Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Novembris II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPANovembris II

LÎGATNES NOVADA DOMES informatîvs izdevumsNr. 10 (50) 2010. gada novembris

Mîïi sveicam Lîgatnes novada îpaðos novembra mçneða

jubilârus!

“Lai bûtu kam novçlçt Gaiziòu Un Piebalgas pakalnus maigos,Un pelçkâ ðûnakmens plaisiòasUz mâtes Latvijas vaiga...”

/Ârija Elksne/

Marija ÂbeltiòaVaira Birkenfelde Kornçlija BrenceRita ÈerepkovaÂrija ErmaneVija GrigorjevaIrîna GrînbergaDaina GrueleÂdolfs IspodkinsIrçna JermalovièaSarmîte KauliòaIvârs KazaksAnatolijs KrivotuïskisZenta Íauíîte

Ruta LiepiòaInâra LoèaRasulîte LûsareRita MalojloVilnis MiljonsVelta PakalneMirdza PavlovskaMihails PetrovsValija PçtersoneEgons RûmanisDzintra SkujiòaMillija VarapogaAivars VçrmanisLizeta Viòíele

“Lîgatnes Novada Ziòu” izdevumu sagatavoja Anita Jaunzeme,

tel. 64153176, e-pasts novadadome@ligatne.lv, anitajaunzeme@inbox.lv

Par faktu pareizu atspoguïojumu atbild rakstu autori.Nâkamais “Lîgatnes Novada Ziòu” numurs

iznâks 23. decembrî

Lîgatnes novada domes sçde 2010. gada 21. oktobrî

Darba kârtîba:1. Par Lîgatnes novada Lîgatnes pilsçtas bibliotçkas nolikuma apstiprinâðanu.2. Par Lîgatnes novada Lîgatnes pagasta bibliotçkas nolikuma apstiprinâðanu.3. Par Lîgatnes novada Lîgatnes pilsçtas bibliotçkas lietoðanas noteikumu apstiprinâðanu.4. Par Lîgatnes novada Lîgatnes pagasta bibliotçkas lietoðanas noteikumu apstiprinâðanu.5. Par Lîgatnes novada Lîgatnes pilsçtas bibliotçkas datoru, interneta un vispârpieejamo elektroniskâs informâcijas resursu publiskâs izmantoðanas kârtîbas apstiprinâðanu.6. Par Lîgatnes novada Lîgatnes pagasta bibliotçkas datoru, interneta un vispârpieejamo elektroniskâs informâcijas resursu publiskâs izmantoðanas kârtîbas apstiprinâðanu.7. Par bibliotçku sistçmu ALISE-i Lîgatnes novada Lîgatnes pagasta bibliotçkai .8. Par pabalsta pieðíirðanu un citu sociâlo garantiju nodroðinâðanu Uìim Ozoliòam.9. Par nodokïu parâda piedziòu bezstrîda kârtîbâ.10. Par Lîgatnes novada domes saistoðie noteikumu Nr.29/ 10 “Grozîjumi Lîgatnes novada domes 2010.gada 19.augusta saistoðajos noteikumos Nr. 21/10 “Par Lîgatnes novada paðvaldîbas nodevâm”” apstiprinâðanu.11. Par Lîgatnes novada domes saistoðo noteikumu Nr. 30/10 “Grozîjumi Lîgatnes novada domes 2010.gada 15.aprîïa saistoðajos noteikumos Nr. 6/10 “Par kârtîbu, kâdâ Lîgatnes novadâ tiek sniegta paðvaldîbas palîdzîba dzîvokïu jautâjumu risinâðanâ un reìistrçjamas personas, kurâm izîrçjamas paðvaldîbai piederoðâs vai tâs nomâtâs dzîvojamâs telpas”” apstiprinâðanu.12. Par grozîjumu Lîgatnes novada domes 2010.gada 19.augusta sçdes lçmumâ “Par tarifu apstiprinâðanu Lîgatnes novadâ” .13. Par saraþotâ siltuma 1 Mwh izcenojuma noteikðanu Lîgatnes novadâ.14. Par grozîjumu Lîgatnes novada domes 2009. gada 30.jûlija lçmumâ “Par Lîgatnes novada domes un tâs struktûrvienîbu darbinieku ðtata sarakstu un atalgojumu no 2009. gada 1. augusta”.15. Par sadzîves atkritumu apsaimniekoðanas maksas apstiprinâðanu Lîgatnes novadâ.16. Par saistoðo noteikumu Nr.31/10 “Grozîjumi saistoðajos noteikumos Nr.1/09”Lîgatnes novada paðvaldîbas nolikums”” apstiprinâðanu.17. Par nekustamâ îpaðuma - zemes gabala “Auto laukums”, Augðlîgatne, Lîgatnes pagasts, Lîgatnes novads ar kadastra Nr. 4262 004 0557, pâròemðanu bez atlîdzîbas no VAS “Latvijas Hipotçku un zemes banka”18. Par zemes nomas lîguma pârtraukðanu. 19. Par zemes iznomâðanu lauksaimniecîbas kultûru audzçðanai.20. Par zemes nomas lîguma pârtraukðanu. 21. Par zemes ierîcîbas projekta apstiprinâðanu zemes vienîbâm :”Kazaki - 1”, Augðlîgatne, Lîgatnes pagasts, Lîgatnes novads un “Ilzîtes”, Augðlîgatne, Lîgatnes pagasts, Lîgatnes novads.

