Psihologu profesionālās darbības regulācija

Vladislavs Vesperis, Sigita SniķerePārresoru koordinācijas centrs

2014.gada 4.februāris

Uzdevums

DG dotais uzdevums (MP rīkojums nr. 117, 04.04.2013.): Apzināt problēmas, kas saistītas ar

psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu publiskās iestādēs

Izstrādāt priekšlikumus normatīvā regulējuma vai attīstības plānošanas dokumentu pilnveidošanai

Pārstāvji no astoņām valsts institūcijām: Pārresoru koordinācijas centra Labklājības ministrijas Tieslietu ministrijas Veselības ministrijas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts kancelejas Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Valsts policijas

Pārstāvji no trīs psihologu profesionālām nevalstiskām organizācijām: Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas Latvijas Organizāciju Psihologu biedrības

Darba grupas sastāvs

Izpēte veikta, izmantojot ātrās novērtēšanas (Rapid Assessment Process, RAP) metodi, kas ietver:

Tiesību aktu analīzi Literatūras analīzi Statistikas datu analīzi Ekspertu viedokļu apzināšanu Grupu diskusijas

Metodoloģija

Jautājumi

• Vai vispār ir nepieciešams likumprojekts psihologu profesionālās darbības regulācijai?

• Vai psihologu darbība vispār ir jāreglamentē? Varbūt problēmu risinājums ir grozījumi esošajā normatīvajā regulējumā vai citā atbildību noteikšanā?

------------------------------------------------------------------------------------------Lai atbildētu uz jautājumiem, ir jāsaprot:A. Kādi ir pierādījumi tam, ka esošā kārtība ir maināma? B. Kādas ir atbildības robežas psihologiem/ psihoterapeitiem ārvalstīs?

(ārvalstu pieredzes analīze)C. Kāda ir speciālistu grupas iekšējā homogenitāte? (NVO 4-5 eksperti)D. Kāda ir horizontālā sadarbība starp dažādiem līdzīgu nozaru speciālistiem

(psihologi, psihiatri, sociālie darbinieki utt.)? (NVO 5 eksperti)E. Kādas ir/ kā mainās publiskās izmaksas, ja psihologu profesionālā darbība

tiek reglamentēta? (finanšu analīze)

Psihologu profesionālā regulācija• Profesija un amata nosaukuma izmantošana ir reglamentēta ar Veselības pakalpojumu sniedzēju likumu. Psihologu reģistrāciju administrē

Austrālijas Psihologu padome. Minimālās prasības – iegūta vismaz četru gadu augstākā izglītība akreditētā programmā, plus vēl divu gadu maģistra studijas vai arī divi gadi praktizējoša darba supervizora uzraudzībā. Iespējama papildu kvalifikācija kādā noteiktā psiholoģijas jomā. Austrālija

•Psihologa amata nosaukumu var lietot tikai personas ar doktora grādu. Klīniskajam psihologam papildus nepieciešama licence, savukārt izglītības psihologam - sertifikātsASV

•Psihologa amata nosaukumu var lietot tikai personas ar doktora grāduKanāda•Psihologa amata nosaukuma lietošana ir regulēta ar likumu un to piešķir Jaunzēlandes Psihologu padomes reģistrētiem psihologiem.Jaunzēlande

•Diploms psiholoģijā izmantošana ir regulēta ar likumu, praktizējošam psihologam ir jābūt vismaz 5 gadu akadēmiskai izglītībai psiholoģijā. Psihoterapeita kvalifikācijai nepieciešama vēl papildus 3-5 gadu apmācība, pēc kuras tiek kārtots eksāmens, iegūstot psihologa – psihoterapeita kvalifikāciju.Vācija

• Profesionālo psihologu asociācijai pieder preču zīme Psihologs NIP, kas tiek piešķirta tikai maģistra grāda ieguvējiem gadu pēc praktiskās darba pieredzes. Psihoterapeita un veselības psihologa amata nosaukuma lietošanu regulē Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likums, savukārt Klīniskais psihologs nosaukumu var lietot tikai tie, kuri apguvuši pēcdiploma apmācību.Nīderlande

•Psihologs un Praktizējošs psihologs lietošanu regulē likums. Šos amata nosaukumus var lietot pēc valsts izsniegtas licences saņemšanas t.i., pēc piecu gadu psiholoģijas studijām un viena gada praktizējoša darba supervizora uzraudzībā. Psihoterapeitam nepieciešama vēl papildus apmācība (1,5 gadi). Zviedrija

