~~lj~MJ~1.dala ,MACIBU GRAMATA VIDUSSKOLAMV. V I NOGRADOV A REDAKCIJAApstiprinajusiPSRS Izglitibas

ministrija

Otrais izdevums

J

.I r

iIRTGA ZVAIGZNE 1988

30.11z721 Vi 6254EP4EHHE YQe6HHK nOli ItnK cpellHeH pell3Kl{HeH 06me06pa30BaTeJlbHoH B. H. B H H 0 r pall npocBemeHHK WKOJlbl 0 Ba

RASESANAS KURSA IEVADS #I .~~

YTBep>KlleH

MHHHcTepcTBoM

CCCP

6- e H311a HHe MocKBa npocBemeHHe 1987

,11

1. dalas V. Vinogrado~s,

..T

autori: I. VisfJepofskis

1.. GRAFISKIE

AHELI MOSU PRAKTISKAJA DARBTBA

jautajumi atkartosanai

uzdevumi

0grafiskie un praktiskie darbi No krievu valodas tulkojis E. Redlihs

Vi 625

Rasesana, 1. dala: MacIbu gramata vidusskolam / V. Vinogradova red. 2. izd. R.: Zvaigzne, 1988. 119 Ipp., il. ISBN 5-405-00033-7.

Vinogradovs V., ViSQepolskis I.

"

~I

1. Miicibu prieksmets Rasesana. Prakse mums nakas sastapties ar dazadiem prieksmetu atteliem. Skolas rasesanas kursa apgiist dazadu grafisko attelu konstruesanas teoretiskos pamatus, attelu noformesanas noteikumus, paQemienus darbam ar rasesanas instrumentiem un merinstrumentiem, iemacas izpildIt attelus ar brIvu roku, iepazIstas ar dazadam nosacItam zImem un apzImejumiem. Tas palIdz iemacIties saprast jeb, ka medz teikt, lasIt rasejumus. Rasejumu lasISana un izpildISana sekme telpisko prieksstatu izveidosanu, kam ir liela praktiska nozIme. Rasesanas stundas iepazIstas ar daziem tehnikas jautajumiem, rasejumu izmantosanu dazadas tautas saimniecIbas nozares, macas patstavIgi lie"tot dazadus izziQas IIdzeklus. Rasesana ir visparizglItojosas un politehniskas sagatavosanas sastavdala. 2. Rasejumi un to vieta dtu grafisko attelu vidu. Skola iepazIstas ar daudziem gratiskajiem atteliem. Ta, piemeram, telotajas makslas stundas izpilda zImejumus prieksmetiem no dabas. M-atematikas stundas izmanto diagrammas un grafikus. Ar planiem un geografiskajam kartem nodarbojas dabas macIbas, geografijas un vestures stundas. Fizikas stundas 'un darbmacIbas nodarbIbas lieto shemas, kuras ar prieksmetu nosacItiem apzImejumiem izstradajuma darbIbas princips. ZImejums, uzskatami paradIts diagramma, karte,

30.11z7214306021400-137@ H311aTeJlbCTBO 1981 npOcBemeHHe.

V M 802( 11)-88

Past.

veidlapa-88

@ @

H311aTeJlbCTBO npOcBemeHHe. 1985. C H3MeHeHHKMH Tulkojums lalviesu valod., izdevnieciba Zvaigzne, 1988

I!'

.

shema - tie visi ir grafisko attelu piemeri. Par grafiskajiem sauc tadus attelus, kurus veido IInijas, svItras, punkti un kuri izgatavoti ar zImuli, tinti vai tusu.3

1\

Atceresimies, kuri grafiskie atteli jums jau .zinami no praktiskas apmacIbas skola. Uzskatiimais attels (I. att.) - tas ir attels, kura prieksmetu parada redzamu no trim pusem. LInijas, kas daba prieksmetam ir savstarpeji paralelas, paliek savstarpeji paralelas arI uzskatamaja attela. Ja sadu attelu papildina ar izmeriem, pec ta var izgatavot vienkarsu prieksmetu.1. aft. Prieksmeta uzskatamais attels.

RzVie vi)0747,25VJ ::1 c: VJ

::J c: .~

c: ::J..... tI

'c; E....;..,.;

::J0

it

-.

