ĢEOGRĀFIJAS STUDIJU

PROGRAMMAS

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Saturs

1. Programmas anotācija……………………………………...…………….. 3.2. Programmas mērķi un uzdevumi……………………………...…………. 4.3. Studiju programmas raksturojums………………………...…………...… 4.3.1. Ģeogrāfijas bakalaura studiju programma………………………..……… 5.3.2. Ģeogrāfijas maģistra studiju programma……………………………..

…..6.

3.3. Ģeogrāfijas doktora studiju programma…………………….…………… 8.3.4. Prasības studiju vērtēšanai un vērtēšanas kārtība…………………..……. 8.4. Studiju programmas vērtējums…………………………………………... 8.4.1. Studiju programmas vadība un tās kvalitātes nodrošinājums………..…... 8.4.2. Studiju programmas vērtējums no studentu un darba devēja viedokļa..… 9.4.3. Studiju programmas perspektīvais novērtējums………………….……… 10.4.4. Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām

Latvijā un ārvalstīs………………………………………………………. 10.5. Studiju programmas nodrošinājums…………..…………………………. 11.5.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācija……………………..………………. 11.5.2. Ar studiju programmu saistītie zinātniskie pētījumi un to līmenis………. 12.5.3. Studiju programmas finansiālais nodrošinājums………………...………. 13.5.4. Studiju programmas materiāli tehniskais nodrošinājums……….……….. 13.5.5. Sadarbība studiju programmas realizācijā……………..………………… 14.6. Studiju programmas attīstības plāns…………………………………..…. 15.

1. Programmas anotācija

Ģeogrāfija ir viena no pasaules vissenākajām darba un zinības jomām. Laika gaitā mainījies tās saturs, mērķi un uzdevumi. Mūsu dienās tās loma palielinās gan vispārējā izglītības līmeņa paaugstināšanā, gan arī tautsaimniecībā. Ģeogrāfijas nozīmīgums būtiski pieauga saasinoties cilvēka un vides problēmām, “sarūkot” attālumiem starp dažādiem pasaules reģioniem un zinātnē ienākot jaunām un modernām tehnoloģijām, it īpaši ģeogrāfiskām informācijas sistēmām (ĢIS), zemes tālizpētei un INTERNETAM. Ģeogrāfiskā izglītība ir vispārējās izglītības neatņemama sastāvdaļa, kas palīdz cilvēkam izprast un orientēties dabas un cilvēka veidotajās telpiskajās struktūrās un šo struktūru mijiedarbībā, ģeogrāfisko objektu un parādību izvietojumā un vidē notiekošajos procesos. Pasaulē palielinās interese par uztveres ģeogrāfiju, kas palīdz cilvēkam novērtēt esošo situāciju un nospraust virzības mērķus.

Sakarā ar ģeogrāfijas zinātnes plašo pētījumu spektru, dažādās pasaules valstīs ģeogrāfijas vieta izglītības un zinātnes sistēmās ir ļoti atšķirīga. Daudzu universitāšu programmās ģeogrāfija tiek dalīta, cilvēku ģeogrāfiju iekļaujot sociālo zinību blokā, bet fizisko ģeogrāfiju - dabas zinātņu blokā. Citās valstīs, tajā skaitā Latvijas zinātnes klasifikatorā, ģeogrāfijas zinātne iekļauta dabas zinātņu skaitā. Latvijas Universiātes ģeogrāfijas studiju programmas padome uzskata ģeogrāfiju par pastāvīgu robeždisciplīnu, kas vieno dabas, sociālās un humanitārās zinātnes. Tā sastāv no vairākām apakšnozarēm: dabas jeb fiziskās ģeogrāfijas, cilvēku ģeogrāfijas, vides ģeogrāfijas, lietišķās ģeogrāfijas un ģeogrāfijas didaktikas, kurās fakultātes sudiju programma pieļauj specializāciju, piemēram klimatoloģijā, hidroloģijā, ekonomiskā ģeogrāfijā, reģionālā plānošanā, fiziskā plānošanā.

Latvijas Universitātē specializācija ģeogrāfijā tika izveidota 1927.gadā Dabas zinātņu un matemātikas fakultātes studiju sastāvā. Atsevišķa ģeogrāfijas programma izveidota 1944. gadā, vienlaicīgi ar Ģeogrāfijas fakultātes nodibināšanu. 1989./90.mācību gadā sākās pāreja no piecgadīgās augstākās izglītības ar specialitātes “ģeogrāfs, ģeogrāfijas pasniedzējs” iegūšanu uz Rietumu pasaulē pieņemto divpakāju akadēmisko izglītību, kas noslēdzās ar bakalaura un maģistra grādu iegūšanu ģeogrāfijā. Sākot ar 1991. gadu studijas tiek īstenotas trīs līmeņos: bakalaura studiju, maģistratūras un doktorantūras. Ģeogrāfijas un vides (dabas) mācības skolotājus sagatavo viengadīgas un divgadīgas profesionālo studiju programmu ietvaros.

Latvijas Universitāte ir vienīgā augstskola Latvijā, kur iespējams iegūt akadēmisko izglītību ģeogrāfijā. Vienlaicīgi ģeogrāfijas programmas (bakalaura un maģistra) nodrošina studentiem iespēju iegūt zināšanas arī tādās saskarzinātnēs (augsnes zinātne, klimatoloģijā, hidroloģijā), kurām Latvijā nav izveidotas spastāvīgas augstākās izglītības programmas.

Ģeogrāfijas studiju programmas tiek realizēta Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļā. Ģeogrāfijas nodaļas struktūru veido trīs akadēmiskās struktūrvienības: Cilvēka ģeogrāfijas, Dabas ģeogrāfijas un Ģeomorfoloģijas un ģeogrāfijas informācijas sistēmas katedra. Praktiskās iemaņas nodrošina laboratorijas un praktikumi: Reģionālās plānošanas laboratorija, Ģeomorfoloģijas un topogrāfijas praktikums, Videofoto laboratorija un Reģionālās ģeogrāfijas un toponīmikas laboratorija, karšu bibliotēka, kā arī Vides aizsardzības nodaļas sastāvā ietilpstošās laboratorijas: Augsnes laboratorija, Vides monitoringa un Jūras krastu laboratorija. Lauku kursi notiek lauku stacionāra “Lodesmuiža” un meteoroloģiskā stacija "Rīga - Universitāte". Studenti var izmantot Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes un citu fakultāšu bibliotēku pakalpojumus.

Studiju programmas pasniegšanu nodrošina Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesori (5), asociētie profesori (3), docenti (11), lektori (6) un asistenti (3), kā arī citu Latvijas Universitātes fakultāšu docētāji un vieslektori no valsts un zinātniskajām iestādēm.

2. Programmas mērķi un uzdevumiĢeogrāfijas studiju programmas mērķis ir sniegt akadēmisku un profesionālu izglītību

ģeogrāfijā, praktiskas iemaņas pētnieciskajā darbā un paaugstināt studējošo kopējo izglītības un kultūras līmeni, lai sagatavotie speciālisti būtu spējīgi veikt pastāvīgus pētījumus un risināt teorētiskos un lietišķos jautājumus ģeogrāfijā un tai radniecīgās zinātnes nozarēs.

Ģeogrāfijas studiju attīstības koncepcija katram līmenim nosaka galveno uzdevumu:· Akadēmiskās ģeogrāfijas pamatstudijas (bakalaura programmas) galvenais uzdevums

ir ģeogrāfijas augstākā līmeņa pamatzināšanu apguve, kas noslēdzās ar dabas zinātņu bakalaura grādu ģeogrāfijā ieguvi;

· Maģistra akadēmiskās studijas (maģistra programma) galvenais uzdevums ir specializācija kādā no ģeogrāfijas virzieniem, kas noslēdzās ar dabas zinātņu maģistra grādu ģeogrāfijā ieguvi;

· Studijām doktorantūrā galvenais uzdevums ir sagatavoties patstāvīga pētnieciska darba veikšana vienā no ģeogrāfijas apakšnozarēm un ģeogrāfijas doktora grāda iegūšana.

3. Studiju programmas raksturojumsProgramma reglamentē ģeogrāfijas zinātnes studiju mērķi, uzdevumus un īstenošanas

iespējas, studiju saturu un apjomu, pārbaudes formas un kārtību, kā arī parāda studiju programmas realizācijas akadēmiskos, materiālos un finansiālos resursus. (skat. dokumentus "Ģeogrāfijas bakalaura studiju programma", "Ģeogrāfijas maģistra studiju programma", "Ģeogrāfijas doktora studiju programma").

Ģeogrāfijas zinātnes studiju attīstības koncepcija paredz trīs līmeņa studijas:

1. Akadēmiskās ģeogrāfijas zinātnes pamatstudijas, kuru rezultātā students iegūst akadēmisko izglītību (grādu "dabas zinātņu bakalaurs ģeogrāfijā") (B. geogr.);

2. Maģistra akadēmiskās studijas, kuru rezultātā absolvents iegūst dabas zinātņu maģistra grādu ģeogrāfijā (M. geogr.);

3. Doktorantūras studijas, kuru noslēgumā sekmīgi aizstāvot disertāciju iegūst ģeogrāfijas doktora (Dr. geogr.) grādu.

Ģeogrāfijas akadēmisko studiju programmu studiju plāni un process tiek organizēts atbilstoši LU Satversmei, LU Senāta un LU studiju padomes lēmumiem, kā arī citiem normatīvajiem dokumentiem. Studiju programmas ir apstiprinātas LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Domes sēdē un LU Senātā.

3.1. Ģeogrāfijas bakalaura studiju programma

Bakalaura studiju programmas principi

Bakalaura programmas pamatā ir šādi principi:1. Ģeogrāfijas programmas studijas ir akadēmiskas studijas, kas sniedz pamatzināšanas

fiziskā ģeogrāfijā, cilvēka ģeogrāfijā, reģionālajā ģeogrāfijā un lietišķajā ģeogrāfijā, dod iespēju studentiem apgūt vispārizglītojošos un ģeogrāfijas zinātnes saskarzinātņu (ģeoloģijas, vides zinātnes u.c.) studiju kursus, kas kopumā

nodrošina pietiekami vispusīgu izglītību un absolventu konkurētspēju Latvijas darba tirgū;

2. Ģeogrāfijas programma sniedz pamatzināšanas ģeogrāfijas praktiskajā pielietojumā - tematiskajā kartogrāfijā, dabas aizsardzībā, zemes vērtēšanā, aatīstības plānošanā, dodot iespēju studiju programmu sekmīgi beigušajiem strādāt nozarēs, kurās nepieciešama ģeogrāfa izglītība;

3. Bakalaura studiju programma ietver lekcijas, studentu patstāvīgo darbu, laboratorijas un praktiskos darbus, kā arī lauku kursus, kā rezultātā studējošais iegūst patstāvīga pētījuma veikšanai nepieciešamās iemaņas, kas tālāk tiek pielietotas turpinot studijas maģistratūrā vai arī uzsākot darbu valsts un pašvaldības institūcijās, vai arī privātajās firmās.

Imatrikulācijas nosacījumi

Imatrikulācija ģeogrāfijas bakalaura programmā notiek atbilstoši LU kopējiem imatrikulācijas noteikumiem. Īpašs nosacījums ir zināšanas ģeogrāfijā atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām, kā arī labas latviešu valodas un svešvalodu zināšanas. Pašnovērtēšanas komiteja uzskata, ka nākotnē nepieciešams testu ģeogrāfijā papildināt ar vispārējās izglītības līmeņa pārbaudes jautājumiem.

Studiju programmas ilgums un saturs

Studiju programmā fiksētais studiju termiņš bakalauru studijām ir 4 studiju gadi (8 semestri). Programmas struktūru veido obligātās daļas (A daļa)studiju kursi, obligātās izvēles daļas (B daļa) studiju kursi un brīvās izvēles daļas (C daļa) citu zinātnes nozaru studiju kursi.

A daļas kursi (55% no 164 kredītpunktiem) ietver:· ģeogrāfijas zinātnes nozares pamatstudiju obligātos studiju kursus dabas ģeogrāfijā

(fiziskās ģeogrāfijas pamati, ievads klimatoloģijā, hidroloģija, bioģeogrāfija, augsnes zinātne, ģeomorfoloģija, ainavzinātne), cilvēka ģeogrāfijā (iedzīvotāju un apdzīvoto vietu ģeogrāfija, resursu ģeogrāfija, ekonomiskā ģeogrāfija, sociālā ģeogrāfija), reģionālā ģeogrāfijā, liekot studiju centrā Latvijas ģeogrāfijas moduli un tehniskā ģeogrāfijā (zemes tālizpēte, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kartogrāfija) un vides ģeogrāfijā;

· vispārizglītojošos kursus dabas zinātņu jomā;· svešvalodu;· lauku kursus fiziskā, cilvēka un reģionālā ģeogrāfijā, bez kuriem nav iespējams apgūt

ģeogrāfijas bakalauram atbilstošu izglītību.B daļas kursi (35 % no 164 kredītpunktiem) ietver:· padziļinātas studijas kādā no ģeogrāfijas nozares virzieniem;· vispārizglītojošos kursus dabas, vides, humanitārajās, sociālajās u.c. zinātnēs.C daļas kursi (10% no 164 kredītpunktiem) dod iespēju studentiem brīvi izvēlēties

Latvijas Universitātē piedāvātos citu zinātnes nozaru kursus.Dabas zinātņu bakalaura grāda iegūšanai ģeogrāfijā ir jāizpilda ģeogrāfijas bakalaura

programma un jāaizstāv bakalaura darbs. Prasības bakalaura darbam aprakstīti dokumentā "Ģeogrāfijas bakalaura studiju programma".

Daļa no ģeogrāfijas bakalaura studiju programmas kursiem ir iekļauti vides zinātnes studiju un ģeoloģijas bakalaura studiju programmā.

Interesentu piesaistīšana, reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

Skolas absolventu piesaistīšanai ģeogrāfijas bakalaura studiju programmai liela nozīme ir Jauno ģeogrāfijas skolai, kurā regulāri darbojas dažāda vecuma grupu skolēni un kuru vada ģeogrāfijas bakalaura studiju un maģistratūras studenti. Ģeogrāfijas un zemes zinātņu

fakultātes docētāji, lasot lekcijas un vadot nodarbības, aktīvi piedalās vispāizglītojošo skolu ģeogrāfijas skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanā, vienlaicīgi informējot par iespējām studēt ģeogrāfijas studiju programmā.

Informācija par Ģeogrāfijas bakalaura studiju programmu Latvijas Universitātē tiek publicēta Latvijas preses izdevumos, regulāri izdotajos informācijas bukletos, fakultātes mājas lapā, kā arī katru pavasari organizējot informācijas dienas.

3.2. Ģeogrāfijas maģistra studiju programma

Maģistra studiju programmas principi

Maģistra programmas pamatā ir šādi principi:1. Ģeogrāfijas programmas studijas ir akadēmiskas studijas, kas dod iespēju studentiem

padziļināt savas zināšanas ģeogrāfijā vispārīgajos jautājumos;2. Ģeogrāfijas programma dod iespējus studentiem specializēties vienā no ģeogrāfijas

apakšnozarēm vai attīstības virzieniem: dabas ģeogrāfijā, cilvēka ģeogrāfijā, vides plānošanā, vietu un reģionu plānošanā un ģeogrāfijas didaktikā;

3. Maģistra studiju programma ietver lekcijas, studentu patstāvīgo darbu, laboratorijas un praktiskos darbus, kā arī patstāvīgu pētījumu kādā no ģeogrāfijas virzieniem.

Ģeogrāfijas maģistra studijas programmas ietvaros iespējama specializācija 5 studiju virzienos:

· dabas ģeogrāfijas;· cilvēka ģeogrāfijas;· vides plānošanas;· vietu un reģionu plānošanas;· ģeogrāfijas didaktikas.

Dabas ģeogrāfijas studiju virziens sniedz zināšanas par cietzemes, ūdeņu, atmosfērasun dzīvās dabas (biotas) mijiedarbību un integrāciju globālā, reģionālā un lokālā mēroga dinamiskās ģeogrāfiskās sistēmās. Studiju virziena izvēles daļa dod iespēju studentiem specializēties kādā no ģeogrāfijas jomām: ainavekoloģijā, bioģeogrāfijā un augsnes ģeogrāfijā, klimatoloģijā, hidroloģijā, ģeomorfoloģijā un paleoģeogrāfijā.

Cilvēka ģeogrāfijas studiju virziens sniedz padziļinātas zināšanas par cilvēka darbības aktivitāšu telpiskajām ispausmēm, dažāda līmeņa sabiedrības teritoriālās organizācijas formām un to atšķirībām, veidošanos, attīstības un izvietojuma likumsakarībām. Studiju virziena izvēles daļa dod iespēju studentiem specializēties kādā no ģeogrāfijas jomām: ekonomiskā ģeogrāfijā, iedzīvotāju ģeogrāfijā, transporta ģeogrāfijā, sociālā ģeogrāfijā.

Vides plānošanas studiju virziens sniedz zināšanas par dažāda mēroga dabas un cilvēku veidoto ģeogrāfisko telpu iekšējo struktūru, komponentu miejiedarbību, vērtēšanas metodēm un plānošanas instrumentiem vides optimizācijai. Studiju laikā studenti apgūst teritorijas plānojuma un vides aizsardzības plānu izstrādes metodiku.

Vietu un reģionu plānošanas studiju virziens sniedz zināšanas par vietu un reģionu attīstības plānošanu un attīstības plānu izstrādes metodēm.

Ģeogrāfijas didaktikas studiju virziens sniedz zināšanas par ģeogrāfiskās izglītības mērķiem, uzdevumiem, saturu un apmācības formām, kā arī mācību procesa metodoloģiskām problēmām.

Imatrikulācijas nosacījumi

Imatrikulācija ģeogrāfijas maģistra programmā notiek atbilstoši LU kopējiem imatrikulācijas noteikumiem. Īpašs nosacījums ir bakalaura līmeņa vai tai pielīdzināma izglītība. Ģeogrāfijas bakalaurus maģistra programmā uzņem konkursa kārtībā, balstoties uz

atzīmēm bakalauru studiju laikā, bakalaura darba novērtējumu un pārrunu rezultātiem. Citu zinātņu bakalauriem atkarībā no bakalaura programmas satura jākārto eksāmens ģeogrāfijā. Ģeogrāfijas maģistra programmas dažādās apakšnozarēs studē studenti ieguvuši dabas zinātņu bakalaura grādu bioloģijā, bakalaura grādu mežzinātnē un citās radniecīgajās zinātnes nozarēs.

Studiju programmas ilgums un saturs

Studiju programmā fiksētais studiju termiņš maģistra studijām 2 gadi (4 semestri). Programmas struktūru veido obligātie studiju kursi (A daļa) un izvēles studiju kursi (B daļa).

A daļas kursi (16 kredītpunkti) ietver vispārīgās ģeogrāfijas studijas, kā dabas ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija, reģionālā ģeogrāfija, tehniskā ģeogrāfija un izvēlētajam attīstības virzienam nepieciešamās pamatzināšanas (plānošana, ģeogrāfijas didaktika).

B daļas kursi (36 kredītpunkti) ietver padziļinātas studijas kādā no ģeogrāfijas apakšnozares virzieniem.

Studiju programmas akreditācijas komiteja uzskata, ka perspektīvā jāpaplašina iespējas apgūt izvēles kursus pēc individuālā plāna.

Maģistra studiju noslēgumā izstrādā maģistra darbu (28 kredītpunkti), kas ir oriģināls pētījums kādā no ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēm. Prasības maģistra darbam aprakstīti dokumentā "Ģeogrāfijas maģistra studiju programma".

Interesentu piesaistīšana, reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

Studentu piesaistīšanai ģeogrāfijas maģistra studiju programmai kalpo informācija Latvijas preses izdevumos un programmas ietvaros notiekošie atklātie semināri. Regulāri notiek informācijas apmaiņa ar reģionālajām augstskolām (Daugavpils Pedagoģisko Universitāti, Valmieras augstskolu).

3.3. Ģeogrāfijas doktora studiju programma

Ģeogrāfijas doktora studijas notiek šādās apakšnozarēs: dabas ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija, vides ģeogrāfija, lietišķā ģeogrāfija, vietu un reģionu attīstības plānošana. Atbilstoši doktorantu interesēm studijas var tikt realizētas arī citās ģeogrāfijas apakšnozarēs.

Imatrikulācijas nosacījumi

Ģeogrāfijas doktorantūrā uzņem pretendentus ar maģistra grādu ģeogrāfijā, vai arī kādā citā saskanīgā zinātnes nozarē (vides zinātne, bioloģija, arhitektūra, ekonomika, ģeoloģija). Uzņemšana doktorantūrā notiek konkursa kārtībā saskaņā ar LU pastāvošajiem vispārējiem noteikumiem.

Studiju programmas ilgums un saturs

Studiju programmas saturu un ilgumu nosaka Latvijas Universitātes doktora studiju programma, kas apstiprināta LU Senātā. (skat. pielikumā). Doktora studijas balstās uz doktorantu individuālajām programmām, kas satāv no teorētisko studiju pētnieciskā darba daļām. Iespējamas pilna laika un daļlaika studijas. Pilna laika studiju ilgums ir 3 gadi, bet daļlaika studijas - 4 gadi. Studiju kopējais apjoms atbilst 144 kredītpunktiem.

Studiju laikā doktoranti apgūst teorētiskos kursus, piedalās teorētiskos semināros, uzstājās ar referātiem zinātniskajās konferencēs un iesaistās mācību darbā ģeogrāfijas bakalaura un maģistra programmā. Beidzot teorētiskos kursus, tiek kārtots eksāmens specialitātē.

Studiju laikā doktorantūras studentiem jāsagatavo piecas zinātniskās publikācijas par pētījumu rezultātiem un studiju noslēgumā tie jāapkopo promocijas darbā. Prasības

promocijas darbam nosaka LR Ministru Kabineta noteikumi Nr. 134 “Nolikums par promocijas kārtību un kritērijiem”.

3.4. Prasības studiju vērtēšanai un vērtēšanas kārtība

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas studiju programmā katram studiju kursam ir sagatavotas un regulāri tiek atjaunotas kursa programmas, kurā detalizēti norādīti kursa apguvei nepieciešamā literatūra un prasības kredītu punktu saņemšanai. Studentu zināšanas vērtē pēc diviem rādītājiem: a) kvalitatīvais vērtējums - atzīme; b) kvantitatīvais vērtējums - kredītpunktu skaits.

4. Studiju programmas vērtējums4.1. Studiju programmas vadība un tās kvalitātes nodrošinājums

Viens no studiju funkcionēšanas būtiskiem aspektiem ir programmas vadības un tās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas izveide. Ģeogrāfijas studiju programmas vadību nodrošina ģeogrāfijas studiju programmas padome (programmas padomes priekšēdētājs prof. Ā. Krauklis) un ģeogrāfijas doktarantūras studiju padome (padomes priekšsēdētāja prof. A. Melluma). Ģeogrāfijas studiju programmas kvalitātes nodrošinājuma pamatā ir:

· studiju programmas satura analīze un izvērtējums LU akadēmiskajās konferencēs, kā arī studiju programmas satura, pasniegšanas īpatnību apspriešana starptautiskos forumos un ārzemju sadarbības partneriem;

· studiju procesa analīze un kontrole, ko veic regulāri, sekojot un analizējot studiju programmas saturu (studiju programmas padomes sēdēs), pasniegšanas kvalitāti (veicot studentu aptauju pēc katra kursa noklausīšanās), studentu un absolventu attieksmi (aptaujas), formālos un cita veida programams apguves sekmības rādītājus (studentu sekmību, konkurētspēju darba tirgū);

· studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas pastiprināšana, uzskatot to par būtisku kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļu;

· studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas vājās puses, attīstības iespējas un pārējos ar to saistītos aspektus.

Studiju procesa kvalitātes vadības un nodrošināšanas sistēmas mērķis ir nodrošināt programmas satura atbilstību ģeogrāfijas zinātnē un izglītībā pastāvošajām prasībām, Latvijas darba tirgus prasībām.

4.2. Studiju programmas vērtējums no studentu un darba devēju viedokļa

Ar studiju programams saturu iepazīstināti LR Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas speciālisti, LR Izglītības un zinātnes speciālisti un iestāžu vadītāji, kuri pieprasa ģeogrāfijas speciālistus. Studiju programma kopumā ir atzinīgi novērtēta.

1999. gadā veiktās studentu aptaujas rāda (aptaujāti 165 bakalaura studijas programmas studenti un 32 maģistra studiju programmas studenti), ka kopumā studenti ir apmierināti ar piedāvāto studiju programmu saturu. Otrajā kursā apmierināti ir 89% studentu, trešajā kursā 77%, bet ceturtajā kursā 75% studentu. Izvērtējot studentu aptaujas rezultātus jāņem vērā, ka pirmā un otrā kursa studenti mācās pēc akreditēšanas procesā esošās studiju programmas, bet trešā un ceturtā kursa studenti pēc iepriekšējās studiju programmas. Ar maģistratūras programmu kopumā apmierināti ir 63% maģistratūras studenti. Ģeogrāfijas bakalaura satura un kvalitātes vērtējumā 1. kursa studenti vispirms ņem vērā iespējas apgūt akadēmiskās

zināšanas (80%), bet vecāko kursu studenti studiju kursu aktualitāti (piemēram, 75% 4. kursa studenti). Aptaujas rezultāti parāda, ka lielākā daļa studentu cenšās apmeklēt gandrīz visas lekcijas un citas nodarbības. Studenti uzskata, ka ģeogrāfijas studiju programmas dod iespēju atrast darbu specialitātē. Studentus neapmierina atsevišķu kursu pasniegšanas līmenis, nepietiekamā iespēja izmantot datorus un fakultātes materiāli tehniskais nodrošinājums kopumā. Relatīvi daudz studentu kavē lekcijas, jo paralēli studijām strādā. Patreiz akreditēšanā nodotajā studiju programmā ir palielināta iespēja studentiem iegūt zināšanas kartogrāfijā, ģeogrāfijas informācijas sistēmu izmantošanā un citu studiju kursos par kurām iepriekšējo gadu aptaujās kritiskas piezīmes bija izteikuši studenti, absolventi un darba devēji. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu aptaujām, studenti neizsaka vairs kritiskas piezīmes par fakultātes bibliotēkas nodrošinājumu ar mācību literatūru. Tas saistīts ar to , ka pēdējos divos gados bibliotēkas fonds ir saņēmis relatīvi daudz jaunu grāmatu un mācību spēki ir sagatavojuši palīgmateriālus studiju kursu apguvei.

4.3. Studiju programmas perspektīvais novērtējums

Latvijas Universitāte nodrošina Latvijas tautsaimniecību un zinātni ar ģeogrāfijas speciālistiem. Vienlaicīgi ģeogrāfijas programmas (bakalaura un maģistra) dod iespēju iegūt zināšanas studentiem zinātnēs (augsnes zinātnē, klimatoloģijā un meteoroloģijā, hidroloģijā, kartogrāfijā), kurām Latvijā nav izveidotas savas programmas. Daudzi ģeogrāfijas bakalaura programmu beigušie studenti veiksmīgi turpina savas studijas ārvalstu universitātēs.

Ģeogrāfijas programmas absolventiem ir darbs dažādās tautsaimniecības sfērās: vides aizsardzībā, vietu un reģionu plānošanā, izglītībā, zemes kadastrālajā vērtēšanā, ģeoloģijā un citās nozarēs. Daudzi ģeogrāfi ir veiksmīgi uzsākuši privātbiznesu.

Ģeogrāfijas bakalaura studiju programmā katru gadu tiek uzņemti no 60 - 70 studentiem (30 studenti par valsts budžeta finansējumu un 30 - 40 studenti par fizisko un juridisko personu finansējumu). Nepilna laika bakalaura līmeņa studijās tiek uzņemti 30 studenti. Maģistra pilna laika studijās katru gadu tiek uzņemti 60 studenti (30 studenti par valsts budžeta finansējumu un 30 studenti par fizisko un juridisko personu finansējumu). Studiju programmas popularitāti pierāda augstais konkurss uz studiju vietu (1999.gadā 9,9 studētgribošie uz vienu budžeta studenta vietu bakalaura studiju programmā un 1,6 uz vienu budžeta studenta vietu maģistra studiju programmā). Doktorantūrā 1999. gadā tika uzņemti 5 studenti.

Programmas pašnovērtējuma ziņojuma komiteja uzskata, ka augšminēto studentu skaits ir jāsaglabā, palielinot vienlaicīgi par valsts budžeta studējošo studentu skaitu. Sakarā ar Latvijā nelielo ģeogrāfijas doktora skaitu, vēlams palielināt doktorantūras studentu skaitu.

Sakarā ar pagaidām nelielo pieprasījumu Latvijā pēc atsevišķu ģeogrāfijas apakšnozaru speciālistiem (klimatologiem, hidrologiem un citiem), programmas pašnovērtēšanas komiteja uzskata, ka studentiem jāsniedz pamatzināšanas ģeogrāfijā, lai turpmāk viņi varētu sekmīgi turpināt studijas citu valstu universitātēs.

4.4. Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

Latvijas Universitāte ir vienīgā augstskola Latvijā, kurā gatavo akadēmiski izglītotus ģeogrāfijas speciālistus. Daugavpils Pedagoģiskā Universitātē ir ģeogrāfijas skolotāju sagatavošanas profesionālā programma. Salīdzinot ar Latvijas Universitātes ģeogrāfijas bakalauru studiju programmu, tā ir vairāk vērsta uz profesionālu skolotāju sagatavošanu.

Ģeogrāfijas studijas tiek īstenotas lielākā daļā Rietumeiropas valstu universitāšu un, vadoties pēc apkopotās informācijas, izriet, ka pastāv visai ievērojamas atšķirības studiju programmu saturā, lielā mērā ņemot vērā izglītības specifiku. Valstīs, kurās ir vairākas unversitātes, ģeogrāfijas studiju programmās novērojama lielāka specializācija kādā no ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēm (fiziskā ģeogrāfijā, cilvēka ģeogrāfijā) vai arī virzieniem. Piemēram: Stokholmas Universitātē bakalaura līmenī ir jau noteikta specializācija fiziskā ģeogrāfijā un cilvēka (Human Geography) ģeogrāfijā.

Tomēr lielākā daļā Eiropas universitāšu, līdzīgi Latvijas Universitātē realizētajai bakalauru studiju programmai, bakalaura programmas sniedz vispārējās pamatzināšanas ģeogrāfijā. Šādi studijas organizētas Helsinku Universitātē, Cīrihes universitātē, Plimutas Universitātē, Kembridžas Universitātē, Berlīnas Brīvajā Universitātē, Prāgas Universitātē, Ekstremadūras Universitātē, Jutas Universitātē un citās.

LU ĢZZF īstenotās ģeogrāfijas zinātnes bakalauru un maģistru studiju programmas veidotas ņemot vērā ES valstu (Vācijā- Berlīnes Brīvās Universitātes; Zviedrijā-, Stokholmas Universitātes; Lielbritānijā- Plimutas Universitātes, Kembridžas Universitātes), Centrāleiropas valstu (Šveicē- Cīrihes Universitātes, Čehijā- Prāgas Universitātes) un Jutas Universitātes (ASV) pieredzi.

LU ĢZZF realizēto ģeogrāfijas studiju programu raksturo kopējo obligāti apgūstamo (A grupas) kursu struktūra, līdzība izmantotajā mācību literatūrā ar ārzemju universitāšu programmām. Šo programmu kodolu veido fiziskās ģeogrāfijas un cilvēka ģeogrāfijas pamati.

Lielākā atšķirība studiju programmu saturā ir tā, ka Eiropas universitātēs ir vairākas lauku prakses ārvalstīs, ko pašreiz finansiālu apsvēruma dēļ nevar atļauties realizēt Latvijas Universitātes ģeogrāfijas bakalaura programmā. Ārvalstu prakse ģeogrāfijas programmas ietvaros ĢZZF var notikt tikai ar LU centralizēto finansiālo atbalstu.

Otra būtiska atšķirība ir saistīta ar ģeogrāfisko informācijas sistēmas (ĢIS) apguves iespējām un izmantošanas lomu studiju programmā. Patreiz kursu saturā sakarā ar materiāli tehnisko nodrošinājuma problēmām jaunās tehnoloģijas ģeogrāfijas programmā ienāk lēnām.

Izmantojot Plimutas Universitātes pieredzi ģeogrāfijas programmā ieviesti moduļi reģionālās ģeogrāfijas un vairāku citu kursu studijās.

5. Studiju programmas nodrošinājums5.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācija

Ģeogrāfijas studiju programmas realizāciju nodrošina Ģeogrāfijas un zeme zinātņu fakulltātes mācību spēki un apkalpojošais personāls. Tanī skaitā 5 profesori un 3 asociētie profesori.

Pēdējo piecu gadu laikā habilitācijas doktora darbu aizstāvējis asoc. prof M. Laiviņš un promocijas darbus asoc. prof. O.Nikodemus, docenti: E.Apsīte, A.Briede, Z.Krišjāne, M.Rozīte, I.Strautnieks un P.Šķiņķis. Tā rezultātā būtiski paaugstinājusies ģeogrāfijas programmas docētāju kvalifikācija.

Par īpaši nozīmīgu uzskatāma starptautiskās sadarbības ieguldījums pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanā, tālākizglītībā un doktorandu sagatavošanā. Daudzi LU ģeogrāfijas studiju programmas docētāji savu kvalifikāciju ir paaugstinājuši rietumu universitātēs: asoc. prof. V. Zelčs Mičigānas Universitātē (ASV) un Plimutas Universitātē, docents P.Šķiņķis Stokholmas un Helsinku Universitātē, docente Zaiga Krišjāne Freiburgas, Helsinku un Roskildes Universitātē, asoc.prof Oļģerts Nikodemus Berlīnes Brīvajā Universitātē un Karaliskā Veterinārijas un Lauksaimniecības Universitātē Dānijā. Savukārt prof. Ā. Krauklis saņēmis Prāgas Kārļa Universitātes Dabas zinātņu fakultātes Zelta medaļu

par ainavekoloģijas attīstības veicināšanu šajā augstskolā un ievēlēts par Vācu Dabaspētnieku Akadēmijas "Leopoldina" locekli.

Studiju programmas pašnovērtēšanas komiteja uzskata, ka programma ir nodrošināta kvalificētiem mācību spēkiem, bet, lai nodrošinātu studiju kvalitāti arī turpmākajā periodā, katrā Ģeogrāfijas nodaļas katedrā nepieciešams veidot asistentu līmeni.

5.2. Ar studiju programmām saistītie zinātniskie pētījumi un to līmenis

ĢZZF darbinieki piedalījušies un organizējuši daudzās zinātniskās konferencēs ārvalstīs un Latvijā. 28. Staptautiskajā ģeogrāfijas kongresā Hāgā 1996.gadā ar referātiem uzstājās prof. Ā.Krauklis, docentes Z.Krišjāne un M.Rozīte. Starptautiskajā kvartāra pētījumu savienības kongresā 1995. gadā Berlīnē prof. O.Āboltiņš un asoc. prof. V.Zelčs organizēja un vadīja pēckongresa ekskursijas. 1998. uz ĢZZF bāzes (organizētāji: as.prof. V.Zelčs, doc. I.Strautnieks un lekt. A. Markots) notika starptautisks kvartāra pētnieku lauku simpozijs veltīts glaciālajiem procesiem un kvartāra videi.

ĢZZF regulāri notiek Latvijas Universitātes gadskārtējās zinātniskās konferences, kur nolasītos referātus parasti publicē tēžu veidā (skat. 1999.gada tēžu saturu pielikumā). Pēdējos gados šajās kongresos regulāri uzstājās maģistratūras un doktorantūras studenti. Daudzi studiju programmu docētāji (prof. Ā. Krauklis, prof. O.Āboltiņš, prof. G.Eberhards, asoc. prof. V.Zelčs, asoc. prof. O. Nikodemus, docente Z. Krišjāne un citi) ir publicējušies starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos (skat. pielikumā docētāju CV).

1992.gadā veiktā starptautiskā zinātnisko darbu kvalitātes ekspertīze kopumā vērtēja atzinīgi lielāko daļu projektu, kuru izpildē piedalās LU ĢZZF docētāji (Latvian Research, An International Evaluation, The Danish Research Council, Copenhagen, 1992, Denmark).

Lielākā daļa ģeogrāfijas studiju programmas docētāju darbojās dažādās starptautiskās (Vispasaules ģeogrāfijas biedrībā, Starptautiskā kvartāra pētniecības savienībā) un Latvijas profesionālās organizācijās (Latvijas ģeogrāfijas biedrībā, Latvijas kvartāra pētniecības asociācijā, Latvijas ainavekoloģijas asociācijā, Latvijas augsnes biedrībā).

Pēdējos gados daudzi docētāji (prof.A.Melluma, asoc.prof. V.Zelčs un O.Nikodemus, lekt.A. Markots un doc. P.Šķiņķis) iesaistījušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītajos lietišķajos pētījumos. To rezultātā tapušas zinātniskās publikācijas un rokasgrāmatas plānotājiem, kuru studenti var izmantot mācību procesā.

Ģeogrāfijas programmā studējošie studenti pētījumus veic lauku prakses laikā, pētījumu rezultātus apkopojot un aizstāvot atskaites veidā, izstrādājot kursa, bakalaura un maģistra darbu, kas ir viens no priekšnosacījumiem bakalaura un maģistra grāda iegūšanai. Daudzi studenti ir uzvarējuši Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātnes Padomes, kā arī starptautiskos studentu zinātnisko darbu konkursos. 1999.gadā Minsteres Universitātes prēmiju par zinātnisko darbu saņēma S. Jermacāne, bet LU konkursā prēmēti tika I. Vircavs, I. Bajāre un M. Vimba.

Ģeogrāfijas studiju programmas pašnovērtēšanas komiteja atzīst, ka patreiz Latvijas Zinātnes Padomes piešķirtais finansējums pētījumiem ģeogrāfijā ir nepietiekošs. Tas traucē paplašināt pētījumus un līdz ar to iesaistīt pētniecībā studentus. Pašnovērtēšanas komiteja uzskata, lai paaugstinātu pētījumu kvalitāti, nepieciešama šāda rīcība:

· jāintensificē zinātniskā sadarbība ar partneriem Baltijas valstīs un citās Eiropas valstīs (piezīme: pēdējos gados ir uzsākti vairāki nozīmīgi projekti),

· jāizstrādā un jāiesniedz Latvijas Zinātnes Padomei pamatojums par finansējuma palielināšanu pētījumiem ģeogrāfijā;

· jāturpina darbs pie LU Ģeogrāfijas institūta atjaunošanas koncepcijas;· atbalstāmi ir integratīvie zinātniskie pētījumi.

5.3. Studiju programmas finansiālais nodrošinājums

Ģeogrāfijas bakalaura studiju programmā viena studējošā studenta izmaksas gadā ir Ls 1467,16, bet maģistratūras programmā - Ls 2877,34. 1999. gadā valsts piešķirtais finansējums bija Ls 520,0 uz vienu budžeta studentu gadā. Pašnovērtēšanas komisija atzīst, ka patreiz pietrūkst finansējuma mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai (auditoriju un laboratoriju iekārtošanai, mācību literatūras izdošanai, kartogrāfisko programmatoru iegādei, u.c. pasākumiem) un jaunu speciālistu piesaistīšanai.

5.4. Studiju programmas materiāli tehniskais nodrošinājums

Studiju programmas materiāli tehniskā bāze koncentrēta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē un citās LU struktūrvienībās, kuru pakalpojumus pamatzināšanu apguvei izmanto ģeogrāfijas programmas studenti. To veido:· ĢZZF materiāli tehniskais nodrošinājums, kas iegādāts studiju procesa veikšanai, un

sadalīts pa fakultātes struktūrvienībām (ĢIS laboratorija, Augsnes laboratorija, Karšu bibliotēka, Ģeomorfoloģijas un topogrāfijas praktikums, Reģionālās plānošanas laboratorija, Videofoto laboratorija). ĢZZF pēdējos gados ir bijuši ierobežoti līdzekļi materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai;

· materiāli tehniskais nodrošinājums, kas iegādāts izmantojot sponsoru līdzekļus un zinātnisko projektu finansējumus. 1998.gadā izmantojot Jāņa un Elfrīdas Rutka fonda finansiālu atbalstu LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē iekārtota mūsdienu prasībām atbilstoša auditorija;

· lauku stacionārs “Lodes muiža” Cēsu raj. Taurenes pagastā, kas iekļauta Ziemeļeiropas augstskolu prakšu bāžu asociācijā,

· LU Ģeoloģijas muzejs;· ar fakultāti saistīto institūtu (LU Bioloģijas institūts, LU Ģeoloģijas institūts)

laboratorijas jaudas , transporta un lauku kursa nodrošinājums;· sadarbībā ar Valsts ģeoloģijas dienestu, Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldi un Valsts

zemes dienestu to struktūrvienības;· LU ĢZZF fakultātes bibliotēku materiāli. Pēdējā gadā LU ĢZZF fakultātes bibliotēkā

centralizēti no LU Akadēmiskās bibliotēkas un dāvinājumu veidā no rietumu augstskolām un profesoriem, kā arī ĢZZF docētājiem saņemtas daudzas jaunas mācību un zinātniskās grāmatas.

Ģeogrāfijas studiju programmu apguvē studenti var izmantot:· ģeogrāfiskās informācijas sistēmas laboratoriju, kas ir apgādāta ar Pentium I (8 gab.),

Pentium II (1 gab.), Pentium III (2 gab.) un PC 486 datoriem. Laboratorijā ir ArcView, MicroStation, PhotoStyler un citas programmatūras;

· Reģionālās plānošanas laboratoriju, kas ir apgādāta ar Pentium datoriem un programmatūru;

· Sadarbībā ar Rīgas raj., Valmieras raj. un Limbažu raj. ir izveidots plānošanas centrs, kur studentiem ir pieeja pie GIS Server Pentium 114 (2), GIS Worstation Pentium 111 (6), augstas izšķiršanas spēju krāsu skaneris, kā arī ĢIS programmatūru;

· Augsnes laboratoriju, kur iespējams veikt augsnes ķīmiskās analīzes.

Izmantojot LANET pakalpojumus, studentiem un pasniedzējiem ir nodrošināta pieeja pie INTERNETA tīkla.

Studiju programmas pašnovērtēšanas komiteja uzskata, ka Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, lai uzlabotu mācību kvalitāti nepieciešams:

· iekārtot tālizpētes un kartogrāfijas metožu laboratoriju;· veikt auditoriju labiekārtošanu;· uzlabot prakses bāzes "Lodes muiža" tehnisko stāvokli;

· sekmēt mācību grāmatu izdošanu latviešu valodā;· nodrošināt auditorijas, laboratorijas un praktikumus ar jaunām iekārtām.

5.5. Sadarbība studiju programmas realizācijā

Ģeogrāfija zinātnes studiju programma LU ĢZZF tiek realizēta ciešā sadarbībā ar citām LU struktūrvienībām. Programmas A un B daļā ir kursi, kuru pasniegšanu nodrošina citu fakultāšu vai citu studiju programmu lektori - svešvaloda, ievads datorzinībās, ķīmija ar ģeoķīmijas pamatiem, zemes fizika, politoloģijas pamati un citi. Kopumā citu fakultāšu un studiju programmu lektori nodrošina pasniegšanu līdz 25 % no kursu skaita. Tātad var uzskatīt, ka ģeogrāfijas zinātnes studiju programmas realizācijā ir izveidojusies laba sadarbība ar citām LU studiju programmām.

C-grupas studiju kursus studenti var brīvi izvēlēties no citām LU studiju programmām. Ģeogrāfijas zinātnes programmas pārstrukturēšana un realizācija notiek ciešā sadarbībā ar

citu valstu universitātēm. Šī sadarbība noteica nepieciešamo zināšanu apguvi, kas būtiska studiju programmām izvirzāmajām prasībām, un deva iespēju pilnveidot ģeogrāfijas programmu.

Sadarbībai ir vairāki būtiski aspekti. 1. Ir noslēgts oficiāls sadarbības līgums pētnieciskajā un mācību darbā starp Latvijas Universitāti un Reģionālāsģeogrāfijas institūtu (Vācija).2. LU ĢZZF ir izveidojusies cieša sadarbība ar Plimutas Universitātes Ģeogrāfijas departamentu, kā rezultātā Plimutas Universitātes (Lielbritānija) studenti jau divus gadus izvēlās, kā ārvalstu prakses vietu Latviju. Tā rezultātā ĢZZF docētāji, strādājot kopā ar Lielbritānijas kolēģiem, apgūst jaunas metodes prakses organizācijā un pētījumu veikšanā. Praksē iesaistītie LU ģeogrāfijas zinātnes bakalaura studiju programmas studenti iegūst pieredzi, strādājot kopā ar britu kolēģiem.3. Lauku praksi, izmantojot LU ĢZZF docētāju pieredzi un zināšanas, Latvijā veic arī Stokholmas Universitātes studenti sociālajā ģeogrāfijā, kā arī dažu Vācijas universitāšu (Tībingenas u.c.) studenti vispārīgajā un reģionālajā ģeogrāfijā.4. LU ģeogrāfijas zinātnes bakalaura studiju programmas pasniedzēji vada praksi Latvijas ģeogrāfijā Viskonsinas Universitātes studentiem, kas studē Latvijas Universitātē. Augstāk minētās prakses ir devušas lielu ieguldījumu lauku kursu organizācijas uzlabošanai bakalaura studiju programmā ĢZZF.5. Sadarbības rezultātā ar citām universitātēm vairāki ĢZZF docētāji ir uzaicināti lasīt lekcijas Rietumu augstskolās (asoc. prof. V.Zelčs - Plimutas Univrsitātē, Rietumu Mičigānas Universitātē un A. Mickēviča Poznaņas Universitātē, snieguši palīdzību doktora studiju īstenošanā un zinātniskos pētījumos (prof. Ā.Krauklis - Amsterdamas Universitātē, Lofboro Universitātē).6. Kopš 90 -tajiem gadiem pastāv visai plašas studentu apmaiņas programmas. LU ģeogrāfijas studiju programmas studentiem ir iespējams atsevišķus kursus, gan arī vairākus semestrus studēt Eiropas un ASV augstskolās. Sadarbība vispirms pastāv ar Skandināvijas valstu augstskolām - Stokholmas, Lundas, Linčepingas, Gēteborgas Universitātēm un Karalisko Tehnisko Institūtu Zviedrijā; Helsinku, Turku Universitātēm Somijā, Roskildes, Kopenhāgenas Universitātēm Dānijā. Sadarbība pastāv arī ar Plimutas Universitāti Lielbritānijā, Rietumu Mičigānas Universitāti ASV un citām universtātēm un pētniecības institūtiem. 7. Regulāri ģeogrāfijas programmas studentiem lekcijas kultūrģeogrāfijā lasa Delaveras Universitātes profesors E. Bunkše, kā arī viesprofesori no Kanādas un Zviedrijas.

6. Studiju programmas attīstības plāns

Ģeogrāfijas studiju programmas pašnovērtēšanas vadības komiteja veica studiju programmas SVID analīzi. Programmas:

Stiprās puses:· vispusīga, kas vienlaikus pieļauj specializāciju;· sistemātiska ar uzkrātu pieredzi;· iekšēji integrēta un ārēji integrēta ar vides zinātnes un ģeoloģijas studiju

programmām;· populāra un pievilcīga;· stipras tradīcijas.

Vājās puses:· nav attīstību veicinoša proporcija starp dažāda līmeņa docētājiem;· studiju kursos, izņemot lauku kursos, pievērsta maz uzmanības studentu darbam

grupās;· nepietiekošs finansiālais un materiāli tehniskais nodrošinājums;· nepietiekoši jaunu mācību grāmatu un zinātnisko žurnālu;· nepietiekoši finansu resursu zinātniskajiem pētījumiem.

Iespējas:· studentu iesaistīšana zinātniskajos pētījumos, izmantojot sadarbības iespējas ar citām

augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem;· doktorantūras studentu intensīvāka iesaistīšana mācību procesā;· moduļu īpatsvara palielināšana studiju kursos;· profesionālo iemaņu apguves iespēju palielināšana tehniskajā ģeogrāfijā;· atsevišķu kursu integrācija ar citu dabas zinātņu un citu zinātnes nozaru programmām.

Draudi:· apvienojot daudzus studiju kursus ar citu dabas zinātņu fakultātes studiju kursiem var

mazināties absolventu konkurētspēja darba tirgū un studiju programmas popularitāte;

· akadēmiskā personāla novecošana;· materiāli tehniskais un finansiālais nodrošinājums;· zemā dzimstība valstī.Ģeogrāfijas studiju programmas attīstība saistāma ar:· programmas satura un apmācības formu izmaiņām;· programmas realizācijas nodrošināšanas pilnveidošanu;· programas kvalitātes kontroles un vadības sistēmas pilveidošanu.

Galvenās izmaiņas programmas izveidē un tās realizācijas iespējās saistās ar:· izmaiņām Latvijas darba tirgū;· izmaiņām sabiedrībā, kuras radītu Latvijas integrācija Eiropas Savienībā;· nepieciešamību pilnveidot programmas realizācijas nodrošinājumu un materiālo bāzi.

Ģeogrāfijas zinātnes studiju turpmākajai attīstībai ir jābalstās uz sekojošiem principiāliem noteikumiem:· Ģeogrāfijas zinātnes studijas Latvijas Universitātē jāsaglabā un jāattīsta kā plaša

profila akadēmiskās studijas, akcentējot profesionālās sagatavošanas aspektus,

ievērojot Latvijas tautas saimniecības vajadzības pēc speciālistiem ģeogrāfijā un tai radniecīgās zinātnes nozarēs;

· Turpināt tuvināt LU studiju programmu Eiropas Savienības valstu universitāšu ģeogrāfijas zinātnes studiju programmām, vienlaikus saglabājot studiju struktūru, kas atbilst Latvijas valsts nacionālajām īpatnībām un esošām prioritātēm valsts attīstībā;

· Studiju izveidi pilnveidot, palielinot praktisko un daţâda rakstura pastâvīgo darbu īpatsvaru studiju programmās;

· Palielināt studiju programmu ietvaros sadarbību ar zinātniskām iestādēm Latvijā un ārzemēs. Iesaistīties starptautiskās programmās, kā Ģeosfēra - Biosfēra, Zemes izmantošana un izmaiņas zemes stāvoklī, Globālo izmaiņu cilvēcīgā dimensija, Globālās izmaiņas un sauzemes ekosistēmas, kas sekmētu speciālistu izaugsmi un mūsdienīgu zinātnisko pētījumu līmeņa nodrošināšanu fakultātē;

· Starptautiskās sadarbības intensificēšanu ar Eiropas, ASV un citu valstu universitātēm studentu apmaiņā, reģionālo prakšu nodrošināšanā, pēcdiploma un pēcdoktorantūras izglītībā, bet īpaši doktorantūras studiju pilnveidošanā;

· Jaunu piemērotu speciālistu piesaistīšanu pedagoģiskajam un pētnieciskajam darbam, lai nodrošinātu studiju programmas kvalitātes paaugstināšanu un programmas realizēšanu nākotnē. Lai nodrošinātu šī uzdevuma realizāciju, jāveido pie ĢZZF Ģeogrāfijas institūts, kā bāze jauno speciālistu sagatavošanai un zinātnisko projektu izstrādāšanai;

· Profesionālo studiju attīstība pamatojoties uz ģeogrāfijas zinātnes programmu, kā optimālais risinājums akadēmisko studiju tālāki attīstībai orientējoties uz profesionālās kvalifikācijas- plānotājs, zemes vērtētājs un kartogrāfs sagatavošanu.

ĢEOGRĀFIJAS MAĢISTRA

STUDIJU PROGRAMMA

I. Programmas anotācija

Ģeogrāfija ir viena no pasaules vissenākajām darba un zinības jomām. Laika gaitā mainījies tās saturs, mērķi un uzdevumi. Mūsu dienās tās loma palielinās gan vispārējā izglītības līmeņa paaugstināšanā, gan arī tautsaimniecībā. Ģeogrāfijas nozīmīgums būtiski pieauga saasinoties cilvēka un vides problēmām, “sarūkot” attālumiem starp dažādiem pasaules reģioniem un zinātnē ienākot jaunām un modernām tehnoloģijām, it īpaši ģeogrāfiskām informācijas sistēmām (ĢIS), zemes tālizpētei un INTERNETAM. Ģeogrāfiskā izglītība ir vispārējās izglītības neatņemama sastāvdaļa, kas palīdz cilvēkam izprast un orientēties dabas un cilvēka veidotajās telpiskajās struktūrās un šo struktūru mijiedarbībā, ģeogrāfisko objektu un parādību izvietojumā un vidē notiekošajos procesos. Pasaulē palielinās interese par uztveres ģeogrāfiju, kas palīdz cilvēkam novērtēt esošo situāciju un nospraust virzības mērķus.

Sakarā ar ģeogrāfijas zinātnes plašo pētījumu spektru, dažādās pasaules valstīs ģeogrāfijas vieta izglītības un zinātnes sistēmās ir ļoti atšķirīga. Daudzu universitāšu programmās ģeogrāfija tiek dalīta, cilvēku ģeogrāfiju iekļaujot sociālo zinību blokā, bet fizisko ģeogrāfiju - dabas zinātņu blokā. Citās valstīs, tajā skaitā Latvijas zinātnes klasifikatorā, ģeogrāfijas zinātne iekļauta dabas zinātņu skaitā. Latvijas Universiātes ģeogrāfijas studiju programmas padome uzskata ģeogrāfiju par pastāvīgu robeždisciplīnu, kas vieno dabas, sociālās un humanitārās zinātnes. Tā sastāv no vairākām apakšnozarēm: dabas jeb fiziskās ģeogrāfijas, cilvēku ģeogrāfijas, vides ģeogrāfijas, lietišķās ģeogrāfijas un ģeogrāfijas didaktikas, kurās fakultātes sudiju programma pieļauj specializāciju, piemēram klimatoloģijā, hidroloģijā, ekonomiskā ģeogrāfijā, reģionālā plānošanā, fiziskā plānošanā.

Latvijas Universitātē specializācija ģeogrāfijā tika izveidota 1927.gadā Dabas zinātņu un matemātikas fakultātes studiju sastāvā. Atsevišķa ģeogrāfijas programma izveidota 1944. gadā, vienlaicīgi ar Ģeogrāfijas fakultātes nodibināšanu. 1989./90.mācību gadā sākās pāreja no piecgadīgās augstākās izglītības ar specialitātes “ģeogrāfs, ģeogrāfijas pasniedzējs” iegūšanu uz Rietumu pasaulē pieņemto divpakāju akadēmisko izglītību, kas noslēdzās ar bakalaura un maģistra grādu iegūšanu ģeogrāfijā. Sākot ar 1991. gadu studijas tiek īstenotas trīs līmeņos: bakalaura studiju, maģistratūras un doktorantūras. Ģeogrāfijas un vides (dabas) mācības skolotājus sagatavo viengadīgas un divgadīgas profesionālo studiju programmu ietvaros.

Latvijas Universitāte ir vienīgā augstskola Latvijā, kur iespējams iegūt akadēmisko izglītību ģeogrāfijā. Vienlaicīgi ģeogrāfijas programmas (bakalaura un maģistra) nodrošina studentiem iespēju iegūt zināšanas arī tādās saskarzinātnēs (augsnes zinātne, klimatoloģijā, hidroloģijā), kurām Latvijā nav izveidotas spastāvīgas augstākās izglītības programmas.

Ģeogrāfijas studiju programmas tiek realizēta Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļā. Ģeogrāfijas nodaļas struktūru veido trīs akadēmiskās struktūrvienības: Cilvēka ģeogrāfijas, Dabas ģeogrāfijas un Ģeomorfoloģijas un ģeogrāfijas informācijas sistēmas katedra. Praktiskās iemaņas nodrošina laboratorijas un praktikumi: Reģionālās plānošanas laboratorija, Ģeomorfoloģijas un topogrāfijas praktikums, Videofoto laboratorija un Reģionālās ģeogrāfijas un toponīmikas laboratorija, karšu bibliotēka, kā arī Vides aizsardzības nodaļas sastāvā ietilpstošās laboratorijas: Augsnes laboratorija, Vides monitoringa un Jūras krastu laboratorija. Lauku kursi notiek lauku stacionāra “Lodesmuiža” un meteoroloģiskā stacija "Rīga - Universitāte". Studenti var izmantot Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes un citu fakultāšu bibliotēku pakalpojumus.

Studiju programmas pasniegšanu nodrošina Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesori (5), asociētie profesori (3), docenti (11), lektori (6) un asistenti (3), kā arī citu Latvijas Universitātes fakultāšu docētāji un vieslektori no valsts un zinātniskajām iestādēm.

Programma reglamentē ģeogrāfijas zinātnes studiju mērķi, uzdevumus un īstenošanas iespējas, studiju saturu, pārbaudes formas un kārtību.

II. Studiju programmas vispārējais raksturojums

Ģeogrāfijas maģistra studiju programma kā akadēmisko studiju programma

Ģeogrāfijas maģistra studija programma izstrādāta, izmantojot gan Latvijas Universitātes līdzšinējo ģeogrāfijas zinātnes studiju pieredzi, gan arī ārvalstu universitāšu studiju pieredzi, kā arī ņemot vērā pirmam kārtām Latvijas Republikas vajadzības. Tā veidota, lai studējošie iegūtu akadēmisko pamatizglītību ģeogrāfijā, vienlaicīgi veicot pamat- un pielietojama pētījumus mūsdienu zinātnes prasībām atbilstošā līmenī.

Programmas uzdevumsMaģistra akadēmiskās studijas (maģistra programma) galvenais uzdevums ir specializācija kādā no ģeogrāfijas virzieniem.

Maģistra studiju programmas principi

Maģistra programmas pamatā ir šādi principi:1. Ģeogrāfijas programmas studijas ir akadēmiskas studijas, kas dod iespēju studentiem

padziļināt savas zināšanas ģeogrāfijā vispārīgajos jautājumos;2. Ģeogrāfijas programma dod iespējus studentiem specializēties vienā no ģeogrāfijas

apakšnozarēm vai attīstības virzieniem: dabas ģeogrāfijā, cilvēka ģeogrāfijā, vides plānošanā, vietu un reģionu plānošanā un ģeogrāfijas didaktikā;

3. Maģistra studiju programma ietver lekcijas, studentu patstāvīgo darbu, laboratorijas un praktiskos darbus, kā arī patstāvīgu pētījumu kādā no ģeogrāfijas virzieniem.

Ģeogrāfijas maģistra studijas programmas ietvaros iespējama specializācija 5 studiju virzienos:

· dabas ģeogrāfijas;· cilvēka ģeogrāfijas;· vides plānošanas;· vietu un reģionu plānošanas;· ģeogrāfijas didaktikas.

Dabas ģeogrāfijas studiju virziens sniedz zināšanas par cietzemes, ūdeņu, atmosfērasun dzīvās dabas (biotas) mijiedarbību un integrāciju globālā, reģionālā un lokālā mēroga dinamiskās ģeogrāfiskās sistēmās. Studiju virziena izvēles daļa dod iespēju studentiem specializēties kādā no ģeogrāfijas jomām: ainavekoloģijā, bioģeogrāfijā un augsnes ģeogrāfijā, klimatoloģijā, hidroloģijā, ģeomorfoloģijā un paleoģeogrāfijā.Cilvēka ģeogrāfijas studiju virziens sniedz padziļinātas zināšanas par cilvēka darbības aktivitāšu telpiskajām ispausmēm, dažāda līmeņa sabiedrības teritoriālās organizācijas formām un to atšķirībām, veidošanos, attīstības un izvietojuma likumsakarībām. Studiju virziena izvēles daļa dod iespēju studentiem specializēties kādā no ģeogrāfijas jomām: ekonomiskā ģeogrāfijā, iedzīvotāju ģeogrāfijā, transporta ģeogrāfijā, sociālā ģeogrāfijā.Vides plānošanas studiju virziens sniedz zināšanas par dažāda mēroga dabas un cilvēku veidoto ģeogrāfisko telpu iekšējo struktūru, komponentu miejiedarbību, vērtēšanas

metodēm un plānošanas instrumentiem vides optimizācijai. Studiju laikā studenti apgūst teritorijas plānojuma un vides aizsardzības plānu izstrādes metodiku.Vietu un reģionu plānošanas studiju virziens sniedz zināšanas par vietu un reģionu attīstības plānošanu un attīstības plānu izstrādes metodēm.Ģeogrāfijas didaktikas studiju virziens sniedz zināšanas par ģeogrāfiskās izglītības mērķiem, uzdevumiem, saturu un apmācības formām, kā arī mācību procesa metodoloģiskām problēmām.

Studiju programmas ilgums un saturs

Studiju programmā fiksētais studiju termiņš maģistra studijām 2 gadi (4 semestri). Programmas struktūru veido obligātie studiju kursi (A daļa) un izvēles studiju kursi (B daļa).A daļas kursi (16 kredītpunkti) ietver vispārīgās ģeogrāfijas studijas, kā dabas ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija, reģionālā ģeogrāfija, tehniskā ģeogrāfija un izvēlētajam attīstības virzienam nepieciešamās pamatzināšanas (plānošana, ģeogrāfijas didaktika).B daļas kursi (36 kredītpunkti) ietver padziļinātas studijas kādā no ģeogrāfijas apakšnozares virzieniem.Studiju programmas akreditācijas komiteja uzskata, ka perspektīvā jāpaplašina iespējas apgūt izvēles kursus pēc individuālā plāna.Maģistra studiju noslēgumā izstrādā maģistra darbu (28 kredītpunkti), kas ir oriģināls pētījums kādā no ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēm. Prasības maģistra darbam aprakstīti dokumentā "Ģeogrāfijas maģistra studiju programma".

Studiju darba formas: Lekcijas, semināri (praktiskie darbi), laboratorijas darbi, konsultācijas, zinātniskie referāti, un maģistra darba izstrādāšana.

Studiju rezultātu kontroles formas:Eksāmeni, kontroldarbi, ieskaites.Maģistra studiju noslēgumā izstrādā maģistra darbu, kas ir oriģināls pētījums kādā no ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēm.

III. Studiju programmas vērtējums

Studiju programmas vērtējums no Latvijas valsts un LU interešu viedokļa

Latvijas Universitāte ir vienīgā Latvijas augstskola, kura sniedz akdēmisko izglītību ģeogrāfijā. Tā ir vienīgā augstākā mācību iestāde Latvijā, kurā apvienots pietiekoši augsts zinātniskais un akadēmiskais potenciāls, kā priekšnoteikums augstas kvalitātes studiju programmas realizācijai. Vienlaikus ģeogrāfijas zinātnes studiju programma pilnīgi iekļaujas LU kā universitātes akadēmisko studiju programma, jo tajā ir paredzēti visu studiju kursi, kuri veido augstākā līmeņa akadēmiskās studijas. Tāpēc programmas absolvēšana un attiecīgā diploma saņemšana dod tiesības turpināt studijas maģistratūrā kā Latvijā tā arī ārzemju universitātēs un turpināt studijas doktorantūrā. Līdzšinējā prakse LU ĢZZF to pierādījusi. Ģeogrāfijas zinātnes bakalaura studiju programma ļauj LU citu fakultāšu studentiem paralēli savai studiju programmai apgūt atsevišķus studiju kursus ģeogrāfijā. Bioloģijas, ķīmijas un ekonomikas fakutātes ir izvēlējušās vairākus kursus savu programmu nodrošināšanai. Daudzi ģeogrāfijas bakalaura studiju programmas kursi ir iekļauti vides zinātnes un ģeoloģijas zinātnes bakalaura studiju programmās.Studiju programmas nepieciešamība no Latvijas valsts interešu viedokļa ir acīmredzama: to nosaka nepieciešamība sagatavot akadēmiski izglītotus speciālistus LR vides aizsardzības un reģionālās attīstības institūcijām (LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, LR Vides inspekcija), pašvaldībām, Valsts Zemes dienestam u.c. Pieaugot starpvalstu sadarbībai kā valstiskā līmenī tā arī privātajā, ģeogrāfijas speciālisti nepieciešami ļoti daudzās tautsaimniecības nozarēs. Tūrisma attīstība Latvijā ir vēl viena niša, kuru aizņem speciālisti ar ģeogrāfa izglītību. Ģeogrāfijas studiju programma sniedz pamatzināšanas zinātnes apakšnozarēs, kuras Latvijā nevienā citā augstskola nesniedz. Piemēram: klimatoloģijā, augsnes zinātnē u.c. Akadēmiskās ģeogrāfiskās izglītības nepieciešamība palielinās, dažādās tautsaimniecības nozarēs ieviešot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS).Ģeogrāfijas bakalaura programma dod iespēju studēt profesionālā studiju programmā: ģeogrāfijas un vides zinātnes skolotājs, kura nodrošina Latvijas pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas un tehnikumus ar ģeogrāfijas un vides zinātnes skolotājiem. Plasākā aspektā augstākā akadēmiskā ģeogrāfiskā izglītība paaugstina tautas kopējo izglītības līmeni, palīdzot izprast un orientēties Zemes un cilvēka veidotajās telpiskajās struktūrās un šo struktūru mijiedarbībā, ģeogrāfisko objektu un parādību izvietojumā un vidē notiekošajos procesos.Vienlaikus studiju programma uzskatāma par aktuālu un nozīmīgu arī no LU interešu viedokļa. Pirmkārt kā programma, kas integrē un papildina citas dabaszinātņu un sociālo zinātņu programmas.

Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

Latvijas Universitāte ir vienīgā augstskola Latvijā, kurā gatavo akadēmiski izglītotus ģeogrāfijas speciālistus. Daugavpils Pedagoģiskā Universitātē ir ģeogrāfijas skolotāju sagatavošanas profesionālā programma. Salīdzinot ar Latvijas Universitātes ģeogrāfijas bakalauru studiju programmu, tā ir vairāk vērsta uz profesionālu skolotāju sagatavošanu.Ģeogrāfijas studijas tiek īstenotas lielākā daļā Rietumeiropas valstu universitāšu un, vadoties pēc apkopotās informācijas, izriet, ka pastāv visai ievērojamas atšķirības studiju programmu saturā, lielā mērā ņemot vērā izglītības specifiku. Valstīs, kurās ir vairākas

unversitātes, ģeogrāfijas studiju programmās novērojama lielāka specializācija kādā no ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēm (fiziskā ģeogrāfijā, cilvēka ģeogrāfijā) vai arī virzieniem. Piemēram: Stokholmas Universitātē bakalaura līmenī ir jau noteikta specializācija fiziskā ģeogrāfijā un cilvēka (Human Geography) ģeogrāfijā.Tomēr lielākā daļā Eiropas universitāšu, līdzīgi Latvijas Universitātē realizētajai bakalauru studiju programmai, bakalaura programmas sniedz vispārējās pamatzināšanas ģeogrāfijā. Šādi studijas organizētas Helsinku Universitātē, Cīrihes universitātē, Plimutas Universitātē, Kembridžas Universitātē, Berlīnas Brīvajā Universitātē, Prāgas Universitātē, Ekstremadūras Universitātē, Jutas Universitātē un citās.LU ĢZZF īstenotās ģeogrāfijas zinātnes bakalauru un maģistru studiju programmas veidotas ņemot vērā ES valstu (Vācijā- Berlīnes Brīvās Universitātes; Zviedrijā-, Stokholmas Universitātes; Lielbritānijā- Plimutas Universitātes, Kembridžas Universitātes), Centrāleiropas valstu (Šveicē- Cīrihes Universitātes, Čehijā- Prāgas Universitātes) un Jutas Universitātes (ASV) pieredzi.LU ĢZZF realizēto ģeogrāfijas studiju programu raksturo kopējo obligāti apgūstamo (A grupas) kursu struktūra, līdzība izmantotajā mācību literatūrā ar ārzemju universitāšu programmām. Šo programmu kodolu veido fiziskās ģeogrāfijas un cilvēka ģeogrāfijas pamati.Lielākā atšķirība studiju programmu saturā ir tā, ka Eiropas universitātēs ir vairākas lauku prakses ārvalstīs, ko pašreiz finansiālu apsvēruma dēļ nevar atļauties realizēt Latvijas Universitātes ģeogrāfijas bakalaura programmā. Ārvalstu prakse ģeogrāfijas programmas ietvaros ĢZZF var notikt tikai ar LU centralizēto finansiālo atbalstu.Otra būtiska atšķirība ir saistīta ar ģeogrāfisko informācijas sistēmas (ĢIS) apguves iespējām un izmantošanas lomu studiju programmā. Patreiz kursu saturā sakarā ar materiāli tehnisko nodrošinājuma problēmām jaunās tehnoloģijas ģeogrāfijas programmā ienāk lēnām. Izmantojot Plimutas Universitātes pieredzi ģeogrāfijas programmā ieviesti moduļi reģionālās ģeogrāfijas un vairāku citu kursu studijās.

IV. Studiju programmas nodrošinājumsAkadēmiskā personāla kvalifikācija

Ģeogrāfijas studiju programmas realizāciju nodrošina Ģeogrāfijas un zeme zinātņu fakulltātes mācību spēki un apkalpojošais personāls. Tanī skaitā 5 profesori un 3 asociētie profesori.Pēdējo piecu gadu laikā habilitācijas doktora darbu aizstāvējis asoc. prof M. Laiviņš un promocijas darbus asoc. prof. O.Nikodemus, docenti: E.Apsīte, A.Briede, Z.Krišjāne, M.Rozīte, I.Strautnieks un P.Šķiņķis. Tā rezultātā būtiski paaugstinājusies ģeogrāfijas programmas docētāju kvalifikācija.Par īpaši nozīmīgu uzskatāma starptautiskās sadarbības ieguldījums pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanā, tālākizglītībā un doktorandu sagatavošanā. Daudzi LU ģeogrāfijas studiju programmas docētāji savu kvalifikāciju ir paaugstinājuši rietumu universitātēs: asoc. prof. V. Zelčs Mičigānas Universitātē (ASV) un Plimutas Universitātē, docents P.Šķiņķis Stokholmas un Helsinku Universitātē, docente Zaiga Krišjāne Freiburgas, Helsinku un Roskildes Universitātē, asoc.prof Oļģerts Nikodemus Berlīnes Brīvajā Universitātē un Karaliskā Veterinārijas un Lauksaimniecības Universitātē Dānijā. Savukārt prof. Ā. Krauklis saņēmis Prāgas Kārļa Universitātes Dabas zinātņu fakultātes Zelta medaļu par ainavekoloģijas attīstības veicināšanu šajā augstskolā un ievēlēts par Vācu Dabaspētnieku Akadēmijas "Leopoldina" locekli.Studiju programmas pašnovērtēšanas komiteja uzskata, ka programma ir nodrošināta kvalificētiem mācību spēkiem, bet, lai nodrošinātu studiju kvalitāti arī turpmākajā periodā, katrā Ģeogrāfijas nodaļas katedrā nepieciešams veidot asistentu līmeni.

Ar studijām saistītie zinātniskie pētījumi un to līmenis

Ģeogrāfijas zinātnes studiju programmas izveides un funkcionēšanas pamatā liela nozīme ir zinātnisko pētījumu un izglītības darba integrācijai. Studiju programmas vadošie lektori vada pētījumus, iesaistot studentus zinātniskajā darbā vairākos ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēs un virzienos:

· fiziskā ģeogrāfijā;· ģeomorfoloģijā;· cilvēka ģeogrāfijā;· ainavekoloģijā;· hidroloģijā,· reģionālā ģeogrāfijā· ģeogrāfijas vēsturē.Vienlaikus ar šiem fundamentālajiem pētījumiem tiek veikts darbs arī pie LR

likumdošanas, normatīvo aktu un dažādu tautsaimniecības nozaru vai teritoriju attīstības koncepciju vai attīstības plānu izstrādes. Daudzi profesori, docenti un lektori veic praktiskus pētījumus ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēs.

Nozīmīgākie studiju programmas mācībspēku pētījumi ir šādi:Guntis Eberhards, profesors, dr.hab.ģeogr.Vada LZP projektu “Jūras krasta procesi antropogēnās darbības ietekmē”. Nodrošina LR Valsts monitoringa sistēmā iekļauto pastāvīgo jūras krasta monitoringu darbību. Strādā pie jūras krasta joslas stāvokļa un tipoloģijas klasifikācijas. Sadarbībā ar LR Vēstures institūtu Arheoloģijas institūtu veic paleoģeogrāfiskus pētījumus vides apstākļu izmaiņu noteikšanai akmens laikmetu apmetņu rajonos. Profesors G.Eberhards piedalījies un vadījis daudzus

lietišķos pētījumus, kuros noskaidrots pludmales stāvoklis un izmaiņas rekrācijas teritorijās, dabas aizsargājamās teritorijās un piekrastē, kur paaugstināta cilvēka saimnieciskā darbība.

Māris KĻaviņš , profesors, dr.habil.ķīm., LZA korespondetājloceklis vides zinātnēLZP projekts “Augsnes un ūdeņu humusvielas un to praktiskas izmantošanas iespējas”. 1997-2000. Projekta mērķis ir pētīt nozīmīgu Latvijas dabas vides resursu - ūdeņu, augsnes, kūdras humusvielas. Projekta izpilde saistīta ar starptautiskas sadarbības projektu ar Stokholmas Universitāti. Projekta izpildē iesaistīti 3 doktorandi, vairāki maģistranti un bakalauru studiju programmas studenti.LZP projekts “Toksisko hlororganisko vielu un smago metālu atrašanās formas un to ietekme hidroekosistēmās”. 1997-2001. Projekta mērķis ir apsekot Latvijas iekšējo ūdeņu piesārņojuma līmeņus ar toksiskām hlororganiskāsm vielām un smagajiem metāliem, īpašu vērību pievēršot vielu bioakumulācijas procesiem ūdeņu biotā. Kā reprezentatīvi biotas paraugi analizēti ūdensaugi, moluski, zivis. Projekta izpildē pastāv sadarbība ar Vallenberga laboratoriju (Zviedrija) un LU Bioloģijas institūtu.

Ādolfs Krauklis, profesors, dr.hab.ģeogr.Vada LZP projektu “Ģeogrāfiskās ainavas uztvere un zemes apsaimniekošanas kultūra” , kura ietvaros tiek pētīts Latvijas lauku apvidus un Rīgas apmales ainavas stāvoklis dabā un iedzīvotāju uztverē. Kopā ar Reģionālo ģeogrāfijas institūtu Leipcigā (Vācija) tiek strādāts pie projekta “Ģeogrāfisko ainavu transformācija postsociālistiskajā periodā: ekoloģiskā un cilvēciskā dimensija”. Ar Lofboro universitātes Starptautiskā Ainavekoloģijas centra (Anglija) atbalstu veikts pētījums “Viršu ekosistēmas Latvijas un Lielbritānijas ainavās”, patlaban iesākts darbs “Eiropas borenemorālās starpzonas fizioģeogrāfiskās sistēmas”.

Aija Melluma, profesore, dr.hab.ģeogr.Vadījusi un piedalījusies vairākos pētījumos, kas saistīti ar reģionu attīstību. Nozīmīgākie projekti ir šādi: “Latvijas adminstratīvo vienību izvērtējums pēc attīstības līmeņa un priekšnoteikumiem” un “Latvijas adminstratīvo vienību raksturojums reģionālās attīstības kontekstā”. Profesore A. Melluma veikusi lielu darbu, veidojot atlantu “Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam” (1996) un piedaloties likumprojektu un koncepciju izstrādē. Pēdējos gados ar prof. A. Mellumas tiešu līdzdalību izsrādātas šādas koncepcijas, programmas un tiesību akti: “Reģionālās attīstības politikas koncepcija” (1996), “Pašvaldību adminstratīvi teritoriālās reformas koncepcija”(1996), “Latvijas nacionālā plānojuma koncepcija” (1997), “Latvijas lauku attīstības programma” (1998) un “Teritorijas attīstības plānošanas likums”(1997).

Andris Bauls, docents, dr. ģeogr.Docents A. Bauls pēdējos piecos gados, iesaistot projektu izstrādē 27 studentus, veicis nozīmīgus pētījumus cilvēka ģeogrāfijā. Pašreiz vada LZP projektu “Pilsētas telpiskās struktūras maiņa, pārejot uz tirgus ekonomiku un iedzīvotāju mobilitāte”. Pētījums iekļaujas tēmu lokā, kura uzdevums ir izstrādāt metodiku, kā arī noskaidrot patreizējās attīstības tendences , lai varētu izprast un prognozēt sociālo grupu izturēšanos pilsētā. A.Baula vadībā veikti vairāki lietišķie pētījumi, kuros noskaidrota Rīgas aglomerācijas robežas un sniegts Latvijas adminstratīvo rajonu raksturojums reģionālās attīstības un plānošanas aspektā. Sadarbībā ar Reģionālo ģeogrāfijas institūtu Leipcigā (Vācija) un Lituvas un Igaunijas speciālistiem veikts pētījums “Reģionālo centru attīstība Vidus un Austrumeiropā”.

Jāz eps Jankevics, docents, dr. ģeogr.Docents J. Jankevics piedalījies praktiskajā pētījumā “Rīgas aglomerācijas tieces areālu un robežu noteikšana”. Taurenes pagasta attīstības plāna un teritorijas plānojuma izstrādes vajadzībām, iesaistot ģeogrāfijas bakalaura programmas studentus, veicis Taurenes pagasta iedzīvotāju aptauju. Piedalījies, kopā ar Toruņas Universitātes speciālistiem starpvalstu projektā “Baltijas valstu saimniecības transformācija”.

Marija Kasparovica, docente, dr. ģeogr.Docente M.Kasparovica piedalās Cilvēka ģeogrāfijas katedras zinātniskajos projektos, pētot lauku apdzīvojuma struktūru un to maiņu laika gaitā.

Māris Laiviņš, docents, dr. hab. ģeogr.Vada LZP projektu “Latvijas veģetācijas ekoloģija un ģeogrāfija: augu sabiedrību un biotopu klasifikācija un dinamika”. Pētījumu mērķis ir izstrādāt Latvijas augu sabiedrību sintaksonisko sistēmu, balstītu uz Brauna - Blankē principiem. Docents M.Laiviņš piedalās sadarbībā ar Latvijas Republikas Hidrometeoroloģijas pārvaldi starpvalstu Integrālā Monitoringa projektā, tajā izpildot veģetācijas apakšprogrammu.1998. gadā aizstāvēja habilitācijas darbu par tēmu: Latvijas boreālo priežu mežu

sinantropizācija un eitrofikācija.

Viesturs Melecis, docents, dr.biol.Vada LZP projektu “Biocenotisko parametru ilglaicīgās izmaiņas kā ekosistēmu stāvokļa indikatori”. Projekts paredz iegūt un izanalizēt datus par atsevišķu ekosistēmu biocenotisko parametru izmaiņām uz reģionālo piesārņojuma slodzi un klimatisko faktoru ietekmēm. Projekta ietvaros tiek pētīta augsnes mezofauna. Projekta mērķis ir identificēt augsnes un citu ekosistēmu reakciju attiecībā pret vides kvalitātes izmaiņām.V.Melecis vada arī LR Nacionāli nozīmīgo pētījumu programmu “Latvijas ekosistēmu bioloģiskie resursi un to saimnieciskās izmantošanas optimizācija”. Programma paredz veikt kompleksu Latvijas atjaunojamo bioloģisko resursu struktūras un funkcionālā stāvokļa novērtēšanu uz globālo un antropogēnu reģionālo faktoru ietekmes fona, izpētīt atsevišķu bioloģisko komponentu savstarpējo mijiedarbību to ciešā saistībā ar ģeogrāfisko vidi. Pētījuma mērķis izstrādāt rekomendācijas saimnieciskās darbības optomizācijai, kā pamatam ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai Latvijā.

Oļģerts Nikodemus, asoc.prof., dr.ģeogr.Piedalās starptautiskā projektā (Zviedrija, Somija, Norvēģija u.c.) “Eiropas valstu kartēšana ar briofītu un augsnes humusa palīdzību”. Projekts ir regulārs vides monitoringa projekts, kura ietvaros noskaidro smago metālu depozīcijas intensitāti kā piesārņojuma sorbentus, izmantojot sūnu un augsni. Nosakot smago metālu daudzumu briofītos un augsnes nedzīvajā zemsedzē, paredzēts noskaidrot piesārņojuma depozīcijas izmaiņas laikā un telpā, kā arī to akumulācijas raksturu.Sadarbībā ar Latvijas Republikas Hidrometeoroloģijas pārvaldi piedalās starpvalstu Integrālā Monitoringa programmas realizācijā. Asoc. prof.O.Nikodemus Latvijā vada šādas apakšprogrammas: augsnes ķīmija, nobiru ķīmija, skujas un augsnes ūdens.Sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitātes speciālistiem as.prof.O.Nikodemus piedalījies stapvalstu projektos: “Eiropas augsnes karte” un “Eiropas virsmas karte”.Asoc.prof.O.Nikodemus vada LZP projektu “Lauksaimniecības zemju transformācija par mežu zemēm ģeogrāfiskie un ekoloģiskie aspekti”. Projekta mērķis ir pētīt izmaiņas ainavu

sukcesijā dażāda vecuma mežaudzēs uz bijušajām lauksaimniecības zemēm, lai varētu prognozēt izmaiņas saistītas ar lauksaimniecības zemju apmežošanu. O.Nikodemus, iesaistot studentus, ir piedalījies vairāku praktisku projektu izstrādē. Piemēram: Taurenes un Dzērbenes pagastu teritorijas plānojuma izstrādē, Kuldīgas rajona teritorijas plaņojuma izstrādē un Jūrmalas pilsētas bioģeoķīmiskajā kartēšanā. Vadījis Latvijas nacionālā plānojuma koncepcijas izstrādāšanas darba grupu.

Vitālijs Zelčs, asoc.prof., dr. ģeogr.Vada LZP projektu “Latvijas glaciotektoniskā karte”, kura mērķis ir kartes mērogā 1: 500000 sastādīšana, kas palīdzētu derīgo izrakteņu noteikšanā un vides aizsargātības (pazemes dzeramā ūdens krājumu) novērtēšanā.Asoc.prof. V.Zelčs piedalās vairākos starpvalstu pētnieciskajos projektos. Kopā ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Vācijas speciālistiem tiek strādāts pie Centrālās Eiropas glaciotektoniskās kartēšanas projekta. Veicis praktiskus ģeoloģiskos pētījumus rajona (Kuldīgas raj.) un pagastu (Taurenes un Dzērbenes pagastos) attīstības plānu izstrādāšanai. Kuldīgas raj. teritorijas plānojums ir pilotprojekts, kas tika izstrādāts Dānijas plānotāju un ģeologu vadībā. Balstoties uz pētījumu rezultātiem izstrādāta rokasgrāmata: “Ģeoloģiskā informācija attīstības plānošanā”.

Agrita Briede, docente, dr.ģeogr.Vada LZP projektu “Fosfora akumulācijas ūdenstilpēs ietekme uz to biocenotisko struktūru”. Nodarbojas ar klimata ilgtermiņa izmaiņu modelēšanu un izpēti.1996. gadā aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu: fosfora un smago metālu akumulācija

Latvijas ūdenstilpēs.

Zaiga Krišjāne, docente, dr.ģeogr.Docente Z.Krišjāne piedalās LZP projekta“Pilsētas telpiskās struktūras maiņa, pārejot uz tirgus ekonomiku un iedzīvotāju mobilitāte” izstrādē, kā arī starpvalstu projektā “Reģionālo centru attīstība Vidus un Austrumeiropā”. Kopā ar Bambergas universitāti veikts pētījums “Transformācijas procesu atspoguļojums pilsētvidē - denacionalizācijas un privatizācijas procesi pilsētā”.Doc. Z.Krišjāne iesaistījusies Vides aizsardzībās un reģionālās attīstības ministrijas pasūtīto pētījumu, saistītu ar apdzīvojuma struktūru attīstību, veikšanā.1998.gadā Zaiga Krišjāne aizstāvēja promocijas darbu par tēmu: “ Dzīves kvalitātes teritoriālo atšķirību izpēte Latvijā”

Aivars Markots, lektorsAivars Markots piedalās LZP projekta, kuru vada prof. O.Āboltiņš izpildē “Glaciotektoniskā struktūru veidošanās un glaciālā litomorfoģenēze Latvijā”.Veicis praktiskus ģeoloģiskos pētījumus rajona (Kuldīgas raj.) un pagastu (Taurenes un Dzērbenes) attīstības plānu un teritorijas plānojuma izstrādāšanai. Kuldīgas raj. teritorijas plānojums ir pilotprojekts, kas tiek izstrādāts Dānijas plānotāju un ģeologu vadībā. Balstoties uz pētījumu rezultātiem, ir izstrādāta rokasgrāmata: “Ģeoloģiskās informācijas izmantošana attīstības plānošanā”.Patreiz strādā pie disertācijas “Salveida glaciāltektonisko akumulatīvo augstieņu centrālās zonas attīstība”.

Maija Rozīte, docente, dr. geogr.

Lektore M.Rozīte piedalās LZP projekta “Pilsētas telpiskās struktūras maiņa, pārejot uz tirgus ekonomiku un iedzīvotāju mobilitāte” izstrādē, kā arī starpvalstu projektā “Reģionālo centru attīstība Vidus un Austrumeiropā”. Kopā ar Bambergas universitāti tiek veikts pētījums “Transformācijas procesu atspoguļojums pilsētvidē - denacionalizācijas un privatizācijas procesi pilsētā”.Projekta “Tūrisms ilgtspējīgas attīstības kontekstā” ietvaros tiek pētīta tūrisma darbības dažāda ietekme uz dabas, sociālo un kultūras vidi. Šādā aspektā ir izstrādāta arī doktora disertācija ģeogrāfijā.

Pēteris Šķiņķis, docents, dr. ģeogr.Veic veselu virkni praktisku pētījumu saistītu ar valsts adminstratīvi teritoriālo reformu, attīstības plānu izstrādi un reģionālās politikas veidošanu. Nozīmīgākais pētījums ir “Reģionālā politika Latvijā 1940.-1991.”, kura mērķis ir izvērtēt Latvijas teritorijas pārvaldes organizācijas lomu sociālisma laikmetā Latvijā, kurā radusies specifiska apdzīvojuma, saimnieciskā un teritoriālā iedalījuma struktūra, radot specifiskas attīstības problēmas mūsdienās.Otrs nozīmīgs pētījums ir “Sociālās struktūras maiņas Latvijas pilsētās”, kura mērķis ir izstādāt metodiku sociālo procesu noskaidrošanai un analīzei Latvijas pilsētās, lai varētu prognozēt to attīstību.Trešais nozīmīgais pētījums ir “Pašvaldību apvienošanās iespēju izpētes metodika un ieteikumi apvienošanās projektu sagatavošanai”, kura mērķis ir izstrādāt ieteikumus pašvaldību apvienošanās projekta izstrādes un realizācijas organizācijai.Kopā ar Stokholmas Universitātes Kultūrģeogrāfijas institūtu tiek realizēts projekts “Valsts robežas loma un pārrobežu saskarsme pierobežas reģionos, ku kā pētījumu objekti izvēlētas Valkas un Valgas pilsētas un apkārtne. Sadarbībā ar Plimutas Universitāti tiek pētīta sociālās struktūras maiņa Latvijas laukos. Kopā pētījumos iesaistīto studentu skaits ir vairāk par 20. Pēdējos gados ar P.Šķiņķa tiešu līdzdalību izsrādātas šādas valsts līmeņa koncepcijas: “Reģionālās attīstības politikas koncepcija” (1996), “Latvijas nacionālā plānojuma koncepcija” (1997) un“Latvijas tūrisma attīstības koncepcija” (1997). 1999. gadā P. Šķiņķis aizstāvējis promocijas darbu ģeogrāfijā par tēmu: darba “Teritorijas un teritoriālās stratēģijas Latvijā”

ĢZZF darbinieki piedalījušies un organizējuši daudzās zinātniskās konferencēs ārvalstīs un Latvijā. 28. Staptautiskajā ģeogrāfijas kongresā Hāgā 1996.gadā ar referātiem uzstājās prof. Ā.Krauklis, docentes Z.Krišjāne un M.Rozīte. Starptautiskajā kvartāra izpētes kongresā 1995. gadā Berlīnē prof. O.Āboltiņš un asoc. prof.. V.Zelčs, kuri pēc tam organizēja un vadīja pēckongresa ekskursijas. 1998. uz ĢZZF bāzes (organizētāji: asoc. prof. V.Zelčs, lekt. A. Markots un citi) notika starptautisks kvartāra pētnieku lauku simpozijs veltīts glaciālajiem procesiem un kvartāra videi.ĢZZF regulāri notiek gadskārtējās zinātniskās konferences, kur nolasītos referātus parasti publicē tēžu veidā. Daudzi studiju programmu docētāji (prof. O.Āboltiņš, prof. G.Eberhards, as. prof. V.Zelčs, as. prof. O. Nikodemus un citi) ir publicējušies starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos.1992.gadā veiktā starptautiskā zinātnisko darbu kvalitātes ekspertīze kopumā vērtēja atzinīgi lielāko daļu projektu, kuru izpildē piedalās LU ĢZZF docētāji (Latvian Research, An International Evaluation, The Danish Research Council, Copenhagen, 1992, Denmark). Daudzi studenti savus pētījumu rezultātus ir publicējuši zinātniskos žurnālos un tēžu krājumos, kā arī rezultātus apkopojot, uzvarējuši Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātnes Padomes, kā arī starptautiskos studentu zinātnisko darbu konkursos.

Ģeogrāfija zinātnes studiju programma LU ĢZZF tiek realizēta ciešā sadarbībā ar citām LU struktūrvienībām. Maģistra programmas B daļā ir kursi , kuru pasniegšanu nodrošina citu fakultāšu vai citu studiju programmu lektori - purvu zinības, psiholoģijas pamati, izziņas procesa profesionālā psiholoģija un citi. Tātad var uzskatīt, ka ģeogrāfijas zinātnes studiju programmas realizācijā ir izveidojusies laba sadarbība ar citām LU studiju programmām. Atsevišķu kursu pasniegšanā iesaistīti vadošie speciālisti no valsts institūcijām vai privātajām firmām. Piemēram: pilsētplānošana (E.Bērziņš) u.c.

Studiju programmas finansiālais nodrošinājumsĢeogrāfijas bakalaura studiju programmā viena studējošā studenta izmaksas gadā ir Ls

1467,16, bet maģistratūras programmā - Ls 2877,34. 1999. gadā valsts piešķirtais finansējums bija Ls 520,0 uz vienu budžeta studentu gadā.

Pašnovērtēšanas komisija atzīst, ka patreiz pietrūkst finansējuma mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai (auditoriju un laboratoriju iekārtošanai, mācību literatūras izdošanai, kartogrāfisko programmatoru iegādei, u.c. pasākumiem) un jaunu speciālistu piesaistīšanai.

Studiju programmas materiāli tehniskais nodrošinājumsStudiju programmas materiāli tehniskā bāze koncentrēta LU Ģeogrāfijas un Zemes

zinātņu fakultātē un citās LU struktūrvienībās, kuru pakalpojumus pamatzināšanu apguvei izmanto ģeogrāfijas programmas studenti. To veido:· ĢZZF materiāli tehniskais nodrošinājums, kas iegādāts studiju procesa veikšanai, un

sadalīts pa fakultātes struktūrvienībām (ĢIS laboratorija, Augsnes laboratorija, Karšu bibliotēka, Ģeomorfoloģijas un topogrāfijas praktikums, Reģionālās plānošanas laboratorija, Videofoto laboratorija). ĢZZF pēdējos gados ir bijuši ierobežoti līdzekļi materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai;

· materiāli tehniskais nodrošinājums, kas iegādāts izmantojot sponsoru līdzekļus un zinātnisko projektu finansējumus. 1998.gadā izmantojot Jāņa un Elfrīdas Rutka fonda finansiālu atbalstu LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē iekārtota mūsdienu prasībām atbilstoša auditorija;

· lauku stacionārs “Lodes muiža” Cēsu raj. Taurenes pagastā, kas iekļauta Ziemeļeiropas augstskolu prakšu bāžu asociācijā,

· LU Ģeoloģijas muzejs;· ar fakultāti saistīto institūtu (LU Bioloģijas institūts, LU Ģeoloģijas institūts) laboratorijas

jaudas , transporta un lauku kursa nodrošinājums;· sadarbībā ar Valsts ģeoloģijas dienestu, Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldi un Valsts

zemes dienestu to struktūrvienības;· LU ĢZZF fakultātes bibliotēku materiāli. Pēdējā gadā LU ĢZZF fakultātes bibliotēkā

centralizēti no LU Akadēmiskās bibliotēkas un dāvinājumu veidā no rietumu augstskolām un profesoriem, kā arī ĢZZF docētājiem saņemtas daudzas jaunas mācību un zinātniskās grāmatas.

Ģeogrāfijas studiju programmu apguvē studenti var izmantot:· ģeogrāfiskās informācijas sistēmas laboratoriju, kas ir apgādāta ar Pentium I (8 gab.),

Pentium II (1 gab.), Pentium III (2 gab.) un PC 486 datoriem. Laboratorijā ir ArcView, MicroStation, PhotoStyler un citas programmatūras;

· Reģionālās plānošanas laboratoriju, kas ir apgādāta ar Pentium datoriem un programmatūru;

· Sadarbībā ar Rīgas raj., Valmieras raj. un Limbažu raj. ir izveidots plānošanas centrs, kur studentiem ir pieeja pie GIS Server Pentium 114 (2), GIS Worstation Pentium 111 (6), augstas izšķiršanas spēju krāsu skaneris, kā arī ĢIS programmatūru;

· Augsnes laboratoriju, kur iespējams veikt augsnes ķīmiskās analīzes.

Izmantojot LANET pakalpojumus, studentiem un pasniedzējiem ir nodrošināta pieeja pie INTERNETA tīkla.

V. Sadarbība studiju programmas realizācijā

LU struktūrvienību sadarbība studiju programmas realizācijā

Ģeogrāfija zinātnes studiju programma LU ĢZZF tiek realizēta ciešā sadarbībā ar citām LU struktūrvienībām. Programmas A un B daļā ir kursi , kuru pasniegšanu nodrošina citu fakultāšu vai citu studiju programmu lektori - svešvaloda, ievads datorzinībās, ķīmija ar ģeoķīmijas pamatiem, zemes fizika, politoloģijas pamati un citi. Kopumā citu fakultāšu un studiju programmu lektori nodrošina pasniegšanu līdz 25 % no kursu skaita. Tātad var uzskatīt, ka ģeogrāfijas zinātnes studiju programmas realizācijā ir izveidojusies laba sadarbība ar citām LU studiju programmām. C-grupas studiju kursus studenti var brīvi izvēlēties no citām LU studiju programmām. Parasti ģeogrāfijas zinātnes studiju programmas studenti izvēlas dażādus kursus, kurus māca Vēstures un filozofijas, Ekonomikas, Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes, veselības un sporta izglītības katedra. Savukārt vairāku citu fakultāšu studenti (Bioloģijas, Ķīmijas, Ekonomikas, Fizikas un matemātikas un citu) studenti izvēlās atsevišķus kursus no ģeogrāfijas zinātņu programmas. Atsevišķi ģeogrāfijas zinātnes studiju programmas pasniedzēji piedalās citu fakultāšu (Ekonomikas, Bioloģijas u.c.) studiju programmu realizācijā.

Starptautiskie sakari un sadarbības līgumi studiju programmas realizācijas līmenī

Ģeogrāfija zinātnes studiju programma LU ĢZZF tiek realizēta ciešā sadarbībā ar citām LU struktūrvienībām. Programmas A un B daļā ir kursi, kuru pasniegšanu nodrošina citu fakultāšu vai citu studiju programmu lektori - svešvaloda, ievads datorzinībās, ķīmija ar ģeoķīmijas pamatiem, zemes fizika, politoloģijas pamati un citi. Kopumā citu fakultāšu un studiju programmu lektori nodrošina pasniegšanu līdz 25 % no kursu skaita. Tātad var uzskatīt, ka ģeogrāfijas zinātnes studiju programmas realizācijā ir izveidojusies laba sadarbība ar citām LU studiju programmām.

C-grupas studiju kursus studenti var brīvi izvēlēties no citām LU studiju programmām. Ģeogrāfijas zinātnes programmas pārstrukturēšana un realizācija notiek ciešā sadarbībā ar

citu valstu universitātēm. Šī sadarbība noteica nepieciešamo zināšanu apguvi, kas būtiska studiju programmām izvirzāmajām prasībām, un deva iespēju pilnveidot ģeogrāfijas programmu.

Sadarbībai ir vairāki būtiski aspekti. 1. Ir noslēgts oficiāls sadarbības līgums pētnieciskajā un mācību darbā starp Latvijas

Universitāti un Reģionālāsģeogrāfijas institūtu (Vācija).2. LU ĢZZF ir izveidojusies cieša sadarbība ar Plimutas Universitātes Ģeogrāfijas

departamentu, kā rezultātā Plimutas Universitātes (Lielbritānija) studenti jau divus gadus izvēlās, kā ārvalstu prakses vietu Latviju. Tā rezultātā ĢZZF docētāji, strādājot kopā ar Lielbritānijas kolēģiem, apgūst jaunas metodes prakses organizācijā un pētījumu veikšanā. Praksē iesaistītie LU ģeogrāfijas zinātnes bakalaura studiju programmas studenti iegūst pieredzi, strādājot kopā ar britu kolēģiem.

3. Lauku praksi, izmantojot LU ĢZZF docētāju pieredzi un zināšanas, Latvijā veic arī Stokholmas Universitātes studenti sociālajā ģeogrāfijā, kā arī dažu Vācijas universitāšu (Tībingenas u.c.) studenti vispārīgajā un reģionālajā ģeogrāfijā.

4. LU ģeogrāfijas zinātnes bakalaura studiju programmas pasniedzēji vada praksi Latvijas ģeogrāfijā Viskonsinas Universitātes studentiem, kas studē Latvijas Universitātē. Augstāk minētās prakses ir devušas lielu ieguldījumu lauku kursu organizācijas uzlabošanai bakalaura studiju programmā ĢZZF.

5. Sadarbības rezultātā ar citām universitātēm vairāki ĢZZF docētāji ir uzaicināti lasīt lekcijas Rietumu augstskolās (asoc. prof. V.Zelčs - Plimutas Univrsitātē, Rietumu Mičigānas Universitātē un A. Mickēviča Poznaņas Universitātē, snieguši palīdzību doktora studiju īstenošanā un zinātniskos pētījumos (prof. Ā.Krauklis - Amsterdamas Universitātē, Lofboro Universitātē).

6. Kopš 90 -tajiem gadiem pastāv visai plašas studentu apmaiņas programmas. LU ģeogrāfijas studiju programmas studentiem ir iespējams atsevišķus kursus, gan arī vairākus semestrus studēt Eiropas un ASV augstskolās. Sadarbība vispirms pastāv ar Skandināvijas valstu augstskolām - Stokholmas, Lundas, Linčepingas, Gēteborgas Universitātēm un Karalisko Tehnisko Institūtu Zviedrijā; Helsinku, Turku Universitātēm Somijā, Roskildes, Kopenhāgenas Universitātēm Dānijā. Sadarbība pastāv arī ar Plimutas Universitāti Lielbritānijā, Rietumu Mičigānas Universitāti ASV un citām universtātēm un pētniecības institūtiem.

7. Regulāri ģeogrāfijas programmas studentiem lekcijas kultūrģeogrāfijā lasa Delaveras Universitātes profesors E. Bunkše, kā arī viesprofesori no Kanādas un Zviedrijas.

VI. Studiju attīstības koncepcija

1998. gada aprīlī Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Domes sēdē tika apstiprināta ģeogrāfijas studiju koncepcija.Tā nosaka, ka ģeogrāfijas zinātnes studiju turpmākajai attīstībai ir jābalstās uz sekojošiem principiāliem noteikumiem:· Ģeogrāfijas zinātnes studijas Latvijas Universitātē jāsaglabā un jāattīsta kā plaša profila

akadēmiskās studijas, akcentējot profesionālās sagatavošanas aspektus, ievērojot Latvijas tautas saimniecības vajadzības pēc speciālistiem ģeogrāfijā un tai radniecīgās zinātnes nozarēs;

· Turpināt tuvināt LU studiju programmu Eiropas Savienības valstu universitāšu ģeogrāfijas zinātnes studiju programmām, vienlaikus saglabājot studiju struktūru, kas atbilst Latvijas valsts vēsturiskās attīstības modelim un esošām prioritātēm valsts attīstībā.

· Studiju izveidi pilnveidot, palielinot praktisko un dažāda rakstura pastāvīgo darbu īpatsvaru studiju programmās.

· Palielināt studiju programmu ietvaros sadarbību ar zinātniskām iestādēm Latvijā un ārzemēs. Iesaistīties starptautiskās programmās, kā Ģeosfēra - Biosfēra, Zemes izmantošana un izmaiņas zemes stāvoklī, Globālo izmaiņu cilvēcīgā dimensija, Globālās izmaiņas un sauzemes ekosistēmas, kas sekmētu speciālistu izaugsmi un mūsdiejīgu zinātnisko pētījumu līmeņa nodrošināšanu fakultātē.

· Starptautiskās sadarbības intensificēšanu ar Eiropas, ASV un citu valstu universitātēm studentu apmaiņā, reģionālo prakšu nodrošināšanā, pēcdiploma un pēcdoktorantūras izglītībā, bet īpaši doktorantūras studiju programmas izveidē un pilnveidošanā.

· Profesionālo studiju attīstība pamatojoties uz ģeogrāfijas zinātnes programmu, kā optimālais risinājums akadēmisko studiju tālāki attīstībai orientējoties uz profesionālās kvalifikācijas- plānotājs, zemes vērtētājs un kartogrāfs sagatavošanu.

Galvenās izmaiņas programmas izveidē un tās realizācijas iespējās saistās ar:· izmaiņām Latvijas darba tirgū, palielinoties pieprasījumam pēc šauri specializētiem

speciālistiem;· izmaiņām sabiedrībā, kuras radītu Latvijas integrācija Eiropas Savienībā;· nepieciešamību pilnveidot programmas realizācijas nodrošinājumu un materiālo bāzi,

pilveidot pasniedzēju tālākizglītības sistēmu.

Ģeogrāfijas zinātnes studiju turpmākajai attīstībai ir jābalstās uz sekojošiem principiāliem noteikumiem:

· Ģeogrāfijas zinātnes studijas Latvijas Universitātē jāsaglabā un jāattīsta kā plaša profila akadēmiskās studijas, akcentējot profesionālās sagatavošanas aspektus, ievērojot Latvijas tautas saimniecības vajadzības pēc speciālistiem ģeogrāfijā un tai radniecīgās zinātnes nozarēs;

· Turpināt tuvināt LU studiju programmu Eiropas Savienības valstu universitāšu ģeogrāfijas zinātnes studiju programmām, vienlaikus saglabājot studiju struktūru, kas atbilst Latvijas valsts vēsturiskās attīstības modelim un esošām prioritātēm valsts attīstībā.

· Studiju izveidi pilnveidot, palielinot praktisko un dažāda rakstura pastāvīgo darbu īpatsvaru studiju programmās.

· Palielināt studiju programmu ietvaros sadarbību ar zinātniskām iestādēm Latvijā un ārzemēs. Iesaistīties starptautiskās programmās, kā Ģeosfēra - Biosfēra, Zemes izmantošana un izmaiņas zemes stāvoklī, Globālo izmaiņu cilvēcīgā dimensija, Globālās izmaiņas un sauzemes ekosistēmas, kas sekmētu speciālistu izaugsmi un mūsdienīgu zinātnisko pētījumu līmeņa nodrošināšanu fakultātē.

· Starptautiskās sadarbības intensificēšanu ar Eiropas, ASV un citu valstu universitātēm studentu apmaiņā, reģionālo prakšu nodrošināšanā, pēcdiploma un pēcdoktorantūras izglītībā, bet īpaši doktorantūras studiju programmas izveidē un pilnveidošanā.

· Jaunu piemērotu speciālistu piesaistīšanu pedagoģiskajam un pētnieciskajam darbam, lai nodrošinātu studiju programmas kvalitātes paaugstināšanu un programmas realizēšanu nākotnē. Lai nodrošinātu šī uzdevuma realizāciju, jāveido pie ĢZZF Ģeogrāfijas institūts, kā bāze jauno speciālistu sagatavošanai un zinātnisko projektu izstrādāšanai.

· Profesionālo studiju attīstība pamatojoties uz ģeogrāfijas zinātnes programmu, kā optimālais risinājums akadēmisko studiju tālāki attīstībai orientējoties uz profesionālās kvalifikācijas- plānotājs, zemes vērtētājs un kartogrāfs sagatavošanu.

VII. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI

Imatrikulācija ģeogrāfijas maģistra programmā notiek atbilstoši LU kopējiem imatrikulācijas noteikumiem. Īpašs nosacījums ir bakalaura līmeņa vai tai pielīdzināma izglītība. Ģeogrāfijas bakalaurus maģistra programmā uzņem konkursa kārtībā, balstoties uz atzīmēm bakalauru studiju laikā, bakalaura darba novērtējumu un pārrunu rezultātiem. Citu zinātņu bakalauriem atkarībā no bakalaura programmas satura jākārto eksāmens ģeogrāfijā. Ģeogrāfijas maģistra programmas dažādās apakšnozarēs studē studenti ieguvuši dabas zinātņu bakalaura grādu bioloģijā, bakalaura grādu mežzinātnē un citās radniecīgajās zinātnes nozarēs.

Interesentu piesaistīšana, reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

Studentu piesaistīšanai ģeogrāfijas maģistra studiju programmai kalpo informācija Latvijas preses izdevumos un programmas ietvaros notiekošie atklātie semināri. Regulāri notiek informācijas apmaiņa ar reģionālajām augstskolām (Daugavpils Pedagoģisko Universitāti, Valmieras augstskolu).

MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAKURSU PLĀNS

DABAS ĢEOGRĀFIJANr Kurss Docētājs Pārbaudījums Kredīts Stundas

1. gada 1. semestris

A daļa [kred:4]1. Dabas ģeogrāfija Ā. Krauklis eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 ]1. Vides ģeomorfoloģija V. Zelčs eksāmens 4 642. Cilvēka ģeogrāfija A. Bauls

E. Bunkšeeksāmens 4 64

J. JankevicsZ. KrišjāneP. Šķiņķis

3. Veģetācijas ģeogrāfija M. Laiviņš eksāmens 3 484. Datu statistiskās apstrādes

metodesA. Bauls eksāmens 4 64

5. Klimata un ūdeņu ģeogrāfija A. Briede eksāmens 4 646. Ekosistēmu ekoloģija V. Melecis eksāmens 3 48

1. gads 2. semestris

A daļa [kred:8]1. Tehniskā ģeogrāfija A. Markots eksāmens 4 642. Vides ģeogrāfija A. Melluma eksāmens 4 64

B daļa [kred:12 ]1. Praktiskās meteoroloģijas un

klimatoloģijas pamatiA. Briede eksāmens 4 64

2. Augsnes ģeogrāfija O. Nikodemus eksāmens 4 643. Kvartāra paleoģeogrāfija un

paleoekoloģijaL. Kalniņa eksāmens 4 64

4. Purvu zinības I. Danilāns eksāmens 2 325. Krasta procesi G. Eberhards eksāmens 2 326. Ainavekoloģija Ā. Krauklis eksāmens 4 64

2. gads 3. semestris

A daļa [kred:4]1. Reģionālā ģeogrāfija Z. Krišjāne

M. Kasparovica

eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 ]1. Fluviālā litomorfoģenēze G. Eberhards eksāmens 3 482. Veģetācijas ekoloģija M. Laiviņš eksāmens 3 483. Procesi hidroekosistēmās A. Briede

M. Kļaviņšeksāmens 4 64

4. Ainavu aizsardzība un pārvaldība

A. Melluma eksāmens 3 48

5. Baltijas jūras attīstības vēsture kvartāra periodā

L. Kalniņa eksāmens 3 48

6. Augsnes ekoloģija V. Melecis eksāmens 3 482. gada 4. semestris

7. Maģistra darbs aistāvēšana 28ĢEOGRĀFIJAS DIDAKTIKA

Nr Kurss Docētājs Pārbaudījums Kredīts Stundas1. gada 1. semestris

A daļa [kred:8]1. Cilvēka ģeogrāfija P. Šķiņķis

E. BunkšeJ. JankevicsZ. Krišjāne

eksāmens 4 64

2. Dabas ģeogrāfija Ā. Krauklis eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 ]1. Vietu un reģionu attīstības P. Šķiņķis eksāmens 6 96

pānošana I. Francis2. Izziņas procesu profesionālā

psiholoģijaI. Krūmiņa eksāmens 3 48

3. Toponīmika Z. Goba eksāmens 3 484. Psiholoģijas pamati I. Tunne eksāmens 3 485. Vides psiholoģija R. Jūrmalietis eksāmens 3 48

1. gads 2. semestris

A daļa [kred:4]1. Ģeogrāfijas didaktika J. Kļaviņš eksāmens 4 64

B daļa [kred:12 ]1. Ainavekoloģija Ā. Krauklis eksāmens 4 642. Vides ģeogrāfija A. Melluma eksāmens 4 643. Sociālekonomiskie indikatori Z. Krišjāne eksāmens 4 644. Tehniskā ģeogrāfija A. Markots eksāmens 4 645. Skolēnu izziņas process

ģeogrāfijāJ. Kļaviņš eksāmens 3 48

2. gads 3. semestris

A daļa [kred:4]1. Reģionālā ģeogrāfija Z. Krišjāne eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 ]1. Ģeorurālistika M.

Kasparovicaeksāmens 4 64

2. Globalizācijas procesa analīze J. JankevicsZ. Krišjāne

eksāmens 4 64

3. Tūrisma plānošana un pārvaldība

M. Rozīte eksāmens 3 48

4. Zināšanu kvalitātes vērtēšana J. Kļaviņš eksāmens 3 325. Datu statistiskās apstrādes

metodesA. Bauls eksāmens 4 64

6. Vides etnofilozofija J. Ventiņš eksāmens 3 48

7. Maģistra darbs aizstāvēšana 28

CILVĒKA ĢEOGRĀFIJA

Nr Kurss Docētājs Pārbaudījums Kredīts Stundas1. gada 1. semestris

A daļa [kred:4]1. Cilvēka ģeogrāfija Z. Krišjāne

J. JankevicsE. BunkšeP. Šķiņķis

eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 ]1. Vietu un reģionu attīstības

plānošanaP. ŠķiņķisI. Francis

eksāmens 6 96

3. Dabas ģeogrāfija Ā. Krauklis eksāmens 4 64

4. Datu statistiskās apstrādes metodes

A. Bauls eksāmens 4 64

5. Reģionālā ekonomika I. Francis eksāmens 4 64

1. gads 2. semestris

A daļa [kred:8]1. Tehniskā ģeogrāfija A. Markots eksāmens 4 642. Vides ģeogrāfija A. Melluma eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 ]1. Pilsētplānošana E. Bērziņš eksāmens 4 642. Ģeourbanistika A. Bauls eksāmens 4 643. Sociālekonomiskie indikatori Z. Krišjāne eksāmens 4 644. Ainavekoloģija Ā. Krauklis eksāmens 4 64

2. gads 3. semestris

A daļa [kred:4]1. Reģionālā ģeogrāfija Z. Krišjāne

M. Kasparovica

eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 }

1. Ģeorurālistika M. Kaparovica eksāmens 4 642. Globalizācijas procesa analīze J. Jankevics

Z. Krišjāneeksāmens 5 80

3. Tūrisma plānošana un pārvaldība

M. Rozīte eksāmens 3 48

4. Ainavu aizsardzība un pārvaldība

A. Melluma eksāmens 3 48

2. gads 4. semestris1. Maģistra darbs aiszstāvēšana 28

VIDES PLĀNOŠANA Nr Kurss Docētājs Pārbaudījums Kredīts Stundas

1. gada 1. semestris

A daļa [kred:4]1. Plānošana P. Šķiņķis eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 ]1. Reģionālā ekonomika I. Francis eksāmens 4 642. Vietu un reģionu attīstības

plānošanaP. ŠķiņķisI. Francis

eksāmens 6 96

3. Dabas ģeogrāfija Ā. Krauklis eksāmens 4 644. Cilvēka ģeogrāfija A. Bauls

P. Šķiņķiseksāmens 4 64

5. Vides ģeomorfoloģija V. Zelčs eksāmens 4 64

1. gads 2. semestris

A daļa [kred:8]1. Tehniskā ģeogrāfija A. Markots eksāmens 4 642. Vides ģeogrāfija A. Melluma eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 ]1. Pilsētplānošana E. Bērziņš eksāmens 4 642. Ģeourbanistika A. Bauls eksāmens 4 643. Fiziskā plānošana O. Nikodemus eksāmens 4 644. Vides politika M.Vircavs eksāmens 2 325. Ainavekoloģija Ā. Krauklis eksāmens 4 64

2. gads 3. semestris

A daļa [kred:4]1. Ainavu aizsardzība un pārvaldība A. Melluma eksāmens 3 48

B daļa [kred: 12 ]1. Ģeorurālistika M. Kasparovica eksāmens 4 642. Datu statistiskās apstrādes

metodesA. Bauls eksāmens 4 64

3. Tūrisma plānošana un pārvaldība M. Rozīte eksāmens 4 644. Vides vērtējums un pārvalde V.Segliņš eksāmens 5 80

2. gads 4. semestrisMaģistra darbs aizstāvēšana 28

VIETU UN REĢIONU PLĀNOŠANA

Nr Kurss Docētājs Pārbaudījums Kredīts Stundas1. gada 1. semestris

A daļa [kred:8]1. Plānošana P. Šķiņķis eksāmens 4 642. Cilvēka ģeogrāfija P. Šķiņķis

Z. KrišjāneJ. JankevicsE. Bunkše

eksāmens 4 64

B daļa [kred: 10 ]1. Reģionālā ekonomika I. Francis eksāmens 4 64

3. Dabas ģeogrāfija Ā. Krauklis eksāmens 4 644. Vietu un reģionu attīstības

plānošanaP. ŠķiņķisI. Francis

eksāmens 6 96

1. gads 2. semestris

A daļa [kred: 4]1. Vides ģeogrāfija A. Melluma eksāmens 4 64

B daļa [kred: 14 ]1. Tehniskā ģeogrāfija A. Markots eksāmens 4 642. Pilsētplānošana E. Bērziņš eksāmens 4 643. Ģeourbanistika A. Bauls eksāmens 4 644. Fiziskā plānošana O. Nikodemus eksāmens 4 645. Sociālekonomiskie indikatori Z. Krišjāne eksāmens 4 64

2. gads 3. semestris

A daļa [kred:4]1. Reģionālā ģeogrāfija Z. Krišjāne

M. Kasparovica

eksāmens 4 64

B daļa [kred: 12 ]1. Ģeorurālistika M.

Kasparovicaeksāmens 4 64

2. Datu statistiskās apstrādes metodes

A. Bauls eksāmens 4 64

3. Tūrisma plānošana un pārvaldība

M. Rozīte eksāmens 3 48

4. Globalizācijas procesa analīze J. JankevicsZ. Krišjāne

eksāmens 5 80

2. gads 4. semestrisMaģistra darbs aizstāvēšana 28

Dabas ģeogrāfijaNr Kursa nosaukums Daļa Kursa kods Docētājs Stundu

skaitsKredītpunktu skaits Zināšanu

pārbaudījums1. s. 2. s. 3.s. 4.s.

1. Dabas ģeogrāfija A Ā. Krauklis 64 4 Eksāmens2. Vides ģeomorfoloģija B V. Zelčs 64 4 Eksāmens3. Cilvēka ģeogrāfija B E. Bunkše,

J. Jankevics,Z. Krišjāne,P. Šķiņķis

64 4 Eksāmens

4. Veģetācijas ģeogrāfija B M. Laiviņš 48 3 Eksāmens5. Datu statistiskās apstrādes metodes B A. Bauls 64 4 Eksāmens6. Klimata un ūdeņu ģeogrāfija B A. Briede 64 4 Eksāmens7. Ekosistēmu ekoloģija B V. Melecis 48 3 Eksāmens8. Tehniskā ģeogrāfija A A. Markots 64 4 Eksāmens.

9. Vides ģeogrāfija A A. Melluma 64 4 Eksāmens10. Praktiskās meteoroloģijas un

klimatoloģijas pamatiB A. Briede 64 4 Eksāmens

11. Augsnes ģeogrāfija B O. Nikodemus 64 4 Eksāmens12. Kvartāra paleoģeogrāfija un

paleoekoloģijaB L. Kalniņa 64 4 Eksāmens

13. Purvu zinības B I. Danilāns 32 2 Eksāmens14. Krasta procesi B G. Eberhards 32 2 Eksāmens15. Ainavekoloģoja B Ā. Krauklis 64 4 Eksāmens16. Reģionālā ģeogrāfija A Z. Krišjāne,

M. Kasparovica64 4 Eksāmens

17. Fluviālā litomorfoģenēze B G. Eberhards 48 3 Eksāmens18. Veģetācijas ekoloģija B M. Laiviņš 48 3 Eksāmens19. Procesi hidroekosistēmās B A. Briede,

M. Kļaviņš64 4 Eksāmens

20. Ainavu aizsardzība un pārvaldība B A. Melluma 48 3 Eksāmens21. Baltijas jūras attīstības vēsture

kvartāra periodāB L. Kalniņa 48 3 Eksāmens

22. Augsnes ekoloģija B V. Melecis 48 3 Eksāmens 23. Maģistra darbs 28 Aizstāvēšana

Ģeogrāfijas didaktikaNr Kursa nosaukums Daļa Kursa kods Docētājs Stundu

skaitsKredītpunktu skaits Zināšanu

pārbaudījums1. s. 2. s. 3.s. 4.s.

1. Cilvēka ģeogrāfija A P. Šķiņķis,E. Bunkše,J. Jankevics,Z. Krišjāne

64 4 Eksāmens.

2. Dabas ģeogrāfija A Ā. Krauklis 64 4 Eksāmens3. Vietu un reģionu attīstības plānošana B P. Šķiņķis

I. Francis96 6 Eksāmens

4. Izziņas procesu profesionālā psiholoģija

B I. Krūmiņa 48 3 Eksāmens

5. Toponīmika B Z. Goba 48 3 Eksāmens6. Psiholoģijas pamati B I. Tunne 48 3 Eksāmens7. Vides psiholoģija B R. Jūrmalietis 48 3 Eksāmens8. Ģeogrāfijas didaktika A J. Kļaviņš 64 4 Eksāmens9. Ainavekoloģija B Ā. Krauklis 64 4 Eksāmens10. Vides ģeogrāfija B A. Melluma 64 4 Eksāmens11. Sociālekonomiskie indikatori B Z. Krišjāne 64 4 Eksāmens11. Tehniskā ģeogrāfija B A. Markots 64 4 Eksāmens12. Skolēnu izziņas process ģeogrāfijā B J. Kļaviņš 48 3 Eksāmens 13. Reģionālā ģeogrāfija A Z. Krišjāne 64 4 Eksāmens14. Ģeorurālistika B M. Kasparovica 64 4 Eksāmens15. Globalizācijas procesa analīze B J. Jankevics,

Z. Krišjāne64 4 Eksāmens

16. Tūrisma plānošana un pārvaldība B M. Rozīte 48 3 Eksāmens17. Zināšanu kvalitātes vērtēšana B J. Kļaviņš 32 2 Eksāmens18. Datu statistiskā apstrādes metodes B A. Bauls 64 4 Eksāmens19. Vides etnofilozofija B J. Ventiņš 48 320. Maģistra darbs 28 Aizstāvēšana

Cilvēka ģeogrāfijaNr Kursa nosaukums Daļa Kursa kods Docētājs Stundu

skaitsKredītpunktu skaits Zināšanu

pārbaudījums1. s. 2. s. 3.s. 4.s.

1. Cilvēka ģeogrāfija A P. Šķiņķis,Z. Krišjāne,J. Jankevics,E. Bunkše

64 4 Eksāmens

2. Vietu un reģionu attīstības plānošana B P. ŠķiņķisI. Francis

96 6 Eksāmens

3. Dabas ģeogrāfija B Ā. Krauklis 64 4 Eksāmens4. Datu statistiskā apstrādes metodes B A. Bauls 64 4 Eksāmens5. Reģionālā ekonomika B I. Francis 64 4 Eksāmens5. Tehniskā ģeogrāfija A A. Markots 64 4 Eksāmens6. Vides ģeogrāfija A A. Melluma 64 4 Eksāmens7. Pilsētplānošana B E. Bērziņš 64 4 Eksāmens8. Ģeourbanistika B A. Bauls 64 4 Eksāmens9. Ainavekoloģija B Ā. Krauklis 64 4 Eksāmsns 10. Sociālekonomiskie indikatori B Z. Krišjāne 64 4 Eksāmens11. Reģionālā ģeogrāfija A Z. Krišjāne,

M. Kasparovica,64 4 Eksāmens

12. Ģeorurālistika B M. Kasparovica 64 4 Eksāmens13. Globalizācijas procesa analīze B J. Jankevics,

Z. Krišjāne,80 5 Eksāmens

14. Tūrisma plānošana un pārvaldība B M. Rozīte 48 3 Eksāmens15. Ainavu aizsardzība un pārvaldība B A. Melluma 48 3 Eksāmens16. Maģistra darbs 28 Aizstāvēšana.

Vides plānošana Nr Kursa nosaukums Daļa Kursa kods Docētājs Stundu Kredītpunktu skaits Zināšanu

skaits pārbaudījums1. s. 2. s. 3.s. 4.s.

1. Plānošana A P. Šķiņķis 64 4 Eksāmens2. Reģionālā ekonomika B I. Francis 64 4 Eksāmens3. Vietu un reģionu attīstības plānošana B P. Šķiņķis

I. Francis96 6

4. Dabas ģeogrāfija B Ā. Krauklis 64 4 Eksāmens5. Cilvēka ģeogrāfija B Z. Krišjāne,

P. Šķiņķis,J. Jankevics,E. Bunkše

64 4 Eksāmens

6. Vides ģeomorfoloģija B V. Zelčs 64 4 Eksāmens7. Tehniskā ģeogrāfija A A. Markots 64 4 Eksāmens8. Vides ģeogrāfija A A. Melluma 64 4 Eksāmens9. Pilsētplānošana B E. Bērziņš 64 4 Eksāmens10. Ģeourbanistika B A. Bauls 64 4 Eksāmens11. Fiziskā plānošana B O. Nikodemus 64 4 Eksāmens12. Vides politika B M. Vircavs 32 2 Eksāmens13. Ainavekoloģja B Ā. Krauklis 64 4 Eksāmens14. Ainavu aizsardzība un pārvaldība A A. Melluma 64 4 Eksāmens15. Ģeorurālistika B M. Kasparovica 64 4 Eksāmens16. Datu statistiskā apstrādes metodes B A. Bauls 64 4 Eksāmens17. Tūrisma plānošana un pārvaldība B M. Rozīte 48 3 Eksāmens18. Vides vērtējums un pārvalde B V. Segliņš 80 5 Eksāmens19. Maģistra darbs 28 Aizstāvēšana

Vietu un reģionu plānošana Nr Kursa nosaukums Daļa Kursa kods Docētājs Stundu

skaitsKredītpunktu skaits Zināšanu

pārbaudījums

1. s. 2. s. 3.s. 4.s. 1. Plānošana A P. Šķiņķis 64 4 Eksāmens2. Cilvēka ģeogrāfija A Z. Krišjāne,

P. Šķiņķis,J. Jankevics,E. Bunkše

64 4 Eksāmens

3. Reģionālā ekonomika B I. Francis 64 4 Eksāmens4. Vietu un reģionu attīstības plānošana B P. Šķiņķis

I. Francis96 6 Eksāmens

5. Dabas ģeorāfija B Ā. Krauklis 64 4 Eksāmens6. Vides ģeogrāfija A A. Melluma 64 4 Eksāmens7. Tehniskā ģeogrāfija B A. Markots 64 4 Eksāmens8. Pilsētplānošana B E. Bērziņš 64 4 Eksāmens9. Ģeourbanistika B A. Bauls 64 4 Eksāmens10. Fiziskā plānošana B O. Nikodemus 64 4 Eksāmens11. Sociālekonomiskie indikatori B Z. Krišjāne 64 4 Eksāmens12. Reģionālā ģeogrāfija A Z. Krišjāne

M. Kasparovica64 4 Eksāmens

13. Ģeorurālistika B M. Kasparovica 64 4 Eksāmens14. Datu statistiskās apstrādes metodes B A. Bauls 64 4 Eksāmens15. Tūrisma plānošana un pārvaldība B M. Rozīte 48 3 Eksāmens16. Globalizācijas procesa analīze B J. Jankevics

Z. Krišjāne80 5 Eksāmens

17. Maģistra darbs 28 Aizstāvēšana

AINAVEKOLOĢIJA

Autors: Prof. Dr.habil.geogr. Ā.KrauklisKursa kods:Kursa apjoms: 64 stundasKredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas un vides zinātnes maģistra studiju programmāsKursa mērķis: sniegt sistematizētu pārskatu par ainavekoloģiju kā integratīvos subreģionāla mēroga pētījumos centrētu ģeogrāfijas un ekoloģijas sintēziKursa uzdevumi: 1) Apgūt ainavekoloģijas pamat- un pielietojuma pētījumu principus un darba metodes; 2) Noskaidrot galvenos ainavekoloģijas rezultātus un turpmākās attīstības izredzes; 3) Iepazīt svarīgākos ainavekoloģijas praktiskās izmantošanas virzienusKursa saturs:1. Ainavekoloģija mūsdienu zinātnes un praktiskās darbības kontekstā. (Lekcijas). 2. Pamatjēdzieni un teorētiskie principi.(Lekcijas). 3. Ainavas un ekosistēmas modeļi. (Lekcijas). 4. Ainavekoloģijas dati un rezultāti, to iegūšana, apstrādašana, izvērtēšana un vispārināšana. (Lekcijas). 5. Ainavekoloģiski zemes dabas pētījumi - ainavas sastāvs, uzbūve, mērogi un robežas telpā un laikā; vielas, enerģijas un informācijas “vertikālās” un “horizontālās” plūsmas; dabas ritmi, traucējumi, sukcesijas, integrācija un stabilizācija, ainavas pašorganizācija; pārskats par Latvijas un pasaules dabas ainavu tipiem un veidiem; saikne ar ģeogrāfiju, bioloģiju, ķīmiju un fiziku. (Lekcijas). 6. Ainavekoloģijas devums zemes klasifikācijā, vērtēšanā un apsaimnīekošanā - ainavas potenciāls, tā indikācija, integratīva izpēte, saglabāšana un vairošana; saikne ar ekonomiku un tehnoloģiskajām disciplīnām. (Lekcijas). 7. Ainava cilvēka ārējā un iekšējā pasaulē - kultūrainavu veidošana, plānošana un kopšana; saikne ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm. (Lekcijas). 8. Ainavekoloģija, tematiskā kartogrāfija, zemes tālizpēte un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. (Lekcijas, praktiskais darbs). 9. Ainavekoloģijas progress - pētniecības un izglītības centri, ievērojamākie zinātnieki, attīstības virzieni, publikācijas, nacionālās un starptautiskās programmas. (Lekcijas, semināri). Prasības kredīpunktu iegūšanai: lekcijas - 32 stundas, praktiskie un semināra darbi - 32 stundas.Pārbaudes forma: rakstisks eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījumi: bakalaura kursi ainavu zinātnē vai ekoloģijā.Literatūra:1. Forman, R. 1995. Land Mosaics. The Ecology of Landscapes and Regions. Cambridge University Press, Cambridge. - 632 p.2. Leser, H. 1991. Landsschaftsökologie. Ansatz, Modelle, Methodik, Anwendung. 3. Aufl., UTB 521, Stuttgart. - 647 S.3. Appleton, J. 1996. The Experience of Landscape. John Wiley & Sons, Chichester. - 296 p.4. Leser, H. & Klink, H.J. (Hrsg.) 1988. Handbuch und Kartieranleitung zur Geoökologische Karte 1:25 000. Forschungen zur deutschen Landeskunde, Bd. 228, Trier.5. Bušs, K. 1981. Meža ekoloģija un tipoloģija. Zinātne, Rīgā. - 64 lpp.6. Kрауклис, А.А. 1979. Проблемы экспериментального ландшафтоведения. Наука - Сибирское отделение, Новосибирск. - 216 с.7. Dansereau, P. 1973. Inscape and Landscape. CBC, Toronto. -118 pp. AINAVU PĀRVALDĪBA UN AIZSARDZĪBA

Autors: Prof. Dr., h. ģeogr. Aija MellumaKursa kods:Kursa apjoms: 64 akad. st. Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas un vides zinātnes maģistra studiju programmāKursa mērķis: sniegt priekšstatus par ainaviskās pieejas lomu apkārtējās vides aizsardzībā un pārvaldībā, vadoties no ainavu funkcijām un reālām vides situācijāmKursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt ar funkcionālo pieeju ainavu izpētē un pārvaldībā; 2) Sniegt priekšstatu par ainavu funkcionālajiem tipiem, to telpiskās struktūras īpatnībām;3) Sniegt zināšanas par ainavu aizsardzības un pārvaldības (kopšanas) metodēm dažādās situācijās; 4) Sniegt priekšstatus par ainavu kopšanas un aizsardzības plānu izstrādes metodēm.Kursa saturs:1. Ainavu funkcionālie tipi, to veidošanās likumsakarības un vēsture.2. Cilvēka darbības ietekme uz ainavas elelmentiem un tās struktūru. Ainavu bojājumu koncepcija.3. Ainavu telpiskās, vizuālā un funkcionālā struktūra.4. Ainavu analīzes metodes.5. Ainavu aizsardzības un kopšanas mērķi, tiesisko normu un reālās situācijas ietekme uz lēmumu pieņemšanu.6. Ainavu aizsardzības un pārvaldības plānu izstrādes metodikas.Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktiskie darbi 12 stundas, semināri 16 stundasKursa pārbaudes forma: ekasāmensLiteratūra:1. Vides aizsardzības plāns Latvijai. Rīga, 1997.2. Melluma A., Leinerte M. Ainava un cilvēks. Rīga: Avots, 19923. Dienvidsēlijas (Elkšņu, Rites un Saukas pagastu) ainavas. Ainavu invertizācija un apsaimniekošana. Rīga, 1996.4. Peucker H. Massnahmen der Landschaftspflege. Berlin, 19835. Kurše P., Kurše M., Althanss D., Gabriēls J. Ekoloģiskā būvniecība. Rīga 1995 (tulkojums no vācu valodas) 6. Jellicoe G., Jellicoe S. The Landscape of Man. 1995. Thames and Hudson Ltd, London 7. "vcbc B.D. Htrhtfwbjyyjt bcgjkmpjdfybt ktcjd Kfndbqcrjq CCH Hbuf 1989.