• Reģistrēts psihologs, praktizējošs psihologs, klīniskais psihologs, veselības psihologs u.c. amata nosaukumi ir regulēti ar likumu. Praktizējošus psihologus reģistrē Veselības profesionālā padome. Sniegt izglītības psihologa, veselības psihologa vai citas jomas psihologa pakalpojumus bez Veselības profesionālās padomes licences attiecīgajā nozarē ir pārkāpums.Lielbritānija

•Psihologa amata nosaukuma lietošana ir regulēta ar likumu. Regulāciju uzrauga Labklājības un Veselības nacionālā uzraudzības iestāde. Prasība – augstskolā apgūti 330 kredītpunkti psihologa studiju programmā.Somija

•Psihologa amata nosaukuma lietošana ir regulēta ar likumu. To var lietot tad, ja ir apgūta vismaz piecu gadu psihologa programma augstskolā, kā arī persona ir iekļauta valsts komisijas veidotajā reģistrā.Beļģija

Psihologu darbības jomas: Lielbritānija

Psiholoģijas pasniedzēji un

pētnieki

Klīniskā psiholoģija

Izglītības psiholoģija

Nodarbinātības psiholoģija

Sporta psiholoģija

Neiropsiholoģija

Veselības psiholoģija

Konsultāciju psiholoģija

Kriminālistikas psiholoģija

Darbību regulē Veselības un aprūpes profesionālā padome.

Organizāciju psiholoģija

Patērētāju psiholoģija

Dzīvnieku psiholoģija

Jomas, kuras nav Veselības un aprūpes profesionālās padomes redzeslokā.

Psihologu darbības jomas: Lielbritānija

•Nodarbojas ar garīgās un fiziskās veselības problēmām trauksmes, depresijas, attiecību problēmu, atkarību u.tml. gadījumos. Strādā gan ar pieaugušajiem, gan ar bērniem.Klīniskā psiholoģija

•Palīdz tikt galā bērniem un jauniešiem ar mācīšanās grūtībām un sociālo integrāciju. Parasti nodarbināti izglītības sistēmā.Izglītības psiholoģija

•Veicina pārmaiņas cilvēku attieksmē, uzvedībā un domāšanā par veselību un slimību. Palīdz tikt galā ar slimību un ārstniecības procesu. Nodarbojas arī ar veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumiem.

Veselības psiholoģija

•Strādā ar klientiem, izzinot dažādus garīgās veselības jautājumus, problēmas, ar kurām klientam nācies saskartiesKonsultāciju psiholoģija

•Palīdz organizācijām uzlabot produktivitāti un apmierinātību ar darbu atsevišķiem darbiniekiem. Motivē darbiniekus, palīdz pieņemt jaunus darbiniekus u.tml.Nodarbinātības psiholoģija

•Strādā ar komandu un individuālo sporta veidu dažāda līmeņa sportistiem nolūkā motivēt un palīdzēt tikt galā ar slodziSporta psiholoģija

•Psiholoģiskie aspekti kriminālprocesā. Tiesu medicīna.Kriminālistikas psiholoģija

Psihologu darbības jomas: Latvija

Izglītība un sports

Sociālā joma

Veselība

Organizāciju videIekšlietu un tieslietu

joma(t .sk. ieslodzījuma vietas, probācija)

Aizsardzības joma

Izglītības iestādes

Identificētās problēmas: Izglītības psihologa iesaiste nav obligāta - psihologi šobrīd ir 400

skolās, pusē skolu speciālists vispār nav pieejams Nepietiekamas prasības nepieciešamai kvalifikācijai - augstākā

izglītība jebkurā jomā + psihologa kvalifikācija Neskaidras izglītības psihologa atbildības robežas – risina tikai ar

mācīšanās grūtībām saistītus jautājumus vai arī citas problēmas Metodisko materiālu un vadlīniju trūkums Nepietiekama izglītības psihologu supervīzija, tālākizglītība un

metodiskā vadība Profesionālā ētika un skolēnu (ne)uzticēšanās psihologam, līdz ar

to psihologa spēja risināt problēmu vecumposmam un konkrētai situācijai atbilstošā veidā

