pārskats par valsts kontroles revīzijām veselības … par revizijam/ieteik...10 pārskats par...

Latvijas Republikas Valsts kontrole

PĀRSKATS PAR VALSTS KONTROLES REVĪZIJĀM VESELĪBAS MINISTRIJĀ 2008. – 2013. gads

2014

Valsts kontroles vīzija

Valsts kontrole veicina finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, panākot to ekonomiju un uz konkrētu rezultātu sasniegšanu vērstu valsts pārvaldes darbību.

Valsts kontroles misija

Sekmēt:

efektīvu un likumīgu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu;

finanšu pārvaldības attīstību un atbildību par izlietotajiem līdzekļiem;

godīgu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā.

Valsts kontroles vērtības

Atbildība Atklātība Attīstība

3

Pārskats par Valsts kontroles revīzijām Veselības ministrijā

Saturs

PĀRSKATS PAR VESELĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBU UN FINANŠU APSTĀKĻIEM ................................. 4

Veselības ministrijas atbildības jomas un darbības virzieni ........................................................................... 4

Veselības nozares rīcībā nodotais valsts budžeta līdzekļu apmērs .............................................................. 5

KOPĒJĀ STATISTIKA PAR VALSTS KONTROLES VEIKTAJĀM REVĪZIJĀM VESELĪBAS MINISTRIJAS RESORĀ 2008. – 2013.GADĀ ....................................................................................................................................... 7

REVĪZIJĀS SNIEGTIE BŪTISKĀKIE IETEIKUMI UN TO REZULTĀTĀ PANĀKTAIS UZLABOJUMS .. 10

Grāmatvedības uzskaites sakārtošana (organizācija) ................................................................................... 10

................................................................................... 10 Finanšu vadība un finanšu disciplīnas nodrošināšana

........................................................................................................... 11 Aktīvu atzīšana, uzskaite un saglabāšana

........................................................................................................................................................ 12 Ieņēmumu atzīšana

........................................................................................................ 12 Novērstas ārējo normatīvo aktu nepilnības

................................................................................................ 13 Finanšu revīzijās vērtētie lietderības jautājumi

.......................................................................................... 14 Neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība

........................................................................................ 15 Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība

................................................................................................................... 18 Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi

...................................... 19 Asins dienesta darbības efektivitāte, likumība un plazmas preparātu aprite

......................................... 20 Veselības ministrijas īstenotā politika kompensējamo medikamentu jomā

TURPMĀKIE PLĀNI ...................................................................................................................................................... 20

PIELIKUMS ....................................................................................................................................................................... 23

4


Galvenais šī ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju par laikā no 2008. līdz 2013.gadam veselības nozarē veiktajām Valsts kontroles revīzijām un par uzlabojumiem, kas panākti, ieviešot Valsts kontroles sniegtos ieteikumus.

Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Valsts kontroles revīziju rezultātiem un Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu sniegto informāciju.

Pārskats par Veselības ministrijas darbību un finanšu apstākļiem

Veselības ministrijas atbildības jomas un darbības virzieni

Veselības ministrijas misija ir uzlabot cilvēku veselību, izglītojot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, īstenojot mērķtiecīgus slimību profilakses pasākumus, nodrošinot augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši katra indivīda vajadzībām, kā arī sekmējot medicīnas izglītības un zinātnes attīstību.

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kura ietver sabiedrības veselības, veselības aprūpes, farmācijas un narkotiku legālās aprites apakšnozares.

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija izstrādā un īsteno politiku šādās jomās:

sabiedrības veselības jomā – izstrādājot politiku epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas un atkarību izraisošo vielu kaitīguma samazināšanas apakšjomās;

veselības aprūpes jomā - izstrādājot politiku slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, pacientu rehabilitācijas un veselības aprūpes organizācijas apakšjomās;

farmācijas jomā – izstrādājot valsts politiku farmācijas, kā arī narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites jomā.

Veselības ministrijas padotībā ir desmit iestādes (skat. 1.attēlu), un ministrijas turējumā ir kapitāla daļas 13 kapitālsabiedrībās1:

12 valsts sabiedrībās ar ierobežotu atbildību:

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca;

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca;

Piejūras slimnīca;

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca;

slimnīca „Ģintermuiža”;

Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca;

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca;

Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca „Ainaži”;

Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca;

Straupes narkoloģiskā slimnīca;

nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari”;

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs;

sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”.

1 Pēc stāvokļa uz 31.10.2014.

5


Veselības ministrijas konsolidētais finanšu pārskats ietver no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas – Rīgas Stradiņa universitātes, budžeta nefinansētas iestādes – Zāļu valsts aģentūras pārskatu un pārējo padotībā esošo budžeta iestāžu pārskatus. Veselības ministrijas konsolidētais finanšu pārskats tiek sagatavots trīspakāpju konsolidācijā (skat. 1.attēlu).

Veselības ministrijas konsolidētais gada

pārskats

Veselības ministrija Valsts asinsdonoru centrs Paula Stradiņa Medicīnas

vēstures muzejs Valsts tiesu medicīnas

ekspertīzes centrs Valsts sporta medicīnas

centrs Zāļu valsts aģentūra Veselības inspekcija Neatliekamās medicīniskās

palīdzības dienests Nacionālais veselības

dienests Slimību profilakses un

kontroles centrs Rīgas Stradiņa universitāte Rīgas Stradiņa universitātes

Sarkanā Krusta Medicīnas koledža

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts

3.līmeņa konsolidācija 2.līmeņa konsolidācija 1.līmeņa konsolidācija

1.attēls. Veselības ministrijas konsolidācijas shēma

Veselības nozares rīcībā nodotais valsts budžeta līdzekļu apmērs

Likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” Veselības ministrijai apstiprināti izdevumi 666 milj. EUR apmērā. 2013.gada laikā plānotais izdevumu apmērs palielināts par aptuveni 6,2%, tas ir, līdz 708 milj. EUR. Veselības ministrijas faktiskie izdevumi pēc uzkrāšanas principa 2013.gadā bija 729 milj. EUR, aptverot 13 budžeta programmas.

Veselības ministrijas resora aktīvu un izdevumu, tai skaitā veselības aprūpes nodrošināšanai, izmaiņas 2008. – 2013.gadā ir norādītas 2.attēlā.

6


2.attēls. Veselības ministrijas kopējā budžeta izpilde, izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai un aktīvu apmērs (tūkst. EUR)

Lielākās un būtiskākās Veselības ministrijas administrētās budžeta programmas, kas veido tuvu 93% no visiem izdevumiem, ir šādas:

veselības aprūpes nodrošināšana (33.00.00) – 585 milj. EUR (faktiskie izdevumi 592 milj. EUR). Programmas izpildītājs ir Nacionālais veselības dienests;

specializētās veselības aprūpes nodrošināšana (39.00.00) – 56 milj. EUR (faktiskie izdevumi 67 milj. EUR). Programmas izpildītāji ir Valsts sporta medicīnas centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs.

