VIENOTĪBAS piedāvājums nākamajai valdībai

Jānis Reirs: Mūsu prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E

Saraksts Nr. 4

3. lpp. 6. lpp.

Iepazīsti VIENOTĪBAS 12. Saeimas deputātu kandidātus Zemgalē

Drošība. Izaugsme. Pēctecība. fOTO: RIhARDS STREIķIS

tiekošo ir jāuzņemas mums pašiem. No jūsu izvēlēm 4.  oktobrī būs atkarīgs, kāda būs Latvijas nākotne. Vai mēs visi skatīsimies vienā virzienā, lai mūsu valsts būtu starp spēcīgākajām un pārtikušāka-jām Eiropā. Vai mēs izvēlēsimies izglīto-tas un gudras sabiedrības izaugsmi. Vai mēs nobalsosim par mūsu valsts drošību

vas iespējas starptautiski, nostiprinot valsts ietekmi un aizsargājot to pret ārējiem drau-diem, Valsti, kas nodrošinājusi ieguvumus no dalības starptautiskās organizācijās, lai celtu labklājību Latvijā. Lai to panāktu, Saeimā un valdībā nepieciešams nopietns komandas darbs, stingri turpinot iesākto, veiksmīgi sadarbojoties ar Latvijas pārstāv-jiem starptautiskās organizācijās, mūsu valsts draugiem un partneriem visā pasau-lē. Latvijai šobrīd nevajag politiskus vai ekonomiskus eksperimentus, mums jāno-stiprina sava valsts pret ārējiem draudiem un jāturpina nopietns darbs pie labklājības nodrošināšanas katrā ģimenē. Ekonomiskajai attīstībai jānotiek visā Lat-vijā, katrā reģionā, nevis tikai Rīgā. Zem-gale ir pulcējusi veiksmīgākos Latvijas lauksaimniekus, var lepoties ar dziļām ra-žošanas tradīcijām un bijusi dzimtene vairā-kiem izciliem Latvijas valstsvīriem. ViENo-tībaS komandai Zemgalē ir gan paveiktie darbi, gan priekšlikumi reģiona attīstības veicināšanai turpmāk. Viens no spilgtāka-jiem paveiktajiem darbiem ir tiešmaksāju-mu izlīdzināšana un ES fondu līdzekļu pie-ejamība lauksaimniekiem, kas īpaši pašreiz ir liels atspaids Latvijas pārtikas nozarei.

braucot uz Zemgali, vienmēr ar lepnumu noskatos uz plašajiem un bagātajiem lau-kiem, kur zeltaini viļņojas rapsis un saulē mirdz labība. Zemgalē dzīvo strādīgi ļaudis, kuru dzīvesziņā ierakstītās vērtības skaid-ri nosaukusi zemgaliete anna brigadere: Dievs, Daba un Darbs. Šiem trīs es gribētu pievienot vēl ceturto  – Dzimtene. Zemga-lieši ir lepni ļaudis, ne velti viens no teiks-mainākajiem latvju ķēniņiem  – Namejs  – valdīja tieši Zemgalē. Šodien mēs visi esam valdnieki paši savā zemē, paši savā Latvijā, līdz ar to visa atbildība par mūsu valstī no-

Reģionu attīstībai ir jāiet roku rokā ar visas valsts attīstību. Līdz šim lielās nacionālās nozīmes partijas ne īpaši ņēma vērā pašval-dības, to viedokli un redzējumu, kas arī bija galvenais iemesls tam, ka uz pērn notikuša-jām pašvaldību vēlēšanām izveidojās daudz mazu reģionālu partiju. Reģiona partija, ku-rai savu labklājību uzticējuši novada iedzī-votāji, ir lokāls spēks, taču valsts mērogā šis spēks ir lielās partijas, tāpēc man ir prieks, ka ViENotība kā vadoša un ilgtspējīga partija ir aicinājusi mūs komandā un ir

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E2 12. SAEIMAS VēLēšANAS

Ministru prezidenteLAIMdOTA STRAuJuMA

Eiropas Komisijas viceprezidenta kandidāts eiro un sociālā dialoga jautājumos

VALdIS dOMBROVSkISSaeimas priekšsēdētāja, VIENOTĪBAS priekšsēdētāja

SOLVITA ĀBOLTIņA

Jēkabpils domes priekšsēdētājs(Jēkabpils Reģionālā partija)

LEONĪdS SALcEVIčS

AR ATBILdĪBu pAR LATVIJu

„DROšA, LABKLĀJĪGA, SALIEDēTA LATVIJA NOZĪMē DROšĪBU PAR SAVU UN BēRNU NĀKOTNI, DARBU UN ATBALSTU GRūTĀ BRĪDĪ, PĀRLIEcĪBU PAR VALSTS SPēJU AIZSARGĀT SAVUS IEDZĪVOTĀJUS UN NAcIONĀLĀS INTERESES.”

„REģIONA PARTIJA, KURAI SAVU LABKLĀJĪBU UZTIcēJUšI NOVADA IEDZĪVOTĀJI, IR LOKĀLS SPēKS, TAčU VALSTS MēROGĀ šIS SPēKS IR LIELĀS PARTIJAS, TĀPēc MAN IR PRIEKS, KA VIENOTĪBA KĀ VADOšA UN ILGTSPēJĪGA PARTIJA IR AIcI- NĀJUSI MūS KOMANDĀ.”

„SASTĀDOT VALDĪBU, VIENOTĪBAS GALVENAIS MēRķIS IR BIJIS LATVIJAS IZAUGSME UN IEDZĪVOTĀJU LABKLĀJĪBA, KAS NODROšINĀTA SABALANSēTA BUDžETA IETVAROS.”

SAdARBĪBA pAVER IESpēJAS REģIONAM

būtisks atskaites punkts Saeimas vēlēšanās ir tas, kādu Latviju gribam redzēt pēc čet-riem gadiem, no tā arī izriet atbilde – kuriem deputātiem uzticēsim savu balsi. Es Latviju pēc četriem gadiem redzu kā nacionāli spē-cīgu valsti, kura pilnvērtīgi izmantojusi sa-

Saeimas vēlēšanas ir brīdis, kad, izvēloties mūsu tautas priekšstāvjus, izlemjam, kādu gribam redzēt Latviju pēc četriem gadiem. tā ir ne vien mūsu iespēja pašiem lemt un ietekmēt politiskos procesus, bet arī kopī-ga atbildība par savu valsti un tās nākotni. tas ir brīdis, kad svarīga katra balss, tāpēc 4. oktobrī es aicinu balsot gudri. Es aicinu balsot par politiķiem, kuri darbos pierādī-juši savas rūpes par Latviju un tās iedzīvo-tāju labklājību. Par ViENotībU, kura sevi apliecinājusi kā atbildīgu, eiropeisku poli-tisko spēku, profesionāli pieredzējušu, poli-tiski drosmīgu un par savu valsti atbildīgu komandu. Mēs zinām, ka droša, labklājīga, saliedēta Latvija nozīmē drošību par savu un bērnu nākotni, darbu un atbalstu grūtā brīdī, pārliecību par valsts spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un nacionālās intereses.

no austrumu agresora. Vai mūsu izvēle būs pietiekams finansējums veselībai un iz-glītībai. Vai mēs teiksim „jā” nevienlīdzības mazināšanai un palīdzībai mazāk nodroši-nātajiem. Pagājušajos gados ViENotība ir sevi aplieci-nājusi kā atbildīgu politisko spēku ar skaidru redzējumu,

kurp jāvirzās valstij. Sastādot valdību, ViE-NotībaS galvenais mērķis ir bijis Latvijas izaugsme un iedzīvotāju labklājība, kas nodrošināta sabalansēta budžeta ietvaros. ViENotība ir apņēmusies uzsākto kursu turpināt. Mūsu visu rokās ir tas, lai Latvija kļūtu stiprāka.

gatava ieklausīties, novērtējot Jēkabpils Reģionālās partijas pieredzi, potenciālo pie-nesumu un attīstības vīziju. Mēs vēlamies būt klāt nopietnu, valstisku jautājumu risi-nāšanā, sniegt ViENotībai kā nacionālās

nozīmes partijai savu redzējumu par to, kā, mūsuprāt, būtu risināmi daudzi reģionam aktuāli un sasāpējuši jautājumi. Es esmu pārliecināts, ka starp Jēkabpils Reģionālo partiju un ViENotībU noslēgtais sadarbī-

bas līgums ir produktīvas sadarbības un abu partiju pilnvērtīga potenciāla iz-mantošanas stūrakmens, un nešaubos, ka šī sadarbī-ba dos Jēkabpils reģionā-lajai partijai iespēju tikt la-bāk sadzirdētai, ļaus mums daudz plašāk prezentēt un aizstāvēt savas idejas un re-dzējumu par aktuāliem jau-tājumiem reģionā un valstī kopumā.

fOTO: GATIS ROZENfELDS

fOTO: GATIS ROZENfELDS

PUBLIcITĀTES fOTO

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E 3INTERVIJA AR LĪdERI

LATVIJAS IZAuGSME – REdZēT cILVēku, NEVIS RĀdĪTĀJuSSaruna ar Jāni Reiru, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, VIENOTĪBAS valdes locekli

Ekonomikas eksperti un analīti-ķi runā par Latvijas ekonomisko izaugsmi, tomēr ikdienā to grūti saredzēt. Kur ir mūsu „veiksmes stāsts”?

Nenoliedzami, ekonomikas augšupeju raksturo neskaitāmi finanšu un ekonomis-kie rādītāji. Skaitļi apliecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (iKP) jau būtiski pārsniedz vidējo Eiropas Savienībā, tāpat bezdarba līmenis turpina jūtami samazinā-ties un šī gada otrajā ceturksnī ir nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 2008.  gada. Latvijas augošā produktivitāte un konku-rētspēja ir pamanīta un augstu novērtēta arī starptautiskajā sabiedrībā, ko apliecina vairākkārt paaugstinātie mūsu valsts kre-dītreitingi. taču es piekrītu  – uz Latvijas ekonomisko izaugsmi un cilvēku labklājību ir jāraugās daudz plašāk.