AUGSNES EKOLOĢIJA

Autors: Doc. Dr.biol.V. MelecisKursa kods:Kursa apjoms: 48 akad. st.Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts: vides zinātnes un ģeogrāfijas maģistra studiju programmāsKursa mērķis: iepazīstināt vides zinātnes studentus ar augsnes ekosistēmu struktūru un funkcionēšanu, parādīt to centrālo nozīmi sauszemes ekoloģiskajos procesos, raksturot cilvēka darbības sekas augsnes ekosistēmās.Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar augsnes ekosistēmas struktūru un galvenajiem procesiem; 2) veidot priekšstatu par augsnes biotu kā par vissarežģītāko un sugām bagātāko biosfēras komponentu; 3) iepazīstināt ar organisko atlieku noārdīšanas procesu, to ietekmējošiem faktoriem; 4) raksturot vielu un enerģijas plūsmu specifiku detrīta ķēdē; 5) raksturot augsnes ekosistēmu struktūras un funkcionēšas izmaiņas dažādu antropogēno faktoru ietekmē; 6) iepazīstināt studentus ar

organisko atkritumu pārstrādes un kompostēšanas metodēm, kas balstītas uz augsnes ekoloģijas atziņām.Kursa saturs: 1. Augsne kā trīsfāzu sistēma.2. Augsnes organismu galvenās grupas.3. Augsnes organismu pielāgotība dzīvei trīsfāzu vidē.4. Augsnes biocenozes.5. Sugu dažādība augsnē.6. Augsnes ekosistēmas. 7. Vielu un enerģijas plūsma detrīta ķēdē.8. Organisko atlieku noārdīšanas process. 9. Antropogēnā ietekme uz augsnes ekosistēmām.10. Augšņu ekoloģiskais monitorings.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 36 st., semināri 4 st., patstāvīgi uzrakstīta eseja.Kursa pārbaudes forma: rakstisks eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījumi: Augsnes mācība, Latvijas faunas aizsardzība ar zooloģijas pamatiem, Latvijas floras aizsardzība ar botānikas pamatiem, Ekoloģija.Literatūra: 1. Бабъева И. М., Зенова Г. М. 1989. Биология почв. МГУ. 2. Gisi U., Schenker R., Schulin R., Stadelmann F. X., Sticher H. 1990. Bodenцkologie. Stuttgart,

New York.3. Гиляров М. С., Перель Т. С. 1973.Экология почвенных

беспозвоночных. Москва. 4. Swift M. J., Heal O. W., Anderson J. M. 1979.Decomposition in Terrestrial Ecosystems.

Blackwell Scientific Publications, Oxford, Melbourne.5. Fitz Patrick E. A. 1984.Micromorphology of Soils. Chapman and Hall, London, New York.6. Greenland D. J., Szabolcs I. (Eds.). 1994.Soil Resilence and Sustainable Land Use. Proc. of a

Symposium and Second Workshop on the Ecological Foundation of Sustainable Agriculture, CAB International.

7. Crossley D. A. Jr., Coleman D. C., Hendrix P. F., Cheng W., Wright D. H., Beare M. H., Edwards C. A. (Eds.). 1991.Modern techniques in soil ecology. Proc. Int. Workshop, Elsevier, Amsterdam , Tokyo.

AUGSNES ĢEOGRĀFIJA Autors: Asoc. prof. , Dr. ģeogr. O. NikodemusKursa kods:Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmāKursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par augsnes kā ģeosistēmas viena no komponenta teritoriālo izplatību likumsakarībām Latvijā, Eiropā un kopumā pasaulēKursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt studentus ar FAO augsnes klasifikāciju, diagnostisko horizontu un pazīmju izdalīšanas metodēm; 2) Iepazīstināt studentus ar Soil Taxonomy augsnes klasifikāciju, diagnostisko horizontu un pazīmju izdalīšanas metodēm; 3) Sniegt zināšanas par faktoriem, kas nosaka augsnes veidošanos dažādos biomos; 4) Sniegt zināšanas pzr augsnes izplatības likumsakarībām Latvijā un pasaulē, to izmantošanu un aizsardzību.Kursa saturs:1. FAO augsnes klasikācija. FAO klasifikācijā izdalīto tipu praktiska noteikšana.2. Siol Taxonomy augsnes klasikācija. Soil Taxonomy klasifikācijā izdalīto tipu praktiska noteikšana. 3. Faktori - augsnes augsnes veidošanās procesa ietekmētāji Latvijā, Eiropā un pasaulē.4. Augsnes zonalitāte, sektorialitāte. Intrazonālās augsnes. Augsnes kalnu zonalitāte.

5. Latvijas augsnes ģeogrāfija.6. Pasaules biomu augšņu raksturojums.7. Augsnes kartēšana.8. Augsnes izmantošanas un aizsardzības aktuālās problēmas Latvijā un pasaulē.Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktiskie darbi 20 stubdas, laboratorijas darbi 12 stundasKursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: dabas ģeogrāfijaLiteratūra:1. Kārkliņš A. Starptautiskās augsnes klasifikācijas sistēmas. Jelgava, 1995.2. Greg O'Hare Soils, Vegetation, Ecosystems. London, 1992.3. Ole K. Borggaard Introduction to soil develpoment processes (lekciju konspekts)4. Blume M.P. Handbuch des Bonenschutzes. Berlin, 1990.5. Bridges E.M. World soils. Cambridge, (grāmatas kopija)6. Soil map of the world. Revised Legenda. Rome, 1990.

BALTIJAS JŪRAS ATTĪSTĪBAS VĒSTURE KVARTĀRA PERIODĀ

Autors: M. ģeol. L. KalniņaKursa kods:Kursa apjoms : 48 akad. stundasKredītpunkti : 3Kurss iekļauts ģeoloģijas un ģeogrāfijas maģistra studiju programmāsKursa mērķis: iepazīstināt studentus ar Baltijas jūras attīstības vēsturi, tās galvenajām stadijām un īpatnībām, kā arī seno jūru baseiniem Baltijas jūras teritorijā kvartārā, reljefa un ģeoloģisko veidojumu daudzveidību, to veidošanās īpatnībām un klimatisko un ģeoloģisko apstākļu ietekmi uz to veidošanos iespējamajām izmaiņām, kā arī augu un dzīvnieku valsts attīstību šajā laika posmā jūras baseinos un to apkārtnē, senās apdzīvotības saistība ar Baltijas jūras attīstību un antropogēno slodzi.Kursa uzdevumi: 1) sniegt zināšanas par Baltijas jūras attīstības vēsturi dažādos tās posmos kvartārā; 2) iepazīstināt ar Baltijas jūras attīstību un senās apdzīvotības sastarpējo saistību; 3) iepazīstināt ar metodēm, kuras ļauj izzināt Baltijas jūras attīstības vēsturi. Kursa saturs:1. Ievads. Baltijas fiziski ģeogrāfiskais raksturojums.2. Baltijas jūras atīstības vēstures nozīmīgākie posmi pirms kvartāra periodā un jūras ieplakas subkvartārā virsma. 3. Kvartāra nogulumu sega un tās veidošanās apstākļi un izmaiņas. Pētījumu metodes un rezultātu interpretācija.4. Teritorijas attīstība pleistocenā. Holšteina jūra, tās nogulumi, palaeoģeogrāfiskā rekonstrukcija. 5. Ēma jūra, tās attīstība, nogulumi, palaeoģeogrāfiskā rekonstrukcija.6. Teritorijas deglaciācija.7. Baltijas jūras attīstības stadijas ledus laikmeta beigu posmā un holocenā. Pieledāja ezeri. Baltijas ledus ezers. Joldijas un Ehenejas jūra. Ancilus ezers. Mastoglojas un Litorīnas jūras. Limnea, Pēclitorīnas jūra.8. Seno iedzīvotāju saitība ar Baltijas jūras attīstību.9. Antropogēnā ietekme uz Baltijas jūru un tās krastiem, nākotnes prognozes.Prasības kredītpunktu iegūšanai: semināri un praktiskās nodarbības 8 stundas.Kursa pārbaudes formas: eksāmens rakstveidā un mutiski.Kursa apguves priekšnosacījumi: Kvartārģeoloģijas kurss.

Literatūra:1. Geology of the Baltic Sea. Vilnius: Mokslas, 1976, 383 lpp. (Krieviski).2. The Quarternary history of the Baltic. ed. by Gudelis V. and Konigsson L-K. Uppsala, p.

280.3. Rīgas līča dibennogulumi. Rīga: VĢD, 1996, 53lpp..4. Problems of the Baltic Sea History. ed. by Donner J. and Raukas A., Geolgica-

Geographica. Helsinki, 1988. Vol. 148.5. The Baltic Sea. Ed. by Winterhalter B. Geolgical Survey of Finland. Espoo, 19886. Emelyanov E.M. 1995. The Baltic Sea: geology, geochemistry, palaoceonography,

pollution. Kaliningrad, 120.7. Utjkjubxtcrjt cnhjtybt b gjktpyst bcrjgftvst Kfndbb. Hbuf% Pbyfnyt>

1979.8. Visi Mokslas izdevniecības izdevumi “Baltic”, kopš 1963. gada.

CILVĒKA ĢEOGRĀFIJA Autori: Prof. E. Bunkše, doc. J.Jankevics, lekt. Z.Krišjāne, lekt. P.Šķiņķis.Kursa kods:Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis: padziļināti studēt cilvēka ģeogrāfijas dažādas teorijas un pētīšanas skolas, lai izprastu dabas un sociālekonomisko procesu vienotību.Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt ar jaunākām teorijām ekonomiskajā , sociālajā un kultūras ģeogrāfijā; 2) Studēt cilvēka ģeogrāfijas kā zinātnes disciplīnas attīstību, akcentējot dažādu zinātnes skolu nozīmi dažādos periodos un reģionos; 3) Apgūt kultūras ģeogrāfijas pamatus un kultūrainavas; 4) Izprast sociālās struktūras un to telpiskās izpausmes.Kursa saturs:1. Sociālās ģeogrāfijas attīstības galvenie etapi un virzieni.2. Sociālās ģeogrāfijas attīstības īpatnības mūsdienās.3. Kultūrģeogrāfijas skolu raksturojums.4. Apdzīvotības teorijas un modeļi.5. Galvenās teorētiskās koncepcijas ģeogrāfijā.6. Ģeogrāfiskā reģionālisma un strukturālisma teorija.7. Ģeogrāfijas zinātņu organizācijas struktūras līmeņi.8. ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Krievijas ģeogrāfu jaunākās koncepcijas.Prasības kredītpunktu iegūšanai: semināri un praktiskie darbi 12 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmensLiteratūra:Jankevics J. Teorētiskās ģeogrāfijas pamati. Rīga, 1988.2. Fliedner D. Socialgeographie. Berlin, 1993.3. Bunkše E.V. Sirēnu balsis: ģeogrāfija kā cilvēcīga erudīcija. R. Norden, 1998. 4. Dthyflcrbq D.B. Yfexyfz vsckm rfr gkfytnyjt zdktybt. Vjcrdf> 1991.5. Vjltkb d utjuhfabb. Vjcrdf%Ghjuhtcc> 1991.6. Utjuhfabxtcrjt ghjcnhfycndj% cjjnyjitybt pyfybz b ytpyfybz. Vjcrdf> 1991.7. Nbreyjd D.C. Vjltkbhjdfybt d rfhnjuhfabb. Vjcrdf> 1997.8. Vfrcfrjdcrbq D.G. Utjuhfabxtcrfz rfhnbyf vbhf. Zhjckfdkm> 1996.9. Ujke,xbr V.V.> Tdljrbvjd C.G.> Vfrcbvjd U.Y. Bcnjhbz utjuhfabb. Cvjktycr> 1998.

10. Vfrcfrjdcrbq D.G. Utjuhfabxtcrfz rekmnehf% ext,yjt gjcj,bt lkz cneltynjd depjd. Vjcrdf% Uevfybnfhcrbq bpl. Wtynh DKFLJC 1998.11. Uevbktd K. Y. "nyjutytp b ,bjcathf Ptvkb. Vjcrdf% Vsckm b R0 1993. 13. De. Blij, Harm J. 1986. Human geography: culture, society and space (3rd.ed.). John Wiley&Sons, New Yok, 495 pp.14. Cosgrove, Denis E. (1984) Social Formation and symbolic Landscape. London& Sydney. 284 p.15. Entrikin, J. Nicholas (1991). The betweeness of place. Towards a geography of modernity. Macmillan, Hampshire, 1-196.16. Giddens, Anthony. 1984. The constitution of society. Polity Press, Cambridge, 1-402.17. Gold, John R. 1980. An Introduction to Behavioural Geography. Oxford University Press, New York, 290 p.18. Gregory, Derek. 1978. Ideology, Science and Human Geography. Hutchinson, London, 191 p.19. Haggett, Peter 1975. Geography: A modern synthesis. Harper International Edition, New York, London.20. Hartshorne, R. 1939. The nature of geography. Washington, D.C. Asssociation of American Geographers, 1-539. 21. Holt-Jensen 1988. Geography. History and Concepts. Paul Chapman Publishing Ltd, London, 186 pp.22. Johnston, r.j. 1991. A question of place. Exploring the practice of human geography. Blackwell Publishers, Oxford 280 p.23. Sauer, Carl Otwin 1925. The morphology of landscape. University of California. Publications in Geography 2(2), 19-54.24. Tuan Yi-Fu. 1974. Topophilia. A study of environmental perception, attitudes and values. Prentice-Hall Inc., Englewood Cliffs, New Jersey, 1-260. DABAS ĢEOGRĀFIJA

Autors: Prof. Dr.habil.geogr. Ā.Krauklis.Kursa kods: Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti : 4 Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra programmāKursa mērķi: sniegt integratīvu pamatu specializācijai dabas (fiziskajā) ģeogrāfijā Kursa uzdevumi: 1) Apgūt mūsdienu fiziskās ģeogrāfijas teorētiskos principus, darba metodes un attīstības virzienus.2) Iepazīt pasaules un Latvijas fizioģeogrāfiskās sistēmas globālā, reģionālā un lokālā mērogā un saikni starp dažāda mēroga sistēmām.3) Iegūt sistematizētu pārskatu par pamat- un pielietojuma pētījumu ievirzēm fiziskās ģeogrāfijas jomā .Kursa saturs:1. Ģeogrāfijas renesanse informācijas laikmeta sabiedrībā. (Lekcijas). 2. Fiziskās un cilvēka ģeogrāfijas sadarbība. (Lekcijas). 3. Dabas ģeogrāfiskās dimensijas, procesi un struktūras. (Lekcijas). 4. Dabas ģeogrāfijas kopsakarības un likumības: zonalitāte un augstumjoslojums, kontinentāli-okeāniskais posmojums, rietumu-austrumu un ziemeļu-dienvidu asimetrija, ekspozīcijas efekti; katēnas un tīklojums;, pārtrauktība un nepārtrauktība, fons un variācijas; periodiskums, novirzes un trendi. (Lekcijas). 5. Zemes virsmas iedalījums fizioģeogrāfiskās sistēmas un to klasifikācija. (Lekcijas). 6. Pasaules fizioģeogrāfiskās sistēmas vielas, enerģijas un informācijas aprites, dabas ritmu, traucējumu un stabilizācijas norišu, dabas zonu, reģionu, ainavu un ekosistēmu izkārtojuma un sasaistes , kā arī dabas attīstības, civilizācijas vēstures un vides problēmu skatījumā. (Lekcijas). 7. Globālā, reģionālā un lokālā mēroga sistēmu mijiedarbība; Latvija pasaules fizioģeogrāfiskajās sistēmās. (Lekcijas).

8. Fiziskās ģeogrāfijas pamatpētījumi un pielietojuma pētījumi, darbarīki, metodes, tehnikas. (Lekcijas, praktiskais darbs) 9. Starptautiskā Ģeosfēras - Biosfēras programma: saules enerģijas plūsmu,atmosfēras dināmikas, ūdens riņķojuma, organiskās vielas aprites un ķīmisko elementu aprites pētījumi, ekosistēmu globālās izmaiņas, sauszemes-okeāna mijiedarbība piekrastēs, zemes izmantošanas un zemes ekoloģiskā stāvokļa izmaiņas, globālo izmaiņu cilvēciskā dimensija un citi projekti. (Lekcijas, seminārs) Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas - 32 stundas, praktiskie un semināra darbi - 32 stundasPārbaudes forma: rakstisks eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: fiziskās ģeogrāfijas pamatiLiteratūra:1. Strahler A., Strahler A. 1997. Physical Geography. Science and Systems of the Human Environment. John Wiley & Sons, New York. - 640 pp.2. Christopherson, R.W. 1994. Geosystems. An Introduction to Physical Geography. MacMillan College Publishing Company, Englewood Cliffs/New Jersey. - 665 pp.3. Goudie, A. 1995. Physische Geographie. Eine Einführung. Spektrum Akademische Verlag. - 402 S.4. Мильков, Ф.Н. 1990. Общее землеведение. Высшая школа, Москва. - 336 с.

DATU STATISTISKĀS APSTRĀDES METODES Autors: Doc. Dr.ģeogr. A.Bauls.Kursa kods: Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas un vides zinātnes maģistra studiju programmāsKursa mērķis: sniegt studentiem zināšanas par dažādām datu statistiskās apstrādes metodēm un iemācīt studentus izmantot datu apstrādei datorprogrammas.Kursa uzdevumi: 1) Apgūt iemaņas kvantitatīvi izpētīt ģeogrāfijas problēmas; 2) Apgūt matemātiskās statistikas pamatmetodes datu apstrādei un analīzei; 3) Apgūt lineārās programmēšanas un grafu teorijas metodes; 4) Iemācīties strādāt ar datorprogrammām.Kursa saturs:1. Statistiskie rādītāji teritoriālo sistēmu modelēšanā. Modeļu veidi un tipi.2. Korelācijas un regresijas analīze.3. Dispersijas analīze.4. Faktoranalīze. Faktoru interpretēšana.5. Klāsteranalīze.6. Diskriminantanalīze.7. Grafu teorijas metodes ģeogrāfijā. Izvietojuma uzdevumi. Ekonomģeogrāfiska tīkla topoloģoska analīze.8. Lineārās programmēšanas metodes. Optimizācijas metodes.Prasības kredītpunktu iegūšanai: apgūt attiecīgas metodes un prastto pielietot konkrētu uzdevumu risināšanai.Kursa pārbaudes forma: eksāmensLiteratūra:1. Clarc W.A.V..,Hosking P.L. Statistical Methods for Geographers.USA,J.Wiley & Sons, 1986.2. Liepa I. Biometrija. Rīga, 1974.

3. Krastiņš O. Varbūtības teorija un matemātiskā statistika. Rīga, 1978.4. Bailey T., Gatrell A. Interactive spatial data analysis. Longmen, 1995.5. Methods in human geography. Longman, 1997.6. Bryman A., Cramer D. Quantitative data analysis with SPSS for Windows. Routledge. London and NewYork, 1998.7. Nigel W. Geographical Data Analysis. Wiley, 1997.8. Cramer D. Fundamental Statistics for Social Research. Routledge. London and NewYork, 1998.9. Baley T., Gatrell A.C. Interactive spatial data Analysis. Logman. 1996.

FIZISKĀ PLĀNOŠANA

Autors: Asoc. prof. , Dr. ģeogr. O.Nikodemus Kursa kods : Kursa apjoms : 64 akad. stundasKredītpunkti : 4 Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmā Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas un praktiskas iemaņas fiziskā plānošanas procesa organizēšanā un teritorijas plānojuma izstrādes metodoloģijā.Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt studentus ar fiziskās plānošanas vēsturi, mērķiem, uzdevumiem un tiesību aktiem regulējuši zemes izmantošanu; 2) Sniegt pamatzināšanas un praktiskas iemaņas fiziskās plānošanas procesa organizēšanā un metodoloģijā; 3) Sniegt priekšstatu un praktiskās iemaņas zemes izmantošanas situācijas analīzē un prioritāžu noteikšanai zemes izmantošanas mērķa noteikšanai.Kursa saturs:1. Fiziskās plānošanas vēsture, mērķi un uzdevumi. Tiesību akti un fiziskā plānošana.2. Fiziskās plānošanas pamati. Plāna izstrādes mērogs. Sabiedrības mērķu tipi.3. Fiziskās plānošanas organizācija un process. Plānošanas uzsākšana. Process un lomas. Piedalīšanās procesā. Plāna radīšana. Plāna īstenošana.4. Vides un resursu inventarizācija. Dabas, kultūras un cilvēku resursi. Dažādu tautsaimniecības sektoru analīze teritorijas plānojuma izstrādes vajadzībām.5. Vides kvalitātes vērtējuma kritēriji un indikatori. Biloģiskās un ainaviskās daudzveidības vērtējums. Vides degradācijas vērtējums. 6. Ekoloģiskās ekspertīzes un ietekmes uz vidi vērtējuma vieta un loma plānošanas procesā.7. Dabas aizsargājamo teritoriju sistēma. Dabas aizsardzības plāni. Aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi aizsargājamās teritorijās.8. Teritorijas plānojumu veidošanas specifika apdzīvotās vietās, lauku teritorijās, dabas aizsargājamās teritorijās un upju vai ezeru sateces baseinos.Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktiskie darbi 20 stundas, semināri -14 stundas, grupas projekta izstrāde.Kursa pārbaudes forma: projekta izstrāde un analīze.Kursa apguves priekšnosacījumi: plānošana.Literatūra.1. Arnemo R. Physical Planning and Natural Resourcess. Swedish Experiennces. Riga,1995.2. Ieteikumi attīstības stratēģijas izstrādāšanai.Rīga, 1998.3. Land Use Changes in Europe (edited by Brouver F., Thomas A.,Chadwick M.) .

Dordrecht, Boston, London, 1991.4. Vides novērtējuma principi. Starptautisks apmācības kurss, 1993.5. Einfūhrung in die Theorie und Methodik der Landshafts planung. Berlin, 1991.6. Hjuvita N. Zemes izmantošanas plānošana. Vides vadības rokasgrāmata Centrālās un

Austrumeiropas pašvaldībām Freiburga. Rīga,1997.

FLUVIĀLĀ LITOMORFOĢENĒZE Autors: Prof., Dr. hab. ģeogr. G. EberhardsKursa kods:Kursa apjoms: 48 akad.st.Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts ģeogrāfijas un ģeoloģijas maģistra studiju programmāS.Kursa mērķis: sniegt studentiem dziļākas zināšanas par virszemes tekošo ūdeņu darbības galvenajiem noteicošajiem faktorim, likumsakarībām, globālo, reģionālo un lokālo apstākļu lomu fluviālā reljefa formu un korelatīvo nogulumu veidošanās procesos.Kursa uzdevumi: apgūt fluviālās litamorfoģenēzes kā vienota procesa fundamentālās zinātnes un prakses atziņas un mūsdienu pētīšanas metodes, kā arī radīt iespēju studentiem patstāvīgi analizēt, spriest un izvērtēt dažādas konkrētas situācijas.Kursa saturs:1. Fluviālie procesi, izpausmes, zonālie un azonālie aspekti.2. Periodisko ūdens plūsmu procesi un nogulumi.3. Periodisko ūdensplūsmu darbība un formas Latvijā.4. Patstāvīgo gultnēs plūstošo ūdensteču procesi.5. Klimatisko un tektonisko apstākļu izmaiņu loma.6. Erozijas bāzes izmaiņas un fluviālā litomorfoģenēze.7. Pēdējā apledojuma apgabala specifiskie fluviālās litomorfoģenēzes apstākļi.8. Baltijas reģiona ieleju un aluviālo nogulumu specifika.9. Mūsdienu gultnes procesi, cilvēku darbības ietekme.10. Paleohidroloģiskās rekonstrukcijas.11. Upju mūsdienu pētīšanas metodes.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 36 st., diskusijas 12 st.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Vispārīgā ģeoloģija, ĢeomirfoloģijaLiteratūra:1. Backgraund to paleohydrology. A Perspective. 1983, 4862. ",th[fhlc u. Ljkbyyj-b nthhfcjj,hfpjdfbyt d eckjdyz[ ak/dbfkmyjuj vjhajutytpf j,kfcnb gjcktlytuj vfnthbrjdjuj jktlbytybz. :. Utjvjhajkjubz Yj 1 Vjcrdf 19903. Kbljd D. Ghjwtccs djlyjq '’hjpbb d pjyt lthyjdj-gjlpjkbcns[ gjxd VUE 19814. Hf,jnf djlys[ gjnjrjd VUE 19875. Jdhf;yfz 'hjpbz VUE 19896. ",th[fhlc U. Jcyjdyst nbgs b ctpjyyst gthtajhvbhjdfybt ,thtujd vfks[ b chtlyb[ cdj,jlyj-vtfylhbhe/ob[ htr cnfyf[ Ghb,fknbrb. ; Utjvjhajkjubz V 1986 Yj 3GLOBALIZĀCIJAS PROCESA ANALĪZE Autori: Doc. Dr.ģeogr. J.Jankevics, Doc. Dr.ģeogr. Z.Krišjāne.Kursa kods: Kursa apjoms: 80 akad. stundasKredītpunkti: 5Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis: iemācīties analizēt globalizācijas procesus un to teritoriālās izpausmes un izskaidrot dažādu reģionu un valstu attīstību.Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt ar jaunāko literatūru un teorijām; 2) Analizēt mūsdienu globālo izmaiņu ģeogrāfiju; 3) Analizēt ģeoekonomiskās, ģeosociālās, ģeopolitiskās, kultūras

un vides pārvirzes mūsdienās un novērtēt to ietekmi uz nākotnes attīstību; 4) Sniegt studentiem zināšanas par pasaules saimniecības globalozāciju.Kursa saturs:1. Globalizācijas process, tā cēloņi un izpausmes. (Lekcijas). 2. Globalizācija un mūsdienu sabiedrības attīstības procesi. (Lekcijas). 3. Starptautiskā migrācija. (Lekcijas). 4. Pasaules tirgus un valstu saikne, ietekmes līmeņi. (Lekcijas). 5. Integrācija kā viena no globalizācijas izpausmēm. Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. (Lekcijas). 6. Resursu nodrošinājums un saimnieciskā attīstība ilgspējīgas attīstības kontekstā. (Lekcijas). 7. Pasaules resursu veidi un to novērtēšana. (Lekcijas). 8. Latvijas integrācija pasaules saimniecībā. (Lekcijas). 9. Starptautiskā darba dalīšana. Starptautiskie ekonomiskie sakari. (Lekcijas). Prasības kredītpunktu iegūšanai: referāts par globālajām pasaules problēmām (30% no eksāmena vērtējuma).Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidā.Literatūra:1. Geographies of Global Change. Ed.by Johnston R.J., Taylor P.J., Watts M. Blackwell, 1995.2. Alvater E., Mahnkopf B. Grenzen der Globalisierung. Münster: Westfälishes Dampfboot, 1996.3. Turner B. The Earths transformed by human action. Global and regional changes in the biosphere over the past 300 years. Cambridge, 1990.4. Mass migrations in Europe. The legacy and Future. London: Belhaven Press, 1993.5. Geography and Resurce Analysis. New York: Bruce Mitchell Longman Scientific Tehnical, 1991.6. Vf[cfyjdcrbq D.G. Utjuhfabxtcrfz rfhnbyf vbhf. Zhjckfdkm> 1996.7. “Nhtnbq vbh“ b celm,s xtkjdtxtcndf. Vjcrdf:Vsckm> 1990.8. Utjuhfabz vbhjdjuj [jpzqcndf. Cvjktycr> 1997.9. Dbnrjdcrbq. Utjuhfabz ghjvbiktyyjcnb vbhf Vjcrdf> 1997.

ĢEOGRĀFIJAS DIDAKTIKA

Autors: Lekt. M. ģeogr. J. KļaviņšKursa kods:Kursa apjoms: 64 akad. st.Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmāKursa mērķis: sniegt studentiem teorātikās zināšanas un praktiskās iemaņas ģeogrāfijas mācīšanā skolāKursa uzdevumi: 1) Noskaidrot ģeogrāfijas apmācības mērķus un uzdevumus, galvenos ģeogrāfijas didaktikas virzienus; 2) Noskaidrot skolas ģeogrāfijas saturu un struktūru; 3) Apgūt galvenās ģeogrāfijas apmācības metodes; 4) Iepazīstināt ar svarīgākajiem ārpusmācību darba veidiem ģeogrāfijā.Kursa saturs:1. Ģeogrāfijas didaktikas priekšmets, mēkķi, uzdevumi, vispārīgo didaktikas principu izpausmes ģeogrāfijas mācīšanā, vispārējās ģeogrāfijas kultūras veidošana. (Lekcijas, seminārs). 2. Ģeogrāfijas priekšmeta loma skolēnu izglītībā, pasaules uzskata veidošanā, vispārējā un ekoloģiskā audzināšanā, didaktiskie paņēmieni izglītības un audzināšanas mērķu sasniegšanā. (Lekcijas). 3. Mācību darbs ģeogrāfijā, svarīgākās apmācības formas, to daudzveidība un pielietošanas verialibitāte. (Lekcijas, seminārs). 4. Ģeogrāfisko priekšstatu un jēdzienu formēšanas process. (Lekcijas).

5. Prasmju un iemaņu veidošana skolas ģeogrāfijas kursā, to veidošanas didaktiskie paņēmieni.(Lekcijas). 6. Svarīgākās ģeogrāfijas mācību metodes un to izmantošanas izvēle atbilstoši mācību saturam un struktūrai. (Lekcijas, seminārs) 7. Ārpusmācību darbs ģeogrāfijā: ģeogrāfijas kabineta darba organizēšana, pētnieciskais un ģeogrāfijas pulciņa darbs, novadpētnieciskais darbs. (Lekcijas, praktiskais darbs). Prasības kredītpunktu iegūšanai : lekcijas 58 stundas, semināri 8 stundas vai referāta izstrāde 8 stundas. Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: apgūt ģeogrāfijas vai vides zinātnes bakalaura studiju programmu.Literatūra:1. Ģeogrāfijas mācīšanas metodika. Bibika A., Gerasimovas T., Barinska A. red. Rīga:Zvaigzne, 1978.-340lpp.2. Hay,Iain. Communicating in geography and the enviromental sciences. Oxford University Press, 1996.-184 p.3. Developments and directions in geographical education. Edit.by Gerber R., Lidstone J. Clevedone, 1996.-236 p.4. Experiments in the teaching and learning of geography. Edit.by Bell P.G.E. Scool of Education. University of Leeds, 1981.-82 p.5. Vfrcfrjdcrbq D. Yfexyst jcyjds irjkmyjq utjuhfabb. Vjcrdf:Ghjcdtotybt‚ 1982.- 96 c.6. Vfrcfrjdcrbq D. Utjuhfabxtcrfz rekmnehf. Vjcrdf 19887. Komenskis J.A. Lielā didaktika. Rīga, Zvaigzne. 1992. 8. Vidusskolas didaktika. M. Skatkina red. Rīga. Zvaigzne 1984.9. Geography Teachers Handbook. Ed. P. Bailey. P. Fox The Geographical Association. 1997. 10. Žurnāls Teaching Geography. Vol. 23 No 1-4. 1998., Vol. 24 No 1-4 1998. ĢEORURĀLISTIKA Autors: Doc., Dr.ģeogr. M.Kasparovica. Kursa kods: Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis: sniegt zināšanas par ruralizācijas procesiem, to ģeogrāfiskajām likumsakarībām, kā arī radīt priekšstatu par ruralizācijas reģionālajām iezīmēm.Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt studentus ar kursam nepieciešamajiem izziņas materiāliem un informācijas ieguves iespējām; 2) Apgūt ruralistikā lietotos jēdzienus un terminus; 3) Izprast aktuālos ruralizācijas transformācijas procesus; 4) Atklāt ruralizācijas un ģeourbanistikas ciešo saistību; 5) Parādīt ruralizācijas globālos un reģionālos aspektus; 6) Attīstīt studentiem spēju atklāt ruralizācijas nozīmi etnosu pastāvēšanā un izdzīvošanā.Kursa saturs:1. Ruralizācijas teorētiskie pamati. (Lekcijas, semināri). 2. Ruralizācijas tipi, to sociālie, ekonomiskie, demogrāfiskie, ģeogrāfiskie aspekti. (Lekcijas, semināri). 3. Ruralizācija un ģeourbanistika. (Lekcijas, semināri) 4. Ruralizācija un etniskā vide. (Lekcijas, semināri). 5. Ruralizācija un teritorijas saimnieciskā darbība. (Lekcijas, semināri). 6. Latvija kā etalonteritorija - komplekss raksturojums. (Lekcijas, semināri). Prasības kredītpunktu iegūšanai: semināri 24 stundas, praktiskie darbi 16 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidā.Kursa apguves priekšnosacījumi: zināšanas cilvēka ģeogrāfijāLiteratūra:

1. Salnavs V., Maldups A. Latvijas ciemi. Rīga, 1936.2. Salnavs V., Maldups A. Lauku apdzīvotās vietas. Rīga, 1936.3. Skujenieks M. Latvijas zeme un iedzīvotāji. Rīga, 1922.4. World Resources, 1996 - 1997.5. World Population Projection, 1995.6. Rjdfktd C.F. Ctkmcrjt hfcctktybt. Vjcrdf> 1963.7. Hfcctktybt b ltvjuhfabxtcrbt ghjwtccs. Vjcrdf> 1983.8. Cjwbfkmyj - ltvjuhfabxtcrjt hfpdbnbt ctkf. Vjcrdf> 1990.

ĢEOURBANISTIKA

Autors: Doc. Dr.ģeogr. A.Bauls.Kursa kods: Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfjas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar urbanizācijas pamatjēdzieniem un teorijām, lai viņi spētu analizēt urbanizācijas gaitu un sekas dažādās teritoriālās struktūrās.Kursa uzdevumi: 1) Apgūt ģeourbanistikā lietotos jēdzienus, terminus; 2) Iepazīties ar jaunākām grāmatām un zinātniskiem žurnāliem; 3) Iemācīties analizēt urbanizācijas un ar to saistīto procesu attīstību un novērtēt to radītās sekas.Kursa saturs:1. Mūsdienu urbanizācijas galvenie jēdzieni, īpatnības.2. Pilsētu būtība, definīcija un noteikšanas kritēriji. Pilsētu klasifikācija un tipoloģija.3. Galvenie pilsētu attīstības etapi.4. Urbanizācijas ģeogrāfiskie aspekti un lielāko pasaules urbanizētozonu attīstība.5. Pilsētu attīstības ģeogrāfiskās teorijas.6. Pilsētu mikroģeogrāfija.7. Apdzīvotības sistēmas optimizācija.Prasības kredītpunktu iegūšanai: nepieciešams zināt un izprast ģeourbanistikas galvenos jēdzienus un likumsakarības un prast pielietot tos praktiskos pētījumos.Kursa pārbaudes forma: eksāmensLiteratūra:1. Brunn S.D., Williams J.R. Cities of the World. Longman, 1993.2. Cities in competition. Ed. by Brotchi J., Batty M., Blaclley E., Hall P., Newton P. Longman, 1995.3. Lichtenberger E. Stadtgeographie 1. Studgart, 1986.4. The city in Cultural contex. Ed.by Agenew J., Mercer J., Sopher D. Boston, 1984.5. Hall T. Urban Geography. Routledge, 1998.6. Imaging Cities. Ed. by Westwood S and Willians J. 19967. Clark D. Urban World/ Global City. 19968. Tranfarming Cities. Ed. by Jewsen N. and MacGregors S, 1997.9. Managing Cities. The New Urban Context. Ed. by HealeyP, Cameron S, Daooudis S, Grahaw S and Madani A. 199510. Hartshorn T.A. Interpreting the city: An Urban Geography. John Wiley & Sons, 198011. Knox P. Urban Social Geography. 3ed. Longwon, 199812. The Pre-industrial Cities and technology reader. Ed. C. Chant. Routledge, 1999.5. <j;t - Ufhymt :.> If,j :. Jxthrb gj utjuhfabb ujhjljd. Vjcrdf% Ghjuhtcc> 1967.6. Ajhhtcnth L. Lbyfvbrf hfpdbnbz ujhjlf. Vjcrdf> 1974.

8. Kbyx R. J,hfp ujhjlf. Vjcrdf> 1982.9. Gthwbr T.Y. Utjuhfabz ujhjljd. Vjcrdf> 1991.. IZZIŅAS PROCESU PROFESIONĀLĀ PSIHOLOĢIJA Autors: Dr. psych. I.Krūmiņa.Kursa kods:Kursa apjoms: 48 akad. stundasKredītpunkti: 3Kurss iekļauts ģeogrāfias maģistru studiju programmā.Kursa mērķis: rosināt studentus padziļināti izzināt izziņas procesu būtību un specifiku.Kursa uzdevum: 1) Atspoguļot iziņas procesu daudzveidību, to īpašības un īpatnības. 2) Analizēt izziņas procesu individuālās iezīmes un to veidošanos; Kursa saturs:1. Uzmanība, tās funkcijas un veids. Uzmanības īpašības, izklaidības cēloņi. 2. Sajūtas un uztvere. Uztveres likumsakarības un tās attīstīšana.3. Atmiņa, tās veidi. Atmiņas pamatprocesi. Atmiņas individuāli tipoloģiskās īpatnības. Atmiņas attīstīšana.4. Domāšana, tās veidi. Domāšanas individuālās īpašības. 5. Iztēle, tās veidi. Iztēle, tās jaunrade.Prasības kredītpunktu iegūšanai: Praktisks darbs par kāda izziņas procesa izpēti, pareiza individuālo īpašību izvērtēšana; prasme patstāvīgi apgūt literatūras avotos esošās atziņas par izziņas procesa individuālajām un attīstības posma iezīmēm; prasme aizstāvēt savu viedokli, teorētiskās un praktiskās nodarbībās iegūtos darbs rezultātus.Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: Vispārīgā psiholoģijaLiteratūra:1. Liepiņa S. Jaunāko klašu skolēnu uzmanība un tās izkopšana. Rīga, 1975.2. Lurija A. Maza grāmata par lielu atmiņu. Rīga, 1989.3. Meikšāne Dz. Uzmanība un tās izkopšana. Rīga, 1971.4. Pekelis I. Tavas iespējas, cilvēk. Rīga, 1986.5. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati. Rīga, 1996.KLIMATA UN ŪDEŅU ĢEOGRĀFIJA Autors: Doc., Dr. geogr. A. BriedeKursa kods:Kursa apjoms: 64Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmāKursa mērķis: padziļināt studentu zināšanas klimata un ūdeņu ģeogrāfijāKursa saturs:1. Klimatoloģija, tās uzdevumi, attīstība, saikne ar citām zinātnēm. (Lekcija). 2. Galveno klimatveidojošo procesu likumsakarības: klimata radiācijas faktors, zemes virsmas siltuma bilance, vispārējās atmosfēras cirkulācijas likumsakarības, siltuma un aukstuma pārnese. (Lekcijas, seminārs). 3. Aktīvā virsma un tās loma klimata formēšanā. Galvenās aktīvo virsmu īpašības, kas ietekmē klimatu. Aktīvās virsmas ietekme uz meteoroloģisko elementu izpausmes režīmu. Jūras straumju ietekme, augšņu, sniega un ledus segas ietekme. Jūras un kontinentu ietekmju mijiedarbība. (Lekcijas, seminārs). 5. Siltuma režīma likumsakarības: gaisa temperatūras zonālais sadalījums, zonālā sadalījuma novirzes, temperatūru anomālijas, temperatūru periodisko izmaiņu likumsakarības, siltuma režīma atšķirības ziemeļu un dienvidu puslodēs. (Lekcijas, praktiskie darbi, seminārs).

6. Mākoņainības, nokrišņu un mitrumapstākļu likumsakarības. Mākoņainības režīma likumsakarības, nokrišņu veidošanās faktori un nokrišņu globālā sadalījuma likumsakarības, reksturojošie lielumi. (Lekcijas). 7. Okeānu un kontinentu ietekme uz klimatu: klimata formēšanās īpatnības uz ūdens virsmu, okeānu un sauszemes sadalījuma ietekme uz atmosfēras un ūdens cirkulāciju. Atmosfēras cirkulācijas intensitāte un gada gaita virs okeāniem un sauszemes. Jūras straumju mijiedarbība ar atmosfēras cirkulāciju. (Lekcijas). 8. Mitrumapmaiņa starp okeānu un sauszemi. Vispārējās iztvaikošanas likumsakarības uz sauszemes. Mitruma apmaiņa virs kontinentiem rietumu plūdumā. Apstākļi, kādos okeāni dod mitrumu sauszemsi. Okeānu un sauszemes ieteme uz gaisa mitrumu, mākoņainību un nokrišņiem. Okeāniskā un sauszemes klimata ietekme uz augāju (mežu izplatības atšķirības, kultūraugu izplatības robežas, augu ķīmiskā sastāva atšķirības kontinentālā un jūras klimatā. (Lekcijas, seminārs). 9. Dažādu klimata tipu formēšanās, klimatu klasifikācijas principi. Pasaules klimatiskās joslas, to raksturojums un iekšējā struktūra. (Lekcijas, praktiskie darbi). 10. Pasaules okeāns un tā klimatisks vērtējums. Sauszemes ūdeņu hidroloģiskā režīma sakarība ar klimatiskiem rādītājiem. (Lekcijas). 11. Klimata izmaiņu iespējamie cēloņi. Klimata svārstības vēsturiskā skatījumā, to izpausmes mūsdienās, periodiskums klimata svārstībās, tendences. Cilvēka darbības ietekme uz klimatu (lokālās klimata izmaiņas, atmosfēras satāva izmaiņas, globālās izmaiņas). (Lekcijas, referāts). Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: Bakalaura programmas kurss “ Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem” Literatūra:1. Ahren C.D. Meteorology Today. St.Paul,1988. -581 p.2.Strahler A.M.,Strahler A.N. Modern Physical Geography.1988.-pp.3-231.3. The Global Climate system Review. WMO No819. Switzwland. 1994.4. <k/nuty B. Utjuhfabz rkbvfnjd. Njv 2 Bpl Ghjuhtcc V 19735. Dbndbwrbq U. B. Pjyfkmyjcnm rkbvfnjd ptvkb. Vsckm. V 19806. Rjcnbr C. B. Gjrhjdcrfz N. D. Rkbvfnjkjubz. UVB K 19617. Fkbcjd <. G. <thkby B. F. Vb[tkm D. V. Rehcc rkbvfnjkjubb. UVB K 19548. Fkbcjd <. G. Gkfnfhfec <. D. Rkbvfnjkjubz. Bpl Vjcrjdcrjuj eybdthcbntnf. 19749. Vfyflc C. <hfty R .Rkbvfn b wbhrekzwbz jrtfyf. Ublhjvtntjbplfn% K 1972

KRASTA PROCESI Autors: Prof., Dr. habil. ģeogr. G.Eberhards.Kursa kods:Kursa apjoms: 32akad. stundasKredītpunkti: 2Kurss iekļauts ģeogrāfijas un ģeoloģijas maģistra studiju programmā.Kursa saturs:1. Jūras krasta joslas un piekrastes jēdzieni, galvenās reljefa formas, iedalījums, robežas, dinamika. Piekrastes iedalījums galvenajās dinamiskajās zonās.2. Zemūdens nogāzes seklūdens josla, tās elementi un dinamika. Smilšu vāli kā krasta procesu virzības rādītājs.3. Pludmale, tās morfoloģija un morfometrija, nogulumi un dinamika. Sezonāla ritmika un cikliskās izmaiņas, to cēloņi. Pilna un nepilna profila pludmales.Pludmales aizsardzība pret noskalošanu un atjaunošanas veidi.4. Jūras krasta procesu tipi, to raksturs un intensitāte, noteikšanas kritēriji un metodes.4.1. Krastu noskalošana (erozija) un to noteicošie faktori.4.2. Krasta procesu dinamiskais līdzsvars un akumulācija, izpausmes formas.4.3. Mūsdienu eolie procesi krasta joslā.5. Jūras līmeņa celšanās un ar to saistītie procesi krasta joslā.

Gruntsūdens līmeņa celšanās, pārpurvošanās, zemo teritoriju applūšana, sāļo jūras ūdeņu iespiešanās iekšzemē, dzeramā ūdens problēma zemās piekrastēs.6. Ostu un piestātņu hidrotehniskās būves, kuģošanas kanāli un apdzīvoto vietu krastu aizsargbūves pret noskalošanu un to ietekme uz krasta procesiem.7. Mūsdienu krasta procesu pētīšanas metodes. Krasta procesu monitorings.Kursa pārbaudes forma: eksāmensLiteratūra: 1. F. V. Der Meulen. 1990. European Dunes: Consequences of Climate Change and Sealevel

rise. Catena Supplement 18, Cremlingen, p.209-223.2. G. Eberhards, B. Saltupe 1996: Tagadējie jūras krasta procesi un izmaiņas zemūdens

nogāzes seklūdens joslā: LU 55. zin. konference. Ģeogrāfijas un Zemes zin. sekcija. Referātu tēzes. 18. lpp.

3. G. Eberhards 1995. Iespējamās vides apstākļu izmaiņas un galvenās riska zonas, joslas Latvijas piekrastē. // LU 54. zin. konference. Ģeogrāfijas un Zemes zin. sekcija. Referātu tēzes. 20. lpp.

4. G. Eberhards, B. Saltupe. 1995. Ostas un to ietekme uz procesiem un krastu izmaišām Latvijas piekrastē. LU 54. zin. konference. Ģeogrāfijas un Zemes zin. sekcija. Referātu tēzes. 21.-22. lpp.

5. G. Eberhards, B. Saltupe 1996. Accelerated Coastal Erosion - Implications for Latvia, // BALTICA, vol. 9, pp. 16-28.

6. Beach and nearshore Sedimentation. Ed. by R. A. Davis, J. R. and R. L. Ethington. Special publication, No 24. 1976. 187 p.

7. Ljkjnjd ?. C. 1971. Lbaathtywbfwbz jcfljxyjuj vfnthbfkf d ,thtujdjq pjyt jnvtkjuj gj,tht;mz. D. c,.% Utjvjhajkjubz b kbnjkjubz ,thtujdjq pjys vjhtq b rhegys[ djljtvjd. Vjcrdf: Yferf>- 96-101 cnh..

8. D. U. Ekmcn 1988. Cjdhtvtyyst utjkjubxtcrbt ghjwtccs d Hb;crjv pfkbdt. // Ht;bvjj,hfpe/obt afrnjhs> ublhjvtntjhjkjubxtcrbt b ublhj[bvbxtcrbt ghjwtccs d vjhz[ CCCH. Ktybyuhfl>- 289-300 cnh.

KVARTĀRA PALEOĢEOGRĀFIJA UN PALEOEKOLOĢIJA

Autore: Lekt. M.ģeol. L.Kalniņa. Kursa kods: Kursa apjoms : 64 akad. stundasKredītpunkti : 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas un ģeoloģijas maģistra studiju programmāsKursa mērķis: sniegt zināšanas par fiziski ģeogrāfiskajām un ģeoloģiskajām norisēm, to īpatnībām un dabas vides izmaiņām kvartārā globālā un reģionālā skatījumā. Kursa uzdevumi: 1) Sniegt atziņas par paleoģeogrāfiju un paleoekoloģiju kā zinātnēm, to nozīmi, vēsturi un pielietojumu; 2) Iepazītināt ar kvartāra nogulumu pētījumu metodēm, kuru rezultāti ļauj rekonstruēt paleoģeogrāfiskos un paleoekoloģiskos apstākļus; 3) Izprast paleoveģetācijas attīstību un dinamiku; 4) Apgūt kvartāra nogulumu litoloģisko, ekoloģisko un bioloģisko analīžu būtību, pamatus un pēc izvēles apgūt vismaz vienu analīzi; 5) Pielietot iegūto analīžu rezultātu izvērtēšanu, interpretāciju pētījumos; 6) Izveidot izpratni un prasmi iegūt un analizēt informāciju un datus par paleoģeogrāfiju un paleoekoloģiju globālā un reģionālā aspektā.Kursa saturs:1. Paleoģeogrāfija un paleoekoloģija kā zinātnes, to vēture, attīstība un perspektīve. (Lekcijas). 2. Paleoģeogrāfisko un paleoekoloģisko apstākļu atspoguļojums kvartāra nogulumos. (Lekcijas). 3. Klimatisko izmaiņu iespējamie cēloņi un to ietekme uz augu un dzīvnieku valsts un hominīdu attīstību (Seminārs).4. Kvartāra paleoveģetācijas attīstība un dinamika. (Lekcijas).

5. Senā cilvēka ietekme uz veģetāciju un dabas vidi. (Lekcijas). 6. Kvartāra nogulumu litoloģisko, ekoloģisko un bioloģisko analīžu būtība, nogulumu paraugošanas principi un metodes, paraugu sagatavošanas metodes (Laboratorijas darbi).7. Izvēlētās analīzes metodes apgūšana (Laboratorijas darbi).8. Iegūto datu apstrāde, diagrammu konstruēšana, interpretācija, modelēšana, korelācijas, pētījumu lietišķie aspekti (Laboratorijas darbi, seminārs).Prasības kredītpunktu iegūšanai: laboratorijas darbi 16 stundas, semināri 8 stundas, patstāvīga referātu sagatavošana 6 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmens mutiski, ņemot vērā laboratorijas darbu rezultātus un referātu.Kursa apguves priekšnosacījumi: Kvartārģeoloģija, bioģeogrāfija un fiziskā ģeogrāfija.Literatūra: 1. Berglund B. E. 1986. Handbook of Holocene Palaeoecology and Palaeohydrology.

Chichester, 510 lpp.2. Nilsson T. 1983. The Pleistocene. Geology and life in the Quaternary Ice Age. Reidel:

Dordrecht. 651 lpp.3. Pleijels H. 1993. Ekoloģijas grāmata. Rīga, 96 lpp.4. Robertsson A-M., Hackens T., Hicks Sh., Risberg J. and Akerlund A. 1996. Landscapes and Life. PACT 50. Belgium, Rixensart, 507 lpp.

PILSĒTPLĀNOŠANA

Autors: E. BērziņšKursa kods:Kursa apjoms: 64 akad. st.Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmāKursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par pilsētbūvniecību un vides plānošanu un dot ievirzi praksei teritoriālplānošanā.Kursa uzdevumi: 1) Sniegt priekšstatu par vides plānošanas lomu attīstībā, tās mērķiem un uzdevumiem; 2) Iepazīstināt studentus ar vides plānošanas sistēmu, problēmēm un jaunāko pieredzi; 3) Sniegt teritoriālās plānošanas praksei nepieciešamās pamatzināšanasKursa saturs:1. Teritoriālās plānošanas un pilsētbūvniecības galvenie jēdzieni. Teritoriālplānošanas kā studiju priekšmets un projektēšanas sfēra. (Lekcijas). 2. Latvija vispārīgajā urbanizācijas kontekstā. Tendences. (Lekcijas). 3. Attīstības plānošana un teritoriālās plānošanas loma tajā. Attīstības mērķi, stratēģiskā plānošana, tās process un pamatprincipi, attīstības standarti. (Lekcijas). 4. Teritoriālās plānošanas sistēma un tās izveidošanas Latvijā. Vietējā un ārvalstu pieredze. Izvēle. Pārejas jautājumi. (Lekcijas). 5. Sabiedrības attīstība un vides problēmas, kas risināmas ar teritoriālplānošanas līdzekļiem. (Lekcijas). 6. Teritoriālās plānošanas situācija Latvijā. Plānojumu izstrādāšanas prakse. Problēmas. Piemēri. (Lekcijas, praktiskās nodarbības. “ Rīgas attīstības plāns 1995.-2005” Spēkā esošo teritoriālplānojumu izvērtēšana).7. Teritoriālplānošanas metodiskais nodrošinājums. (Lekcijas). 8. Pilsētu un pagastu attīstības problēmas teritoriālās plānošanas kontekstā. Ainavu plānošanas vieta teritoriālplānošanas sistēmā. (Lekcijas). 9. Teritoriju izmantošanas veidu un atļauto izmantošanu klasifikācija. (Lekcijas). 10. Apbūves noteikumi šodien, to forma un saturs. (Lekcijas).

Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 60 stundas, prakstiskie darbi 4 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: ievads vides zinātnēLiteratūra:1. G. Schöning K. Borchard. Stādtebau im Übergang zum 21. Jahrhundert. Stuttgart. 1992.2. G. Steinbach, S. Herz. A. Jacob. Ökologie in der Stadt- und Dorfplanung. Basel: Boston; Berlin Birkhäuser. 19933. Latvijas Republikas likumi. MK noteikumi un Latvijas būvnormatīvi.4. Teritiriālplānojumi un informatīvie materiāli.. PLĀNOŠANA

Autors: Doc., Dr.ģeogr. P.ŠķiņķisKursa kods: Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti: 4 Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis: sniegt zināšanas par telpiskās plānošanas virzieniem, pieejām un metodēm, un sniegt iemaņas plānošanas projektu veidošanā.Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt studentes un studentus ar vietu un reģionu attīstības plānošanas veidiem, virzieniem un līmeņiem. Iepazīstināt ar galvenajām plānošanas formām; 2) Sniegt ieskatu par plānošanas sistēmām, plānošanas likumiem, noteikumiem un praksi ārvalstīs un Latvijā; 3) Iepazīstināt ar plaši izmantojamām pieejām un metodēm zemes izmantošanas un attīstības plānošanā; 4) Iepazīstināt ar reģionālo politiku Latvijā un Eiropā; 5) Praktiski gūt iemaņas projektu veidošanā un vadībā. Kursa saturs:1. Vietu un reģionu attīstības plānošanas būtība, plānošanas veidi. Ieskats plānošanas vēsturē. 2. Telpiskās attīstības plānošanas virzieni un līmeņi. Telpiskās plānošanas formas. 3. Plānošanas sistēmas ārvalstīs. 4. Plānošanas sistēmas veidošanās. Plānošanas likumi un noteikumi Latvijā.5. Plānošanas prakse ārvalstīs un Latvijā.6. Plānošanas pieejas un metodes. 7. Pilsētu plānošana. 8. Lauku zemes izmantošanas plānošana. Lauku attīstības plānošana. 9. Stratēģiskā plānošana. Reģionālās attīstības plānošana.10. Reģionālā politika Latvijā un Eiropā. 11. Plānošanas projektu veidošana un vadība. 12. Telpiskās plānošanas projektu veidošana, vadība un realizācija. Prasības kredītpunktu iegūšanai: semināri un praktiskie darbi 32 stundasKursa pārbaudes forma: semināra darbs (aizstāvēšana) vai eksāmens rakstveidāKursa apguves nosacījumi: plānošanas pamatiLiteratūra.1. Alexander E.R. 1995. Approaches to planning: introducing current planning theories, concepts and

issues. (2nd edition). Luxembourg: Gordon & Breach Science Publishers SA, pp. 1- 173.2. Glasson J. 1992. An introduction to regional planning: concepts, theory and practice. (2nd edition).

London: UCL Press Limited, pp. 1- 434.3. Guidelines for project preparation and design 1991. Helsinki: Finn IDA, pp. 1- 161.4. Pakarinen T. 1992. Urban planning, then and now; Planning in history and contemporary planning

problems. Tampere: Tampere University of Technology, Institute of Urban Planning. Publications 28, 1 - 128.

5. Williams R.H. 1996. European Union spatial policy and planning. London: Paul Chapman Publishing Ltd., pp. 1- 283.

PRAKTISKĀS METEOROLOĢIJA UN KLIMATOLOĢIJA Autors: Doc. Dr. geogr. A. BriedeKursa kods: Kursa apjoms: 64Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmāKursa mērķis: Dot studentiem priekšstatu par praktiskās meteoroloģijas un klimatoloģijas zinātnes novirzienu, par tās pētīšanas objektiem, uzdevumiem un izpētes metodēm.Kursa saturs:1. Meteoroloģisko un klimata rādītāju nepieciešamība zinātniskos un praktiskos pētījumos.

(Lekcijas). 2. Agrometeoroloģija un agroklimatoloģija, nepieciešamie rādītāji, klimata lauksaimnieciskā

novērtēšana( siltuma, mitruma apstākļi, pārziemošanas apstākļi, rajonēšanas principi). (Lekcijas)

3. Bioklimatoloģija- nepieciešamā informācija (skābekļa saturs atmosfērā, jonu režīms, gaisa spiediena svārstības, normāli-ekvivalenti efektīvās temperatūras u.c.) un to iegūšanas metodes. (Lekcijas, praktiskie darbi).

4. Mikroklimatoloģija Attīstības vēsture. Mikroklimata formēšanās likumsakarības. Mikroklimatisko pētījumu galvenās metodes. Aktīvo virsmu klasifikācija mikroklimatisko pētījumu vajadzībām. Meteoroloģisko elementu vertikālā sadalījuma vispārīgās likumsakarības piezemes gaisa slanī. Mikroklimatiskie rādītāji, to noteikšanas un pielietošanas metodika. Dažādu dabisku un cilvēka darbībā pārveidoto ģeogrāfisko ainavu mikroklimats: saposmota reljefa ainavas, meža, ūdenskrātuvju, upju ieleju, lauku (kultūrainavu) savrupieņu, pilsētu un slēgtu telpu mikroklimats. Mikroklimatisku kontrastu ietekme uz mūsdienu fiziski-ģeogrāfisko procesu norisi.Mikroklimats un apkārtējā vide. Cilvēka darbības ietekme uz klimatu. (Lekcijas, seminārs, praktiskie darbi).

Kursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: Bakalaura programmas kurss “ Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem” Literatūra:1. Ahren C.D. Meteorology Today. St.Paul,1988. -581 p.2. Stadklima und Luftreinhaltung. Springer-Verlag Berlin, 19883. Kfyc,thu U. T. Rkbvfn ujhjlf. Ktybyuhfl% Ublhjvtntjbplfn. 19834. <k/nuty B. Utjuhfabz rkbvfnjd. Njv 1 Bpl. Ghjuhtcc V. 19735. Oth,fym V. B. Vbrhjrkbvfnjkjubz. Rbtd% Dscifz irjkf. 19856. Rkbvfn Hbub. gjl htl Idtth I. F. <jhbcjdcrjuj V. F. Hbuf% Fdjnc 1983

PROCESI HIDROEKOSISTĒMĀS

Autori: Doc. Dr.ģeogr. A.Briede, prof. Dr. habil. M.Kļaviņš.Kursa kods: Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas un vides zinātnes maģistra studiju programmās.

Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar hidrosistēmā noritošajiem procesiem, to komplekso raksturu un cilvēka darbības radītajām izmaiņām; akcentēt atmosfērā notiekošos procesus un to mijiedarbību ar hidrosfēru.Kursa uzdevumi: 1) Izprast hidroloģisko procesu norisi, ūdens apriti dabā, globālo ūdens cirkulāciju; 2) Veidot izpratni par ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanās īpatnībām un fizikāli - ķīmisko procesu norisi ūdenstilpēs 3) Analizēt antropogēno ietekmi uz hidroekosistēmām un iepazīties ar ūdenstilpju atveseļošanas principiem 4) Iemācīties upju, ezeru un ūdenskrātuvju morfomrtrisko, hidroloģisko rādītāju aprēķināšanu un izmantot aprēķinus sateces baseina ietekmes novērtēšanā.Kursa saturs:1. Globālā ūdens cirkulācija. Nokrišņu un iztvaikošanas ģeogrāfiskās atšķirības. Enerģijas avoti ūdens apritei dabā. Saules radiācijas nozīme atmosfēras un okeāna siltuma bilancē. Okeāna cirkulācija. (Lekcijas). 2. Dabas ūdeņu sastāvs un ūdens ķīmiskā sastāva veidošanās procesi. Reducēšanās - oksidēšanās procesi. Dabas ūdeņu klasifikācija. (Lekcijas, seminārs). 3. Upju ķīmiskā sastāva veidošanās īpatnības. Biogēnie elementi un to loma upēs notiekošajos procesos. Slāpekļa un fosfora aprite. (Lekcijas, referāts). 4. Fizikāli - ķīmiskie procesi ezeros. Ūdens bilance. Ezeru klasifikācija. Bioloģisko proceso ietekme uz ūdens sastāva veidošanos. Fotosintēze. Ezeru ķīmiskā sastāva veidošanās īpatnības. Ūdenskrātuvju ķīmiskā sastāva veidošanās īpatnības. (Lekcijas). 5. Jūras ūdeņu ķīmiskis sastāvs. Ķīmisko reakciju enerģijas avoti. Baltijas jūras un jūras līča hidroģija. Eitrofikācija un piesārņojuma problēmas. (Lekcijas). 6. Antropogēnā ietekme uz hidroekosistēmām. Morfometriskās un hidroloģiskās izmaiņas. Termiskā režīma izmaiņas. Eitrofikācija. Piesārņojuma veidi. Vides piesārņojuma analīžu pamatmetodes. (Lekcijas, semināri). 7. Ūdenstilpju atveseļošanas principi, metodes un tehnika. Fosfora izgulsnēšana. Aerācija. Nogulumu attīrīšana un izņemšana. Augstāko augu kontrole. Piekrastes apsaimniekošana. (Lekcijas, semināri). Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktiskie darbi 16 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāLiteratūra:1. Berner E.K., Berner R.A. Global enviroment. Water, Air and Geochemical cycles. Simon & Schuster / A Viacom Company, 1996.- 376 pp.2. Restoration of lake ecosystems. Aholistic approach. Edit. M.Eiseltova. IWRB Publication 32, 1994.-182 pp.