-

100 000

200 000

300 000

400 000

500 000

600 000

700 000

800 000

900 000

2008.gads 2009.gads 2010.gads 2011.gads 2012.gads 2013.gads

Kopējie izdevumi Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai (33.00.) Aktīvi

7


Kopējā statistika par Valsts kontroles veiktajām revīzijām Veselības ministrijas resorā 2008. – 2013.gadā

Valsts kontrole ir apkopojusi informāciju par laikā no 2008.gada līdz 2013.gadam veselības nozarē veikto finanšu un likumības revīziju ietvaros sniegto ieteikumu ieviešanas gaitu, kā arī izvērtējusi šo revīziju rezultātā sniegto ieteikumu ietekmi sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, pieejamības nodrošināšanā, kā arī, kur iespējams, izvērtējusi finanšu ietekmi, tas ir, finanšu līdzekļu ietaupījumu un (vai) ieņēmumu pieaugumu naudas izteiksmē.

Periodā no 2008. līdz 2013.gadam Valsts kontrole veselības jomā ir veikusi sešas finanšu un deviņas likumības revīzijas, sniedzot kopumā 525 ieteikumus, no kuriem ieviesti 94%. Informācija par veikto revīziju veidiem un to ietvaros sniegto ieteikumu skaitu apkopota 1.tabulā.

1.tabula

Valsts kontroles 2008.-2013.gadā veikto revīziju un to rezultātā sniegto ieteikumu skaits2

Revīzijas veids Revīziju

skaits Sniegti

ieteikumi Ieviesti

ieteikumi

Ieteikumi ieviešanas

procesā

Aktualitāti zaudējuši ieteikumi

Finanšu revīzija 6 283 271 0 12 Likumības revīzija 9 242 221 12 9 Kopā 15 525 492 12 21

Detalizēta informācija par 2008. – 2013.gadā veiktajām revīzijām un sniegto ieteikumu skaitu ir norādīta pielikumā.

Revīziju rezultātā Veselības ministrijai, tās padotības iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām sniegti ieteikumi, kas vērsti uz:

izmaiņām tiesību aktos –ārējo un iekšējo tiesību aktu pilnveidošanu;

iekšējās kontroles uzlabošanu – grāmatvedības organizācijas pilnveidošanu, juridiskā nodrošinājuma sakārtošanu, informācijas tehnoloģiju vides sakārtošanu, personāla vadības uzlabošanu, iepirkuma procedūru ievērošanu;

nozaru politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu, valsts sniegto pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu;

finanšu līdzekļu ietaupījumu vai ieņēmumu palielinājumu (skat. 3.attēlu).

2 Revīzijas, kas pabeigtas līdz 31.12.2013.; informācija par ieteikumu ieviešanas statusu līdz 01.09.2014.

8


3.attēls. Revīzijās sniegto ieteikumu procentuālais sadalījums pa mērķiem

Finanšu revīzijas

Ikgadējās finanšu revīzijas par Veselības ministrijas konsolidēto gada pārskatu ietver ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu gada pārskatu pārbaudi. Revīziju gaitā Valsts kontrole veic pārbaudes procedūras par pārskata sagatavošanu un darījumu atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Valsts kontrole izvērtē piemērotos grāmatvedības principus un iegūst pārliecību par Veselības ministrijas konsolidētajā finanšu pārskatā uzrādītajām summām un skaidrojumiem.

Pārskata periodā par Veselības ministrijas gada pārskata pareizību ir sniegti:

divi negatīvi atzinumi3 – 2007. un 2010.gadā;

trīs atzinumi ar iebildēm4 – 2008., 2009. un 2011.gadā;

atzinums bez iebildēm5 – 2012.gadā.

3 Valsts kontroles atzinums var būt negatīvs – ja revidents secina, ka domstarpību ietekme uz finanšu pārskatiem ir

tik būtiska un ietekmējoša, ka atzinums ar iebildēm nav piemērots, lai skaidrotu finanšu pārskatu maldinošo vai nepilnīgo raksturu. 4 Valsts kontroles atzinums var būt ar iebildēm – ja revidents secina, ka nevar sniegt atzinumu bez iebildēm, vai

domstarpības ar revidējamās vienības vadību vai revīzijas apjoma ierobežojumi tik būtiski un dziļi neietekmē finanšu pārskatus, lai būtu nepieciešams sniegt negatīvu atzinumu vai atteikties sniegt atzinumu. 5 Valsts kontroles atzinums var būt bez iebildēm – ja revidents secina, ka finanšu pārskati kopumā sniedz patiesu un

skaidru priekšstatu saskaņā ar finanšu pārskatiem izvirzītajām prasībām.

Grāmatvedības organizācijas pilnveidošana

46%

Izmaiņas tiesību aktos

Personāla vadības uzlabošana

Iepirkuma procedūru ievērošana

Juridiskā nodrošinājuma sakārtošana

Nozaru politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšana

Valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošana

IT vides sakārtošana

Finanšu līdzekļu ietaupījums vai ieņēmumu palielinājums

34%

20%

9


Lai gan Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu grāmatvedības darbinieki ir orientēti uz sadarbību, un, saņemot Valsts kontroles ieteikumus, novērš konstatētās grāmatvedības kontroles vides nepilnības iestādēs, tomēr ik gadu Valsts kontrole finanšu revīzijas ziņojumā norāda uz būtiskām nepilnībām gan grāmatvedības kontroles vidē, gan normatīvo aktu ievērošanā.

Ņemot vērā to, ka sešu gadu laikā par Veselības ministrijas gada pārskatu ir sniegts tikai viens atzinums bez iebildēm, Valsts kontrolei diemžēl ir jāsecina, ka pārskata periodā Veselības ministrija kā nozares vadošā iestāde nav bijusi pietiekami aktīva tās padotības iestāžu funkciju atbilstības kontrolē un kā par konsolidāciju atbildīgā iestāde nepietiekami ir iesaistījusies nozares grāmatvedības politikas pilnveidošanā, kā arī ir nepietiekami kontrolējusi padotības iestāžu darbu.

Likumības revīzijas

Likumības revīzijas ir revīzijas, kuru ietvaros revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem. Šajās revīzijās tiek iekļauti arī lietderības jautājumi, kuru mērķis ir sniegt informāciju par to, cik lietderīgi tiek izlietoti valsts un pašvaldību līdzekļi un apsaimniekota manta. To ietvaros revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darbības ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti.

Pārskata periodā veiktas šādas likumības revīzijas:

dotācijas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem – Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju programmas ieviešanas nodrošināšanai – izlietojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām un noteiktajiem mērķiem;

slimnīcās pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām;

neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība un tās nodrošināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām;

Veselības ministrijas padotības iestādes, kapitālsabiedrību un ārstniecības iestādes – tiešo un netiešo (vispārējo), tai skaitā administratīvo izmaksu un izsniegtā valsts galvotā aizdevuma izlietojuma ekonomiskums, efektivitāte un lietderība;

valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un ekonomiskums, apmaksājot ārstniecības pakalpojumus pēc noteiktā tarifa;

asins dienesta darbības efektivitāte, likumība un plazmas preparātu aprite;

vai Veselības ministrijas īstenotā politika kompensējamo medikamentu jomā darbojas atbilstoši sabiedrības interesēm.

