1

Projekta GURINIMAS Latvijas partneri

VSIA “LATVIJAS VIDES, VSIA “LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS CENTRS�METEOROLOĢIJAS CENTRS�

Maskavas 165, Rīgawww.meteo.lvwww.lvgmc.lv

lvgmc@lvgmc.lvTālr. 67032600, Fakss 67145154

Galvenie uzdevumi:• Vides monitoringa un vienotas vides informācijas sistēmas veido�ana;• Vides informācijas datu bāzu uzturē�ana, papildinā�ana un informācijas nodro�inājums

sabiedrībai;• Vispārējo meteoroloģisko prognožu sagatavošana atbilstoši Civilās aizsardzības plānam;

informācijas sagatavošana VUGD un Valsts Policijai; ārkārtas situāciju nodro�inā�ana;• Informācijas par Latvijas zemes dzīlēm pieejamības nodro�inā�ana;• Bīstamo un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana;• Informācijas sagatavo�ana atbilsto�i :

– valsts normatīvajiem aktiem,– ES prasībām,– starptautisko konvenciju prasībām.

• LR pārstāvniecība starptautiskajās organizācijās.• Ikgadējo ūdens kvalitātes novērtējumu gatavo�ana• Upju baseinu apsaimnieko�anas plānu un plūdu plānu izstrāde saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas

un Plūdu direktīvas prasībām

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Aktuālie pētījumi

Projekts «ECOFLOW»

Projekta mērķis: novērtēt mazo HES darbības ietekmiuz upju ekosistēmām Latvijas – Lietuvas pārrobe�uupju baseinos.Projekta rezultātā tiks izstrādāta metodoloģija ekoloģiskā caurplūduma (E-flow) noteikšanai, priek�likumi grozījumiem nacionālajā likumdo�anā, kas iekļautu ūdens resursu izmanto�anas atļauju izsnieg�anu un stratēģisko plāno�anu, kā arī pret noteces svārstībām jūtīgo zivju sugu sarakstu Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos.

Projekts «CWPHARMA»

Projekta mērķis: novērtēt farmaceitisko vielu sastopamību vidēProjektā farmaceitisko vielu koncentrācijas tiks noteiktas, izmantojot reālus mērījumus un modelē�anas rīkus. Rezultātā tiks izstrādāta pasākumu programma un tehnoloģiski risinājumi ietekmes mazinā�anai.

Seed Money projekts «QWATERA»

Projekta mērķis: veicināt Baltijas jūras vispārējo labo stāvokli nākotnē, nodro�inot labu ūdeņu ķīmisko un ekoloģisko stāvokliProjektā, izmantojot modelē�anas rīkus, tiks noteikti barības vielu un bīstamo vielu apjomi un dabiskā aizture Daugavas upju baseinu apgabalā. Jūtīguma kartes, kas tiks izveidotas, ļaus piemērot efektīvākos pasākumus, lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti. Īpa�a uzmanība tiks pievērsta barības vielu slodzes samazinā�anai.

Aktuālie pētījumi Latvijas Valsts me�zinātnes institūts “Silava”

2

Latvijas Valsts me�zinātnes institūts “Silava”

• Pētniecība un zinā�anu pārnese LVMI Silava noris 6 pētniecības virzienos:

• me�a kapitālvērtības palielinā�ana,• me�saimniecības un vides mijiedarbība,• meža nekoksnes (non-timber) servisi,• kokaugu stādījumi ārpus me�a,• me�a tehnikas attīstība,• me�a ekoloģija (me�a audzē�anas pētījumu atbalstam);• produkti no augoša meža,• medību fauna un medniecība.

LVMI Silava īsteno 4 Nacionālā me�a monitoringa aktivitātes*:• Me�a resursu statistiskā inventarizācija. Parauglaukumu

apseko�ana dabā, koksnes resursu pārmērī�ana (visu koku krū�augstuma caurmēra mērījumi, izlases koku augstumu mērījumi, statiskā atmiruma uzskaite) saskaņā ar Nacionālā meža monitoringa metodiku (metodika šeit). Zemes lietojuma veida novērtē�ana.