Visbiežāk ekonomisti un politiķi, un pie abām šīm grupām piederu arī es pats, runā par labklājību un izaugsmi veidā, kas nav viegli pārtulkojams cilvēku ikdienas pieredzē. Un tad to sauc par pazušanu tul-kojumā – it kā runājam par labu dzīvi, bet mērām to iKP. tādēļ ir ļoti svarīgi aiz rā-dītājiem redzēt cilvēku. Ja mēs sakām, ka bezdarba līmenis ir nokrities, tas nozīmē, ka cilvēki, kas bez darba bija kādu laiku, varbūt pat ilgstoši, darbu ir atraduši. Ja at-tīstām šo tematu tālāk  – tas nozīmē, ka šī cilvēka ģimenē ir palielinājušies ikmēneša ienākumi un ģimene var atļauties vairāk. Vai cits piemērs – valsts kredītreitinga pa-lielināšanās nozīmē arī Latvijas uzņēmu-mu uzticamības pieaugumu, un tas ir labs priekšnoteikums mūsu uzņēmēju veiksmī-gākam startam ārējos tirgos. Savukārt – jo labāk veicas uzņēmējam, jo labāks viņš ir kā darba devējs, tādēļ ka spēj stabili nodro-šināt esošās un pat radīt jaunas darbvietas Latvijas iedzīvotājiem.

Kas tad ir tie priekšnoteikumi, lai valsts attīstību un izaugsmi mēs sajustu ikdienā?

Lai cilvēka dzīves kvalitāte jūtami pa-augstinātos, ienākumu palielināšanās ir tikai pirmais nepieciešamais solis. Lai cil-vēki Latvijā justos ar dzīvi apmierināti, svarīgi ir arī justies tiesiski aizsargātiem, fiziski drošiem, jābūt pārliecībai par savu ienākumu un darba stabilitāti un veselības pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Par valsts izaugsmi liecina efektīva so-ciālās aizsardzības sistēma, plaša pilsonis-kā iesaiste, augsts sabiedrības izglītotības līmenis un pat tāds rādītājs kā iespējas cil-vēkam sabalansēt personisko dzīvi un dar-bu tā, lai paspētu gan nopelnīt, ieguldīt un uzkrāt, gan veidot ciešas ģimeniskās saites, izaudzināt bērnus un mazbērnus, pilnvei-doties un atrast savu vietu sabiedrībā.

tāpēc ir svarīgi, ka ViENotība neso-la Laimes lāča atnākšanu. Mūsu nākotnes

prognozes ir balstītas reālos makroeko-nomiskos aprēķinos un ilggadējā pieredzē valdības, parlamenta, ārlietu, aizsardzības, zemkopības, finanšu, ekonomikas un citu jomu vadībā.

Nosauciet konkrētus darbus!Mūsu prioritāte ir nevienlīdzības ma-

zināšana, un jau šobrīd iezīmētas trīs kon-krētas lietas – minimālās algas palielināša-na, ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšana, atvieglojumi par apgādāja-miem daudzbērnu ģimenēm. Mūsu mērķis ir radīt cilvēkiem iespējas sabalansēt darbu un personisko dzīvi tā, lai paspētu gan no-pelnīt un uzkrāt, gan veidot ģimeni, pilnvei-doties un atrast savu vietu sabiedrībā, kas iespējams, saņemot cienīgu atalgojumu.

Saskaņā ar ViENotībaS iezīmēto plā-nu aprēķini liecina, ka ienākumi „uz ro-kas” ģimenei, kurā aug viens bērns un abi vecāki saņem minimālo algu, pieaugs no 511 eiro 2014. gadā līdz 717 eiro 2017. gadā, savukārt ģimenei ar trim bērniem ienā-kumi pieaugs no 562  eiro 2014.  gadā līdz 770 eiro 2017. gadā. Vērtīgs ir ikviens eiro, kas nonāk iedzīvotāja maciņā.

Notikumi Ukrainā uz daudziem jautājumiem liek paraudzīties citādāk. Kā vērtējat situāciju, vadot Saeimas Budžeta un fi-nanšu komisiju?

Mūsu pieeja valsts attīstībai ir līdzsva-rota, paredzot instrumentus gan nevienlī-dzības mazināšanai, sociālajai politikai un drošības sektoram, gan nozīmīgus līdzek-ļus uzņēmējdarbības veicināšanai. būtis-ki, ka ViENotībai ir skaidra un vienota

Esat VIENOTĪBAS Zemgales sa-raksta līderis. Kas sagaida mūsu reģionu?

Lai atbalstītu reģiona izaugsmi, ViE-NotībaS programma paredz izstrādāt Zemgales reģiona attīstības plānu. tas ļaus reģiona attīstību aplūkot kopumā  – vals-tiskā, nevis nozaru griezumā. Veidojot šo programmu, tiks apkopots viss valsts, paš-valdību un Eiropas līdzekļu ieguldījums, veidojot investīciju kopbildi. apkopojot visu nozaru ieguldījumu ceļu kvalitātes, sa-karu infrastruktūras, nodarbinātības jomā, sociālajā jomā, izglītības sistēmā, sportā, lauksaimniecībā, uzņēmējdarbības atbals- tā u.c., iespējams veidot daudz precīzāku ilgtermiņa attīstības vīziju Zemgales reģio-nam atsevišķi un Latvijai kopumā.

Zemgale ir lepna un turīga Latvijas maizes klēts, kur vienmēr cieņā ir turēts godprātīgs darbs un darba tikums. tās ir vērtības, ko pārstāvam arī mēs. ViENotī-ba ir spēks, uz kuru ir vērts paļauties.

ģeopolitiskā nostāja attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, uz Latvijas piederību Rie-tumu demokrātisko valstu saimei un dalību Eiropas Savienībā un Nato.

Mēs nekoķetējam jautājumā par starp-tautiskajiem partneriem, jebkura svārstī-šanās šajā jautājumā apdraud mūsu valsts pamatus un tās pastāvēšanu.

„MūSU PIEEJA VALSTS ATTĪSTĪBAI IR LĪDZSVAROTA, PAREDZOT INSTRUMENTUS GAN NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀšANAI, SOcIĀLAJAI POLITIKAI UN DROšĪBAS SEKTORAM, GAN NOZĪMĪGUS LĪDZEKļUS UZņēMēJDARBĪBAS VEIcINĀšANAI.”

VIDĒJĀS DARBA ALGAS PIEAUGUMS

LATVIJAS VIETA GLOBĀLĀS KONKURĒTSPĒJAS INDEKSĀ

716€

566€

682€655€

633€660€

685€

€€€€€

430€

€€€

20

06 2

00

7 20

08

20

09

20

10 20

11

20

12 20

13

68.

2010

64.

2011

55.

2012

52.

2013

42.

2014

AVOTS: CSP, EUROSTAT

PUBLIcITĀTES fOTO

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E4 kANdIdĀTI

AR ATBILdĪBu pAR pAdARĪTO

Kopš 1990.  gada mans darbs ir sais-tīts ar tukuma pilsētas pašpārvaldi. No 1996.  gada vidus esmu tukuma pilsētas, bet no 2009.  gada jūnija  – tukuma nova-da pašvaldības domes priekšsēdētājs. Šis darbs sakrita ar lielo pārmaiņu laiku, kad pakāpeniski pašvaldības ieguva savu patstāvību. tas prasīja daudz pūļu, taču nodrošināja arī lielu pieredzi. Jaunu izai-cinājumu darbā deva 2009. gada pašvaldību teritoriālā reforma, un es uzskatu, ka šajos piecos gados tukuma novadā ir izveidota laba pārvalde, lai sabalansēti attīstītos ik-viena apdzīvotā vieta.

Man ir bijusi iespēja risināt daudzus sarežģītus jautājumus, kas ir svarīgi vi-

Tukuma novada domes priekšsēdētājs

JuRIS šuLcS

Latvijas Republikas ekonomikas ministrs

VJAčESLAVS dOMBROVSkIS

siem iedzīvotājiem Latvijā. Savulaik vadī-ju Latvijas Pilsētu savienību, biju Latvi-jas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks. No 1998.  gada esmu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes lo-ceklis un tās ilggadējs padomes priekšsē-dētājs. Rīgas plānošanas reģions man ir uzticējis ļoti atbildīgu pienākumu  – strā-dāt Sabiedriskā transporta padomē, kurai patlaban būtiskākais uzdevums ir izveidot Latvijā vienotu pasažieru pārvadājumu tīklu.

Liekot lietā iegūto darba pieredzi un zināšanas, kopā ar tukuma pašvaldības deputātiem esam panākuši, ka tukuma novads ir kļuvis par vienu no ekonomiski aktīvākajiem un spēcīgākajiem Latvijā. Jau 2001. gadā tukums ieguva titulu „Sa-kārtotākā Latvijas pilsēta”. Savukārt žur-nāls „Forbes”, izvērtējot, kurās Latvijas pilsētās ir izdevīgi uzsākt vai paplašināt

biznesu, 2014. gadā augstajā 5. vietā ierin-doja tukumu, apsteidzot Liepāju, Daugav-pili, ogri un Rēzekni.

bez valsts un pašvaldību institūciju kopīgiem pūliņiem šie darbi nebūtu pa-veicami. Viedokļu saskaņošana un labāko rīcībpolitikas risinājumu izstrādāšana ir sekmējusi pašvaldībām svarīgu jautājumu

pRIORITĀTE – dARBAVIETAS!Par ekonomiku, prioritātēm un Latvijas izaugsmes iespējām uz sarunu aicinājām Latvijas Republikas ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski.

Ir skaidrs, ka Latvijai, ikvienam tās iedzīvotājam ir nepiecieša-ma izaugsme un labklājība, bet kā to panākt?

Labāk apmaksātas darbavietas ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos – tāda ir bi-jusi mana prioritāte, kopš janvāra strādājot ekonomikas ministra amatā, tāda tā būs arī nākamajos četros gados. Darbavietas ir pamatā visam. Ja ir darbavietas, ir ienā-kumi gan cilvēkiem, gan valsts budžetam. Un, ja ir ienākumi valsts budžetam, ir arī iespēja nodrošināt labāku medicīnisko ap-rūpi, izglītību bērniem, drošību un pensi-jas. Lai attīstītu reģionus un palīdzētu tur radīt darbavietas, valstij, neapšaubāmi, ir jāstrādā roku rokā ar pašvaldībām. tieši

pieslēgumu izbūve šobrīd ne vienmēr no-tiek saprātīgi un sadarbība ar pašvaldībām un šo pieslēgumu salāgošana ar plānoto at-tīstību bieži vien nesakrīt. Šī sistēma būtu jāmaina, un pie tā es strādāšu.

Lai attīstītu industriālās teritorijas, re-ģionos ir gudri jāizmanto ES fondu līdzekļi. investīcijas industriālo teritoriju izveidē ir uzsāktas jau iepriekšējos gados, pēdējo divu gadu laikā visā valstī izveidotas astoņas šā-das teritorijas, no tām trīs ir Zemgalē. Šis darbs ir jāturpina, ņemot vērā arī tās iz-maiņas, kuras ieviesa pēdējo nedēļu un mē-nešu notikumi, un palīdzot uzņēmumiem nepieciešamības gadījumā pārorientēt savu darbību.