Pārskata periodā veiktajās sešās finanšu revīzijās konstatēto nepilnību novēršanai Valsts kontrole ir sniegusi 283 ieteikumus, no kuriem 122 bija ar

augstu prioritāti, jo atklātās neatbilstības norādīja uz būtiskām neatbilstībām gada pārskatā un bija nozīmīgas revidējamās vienības darbībai, tāpēc Valsts

kontrole uz to vērsa Saeimas un sabiedrības uzmanību.

10


Revīzijās sniegtie būtiskākie ieteikumi un to rezultātā panāktais uzlabojums

Grāmatvedības uzskaites sakārtošana (organizācija)

Veicot finanšu revīziju par Veselības ministrijas 2007.gada pārskata sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole konstatēja, ka ministrija nav noteikusi vienotus grāmatvedības uzskaites principus, nav piemērojusi grāmatvedības politiku savu padotības iestāžu saimnieciskajai darbībai un nav izstrādājusi konsolidētā pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, Veselības ministrija izstrādāja un ieviesa vienotu grāmatvedības politiku, nosakot vienotus principus, kritērijus un metodes, ko ministrija un tās padotības iestādes lieto, veicot grāmatvedības uzskaiti un sagatavojot finanšu pārskatus.

Arī citās pārskata periodā veiktajās finanšu revīzijās Valsts kontrole konstatēja būtiskas nepilnības grāmatvedības uzskaitē, piemēram, Valsts kontrole ieteica Zāļu valsts aģentūrai izveidot tādu ieņēmumu uzskaiti, kas nodrošinātu nepārtrauktu un sistemātisku ieņēmumu uzskaiti visa gada laikā, jo aģentūra ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem saistībā ar zāļu reģistrāciju neatzina atbilstoši pakalpojuma izpildes apjomam un neuzskaitīja pēc uzkrāšanas principa.

Finanšu vadība un finanšu disciplīnas nodrošināšana

Jau kopš 2007.gada Valsts kontrole finanšu revīziju ziņojumos Veselības ministrijai ir norādījusi uz nelikumīgiem nodokļu, pakalpojumu un preču avansu maksājumiem, kopumā 14 milj. EUR apmērā, jo iestādes veic gan pakalpojumu līgumiem neatbilstošus avansa maksājumus, gan nodokļu pārmaksas.

Finanšu revīziju ziņojumos Valsts kontrole ik gadu aicina Veselības ministriju un tās padotībā esošās iestādes ievērot finanšu disciplīnu un pārtraukt nepamatotu avansa maksājumu veikšanas praksi.

2008.gadā veiktajā finanšu revīzijā Valsts kontrole konstatēja pārkāpumus darba samaksas aprēķināšanā, turklāt trīs Veselības ministrijas padotības iestādes apzināti bija sagrozījušas grāmatvedības informāciju un izmaksājušas darbiniekiem prēmijām vai naudas balvām pielīdzināmus maksājumus par kopējo summu 523 807 EUR, lai gan Ministru kabinets bija aizliedzis veikt prēmiju un naudas balvu izmaksas krīzes periodā.

Revīzijā konstatēts arī, ka 2008.gadā Veselības ministrija un tās padotības iestādes

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, Veselības ministrija un tās padotības iestādes ir veikušas nozīmīgus uzlabojumus gan grāmatvedības organizācijā, gan iekšējās kontroles pilnveidošanā, lai nodrošinātu, ka tiek uzskaitīti visi darījumi

un gada pārskats sagatavots kvalitatīvi.

Veselības ministrija kopš 2008.gada ir pilnveidojusi ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, tā veicinot labu finanšu pārvaldību, kā arī pakāpeniski uzlabo gada

pārskata kvalitāti un noderīgumu tā lietotājiem.

Diemžēl jāsecina, ka vēl joprojām nav novērsta nepamatotu avansa maksājumu veikšanas prakse Veselības ministrijā un tās padotības iestādēs.

11


izmaksājušas dažāda veida pabalstus un prēmijas 218 109 EUR apmērā, piemēram, iestādes piešķīrušas darbiniekiem laulību, skolas, veselības vai dzimšanas dienas pabalstus, kuri normatīvajos aktos nebija paredzēti.

Arī revīzijā par 2010.gadu Valsts kontrole konstatēja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests darbiniekiem par darba stāžu un par darbu izsaukumos izmaksājis tādas piemaksas 272 009 EUR apmērā, kuras nebija paredzētas6 normatīvajos aktos.

Aktīvu atzīšana, uzskaite un saglabāšana

Veselības ministrijas finanšu revīzijās par 2010. un 2011.gadu Valsts kontrole secināja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā izveidotā krājumu uzskaites kārtība nenodrošina krājumu saglabāšanu, to novērtēšanu pēc vienotiem principiem un pamatotu krājumu izlietošanu.

Piemēram, nebija izveidota vienota pieeja medikamentu un medicīnas preču uzskaitei, krājumu atlikumi noliktavā un to faktiskais izlietojums neatbilda finanšu grāmatvedības datiem. Savukārt noteiktās degvielas patēriņa normas nebija objektīvas, un izlietotā degviela tika norakstīta pēc faktiskā patēriņa.

Turklāt, neievērojot normatīvā akta prasības7, dienests nebija veicis krājumu inventarizāciju, gada beigās nepārliecinoties, ka tā īpašumā esošie medikamenti, medicīnas preces un degviela eksistē, ir uzskaitīti un novērtēti.

Ieviešot Valsts kontroles sniegtos ieteikumus, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests izveidoja vienotu noliktavas uzskaiti medikamentiem, medicīnas precēm, kā arī izveidoja efektīvu kontroli pār saimnieciskajiem darījumiem, tai skaitā noteica objektīvas degvielas patēriņa normas, pēc kurām norakstīt izlietoto degvielu.

Finanšu revīzijās par 2009., 2010., 2011. un 2012.gadu Valsts kontrole secināja, ka pamatlīdzekļi, kas saņemti bezatlīdzības ceļā, nav novērtēti un uzskaitīti patiesajā vērtībā, tāpēc to nolietojums aprēķināts nepareizi.

Piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles un apkārtnes slimnīca” bezatlīdzības ceļā saņemto medicīnisko inventāru, mēbeles, datortehniku un divas automašīnas nebija vispār iekļāvis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā.

Veselības ministrija informēja, ka, ieviešot revīzijās sniegtos ieteikumus, tās padotības

6 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma IV nodaļa „Piemaksas”, Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumu Nr.1651 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību” III nodaļa „Speciālās piemaksas un prēmijas”. 7 Ministru kabineta 21.10.2013. noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” IV nodaļa.

