pašvadītamācīšanās kompetencēsbalstītāizglītībā · 2019-10-29 · efektīva mācību...

Pašvadīta mācīšanāskompetencēs balstītā izglītībā

2019. gada 24.oktobrī,

Ulbrokas vidusskola

Mūžizglītības un kultūras institūts “VITAE”

lektore Kristīne Paisuma

Drabešu Jaunās pamatskolasizaicinājumi -

pašvadītas mācīšanās praksesieviešanā

K.Zāle

Teorētiskais aspekts

Mācību saturs

Metodika

Didaktika

Audzināšanas saturs

Pedagoga personība un attieksme

•Jaunā izglītības satura izstrādātājukomanda

•Sabiedrības līdzatbildība/ iesaiste

•Skolotāja profesionālā atbildība, sadarbība, vienotas prasības

Mācību saturs

•Kāds ir mērķis metodes izvēlē? (atmiņastreniņš, sadarbības prasmes…)

•Vai metode atbilst skolēnu vecuposmam?

•Vai tā atbilst mācību priekšmeta/ jomasspecifikai?

Metodika


Audzināšanas satura realizācijunotiek

katrā mācību stundā!


ATBILDĪBA

GODĪGUMSCENTĪBA DROSME

MĒRENĪBA

GUDRĪBA

TOLERANCE

LAIPNĪBA

LĪDZCIETĪBASAVALDĪBA

TAISNĪGUMS GODĪGUMS


Ministru kabineta noteikumiNr.480

Kādam jābūt skolēnam pabeidzot skolu?


Audzināšanas programma

Kādam jābūt skolēnam pabeidzot JŪSU skolu?

Pedagoga personība un attieksme

Vadīt mācīšanos

Tā ir pedagoga atbildība izveidot stundu tā, laiVISI SKOLĒNI BŪTU IESAISTĪTI un skolēni paši

konstruētu savas zināšanas

Didaktika/ Didaktiskie modeļi

mācību procesa tiešā plānošana

izvērtēšana

atbildība par mācīšanas un mācīšanāsprocesa norisi

TIEK APSKATĪTA

Ierastā stundas struktūraTemats: ……………………………………………

1.uzdevums + metode A

2.uzdevums + metode B

3.uzdevums + metode C

Paldies par darbu stundā!

Problēma:

•Skolotājs saka:

Bērni stundā neprot uzvesties!

Kas bērnu uzvedībai varētu būt par iemeslu?

IZAICINĀJUMI:

Mainījies skolēnu informācijas ieguves veids

Skolā parādās X ; Y ; Z ; Alfa paaudzes

Skolēni uzsāk mācības skolā ar krasiatšķirīgu zināšanu un prasmju pieredzi

Didaktiskie modeļi/ stundas struktūras

Kā mazināt skolotāja slodzi?

Kā palielināt skolēna iesaisti / līdzatbildību?

Piemērs : Gagne/ Ganje 9 etapu modelis (9G)

9 G (KLASISKAIS) CITĀDĀK

1. Skolēnu uzmanības piesaistīšana Skolēni saorganizējas paši

2. Noskaidrot, pārrunāt stundāsasniedzamo rezultātu

Skolēni izvirza : nezinu / zinu, ko vēlosuzzināt

3. Skolotāja darbība, lai atsauktu atmiņāiepriekš apgūto

Skolēni pāros/grupās aktualizē – ko zinu?

4. Jaunā mācību satura apguve Skolēni skaidro, meklē info, salīdzina

5. Kopīga mācīsānās mācīties Skolēniem uzdevumos caurviju prasmes“Mācās mācīties” sadarbībā

6. Iespēja praktizēties individuāli/ kopāar citiem

Piemērs : Gagne/ Ganje 9 etapu modelis (9G)9 G (KLASISKAIS) CITĀDĀK

7. Atgriezeniskā saite par paveikto

1) Tikai par uzdevumu;2) Par procesu (kā mēs strādājām)3) Pašvadības dimensija (Ko skolēns var mainīt

savā rīcībā, lai varētu izdarīt vairāk)4) Personības dimensija (sasaiste ar

audzināšanas darbu)

8. Pārrunas par sasniedzamorezultātu/ tā izvērtēšana

Kopīgais/ atšķirīgais atklātajā

9. Nostirpina un zināšanupārnese uz jaunām situācijām

Problēmorientēta/ uz rezultātu orientēta/ plānošanu akcentējoša pārnese

ATSLĒGAS vārdi šodienas skolēnam mācoties

UZTICĒŠANĀS – aktualizēt, plānot

BRĪVĪBA – darīt , pētīt, eksperimentēt

KLĀTBŪTNE – dot iespēju reflektēt, lai saprastu pats, ko(ne)saprot, līdzatbildība

Didaktiskie modeļi/ stundu struktūras

9G Hantere 5E Šulcs Klafki

KolbsPieaugušo izglītība/ vidusskola

Nav pareizi / nepareizi! IR skolotāja izvēle!