Uzņēmēji nereti sūdzas, ka trūkst kvalificētu darbinieku. Kādu redzat risinājumu?

Kad ir darbavietas, ir nepieciešams arī

atbilstošs darbaspēks. Un šeit arvien lielā-ku lomu spēlē laba, kvalitatīva un pieejama arodizglītība. Profesionālajās vidusskolās jāturpina stiprināt un uzlabot apmācību kvalitāti. Pašvaldībām arī šajā procesā ir liela loma, pārņemot šīs skolas savā pārzi-ņā, mazākas skolas pievienojot lielākām, veidojot stipras mācību iestādes, kurās sko-lēni var iegūt pieprasītās profesijas un vē-lāk iegūt labu darbu. Juristu, sociologu, arī ekonomistu un sabiedrisko attiecību speci- ālistu mūsu valstī jau ir gana, to pat ir pā-rāk daudz, un, kā liecina prognozes, nākot-nē šo profesiju pārstāvjiem būs arvien grū-tāk atrast darbu. turpretī cilvēkiem, kas apguvuši arodu un pabeiguši profesionālās skolas, pavērsies daudz plašākas iespējas.

Svarīgi ir nodrošināt prakses vie-tas profesionālo skolu audzēkņiem. tas nav iespējams bez potenciālo darba devēju iesaistes. Lai veicinātu šo procesu, esmu piedāvājis nodokļu atvieglojumus tiem darba devējiem, kuri ņem pie sevis praktikantus, no-drošinot viņiem arī stipendijas. Šo iniciatīvu atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija, un ar šādu at-balstu mēs virzīsim iniciatīvu valdī-bā un Saeimā.

Valdības galvenais uzdevums  – veicināt valsts ekonomikas attīstību,

kas nozīmē arī iedzīvotāju labklājību. Nedz attīstība, nedz labklājība nav iespējama bez darbavietām, tāpēc tā ir un būs mana prioritāte.

pašvaldības ir tās, kas vislabāk zina savu iedzīvotāju problēmas un vajadzības, viņi ir tie, kas zīmē teritoriju attīstības plānus un infrastruktūras attīstību. Šo plānu realizā-cijā ir jāpiedalās arī valstij.

Kāds būtu valsts uzdevums? Pirmkārt – netraucēt, bet palīdzēt. Ceļu tīkla uzturēša-na un būvniecība, elektrības pieslēgumi – šī infrastruktūra ir jebkuras teritorijas attīs-tības stūrakmens. Un tieši valsts caur valsts uzņēmumiem nodrošina tās izbūvi.

Kas ir konkrētie darāmie darbi Zemgalē?

Ekonomikas ministrijas pārraudzībā ir uzņēmums „Latvenergo”. Viesojoties Zem-gales novados, esmu secinājis, ka elektrības

Padarītais:

Sagatavoti un realizēti projekti, no ES  struktūrfondiem vien pie-saistot vairāk nekā 40  miljonus eiro. Piemēram, Latvijā lielākā ūdenssaimniecības attīstības projekta, kas ietvēra ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi tukumā 120 km garumā, kopējās pro-jektēšanas un būvniecības izmaksas sasniedza 22,91 miljonu latu.

izstrādāta un apstiprināta atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas paredz ik gadu dažādus pasākumus vairāk nekā 500 000 eiro apmērā.

Pēdējo četru gadu laikā uzceltas divas jaunas pirmsskolas izglītī-bas iestādes, bet šoruden pēc rekonstrukcijas atvērsim vēl vienu, kas praktiski ir devis iespēju vecākiem bērnus laist bērnudārzā, bet pašiem atgriezties darba tirgū.

Šogad ar ES fondu palīdzību pilsētas mikrorajonos tiek asfaltētas ielas 6,123 km garumā. Nobeigumam tuvojas ūdensvada, kanalizā-cijas un siltumapgādes tīklu sakārtošana novada pagastos.

„KOPĀ AR TUKUMA PAšVALDĪBAS DEPUTĀTIEM ESAM PANĀKUšI, KA TUKUMA NOVADS IR KļUVIS PAR VIENU NO EKONOMISKI AKTĪVĀKAJIEM UN SPēcĪGĀKAJIEM LATVIJĀ.”

„JA IR DARBAVIETAS, IR IENĀKUMI GAN cILVēKIEM, GAN VALSTS BUDžETAM. UN, JA IR IENĀKUMI VALSTS BUDžETAM, IR ARĪ IESPēJA NODROšINĀT LABĀKU MEDIcĪNISKO APRūPI, IZGLĪTĪBU BēRNIEM, DROšĪBU UN PENSIJAS.”

kārtošanu, sevišķi reģionālās attīstības jautājumos.

Mans darbs vienmēr ir balstīts princi-pos, pēc kuriem ik dienas strādāju pašval-dībā un kādus sev izvirzījusi manis vadītā reģionālā partija „tukuma pilsētai un no-vadam”, – godprātība, atbildība, zināšanas un profesionalitāte.

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E 5kANdIdĀTI

LIkuMAM JĀSTRĀdĀ cILVēkA LABĀ

pAVEIkTAIS, IESĀkTAIS, IEcERēTAIS

11. Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas loceklis

VIkTORS VALAINIS11. Saeimas deputāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors

ATIS LEJIņš

Pirms trim gadiem, uzsākot darbu Sa-eimā, par savu galveno mērķi definēju piln-veidot un sakārtot mājokļu apsaimnieko-šanas jomu Latvijā. Kļūstot par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, apņē-mos panākt būtiskas izmaiņas vairākās ar satiksmi saistītās nozarēs. ar gandarījumu varu teikt, ka tas ir izdevies.

Mazāks maksājums par nekus-tamo īpašumu

Pateicoties manis izstrādātajiem gro-zījumiem likumā, šobrīd vismaz daļēji ir atrisināts jautājums ar t.s. kaimiņu pa-rādu maksāšanu. Pašlaik iedzīvotājiem, kuri godprātīgi maksā par komunālajiem pakalpojumiem, ir krietni lielākas iespē-jas aizsargāt savas intereses, vērsties pret ļaunprātīgiem nemaksātājiem un nomainīt slikti strādājošus apsaimniekotājus. izstrā-des procesā ir vēl virkne manis piedāvātu grozījumu, kas būtiski uzlabotu situāci-ju, piemēram, norma, kas neļaus pārdot

dzīvokli, līdz nebūs nokārtotas komunā-lās parādsaistības. tāpat esmu panācis, ka turpmāk nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par zemi būs jāmaksā zemes īpašniekam, nevis dzīvokļu īpašniekiem.

Iespēja ātri un lēti atbrīvoties no kredīta jūga

Ne mazāk svarīgs likumprojekts, pie kuru strādāju, vērsts uz Latvijas iedzīvotā-ju hipotekāro kredītu sloga mazināšanu. Kā zināms, tieši kredītu slogs daudziem licis pamest dzimteni. tāpēc rosināju grozījumus Maksātnespējas likumā, lai būtiski vienkār-šotu maksātnespējas procesu un padarītu to pieejamu iespējami plašam sabiedrības lo-kam. tā rezultātā kredītņēmējs no saistībām varēs atbrīvoties īsākā termiņā, atgriežoties aktīvajā ekonomikā daudz ātrāk nekā līdz šim. otra nozīmīga plānotā pārmaiņa ir „no-likto atslēgu” princips, kas cilvēkiem sniegs iespēju par savu hipotekāro kredītu atbildēt tikai ar ķīlu, nevis savu algu un dzīvi.

Satiksmes nozares attīstība uz pareizā ceļa

Strādājot Satiksmes ministrijā, esmu rosinājis veikt virkni likumu grozījumu, kas ilgtermiņā atstās vērā ņemamu, pozi-tīvu ietekmi uz nozari kopumā. Lai risinā-tu jautājumu ar valsts ceļu kvalitāti, esmu bijis iniciators daudz striktākas ceļu kva-litātes pārbaudes kārtības izstrādei. tāpat esmu nopietni analizējis un piedāvājis ri-sinājumus, kā pilnveidot valsts pasažieru pārvadājumu kārtību, kā arī ostu pārvaldes mehānismu. Pateicoties manis izstrādātam likumprojektam, ir izdevies novērst pasta pakalpojumu cenu pieaugumu un saglabāt darbvietas vairākiem simtiem „Latvijas Pasta” darbinieku.

Esmu pārliecināts, ka manis paveiktais nesīs pozitīvas un fundamentālas izmaiņas ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienā, tādēļ ar prieku varu apgalvot, ka pamatīgu arta-vu iecerētā esmu paveicis, lai gan darāmā vēl ir daudz!

Pēc ārkārtas vēlēšanām četru gadu vie-tā strādāti vien trīs  – bet paveikt izdevies daudz.

Viens no svarīgākajiem darbiem, kura kvalitatīvā sagatavošanā aktīvi piedalījos arī es, ir lēmums par gāzes tirgus liberali-zāciju no 2017. gada pavasara, kad beigsies „Latvijas Gāzes” monopols. tas pazeminās gāzes cenu (kas ietekmēs gan rūpniecības izmaksas, gan siltuma ražošanu) un vairos mūsu politiski ekonomisko neatkarību no Krievijas. Lai ieguvumus izmantotu piln-vērtīgi, svarīgi jau tuvākajos gados radīt infrastruktūru, kas ļauj izmantot alternatī-vus piegādātājus.

Lai spētu sekot līdzi likumdošanas pro-cesam un aizstāvētu savas iniciatīvas, ne-pieciešama regulāra piedalīšanās Saeimas sēdēs. 2011. un 2012.  gadā apmeklēju 100% plenārsēžu, 2013.  gadā 97% (kavējums ko-mandējuma dēļ). arī Saeimas komisiju sē-dēs, kur tieši norit likumu sagatavošanas darbs, mans apmeklējums nevienu gadu nav bijis zemāks par 96%.

Darbojoties Eiropas lietu komisijā, nā-

cās iesaistīties arī ES  budžeta tapšanā un Latvijas interešu aizstāvībā. Lai gan neiz-devās panākt visu, ko vēlējāmies, kopumā rezultāts ir ļoti labs. tiešmaksājumi Latvi-jas zemniekiem sasniegs 80% no ES vidējā, pieaugs kohēzijas fondos pieejamie līdzekļi. aktīvi atbalstīju Eiropas Komisijas pozīci-ju, ka nepieciešams būtiski vairāk atvēlēt pētniecībai un inovācijām. Rezultātā „Part-nerības līgumā ES fondu 2014.–2020.  gada plānošanas periodam” pēdējā versijā veik-tas krietnas izmaiņas, pārdalot 127  miljo-nus eiro prioritārajam virzienam „Pētnie-cība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” (38,7% pieaugums).