Veselības ministrija ir pārtraukusi finanšu līdzekļus izlietot darbinieku materiālai stimulēšanai un dažāda veida pabalstiem, jo kopš 2010.gada Valsts kontrole līdzīga

veida pārkāpumus nav konstatējusi.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ieviešot efektīvu kontroli pār saimnieciskajiem darījumiem, ir veicinājis materiālo vērtību saglabāšanu un to

atbilstošu uzrādīšanu gada pārskatā.

12


iestādes turpmāk, pieņemot uzskaitē lietotus pamatlīdzekļus, veiks novērtējumu, iekļaus pamatlīdzekļu sastāvā un noteiks lietderīgās lietošanas laiku un nolietojuma normas, nodrošinot, ka ilgtermiņa ieguldījumi, kas saņemti bezatlīdzības ceļā no kapitālsabiedrībām, tiek uzrādīti patiesā vērtībā.

Ieņēmumu atzīšana

2010. un 2011.gada finanšu revīzijās Valsts kontrole konstatēja gadījumus, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests par sniegtajiem maksas pakalpojumiem nav saņēmis samaksu, saskaņā ar revidentu aplēsēm negūstot ieņēmumus 366 798 EUR apmērā, jo dienests nepareizi ir piemērojis cenrādi, kā arī iekšējo kontroļu trūkuma dēļ nav piemērojis vienotu pieeju rēķinu sagatavošanā.

Piemēram, dienests sniegtā pakalpojuma summu aprēķinājis neatbilstoši cenrādī noteiktajiem principiem, jo nav piemērojis vienas stundas cenu tiem izsaukumiem, kuriem faktiskais izpildes laiks norādīts mazāks par vienu stundu.

Arī maksas pakalpojuma apmēru dienests ir aprēķinājis dažādi – vienā gadījumā – no brigādes ierašanās brīža izsaukuma vietā līdz izbraukšanai, citos gadījumos – arī par ceļā pavadīto laiku, lai atgrieztos atpakaļ bāzē.

Lai nodrošinātu maksas pakalpojumu ieņēmumu pareizu aprēķināšanu, Valsts kontrole ieteica Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uzlabot rēķinu sagatavošanas procesu un precizēt cenrādi.

Novērstas ārējo normatīvo aktu nepilnības

2010.gadā Valsts kontrole konstatēja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests neievēro normatīvo aktu prasības8, aprēķinot ārstniecības personām faktisko mēnešalgu, savukārt darbiniekiem ar summētā darba laika uzskaiti – dienas vidējo izpeļņu. Dienests 1967 darbiniekiem jeb 66% darbinieku atlīdzību aprēķinājis par 354 267 EUR vairāk, savukārt 750 darbiniekiem jeb 25% – par 109 975 EUR mazāk.

8 Ministru kabineta 30.11.2009. noteikumu Nr.980 „Noteikumi par darba samaksu ārstniecības personām” 3.punkts (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests noteikumus piemēro ne vēlāk kā līdz 31.03.2010. saskaņā ar Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumu Nr.1651 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību” 33.punktu) (spēkā līdz 30.06.2010.), Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumu Nr.1651 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību” 8.punkts, Darba likuma 75.panta piektā daļa, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.ˡ panta trešā daļa (redakcija spēkā no 01.12.2010.).

Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienests precizēja maksas pakalpojumu cenas, papildināja cenrādi ar jaunām maksas pakalpojumu pozīcijām un

pilnveidoja iekšējo kontroli pār maksas pakalpojumu ieņēmumu aprēķināšanu, tā nodrošinot ieņēmumu gūšanu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Ieviešot ieteikumu atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iniciatīvai, izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas regulē darba samaksu,

precizējot normas par mēnešalgu aprēķinu un dienas vidējās izpeļņas aprēķinu visām amatpersonām (darbiniekiem), kurām noteikts summētais darba laiks.

13


2011.gadā Valsts kontrole konstatēja, ka Valsts asinsdonoru centrs daļai no darījumiem ar asins komponentiem 8 milj. EUR vērtībā nav piemērojis pievienotās vērtības nodokļa standarta likmi 22% apmērā, lai gan atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas attiecās tikai uz cilvēka asiņu piegādēm. Saskaņā ar revīzijas laikā spēkā esošā likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” redakciju centram budžetā būtu bijis jāiemaksā pievienotās vērtības nodoklis 1,8 milj. EUR apmērā, kā arī jāizmanto tiesības no budžetā maksājamās pievienotās vērtības nodokļa summas atskaitīt priekšnodokli.

Valsts kontrole ieteica Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēt, vai ir objektīvs pamats un nepieciešamība Eiropas Savienības ietvaros piemērot pievienotās vērtības nodokļa standarta likmi darījumiem ar asins komponentiem, un izdarīt grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, paredzot, ka ar pievienotās vērtības nodokli neapliek asins komponentu, tai skaitā asins plazmas piegādes.

Veicot revīziju Rīgas Stradiņa universitātē 2011. un 2012.gadā, Valsts kontrole secināja, ka nav iespējams noteikt, cik astronomiskās stundas pedagogs ir nostrādājis un vai pedagogiem noteiktās algas likmes ir pareizas9, jo revīzijās konstatēja, ka netiek veikta pedagogu darba laika uzskaite, bet pedagogu darba slodze un pedagoģiskā darba veidi tiek izteikti pedagoģiskā darba vienībās, kas saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes pausto viedokli raksturo pedagoģiskā darba veidu apjomu un kam nav tieša ekvivalenta patērētajam laikam.

Valsts kontrole ieteica Rīgas Stradiņa universitātei noteikt pedagogu darba slodzi stundās un mēneša darba algu noteikt par darba laiku astronomiskajās stundās atbilstoši pedagoga darba slodzei un darba stāžam. Valsts kontrole arī aicināja Veselības ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt iespēju pilnveidot ārējo normatīvo aktu10 par pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību un darba laika uzskaiti atbilstoši pedagogu darba slodzei.

Finanšu revīzijās vērtētie lietderības jautājumi

2011.gadā Valsts kontrole konstatēja, ka Rīgas Stradiņa universitāte 2003.gadā noslēgusi Sadarbības līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Akadēmiskās Izglītības fonds”11, kas paredz, ka sabiedrība iekasē no ārvalstu studentiem studiju maksu un citus ar studijām

9 Ministru kabineta 28.07.2009. noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 2. un 15.punkts, 3.pielikums „Pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei”. 10 Ministru kabineta 28.07.2009. noteikumi Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”. 11 Nodibinājums „Caunas fonds” (vienotais reģistrācijas numurs 40003308140) ir Rīgas Stradiņa universitātes nodibinājums, kas savukārt ir dibinātājs uzņēmumam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Akadēmiskās Izglītības fonds” (vienotais reģistrācijas numurs 40003502012).

Ieteikuma ieviešanas rezultātā Pievienotās vērtības nodokļa likumā izdarīti grozījumi, kas nosaka, ka ar nodokli neapliek ne tikai cilvēka asiņu, bet arī asins

plazmas un asins šūnu piegādes, tādējādi novēršot atšķirīgu pieeju vienādiem produktiem.