• I līmeņa me�a monitorings. Koku vainagu stāvokļa ikgadējā novērtē�ana 115 parauglaukumos saskaņā ar starptautiskās sadarbības programmas par gaisa piesārņojuma ietekmes uz me�iem novērtē�anu un monitoringu (ICP Forests) izstrādāto un aprobēto metodiku (metodika �eit).

• II līmeņa me�a monitorings. Deviņu apak�programmu izpilde II līmeņa me�a monitoringa parauglaukumā Valgundes pagastā Me�a pētī�anas stacijas Jelgavas me�a novada 1. kvartālā saskaņā ar Nacionālā me�a monitoringa metodiku (metodika šeit).

• Me�a kaitēkļu un slimību (meža biotisko risku) monitorings.*saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 238 "Nacionālā me�a monitoringa

noteikumi", kā arī pamatojoties uz LVMI Silava vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju.

Latvijas Valsts me�zinātnes institūta “Silava”aktuālie pētījumi tie�ā saistībā ar barības vielu apriti meža un nemeža zemēs:

• Lauksaimniecībai mazpiemērotas (marginālas) platības: apgrūtinājuma pārvēr�ana iespējā (MAGIC) - veicināt ilgtspējīgu resursefektīvu un ekonomiski izdevīgu industriālo kultūraugu audzē�anu maznozīmīgās –marginālās zemēs, ņemot vērā to, ka no industriāliem kultūraugiem iespējams ra�ot augstas pievienotās vērtības produktus un bioenerģiju. Lai sasniegtu projekta mērķi, tiks izveidota un papildināta pieejamo atjaunojamo un resursefektīvo kultūru datubāze ar informāciju par to agronomiskajām īpa�ībām, nepiecie�amo apsaimnieko�anu, ra�īgumu un kvalitātes īpa�ībām tālākai lieto�anai.

• Metodes koku aug�anas apstākļu uzlabo�anas pasākumu plāno�anai un kvalitātes kontrolei 1.2.1.1/16/A/009 Pētniecības projekts P1 - Izstrādāt rīkus koku aug�anas apstākļu uzlabo�anas (KAAU) pasākumu plāno�anai (piemērotu me�aud�u identificē�anai, augsnes ielabo�anas līdzekļu veida un devu novērtē�anai, kā arī papildus veicamo darbību raksturo�anai), kvalitātes kontroles rīkus un tehnisko risinājumu augu barības vielu nogādā�anai me�ā

Latvijas Valsts me�zinātnes institūta “Silava”aktuālie pētījumi tie�ā saistībā ar barības vielu apriti meža un nemeža zemēs:

• Ūdens apsaimniekošana Baltijas mežos (WAMBAF) - samazināt barības vielu un dzīvsudraba nokļū�anu ūdenstecēs un ūdenstilpēs me�saimniecības rezultātā (konkrēti pievēr�oties me�a meliorācijas sistēmu renovācijai, aizsargjoslu un bebraiņu apsaimnieko�anai).

• Koku aug�anas apstākļu uzlabo�anas pētījumu programma 2016.–2021. gadam - nodro�ināt maksimālo saimniecisko efektu, atjaunojot koku aug�anas apstākļu uzlabo�anas praksi Latvijas me�saimniecībā un veidot pozitīvu un atbildīgu sabiedrības attieksmi pret koku aug�anas apstākļu uzlabo�anas pasākumiem.

• Meža atjaunošana, ieaudzē�ana un kopšana - izstrādāt, aprobēt un ieviest praksē inovatīvus plāno�anas risinājumus, efektīvas tehnoloģijas un me�a audzē�anas re�īmus ra�īgu, kvalitatīvu un veselīgu kokaud�u audzē�anai.

• Meža darbu mehanizācijas un meža biokurināmā pētījumu programma -izstrādāt, aprobēt un ieviest praksē inovatīvas tehnoloģijas un darbu plāno�anas instrumentus me�a tehnikas ietekmi uz vidi mazinā�anai, jaunaud�u ma�inizētas kop�anas cir�u un galvenās cirtes efektivitāti un darba ra�īguma palielinā�anai, koksnes resursu tehniskās un ekonomiskās pieejamības, kā arī me�a vērtības palielinā�anai.

