.

Vērtēšanas komisija izvēlēsies 100 labākos darbus, no tiem tiks izveidota izstāde, ar kuru varēs iepazīties Marka Rotko centrā no 14. aprīļa līdz 24. maijam. Zīmējumu konkursa „Mana ģimene” atklāšanas pasākums ieplā-nots 2015. gada 14. aprīlī plkst.16.00.

Zīmējumus var atnest vai nosūtīt konkur-sam „Mana ģimene” līdz 2015.gada 31. mar-tam:

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldē, Saules ielā 7 – 20. kabinetā;

Daugavpils novada Izglītības pārvaldē, Rī-gas ielā 2 – 36. kabinetā;

Krāslavas novada Izglītības pārvaldē, Sko-las iela 7 – 7.kabinetā.

Konkurss tiek organizēts biedrības „Dau-

gavpils boxing club „Lokomativ Pro”” pro-jekta „Dienvidlatgales vecāku forums” ietva-ros sadarbībā ar Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi, Krāslavas novada Izglītības pārvaldi un Daugavpils novada Izglītības pārvaldi. Ar zīmējumu konkursa nolikumu var iepazīties mājaslapā – kraslava.lv.

2015. gada 18. aprīlī M.Rotko centrā nori-sināsies Dienvidlatgales Vecāku forums, kas pulcēs ap 100 aktīvākos reģiona vecākus, lai meklētu risinājumus līdzdarbošanās problē-mai.

Ilze Onzule, projekta

„Dienvidlatgales vecāku forums” vadītāja

ZĪMĒJUMU KONKURSS „MANA ĢIMENE”

No 2015. gada 6. līdz 31. martam projekta „Dienvidlatgales vecāku forums” ietvaros tiek izsludināts zīmējumu konkurss 5.-9. klašu skolēniem „Mana ģi-mene” . Zīmējumu konkursa mērķis ir mudināt Daugavpils pilsētas, Krāslavas un Daugavpils novada bērnus un jauniešus domāt par ģimenes nozīmi un attēlot, kādu bērns un jaunietis redz savu ģimeni.

KRĀSLAVAS PILSĒTAS SVĒTKU IETVAROS

IR PAREDZĒTA PIRMĀ „KRĀSLAVAS VELODIENA”

5Kraslavas Vestisjautājums redakcijai

- Kāda ir Grafu Plāteru pils attīstības perspektīva?

Atbild Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe:

- 2014.gada nogalē ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas fi nansiālu atbalstu tika veikts pils tehniskais apse-kojums, tagad tiek gaidītas reko-mendācijas par to, kāds ir ēkas šī brīža stāvoklis, vai tajā drīkst ielaist apmeklētājus un kā ēku varētu turpmāk apsaimniekot nā-kotnē. Veikta arī dārznieka mājas izpēte (sarkanā ķieģeļu ēka pa kreisi no pils), jo arī tās ēka ir sa-mērā bēdīgā stāvoklī.

Diemžēl šobrīd pašvaldībai nav pieejami tik lieli līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu grāfu Plāteru pili; jautājums ir atklāts arī par to, kāda varētu būt ēkas funkcio-nālā izmantošana, jo ir skaidrs, ka neesam tik bagāti, lai varam ēku izmantot tikai kā muzeju. Arī Eiropas struktūrfondos piesaistīt tik lielus miljonus vienam objek-tam ir gandrīz nereāli. Šobrīd būs jauna programma degradēto teri-toriju sakārtošanai, bet tādā gadī-jumā pilij nepieciešams konkrēts

investors, kas rada darbavietas un iegulda fi nanšu investīcijas.

Spriežot par iespējamiem pro-jektiem pils kompleksam un ņemot vērā iespējas piesaistīt fi -nansējumu, galvenokārt domāts par to, lai turpinātu iedzīvināt kompleksa saimnieciskās ēkas - staļļus, dārznieka māju, turpināt attīstīt parku, izveidot aktīvās atpūtas zonu parka lejasdaļā. Šo-brīd jau ir pierādījies, ka lēmums par to, ka tiek piesaistīts fi nan-sējums pils pārvaldnieka ēkas rekonstrukcijai, bija stratēģiski pareizs - tajā izvietotā Krāsla-vas Tūrisma informācijas centra apmeklētāju skaits jau pirmajos darbošanās mēnešos jaunajā vietā ir ievērojami pieaudzis. Pluss ir arī tas, ka šajā ēkā atrodas neliels suvenīru veikals, kur var iegādā-ties gan suvenīrus ar Krāslavas un Latgales logo, gan arī vietējo amatnieku darinājumus. Ir svarī-gi, lai pils kompleksā notiek da-žādi kultūras pasākumi, piemē-ram, tradicionālā un krāslaviešu iemīļotā Muzeju nakts, jaunā tra-dīcija - Leģendu nakts, nakts eks-kursijas utt. Šobrīd (līdz 20.mar-tam) tiek gaidītas arī idejas par

jaunu un oriģinālu piedāvājumu kāziniekiem, lai pils kompleksā veidotos vēl kāds sakopts un mā-jīgs stūrītis.

- Kam jāremontē dzīvoja-mo māju pagalmi?