Pedagogu darba samaksas noteikumos izdarītie grozījumi vēl vairāk palielināja augstskolas senāta un koledžas padomes rīcības brīvību pedagoga darba

samaksas noteikšanā, nenovēršot risku, ka nav nodrošināta pamatota, saprotama un caurskatāma pedagoģiskās darba slodzes plānošana un faktiskais tās izpildes

uzskaites process.

14


universitātē saistītos maksājumus ar tiesībām izmantot daļu no šī maksājuma sabiedrības uzturēšanai.

Ārvalstu studenti laikā no 2010.gada līdz 2012.gadam fondam ir pārskaitījuši studiju maksu 924 596 EUR apmērā, no tās fonda rīcībā ir palikuši 197 887 EUR.

Valsts kontrole ieteica Rīgas Stradiņa universitātei izvērtēt Sadarbības līguma nosacījumus un nodrošināt visu ārvalstu studējošo maksājumu (studiju maksas) saņemšanu universitātē.

2007.gadā Valsts kontrole konstatēja, ka Rīgas Stradiņa universitāte bez normatīvo aktu regulējuma noteikusi un veikusi iemaksas privātajā pensiju fondā 129 157 EUR apmērā par 45 no 1193 universitātes darbiniekiem.

Valsts kontroles ieteikuma ieviešanas rezultātā Rīgas Stradiņa universitāte pieņēma lēmumu iemaksas privātajā pensiju fondā pārtraukt un no 2009.gada šādas iemaksas neveic.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība

2008.gadā veiktajā likumības revīzijā „Neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība un tās nodrošināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām” Valsts kontrole konstatēja, ka ārstniecības iestādēs nepamatoti izsaukumi veido no 14% līdz 40%, jo dežurējošā ārstniecības persona telefoniski ne vienmēr spēj noteikt, vai izsaukums būs nepamatots, tādējādi to neatsakot.

Valsts kontrole ieteica Veselības ministrijai rast risinājumu nepamatotu izsaukumu skaita samazināšanai.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests noteica pasākumus izsaukumu steidzamības izvērtēšanai, kā arī nepamatoto izsaukumu identificēšanai.

Lai mazinātu nepamatotu izsaukumu skaitu, dienests aktīvi informēja ģimenes ārstus par pacientiem, kuri ambulatori risināmu veselības jautājumu gadījumos atkārtoti izsaukuši neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, kā arī veica sabiedrības informēšanas kampaņu par iespēju vienkāršāku saslimšanu gadījumos saņemt palīdzību tuvākajā ārstniecības iestādē vai iespēju saņemt mediķa padomu, piezvanot uz Nacionālā veselības dienesta Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni12.

Saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta publiskajos pārskatos13 pieejamo informāciju laika posmā no 2010. līdz 2013.gadam ir vērojams nepamatoto izsaukumu skaita samazinājums, tas ir, no 27,7% 2010.gadā līdz 25% 2013.gadā (skat. 4. un 5.attēlu).

12 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mājas lapa: http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/arhivs/?page=1&doc=450, skatīts 09.10.2014. 13 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 2010., 2011., 2012. un 2013.gada publiskais pārskats.

Rīgas Stradiņa universitāte 05.10.2012. Sadarbības līgumu izbeidza. Ieteikuma ieviešanas rezultātā ārvalstu studenti studiju maksu pilnā apmērā maksā

universitātei.

Pārtraucot veikt iemaksas privātajā pensiju fondā, ir nodrošināta budžeta līdzekļu ekonomija vismaz 645 784 EUR apmērā turpmākajā laika posmā no 2009. līdz

2013.gadam.

http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/arhivs/?page=1&doc=450

15


4.attēls. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nepamatoto izsaukumu īpatsvars no kopējā izpildīto izsaukumu skaita laika posmā no 2010. līdz 2013.gadam, %14

5.attēls. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildīto un nepamatoto izsaukumu skaits laika posmā no 2010. līdz 2013.gadam15

*Lv portāls, http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/228410-neatliekamo-palidzibu-sauc-ari-tad-ja-palidzet-var-kads-cits/, skatīts 09.10.2014.

14 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 2010., 2011., 2012. un 2013.gada publiskais pārskats. 15 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 2010., 2011., 2012. un 2013.gada publiskais pārskats.

23,0%

24,0%

25,0%

26,0%

27,0%

28,0%

2010.gads 2011.gads 2012.gads 2013.gads

27,7% 27,7%

26,0%

25,0%

109 544 127 337 118 960 112 210

398 987 459 701 457 539 449 619

-

100 000

200 000

300 000

400 000

500 000

600 000

700 000

2010.gads 2011.gads 2012.gads 2013.gads

Sekundāro (nepamatotu) izsaukumu skaits izpildīto izsaukumu skaits

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumu, saskaņā ar revidentu aplēsēm nepamatoto izsaukumu skaits laikā no 2010. līdz 2013.gadam ir samazinājies par 20 112 izsaukumiem, radot valsts budžetā līdzekļu ietaupījumu 2 milj. EUR apmērā (pieņemot, ka viens neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukums valstij

izmaksā vidēji 100 EUR*), vienlaikus radot iespēju neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm laikus ierasties uz pamatotiem izsaukumiem.

http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/228410-neatliekamo-palidzibu-sauc-ari-tad-ja-palidzet-var-kads-cits/

http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/228410-neatliekamo-palidzibu-sauc-ari-tad-ja-palidzet-var-kads-cits/

16


Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība

2009. un 2010.gadā ir veiktas likumības revīzijas piecās Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās par tiešo un netiešo (vispārējo), t.sk. administratīvo, izmaksu un izsniegtā valsts galvotā aizdevuma izlietojuma ekonomiskumu, efektivitāti un lietderību.

Finanšu līdzekļu neefektīvs un neekonomisks izlietojums

Veiktajās revīzijās Valsts kontrole secināja, ka slimnīcu vadība nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks, lai nodrošinātu ārstniecības pakalpojuma sniegšanu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Pēc Valsts kontroles aprēķiniem pārbaudītajās slimnīcās finanšu līdzekļi 3,9 milj. EUR apmērā izlietoti nelietderīgi, piemēram:

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir samaksājusi 3,4 milj. EUR sabiedrībām ar ierobežotu atbildību „Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs” un „Brūču klīnika” par mikroķirurģijas un mikroķirurģiskās izgulējumu ārstēšanas pakalpojumiem, lai gan šādu ārstniecības pakalpojumu veikšanai slimnīcai ir pietiekami materiāltehniskie un cilvēkresursi, kā rezultātā iespējamā peļņas daļa 1,7 milj. EUR nav investēta slimnīcas attīstībā, bet gan nonākusi trešo personu rīcībā;

slimnīcas ir pirkušas pakalpojumus, kuru risināšana un izpilde ietilpst slimnīcas darbinieku pienākumos, kā arī preces dažādu izklaides pasākumu organizēšanai, iegādājušās preces, kuras faktiski nav nepieciešamas slimnīcu darbības nodrošināšanai un izlietojušas finanšu līdzekļus dārgai reklāmai ārzemju žurnālā par kopējo summu 367 675 EUR, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca samaksājusi komersantam par sniegtajiem pakalpojumiem – pacientu datu bāzes izveides un ārstēšanās izmaksu aprēķinu veikšanu 97 324 EUR, lai gan tā pati spētu nodrošināt uzdevuma izpildi;