Papildinâjumi:22. Par grozîjumiem Lîgatnes novada domes 2009.gada 7.jûlija sçdes lçmumâ “Par Lîgatnes novada bâriòtiesas sastâva ievçlçðanu” (prot. Nr. 3, 4.§).23. Par Lîgatnes novada vidusskolas direktora apstiprinâðanu amatâ.24. Par Lîgatnes novada Izglîtîbas, kultûras, sporta un jaunatnes lietu komitejas nolikuma apstiprinâðanu.25. Par 2010.gada 16.septembra lçmuma “Par ðíûni pie “Gâdnieku” mâjas” atcelðanu.26. Par grozîjumiem Lîgatnes novada domes 07.07.2009. sçdes lçmumâ “Par Lîgatnes novada bâriòtiesas priekðsçdçtâjas un bâriòtiesas locekïu darba samaksas noteikðanu” (prot. Nr. 3, 13.§).27. Par autoceïu uzturçðanas klases noteikðanu Lîgatnes novada paðvaldîbas autoceïiem.28. Par komunâlo pakalpojumu funkciju un komunâlo pakalpojumu nodroðinâðanas saistîbu pâròemðanu no SIA “Rehabilitâcijas centrs “Lîgatne””.29. Par Atzinîbas rakstu komisijas izveidoðanu un nolikuma apstiprinâðanu.

Informatîvâ daïa:1. Pârskats par Lîgatnes novada Bâriòtiesas darbîbu laikâ no 2009. gada 7. jûlija.

Mani vârdi Latvijai

Novembris ir laiks, kad Latvija godina brîvîbas cîòu varoòus un svin savas valsts dzimðanas dienu. Sveicam jûs Latvijas Republikas neatkarîbas proklamçðanas 92. gadadienâ! Ðis nav vieglâkais brîdis valsts pastâvçðanas laikâ, paðlaik katra laba doma, ko veltâm Latvijai, iemirdzas kâ zvaigzne mûsu sirdîs. Atbalstîsim savu valsti, priecâsimies par mûsu cilvçkiem, palîdzçsim viens otram saprast, ka, tikai kopâ esot, darbojoties, nenosodot, bet atbalstot, mçs saglabâsim svarîgâko, kas mums pieder - mûsu valsti, mûsu Latviju! Ja mûsu tçvutçvi spçja izcînît valsts brîvîbu, tad mums jâatrod spçks to noturçt un jâïauj Latvijai uzziedçt kâ sniegpulkstenîtei pavasarî - caur sniega garozu atrodot ceïu uz sauli. Cienîjamie lîgatnieði, sîkstumu, gara spçku un paðcieòu. Lai mûsu valsts dzimðanas dienâ svçtku noskaòa un saticîba valda katrâ mâjâ un ìimenç!

Mçs par tevi rakstâm, stâstâm un runâjam,Pavadâm laiku vietâs, kurâs nu ïoti gribas bût un pabût.Ak! Tu tikpat kâ neredzama,Tikpat kâ sadzirdama,Tikpat kâ aizmirsta un atrodama.Mûsu kâjas allaþ dubïos stiguðas,Mûsu samîtâs cerîbas kâds bezrocîgi kremç.Mçs vçlamies mîlçt tâ kâ neviens-Tâ, ka sirdî nav vietas.Uz mûsu kâjâm joprojâm ir rçtas,Mûsu plaukstas asiòo dubïos.Laika nav daudz, tâpçc, mîïâ, sastâsimies aplî, pulksteòrâdîtâja virzienâ un skriesim pçc laika-Laika, kura mums tâ arî îsti nekad nav pieticis.Ïausim straumei, lai tâ aizved mûs pie pareizâ upes lîkuma,Pie pareizâs izvçles, rîcîbas un sekâm.Pret straumi vai pa – tam îsti nav nozîmes.Spçks mît tavâ sirdî-To sajûtu ritmâ, ielieku vârdos.Tie vârdi ir tâ vieta, kur dubïi beidzas.Beidzot ir labi!Jâ, vairâkums cilvçku ðo ceïu ir staigâjuði.Tikai retais pçc tâ visa valodu skalda kâ stabus-Stabus, pilnus ar samîdîtajiem, aizmirstajâm cerîbâm.Un aiz ðiem stabiem – nezinâmais neviens.Ja tu jautâsi, ko nozîmç piedot un pateikt paldies, es tev, dârgâ, vienîgi atbildçðu to,ka ðî ir vienkârða, pavisam parasta vieta.Telpa.Sauc, kâ gribi, tas tâpat neko nemaina.Viens liels priekðmets – miers un bardaks vienuviet.Mana skaistâ, dârgâ, mîïâ...

Kristîne HumpârovaLîgatnes novada vidusskola, 11. klase,

skolotâja Dace Bçrziòa

Lîgatnes novada kultûras namâ13.- 23. decembrim

Ziemassvçtku izstâde tirdziòð

Lîgatnes novada kultûras nama mazajâ zâlç no 13. lîdz 23. decembrim bûs apskatâma rokdarbu izstâde tirdziòð, kurâ aicinâti piedalîties visi Lîgatnes novada daiïamatnieki, amatnieki un mâjraþotâji.

Aicinâm piedalîties visus, kuri pin no tâsîm un darina no klûgâm brînumainas lietas, grebj un darina no koka, izliec un veido sudrabu pârveidojot par rotaslietâm, savâm rokâm pakïauj mâlu, ada vai tamborç siltas zeíes, svîterus, cepures, cimdus, silto segu audçjas, ziepju un sveèu lçjçjus, rotu darinâtâjus, Adventa vainagu pinçjus, Ziemassvçtku rotâjumu izgatavotâjus un citu amatu pratçjus.Lai arî skaisto amatu pratçjs nav izveidojis tik daudz darbu, lai tos pârdotu, tos tomçr var atnest izrâdîðanai citiem. Ja arî pircçjs iepatikuðos darbu nevarçs iegâdâties izstâdç, tiks nodibinâti kontakti, ar kuru palîdzîbu lîdzîgu izstrâdâjumu varçs iegâdâties citâ, abâm pusçm izdevîgâ laikâ.Jûsu darbu kultûras namâ pieòems un izstâdi mazajâ zâlç iekârtos 13. decembrî. Piedalîðanâs izstâdç tirdziòâ ir bez maksas.