Atbild SIA „Krāslavas nami” valdes priekšsēdē-tājs Valerijs Maslovs:

- Pagalmi un iekškvartālu celi-ņi pārsvarā atrodas uz dzīvojamo māju zemesgabaliem, kas ir māju dzīvokļu un telpu īpašnieku kop-īpašums, un remonts ir veicams par minēto māju dzīvokļu un telpu īpašnieku līdzekļiem. Lai veiktu braucamā vai gājēju ce-liņa, kas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā, asfal-ta seguma atjaunošanu, ir jāpie-ņem attiecīgās mājas dzīvokļu un telpu īpašnieku kopīgais lēmums, tajā paredzot darbu fi nansēšanas kārtību (vienojoties par ikmēneša iemaksām papildus apsaimnieko-šanas maksai vai darbu izmaksu vienreizēju segšanu), un darbu organizēšanai vērsties pie mājas apsaimniekotāja. Gadījumā, ja celiņš atrodas ārpus dzīvojamai mājai piesaistītas teritorijas, re-

monts veicams par pašvaldības līdzekļiem, bet tādu iekškvartā-lu celiņu Krāslavā praktiski nav – visas pagalmu teritorijas ir sa-dalītas starp dzīvojamām mājām un ir iereģistrētas Zemesgrāmatā kā mājas zemesgabals. Pie mājas apsaimniekotāja var noskaidrot konkrētai dzīvojamai mājai pie-saistītā pagalma robežas.

- Kāpēc par sauso atkri-tumu izvešanu jāmaksā no katra dzīvokļa visiem vie-nādi neatkarīgi no dzīvojo-šo skaita?

Atbild SIA „Krāslavas nami” valdes priekšsēdē-tājs Valerijs Maslovs:

- Kartību, kādā tiek sadalīta maksa par atkritumu izvešanu, nosaka Ministru kabineta no-teikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvok-ļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (no-teikumu punkts 17.4). No 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada novembrim bija noteikts, ka par sadzīves atkritumu apsaimnieko-šanu un asenizāciju aprēķinu veic

atbilstoši atsevišķo īpašumu skai-tam. Minētās kārtības iepriekšē-ja redakcija, kas bija spēkā līdz 2013. gada 1. oktobrim paredzē-ja, ka rēķinu par atkritumu izve-šanu aprēķina, ņemot vērā dekla-rēto personu skaitu dzīvoklī, kā arī bija noteikta pārrēķina pro-cedūra gadījumiem, ja persona ilgstoši atrodas prombūtnē. 2014. gada novembrī kārtējo reizi tika veiktas izmaiņas noteikumos, un šobrīd spēkā esošā redakcija paredz, ka maksu par atkritumu izvešanu aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skai-tam, bet pārrēķina iespēja par prombūtnē esošam personām noteikumos vairs nav paredzētā, attiecīgi SIA „Krāslavas nami” sadala atkritumu izvešanas pa-kalpojuma sniedzēja SIA „Dova” kopējo rēķinu atbilstoši dzīvok-ļos deklarēto personu skaitam. Minētie noteikumi ir saistoši tikai to māju apsaimniekotājiem, kuru pārvaldīšanas tiesības nepārņēma dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, attiecīgi kooperatīvajās mājās var būt noteikta cita kārtība.

darbi, notikumu, cilvēki

6. martā zemkopības mi-nistrs Jānis Dūklavs darba vizītē apmeklēja Krāslavu. Novada domes zālē ministrs tikās ar lauksaimniekiem un Latgales pašvaldību va-dītājiem. Tikšanās laikā no-tika diskusija par pašreizējā plānošanas perioda Lauku attīstības plāna (LAP) pasā-kumiem, atbalsta maksāju-miem lauksaimniekiem, kā arī citiem aktuāliem noza-res jautājumiem.

Visvairāk pretrunu un neskaid-rību izraisīja jautājums par lauku teritoriju karti, atbilstoši kurai pa-redzēti atbalsta maksājumi zem-niekiem.

Ja iepriekšējā plānošanas pe-riodā, nosakot teritorijas ar nelab-vēlīgiem dabas apstākļiem, tika ņemti vērā vairāki parametri, tad tagad vislielākā uzmanība tiks pievērsta tādam faktoram kā vi-dējā gaisa temperatūra pēdējo 40 gadu laikā konkrētā teritorijā.

Kā uzsvēra Krāslavas novada pašvaldības vadītājs Gunārs Upe-nieks, kam ir agronoma izglītība, augsta temperatūra ne vienmēr

atstāj pozitīvu ietekmi uz augu, veģetācijas periodā obligāti jāņem vērā arī citi nosacījumi un aps-tākļi. Pēc G. Upenieka domām, priekšnoteikums par temperatūru kā galveno faktoru nekādā gadīju-ma nevar būt noteicošais.

Pašvaldību vadītāji ir neizprat-nē arī par to, kā tika noteiktas robežas starp teritorijām ar dažā-diem temperatūras rādītājiem, jo tās sakrīt ar pagastu robežām.

Savukārt zemkopības ministrs paskaidroja, ka tas nav galīgais šīs kartes variants, bet tikai Eiro-pas Komisijas priekšlikums, kuru

tā ir gatava akceptēt. Šī jautājuma apspriešana un diskusijas noteikti tiks turpinātas.

Nākamais diskusijas aspekts bija saistīts ar programmām, kuras realizēs Lauku atbalsta dienests (LAD). Latvijas Lauku konsultā-ciju un izglītības centra Krāslavas nodaļas vadītājs Ivars Geiba iz-teica viedokli par to, ka zemnie-ku saimniecību īpašniekiem būtu ērtāk, ja programmu atklāšanas plāns un projektu iesniegšanas termiņi būtu zināmi visam gadam uz priekšu.

Ministrs atzina, ka vairāki zem-

nieku saimniecību projekti, kas ir iesniegti LAD tagadējā periodā, nav sagatavoti pietiekami kvalita-tīvi, un daudzi no tiem tiek „atsi-jāti” jau pieteikumu pieņemšanas stadijā. Jānis Dūklavs atgādināja, ka ministrija stingri kontrolēs, kā norisinās atbalstīto projekta reali-zācija.