Liepājas reģionālā slimnīca ir izlietojusi finanšu līdzekļus 48 497 EUR apmērā, veicot samaksu par ārstniecības personu dzīvojamo telpu nomu, kuru nomas maksas ir līdz divām reizēm augstākas par publiskajā telpā pieejamajām dzīvokļu īres maksām citos Liepājas pilsētas mikrorajonos;

Veselības ministrijas politiskās neizlēmības dēļ Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram ir radušās papildus izmaksas Ziemeļu investīciju bankai par valsts galvotā aizdevuma neizmaksāto summu un par attīstības biznesa plāna grozījumu izstrādi 44 315 EUR apmērā;

slimnīcas ir samaksājušas 21 527 EUR par kļūdaini rezervētām aviobiļetēm un vakariņām, par valdes locekļiem lietošanā nodoto automašīnu uzturēšanu un lietošanu, kā arī samaksājušas par pakalpojumiem, kuru izpilde nav apliecināta ar attaisnojuma dokumentiem.

Valsts kontrole arī neguva pārliecību, ka slimnīcu izdevumi 2,1 milj. EUR apmērā būtu lietderīgi izlietoti slimnīcu funkciju nodrošināšanai, un revidentu ieskatā pastāv finanšu līdzekļu neekonomiska un neefektīva izlietojuma risks, piemēram:

slimnīcas, nepiemērojot atbilstošas iepirkumu procedūras vai vispār neveicot iepirkumus, ir iegādājušās dažādas preces un pakalpojumus par kopējo summu

Valsts kontrole revīzijās norādīja uz kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu nelietderīgu izlietojumu 6 milj. EUR apmērā.

17


1,5 milj. EUR, tā nenodrošinot iepirkumu procesa atklātumu;

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca finanšu līdzekļus 429 272 EUR apmērā ir izlietojusi, apmaksājot laboratorijas un gastroenteroloģijas pakalpojumus, lai gan slimnīcas struktūrā ir gan gastroenteroloģijas nodaļa, gan laboratorija;

slimnīcas finanšu līdzekļus 157 005 EUR apmērā ir izlietojušas par reklāmas un informatīvajiem pasākumiem, par dažādu reprezentācijas priekšmetu iegādi darbinieku un sadarbības partneru sveikšanai, kā arī komandējumu izdevumiem, dalības maksām dažādos pasākumos un slimnīcu pasākumu organizēšanā un nodrošināšanā. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca dažādu pasākumu organizēšanai un nodrošināšanai, t.sk. par ēdināšanu, dāvanu karšu iegādi, par Jāņu ielīgošanas pasākumu un ziediem, kopā ir izlietojusi 38 877 EUR;

slimnīcas ir samaksājušas 64 512 EUR par juridiskiem pakalpojumiem, piemēram, par līgumu un vēstuļu sagatavošanu, kā arī par patapināto automašīnu apdrošināšanu un uzturēšanu, kuru izmaksas ir nesamērīgi augstas slimnīcas funkciju nodrošināšanai.

Izmaksu struktūra un administratīvā personāla izmaksu optimizācija

Veicot pārbaudes par slimnīcu finanšu pārvaldību, kā arī ieņēmumu un izdevumu analīzi, Valsts kontrole secināja, ka slimnīcās nav noteikta vadības grāmatvedības uzskaites organizēšanas kārtība vai arī izveidotā vadības grāmatvedības uzskaite ir nepilnīga, tāpēc slimnīcām nav pieejama vadības lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija, piemēram:

attīstības plānošanā, darbības uzlabošanas iespēju noteikšanā, izmaksu efektivitātes novērtēšanā, budžeta plānošanā un kontrolē tiek izmantota nepilnīga informācija;

izmaksu struktūra ir neatbilstoša darbības mērķiem, un mērķis nav sasniegts ar iespējami mazākiem finanšu resursiem.

Valsts kontrole ieteica katrai slimnīcai izstrādāt vadības grāmatvedības uzskaites organizēšanas kārtību, definējot tiešās un netiešās (administrācijas) izmaksas un šo izmaksu īpatsvara robežas, kā arī noteikt procedūras efektīvai izmaksu kontrolei un veikt izmaksu analīzi.

Valsts galvotā aizdevuma izlietojums atbilstoši mērķim

Valsts kontrole 2009.gadā konstatēja, ka Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs ir saņēmuši valsts galvoto aizdevumu lielākā apmērā, nekā nepieciešams plānoto aktivitāšu veikšanai, un neizmantotos līdzekļus noguldījušas

Ieteikumu ieviešanas rezultātā slimnīcas ir radījušas priekšnoteikumus, lai finanšu līdzekļus izlietotu lietderīgi. Piemēram, tās ir pilnveidojušas iekšējo

kontroli pār personāla funkciju un uzdevumu izpildi, kā arī iepirkumu procesa organizāciju.

Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas rezultātā kapitālsabiedrības ir pilnveidojušas vadības grāmatvedības uzskaites organizāciju, kā arī uzlabojušas faktisko izmaksu

efektivitāti un optimizējušas administratīvā personāla izmaksas.

18


kredītiestādēs. 2009.gada vidū valsts galvotā aizdevuma līdzekļu noguldījumu apmērs kredītiestādēs sasniedza 33 milj. EUR.

Ņemot vērā situāciju finanšu tirgū, Valsts kontrole norādīja uz kredītiestādēs noguldīto valsts galvotā aizdevuma līdzekļu neatgūšanas risku, uzsverot, ka valstij būs jāatbild par pienācīgu un savlaicīgu visu slimnīcu saistību izpildi, atmaksājot valsts galvoto aizdevumu.

Revīzijā Valsts kontrole aicināja Veselības ministriju un tās kapitālsabiedrības uzlabot kontroli pār valsts galvotā aizdevuma līdzekļu izmantošanu, kā arī pieprasīt valsts galvotā aizdevuma daļas tādā apmērā, kas nepieciešams, realizējot plānotās aktivitātes.

Valsts kontrole 2014.gadā atkārtoti vērsās pie Ministru prezidentes un aicināja veikt pasākumus, lai izvērtētu kapitālsabiedrību atbildīgo amatpersonu rīcību un lemtu, vai ir jāinformē tiesībaizsardzības iestādes un vai vainīgās amatpersonas ir saucamas pie civiltiesiskās atbildības.

Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi

Valsts kontrole, 2011.gadā veicot likumības revīziju par veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem, konstatēja, ka Veselības ministrijas rīcībā nav datu, pamatojoties uz kuriem ir aprēķināti un noteikti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi.