PSIHOLOĢIJAS PAMATI Autors: Asoc. prof., Dr.psych. I. TunneKursa kods: Kursa apjoms: 48Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmāKursa mērķis: apgūt zināšanas par cilvēka psiholoģiju, arī prasmes un iemaņas personības izpētē. Kursa uzdevumi: Iepazīt psiholoģijas terminoloģiju, galvenās likumsakarības un praktiskās rekomendācijasKursa saturs:1. Psiholoģijas priekšmets un galvenās nozares. Psihisko parādību veidi. Psiholoģijas zinātnes īsa attīstības vēsture

2. Personība. Galvenās personības koncepcijas psiholoģijā (freidisms, neofreidisms, sociālo lomu teorijau.c.)3. Personība, tās attīstība4. Izziņas procesi. Uzmanība izziņas procesā. Sajūtas, uztvere.5. Atmiņa, domāšana un iztēle6. Atmiņas izpēte7. Izziņas darbības specifika un attīstība8. Emocionāli voluntārā sfēra. Emocijas un jūtas, to veidi9. Personības individuāli tipoloģiskās īpatnības. Temperaments, raksturs, spējas.10. Personības virzība. Vajadzības un intereses. Mērķi un motīvi.11. Personības izpēte un galvenās pētīšanas metodes12. Personība un sociālā vide. Saskarsmes psiholoģija13. Sociometrija14. Psiholoģijas atziņu izmantošanas iespējas studenta specialitātē15. Psiholoģija un mana profesijaPrasības kredītpunktu iegūšanai: Apgūtās teorētiskās zināšanas (jēdzienus, likumsakarības) prast izmantot praktiski, obligāti piedaloties semināros un praktiskās nodarbībās. Prast risināt psiholoģiskās situācijas, izmantot apgūtās psiholoģijas pētīšanas metodes.Kursa pārbaudes forma: eksāmens (kombinēts rakstveidā un mutiski)Kursa apguves priekšnosacījumi: navLiteratūra:1. Adlers A., Psiholoģija un dzīve.- R., 1995.2. Jungs K. Psiholoģiskie tipi.- R., 19943. Meikšāne Dz. Atmiņa, tās izkopšana.- R., 1983.4. Plotnieks I. Emocijas un jūtas.- R., 19835. Plotnieks I., Karpova A. Personība un saskarsme. -R., 19836. Vorobjovs A. Psiholoģijas vēsture.- R., 1997

PURVU ZINĪBA

Autors: Dr. habil. ģeol., prof. Igors DanilānsKursa kods:Kursa apjoms: 32 stundasKredītpunkti: 2Kurss iekļauts: ģeoloģijas un ģeogrāfijas maģistra studiju programmās Kursa mērķis: sniegt zināšanas par dažāda tipa purvu veidojumiem, to ģenēzi, kūdras paveidiem, tās resursiem un izmantošanas veidiem.Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar purvu veidošanās procesiem un apstākļiem; 2) raksturot kūdras paveidus un to sastāva un citas īpatnības; 3) sniegt informāciju par Latvijas purviem, izvietojuma un uzbūves īpatnībām, kā arī kūdras resursiem un to izmantošanu.Kursa saturs:

1. Purvu izplatības un izvietojuma īpatnības.2. Purvu veidošanās norises un apstākļi un tos ietekmējošie faktori.3. Purvu augāja tipi un kūdras botāniskais sastāvs.4. Kūdras uzkrāšanās un augu atlieku sadalīšanās intensitāte dažādos apstākļos.5. Kūdras īpašības, paveidi un klasifikācija.6. Kūdras iegulu uzbūves īpatnības.7. Sapropeļu iegulas purvos.8. Purvu hidroloģiskā režīma pamatiezīmes.9. Kūdras izmantošanas veidi un iespējas.

10. Latvijas purvi, to veidošanās, likumsakarības, ģeoloģiskais vecums un kūdras resursi.Prasības kredītpunktu iegūšanai: kursa saturam atbilstošas zināšanasKursa pārbaudes forma: piedalīšanās semināros un mutisks eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi: navLiteratūra:1. Aby B. 1979. Guide line for bog investigation. In.: Berglund B. E. (ed.).

Paleohydrological changes in the temperante zone in the last 15000 years. Lake and Mire environments. International Geological Correlation Programme. Lund. p. 49-75.

2. Lācis A. 1996. Rietumlatvijas kūdras resursi. Rīga:Valsts ģeoloģijas dienests,-43 lpp.3. Latvijas PSR kūdras fonds uz 1980. g. 1. janvāri. Rīga: Latvijas valsts meliorācijas

projektēšanas institūts. 1980. 856 lpp.4. Lhedbtn H. Z.> <bhrvfy :. Y. 1960. Njhazyst vtcnjhj;ltybz Kfndbqcrjq CCH b

b[ bcgjkmpjdfybt. Hbuf: FY Kfnd. CCH.5. Bdfyjd R. T. 1953. Ublhjkjubz ,jkjn. Ktybyuhfl: Ublhjvtntjbplfn>-300 c.6. Rfw Y. Z. 1971. <jkjnf Ptvyjuj ifhf. Vjcrdf: Yferf>- 295 c.7. Ytqinfln V. B. 1957. Bcnjhbz ktcjd b gfktjutjuhfabz CCCH d ujkjwtyt. Vjcrdf: FY

CCCH>- 404 c.8. Ybotyrj F. F. 1967. Ghbhjlf ,jkjn b vtnjls b[ bccktljdfybz. Ktybyuhfl: Yferf>- 291

c. 9. N/htvyjd C. Y. 1976. Njhazyst vtcnjhj;ltybz. Vjcrdf: Ytlhf>- 488 c.

REĢIONĀLĀ EKONOMIKA

Autors: Lekt., M.ģeogr.I.Francis. Kursa kods:Kursa apjoms : 64 akad. stundasKredītpunkti : 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra programmā.Kursa mērķis : radīt izpratni par ekonomisko un sociālo procesu izpausmi ģeogrāfiskajā telpā, faktoriem, kas nosaka reģionālās ekonomiskās atšķirības un telpiski ekonomiskās izmaiņas. Kursa uzdevumi: 1) Radīt izpratni par ekonomiski telpiskās plānošanas priekšmetu un ekonomisko procesu ietekmi un tās izpausmēm ģeogrāfiskajā telpā; 2) Sniegt pamatzināšanas par ekonomiskajām izmaiņām dažādos pasaules reģionos vēsturiskā un kvantitatīvā / kvalitatīvā kontekstā; 3) Sniegt pamatzināšanas par ekonomiski ģeogrāfisko analīzes metožu pielietošanu reģionālā skatījumā un to pielietošanu praksē.Kursa saturs:1. Reģionālās ekonomikas priekšmets. Koncepcijas un metodoloģija: ekonomiskās izmaiņas un novietojums; analītiskās pieejas; mainīgā pasaules saimniecība.2. Mainīgās teorētiskās pieejas: ekonomisko izmaiņu teorijas; ekonomiskā novietojuma un novietojuma izmaiņu teorijas3. Reģionālo ekonomisko izmaiņu faktori: fizģeogrāfiskais faktors: dabas resursi un fiziskā vide; minerālu resursi - fiziskie ierobežojumi un ekonomiskās iespējas4. Ražošanas faktori: zeme; darbaspēks; kapitāls. Tehnoloģiskais faktors: tehnoloģiskās izmaiņas; “silikona ielejas”, telpiskā difūzija jaunu tehnoloģiju ietekmē5. Organizatoriskais faktors. Politiskais faktors: valdības intervence; starptautiskā dimensija; starpreģionālā dimensija; pilsētu un lauku teritoriju dimensija.6. Sociālais un kultūras faktors: sociālie un kultūras faktori lauksaimniecībā; sociālā organizācija un nozaru pārstrukturēšanās7. Novietojums un lēmumu pieņemšanas teritorijas izmantošanā: teorētiskās nostādnes lēmumu pieņemšanā par ekonomisko novietojumu un teritorijas izmantošanas veidiem; tēma. 8. Ekonomisko izmaiņu ģeogrāfija: starptautiskās ekonomiskās izmaiņas,to veidi; pasaules saimniecības attīstības tendences; reģionālās ekonomiskās izmaiņas - raksturs un teorijas.9. Ekonomisko izmaiņu ietekme uz vidi; vides degradācijas raksturs un apjoms; reģionālās ekonomiskās izmaiņas un vides politika

10. Reģionālās ekonomiskās analīzes metodes, to klasifikācija un praktiskā pielietojuma piemēri reģionālajā plānošanāPrasības kredītpunktu iegūšanai : seminārs 2 stundas, praktiskie darbiKursa pārbaudes forma : eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: reģionālā ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija, struktūrplānošanaLiteratūra:1. Hoover,E. and Giarrantini, F. 1993: An Introduction to Regional Economics. New York, Knopf.2. Thompson, W. 1992: Preface to Urban Economics. Baltomore. John Hopkins Press.3. 3.Hewings, G.J.D. 1991: Regional Industrial Development. London. Methuen.4. geography. Oxford University Press, 19905. Tiebout, C.M. 1991: Exports and regional economic growth. Journal of political economy, April

19916. Lloyd, P.E. and Dicken, P. 1990; Location in space: a theoretical approach to economic

geography, sec. edition. New York and London: Harper and Row7. Jones, H.R. 1991: A population geography. London and new York: Harper and Row18. Morill, R.L.1988: The spatial organisation of society. North Scintnate, Mass.: Duxbury press9. Ullmann, E.L. 1979: Gepgraphy as spatial interaction. London and New York: Harper and Row10.Hamilton, H.R. et. al. 1989: Systems simulation for regional analysis. M.I.T. Press, p 14.

Chadwick, G.F. 1992: A systems view of planning. London: Pergamon11.Forrester, J.W. 1971: World dynamics. New York: Wright -Allen press

REĢIONĀLĀ ĢEOGRĀFIJA

Autori: Doc., Dr.geogr. Z.Krišjāne, doc., Dr. geogr. M. Kasparovica.Kursa kods: Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti: 4Kurss iekļauts: ģeogrāfijas maģistra studiju programmā. Kursa mērķis: padziļināt zināšanas par pasaules reģioniem, iepazīties ar reģionālās ģeogrāfijas dažādiem virzieniem un pieejām pasaulē, iemācīties raksturot dažādus reģionus, izvērtēt tajos notiekošos procesus Kursa uzdevumi: 1) Iepazīt reģionālās ģeogrāfijas virzienus; 2) Izprast reģionu izpētes līmeņus; 3) Salīdzināt pētniecībā lietojamo indikatoru izmantošanas iespējas dažadās pasaules reģionos, klasifikāciju izstrāde; 4) Analizēt sakarības, līdzīgos un atškirīgos procesus pasaules reģionu iekšienē.Kursa saturs:1. Reģionālās ģeogrāfijas pieejas un tradīcijas dažādās valstīs.2. Reģions un tā izpētes līmeņi. 3. Reģionu analīzei izmantojamie rādītāji, indikatori. Makro-, mezo- un mikro reģionu

tipoloģijas iespējas.4. Lokalitātes un sociālo struktūru analīze, teritoriālā diferenciācija un

homogenitāte.5. Pasaules reģionu aktuālās izpētes problēmas: dabas resursi un apstākļi, to saimnieciskā

nozīme, iedzīvotāju un to izvietojuma un apdzīvojuma īpatnības un dinamika, kultūra, tradīcijas, un to ietekme uz mūsdienu sabiedrības attīstību politiskās sistēmas veidošanos, saimnieciskās attīstības īpatnības un specifika reģionos, globalizācija un reģionalizācija reģionu mijsakaros.

6. Komplekss dažādu līmeņu reģionu raksturojums, to vieta un loma pasaulē.Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktiskie darbi-20%, kontroldarbs- 30%, eksāmens- 50%Literatūra:1. Johnston R.J.,Hauer J., Hochwell G. The challenge of regional geography. London:

Routlegde, 1990.2. Richard H.Jackson, Lloyd E.Hudman. Regional Geography. Issues for Today. 3rd.ed.-

John Wiley & Sons , Inc.1990.

3. Jesse H. Wheeler, Jr., J.Trenton Kostbade. World Regional Geography.- Sounders College Publishing, 1990.

4. Nohlen D., Nuschler F. Was heisst Entwicklung.Handhuch der dritten Welt. Band1. Grundprobleme, Theorien, Strategien. Bonn: Verlag J.H.W.Dietz Nachf., 1993.

5. Nbreyjd D. Rkfccbabrfwbb d utjuhfabb. Cvjktycr>1997

SKOLĒNU IZZIŅAS PROCESS ĢEOGRĀFIJĀ Autors: M.ģeogr. J. KļaviņšKursa kods: Kursa apjoms: 48 akad. stundasKredītpunkti: 3Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis: palīdzēt izprast macību procesa būtību, veidot pedagoģisko domāšanu.Kursa uzdevumi: 1) Ievērojot mācību priekšmeta satura specifiku, atsegt būtiskākās sakarības starp pasniegšanas kvalitāti un tās rezultātiem (skolēnu zināšanām, prasmēm, iemaņām); 2) Atspoguļot daudzveidīgos skolēnu izziņas procesa aktivizēšanas ceļus, paņēmienus un līdzekļus.Kursa saturs:1. Izziņa, tās filozofiskais skaidrojums, psiholoģiskās likumības, sociālā un individuālā daba. Izziņas veidi, to raksturojums. (Lekcija). 2. Mācības izziņas raksturs: reproduktīvā, interpretējošā, produktīvā mācību izziņa. Mācīšanas patstāvība un palīdzības nepieciešamība. (Lekcijas). 3. Skolēnu intelektuālās attīstības iespējas ģeogrāfijas mācīšanas procesā. (Lekcijas, seminārs). 4. Skolēna izziņas darbības aktivizēšanas iespējas ģeogrāfijas priekšmetā. (Lekcijas, seminārs). 5. Skolēna izziņas un pašizteikšanās organizēšana stundā, ārpusstundu darbā: individuālā izziņa, sklēnu sdarbība grupās, pētnieciskā darbība, skolēnu patstāvība mācību procesā. (Lekcijas, seminārs, referēts) 6. Pētnieciskie darbi, to izstrādes gaita. (Lekcijas, seminārs, referāt). 7.tēma. Ģeogrāfijas mācību prakses: sagatavošana, norise, analīze. (Lekcijas, seminārs, referāts). Prasības kredītpunktu iegūšanai: semināri - 10 stundas, praktiskie darbi - 18 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmensLiteratūra:1. Žogla I. Skolēna izziņas attieksme un tās veidošanās. Rīga: LU, 1994.2. Markova A. Mācīšanas motivācijas veidošana skolēniem. Rīga: Zvaigzne, 1986.3. Rudzītis A. Izziņas darbības pedagoģiskā vadība. Rīga. Zvaigzne, 1986.4. Briede B. Mācību process. LLU Pedagoģijas katedra. Jelgava, 1997.5. Handbuch des Geographieunternichts. Köln: Aulis Verlag Deubner & Co KG, 1986.6. Schulgeographie in der Praxis 15. Köln: Aulis Verlag Deubner & Co KG, 1996.

SOCIĀLI EKONOMISKIE INDIKATORI

Autors: Doc. Dr. geogr. Z.KrišjāneKursa kods: Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti 4Kurss iekļauts: ģeogrāfijas maģistra studiju programmā

Kursa mērķis: iemācīties kompleksi raksturot un analizēt valstis, izmantojot dažādos rādītājus, novērtēt attīstības procesus dažāda tipa valstīsKursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar ģeogrāfijā izmantojamo rādītāju kopumu, to ieguves avotiem un aprēķinu metodiku, 2) raksturot valstis un dažādus sociāli ekonomiskos procesus ar indikatoru palīdzību,3) izstrādāt un novērtēt valstu klasifikācijas balstoties uz dažādiem rādītājiem.Kursa saturs:1. Rādītāji, sociālo indikatoru jēdziens.2. Ģeogrāfiskajā analīzē izmantojamā rādītāju sistēma, to grupēšana.3. Iedzīvotājus un demogrāfiskos procesus raksturojošie indikatori dažāda tipa valstīs.4. Ekonomikas un ārējos ekonomiskos sakarus raksturojošie indikatori dažāda tipa valstīs.5. Sociālos procesus raksturojošie indikatori dažāda tipa valstīs.6. Politiskos procesus raksturojošie indikatori dažāda tipa valstīs.7. Ekoloģiskie raksturojošie indikatori dažāda tipa valstīs.8. Kompleksie indikatori.9. Attīstības līmeņu atšķirības, to raksturojošie indikatori dažāda tipa valstīs.10. Nabadzību, sociālo nevienlīdzību raksturojošie indikatori dažāda tipa valstīs.11. Dzīves apstākļus, dzīves līmeni un kvalitāti raksturojošie indikatori. 12. Valstu klasifikācija un komplekss raksturojums.Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktiskie darbi-30%, kontroldarbs- 20%,eksāmens- 50%Kursa pārbaudes forma: eksāmensLiteratūra:1. Carley M. Social Measurment and Social Indicators. Issues of Policy and Treory. London:

Allen&Unwin, 1981.2. Habich R., Noll H.-H. Soziale Indikatoren und Sozialberichterstattung. Bern, 19943. Human Development Report 1995. New York: UNDP, 1995.4. Majer H. Qualitatives Wachstum. Einführung in die Konzeption der Lebensqualitaet. Frankfurt/

New York: Campus, 19845. Allardt E. Having, Loving, Being: An Alternative to the Swedish Model of Welfare Research //

The Quality of Life. Oxford: Cladendon Press, 1993.- 88-94p.6. Coates B., Johnston R., Knox P. Geography and Inequality. London, Oxford University Press,

1977.7. Glatzer W., Zapf W. Lebensqualität in der Bundesrepublik: objektive Lebensbedingungen und

subjektives Wohlfinden. Frankfurt/Main, New York: Campus Verlag, 1984.8. Smith D. Human Geography: a Welfare Apporach. London: Edward Arnold 1977.

TEHNISKĀ ĢEOGRĀFIJA

Autors: lektors M.S. ģeog. A. MarkotsKursa kods: Kursa apjoms: 64 akad. stundasKredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par ģeogrāfijas lietišķajiem aspektiem, par ģeogrāfisko metožu vietu un lomu ģeogrāfijas praktiskajā aspektā, iepazīstināt ar daudzveidīgas reģistrējošās, analizējošās, datu uzkrāšanas un apstrādes aparatūras, palīgierīču un programmatūras daudzveidīgumu, tās pielietojamību.Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt studentus ar ģeogrāfijas lietišķajiem aspektiem, galvenokārt tehniskās aparatūras iespējām ģeogrāfisko datu ieguvē, apstrādē un izmatošanā, izmatojot

metožu vietu, lomu, pielietojuma sfērām ģeogrāfijā un saskarzinātnēs: ģeoloģijā un vides zinātnē; 2) Iepazīstināt studentus ar jaunākajiem sasniegumiem ģeodēzijā, tālizpētes metodēs, fotogrāfijā un ģeogrāfiskās informācijās sistēmās; metodēm, aparatūru un programmatūru, to izmantošanas specifikācijā; 3) Apgūt praktiskās iemaņas rīkoties ar dažāda veida aparatūru un papildus arrīkojumu.Kursa saturs:1. Tehnisko ierīču un aprīkojuma loma un vieta ģeogrāfijas attīstībā un vēsturē, to izmantošanas sfēras zinātnēs par dabu un cilvēku. (Lekcija)2. Ģeogrāfisko objektu klasifikācija un definēšana, to savstarpējā stāvokļa un mijiedarbību analīzes iespējas ar tehniskie līdzekļiem. Kartogrāfiskās, topogrāfiskās un tālizpētes metodes ģeogrāfisko likumsakarību reģistrācijā un analīzē. (Lekcija, praktiskais darbs)3. Datorteodolīti (totālās stacijas) un GPS uztvērēji. (Lekcija, praktiskais darbs)4. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS). Ģeogrāfiskās adtu bāzes. Ģeoinformācijas apstrādes programmatūra. Datorkartogrāfijas mūsdienu stāvoklis, iepējas un problēmas. (Lekcija, praktiskais darbs)5. Laboratoriju analīžu datu ieguve un apstrāde ģeogrāfiskās informācijas analīzē. (Lekcija)6. tēma. Ģeoinformācijas datu un rezultātu statistiskā un precizitātes kontrole un ticamība. (Lekcija, praktiskais darbs). Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 48 akad.st., praktiskie darbi 48 akad. st., nokārtots eksāmens (zināšanas līdzvērtīgas novērtējumam 4-10 balles)Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: vispārīgā ģeogrāfija, ģeodēzijas pamati, tālizpētes metodes ģeozinātnēs, kartogrāfijaLiteratūra:1. Clark W.A., Hosking P.L. 1986. Statistical methods for geographers. John Wiley and Sons.2. Falkner Edgar. 1995. Aerial Mapping: Methods & Applications. Lewis Publishers. 322p.3. Ģeodēzija (U. Zumenta redakcija). 1993.- Rīga. 408 lpp.4. Keating, J.B. 1993. Geo-Positioning Selection Guide for Resource Management (Tehnical Note 389). Denver Federal Center, Denver.5. Kronberg P. 1985. Furnerkundung der Erde. Ferdinand Enke Verlag, Stuttgart. 394s.6. Langford M. 1992. Creative Photography, Pocket encyklopedia. Darling Kindersley (UK).7. Robinson Arthur. 1995. Elements of Cartography. New York: John Wiley and Sons 239p.

TOPONĪMIKA Autore: Dr.ģeogr. Z. Goba.Kursa kods: Kursa apjoms: 48 akad. st.Kredītpunkti: 3 Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis: sniegt zināšanas par toponīmiku,tās pamatjēdzieniem un vietu zinātņu sistēmā .Kursa uzdevumi: 1) Sniegt priekšstatu par toponīmiku kā zinātni paar vietvārdiem; 2) Iepazīstināt studentus ar ģeogrāfisko nosaukumu rašanos,attīstību un vispārināšanu; 3) Dot priekšstatu par ģeogrāfisko nosaukumu klasifikāciju,to veidiem; 4) Iepezīstināt studentus ar toponīmisko sinonīmiju un ģeogrāfiskajiem nosaukumiem vietvārdos; 5) Sniegt priekšstatu par ģeogrāfisko nosaukumu avotiem; 6) Dot priekšstatu par ģeogrāfisko nosaukumu datu bāzēm,vietvārdu vārdnīcām,sarakstiem u.c; 7) Sniegt priekšstatu par starptautisko sadarbību toponīmikāKursa saturs:1. Toponīmika-zinātne par vietvārdiem.Tās saistība ar citām zinātņu nozarēm.2. Ģeogrāfisko nosaukumu jeb vietvādu rašanās un attīstība,to vispārināšana.3. Ģeogrāfisko nosaukumu klasifikācija.Ģeogrāfisko nosaukumu avoti.4. Toponīmiskie sinonīmi,to rašanās cēloņi.Ģeogrāfisko objektu pamatnosaukumu noteikšana.

5. Ģeogrāfiskie termini vietvādos.6. Vēsturisko vietvārdu saglabāšanas problāmas.Vietvārdu izzušana,pārdēvēšana.7. Iedzīvotāju nosaukumi pēc to dzīves vietām.8. Datu bāzes.Vietvārdu vārdnīcas u.c. publikācijas.9. Toponīmiskā informācija INTERNETā.10. Nacionālā un internacionālā standartizācija.Vietvārdu likumi.11. Starptautiskā sadarbība.ANO ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupa (UNGEGN),tās reģionālās nodaļas.Prasības kredītpunktu iegūšanai: semināri 5 stundas,praktiskie darbi 2 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmensLiteratūra:1. Avotiņa R. Madonas rajons. Kalni. Upes. Ezeri. Purvi. Meži. Ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca.- R.: Latvijas Universitātes Reģionālās ģeogrāfijas un toponīmikas zinātniskā laboratorija‚ LR VZD Nacionālais mērniecības centrs‚ 1999‚ 237 lpp.2. Avotiņa R. Augšdaugavas vietvārdi Daugavpils rajonā. // Daugavas raksti. No

Koškovciem līdz Daugavpilij. - R.‚ 1996‚ 20.-34. lpp.3. Goba Z. Kuldīgas rajons. Dabas objektu nosaukumu vārdnīca. - R.: Latvijas

Universitāte‚ 1994‚ 142 lpp. un kartoshēma.4. Goba Z. Latvijas ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcas (zinātnisko darbu kopsavilkums

ģeogrāfijas doktora grāda iegūšanai). - R.: Latvijas Universitāte‚ 1997‚ 137 lpp. 5. Goba Z. Latvijas ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcas‚ to sastādīšanas principi‚ saturs un

uzbūve. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls 1997‚ Nr.1. - R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds‚ 1997‚ 108.-134. lpp.

6. Goba Z. Toponīmiskie sinonīmi‚ to rašanās cēloņi‚ dabas objektu pamatnosaukumu noteikšana. // Dzimtā valoda un literatūra kultūras apritē. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras mācību metodikas katedras Zinātniskie raksti. 3. - R.‚ 1998‚ 78.-91. lpp.

7. Kavacs J. Latvijas armijas Galvenā štāba Ģeodēzijas un topogrāfijas daļas darbība 1921.-1940. gadā. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls 1995‚ Nr.2. - R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds‚ 1995‚ 98.-107. lpp.

8. Kavacs J. Latvijas teritorijā veiktie liela mēroga uzmērījumi un kartogrāfijas darbi 17.-20. gadsimtā. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls 1994‚ Nr.4. - R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds‚ 1994‚ 77.-93. lpp.

9. Kovaļevska O. Krāslavas rajons. Ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīca. - R.: Latvijas Universitātes Reģionālās ģeogrāfijas un toponīmikas zinātniskā laboratorija‚ LR VZD Nacionālais mērniecības centrs‚ 1997‚ 173 lpp.‚ pielikumā 15 kartoshēmas (M1:10 000 - 1:50 000) un karte “Krāslavas rajona vietvārdi” (M1:100 000).

10.Kovaļevska O. Vietvārdi Krāslavas rajona Piedaugavas pagastos un Šilovas-Vitebskas posmā. // Daugavas Raksti. No Koškovciem līdz Daugavpilij. - R.‚ 1996‚ 89.-103. lpp.

11.Kovaļevska O. No kurienes Ežezeram “radies” nosaukums Ješa ezers. // Ģeogrāfiskā izglītība un novadu attīstība. 8.Latvijas ģeogrāfiskā konference. - Valmiera‚ 1998‚ 26.-28. lpp.

TŪRISMA PLĀNOŠANA UN PĀRVALDĪBA

Autors: Doc., Dr.geogr. M.RozīteKursa kods:Kursa apjoms: 48 akad. st.Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis: izprast tūrisma attīstības īpatnības dažādās vidēs; novērtēt tūrisma ietekmi uz dabas, sociālo un kultūras vidi; izprast tūrisma plānošanas un vadīšanas nepieciešamību, iepazīt tūrisma plānošanas uzdevumus, principus un etapus; iepazīt tūrisma politikas būtību un realizēšanas līdzekļus, apgūt citu valstu tūrisma plānošanas un vadības praksi.Kursa uzdevumi: 1) Apgūt un novērtēt tūrisma attīstības iespējamās pozitīvās un negatīvās sekas; 2) Izprast tūrisma dzīves ciklu; 3) Apgūt tūrisma plānošanas principus un metodes; 4) Apgūt tūrisma plānošanas īpatnības nacionālā, reģionālā un pašvaldības līmenī; 4) Iepazīt tūrisma politikas virzienus un līdzekļus; 5) Salīdzināt tūrisma plānošanas un politikas praksi dažādās pasaules valstīs, 6) Novērtēt plānošanas un politikas praksi Latvijā.

Kursa saturs:1. Ievads: Tūrisms, brīvais laiks un rekreācija. Tūrisma attīstība un dzīves cikls. (Lekcija). 2. Tūrisma attīstības tendences un plānošanas nozīme. (Lekcijas). 3. Tūrisma plānošanas pamatprincipi un metodes. (Lekcijas). 4. Tūrisma plānošana nacionālajā un reģionālajā līmenī. (Lekcijas). 5. Tūrisma plānošana pašvaldībā. (Lekcija, seminārs). 6. Tūrisma plānošanas īpatnības pilsētā, kūrortā un lauku teritorijā. (Lekcijas). 7. Tūrisma politika un tās nozīme. (Lekcijas). 8. Tūrisma ietekme uz vidi. Ilgtspējīgais tūrisms, tā principu integrēšana teritoriālajā plānošanā. (Lekcijas, seminārs). 9. Tūrisma pārvaldības process. (Lekcijas). 10. Tūrisma plānošanas un politikas prakse Latvijā. (Lekcijas, seminārs). Prasības kredītpunktu iegūšanai: apgūt kursa teorētisko saturu un prast iegūtās zināšanas pielietot plānošanas praktisko uzdevumu risināšanāKursa pārbaudes forma: eksāmensKursa apguves priekšnosacījumi:Literatūra:1. Baud-Bovy M., Lawson F. Tourism and Recreation. Handbook of Planning and Design. Architectural Press. Oxford.

1998. 287 p.2. Inskeep E., Tourism Planning. An Integrated and Sustainable Development Approach. Van Nostrand Reinhold. New

York. 1991. 491 p.3. Ritchie J. R. B., Goeldner C.R. (eds.). Travel, Tourism and Hospitality Research. 2nd.ed. New York. Willey. 19944. Chuk Y., Gee. Resort development and Management. 2nd.ed. Educational Institute of American Hotel & Motel

Assotiation. 1988.5. Coltman M. Introduction to Travel and Tourism. An International Approach. Van Nostrand Reinhold. New York.

1989. 267-284 pp.6. Cooper C., Fletcher D., Wanhill S. Tourism. Principles & Practice. Longman. UK. 1996. 77-107, 130-160 pp.7. Fridgen J. Dimnesions of Tourism. Educational Institute of American Hotel & Motel Assotiation. USA. 1991. 210-

232 pp.8. Gartner W. Tourism Development. Principles, Processes and Polices. Willey. Canada. 1996. 267-303, 493-524 pp.9. Gee C., Makens J., Choy D. The Travel Industry. New York. 1997. 123-153 pp.10. Latvijas Tūrisma attīstības koncepcija. R. VARAM. 1997. 91 lpp.11. Nickerson N. Foundations of Tourism. Prentice Hall. New Jersey. 1996. 43-69 pp.12. Pearce D. Tourist Development. 2nd ed. Longman. UK. 1994.244-280 pp.13. Page St. Urban Tourism. Routledge. 1995.14. Tūrisma nozares attīstība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādei. R., VARAM, 1999.15. Youell R. Tourism. An Introduction. Longman. UK. 1998. 163-186 pp.16. Kaбушкин Н. Менеджмент туризма. Минск. 1999.

VEĢETĀCIJAS EKOLOĢIJA

Autors: Dr.hab.geogr. M.Laiviņš Kursa kods: Kursa apjoms : 48 akad. stundasKredītpunkti : 3Kurss iekļauts : ģeogrāfijas un vides zinātnes maģistra studiju programmā.Kursa mērķis : iepazīstināt studentus ar augu sugu un augu sabiedrību saistību ar vides faktoriem, augu sabiedrību uzbūvi, dinamiku un klasifikācijas principiem.Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar augu sabiedrību struktūru un tās aprakstīšanas metodēm; 2) iepazīties ar augu sabiedrību sukcesiju veidiem mainīgā vidē; 3) analizēt galvenos augu sabiedrību klasifikācijas kritērijus un novirzienus; 4) iepazīties ar ģeobotānisko datu apstrādes un analīzes paņēmieniem; 5) analizēt veģetācijas karšu veidus un to sastādīšanas principus.Kursa saturs:1. Augu sugu saistība ar vides faktoriem, augu sabiedrības un to uzbūve. (Lekcija). 2. Augu sabiedrības parametri: sugu sastāvs, daudzums, masa, tilpums un to kvantitatīvās attiecības, augu sabiedrību populāciju struktūra. (Lekcija un praktiskais darbs). 3. Veģetācijas dināmika: augāja evolūcija (floroģenēze, fitocenoģenēze) un sukcesijas (sukcesijas stādijas, klimaksa sabiedrības, aktuālā un potenciālā veģetācija). (Lekcija un praktiskais darbs). 4. Augu sugu dzīves stratēģija: violenti, patienti, eksplerenti . (Lekcijas). 5. Sugu skaita un produktivitātes maiņa sukcesiju stādijās, augu sabiedrību stabilitāte , augu dzīves stratēģija un sukcesijas. (Lekcija, seminārs, praktiskais darbs).

6. Augu sabiedrību klasifikācija - klasifikācijas kritēriji un novirzieni. (Lekcijas). 7. Floristiskā un ekoloģiskā augu sabiedrību klasifikācija, sintaksonu sistēma: klases, rindas, savienības, asociācijas, subasociācijas, varianti . (Lekcija un seminārs). 8. Sinūzijas un to klasifikācijas sistēma. (Lekcija un seminārs). 9. Dzīves formas un veģetācijas fizionomiskā klasifikācija. ( Lekcijas). 10. Augu sabiedrību klasifikācijas matemātiskās metodes, augu sabiedrību ordinācija. (Lekcija). 11. Augu sabiedrību mozaīkveida struktūra un veģetācijas kartēšana, ģeobotānisko karšu veidi un saturs. (Lekcija). Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktiskie darbi 14 stundas.Kursa pārbaudes forma: vārdiskais eksāmens.Literatūra:Aleksandrova V.D.1969 Principles of Classification and Classification Systems of Various

Phytocoenological Schools. Leningrad, Nauka, 275 p. (Russian)Archibold O.W. 1995. Ecology of World Vegetation. London, Glasgow, Weinheim, New

York, Tokyo, Melbourne, Madras: Chapman & Hall, 510 p.Ellenberg H. 1982. Vegetation Mitteleuropas mit den Alpen in ökologischer Sicht. Stuttgart, Verlag Eugen

Ulmer, 989 p.Mirkin B.M. 1978. Phytocoenologia. Principles and Methods. Moscow, Nauka, 211 p.

(Russian)Muller-Dombois D., Ellenberg H. 1974. Aims and Methods of Vegetation Ecology. New York, London,

Sydney, Toronto, John Wiley & Sons, 547 p.Oberdorfer E. (Hrgb.) suddeutsche Pflanzengesellschaften. Walder und Gebusche. Jena.

Stuttgart, New York, Gustav Fischer Verlag, 282 s.Rabotnov T.A. 1983. Phytocoenologia, Moscow, University of Moscow, 291 p. (Russian)Rabotnov T.A. 1998. Experimental Phytocoenologia, Moscow, University of Moscow, 238 p.

(Russian)Trass H. 1976. Vegetation Science. Leningrad, Nauka, 251 p. (Russian)Walter H. 1968, 1975. Vegetation of the World. Moscow, Progres, Vol. I-III (Russian)

VEĢETĀCIJAS ĢEOGRĀFIJA

Autors: Asoc. prof. Dr.hab. geogr. M.Laiviņš Kursa kods :Kursa apjoms : 48 akad. stundasKredītpunkti : 3Kurss iekļauts: ģeogrāfijas maģistra studiju programmā.Kursa mērķis : iepazīstināt studentus ar augu sugu un augu sabiedrību daudzveidību, to saistību ar vides faktoriem, kā arī izvietojuma likumībām uz Zemes lokālajā, reģionālajā un globālajā dimensijā.Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar augu sugu taksonu daudzveidību un floras raksturlielumiem; 2) iepazīties ar areālu klasifikācijas pamatprincipiem; 3) analizēt floras un veģetācijas reģionālās atšķirības, aplūkot floristiskās un ģeobotāniskās rajonēšanas principus; 4) iepazīties ar Latvijas floras un augu sabiedrību struktūru un ģeogrāfiju.Kursa saturs:1. Sugas jēdziens, sugu daudzveidība un sugu izvietojuma ģeogrāfija (Lekcija).2. Augu sugu areālu ģeogrāfiskā un ģenētiskā klasifikācija. Latvijas floras ģeogrāfiskā struktūra. (Lekcija, prektiskais darbs). 3. Augu sugu izplatīšanās, floras sinantropie elementi un to klasifikācijas veidi. (Lekcija, praktiskais darbs). 4. Flora kā dabiska sistēma, lokālās un reģionālās floras. Floras daudzveidības parametri, vadošie un endēmie taksoni, to struktūra. (Lekcija) 5. Floras rajonēšanas pamatprincipi un kritēriji, floras valstis, apgabali un provinces (A.Tahtadžjana un R.Guda sistēmas), Eiropas floristiskā rajonēšana. (Lekcijas).

6. Augu sabiedrību zonālie tipi jeb biomi. (Lekcija). 7. Latvijas floristiskā un ģeobotāniskā rajonēšana, ģeobotāniskās un fiziski ģeogrāfiskās rajonēšanas saistība. (Lekcija un seminārs). 8. Veģetācijas maiņa pēcleduslaikmetā un augu sabiedrību daudzveidība Latvijā. (Lekcija un seminārs). 9. Latvijas galvenās augu sabiedrību grupas (divizioni): saldūdeņu un purvu augājs, jūrmalas sāļo augteņu augājs, segetālā un ruderālā veģetācija, klintāju augājs, pļavu, viršāju un smiltāju augājs, mežmalu un krūmāju sabiedrības, skujkoku mežu sabiedrības un lapukoku mežu sabiedrības. (Lekcija un praktiskais darbs). 10. Meža tipoloģija un mežu ģeogrāfija ģeogrāfija Latvijā. (Lekcija). Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktiskie darbi 14 stundas.Kursa pārbaudes forma: vārdiskais eksāmens.Literatūra:Bušs K. 1981. Forest Typology and Ecology. Riga, Zinatne, 64 p. (Latvian)Dierssen K. 1996. Vegetation Nordeuropas. Verlag Eugen Ulmer, Stuttgart, 837 s.Galeniece M., Tabaka L., Birkmane K. 1958. Vegetation of Latvia. Riga, Latvian Academy of

Sciences, 79 p. (Latvian)Szafer W. 1975. General Plant Geographie. Warszawa, 430 p.Tabaka L. (Ed.). Flora and Vegetation of Latvia. Riga, Zinatne, Vol. 1, 1974, 140 p.; Vol.2, 1977,

171 p.; Vol.3., 1979, 163 p.; Vol.4., 1982, 194 p.; Vol.5., 1985, 294 p.; Vol.6., 1987, 172 p.; Vol.7., 1990, 144p

Takhtajan A. 1978. The Floristic Regions of the World. Nauka, Leningrad, 246 p. (Russian)Walter H. 1968, 1975. Vegetation of the World. Moscow, Progres, Vol. I-III (Russian)

VIDES ĢEOMORFOLOĢIJA

Autors: Asoc. prof. .Dr.ģeol. V.ZelčsKursa kods :

Kursa apjoms: 48 akad. stundasKredītpunkti : 3 Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmāKursa mērķis: iegūt zināšanas un prasmi Zemes virsas reljefa un to veidojošo nogulumu izvērtēšanai lietišķām vajadzībām. Kursa uzdevumi: 1) Iemācīties identificēt vides ģeomorfoloģiskos faktorus izmantojot tālizpētes un kartogrāfiskos materiālus un lauku pētījumos; 2) Apgūt reljefa formu un to veidojošo nogulumu izpētes, izvērtēšanas un kartēšanas metodes.Kursa saturs:1. Reljefs un tā veidojošie nogulumi kā teritorijas ģeoloģiski ģeomorfoloģiskais potenciāls un ģeogrāfiskās ainavas litoģenētiskā pamatne.2. Latvijas reljefa klasifikācija un attīstības galvenie etapi .3. Reljefa morfoloģiskā analīze un nogāžu procesi .4. Mūsdienu eksodinamiskie procesi un to neitralizācija .5. Reljefa un ģeoloģiskās uzbūves dešifrēšana tālizpētes materiālos un topogrāfiskajās kartēs.6. Reljefa formu un to veidojošo nogulumu pētījumi derīgo izrakteņu ieguves un

izmantošanas vajadzībām . 7. Reljefa veidojošo nogulumu sega, pazemes ūdens saguluma apstākļu un zemes virskārtas

ūdenscaurlaidīguma teritoriālās atšķirības Latvijā.8. Reljefs un to veidojošie nogulumi kā tehnoloģiskais faktors .9. Reljefa un to veidojošo nogulumu pētījumi lauksaimniecības vajadzībām.10. Lietišķās reljefa kartes un datorprogrammas to nodrošināšanai .Prasības kredītpunktu iegūšanai: praktiskie darbi un semināri 16 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: Nav

Literatūra:1.Eberhards G. Glaciālā ģeomorfoloģija. Rīga: LVU, 1977.- 123 lpp. 2.Eberhards G. Fluviālā ģeomorfoloģija, I daļa. Rīga: LVU, 1978.- 55 lpp. 3.Eberhards G. Fluviālā ģeomorfoloģija, II daļa. Rīga: LVU, 1978.- 51 lpp. 4.Grīne I., Zelčs V. Ģeomorfoloģisko terminu vārdnīca. Rīga: K&P, 1998.- 236 lpp.5.Kuršs V., Stinkule A. Latvijas derīgie izrakteņi. Rīga: LU, 1997.- 200 lpp.6.Latvijas zemes dzīļu resursi. V.Segliņa red. Rīga: Valsts ģeoloģijas dienests, 1997.- 34 lpp.7.Levins I., Levina N., Gavena I., 1998. Latvijas pazemes ūdeņu resursi. Rīga:Valsts ģeoloģijas dienests, 24

lpp.8.Maldavs Z., Melluma A., Seile A., 1981. Ģeomorfoloģijas pamati. Rīga: Zvaigzne, 210 lpp. 9.Pazemes ūdeņu aizsardzība. Rīga: Gandrs, 1997, 461 lpp.10.Plummer Ch. C., Geary D. Mc., 1993. Physical Geology. Sixth Edition, 536 p. 11.V.Zelčs, 1993. Diverģentā tipa zemieņu glaciotektoniskās reljefa formas. Rīga: LU,- 105 lpp. 12.J.G.F,jknbymi. Ukzwbjcnhernehf b ktlybrjdsq vjhajutytp. Hbuf Pbyfnyt>

1989.- 284 c.

VIDES ĢEOGRĀFIJA Autors: Prof. Dr. habil. geogr. A. MellumaKursa apjoms: 64 akad. st.Kredītpunkti: 4Kurss iekļauts ģeogrāfijas un vides zinātnes maģistra studiju programmās Kursa mērķis: radīt priekšstatu sistēmu par vidi kā cilvēka un dabas mijiedarbības produktu, tās veidošanās procesiem un dinamiku dažādu faktoru ietekmē. Sniegt zināšanas par “ vides pieejas” lomu lietišķas ievirzes pētījumos, plānošanas un projetēšanas darbos.Kursa uzdevumi: 1. Sniegt zināšanas par dabas un antropogēno faktoru lomu vides tipu veidošanā; 2. Sniegt pārskatu par vides tipiem, to attīstību un ģeogrāfiju; 3. Iepazīstināt ar “ vides pieejas” attīstību, tās priekšrocībām un vājajām pusēm; 4. Sniegt priekšstatu par vidi kā fizisku realitāti, procesu kopumu , par subjektīvās uztveres lomu vides izpētē un vērtēšanā. Kursa saturs: 1. Vides jēdziens dažādās interpretācijā2. Vides jēdziena izmantošana dažādās zinātnes nozarēs.3. Vide kā attiecību sistēma.4. Vide kā fiziskā realitāte un procesu kopums.5. Vides dinamika,tās virzošie spēki.Līdzsvars un pretrunas.6. Cilvēka un dabas mijiedarbības procesu reālās izpausmes, to uztvere un vērtēšana.7. Mēroga nozīme vides ģeogrāfijā.8. Vide kā sociālā telpa.9. Vides tipu veidošanās procesi. To maiņas laiktelpā.10. Vides tipi,to izvietojums,dinamika telplaikā.11. Lauku vides veidošanās, attīstības problēmas. Izpētes metodes.12. Pilsētvides veidošanās, attīstības problēmas.13. Cilvēka darbības mezglpunkti un vides problēmas.14. Dabas vide kā specifisks resurs.15. Vides ģeogrāfijas teorētiskie jautājumi.16. Vides pieejas attīstība lietišķajās zinātnēs un plānošanā.Literatūra: 1. Melluma A. Latvijas teritorijas antropogēnā noslodze.Rīga,1990.2. Melluma A. Leinerte M. Ainava un cilvēks.Rīga,1992.3. Zemes konferences Rīcības programma pārmaiņām.Agenda 21 un citas Riodežainero vienošanās

vienkāršās valodas versijā.(tulkots no angļu val.).1993.

4. Strahler A., Strahler A. Physical Geography: Science and Systems of the Human Enviroment.- 1997 John Willey& Sons Inc. USA 640

5. Goudie A. The nature of the enviroment 1984, Oxford 332 p6. Purdon P.W., Anderson S.H. Enviromental Science. Managind the Enviroment 1983,

Bull&Howell, USA. 7. Zybwrbq J.Y. Trjkjubxtcrfz gthcgtrnbdf ujhjlf. Vjcrdf ,1988.8. Jrhe;f/ofz chtlf. Cgjhs j ,eleotv. Vjcrdf ,1983. 6. Yfit j,ott ,eleott. Ljrkfl vt;leyfhjlyjq rjvbccbb gj jrhe;f/otq chtlt gj hfpdbnb/ (Tulkots no angļu val.). 1989.7. Vides aizsardzības plāns Latvijai. Rīga, 1997.8. Ieteikumi attīstības stratēģijas izstrādāšanai. VARAM, Rīga, 1998.9. Enviromental Science. Earth as a Living Planet. D.B. Botein, E.A. Keller, 1998.

VIDES POLITIKA

Autors: Doc., Dr.fiz. M. VircavsKursa kods:Kursa apjoms: 32 akad. st.Kredītpunkti: 2Kurss iekļauts vides zinātnes un ģeogrāfijas maģistra programmā.Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par vides politiku, tās vietu un lomu vides aizsardzības sistēmā, par tās saturu, līdzekļiem un instrumentiem, par vides politikas internacionalizāciju.Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt ar vides politikas mērķiem un principiem; 2) Sniegt zināšanas par vides politikas nepieciešamību un lomu vides aizsardzības sistēmā gan Latvijā, gan ārvalstīs; 3) Iepazīstināt ar vides politikas veidošanu Latvijā un tās attīstības iespējām.Kursa saturs:1. Ievads vides politikas zinātnēs.2. Vides politikas mērķi, principi un veidošanas nosacījumi.3. Vides aizsardzības un vides politikas līdzekļi un instrumenti.4. Vides politikas internacionalizācija: starptautiskās organizācijas, konvencijas, līgumi.5. Vides politikas veidošana Latvijā.6. Vides stāvokļa pārskats, tā nozīme.7. Vides politikas plāns Latvijai, tā attīstības iespējas.Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 28 stundas, semināri 4 stundas.Kursa pārbaudes forma: mutisks eksāmens.Kursa apguves priekšnosacījumi: vides likumdošana, vides pārvalde.Literatūra:1. Vides politikas plāns Latvijai. Rīga, 1995. 2. Sven-Olof Ryding Environmental management Handbook. , Florida, 1992.3. R.Garner. Environmental Politics, Prentice Hall, Harvester Wheatsheaf, London - New

York - Toronto - Sydney - Tokyo - Singapore - Madrid - Mexico City - Munich, 1996.4. The European Union and the Environment, Europe on the move, Office for Official

Publications of the European Communities, Luxembourg, 1997.5. J.McCormick. The Global Environmental Movement, JohnWiley & Sons, Chichester -

New York - Brisbane - Toronto - Singapore, 1995.6. A.Markham. A Brief History of Pollution, Earthscan Publications Ltd, London, 1994.VIDES PSIHOLOĢIJA Autors: Dr.biol.R. JūrmalietisKursa kods: Kursa apjoms: 48

Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts ģeogrāfijas un vides zinātnes maģistra studiju programmāKursa mērķis: Veidot izpratni par cilvēka un tā vides mijiedarbību psiholoģiskajiem aspektiem saistībā ar sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas problēmām. Kursa uzdevumi: Atsegt vides kvalitātes problēmu psiholoģiskās saknes un demonstrēt iespējas psiholoģisko instrumentu izmantošanai cilvēka-vides mijiedarbību optimizēšanai. Kursa saturs:1. Vides problēmu psiholoģiskie aspekti. Vides zinātne, psiholoģija un vides psiholoģija: mijattiecības. Vides psiholoģijas pamatjēdzieni, metodiskās pieejas, attīstības problēmas un perspektīvas. Vides psiholoģijas pētījumu metodes. Vides psiholoģija kā interdisciplīna.2. Vides uztvere - vides psiholoģijas stūrakmens un pamats cilvēka-vides mijattiecību izpratnei. Holitiskās paradigmas būtība. Psiholoģija un vides uztvere menānistiskās un holistiskās paradigmu skatījumā. Vides novērtējums, attieksme un uzvedība.3. Personības un biofiziskās vides īpašības saistībā ar cilvēka un tā vides mijiedarbību psiholoģiskajiem aspektiem. Saskarsme un vide: personālā zona, teritorialitāte, populācijas sablīvētība, privātā dzīve4. Vides iekārtošana atbilstoši cilvēka psiholoģiskajām prasībām. Uzvedības vidē harmonizēšanaPrasības kredītpunktu iegūšanai: kursa programmas apguves radoša demonstrēšana cilvēka-vides mijattiecību harmonizēšanas problēmām veltītā rakstiskā esejā.Kursa pārbaudes forma: eksāmens Kursa apguves priekšnosacījumi: vides zinātnes pamatatziņu zināšana, ko nodrošina kurss “ Ievads vides zinātnē un pārvaldē” Literatūra:1. Vides psiholoģija : Lasāmgrāmata.- Rīga: LU CESAMS, 1995& 19972. Behaviour CHANGE: Enviromental Psychology ( Lasāmgrāmata). - Rīga: LU CESAMS, 1996.3. Vides zinātne un pārvalde. LU Zinātniskie raksti, 604. Sēj. - Rīga, LU 1996.4. Veitch, R., Arkkelin D. Enviromental Psychology: An Interdisciplinary Perspektive - Prentice Hall, 1995.5. Capra F., The Turning Point : Science, Society and The Rising Culture.- Flamingo , 19836. Reber A.S., Dictionary of Psychology.- Penguin Book, 19957. Godfrua ˇ. Što takoje psihologija ( 2, sēj. tulk. no franču val. krieviski) .- M: Mir 1992.

VIDES VĒRTĒJUMS UN PĀRVALDE

Autors: Doc., Dr.ģeol.V.SegliņšKursa kods:Kursa apjoms: 80 akad. st.Kredītpunkti: 5 Kurss iekļauts: ģeogrāfijas un vides zinātnes maģistra studiju programmās.Kursa mērķis: radīt izpratni par vides faktora nozīmi ģeogrāfiskās telpas efektīvā attīstībā, izmantojot konkrētas vietas un reģiona priekšrocības un minimizējot ar konkrētām rīcībām un instrumentiem antropogēno ietekmi uz vidi.Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar vides faktoru nozīmi un to novērtēšanas metodēm, plānojot teritorijas attīstību; 2) raksturot dažādu tautsaimniecības nozaru attīstību un to izraisītās vides problēmas; 3) iepazīstināt ar rīcībām, lai samazinātu antropogēno ietekmi un veicinātu teritorijas attīstību; 4) sniegt pamatzināšanas vides pārvaldes metodoloģijā; 5) praktiski apgūt vides vērtēšanas metodes un priekšlikumu sagatavošanu antropogēnās ietekmes samazināšanai.

Kursa saturs:1. Vides faktoru nozīme un to novērtēšanas metodes teritorijas attīstības prognozēšanai.2. Attīstība (lauku, pilsētas, enerģētikas, transporta, rūpniecības) un ar to saistītās vides problēmas.3. Antropogēnās ietekmes ekoloģiskais efekts .4. Rīcības, sekmējošas ģeogrāfiskās telpas ekonomisko un sociālo attītību.5. Rīcības, lai samazinātu antropogēno ietekmi uz vidi un likvidētu tās izraisītās problēmas.6. Nākotnes stratēģijas.Prasības kredītpunktu iegūšanai: seminārs 20 stundas, praktiskie darbi 10 stundas.Kursa pārbaudes forma: eksāmens rakstveidā.Literatūra:Ryding S. Environmental management handbook, Amsterdam,Oxford: IOS Press, 1992

VIETU UN REĢIONU ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

Autori: Lekt., M. ģeogr. I.Francis; Doc., Dr.ģeogr. P. ŠķiņķisKursa kods: Kursa apjoms: 96 akad. stundasKredītpunkti : 6Kurss iekļauts ģeogrāfijas un vides zinātnes maģistra studiju programmās.Kursa mērķis: radīt izpratni par vietu un reģionu attīstības nosacījumiem, to ekonomisko un sociālo plānošanu, plānošanas metodēm un iepazīstināt ar plānošanas pielietojuma piemēriem, sniegt iemaņas attīstības plānošanas projektu veidošanā.Kursa uzdevumi: 1) Radīt izpratni par par vietu un reģionu attīstības būtību, plānošanas priekšmetu, sociālo un ekonomisko procesu ietekmi uz ģeogrāfisko telpu; 2) Gūt ieskatu par vietu un reģionu attīstības kritērijiem un indikatoriem; 3) Radīt izpratni par ģeogrāfiskajā telpā notiekošo sociālo un ekonomisko procesu izpausmēm dažādos telpiskās struktūras līmeņos, to kontroli un izmaiņu plānošanu un prognozēšanu; 4) Sniegt pamatzināšanas par metodēm un to pielietošanu vietu un reģionu attīstības veicināšanā. Praktiski apgūt projektu veidošanas, vadības un realizācijas principus.Kursa saturs:1. Vietu un reģionu attīstības plānošanas būtība, plānošanas veidi. Vietu un reģionu attīstības plānošanas prakse ārvalstīs un Latvijā. 2. Apdzīvoto vietu telpiskie aspekti. Sociālo un ekonomisko procesu izpausmes ģeogrāfiskajā telpā. Vietu un reģionu attīstības kritēriji un indikatori. 3. Urbanizācijas sociālie un ekonomiskie aspekti: specializācija, teritoriālās koncentrācijas priekšrocības un trūkumi; pilsētu optimālā lieluma problēma.4. Pilsētu un reģionu ekonomiskā attīstība telpiskajā kontekstā. Pilsētu sistēma un apdzīvoto vietu, reģionu hierarhija. 5. Saimniecisko aktivitāšu un urbanizēto teritoriju novietojums;6. Reģionu ekonomiskā bāze un ekonomiskās attīstības politikas izstrāde:7. Ekonomiski teritoriālās plānošanas teorija, virzieni un metodes. Teritoriālās ekonomiskās plānošanas mainīgās teorētiskās perspektīvas; 8. Modeļu nozīme attīstības plānošanas procesā: Plānošanas process; modeļu raksturs un klasifikācija. Modeļu izveides principi un to pielietošanas iespējas:9. Telpiskās atšķirības tirgus ekonomikas un sociālisma apstākļos - dažādās attīstības plānošanas sistēmu izpausmes:

10. Demogrāfisko prognožu pielietošana attīstības plānošanā: iedzīvotāju skaita prognozes, darbaspēka prognozes, migrācija un svārstmigrācija.11. Pilsētu attīstības politika un plānošana. Lauku attīstības politika un plānošana.12. Datorprogrammu pielietošanas iespējas attīstības plānošanā13. Telpiski ekonomiskās plānošanas pielietošana reģionu attīstības stratēģiju, plānu un programmu izstrādē. Attīstības plānošanas projektu veidošana, vadība un realizācija.Prasības kredītpunktu iegūšanai : semināri un praktiskie darbi 32 stundasKursa pārbaudes forma : rakstisks semināra ziņojums, eksāmens rakstveidāKursa apguves priekšnosacījumi: reģionālā ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija.Literatūra:1. Bertuglia C.S., G.P.Clarke and A.G. Wilson. 1994: Modelling the city: perfomance, policy.

London2. Carter H. 1981: The study of urban geography, third edition. London: Edward Arnold; New York:

John Wiley3. Chorley R.J. & Peter Hagett (eds.). 1967. Models in geography. London, pp.1 -380.4. Glasson J. 1992. An introduction to regional planning: concepts, theory and practice. (2nd

edition). London: UCL Press Limited, pp. 1- 434.5. Gold J.R. 1980. An Introduction to Behavioural Geography. New York : Oxford University Press,

pp. 1 - 290.6. Guidelines for project preparation and design 1991. Helsinki: Finn IDA, pp. 1- 161.7. Haggett P.,Cliff A.D. and Frey A.E. 1977; Locational analysis in human geography, second

edition. London: Edward Arnold8. Hartshorn T.A. 1980: Interpreting the city: an urban geography, New York: John Wiley9. Lyons Thomas S., Roger E., Hamlin. 1991. Creating an economic development action plan: a

guide for development professionals. New York: Praeger Publishers, pp. 1- 207.10. Preston R., Bryant C., Dudycha D. 1990: Explaining the economic Base of the Local Economy.

University of Waterloo11. Preston R., Bryant C., Dudycha D. 1991: Forecasting in Economic geography. University of

Waterloo.12. Saarinen, Thomas F. 1976. Environmental planning: perception and behaviour. Boston: Houghton

Mifflin Company, pp. 1-263. 13. Unwin D. 1981; Introductory spatial analysis. London and New York: Methuen 14. Webber M.J.1984; Explanation, prediction and planning: the Lowry model. London: Pion15. Williams Richard H. 1996. European Union spatial policy and planning. London: Paul Chapman

Publishing Ltd., pp. 1- 283.16. Wilson A.G. 1974; Urban and regional models in goegraphy and planning. New York and

Chicester: John Wiley

ZINĀŠANU KVALITĀTES VĒRTĒŠANA

Autors: Lekt., M. geogr. J. KļaviņšKursa kods: Kursa apjoms: 48Kredītpunkti: 3Kurss iekļauts ģeogrāfijas maģistra studiju programmāKursa mērķis: Sniegt zināšanas par izglītības kvalitātes komponentiem, izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu , izglītības kvalitātes mērījumusistēmu, par vienotu valsts pārvaldes darbu sistēmas izveidi Latvijas valsts izglītības iestādē.Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt studentus ar Latvijas valsts izglītības sistēmu struktūru, ar pamatizglītības un vidējās izglīības standartiem ģeogrāfijā; 2) Sniegt zināšanas un veidot izpratni par vienotās valsts pārvaldes darbu sistēmas principiem un tās realizāciju; 3) Veidot izpratni par vienotās valsts pārbaudes darbu sistēmas komponentiemKursa saturs:1. Latvijas izglītības sistēma. Pamatizglītības un vidējas izglītības satura struktūra. (Lekcija). 2. Pamatizglītības standarts ģeogrāfijā, vidējās izglītības standarts ģeogrāfijā. (Lekcija).

3. Izglītības kvalitātes mērījumi. Izglītības kvalitātes komponenti. Izglītības kvalitātes komponenetu īpatsvars dažādos izglītības posmos. (Lekcija). 4. Izglītības kvalitātes mērījumu sistēma. Pārbaudes darbu veidi. (Lekcija, seminārs, referāts). 5. Pārbaudes darbu klasifikācija pēc to mērķirm un vērtēšanas veida. (Lekcija, seminārs, referāts). 6. Blūma taksonomija mācību uzdevumiem. (Lekcija, seminārs, referāts). 7. Diagnoscējošo darbu struktūra, darbu labošana, darbu rezultātu analīze. (Lekcija, seminārs, referāts). 8. Valsts pārbaudes darbu veidi, struktūra (pamatskolā, vidusskolā). (Lekcija). 9. Pārbaudes darbu norise, vērtēšanas kritēriji, darbu labošana, pārbaudes darbu analīzes datu bāzes izveidošana. (Lekcija, seminārs). Prasības kredītpunktu iegūšanai: lekcijas 18 stundas, praktiskais darbs - skolēnu darbu semināri 5 stundas, analīze - 9 stundasKursa pārbaudes forma: eksāmensLiteratūra: 1. LR IZM ISEC Vispārējā izglītība. 30.03.1995., 24.09.1995., 11.1995., 21.12.1995., 27.06.1996., 22.09.1996., 21.09.1997., 30.10.1997., 4.12.19972. LR IZM ISEC Vienotā valsts pārbaudes darbu sistēma. Rīga 1997.3. LR IZM ISEC Izglītības kvalitātes vērtēšana pamatskolā. Rīga 1995.4. Latvijas pedagogu biedrība. Skolēnu aktivizēšana stundā. Rīga 1988.5. Thuringer Kultusministerium. Abiturprufung 1996.6. Scottish certificate of education 1995.7. Scottish examination board. Scottish certificate of education.5. LR IZM Pamatizglītības standarts ģeogrāfijā. Rīga 1992. 6. LR IZM Vidējās izglītības standarts ģeogrāfijā. Rīga 1993. 7. LR IZM ISEC Ģeogrāfijas profilkursa vadlīnijas. Rīga 1995. 8. Šustere G., Buile N. Ģeogrāfijas mācību programma pamatskolai. Rīga, 1999

KURSU AUTORU SARAKSTS

Vārds, uzvārds Akadēmiskais grāds

Zinātniskais grāds Ieņemamais amats

Ojārs Āboltiņš Dr. habil. geol. profesors ĢZZF

Ilga Apine Dr. habil. hist profesore blakus darbs

Elga Apsīte Dr. geogr. docente ĢZZF

Velta Balode M. philol. lektore blakus darbs

Andris Bauls Dr. geogr. docents ĢZZF

Velta Bērtiņa M. philol. asistente blakus darbs

Edgars Bērziņš blakus darbs

Veronika Bikse Dr. ekon. asoc. profesore blakus darbs

Agrita Briede Dr. geogr. docente ĢZZF

Astrīda Celmiņa M. geogr. blakus darbs

Igors Danilāns Dr. habil. geol. asoc. profesors ĢZZF

Valdis Mārtiņš Driniks M. chem. lektors blakus darbs

Maija Dzelmīte Dr. ekon. docente blakus darbs

Jānis Dzelzītis asistents ĢZZF

Guntis Eberhards Dr. habil.geogr. profesors ĢZZF

Ilgvars Francis M. geogr. blakus darbs

Zinta Goba Dr. geogr. lektore blakus darbs

Ineta Grīne M. geogr. asistente blakusdarbs

Jāzeps Jnakevics Dr. geogr. docents ĢZZF

Laimdota Klaniņa M. geogr lektore ĢZZF

Marija Kasparovica Dr. geogr. docente ĢZZF

Māris Kļaviņš Dr. habil. chem profesors ĢZZF

Jānis Kļaviņš M. geogr. lektors ĢZZF

Ādolfs Krauklis Dr. habil. geogr. profesors ĢZZF

Zaiga Krišjāne Dr. geogr. docente ĢZZF

Ināra Krūmiņa Dr. psych. docente ĢZZF

Māris Laiviņš Dr. habil. geogr. asoc. profesors ĢZZF

Aivars Markots M. geogr. lektors ĢZZF

Irina Maslo Dr. habil. paed. profesore blakus darbs

Silvija Meiere M. jur. lektore blakus darbs

Viesturs Melecis Dr. biol. docents ĢZZF

Aija Melluma Dr. habil. geogr. profesore ĢZZF

Edgars Mūkins M. phys lektors ĢZZF

Olģerts Nikodemus Dr. geogr. asoc. prof. ĢZZF

Maija Rozīte Dr. geogr. docente ĢZZF

Baiba Barbara Saltupe M. geogr. lektore ĢZZF

Valdis Segliņš Dr. geol. docents ĢZZF

Jānis Spīgulis Dr. habil. phys. profesors ĢZZF

Ivars Strautnieks Dr. geol. docents ĢZZF

Pēteris Šķiņķis Dr. geogr. docents ĢZZF

Ineta Tunne Dr. psych. as. profesore ĢZZF

Magnus Vircavs Dr. phys. docents ĢZZF

Vitālijs Zelčs Dr. geol. asoc. profesors ĢZZF

OJĀRA ĀBOLTIŅA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1936Personas kods: 220636-10306Izglītība: 1955-1960 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, students

1961-1964 Latvijas Valsts Universitāte, ģeogrāfijas fakultāte, aspirants 1979 Maskavas Valsts Universitāte, Ģeoloģijas fakultāte, kvalifikācijas kursu klausītājs Vispārīgajā un vēsturiskajā ģeoloģijā.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1966 Ģeogrāfijas zinātņu kandidāts1971 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1991 Ģeogrāfijas zinātņu doktors1992 Profesors, habilitētais ģeoloģijas doktors

Nodarbošanās:1959-1961 Inst. TEPLOELEKTROPROJEKT, inţenieris ěeologs1964-1972 PSRS Ģeoloģijas ministrijas, Rīgas Ģeoloģijas in-ts (kopš 1967g.in-ts VNIIMORGEO), jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks1971-1975 Inst. VNIIMORGEO, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1975-1986 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, Fiziskās ģeogrāfijas katedra, docentsKopš 1992 Ģeoekoloģijas un ģeomorfoloģijas katedras, no 1994.g. Dabas ģeogrāfijas katedras vadītājs, profesors. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:Аболтиньш О.П. Развитие долины реки Гауя.- Рига: Зинатне, 1971.-105 с.Аболтиньш О.П. Гляциоструктура и ледниковый морфогенез.-Рига: Зинатне, 1989.-284 с.Āboltiņš O., Dreimanis A. Glacigenic deposits in Latvia. In: Jurgen Ehlers, Stefan Kozarski, Philip Gibbard (eds) Glacial deposits in North-East Europe: pp115-124, Roterdam A.A. Balkema Publishers, 1995.Raukas A., Āboltiņš O., Gaigalas A. Current state and new trends in the Quaternary Geology of the Baltic States. In: Proceedings of the Estonian Academy of Sci.Geol., 44: pp1-14,Tallin,1995. Molodkov A., Dreimanis A., Āboltiņš O., Raukas A. The ESR age of Portlandia Arctica shells from glacial deposits of Central Latvia: an answer ioa controversy on the age and genesis of their enclosing sediments. Quaternary Science Reviev, Quaternary Geochronology, Vol. 17, pp 1077-1094, Elsevier Science Ltd., Great Britain, 1998.Āboltiņš O. Morēnu ģenētiskais iedalījums Latvijā // Latvijas ģeoloģijas vēstis. Valsts ģeoloģijas dienesta žurnāls, Nr. 4.-Rīgā, 1998, 6-16 lpp.Karukapp R., Raukas A., Āboltiņš. Glacial Accumulative Insular Heights (Otepaas)-Specific Topografic Features in the Baltic States. In: Urve Miller, Tony hackens, Valter Lang, Anto Raukas and Sheila Hicks (eds), Environmental and Cultural History of the Eastern Baltic Region, Journal of the European Network of Scientific and Technical Cooperation for Cultural Heritage.- Printing E.Oleffe, B-1490 Court-Saint- Etienne, Belgium,1999,- pp.193-205.

