p van menss tverot telpu starp objektiem

7/21/2019 p Van Menss Tverot Telpu Starp Objektiem

1/6

Baltijas Muzeoloijas vasaras skola 2013. Lekciju un diskusiju dokumenti. No angu valodas tulkojusi Anita Jirgensone.

1

Peters van Mens (Peter van Mensch)

Reinvarda Akadmijas (Amsterdama, Nderlande) kultrvstures profesors

TVEROT TELPU STARP OBJEKTIEM

Pdj izstde, ko Museum f r Volkskunde (Berlnes Etnogrfiskais muzejs, VcijasDemokrtiskRepublika) organizja pirms 1989. gada novembra, bija veltta muzeja tekstilijukolekcijai. Tpat k iepriekj ekspozcija Lielpilstu proletarits (Grossstadtproletariat )(1980-1987) , ar izstde Aprbs starp tautastrpu un modi ( Kleidung zwischen Tracht und

Mode ) (1989-1992) rdja rekonstrutus strdnieku dzvoku interjerus devipadsmit undivdesmit gadsimta mij ( Karasek 1991). Neraugoties uz autentisku objektu izmantoanu,muzejam neizdevs stenot savu mri, t.i., pardt, cik nolojamos apstkos dzvoja Berlnesstrdnieki un viu imenes. Tas, ka tiei autentisko priekmetu d vsturisko situciju ekspozcij nav iespjams atainot pietiekami preczi, ir viens no interesantkajiem paradoksiemmuzeja darb. Galu gal, muzeja priekmetiem jbt kvalitatvi resta urtiem un notrtiem,muzeja telpm jbt pietiekami sausm un, protams, bez nepatkamm smakm. Acmredzot patmuzejs ar tik skaidru ideoloisko vstjumu, kds bija Berlnes Etnogrfiskais muzejs , nespja izvairties no noteikumiem , kas regul muzeja k konteksta realitti.

apcerjuma nolks ir iepazties ar "noteikumiem, kas regul muzeja k konteksta realitti", pai pievroties vsturiskajiem interjeriem . Rakstanu iedvesmoja Keneta Hadsona ( Kenneth Hudson ) slavenais aforisms " Teris muzej ir teris muzej, nevis teris" ( Hudson, 1977).

Saskare ar autentiskumu

Apmekljot vsturisko mju, msu pieredzi btiski ietekm trs parametri . Msu pieredzessubstrts ir paas mjas fiziskums. o fiziskumu radjui divi procesi: dinamika starp mju un tsiedzvotjiem vis ts pastvanas laik pirms mjas prtapanas par muzeju un interpretcijas rezultts, mjai kalpojot par muzeju. Turklt msu pieredzi ietekm ar faktisko laiku un telpusaisttie nosacjumi, kas mains atkarb no diennakts laika ( vai ms jau esam padzrui kafiju),laikapstkiem, iespjasatrast auto stvvietu u.c. Visbeidzot, tas ir msu persongais konteksts

(iepriekj pieredze, gaidas, zinanas, mcans stils u.c.) un apmekljuma socilais ietvars (kop ar mu draugu, veckiem, brniem u.c.) ( Falk & Dierking, 2000). Tdjdi, noapmekltja viedoka, mjai k vsturiskam artefaktam ir slveida identitte ar trim pamatkrtm: mja, kda ttika izveidota un izmantota pirms ts muzealizanas, mjas prveidoana vsturisk muzejmj un mja, kdu to uztveram apmekljuma laik.


2/6


2

Katru krtu ietekm pa mijiedarbba starp dm trim sastvdam: fizisks pabas, funkcijasun nozme, konteksts. Telp vai mj katrs atseviais objekts var tikt defints, pamatojoties uzt atraans vietu (t.i., t fizisko stvokli telp un saistbu ar citiem priekmetiem) un "niu" (tfunkcionlo pozciju attiecb pret telpu un citiem objektiem) ( van Mensch ,1991). Kaut kur starpm trim sastvdam mt metaforisks vietas gars, "ideja", kas satur kop sastvdaas.Muzealizcijas proces "skotnj ideja", kas nosaka s vietas specifiku, pakpeniski tiekaizstta ar muzeja darbinieku nodomiem. Zinm mr apmekljuma laik pats apmekltjs irminto sastvdau saistos loikas centrs.