Diskusijas turpinājumā tika ap-spriests jautājums par to, kad tiks rekonstruēti pašvaldības ceļi, kuri ved pie lauku ražotājiem. Sarunu gaitā panākta vienošanās par to, lai šī atbalsta programma tiktu at-vērta pēc iespējas ātrāk.

Tikšanās laikā bija apspriesta

arī cita problēma, kas šobrīd ir ministrijas uzmanības centrā un kas ir saistīta ar kritisko situāciju piena lopkopības nozarē, to izrai-sīja Krievijas noteiktās sankcijas.

Ministrs uzsvēra, ka kopš sank-ciju ieviešanas zemnieku atbals-tam ir piešķirti 20 miljoni eiro. Jānis Dūklavs aicināja piena ražo-tājus, pārstrādātājus un tirgotājus meklēt izdevīgākos sadarbības modeļus un izmantot visas jau šo-brīd valsts sniegtās iespējas.

Elvīra Škutāne, autores foto

PAŠVALDĪBU VADĪTĀJI DISKUTĒJA AR ZEMKOPĪBAS MINISTRU

SIA „LLKC” FILIĀLE ,,MEŽA KONSULTĀCIJU PAKALPOJUMU CENTRS” ORGANIZĒ APMĀCĪBAS1. Mazvērtīgo un neproduktīvo mežaudžu produktivi-

tātes celšana. Divu dienu apmācības Krāslavas novadā (2015. gada 26.,27. martā).

2. Mežaudžu kopšanas pamati. Piecu dienu apmācības ar iespēju iegūt apliecību darbam ar krūmgriezi un motorzāģi

AS „Latvijas Valsts meži”, Dagdas novada teritorijā (2015. gada 16.,17.,23.,24.,25. aprīlis).

3. Meža atjaunošana. Divu dienu apmācības Krāslavas novadā (2015. gada 20.,29. aprīlis).

4. Meža atjaunošana. Divu dienu apmācības Dagdas no-

vadā (2015. gada 21., 28. aprīlī).Dalībnieku skaits ierobežots!

Pieteikties var pie Dienvidlatgales nodaļas vadītāja Jāņa Dzalba. T.26459513.

6 Kraslavas Vestisdarbi, notikumi, cilvēki

KRĀSLAVĀ VIESOJĀS SKOLOTĀJI NO DAŽĀDĀM VALSTĪM

5. martā Krāslavas novada domē tika sagaidīta skolotāju delegācija, kuras sastāvā bija pārstāvji no 7 valstīm - Polijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Čehijas, Somijas, Vācijas un Balt-krievijas, kas ieradušies mūsu pilsētā programmas „Comenius” projekta ietvaros.

Ievērojamā čehu pedagoga Jana Amosa Komenska vārdā nosauktā Eiropas Savienības Mūžizglītības prog-ramma „Comenius” ir paredzēta dažādu ES skolu part-nerībai – skolēnu un skolotāju sadarbības un pieredzes apmaiņas aktivitātēm. Tajā piedalās skolēni un pedago-gi no pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārizglītojo-šām, profesionālajām un tehniskajām vidusskolām, kā arī topošie skolotāji un tālākizglītotāji.

Programmas „Comenius” projekts, kurā piedalās Krāslavas Varavīksnes vidusskola, kas pārstāv Latviju, tiek realizēts divu gadu laikā un tuvojas noslēgumam.

Kā pastāstīja skolas pedagogs Andrejs Jakubovskis, projekta realizācijas gaitā gan skolotāji, gan skolēni ie-

guva lielu pieredzi kultūras un pedagoģijas sfērā. Pro-jekts deva iespēju bērniem uzzināt, kā dzīvo un ko dara citu valstu skolēni, un palīdzēja audzēkņiem un peda-gogiem labāk orientēties Eiropas tautu kultūrās, valodās un standartos.

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upe-nieks pastāstīja skolotājiem no dažādām ES valstīm par mūsu novada cilvēku dzīvi un pievērsa lielāku uzmanī-bu izglītības aktualitātēm un mazo lauku skolu problē-mām. Tikšanās noslēguma daļā mūsu pašvaldības pār-stāvji un viesi apmainījās ar suvenīriem.

Elvīra Škutāne, autores foto

SADARBĪBA AR ČEČERSKU TURPINĀS

Pagājušā gada rudenī starp Krāslavas novada pašvaldī-bu un Čečerskas rajona izpildkomiteju (Baltkrievija) tika parakstīta vienošanās par sadarbību. Nesen Krāslavu ap-meklēja Čečerskas pilsētas izglītības sfēras speciālisti.

Kā uzsvēra Olga Lagoikuna, Čečerskas rajona izpildkomitejas Iz-glītības, sporta un tūrisma nodaļas priekšniece, viņa un kolēģi ieradās Krāslavā, lai izveidotu turpmākās sadarbības sistēmu, kurā tiks iesaistī-tas sadraudzības pilsētu skolas.

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas kolektīvs sagatavoja viesiem pla-šu pieredzes apmaiņas programmu un iepazīstināja ar skolas darbu - mācību procesa organizāciju un ārpusklases audzināšanas metodēm. Baltkrievu kolēģus īpaši ieinteresēja skolas pieredze un paņēmieni darbā ar vecākiem, dažas izstrādnes Čečerskas rajona pedagogi plāno ieviest savās skolās jau tuvākajā laikā.

Vizītes gaitā viesiem no Baltkrievijas tika piedāvāta iespēja iepazīties ne tikai ar skolu, bet arī ar visu novadu.