11.  Saeimas laikā izdevies atgriezties pie nodokļu sloga mazināšanas, par lielā-kajiem ieguvējiem padarot maznodrošinā-tās personas un ģimenes ar bērniem. No šī gada janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums paaug-stināts līdz 75 eiro, bet par apgādībā esošām personām pat līdz 165  eiro; samazinātas sociālā nodokļa likmes gan darba ņēmēju, gan devēju veiktajām iemaksām.

Kopā ar kolēģiem izdevās panākt ne vien Latvijas, bet arī visas ES un aSV ātru reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā un tās nosodīšanu. tieši Eiropas lietu un Ār-lietu komisijas bija pirmās, kas rosināja par to sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Savukārt baltijas valstis un Polija kopīgiem spēkiem panāca vienotu ES  nosodījumu Krievijas rīcībai. Jāturpina veikt spiedienu uz Krie-viju, saglabājot spēcīgu ES  nostāju un ne-ļaujot Krievijas „advokātiem” ES iekšienē to vājināt.

Šīs Saeimas atlikušajos mēnešos, kā arī 12. Saeimā par savu prioritāti uzskatu ēnu ekonomikas samazināšanu un labklājības līmeņa celšanu Latvijā, sasniedzot vismaz vidējos ES  rādītājus, lai nodrošinātu bu-džeta ieņēmumus un taisnīgu konkurenci starp uzņēmējiem, uzlabotu Latvijas de-mogrāfisko situāciju  – un lai ekonomikas izaugsmes augļus justu pēc iespējas plašāks cilvēku loks.

230%*PROGNOZĒTAIS

198%221%

2004 2007 2009 2013 2014*

AVOTS: CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE / FINANŠU MINISTRIJA

LATVIJAS IZAUGSME

STABILA UN SABALANSĒTA TAUTSAIMNIECĪBAS IZAUGSME VALDA DOMBROVSKA VALDĪBAS LAIKĀ

IKP2004 = 100%

VALDA DOMBROVSKA VALDĪBA

LAIMDOTAS STRAUJUMAS VALDĪBA

IVARAGODMAŅAVALDĪBA

AIGARAKALVĪŠAVALDĪBA

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E6 pROGRAMMA

NEVIENLĪdZĪBAS MAZINĀšANA

ViENotība nākamā Saeimas sasau-kuma laikā plāno ievērojami paaugstināt minimālo algu, kā arī diferencēt ar nodok-ļiem neapliekamo minimumu. Mūsu piedā-vājums paredz nākamajā četrgadē ik gadu par 40 eiro paaugstināt minimālo algu, 2018. gadā tai sasniedzot 480 eiro jeb aptuve-ni pusi no plānotā vidējā atalgojuma taut-saimniecībā.

Sākot ar 2015. gadu esam iecerējuši di-ferencēt ar nodokļiem neapliekamo mini-mumu, vienlaikus par 40 eiro paaugstinot atvieglojumus par trešo un nākamajiem bērniem ģimenē. Mazāko algu saņēmējiem (līdz 500 eiro) ViENotība plāno neaplie-kamo minimumu pakāpeniski paaugstināt no 110 eiro mēnesī nākamgad līdz 150 eiro 2017. gadā. iedzīvotājiem, kuru atalgojums pārsniedz 500 eiro mēnesī, saglabāt šobrīd spēkā esošo neapliekamā minimuma apjo-mu jeb 75 eiro mēnesī, savukārt lielo algu saņēmējiem, kuru ienākumi pārsniedz 1500 eiro mēnesī, neapliekamo minimumu nepiemērot.

tādējādi vislielāko neto ienākumu pieaugumu izjutīs ģimenes ar zemākiem ienākumiem – ģimenēs, kurās aug viens bērns un abi vecāki saņem minimālo algu, neto ienākumi no 511 eiro 2014. gadā pie-augs līdz 717 eiro 2017. gadā, bet ģimenei ar trim bērniem ienākumi pieaugs no 562 eiro 2014.gadā līdz 770 eiro 2017. gadā, tādējādi to ienākumiem līdz 2017. gadam pieaugot par 209 eiro. Savukārt ģimenēs, kurās abi vecāki saņem vidējo algu, ienākumi pie-augs no 1085 eiro 2014. gadā līdz 1165 eiro 2017. gadā, ja tās audzina vienu bērnu, bet šādās ģimenēs ar trīs bērniem – no 1164 eiro 2014.gadā līdz 1238 eiro 2017. gadā.

VESELĪBAS ApRŪpEKonsekventi un sekmīgi īstenojot ēnu

ekonomikas apkarošanas plānu, būtu iespējams jau no 2015. gada 0,5% no so-ciālās apdrošināšanas iemaksām (Sai) novirzīt veselības apdrošināšanas finansē-jumam, neietekmējot pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksu. Līdz ar to 2018.gadā 2% no Sai būtu novirzīti veselī-bas apdrošināšanai. Nepietiekams veselī-bas aprūpes finansējums rada tiešas sekas arī sociālajam budžetam – pieaug izdevumi invaliditātes un slimības pabalstiem. Šis modelis sasaista nodokļu nomaksu ar ve-selības apdrošināšanas sistēmu un motivē gan darba ņēmējus, gan darba devējus god-prātīgi attiekties pret nodokļu maksāšanu un vienlaikus rūpēties par savu veselību. apdrošināšanas ieviešana ļautu samazināt rindas pie speciālistiem un līdzmaksāju-mus strādājošajiem, kā arī par kompensē-jamiem medikamentiem, jo šos izdevumus segtu veiktās iemaksas. Par pensionāru, bērnu un citu iedzīvotāju grupu veselības apdrošināšanu rūpētos valsts.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakal-pojumu pieejamību un kvalitāti, jānosaka precīzs valsts apmaksāto pakalpojumu grozs, jāievieš pakalpojumu kvalitātes uz-raudzības sistēma, papildu finansējums piešķirams primārajai veselības aprūpei, tostarp kompensējamiem medikamentiem, atgriežoties pie pirmskrīzes kompensācijas

VIENOTĪBAS pRIORITĀTES 12. SAEIMĀ

apmēra. Pilnveidojama valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu plānoša-nas un pirkšanas kārtība, lai maksimāli nodrošinātu pacientiem ērti sasniedzamu pakalpojumu pieejamību. Stiprināmas ģi-menes ārstu prakses, lielajās praksēs ievie-šot otru ārstu. Uzlabojama valsts slimnīcu pārvaldība.

Uzskatām, ka nozares budžetā nepiecie-šamais ikgadējais finansējuma pieaugums ir 90–100 miljoni eiro gadā, 2020. gadā tam sasniedzot 4,5% no iKP.

VALSTS dROšĪBAValsts aizsardzības spēju stiprināšanai

ViENotība par prioritāti noteikusi būtis-ku un ilglaicīgu Nato sabiedroto spēku klātbūtnes uz zemes, jūrā un gaisā balti-jas reģionā panākšanu. Esam apņēmušies finansējumu aizsardzībai pakāpeniski pa-lielināt līdz 2% no iKP, galveno uzmanību pievēršot zemessardzes nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzības spēju un kiberaiz-sardzības attīstībai. Pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts katru gadu pieaugs vidēji par 3,5% no iKP, paredzam, ka abso-lūtajos skaitļos aizsardzības finansējums 2017. gadā pieaugs līdz 356 miljoniem eiro.

turpinot zemessardzes sastāva atjauni-nāšanu un uzlabojot tās materiālo nodro-šinājumu un apmācības sistēmu, varam paredzēt zemessardzes sastāva pieaugumu par 50% nākamo četru gadu laikā, 2018. ga- dā brīvprātīgo skaitam sasniedzot 12 000.

Ne mazāk svarīga būs līdzekļu piešķir-šana jaunatnes militārās un patriotiskās izglītības nodrošināšanai. Finansējums jaunsardzei ir palielināms, lai sasniegtu jaunsardzes brīvprātīgo skaitu no pašreizē-jā 6 800 līdz vismaz 12 000 jaunsargiem 2017. gadā. ViENotība piedāvā aizsākt sabied-risku diskusiju par obligātu Latvijas jau-natnes dalību jaunsardzes kustībā.

Vienlaikus par tikpat svarīgu ViENo- tība uzskata arī iekšējās drošības  – poli-cijas, robežsardzes, valsts drošības iestā-žu – stiprināšanu, kā arī iedzīvotāju sociālo drošību.

Lai aizsargātu Latvijas informācijas telpu, tiks nodrošināts finansējums sa-biedriskajam pasūtījumam medijos, kā arī 2015. gadā savu darbību Latvijā sāks Nato

Stratēģiskās izcilības centrs, lai kopīgiem spēkiem aizstāvētu ne tikai Nato kolektī-vās intereses, bet arī rastu labāko risināju-mu Latvijas sadalītajai mediju telpai.

ATBALSTS ģIMENēMLai sniegtu mērķētu atbalstu ģimenēm,

īpaši daudzbērnu, ViENotība piedāvās pa-lielināt atvieglojumu par apgādājamiem – pieaugošu sākot ar trešo bērnu. No 2015. ga- da atvieglojumi par apgādājamiem par tre-šo un nākamajiem bērniem būtu jāpalielina par 40 eiro.

Jauno ģimeņu atbalstam ViENotība par īpaši būtisku uzskata pirmā mājokļa kreditēšanas programmas turpināšanu un paplašināšanu.

Esam apņēmušies turpināt finansiālu atbalstu pirmsskolas un bērnu pieskatī-šanas pakalpojumu nodrošināšanai ģime-nēm, brīvpusdienu saņēmēju loka paplaši-nāšanai skolās, četru gadu laikā nodrošinot bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. kla-sei ieskaitot, kā arī atlaižu ieviešanu daudz-bērnu ģimenēm par starppilsētu sabiedris-ko transportu.

IZGLĪTĪBAizglītoti sabiedrības locekļi veicina ne

vien ekonomisko attīstību valstī, bet arī visas sabiedrības kvalitāti, tādēļ valstij jānodrošina nepārtraukts augstākās izglī-tības ieguvēju skaita un zināšanu līmeņa pieaugums. Studiju pieejamības nodroši-nāšanai jākļūst par valdības prioritāti, un ViENotībaS piedāvājums paredz virzīties uz pilnībā valsts finansētām studiju vietām augstskolās. tāpat jāveicina Latvijas aug-stākās izglītības kvalitātes un konkurētspē-jas pieaugums ES, ko panāksim, ieviešot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, ņemot vērā augstskolu zinātnisko darbību un starptautisko konkurētspēju.