Problēma:

• Skolotājs saka: Bērni stundā neprot uzvesties!

Kas bērnu uzvedībai varētu būt par iemeslu?

Metodiķis iesaka: Jums jāmaina stundas struktūra.

Ko metodiķis ar to domāja?

Kāpēc jāmaina?

Stundas struktūra ir audzināšanasinstruments!

Iemāca rīkoties!Izveido domāšanas karti/ algoritmu

Audzināšanas procesā – SADARBĪBA/ LĪDZATBILDĪBA

Efektīva mācību stunda

Aktualizācija Apjēgšana Refleksija

Efektīva mācību stundaMācību stundu un skolotāja darba stundā vērtē pēc tā, ko un kā dara

skolēni

Mācību stundu mērķi

Zināšanas, prasmju un vērtību apguve, nostiprināšana

Visu skolēnu iesaistīšana

Skolotāja veidi, kā konstatēt, vai stundas laikā sasniegts rezultāts

Veidi, kā skolēniem ir iespēja konstatēt, vai ir sasniegts rezultāts un kas būtu jādara, lai uzlabotu sniegumu

1.Līm

en

issko

lotājs

piln

ībā

plān

o u

n vad

a stun

du

un

n

osaka tās gaitu

2.Līm

en

issko

lotājs u

n sko

lēn

i iesaistās stu

nd

u p

lāno

šanā u

n

vadīšan

ā

3.Līm

en

is skolo

tājs kon

sultē

sko

lēn

us p

ar mācīb

u stu

nd

as jau

tājum

iem

Jons Hattie (Džons Hetijs)“Redzamo mācīšanos skolotājiem”

• Džons Hetijs grāmatā «Redzamā mācīšanās skolotājiem» atzīst, ka vissvarīgākais sekmīga mācību procesa norisei irskolotājs, kurš :

1) spēj paraudzīties uz mācību procesu skolēna acīm

2) apzinās savu ietekmi uz bērnu mācību sasniegumiem.

• Četras būtiskākās stundas plānošanas daļas:

1) Skolēna sākotnējais sasniegumu līmenis (iepriekšējie panākumi);

2) Vēlamais līmenis tēmas apguves ( semestra, pusgada, gada) beigās(plānotā mācīšanās);

3) Izaugsmes pakāpe (progresija);

4) Skolotāju sadarbība un kritika plānošanas laikā

Džons Hetijs“Redzamo mācīšanos skolotājiem”

• Iepriekšējie sasniegumi


Pašreizējaiszināšanu un

prasmjulīmenis

SKOLĒNS

Plānotaiszināšanu un

prasmjulīmenis



SKOLĒNS

Pievienotā vērtība


Kas ir izglītības psiholoģijas pamatā?

Viens princips – mācīšanos visbūtiskāk ietekmē tas, ko audzēknis jauzina. Konstatējiet to, un māciet viņu atbilstīgi (Ausubel, 1968)



! Cik skolēns vēlas / ir gatavs ieguldīt mācīšanās procesā un ir tam gatavs!

! Izpratne par skolēna domāšanas veidu! (kādas ir skolēna domāšanasstratēģijas)



Keiss (1987, 1999)

Shayer, (2003)


Labāka vispārējā izpratne skolēnam var veidoties tad,

ja uzlabojas skolēna informācijas apstrāde un darba atmiņas spējas

Būtiski pievērst uzmanību ne tikai mācību saturam, bet arī mācību


1) Skolotājam jāredz sava loma kā pozīcija, kurā ar iejaukšanos var radīt izmaiņas;

2) Mācīšanās ir kopīgs process un tajā irvajadzīgs dialogs

Skolēni uz stundu ierodas ar dažādiem :

• iepriekšējiem sniegumiem;

•mācīšanās stratēģijām;

•paļāvību uz mācīšanos.