Lîga Kraveca,Lîgatnes novada Kultûras un tûrisma centra mâkslinieciskâs daïas vadîtâja

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Novembris II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPANovembris II

LÎGATNES NOVADA ZIÒAS8

LÎGATNES PILSÇTAS BIBLIOTÇKAS ZIÒAS

Krçslas stunda

Jau 13. gadu Ziemeïvalstu Ministrijas Padomes informâcijas birojs, biedrîba “Norden Latvijâ” sadarbîbâ ar Latvijas Nacionâlo bibliotçku un Bçrnu literatûras centru organizçja Ziemeïvalstu Bibliotçku nedçïu. Ðoreiz tâ notika no 8. lîdz 14. novembrim.

Ðî gada tçma - “Teiksmainie Ziemeïi”. Izvçlçto daiïdarbu pamatâ ir fantâziju rosinoðas darbîbas un maìiskais reâlisms. Lasîðanai “Krçslas stundâs” tiek piedâvâti vairâki darbi, bet mçs izvçlçjâmies grâmatiòu mazâkajiem par leduslâcçnu Illi. Tâs tapðanâ lîdzdarbojuðies vairâki autori, un viens no viòiem ir Ivars Sîlis, kurð dzimis Rîgâ, audzis Dânijâ, 22 gadu vecumâ devies uz Grenlandi, kïûstot par neskartâs dabas izpçtes ekspedîciju dalîbnieku. Viòð ir fotogrâfs, rakstnieks, TV filmu producents, lektors. Mûsu bibliotçkâ ir iegâdâtas trîs I. Sîïa grâmatas “Nanoks”, “Nabagi pilîs” un “Leduslâcçns Ille”. Nâciet, izlasiet un bûsiet neklâtienç pabijuði lîdzi gan leduslâèu pçtniekiem Grenlandes ledâjos, gan autora bçrnîbâ - laikâ, kad no dzimtâs Vestienas 1944. gadâ viòð kopâ

ar mâti un brâli devâs bçgïu gaitâs, nokïûstot Dânijâ.

Atgrieþoties pie “Krçslas stundâm”, kas notika 10. novembra rîtâ, divâm klaðu grupâm (2. un 3. un 1. un 4. klasçm) pulcçjoties Lîgatnes novada vidusskolas video klasç. Pirms “Leduslâcçns Ille” lasîðanas, bçrniem nedaudz pastâstîju par autora Ivara Sîïa piedzîvojumiem Illes dzimtenç Grenlandç. Tâ kâ grâmatiòa par Illi ðogad iekïauta arî Bçrnu þûrijâ, vairâki bçrni to jau bija lasîjuði. Nekas, lasîjâm atkârtoti. Bçrni arî labprât iesaistîjâs lasîðanâ. Pasâkuma noslçgumâ darbojâmies visi. Apkârt rotaïu leduslâcçnam izveidojâm origami tehnikâ (papîra locîðana) veidotus ledus kalnus, putnus un zivis. “Ne velti leduslâci sauc par leduslâci. Leduslâcim ir vajadzîgs ledus”.

Sveiciens no Itâlijas!Turpinâjums rakstam: “Sveiciens no Itâlijas!”

Jânis Âbols,Lîgatnes novada vidusskolas 11. klases audzçknis

Itâlijâ ir sâcies rudens, un ceïmalas klâj krâsainu lapu kaudzes! Oktobra sâkums bija saulains un silts, bet tagad tikai lîst un lîst. Visskaistâkie tagad izskatâs kalni, to galotnes jau klâj viegli baltas sniega seìenes. Kalni daþreiz tâ ietinas miglâ, ka, steidzoties uz skolu un atpakaï, bieþi gadâs, ka tos nemaz nepamanâm. To, ka atnâcis rudens, var pamanît arî cilvçkos. Te visi kïuvuði tâdi drûmi un drusciò garlaicîgi, bet itâïiem pret to ir brînumlîdzeklis - kafija! Kafija ðejienieðiem ir kâ degviela maðînai, iedzer vienu mazu mazîtiòu stipras kafijas krûzîti, un atkal var aktîvi darboties. Ðis mçnesis, gluþi kâ iepriekðçjais, paskrçjis vçja spârniem. Oktobra

sâkumâ devâmies uz skaisto Itâlijas galvaspilsçtu Romu, uz sanâksmi visiem Comenius individuâlâs mobilitâtes projekta dalîbniekiem Itâlijâ. Mçneða otrajâ pusç, kad Latvijas skolâs bija rudens brîvlaiks, pie mums ciemos atbrauca mûsu klases audzinâtâja Aija Ziediòa. Tas bija tik jauki, bet nepierasti dzirdçt latvieðu valodu no kâda cita, izòemot mûs paðus. No 15. oktobra sâkâs apkures sezona, un radiatori mâjâs un skolâ jau iesiluði. Skolâ, kâ jau skolâ, visi cîtîgi mâcâs un darbojas, bet mums vçl aizvien grûti aprast ar mums jauno mâcîðanas stilu, kas ir ïoti teorçtisks, ne praktisks. Skolotâji visu laiku tikai runâ un skolçni tikai pieraksta, mâcîbu telpas mainîtas netiek, tâpçc nav iespçjams veikt eksperimentus íîmijâ un fizikâ.Mums ðeit arî ir jâpelna atzîmes, tâpçc gandrîz katru nedçïu uzdod tâdu kâ kontroldarbu, ko mâjâs izpildît. Protams, ðie kontroldarbi

PaziòojumsLîgatnes novada dome lîdz 2010. gada 22.

novembrim plkst. 16:30 aicina pieteikties uz vakanto psihologa vietu (nepilna darba slodze) ESF darbîbas programmas “Cilvçkresursi un nodarbinâtîba”1.5.3.1. aktivitâtç “Speciâlistu piesaiste plânoðanas reìioniem,

pilsçtâm un novadiem” îstenoðanai (vienoðanâs Nr.1DP/1.5.3.1./10/IPIA/VRAA/089)

Prasîbas pretendentam:*izglîtîba – sociâlo zinâtòu maìistra grâds psiholoìijâ;*kvalifikâcija – klîniskais psihologs ar tiesîbâm sniegt atzinumu;*3 gadus ilga darba pieredze profesijâ;* valsts valodas prasme augstâkajâ lîmenî.Iesniedzamie dokumenti:*Pretendenta CV;*Izglîtîbas dokumentu kopijas;* Motivâcijas vçstule.