Par izglītības jomas prioritāti nosakā-ma arī virzība uz obligātu vidējo izglītību, rosinot 9.  klases absolventus turpināt iz-glītību vai nu vispārējās, vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs.

Profesionālās izglītības sistēma stipri-nāma, investējot profesionālās izglītības centru modernizācijā un sadarbībā ar dar-

ba devējiem attīstot darba tirgū pieprasītu profesionālo izglītību, kā arī īstenojot Jau-niešu garantiju programmu  – nodrošinot 15–29  gadus veciem jauniešiem iespēju ap-gūt profesionālo izglītību, iegūt pirmo dar-ba pieredzi vai veidot savu uzņēmumu.

Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, ne mazāk būtiska ir konkurētspējīga pedagogu atalgojuma nodrošināšana, ko paredz jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešana.

Pieņemot jaunas valsts valodas poli-tikas (2014–2020) pamatnostādnes, nostip-rināsim latviešu valodas lietojumu visās dzīves jomās, uzmanību veltīsim valsts valodas apguves mazākumtautību izglītībā nodrošināšanai.

ATBALSTS uZņēMēJdARBĪBAI

Uzņēmējdarbības vides attīstības galve-nie nosacījumi ir sakārtota un piemērota infrastruktūra un pieejams finansējums, kā arī prognozējama nodokļu politika. tādēļ esam apņēmušies nodokļu politiku uzturēt godīgu un uzņēmējdarbību veici-nošu, mērķtiecīgi investēt publiskajā in-frastruktūrā, kā arī attīstīt valsts atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai un investīciju piesaisti uzņēmējdarbības paplašināšanai.

Svarīgākos tiešā atbalsta mehānismus valsts realizēs caur Latvijas izaugsmes banku, kas savu darbu uzsāks jau tuvākajā laikā un nodrošinās plaša spektra finanšu instrumentus Latvijas ražotāju un ekspor-tētāju atbalstam.

Nozīmīga loma būs arī tiesu sistēmas sakārtošanai, lai civiltiesiskie strīdi uzņē-mējdarbību skarošajos jautājumos tiktu iz-skatīti ātri un taisnīgi, kā arī tiesiskuma uz-ņēmējdarbības vidē veicināšanai, īstenojot maksātnespējas procesa reformu, ieviešot mediācijas procesu un efektīvu šķīrējtiesu institūciju.

tāpat par uzņēmējdarbības vides piln-veidošanai būtisku uzskatām turpināt ma-zināt birokrātiskos šķēršļus visos valsts pārvaldes sektoros, izglītības sistēmas sa-lāgošanu ar darba tirgus pieprasījumu gan augstākās izglītības jomā, gan profesionā-lajā izglītībā, kā arī turpināt un pilnveidot atbalstu inovācijām.

2014

471€

511€

551€

561€

547€

585€

623€

634€

2015

618€

654€

690€

703€

2016

680€

717€

763€

770€

2017

BEZ BĒRNIEM

AR 1BĒRNU

AR 2BĒRNIEM

AR 3BĒRNIEM

IENĀKUMU PIEAUGUMS ĢIMENĒM*

*NETO IENĀKUMI MĒNESĪ MINIMĀLĀS ALGAS LĪMENĪ

NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

GARANTĒTĀ MINIMĀLĀ IENĀKUMU (GMI) LĪMEŅA PIEAUGUMS

DIFERENCĒTĀ NEAPLIEKAMĀ MINIMUMA (NM) IEVIEŠANA

MINIMĀLĀS DARBA ALGASPALIELINĀŠANA

49,80€ *129€

2014 2017

*40% NO VIDĒJĀ IENĀKUMA (PROGNOZE PAR 2017. GADU)

2017

440€

€€

€

2014

320€

2015

360€

€

€

2018

480€€€

€€

€

2016

400€

€

TIEK IEVIESTS PAMATOTOS APRĒĶINOS BALSTĪTS GMI, KAS SAISTĪTS AR VALSTS ATTĪSTĪBAS EKONOMISKAJIEM RĀDĪTĀJIEM

IEVĒROJAMA NEAPLIEKAMĀ MINIMUMA PAAUGSTINĀŠANA IR VEIDS, KĀ IEVEST IENĀKUMU NODOKĻA PROGRESIVITĀTI UN SEKMĒT SOCIĀLĀS NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANOS

DIFERENCĒTAIS NM NOZĪMĒ PRINCIPU – JO LIELĀKA ALGA, JO MAZĀKS NEAPLIEKA-MAIS MINIMUMS

360€ 500€ 1500€

1500€

1500€

NM 110€ NM 75€ NM 0€

NM 0€

DIFERENCĒTAIS NM

2015

400€ 600€

NM 0€

NM 75€DIFERENCĒTAIS NM

2016

440€ 700€

NM 75€DIFERENCĒTAIS NM

2017

NM 135€

NM 150€

ALGA

€€€€€

ALGA

€€€€€

ALGA

€€€€€

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E 7kANdIdĀTI

TAuTSAIMNIEcĪBAS ATTĪSTĪBĀ IESĀkTAIS JĀTuRpINA

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs

JĀNIS OZOLIņš

Kandavas novada domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja,VIENOTĪBAS valdes locekle

INGA pRIEdE

„SVARĪGI VALSTS ATTĪSTĪBU VEIDOT STABILI NE TIKAI NO fINANšU BUDžETA, BET ARĪ NO IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMU UN UZKRĀJUMU VIEDOKļA. VAIRĀK NAUDAS MAKĀ – DROšĀKA SAJūTA SIRDĪ.”

NEVIENLĪdZĪBAS MAZINĀšANA – LABkLĀJĪBAS STŪRAkMENS

Gan mans, gan partijas ViENotība iezīmēto darbu lauks ir plašs  – izglītības kvalitātes uzlabošana, uzņēmējdarbības un lauksaimniecības attīstība, korupcijas izskaušana, kvalitatīva veselības aprūpe un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšana, kas nodrošina sakārtotu vidi. Lai varam lepoties, ka dzīvojam Latvijā, lai varam sagaidīt atpakaļ mūsu tautiešus, kas devu-šies labākas dzīves meklējumos. atbalsts jaunu darbavietu radīšanai, palīdzība tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, kvalitatīva un pieejama izglītība, veselības aprūpe, droši ceļi, profesionāla un caur-skatāma pārvaldība ir ceļš uz sabiedrības labklājību.

tas iespējams, vien strādājot koman-dā. aktīva pašvaldību iesaiste ekonomis-kās izaugsmes veicināšanā nozīmē novadu iesaistīšanos investīciju piesaistē, ciešā sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem un in-vestoriem, ES  fondu līdzekļu apguvē un projektu veiksmīgā īstenošanā, kā arī paš-valdības sniegto pakalpojumu pieejamības veicināšanā, kas panākams, strādājot roku rokā ar valdību, Saeimas deputātiem un valsts institūcijām.

Sociālās politikas kontekstā uzskatu, ka nākamo četru gadu laikā minimālās darba algas līmenis ir jāpalielina, kā arī jāsama-zina nodokļu slogs tiem, kuri saņem mazās algas. ievērojama neapliekamā minimuma

paaugstināšana ir veids, kā ieviest ienāku-mu nodokļa progresivitāti un sekmēt soci-ālās nevienlīdzības mazināšanos, vienlaicī-gi domājot par mazo pensiju indeksāciju, jo mūsu vecāki un vecvecāki pēc smaga darba mūža nav pelnījuši pārtikt tikai no pašu la-sītas zāļu tējas un vārītiem cūkrāceņiem. Man ir nācies noskatīties, kā sirma māmuļa veikala plauktā atliek atpakaļ biezpiena pa-ciņu, jo naudiņas nepietiek! Mums visiem kopā ir jāatrod iespēja celt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošu personu, jo arī jaunās ģimenes un tā sauktais vidusslānis nevar ilgstoši dzīvot no rokas mutē. augsim gudri un strādāsim sirdsskaidri!

11. Saeimas laikā tautsaimniecības ko-misijā manā vadībā  izstrādāti vairāk nekā 70 valstij svarīgi likumu grozījumi. Saei-mā  tika pieņemts  arī „Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. –2020. gadam” (NaP), kas skaidri definē pamatvērtības nāka-majiem valsts vadītājiem.  Uz  tā pamata pērn pirmoreiz Latvijā tika pieņemts valsts daudzgadu budžets. Manā vadībā izstrādāts Lauksaimniecības zemju tirdzniecības li-kums, kas novērš draudus Latvijas zemes iztirgošanai ārzemniekiem.  Esam pieņē-muši likumu, kas jau no 2014. gada aprīļa līdz 2017. gada aprīlim paredz nodrošināt pakāpenisku monopolstāvokļa izbeigšanu Krievijas gāzei, tas ir ļoti svarīgi Latvijai no valsts drošības aspekta.  Šodien  komisi-jas darba kārtībā ir Elektroenererģijas tir-

gus atvēršanas likums. Pielikšu visas pūles, lai likumā sociāli neaizsargātajiem iedzīvo-tājiem – trūcīgajiem, maznodrošinātajiem un daudzbērnu ģimenēm  – cenas  palik-tu šodienas līmenī.

Ļoti būtisks lēmums, ko atbalstī-ju  –  attīstības finanšu institūcijas VaS „altum” izveide, kas iedzīvotājiem un

uzņēmumiem nodrošinās gan valsts galvotus aizdevumus, gan garantiju programmas.  tas ļaus  reģionos izvei-dot jaunus uzņēmumus un darbavietas. No „altum”  būs pieejams finansējums gan lauksaimniecības zemes iegādei, gan māju siltināšanai, gan vidējai un maza-jai uzņēmējdarbībai.