Latvijas Valsts me�zinātnes institūta “Silava”aktuālie pētījumi pastarpinātā saistībā ar barības vielu apriti meža un nemeža zemēs:http://www.silava.lv/petijumi/aktvie-ptjumi.aspx

• Inovatīvi risinājumi koksnes piegā�u efektivitātes palielinā�anai un ietekmes uz vidi mazinā�anai nākotnē (OnTrack)

• Eirāzijas ūdra Lutra lutra aizsardzības plāna izstrāde

• Prie�u aud�u tīkllapsenes monitorings un rekomendācijas tās radīto bojājumu ierobe�o�anai

• Aud�u uz kūdras augsnēm vētru bojājumu riska novērtē�anas rīka izstrāde

• Melleņu (Vaccinium) ģints ģenētisko resursu izpēte Latvijā

• Egļu me�u noturības pret klimata izmaiņu ietekmi paaugstinā�anas iespējas

• Sakņu piepes izraisītās sporu infekcijas ierobe�o�ana skuju koku audzēs

• Vietējo un introducēto koku sugu attīstības un ksiloģenēzes plastiskums mainīga klimata apstākļos

• Sakņu trupes izplatību ierobe�ojo� faktoru izpēte

• Degradēto purvu atbildīga apsaimnieko�ana un ilgtspējīga izmanto�ana Latvijā

• Central Baltic Cleantech Clusters expanding the East and the EU markets

• Me�saimniecības ietekme uz me�a un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem

• Platlapju me�aud�u stabilizējo�ā loma ilgtspējīgā me�saimniecībā Latvijā

• Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte• Me�a atjauno�ana, ieaudzē�ana un kop�ana• Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes

novērtējums vecās me�audzēs• Me�a koku selekcijas pētījumi ģenētiski

augstvērtīga me�a reproduktīvā materiāla atlasei• Me�a apsaimnieko�anas risku izmaiņu prognozes

un to mazinā�ana• Metodes selekcijas rezultātu efektīvai praktiskai

izmanto�anai un adaptācijas pārbaudēm lapu kokiem

• Transponējamo elementu variāciju izpēte parastās priedes (Pinus sylvestris L.) gēnu rajonos

• 1995.g. Latvijas Universitātes Hidroekoloģijasinstitūts (LUHEI), apvienojot Hidrometeoroloģijaspārvaldes Jūras monitoringa centru un Zinātņuakadēmijas Bioloģijas institūta Jūras laboratoriju.

• 1995–2017 pārmaiņus VARAM un IZM pārraudzībā• Kopš 01.11.2017. – Daugavpils Universitātes

aģentūra Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

3

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI)

• līdz 2016. gadam – Daugavgrīvas ielā 6/8;• kopš 01.01.2016. Voleru ielā 4

LHEI galvenās darbības sfērasVARAM deleģētie pārvaldes uzdevumi

• Jūras stratēģijas pamatdirektīva (2008/56/EK):ØLatvijas jūras vides stāvokļa sākotnējā novērtējuma, laba jūras

vides stāvokļa definējuma un jūras vides mērķu pārskatī�ana un atjauninā�ana;ØLatvijas monitoringa programmas atbilstības izvērtē�ana un

priekšlikumu snieg�ana atbilsto�i EK prasībām;Ødalība Datu apmaiņas un ziņo�anas grupā (DIKE).

• Jūras vides monitoringa un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu izpilde

• Informācijas sagatavo�ana un datu apstrāde Latvijas jūras telpiskā plānojuma izstrādes un uzturē�anas vajadzībām

Jūras monitoringa/novērojumu stacijas Jūras monitoringa/novērojumu stacijas Rīgas līcī

• 10 Rīgas līča piekrastes stacijas, vienas jūdzes josla no bāzes līnijas;

• 8 pārejas ūdeņu stacijas (lielo upju – Daugavas, Lielupes un Gaujas un pilsētu – Rīga, Jūrmala)) ietekmes zona;

• 10 Rīgas līča atklātās daļas stacijas.

> 50 paraugu novērojumu stacijas citu projektu ietvaros

Jūras monitorings –nosakāmie rādītāji

• Monitoringa sākotnējie dati kopš 1973. g., staciju tīkls papla�ināts 1988. gadā (+ piekrastes zona, pārejas ūdeņi)

• Akreditēta paraugu ņem�ana un testē�ana (LVS EN ISO/IEC 17025); LATAK akred. kopš 1999. g.