Pavisam 98 zināniskās publikācijas, kopējais publikāciju skaits 387.Nozīmīgākā mācību literatūra:Āboltiņš O. Jūras krastu tipi // Mācību grāmata Ģeoloģija.- Rīga: Zvaigzne, 1979.- 320-331 lpp.Āboltiņš O. Ledāja denudācijas un akumulācijas apgabali // Mācību grāmata Ģeoloģija.-Rīga: Zvaigzne, 1979.- 314-320 lpp.

Āboltiņš O. Kvartāra nogulumu karte mērogā 1: 2000000 // Latvijas PSR Atlants.- Maskava: PSRS Min. Padomes Ģeodēzijas un kartogrāfijas galvenā pārvalde, 1986.-10-10 lpp.Āboltiņš O. Struktūrģeoloģijas pamati.-Rīga: Latvijas Universitāte, 1999.- 136 lpp.Zinātniski pētnieciskā darbība:Veikti pētījumi par upju ieleju uzbūvi un veidošanos. Kvartārģeoloģiski, glaciotektoniski un glacioģeomorfoloģiski pētījumi formveidojošo nogulumu uzbūves un veidošanās, reljefa lielformu un mezoformu morfoloģijas, glaciostruktūras un ģenēzes likumsakarību noskaidrošanai. Sastādītas Latvijas un līdzās esošo teritoriju kvartārģeoloģiskās, ģeomorfoloģiskās un paleoģeogrāfiskās kartes, analizētas neotektonisko kustību izpausmes, izdalīti ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas saudzējamie objekti. Patreiz galvenā uzmanība veltīta ledāja veidojumu glaciotektoniskās strutūras un litomorfoģenēzes likumsakarību izzināšanai. Izveidota jauna glaciālās litomorfoģenēzes koncepcija, kuras pamatiestrādnes publicētas 1989.g. monogrāfijā.Akadēmiskie kursi:1975-1990 Vispārīgā un vēsturiskā ģeoloģija 96 akad.st1975-1984 Ģeogrāfijas vēsture un metodoloģija 64 akad.st.1975-1984 Inţenierěeoloěijas un hidroěeoloěijas pamati 36 akad.st. 1985-1990 Struktūrģeoloģijas pamati 36 akad.st.1985-1990 Kvartārģeoloģija 36 akad.st.kopš-1975 Latvijas ģeoloģija un ģeomorfoloģija 48 akad.st.kopš- 1990 Struktūrģeoloģija 48 akad.st.kopš- 1990 Vispārīgā ģeoloģija 64 akad.st.kopš- 1993 Paleoģeogrāfija 32 akad.st.kopš- 1996 Latvijas kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija 48 akad.st.Goda nosaukumi: nav

Papildus ziņas par profesionālo darbībuLīdzdalība zinātniskajās organizācijās:

Неотектоническая комиссия Прибалтики при Академии Наук СССР (lоdz 1975.g)

INQUA Litoloмijas un мenзzes komisijas korespodentвjloceklis (lоdz 1989.g.)

INQUA IGCP –253 Termination of Pleistocene, Peribaltic Group loceklis (līdz 1995.g.)

INQUA, Commision on Glaciation, Work Group on Glacial Tectonics and Peribaltic Group (no 1995.g.)Konferenču organizēšana un vadīšana pēdējos gados:

Glaciotectonic processes, sediments, landforms and their influence on the present geoecological situation.-Starptautisks lauka seminārs, notika 1992.g.27.07- 1.08. Latvijā, Ziemeļvidzemē un Centrālvidzemē.

Pleistocene stratigraphy, ice marginal formations and deglaciation of the Baltic States. IGCP-253, Termination of the Pleistocene, Peribaltic Group.-Starptautiska zinātniska ekskursija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 1993.g.

INQUA, after Congress excursion C-3, Baltic Traverse. Maršruta sagatavošana un vadīšana Latvijā, 1995.g. augusts.

Field Symposium on Glacial Processes and Quaternary Environment in Latvia. Vidzeme, 25-31 maijs, 1998.g.Starptautiskā sadarbība studiju procesa pilnveidošanā un pieredzes ieguvē:

Plimutas Universitātes (Lielbritānija) studentu ģeogrāfijas lauka kursa organizācija un vadīšana Latvijā (1996.g.septembrī)

Bernes universitātes (Šveice) studentu ģeoloģijas lauka kursa vadīšana Latvijā (1997.g.maijā)

Plimutas universitātes (Lielbritānija) studentu lauka kursa vadīšana Latvijā (1998.g. septembris)

1999.gada 12. oktobrī O. Āboltiņš

Ojārs ĀboltiņšCurriculum vitae

Year of birth: 1936Personal code: 220636-10306Education:

1955-1960 Latvian State University, Faculty of Geography, student1961-1964 Latvian State University, Faculty of Geography, Postgraduate

student 1979 Lomonosov Moscow State University, Faculty of

Geology, Continuing studiesAcademic titles and scientific degrees:

1966 Candidate of Science in Geography (The first doctor degree in USSR)1971 Senior researcher1991 Doctor of Science in Geography1992 Professor, Doctor Hab. in Geology

Employment:1959- 1961 All-Union Institute TEPLOELEKTROPROJEKT, geologist1964-1972 All-Union Ministry of Geology,Institute of Geology (Rīga),

younger researcher 1972-1975 All-Union Institute of Marine Geology and Geophysics, senior researcher 1975-1986 Docent, Faculty of Geography, Latvian State University 1986-1992 Docent, Chairman of Geomorphology and Geoecology, Faculty of Geography, University of Latvia 1992-currently Professor, Chairman of Physical Geography, Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia

Representative scientific publications:Āboltiņš O. 1971., Development of the Gauja River Valley.- Rīga, Zinātne.

105 p. [Russian]Āboltiņš O. 1989., Glaciotectonic structures and glacial lithomorphogenesis. Rīga, Zinātne. 284p [Russian]. Āboltiņš O, Dreimanis A., 1995. Glacigenic deposits in Latvia. In: J.Ehlers, S.Kozarski, P.Gibbard (eds). Glacial deposits in North–East Europe: pp. 115-125, Rotterdam, A.A.Balkema Publishers.Molodkov A., Dreimanis A., Āboltiņš O., Raukas A., 1998. The ESR age of Portlandia Arctica shells from glacial deposits of Central Latvia: an answer to a controversy on the age and genesis of their enclosing sediments. Quaternary Science Reviev, Quaternary Geochronology, Vol.17, pp 1077-1094, Elsevier Science Ltd., Great Britain.Āboltiņš O., 1998. Genetic subdivision of glacigenic deposits in

Latvia //Journal of the State Geological Survey of Latvia, No.4. Rīga, pp 6-16 [Latvian].

Karukapp R., Raukas A., Āboltiņš O., 1999. Glacial Accumulative Insular Heights (Otepaas)- Specific Topographic Features in the Baltic States. In: Urve Miller, Tony Hackens, Valter Lang, Anto Raukas and Sheila Hicks (eds), Environmental and Cultural History of the Eastern Baltic Region, Journal of the European Network of Scientific and Technical Cooperation for

Cultural Heritage. Printing E.Oleffe, B-1490 Court- Saint-Etienne, Belgium, pp. 193-205. Total number of scientific pulications 98.

Main text-books and teaching supplies:Āboltiņš O. 1979. Areas of the glacial denudation and accumulation. In: A. Indāns (ed), Geology.-Rīga, Zvaigzne, pp. 314-320 [Latvian].Āboltiņš O. 1979. Types of the Sea Coasts. In: A.Indāns (ed), Geology .-Rīga,Zvaigzne, pp.320-331 [Latvian].Āboltiņš O. 1986. The map of Quaternary deposits in scale 1:2000000. In: The Atlas of Latvian SSR. Moscow, The Central Board of Geodesy and Cartography, pp10-10 [Latvian].Āboltiņš O. 1999. Principles of Structural Geology.-Rīga, University of

Latvia, 136 p. [Latvian].Scientific investigations: geological structure and development of the river valleys, problems of glaciotectonic structure and origin of glacial deposits, regularities of morphogenesis on macro- and mezoscale landforms, neotectonic movements, compiling the geomorphological, paleogeographical and geological maps on the territory of Latvia and adjacent areas. Presently the current researh intrests is to clarify the regularities of origin of glaciotectonic structures and proceses of glacial morphogenesis.

Academic courses:In the Natural Sciences Bachelor¢s Programms in Geology, Geography and Nature Protection:

1975-1990 General and Historical Geology 96 hours

1975-1984 Principles of Ingenering Geology and Hydrogeology 36 hours

1975-1984 History and Methodology of Geography 64 hours

1985-1990 Principles of Structural Geology 36 hours

1985-1990 Quaternary Geology 36 hours

since-1975 Field Course in General Geology 64 hours

since-1975 Geology and Geomorphology of Latvia 48 hours

since-1990 Structural Geology 48 hours since-1990 General Geology 64 hours

since-1993 Paleogeography 32 hours

since-1996 Quaternary Geology and Geomorphology of Latvia 48 hoursIn the Natura Sciences Masters Programme in Geology:

since-1996 Glaciotectonics 48 hours

since-1998 Glacial Lithomorphogenesis 48 hours

In the Doctor Programme in Geology:since-1998 Glacial Geology 64

hoursHonorary titles and premiums: -

Additional information regarding professional activity:Professional Affiliations:

· Commission on Quaternary Research of Academy of Sciences of USSR (until1991)

· INQUA Commission on Formation and Properties of Glacial Deposits (until 1989)

· INQUA, IGCP 253 Termination of Pleistocene, Peribaltic Group (until 1995)

·INQUA, Commission on Glaciation, Work Groups on Glacial Tectonics and Peribaltic Group

(since 1995)Organization and leadership of meetings:

·Glacial Lithomorphogenesis, Paleogeography of Quaternary Epoch, Present Exodynamic

Processes and their Paleoecological Aspects. Winter Seminar of Geomophologists and

Geologists of Baltic States, Belarus and European part of the Russia. Jūrmala,Latvia,18-21.07.91.

·Glaciotectonic Processes, Sediments, Landforms and their Influence on the Present Geological

Situation. Baltic regional Field Meeting of Geologists and Geomorphologists, North and Central

Vidzeme, Latvia 27.07.-01.08.1992.·Pleistocene Stratigraphy, Ice Marginal Formations and Deglaciation of the Baltic States Scientific Excursion of Peribaltic Group IGCP 253-Termination of the Pleistocene. 14 -19. 06. 1993.·The XIV INQUA Congress ( Berlin), Post-congress Excursion C-3, Baltic

Traverse in Latvia.18- 20. 08. 1995.·Field Symposium on Glacial Processes and Quaternary Environment in

Latvia, Vidzeme, 25-31. 05. 1998.

International cooperation on purpose improve the studying processes:· Participation on field course organization and leading in Latvia for students of Plimouth University (1996.Sept.)·Participation on field course organization and leading in Latvia for students of Berne University (1997. May)

29.11. 1999 O.Āboltiņš

OJĀRS ĀBOLTIŅŠ

Curriculum vitaeYear of birth: 1936Personal code: 220636-10306Education:

1955-1960 Latvian State University, Faculty of Geography, student1961-1964 Latvian State University, Faculty of Geography, Postgraduate

student 1979 Lomonosov Moscow State University, Faculty of

Geology, Continuing studiesAcademic titles and scientific degrees:

1966 Candidate of Science in Geography (The first doctor degree in USSR)1971 Senior researcher1991 Doctor of Science in Geography1992 Professor, Doctor Hab. in Geology

Employment:1959- 1961 All-Union Institute TEPLOELEKTROPROJEKT, geologist1964-1972 All-Union Ministry of Geology,Institute of Geology (Rīga),

younger researcher 1972-1975 All-Union Institute of Marine Geology and Geophysics, senior researcher 1975-1986 Docent, Faculty of Geography, Latvian State University 1986-1992 Docent, Chairman of Geomorphology and Geoecology, Faculty of Geography, University of Latvia 1992-currently Professor, Chairman of Physical Geography, Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia

Representative scientific publications:Āboltiņš O. 1971., Development of the Gauja River Valley.- Rīga, Zinātne.

105 p. [Russian]Āboltiņš O. 1989., Glaciotectonic structures and glacial lithomorphogenesis. Rīga, Zinātne. 284p [Russian]. Āboltiņš O, Dreimanis A., 1995. Glacigenic deposits in Latvia. In: J.Ehlers, S.Kozarski, P.Gibbard (eds). Glacial deposits in North–East Europe: pp. 115-125, Rotterdam, A.A.Balkema Publishers.Molodkov A., Dreimanis A., Āboltiņš O., Raukas A., 1998. The ESR age of Portlandia Arctica shells from glacial deposits of Central Latvia: an answer to a controversy on the age and genesis of their enclosing sediments. Quaternary Science Reviev, Quaternary Geochronology, Vol.17, pp 1077-1094, Elsevier Science Ltd., Great Britain.Āboltiņš O., 1998. Genetic subdivision of glacigenic deposits in

Latvia //Journal of the State Geological Survey of Latvia, No.4. Rīga, pp 6-16 [Latvian].

Karukapp R., Raukas A., Āboltiņš O., 1999. Glacial Accumulative Insular Heights (Otepaas)- Specific Topographic Features in the Baltic States. In: Urve Miller, Tony Hackens, Valter Lang, Anto Raukas and Sheila Hicks (eds), Environmental and Cultural History of the Eastern Baltic Region, Journal of the European Network of Scientific and Technical Cooperation for Cultural Heritage. Printing E.Oleffe, B-1490 Court- Saint-Etienne, Belgium, pp. 193-205.

Total number of scientific pulications 98.Main text-books and teaching supplies:

Āboltiņš O. 1979. Areas of the glacial denudation and accumulation. In: A. Indāns (ed), Geology.-Rīga, Zvaigzne, pp. 314-320 [Latvian].Āboltiņš O. 1979. Types of the Sea Coasts. In: A.Indāns (ed), Geology .-Rīga,Zvaigzne, pp.320-331 [Latvian].Āboltiņš O. 1986. The map of Quaternary deposits in scale 1:2000000. In: The Atlas of Latvian SSR. Moscow, The Central Board of Geodesy and Cartography, pp10-10 [Latvian].Āboltiņš O. 1999. Principles of Structural Geology.-Rīga, University of

Latvia, 136 p. [Latvian].Scientific investigations: geological structure and development of the river valleys, problems of glaciotectonic structure and origin of glacial deposits, regularities of morphogenesis on macro- and mezoscale landforms, neotectonic movements, compiling the geomorphological, paleogeographical and geological maps on the territory of Latvia and adjacent areas. Presently the current researh intrests is to clarify the regularities of origin of glaciotectonic structures and proceses of glacial morphogenesis.

Academic courses:In the Natural Sciences Bachelor¢s Programms in Geology, Geography and Nature Protection:

1975-1990 General and Historical Geology 96 hours

1975-1984 Principles of Ingenering Geology and Hydrogeology 36 hours

1975-1984 History and Methodology of Geography 64 hours

1985-1990 Principles of Structural Geology 36 hours

1985-1990 Quaternary Geology 36 hours

since-1975 Field Course in General Geology 64 hours

since-1975 Geology and Geomorphology of Latvia 48 hours

since-1990 Structural Geology 48 hours since-1990 General Geology 64 hours

since-1993 Paleogeography 32 hours

since-1996 Quaternary Geology and Geomorphology of Latvia 48 hoursIn the Natura Sciences Masters Programme in Geology:

since-1996 Glaciotectonics 48 hours

since-1998 Glacial Lithomorphogenesis 48 hoursIn the Doctor Programme in Geology:

since-1998 Glacial Geology 64 hoursHonorary titles and premiums: -

Additional information regarding professional activity:Professional Affiliations:

· Commission on Quaternary Research of Academy of Sciences of USSR (until1991)

· INQUA Commission on Formation and Properties of Glacial Deposits (until 1989)

· INQUA, IGCP 253 Termination of Pleistocene, Peribaltic Group (until 1995)

·INQUA, Commission on Glaciation, Work Groups on Glacial Tectonics and Peribaltic Group

(since 1995)Organization and leadership of meetings:

·Glacial Lithomorphogenesis, Paleogeography of Quaternary Epoch, Present Exodynamic

Processes and their Paleoecological Aspects. Winter Seminar of Geomophologists and

Geologists of Baltic States, Belarus and European part of the Russia. Jūrmala,Latvia,18-21.07.91.

·Glaciotectonic Processes, Sediments, Landforms and their Influence on the Present Geological

Situation. Baltic regional Field Meeting of Geologists and Geomorphologists, North and Central

Vidzeme, Latvia 27.07.-01.08.1992.·Pleistocene Stratigraphy, Ice Marginal Formations and Deglaciation of the Baltic States Scientific Excursion of Peribaltic Group IGCP 253-Termination of the Pleistocene. 14 -19. 06. 1993.·The XIV INQUA Congress ( Berlin), Post-congress Excursion C-3, Baltic

Traverse in Latvia.18- 20. 08. 1995.·Field Symposium on Glacial Processes and Quaternary Environment in

Latvia, Vidzeme, 25-31. 05. 1998.

International cooperation on purpose improve the studying processes:· Participation on field course organization and leading in Latvia for students of Plimouth University (1996.Sept.)·Participation on field course organization and leading in Latvia for students of Berne University (1997. May)

29.11. 1999 O.Āboltiņš

ILGAS APINES dzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae )

1. Dzimšanas gads un datums 1928. gada 13. martā 2. Personas kods 3. Izglītība Latvijas Valsts Universitāte Filoloģijas fakultāte - 1950.g. 4. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1953 pasniedzēja, docente1973 profesore, vēstures zinatņu doktore1975 profesore1978 Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle1992 habilitētā vēstures doktore (Dr. hab. hist.)

5. Nodarbošanās 1953-1989 Latvijas Vlats Universitāte - pasniedzēja, docente, profesore1989 - Latvijas ZA Filozofijas un socioloģijas institūts, vadošais

pētnieks1996 - Tautību konsulta’tīvās padomes pie LR Valsts Prezidenta

locekle6. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas1. LSD un nacionālais jautājums. 1893-1917.- monogrāfija R., Liesma, 19742. Nacionālais jautājums Latvijā 1917. Gadā.- Latvijas ZA Vēstis, 1991, No 103. Nacionālā pašapziņa ceļā uz demokrātiju. - Latvijas ZA Vēstis, 1992, No104. Nacionālo un etnisko grupu tiesības. - Demokrātijas pamati. Rīga, Zinātne, 19935. Disidentisms Latvijā.- Latvijas vēsture. LU, Rīga, 1993 no 2(9)6. Nacionālā pašapziņa un starpnacionālās attiecības.- Daugava, 1994, No 1 (krievu val).7. Intedrācijas vai asimilācija. - Daugava, 1994, No 4 (krievu val)8. Padomju nacinālā politika un Latvija. - Lavijas vēsture, 1994, No 49. Etnisko konfliktu īpatnības Latvijā. - Grāmatā: Etniskums un vara polietniskajās valstīs. Maskava, Nauka , 1994 (krivu val).10. Nomenklatūras veidošanās Latvijā. 1940-1941.- Latvias ZA Vēstis, 1993, No 11.11. Nomenklatūras veidošanās īpatnības Latvijā 1944-1952. - Latvijas ZA Vēstis, 1994, No II/ 12.12. Krievu pašsajūta. Grāmatā: Jaunā Krievu diaspora. LU Rīga, 1994 (krievu val).13. Nomenklatūra: īpatnības Latvijā - ceļā uz demorkātiju. LU, Rīga, 1994.14. Nacionālo grupu integrācija Baltijas valstīs. Salīdzinošs aspekts.- Baltijas studijas Eiropā. Rīga, 1995.15. Latvijas minoritātes integrācijas procesa kontekstā. Gramatā: Nocionālā politika Baltijas valstīs. Rīga Zinātne, 1995.16. Baltkrivi Latvijā. Rīga, 1995.17. Latvijas poļu pašapziņas īpatnības. Grāmatā: Latvija - Polija. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāls. Rīga, 1995.18. Tolerance nacionālajās attiecībās. Latvijas ZA Vēstis, 1995 No 9/1019. Multikulturālisma tradīcijas Latgalē. Grāmatā: Multikulturālisms Latvijā, teorija un prakse. AKA Daugavpils, 1996.20. Tolerance multikulturālajā sabiedrībā. Grāmatā: Multikulturālisms Latvijā, teorija un prakse. AKA Daugavpils, 1996.21. Nodaļas grāmatā Nacionālās un etniskās grupas Latvijā. Informatīva materiāls. Rīga 1996.22. Baltkrievi, poļi 90 gados. Grāmatā: Humanities and Social Sciences Latvia. 4/13

Kopumā : Zinātniskās publikācijas: monogrāfijas - 4; raksti zinātnisko rakstu krājumos un žurnālos - 132; vārdnīcas - 3; tēzes zinātniskajām konferencēm - 69; citas - 5

Publicētā mācību literatūra: mācību līdzekļi- 15; metodiskie raksti - 8; akadēmisko kursu programmas - 8

7. Zinātniski pētnieciskā darbība, pētījumu virzieni:politikas teorijapolitikas apziņapolitiakās aktivitāte

ILGA APINECurriculum Vitae

Year of birth: 1928Personal code: Education: Latvian State University faculty of Filology 1950Academic titles and scientific degrees:

1953 Docent1973 Professor, doctor of history1975 Professor 1978 Corresponding member of Latvian Academy of Sciences1992 Doctor habil. of history (Dr. hab. hist.)

Employment:1953-1989 Latvian State University, lecturer, docent, professor1989 - Institute of Filozofy ans Sociology, researcher

Representative scientific publications:1. LSD un nacionālais jautājums. 1893-1917.- monogrāfija R., Liesma, 19742. Nacionālais jautājums Latvijā 1917. Gadā.- Latvijas ZA Vēstis, 1991, No 103. Nacionālā pašapziņa ceļā uz demokrātiju. - Latvijas ZA Vēstis, 1992, No104. Nacionālo un etnisko grupu tiesības. - Demokrātijas pamati. Rīga, Zinātne, 19935. Disidentisms Latvijā.- Latvijas vēsture. LU, Rīga, 1993 no 2(9)6. Nacionālā pašapziņa un starpnacionālās attiecības.- Daugava, 1994, No 1 (krievu val).7. Intedrācijas vai asimilācija. - Daugava, 1994, No 4 (krievu val)8. Padomju nacinālā politika un Latvija. - Lavijas vēsture, 1994, No 49. Etnisko konfliktu īpatnības Latvijā. - Grāmatā: Etniskums un vara polietniskajās valstīs. Maskava, Nauka , 1994 (krivu val).10. Nomenklatūras veidošanās Latvijā. 1940-1941.- Latvias ZA Vēstis, 1993, No 11.11. Nomenklatūras veidošanās īpatnības Latvijā 1944-1952. - Latvijas ZA Vēstis, 1994, No II/ 12.12. Krievu pašsajūta. Grāmatā: Jaunā Krievu diaspora. LU Rīga, 1994 (krievu val).13. Nomenklatūra: īpatnības Latvijā - ceļā uz demorkātiju. LU, Rīga, 1994.14. Nacionālo grupu integrācija Baltijas valstīs. Salīdzinošs aspekts.- Baltijas studijas Eiropā. Rīga, 1995.15. Latvijas minoritātes integrācijas procesa kontekstā. Gramatā: Nocionālā politika Baltijas valstīs. Rīga Zinātne, 1995.16. Baltkrivi Latvijā. Rīga, 1995.17. Latvijas poļu pašapziņas īpatnības. Grāmatā: Latvija - Polija. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāls. Rīga, 1995.

18. Tolerance nacionālajās attiecībās. Latvijas ZA Vēstis, 1995 No 9/1019. Multikulturālisma tradīcijas Latgalē. Grāmatā: Multikulturālisms Latvijā, teorija un prakse. AKA Daugavpils, 1996.20. Tolerance multikulturālajā sabiedrībā. Grāmatā: Multikulturālisms Latvijā, teorija un prakse. AKA Daugavpils, 1996.21. Nodaļas grāmatā Nacionālās un etniskās grupas Latvijā. Informatīva materiāls. Rīga 1996.22. Baltkrievi, poļi 90 gados. Grāmatā: Humanities and Social Sciences Latvia. 4/13Academic courses: etnopolitics and etnopsychology, national minorities in Latvia: history and contemporary. Fields of interests: Ethnopolitics: post-soviet periodEthnopsychology: pecularities of self-consciousness of latvians and non-latvians

ELGA APSITECurriculum Vitae

Date of birth 1967Personal code: 150367 - 10509

Education1994-1997 Ph.D. student, University of Latvia, Faculty of

Geography and Earth Sciences1985-1990 Bachelor of Geography, University of Latvia, Faculty of

Geography, qualification - specialist of geography and geomorphology

Additional Education1998 Swedish University of Agricultural Sciences (Sweden),

post-graduate studies/research, Nordic Scholarship for the Baltic Countries and Northwest Russian

1995-1996 Roskilde University Center (Denmark), post-graduate studies/research, Nordic Scholarship for the Baltic Countries and Northwest Russian

1990-1991 University of Latvia, Faculty of Geography, post-graduate studies in Environmental Sciences

Academic Title and Scientific Degree1999 Ph.D. of geography1997 Master of Environmental Sciences

Experience1999-present Docent at the Administration Higher School “Turība”,

Faculty of International Tourism, Department of Tourism

1997-present Laboratory assistant at the University of Latvia, Faculty of Geographical and Earth Sciences, Department of Physical Geography

1998-1999 Researcher at the University of Latvia, Institute of Geodesy and Geoinformation

1996-1997 Computer designer, corespondent; Latvia’s daily business paper Dienas Bizness (The Daily Business)

(International representatives in Sweden: Dagens Industri)

1991-1997 Secretary at the University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences

The main publication:1. Apsite E., Krišjane Z., Rozite M. (1996) Turisma geografija.

Metodiskais lidzeklis, Roskilde, 110 lpp.2. Apsite E., Rozite M., Krišjane Z. (1996) Geografija. Turisma

izglitibai. Macibu lidzeklis. Latvijas Republikas Izglitibas un zinatnes ministrija, Riga, 130 lpp.

3. Apsite, E., Klavinš, M. (1997) Sources, flows and sinks of organic matter in aquatic environments. Proc. of Latv. Acad. Sci., B 3/4:51, 133-142.

4. Klavinš, M., Apsite, E., Parale, E. (1997) Humic substances in surface waters of Latvia. Proc. of Latv. Acad. Sci., B 3/4:51, 143-152.

5. Klavinš, M., Apsite, E. (1997) Sedimentary humic substances from lakes in Latvia. Environment International, 23, 783-790.

6. Klavinš, M., Apsite, E., Cimdinš, P. (1997) Aquatic humic substances from Latvia. Verh. Internat. Verein. Limnol., 26, 339-342.

7. Apsite, E., Klavinš, M. (1998) Assessment of the changes of COD and color in rivers of Latvia during the last twenty years. Environment International, 24, 637-643.

Scientific interest:Organic matter (humic substances) of soils and water, environmental data

statistic and modeling.

Academic courses:Science 1996 Field work in soil sciencesScience 1998 Field work in hydrologyScience 1997 Laboratory work in hydrologyScience 1999 Hydrology

Other profecional activities:International Humic Substances Society (IHSS), member

ELGAS APSĪTES dzīves un darba gājums (Curriculum Vitae)

Dzimšanas gads 1967

Personas kods 150367 - 10509

Izglītība1985-1990 Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas fakultāte, studente

1994-1998 Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, doktorante

Pēcdiploma studijas1990-1991 Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas fakultāte, Vides aizsardzība

1995-1996 Roskildes Centrālā Universitāte (Dānija), Ziemeļpadomes stipendija Baltijas valstīm un Ziemeļrietumu Krievijai

1998 Upsalas Lauksaimniecības Universitāte, Statistikas departaments (Zviedrija), Ziemeļpadomes stipendija Baltijas valstīm un Ziemeļrietumu Krievijai, Laika rindu analīze vides monitoringā un novērtēšanā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

1990 Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas fakultāte, specialitāte - geogrāfs ģeomorfologs (diploms)

1997 Dabas zinātņu maģistre vides zinātnē

1999 Ģeogrāfijas doktore

Nodarbošanās1991-1997 Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, sekretāre

1995-1997 SIA Boniers laikraksts Dienas bizness, korespondente, maketētāja

1998-1999 Latvijas Universitāte Ģeodēzijas un ģeoinformācijas izstitūts, zinātniskā pētniece

kopš 1997 Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļa Dabas ģeogrāfijas katedra, vecākā laborante

kopš 1999 SIA Biznesa augskola Turība Starptautiskā tūrisma fakultāte Tūrisma katedra, docente

Nozīmīgākās publikācijas un mācību literatūra:1. Apsīte E., Krišjāne Z., Rozīte M. (1996) Tūrisma ģeogrāfija. Metodiskais līdzeklis,

Roskilde, 110 lpp.2. Apsīte E., Rozīte M., Krišjāne Z. (1996) Ģeogrāfija. Tūrisma izglītībai. Mācību līdzeklis.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Rīga, 130 lpp.3. Apsīte, E., Kļaviņš, M. (1997) Sources, flows and sinks of organic matter in

aquatic environments. Proc. of Latv. Acad. Sci., B 3/4:51, 133-142.4. Kļaviņš, M., Apsīte, E., Parale, E. (1997) Humic substances in surface waters of

Latvia. Proc. of Latv. Acad. Sci., B 3/4:51, 143-152.5. Kļaviņš, M., Apsīte, E. (1997) Sedimentary humic substances from lakes in Latvia.

Environment International, 23, 783-790.6. Kļaviņš, M., Apsīte, E., Cimdiņš, P. (1997) Aquatic humic substances from Latvia.

Verh. Internat. Verein. Limnol., 26, 339-342. 7. Apsīte, E., Kļaviņš, M. (1998) Assessment of the changes of COD and color in

rivers of Latvia during the last twenty years. Environment International, 24, 637-643.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Virszemes ūdeņu un augsnes organiskās vielas (galvenokārt. humusvielas), vides datu statistika un

modelēšana.

Akadēmiskie kursiKopš 1996 Lauka kurss “Augsnes zinātne”Kopš 1998 Lauka kurss “Hidroloģija”Kopš 1997 Laboratorijas darbi kursā “Hidroloģija”Kopš 1999 Lekciju kurss “Hidroloģija”

Papildus ziņas par profesinālo darbībuStarptautiskā humusvielu savienība (IHSS), biedre

1999.gada 1.decembrī

Publicēto darbu saraksts

Publikācijas zinātniskajos žurnālos un krājumos:

1. Eberhards G., Saltupe B., Apsīte E., Celmiņa A. u.c. (1993) Latvijas jūras krastu monitorings. Vides monitorings Latvijā Nr.3. LR Vides aizsardzības komitejas pētījumu centrs, Rīga, 50 lpp.

2. Kļaviņš M., Apsīte E. (1994) A Modified Allium Test as a Tool in Toxicity Testing of Complex Natural Environments. Proc. of Latv. Acad. Sci., B 11/12, 117-120.

3. Apsīte E. (1996) The History of State Environmental Policy Development in Latvia. In: Research on Environmental Management and Environmental Policy. Klemmensen, B. (ed), TEK-SAM-Forlaget Roskilde University, 127-144.

4. Apsīte, E., Kļaviņš, M. (1997) Sources, flows and sinks of organic matter in aquatic environments. Proc. of Latv. Acad. Sci., B 3/4:51, 133-142.

5. Kļaviņš, M., Apsīte, E., Parale, E. (1997) Humic substances in surface waters of Latvia. Proc. of Latv. Acad. Sci., B 3/4:51, 143-152.

6. Kļaviņš, M., Apsīte, E. (1997) Sedimentary humic substances from lakes in Latvia. Environment International, 23, 783-790.

7. Kļaviņš, M., Apsīte, E., Cimdiņš, P. (1997) Aquatic humic substances from Latvia. Verh. Internat. Verein. Limnol., 26, 339-342.

8. Kļaviņš M., Apsīte E. (1997) Sorption of Humic Substances onto Clays from Latvia. Proc. of Chem. Sci.

9. Kļaviņš M., Roska, A., Apsīte, E. (1998) Catalic activity of humic substances in condensation reactions. Environment International, 24, 645-651.

10. Apsīte, E., Kļaviņš, M. (1998) Assessment of the changes of COD and color in rivers of Latvia during the last twenty years. Environment International, 24, 637-643.

Konferenču tēzes:

1. Apsīte, E., Kļaviņš, M. (1996) Humusvielu koncentrāciju izmaiņas Latvijas upēs pēdējo divdesmit gadu laikā. Latvijas Ģeogrāfu kongress '96 tēzes un programma. LU, Rīga, 48.-50. lpp.

2. Apsīte, E., Kļaviņš, M. (1997) Analysis of the concentration changes of organic matter in Latvian rivers during the last twenty years. 6th Nordic Symposium on Humic Substances: Humic Substances as an Environmental Factor. Hämeenlinna, pp. 58.

3. Apsīte, E., Kļaviņš, M., Kokorīte, I. (1997) Analysis of water quality changes in the rivers of Latvia during the last twenty years. International conference of Ph.D. students. Section proceeding of natural sciences. University of Miskolc, Hungary, pp. 1-8.

4. Apsīte, E., Kokorīte, I. (1997) Latvijas upju bioķīmisko komponentu trendu analīze un sezonālās izmaiņas. LU 56.zinātniskā konferences tēzes: Zeme, daba, cilvēks. LU, Rīga, 4.-5. lpp.

5. Apsīte, E., Nikodemus, O. (1999) Humifikācijas process dažāda zemes lietojuma augsnēs Vidzemes augstienē. LU 57. konferences tēzes: Zeme, daba, cilvēks. LU, Rīga, 8. lpp.

6. Apsīte, E., Grimvals, A., Jaks, G. (1999) Atmosfēras slāpekļa nosēdumu un zemes lietojuma ietekme uz slāpekļa un oglekļa attiecības izmaiņām Zviedrijas upēs. LU 57. konferences tēzes: Zeme, daba, cilvēks. LU, Rīga, 7. lpp.

7. Apsite, E., Nikodemus, O. (1999) The humification processes in different landuse soils in Vidzemes Upleand in Latvia. 7th Nordic Symposium on Humic Substances: Humic Substances in Soil and Water. Kristiansand, pp 12-14.

8. Apsite, E., Grimvall, A., Jacks, G. (1999) Impact of atmospheric deposition of nitrogen and landuse on the spatial variability of the ration between nitrogen and carbon in rivers of Sweden. 7th Nordic Symposium on Humic Substances: Humic Substances in Soil and Water. Kristiansand, pp 15-17.

Publicētā mācību literatūra

1. Apsīte E., Krišjāne Z., Rozīte M. (1996) Tūrisma ģeogrāfija. Metodiskais līdzeklis, Roskilde, 110 lpp.

2. Apsīte E., Rozīte M., Krišjāne Z. (1996) Ģeogrāfija. Tūrisma izglītībai. Mācību līdzeklis. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Rīga, 130 lpp.

1999.gada 22.novembrī

VELTA BALODE( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads: 1943Personas kods: 041143-10903Izglītība: 1962-1967 LVU Svešvalodu fakultātes studente 1969-1971 LVU svešvalodu pasniedzēju Augstākie kursi 1970 kvalifikācijas kurss Rostokas universitātē 1983 vācu val.pasniedzēju kursi Karlmarksštates Tehniskajā augstsk. 1993 ģermanistu kvalifikācijas kursi Leipcigas universitātē 1995 Gētes institūta kursi pieaugušo apmācības metodikā 1996 Vasaras kursi Zonnenbergā novadzinību specialitātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Vācu filoloģijas maģistre

Nodarbošanās: 1967-1972 LVU Svešvalodu katedras pasniedzēja 1972-1991 LU Svešvalodu katedras vec.pasniedzēja 1991-1993 LU Svešvalodu katedras lektore 1993-1998 LU Dabaszinātņu fak.Valodu centra Svešvalodu kat.lektore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. V.Balode, I Karlsone. Informieren Sie sich. Rīga:LVU,1982.2. V.Balode. Darba programma un metodiski norādījumi. Rīga:LVU, 1989.3. I.Štāle, V.Balode, I.Sabūrova, I.Karlsone. Ubungen zen deutschen Grammatik fur

Fernstunden. Rīga:LVU,1983.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: LU Valodu centra Domes locekle

ANDRA BAULA dzīves un darba gājums

( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads 1938Personas kods 170438- 11809Izglītība 1956 - 1961 Latvijas Valsts Universitāte,Fizikas un matemātikas fakultāte, students 1968 -197 1 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, neklātienes aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1980 Ģeogrāfijas zinātņu kandidāts 1985 Docents ekonomiskās ģeogrāfijas katedrā 1992 Ģeogrāfijas doktors 1993 LU docentsNodarbošanās : 1961-1967 Latvijas Valsts universitāte,Skaitļošanas centrs, in˛enieris 1961-1980 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, vec.pasniedzējs ekonomiskās ģeografijas katedrā 1980-1998 Latvijas universitāte,Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fak., docents cilvēka ģeogrāfijas katedrāNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra : 1. Commuting in the suburban zones of the some cities of the Latvian SSR.// Soviet Geography. Review and translation. Vol.XIX,No.6.Washington. 1978 p.406 -416 2. Svārstmigrācijas raksturojums Latvijas pilsētās. // Rajonālā plānošana un pilsētbūvniecība Latvijas PSR. Riga . 1984 lpp.81-94 3.Changes in the migration of the population in Latvia over 1991 1996.//Rucchliwosc prszestrrzenna ludnosci w okresie przemian ustrojowych.Torun.1998 p.164-170 4.Matemātiskās metodes ģeogrāfijā.Lineārā programmēšana.Rīga 1974 64 lpp. 5.Grafu teorijas metodes ģeogrāfijā.Rīga. 1986 68 lpp.Zinātniski pētnieciskā darbība : Iedzīvotāju ģeogrāfija, iedzīvotāju migrācija, Tēmas “ Pilsētu telpiskās struktūras maiņa, pārejot uz tirgus ekonomiku un iedzīvotāju mobilitāte “ vad.Akadēmiskie kursi : 1980 Matemātiskās metodes ģeozinātnēs 64 1992 Ģeourbanistika 64 1987 Transporta un sakaru ģeogrāfija 48 1998 Datu statistiskās apstrādes metodes 48 1987 Iedzīvotāju migrācija 4

1999.g.14.janvarī

ANDRIS BAULSCurriculum Vitae

Year of birth: 1938Education: 1956-1961 University of Latvia, faculty of Mathemathy 1970-1973 Ph.D student at University of Latvia, faculty of geography, social and economic geographAcademic titles and scientific degrees: 1980 Candidat of Geography(Soviet period) 1992 Dr.geography

Employment:1982-present Docent at the University of Latvia, Faculty of Geography and

Earth Sciences, department of Human Geography 1967-1982 Lecturer at the University of Latvia ,Faculty of geography, department of Economic geographyRepresentative scientific publications:1.Commuting in the suburban zones of some cities of the Latvian SSR// Soviet geography.New-York.1978.Vol.XIX, No.6,pp.405-4162.Social orientation of population in Latvia. //Regional planning in Latvia. Riga. 1989, pp.90-102 (in russian).3.Daily commuting to work in regional centres of Latvia.// Development problems of the small towns in the Baltic states.Riga. 1994, pp.15-194.Changes in the migration of the population in Latvia over 1991-1996.// Ruhliwosc przestrzenna ludnosci w okresie przemian ustrojowych. Torun. 1998,pp.165-1705.Spatial mobility of the population in Latvia over 1991-1997.//5-th Nordic Baltic conference in Regional science. Global-local interplay in the Baltic Region.19986.Changes in the migration of the population in Latvia. //Polish population Review.No.13. Warsava.1998, 87-93 7.Mathematical methods in geography. Linear programming.Riga:LVU,19748.Methods of graphs in geography. Rīga: LVU, 19869.Daily commuting to work. Rīga: LVU, 1986Participation in research projects 1.Change of spatial structure of towns and mobility of population. Riga, 1996-1999. 2.The territorial distribution of population and settlements in Latvia under the impact of migration. Riga. 1993-1995. 3.The delimitation of Riga agglomeration. Riga. 1997. 4.The characterization of regions of Latvia for regional development. Riga, 1998Academic courses 1968-1999 Mathematics for geographers 1991-1999 Transport Geography. 1993-1999 Statistical Methods in Geography 1993-1999 Geourbanistic 1993-1998 Migration of population

VELTAS BĒRTIŅAS dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1951Personas kods: 061151-12756Izglītība:

1977 Latvijas Valsts Universitāte Svešvalodu fakultāte1979-1980 Pedagoģijas Universitāte Psiholoģijas fakultāte

Nodarbošanās:1977-1983 Latvijas Valsts Universitāte, Svešvalodu fakultāte 1977-1994 Latvijas Valsts Universitāte, Svešvalodu fakultāte,

vecākais asistentskopš 1994 Latvijas Universitāte, Valodu centrs, asistents

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:Doktora darba tulkojums angļu valodā : A. Actiņš. 1998. Physico-chemical processes on phase interfaces of a changeable composition. pp. 12Akadēmiskie kursi:

1977-1983 Angļu valoda LU Svešvalodu fakultātēkopš 1994 Angļu valoda LU Ķīmijas, Bioloģijas un Zemes zinātņu

fakultātē.

EDGARA BĒRZIŅA dzīves un darba gājums.

( Curriculum vitae ) Dzimšanas gads:1944Personas kods: 070944 - 10926Izglītība : 1963., 1967-1973 Rīgas Polittehniskā institūta Celtniecības un

arhitektūras fakultātes students. 1973 diplomēts arhitekts

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: navNodarbošanās: 1971-1974 Latvijas Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta

inženieris, vecākais inženieris 1974-1986 Latvijas Valsts Celtniecības komiteja: Projektu

ekspertīzes nodaļas priekšnieka vietnieks, priekšnieks1986-1992 Projektēšanas institūta “Pilsētprojekts” Pilsētbūvniecības darbnīcas vadītājs kopš 1989 RTU Arhitektūras fakultātes lektors kopš 1992 IU “Arhitekta Edgara Bērziņa birojs” vadītājs

Profesionālā darbība plānošanā:1997-1998 Jēkabpils pilsētas apbūves noteikumu 1. redakcijakopš 1997.09. Ķekavas pagasta ģenerālplānskopš 1997.10. Tukuma pilsētas attīstības un teritoriālplānošanas datu bāzes izveide un ģenerālplāna kartogrāfiskā materiāla digitēšana.kopš 1997.12. Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas Jūrmalas pilsētā detālplānojums.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis;Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības biedrs;Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas biedrs;

EDGARS BĒRZIŅŠCurriculum vitae

Year of birth: 1944Personal code: 070944-10926Education: Riga Polytechnic Institute 1973Employment:

1971-1974 State Building Research Institute, architect1974-1985 State Building Committee, chief of Experts Department1985-1992 Urban Design Institute “Pilsētprojekts”, chief of Urban

Planning Departmentsince 1989 Riga Technical University, faculty of Architecture, lecturersince 1992 “ Arhitekta Edgara Bērziņa birojs” chief

Professional experience in planning: 1995-1997 Evaluation of Liepāja City development in the framework of

environmental policy and territorial planning. Building Regulations for Liepāja City.

1995-1997 Elaboration of recommendations for the classification of urban territories and permitted land use. Elaboration of the model for Building Regulations of a municipality.

1996 Consultations for elaboration of territorial planning for the District of Riga

1996 Consultations for elaboration of Building Regulations for the City of Jūrmala.

1996-1998 Evaluation of the Jēkabpils Town General Plan of 1985. First draft of the Building Regulations for the Town of Jēkabpils.

1997 First phase of the local planning for the Special Economic Zone in the City of Liepāja - land use plan.

1997-1998 Detailed plan for a quarter in Riga1997-1998 Establishing of development and territorial planning data

base and digitising of the cartographic materials of the General plan for the Town of Tukums.

1997-1998 Detailed plan for the protection belt along the coastline of the Gulf of Riga in the City of Jūrmala

1998-1999 Project of Environmental Sanation and Landscape Park for Pedvāle Open Air Art Museum

1997-1999 General Plan for township (rural municipality) of Ķekava1999- General plan for the Town of Salaspils and its rural area

(work continues)

Membership of professional bodies: Latvian Union of Architects, member of the BroadLatvian Association of Territorial PlannersLatvian Society of Landscape Architecture

VERONIKAS BIKSES

dzīves un darba gājums ( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads:1941Personas kods: 251141-10939Izglītība: 1960-1962 Rīgas uzskaites un kredīta tehnikums,studente 1963-1968 LVU Tautsaimniecības fakultāte,studente 1975-1978 Maskavas augstākā komjaunatnes skola,aspirante 1984 (6mēn.)Maskavas VU,kvalifikācijas celšanas institūts 1993 (3 mēn.) Mācības Hāgas Ekonomiskajā augstskolā 1994 (2 ned) Kursi tirgus ekonomikā (Dānija) 1995 (2 mēn.)Mācības Mehelenas Ekonomiskajā augstskolā 1995-1996(5 ned.) ECONOMICS AMERICA programmas ietvaros.Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1978 Ekonomikas zinētņu kandidāte 1984 Ekonomikas zinātņu docente 1992 Latvijas Republikas Ekonomikas doktora grādsNodarbošanās: 1962-1965 Valsts bankas Proletāriešu nodaļa,grāmatvede 1965-1966 Rīgas Labierīcības kombināts,ekonomiste 1966-1967 Meliorācijas un Ūdenssaimniecības Ministrija,ekonomiste 1967-1975 LĻKJS uzskaites sektora vadītāja 1978-1991 LVU Politekonomijas katedra,vec.pasniedzēja,docente 1991-1995 LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte,Ekonomikas teorijas katedra,docente kopš 1996 LU Ekonomikas katedras vadītāja,docente,Ekonomiskās izglītības centra“Ekonomists”direktoreNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Bikse V.1984. Prasme saimniekot.Rīga,Avots,84.lpp.2. Bikse V.1986.Lauku jauniešu profesionālo interešu veidošana Latvijā.Rīga,35.lpp.3. Bikse V.1990.Profesijā jāieaug.Rīga,Avots,69.lpp.4. Bikse V.1990.Darbs atbilstoši spējām.Rīga,Avots,148.lpp.5. Bikse V.1991.Ražošanas process.Rīga,LU,68.lpp.6. Bikse V.1992.Ekonomiskās sistēmas.Rīga,LU,94.lpp.7. Bikse V.1990.Sabiedrības galvenā ražotspēka atražošana.Rīga,LU,35.lpp.8. Bikse V.1994.Nauda un Bankas.Rīga,LVAS.72.lpp.9. Bikse V.1995.Tirgus Ekonomikas pamati.1.daļa.Rīga,LVAS,127lpp.10.Bikse V.1995.Tirgus Ekonomikas pamati.2.daļa.Rīga,LVAS,110lpp.11.Bikse V.1995.Tirgus Ekonomikas pamati.3.daļa.Rīga,LVAS,148lpp.Zinātniski pētnieciskā darbība; monetārā un fiskālā politika,cilvēka modelis pārejas ekonomikā,ekonomiskās izglītības problēmas.Akadēmiskie kursi: kopš 1991 Ekonomikas teorija (Mikroekonomika un Makroekonomika) kopš 1991 Makroekonomiskā politika Papildus ziņas par profesionālo darbību; Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs(kopā 30).Pēdējos piecos gados-Baltijas problēmu konferencē ASV Ilinojas Universitātē,Hāgas Ekonomikas augstskolas konferencē,Ķīlē,Rīgā,Kauņā,Tallinā.

AGRITAS BRIEDES dzīves un darba gājums

( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads: 1966Personas kods: 110666-12717Izglība: 1984-1989 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, studente 1990-1991 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, pēcdiploma

studijas Vides aizsardzībā1992-1996 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, doktorande

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1995 Ģeogrāfijas zinātņu maģistrs

1996 Ģeogrāfijas doktorsNodarbošanās:

1989-1992 ZA Bioloģijas institūts, Hidrobioloģijas laboratorija, asistente1992-1996 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāte, doktorande 1996.07. LU Bioloģijas institūts, Hidrobioloģijas laboratorija, pētniece

Nozīmīgākās publikācijas un mācību literatūra:1. Briede A. 1996. Fosfora un smago metālu akumulācija Latvijas ūdenstilpēs.

Promocijas darbs.133lpp.2. Briede A., Klavins M., Rodinovs V. 1995. Landuse impact on nutrient transport

in Salaca River Basin. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B 3/4:123-128

3. Klavins M., Briede A., Klavina M., Rodinov V. 1995. Metals in Sediments of Lakes in Latvia. Environmental International, 21, 4:451-458;

4. Klavins M., Bajars G., Briede A. 1995. Metals in sediments of lakes in Latvia. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B 3/4: 113-119

5. Klavins M., Briede A. 1995. Phosphorus Speciation in Surface Waters of Latvia. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B, 3/4:119-123

6. Klavins M., Parele E., Druvietis I., Briede A., Cimdins P. 1994. Heavy metals speciations in sediments of the Gauja River. Latvia, Proc. Latv. Acad.Sci., Section B 7/8, 118-1227. Springe G., Cimdins P., Liepa R., Briede A. Development of morphometrically eutrophic lakes in Latvia. Strategies for lake ecosystems beyond 2000, Milan, 188-190

Ziātniski pētnieciskā darbība: biogēno elementu un smago metālu aprites pētījumi saldūdeņu ekosistēmās, to likumsakarības, saldūdeņu monitorigs aizsargājamās teritorijās

Akadēmiskie kursi: 1999 - Hidroloģija 2000. - Klimataloģija ar meteoroloģijas pamatiem

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Starptautiskā Biometeoroloģijas asociācija

Curriculum VitaeAgrita Briede

Education:

1984 - 1989 University of Latvia, Faculty of GeographyM.Sc. Geography;

1990 -1991 Postgraduate courses in Environmental Protection, University of Latvia;

1992 - 1996 University of Latvia, Ph.D. student; June, 1996 Dr. geogr.

Scientific degree:1995 MSc.1996 Dr. geogr.

Employment: 1989-1992 Institute of Biology, Laboratory of Hydrobiology, assistant;1992-1996 University of Latvia, Faculty of Geography of Earth

Sciences, Ph.D. student;1996.07. Institute of Biology, Laboratory of Hydrobiology,

researcher;1999.02. Faculty of Geography and Earth Sciences, lecturer

Main publications:1. Briede A. 1996. Phosphorus and heavy metal accumulation in waterbodies of

Latvia Dissertation.133pp. (in Latvian)2. Briede A., Klavins M., Rodinovs V. 1995. Landuse impact on nutrient transport

in Salaca River Basin. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B 3/4:123-128

3. Klavins M., Briede A., Klavina M., Rodinov V. 1995. Metals in Sediments of Lakes in Latvia. Environmental International, 21, 4:451-458;

4. Klavins M., Briede A. 1995. Phosphorus Speciation in Surface Waters of Latvia. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B, 3/4:119-123

5. Klavins M., Briede A., Parele E., Rodinov V, Klavina I. 1998. Metal accumulation in sediments and benthic invertebrates in lakes of Latvia. Chemosphere,Vol.36, No.15, pp.3043-3053

Research activities: · Content of toxic chlororganic compounds and nutrients (1991-1996)· Biological diversity in freshwater ecosystems (1991-1996);· The impact of the intensity of the accumulation processes and cycling of the

nutrients and its character on hydroecosystems of Latvia's inland waters (since 1997.g.)

· Young Investigator Programme; Agricultural Impact on Water Quality in Latvia and Lithuania (1994-1995);

· Surface water quality assessment for COWI (Consulting Engineers and Planners AS, Denmark) project “District planning in Latvia, Pilot project in Kuldīga” (0.3- 05. 1998);

· “The Screening Study of the Daugava River Ecological State and Evaluation of Possible Impact of Pulp Mill “ for final report to BE&K Environmental Company/ Terranext (03.-05.1998)

Academical courses:

Hydrology (1999.01.-1999.09.) 64 acad. hoursMeteorology and climatology (2000.02) 48.acad. hours

Separate lectures on Eutrophication of waterbodies has been lectured (1998/99) for Master student of environmental sciences.

December, 1999

Agrita Briede

ASTRĪDAS CELMIŅAS dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1966Personas kods: 101166 – 12703Izglītība: 1985-1990 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, studente 1993-1994 Latvijas Universitāte, Vides zinātnes un pārvaldes studiju centrs, maģistratūras studijas 1995-1997 doktorantūras studijas, Latvijas UniversitāteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1994 M.Sc. Vides zinātnē un pārvaldēNodarbošanās: Kopš 1996 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes lektore

1990-1995 LU ĢZZF Dabas vides aizsardzības un atjaunošanas katedra, administratīvā asistente 1991-1993 LU ĢZZF Dabas vides aizsardzības un atjaunošanas katedra,

Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece1987-1990 LU ĢZZF Fiziskās ģeogrāfijas un ģeomorfoloģijas katedra,

in˛eniereNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Celmiņa A. 1997. Profesionālo studiju programma “Vides plānošana un reģionālā attīstība” Latvijas Universitātē. Akad. konf. tēzes, CESAMS, LU. 2. Celmiņa A. Integrētās piekrastes pārvaldes problēmas, LU Zinātniskie raksti.3. Celmiņa A. 1996. Monitoringa veida novērojumi Latvijas piekrastes zonā, zinātniskās konferences tēzes, LU,Akadēmiskie kursi:

kopš 1994 Vides pārvaldes un pārraudzības pamati 48 akad. st.kopš 1995 Baltijas jūras dabas apstākļi un bioloģisko

resursu prognozēšana 48 akad. st.

kopš 1996 Piekrastes zonas pārvalde un plānošana 32 akad. st.kopš 1997 Teritoriālā plānošana 32 akad.

st.Papildus ziņas par profesionālo darbību:stažēšanās ārzemēs (Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā), piedalīšanās konferencēs; Vides projektu Sadarbības padomes locekle, Eiropas piekrastes aizsardzības apvienības (EUCC) Latvijas nodaļas valdes locekle, piedalīšanās Latvijas jūras krastu monitoringa projektā.

Igors DanilānsCurriculum vitae

Year of birth: 1928Identity number: 290728-11507Education:1945-1950 Faculty of Geology and Geography, State University of Latvia

Academic titles and scietific degrees:1993 Professor of Geology1992 Habilited Doctor of Geology (Dr. habil. geol.)1975 Doctor of Geology and Mineralogy (Dr. geol.)1961 Senior Researcher in Quaternary Geology1958 Candidate of Sciences in Geology and Mineralogy

Employment:1999 associate professor, Department of General Geology, Faculty of Geographical and Earth

Sciences, University of Latvia1994 senior researcher and director, Institute of Geology, University of Latvia1993-1999 professor and head, Department of Geology (now Department of General Geplogy),

Faculty of Geography (now Faculty of Geography and Earth Sciences), University of Latvia1991-1993 acting in position of professor and head, Department of Geology, Faculty of Geography,

University of Latvia.1989-1991 acting in position of professor, Department of Geoecology and Geomorphology, Faculty

of Geography, University of Latvia.1989-1994 senior researcher and head, Research Division of Geology, University of Latvia.1981-1989 head of division, All-Union Institute of Marine Geology and Geophysics of Ministry of

Oil and Gas Industry, USSR1967-1981 head of sector, All-Union Institute of Marine Geology and Geophysics of Ministry of

Geology (later Ministry of Gas Industry), USSR1966-1967 head of division, Institute of Geology (Riga) Ministry of Geology of USSR.1965-1966 chairman, Committee of Natural Resource’s Rational Use and Nature protection of

Council of Ministers of Latvian SSR1964-1965 head of division, Institute of Geology (Riga) State Geological Committee of USSR.1961-1964 head of sector, Institute of Geology of Academy of Sciences, Latvian SSR.1958-1961 scientific secretary, Institute of Geology and Mineral Deposits of Academy of Sciences,

Latvian SSR.1957-1958 in position of senior researcher, Institute of Geology and Mineral Deposits of Academy of

Sciences, Latvian SSR.1952-1957 junior researcher, Institute of Geology and Mineral Deposits of Academy of Sciences,

Latvian SSR.1950-1952 director of Cesvaine Secondary School.

Most important publications:Scientific publications:

Danilāns I., 1957. Holocene Freshwater Limestones of Latvia. Riga, Publishing House of Academy of Sciences, Latvian SSR. 152 p. [in Russian].

Danilāns I., Liepiņš P., Spriņģis K. (eds.), 1961. Geology of Latvian SSR. Riga, Publishing House of Academy of Sciences, Latvian SSR. [in Latvian].

Danilāns I., Dzilna V., Stelle V., 1964. Židiņi section. In: Questions of Quaternary Geology, Vol. 4. Riga, Publishing House of Academy of Sciences, Latvian SSR. pp. 63-140.[in Russian].

Danilāns I., 1970. Some Conclusions About the Composition of Tills in Latvia in Order to Expose Lithological Differences of Diffetent-aged Tills. In: Questions of Quaternary Geology, Vol. 5. Riga, Publishing House of Academy of Sciences, Latvian SSR. pp. 7-36. [in Russian].

Danilāns I., 1973. Quaternary Deposits of Latvia. Riga, Zinātne. 312 p. [in Russian].Āboltiņš O., Danilāns I. a.o., 1977. The Baltic Ice Flow. Čudsky Ice Flow. In: Texture and Dynamics

of Last Ice Sheet in Europe. Moscow, Nauka. pp. 17-44, 44-45. [in Russian].Vonsavichus V., Danilāns I., Raukas A., 1986. Baltics. In: Decisions of the 2-nd Inter-departmental

Conference about Quaternary System of East-European Platform with regional stratigraphycal schemes. All-Union Institute of Geology, Leningrad. pp. 38-44 with addition (3-rd scheme). [in Russian].

Danilāns I., Veinbergs I., 1992. Evolution of Present Sea Coust of Latvia. In: Evolution of Sea Coasts due to Rising the Level of Ocean. Institute of Oceanology, Academy of Sciences of Russia. Moscow. pp.116-122. [in Russian].

Danilāns I., Kalniņa L., 1999. Early-Middle Pleistocene Interglacial development Stages and Unification of Pollen Zones in The Baltic States and Poland. In: The Fourth baltic Stratigraphical Conference. Riga. pp. 19-22.

Teaching literature:Danilāns I., 1961. Quaternary Period and Deposits of This Time in Latvia. Latvian State Press, Riga.

108 p. [in Latvian].Danilāns I., 1980. (compiler, scientific redactor and one of the authors) Nature Protection. (teaching

literature for Latvian higher schools). Zvaigzne, Riga. 320 p. [in Latvian].Asejev A., Danilāns I. a. o., 1984. Geomorphological Map of the USSR in Scale 1: 2,5 mil. The Head

Board of Geodesy and Cartography of USSR. Moscow.(on 16 pages). [in Russian].Danilāns I., Gavena I., 1995. Latvian-Russian and Russian-Latvian Vocabulary of Geological Terms.

Riga. 278 pp.

Total publications - 423, including scientific literature - 83

Scientific Key Qualifications:Motivation and development of stratigraphical subdivision of Quaternary sequence in Latvia, interregional correlation of stratigraphical units; types and origin of different continental sediments, as well as their classification; palaeogeographical problems of Quaternary period; resources of freshwater limestones; geomorphology a.o.

Academic courses:since 1996/97 Methods of Quaternary Research - 64 hourssince 1995/96 History of Geological Research - 32 hourssince 1994/1995 Historical Quaternary Geology and Quaternary Stratigraphy - 64 hourssince 1992/1993 Quaternary Geology and Geomorphology of Latvia - 48 hourssince 1991/1992 The Sediment Types and Their Origin - 32 hourssince 1991/1992 Quaternary Geology - 64 hourssince 1989/1990 to 1990/1991 Introduction into Speciality - 32 hours

Honorary titles and premiums:since 1992 Honory Member of Latvian Academy of Sciences.

Additional information regarding professional activity:Professional membership

Quaternary Research Commission of Academy of Sciences of USSR (1963/1991).Standing Commission of Quaternary System Interagency Stratigraphic Committee of USSR (1967/1991).Baltic Regional Stratigraphic Commision (since 1992 Association of Baltic Stratigraphic Commission) (since 1965).Correspond Member, INQUA Commission of Lithology and Genesis (1965/1976).

Member, National Committee of Latvian Association of Quaternary Research (since 1999).

Organisation and Leadership of meetings: 12

IGORA DANILĀNA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1928Personas kods: 290728-11507Izglītība: 1945-1950 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeoloģijas un ģeogrāfijas fakultāte, studentsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1993 profesors ģeoloģijā1992 Latvijas Republikas habilitčtais ģeoloģijas doktors1975 PSRS ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktors1961 PSRS vecākais zinātniskais līdzstrādnieks kvartārģeoloģijā1958 PSRS ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts

Nodarbošanās:1994 LU Ģeoloģijas institūta vadošais pētnieks un direktora v.i.1993 LU Ģeogrāfijas (tagad Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu) fakultātes Ģeoloģijas

(tagad Vispārīgās ģeoloģijas) katedras vadītājs, profesors1991-1993 LU Ģeogrāfijas fakultātes Ģeoloģijas katedras vadītāja un profesora v.i.1989-1991 LU Ģeogrāfijas fakultātes Ģeoekoloģijas un ģeomorfoloģijas katedras prof. v.i.1989-1994 LU ZPD Ģeoloģijas nodaļas vadītājs - galvenais zinātniskais līdzstrādnieks

1981-1989 PSRS Naftas un gāzes rūpniecības ministrijas Vissavienības jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniskās pētniecības institūta nodaļas vadītājs

1967-1981 PSRS Ģeoloģijas (vēlāk Gāzes rūpniecības) ministrijas Vissavienības jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniskās pētniecības institūta sektora vadītājs

1966-1967 PSRS Ģeoloģijas ministrijas Ģeoloģijas institūta (Rīgā) nodaļas vadītājs1965-1966 Latvijas PSR Ministru Padomes Dabas resursu racionālas izmantoųanas un

dabas aizsardzības komitejas priekšsēdētājs1964-1965 PSRS Valsts Ģeoloģijas Komitejas Ģeoloģijas institūta (Rīgā) nodaļas vadītājs1961-1964 Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Ģeoloģijas institūta (Rīgā) sektora vadītājs1958-1961 Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu (vēlāk

Ģeoloģijas) institūta zinātniskais sekretārs1957-1958 Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūta

vecākā zinātniskā līdzstrādnieka v.i.1952-1957 Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks1950-1952 Cesvaines vidusskolas direktors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:Lfybkfyc B. Z.> 1957. Ujkjwtyjdst ghtcyjdjlyst bpdtcnrjdst jnkj;tybz Kfndbb.