Lai gan noteiktie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi ir pakalpojumu apmaksas sistēmas pamatā, revīzijā konstatētais ļāva secināt, ka Nacionālā veselības dienesta aprēķinātie tarifu elementi nav patiesi, pamatoti un aktuāli, jo slimnīcu kopējie faktiskie izdevumi sadalījumā pa izmaksu veidiem, krasi atšķiras no attiecīgajiem tarifu elementiem līdz pat trīs reizēm.

Arī citās Valsts kontroles veiktajās revīzijās revidenti ir nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem par tarifu neatbilstību faktiskajām izmaksām. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai par medikamentiem valsts ir samaksājusi no 1,3 līdz 2,5 reizēm vairāk nekā faktiski tās ir samaksājušas par mikroķirurģijas un ortopēdijas pakalpojuma ietvaros izlietotajiem medikamentiem.

Valsts kontrole, iepazīstoties ar Veselības ministrijas sniegto informāciju par veiktajiem pasākumiem ieteikumu ieviešanā, secināja, ka ministrija, galvenokārt ir aktīvi turpinājusi darbu pie jauna veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļa ieviešanas un, uzskatot, ka tarifu apmaksas sistēmu nav nepieciešams pilnveidot un attīstīt, kopš revīzijas noslēguma (28.11.2011.) ir veikusi tikai nebūtiskus uzlabojumus. Piemēram, Nacionālais veselības dienests katru gadu izvērtē ārstniecības iestāžu faktiskos un apmaksātos izdevumus atbilstoši tarifa formulas elementiem, tomēr Veselības ministrija informēja, ka esošā budžeta ietvaros nevar nodrošināt tarifa pieaugumu atbilstoši ārstniecības iestāžu faktiskajam izdevumu izlietojumam.

Valsts kontroles secinājums par kredītiestādēs noguldīto valsts galvotā aizdevuma līdzekļu neatgūšanas risku netika ņemts vērā un rezultātā tika zaudēti akciju

sabiedrībā „Latvijas Krājbanka” noguldītie līdzekļi 10 milj. EUR apmērā.

Valsts kontrole revīziju ietvaros sniedza vairākus ieteikumus, aicinot Veselības ministriju noteikt pamatotus veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un veikt

atbilstošu pakalpojumu apmaksai nepieciešamā finansējuma plānošanu.

19


Asins dienesta darbības efektivitāte, likumība un plazmas preparātu aprite

2012.gadā veiktajā likumības revīzijā par Asins dienesta darbību secināts, ka Veselības ministrija nav veikusi kvalitatīvu Valsts asinsdonoru centra darbības pārraudzību, jo revīzijā konstatēts, ka centrs nelikumīgi, neekonomiski un neefektīvi ir izlietojis budžeta līdzekļus.

Valsts asinsdonoru centrs ir radījis labvēlīgus apstākļus vienam komersantam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Baltijas Terapeitiskais serviss”, negūstot ieņēmumus vismaz 325 624 EUR apmērā, jo ir sniedzis sabiedrībai maksas pakalpojumus par pazeminātu cenu, iznomājis telpas par samazinātu nomas maksu, piegādājis sabiedrībai asins plazmu par cenu, kas ir zem pašizmaksas u.c.

Revīzijā konstatēts, ka Valsts asinsdonoru centrs nav nodrošinājis asins, plazmas komponentu izplatīšanu un izsniegšanu un maksas pakalpojumu sniegšanu par ekonomiski pamatotām uzskaites cenām un nav nodrošinājis precīzu un ticamu ieņēmumu, asins un plazmas komponentu krājumu grāmatvedības uzskaiti, kā arī krājumu atzīšanu centra bilancē atbilstošā vērtībā.

Valsts asinsdonoru centrs informēja Valsts kontroli, ka līdz 2015.gada vidum pilnveidos materiālo vērtību un pakalpojumu uzskaites cenas aprēķinu un uzlabos krājumu grāmatvedības uzskaiti.

Revīzijā konstatēts arī, ka Veselības ministrija ir pieļāvusi, ka valstī asins un asins komponentu savākšana, testēšana, apstrāde, uzglabāšana un izplatīšana nenotiek atbilstoši kvalitātes un drošības standartiem, kuros ir noteikts, ka plazmas preparātu ražošanā izmanto tikai valstī iegūtu izejvielu (cilvēku asins plazmu), aizliedzot asins vai asins komponentu importu.

Zāļu valsts aģentūra nav pietiekami uzraudzījusi un veikusi kontroli pār kvalitātes un drošības standartu ievērošanu, piemēram, darījumā, kad lietošanai Latvijas Republikas teritorijā ievesta cilvēka asins plazma 4628 kilogramu apmērā, kā arī darījumā, kurā Valsts asinsdonoru centram ir piegādāti plazmas preparāti, kas nav izgatavoti no Latvijas Republikā iegūtas izejvielas 247 011 EUR (ar PVN 10%) apmērā.

Revīzijā secināts arī, ka Valsts asinsdonoru centrs, 2010., 2011. un 2012.gadā asins sagatavošanas nodaļu uzturēšanas un asins sagatavošanas izdevumu segšanai piešķirot

No 2011.gada līdz 2014.gadam (ieskaitot) ārstniecības iestādēm valsts budžeta līdzekļi valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu finansēšanai 870,6 milj. EUR

apmērā ir piešķirti, balstoties uz joprojām neaktuāliem un nepamatotiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, Valsts asinsdonoru centrs 2013.gadā pārtrauca labvēlīgu apstākļu piemērošanu vienam komersantam, novēršot

turpmākos zaudējumus valsts budžetam.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, ir saglabāti valstī noteiktie cilvēka asiņu un asins komponentu kvalitātes un drošības standarti un pakāpeniski uzlabota

pārraudzība pār Asins dienesta darbību.

20


finansējumu 1,7 milj. EUR, nav vērtējis iepriekšējo gadu faktiskās izmaksas, turklāt, aprēķinot uzturēšanas un viena litra asins sagatavošanas izmaksas, ir lietojis dažādas aprēķinu metodes un izmantojis datus, kas nav patiesi, pamatoti, precīzi, aktuāli un pilnīgi.

Revīzijā Veselības ministrijai sniegti ieteikumi turpmāk finansējumu asins sagatavošanas un uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirt, pamatojoties uz precīziem un pamatotiem aprēķiniem.

Ņemot vērā to, ka revīzijā sniegtie ieteikumi vēl nav pilnībā ieviesti un ieteikumu ieviešanas termiņš pagarināts līdz 01.07.2015., pastāv risks, ka vēl arvien nav nodrošināta asins sagatavošanas nodaļu asins sagatavošanas un uzturēšanas izdevumu segšanai 2013. un 2014.gadā piešķirtā finansējuma 1,2 milj. EUR apmērā efektīva un racionāla administrēšana, kā arī uzturēšanas un asins sagatavošanas izmaksu aprēķini nav pamatoti ar patiesiem, precīziem, aktuāliem un pilnīgiem datiem.