Kda ir saistba starp m trim krtm? Vai tm piemt neprtrauktba, un, ja piemt, tad kd princips ir s neprtrauktbas pamat? Var apgalvot, ka neprtrauktbas jdziens ir ciei saistar autentiskuma jdzienu. Sav grmat Par autentiskum u (2007 a), Dozefs Pains un DeimsGilmors ( Joseph Pine & James Gilmore ) paskaidro, ka autentiskums ir tas, ko apmekltji uztverk autentisku, un tas saists ar uzticanos: "Lai btu sti, muzejiem jnodroina divi standar

visiem saviem artefaktiem, celtnm un disputiem: Vai tie pai par sevi ir patiesi? Vai tas, ko tivsta, ir patiesba?" ( Pine & Gilmore, 2007b). Pains un Gilmors apkopo o viedokli, sakot:"Runjot uzdodies par to, kas esi". Saska ar o pieeju ir iespjams runt par reliemviltojumiem u n viltotu realitti. Pardba pati par sevi var bt patiesa, tau t var nebt t, par ktiek dvta (viltota realitte), vai ar t var bt t, par ko tiek dvta, tau nebt patiesa (reviltojums). Btu interesanti apkopot vsturisko mju piemrus, kas ir reli viltojumi, viltorealitte, viltoti viltojumi vai rela realitte. emot vr muzealizcijas proces veikts izvlevar diskutt, cik liel mr vsturisks nams var izlikties par relu realitti, tau, no otras pusekad interpretcijas vsture ir iekauta muzeja izgltojoaj programm, tad muzejs izturas patieun ir tas, par ko uzdodas. Skaidri noteiktu parametru sistm rekonstruta neolta bda var btikpat autentiska k msdienu dzejnieka muzealizta mja. Runa ir paruzticam bu, par banu patiesiem, par atkltbu un prskatmbu. Saska ar Denetu Mrstainu ( Janet Marstine ),"radikl caurredzamba" ir galvenais muzeju tikas princips ( Marstine, 2011). obrd ir tikaigodgi piemint, ka biju BerlnesEtnogrfisk muzeja pers onlam bija labi zinms rakstaskum piemintais paradokss. Izstdes katalog muzeja direktore rika Karaseka ( Erika

Karasek ) izskaidro izmantot materila ierobeojumus, kas raduies iepriekjo paaudurestauratoru pielietoto restaurcijas principu d ( Karasek 1983).

Vsturisks kas k heterotopijas

Pc defincijas muzealizt vsturisk mj apmekltjs vienmr saskaras ar pastarpintu situciju. T nav mja, kur kaut kas ir noticis vai kur kds ir dzvojis. T ir mja, kas irinterpretta un attiecgi pasniegta k mja, kur kaut kas ir noticis vai kur kds ir dzvojis.Vietas biogrfiskospecifiku var prmkt vlme uzsvrt visprgs mkslas vstures priekstatus

par stilu un interjera dizainu vai visprgs sabiedrbas vstures priekstatus par ikdienas dzvi.


3/6


3

Pirmaj gadjum vartu veidoties redukcionistiska pieeja, k ur balstoties priekmetus,kasneprstv noteikta dizaina stilu, var viegli izemt no ekspozcijas. Otraj gadjum vartu tikt piedvts detalizts naratvs (inscenjums), kura pamat ir ekstrapolcija, nevis stas liecbas (van Mensch , 1991, 2001) . Pirms pieejas rezultt var tikt pazaudts s vietas paais gars, otr

pieeja var piedvt prliecinou pieredzi, kas balans starp relo realitti un viltoto viltojumu.