Bp-dj FY Kfnd. CCH> Hbuf. 152 c.Danilans I., Liepinš P., Sprišgis K. (red.), 1961. Latvijas PSR Geologija. ZA

iz-ba, Riga.Lfybkfyc B. Z.> Lpbkyf D. Z.> Cntkkt D. Z.> 1964. Hfphtp :blbyb. D ry.%

Djghjcs xtndthnbxyjq utjkjubb> dsg. I». Bp-dj FY Kfnd. CCH> Hbuf. c 63-140.

Lfybkfyc B. Z.> 1970. Ytrjnjhst bnjub bpextybz cjcnfdf vjhtyys[ jnkj;tybq Kfndbb c wtkm/ dszdktybz kbnjkjubxtcrb[ hfpkbxbq

hfpyjdjphfcnys[ vjhty. D. ry.% Djghjcs xtndthnbxyjq utjkjubb> dsg. ». Bp-dj FY Kfnd. CCH> Hbuf. c 7-36.

Lfybkfyc B. Z.> 1973. Xtndthnbxyst jnkj;tybz Kfndbb. Bp-dj Pbyfnyt. Hbuf. 312 c.

F,jknsymi J. G.> Lfybkfyc B. Z.> b lh.> 1977. <fknbqcrbq ktlybrjdsq gjnjr. Xelcrbq ktlybrjdsq gjnjr. D ry.% Cnhernehf b lbyfvbrf gjcktlytuj ktlybrjdjuj gjrhjdf Tdhjgs. Yferf> Vjcrdf. c 17-44.& 44-45.

Djbcfdbx/c D. G.> Lfybkfyc B. Z.> Hferfc F. D.> 1986. Ghb,fknbrf. D ry.% Htitybz 2-uj vt;dtljvcndtyyjuj cjdtofybz gj xtndthnbxyjq cbcntvt Djcnjxyj-Tdhjgtqcrjq gkfnajhvs c htubjyfkmysvb cnhfnbuhfabxtcrbvb c[tvfvb. DCTUTB> Ktybyuhfl. c 38-44 b ghbkj;tybz !c[tvf III@.

Lfybkfyc B. Z.> Dtqy,thuc B. U.> 1992. "djk/wbz cjdhtvtyyjuj ,thtuf vjhz Kfndbb. D. ry.% . "djk/wbz ,thtujd d eckjdbz[ gjl(tvf ehjdyz jrtfyf. By-n jrtfyjkjubb FY FYH. Vjcrdf. c 116-122.

Nozīmīgākā mācību literatūra:1. Danilāns I., 1961. Kvartāra periods un šī laika posma nogulumi Latvijā. Latv. Valsts

Izdevn., Rīgā, 108 lpp.2. Danilāns I., 1980. (sastādītājs, zinātniskais redaktors un viens no autoriem) Dabas

aizsardzība (mācību līdzeklis Latvijas PSR augstskolām). Zvaigzne, Rīga. 320 lpp.3. Fcttd F. F.> Lfybkfyc B. Z. b lh.> 1984. Utjvjhajkjubxtcrfz rfhnf CCCH v-,f

1%2>5 vky. Ukfdyjt eghfdktybt utjltpbb b rfhnjuhfabb CCCH. Vjcrdf !yf 16 kbcnf[@.

4. Danilāns I., Gavena I., 1995. Latviešu-krievu un krievu-latviešu ģeoloģisko terminu vārdnīca. Rīga. 278 lpp.

Kopējais publikāciju skaits - 423, tajā skaitā zinātniskās publikācijas - 83

Zinātniski pētnieciskā darbība:Veikti pētījumi Latvijas kvartāra nogulumu startigrāfiskā iedalījuma pamatošanai un

izstrādāšanai, kā arī par izdalīto stratigrāfisko vienību starpreģionālās korelācijas jautājumiem. Pētīti vairāku kontinentālo nogulumu ģenētisko tipu nogulumu ģenētiskās klasifikācijas jautājumi. Pētījumi skāruši arī virkni kvartāra paleoģeogrāfijas problēmu, saldūdens kaļķieżu resursu, ģeomorfoloijas un dażus citus jautājumus.

Akadēmiskie kursi:no 1995/96. g. Ģeoloģisko pētījumu vēsture 32 akad. stundasno 1994/95. g. Vēsturiskā kvartārģeoloģija un kvartāra stratigrāfija 64 akad. stundasno 1992/93. g. Latvijas kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija 48 akad. stundasno 1991/93. g. Mācība par nogulumu ģenētiskajiem tipiem 32 akad. stundasno 1991/92. g. Kvartārģeoloģija 64 akad. stundasno 1989/90. g. līdz 1990/91. g. Ievads specialitātē 32 akad. stundas

Goda nosaukumi un prēmijas:1992. g. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda loceklis

Papildus ziņas par profesionālo darbību

Līdzdalība zinātniskajās organizācijās:PSRS Zinātņu Akadēmijas Kvartāra perioda pētījumu komisija (no 1963. līdz 1991.g.)

PSRS Starpresoru stratigrāfiskās komisijas kvartāra sistēmas pastāvīgā komisija (no 1967. līdz. 1991.) Baltijas reģionālā stratigrāfiskā komisija (no 1992. g. Baltijas stratigrāfisko komisiju asociācija) (no1965. g.)INQUA Litoloģijas un ģenēzes komisijas korespondētājloceklis (no 1965. līdz 1976 g.)

Konferenču organizēšana un vadīšana: 12

Starptautiskā sadarbība studiju procesa pilnveidošanā un pieredzes ieguvē:Tartu Universitātes un Latvijas Universitātes kopīga ģeoloģijas bakalaura studentu lauku

studiju kursa organizēšanas līdzdalība (1998. g. jūnijs)

VALDA MĀRTIŅA DRINKA dzīves un darba gājums.

( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads:1937Personas kods: 030237-11563Izglītība: 1958-1962 / 1970-1973 LVU Bioloģijas fak. neklātienes nod. students Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1992 Ķīmijas zinātņu maģistrsNodarbošanās: 1954-1955 dežurants Rīgas Vēstures muzejā 1955-1956 Latvijas ZA ģeoloģijas institūts-tehniķis 1957-1960 Latvijas ZA Koksnes ķīmijas un mežsaimniecības institūta vec. tehniķis 1960-1967 LVU Ķīmijas fak. inženieris 1967-1988 LVU Ķīmijas fak. vec. inženieris 1988-1993 LU Ķīmijas fak. vec. pasniedzējs kopš 1993 LU Ķīmijas fak. lektors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Drinks V. 360 eksperimenti ķīmijā. Rīga: Zvaigzne, 1979.-256lpp.2. Gode H., Drinks V. Laboratorijas darbi un kolokviju jautājumi. Rīga:LVU, 1984.-

34 lpp.3. Gode H., Drinks V. Laboratorijas darbi un kolokviju jautājumi. Rīga:LVU, 1988.-

48 lpp.4. Drinks V. 456 eksperimenti ķīmijā. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995.- 333 lpp5. Lhbyrc D.V. Ltvjycnhfwbjyysq trcgthbvtyn gj ntvt Rjhhjpbz

vtnfkkjd. Hbuf :Pyfybt.- 49-56 cnh.

Akadēmiskie kursi:1987 Bioloģijas pamati 32 akad. st.1988 Neorganiskā ķīmija 54 akad. st.1988 Eksperimentu tehnika un metodika 32 akad. st.1989 Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā 32 akad. st.1988 Ģeometriskā kristalogrāfija un kristālķīmija 32 akad. st.1990 Neorganiskās ķīmijas metode 32 akad. st.

MAIJAS DZELMĪTES dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1948Personas kods: 190548-10501Izglītība: 1967-1972 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, studente 1972-1975 LVU aspiranteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1992 Ekonomikas doktors1983 Ekonomikas zinātņu kandidāts

Nodarbošanās:kopš 1996 LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomikas teorijas katedra,

docente1990-1996 LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte, Ekonomikas

teorijas katedra, docente1987-1990 LVU Politiskās ekonomijas katedra, docente1984-1987 LVU Politiskās ekonomijas katedra, vecākā pasniedzēja1975-1984 LVU Politiskās ekonomikas katedra, pasniedzēja

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra: 1. Latvijas dabas resursu atraţođana. - Rîga, Zinîbu biedrîba, 1980, 23 lpp.2. Saimnieciskā aprēķina pilnveidošana dabas resursu atražošanā. - Rīga, Zinību biedrība,

1985, 28 lpp.3. Kontroldarbs politekonomijā neklātienes nodaļas studentiem (140 st. programma). -

Rīga, LVU, 1988, 23 lpp.4. Ekoloģiskā politika Latvijā. Rīga, LU, 1992, 40 lpp.5. Metodiskie norādījumi kursa darba izstrādāšanai 2. Kursa studentiem. Grām.: "Vadības

zinību bakalaurs", Rīga, LU, 1998, 7 lpp.6. Starptautiskais piedāvājums privatizācijā - ārvalstu investīciju piesaistīšana Latvijai.

Grām.: "Ārējie ekonomiskie sakari un Baltijas valstu integrācija", Rīga, RTU, 1997, 3 lpp.

7. Ekonomikas terminu skaidrojošā vārdnīca. Līdzautors. Rīga, LU, 1998, 111 lpp.Zinātniski pētnieciskā darbība:Ekonomikas teorijaAkadēmiskie kursi:

1975-1990 Politekonomija 48 akad. st. kopš 1990 Ekonomikas teorija 48 akad. st. kopš 1994 speckurss Privatizācijas problēmas Latvijā 32 akad. st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:LZA prēmija studentu zinātnisko darbu konkursā 1975.g. kvalifikācijas celšana Ļeņingradas Valsts universitātes kvalifikācijas celšanas institūtā (1982); Latvijas Valsts plāna komitejā (1988); LR Ekonomikas ministrijas privatizācijas un Privatizācijas sertifikātu departamentā un Valsts a/s "Privatizācijas aģentūra"; TEMPUS JEP - 4863 programmas ietvaros mācības Hāgas (Nīderlande) un Mehelenas (Beļģija) augstskolās, apgūti kursi: Tirgus izpēte, Patērētāja rīcība, Nīderlandes makroekonomiskie modeļi, Starptautiskais menedžements, Loģistika, Informātika (1995); LU Ekonomiskās izglītības centra Ekonomists, ASV Ekonomiskās izglītības nacionālās padomes, ASV Informācijas dienesta Rīgā, Pasaules Bankas Baltijas valstu reģionālā biroja, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotais ekonomikas skolotāju un pasniedzēju seminārs. Apgūti mācību

kursi: Mikroekonomika, Makroekonomika, Ekonomikas mācību metodika (1996-1997).Valsts a/s "Privatizācijas aģentūra" ekspertu padomes locekle.

MAIJA DZELMĪTECurriculum vitae

Year of birth: 1948Personal code: 190548-10501Education:

1967-1972 University of Latvia, Faculty of Geography1983 Ph.D., Dr. oec.

Academic titles and scientific degrees: 1992 Dr. oec.Employment:

1987 at present Associate Professor, University of Latvia, Economics Theory department

1975-1987 Lecturer, University of Latvia, Economics Theory departmentRepresentative scientific publications: 9 - articles, 12 - thesis for conference, 8 - teaching literature: 1. Saimnieciskā aprēķina pilnveidošana dabas resursu atražošanā. - Rīga, Zinību

biedrība, 1985, 28 lpp.2. Kontroldarbs politekonomijā neklātienes nodaļas studentiem (140 st. programma).

- Rīga, LVU, 1988, 23 lpp.3. Ekoloģiskā politika Latvijā. Rīga, LU, 1992, 40 lpp.4. Metodiskie norādījumi kursa darba izstrādāšanai 2. Kursa studentiem. Grām.:

"Vadības zinību bakalaurs", Rīga, LU, 1998, 7 lpp.5. Starptautiskais piedāvājums privatizācijā - ārvalstu investīciju piesaistīšana

Latvijai. Grām.: "Ārējie ekonomiskie sakari un Baltijas valstu integrācija", Rīga, RTU, 1997, 3 lpp.

6. Ekonomikas terminu skaidrojošā vārdnīca. Līdzautors. Rīga, LU, 1998, 111 lpp.7. Latvijas dabas resursu atražošana. - Rīga, Zinību biedrība, 1980, 23 lpp.Scientific investigations:Theory of economics; problems of privatization in LatviaAcademic courses:

Theory of Economics /Micro and Macroeconomics/Problems of Privatization in Latvia

Additional information regarding professional activity:Training-Logistics-TEMPUS project - Hamschool (Belgium, 1995).

JĀŅA DZELZĪŠA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1974Personas kods: 271274-11801Izglītība: 1997 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, students

1997 RTU, maģistratūra kopš 1998 LU ĢZZF, maģistratūraAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1997 Ģeogrāfijas bakalaurs Nodarbošanās:

kopš 1999 SIA "Envirotech", direktors kopš 1999 LU ĢZZF, pasniedzējs1998-1999 SIA "Karšu izdevniecība Jāņa Sēta", kartogrāfs1996-1998 Valsts zemes dienesta Nacionālais mērniecības centrs, kartogrāfs1997-1998 3. Arodskola, kartogrāfijas pasniedzējs

Akadēmiskie kursi:kopš 1999 Kartogrāfija 48 akad. st.

kopš 1999 Ģeodēzijas pamati- lauka kurssPapildus informācija par profesionālo darbību: Topogrāfisko karšu sagatavošana, GIS; aplikāciju izstrāde uz ESRI produktu bāzes ESRI, Microlmages, LizardTech produktu izplatīšana Latvijā.

GUNTA EBERHARDA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1936Personas kods: 080236 - 10511Izglītība: 1955 - 1960 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, students 1980 - 1982 LVU, doktorandsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1992 Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis1988 LU Ģeoekoloģijas un ģeomorfoloģijas katedras profesors1986 Ģeogrāfijas doktors1972 LVU Ģeogrāfijas fakultātes docents1970 Ģeogrāfijas zinātņu kandidāts

Nodarbošanās: kopš 1989 LU ĢZZF Vides aizsardzības katedras vadītājs, profesors1985 - 1988 LVU Ģeogrāfijas fakultātes dekāns, docents1973 - 1988 LVU Fiziskās ģeogrāfijas (vēlāk Ģeoekoloģijas un ģeomorfoloģijas)

katedras vadītājs, docents1970 - 1972 LVU Fiziskās ģeogrāfijas katedras vecākais pasniedzējs1968 - 1970 LVU Fiziskās ģeogrāfijas katedras asistents1962 - 1968 LVU Ģeogrāfijas zinātniskās pētniecības sektora jaunākais zinātniskais

līdzstrādnieks1961 - 1962 “Rūpnīcprojekts” inženieris ģeologs1959 - 1961 LPSR MP Ģeoloģijas pārvaldes ģeologs tehniķis

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Daugavas baseina upju ieleju ģeoloģiski ģeomorfoloģiska izpēte; Latvijas jūras krasta joslas mūsdienu procesu un krastu izmaiņu pētījumi; monitoringa metodikas izstrādāšana un funkcionēšanas nodrošināšanaNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra: sagatavoti 2 mācību grāmatas, 8 mācību līdzekļi; no 1963. gada publicēti 968 darbi, to skaitā:1. Eberhards G. 1972. Daugavas baseina upju ieleju uzbūve un veidošanās. Rīga,

Zinātne, 131 lpp., (krievu val.).2. Eberhards G., Miidel A. 1984. Main features of the development of river valleys

in the East Baltic. Esti NSV teadute akadeemia toimetised. No.33 Geology, pp.36-145.

3. Eberhards G. 1986. Main types and seasonal river banks destroy and recession in the Middle Baltic area. - Geomorphplpgy, No.3. Moscow, Academy of Sciences of USSR, pp 85-90 [russian].

4. Eberhards G. 1990. River valley and terraces formation in Last Glaciation area (Baltic Republic)- Geomorphology, No.1., Moscow, pp.102 -107 [russian].

5. Eberhards G. 1999. Ievads vides zinātnē. Mācību līdzeklis. Rīga, 118 lpp.Akadēmiskie kursi:

1968 - 1989 Dabas aizsardzība 64 akad.st.1972 - 1975 Dabas aizsardzības pamati 32 akad.st.1973 - 1989 Ģeomorfoloģija 72 akad.st.1989 - 1990 Eksogēnie procesi 32 akad.st.kopš 1989 Lietišķā ģeoekoloģija 48 akad.st.1991 - 1994 Dabas aizsardzības vēsture Latvijā 32 akad.st. kopš 1990 Ievads vides zinātnē 48 akad.st.kopš 1991 Monitoringa sistēmas 36 akad.st.kopš 1993 Piekrastes izmantošana un aizsardzība 48 akad.st.kopš 1997 Degradētas vides rekultivācija 48 akad.st.kopš 1996 Krasta procesi 48 akad.st.kopš 1996 Fluviālā litomorfoģenēze 48 akad.st.kopš 1995 Globālās ģeoekoloģiskas problēmas 48 akad.st.

Papildus informācija par profesionālo darbību:kopš 1992. g. “INQUA Subcommission on Shorelines of Northwest Europa” Latvijas pārstāvis, kopš 1995.g. starptautiskā zinātniskā žurnāla “Journal of Coastal Conservation” redkolēģijas loceklis; UNESCO Programmas “Cilvēks un biosfēra” (MAB) Latvijas nacionālās komitejas loceklis.

GUNTIS EBERHARDSCurriculum Vitae

Year of birth: 1936Personal code: 080236-10511Education:

1955-1960 Latvian State University, Faculty of Geography, student

Academic titles and scientific degrees:1970 Candidate of Science in Geography (The first doctor degree in USSR)1986 Doctor of Science in Geography (The second doctor degree in USSR)

1987 Professor1992 Professor, Doctor Hab. In Geography. Corresponding member of Latvian

Academy of Sciences

Employment:1959-1961 Board of Geology, geologist-technician1961-1962 Industryproject, engineer-geologist1962-1968 Department of Geography, Latvian State University, Younger researcher1968-1972 Faculty of Geography, Latvian State University, Assistant lecturer, lecturer1970-1973, 1985-1988

Faculty of Geography, Latvian State University, Dean

1973-1980 Docent, Chairman of Physical Geography, Latvian State University 1982-1988 Docent, Professor, Chairman of Geomorphology and Geoecology, Latvian

State University1989 currently Professor, Chairman of Environmental protection, Faculty of

Geography and Earth Sciences, University of LatviaRepresentative scientific publications:Eberhards G., 1972. Structura and development of Daugava river valleys.- Rīga, Zinātne. 131 p. (Russian)Eberhards G., 1986. Main types and seasonal river banks destroy and recession in the Middle Baltic area. - Geomorphology, No.3. Moscow, Academy of Sciences of USSR, pp. 85-90 (Russian)Eberhards G., 1990. River valley and terrace formation in Last Glaciation area (BalticRepublics)/-Geomorphology, No.1. Moscow, pp. 102-107 (Russian)Eberhards G., Saltupe B., 1993. Sea coast monitoring of Latvia. Environmental monitoring in Latvia No. 3. Riga, 49 p. (Latvian)Eberhards G., Saltupe B., 1996. Accelerated coastal erosion - Implication for Latvia. - BALTICA, vol.9, Vilnius, pp. 16-28Eberhards G., 1998. Geological History of the area of present-day Riga. - Old Riga. Riga, 13-24 pp.Total number of scientific publications 132Main text-books and teaching supplies:Eberhards G., 1978. Fluvial Geomorphology, 1 Teaching aid. Riga. Latvian State University, 56 p. (Latvian)Eberhards G., 1977. Glacial Geomorphology, Teaching aid. Riga. Latvian State University, 123 p. (Latvian)Eberhards G., 1990. Aplied Geoecology, Teaching aid. Riga. Latvian State University, 78 p. (Latvian)Eberhards G., Saltupe B., 1996. Accelerated coastal erosion - Implication for Latvia. - BALTICA, vol.9, Vilnius, pp. 16-28Eberhards G., 1997. Cryogenic and Periglacial processes, the action of snow and glaciers in the mountains. Forms of Relief. Riga. University of Latvia, 75 p. (Latvian)Eberhards G. 1999. Introduction in Environmental Science. Teaching aid. Riga, 118 p. (Latvian)Total number of text-books and teaching supplies 20. Total number of publications 980

ILGVARS FRANCIS Curriculum Vitae

Dzimšanas gads: 1970. gada 15.janvārisDzimšanas vieta: Tukums, LatvijaPersonas kods: 150170-11091Izglītība : 1996-1997 Viesstudents Oksfordas Universitātes Linacre koledžā LU doktorantūras studiju programmas ietvaros

Kopš 1996. gada doktorantūras students LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes doktorantūras studiju apakšprogrammā “Sociālā un ekonomiiskā ģeogrāfija” 1993-1995 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes maģistrants 1998-1993 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes students

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1997. Studiju sertifikāts par akadēmiskā 1996-1997. g. akadēmiskā gada pabeigšanu Oksfordas Universitātē 1996. LU Ģeogrāfijas maģistrs 1993 Ģeogrāfa - ekonomģeogrāfa diploms LU Nodarbošanās: kopš 1999. Gada Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arējo ekonomisko sakaru nodaļas vadītājs

1996. –1999. gada janvāra - galvenais ārvalstu investīciju un palīdzības speciālists Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamentā 1996. –1999. - projektu konsultants Kanādas Pilsētvides Institūta - Baltijas pašvaldību sadarbības projektā 1995 - 1996 - vecākais pilsētplānotājs - ekonomists Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamentā

1994-1995 - tautsaimniecības speciālists Rīgas Domes pilsētas attīstības departamentā

Kopš 1998 - Pasniedzējs – lektors Latvijas Universitātes Geogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas :

1. Galvenie ekonomiskie spēki, kas izmainīs Rīgas teritorijas izmantošanu. ( Major Economic Forces That Will Shape Riga’s Future Land Use Patterns).University of Oxford. Oxford, 1997.2. Rīga - pilsēta bez zemes tirgus. Nākotnes perspektīvas. (Riga - A City Without A Land Market. Future Prospects). University of Oxford. Oxford, 1997.3. Izmaiņas Rīgas pilsētas saimniecībā un teritorijas izmantošanā Rīgā 1927.-2000. gadā (Change in Economy and Land Use patterns in Riga (Years 1927-2000). University of Oxford. Oxford, 1997. 4. Riga Economic Base (Rīgas Ekonomiskā Bāze).Rīgas Dome / Canadian Urban Institute. Riga, 1996 5. Riga Economic Environment (Rīgas ekonomiskā vide). Rīgas Dome / Canadian Urban Institute. Riga, 19986. Land Development Opportunities In Riga (Teritorijas attīstības iespējas Rīgā). Rīgas Dome / Canadian Urban Institute, 19987. Riga’s Economic Structure Faces Major Change (Rīgas ekonomiskā struktūra saduras ar lielām izmaiņām), METREX Journal, Glasgow-Nice, 1998

Sagatavošanā: - Izpētes studija ‘Investment In Riga’; tiks publicēts 2000. gadā-1996 Pētījums “ Economic Forces that have shaped are

shaping and will shape Riga’s land use (projektu finansē Soroša fonds) – tiks publicēts 2001. gadā

Zinta GobaCurriculum vitae

Date of birth: 1956Identity No :110556-12754Education: 1974-1979 Faculty of Geography, University of LatviaAcademical and scientific degrees: 1994 M. geogr.; 1997 Dr. geogr.Professional experience: 1979-1989 junior research worker at the Scientific Section

of Geography, University of Latvia; 1989-1994 junior research worker at the Department of Geography, University of Latvia; 1994-1995 researcher at the Department of Geography,

University of Latvia;since 1995 researcher in the Scientific Laboratory of Regional Geography and Toponymy at the Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia.

.The most signifficant scientific publications and educational literature:1. Goba Z. Kuldīgas rajons. Dabas objektu nosaukumu vārdnīca. - R.: Latvijas

Universitāte‚ 1994‚ 142 lpp. un kartoshēma.

2. Goba Z. Latvijas ģeogrāfisko nosaukumu avoti. // Cilvēks. Vide. Resursi. Latvijas Universitātes 56. zinātniskā konference. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu sekcija. - R.: Latvijas Universitāte‚ 1997‚ 35.-36. lpp.

3. Goba Z. Latvijas ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcas (zinātnisko darbu kopsavilkums ģeogrāfijas doktora grāda iegūšanai). - R.: Latvijas Universitāte‚ 1997‚ 137 lpp.

4. Goba Z. Latvijas ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcas‚ to sastādīšanas principi‚ saturs un uzbūve. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls 1997‚ Nr.1. - R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds‚ 1997‚ 108.-134. lpp.

5. Goba Z. Studentu zinātniski pētnieciskais darbs toponīmikā LU Ģeogrāfijas fakultātē // Vides zinātnes un pārvaldes studijas Latvijas universitātēs. Rakstu krājums - R.: LU Ekoloģiskā centra apgāds “Vide”‚ 1994‚ 35.-37. lpp.

6. Goba Z. Toponymic Synonyms and How They Originated: Selection of the Preferred Names of Physiogeographical Features of Latvia. // UNGEGN Newsletter Nr.22, January 1999, p. 22 - 25.

Scientific activities: Chief of the scientific project “Geography of the Place Names of Latvia”Academical courses of lectures: 1989-1991 Fundamentals of Toponymy (at the

Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia);

1993-1994 Toponymy (at the Pedagogical University of Daugavpils).Additional professional activities: member of the Society of Geography of Latvia; member of the Committee of Place Names at the

Cabinet of Ministers; member of the Baltic Division of the United

Nations Group of Experts on Geographical Names (UNGEGN). ZINTAS GOBAS

dzīves un darba gājums ( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads:1956Personas kods: 10556-12754Izglītība: 1974-1979 Latvijas Valsts Universitātes Ģeogrāfijas fakultāte Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1994 Ģeogrāfijas maģistrs 1997 Ģeogrāfijas doktorsNodarbošanās: 1979-1989 Latvijas Valsts Universitātes Ģeogrāfijas zinātniski pētnieciskā sektora jaunākā zinātniskā līdzstrādniece 1989-1994 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas nodaļas jaunākā zinātniskā līdzstrādniece 1994-1995 LU Ģeogrāfijas nodaļas pētniece no 1995 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Reģionālās ģeogrāfijas un toponīmikas zinātniskās laboratorijas pētniece.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:

1. Goba Z.Latvijas ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcas (zinātnisko darbu kopsavilkums ģeogrāfijas doktora grāda iegūšanai).Rīga:LU,1997.,137lpp.

2. Goba Z.Latvijas ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcas,to sastādīšanas principi,saturs un uzbūve.Rīga:Latvijas Vēstures institūta žurnāls 1997,Nr.1.,108.-134.lpp.

3. Goba Z.LU Ģeogrāfijas nodaļas veikums,turpmākie uzdevumi un aktuālās problēmas toponīmikā.//Acta Baltica 94.Kaunas:Aesti,1997,28.-32.lpp.

4. Goba Z.Kuldīgas rajons.Dabas objektu nosaukumu vārdnīca.Rīga:LU,1994,142lpp.

5. Goba Z.Purvi un pļavas.//Rīgas rajona fiziski ģeogrāfisko objektu nosaukumu raksturojums.Rīga,1989,1.-10.lpp.(līdzautore),35.-105.lpp.

6. Megne Z.Upju nosaukumi Engures ezera baseinā.//Latvijas PSR toponīmikas un ģeorāfijas terminoloģijas jautājumi.Rīga:LVU,1979,75.-85.lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbīb: zinātniskā projekta “Latvijas vietvārdu ģeogrāfija” vadītājaAkadēmiskie kursi: 1989-1991 Toponīmikas pamati LU ĢZZF 1993-1994 Toponīmika DPU 1998- Toponīmika LU ĢZZFPapildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedre LR MK Vietvārdu komisijas locekle ANO Ģeogrāfijas nosaukumu ekspertu grupas Baltijas nodaļas dalībniece

INETAS GRĪNES dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae) Dzimšanas gads un datums 1967.g. 17.janv.

Izglītība 1985-1991 LU Švešvalodu fakultāte, studente

1993-1995 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, maģistratūras studente

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi 1995 Ģeogrāfijas maģistre (M.geog.)

Nodarbošanās 1985-1986 Maskavas raj. TIN, grāmatvede1986-1996 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, inženiere/vec.laborantekopš 1996. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, ĢIS laboratorijas vadītāja 1994-1999 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, stundu pasniedzēja

kopš 1999 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, asistente

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:Grīne I., 1995. Ģeomorfoloģijas terminu vārdnīcas veidošana un datorizēšana // LU

54.zinātniskā konference. Tēzes un programmas.- Rīga, LU.- 26.lpp.Grīne I., 1996. Četrvalodīgā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca // ZA un LZA

Terminoloģijas komisijas 50-gadei veltītā konference “Nacionālā terminoloģija: vēsture, tagadne un perspektīvas”. Referātu tēzes. - Rīga.- 43-44.lpp.

Grīne I., 1997. Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca // ZA Vēstis, A daļa: Sociālās un humanitārās zinātnes. 51.sēj., Nr.3/4. - Rīga.- 75-79.lpp.

Grīne I., Zelčs V., 1997. Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca.- Rīga, R&K.- 204 lpp.

Kalviškis K., Grīne I., 1998. Telpisko datu standarti // Ģeogrāfisko datu standartizācija. EU PHARE Projekts.- Jūrmala, Vaivari, 1998.g. 18.-19.marts.- 23-30.lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība ģeogrāfijas terminoloģija un ĢIS

Akadēmiskie kursi 1994-1998 Vācu valodano 1998. Ievads datorzinībāsno 1998. Tehniskā ģeogrāfija (programma ArcView - maģ.stud.)1999.g. Datorkursi (ģeogrāfijas skolotājiem)

Prēmijas1995 Par maģistra darbu “Ģeomorfoloģijas terminu vārdnīcas veidošana un datorizēšana”

Minsteres Universitātes prēmija Latvijas Universitātes bakalauru un maģistru darbu konkursā humanitārajās un dabaszinātņu nozarēs.

Papildus ziņas par profesionālo darbībuLīdzdalība konferencēs1995 LU 54.zinātniskā konference1996 ZA un LZA Terminoloģijas komisijas 50-gadei veltītā konference “Nacionālā

terminoloģija: vēsture, tagadne un perspektīvas”.1997 GIS Baltic Sea States ‘97 Conference.- Tallinn1998 Ģeogrāfisko datu standartizācija. EU PHARE Projekts.- Jūrmala, Vaivari.1999 UNESCO Workshop “Application of GIS for On-line Givernance and Accessing

Public Domain Information.- Zagreb, Croatia.Līdzdalība zinātniskā darba projektos1991-1993 Glaciomorfostruktūras reljefs, tā veidošanās un nozīme dabas vides attīstībā

Latvijā”. Granta tēma Nr. 90.494(552). Valsts budžets.1994-1996 “Latvijas glaciotektoniskās datu bāzes projekts”. Granta tēma Nr. 93.317 (715).

Valsts budžets.1997-1998 Ģeogrāfisko datu standartu grupas Apvidus objektu klasifikators. EU PHARE

Projekts.1998 Dzērbenes, Taurenes, Annas un Vecpiebalgas pag. iedzīvotāju aptaujas 1999 Rīgas raj. Stopiņu, Ropažu, Baldones un Daugmales pag. iedzīvotāju un

pašvaldības darbinieku aptaujas

Ceļvežu sagatavošana (datorsalikums):1. Starptautiskais lauku seminārs “Glaciotektoniskie procesi, ledāja nogulumi,

reljefa formas un to ietekme uz mūsdienu ģeoekoloģiskajiem apstākļiem” (Glaciotectonic Processes, Sediments, Landforms and their Influence on the Present Geoecological Situation).- Ziemeļvidzemē un Centrālvidzemē, 1992.g. 27.07.-01.08.

2. IGCP 253 Termination of the Pleistocene Peribaltijas darba grupas zinātniskā ekskursija “Pleistocene Stratigraphy, Ice Marginal Formations and Deglaciation of the Baltic States” Baltijas valstīs.- 14.-19.06.1993.

3. INQUA Excursion C-3, Baltic Traverse. 1995.gadā.4. “Field Symposium on Glacial Processes and Quaternary Environment in

Latvia”.- University of Latvia, Rīga, 25-31 May, 1998.

DatorprogrammasMS Office - MS Word, MS Excel, MS Access, MS PowerPoint, MS PhotoEditorInternet programmatūraFoxPro 2.6CorelDraw for Windows (CorelDraw, CorelPhotoPaint, CorelVentura), PhotoStyler for Windows ArcView

u.c.

1999.gada 25.novembrīIneta Grīne

INETAS GRĪNES publicēto darbu saraksts

Grīne I., 1995. Ģeomorfoloģijas terminu vārdnīcas veidošana un datorizēšana // LU

54.zinātniskā konference. Tēzes un programmas.- Rīga, LU.- 26.lpp.

Grīne I., 1996. Četrvalodīgā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca // ZA un LZA

Terminoloģijas komisijas 50-gadei veltītā konference “Nacionālā terminoloģija:

vēsture, tagadne un perspektīvas”. Referātu tēzes. - Rīga.- 43-44.lpp.

Grīne I., 1997. Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu

vārdnīca // ZA Vēstis, A daļa: Sociālās un humanitārās zinātnes. 51.sēj., Nr.3/4. -

Rīga.- 75-79.lpp.

Grīne I., Zelčs V., 1997. Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas

terminu vārdnīca.- Rīga, R&K.- 204 lpp.

Kalviškis K., Grīne I., 1998. Telpisko datu standarti // Ģeogrāfisko datu

standartizācija. EU PHARE Projekts.- Jūrmala, Vaivari, 1998.g. 18.-19.marts.- 23-

30.lpp.

INETAS GRĪNES publicēto darbu saraksts

Zinātniskās publikācijasZinātni skie raksti

Grīne I., 1997. Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu

vārdnīca // ZA Vēstis, A daļa: Sociālās un humanitārās zinātnes. 51.sēj., Nr.3/4. -

Rīga.- 75-79.lpp.

Kalviškis K., Grīne I., 1998. Telpisko datu standarti // Ģeogrāfisko datu

standartizācija. EU PHARE Projekts.- Jūrmala, Vaivari, 1998.g. 18.-19.marts.- 23-

30.lpp.

Konferenču tēzesGrīne I., 1995. Ģeomorfoloģijas terminu vārdnīcas veidošana un datorizēšana // LU

54.zinātniskā konference. Tēzes un programmas.- Rīga: LU.- 26.lpp.

Grīne I., 1996. Četrvalodīgā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca // ZA un LZA

Terminoloģijas komisijas 50-gadei veltītā konference “Nacionālā terminoloģija:

vēsture, tagadne un perspektīvas”. Referātu tēzes. - Rīga.- 43-44.lpp.

Pārējās publikācijasGrīne I., Zelčs V., 1997. Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas

terminu vārdnīca.- Rīga: R&K.- 204 lpp.

1999.gada 25.novembrī

/ Ineta Grīne /

INETAS GRĪNES publicēto darbu saraksts

Zinātniskās publikācijasGrīne I., 1995. Ģeomorfoloģijas terminu vārdnīcas veidošana un datorizēšana // LU

54.zinātniskā konference. Tēzes un programmas.- Rīga: LU.- 26.lpp.

Grīne I., 1996. Četrvalodīgā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca // ZA un LZA

Terminoloģijas komisijas 50-gadei veltītā konference “Nacionālā terminoloģija:

vēsture, tagadne un perspektīvas”. Referātu tēzes. - Rīga.- 43-44.lpp.

Grīne I., 1997. Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu

vārdnīca // ZA Vēstis, A daļa: Sociālās un humanitārās zinātnes. 51.sēj., Nr.3/4. -

Rīga.- 75-79.lpp.

Kalviškis K., Grīne I., 1998. Telpisko datu standarti // Ģeogrāfisko datu

standartizācija. EU PHARE Projekts.- Jūrmala, Vaivari, 1998.g. 18.-19.marts.- 23-

30.lpp.

Pārējās publikācijasGrīne I., Zelčs V., 1997. Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas

terminu vārdnīca.- Rīga: R&K.- 204 lpp.

1999.gada 25.novembrī

/ Ineta Grīne /

INETA GRĪNECurriculum Vitae

Year of birth 17 January, 1967

Education1985-1991 - Diploma studies, Faculty of Foreign Languages, University of

Latvia1993-1995 - Graduate student, Faculty of Geographical and Earth Sciences,

University of Latvia

Academic titles and scientific degrees1995 - Master of Science in Geography, University of Latvia (M.geog)

Employment1986-1996 - Secretary/laboratory assistant, Faculty of Geographical and Earth

Sciences, University of Latvia1996-present - Head of GIS laboratory, Faculty of Geographical and Earth

Sciences, University of Latvia

Scientific publications1) I.Grīne, 1995. Contruction of dictionary of geomorphological terms (Ģeomorfoloģijas terminu vārdnīcas veidošana un datorizēšana). In: 54.Scientific conference of University of Latvia. Programms and Thesis.- Riga, LU, p.26.2) I.Grīne, 1996. Dictionary of geomorphologival terms of 4 languages (Četrvalodīgā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca). In: Conference of Academy of Science of Latvia “National terminology: history, present and perspectives”. Thesis.- Riga, pp. 43-44.3) I.Grīne, 1997. Latvian-English-German-Russian illustration dictionary of geomorphologival terms (Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca). In: Academy of Science of Latvia. vol.51., Nr.3/4.- Riga, pp. 75-79.4) I.Grīne, V.Zelčs, 1997. Latvian-English-German-Russian illustration dictionary of geomorphologival terms (Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca).- Riga, 204 p.5) K.Kalviškis, I.Grīne, 1998. Spatial data standarts. In: Geographical data standarts. EU PHARE Project.- Jūrmala, Vaivari.- pp. 23-30.

Scientific work Specialization: GIS, Terminology of Geography

Academic courses1994-1998 Germansince 1998 Introduction to Computer Sciencesince 1998 Technical Geography (program - ArcView)1999 Coumputer course (teaching) for teacher of geography

Honorary titles and premiums1995 Award University of Latvia and Minster University for the

graduate work

Additional information regarding professional activityParticipation in the conferences

1) 54.Scientific conference of University of Latvia.- Riga, 1995.2) Conference of Academy of Science of Latvia “National terminology: history,

present and perspectives”.- Riga, 1996.3) GIS Baltic Sea States ‘97 Conference.- Tallinn, 1997.4) Geographical Data Standarts. EU PHARE Project.- Jūrmala, Latvia, 1998.5) UNESCO Workshop “Application of GIS for On-line Givernance and

Accessing Public Domain Information”.- Zagreb, Croatia

Participation in the scientific projects1991-1993 Project: Glaciomorphostructural relief, it formation and

importance in development of nature.1994-1996 Project: Glaciotectonic database project of Latvia.1997-1998 Project: Geographical data standarts. EU PHARE Project.-since 1998 Questionnaire of population: data processing and analyses

Computer typesetting of guide book1) Glaciotectonic Processes, Sediments, Landforms un their Influence on the

Present Geoecologicaal Situation.- North-and Central Vidzeme, 27.07.1992.-01.08.1992.

2) IGCP 253 Termination of the Pleistocene Peribaltic Workgroup scientific eexcursion in the Baltis Countries “Pleistocene Stratigraphy, Ice Mrginal Formations and Deglaciation of the Baltic States”, 14.06.1993.-19.06.1993.

3) INQUA Excursion C-3, Baltic Traverse, 1995.4) Field Symposium on Glacial Processes and Quaternary Environment in Latvia,

25.05.1998.-31.05.1995.

10.12.1999.

Ineta Grīne

JĀZEPA JANKEVICA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšnas gads:1935Personas kods: 070935 - 10511Izglītība: 1956 - 1961 LVU Ģeogrāfijas fakultātes students

1961 - 1964 Latvijas Valsts Universitātes aspirantsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1970 Ģeogrāfijas zinātņu kandidāts 1975 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1987 Ekonomiskās ģeogrāfijas katedras docents 1993 Cilvēka ģeogrāfijas katedras docentsNodarbošanās: 1964 - 1970 LVU Ģeogrāfijas sektora jaunākais zinātniskais

līdzstrādnieks 1970-1977 LVU Ģeogrāfijas sektora vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1977-1980 LVU ekonomiskās ģeogrāfijas katedras docents 1980-1985 LVU ekonomiskās ģeogrāfijas katedras vadītājs 1988-1994 LU Ģeogrāfijas fakultātes dekāns kopš 1994 LU Cilvēka ģeogrāfijas katedras docentsNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Jankevics J.1991.Latvijas ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija. Rīga:Zvaigzne ABC. 2. Jankevics J.1988.Teorētiskās ģeogrāfijas pamati.Lekciju konspekts.

Rīga:Zvaigzne. 3. Zyrtdbw Z. 1973.Utjuhfabz ctkmcrjuj [jpzqcndf Kfndbqcrjq CCH.

Hbuf .4. Zyrtdbw Z. 1982. Ghjljdjkmcndtyyst ghj,ktvs yfctktybz vbhf.

Vjcrdf.5. Zyrtdbw Z., Dbnjkc Lp. 1995. "rjyjvbxtcrfz b cjwbfkmyfz utjuhfabz

Kfndbqcrjq Htcge,kbrb. Hbuf: Pdfqupyt.6. Jankevics J., Kosiedowski W. 1996. Gospodarka postradzieckich panstw

Baltyckich w okresie transformacji systemovej. Torun.

Zinātniski pētnieciskā darbība: Latvijas apdzīvojuma sistēma un lauksaimniecības ģeogrāfija

Akadēmiskie kursi:kopš 1977.g. Latvijas ģeogrāfija 32 akad. st.kopš 1998. g. Resursu ģeogrāfija 48 akad. st.kopš 1998.g. Latvijas saimniecības vēstudriskā ģeogrāfija 48 akad. st.kopš 1978. g. Ģeogrāfijas idejas 32 akad. st.kopš 1979. g. Ra˛ošanas tehniski ekonomiskie pamati 16 akad. st.kopš 1998 . g. Cilvēka ģeogrāfija 13 akad. st.kopš 1991. g. Transporta ģeogrāfija 24 akd. st.kopš 1994 g. Latvijas iedzīvotāji un apdzīvojuma sistēmas 16 akad. st.kopš 1995.g. Vides ekonomika 48 akad.st.kopš 1995.g. Ģeoprognozēšana 32 akad.st.Papildus ziņas par profesionālo darbību: 1976.g. par monogrāfiju “Latvijas PSR ģeogrāfija” piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija

Laimdota KalninaCurriculum vitae

Year of birth: 1947Personal code: 270447-10726Education:

1965-1970 Student Latvian State University, Faculty of Geography

1996 Master’s degree in Geology , University of Latvia, Faculty of Geographical and Earth sciences

1995-1998 Student of doctoral programme in geology , Faculty of Geographical and Earth Sciences, University of Latvia

Academic titles and scientific degrees:1996 Master in Geology (M.geol.)Employment:1970 - 1972 Central laboratory, Geological Survey of Latvia,

laboratory of lithology: - laboratory assistant1972 - 1981 - Engineer1981 - 1990 - Senior engineer 1990 - 1993 - Head of laboratory1993 - 1995 State Company "Latvijas geologija", head of Complex

laboratorySince 1995 Department of Geology, Faculty of Geographical and Earth

Sciences, University of Latvia, geologistSince 1996 Institute of Geology, University of Latvia, assistantSince 1998 Department of Geology, Faculty of Geographical and Earth

Sciences, University of Latvia, assistant Most important publications:Kalnina L., Juskevics V. and Seglins V. 1995: Pleistocene stratigraphy at Zidini , South- eastern

Latvia. In Robertsson, A.-M., Hicks, S., Akerlund, A., Risberg, J. and Hackens, T. (eds.), Landscapes and life, Pact 50, p. 47-56.

Kalnina L., 1997: An outline of Pleistocene pollen stratigraphy in the Gulf of Riga. CA series of Geological Survey of Sweden, Uppsala, p. 67-74.

Kalnina, L. and Juškevics, V., 1998, Late Pleistocene lithostratigraphy and palaeoenvironment in Latvia. Geologija, Vol. 25. Vilnius Academia. p 39-48.

Lacis, A. and Kalnina, L., 1998, Purvu uzbuve un attistiba Teicu valsts rezervata [ Engl. transl.: The history of the bogs developments in Teichi (Teici) Reserve and their geological structure]. Classification and dynamics of Latvian bog’s vegetation, Scientific Papers of University of Latvia, volume 613. Rīga. p. 39-55.

Murniece S., Kalnina L., Berzins V. and Grasis N., 1999, Environmental changes and prehistoric human activity in west Kurzeme, Latvia, In: Miller, U., Hackens, T., Lang, V., Raukas, A., Hicks, Sh., (Eds.) Environmental and cultural history of the Baltic Region. PACT 57 Belgium, Rixensart, p. 35-70.

Seglins, V., Kalnina, L. and Lācis, L., 1999, The Lubans Plain, Latvia, as a reference area for long term studies of human impact on the environment. In: In: Miller, U., Hackens, T., Lang, V.,

Raukas, A., Hicks, Sh., (Eds.) Environmental and cultural history of the Baltic Region. PACT Belgium, Rixensart, p. 105-130.

Vasks, A., Kalnina, L. and Ritums, R., 1999, The introduction and Pre-Christian history of farming in Latvia, In: Miller, U., Hackens, T., Lang, V., Raukas, A., Hicks, Sh., (Eds.) Environmental and cultural history of the Baltic Region. PACT 57, Belgium, Rixensart, p. 291-304.

Kalnina L., Murniece S. and Dreimanis A. Palynology and sedimentology of Late Elsterian to Early Saalian aquatic sediments in Western Latvia (in print Quaternary International, 1999).

Kalnina L., Juskevics V., Stiebrins O. 1999: Palynostratigraphical and composition characteristics of Late Glacial and Holocene sediments from the Gulf of Riga, eastern Baltic Sea, Quaternary (in print, Holocene, 1999, Stockholm).

Kalnina L., 1999, Palynology of Late Elsterian to Early Saalian aquatic sediments in western Latvia. (in print, Acta Paleobotanica, Cracow).

Repecka, M., Bitinas, A. and Kalnina, L., 1999: Correlation of tills from the south-eastern Baltic Sea bottom and near-shore boreholes. (in print Baltic, ed. by A.Grigelis, Vilnius).

Scientific key qualifications: Palynology, mineralogy, lithology, palaeoecology and stratigraphy of the Quaternary. Dynamics of Quaternary vegetation and impact of the ancient man on nature. Geological methods in archaeology.

Academic courses:In the Natural Science Bachelor’s Programme in Geology:

since 1999 Geology of the Baltic Sea 32 hoursIn the Natural Science Master’s Programme in Geology and Geography:

since 1998 History of the Baltic Sea in the Quaternary 32 hourssince 1998 Quaternary paleogeography and palaeoecology 32 hours

In the Natural Science Master’s Programme in Geology : since 1998 Deposits and resources of peat and gyttja 48 hours

since 1998 Diatom analysis 32 hours

Additional information regarding professional activity: Scholarship of the Swedish Institute Visby Program 01.09-01.12. 1998 in Stockholm University, Department of Quaternary Research.Professional societies: Geological Society of Latvia

Stratigraphal Commission of Latvia Geographical Society of Latvia

Member of LATQUA (National Committee of INQUA)Member of INQUA Peribaltic group and Friends of the Baltic Quaternary

International scientific collaboration, participating in the international projects:1. PACT Nordic / Baltic Program: “Environmental History of the Baltic region” (Environmental

changes around and in the Gulf of Riga , 1994-1997 yr. National subco-ordinator of network course in Latvian part at September, 1995).

2. NorFA Network: “Modelling of the specific and sensitive coastal areas of the Baltic Sea,” 1997-2000 yr. (National subco-ordinator of network course in Latvian part at 9-20 May, 1998, organising co-ordinator meetings in Riga 4-5 Oct. and 1997, 8-10 Feb., 1998).

3. INQUA, European Pollen Monitoring Project (1996-2001).4. Project of Geological survey of Lithuania and Department of Quaternary Research of Stockholm

University: Correlations of Stratigraphic events of Upper Pleistocene in central and peripherical parts of the Last Glaciation (1995-2001).

5. BALTEEM EC Project (1999-2002).

Organisation and leadership of the conferences, organising and guiding of scientific excursions, preparing of field guides:

1. Peribaltic Group and Friends of Baltic Quaternary field Symposium on Glacial Processes and Quaternary environment in Latvia; May 25-31, 1998.

2. NorFA Network course "Environmental perspectives of sensitive southeastern Baltic coastal areas through time", Latvian part 9-20 May, 1998.

3. IMCG symposium in Latvia, 26 June-8 July, 1998.4. Joint Baltic Stratigraphical Association and IGCP 406 Project Conference. Lielupe, September 27-30, 1999 and leader of post-conference field trip “Quaternary”. Western Latvia, October 1-2, 1999.

Signature ___________ L. Kalnina 1999. 10. 11.

LAIMDOTAS KALNIŅAS dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)Dzimšanas gads:1947 Personas kods: 270447-10726Izglītība: 1965-1970 LVU Ģeogrāfijas fakultātes studente

1995-1998 Latvijas Universitātes doktorandeNodarbošanās:1970.-1972. Laborante, Latvijas PSR Ģeoloģijas pārvaldes Centrālā

laboratorija 1972-1981 Inżeniere litoloģijas laboratorijā, Latvijas PSR

Ģeoloģijas pārvaldes Centrālā laboratorija 1981-1990 Vecākā inżeniere litoloģijas laboratorijā, r/a "Latvijas

Ģeoloģija" Centrālā laboratorija

1990-1993 Litoloģijas laboratorijas vadītāja, r/a "Latvijas Ģeoloģija" Centrālā laboratorija

1993-1995 Kompleksās laboratorijas vadģtāja, Valsts uzņēmums "Latvijas Ģeoloģija"

no 1996 Palinologs, LU ĢZZF Ģeoloģijas nodaļa, Kvartārvides laboratorija

Nozīmīgākās zināniskās publikācijas:1. Kalnina L., Juskevics V. and Seglins V. Pleistocene stratigraphy at Zidini (Žīdiņi),

South- eastern Latvia. Pact 50, 1995, p. 47-56.2. Kalnina L., 1997. An outline of the Pleistocene pollen stratigraphy in the Gulf of Riga

(manus). 3. Vasks, A., Kalnina, L. and Ritums, R., 1997. The introduction and Pre-Christian history

of farming in Latvia, in Environmental and cultural history of the Baltic Region. PACT Belgium (in press).

4. Seglins, V., Kalnina, L. and Lacis, L., 1997. Lubans Plain as reference area for the impact of Man and Environmental history in long term studies, in Environmental and cultural history of the Baltic Region. PACT Belgium (in press).

5. Berzins, V., Murniece, S., Kalnina, L. and Grasis, N., 1997. Environmentl changes and Prehistoric human activity in the western Kurzeme, Latvia in the Late Glacial and Holocene, in Environmental and cultural history of the Baltic Region. PACT Belgium (in press).

6. Kalnina L., Murniece S. and Dreimanis A., 1997. Palynology and sedimentology of Late Elsterian to Early Saalian aquatic sediments in Western Latvia (submitted to Boreas,).

Akadēmiskie kursi: navPapildus ziņas par profesionālo darbību:

Latvijas stratigrāfijas komisijas locekleLatvijas ģeologu savienības valdes locekle

PACT Nordic/Baltic programmas locekle

MARIJAS KASPAROVICAS dzīves un darba gājums

( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads:1936Personas kods: 290136-10502Izglītība: 1956-1962 LVU,Ģeogrāfijas fakultāte,nekl.nod.,studente 1965-1968 LVU Ģeogrāfijas fakultāte,aspiranteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1971 Ģeogrāfjas zinātņu kandidāte 1977 Ekonomiskās ģeogrāfijas katedras docente 1992 Ģeogrāfijas zin. doktore 1996 Docenta akadēniskais nosaukumsNodarbošanās: 1955-1962 skolotāja,skolu daļas vadītāja 1962-1965 LVU Ģeogrāfijas fakultātes asistente 1968-1972 LVU Ģeogrāfijas fakultātes asistente 1972-1975 LVU Ģeogrāfijas fakultātes vecākā pasniedzēja 1975-1977 LVU Ģeogrāfijas fakultātes doc.v.i. 1977-1998 LVU Ģeogrāfijas fakultātes docenteNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Kaspsrovica M.Kūdras resursi.Udensresursi.Iedzīvotāji.Afrikas

valstis.Latīņamerikas valstis.Demogrāfiskās problēmas.//Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām.Rīga:Zvaigzne ABC,1995,11.-14.,22.-24..,32.-64.,253.-289.,300.-302.lpp.

2. Kasparovica M.Latvijas ģeogrāfijas hrestomātija.Teritorija.Iedzīvotāji.Rīga:Zvaigzne ABC,1992,246lpp. (1998.g. krievu val. tulk. izd.)

3. Kasparovica M..Latvijas ģeogrāfijas hrestomātija. Rīga:Zvaigzne ABC,1992,248lpp.

4. M. Kasparovica. Pilsētas kultūraktivitātes. Zeme. Daba. Cilvēks. Rīga. LVU, 1999. 62.-67.lpp

5. V. Rfcgfhjdbwa. Ctkmcrjt hfcctktybt d Kfndbqcrjq CCH> aeyrwbjyfkmyst nbgs ctkmcrb[ wtynhjd b b[ rkfccbabrfwbz. Hfqjyyfz gkfybhjdrf b uhfljcnhjbntkmcndj d Kfndbqcrjq CCH.Hbuf:HGB,1973, 61-96 c.

6. Rfcgfhjdbwf V.Ytrjnjhst fcgtrns lbyfvbrb ctkmcrjuj yfctktybz b hfcctktybz.//Hfqjyyfz gkfybhjdrf b uhfljcnhjbntkmcndj d Kfndbqcrjq CCH.Hbuf:HGB,1989.46-61cnh.

7. Rfcgfhjdbwf V.Cnhernehyst jcj,tyyjcnb ctkmcrb[ lbcgthcys[ gjctktybq Kfndbqcrjq CCH. .//Hfqjyyfz gkfybhjdrf b uhfljcnhjbntkmcndj d Kfndbqcrjq CCH.Hbuf:HGB,1986.16-28cnh.

8. Rfcgfhjdbwf V.,Repmvby F.Ujhjlcrbt gjctkrb d cbcntvt hfcctktybz Kfndbb.//Hfqjyyfz gkfybhjdrf b uhfljcnhjbntkmcndj d Kfndbqcrjq CCH.Hbuf:HGB,1984.51-65cnh.

Zinātniski pētnieciskā darbība: zinātnisko pētījumu virziens-iedzīvotāji un apdzīvojums.Akadēmiskie kursi: 1996-1998 Iedzīvotāju ģeogrāfija ar demogrāfijas un etnogrāfijas pamatiem1996-1998 Baltoskandināvijas sociāli-ekonomiskā ģeogrāfija 1996-1998 Āfrikas valstis.Latīņamerikas valstis.Austrālija un Okeānija-to sociāli -

ekonomiskā ģeogrāfija1996-1998 Lauku iedzīvotāji un apdzīvojums (pasaulē)no 1999 Iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfijano 1999 Baltijas jūras valstu ģeogrāfijano 1999 Pasaules reģionālā ģeogrāfija (daļa)no 1999 ĢeoruralistikaPapildus ziņas par profesionālo darbību:1993. līdzdalība starptautiskajā projektā”Reģionālo centru atīstības problēmas”(Leipciga,Vācija),1996. līdzdalība pētnieciskajā projektā”Rīgas aglomerācijas robežu noteikšana”(VARAM).1997. līdzdalība Taurenes pagasta iedzīvotāju aptaujas organizēšanā.1999. līdzdalība pētniecības projektā “ Pilsētas telpiskās struktūras maiņa, pārejot uz tirgus ekonomiku un iedzīvotāju mobilitāte”

MĀRA KĻAVIŅA dzīves un darba gājums

(Curriculum vite)

Dzimšanas gads: 1956Personas kods: 120356-10268Adrese: darba - Latvijas Universitāte, LV 1586, Rīga, Latvija, tālr. 7331766 Fax 7225039; e-mail: mklavins@lanet.lvIzglītība: 1974-1979 LVU Ķīmijas fakultāte, studente 1979-1982 LVU Ķīmijas fakultāte, aspirantsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1999 Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis

1995 profesors, Latvijas Universitāte1994 profesors, ZA Bioloģijas institūts1993 vadošais pētnieks1993 habilitētais ķīmijas doktors, Latvijas Universitāte, specialitāte -

organiskā ķīmija, disertācijas nosaukums "Dabas ūdeņu humusvielas, to uzbūve un īpašības

1992 ķīmijas doktors, Latvijas Universitāte1991 docents, Latvijas Universitāte1988 vadošais zinātniskais līdzstrādnieks1986 vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1985 ķīmijas zinātņu kandidāts, Maskavas Valsts Universitāte1982 jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

Nodarbošanās: kopš 1999 Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis kopš 1996 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,

dekāns kopš 1995 Latvijas Universitāte, profesors, Vides zinātnes nodaļas vadītājs1991-1995 Latvijas Universitāte, docents1989-1994 Latvijas ZA Bioloģijas institūts, hidroķīmijas grupas vadītājs, vadošais pētnieks, profesors1985-1989 PSRS ZA Pielietojamās bioķīmijas institūts, laboratorijas

vadītājs1982-1985 PSRS ZA Pielietojamās bioķīmijas institūts, zinātniskais

līdzstrādnieks

Nozīmīgākās publikācijas: kopskaitā 128, t.sk. pēdējos gados 64; monogrāfijas un mācību līdzekļi -8; raksti starptautiski referētos

zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos - 66, ziņojumi starptautiskās konferencēs - 40; citas zinātniskās publikācijas - 22; mācību programmas

- 1; citas publikācijas - aptuveni 30. To skaitā:1. Uzhinova L.D, Zitsmanis A., Kļaviņš M., Plate N.A. 1987. Synthesis of

biospecific sorbents on the celulosis for purification of albumine. Vysokomol. Sed., Ser. B, vol.27, N.4, pp.274-276 (in Russ.).

2. Grachev V.P., Zavalnyij M.A, Gūtmanis A.E., Zitsmanis A.X., Kļaviņš M., Mironova L.L., Popova V.D.1985. "Cytolar" micocarriers for animal cell cultivation. Voprosi Virusologii, N 6, pp.721-725 (in Russ.).

3. Kļaviņš M., Roska A., Baskhirova I., Zicmanis A. 1990. Polymer bound catalysts in condensation reactions of carbonylcompounds with CH-acids. J.Appl. Chem., vol. 63, N 4, pp. 729-748 (in Russ.).

4. Kļaviņš M., Cinis U. 1991. Humic substances in Latvian inland waters. Finnish Humus News, vol. 3, pp.71-76.

5. Kļaviņš M. 1991. A study of Latvian inland water pollution levels. Environmental Toxicology and health, Stockholm, pp.139-167.

6. Kļaviņš M., Cinis U. 1991. Humic substances in Latvian inland waters. Finnish Humus News, vol.3, N 3, pp.309-312.

7. Johansson C., Valarie I., Klaviņš M., Allard B., Boren H., Grimvall A. 1994. The use of chemical degradation technique to study lignin derived phenolic structure in humic matter. In: Humic substances in the Global enviornment and implications on human health. eds N.Senesi, T.M. Miano Elsevier, pp. 234-239.

8. Kļaviņš M., Briede A., Kļaviņa I., Rodinov V. 1995. Metals in sediments of lakes in Latvia. Environ. Internat., vol. 21, N 4, pp. 451-458.

9. Kļaviņš M., Rodinov V., Cimdiņš P., Kļaviņa I., M.Purīte, Druvietis I. Well water quality in Latvia.

10.Kļaviņš M., Apsīte E., Cimdiņš P. 1997. Aquatic humic substances from Latvia. Verh. Internat Verein. Limnol. vol 87, pp. 128-133.

11.Kļaviņš M. 1992. Aquatic humic substances Rīga: LU, 132 pp. (in Russ).12.Kļaviņš M. 1993. Humic substances in inland waters of Latvia, Roskilde, RUC, 82

pp.13.Kļaviņš M., Prikšāne A. 1995. Ekotoksikoloģija Rīga, LU, 126 lpp.14.Kļaviņš M.. 1995. Vides ķīmija Rīga: LU, 212 lpp.15.Kļaviņš M.. 1996. Vides ķīmija . Piesāršojošās vielas vidē un to aprite, LU,298

lpp.Profesionālā līdzdalība:International Society of Humic Substances - National Coordinator; International Union of Biometeorology - Chairman of Latvian chapter, UNESCO Program "Man and Biosphere" (MAB) - vice chairman; Latvijas Ķīmiķu Biedrība.Doktora disertāciju izstrādes vadība - 3.

JĀŅA KĻAVIŅAdzīves un darba gājums.

( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads: 1947Personas kods: 060447-12972 Izglītība: 1990.-1998. g. skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi vairākās tēmās 1970.-1972. g. aspirantūra jūras ģeoloģijā (VNIIMORGEO). 1965.-1970.g. Latvijas Valsts Universitāte Ģeogrāfijas fakultāte 1993.-1994. maģistratūra LU ĢZZF

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1993. Ģeogrāfijas maģistrs

Nodarbošanās: kopš 1999. g. 1. janvāra LU ĢZZF lektors, Ģeogrāfijas Didaktikas centra vadītājs 1997.-1998. Ģeogrāfijas skolotājs Rīgas 49. vidusskolā1995.-1997. Ministra padomnieks LR IZM1990.-1995. Ģeogrāfijas speciālists un nodaļas vadītāja vietnieks LR IZM un ISEC.1980.-1990. Ģeogrāfijas skolotājs Salaspils 1. vidusskola1968.-1980. vecākais tehniķis līdz laboratorijas vadītāja vietniekam VNIIMORGEO un SOJUZMORINŽĢEOLOĢIJA

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra: 1975. g. “ Baltijas jūras ģeoloģiskā attīstība nākotnē” VDK 1975.1992. g. LR Ģeogrāfijas standarts pamatskolā LR IZM1993. G. LR Ģeogrāfijas standarts vidusskolā LR IZM1994. g. LR Ģeogrāfijas vadlīnijas ģeogrāfijas profilkursam vidusskolā1992.-1994. LR mācību programmas skolu ģeogrāfijā (kopā ar autoru kolektīviem)1994.g. Z. Melbārde, J. Kļaviņš. Eiropa. Mācību līdzeklis skolotājiem. Rīga, “ Mācību grāmata” 94 lpp

Zinātniski pētnieciskā darbība: ģeogrāfijas didaktikā

Akadēmiskie kursi: Ģeogrāfijas didaktika bakalauriem un maģistriem;Skolu ģeogrāfijas mācību saturs;Ģeogrāfijas mācību līdzekļi;Ģeogrāfijas zināšanu vērtēšana, maģistrantiem;Skolēnu izziņas process ģeogrāfijā, maģistrantiem.

ĀDOLFA KRAUKĻA dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1937Personas kods: 250337 - 10967Izglītība: 1956-1961 LVU Ģeogrāfijas fakultātes students

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1968 ģeogrāfijas zinātņu kandidāts 1980 ģeogrāfijas zinātņu doktors 1992 Dr.habil.geogr. 1993 Latvijas Universitātes profesors Nodarbošanās:1961LVU Ģeogrāfijas zinātniskās pētniecības sektors, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1962 PSRS Zinātņu Akadēmijas Sibīrijas nodaļas Sibīrijas un Tālo Austrumu ģeogrāfijas institūts, vecākais laborants

1962-1968 turpat, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks 1968-1974 turpat, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1974-1991 turpat, laboratorijas vadītājs kopš 1991 LU ĢZZF, profesors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra: 1. Krauklis Ā. 1999. The Landscape as an Ecological, Economic and Humanistic

Reality. Nature and Culture in Landscape Ecology. Prague: The Karolinum Press, pp. 29-36.