„Mūsu pilsētām – Čečerskai un Krāslavai – daudz kas ir līdzīgs, tās ir nelielas, taču ir arī atšķirības. Krāslavā ir vērojama cita kultūra un arhitektūra. Mūs pārsteidza cilvēki - gan pašvaldības vadība, gan skolas administrācija un vienkārši iedzīvotāji - visi pret mums izturējās ļoti silti un viesmīlīgi,” dalījās iespaidos Olga Lagoikuna.

Čečeru 1. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Tamāra Ma-kejeva kā pozitīvu iespaidu atzīmēja panākumus Krāslavas bērnu rado-šo spēju attīstībā, kā arī tradicionālo amatu, piemēram, aušanas sagla-bāšanā.

Atvadoties Svetlana Voitenkova, sākumklašu skolotāja, pateicās krāslaviešiem par siltu uzņemšanu un uzaicināja uz Čečersku, kur Krāslavas skolotājus gaidīs jau aprīlī-maijā. Partne rskolu metodiskais darbs būs veltīts Čečeras pedagogu pieredzei darbā ar skolēniem, kam ir psihofi ziskās attīstības īpatnības.

Elvīra Škutāne, autores foto

izglītība

Lai varētu sekot kādai perso-nai, sākumā bija jāreģistrējas portālā www.enudiena.lv, jānosū-ta motivācijas vēstule attiecīgajai instancei. Manā gadījumā tā bija Tieslietu ministrija. Tā kā dota-jā portālā ir iespējams atzīmēt 3 personas, kuras vēlies „ēnot”, es izvēlējos Valsts sekretāru Raivi Kronbergu un Tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču.

Pēc motivācijas vēstuļu kon-kursa, kas noslēdzās 4. feb-ruārī, es uzzināju, ka esmu izvilcis laimīgo lozi „ēnot” Ties-lietu ministrijas Valsts sekretāru

R.Kronbergu. Ar mani sazinājās Tieslietu ministrijas koordināci-jas un komunikācijas biroja dar-binieki un izklāstīja man pare-dzēto dienas gaitu, kas izrādījās ļoti plaša un aizraujoša.

Lai arī 11. februārī Rīgā ne-daudz lija, tas nemazināja manu vēlmi paplašināt savu redzeslo-ku. Ieejot Tieslietu ministrijā, mani un citus Tieslietu ministrijas „ēnas” sagaidīja smaidoša apsar-dze, kurai vajadzēja nodot savas somas, un mūsu tās dienas koor-dinatore Ksenija Vītola. Mūsu dienaskārtība sākās ar Laimdotas

Straujumas apsveikšanu vārda dienā un nelielu fotosesiju Ties-lietu ministrijā - Taisnības dievie-tes priekšā.

Vēlāk mēs tikām sadalīti vai-rākās grupās, man bija iespēja piedalīties ekskursijā Tieslietu ministrijas ēkā. Tika apskatīta bibliotēka, vairākas sēžu zāles un preses konferenču zāle, kuru regulāri redzam televīzijā, kad uzstājas Ministru prezidente. Pēc nelielas preses konferences bija jāsteidzas uz Ministru kabineta sēdi, kurā mēs darbojamies kā ministri. Jāsaka, ka pirms dalības šajā pasākumā bija jāsagatavo runa Ministru kabineta sēdei ar priekšlikumiem cīņā par jauniešu nodarbinātību. Lai gan sākumā man bija paredzēts Tieslietu mi-nistra mandāts, tomēr iepriekšē-jās dienas vakarā pēc ministrijas darbinieku līguma, lai aizvietotu saslimušo skolēnu, man nācās „apsēsties” Veselības ministra krēslā. Šāda apmaiņa mani ne-maz nesamulsināja, jo šajā dzī-vē nav mūžīgs un pastāvīgs itin nekas. Kā jau iepriekš minēju, Ministru kabineta sēdē tika ap-skatīta aktuāla tēma - „Jauniešu nodarbinātības iespējas Latvijā”. Mēs, ministri, atbalstījām Izglītī-bas ministrijas priekšlikumu par sadarbību ar Eiropas Savienības instancēm un dalību starptautis-kajos projektos. Jāsaka godīgi, ka iespaidi, kurus es ieguvu, sē-žot Ministru kabineta telpā, lauza manus stereotipus par ministru darba vienkāršumu, ko es arī ap-

stiprināju, sniedzot interviju TV5 televīzijai.

Vēlāk mums, Tieslietu minis-trijas „ēnām”, bija iespēja iegūt nelielas balvas, noklausoties pre-zentāciju par Tieslietu ministriju un atbildot uz konkursa jautāju-miem. Vēlāk kopā ar Tieslietu ministru un Valsts sekretāru ar videozvana palīdzību sazinājā-mies ar Daugavpils tiesu, kur arī notika „Ēnu diena”. Šādas sistē-mas ieviešana garantē drošību arī reālo tiesas sēžu laikā, jo tādā gadījumā noziedzīgo nodarījumu izdarījušām personām nav nepie-ciešamības būt klāt tiesas zālē. Sekot notikumiem var arī speciāli izveidotā telpā brīvības atņemša-nas iestādē.

Pēc iepazīšanās ar šādu sistēmu es ar trīs citiem jauniešiem tikos ar Raivi Kronbergu. Viņš aizrautīgā veidā iepazīstināja mūs ar sava dar-ba uzdevumiem un pienākumiem, kā arī pastāstīja par jaunākajām un populārākajām aktualitātēm, kas notika Tieslietu ministrijā. Viņa vadībā tikāmies arī ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kas izklāstīja mums svarīgākos faktus par Aug-stākās tiesas darbību. Protams, visa pasākuma laikā regulāri rīkojām nelielas fotosesijas.