Lai saprastu mehnismus, kas nodroina autentiskuma pieredzi, vartu nodert Fuko ieviestaisheterotopijas jdziens. Saska ar Fuko, heterotopija ir viens no veidiem, k raudzties uz

pasauli. Citviet Fuko aj kontekst lieto terminu "skatiens". Vi skaidroja o jdzienu 1967.gad radio lekcij, kas tika publicta 1984. gad ( Foucault , 1984) . is termins regulri ticis

pielietots muzeju situcijas raksturoanai ( Bennett , 1995; Kahn , 1995; Hetherington , 1996; Dubuc , 2011; Franke & Niedenthal 2011). Dadie termina pielietojumi liecina, ka tas ir"plastisks jdziens" (Van der Duin , 2009). Heterotopija apzm dialektiku starp vietu k fiziskuvietu un vietu k socili uzbvtu vietu. aj dialektik heterotopija atiras no utopijas. Utopijai

nav saistbas ar r elo vietu.

Lielpilstas proletarits (1980-1987), Berlnes Etnogrfiskais muzejs ( Berlne, Vcijas Demokrtisk Republika). Fotogrfija : Berlnes Etnogrfiskais muzejs.

Aprbs starp tautastrpu un modi (1989-1992), Berlnes Etnogrfiskais muzejs ( Berlne, Vcijas Demokrtisk Republika / Vcijas Federatv Republika ). Foto: Berlnes Etnogrfiskais muzejs.

Zuiderz muzejs / Zuiderzeemuseum, Enkhuizena

( Nderlande). Attls uzemts 1990. gados. Divdesmit gadus vlk istaba joprojm izskats tda pati , pardot laika dilemmu muzeja kontekst . Virtulie brni ir izaugui , tau viu rotalietas miergi gu taj pa viet taj pa izkrtojum .

Foto: Zuiderz muzejs.


4/6


4

Sav lekcij Fuko piedv vairkus principus, kuros balsts heterotopija. Tos var viegli sa saisttar muzeja situcijas specifiku, jo pai vsturisks ks. T, piemram, jdziena neviendabba iroti noderga: heterotopija spj pretstatt vien rel viet vairkas nozmes, kas paas par sevi irsadergas (3. princips). Runjot par atirbm laika uztver un rpus heterotopisks situcijas (4.

princips), Fuko pai piemin muzejus: "Muzejs [ k heterotopija pau] vlmi vienviet aptvert visulaiku, [ tikmrvieta] pati par sevi ir rpus laika". Lai gan vi neizmantoja muzeju k piemru 5.

principam , institcijair lielisks piemrs komplictai "atvranas un aizvranas sistmai,kasizol muzeju un padara to caurlaidgu". Muzeji ir atvrti visiem, tau tos raksturo (un stabiliz) robeas un piekuves ierobeojumi. Ir skaidra atirba starp vsturisko mju k privtmju unvsturisko mju k muzeju. Ir atirgi ieejas rituli. Ieeja muzej ir ritualizta pat vairk nek privt situcij, tdjdi uzsverot s vietas " citdbu". Tas, ka biei vien vsturisks mjas oriinls durvis netiek izmantotas publiskai lietoanai, skaidri norda, ka btb vieta ir pasaule, kas vads pc savas loikas. Ir paredzts, ka apmekltjam jpieem loika, j padodas tai (un juzvedas atbilstoi tai). Ja apmekltjs nav iepazinies ar m uzvedbas

normm, vi par pazust.

Termins jpadodas nav izmantots nejaui. Autentiskuma pieredze, td nozm, ko holandieu vsturnieks Johans Heizinga ( Johan Huizinga ) (1920) nosaucis par "vsturisko sajtu"( Ankersmit, 1993), ir atkarga no t, ko Semjuels Teilors Kolrids (Samuel Taylor Coleridge )(1817) aprakstjis k "labprtgu neticbas apspieanu. Sav esej par pasakm D.R.R.Tolkns( J.R.R. Tolkien ) (1947) noraida o ideju par "neticbas apspieanu". Viaprt, autors radasekundro pasauli, kas ir iekji konsekventa. Tas padara iespjamu to, ka piedvt ststa parametru robes lastjs padodas sekundrs ticbas ietekmei. Izpildjuma teorija ( Performancetheory) ievrojami papildina iermto realitu savstarpjo attiecbu komplictbu, tau tas tiks iztirzts turpmkaj tekst.