2. Крауклис А. 1979. Проблемы экспериментального ландшафтоведения. Наука, Новосибирск, 318 с. 3. Krauklis В. 1998. Мeogrвfijas attоstоbas koncepcija Latvijas Universitвtз:

izglоtоbas un zinвtnisko pзtоjumu integrвcija. LU akadзmiskвs attоstоbas uzdevumi. LU 4. Akadēmiskā konference. Rīga: LU, 80.-83.lpp.

4. Krauklis Ā. 1993. Landscape Research in Latvia: the Background and Contemporary Problems. IALE Bulletin, 11, No 3, pp. 3-4.

5. Krauklis Ā. 1999. Viršu bioģeocenozes Britānijas un Latvijas ainavās. Ģeogrāfiski Raksti, VII sēj. Rīga: Latvijas Ģeogrāfijas biedrība, 31.-58. lpp.

6. Крауклис А. (ред.) 1991. Геосистемы контакта тайги и степи. Новосибирск: Наука, 217 с.

7. Krauklis Ā. 1992. Dynamic Diversity of Forest in Taiga Landscape. Forest Ecosystems of the World. Jaipur-New Delhi: Rawat Publications, pp. 152-161.8. Krauklis Ā. 1987. Landschaftsökologische Auswirkungen der anthropogenen

Vegetationsdynamik auf die südliche Taiga in Mittelsibirien. Petermanns Geographische Mitteilungen , 131, H. 3, S. 157-162.9. Krauklis A. 1997. Kultūrainava cilvēka iekšējā un ārējā pasaulē: pētījuma

mēģinājums. Cilvēks, vide, resursi. LU 56. Zinātniskā konference, ĢZZF. Rīga: LU, 55.-57.lpp.Kopējais publicēto zinātnisko darbu skaits - 119.Zinātniski- pētnieciskā darbība: Globālo, reģionālo un lokālo faktoru mijiedarbība Eiropas boreonemorālās starpzonas ģeogrāfiskajās sistēmās; zemes ainavekoloģisks izvērtējums ilgtspējīgas attīstības skatījumā; kultūrainavu perspektīvas Latvijā.

Akadēmiskie kursi: kopš 1991 Latvijas ģeogrāfija (daba) 32 akad. stundas kopš 1991 Ainavzinātne 48 akad. stundas kopš 1994 Globālās ģeoekoloģiskās problēmas 16 akad. stundas kopš 1994 Ainavekoloģija 32 akad. stundas 1995-1998 Vispārīgā fiziskā ģeogrāfija 64 akad. stundas kopš 1998 Fiziskās ģeogrāfijas pamati 64 akad. stundas

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis (1993) Vācu Dabaspētnieku Akadēmijas Leopoldina loceklis (1999) Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents (1993) Starptautiskās Ģeogrāfijas Savienības (IGU) Latvijas Nacionālās Komitejas priekšsēdētājs (1995) Starptautiskās Ainavekoloģijas Asociācijas (IALE) biedrs (1996) Prāgas Kārļa Universitātes Dabaszinātņu fakultātes Zelta medaļa (1998)

ĀDOLFS KRAUKLISCurriculum Vitae

Birth: 1937Person Code: 250337 – 10967

Education: 1956-1961 Student at the Latvian State UniversityAcademic titles and scientific degrees: 1968 Candidate of geographical sciences 1980 Doctor of geographical sciences

1992 Dr.habil.geogr.1993 Professor of the University of Latvia

Career positions:1961 Latvian State University Geographical Research Group,

Researcher 1962 Academy of Sciences of USSR Siberian Branch, Institute

of Geography of Siberia and the far East, Assistant1962-1968 there, Researcher 1968-1974 there, Senior researcher1974-1991 there, Head of Laboratory and Department since 1991 University of Latvia, Faculty of Geographical and Earth Sciences, Professor

Most relevant scientific publications and teaching aids: 1. Krauklis Ā. 1999. The Landscape as an Ecological, Economic and Humanistic

Reality. Nature and Culture in Landscape Ecology. Prague: The Karolinum Press, pp. 29-36.

2. Krauklis Ā. 1979. Problems of Experimental Landscape Science. Novosibirsk: Nauka, 318 pp. (In Russian) 3. .Krauklis Ā. 1998. Conception of Development of Geography at the University of Latvia: Integration of Research and Education. Tasks of Academic Development of the University of Latvia. LU akadēmiskās attīstības uzdevumi. Riga: LU, pp. 80.-83. (In Latvian).4 Krauklis Ā. 1993. Landscape Research in Latvia: the Background and

Contemporary Problems. IALE Bulletin, 11, No 3, pp. 3-4.5. Krauklis Ā. 1999. Heaths in Landscapes of Britain and Latvia. Ģeogrāfiski Raksti, VII sēj. Rīga: Latvijas Ģeogrāfijas biedrība, pp. 31.-58. (In Latvian, with English summary)

6. Krauklis Ā. 1991.Geosystems of Taiga – Steppe Contact. Novosibirsk: Nauka, 217 pp. (In Russian)7. Krauklis Ā. 1992. Dynamic Diversity of Forest in Taiga Landscape. Forest Ecosystems of the World. Jaipur-New Delhi: Rawat Publications, pp. 152-161.8. Krauklis Ā. 1987. Landschaftsökologische Auswirkungen der anthropogenen Vegetationsdynamik auf die südliche Taiga in Mittelsibirien. Petermanns Geographische Mitteilungen , 131, H. 3, S. 157-162.9. Krauklis Ā. 1997. Cultural Landscape in Human External and Internal World.

Cilvēks, vide, resursi. LU 56. Zinātniskā konference, ĢZZF. Rīga: LU, pp.55.-57. (In Latvian)Number of publications – 119Current research work: 1. Interaction of factors of global, regional and local scale in the boreo-nemoral zone of Europe. 2. Landscape ecological classification, mapping and evaluation of land-use/land cover units. 3. Cultural landscapes in Latvia.Courses: since 1991 Geography of Latvia (the Nature 32 hours: since 1991 Landscape Science 48 hours since 1994 Global Geo-ecological Problems 16 hours since 1994 Landscape Ecology 32 hours 1995-1998 General Physical Geography 64 hours since 1998 Fundamentals of Physical Geography 64 hoursProfessional activities and Memberships: Latvian Academy of Sciences, Corresponding Member (1993) Deutsche Akademie der Naturforscher Leopoldina, Member (1999) Geographical Society of Latvia, President (1993) Latvian National IGU-Committee, Chairman (1995)

International Association of Landscape Ecology, Member (1996)

Golden Medal of Charles University Faculty of the Sciences, Prague (1998)

ZAIGAS KRIŠJĀNES dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Personas kods 121263 - 10118Dzimšanas gads 1963Dzīves vietas adrese Brīvības iela 355 dz. 34 Rīga, LV 1024Darba vieta Latvijas Universitātes

Cilvēka ģeogrāfijas katedraAmats docenteIzglītība 1982-1987 studente LU Ģeogrāfijas fakultātē

1987-1990 aspirante LU Ģeogrāfijas fakultātes aspirantūra1992-1993 studente Freiburgas universitāte Vācijā05.1995 Ph.D. studiju kurss pilsētu ģeogrāfijā Helsinku

universitātē07.-08.1999 staţçđanās Reģionālās ģeogrāfijas institūtā Leipcigā, Vācijā

Nodarbošanās1984-1987 laborante, LZA Ekonomikas institūtā1990-1998 lektore LU Cilvēka ģeogrāfijas katedrāno 09.1998 docente katedrāno 02.1999 LU Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadītāja vietas

izpildītāja

Akadēmiskie nosaukumi, zinātniskais grāds1994 ģeogrāfijas maģistre1998 ģeogrāfijas doktore (doktora disertācija- “Dzīves kvalitātes teritoriālo atšķirību izpēte Latvijā”)

Svešvalodu prasme vācu, krievu, angļu

Zinātniskā un zinātniski organizatoriskā darbība:Līdzdalība zinātniskajos projektos1991-1993 Latvijas pilsētu noteikšanas kritēriji1996 Rīgas aglomerācijas robežu noteikšana1996 Tamperes- Helsinku- Tallinas -Rīgas attīstības zonas vīzijas un stratēģija1996-1998 Tūrisms ilgtspējīgas attīstības kontekstā1997- Pilsētas telpiskās struktūras maiņa, pārejot uz tirgus ekonomiku un

iedzīvotāju mobilitāte1998- Apdzīvojuma struktūra un tās attīstība- kritēriju noteikšana1999 - Iedzīvotāju migrācijas sociāli –ekonomiskie un politiskie faktori bijušajās

PSRS republikās1999 - Veco rūpniecisko rajonu un pilsētu nākotne, tajos notiekošās strukturālās

izmaiņas

Zinātniskā darba virzieni:ekonomiskā un sociālā ģeogrāfijaiedzīvotāju ģeogrāfijaapdzīvoto vietu ģeogrāfija

Zinātniskās publikācijas (skaits)- 23:Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos- 11Konferenču tēzes- 9Citas zinātniskās publikācijas-1Publicētie mācību līdzekļi (skaits)-2

Citas publikācijas -1Piedalīšanās 23 starptautiskajās konferencēs.

Pedagoģiskā darbība: Lekciju kursi LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Ekonomikas un vadības fakultātes, Vēstures un filozofijas fakultātes studentiem:

Pasaules saimniecības ģeogrāfija;Eirāzijas ģeogrāfija (Eiropas un Āzijas valstu sociālā un

ekonomiskā ģeogrāfija);Valstu kompleksā raksturojuma indikatori;Pasaules valstu ģeogrāfija;

Ekonomiskā ģeogrāfija;Reģionālā ģeogrāfija;Globalizācijas procesu analīzeCilvēka ģeogrāfijas pamati.

Rīgā 1999.gada 22.novembrī.

ZAIGA KRIŠJĀNE Curriculum Vitae

Date of birth: December 12, 1963Education:

Date Institution Degree/Diploma obtained- 04.98 University of Latvia Dr.geogr.- 05.95 University of HelsinkiPh.D.student course- 10.92.-07.93.University of Freiburg research work- 09.87.-09.90.University of Latvia

Faculty of Geography M.A. in Geography- 09.82.-06.87.University of Latvia

Faculty of Geography Diploma in Geography,Professional Experience:1999-present Head of Department of Human Geography at the University of Latvia 1998-present Docent at the University of Latvia, Faculty of

Geography and Earth Sciences, Department of Human Geography, Riga

1990-1998 Lecturer at the University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences, Department of Human Geography, Riga

1984-1997 Technical assistant, Academy of Science of Latvia, Institute of Economics

Membership of professional bodies:Member of Latvian Geographical Society, Managing editor of Research paper of Latvian Geographical Society “Folia Geographica”

Academic courses:Geography of World EconomySocial and economic Geography of Europe and Asia Social IndiccatorsGeography of World states Economic GeographyRegional Geography;Analyse of gloabization processesPrinciples of Human Geography

List of selected publications:1. Klintaja Z. Ossobennosti dinamiki I territorialnoj differenciacii detskoj smertnosti v

Latvii. // Latvijas PSR ZA Vēstis.-1990.-Nr.5.-84-89.lpp.2. Krisjane Z. Besoderheiten der Bevölkerungsentwicklung in den Kleinstädten

Lettlands in Zeitraum von 1959 bis 1989// Development Problems of the Small Towns in the Baltic States. Riga, Latvijas Universitāte, 1993.- 7-14 lpp.

3. Krisjane Z., Eglīte P. Infant Mortality as a Characterizing Indicator of the Quality of Life in Latvia //. IGU Regional Conference of the International Geographical Union Environment and Quality of the Life in Central Europe: Problems of Transition. Conference Abstracts Prague, 1994.- 83p.

4. Krisjane Z., Eglīte P. Infant Mortality as a Characterizing Indicator of the Quality of Life in Latvia.// CD-ROM Proceeding. IGU Regional Conference of the International Geographical Union Environment and Quality of the Life in Central Europe: Problems of Transition. Prague, 1994

5. Krisjane Z. Environmental and Human Health Assessment in Latvia //28th International Geographical Congress, Utrecht, 1996, p.235.

6. Krisjane Z. Infant Mortality as a Characterizing Indicator of the Quality of Life at Regional Level in Latvia //Research on Environmental Management and Environmental Policy. Roskilde, 1996.- pp. 161-173.

7. Krisjane Z. Niekotóre problemy rozwoju ma³ych miast Lotwy (Development Problems of the Small Towns in the Baltic States)// Transformacja spo³eczno- gospodarcza postkomunistycznych państw Baltyckich: Dowiadczenia i perspektywy. Toruń, Uniwersytet Miko³aja Kopernika 1996,- 95- 98p.

8. Krisjane Z. Kriterien für die Bewertung von Städtenetzwerken des Ostseeraumes// Vision and Strategien für den Ostseeraum 2010 und deren Bedeutung für Mittel- und Osteuropa. Institut für Ökologische Raumentwucklung Dresden. Schrift Nr.17.- 1996.-54 S.

9. Krisjane Z., Churbakova E. Soziale Auswirkungen der Tschernobyl- Katastrophe in Lettland // Europa Regional.- 1997.- Nr.3.- 16-20 S.

10. Krisjane Z. Dzīves kvalitātes teritoriālo atšķirību izpēte Latvijā. (Summary of dissertation: Territorial differences in the quality of life in Latvia). Riga, 1998,- 44 lpp.

11. Krisjane Z. Vides ietekme uz veselību rīdzenieku vērtējumā (Environmental impact on human health in Riga)// Vide, kas veido cilvēku: cilvēks, kas veido vidi. 4.Zaļās loģikas konferences referātu krājums. Riga, Gandrs 1998,- 60-65 lpp.

12. Krisjane Z. The Quality of Life, Environmental and Human Health Assessment in Latvia// 5th Nordic- Baltic conference in Regional Science. Parnu, 1998.- CD-ROM Proceeding.

13. Krisjane Z. Dzīves kvalitātes atšķirības Latvijas novados (Differences in the quality of life in Latvia’s regions) // Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section A.1998.- Nr.5.-70-77 lpp.

14. Krisjane Z. Iedzīvotāju dzīves kvalitātes teritoriālo atšķirību novērtēšanas iespējas (Possibilities of estimating spatial differences in quality of life in Latvia) // Folia Geographica (Ģeogrāfiski raksti). 1999.-Nr.7.- 21-31.lpp.

INĀRAS KRŪMIŅAS dzīves un darba gājums.

( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads:1942

Izglītība : 1969 absolvēta Ļeņingradas Valsts Universitāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1977 Psiholoģijas zinātņu kandidāte

Nodarbošanās: no 1983 LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:Pavisam 24 publikācijas.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Kopš 1989.g. pēta skolēnu pašizjūtas problēmas, to psiholoģiskos aspektus. Akadēmiskie kursi:

Vispārīgā psiholoģijaPersonības un grupas attīstības diagnosticēšana un prognozēšanaLietišķā psiholoģijaSociālā un vadības psiholoģija

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas locekle,Latvijas Skolu psihologu asociācijas locekle,Profesionālo psihologu sertifikācijas komisijas locekle.

MĀRA LAIVIŅA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1942

Personas kods: 250942 – 11571

Izglītība: 1961-1966 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, ģeogrāfs, ģeogrāfijas

pasniedzējs1995-1997 Latvijas Universitāte, doktorants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1983 Bioloģijas zinātņu kandidāts

1987 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1992 Bioloģijas zinātņu doktors1992 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu docents

1998 Ģeogrāfijas zinātņu habilitētais doktors

Nodarbošanās:no 1999 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais

profesors 1991-1999 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents1971-1991 Latvijas zinātniski-pētnieciskā Mežsaimniecības problēmu institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

1966-1971 Sibīrijas un Tālo Austrumu Ģeogrāfijas institūts, zinātniskais līdzstrādnieks1965-1966 Latvijas zinātniski – pētnieciskais Zemkopības institūts, tehniķis-analītiķis

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:1. Systematisierung der Linden-Heinbuchengesellschaft (Tilio-Carpinetum

Traczyk 1962) in Lithuanen und Lettland - Veroff. Geobotanisches Institutes ETH Stiftung Rubel, Zurich, 1992, H.58, Bd.2:35-52

2. Environmental changes related dynamics of the number of sites of rare indigenous and exotic plant species in Latvia - Baltic Forestry 1997, vol. 3, No 2: 9-18

3. Latvijas mežu reģionālā analīze – Mezžinātne 1997, 7(40): 40-764. Latvijas boreālo priežu mežu sinantropizācija un eitrofikācija – Latvijas

Veģetācija 1998, 1, 137 lpp.5. Latvijas ziedaugu un paparžaugu sabiedrību augstākie sintaksoni – Latvijas

purvu veģetācijas klasifkācija un dinamika. Latvijas Universitātes Zinātniskie Raksti. Rīga, 1998, 613: 7-22

Pavisam publicētas 226 publikācijas, no tām 141 zinātniska (3 monogrāfijas) un 85 populāri-zinātniskas.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Kopš 1997 Latvijas veģetācijas ģeogrāfija un ekoloģija, augu sabiedrību klasifikācija un dinamika1991-1996 Latvijas mežu bioloģiskā daudzveidība, floras un augu sabiedrību sinantropizācija1986-1991 Meža monitoringa sistēmas ieviešana Latvijā1971-1986 Latvijas aizsargājamo teritoriju veģetācija, aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana1966-1971 Rietumsibīrijas augsnes un veģetācija

Akadēmiskie kursi:

Dabas zinātņu bakalaura studiju programma ģeogrāfijā un vides zinātnēs1992-1994 Ievads fiziskajā ģeogrāfijā 64 akad.st.

no 1991 Bioģeogrāfija 64 akad.st.

no 1992 Mežs un meža pārvalde 48 akad.st.

Dabas zinātņu maģistra studiju programma ģeogrāfijā un vides zinātnēs

1995-1998 Augu horoloģija 32 akad.st.1999-1998 Veģetācijas dinamika 32 akad.st.1995-1998 Latvijas veģetācija 32 akad.st.no 1998 Veģetācijas ekoloģija 32 akad.st.no 1998 Veģetācijas ģeogrāfija 32 akad.st.no 1998 Meža resursi un ilgtspējīga mežsaimniecība 32 akad.st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

no 1998 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Bioģeogrāfijas laboratorijas vadītājs

Līdzdalība zinātniskās organizācijās:

Starptautiskās Veģetācijas Savienības (IAVS) biedrs

Latvijas Botāniķu biedrībaLatvijas Ģeogrāfijas biedrībaLatvijas Augsnes pētnieku biedrība

1999.gada 10.decembrī Māris Laiviņš

MĀRIS LAIVIŅŠCurriculum vitae

Year of birth: 1942Personal code: 250942 – 11571Education: 1961-1966 Latvian State University, Faculty of Geography, student1995-1997 University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences,

Postgraduate student

Academic titles and scientific degrees:1983 Candidate of Science in Biology (The first doctor degree in USSR)1987 Senior researcher1992 Doctor of Science in Biology1992 Docent, Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia

1998 Assoc. Professor, Doctor Hab. in Geography

Employment:1965-1966 Latvian Agriculture Institut, laboratory assistant

1966-1971 Institut of Geography of Siberia and the Far East, scientific researcher1971-1991 Latvian Forestry Research Institut, senior researcher 1991-1999 Docent, Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latviasince 1998 Head of the Laboratory of Biogeography, Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia

1999 – currently Assoc. Professor, Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia

Representative scientific publications:1. Systematisierung der Linden-Heinbuchengesellschaft (Tilio-Carpinetum

Traczyk 1962) in Lithuanen und Lettland - Veroff. Geobotanisches Institutes ETH Stiftung Rubel, Zurich, 1992, H.58, Bd.2:35-52

2. Environmental changes related dynamics of the number of sites of rare indigenous and exotic plant species in Latvia - Baltic Forestry 1997, vol. 3, No 2: 9-18

3. The peculiarities of Latvian forests in a regional bias – Mezžinātne 1997, 7(40): 40-76 (Latvian)

4. Synantrophization and eutrophication of the boreal pine forests of Latvia – Latvijas Veģetācija 1998, 1, 137 lpp (Latvian).

5. Highest syntaxonomic units of plant communities of Latvia – Latvijas purvu veģetācijas klasifkācija un dinamika. Latvijas Universitātes Zinātniskie Raksti. Rīga, 1998, 613: 7-22 (Latvian)

Total number of scientific publications 226

Scientific investigations:Since 1997 Ecology and geography of vegetation of Latvia:classification of the plant communities and habitats1991-1996 Biodiversity of Latvian forests, synantrophization of the flora and plant communities1986-1991 Forest monitoring1971-1986 Vegetation and management strategies of protected areas1966-1971 Soils and vegetation of Westsiberia

Academic courses:In the Natural Sciences Bachelor’s Programm in Geography and Environment Science

1992-1994 Physical Geography 64 hourssince 1991 Biogeography 64 hours

since 1992 Forest and Forest Management 48 hours

In the Natural Sciences Masters Programm in Geography and Environment Science

1995-1998 Plant chorology 32 hours

1995-1998 Dynamics of Vegetation 32 hours1995-1998 Vegetation of Latvia 32 hourssince 1998 Geography of Vegetatin 32 hourssince 1998 Ecology of Vegetation 32 hourssince 1998 Forest Resources and Sustainable Forestry 32 hours

Membership in scientific organisationssince 1970 Society of Latvian Botanistssince 1972 Society of Latvian Soil Scientistssince 1985 Society of Latvian Geographerssince 1990 International Association for Vegetation Science (IAVS)

10.12.1999 Māris LaiviņšAIVARA MARKOTA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1958Personas kods: 210458-10510Izglītība: 1976 - 1981 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, students 1993 - 1997 LU

Ģeogrāfijas fakultāte, neklātienes doktorandsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1993 Ģeogrāfijas maģistrsNodarbošanās: kopš 1988 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, lektors

1980-1988 LU Ģeogrāfijas fakultāte, Fiziskās ģeogrāfijas katedra, Ģeoloģijas muzejs, vecākais inženieris1978-1980 LPSR MP Ģeoloģijas pārvalde, Centrālā laboratorija, laborants

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Markots A., Zelčs V., Strautnieks I., 1995. Zabegi exposure, Feimanka

microglaciodepression - Wolfgang Schirmer (ed.) Excursion Quide: Quaternary field trips in central Europe, vol.1. 3. Baltic Traverse: 153. München.

2. Āboltiņš O., Markots A., Strautnieks I., 1995. Smetes hills primary massif - Wolfgang Schirmer (ed.) Excursion Quide: Quaternary field trips in central Europe, vol.1. 3. Baltic Traverse: 161. München.

3. Āboltiņš O., Markots A., 1995. Skujene plateau - like hills area - Wolfgang Schirmer (ed.) Excursion Quide: Quaternary field trips in central Europe, vol.1. 3. Baltic Traverse: 161-162. Mūnchen.

4. Маркотс А. Зелчс В. Страутниекс И. 1990. Процесс формирования друмлинов Среднелатвийской гляциодепресионнй низненности -в кн. Acta Universitatis Latviensis. "Экзодинамические процессы и методы исследования.-Латв. ун-т. Рига N. 547.

5. Zelčs V., Markots A., 1999. Ģeoloģiskās informācijas izmantošana teritorijas attīstības plānošanā. Rīga, Valsts ģeoloģijas dienests. 123. lpp.

6. Zelčs V., Markots A., 1999. Derīgie izrakteņi. Nozares pārskats. Rajonu plānošana Latvijā. Kuldīgas rajons kā piemērs. Jumava, Rīga. 87 lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība: ģeomorfoloģija un kvartārģeoloģija, glaciotektonika un glaciālās izcelsmes reljefs, ģeoloģiskās informācijas izmantošana attīstības plānošanai.Akadēmiskie kursi: kopš 1998 Tehniskā ģeogrāfija 64 akad. st. kopš 1981 Ģeogrāfijas zinātnes vēsture (līdz 1992 Ģeogrāfijas

zinātnes vēsture un metodoloģija)48 akad. st.

kopš 1992 Topogrāfija ar ģeodēzijas pamatiem 48 akad. st. kopš 1988 Tālizpētes metodes ģeozinātnēs (līdz 1992

Aerokosmiskās pētīšanas metodes)48 akad. st.

kopš 1992 Fotogrāfiskās metodes ģeozinātnēs (līdz 1992 Praktiskā fotogrāfija)

48 akad. st.

1984-1990 Inženierģeoloģija ar hidroģeoloģijas pamatiem 32 akad. st.Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas Ģeogrāfijas biedrības valdes loceklis; Latvijas Ģeodēzijas un kartogrāfijas koordinācijas padomes loceklis, 1997-1998 priekššēdētājs; Association of the Baltic States Geologists IGCP 253 Termination of the Pleistocene; Peribaltic Group - loceklis; Latvijas kvartārpētnieku asociācija (LATQUA) – valdes loceklis.

IRINAS MASLO dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1951Personas kods: 040451 -Izglītība: 1968-1973 Latvijas universitāte, Svešvalodu fakultāte, studenteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1995 Dr.habil.paed 1990 Docente 1992 Dr.paed. (nostrificēts) 1987 Dr.paed.Nodarbošanās: kopš 1997 Latvijas universitātes profesore ex oficio 1995 - 1997 LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras, Pedagoģijas un psiholoģijas institūta stundu pasniedzēja 1994 - 1998 RPIVA pedagoģijas laboratorijas vadītāja, pedagoģijas un psiholoģijas katedras profesores vietas izpildītāja 1993 - 1997 Privātkoledžas "Evrika" vācu valodas skolotāja 1995 - 1997 PIAC Svešvalodu sektora vadītāja, daļas vadītāja 1992 - 1995 IAI Svešvaloda centra vadītāja 1990 - 1992 IAI valodas katedras vadītāja, docente 1987 - 1990 LU Pedagoģijas fakultātes pasniedzēja, vecākā pasniedzēja 1975 - 1990 Rīgas 12.vidusskolas vācu valodas skolotāja, ārpusklases darba organizatore 1973 - 1975 Ķeguma 8-gadīgās skolas vācu valodas skolotāja

Publikāciju un mācību literatūras kopskaits: zinātniskās publikācijas - 32, monogrāfijas - 1, raksti zinātniskos žurnālos un krājumos - 22, konferences referāti - 9, mācību literatūra - 15, mācību grāmatas - 1, mācību līdzekļi - 6, metodiskie raksti - 1, akadēmisko kursu programmas (izdotas) - 2, disertācijas - 1, citas publikācijas - 4.Zinātniski pētnieciskās darbība: Sociālā pedagoģija. Personības integrācija sabiedrībā. Bilingvālā izglītība. Didaktika; mācību plāna teorija; didaktiskie modeļi. Svešvalodu didaktika un metodika. Sākumskolas mācību didaktiskās pamatnostādnes. Pirmās, otrās, trešās svešvalodas mācību metodika. Skolotāja izglītība un tālākizglītība; skolotāju izglītības koncepcijas kvalifikācijas raksturojums. Papildizglītības iegūšanas programma.Akadēmiskie kursi:

1990 - 1995 Klases audzinātājs. Svešvalodu mācību metodika. Skolas pedagoģiskais process

1996 - 1997 Didaktika un metodika kopš 1997 Sociālā pedagoģija. Vispārīgā didaktika. Didaktika. Didaktika un metodika. Pedagoģiskā procesa modelēšana. Svešvalodu mācību metodika un integrācijas procesi. Socializācijas un integrācijas procesi. Skolas pedagoģiskais process. Augstskolas didaktika.Papildus ziņas par profesionālo darbību:IZM Vācu valodas konsultatīvās padomes locekle. Līdzdalība vairāku mācību programmu izstrādē. Eksperta darbība. Līdzdalība daudzās starptautiskās konferencēs, simpozijos un kongresos. Vairāku starptautisku semināru un programmu koordinatore.

SILVIJAS MEIERES dzīves un darba gājums (Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1962 Personas kods: 080162-11491Izglītība: 1983-1988 LVU, Juridiskā fakultāte, studente Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

kopš 1994 LU, lektore Tiesību zinātņu pamatu katedrā 1992 M.jur.

1991-1994 asistente Tiesību zinātņu pamatu katedrā Nodarbošanās:

kopš 1997 tiesneses palīdze LR Satversmes tiesā, lektore LU1994-1995 vecākā referente Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas Juridiskajā un ekonomikas departamentākopš 1991 pasniedzēja Tiesību zinātņu pamatu katedrā

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:Meiere S. 1992. Ekoloģiskās tiesības. Mācību palīgzlīdzeklis. Rīga. Zinātniski pētnieciskā darbība: ekoloģisko (vides) tiesību problēmas.Akadēmiskie kursi:

kopš 1991 Ekoloģiskās (vides) tiesības 32 akad. st.kopš 1992 Tiesību pamati 64 akad. st.kopš 1996 Galvenās valsts un tiesību teorijas koncepcijas 32 akad. st.

VIESTURA MELEČA

dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1950Personas kods: 101150 - 11017Izglītība: 1970-1975 LVU Bioloģijas fakultāte, students 1975-1978 Latvijas PSR ZA Bioloģijas institūts, aspirantsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1993 Docents LU ĢZZF1992 Bioloģijas doktors1989 Bioloģijas zinātņu kandidāts

Nodarbošanās:kopš 1998 LU ĢZZF docents Vides aizsardzības katedrā,

LU Bioloģijas institūta direktors1994-1997 LU ĢZZF docents Vides aizsardzības katedrā, LZA

Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijas vadītājs1991-1994 LZA Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijas vadītājs1990-1991 LZA Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijas vadošais

zinātniskais līdzstrādnieks1989-1991 LZA Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijas vecākais

zinātniskais līdzstrādnieks 1978-1989 LZA Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijas jaunākais

zinātniskais līdzstrādnieksNozīmīgākās zinātniskās publikācijas:Melecis V., 1999. Probleme des Boden-Biomonitorings. In.: Koehler, H., K. Mathes & B. Breckling (Hrs.). Bodenökologie interdisciplinär. Springer, Berlin, S. 133-147.1. Melecis V., Karpa A., Kabucis I., Savičs F., Liepiņa L., 1999. Influence of

vegetation structure on the distribution of grass-dwelling arthropods of salty coastal meadows. Proc. XXIV Nordic Congress of Entomology, August 8-11, Tartu, Estonia, pp. 101-110.2. Melecis V., Karpa A., Kalviņa L., Timofejeva I. 1998. Recovery of pine stands as

a result of decreasing of background pollution. - Proceedings of Latvian Academy of Sciences, vol. 52, suppl. 38-42.3. Melecis V., Karpa A., Kabucis I., Savičs F., Liepiņa L., 1997. Distribution of grassland arthropods along a coenocline of seashore meadow vegetation. Proceedings of Latvian Academy of Sciences, Vol. 51, N 5/6, pp. 222-233.4. Karps A., Lapina I., Melecis V., Spungis V., Sternbergs M., 1990.

Environmental pollution by slurry from pig-breeding farm. Riga, "Zinatne", 237 pp. (in Russian).5. Berina D., Lapina I., Melecis V., Spungis V., 1989. Investigation of the impact

of highway transport emission on soil microarthropods by the method of principal

components. In: The impact of highway transport emissions on natural environment. Riga, Publ. House "Zinatne", p. 48-73 (in Russian with English summary).6. Melecis V., 1988. The method of investigation of dependance of soil

invertebrates from ecological factors with alternatively distributed data. In: Ecotoxicology and nature protection. Moscow, "Nauka", pp. 236-255 (in Russian).8. Byzova Yu. B., Ghilarov M. S., Dunger W., Zacharov, A. A., Kozlovskaya L. S.,

Korganova G. A., Mazantseva G. P., Melecis V. P., Prasse J., Puzachenko F. G., Rybalov L. B., Striganova B. R., 1987. Quantitative methods in soil zoology. Moscow, "Nauka", 288 pp. (in Russian).

9. Melecis V., 1985. Bioindicational significance of springtails (Collembola) concerning calciferous dust pollution in the Betuletum oxalidosum. In: Pollution of natural

environment by calciferous dusts. Riga, Publ. House "Zinatne", p. 149-209 (in Russian with English summary).10. Melecis V., 1984. Mathematical model for relationship between number of

species and number of samples. In: Faunistical, ecological and ethological investigations of animals. Riga, Latvian State University, p. 5-24 (in Russian with English summary).11. Melecis V., 1980. Changes in dominance structure and numbers of springtails (Collembola) due to soil pollution by cement dust. Fauna and Ecology of invertebrates of Latvian SSR. Riga, p. 69-85 (in Russian with English summary).Zinātniski pētnieciskā darbība:ekoloģija, augsnes zooloģija un ekoloģija, augsnes mezofauna (Collembola), bioindikācija un biomonitoringa metodoloģijaAkadēmiskie kursi: Vispārīgā ekoloģija 64 akad. st. Bioindikācija un biomonitorings 48 akad. st. Ekosistēmu ekoloģija 48 akad. st. Augsnes ekoloģija 48 akad. st. Lauka kurss bioģeogrāfijā Papildus informācija par profesionālo darbību: Nacionālās programmas Nr.15 “Latvijas ekosistēmu bioloģiskie resursi un to saimnieciskās izmantošanas optimizācija” vadītājs. Latvijas Entomoloģijas biedrības periodiskā izdevuma “Latvijas Entomologs” redkolēģijas loceklis, LZP projekta “Biocenotisko parametru ilglaicīgās izmaiņas kā ekosistēmu stāvokļa bioindikatori”.

AIJAS MELLUMAS dzīves un darba gājums.

( Curriculum vitae )Dzimšanas gads: 1935Personas kods: 131035-10023Izglītība: 1953-1958 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, studente

1964-1967 turpat, aspiranteAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1968 - ģeogrāfijas zinātņu kandidāte 1975 - vecākā zinātniskā līdzstrādniece 1990 - ģeogrāfijas zinātņu doktore 1992 - Latvijas ZA korespondētājlocekle 1997 - LU profesoreNodarbošanās:1958-1961 Latvijas ģeoloģijas pārvalde, tehniķe

1961-1966 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, zinātniskās pētniecības sektora zinātniskā līdzstrādniece1967-1968 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, inženiere1968-1975 Latvjas mežsaimniecības problēmu institūts, Dabas aizsardzības laboratorija (daļa), vecākā zinātniskā līdzstrādniece1975-1989 turpat, laboratorijas vadītāja 1989-1990 Latvijas ZA Bioloģijas institūts, vadošā zinātniskā līdzstrādniece1990-1994 LR Vides aizsardzības komiteja, arī VARAM Pētījumu centra dirktore1994 - 1998 LR Vides un reģionālās attīstības ministra padomniece1989-1997 LLU Lauku inženieru fakultāte, profesorekopš 1997 LU ĢZZF, profesore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:Melluma A., Peneze Z. Regionalentwichlung und Raumordnung in Lettland. Geogr. Rundschan, 1999. -188-192 Melluma A. Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam. Atlants. 1996.Melluma A.,Leinerte M.Ainava un cilvēks.Rīga:Avots, 1992.- 175lpp.Melluma A. Latvijas teritorijas antropogēnā noslodze.Rīga, 1990.-80 lpp.Melluma A. Latvijas reģionālā attīstība: stāvoklis, jēdzieni, darbības virzieni. Latvijas Vēstnesis, 138.Melluma A., Rivža B., Rivža P. 1996. Pagastu sociāli ekonomiskā raksturojuma indikatoru atlase un analīze. Jelgava:LLU Raksti.- 109.-119.lpp.Meluma A. Latvijas dabas aizsardzības koncepcija. Latvijas ZP Vēstnesis, 11. 1991.Melluma A. Metamorphoses of Latvian Landcapes during fifty Years of Soviet rule. GeoJournal, May. 1994.- pp. 55-62.

Melluma A. Gaujas Nacionālais parks Rīga: Zinātne, 1976.- 46lpp.Maldavs Z., Melluma A., Seile A. Ģeomorfoloģijas pamati. Rīga: Zinātne, 1981.- 210lpp.Vtkkevf F. Jcj,j j[hfyztvst ghbhjlyst j,mtrns yf cnfhjjcdjtyys[ nthhbnjhbz[ ktcyjq pjys. Hbuf% Pbyfnyt, 1988.- 224 cnh.Vtkkevf F.> Heyuekt H.> "vcbc B. Jnls[ yf ghbhjlt rfr ghbljj[hfyyfz ghj,ktvf. Hbuf: Pbyfnyt, 1982.- 156 cnh.Publicēto darbu sarakstā 129 nosaukumi, t.sk. 111 zinātniskās publikācijas, 3 mācību līdzekļi.Zinātniski pētnieciskā darbība: pētījumi aizsargājamo objektu teorijā, ainavu mācībā, kontekstā ar ainavu aizsardzību un veidošanu. Latvijas attīstības reģionālās problēmas. Izstrādāti pamatojumi vairāku aizsargājamo teritoriju izveidošanai: Gaujas Nacionālais parks, “Lībiešu krasts”, Dabas parks “Daugavas loki”. Piedalīšanās darba grupās Latvijas reģionālās attīstības konceptuālo jautājumu izstrādē. Akadēmiskie kursi:kopš 1999 Vides ģeogrāfijas pamati 48 akad. st.kopš 1998 Vides ģeogrāfija 48 akad. st.kopš 1997 Aizsrgājamo teritoriju sistēmas 32 akad. st.kopš 1998 Lietišķā ģeogrāfijas 32 akad. st.kopš 1989 Ainavu mācība 72 akad. st.kopš 1989 Ainavu ģeogrāfija un vēsture 48 akad. st.kopš 1993 Ainavu un reģionālā plānošana 96 akad. st.kopš 1991 Ainavu aizsardzība un veidošana 48 akad. st.kopš 1994 Lauku ainavu pētīšanas metodes 30 akad. st.kopš 1996 Nacionālie un dabas parki 54 akad. st.kopš 1997 Pagastu attīstības plānu izstrādāšana 48 akad. st.Papildus ziņas par profesionālo darbību:Kopš 1993.g. Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas īstenā locekle

AIJA MELLUMA Curriculum Vitae

Birth date: 1935Person code: 131035-10023Education: 1953-1958 BSc, Faculty of Geography, Latvian State University

1964-1967 graduate student, Faculty of GeographyAcademic and Scientific degrees: 1968 - Candidate of Science in Geography 1975 - Research associate 1990 - PhD in Geography 1992 - Corresponding Member of the Latvian Academy of Sciences 1997 - Professor, University of LatviaWork experience: 1958-1961 Latvian State Geological Service, technician

1961-1966 Faculty of Geography, research associate1967-1968 Latvian Academy of Agriculture, engineer1968-1975 Latvian Institute of Forestry Problems, Nature Protection Laboratory, research associate1975-1989 Latvian Institute of Forestry Problems, Nature Protection Laboratory, head of laboratory 1989-1990 Institute of Biology, Academy of Sciences, senior research associate1990-1994 Environmental Protection Committee (Republic of Latvia), also Ministry of Environmental Protection and Regional Development, centre director

1994 - 1998 Councillor to the Minister of Environmental Protection and Regional Development 1989-1997 Latvian University of Agriculture, Faculty of Field Engineering, ProfessorSince 1997 Faculty of Geography and Earth Sciences, Professor

Most important publications and teaching material:Melluma A., Peneze Z. Regionalentwichlung und Raumordnung in Lettland. Geogr. Rundschan, 1999. -188-192 Melluma A. Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam. Atlants. 1996.Melluma A.,Leinerte M.Ainava un cilvēks.Rīga:Avots, 1992.- 175lpp.Melluma A. Latvijas teritorijas antropogēnā noslodze.Rīga, 1990.-80 lpp.Melluma A. Latvijas reģionālā attīstība: stāvoklis, jēdzieni, darbības virzieni. Latvijas Vēstnesis, 138.Melluma A., Rivža B., Rivža P. 1996. Pagastu sociāli ekonomiskā raksturojuma indikatoru atlase un analīze. Jelgava:LLU Raksti.- 109.-119.lpp.Meluma A. Latvijas dabas aizsardzības koncepcija. Latvijas ZP Vēstnesis, 11. 1991.Melluma A. Metamorphoses of Latvian Landcapes during fifty Years of Soviet rule. GeoJournal, May. 1994.- pp. 55-62.Melluma A. Gaujas Nacionālais parks Rīga: Zinātne, 1976.- 46lpp.Maldavs Z., Melluma A., Seile A. Ģeomorfoloģijas pamati. Rīga: Zinātne, 1981.- 210lpp.Vtkkevf F. Jcj,j j[hfyztvst ghbhjlyst j,mtrns yf cnfhjjcdjtyys[ nthhbnjhbz[ ktcyjq pjys. Hbuf% Pbyfnyt, 1988.- 224 cnh.Vtkkevf F.> Heyuekt H.> "vcbc B. Jnls[ yf ghbhjlt rfr ghbljj[hfyyfz ghj,ktvf. Hbuf: Pbyfnyt, 1982.- 156 cnh.A total of 129 publications, of them 111 scientific, 3 are teaching aids.Research involves: theory of protected objects, landscape education, in context to landscape protection and formation. Regional problems of development of Latvia. Developed rationale for the creation of several protected territories: Gauja National Park, the Liiv Coast, the Daugava Bend Nature Park. Participation in work groups on the development of conceptual aspects of regional development of Latvia. Academic course:since 1999 Basics in Environmental Geography 48 acad. hourssince 1998 Environmental Geography 48 acad. hourssince 1997 Protected territory systems 32 acad. hourssince 1998 Applied geography 32 acad. hourssince 1989 Landscape education 72 acad. hourssince 1989 Landscape geography and history 48 acad. hourssince 1993 Landscape and regional planning 96 acad. hourssince 1991 Landscape protection and formation 48 acad. hourssince 1994 Methods for study of rural landscapes 30 acad. hourssince 1996 National and nature parks 54 acad. hourssince 1997 Development of Pagast Developmental Plans 48 acad. hoursAdditional information on professional work:Since 1993, member of the Latvian Regional Academy of Architecture

EDGARA MŪKINA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1948Izglītība:

1966-1972 Maskavas Universitāte Fizikas fakultāte1983 Latvijas Universitāte Matemātikas fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1983 Fizikas maģistrs

Nodarbošanās:1974-1989 Latvijas Universitātes Astronomiskā observatorija,

zinātniskais līdzstrādnieks1989-1999 un turpinās

Latvijas Universitātes Astronomiskā observatorija, kopš 1994 Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, zinātniskais līdzstrādnieks , kopš 1994 - pētnieks, ģeoinformātikas sektora vadītājs, vēlā direktora vietnieks

1993-1999 un turpinās

SIA DatorKarte, viceprezidents, kopš 1996 - priekšsēdis un direktors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:E.Mūkins. 1978. Zvaigžņu kataloga optimālā struktūra satelītu astrometrijai. - Skaitliskie eksperimenti debess mehānikā un astrometrijā, Rīga, 68.-75. lpp. (kriev.)E.Mūkins. 1979. Jauna kompleksa programmu pakete satelītu fotogrāfiskās sekošanas datu automa-tieštai apstrādei. - Zemes mākslīgo pavadoņu optiskā sekošana, 16 (1978), Sofija, 315.-333. lpp. (kriev.)E.Mūkins. 1980. Automatizēta ievaddatu diagnostikas sistēma satelītu fotogrāfiskās sekošanas datu apstrādei. - PSRS Astronomiskās padomes Zinātniskās informācijas, 44 (1980), Rīga, 53.-57. lpp. (kriev.)E.Mūkins, J.Balodis. 1980. Kompleksa programmu pakete satelītu fotogrāfiskās sekošanas datu auto-matizētai apstrādei ar Vienotās sistēmas skaitļotājiem. - Debess mehānikas algoritmi, Rīga, 22.-23. lpp. (kriev.)M.Ābele, E.Mśkins. 1982. Satelītu lāzerlokācijas datu apstrāde, ņemot vērā impulsu platumu. - Debess ķermenu kustības un novērojumu analīze, Rīga, 118.-121. lpp. (kriev.)A.Tarasova, E.Mukins. 1992. A small-scale digital map of Latvia for visualisation of statistical data. In: Proceedings of the 2nd Baltic Conference of Geodesy and Cartography, Rģga, November 10-13, pp. 158-159.E.Stūrmanis, N.Ābols, I.Lukss, A.Krišjānis, E.Mūkins, G.Brīdaga, A.Ozols, A.Skujiņš. 1994. Digitālās ka-dastra kartes specifikācija. LR Valsts zemes dienests, Rīga, 12 lpp., 1 piel.J.Balodis, E.Mukins, J.Pakalns, A.Tarasova, A.Zarinjsh. 1995. Privatization in Riga city, cadastre and GIS. In: Proceedings of the Joint European Conference on Geographical Information, the Hague, March 26-31, 1995, [4 pages]I.Emsis, J.Bikše, M.Eglītis, G.Kaminskis, V.Kiseļevs, A.Krišjānis, E.Mūkins, A.Ratkevičs, M.Sīpols, J.Smaļinskis, S.Vairogs, Z.Veitners, B.Zeiliņš. 1995. Kartogrāfijas attīstības koncepcija. LR Vides aiz-sardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 12 lpp., 17 piel.E. Mūkins. 1995. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas Latvijā: pašreizējā situācija un nākotnes uzdevumi. - Latvijas Universitātes 54. zinātn. konfer. Ģeogrāfijas un Zemes zinātŅu sekcija, RĪga, 1995.g. 21.-22. sept., 42. lpp.E.Mūkins, K.Gutāns. 1995. Latvijā izstrādāta un Latvijai domāta ģeoinformācijas programmatūra. - Latvijas Universitātes 54. zinātn. konfer. Ģeogrāfijas un Zemes zinātŅu sekcija, Rīga, 1995.g. 21.-22. sept., 43. lpp.E. Mūkins. 1995. GIS in Latvia: moving away from level zero. Thesis conf. GIS Baltic States '95, Tal-linn, December 13-15, 1995E. Mūkins. 1996. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas Latvijā: jaunākās tendences. - Latvijas Universi-tātes 55. zinātn. konfer. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu sekcija, Rīga, 1996.g. 25.-26. sept.E. Mūkins. 1998. Latvijas ģeoinformatizācija: skats no LU ĢĢI. EU PHARE semināra "Ģeogrāfisko datu standartizācija" materiāli, Jūrmala, 1998.g. 18.-19. marts, 33. lpp.E. Mūkins. 1998. Latvija pasauls ģeoinformatizātikas tirgū. EU PHARE semināra "Ģeogrāfisko datu standartizācija" materiāli, Jūrmala, 1998.g. 18.-19. marts, 37. lpp.

E. Mūkins. G. Bičevska, D. Kiršteina, M. Cekule, A. Jaunberga. 1999. Rīgas pilsētvides ģeogrāfiskā datu bāze ar reksturmērogu 1: 2500. - Latvijas Universitātes 57. Zin. konf. Cilvēka ģeogrāfijas sekcija, Rīga. 100-101 lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība: programmatūras izstrādāšana un datu bāzes projektēšana lokālai apakšzemes un virszemes komunikāciju kartēšanas sistēmai; dalība pirmās satelītuzņēmumu kartes izveidē(projekta formulēšanas grupas loceklis, projekta grupas vadītājs institūtā); ģeoinformācijas programmatūras DigitKarte galveno komponentu izstrādāšana; dalība Latvijas pirmās ģeogrāfiskās datu bāzes (digitālās kartes) izstrādāšanā; valsts ĢIS attīstības koncepcijas projekta izstrādāšana LR Valsts zemes dienestam (darba grupas vadītājs); dalība/vadība ģeoinformācijas sistēmu un digitālo karšu izstrādes projektos; ģeogrāfisko datu bāžu izstrādāšana un karšu sagatavošana projektu vadīšanai.Akadēmiskie kursi:

1995-1999 Ģeogrāfiskas informācijas sistēmas (36 stundas)1997 Datorgrafika un datorkartogrāfija (48 stundas)1997 Ģeogrāfiskas informācijas sistēmas (36 stundas)

Papildus ziņas par profesionālo darbībuLīdzdalība profesionālajās organizācijās: LR Valsts zemes dienesta izveidotās ĢIS (Ģeogrāfisko informācijas sistēmu) attīstības koordinācijas padomes loceklis (1994-1996. gadā)- ar LR Ministru Kabineta rīkojumu izveidotās Kartogrāfijas attīstības koncepcijas darba grupas loceklis (no 1994. gada novembra līdz 1995. gada maijam)- LR Valsts zemes dienesta izveidotās Kartogrāfisko darbu licencēšanas komisijas loceklis (kopš 1996. gada janvāra)- ar LR Ministru Kabineta rīkojumu izveidotās Kartogrāfijas koordinācijas padomes loceklis (kopš 1997. gada marta)Cita darbība: zinātnes popularizācija (simtiem rakstu žurnālos un laikrakstos 1974-1994, ap 2000 lekciju Rīgas planetārijā un citur 1976-1992).

OĻĢERTA NIKODEMUSA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1954Personas kods: 290954-11805Izglītība: 1975-1981 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, students 1995-1996 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, doktorandsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1999 asociētais profesors1997 LU ĢZZF docents1996 Ģeogrāfijas doktors 1993 Vides zinātnes maģistrs

Nodarbošanās: kopš 1999 LU ĢZZF asociētais profesors1997-1999 LU ĢZZF docents kopš 1996 LU ĢZZF Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs1996-1997 LU ĢZZF docenta v.i.1987-1996 LU ĢZZF lektors

Nozīmīgākas zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Balodis V., Brūmelis G., Kalvišķis K., Nikodemus O. u.c. 1996. Does the Skrunda Radio

Location Station diminsh the radial growth of pine trees? //The Science of the Total Environment. V.180/1 pp. 57-64.

2. Nikodemus O., Brūmelis G. 1997. Monitoring of atmosferic heavy metal depozition in Latvia. // Ecotoxicology and Environmental Safety / Sectox 97.

3. Nikodemus O., Brūmelis G. 1994. Spatial dynamics of atmosferic pollution in Latvia and the Baltic Republics as measured in mosses, topsiol and precipitation. // GeoJournal. Vol.33 Nr.1, pp. 71-80.

4. Nikodemus O. 1996. Vides piesārņojuma ģeoķīmiskā indikācija Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums. 461 lpp.

5. Nikodemus O., Kūle L., Nikodemusa A. 1996. Ainava un tās aizsardzība. // Dienvidsēlijas (Elkšņu, Rites un Saukas pagastu) ainavas. Ainavu inventarizācija, apsaimniekošana un aizsardzība.- Rīga, 4-12 lpp.

6. Ramans K., Nikodemus O. 1982. Mazo ģeokompleksu pētījumu metodika. - Rīga., LVU, 131 lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Augšņu īpašību dinamikas ģeogrāfiskās likumsakarības, vides monitorings un vides piesārņojuma bioķīmiskā indikācija, ainavu inventarizācija un kartēšana.Akadēmiskie kursi:

1995 Veģetācijas un augsnes ģeogrāfija1992 Augsnes zinības1987 Augsnes ģeogrāfija1987 Ģeogrāfisko pētījumu metodes1987 Latvijas zemes kadastrālā vērtēšana

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas Augsnes biedrības valdes loceklis; Latvijas ģeogrāfijas biedrības biedrs; Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas biedrs; Latvijas Ainavu ekoloģijas asociācijas biedrs.

OLĢERTS NIKODEMUSCurriculum vitae

Year of birth: 1954Education: B.A. Geography,University of Latvia (Faculty of Geography and Earth Sciences), 1981M.Sc. Environmental Sciences, University of Latvia (Faculty of Geography and Earth Sciences), 1994Dr. Geography, University of Latvia, 1998

Academic titles and scientific degrees:Asoc. Prof., Head of Department of Geography Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia, 1999Docent/Head of Department of Geography Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia, 1996 - 1999Lecturer, Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia, 1987 - 1996Engineer, Department of Botany and Ecology, University of Latvia,1979 - 1987

Membership of professional bodies:· Member, Latvian Soil Society;· Member, Latvian Geographer’s Society;· Member, Latvian Landscape Ecology Association;

· Member, Latvian Landscape Architecture Society;· Member, Latvian Counsil of Science Expert Committee for Geography

Lecture Courses:· Geography of Soils; 1991-· Geography of the USSR; 1987-1991· Field Methods in Physical Geography; 1987 - 1997· Circulation of Contaminants in the Environment;1991 - · Ecologic Issues of Latvia; 1991 - 1996· Terrestrial Ecosystem Environmental Protection; 1994 - 1997· Soil Science; 1987- · Natural Geography of Latvia; 1997 - · Physical Planing; 1998 -

Recent/ Representative Publicatons· Nikodemus O., Brūmelis G., 1994. Spatial dynamics of atmospheric pollution in

Latvia and the Baltic Republics, as measured in mosses, topsoil and precipitation // GeoJournal, vol. 33, Nr. 1, pp. 71-80.

· Nikodemus O., 1994. Description of soils in the Skrunda area // The effect of radio-frequency electromagnetic radiation on organisms.- Skrunda, pp. 46-49.

· Brumelis G., Nikodemus O., 1995. Biological monitoring in Latvia using moss and soil: Problems in the portioning of anthropogenic and natural effects // Bioindicators of Environmental Health.- Amsterdam, SPB Academic Publishing, pp. 123-132.

· Balodis V., Brūmelis G., Kalviškis K., Nikodemus O., Tjarve D., Znotiņa V., 1996. Does the Skrunda Radio Location Station diminish the radial growth of pine trees? // The Science of the Total Environment. V.180/1, pp. 57-64.

· Brūmelis G.M., Brown H. Dennis, Nikodemus O., Tjarve D. 1999. The monitoring and risk assesment of Zn deposition around a metal smelter in Latvia // Environmental Monitoring and Assesment, 58, pp. 201 – 212.

· Nikodemus O., Brūmelis G.1998. Monitoring of atmospheric heavy metal deposition in Latvia // Proceedings of the Latvian Academy of Sciences / Ecotoxicology and Enviromental Safety, vol. 52, pp. 17 – 23.

Research Projects

· O.Nikodemus (Head of Latvian Part of Project - Soil Subprogramme) ICP Integrated Monitoring, Ministry of Environmental Protection and Regional Development (1994-;).

· G. Brumelis (Head of Latvian Part of Project) Heavy Metals Mapping in Europe Using Moss and Humus; Ministry of Environmental Protection and Regional Development (1995, 2000;).

· O.Nikodemus (Head) Geograhical and Ecological Aspects of the Conversion of Agricultural Lands to forested Areas.Latvian Council of Sciences (1997-).

MAIJAS ROZĪTES dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957

Personas kods: 130157 - 11802

Izglītība: 1975-1980 Latvijas Valsts universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, studente

1980-1981 Izglītības ministrijas Pedagoģiskās meistarības fakultāte, specialitāte “Augstskolas psiholoģija un pedagoģija”

1987 Kvalifikācijas celšanas fakultāte Maskavas Valsts Universitātē, specialitāte “Ekonomiskā ģeogrāfija”

1994 maģistra grāds ģeogrāfijā1995-1998 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes

zinātņu fakultāte, doktorande1999 doktora grāds ģeogrāfijā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Dr. geogr.Nodarbošanās: 1980.-1983. g. Latvijas Valsts universitātes

Ģeogrāfijas fakultātes vecākā laborantekopš 1983.g. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un

Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras lektore

Zinātniski pētnieciskā darbība: zinātnisko pētījumu virziens - pilsētu ģeogrāfija un tūrisma ģeogrāfija. No 1985.-1990.g. strādāja pie zinātniskās tēmas “Latvijas reģionu centri” (LU Ekonomiskās ģeogrāfijas katedra);1991.-1993.g. “Latvijas mazās pilsētas” (LU Ekonomiskās ģeogrāfijas katedra); 1993.g. līdzdalība starptautiskajā projektā “Reģionālo centru attīstības problēmas” (Leipcigas ģeogrāfijas institūts, Vācija); 1996.gadā līdzdalība pētnieciskajā projektā “Rīgas aglomerācijas robežu noteikšana” (Vides un Reģionālās attīstības ministrija); 1996.-1997.g. līdzdalība projektā “Tūrisms ilgtspējīgas attīstības kontekstā” (Vides un Reģionālās attīstības ministrija);1999.gadā līdzdalība starptautiskajā projektā “Baltijas Palete” (Zviedrija, Somija, Igaunija, Krievija, Latvija - Rīgas reģions);1999.gada 21.maijā aizstāvēts promocijas darbs doktora grāda iegūšanai ģeogrāfijas zinātņu nozarē cilvēka ģeogrāfijas apakšnozarē “Pilsētas tūrisms un tā telpiskās izpausmes Rīgā”;1999.gadā līdzdalība Latvijas nacionālās tūrisma programmas izstrādē, apkašprogrammas Tūrisma izglītība un pētniecība darba grupas vadītāja (VARAM).

Kopējais publikāciju skaits: 23

Lasītie akadēmiskie kursi:kopš 1983 Krievijas ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija 64 akad.st. Ārvalstu ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija 64 akad.st.

Iedzīvotāju ģeogrāfija ar demoģeogrāfijas pamatiem 64 akad.st.Rūpnieciskās ražošanas tehniski - ekonomiskie pamati 48 akad.st.

Dabas saimniecības ekonomika 48 akad.st.Ražotājspēku izvietojums un teritoriālā organizācija 48 akad.st.

1987-1988 Ekonomiskā rajonēšana 32 akad.st.kopš 1994 Tūrisma un rekreācijas ģeogrāfija 48 akad.st.kopš 1995 Tūrisma un viesmīlības industrija 48 akad.st.kopš 1997 Ievads cilvēka ģeogrāfijā 48 akad.st.kopš 1999 Tūrisma plānošana un pārvaldība 48 akad.st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1996.gada aprīlī - Georga Ekerta skolas mācību grāmatu institūta (Braunšveiga, Vācija) stipendiāte.1996.gada augustā piedalīšanās 28. Vispasaules ģeogrāfu kongresā Hāgā (Nīderlande).1997.gada maijā- piedalīšanās Starptautiskajā konferencē Zviedrijā “Baltic Cities - Global Aspects on Urban Settlements in the Baltic Sea Region”, Stokholma (Zviedrija).1998.gada jūnijā- piedalīšanās seminārā Somijas Statistikas komitejā “Tūrisma statistika Somijā un Latvijā, vietējā tūrisma statistika”, Helsinki (Somija).1998.gada oktobrī - piedalīšanās 5. Ziemeļu un Baltijas valstu reģionālo zinātņu konferencē Pērnavā (Igaunija).1999.gada jūnijā - piedalīšanās starptautiskā projekta “Baltijas Palete” un Baltijas jūras tūrisma komitejas konferencē “Ilgtspējīgā tūrisma attīstība baltijas jūras reģonā, sekojot Baltic Agenda 21 Tūrisms”, Rīgā (Latvija).1999.gada jūlijā - piedalīšanās Eiropas reģionālo zinātņu asociācijas XIII Vasaras institūtā “Tūrisma ilgtspējīgums un teritoriālā organizācija”, Faro (Portugāle).1999.gada augustā- piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Muzeji un kultūrtūrisms” Turaidā (Latvija).

1999.gada 23.novembrī

MAIJA ROZĪTECurriculum Vitae

Date and Place of Birth 13.01.1957, LatviaEducation

1995- 1998 Ph.D. student at University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences, in human geography

1994 M degree in geography1975-1980University of Latvia, Faculty of Geography,

qualification- geographer, teacher of geography

Scientific degrees1999 Dr. geography

Experience

1983-present Lecturer at the University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences, department of Human Geography

1980-1983 Lab -assistant at the University of Latvia, Faculty of Geography, department of Physical GeographyScientific work - Urban geography, Tourism geographySelected publication1. Rozite, Maija. The role of Industry in the development of Small Towns in

Latvia. // Development Problems of the Small Towns in the Baltic States, (Proceedings of an international seminar October 17-18, 1992.).- Riga:LU.- 1993. -1. -6 p.

2. Rozīte, Maija, A.Lācis. Die Industrie als Entwicklungsfaktor von Kleinstädten. // Development of Small Towns, (Latvian-German Seminar).- Ruhr: Universität Bochum, 1993. -1 -5 p.

3. Rozīte, Maija, A.Bauls u.c. 3.2. Lettland. // Zentrensysteme als Träger der Raumentwicklung in Mittel- und Osteuropa, (Beiträge zur regionalen Geographie Nr. 37). -Lepzig:Institut fur Länderkunde, 1994. -104-107.

4. Maija, Rozite. Tourism in Riga and Development of Urban Tourism. 5th Nordic- Baltic Conference in Regional Science. Parnu, Estonia, October 1-4, 1998. CD proceeding.

5. Rozīte, Maija. Tūrisms kā rajonveidojošs faktors un tūrisma rajona veidošanās Rīgā // Zeme. Daba. Cilvēks: LU zin. konf. (57; 1999; Rīga).- LU, 199.- 117.-118.lpp.

6. Rozīte Maija. Tūrisma attīstība Latvijā // Latvijas Arhīvi, (1., 1999.), Rīga, 1999.- 96.-11.lpp.

7. Rozite, Maija, Nikodemus, O. Tourism in the context of sustainable development// Tourism Sustainability and Territorial Organization: Summer Institute of the European Regional Science Association (XIII; 1999; Faro).- Portugal, 1999.-21 p.

8. Rozīte, Maija. Pilsētas tūrisms, tā attīstība un telpiskās izpausmes Rīgā. Promocijas darba kopsavilkums. Rīga, 1999.g. 66 lpp.

9. Rozīte Maija, E.Apsīte, Z.Krišjāne. Ģeogrāfija tūrisma izglītībā. Mācību līdzeklis. Rīga: Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrija, Jumava. 1996.-126 lpp.

Participation of research projects1. The Delimitation of Riga Agglomeration. Riga.1997.2. Tourism in the Context of Sustainable Development. Riga. 1997.-1998.3. The Baltic Palete. Riga, Stockholm, Helsinki, Sant Petersburg, Tallin. 1999.

Academic courses1983-1999 Economical and Social Geography of Russian

Federation1983-1999 Regional Geography1994-1999 Geography of Tourism and Recreation1997-1999 Introduction in Human Geography1999 Tourism Palnning and Management

09.12.1999

Maijas Rozītes dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957Personas kods: 130157 - 11802Izglītība: 1975-1980 Latvijas Valsts universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, studente

1980-1981 Izglītības ministrijas Pedagoģiskās meistarības fakultāte, specialitāte “Augstskolas psiholoģija un pedagoģija”

1987 Kvalifikācijas celšanas fakultāte Maskavas Valsts Universitātē, specialitāte “Ekonomiskā ģeogrāfija”

1994 maģistra grāds ģeogrāfijā1995-1998 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes

zinātņu fakultāte, doktorandeAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: -Nodarbošanās: 1980-1983 Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātes vecākā laborante

kopš 1983 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras lektore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:· Rozīte Maija, A.Lācis. Die Industrie als Entwicklungsfaktor von Kleinstädten. //

Development of Small Towns, (Latvian-German Seminar).- Ruhr: Universität Bochum, 1993. -1 -5 p.

· Rozīte Maija, E.Apsīte, Z.Krišjāne. Ģeogrāfija tūrisma izglītībā. Mācību līdzeklis. Rīga: Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrija, Jumava. 1996.-126 lpp.

· Rozīte Maija. Ģeogrāfijas vieta tūrisma izglītībā un tās metodiskais nodrošinājums. // Latvijas Universitātes 2.Akadēmiskās konferences tēzes. 1996. 1.-2.februāris.-Rīga: LU, 1996.-15-16. lpp.

· Rozīte Maija, Z. Melbārde. Latvijas iedzīvotāju un saimniecības ģeogrāfija ar vispārīgās sociālekonomiskās ģeogrāfijas pamatiem 9.klasei. Eksperimentāla mācību grāmata. Rīga: Zvaigzne ABC,1997.-144 lpp.

· Rozīte Maija, Z. Melbārde. Latvijas iedzīvotāju un saimniecības ģeogrāfija. Praktikums 9.klasei. Rīga: Zvaigzne ABC,1997.-48 lpp.