Vēlāk mums bija sniegta ie-spēja doties uz Rīgas Kurzemes reģionālo tiesu, kurā notika svi-nīga „atbrīvošanās” no tiesas zālē esošās noziedzīgo nodarījuma izdarījušās personai paredzētā „būra”, kurā tas atradās visas tie-sas sēdes garumā. Tā kā visi cil-vēki ir vienlīdzīgi un, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšlikumiem, turpmāk visas Latvijas teritorijā notiks pakāpe-niska šādu būru likvidēšana.

Diemžēl šeit arī beidzās mums atvēlētais laiks Valsts sekretāra „ēnošanai”. Šī Ēnu diena sniedza man nenovērtējamu pieredzi, kas uzlabos manu virzību uz augšu pa garīgās attīstības kāpnēm. Raks-tīju ar domu, ka ir nepieciešams popularizēt Ēnu dienas kā sva-rīgāko jauniešu nodarbinātības pasākumu. Vēlos sniegt padomu tiem jauniešiem, kas vēl nav iz-lēmuši par dalību turpmākajās Ēnu dienās – nekādā gadījumā nevajag baidīties no neparastām idejām, jo dalība tajās sekmēs jūsu vēlmi tiekties pretī saviem mērķiem.

Viktors Urkauskis,Krāslavas Valsts ģimnāzijas

12. klases skolnieks, Ēnu dienas dalībnieks

ĒNU DIENA – IESPĒJA, KO NEDRĪKST PALAIST VĒJĀ

Latvijā jau vairākus gadus tiek rīkots unikāls pasākums - Ēnu diena, kad jauniešiem ir iespēja „ēnot” jebkuru sevis izvēlēto cilvēku noteiktajā darba vietā. Es tāpat kā sim-tiem citu jauniešu šogad biju nolēmis piedalīties šajā pa-sākumā, kas notika 11.februārī. Pagājušajā gadā sekoju pa pēdām Rīgas reklāmas aģentūras „GOAHEAD” reklā-mas psihologam, taču šogad, lai pārliecinātos, ka manis izvēlētais nākotnes studiju virziens ir man pieņemams, biju izvēlējies „ēnot” tādu profesiju cilvēkus, kas saistīti ar tieslietām.

7Kraslavas Vestissvētki un jubilejas

„Esmu sācis dejot 4. klasē. Vienmēr biju neliela auguma, visas meitenes bija garākas par mani. Es kautrējos un jutos neēr-ti,” tā Jāzeps atceras sava dejot-prieka sākumu. „Mūsu kolektīvs piedalījās dažādās republikas mē-roga skatēs, Dziesmu un deju svēt-kos. Pēc Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuros kā dejotājs piedalījos pēdējo reizi, es iesniedzu dokumentus Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā.”

Būdams students, Jāzeps jau vadīja Dagdas tautas nama deju kolektīvu. Kolektīvam vienmēr bija veiksmīgas viesizrādes, tas piedalījās koncertos Baltkrievijā, Rumānijā, Polijā, Čehijā.

Kā nopietnu izaicinājumu un neaizmirstamu piedzīvojumu Jā-zeps atceras braucienu uz Maska-vu - kolektīvu uzaicināja piedalī-ties koncerta programmā, kas tika organizēta Vissavienības Taut-saimniecības sasniegumu izstā-dē. Priekšnesums daudzmiljonu pilsētā bija ļoti nozīmīgs dzīves notikums dejotājiem no dziļajiem laukiem.

Daudzu gadu garumā Jāzeps Or-nicāns strādājis par deju kolektīvu vadītāju Krāslavas ģimnāzijā, kur skolēniem mācīja ne tikai tautas, bet arī sporta dejas.

„Daudzus krāslaviešus, kurus tagad satieku pilsētā, es atceros vēl no tiem laikiem,” pastāstīja Jāzeps.

Tāpat kā visiem skolotājiem, arī Jāzepam ir savi mīļākie skolnieki.

„Tas ir tautas deju ansamblis „Dagda”, 80. gadu sākuma sa-stāvs,” atzinās jubilārs. „Daudzi no viņiem kļuva par deju kolektī-vu vadītājiem. Piemēram, tagadējā Krāslavas Kultūras nama direkto-re Valda Timule.

Pašlaik Jāzeps Ornicāns vada vidējās paaudzes tautas deju ko-lektīvu „Jautraviņa”.

„Vairs neesmu jauns, tāpēc šis vecums man ir tuvs,” uzsvēra deju skolotājs. „Jautraviņā” ir dejotāji, ar kuriem mēs kādreiz kopā strā-dājām ģimnāzijā. Iznāk, ka mēs it kā nebijām šķīrušies.

Jubilejas koncertā, kas notika Krāslavas Kultūras namā pēdējā februāra dienā, Jāzepu Ornicānu sveica bijušie skolnieki, kolēģi,

Deja - dzīve, dzīve - deja

Vēlme dejot viņa sirdī radās jau bērnības gados. Mīlestība uz deju - skaistu, vieglu, ritmisku – dzima tā-lajos 60. gados, un tā bija tik spēcīga, ka ar katru soli un katru mēģinājumu kļuva vēl pārliecinošāka, dāvāja spilgtas emocijas un jaunas izjūtas. Stiprs gars un vē-lēšanās virzīties uz priekšu palīdzēja saglabāt šo mīles-tību gadu desmitos. Katra uzvesta deja – vesela dzīve. To nodzīvo pats horeogrāfs un arī viņa dejotāji, un to viņš dāvina mums - skatītā-jiem.