Dokumentus iesniegt Lîgatnes novada domç, Spriòìu ielâ 4, Lîgatnç, Lîgatnes novadâ (sekretârei) personîgi vai elektroniski, nosûtot uz e-pasta adresi:

novadadome@ligatne.lv , fakss – 64153176.

ir itâliski. Tâ kâ mums itâïu valoda nav dzimtâ, tad mums ðie uzdevumi liekas diezgan pagrûti, bet mûsu klasesbiedri saka, ka tâdus viòi pildîjuði sâkumskolas klasçs.

Oktobra beigâs visi bija pâròemti ar Helovînu svinçðanu, visas ielas un veikaliòi bija izrotâti ar íirbjiem un daþâdiem moðíiem. Sestdien, 6. novembrî, mçs devâmies uz pavisam augstiem kalniem, uz virsotni “Guglia Rossa” (Sarkanâ smaile). Kalns ir mazliet iesarkanâ krâsâ, tâdçï arî tâds nosaukums. Kalnâ kâpâm no Francijas puses, jo tur ðî nogâze ir lçzenâka. Paðâ virsotnç no mums uzkâpa tikai Mâra, pârçjie sapratâm, ka pirmajâ reizç pievârçt 2500 m mums ir par grûtu. Kad bijâm uzkâpuði lîdz pusei, parâdîjâs sniegs, bet no spoþâs saules tas bija apledojis, tâdçï kâpt bija vçl grûtâk, bet skats bija neaprakstâmi skaists! Paskatoties kalendârâ, saprotam, ka prom no mâjâm Latvijâ bûsim vçl tikai drusciò vairâk nekâ vienu mçnesi.

Jubilejas koncerts “Mçs dzîvojam dejâ”Lîgatnes novada kultûras namâ 18. decembrî plkst. 17.00 vidçjâs paaudzes deju kolektîva “Zeperi” 10 gadu jubilejas koncerts “Mçs dzîvojam dejâ”.Koncerta pirmajâ daïâ varçs baudît labâkâs un sirdij tuvâkâs dejas jau no 2000. gada. Otrajâ daïâ dejotâji skatîtâjus priecçs ar dejâm no emocionâlâs deju izrâdes “No zobena saule lçca”.Kopâ ar VPDK “Zeperi” jubilejas koncertâ sadejos arî viesi no Latvijas labâkajiem deju kolektîviem: Alûksnes DK “Jukums”, Balvu DK “Nebçda”, Valmieras pagasta DK “Solis”, Saldus pagasta DK “Druva”, Priekuïu novada DK “Miíelis”, Cçsu DK “Raitais solis”, “Brîvdabas muzeja dejotâju Saime”, Rîgas Franèu liceja jaunieðu un skolçnu DK “Auseklîtis”.

Vidçjâs paaudzes deju kolektîvs “Zeperi” dibinâts 2000. gada 23. oktobrî. Kolektîvs Ivetas Pçtersones - Lazdânes vadîbâ strâdâ kopð 2003. gada 28. janvâra. Dejotâji Ivetas Pçtersones – Lazdânes vadîbâ ir veiksmîgi piedalîjuðies deju kolektîvu

skatçs, gûstot godalgotas vietas. Kolektîva panâkumi mudinâjuði dalîbniekus piedalîties arvien jaunos un jaunos projektos un pasâkumos. Desmit gados kopâ izdejotas jau 93 dejas.Laipni aicinâti visi bijuðie dejotâji! Ieeja koncertâ par ziedojumiem.

Tiks îstenots projekts “Skaòas un gaismas aparatûras piegâde un uzstâdîðana Lîgatnes novada kultûras namam”

Lîgatnes novada paðvaldîbâ ð.g. oktobrî ir saòemts Lauku atbalsta dienesta Ziemeïvidzemes reìionâlâs lauksaimniecîbas pârvaldes lçmums par projekta Nr.10-09-LL29-L413203-000007 “Skaòas un gaismas aparatûras piegâde un uzstâdîðana Lîgatnes novada kultûras namam” atbalstîðanu. Projekts tiks realizçts Eiropas Lauksaimniecîbas fonda lauku attîstîbas (ELFLA) Lauku attîstîbas programmas pasâkuma “Lauku ekonomikas daþâdoðana un dzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ” ietvaros. Projekta mçríis: radît iedzîvotâjiem pievilcîgu dzîves vidi, nodroðinot pilnvçrtîgas brîvâ laika pavadîðanas iespçjas, lai tiktu saglabâta un pilnveidota Lîgatnes novadam raksturîgâ kultûrvide un tradîcijas, spçcinot novadam piemîtoðo identitâti. Ðobrîd viena no prioritâtçm ir veicinât sabiedrîbas brîvâ laika lietderîgu izmantoðanu