· Rozīte Maija, A.Bauls u.c. 3.2. Lettland. // Zentrensysteme als Träger der Raumentwicklung in Mittel- und Osteuropa, (Beiträge zur regionalen Geographie Nr. 37). -Lepzig:Institut fur Länderkunde, 1994. -104-107.

· Rozīte Maija. Pilsētu tūrisms un tā attīstība Latvijā. //Latvijas Universitātes 55.zinātniskā konference. Tēzes un programmas. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 25.-26.09.1996.- Rīga:LU, 1996.- 37.lpp.

· Rozite Maija. The role of Industry in the development of Small Towns in Latvia. // Development Problems of the Small Towns in the Baltic States, (Proceedings of an international seminar October 17-18, 1992.).- Riga:LU.- 1993. -1. -6 p.

· Rozite Maija. The Sustainable Tourism - the way to develop Latvia’s Tourism.// 28th. IGU Congress. The Hague August 4-10 .1996. Abstract Book..-Utrecht: Stichting IGC, 1996.- 397-398p.

· Rozīte Maija. Tūrisma un viesmīlības industrija. Mācību līdzeklis. R.: Starptautiskā Tūrisma Augstskola. 1996. 96 lpp.

· Rozīte Maija, Zaiga Krišjāne. Vecrīgas funkciju maiņa privatizācijas un decentralizācijas procesu ietekmē. // Latvijas Universitātes 54. zinātniskā konference. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu sekcija. Tēzes un programmas. 21.-22.septembris, 1995.-R: LU, 1995.-46.lpp.

· Rozīte Maija. Viduseiropas valstis. Krievija. Ķīna. // Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām. Eksperimentāla mācību grāmata. R: Zvaigzne ABC,1995. -186.-205., 242-250. lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība: zinātnisko pētījumu virziens - pilsētu ģeogrāfija un tūrisma ģeogrāfija. No 1985.-1990.g. strādāja pie zinātniskās tēmas “Latvijas reģionu centri” (LU Ekonomiskās ģeogrāfijas katedra), 1991.-1993.g. “Latvijas mazās pilsētas” (LU Ekonomiskās ģeogrāfijas katedra), 1993.g. līdzdalība starptautiskajā projektā “Reģionālo centru attīstības problēmas” (Leipcigas ģeogrāfijas institūts, Vācija), 1996.gadā līdzdalība pētnieciskajā projektā “Rīgas aglomerācijas robežu noteikšana” (Vides un Reģionālās attīstības ministrija), 1996.-1997.g. līdzdalība projektā “Tūrisms ilgtspējīgas attīstības kontekstā” (Vides un Reģionālās attīstības ministrija), no 1995.g. darbs pie doktora disertācijas “Pilsētas tūrisms un tā telpiskās izpausmes Rīgā”.Lasītie akadēmiskie kursi:kopš 1983 Krievijas ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija 64 akad.st. Ārvalstu ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija 64 akad.st.

Iedzīvotāju ģeogrāfija ar demoģeogrāfijas pamatiem 64 akad.st.Rūpnieciskās ražošanas tehniski - ekonomiskie pamati 48 akad.st.Dabas saimniecības ekonomika 48 akad.st.Ražotājspēku izvietojums un teritoriālā organizācija 48 akad.st.

1987-1988 Ekonomiskā rajonēšana 32 akad.st.kopš 1994 Tūrisma un rekreācijas ģeogrāfija 48 akad.st.kopš 1996 Tūrisma un viesmīlības industrija 48 akad. st.kopš 1997 Ievads cilvēka ģeogrāfijā 48 akad.st.Papildus ziņas par profesionālo darbību:1996.gada aprīlī - Georga Ekerta skolas mācību grāmatu institūta (Braunšveiga, Vācija) stipendiāte;1996.gada augustā piedalīšanās 28. Vispasaules ģeogrāfu kongresā Hāgā;1997.gada maijā- piedalīšanās Starptautiskajā konferencē Zviedrijā “Baltic Cities - Global Aspects on Urban Settlements in the Baltic Sea region”;1998.gada jūnijā- piedalīšanās seminārā Somijas Statistikas komitejā “Tūrisma statistika Somijā un Latvijā, vietējā tūrisma statistika”.

1998.gada 30.augustā

..................................

Maijas Rozītes dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957

Personas kods: 130157 - 11802

Izglītība: 1975-1980 Latvijas Valsts universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, studente

1980-1981 Izglītības ministrijas Pedagoģiskās meistarības fakultāte, specialitāte “Augstskolas psiholoģija un pedagoģija”

1987 Kvalifikācijas celšanas fakultāte Maskavas Valsts Universitātē, specialitāte “Ekonomiskā ģeogrāfija”

1994 maģistra grāds ģeogrāfijā1995-1998 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes

zinātņu fakultāte, doktorande1999 doktora grāds ģeogrāfijā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Dr. geogr.Nodarbošanās: 1980.-1983. g. Latvijas Valsts universitātes

Ģeogrāfijas fakultātes vecākā laborantekopš 1983.g. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un

Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras lektore

Zinātniski pētnieciskā darbība: zinātnisko pētījumu virziens - pilsētu ģeogrāfija un tūrisma ģeogrāfija. No 1985.-1990.g. strādāja pie zinātniskās tēmas “Latvijas reģionu centri” (LU Ekonomiskās ģeogrāfijas katedra);1991.-1993.g. “Latvijas mazās pilsētas” (LU Ekonomiskās ģeogrāfijas katedra); 1993.g. līdzdalība starptautiskajā projektā “Reģionālo centru attīstības problēmas” (Leipcigas ģeogrāfijas institūts, Vācija); 1996.gadā līdzdalība pētnieciskajā projektā “Rīgas aglomerācijas robežu noteikšana” (Vides un Reģionālās attīstības ministrija); 1996.-1997.g. līdzdalība projektā “Tūrisms ilgtspējīgas attīstības kontekstā” (Vides un Reģionālās attīstības ministrija);1999.gadā līdzdalība starptautiskajā projektā “Baltijas Palete” (Zviedrija, Somija, Igaunija, Krievija, Latvija - Rīgas reģions);1999.gada 21.maijā aizstāvēts promocijas darbs doktora grāda iegūšanai ģeogrāfijas zinātņu nozarē cilvēka ģeogrāfijas apakšnozarē “Pilsētas tūrisms un tā telpiskās izpausmes Rīgā”;1999.gadā līdzdalība Latvijas nacionālās tūrisma programmas izstrādē, apkašprogrammas Tūrisma izglītība un pētniecība darba grupas vadītāja (VARAM).

Kopējais publikāciju skaits: 23

Lasītie akadēmiskie kursi:

kopš 1983 Krievijas ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija 64 akad.st. Ārvalstu ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija 64 akad.st.

Iedzīvotāju ģeogrāfija ar demoģeogrāfijas pamatiem 64 akad.st.Rūpnieciskās ražošanas tehniski - ekonomiskie pamati 48 akad.st.Dabas saimniecības ekonomika 48 akad.st.Ražotājspēku izvietojums un teritoriālā organizācija 48 akad.st.

1987-1988 Ekonomiskā rajonēšana 32 akad.st.kopš 1994 Tūrisma un rekreācijas ģeogrāfija 48 akad.st.kopš 1995 Tūrisma un viesmīlības industrija 48 akad.st.kopš 1997 Ievads cilvēka ģeogrāfijā 48 akad.st.kopš 1999 Tūrisma plānošana un pārvaldība 48 akad.st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1996.gada aprīlī - Georga Ekerta skolas mācību grāmatu institūta (Braunšveiga, Vācija) stipendiāte.1996.gada augustā piedalīšanās 28. Vispasaules ģeogrāfu kongresā Hāgā (Nīderlande).1997.gada maijā- piedalīšanās Starptautiskajā konferencē Zviedrijā “Baltic Cities - Global Aspects on Urban Settlements in the Baltic Sea Region”, Stokholma (Zviedrija).1998.gada jūnijā- piedalīšanās seminārā Somijas Statistikas komitejā “Tūrisma statistika Somijā un Latvijā, vietējā tūrisma statistika”, Helsinki (Somija).1998.gada oktobrī - piedalīšanās 5. Ziemeļu un Baltijas valstu reģionālo zinātņu konferencē Pērnavā (Igaunija).1999.gada jūnijā - piedalīšanās starptautiskā projekta “Baltijas Palete” un Baltijas jūras tūrisma komitejas konferencē “Ilgtspējīgā tūrisma attīstība baltijas jūras reģonā, sekojot Baltic Agenda 21 Tūrisms”, Rīgā (Latvija).1999.gada jūlijā - piedalīšanās Eiropas reģionālo zinātņu asociācijas XIII Vasaras institūtā “Tūrisma ilgtspējīgums un teritoriālā organizācija”, Faro (Portugāle).1999.gada augustā- piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Muzeji un kultūrtūrisms” Turaidā (Latvija).

1999.gada 23.novembrī....................................

CURRICULUM VITAE Personīgie datiVārds, uzvārds JURIS PAŅKO, pers. kods: 180656 - 11810Aderese Vaļņu 37/39, Rīga, LV 1050Tālrunis 7 227438Dzimšanas datums 1956.gada 18. jūnijsIzglītība

1972.01.09 - 1976.21.01 Rīgas pārtikas tehnikuma rūpniecības zivju zvejas fakultāte. Zvejas tehniķis.

Darba pieredzeAtlantijas Rīgas traleru flotē, supertralerisun Klusajā okeānā LZST, I kl. matrozis

Baltijas jūrā Jūras prakse z/k “Banga”, vec. tehniķis, matrozisDarba pieredze krastā

1984.10 - 1983.03 Rīgas Ķīmiskās mašīnbūves rūpnīca.1983.03 - 1991.09 Rīgas zvejas rīku rūpnīca, 2.kat. plastmasu lējējs1991.10 - 1995.06 Vecrīgas restaurācijas pārvalde. Noliktavas

pārzinis, strādnieks.1996.07 - 1998.09 A/S “Rīgas Siltums”, sētnieks.

Citas prasmes Valodas: latviešu - dzimtākrievu - tekoši

Intereses, vaļasprieki Autosports, vieglatlētika

Vēlos strādāt aktīvu darbu, pielietojot iegūto pieredzi, strādējot kolektīvā komandā kā arī apgūt jaunas zināšanas.1999.gada 10.februārī

................................

·

PROGRAMMA ĀRZEMČS

Starptautiskais Åeogrāfijas kongress, ko rģko Starptautiskā Åeogrāfijas biedrģba, notiek reizi ąetros gados. Kopų 1995.gada Latvijas Åeogrāfijas biedrģba ir ųģs organizācijas locekle. 28. Starptautiskais åeogrāfijas kongress notiek 1996.gada 4.-10. augustā, Nģderlandč - Hāgā. Tā devģze ir “Zeme, jśra un cilvčces sasniegumi”.

Kongresa darbs tiek organizčts komisijās un darba grupās. Ģpaųa darba grupa (SG 31) ir veltģta tśrismam un jaunam tśrisma veidam - ilgtspčjģgam tśrismam. Esmu īoti ieinteresčta piedalģties ųajā kongresa darba grupā, jo Latvijas Universitātes åeogrāfijas un Zemes zinātšu fakultātč lasu kursu “Tśrisma åeogrāfija” un mana disertācijas tčma ir “Tśrisms Rģgas attģstģbā”.

Kongresa laikā paredzčts:· Nolasģt referātu “ Ilgtspčjģgais tśrisms kā iespčjamais tśrisma attģstģbas ceīų

Latvijā”. Sekcijas darbā mani ģpaųi interesč diskusijas par ilgtspčjģgā tśrisma attģstģbu. Tas ir alternatģvs tśrisma veids, kurų paredz mģkstināt tśrisma nelabvčlģgo ietekmi uz dabas un kultśrvidi. Pčdčjos gados Latvijā un it ģpaųi Rģgā tśrisms veidojas par nozģmģgu ekonomikas nozari. Tśrisma attģstģba Latvijā ir saistģta ar piekrastes teritoriju attģstģbu, kuras ir seviųęi jśtģgas pret rekreācijas slodzčm. Lai izvairģtos no tśrisma nelabvčlģgās ietekmes uz vidi, tas ir savlaicģgi jāplāno un jāattģsta. Tādčī bśtu īoti noderģgi iepazģties ar citu valstu pieredzi ųo problčmu risināųanā. Ceru uzzināt par jaunām metodčm un pieejām, kuras tiek lietotas tśrisma åeogrāfijas pčtģjumos citās pasaules valstģs.

· Piedalģties citu komisiju darbā un plenārsčdčs, kurās tiks raksturota tśrisma ietekme uz piekrastes teritorijām.

· Iepazģties ar jaunām metodčm un pieejām, kuras tiek lietotas tśrisma åeogrāfijas pčtģjumos citās pasaules valstģs.

· Kongresa laikā ceru nodibināt sakarus ar åeogrāfiem, kuri strādā pie lģdzģgām tčmām.

· Iepazģties ar jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem åeogrāfijā un ar jaunāko zinātnisko literatśru åeogrāfijā.

Iegśtā informācija bśtu īoti noderģga turpmākajam lekciju darbam un darbā pie disertācijas.

Pievienoju Kongresa programmu un referātu “ Ilgtspčjģgais tśrisms kā iespčjamais tśrisma attģstģbas ceīų Latvijā”.

Rģga, 27.05.1996

Maija Rozģte

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds MAIJA ROZĢTE

Adrese Vaīšu 37/39-8, Rģga , LV 1050

Telefona Nr. + 371-7-227438

Dzimusi 13.01.1957

Tautģba latviete

Izglģtģbano 1995.gada doktorande Latvijas Universitātes

Geogrāfijas un Zemes zinātšu fakultātes cilvčka åeogrāfijas katedrā1994.g. maåistra grāds åeogrāfijā1975-1980 Latvijas Universitātes Åeogrāfijas

fakultāte, specialitāte - åeogrāfs, åeogrāfijas pasniedzčjs1964-1975 Rojas vidusskola

Valodu prasme angīu, krievu

Darba pieredzeno 1983.gada lektore Latvijas Universitātes

Åeogrāfijas un Zemes zinātšu fakultātes cilvčka åeogrāfijas katedrā1980-1983 laborante Latvijas Universitātes

Åeogrāfijas fakultātes fiziskās åeogrāfijas katedrā

Braucieni uz ārzemčm15-20.04.1996 Georga Ekerta Institśts, Braunųveiga,

Vācija. Vācu-latvieųu åeogrāfijas mācģbu grāmatu centra seminārs.

27.05.1996

Zinātniski pētnieciskā darbība:Akadēmiskie kursi:

BAIBAS BARBARAS SALTUPES dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1946Personas kods: 121046-11542

Izglītība: 1964-1969 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1993 ģeogrāfijas zinātņu maģistrsNodarbošanās: Kopš 1993 lektore Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, lektore

1988-1993 vecākā pasniedzāja LU, Ģeogrāfijas fakultāte1969-1988 inženiere, vecākā inženiere, jaunākā zinātniskā

līdzstrādniece, Vissavienības jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniski pētnieciskais institūts

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. B.Saltupe, G.Eberhards. 1995. Ostas un to ietekme uz krastu izmaiņām Latvijas

piekrastē, Rīga, LU 54.zin.konf., 2. B.Saltupe, G.Eberhards. 1995. Accelerated Coastal Erosion – Implications for Latvia.

BALTIA, vol.9, Vilnius, 16-28 p.3. B.Saltupe, G.Eberhards. 1996, Tagadējie jūras krasta procesi un izmaiņas zemūdens

nogāzes seklūdensjoslā. Rīga, LU 55.zin. konf., 18 lpp.4. B.Saltupe, G.Eberhards. 1997. Priekškāpu un vaļņveida kāpu veidošanās apstākļi

Latvijas piekrastē. Rīga, LU 56 zin.konf.5. B. Saltupe, G. Eberhards. 1999. Ventspils ostas un krasta procesi. Zeme. Daba. Cilvēks.

LU 57. Zin. konf. - Rīga, LU-35-36 lpp.6. B. Saltupe, G. Eberhards. 1999. Patstāvīgais Latvijas jūras krasta procesu monitorings -

eksperiments un prakse.Zinātniski pētnieciskā darbība: Baltijas jūras un Rīgas līča mūsdienu ģeoloģiskie procesi, piekrastes eolā reljefa formu morfoloģija un ģenēze,Engures ezera sateces baseina morfoloģija un senās krasta līnijas, vispārējās militārās ģeogrāfijas kā zinātnes galveno koncepciju pamatjautājumi un apgūšanas metodika LR Nacionālo bruņoto spēku mācību iestādēs.

Akadēmiskie kursi:1988-1992 Kontinentu un okeānu fiziskā ģeogrāfija 64 akad. st.1989-1997 Dabas aizsardzība un dabas resursu

racionāla 48 akad. st.

1988-1993 Pasaules okeāna fiziskā ģeogrāfija 48 akad. st.kopš 1993 Okeanogrāfija 32 akd. st.1993-1997 Kontinentu ģeogrāfija (Eirāzija) 48 akad. st.kopš 1997 Reģionālā ģeogrāfija (Eirāzija) 48 akd. st.kopš 1997 Dabas aizsardzība 48 akad. st.kopš 1999 Ķīnas un Japānas ģeogrāfija 32 akad. st.

Papildus informācija par profesionālo darbību: kopš 1994. gada lekciju kursi Nacionālājā aizsardzības akadēmijā – Pasaules dabas un saimniecības ģeogrāfija, Latvijas dabas un saimniecības ģeogrāfija, militārajā vides mācībā. līdzdalība dažādās konferencēs un semināros. Profesionāli tālākizglītības apmācības kursi Izglītības procesa

plānošana, sagatavošana, ieviešana un izvērtēšana - Dānijas Aizsardzības vadības, izglītības un attīstības centrs (UUA), 1999. gads.

VALDA SEGLIŅA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1958Personas kods: 260558-10904Izglītība: 1976-1981 Ļeņingradas kalnu institūts, students

1985-1986 Igaunijas Zinātņu akadēmija, Ģeoloģijas institūts, aspirantsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1996 LU Ģeoloģijas nodaļas docents1997 Ģeoloģijas zinātņu doktors1986 Ģeoloģijas un mineroloģijas zinātņu kandidāts

Nodarbošanās: kopš 1996 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, Ģeoloģijas nodaļas vadītājs

1995 LU ĢZZF, lektors1993-1995 LU Vides zinātņu un pārvaldes centra direktora vietnieks1993 Valsts Reformu ministrijas valsts sekretārs1991-1993 Latvijas PSR Dabas aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks1989-1991 Latvijas PSR dabas aizsardzības komitejas ekspertīzes pārvaldes

Vadītājs1981-1989 Ģeoloģijas pārvaldes Kompleksās ģeoloģiskās izpētes ekspedīcijas ģeologs, vecākais ģeologs.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra (skaits): raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 29 konferenču tēzes 14 citas zinātniskās publikācijas 24 mācību grāmata 1 mācību līdzekļi 12 metodiskie raksti 9 lasāmgrāmatas studentiem 42 citas publikācijas 67 Zinātniski pētnieciskā darbība:Kvartāra perioda un holocēna stratigrāfija Latvijā; vides aizsardzības politika, pārvalde, apsaimniekošana.Akadēmiskie kursi: kopš 1996 Baltijas jūras ģeoloģija kopš 1995 Eirāzijas ģeoloģija kopš 1995 Lietišķā ģeoloģija kopš 1993 Teritoriālā plānošana kopš 1993 Ģeoloģiskā kartēšana kopš 1993 Vides pārvalde kopš 1993 Vides politika 1993-1995 Ietekmes uz vidi novērtēšana Papildus informācija par profesionālo darbību:zinātniskie kontakti un līdzdarbība vairākos starptautiskajos pētījumu projektos, kongresos, konferencēs, simpozijos (32), to skaitā EU Nordic-Baltic/PACT Programme: Environmental History of the Baltic region, 1993-1997, Europen Parliament, PACT Programme, Ģeoloģijas attīstības koncepcija 1995 (LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija).

Starptautiskās hidroģeologu apvinibas biedrs, ASV Nacionālas Ģeogrāfijas biedrības biedrs, Igaunijas ģeologu savienības biedrs, Baltijas Stratigrāfiskās savienības biedrs.

JĀŅA SPĪGUĻA dzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae)

Dzimšanas gads: 1950

Personas kods: 090550-10654.

Izglītība: 1968. - 1973. LVU Fizikas un matemātikas fakultātes students. 1975. - 1978. LVU aspirants. 1992. - 1993. LU habilitācijas doktorants.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1979. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (specialitāte - optika) 1988. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1992. Fizikas doktors (nostrificēts)1993 1993. Habilitēts fizikas doktors 1995. Profesors (nozare - lietišķā optika un optoelektronika) 1998. Valsts profesors (nozare – lāzeru fizika un spektroskopija)

Nodarbošanās: 1973. - 1975. LVU Spektroskopijas problēmu laboratorijas jaunākais

zinātniskais līdzstrādnieks 1980. - 1985. LVU ZPD Spektroskopijas nodaļas vecākais zinātniskais

līdzstrādnieks1986. - 1994. LVU ZPD Spektroskopijas nodaļas (vēlāk Atomfizikas un

spektroskopijas institūta jeb ASI) vadošais zinātniskais līdzstrādnieks.

1994. - 1996. LU ASI profesors.1997. - 1999. LU ASI vadošais pētnieks, LU FMF profesors.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas pēc habilitācijas darba aizstāvēšanas: 1. J. Spigulis, J. Lazdins, D. Barens. Fiberoptical pyrometric and refractometric intensity-ratio sensors. - Proc. ISFOC ‘93, IGI/Boston (USA), 1993, p. 280 - 283.2. J. Spigulis. Compact illuminators, collimators and focusers with half-spherical input aperture. - SPIE Proc. Vol. 2065, 1994, p. 54 - 59 (Boston, ISBN 0-8194-1330-5).3. J. Spigulis, J. Lazdins, G. Barens. Fiberoptical intensity-ratio refractometer with digital display. - SPIE Proc. Vol. 2068, 1994, p. 308-312 (Boston, ISBN 0-8194-1333-X).4. J. Spigulis. Compact dielectric reflective elements. 1. Half-sphere concentrators of radially emitted light. - Appl.Opt., 1994, v. 33, No. 25, p. 5970 - 5974.5. J. Spigulis, J. Lazdins. Compact dielectric reflective elements. 2. Multichannel filter of closely spaced spectral bands. - Appl Opt., 1994, v. 33, No. 28, p. 6638 - 6641.

6. J. Spigulis, D. Pfafrods, M. Stafeckis. Optical fiber diffusive tip designs for medical laser-lightguide delivery systems. - SPIE Proc. Vol. 2328, 1994, p. 69 -75 (Lille, ISBN 0-8194-1661-4).7. J. Spigulis. Potential of fibre optic sensors for medical monitoring (Strategic Review). - King’s College London Press, 1995, 52 p.8. J. Spigulis, J. Lazdins, D. Pfafrods, M. Stafeckis. Side-emitting optical fibres for clinical applications. - Med. Biol. Eng. Comput., 1996, v. 34, Suppl. 1, Pt. 1, p. 285-286 (ISSN 0140-0018).9. J. Spigulis, D. Pfafrods, M. Stafeckis, W. Jelinska-Platace. The “glowing” optical fibre designs and parameters. - SPIE Proc. Vol. 2967, 1997, p. 226-231 (Riga, ISBN 0-8194-2373-4).10. J. Spigulis, D. Pfafrods. Clinical potential of the side-glowing optical fibers. - SPIE Proc. Vol. 2977, 1997, p. 84-88 (San Jose, ISBN 0-8194-2388-2).11. J. Spigulis. MSc course programme on Biomedical Optics. - SPIE Proc Vol. 3190, 1997, p. 342-345 (Delft, ISBN 0-8194-2622-9).12. A. Skudra, J. Spigulis, D. Pfafrods, M. Stafeckis. Medical laser radiation delivery via modified PCS optical fibers. - Digest of ‘Modern Problems of Laser Physics’, Novosibirsk (Rus.), 1997 , p. PII-25-26.13. J. Spigulis. Optical sensing of pressure and bending by side-glowing lightguides. - Proc. BEC ’98, Tallinn, 1998, p. 269-270.14. J. Spigulis, U. Rubins. Photoplethysmographic sensor with smoothed output signals. - SPIE Proc. Vol, 3570, 1998, p. 195-199.15. U. Rubins, J. Spigulis. Optical heartbeat sensor. - Proc. BEC ’98, Tallinn, 1998, p. 53-56.16. M. Apine, J. Spigulis, P. A. Oberg. Microcirculation in massateric muscles at permanent muscular facial pain in kraniomandibular dysfunction. - Med. Biol. Eng. Comput., v. 37, suppl. 1, 1999, p. 327.17. Y. Dekhtyar, J. Spigulis, e. a. Joint Baltic Biomedical Engineering and Physics courses. - Med. Biol. Eng. Comput., v. 37, suppl. 1, 1999, p. 144-145.18. G. Venckus, J. Spigulis. Frequency filtering effects on the single-period photoplethysmography signals. - Med. Biol. Eng. Comput., v. 37, suppl. 1, 1999, p. 218-219.19. J. Spigulis. Master’s level education in Biomedical Optics: four-year experience at University of Latvia. - SPIE Proc. Vol. 3831, 1999 (in press).20. J. Spigulis, G. Venckus. Single-period photoplethysmography: a potential tool for noninvasive cardiovascular diagnostics. - In: Spinger Series ‘Optics for Life Sciences’, OFLS-VI, Berlin, 1999 (in press).

Mācību literatūra: J. Spīgulis. Optiskās šķiedras. - LVU, Rīga, 1987, 64 lpp.

Zinātniskās pētniecības darbība:J. Spīguļa zinātniskais darbs kopš 1970. gada saistīts ar optiskiem pētījumiem

un izstrādnēm LVU Spektroskopijas problēmu laboratorijā (pašlaik LU FMF ASI). Optiskās ierosmes enerģijas pārneses kinētika atomu-molekulu sistēmās pētīta 1973. - 1978. g., darba rezultāti apkopoti fizikas doktora disertācijā “Metālu tvaiku sensibilizētā fluorescence impulsu ierosmē” (Rīga, 1979). Vēlāk līdz 1985. g. J. Spīgulis nodarbojās ar jonu masu analīzi optiski ierosinātos atomu kūļos un ar infrasarkanā starojuma avotu-uztvērēju sistēmām. 1986. gadā viņš izveidoja un joprojām vada LU ASI Šķiedru optikas un optoelektronikas grupu, kurā nodarbojas ar optisko šķiedru sensoru, optisko sakaru ierīču un medicīnisko gaismasvadu

instrumentu izstrādi un izpēti. Lietišķās optikas virzienos veikto pētījumu un izstrādņu rezultāti apkopoti habilitētā doktora disertācijā "Optoelektronikas metodes un ierīces eksperimentāliem pētījumiem, tehnoloģiskai kontrolei un informācijas pārraidei" (Rīga, 1993). Pēdējos gados pētniecības interešu lokā iekļauta arī medicīnas fizika, veicot jaunu metožu izstrādi un izpēti neinvazīvai optiskai diagnostikai un monitoringam.

Akadēmiskie kursi:1986. - 1997. "Optoelektronika" 32 - 48 ak. st. (dažādos akadēmiskos gados).1986. - 1997. "Gaismasvadu fizika" 32 - 64 ak. st. (dažādos akadēmiskos gados).1995. - 1997. “Biomedicīniskās optikas pamati” 128 ak. st.1995. - 1997. “Medicīniskie gaismasvadi” 64 ak. st.1995. - 1999. LU FMF maģistru studiju apakšprogrammas "Biomedicīniskā optika" vadītājs1998. – 1999. “Lāzeru fizika” 64 ak. st.1998. – 1999. “Zemes fizika” 48 ak. st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:J. Spīguli kā savā nozarē starptautiski atzītu speciālistu raksturo:

- publikācijas par viņa profesionālo darbību plaši lasītos Rietumu izdevumos,- regulāras oriģinālpublikācijas starptautiski atzītos un recenzējamos izdevumos (kopējais publikāciju skaits virs 60, arī 6 PSRS autorapliecības un 2 LR patenti),- bieži referāti starptautiskās konferencēs un semināros pēc ārzemju firmu un augstskolu ielūguma - piemēram, “Bell Nothern Research” Kanādā 1993. g., “ABB Corporate Research” Zviedrijā 1995. g., Linčepingas universitātē Zviedrijā 1995. un 1996. g., Londonas Kinga koledžā 1995. un 1996. g., SPIE jubilejas simpozijā Sandjego, ASV, 1995. g. un simpozijā “Photonics West ‘96” Sanhozē, ASV, 1996. g., FEOLA seminārā Itālijā 1997. g., konferencē “Light for Life” Kankunā, Meksikā, 1999. g., u. c.,- orgkomiteju uzaicinājumi vadīt sekcijas plašās starptautiskās konferencēs - piemēram, Biooptikas sekciju 10. Ziemeļvalstu un Baltijas Biomedicīnisko Pētījumu konferencē 1996. g. Tamperē un Optisko un šķiedroptisko ierīču sekciju konferencē AOMD ‘96 Rīgā - kā arī rediģēt starptautiski atzītus rakstu krājumus (piemēram., Proc. SPIE, Vol. 2967, Bellingham, USA, 1997),- aktīva zinātniski-organizatoriska darbība, īpaši atzīmējot Starptautiskās Lietišķās Optikas biedrības (SPIE) Baltijas nodaļas dibināšanas iniciatīvas 1991.-1994. g. un tās sekmīgu vadību turpmākajos gados, kā arī pirmās starptautiskās konferences AOMD ‘96 organizēšanu Rīgā un tās vadību vicepriekšsēdētāja statusā,- plaši personīgie kontakti ar universitāšu un firmu kolēģiem dažādās pasaules valstīs, ko nodrošina spēja brīvi sarunāties 4 valodās (latviešu, angļu, krievu, vācu),- visai bagāta zinātniskā, mācību-metodiskā un izstāžu darba pieredze ārzemēs, t. sk. dalība 6 mēnešu projektā ar Londonas Karaliskās biedrības stipendiju Lielbritānijā 1995. gadā, dalība starptautiskās Oksfordas vasaras skolas “Optika medicīnā” darbā 1995. gadā, TEMPUS-PHARE 6 nedēļu granta ietvaros veiktā studiju kursa “Biomedicīniskās optikas pamati” pilnveidošana trijās Londonas universitātēs un Linčepingas universitātē Zviedrijā 1996. gadā, Baltijas optisko ražojumu un izstrādņu

prezentācija trijās ļoti plašās (7 - 10 tūkst. apmeklētāju) izstādēs ASV Kalifornijas štatā - 1995. g. Sandjego, 1996. un 1997. g. Sanhozē,- oriģinālu studiju kursu un programmu izstrāde sadarbībā ar ārzemju kolēģiem, t. sk. jaunas maģistru apakšprogrammas “Biomedicīniskā optika” sekmīga ieviešana LU FMF 1995. gadā; jaunajam maģistru kursam “Biomedicīniskās optikas pamati” pagaidām Eiropas valstīs nav analogu. 1998. - 1999. g. pārstāv Latvijas Universitāti TEMPUS projektā S_JEP-12402-97.

Līdzās akadēmiskai un zinātniskai darbībai, J. Spīgulis apguvis arī projektu vadības pamatus un devis ieguldījumu vairāku Eiropas Savienības 5. ietvarprogrammas projektu pieteikumu izstrādē.

12.10.99.IVARA STRAUTNIEKA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae) Dzimšanas gads 1962 Personas kods 050262-10077Izglītība 1982-1988 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, students

1994-1997 LU ĢZZF, doktorantsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

1993 Ģeogrāfijas maģistrs 1998 Ģeoloģijas doktors

Nodarbošanās 1983-1985 Jelgavas raj. Glūdas 8-gadīgā skola, ģeogrāfijas skolotājs 1985-1988 Jelgavas Mākslas un vēstures muzejs, pieminekļu aizsardzības inspektors;

Jelgavas 2.vidusskola, ģeogrāfijas skolotājs1988-1989 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, Ģeoloģijas muzejs, vec.in˛enieris 1989-1992 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, Ģeoekoloģijas un ģeomorfoloģijas katedra,

pasniedzējs1992-1998 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, Dabas ģeogrāfijas katedra, lektors kopš 1998 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, Dabas ģeogrāfijas katedra, docents

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Ptkxc D.> Vfhrjnc F.> Cnhfenybtrc B.> 1990. Ghjwtcc

ajhvbhjdfybz lhevkbyjd Chtlytkfndbqcrjq ybpvtyyjcnb ## "rpjlbyfvbxtcrbt ghjwtccs b vtnjls b[ bccktljdfybz. Yfexy.nhels.- Hbuf% KE

2. A.Markots, V.Zelčs, I.Strautnieks, 1995. Zabegi exposure - Feimanka microglaciodepression. In: Schirmer (ed.) INQUA 1995. Quaternary field trips in Central Europe. 3.Baltic Traverse. - Verlag Dr. Friedrich Pfeil, Munchen, Germany.- pp. 159-160.

3. O.Āboltiņs, A.Markots, I.Strautnieks, 1995. Smetes hills primary massif. In: Schirmer (ed.) INQUA 1995. Quaternary field trips in Central Europe. 3.Baltic Traverse. - Verlag Dr. Friedrich Pfeil, Munchen, Germany.- pp. 161.

4. I.Strautnieks, 1996. Zebrus-Īles paugurgrēda // Latvijas devona un kvartāra nogulumu pētījumu materiāli.- Rīga.- 58.-78.lpp.

Strautnieks I., 1997. Vānes konverģento drumlinu lauks // Latvijas Universitātes 56.zinātniskā konference. Cilvēks. Vide. Resursi. Tēzes.- Rīga, Latvijas Universitāte, 96-97.lpp.

5. I.Strautnieks, 1998. Austrumkursas augstienes glacigēnais reljefs un tā ģenēze. Promocijas darba kopsavilkums.- Rīga.- 55 lpp.

16. Ptkxc D.C.> Vfhrjnc F.Z.> Cnhfenybtrc B.F. Yjdst lfyyst j, eckjdbz[ pfktufybz Hfeybccrb[ ckjtd> Wtynhfkmyfz Dblptvt> Kfndbz ## Ukfdytqibt bnjub d bpextybb xtndthnbxyjuj gthbjlf b jcyjdyst yfghfdktybz bccktljdfybz d XX dtrt.- Cfyrn-Gtnth,ehu% Dcthjccbqcrbq yfexyj-bccktljdfntkmcrbq bycnbnen bv. F.G.Rfhgbycrjuj> 1998.- c.158-159.

18. I.Strautnieks. Glaciotectonic Landforms of the Eastern Kursa Upland, Latvia // Pleistocene Stratigraphy and Glacial Chronology Southern Estonia, 1999.- Institut of Geology, University of Tartu, 1999. - p. 16-17.

19. I.Strautnieks. The Eastern Kursa Upland // The 4th Baltic Stratigraphical Conference. Field trip “Quaternary” guidebook.- Riga, 1999.- p. 17-23.

20. I.Strautnieks. DeGeer moraine and Ziķi gravel pit // The 4th Baltic Stratigraphical Conference. Field trip “Quaternary” guidebook.- Riga, 1999.- p. 23-25.

Zinātniski pētnieciskā darbība · ģeomorfoloģija un kvartārģeoloģija· fiziskā ģeogrāfija, struktūrģeoloģija, hidroloģija,

glaciotektonika· Akadēmiskie kursi

1989-1996 PSRS fiz.ģeogrāfija 1992-1994 Vispārīgā hidroloģija no 1998. Kontinentu un okeānu fiziskā ģeogrāfijano 1992. Ziemeļeirāzijas fiz.ģeogrāfija no 1988. Vispārīgā ģeoloģija

Papildus ziņas par profesionālo darbību· Association of the Baltic States Geologists IGCP 253 Termination of the Pleistocene

Peribaltic Group· · Latvian Associaation for Quaternary Research (LATQUA)· Prēmijas, stipendijas

1988 par diplomdarbu "Viduslatvijas drumlinu lauki" ZA studentu zinātnisko darbu konkursā dabaszinātņu grupā - l.prēmija

2000.gada 1.martā Ivars

Strautnieks

IVARS STRAUTNIEKSCurriculum Vitae

Year of birth 5 February, 1962

Personal code 050262-10077

Education1980-1988 - Diploma studies, Faculty of Geography, University of Latvia1994-1997 - Student of doctoral programme in geology, Faculty of

Geographical and Earth Sciences, University of Latvia

Academic degrees1993 - Master of Science in Geography, University of Latvia (M.geog)1998 - Doctor of Geology (Dr. geol.)

Employment1988-1989 - Geologist, Head of Geological Museum, University of Latvia1989-1992 - Lecturer, Department of Geomorphology and Geoecology,

University of Latvia

1992-1998 - Lecturer, Department of Physical Geography, University of Latvia

since 1998 - Docent, Department of Physical Geography, University of Latvia

Most important publicationsZelčs V., Markots A., Strautnieks I., 1990. Processes of drumlin formation in Middle

Latvia glaciodepressional lowland. // Acta Universitatis Latviensis. Eksodynamic Processes and Methods of their Investigations, University of Latvia, Rīga, V.547, pp.- 111-130134 p. [in Russian].

Markots A., Zelčs V., Strautnieks I., 1995. Zabegi exposure - Feimanka microglaciodepression // INQUA 1995. Quaternary field trips in Central Europe. 3.Baltic Traverse. - Munchen: Verlag Dr. Friedrich Pfeil, Germany.- pp. 159-160.

Āboltiņs O., Markots A., Strautnieks I., 1995. Smetes hills primary massif // INQUA 1995. Quaternary field trips in Central Europe. 3.Baltic Traverse. - Munchen: Verlag Dr. Friedrich Pfeil, Germany.- pp. 161.

Strautnieks I., 1996. Zebrus-Īle radial (interlobate) hilly ridge // Investigation materials of the Quaternary and Devonian rocks of Latvia. Riga, University of Latvia.- pp. 58-78. [in Latvian].

Strautnieks I., 1997. Vāne convergent drumlin field. // 56th scientific conference of University of Latvia. Thesis. Riga, University of Latvia.- pp. 96-97. [in Latvian].

Strautnieks I., 1998. Glacigenic landforms of the Eastern Kursa upland and their genesis. Summary of dissertation thesis. Riga, University of Latvia.- 55 p. [in Latvian, English and Russian].

Zelčs V., Markots A., Strautnieks I., 1998. New data of Raunis deposits in Central Vidzeme, Latvia. // Main results of Quaternary research and major directions of study in XX Century. St.Petersburg, Scientific research institute (named after A.P.Karpinsky) of Russia.- pp. 158-159. [in Russian].

Strautnieks I., 1999. Glaciotectonic Landforms of the Eastern Kursa Upland, Latvia // Pleistocene Stratigraphy and Glacial Chronology Southern Estonia, 1999.- Institut of Geology, University of Tartu.- pp. 16-17.

Strautnieks I., 1999. The Eastern Kursa Upland // The 4th Baltic Stratigraphical Conference. Field trip “Quaternary” guidebook.- Riga.- pp. 17-23.

Strautnieks I., 1999. DeGeer moraine and Ziķi gravel pit // The 4th Baltic Stratigraphical Conference. Field trip “Quaternary” guidebook.- Riga.- pp. 23-25.

Scientific work · main field: geomorphology and quaternary geology,· other fields: World physical geography, structural geology, physical geology,

hydrology,· current research interests: glaciotectonics.

Academic coursesIn the Natural Sciences Bachelors Programme in Geology, Geography and Environmental Sciences

since 1988 General Geologysince 1988 Field course of General Geology1989-1996 Physical Geograpgy of North Eurasia1992-1994 Hydrology1992-1994 Field course og Hydrologysince 1996 Physical Geography of Baltoscandia and neighbouring countriessince 1998 World Regional geography (America, Africa, Australia,

Antarctica)

Honorary titles and premiums1988 Award Academy of Science of Latvia for Geographer diploma work

Additional information regarding professional activity· Association of the Baltic States Geologists IGCP 253 Termination of the

Pleistocene Peribaltic Group· Latvian Association for Quaternary Research (LATQUA)

15.12.1999.Ivars Strautnieks

PĒTERA ŠĶIŅĶAdzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae )

1. Dzimšanas gads un datums 1961.gada 16.jūnijs

2. Personas kods 160661 - 10015

3. Izglītība 1979-1984 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, students 1989-1992 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, doktorands 1992 Stokholmas Universitāte, stažēšanās 1993 Helsinku Universitāte, stažēšanās

4. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi 1993 Ģeogrāfijas maģistrs 1994 Cilvēka ģeogrāfijas katedras lektors1999 Ģeogrāfijas doktors

5. Nodarbošanās 1983-1984 Kompleksās ģeoloģiskās izpētes ekspedīcija, vecākais tehniķis 1984-1988 Kompleksās ģeoloģiskās izpētes ekspedīcija, ģeologs 1988-1989 Jelgavas TDP IK Kultūras nodaļa, pieminekļu aizsardzības

inspektors 1989-1992 Latvijas Universitāte, doktorands 1992-1993 Latvijas Republikas Augstākā Padome, konsultants

Latvijas Universitāte, zinātniskais līdzstrādnieks Kopš 1994 Latvijas Universitāte, lektors, Reģionālās plānošanas

laboratorijas vadītājs (kopš 1996)Kopš 1996 SIA Reģionālo Studiju Centrs, direktors, konsultants

6. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijasŠķiņķis P., Šķiņķe I. 1997. Reģionālās politikas atspoguļojums Latvijas

ekonomisko rajonu veidošanā (1950. - 1970. gadi).- Latvijas Arhīvi 1997(1V), 38.-47.lpp.

Šķiņķe I., Šķiņķis P. 1997. Reģionālās politikas atspoguļojums administratīvi teritoriālā iedalījuma maiņās 1940.-1956.gadā.- Latvijas Arhīvi 1997(1), 46.-57.lpp.

Šķiņķis P., 1997. Administratīvi teritoriālais iedalījums, tā efektivitāte un veidošanās principi. Cilvēks, Vide, Resursi. LU 56.zinātniskās konference: Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu sekcija – Tēzes un programma, LU, Rīga, 97.-105.lpp.

Šķiņķis P., 1994. Territorial organization and changes in cultural landscape structure.- IALE: Landscape research and its applications in environmental management, PWP, Varszaw, pp.155.- 160.

7. Zinātniski pētnieciskā darbība, pētījumu virzieni:Kultūrainavu attīstība Latvijā;Kultūrreģionu veidošanās un attīstības ietekmēšana; Administratīvi teritoriālā iedalījuma veidošanās un attīstība Latvijā;Reģionālā politika Latvijā;Sociālās struktūras maiņas Latvijas pilsētās un laukos.

8. Akadēmiskie kursiBakalaura studiju programmas kursi st./gadā

1989 - 1992 Distanciālās pētīšanas metodes 321991 - 1993 Ģeogrāfisko ainavu mācība 481990 - 1995 Lauku pētīšanas metodes fiziskajā ģeogrāfijā 321994 - 1996 Baltoskandijas un kaimiņvalstu ģeogrāfija 641996 - 1998 Ievads cilvēka ģeogrāfijā 481994 - 1999 Vietu un reģionu plānošanas pamati 481999 - Cilvēka ģeogrāfija 64

Maģistra studiju programmas kursi1994 - 1998 Uztveres un izturēšanās ģeogrāfija 321994 - 1998 Kultūrainavu ģeogrāfija 481994 - 1998 Vietu un reģionu attīstības ģeogrāfija 481994 - 1998 Zemes apsaimniekošanas plānošana 321994 - 1998 Pilsētu un reģionu struktūrplānošana 481994 - 1998 Lietišķā plānošana I (Fiziskā plānošana) 641994 - 1998 Lietišķā plānošna II (Struktūrplānošana) 641994 - 1998 Lietišķā plānošana III (Sociālā un attīstības plānošana) 641994 - Sociālā ģeogrāfija 641996 - 1998 Cilvēka ģeogrāfija 641998 - Plānošana 481998 - Vietu un reģionu attīstības plānošana 48

9. papildus ziņas par profesionālo darbību:

Līdzdalība biedrībās, savienībās, komisijās Starptautiskās:

1993 IALE (Starptautiskā ainavu ekoloģijas asociācija), Vides attīstības virzības izpētes darba grupas loceklis

1997 AESOP (Eiropas plānošanas skolu asociācija) loceklisNacionālās:

1992 – 1993 Latvijas Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas komisija. Projekta līdzautors.

1993 – 1997 Latvijas Ģeogrāfijas biedrības viceprezidents 1997 Latvijas Ģeogrāfijas biedrības valdes loceklis1997 Latvijas teritoriālplānotāju asociācijas loceklis1994 Latvijas lauku attīstības nacionālās programmas koncepcijas

izstrādes grupas loceklis 1996 Latvijas Reģionālās attīstības politikas koncepcijas izstrādes darba grupas

loceklis1997 Likuma par Reģionālās attīstības plānošanu izstrādes darba grupas

loceklisu.c.

Konferenču organizēšana un vadīšana Starptautiskās:

1996 Līdzdalība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētā semināra “Reģion ālas attīstības politika “ organizācijā un vadībā

Vietējās: 1995 Līdzdalība Latvijas Ģeogrāfijas biedrības un Vides un reģionālās attīstības

ministrijas organizētās konferences "Reģionālā attīstība" organizācijas komitejā

1996 Līdzdalība Latvijas Ģeogrāfijas biedrības kongresa organizācijā un vadībā

Līdzdalība un vadība zinātniskā darba projektos pēdējo 5 gadu laikā (Gads, Projekta nosaukums, Finansētājs) Līdzdalība

1996 -1997 Rīgas aglomerācijas formēšanās faktori un to noteikšanas kritēriji.- LR VARAM

1997 Latvijas administratīvo rajonu raksturojums reģionālās attīstības un plānošanas aspektā.- LR ZIM

1998 – 1999 Latvijas reģionālā iedalījuma projekts1998 Latvijas Apdzīvojuma struktūra un tās attīstība – kritēriju noteikšana

nacionālā plānojuma sagatavošanas ietvaros.- LR VARAM Vadība

1996 - 1999 Reģionālā politika Latvijā 1940.-1991.- Reģionālo Studiju Centrs1997 - 1999 Sociālās struktūras maiņas Latvijas pilsētās.- Reģionālo

Studiju Centrs1997 Pašvaldību apvienošanās iespēju izpētes metodika un ieteikumi

apvienošanās projektu sagatavošanai. - VARAM, PLP 1997 - 1999 Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas iespēju izpēte un

priekšlikumu izstrāde (Taurenes, Dzērbenes, Vecpiebalgas, Jaunpils pagasti).- LR VARAM

1998 Rīgas rajona nozīmes teritoriju sociālās un ekonomiskās attīstības iespēju izpēte. – Rīgas rajona padome

1998 - 1999 Rīgas rajona esošās situācijas apzināšana un izvērtējums tuvējo reģionu attīstības kontekstā. – Rīgas rajona padome

1998 - 2000 Integrētās pārrobežu sociālās un kultūras mijiedarbības robežrajonos.- Reģionālo Studiju Centrs, Swedish Institute

1997 Taurenes, Dzērbenes, Vecpiebalgas, Annas, Jaunpils pagastu sociāli ģeogrāfiskā struktūra un iedzīvotāju izturēšanās analīze.- LR VARAM

1998 Rīgas rajona Ropažu, Ropažu, Stopiņu Daugmales pagastu un Baldones p.l.t. sociāli ģeogrāfiskā struktūra un iedzīvotāju izturēšanās analīze. – Rīgas rajona padome

Zinātnisko izdevumu rediģēšana 1996 Latvijas Ģeogrāfijas biedrības kongresa rakstu un tēžu sastādīšana un

rediģēšana 1997 Latvijas Ģeogrāfijas biedrības rakstu krājuma “Ģeogrāfiski

Raksti” sastādīšana 1999 Ţurnâla “Reěionâlâs Studijas” sastâdîđana un rediěçđana

PETERIS SKINKISCurriculum Vitae

Date of birth June 16, 1961

Personal code 160661 - 10015

Education1979-1984 University of Latvia, Faculty of Geography, student 1989-1992 University of Latvia, Faculty of Geography, PhD student 1992 University of Stockholm1993 University of Helsinki

Academic titles and scientific degrees1993 MSc, Geography 1994 lecturer, Department of Human Geography 1999 PhD, Geography

Professional Experience1983-1984 Geological Survey of Latvia, technician 1984-1988 Geological Survey of Latvia, Geologist1988-1989 Cultural landmarks, Ministry of Culture, Inspector1989-1992 University of Latvia, PhD studies 1992-1993 Administrative Territory Reform Commission, Supreme Council

(Parliament) of Latvia, Planning adviserUniversity of Latvia, scientific researcher

Since 1994 University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences, lecturer, since 1996 head of Regional Planning laboratory

Since 1996 Regional Studies Centre Ltd, director, consultant

Publications (selected)Skinkis P., Skinke I., 1997. Regional Policy in Latvia: administrative

territorial division reforms 1941.- 1956., pp. 49-62. In: Archives of Latvia 1(97).

Skinkis P., Skinke I., 1997. Changes in administrative territorial division of Latvia 1941.- 1949., pp. 73-96. In: Archives of Latvia 2(97).

Skinkis P., Skinke I., 1997. Regional Policy in Latvia: formation of economic regions and planning 1941.- 1991., pp. 38-47. In: Archives of Latvia 4(97).

Skinkis P., 1997. Administrative territorial division: principal issues for management and reform. pp. 97-105. In: Man, environment, resources., LU.

Skinkis P., 1994. Territorial organisation and changes in cultural landscape structure.- IALE: Landscape research and its applications in environmental management, PWP, Varszaw, pp.155.- 160.

Key qualifications, Fields of scientific research:The formation of cultural landscapes in Latvia;The history and development of the Administrative Territorial Division in Latvia;Regional Policy in Latvia;Changes of social structure in urban and rural areas of Latvia.

Academic coursesFor Bachelors’ study programme st./gadā

1989 - 1992 Distance Research Methods 321991 - 1993 Geographic Landscapes 481990 - 1995 Field Research Methods in Physical Geography 321994 - 1996 Geography of Balto-Scandinavia and Neighbouring Countries 641996 - 1998 The Principles of Human geography 481994 - 1999 The Principles of Planning 481999 - Human Geography 64

For Masters’ study programme1994 - 1998 Behavioural Geography 321994 - 1998 Geography of Cultural landscapes 481994 - 1998 Geography of Urban and Regional Development 481994 - 1998 Land-use planning 321994 - 1998 Urban and regional structural planning 481994 - 1998 Physical planning 641994 - 1998 Structural planning 641994 - 1998 Social and Development planning 641994 - Social Geography 641996 - 1998 Human geography 641998 - Planning 481998 - Urban and Regional Development Planning 48

Additional information on professional activities:

Participation and membership in organisations, commissions, etc. International:

1993 IALE (International Association of Landscape Ecology), 1997 AESOP (Association of European Schools of Planning)

National: 1992 – 1993 The Commission of the reform of Administrative territorial

division 1993 – 1997 Geographic Society of Latvia, Vice-president1997 Geographic Society of Latvia member of the board1997 Association of Planners of Latvia1994 National programme concept on Rural development in Latvia,

member of work group1996 “The concept on Regional development policy of Latvia”, member

of work group 1997 “The Law on regional development planning”, member of work

group etc.

INETAS TUNNES dzīves un darba gājums.

( Curriculum vitae ) Dzimšanas gads:1961Personas kods: 180761-10536

Izglītība : 1987 absolvējusi Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, iegūstot pirsmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas pasniedzēja kvalifikāciju

1988-1994 studijas LU aspirantūrā 1994-1997 studijas LU doktorantūrā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1994 Maģistra grāds pedagoģijas zinātnē 1997 Doktora grāds psiholoģijas zinātnē

Nodarbošanās: kopš 1992 LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūta psiholoģijas pasniedzēja

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:1. Baltijas republiku 8. Psihologu konferences materiāli. Viļņa, 1991.2. Starptautiskās zinātniskās konferences tēzes “Bērns pasaulē - pasaule bērnā”

Liepājas pedagoģiskā augstskola, 1997.3. Post - soviet value priorities of Latvian university students. Baltimore:University

of maryland, 1997.4. Kooperatīvās mācīšanas metodes psiholoģijas apguvē.Rēzeknes augstskolas

zinātniskās konferences materiāli. 1998.5. Studējošā jaunatne vērtēšanas un pārvērtēšanas procesā. (piņemts izdošanai).

Zinātniski pētnieciskā darbība: pētījumi par tēmu “Studējošās jaunatnes vērtību orientācija un dinamiskie procesi Latvijā” (1991.-1996.)

Akadēmiskie kursi:kopš1994 Attīstības psiholoģija 32 akad. stundas1997 Vadības socioloģija 32 akad. stundas1997 Psihisintēze un personības virzība 32 akad. stundaskopš1988 Vispārīgā psiholoģija 48 akad. stundas

MAGNUSA VIRCAVA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1945Personas kods: 261045-13114Izglītība: 1968-1972 Latvijas Valsts Universitāte, Ķīmijas fakultāte, studentsAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1993 Dr. phys.1980 Ķīmijas zinātņu kandidāts

Nodarbošanās: kopš 1999 LU docents, LU Vides zinātnes un pārvaldes studiju centrs,

izglītības metodiķis 1999 SIA "Vides konsultāciju birojs", vides konsultants

1995-1999 LU ĢZZF lektors1994-1998 Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts ekspertīzes pārvalde, vadītājs

1992-1994 Latvijas ZA Kodolpētniecības centrs, Neitronu aktivācijas analīzes laboratorijas vadītājs un Centra direktora vietnieks

1988-1992 Latvijas PSR ZA Fizikas institūts, neitronu aktivācijas analīzes laboratorijas vadītājs

1978-1988 Latvijas PSR ZA Neorganiskās ķīmijas institūts, vecākais un vadošais zinātniskais līdzstrādnieks

1972-1974 Latvijas PSR ZA Fizikas institūts, inženierisNozīmīgākās zinātniskās publikācijas: kopējais publikāciju skaits - 106,1. Vircavs M., Rone A. Vircava D. 1992. Oxidation product of ammonium

pyrrolidin-1-yldithioformate as a coprecipitator for the preconcentration of Vanadium, Cobalt, Zinc, Arsenicum, Iron, Cadmium, Selenium and Mercury from Aqueous Solution, Great Britain, 71 p.

2. Vircavs M1 994. Coprecipitation Behaviour of 5,8-polyquinolyl Polydisulphide for trace Element Preconcentration from Aqueous Solutation,The Netherlands,8 p.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Vides politika, vides pārvalde, vides likumdošana, ietekmes uz vidi novērtējums, vides filozofija. Mikroelementu noteikšana vides objektos, pielietojot fizikālās analīzes metodes. Vides kvalitātes analīze un novērtējums. Mikroelementu koncentrēšanas un noteikšanas metodes, to izstrādāšana un pielietošanaAkadēmiskie kursi:

kopš 1995 Ietekmes uz vidi novērtējums: 48 akad. st.kopš 1995 Vides politika 32 akad. st.kopš 1995 Atkritumu saimniecība un tās pārvalde 32 akad. st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Regulāra kvalifikācijas celšana dažādos starptautiskos kursos un semināros. Aktīva līdzdarbība zinātniskajās organizācijās un to padomēs - Latvijas ZA Kodolpētniecības centra Promocijas padome fizikas nozarē kodolfizikas apakšnozarē; Latvijas ZA Kodolpētniecības centra zinātniskā padome, Latvijas universitātes Vides zinātnes padome; kopš 1996.gada "an Active Member of the New York Academy of Sciences".

VITĀLIJA ZELČA dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1952Personas kods: 030752-10605Izglītība: 1970 – 1975 Latvijas Valsts Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte, students 1980 M. Lomonosova Maskavas VU, Kvalifikācijas celšanas fakultāte, ainavu ģeogrāfija 1983 – 1987 LVU, Ģeogrāfijas fakultāte, neklātienes aspirantūra, ģeomorfoloģija un paleoģeogrāfija Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1999 asociētais profesors, LU 1994 docents, LU

1993 Ģeoloģijas doktors (kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija) 1992 Ģeogrāfijas maģistrs

Nodarbošanās: kopš 1999 LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, asociētais profesors, Ģeomorfoloģijas

unģeogrāfiskās informācijas sistēmu katedras vadītājs 1997-1999 Pirmshabilitācijas atvaļinājums1994-1997 LU ĢZZF, dekāns

1994-1999 LU Ģeogrāfijas fakultāte, Dabas ģeogrāfijas katedra, docents

1994-1996 Ģeogrāfijas bakalaura programmas direktors1995 Viesprofesors un viespētnieks, Rietummičigānas universitāte, Kalamazū, ASV

1978-1994 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, Fiziskās ģeogrāfijas katedra, vecākais pasniedzējs1975-1977 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, Fiziskās ģeogrāfijas katedra, asistents1974-1975 Vissavienības jūras ģeoloģijas un ģeofizikas institūts (VNIIMORGEO), inženieris,

vecākais tehniķisNozīmīgākās zinātniskās publikācijas:1. Zelčs V.,.Dreimanis A, 1997. Morphology, Internal Structure and Genesis of the Burtnieks Drumlin Field,

Northern Vidzeme, Latvia. Journal of Sedimentary Geology, Vol. 111, Nos.1-4, p.73-90.2. .Zelčs V. 1993. Glaciotectonic landforms of divergent type glaciodepressional lowlands. Dissertation work

synthesis. University of Latvia, Riga, 105 pp.3. Dreimanis A., Zelčs V. 1995. Pleistocene stratigraphy of Latvia. In: J.Ehlers, S.Kozarski, Ph.Gibbard (eds.),

Glacial Deposits in North-East Europe. A.A.Balkema, Rotterdam/Brookfield, pp. 105-113.4. Zelčs V. 1993. Glaciotectonics and stratigraphy of the inner zone of the Last Pleistocene glaciation in Latvia.

In: Abstracts of the Second Baltic Stratigraphic Conference. Vilnius, Lithuania, 9-14 May, 1993.- Vilnius, 1993, pp. 113-114.

5. Zelčs V. 1993. Iecava drumlin field and Daugmale ribbed moraine area. In: Pleistocene Stratigraphy, Ice Marginal Formations and Deglaciation of the Baltic States.- Tallinn, 1993, pp. 41-44.

6. Zelčs V. 1995. Augstroze Interlobate High. In: Schirmer (ed.), INQUA 1995. Quaternary field trips in Central Europe. C-3 Baltic Traverse. – Verlag Dr. Friedrich Pfeil, Munchen, Germany, pp. 164-165.

7. .Zelchs V. 1995. Glaciotectonic Structures and Landforms of Glacial Lowlands in Latvia. In J.Klostermann (ed.): International Union for Quaternary Research XIV International Congress. Abstracts. August 3-10, 1995, Freie Universitat Berlin, p. 311.

8. Zelchs V. 1995. Pintes drumlinoid. In: Schirmer (ed.), INQUA 1995. Quaternary field trips in Central Europe. C-3 Baltic Traverse. - Verlag Dr. Friedrich Pfeil, Munchen, Germany, pp.167-169.

Nozīmīgākā mācību literatūra:1. Zelčs V., 1989. Latvijas ģeoloģiskā uzbūve un reljefs. Kinoscenārijs un teksts mācību kinofilmai. Rīga, Rīgas

kinostudija. 2. Zelčs V., 1990. Latvijas mūsdienu ģeoloģiskie procesi. Kinoscenārijs un diktora teksts videokinofilmai.Latvijas

IM. 3. Zelčs V., 1990. Latvijas ģeoloģiskā uzbūve un reljefs. Transparentkaršu komplekts. Rīga, Mācību uzskates

līdzekļu laboratorija. 4. Zelčs V., Dreimanis A., 1996. Latvija. ģeomorfoloģiskā karte. Pasaules ģeogrāfijas atlants. Jāņa sēta, Rīga, 10.

lpp.5. Bakalaura studiju katalogs, 1996./97. akadēmiskais gads. LU Ģeogrāfijas un Zemes fakultāte. Rīga, 1996., 66

lpp.6. Maģistra studiju katalogs, 1996../97. akadēmiskais gads. LU Ģeogrāfijas un Zemes fakultāte. Rīga, 1996., 83

lpp.7. Grīne I., Zelčs V., 1998. Ģeomorfoloģisko terminu vārdnīca. Rīga, K&P, 236.Publikāciju kopējais skaits 228, t.sk. zinātniskās publikācijas 60, mācību publikācijas 17.Zinātniski pētnieciskā darbība:Veikti Latvijas dabas un ģeomorfoloģiskā rajonēšana, izstrādāta ledāja zemieņu klasifikācija, atklātas un nodalītas jaunas ledāja reljefa formas un izsekoti to paraģenētiskie kompleksi, pēdējos gados – glaciotektonisko parādību klasifikācija un kartēšana; lietišķie pētījumi par glaciālas izcelsmes smilts –grants iegulu tipiem un ģeoloģiskās informācijas izmantošanu attīstības plānošanā.Akadēmiskie kursi:

no 1996 Morfoģenēze un reljefa attīstība 48 akad. st.no 1995 Latvijas ģeoloģija un reljefs 48 akad. st.

Latvijas kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija. 48 akad. st.Latvijas ģeoloģija un ģeomorfoloģija 48 akad. st.

no 1994. Latvijas dabas ģeogrāfija 48 akad. st.no 1991. Ģeomorfoloģija un paleoģeogrāfija 48 akad. st.no 1990. Ģeomorfoloģija 48 akad. st.

Baltijas jūras reģiona ģeogrāfija 48 akad. st.Goda nosaukumi un prēmijas: 1991 LR TIM prēmija par mācību videofilmu "Latvijas mūsdienu ģeoloģiskie procesi"1989 LU prēmija par mācību filmu "Latvijas ģeoloģiskā uzbūve un reljefs" Papildus ziņas par profesionālo darbību: Līdzdalība starptautiskās zinātniskajās organizācijās:1. INQUA Commission on Glaciations īstenais loceklis. 2. INQUA Glacial Tectonics darba grupas nacionālais koordinators. 3. Geospatial Analyses of Glacial Environment darba grupas koordinators.4. INQUA Peribaltic Group un Friends of the Baltic Quaternary loceklis.5. Žurnāla “Igaunijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” ģeoloģijas redkolēģijas loceklis.

Konferenču organizēšana un vadīšana, kopā 14, t.sk. starptautiskās 8Glaciotectonic Processes, Sediments, Landforms and their Influence on the Present Geoecological Situation. Baltic Regional Summer Field Meeting of Geomorphologists and Quaternary Geologists. North and Central Vidzeme, Latvia. 27.07.-01.08. 1992. Pleistocene Stratigraphy, Ice Marginal Formations and Deglaciation of the Baltic States. IGCP 253 Termination of the Pleistocene Peribaltic Group scientific excursion in the Baltic States 14-19.06. 1993. XIV INQUA post-Congress Excursion C3 Baltic Traverse. Latvia, August 17-18, 1995.INQUA Commission on Glaciations, Peribaltic Group and Friends of Baltic Quaternary field Symposium on Glacial Processes and Quaternary Environment, Latvia, May 25-31, 1998.

Starptautiskā sadarbība studiju procesa pilnveidošanā un pieredzes ieguvē:

1999 Darba vizīte Polijas Ģeoloģijas institūtā Latvijas un Polijas zinātņu Akadēmijas apmaiņas programmas ietvaros1996 - 1998 Plimutas Universitātes zemes zinātņu bakalaura studiju programmas studentu lauku kurss

Latvijas ģeogrāfijā, Rīgas, Cēsu un Valmieras rajoni 1997 Lauku pētniecības kurss Baltijas ģeoloģijā Bernes Universitātes (Šveice) Ģeoloģijas institūta

doktorantūras, maģistratūras studentiem un licenciātiem. Sadarbībā ar Igaunijas Ģeoloģijas institūtu un Lietuvas Ģeoloģijas institūtu

1995 TEMPUS Individual Mobility Grant. University of Plymouth, the United Kingdom1994 –1995 Šveices Konfederācijas stipendija pētniecībā Austrumeiropas jaunajiem profesoriem Bernes

Universitātes Ģeologijas institūta kvartārģeologisko pētījumu centrā.

1997.g. 14.oktobrī. Ināra Krūmiņa