Uz rasesanas dela atstaj tikai tos instrumentus, kas vajadzIgi darbam dotaj a brldL Pie tarn rasetnei, trIsstUriem, zImuliem un dzesgumijai jaatrodas pa labi, bet gramatai - pa kreisi no rasetaja. Rasesanas delis janovieto nedaudz slIpi. Tad vieglak stradat, jo nay stipri janoliecas par rasejumu. No pareiza darba vietas iekartojuma ir atkarIgs rasejuma izpildes atrums un precizitate. 9. Konstruktora darba vietas iekartojums. Konstruktoru birojos rasejumus izpilda, lietojot rasesanas ierlci, ko sauc par mehanisko sliedi (17. att.). Tada ierIce pilnIgi aizvieto sliedi, trIsstUrus, transportieri un merlinealu. Ta dod iespeju novilkt vertikalas, horizontal as un slIpas paralelas IInijas. Konstruktora darba vieta bez dela un rasesanas ierlces jabut 3rI galdam, uz kura parbauda rasejumus un izdara tehniskos aprel}inus. Rasejuma izgatavosanai musdienas lieto dazadas automatiskas ierlces, grafokonstruktorus un elektroniskos skaitlotajus. Konstruktors uzdod vajadzIgos datus, bet elektroniskais skaitlotajs automatiski atrod visracionalako atrisinajumu. Projektesanas procesu

~.....

.~ ~ ~ 'b Vi ...;

.~ ~ 0 .. 'b Vi

14

15

TSagatavot darbam rasesanas instrumentus un materialus. Izpildit darba burtnica sadus vingrinajumus. 1. Lietojot sliedi vai linealu un trisstiiri, ka paradits 18. att. a, novilkt 5 horizontalas linijas 5 mm attaluma citu no citas. Liniju garums 100 mm. 2. Lietojot sliedi vai.linealu un trisstiiri, ka paradits 18. att. b, novilkt 21 vertikalu liniju 5 mm attaluma citu no citas. Liniju garums 20 mm. 3. Novilkt dazas slipas, savstarpeji paraleIas, vienada garuma linijas 45 (18. att. c), 60 un 30 leQl.

regulara 116.,

trisstora un regulara 117., 119., 120. un

26. Prieksmetu

aksonometriskas

pro-

20

jekcijas. Apliikosim aksonometriskas projekcijas konstruesanas vispiir1.gu put;temienu (2. tabula), izveloties konkretu detalu, kuras divas projekcijas dotas 64. attela.

GO

1;0 V

-.

I

CAM

~oPlakanu

1JtttM V1 ()~ ,figiiru

','

1. tabula prpjekciju konstruesana

, ,64. att. Detalas rasejums.

.1

aksonometrisko

Frontala dimetriska projekcija

Konstru'eSanas

secTba

Izometriska projekcija Aksonometrisko projekciju konstruesana secTbaIzo!j1etriska projekcija

2. tabula

Kvadrats Uz x ass atliek kvadrata1C

malu

~~~ ).

(a), uz y ass

-

pusi no malas

(a/2) frontalaja dimetrija, bet malu (a) izometrija. No punkta, kas ieguts uz x ass, velk taisni paraleli y asij, bet no punkta uz

y ass

-

paraleli x asijTrTssturis

~ ~~

Frontala dimetriska projekcija z

Konstruesanas

Novelk asis. Konstrue detalas ""' prieksejo skaldni, atliekot patie- j,sos izmerus: augstumus-

-

2 ass

..

'~,z

virziena,

ziena

platumus

x ass vir-

y.

~'

Z . .iA

.'

. .....-

'..

.

.

0

.~'k~~

Uz x ass pa labi un pa kreisi no asu sakumpunkta 0 atliek pusi no trIsstUra malas (a/2), uz y ass - pusi no trTsstUra a ugstuma frontalaj a dimetrij a, bet ta augstumu (h) izometrija. Iegutos punktus savieno ar taisnes nogriezt;1iem

'~fz '~, 020'11

No iegutiis figuras virsotnem velk s~autnes paraleli y asij virziena projam no nov.erotaja. Uz tarn atliek detalas biezuma izmerus: frontalaja dimetrija divas reizes sama'zinafus, izometrija - patiesa lieluma

y~'

0

Sessturis Uz x ass pa labi un pa kreisi no asu sakumpunkta 0 atliek sesstUra malu (a), uz y ass simetriski attiecTba pret punktu 0 pusi no attaluma starp sesstUra pretejam malam (5/2) frontalaja dimetrija, bet attalumu starp pretejam malam (5) izometrija. Caur punktiem, kas ieguti uz y ass, velk taisnes paraleli x asij. Uz tarn pa labi un pa kreisi no y ass attaluma no tas (128. att. b); Lt) 3) atrod salaidumu centrus (128. att. c) un salaidumu punktus (128. att. d); .

b~

~

4)Detajas attela kontiira analIze.

novelk

salaidumu

lokus.

Par-

e128. aft. Sablona rasejuma konstruesanas seclba. 97

velk redzamo127. aft.

kontilru

un atzlme iz-

merus7-103460

(128. att. e).

96

~20LocTjuma ITnijas

o~-

/zkliijums

~