un pilnveidoðanos, piesaistot arvien vairâk kultûras cienîtâju. Kultûras nams ir uzsâcis aktîvu darbîbu sabiedrisko aktivitâðu nodroðinâðanu - daþâdu pasâkumu organizçðanâ, bet viena no lielâkajâm problçmâm ir skaòas un gaismas aparatûra. Lîdz ðim skaòas aparatûra tika nomâta, bet apgaismoðanas iekârtas ir nepiecieðams aizstât ar modernâku aparatûru, kurai ir lielâka jauda un modernizçta atbilstoði mûsdienu prasîbâm. Ar esoðo gaismas aparatûru nav iespçjams izgaismot izrâdes, koncertus, jo tâs nav regulçjamas un nav atbilstoðu krâsu toòu. Rezultâtâ tiks iegâdâts nepiecieðamais aprîkojums daþâdâm kultûras aktivitâtçm un kultûras dzîves veicinâðanai laukos. Lîdz ar to tiks paaugstinâta kultûras pasâkumu un pakalpojumu sniegðanas kvalitâte. Galvenais ieguvums bûs uzlabota lauku iedzîvotâju dzîves kvalitâte, iesaistîti iedzîvotâji

kultûrvçsturisko tradîciju turpinâðanâ, spodrinâðanâ. Projekta rezultâtâ tiks iegâdâta jauna akustiskâ sistçma (proþektori, dators, mikrofoni u.c.), kura bûs nokomplektçta ar skaòas un gaismas aparatûrai nepiecieðamo aprîkojumu atbilstoði kultûras nama vajadzîbâm, lai kultûras pasâkumi tiktu organizçti augstâkajâ lîmenî, lîdz ar to bûs ieguvçji vietçjie iedzîvotâji un novada viesi. Projekta kopçjais finansçjums ir LVL 9919,34 un pieðíirtais publiskais finansçjums ir LVL 6148,35. Projektâ paredzçtais îstenoðanas termiòð ir 2011. gada 01. jûnijs. Darbu veicçjs SIA “MUZIKÂLÂ DIZAINA GRUPA”.

Vineta Lapsele, Lîgatnes novada domes projektu vadîtâja

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Novembris II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPANovembris II

LÎGATNES NOVADA ZIÒAS 9Lielisks kora

mûzikas koncertsOktobra pçdçjâ sestdienâ Lîgatnes kultûras namâ bija iespçja noklausîties lielisku kora mûzikas koncertu. Tâ kâ daïa lîgatnieðu kârtçjo reizi uz mûsu kultûras namu nevçlçjâs atnâkt, vçlos pastâstît, kas tajâ vakarâ klubâ notika.Lîgatnes novada jauktâ kora viesi bija 4 kori gan no Vidzemes, gan arî no Zemgales, no Codes. Kori lîdzatvestâs dziesmu vâcelçs bija ielikuði mazâk dzirdçtas un arî nedzirdçtas dziesmas. Koncertu atklâja mâjinieki ar Alfrçda Kalniòa dziesmu “Mçs gribam bût kungi mûsu dzimtajâ zemç”. Pirmo reizi mûsu zâlç izskançja jaunâ komponista Eðenvalda ïoti sirsnîgâ dziesma “Manas mâjas”, kuras izpildîjumâ solisti bija kora “Venden” diriìente Marika Slotina – Brante. Tad uz skatuves kâpa kora “Venden” dziedâtâji. Viòu diriìente M. Slotina – Brante pati pieteica, ko koris dziedâs. Jauki izskançja E. Dârziòa “Minjona”. Savu uzstâðanos koris noslçdza ar optimistisko V. Kaminska apdarinâto “Bçdu manu lielu bçdu”. Jânis Sçjâns diriìçja Vecpiebalgas – Ineðu Muiþas kori, kurð savu darbîbu atsâcis nesen un publiku iepriecinâja ar dziesmu “Mîla ir kâ uguns” un citâm jaukâm dziesmâm. Vistâlâko ceïu lîdz Lîgatnes kultûras nama skatuvei bija mçrojis Einâra Redberga vadîtais Codes koris no Bauskas novada. Viòi stâstîja, ka nav atbraukuði pilnâ sastâvâ, jo visi rudens darbi vçl neesot pabeigti un daþiem govis jâslaucot visu gadu. Tik tâlu braukt varçjuði tie, kas dârzus un laukus jau apkopuði. Interesanti savu uzstâðanos bija iecerçjis Solvitas Vîtolas diriìçtais dzçrbenieðu koris “Pie Gaujas”. Viòu diriìente aicinâja mûs paciemoties daþâdâs pasaules vietâs, dziedot norvçìu, meksikâòu un franèu dziesmas. Vidzemi pârstâvçja jauka dziesmas “Lai nu paliek ðoruden” apdare koriem. Savu priekðnesumu dzçrbenieði noslçdza ar dziesmu - veltîjumu Lîgatnes novada korim, pateicoties par draudzîbu.Koncerta noslçgumâ uz skatuves aicinâja visu koru dziedâtâjus. Zâlç palika vien nedaudzie uz koncertu atnâkuðie klausîtâji – ne vairâk par 20, mazus bçrnus ieskaitot. Uz skatuves bija lielisks kopkoris ar vairâk nekâ 100 dziedâtâjiem. Majestâtiski izskançja Lîgatnes novada kora Mârèa Kataja diriìçtâ J. Vîtola “Gaismas pils”. Tad kopkora vadîbu pâròçma Ilmârs Seilis un koris dziedâja “Es zinu Tevi, zeme svçtâ”. Koncertu noslçdza M. Slotinas – Brantes diriìçts P. Dambja “Precîbu dancis”. Kori apmainîjâs apsveikumiem un turpinâja draudzîbas vakaru bez publikas klâtbûtnes. Tie nedaudzie klausîtâji devâs mâjup, priecâdamies par skaisto koncertu un saturîgi pavadîto drçgno rudens vakaru.