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E8 kANdIdĀTI

pĀRdOMĀTA LAukSAIMNIEcĪBAS ATTĪSTĪBA

IZAuGSME dROšĀ LATVIJĀ

Zemnieks, Pļaviņu novada domes deputāts, 10. Saeimas deputāts

ANSIS SALIņš

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, juriste, trīs bērnu mamma

EVIkA SILIņA

Ekonomists, Konrāda Adenauera fonda pētnieks

kRIšJĀNIS BušS

EkONOMISkĀ IZAuGSME – NOSAcĪJuMS REEMIGRĀcIJAI

Emigrācija, nenoliedzami, ir Latvijas nopietnākais risks, domājot par valsts attīs-tību nākotnē. Līdzīgā situācijā ir arī igauņi un lietuvieši. tomēr jābūt reālistiem un jā-saprot, ka emigrācija lielākos vai mazākos apmēros notiks vienmēr. Piemēram, īrija savu pēdējo lielo emigrācijas vilni piedzīvo-ja 80.  gados. taču arī tagad, kad tā ir vie-na no bagātākajām ES valstīm, liels skaits

jauniešu katru gadu dodas prom. Pērn vien īriju pameta 89 000 iedzīvotāju.

Stabila ekonomiskā izaugsme un atbals-toša vide ir vienīgais reālais risinājums, kā samazināt aizbraucēju skaitu. iepriekšējo četru gadu laikā ir paveikts daudz, un jau šobrīd statistikas dati uzrāda – cik aizbrauc, tik arī atbrauc. tādēļ jāturpina iesāktais un jādara viss, lai ekonomiskā izaugsme turpinātos.

atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem. Jāpaplašina jaunajiem lauksaimniekiem domātās atbalsta programmas. Jau šobrīd jaunietim, kurš vēlas veidot jaunu vai pār-ņemt jau darbojošos saimniecību, ir pieej-ams atbalsts līdz pat 70  000  eiro. ar līdzī-giem atbalsta instrumentiem nodrošināsim lauku attīstību un vienlaikus rūpēsimies par lauksaimniecības nozares pēctecību.

taisnīga nodokļu politika. Jāpalielina neapliekamais minimums, īpaši mazajām, vidējām algām un par bērniem. tāpat jā-turpina valdības uzsāktā minimālās darba

algas celšana. Latvijai ir nepieciešams spē-cīgs vidusslānis.

Labāki ceļi. Nākamajos gados transpor-ta infrastruktūras uzlabošanā tiks ieguldīti 1,2 miljardi eiro. ar šo naudu būs iespējams

ARTIS PABRIKSEiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības ministrs

Krišjānis ir viens no jaunajiem politiķiem, kura izaugsmei esmu sekojis līdzi. No aktīva studenta viņš ir izaudzis par inteliģentu un godprātīgu jaunieti, kurš ar augstu atbildības sajūtu strādā un strādās Latvijai.

Esmu gandarīts par paveikto iepriekšē-jās – 10. – Saeimas laikā, par izstrādātajiem priekšlikumiem:• Latvijas lauksaimniecības zemes pār-

došanas aizlieguma pagarināšanu ār-valstniekiem,

• traktortehnikas tehnisko apskati uz di-viem gadiem,

• svaigpiena savākšanas mašīnu pārvie-tošanos ceļu slēgšanas periodā,

• kā arī aktīvi iestājos par „Lattelecom” monopolstāvokļa mazināšanu virsze-mes apraidē.

Darbojoties Latvijas Jauno zemnieku klubā, nozīmīgu darbu veicu zemkopības ministres Laimdotas Straujumas kon-sultatīvajā padomē. izstrādātas galvenās vadlīnijas jaunajam Eiropas struktūrfon-du plānošanas periodam, par prioritātēm nosakot lauku saimniecību attīstību.

Vienmēr esmu veicinājis jaunu cilvē-ku iesaistīšanos lauksaimniecības noza-rē, arī pārstāvot mūsu intereses Pirmajā Eiropas jauno lauksaimnieku kongresā briselē. Kā biedrības „Zemnieku Saeima” biedrs aktīvi iesaistījos Medību likuma izstrādē, kā arī veicināju lauksaimnieku sadarbību ar Pašvaldību savienību. arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbī-bas padomes sēdēs iestājos par nozarei būtiskāko.

Darbā Pļaviņu novada domē par savu galveno uzdevumu esmu izvirzījis novada līdzsvarotu attīstību gan atbalstot Eiro-pas struktūrfondu projektu apguvi, gan aktīvi darbojoties Finanšu un teritorijas attīstības, kā arī Sociālo lietu komitejā. Pēc mana ierosinājuma tika izveidota Medību koordinācijas komisija Pļaviņu novadā.

„ZEMGALEI IR JĀBūT LATVIJAS MAIZES KLēTIJ UN ZEMKOPĪBAS SPEcIĀLISTU KALVEI.”

Ukrainas notikumi visai pasaulei likuši ci-tām acīm raudzīties uz drošības jautājumiem. Pirms pusgada neviens pat ļaunākajos sapņos nevarēja iedomāties, ka tepat netālu kaujinieki neatpazīstamos for-mastērpos slepkavos nevainīgus iedzīvotā-jus, bērnus un žurnālistus. Latvijas robežas ir drošas, tās nevar salīdzināt ar Ukrainu – pie mums nepamanīti nevar iebraukt ne tanki, ne ienākt „zaļie vīriņi”, taču Ukrai-nas piemērs parāda, ka vāja un neuzticama iekšlietu sistēma ir drauds nacionālajai drošībai. Nemieru novēršana konflikta ie-sākumā ir tieši iekšlietu sistēmas dienestu pienākums.

tāpēc šobrīd valsts iekšējai drošībai un cilvēkiem, kuri ik dienu rūpējas par mūsu drošību, jāpievērš prioritāra nozīme. Par to pārliecinājos, arī trīs gadus strādājot iekš-lietu ministrijā kā parlamentārā sekretāre un ministra juridiskā padomniece, skaidri redzot iekšlietu dienestos strādājošo vaja-dzības, lai nākotnē nodrošinātu motivētu un profesionālu policistu, glābēju un robež-sargu darbu, kas kalpos par atslēgu stabili-tātei un drošībai mūsu valstī.

Mēs vēlamies Valsts policijā redzēt pro-fesionālus un motivētus darbiniekus. Poli-cijai jākļūst par mūsdienīgu pakalpojuma sniedzēju sabiedrībai  – ar mūsdienīgu do-māšanu un mūsdienīgi aprīkotu darba vidi. tā šobrīd ir tuva nākotne, jo tiks ieviesta ministrijas un policijas kopīgi izstrādātā Valsts policijas attīstības koncepcija, kur būtiskas izmaiņas būs ne tikai policistu dar-ba motivācijas, cienīga atalgojuma, izglītī-bas un policijas materiāltehniskās kapacitā-

tes stiprināšanā, bet arī racionālā resursu lietoju-mā un funkciju sadalē. tas bū-tiski mainīs po-licijas darbu, jo

pēc 2009.  gada reformas policijai bija jā-veic daudz neraksturīgu funkciju, atņemot darbam jau tā trūkstošos cilvēkresursus. turpmāk policisti varēs preventīvi strā-dāt ar sabiedrību, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus vai novērst ceļu satiksmes negadījumus.

Man ir svarīgi savu kolēģu acīs redzēt degsmi, tāpēc politikā iestājos par idejām, kas ir taisnīgas un dod labumu lielākajai daļai sabiedrības.

„VALSTS POLIcIJĀ – PROfESIONĀLUS UN MOTIVēTUS DARBINIEKUS.”

rekonstruēt aptuveni 919  km autoceļu un uzbūvēt vai atjaunot vairāk nekā 900  km dzelzceļa. Līdzekļi ir, tādēļ svarīgi nodroši-nāt, lai arī Zemgales ceļu atjaunošanas dar-bi notiktu maksimāli raiti.

REKOMENDĀcIJA

fOTO: JĀNIS DEINATS

Manas darba gaitas pamatā saistītas ar Zemgali – 14 gadus nostrādāju par apguldes arodvidusskolas direktoru, un nu jau piecpadsmito gadu strādāju par Lauku atbalsta dienesta Zem-gales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāju. Manā pārziņā ir valsts un ES  finansējuma administrēšana deviņos Zemgales novados: auces, bauskas, Dobeles, iecavas, Jelgavas, ozolnieku, Rundāles, tērvetes, Vecumnieku novadā, kā arī Jel-

gavas pilsētā. Kopš no-vadu dibināšanas brīža esmu Dobeles novada deputāts, izglītības, kul-tūras un sporta komite-jas priekšsēdētājs.

Mērķi, kuru sa-sniegšanai strādāju  – uzņēmējdarbības attīs-tība laukos, iedzīvotāju labklājības uzlabošana. Lai laukos attīstītos dažāda veida uzņēmēj-

darbība, nepieciešami vairāki priekšnoteikumi – teritorijas in-frastruktūras sakārtošana un attīstība, pieejamu kredītresur-su nodrošināšanas veicināšana, dažādu atbalsta programmu pieejamības nodrošināšana visiem uzņēmējiem neatkarīgi no viņu lieluma. tāpat svarīga ir kooperācijas veicināšana, kon-kurētspējīgas izglītības nodrošināšana un cieņpilnas savstar-pējās attieksmes veidošana starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām.

Ja tiks izpildīti iepriekš minētie priekšnoteikumi un uz-devumi, uzlabosies arī iedzīvotāju labklājība. tomēr manis minētie mērķi nav sasniedzami nedz viena, nedz četru gadu laikā. tas ir darbs ilgtermiņā, kura izpilde jānodrošina pastā-vīgi un konsekventi.

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E 9kANdIdĀTI

dROšAM pAR TAGAdNI uN NĀkOTNI

LĪdZSVAROTA ATTĪSTĪBA uN GudRA pĀRVALdĪBA

Autobusu parka vadītājs, Bauskas novada domes deputāts

uLdIS kOLužSJuriste, LU un RSU lektore, Kokneses novada domes deputāte

GITA RŪTIņA

darba grupā, kas strādā pie sporta būvju plānošanas un realizācijas. tuvākajā lai-kā tiks izsludināts iepirkums, lai realizētu bauskas novada iedzīvotāju senu sapni  – peldbaseina būvi, kam jau ir pabeigts teh-niskais projekts. Drīz tiks pabeigta jaunas sporta būves projekta aktualizācija un uzsākta tās celtniecība. Šo projektu reali-zācija ļaus īstenot vienu no izvirzītajiem mērķiem  – nodrošināt bauskas novada iedzīvotājiem veselīgu dzīvesveidu, jaunat-nei aktīvu sevis pilnveidošanu un veselīgu brīvā laika aizpildīšanu.

Lai nodrošinātu novada iedzīvotājiem iespēju saņemt konkurētspējīgu, kvalita-tīvu izglītību, svarīga ir bauskas novada izglītības iestāžu sakārtošana un pilnvei-došana. tāpēc esmu atbalstījis mūsdienīgi aprīkotas bauskas novada ģimnāzijas iz-veidi. Profesionālās mācību programmas nodrošina jauniešiem labu izglītību un pa-ver plašas iespējas tālākās izglītības izvēlē.