Jāzeps Ornicāns, vairāku tautas dejas kolektīvu ilg-gadējs vadītājs, atzīmēja savu jubileju ar radošo kon-certu.

izglītība

Ceļš uz Rīgu nav tuvs, tāpēc pietiek laika nodoties dažādām pārdomām… Viss sākās 2014. gada rudenī, kad uz skolu tika at-sūtīts Latviešu valodas aģentūras radošo darbu konkursa „Mani sep-tiņjūdžu zābaki stāv kaktā ar pu-tekļiem apklāti” nolikums un kad saviem skolēniem piedāvāju pie-dalīties tajā. Man noteikti piekri-tīs visi skolotāji (īpaši valodnieki un literāti), ka pierunāt skolēnus darboties papildus mācībām ir sa-līdzinoši smagi. Viss, kas ir jādara ārpus mācību programmas, rada, ja tā var teikt, papildus raizes gan skolotājam, gan skolēnam. Kā par brīnumu, īpaša pretestība no sko-lēnu puses nesekoja, tieši otrādāk - noteiktā laikā man uz galda jau atradās neliela kaudzīte ar oriģinā-liem darbiņiem. Bērni bija pacen-tušies! Darbi sanāca tiešām radoši un interesanti, man nācās pat lūgt kolēģu palīdzību, lai izvēlētos labākos, jo katrā klašu grupā va-rēja sūtīt tikai 3 darbiņus. Ir mil-zīgs gandarījums un lepnums par saviem skolēniem, jo no sešiem aizsūtītajiem darbiem laureātu sarakstā tika iekļauti triju skolēnu darbi.

Jūs teiksiet - kas tad tur, izdomā, uzraksti, aizsūti un gaidi balvu! Laikam, no malas skatoties, tas tiešām ir tik vienkārši. Bet, zinot iesūtīto radošo darbu skaitu, šis skaitlis vien jau liek aizdomāties (konkursam kopumā bija iesūtīti 432 radošie darbi, no tiem – 273 literārie darbi). Arī žūrija bija ļoti nopietna, darbus vērtēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu li-teratūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, UNESCO LNK ģe-nerālsekretāres p.i. Baiba Moļ-ņika, Kultūras akadēmijas profe-sors literatūrzinātnieks Raimonds Briedis, Rīgas Latviešu biedrības krājumu glabātāja Gaida Jablovs-ka un Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Velga Līcī-te-Meldere. Iespaidīgi, vai ne?

Tā nu mēs esam tikuši līdz Rīgai un, svinīgi saposušies, ie-nākam Rīgas Latviešu biedrības

Zelta zālē. Pasākumā uzrunu teica Latviešu valodas aģentūras direk-tors J. Valdmanis, un tad notika laureātu apbalvošana. Pasākuma gaitā aktieri Karīna Tatarinova un Jānis Kronis lasīja vairāku sko-lēnu interesantāko darbiņu frag-mentus. Man kā skolotājai bija ļoti patīkami, ka Reiņa, Emīla un Riharda radošo darbu fragmenti arī tika nolasīti. Šis pasākums gan man, gan skolēniem sniedza arī izglītojošu informāciju. Jūrmalas pilsētas muzeja fi liāles Aspazijas mājas vadītāja Ā.Vanaga stāstīja interesantus faktus par Aspazijas dzīvi, valodniece L.Balode snie-dza savdabīgu informāciju par kurpēm, vīzēm, zābaciņiem lat-viešu personvārdos un vietvārdos, bet Latvijas Etnogrāfi skā brīvda-bas muzeja darbiniece L. Mikla-ševiča vēstīja par senlatviešu apa-viem, savukārt literatūrzinātnieks R. Briedis bija sagatavojis literāru viktorīnu skatītājiem. Noslēgumā bija muzikāls dzejas priekšnesums „Raiņa un Aspazijas bērnu dienas dzeja un dziesmas” teātra studijas „Rampa” un Ziemeļu dzimtas iz-pildījumā (režisore Ināra Čakste).

Lai gan bijām agri cēlušies un braukuši tālu ceļu, pasākums pa-skrēja vēja spārniem, mani sko-lēni ar lielu interesi vēroja visu notiekošo, un, protams, arī es kā skolotāja esmu lepna un gandarī-ta ar savu skolēnu panākumiem. Emīlam Stivriņam tika pasniegts diploms par 2. vietu, bet Rihar-dam Misjunam – atzinība 5. -9. klašu grupā, Reinim Maļuhinam – atzinība 10. – 12. klašu grupā.

Kārtējo reizi esmu pārliecinā-jusies, ka ģimnāzijā skolēni aug un veidojas par gudrām, radošām, izcilām personībām, kam latviešu valoda ir vērtība, kas arī nākotnē noteikti cels godā un cieņā gan latviešu valodu, gan mūsu valsti.

Aija Jakovele, Krāslavas Valsts ģimnāzijas

latviešu valodas un literatūras skolotāja

„Nav nozīmes, cik jums gadu.Ja jūs spējat saglabāt vēlmi būt radošs,bērns jūsos ir dzīvs.”

(Dž. Kasavetess)

Ir agrs 20. februāra rīts, trīs Krāslavas Valsts ģimnāzi-jas skolēni – Emīls Stivriņš, Rihards Misjuns (9. kl.), Reinis Maļuhins (12. c kl.) – un skolotāja ir ceļā uz pasākumu, ko rīko Latviešu valodas aģentūra Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē. Pasākumā tiek aicināti piedalīties skolē-nu radošo darbu „Mani septiņjūdžu zābaki stāv kaktā ar putekļiem apklāti” konkursa laureāti, viņu skolotāji, radi un citi atbalstītāji.

radi, draugi un dejas mākslas cie-nītāji.