Sociālā sfēra

Identificētās problēmas: Atbilstošu kvalifikācijas prasību esamība tikai bērnu tiesību aizsardzības jomā Prasmju trūkums izraudzīties un pielietot atbilstošas psiholoģiskās darba metodes Atšķirīga izglītības un zināšanu bāze Zemākās cenas principa piemērošana psihologa pakalpojumu centralizētā

iepirkumā - 9,5 LVL par vienu konsultāciju vai atzinumu Psihologa atbildības robežas Programmu, kas finansē psiholoģiskā atbalsta sniegšanu, pēctecība un līdz ar to

pakalpojumu teritoriālā pieejamība Ierobežots pakalpojumu klāsts (grupu psihoterapeitiskie pakalpojumi nav

pieejami) Nav sadarbība ar atbalsta personālu, pedagogiem izglītības iestādēs Psiholoģiskās izpētes atzinumu standartu neesamība, izņemot bērnu tiesību

aizsardzības jomu

Veselība

Identificētās problēmas: Psihologi nav iesaistīti ne veselības veicināšanā, ne profilaksē,

kaut risināmās problēmas pastāv (garīgā veselība, sabiedrības novecošanās)

Psihologu iesaiste valsts finansētajā veselības aprūpē ir neskaidrā statusā – no vienas puses, psihologi ir iesaistīti sadarbībā ar ārstiem, taču, no otras puses, viņu statuss neatbilst ne ārsta, ne ārstniecības atbalsta personas statusam

Iekšlietu un tieslietu sfēra

Identificētās problēmas:Valsts policijā Psihologi nav apmācīti darbam ar bērniem kriminālprocesā Nav kritēriju, pēc kuriem novērtēt psihologa atzinuma kvalitātiIeslodzījuma vietās Nav skaidras un pietiekamas kvalifikācijas prasības ieslodzījuma

vietās nodarbinātajiem Nepietiekams ieslodzījuma vietās strādājošo psihologu skaitsProbācijas dienestā Psihologa amata vietas Probācijas dienestā nepietiekamas

Identificētās problēmas:Neadekvātu testu izmantošana personāla

atlases procesā gan publiskās institūcijās, gan privātā jomā

Minimālo kvalifikācijas prasību neesamība

Organizāciju joma

Izglītības pieprasījums un piedāvājums Profesijas standarts Psihologa profesijas robežas Psihologu profesionālo organizāciju spektrs

Horizontālie aspekti

─ Katru gadu piedāvājumā 22-25 augstākās izglītības studiju programmas psiholoģijā

─ Pamatstudijās 10 gadu laikā uzņemti 4938 jaunieši, no tiem tikai 7,8% jeb 386 jaunieši par valsts budžeta līdzekļiem