Mūsu mērķis  – attīstīta un droša vide novada iedzīvotājiem. tāpēc aktīvi līdz-darbojos arī novada sabiedriskās kārtības nodaļas izveidē, un šobrīd tiek izstrādāts bauskas novada videonovērošanas pro-jekts, kas ļaus uzlabot iedzīvotāju drošību un sabiedrisko objektu uzraudzību.

Saeimas vēlēšanās kandidēju, jo uzska-tu, ka šobrīd pārāk maz tiek pārstāvētas Zemgales intereses, lai palīdzētu attīstīties reģiona novadiem!

ViENotība bauskas nodaļa izvirzīju-si mērķi strādāt tā, lai ikvienam bauskas novada iedzīvotājam būtu iespēja attīstī-ties un baudīt labklājību, dzīvot labiekār-totā vidē, justies drošam par tagadni un nākotni. Esam iestājušies par sabalansētu novada budžetu, kurš ir pakārtots ilgter-miņa plānu attīstībai, nodrošinām atklātu tā izlietojumu prioritārajām nozarēm – iz-glītībai, uzņēmējdarbībai, videi, kultūrai un sportam. Šobrīd esmu aktīvi iesaistījies

Pašlaik esmu padomniece juridiska-jos jautājumos Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Jau vairāk nekā 20  gadus lasu lekcijas vides aizsardzības tiesībās un vides aizsardzības vadīšanā, pašlaik to daru Latvijas Universitātē un Rī-gas Stradiņa universitātē. Kopš novada iz-veides darbojos kā Kokneses novada domes deputāte.

Darbības jomas:Politikas dokumentu un normatīvo

aktu izstrāde vides aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, vides veselības, sa-biedrības veselības, būvniecības, tūrisma un teritoriālplānošanas jomā.

Vides aizsardzības un sabiedrības ve-selības valsts pārvaldes sistēmas veido-šana un darba organizēšana  – piedalījos Vides aizsardzības un reģionālās attīstī-bas ministrijas un tās sistēmā ietilpstošo institūciju izveidošanā, kā arī sabiedrī-bas veselības valsts pārvaldes sistēmas veidošanā.

Līdzdalība Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā, koordinējot ES  prasību ievie-šanu Latvijā vides veselības, sabiedrības veselības jomā, piedaloties Latvijas saru-nās par iestāšanos ES iepriekš minētajos jautājumos, tostarp sarunu pozīciju sa-gatavošanā, koordinēju Latvijas viedokļa sagatavošanu par ES izstrādātajiem nor-matīvo aktu projektiem iepriekš minētajos jautājumos.

Ceru, ka, lasot lekcijas vides aizsar-dzības tiesībās (arī dabas aizsardzībā) un vides aizsardzības vadīšanā, esmu radījusi visai daudzos cilvēkos interesi par vides aizsardzību un juridiskajiem jautājumiem vispār. Ceru, ka iegūtās zināšanas cilvē-kiem ir palīdzējušas arī ikdienā.

Domāju, ka, izmantojot savu pieredzi, varu palīdzēt tādu lēmumu pieņemšanā, kas sekmēs Latvijas līdzsvarotu attīstību un gudru pārvaldību.

pRIEkšNOTEIkuMI IEdZĪVOTĀJu LABkLĀJĪBAI

Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs, Dobeles novada domes deputāts

VIESTuRS REINfELdS

Esmu dzimis Kurzemē, alsungā, bet piecu gadu vecumā kopā ar ģimeni (tēvs – agronoms, kolhoza priekšsēdētājs, māte  – skolotāja) pārcēlāmies uz Saldus rajonu (ta-gad Saldus novada Zvārdes pagasts). Esmu beidzis Striķu astoņgadīgo skolu, Saldus vidusskolu, pēc dienesta Padomju armijā pabeidzu Latvijas Lauksaimniecības aka-dēmiju Lauksaimniecības mehanizācijas specialitātē.

IZGLĪTĪBA – STABILS pAMATS

Izglītības jomas speciālists, Izglītības un zinātnes ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadītājs

AINĀRS SVIkLIS

Dzīvoju Jelgavas novada Platones pagastā. izglītība: augstākā pe-dagoģiskā, iegūts maģistra grāds projektu vadībā. Darbavieta: izglī-tības un zinātnes ministrijas reso-ra informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadītājs.Mans darbs ir saistīts ar infor-mācijas un komunikācijas tehno-loģiju jomas vadību izglītības un zinātnes ministrijā. ievērojamu

daļu profesionālās darbības esmu veltījis izglītībai, strādājot gan par skolotāju un skolas direktoru, gan īstenojot liela mēroga izglītības informatizācijas un e-pārvaldes jomas projektus. Savas zināšanas, pieredzi un pras-mi arī turpmāk veltīšu, lai ikviens var lepoties ar savu valsti, iegūt labu izglītību, justies drošs par sevi un saviem tuvākajiem.

„cIEņPILNA SAVSTARPēJĀ ATTIEKSME STARP UZņēMēJIEM, IEDZĪVOTĀJIEM, VALSTS UN PAšVALDĪBU IESTĀDēM UN INSTITūcIJĀM.”

ganizācijas reģionālo nodaļu. ar jauniešiem esmu strādājusi gan tukuma 2. vidusskolas Skolēnu domē kā Skolēnu domes priekšsē-dētāja, gan skolēnu novada parlamentā, gan tukuma novada Multifunkcionālajā jaunat-nes iniciatīvu centrā, kā arī ar patriotismu sirdī atrodoties jaunsargu rindās.

Mans mērķis, kandidējot Saeimas vē-lēšanās, ir veicināt bezdarba mazināšanos jauniešu vidū, kas šobrīd aizvien ir aktuāla tēma. tāpat ir jāveicina sadarbības platfor-ma starp jauniešiem un valsti, lai mazinātos emigrācija. Labklājības veicināšana ir ļoti nozīmīga – lai mēs, Latvijas iedzīvotāji, ko-pīgi varētu izveidot labāku Latviju, valsts attīstībā jāpiedalās mums visiem, sevišķi jauniešiem. tāpēc ir jārod risinājumi, lai jaunieši, meklēdami sev labākas izglītības iespējas, labāk atalgotu darbu, atgrieztos un paliktu Latvijā. Lai neveidotos robs, kad valsti pamet gudri, strādāt griboši cilvēki, kuri būtu spējīgi strādāt valsts labā, veidot un vadīt to.

ikviens iedzīvotājs Latvijā ir ļoti nozī-mīgs mūsu valsts pastāvēšanas nodrošinā-šanai, un tikai kopā mēs varam augt gudri.

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E10 kANdIdĀTI

SpORTS IkdIENĀ, NEVIS ILŪZIJA pAR TO

JAu RĪT VALSTI VEIdOS šOdIENAS JAuNIEšI

Projektu vadītājs, saimnieks, pedagogs un Latvijas patriots

ANdRIS uLĀNSStudente, VIENOTĪBAS Jaunatnes organizācijas valdes locekle

ELĪNA pļAVIņA

Šodienas Eiropā notiek pilnīgi neloģis-kas lietas – viena valsts nekautrējas okupēt otru, uzspļaujot sabiedrības viedokļiem un pašas noslēgtajiem starptautiskajiem līgu-miem. Lai fiziski spētu pretoties jebkāda veida agresijai, ir nepieciešamas divas lie-tas  – laba fiziskā sagatavotība un moderni individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi. tas prasa sporta politikas defi-nēšanu un aizsardzības budžeta adekvātu

palielināšanu atbilstoši starptautiskajiem kolektīvās aizsardzības nolīgumiem.

Uzskatu, ka atteikšanās no „fiziskās kultūras” jēdziena bija tuvredzīga un pār-steidzīga rīcība. tas adekvāti netika aiz-stāts ne ar ko citu. Rezultāts tam ir piektā daļa jauniešu ar palielinātu svaru, kuru ikdienas fiziskās aktivitātes acīm redzami nav pietiekamas. tajā pašā laikā sporta spe-ciālisti  – treneri  – ir nenovērtēti, saņemot neadekvātu atalgojumu par savu darbu. Lai gan tieši sporta treneri ir tie, kuri bēr-nus un jauniešus fiziskajās aktivitātēs var iesaistīt ik dienu. ikdienas sporta nodarbī-bu trūkumu nevar aizvietot tikai ar masu sporta pasākumiem, radot vien ilūziju par fiziskajām aktivitātēm.

Saeima sastāv no 100  tautas kalpiem, kuriem jāspēj profesionāli aptvert visas dzīves nozares. Šobrīd tajā trūkst sporta jomas speciālistu  – ekspertu, kuri sportu pazītu no dažādām pusēm: gan kā pedago-gi un treneri, gan organizatori un projektu vadītāji, kā arī kvalitātes vadības sistēmas speciālisti.

Saeimas vēlēšanās kandidēju, lai savu pieredzi kvalitatīvi liktu lietā Saeimas Spor-ta apakškomitejas darbā, rosinot diskusijas par labāko sporta jomas pārvaldības sistē-mu, veidojot loģisku un caurskatāmu sistē-mu, kā arī risinot jautājumu par adekvātu atalgojumu sporta pedagogiem.

Esmu studente un šobrīd apgūstu juris-ta profesiju. Esmu beigusi tukuma 2. vidus-skolu, kur aizsākās mana interese par Lat-vijas politisko sistēmu. Šobrīd līdzdarbojos partijas ViENotība Jaunatnes orga-nizācijā kā valdes locekle. Lai spētu uzklausīt jauniešus un izprastu to re-dzējumu Latvijas politiskajā ikdienā, kopā ar tukuma novada jauniešiem dibinājām ViENotība Jaunatnes or-

STIpRu VALSTI VEIdO ATTĪSTĪTI REģIONI

Zemnieks, Jelgavas novada domes deputāts

MAdARS LASMANIS

• Vienkārša nodokļu politika, kas palīdz attīstīties mazajai un vidējai uzņēmēj-darbībai reģionos.

• Sakārtota infrastruktūra reģionos.• atbalsts zemniekiem un mājražotā-

jiem, lai ģimenes reģionos var dzīvot pārtikušu dzīvi un nedomāt par to pamešanu.

Savulaik, būdams Ekonomikas mi-nistrijas parlamentārais sekretārs, aktīvi darbojos pie mikrouzņēmuma nodokļa

„BūDAMS JELGAVAS NO-VADA DEPUTĀTS, ESMU PANĀcIS, KA TIEK REALI-ZēTI VAIRĀKI BūTISKI cEļU UN cITI INfRASTRUKTū-RAS PROJEKTI ZEMGALē.”