Valda Norîte, viena no nedaudzajiem koncerta

apmeklçtâjiem

18. 11. plkst. 14.00 Latvijas Republikas proklamçðanas dienas svçtku koncerts. “Lîgatnes novada Gada cilvçks 2010” godinâðana Lîgatnes novada kultûras namâ21.11. plkst. 15.00 “Mûþîbas svçtdiena” aizgâjuðo piemiòai Íempju baznîcâ27.11. plkst. 17.00 Siguldas Tautas teâtra izrâde Andrejs Upîts “Ziòìu Jeðkas uzvara” Lîgatnes novada kultûras namâ4.12. Ziemassvçtku egles svinîga iedegðana Plkst. 17.00 Lîgatnes pilsçtâ, skvçrâ pie kultûras nama, Plkst. 19.00 Augðlîgatnç, skvçrâ pie “Zvaniòiem”5.12. plkst. 15.00 Adventa 2.

Pasâkumi Lîgatnes novadâ – novembris, decembrissvçtdiena Íempju baznîcâ12.12. Koncerts “Ziemassvçtku roze”. Normunds Íietis un akordeoniste Inita Âboliòa. Kultûras nama mazajâ zâlç plkst. 17.00, Novada pansionâtâ plkst. 19.0013.12. – 23.12. Ziemassvçtku izstâde – tirdziòðLîgatnes novada kultûras namâ16.12. plkst. 17.00Mûzikas un mâkslas skolas akustiskais koncertsAugðlîgatnes “Zvaniòos”18.12. plkst. 17.00VPDK “Zeperi” 10 gadu jubilejas koncerts Lîgatnes novada kultûras namâ19.12. plkst. 12.00 Ziemassvçtku programma bçrniem Lîgatnes novada kultûras namâ

Piedalies konkursâ “Meklç un

atrodi datu bâzç letonika.lv”!

Arî ðoruden sabiedrîba “Tilde” (www.tilde.lv), valsts aìentûra “Kultûras informâcijas sistçmas” (www.kis.gov.lv) un portâls parSPORTU.lv (www.parsportu.lv) rîko konkursu “Meklç un atrodi datu bâzç letonika.lv”.

Konkurss risinâsies 3 kârtâs: 1. kârta 15.11. – 22.11. 2. kârta 22.11. – 29.11. 3. kârta 29.11. – 06.12. Papildkârta: 6. decembris – uzvarçtâju noteikðanai vçrâ tiks òemts atbildes iesûtîðanas laiks. Konkursa trîs kârtas un

papildkârta risinâs internetâ. Par finâlu informçsim vçlâk.

Sacensîbas ir individuâlas, katrs dalîbnieks pârstâv vienu bibliotçku, reìionu un lîgu – skolçnu lîgu, bibliotçku lasîtâju lîgu vai bibliotekâru lîgu.

Konkursa galvenâs balvas – ceïojumi uz Briseli!!! Tiks suminâti un sveikti ar balvâm visu reìionu uzvarçtâji.Nâciet uz bibliotçku un piedalieties konkursâ, jo Valsts aìentûra “Kultûras informâcijas sistçmas” atbalsta datu bâzes letonika.lv abonçðanu Latvijas bibliotçkâm un piekïuve informâcijai ir par brîvu!

Tiksimies bibliotçkâ!

Laima Timermane, Lîgatnes pilsçtas bibliotçkas vadîtâja

Lîgatnes tûrisma informâcijas centrs atskatâs uz padarîto pirmajâ tûrisma sezonâ un nosprauþ jaunus mçríus nâkamajam gadam

LÎGATNES TÛRISMA INFORMÂCIJAS CENTRS SKAITÏOS UN FAKTOS:Ir noslçgusies pirmâ aktîvâ tûrisma sezona, kopð strâdâ Lîgatnes tûrisma informâcijas centrs, un nu pienâcis laiks atskatîties uz padarîto un nospraust jaunus mçríus nâkamajam gadam.

TÛRISTU SKAITSVaram bût gandarîti, ka, strâdâjot pirmo gadu, turklât nepilnu sezonu - tikai no jûnija mçneða, vienlaikus ritot remonta darbiem informâcijas centra namiòâ - pçc Vidzemes tûrisma asociâcijas ziòâm esam piektais apmeklçtâkais tûrisma informâcijas centrs Vidzemç. Ðajâ periodâ esam apkalpojuði 3116 tûristus (vidçji 19,8 cilvçkus dienâ): 2083 individuâlos ceïotâjus un 1033 tûristus, kas pieteikuðies mûsu organizçtajâm ekskursijâm.

NO KURIENES? 76% tûristu bijuði mûsu paðu Latvijas ceïotâji. Nâkamie aktîvâkie Lîgatnes viesi ir vâcieði (7%), kaimiòi igauòi (4%) un lietuvieði (2%). Mûs ðovasar patîkami pârsteidza lielais Francijas tûristu skaits (2%), kâ arî aktîvie holandieði (2%), kas pârsvarâ ceïoja ar velosipçdiem. Tâlâkie viesi uz Lîgatni ðogad atceïoja no Jaunzçlandes, Indijas un Argentînas.

VALODASMums, tûrisma informâcijas centra darbiniekiem, ðogad nâcâs pamatîgi izpurinât un izvçtît savas sveðvalodu zinâðanas, jo daþdien nâcâs runât ne vien latvieðu, krievu un angïu valodâs, bet arî vâciski un franciski. Un arî ar ðîm valodâm nepietika, jo, lai gan lielâkâ daïa tûristu pârzina sveðvalodas, daïa no tiem tomçr ceïo, païaujoties uz starptautisko þestu valodu.