⁺ Ar katru gadu psiholoģijas pamatstudijās uzņemto skaits samazinās

⁺ Augstākā līmeņa studijas 10 gados absolvējuši 1183 studējošie

Izglītības pieprasījums un piedāvājums

Profesijas standarts un robežas

PsihologsPsihiatrsPsihologs

psihotera-peits

Sociālaisdarbinieks

Speciālaispedagogs

Sociālaispedagogs

Ir profesijasstandarts

Psihologaasistents

Mākslasterapeits

(Ārsts)Psihote-rapeits

Izglītības psihologs

Minimālās izglītības prasībasMK noteikumos, tiesību aktos

Minimālās izglītības prasībaslikumā, MK noteikumos,

Sertifikācija

Nereglamentētā pieeja Reglamentētā pieeja

Tiesību aktos nedefinēts

Stakeholder – nevalstiskās organizācijas

Latvijas Klīnisko psihologu asociācija

IR SertifikācijaMarija Ābeltiņa Latvijas

Organizāciju psihologu biedrībaNAV Sertifikācija

Reinis Lazda

Latvijas Psihologu biedrība

Pagaidām NAV Sertifikācija

Gitāna Dāvidsone

Baltijas Psihologu asociācija

IR SertifikācijaJānis Caics

Latvijas Profesionālo

psihologu asociācija

IR SertifikācijaEvelīna Mūze

Latvijas Psihologu apvienība

Latvijas skolu psihologu asociācija

Psiholoģiskās kapacitātes

biedrība

Latvijas Veselības psiholoģijas asociācija

Pagaidām NAV sertifikācija

Kristīne Mārtinsone

Latvijas Psihoterapeitu

biedrībaIR Sertifikācija

Ansis Jurģis Stabingis

Latvijas Ģimenes psihoterapeitu

biedrībaIR Sertifikācija

Sarmīte Bambāne, Aina

Poiša

Latvijas Psihoterapeitu asociācija, kopš

2012.gada Latvijas Ārstu

psihoterapeitu asociācija

IR SertifikācijaDainis Balodis,

G.Ancāne

Latvijas Psihologu un psihoterapeitu

asociācija

Latvijas Psihoorganiskās

analīzes psihoterapeitu

biedrībaIR Sertifikācija

Inta Poudžiunas

Psihologi Psihoterapeiti

Izstrādāt psihologa atzinumu standartus, iekļaujot tajos specifiskus jautājumus atbilstoši psiholoģiskās izpētes jomai

Uzlabot psihologu pieejamību izglītības iestādēs, aprēķinot tam papildus nepieciešamo finansējumu

Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanai

Regulāri izvērtēt un pilnveidot psihologa pakalpojumu iepirkuma nosacījumus

Izstrādāt un apstiprināt Psihologu profesionālās darbības likumu, izveidojot psihologu sertificēšanas sistēmu

Priekšlikumi turpmākai rīcībai

Likumā definēts: Minimālās kvalifikācijas prasības Psihologa darbības/specializācijas jomas Psihologu profesionālās darbības pamatprincipi Psihologu profesionālās kompetences Psihologa tiesības, pienākumi un atbildība Psihologa klienta tiesības Sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība Dokumentācijas glabāšanas nosacījumi Psihologu profesionālās darbības pārraudzība

Psihologu profesionālās darbības likums

• Psihologam - iegūta psihologa izglītība (valsts akreditēta pamatstudiju un maģistra studiju programma psiholoģijā, kopumā seši gadi), kuras kopējais apjoms ir vismaz 240 kp un tās ietvaros apgūta prakse ne mazāk kā 40 kp apjomā, vai tai pielīdzināta izglītība un prakse

• Sertificētam psihologam - pēc minimālās izglītības ieguves vismaz vienu gadu veikta psihologa profesionālā darbība supervizora uzraudzībā

• Supervizoram - izglītība atbilst likumā noteiktajām prasībām un profesionālās darbības pieredze ir ne mazāka par 7 gadiem

Minimālās kvalifikācijas prasības

Izglītības un skolu psiholoģija Darba un organizāciju psiholoģija Klīniskā un veselības psiholoģija Juridiskā psiholoģija

Psihologa specializāciju nosaka atbilstoši supervizora uzraudzībā veiktajai profesionālās darbības jomai vai tās apakšjomai, un to norāda psihologa sertifikātā

Specializācijas jomas

Psihologu sertifikācijas padomeValsts pārvalde + NVO

Psihologu ētikas komisijaSertificēti psihologi

1.sertifikācijas komisija x

specializācijas jomāProfesionālās organizācijas

2.sertifikācijas komisija x

specializācijas jomāProfesionālās organizācijas

3.sertifikācijas komisija x

specializācijas jomāProfesionālās organizācijas

Pārvaldība

• Sertifikācijas padomes izveide – trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās

• Sertificēšanas komisiju izveide – viena gada laikā pēc likuma spēkā stāšanās no supervizoriem

• Sertifikātu piešķiršana bez supervīzijas - Divu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža personai, kura līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvusi atbilstošu izglītību un vismaz trīs gadu darba pieredzi

• Sertifikātu piešķiršana pārējos gadījumos – pēc izglītības un supervīzijas prasību izpildes (jānodrošina trīs līdz 5 gadu laikā)

Pārejas periods sistēmas ieviešanai

• Vai sertifikācijas sistēma tiek attiecināta uz visiem psihologiem vai tikai uz tiem, kurus nodarbina/kuru pakalpojumus izmanto publisko personu iestādes?

• Vai nepieciešama sertificēšana noteiktās specializācijas jomās?

• Kura valsts institūcija pēc likuma pieņemšanas būs procesa pārraugs (vadīs/piedalīsies Psihologu sertifikācijas padomē, uzturēs Padomes sekretariātu un sertificētu psihologu reģistru) – LM, IZM?!

Būtiski jautājumi turpmākam darbam

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Pārresoru koordinācijas centrspkc@pkc.mk.gov.lv