„MANS MēRķIS, KANDIDēJOT VēLēšANĀS, IR VEIcINĀT BEZDARBA MAZINĀšANOS JAUNIEšU VIDū.”

sistēmas izveides Latvijā, kas krīzes gados bija būtisks atbalsta mehānisms. arī šobrīd tas ir nozīmīgs stimuls jaunu mazo uzņē-mumu radīšanai pakalpojumu sniegšanas jomā. Vairāk nekā 94% Latvijā reģistrēto uzņēmumu ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi.

Ne mazāk svarīga reģionu attīstībai ir sakārtota infrastruktūra. būdams Jelgavas novada deputāts, kopā ar kolēģiem no Sa-tiksmes ministrijas esmu panācis, ka tiek realizēti vairāki būtiski ceļu un citi infra-struktūras projekti Zemgalē. Kā svarīgāko jāmin jaunās šosejas Jelgava–Eleja – vienas no svarīgākajiem tranzīta ceļiem Latvijā  – rekonstrukcija. Darbs pie infrastruktūras attīstības reģionos ir jāturpina, panākot, ka tam tiek atvēlēts arvien vairāk naudas.

Savas zināšanas un pieredzi lauksaim-niecībā un uzņēmējdarbībā vēlos izmantot, lai līdzīgu nodokļu atbalsta mehānismu ieviestu arī mājražotājiem un mazajām zemnieku saimniecībām. ar pareizu valsts politiku lauksaimniecības nozare var vai-rākkārt palielināt savu produktivitāti un kļūt par valsts ekonomikas mugurkaulu. tādējādi mēs ne vien sniegtu spēcīgu atbal-stu reģionu iedzīvotājiem, bet arī varētu ap-turēt cilvēku aizceļošanu no reģioniem un Latvijas. būdams zemnieks, reģiona pārstā-vis un Latvijas patriots, par galveno priori-tāti uzskatu  – apturēt Latvijas iedzīvotāju emigrāciju.

Ņemot vērā notikumus Ukrainā, ir skaidrs, ka lauksaimniecības nozares nozīme ir vēl būtiskāka  – tas ir viens no Latvijas nacionālās drošības jautāju-miem. Valsts, kas nav spējīga pati sevi pabarot, vienmēr būs vieglāk ietekmē-jama un ekonomiski pakļaujama. Latvi-jai ir jābūt pašpietiekamai!

KOPĒJAIS FINANSĒJUMS CEĻU SAKĀRTOŠANAI

INFORMĀCIJAS AVOTS: SATIKSMES MINISTRIJA

1033 MLJ EIRO

455 MLJ EIRO

285 MLJ EIRO

536 MLJ EIRO VALSTS BUDŽETS

CITI AVOTI

PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀSPARTNERĪBAS PROJEKTI

ES FONDI

2 310 MLJ EIRO

2014–2020CEĻU SAKĀRTOŠANAS PROGRAMMA

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E 11

12. SAEIMAS VĒLĒŠANAS 2014. gada 4. oktobrī Zemgale

4Partija „VIENOTĪBA”

1. Jānis Reirs

2. Juris Šulcs

3. Vjačeslavs Dombrovskis

4. Viktors Valainis

5. Atis Lejiņš

6. Jānis Ozoliņš

7. Inga Priede

8. Krišjānis Bušs

9. Ansis Saliņš

10. Evika Siliņa

11. Viesturs Reinfelds

12. Uldis Kolužs

13. Gita Rūtiņa

14. Madars Lasmanis

15. Ainārs Sviklis

16. Andris Ulāns

17. Elīna Pļaviņa

BANKA CITADELEFAKTI UN SKAITĻI

„Parex” nonāk grūtībās un Ivara Godmaņa vadītā valdība nolemj par diviem latiem pārņemt 51% „Parex bankas” akciju. SVF uzstāj uz simtprocentīgu bankas nacionalizāciju, taču šādu lēmumu Godmaņa valdība pieņem vien pēc mēneša. Tobrīd Kargins un Krasovickis no bankas uz ārvalstu kontiem pārskaitījuši ap 400 mil-joniem latu, padarot bankas glābšanu krietni dārgāku.

Godmanis, bēgot no valsts vadīšanas smagajos apstāk-ļos, atkāpjas no amata. Jaunā Valda Dombrovska val-dība konstatē, ka investoriem nav intereses par „Parex banku”, kā rezultātā nepieciešams veikt bankas restruk-turizāciju. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) atsaucas valdības aicinājumam kļūt par bankas akcionāru.

KAS IR BANKAS CITADELE INVESTORS?

KĀPĒC JĀPĀRDOD?

2014. gada 16. septembrī valdība pieņēma konceptuālu lēmumu bankas Citadele akcijas pārdot starptautisko investoru grupai ar plašu piere-dzi banku sektorā, ko pārstāv ASV investīciju holdinga „Ripplewood Holding LLC” dibinātājs Tims Kolins.

ASV investoru piesaistīšana nozīmē ne vien to, ka valdība lēmusi par labu izdevīgākajam piedāvājumam, bet arī saņēmusi nozīmīgu ģeopoli-tiskās drošības garantu valsts ekonomikai. Tas ir ieguldījums Latvijas drošībā.

Nozīmīgs ir ERAB nosacījums saglabāt savas daļas bankas kapitālā tikai gadījumā, ja banka tiek pārdota minētajiem ASV investoriem.

2008. gads

2009. gadsGlābjot „Parex banku”, Ivara Godmaņa valdība tajā ieguldīja valsts līdzekļus. Eiropas Komisijai (EK) ir stingri nosacījumi, uz kādiem valsts var sniegt atbalstu komercuzņēmumiem un iesaistīties to darbībā. Šāds valsts atbalsts bija pieļaujams tikai kā īpašs izņēmuma gadījums un iespējams tikai ar nosacījumu, ka atbalsts ir terminēts un, stabilizējot situāciju, valsts banku pārdos.

Ja valsts jau sākotnēji nebūtu uzņēmusies saistības, Eiropas Komisija neatļautu valsts līdzdalību fi nanšu sistēmas glābšanā, pārņemot „Parex banku”, un šobrīd nebūtu „Citadeles” akciju, ko pārdot.

Šobrīd pārdošanā ir ap 400 banku visā Eiropas Savienībā. „Citadele” strā-dā stabili un ir pelnošs uzņēmums. Latvijas valdība ir ieinteresēta noslēgt valstij visizdevīgāko darījumu.

Ja valsts nepārdos banku, to paveiks EK, kurai nav motivācijas meklēt Latvijai izdevīgākos darījuma nosacījumus, un valsts cietīs ievērojamus zaudējumus.

KĀPĒC TAGAD?Saskaņā ar 2008. gadā uzņemtajām saistībām, bankai „Citadele” līdz 2014. gada 30. septembrim bija jāpiesaista investors un līdz 2014. gada beigām jānoslēdz galīgs un saistošs līgums par bankas pārdošanu.

Norises Eiropas, ASV un citos fi nanšu tirgos, kā arī bankas „Citadele” labie fi nanšu rezultāti ir tāds apstākļu kopums, kas liecina par pareizu brīdi investora piesaistei. Latvijas kredītreitings ir paaugstināts, sek-mīgi ieviests eiro.

KĀDI BŪS IEGUVUMI?Līdz ar privātā investora piesaisti restrukturizācijas plāna prasības būs izpildītas un banka varēs strādāt kā pilnīgi brīvs tirgus dalībnieks, kā rezultātā privātā kapitāla piesaiste pavērs iespējas straujākai bankas attīstībai.

Līdz ar privāto investoru ienākšanu banka varēs vieglāk kreditēt Latvijas uzņēmumus un ģimenes.

Līdz šim saskaņā ar restrukturizācijas plānu bankai bija noteikti konku-rences ierobežojumi, kas kavēja tās attīstību.

Valdība nolemj atbalstīt „Parex bankas” aktīvu sadalīšanu un tiek dibi-nātas „Citadele” un „Reverta”.

Valdība atbalsta bankas „Citadele” un „Parex bankas” pārdošanas stratēģijas.Bankas pārdošana tiek divreiz atlikta, pasaules fi nanšu tirgū nesenās krīzes rezultātā valdot negatīvai situācijai un saņemtajiem piedāvāju-miem nesakrītot ar valdības ekspektācijām.

Dombrovskis atgādina, ka saskaņā ar 2008. gadā uzņemtajām saistībām banka jāpārdod līdz 2014. gada beigām.

Jūlijā valdība lemj atsākt bankas „Citadele” pārdošanas procesu.

No 2014. gada aprīļa līdz 29. jūlijam no septiņiem pretendentiem bankas iegādei tiek atlasīts viens pretendents, kas vislabāk var nodrošināt sek-mīgu bankas darbību.16. septembrī valdība lemj banku pārdot. Līdz septembra beigām tiks parakstīts līgums ar investoru.

BANKA CITADELEREVERTA

PAREX BANKA VALSTS ATBALSTS (NETO) PAREX BANKAS GLĀBŠANAI IR SARUCIS PAR

(NO 1,734 MILJARDIEM EUR UZ 0,704 MILJARDIEM EUR)

1,03 MILJARDIEM EUR

REVERTA, KAS TURPINĀS ATGRIEZTIEGULDĪTOS LĪDZEKĻUS, PALIEK

VALSTS ĪPAŠUMĀ LĪDZ 2017. GADAM

VALSTS ATBALSTS (NETO) REVERTA IR SARUCIS PAR

VALSTS ATBALSTS REVERTA PALIEK

827 MILJONIEM EUR759,3 MILJONI EUR

2010. gads

2011. gads

2012. gads

2013. gads

2014. gads

Materiālā izmantota LPA informācija

FO

TO

: F64

FO

TO

: F64

127 MILJONI EURŠOBRĪD NEATMAKSĀTAIS VALSTS IEGULDĪJUMS

(NETO) BANKĀ IR

VALSTS ATBALSTS (NETO) BANKAI CITADELE IR SARUCIS PAR

(NO 377,9 MILJONIEM EUR UZ 127,9 MILJONIEM EUR)

250 MILJONIEM EUR

*ATMAKSĀTĀ SUMMA NORĀDĪTA IESKAITOT % MAKSĀJUMUSIzdod un apmaksā: Politiskā partija VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358. Redakcijas adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga, LV 1050. Tālr. 67205472. Fakss 67205473. E-pasts: birojs@vienotiba.lv © Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju VIENOTĪBA.

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / Z E M G A L E12