MÇRÍI NÂKAMAJAI SEZONAIIzvçrtçjot ðos skaitïus, esam izvirzîjuði jaunus mçríus nâkamajai sezonai: èetrkârðot informâcijas centra apmeklçtâju skaitu un kïût par 3. apmeklçtâko informâcijas centru Vidzemç, kas, mûsuprât, bûs panâkams, òemot vçrâ, ka pavasarî tiks pabeigts ERAF projekts 2 jaunu un labiekârtotu tûrisma taku iekârtoðanai, tâpat, pateicoties ðî gada pieredzei, iestrâdçm, Lîgatnes vçsturiskâ

centra un padomju bunkura popularitâtes pieaugumam.Gribam pateikties bunkura vadîbai, kas, aktîvi darbojoties un dodot iespçju bunkuru apmeklçt arî individuâlajiem ceïotâjiem, ir krietni palielinâjusi interesi par bunkuru kâ paðmâju, tâ arî ârvalstu tûristu vidû. Mums ir pamats lepoties arî ar to, ka viena no pasaulç visietekmîgâkajâm ceïveþu izdevniecîbâm “Lonely Planet” bunkuru iekïâvusi kâ ieteicamu

apskates objektu savâ jaunajâ gadagrâmatâ “Best in Travel 2011”. Vçlamies panâkt pieauguðo tûristu grupu intereses pieaugumu par ekskursijâm Lîgatnç, jo paðlaik lielâkâ daïa ekskursijas tiek organizçtas skolçnu grupâm. Vçl viena mçríauditorija, ko saskatâm, paraugoties uz ðî gada skaitïiem, ir Latvijas krievvalodîgie iedzîvotâji, kas maz zina par atpûtas iespçjâm ârpus Rîgas, bet kuru interese un neviltotais pârsteigums par daþâdajâm iespçjâm Lîgatnç ðovasar bija acîmredzams.

KO DARÎSIM ZIEMÂ? Lai palielinâtu apmeklçtâju skaitu informâcijas centrâ un Lîgatnes atpazîstamîbu, ziemas sezonâ jâpaveic liels darbs nâkamâs sezonas sagatavoðanai.

IZSTÂDESJau ðobrîd rit darbs pie daþâdu informâcijas bukletu sagatavoðanas, kam jâbût gataviem jau februârî, kad, pateicoties ERAF projekta finansçjumam, piedalîsimies lielâkajâ Latvijas tûrisma izstâdç “Balttour 2011”. Tâpat projekts mums dod lielisku iespçju ðogad piedalîties arî Igaunijas un Lietuvas tûrisma izstâdçs.

JAUNI MARÐRUTI. EKOTÛRISMSKâ jau minçts, mçs vçlamies nâkamgad palielinât organizçto ekskursiju skaitu, tâpçc strâdâsim pie jaunu marðrutu izstrâdes. Jauns virziens, ko par perspektîvu uzskata arî Tûrisma attîstîbas valsts aìentûra (TAVA) un asociâcija “Lauku ceïotâjs”, ir dabas un ekotûrisms, kam Lîgatne ir ïoti piemçrota. Tâpçc mçs piedalîsimies arî TAVAs organizçtajos bezmaksas seminâros, lai tur, kâ arî Eiropas ekotûrisma konferencç iegûtâs zinâðanas izmantotu jauna piedâvâjuma sagatavoðanâ. Tâpat mçs aicinâm novada tûrisma uzòçmçjus bût aktîviem un piedalîties ðajos seminâros, kas noteikti nesîs jaunas idejas attîstîbai.

AICINÂM SADARBOTIESViens no ziemas sezonas uzdevumiem ir Lîgatnes suvenîru klâsta palielinâðana. Tâpçc ikviens, kam ir interesantas idejas un talants, ir aicinâts sadarboties, tâdçjâdi gûstot papildus ienâkumus. Vçl viens virziens, kurâ aicinâm piedalîties visus interesentus, ir Lîgatnes atpazîstamîbas celðana interneta sociâlajos tîklos un informatîvajâs lapâs. Mçs esam izveidojuði ðos informâcijas centra profilus:draugiem.lv: www.draugiem.lv/ligatnestictwitter: www.twitter.com/LigatnesTic facebook: www.facebook.com/pages/ligatne-Tourism-informationflickr: www.flickr.com/photos/ligatne

Aicinâm katru lîgatnieti, kas ikdienâ ir aktîvs sociâlo rîku lietotâjs internetâ, sekot mûsu jaunumiem un pievienot savus komentârus, ieteikumus, savas skaistâkâs un interesantâkâs Lîgatnes fotogrâfijas. Tâpat gaidîsim arî ieteikumus mûsu mâjaslapas www.visitligatne.lv uzlaboðanai un papildinâðanai. Un, protams, gaidîsim baltu un sniega bagâtu ziemu, kad Lîgatnç sabrauks slçpotâji un skaisto ziemas ainavu mîïotâji.

Inese Okonova,Lîgatnes tûrisma informâcijas centrs

Tâlrunis: 64153169

19.12. plkst. 15.00Adventa 4. svçtdiena Íempju baznîcâ21. 12. plkst. 18.00 Lîgatnes novada vidusskolas Ziemassvçtku pasâkumsLîgatnes novada kultûras centrâ24.12. plkst. 16.00Ziemassvçtku dievkalpojumsÍempju baznîcâ25.12. plkst. 20.00Galdiòu vakars, balleLîgatnes novada kultûras namâ01.01.2011. plkst. 1.00Jaungada diskonaktsLîgatnes novada kultûras namâ

Lîgatnes novada Kultûras un tûrisma centra mâkslinieciskâs

daïas vadîtâja Lîga Kraveca

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Novembris II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPANovembris II

LÎGATNES NOVADA ZIÒAS10OKTOBRIS LÎGATNES NOVADA VIDUSSKOLAS

SÂKUMSKOLÇNIEM2010. gada oktobris Lîgatnes novada vidusskolas sâkumskolas skolçniem pamatskolas çkâ bija notikumiem bagâts.