Kā skolēni uztver sevi?

Kā cilvēki apstrādā informāciju par sevi?

Kā tas ir saistīts ar mācīšanās rezultātiem?

“Ticēt paši sev” – uzturēt pašcieņu


Carroll, Houghton, Durkin&Hattie, 2009

•Pašefektivitāte


Skolēna pārliecība vai ticība pašam sev, kaspēj mācīties.

Skolēni ar augstu pašefektivitāti grūtusuzdevumus uztver kā izaicinājumus, nevis

cenšas no tiem izvairīties.

•Pašapgrūtināšanās


Notiek tad, kad skolēni sasniegumu vietā koncentrējas uzkavēkļiem un šķēršļiem, kas ļauj par neveiksmes cēloniuzskatīt attaisnojamus kavēkļus, nevis pievērsties savai

kompetencei.To var mazināt, nodrošinot vairāk panākumu mācīšanās

laikā, samazinot nenoteiktību par mācīšanās rezultātiem un iemācot skolēnam labāk pašam pārraudzīt savu mācīšanos

•Pašmotivācija


Tas var būt vērsts uz iekšējo vai ārējo attiecinājumu:

1) vai prieku sniedz pati par sevi mācīšanās (iekšējā);2) vai prieka avots ir gaidāmais atalgojums (ārējā).

Cilvēkam vajadzīga abu motivāciju kombinācija!

•Pašmērķi


1) Meistarības mērķi – skolēns uzskata, kaspējas var attīstīt pieliekot vairāk pūļu;

2) Snieguma mērķi – spēju līmenis ir fiksētsun to nevar pielāgot vai mainīt;

3) Sociālie mērķi – mijiedarbojoties arcitiem klases biedriem un kādas ir viņu

attiecības

•Pašatkarība


Tā ir vērojama kad skolēni kļūst atkarīgi no pieaugušo sniegtajiem komentāriem

(netiek iemācīta pašregulācija)

•Pašvērtības noliegšana un izkropļošana


Vērojama, kad skolēns ignorē informāciju(uzslavu, aizrādījumu, atgriezenisko saiti)

•Perfekcionisms


Vairākas izpausmes:1) Skolēns nosaka tik augstus standartus, ka neatbilstību

uztveram par neveiksmi;2) Skolēns pieprasa, lai resursi būtu perfekti – neveiksmē

vaino resursus (laika trūkums);3) Skolēns pievērš uzmanību nesvarīgām deļām un

pārspīlēti iegulda laiku uzdevuma izpildē(“visu vai neko”pieeja)

•Bezcerīgums


1) Skolēns sagaida, ka viņam sniegumunebūs;

2) Izvairās no snieguma uzdevumiem, tajosneiesaistās;

3) Aizsargā savu patības sajūtu, gūstotpanākumus ar citām darbībām

• Sociālā salīdzināšanās


Skolēni bieži vēro apkārtējo uzvedību, meklējot mājienus un attieksmes, kas varētuizskaidrot skolēnu pašu patības izpratni vai

uzlabot to.(“liela zivs – mazs dīķis”) (Neiderer, 2011)


Skolēni vairāk paļaujas uzmācīšanos

Nevis uz sasniegumustratēģijām

Skolēni pieņem A/S Nevis to ignorē

Skolēni nosaka atskaitespunktus grūtajiem mērķiem

Nevis vieglajiem mērķiem

Skolēni salīdzina savuspanākumus ar tēmas

kritērijiem

Nevis ar citu skolēnupanākumiem


Skolēni attīsta augstumācīšanās efektivitāti

Nevis attīsta zemu mācīšanāsefektivitāti

Skolēni – akadēmiskajāssituācijās īsteno pašregulāciju

un personīgo kontroli

Nevis paļaujas uz apgūtobezcerīgumuē

TAD skolēni gūst sasniegumu rezultātus un efektīvākieguldās mācīšanās procesā

Paldies par uzmanību!

Gūstam prieku kopābūšanā!

Drabešu Jaunās pamatskolasizaicinājumi -

pašvadītas mācīšanās praksesieviešanā

Drabešu Jaunās pamatskolasdirektore Kristīne Paisuma

SAUDZĒJIET SEVI!

[email protected]

pašvadītamācīšanās kompetencēsbalstītāizglītībā · 2019-10-29 · efektīva mācību...

Documents