Veselības ministrijas īstenotā politika kompensējamo medikamentu jomā

2013.gadā veiktajā revīzijā Valsts kontrole secināja, ka Veselības ministrija politiku kompensējamo medikamentu jomā nav īstenojusi sabiedrības interesēs, kā arī ar normatīvo aktu16 apstiprinātā references cenu noteikšanas kārtība nav pilnīga, turklāt ministrija nav nodrošinājusi izstrādātās kompensācijas kārtības17 ievērošanas uzraudzību, tāpēc, iegādājoties kompensējamos medikamentus, pēdējo gadu laikā būtiski ir palielinājusies pacientu finansiālā līdzdalība (pacienta piemaksa), piemēram, 2012.gadā tā sasniedz 17 milj. EUR.

Valsts kontroles ieskatā Veselības ministrijas izveidotā kompensējamo medikamentu sistēma veicina to, ka noteicošā loma, izvēloties konkrēto (piemēram, viena ražotāja vai dārgāku) medikamentu pacienta ārstēšanai, ir ārstniecības personai, kas ir viens no pacientu piemaksas cēloņiem.

Revīzijas ietvaros Veselības ministrijai sniegti septiņi ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir 2016.gada beigas.

Turpmākie plāni

Finanšu revīzijās turpmākajos gados Valsts kontrole plāno arvien lielāku uzmanību pievērst lietderības un atbilstības jautājumiem, sniedzot pārliecību sabiedrībai, ka valsts budžets tiek izlietots ekonomiski, efektīvi un produktīvi, kā arī atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Lai arī turpmāk veiktās revīzijas būtu aktuālas un atbilstošas sabiedrības vajadzībām, Valsts kontrole analizē un seko līdzi norisēm nozarē, kā arī ir gatava uzklausīt informāciju par nozarē aktuāliem jautājumiem un riskiem.

16 Ministru kabineta 31.10.2006. noteikumi Nr.899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. 17 Ministru kabineta 31.10.2006. noteikumi Nr.899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

Veselības ministrija ir apņēmusies identificēt cēloņus pacientu finansiālās līdzdalības pieaugumam un radīt sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu,

lai samazinātu pacientu finansiālo līdzdalību, iegādājoties kompensējamos medikamentus.

21


Valsts kontrole izsaka pateicību Veselības ministrijas un

tās padotības iestāžu vadībai un darbiniekiem

par sadarbību revīziju laikā, kā arī profesionālu attieksmi

un sniegto ieguldījumu Valsts kontroles ieteikumu ieviešanā!

22


Par revīzijām Veselības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs atbild Valsts kontroles Trešais revīzijas departaments (tālr.67017531, e-pasts: [email protected]) Papildu informāciju par veiktajām revīzijām var iegūt http://www.lrvk.gov.lv

mailto:[email protected]

http://www.lrvk.gov.lv/

23


Pielikums

Detalizēta informācija par 2008.-2013.gadā veiktajām revīzijām un sniegtajiem ieteikumiem

Ziņojuma numurs

Ziņojuma datums

Revīzijas nosaukums Ieviesti

ieteikumi Ieviešana uzsākta

Zaudējuši aktualitāti

Kopā

5.1-2-18-1/2007 07.11.2007. Pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām

21 0 0 21

5.1-2-18-4/2007 09.11.2007. Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Jēkabpils rajona centrālā slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām

11 0 1 12

5.1-2-16/2006 28.11.2007. Dotācijas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem – Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju programmas ieviešanas nodrošināšanai – izlietojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām un noteiktajiem mērķiem

25 0 0 25

5.1-2-18-7/2007 13.12.2007. Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām

15 0 2 17

5.1-2-18-9/2007 20.12.2007. Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Priekules slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām

12 0 0 12

5.1-2-18-6/2007 03.01.2008. Pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas 1.slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām

12 0 0 12

5.1-2-18-5/2007 16.01.2008. Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām

5 0 0 5

5.1-2-18-2/2007 16.01.2008. Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas Austrumu slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām

8 0 0 8

24


Ziņojuma numurs

Ziņojuma datums




Kopā

5.1-2-18-3/2007 23.01.2008. Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām

9 0 0 9

5.1-2-18-8/2007 23.01.2008. Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Jelgavas rajona slimnīca” pastāvošās atalgojuma sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām

16 0 0 16

5.1-2-37/2007 16.05.2008. Veselības ministrijas 2007. gada pārskata revīzija

64 0 0 64

5.1-2-11/2008 19.11.2008. Neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība un tās nodrošināšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām

10 0 3 13

5.1-2-22/2008 29.04.2009. Par Veselības ministrijas 2008. gada pārskata sagatavošanas pareizību

73 0 0 73

5.1-2-8-1/2009 18.12.2009. Veselības ministrijas kapitālsabiedrības – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” tiešo un netiešo (vispārējo), t.sk. administratīvo, izmaksu un izsniegtā valsts galvotā aizdevuma izlietojuma ekonomiskums, efektivitāte un lietderība

16 0 0 16

5.1-2-8-2/2009 18.12.2009. Veselības ministrijas padotības iestādes – Rīgas Stradiņa universitātes tiešo un netiešo (vispārējo), t.sk. administratīvo, izmaksu ekonomiskums, efektivitāte un lietderība

6 0 0 6

5.1-2-8-3/2009 18.12.2009. Veselības ministrijas kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” tiešo un netiešo (vispārējo), t.sk. administratīvo, izmaksu un izsniegtā valsts galvotā aizdevuma izlietojuma ekonomiskums, efektivitāte un lietderība

17 0 0 17

25


Ziņojuma numurs

Ziņojuma datums




Kopā

5.1-2-8-4/2009 18.12.2009. Veselības ministrijas kapitālsabiedrības – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” tiešo un netiešo (vispārējo), t.sk. administratīvo, izmaksu un izsniegtā valsts galvotā aizdevuma izlietojuma ekonomiskums, efektivitāte un lietderība

8 0 0 8

5.1-2-49/2009 29.04.2010. Par Veselības ministrijas 2009.gada pārskata sagatavošanas pareizību

37 0 0 37

5.1-2-15/2010 07.10.2010. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Liepājas reģionālā slimnīca” tiešo un netiešo (vispārējo), tai skaitā administratīvo, izmaksu ekonomiskums, efektivitāte un lietderība

12 0 0 12

5.1-2-9/2010 04.11.2010. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” tiešo un netiešo (vispārējo), tai skaitā administratīvo, izmaksu ekonomiskums, efektivitāte un lietderība

9 0 0 9


42 0 2 44

5.1 – 2 – 6/2011 28.11.2011. Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un ekonomiskums, apmaksājot ārstniecības pakalpojumus pēc noteiktā tarifa

5 0 3 8


40 0 6 46

5.1 – 2 – 6/2012 02.01.2013. Asins dienesta darbības efektivitāte, likumība un plazmas preparātu aprite

4 5 0 9


15 0 4 19

26


5.1-2-3/2013 20.01.2014. Vai Veselības ministrijas īstenotā kompensējamo medikamentu politika darbojas sabiedrības interesēs?

0 7 0 7

Kopā ieteikumi 492 12 21 525

pārskats par valsts kontroles revīzijām veselības … par revizijam/ieteik...10 pārskats par...

Documents