• N savienojumi (N-NO2, N-NO2+3, N-NH4, Nkop.) atbilstoši HELCOM noteiktajām metodēm

Projekti –slāpekļa aprite, vides kvalitāte

• Organiskā oglekļa un biogēno elementu aprite Rīgas jūras līča ekosistēmā (LZP, 1995-1996)

• Antropogēnās slodzes transformācijas bioģeoķīmiskoelementu izpēte Rīgas līča dienviddaļā (LZP, 1997-2000)

• Sezonālie procesi un mehānismi Rīgas jūras līča ekosistēmas vielu apritē (LZP, 1997-2000; 2001-2002)

• Biogēno elementu un smago metālu uzvedība bioģeoķīmiskajās robe�zonās Rīgas līcī (LZP, 2001-2004)

• Eitrofikācijas novērtē�anas piekrastes ūdeņos sistēmas attīstī�ana atbilsto�i Nitrātu direktīvas prasībām (LVAFA, 2016)

4

Projekti –vides procesu modelē�ana

• Latvijas upju slodžu modelē�ana (LVAFA), 2013 (1991-2012 g. dati – koncentrācija un slodzes 4 lielākajām Rīgas līča sateces baseina upēm)

Projekti –laba jūras vides stāvokļa sasnieg�ana(Jūras stratēģijas pamatdirektīva)

• Priek�izpēte un priekšlikumu izstrāde pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panāk�anai (LVAF, 2014, 2015)

• Sociālekonomiskais novērtējums potenciālajiem papildus pasākumiem laba jūras vides stāvokļa panāk�anai (LVAFA, 2016), (sadarbībā ar SIA Aktiivs)

Pa�reizējie projekti –Interreg

• Smart Blue Regions – viedie piejūras reģioni –viedā specializācija jūras un piekrastes resursu izmanto�anā Baltijas jūras reģionā

• Baltic Blue Growth – Baltijas izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzē�anas attīstība Baltijas jūrā

Jaunākie projekti –Latvijas iek�ējo ūdeņu izpēte

• Puzes ezera ekoloģiskā stāvokļa izpēte un rekomendāciju izstrāde tā uzlabošanai (2017)

• Alūksnes ezera un Burtnieku ezera ekosistēmas izpēte (2015–2016).

LLU Pētījumi gaisto�o slāpekļa savienojumu jomā• Gaisa piesārņojo�o vielu emisiju aprēķinu veikšana no lauksaimniecības

sektoram (katru gadu). LVĢMC• Tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu veikšana

lauksaimniecības sektorā un SEG prognožu sagatavošana saskaņā ar Klimatapārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām (katru gadu) VARAM

• Tiešo N2O emisiju no slāpekļa minerālmēslu izmantošanas pētījumi tipiskosLatvijas apstākļos. VARAM

• Aprēķina algoritma izstrāde vienotai N2O netiešo, NH3 un NOx emisiju ziņo�anaipēc Tier 2 metodoloģijas. VARAM

• Meliorācijas ietekmes novērtē�ana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazinā�anai.ZM

• Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju samazinā�anaspasākumu ekonomiskais novērtējums. VPP

• Siltumnīcas efekta gāzu un amonjaka emisiju samazinājuma aprēķins, pēc vides pasākumu ievie�anas SIA "Ulbroka"

Modelē�ana

5

Tie�ie gāzu mērījumi lauka apstākļos

Picarro G2508.Kamera augsnes gāzu apmaiņas mērījumu veik�anai.

• Vienlaicīgi veic piecu siltumnīcefekta izraisošo gāzu mērījumus- N2O, CH4, CO2, NH3, H2O lauka un laboratorijas apstākļos,izmantojot precīzu un noslēgtu ring-down tehnoloģiju.

• Gāzu plūsmu augsnē N2O, CH4, CO2, NH3, H2O (soil flux) mēra,izmantojot statisku kameru.

• Iekārta veic automātisku ūdens tvaika korekciju.

Avots:Fleck, D., Y. He, C. Alexander, G. Jacobson, Cunningham,K., (2013). Simultaneous soil flux measurements of five gases -N2O, CH4, CO2, NH3, and H2O - with the Picarro G2508.Picarro Appl. Note AN034.

Paldies par uzmanību!