Kolonija un bordelis

Vairki autori ir apspriedui iespjamo paradoksu saistb ar jdzienu heterotopija. PiemramHilde Heinena ( Hilde Heynen ) (cittaVan der Duin, 2009) run par sakrtotbas heterotopiju("g lti sakrtotas, prkaojus struktras un stabilittes vietas"), saldzinot to ar nekrtbaheterotopiju ("transgresvas, "dzvas" eksperimentu un prmaiu vietas"). Teiktais attiecas ar ukontrastu starp bordeiem un kolonijm, ko minjis Fuko savas lekcijas nobeigum. Attiecb u

kolonijm un sakrtotbas heterotopijm, vsturisks mjas demonstr spcgu tendenc(re)prezentt stabilitti. Zinm mr tas saistts ar institucionl konteksta un tam raksturg profesionlo tradciju specifiku (k mints raksta pirmaj da). Dinamikas, kas ir btiskamsu rels dzves daa, trkums rada "hiperrealitti", kas vartu bt prliecinoa ststjumdetas, tau atstj tukumus starp objektiem.


5/6


5

s problmas risinjums var sakoties Fuko piemintaj bordel . Vairki minjumi jau irveikti, lai vsturisko mju prvrstu par " transgresvu, "dzvu" eksperimentu un prmaiu vietu",tdjdi atbrvojot vietas garu no struktras un stabilittes vam. Tiei to piedvja Maiklsenks un Kristofers Tillijs ( Michael Shanks, Christopher Tilley ), runjot par "at pestanasesttiku" (Shanks & Tilley 1986). Vii iebilst pret " profesionlo konservjoo vsturi ararheologiem-kuratoriem, kuri ststa par monolto un nogalinto pagtni," un propagand "specifisks konstrukcijas, procesa nepabeigtbu, dadas attiecbu formas ar artefaktu pagtni,nevis pabeigts pagtnes attlojuma fiksts attiecbas". Tpc mums ir " jnoirartefakts kzintnisko ptjumu objekts no t "pasaprotams" nozmes, jatklj artefakts k neidentisksobjekts ar t acmredzamo nozmi, jatem objektam t pretenzija uz esambu sev, jatemobjektam t nepastarpintba, lai atbrvotu to no sterils, vienmr ts paas, homo gns vstures neprtrauktbas". Msdiens ideja ir izkristaliz jusies k "kritiskie mantojuma ptjumi". oterminu radja Rodnijs Harisons ( Rodney Harrison ) (2010). Pc via teikt, jautjums ir par to, "kuram ir tiesbas kontrolt pagtnes interpretciju tagadn." "Bt kritiskam mantojuma

ptjumos vienkri nozm "domt par" mantojumu: K pc ms vrtjam vienus pagtnes objektus, vietas un praksi augstk nek citus? Kuri mantojuma aspekti paliek aizmirsti, izvlotiesiemint kdus no tiem?" ( Harrison & Linkman 2010).

Vsturisko mju prveidoana dzvs eksperimentu un prmaiu viets, interpretciju prvrana konstrukciju un nepabeigta darba akt, pretenzijas uz esambu sev atemana vsturiskajmjm un kritiska attieksme pret pau aizspriedumiem prasa jaunu muzeoloisko valodu.Mkslinieki, piemram, FredsVilsons ( Fred Wilson ) ir ieminui o ceu. Sav visplak pazstamaj izstd "Muzeja mnana" ( Mining the Museum ) (1992-1993) is afro- amerikumkslinieks pardja, ka Merilendas Vstures biedrbas (Baltimora) krjum it nemaz nav prstvtamelno iedz votju perspektva. Asociatvajs instalcijs Vilsons padarja neredzamo par redzamu: " Es aplkoju attiecbas starp to, kas ir un kas nav apskatms", Vilsons teicanesenaj intervij (Yellis 2009). Padart neredzamo par redzamu, atbrvot vietas garu tas irciengs izaicinjums ikvienam vsturisks mjas muzejam.

ATSAUCES

Frank Ankersmit (1993), De historische ervaring (Historische Uitgeverij, Groningen).

Tony Bennett (1995), The Birth of the Museum (Routledge, London).