Jubilāru apsveica arī Krāsla-vas novada pašvaldības vadītājs. Kultūras ministrijas vārdā Gu-nārs Upenieks pasniedza Jāzepam Ornicānam Atzinības rakstu par

ilggadēju radošu ieguldījumu lat-viešu tautas dejas mākslas veici-nāšanā, Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā, kā arī sa-karā ar nozīmīgu dzīves un darba jubileju.

Elvīra Škutāne, autores foto

Izdevējs - Krāslavas novada domeRedakcija: Rīgas ielā 51,

redakcijas apliecība Nr.1185

Redaktore - Elvīra ŠkutāneTālr.65681765, 28368537

e-pasts: vestis@kraslava.lv

Tulkotāja - Galina MikulāneTirāža - 6000

Iespiests SIA „Latgales druka”

8 Kraslavas VestisPAZUDIS SUNS

sludinājumi un reklāma

Signāls tika saņemts vakarā: „Uz ceļa atrodas sa-braukta stirna, acīmredzot to notrieca kāda automa-šīna.”

Pašvaldības policijas darbinieki izbrauca uz norā-dīto vietu. Sabraukto dzīvnieku viņi atraduši netālu no pilsētas, uz ceļa, kas ved uz Krāslavas staciju.

„Bija jau vēls, tāpēc nezvanījām nekādām instan-cēm, turklāt, apskatot dzīvnieku, nebijām konstatē-juši uz viņa ķermeņa nekādas redzamas brūces vai citus bojājumus. Atstāt stirnu uz ceļa bija bīstami, tāpēc nolēmām to ievietot automašīnas virsbūvē un sagaidīt rītu,” pastāstīja Pēteris Jacina.

No rīta policistus gaidīja pārsteigums. Naktī meža viešņa pilnīgi atkopās no šoka un aktīvi izrādīja vēl-mi atgriezties mājās.

Pašvaldības policijas darbinieki i zlaida meža dzīv-nieku tajā pašā vietā, kur notika avārija. Kad automa-šīnas aizmugurējās durvis tika atvērtas, stirna, sajutu-si brīvību, vienā acumirklī pameta pagaidu mājvietu

un jau pēc dažām sekundēm paslēpās krūmos. Stirna aizbēga, neatvadoties no saviem glābējiem.

Elvīra Škutāne, autores foto

AIZBĒGA NEATVADOTIES

No 9.līdz 10. februārim Jūrmalā, viesnīcā „Semarah Hotel Lielupe” pulcējās skolēni un skolotāji no 12 dažādām Latvijas skolām, lai drošākas interneta dienas ietvaros piedalī-tos „eTwinning” un Latvijas Interneta asoci-ācijas „Net-Safe Latvia” Drošāka interneta centra rīkotajā seminārā „Projektu metode, mācoties drošību internetā”.

Arī mūsu skolas komanda – skolotājas Vija Sjadro, Ilona Petunova un 8. klases skolēni Laimonis Skrep-ļonoks un Artūrs Smertjevs - piedalījās šajā seminārā. Diena sākās ar ekskursiju Latvijas lielākā sociālā tīkla draugiem.lv birojā. Tur jauniešus un skolotājus sagai-dīja atraktīvais biroja vadītājs Jānis Palkavnieks. Viņš sagatavoja informatīvu un saistošu lekciju par to, no kā mums ir jāizsargājas internetā. Artūrs pēc lekcijas noklausīšanās secināja, ka internets ir pasaule, kurā jebkurš par tevi var visu uzzināt: gan labo, gan slikto. Tāpēc, lietojot internetvidi, jābūt drošam un gudram.

Laimoni iespaidoja fakts, ka visa informācija, kura nokļūst internetvidē, nekad no turienes nepazudīs. Tāpēc jāapsver, kādas fotogrāfi jas un komentārus likt sociālajos tīklos.

Tad mēs devāmies uz viesnīcu, kur iekārtojāmies mājīgos numuriņos. Vēlāk sākās darbs divu dienu ga-rumā, kura rezultātā tapa seši reģistrēti projekti. Vai tie

būs pabeigti, tas būs atkarīgs no komandu uzņēmības, bet seminārā tika apgūtas prasmes, kuras noderēs turp-mākajā darbā.

Skolēni meklēja projekta partnerus un apsprieda ie-spējamā projekta saturu, mērķus un uzdevumus. Sko-lotāji savukārt mācījās praktiskas lietas: kā reģistrēt projektu, kā izveidot un strādāt TwinSpace platformā, kā iesaistīt skolēnus.

Indras vidusskola kopā ar Lādezera pamatskolu iz-veidoja projektu „Krāpniecība internetā”. Tagad ir jā-vāc informācija par krāpniecības faktiem, izmantojot ekrānuzņēmumus un rakstus par šo problēmu. Rezul-tātā vajadzētu tapt vairākiem izglītojošiem materiā-liem, kā neiekļūt krāpnieku tīklos.

Darbs nebija viegls, palika vēl daudz jautājumu, bet izpratne par „eTwinning” projektiem ir lielāka gan skolotājiem, gan skolēniem. Nodarbības notika draudzīgā un radošā vidē, iespaidīgas bija arī vakari-ņas sveču gaismā un iespēja pēc grūtās darbadienas apmeklēt viesnīcas SPA centru.