Samuel Taylor Coleridge (1817), Biographia Literaria, Chapter XIV.http://www.gutenberg.org/cache/epub/6081/pg6081.html

lise Dubuc (2011), Museum and university mutations: the relationship between museum practices andmuseum studies in the era of interdisciplinarity, professionalizatio n, globalization and new technologies,Museum Management and Curatorship 26 (5): 497-508.

Marieke van der Duin (2009), Does place matter in museology? (Master thesis, Reinwardt Academie,Amsterdam).


6/6


6

John Falk & Lynn Dierking(2000), Learning from Museums: visitor experiences and the making of meaning.(AltaMira Press, Oxford).

Michel Foucault (1984), Des espaces autres: une conference indite de Michel Foucault, Architecture,Mouvement, Continuit 5: 46-49. Tulkojums angu valod: Jay Miskowiec, Of OtherSpaces.http://foucault.info/documents/heteroTopia/foucault.heteroTopia.en.html

Julia Franke & Clemens Niedenthal (2011), Ship as cipher. On siting the Venetian gondola in history andmedia, izdevum: Elisabeth Tietmeyer & Irene Ziehe eds., Cultural Contacts. Living in Europe (MuseumEuropi-scher Kulturen, Berlin) 19-24.Rodney Harrison ed., Understanding the politics of heritage (Manchester University Press, Manchester).

Rodney Harrison & Audrey Linkman (2010), Critical approaches to heritage, izdevum: Rodney Harrison ed.Understanding the politics of heritage(Manchester University Press, Manchester) 43-80.

Kevin Hetherington (1996), The utopics of social ordering: Stonehenge as a museum without walls, izdevumSharon Macdonald & Gordon Fyfe eds., Theorizing Museums. Representing identity and diversity in a changingworld (Blackwell Publishers, Oxford) 153-160.

Kenneth Hudson (1977), Museums for the 1980s: a Survey of World Trends (UNESCO, Paris).

Miriam Kahn (1995), Heterotopic Dissonance in the Museum Representation of Pacific Island Cultures,American Anthropologist 97 (2): 324-338.Erika Karasek (1983), Einleitung, izdevum: Grossstadtproletariat. Zur Lebensweise einer Klasse (Museumfr Volkskunde, Berlin) 2-3.Erika Karasek (1991), 100 Jahre Museum fr Volkskunde- Alltagsgeschichte im Wandel, izdevum: Wissen-schaftliches Kolloquium. Alltagsgeschichte in ethnographischen Museen. Mglichkeiten der Sammlung undDarstellung im internationalen Vergleich(Museum fr Volkskunde, Berlin) 9-13.Janet Marstine (2011) The contingent nature of the new museum ethics, izdevum: Janet Marstine ed., TheRoutledge Companion to Museum Ethics. Redefining Ethics for the Twenty-First-Century Museum (Routledge,Abbington) 3-25.

Peter van Mensch (1991), Kontext und Authentizitt, izdevum: Wissenschaftliches Kolloquium.Alltagsgeschichte in ethnographischen Museen. Mglichkeiten der Sammlung und Darstellung im

internationalen Vergleich (Museum fr Volkskunde, Berlin) 72-76.Peter van Mensch (2001), Tussen narratieve detaillering en authenticiteit. Dilemmas van een context-gerienteerde ethiek, izdevum: Interieurs belicht. Jaarboek Rijksdienst voor de Monumentenzorg(Waanders/Rijksdienst voor de Monumentenzorg, Zwolle/Zeist) 46-55.

Joseph Pine and James Gilmore (2007a), Authenticity. What consumers really want (Harvard Business SchoolPress, Boston).

Joseph Pine and James Gilmore (2007b), Museums & Authenticity, Museum News86 (3): 76-80, 92-93.Michael Shanks & Christopher Tilley (1987), Re-constructing archaeology (Cambridge University Press,Cambridge).

John R.R. Tolkien (1947), On Fairy Stories http://brainstorm-services.com/wcu-2004/fairystories-tolkien.pdf

Ken Yellis (2009), Fred Wilson, PTSD, and Me: reflections on the history wars, Curator 52 (4): 333-348.

p van menss tverot telpu starp objektiem

Documents