Internets ir vide, kurā jādzīvo pēc noteikumiem un nekas ļauns nenotiks. Tieši tāpat, kā uz ceļiem mēs uzvedamies atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, arī internetvidē jābūt zinošiem un uzmanīgiem. Neaiz-mirstiet par to, kārtējo reizi dodoties ceļojumā virtuā-lajā vidē!

Indras vidusskola

KOPĀ PAR LABĀKU INTERNETU!

Pārdod āpša taukus. 0,5 l - 35 EUR. 28643365.

Kāzu video un citu pasākumu fi lmēšana. Pārrakstu videokasetes DVD formātā. www.artstudio95.com Tālr.26113738.

Pārdod vasarnīcu ar mēbelēm. „Meža norā”, zeme, siltumnīca un pirts. Т.26046404.

Pārdod zemi, 671 m2, Lauku ielā 16а, Krāslavā. Т.28966736.

Pārdod ēvelēšanas darbgaldu (paštaisīts), divus laivu motorus. Т.20331775 (zvanīt pēc 18.00).

Televizoru remonts. T.29703639,

Germans (bijusī darbnīca Miesnie-ku ielā).

Pārdod 2-istabu dzīvokli un lieto-tas mēbeles: sekciju, galdu, TV gal-diņu, 4-durvju skapi, trimo, ledus-skapi, virtuves skapjus un galdu. Т.26740600.

22 gadus kopā ar Jums!

AIZDEVUMI Krāslavā, Brīvības ielā 24 Tālr. 65622735, 28229290

izglītība

informācija

Izsakām patiesu līdzjūtību Artim Konošonokam sakarā ar vectēva Vitālija Pudnika aiziešanu mūžībā.

Krāslavas novada dome

26. martā plkst.14.00 Krāslavas Kultūras namā notiks Krāsla-vas novada pensionāru biedrības atskaites sapulce. Jautājumus un priekšlikumus rezolūcijai lūdzam līdz 23. martam ielikt pasta kastī-tēs, kas atrodas pie novada domes, sociālā dienesta vai mūzikas skolas ēkas. Sapulces laikā novada domes amatpersonas atbildēs uz iepriekš uzdotajiem un iesniegtajiem jautājumiem.

25. martā plkst.18.00 Krāslavas Mūzikas skolā notiks Latviešu biedrības sapulce.

IEDZĪVOTĀJU IEVĒRĪBAI!P/a „Krāslavas Slimokase” atgādina, ka pacienta iemaksu par 2015.

gada II ceturksni, kas sastāda 21.34 EUR, jānomaksā līdz 31.03.2015.g. (ieskaitot). Nomaksājot pēc norādītā termiņa, pacienta iemaksas grāma-tiņa stāsies spēkā pēc 10 dienām, skaitot no pēdējā nomaksas datuma.

18.04.2015. - 25.04.2015. Svētceļojums uz Svēto Zemi. Grupu va-dīs priesteri. Pieteikties pa tālr.29524763 (Ināra), kā arī internetā: www.shalomisrael.lv

Šajā gadā, pēc nepilnu astoņu gadu pārtraukuma Latvijas futbo-la federācija pieņēma lēmumu par Latvijas U-21 telpu futbola izlases atjaunošanu. U-21 izlases izvei-des mērķis ir attīstīt telpu futbo-lu Latvijā, dot iespēju jaunajiem spēlētājiem sajust valsts vienības prasības jau U-21 vecumā, kā arī sagatavot tos Latvijas telpu futbo-la izlasei. 2015. gada 2. februārī Rīgā notika komandas kandidātu atlase. Tajā pieteicās 40 spēlētāju no vairākām Latvijas futbola ko-mandām. No FK „Krāslava” pie-teicās 4 futbolisti: Māris Murāns, Arturs Stepiņš, Dmitrijs Suško un Aigars Solims. Pēc atlases rezul-tātiem Aigars Solims tika uzaici-nāts par vārtsargu Latvijas U-21 telpu futbola izlases komandā. Martā pašmāju līdzjutējiem būs iespēja vērot Latvijas U-21 izlases spēlētājus darbībā savā laukumā

pārbaudes spēlēs ar spēcīgo Por-tugāles U-21 izlasi.

2015. gada 6. februārī Latvijas futbola federācija, FK „Krāslava” treneri Vadimu Atamaņukovu ap-stiprināja par Latvijas telpu futbo-la izlases trenera palīgu.

2015. gada 18. un19.februārī FK „Krāslava” spēlētājs Staņis-lavs Kitoks Latgales izlases ko-mandas sastāvā, Rīgā, pārstāvēja FK „Krāslava”. Apvienotā Latga-les izlases komanda uzvarēja pre-tiniekus – apvienotās Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Rīgas iz-lases komandas.

Apsveicam FK „Krāslava” fut-bolistus un treneri V.Atamaņukovu ar šiem panākumiem, vēlam spor-tistiem veiksmi! Priecējiet savus līdzjutējus arī ar citiem līdzvērtī-giem sasniegumiem!

FK „Krāslava” valde

FK „KRĀSLAVA” LATVIJAS TELPU FUTBOLA ARĒNĀsports

Pazudis suns, melnbalta laika, atsaucas uz vārdu Reksis.

Personas, kam ir informācija par šī suņa atrašanās vietu, lū-dzam zvanīt pa tālr.29106091.

apsveikumsBiedrība „Stariņš”

sveic Asteriju Rusecku jubilejā!

Palūdz pavasari, lai tas spēku aizdod!

Palūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc!

Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne,

darbi veicas, gaišas dienas rit! Lai gadi rit, tā tam ir jābūt,

Un lai par tiem nekad nav žēl!Tik jautru prātu, sauli sirdī

Un daudzus skaistus gadus vēl!