Miíeïdienas tirdziòðSeptembra pçdçjâ dienâ notika Miíeïdienas tirdziòð. Kas tâ bija par tirgoðanos un iepirkðanos! Neizpalika arî dârzeòu veidojumu un kompozîciju izstâde.

EkskursijaOktobra mçnesis iesâkâs ar ekskursiju. Sâkumskolas skolçni apmeklçja Rîgas Ûdensapgâdes muzeju Baltezerâ. Viesojâs Âdaþu èipsu raþotnç, kur iepazinâs ar èipsu raþoðanas procesu un veselîga uztura pamatiem.Râmkalnos piedalîjâs âbolu cepðanas procesâ un vizinâjâs ar rodeïiem.

Rudenss krossSâkumskolas skolçni kopâ ar visas vidusskolas kolektîvu piedalîjâs rudens krosâ neierastos sporta stadiona apstâkïos. Kross notika “Skaïupçs”, pa meþa taciòâs atzîmçtu trasi. Uzvarçtâji saòçma medaïas.

Tikðanâs ar izdevniecîbas ZVAIGZNE ABC pârstâvçm

Lîgatnes novada vidusskolâ sâkumskolas skolçniem 19. oktobrî bija tikðanâs ar apgâda ZVAIGZNE ABC pârstâvçm Gitu Andersoni un Kristîni Kokinu. Sâkum-skolas skolçnus iepazîstinâja ar grâmatâm bçrniem, lasîja fragmentus no literârajiem darbiem. Gita un Kristîne atgâdinâja bçrniem grâmatu tapðanas procesa gaitu un tajâ iesaistîto darbinieku profesiju nosaukumus.Skolçni piedalîjâs viktorînâs, mîklu minçðanâ, literârâ darba fragmentu dramatizçðanâ. Aktîvâkie skolçni saòçma pârsteiguma balvas. Ðis pasâkums vairâkus bçrnus ieinteresçja piedalîties Bçrnu þûrijâ Lîgatnes novada Lîgatnes pagasta bibliotçkâ.

Skolotâja - praktikante4.b klasç vienu nedçïu mâcîbu procesu vçroja topoðâ skolotâja Sintija Vîksnîte, kas ir Lîgatnes pamatskolas absolvente. Prakses nedçïas nobeigumâ jaunâ skolotâja vadîja klases audzinâtâja stundu par droðîbas jautâjumiem.

Klases vakarsPirms brîvlaika daþu klaðu kolektîvi rîkoja klases vakarus. 3.b klases skolçni rîkoja Masku balli.4.b klasç notika Spoku balle. Visu klases vakaru noorganizçja un novadîja ðîs klases skolniece Sindija Zaharâne. Sindija ir ïoti prasmîga organizatore. Klasç katrs skolçns bija sagatavojis masku, katram bija jâsagatavo daþâdi uzdevumi. Klases vakara gaitâ skolçni, kâ allaþ, spçlçja spçles, minçja mîklas, dejoja un ðoreiz stâstîja arî spoku stâstus. Skolçni aktîvi atbalstîja Sindijas idejas un palîdzçja tâs realizçt. Iespçjams, kâdreiz Sindija bûs talantîga svçtku organizatore un pasâkumu vadîtâja.

4.b klases audzinâtâjaIneta Bçrziòa

SIA “PAPÎRFABRIKA “LÎGATNE””aicina darbâ:

Tirgzinîbas speciâlistuPRASÎBAS PRETENDENTIEM:- Augstâkâ izglîtîba specialitâtç vai ar to saistîtâ nozarç- Praktiskâ pieredze mârketingâ- Labas latvieðu, krievu un angïu valodas zinâðanas- Labas komunikâcijas spçjas

PIEDÂVÂJAM:- Patstâvîgu pilnas slodzes darbu papîrfabrikâ- Atbilstoðu atalgojumu- Profesionâlâs izaugsmes iespçjas- Sociâlâs garantijas

CV un pieteikuma vçstuli lûdzam iesniegt:Pilsoòu ielâ 1, Lîgatnç, Cçsu rajonâ, LV-4110,

e-pasts: birojs@pf-ligatne.lvfakss 64153330, tâlr. 64153337

Konkursa beigu termiòð: 1. nedçïa pçc sludinâjuma publicçðanas avîzç

Informâcija meþu îpaðniekiem

Rûpçsimies par savu meþu kvalitatîvu atjaunoðanu un

kopðanuJebkura meþa apsaimniekoðana saistâs ar daþâdu meþa darbu veikðanu, meþsaimnieciskâ cikla nodroðinâðanu meþâ meþa raþas novâkðanu (kailcirðu cirðanu), meþa atjaunoðanu, kopðanas cirtçm kvalitatîva meþa izaudzçðanai. Lai ðo ciklu îstenotu un meþos izaudzçtu kvalitatîvu koksni (celtniecîbai, mçbeïu raþoðanai...), ir pieòemti daþâdi normatîvie akti, kas ik pa brîdim tiek pârskatîti. Tâ pagâjuðâ gada beigâs tika apstiprinâti jauni “Meþa atjaunoðanas noteikumi”. Ðie noteikumi nosaka meþa atjaunoðanas termiòu atseviðíiem meþa augðanas apstâkïu tipiem, nosaka kritçrijus, pçc kuriem meþaudzi atzîst par atjaunotu, kâ arî atjaunotâs meþaudzes (jaunaudzes) kopðanas pârbaudes kritçrijus. Meþniecîbas darbiniekiem viens no svarîgâkajiem uzdevumiem ir vçrst meþa îpaðnieku uzmanîbu uz meþa atjaunoðanas un kopðanas darbu veikðanu, atgâdinât par atjaunoðanas darbu termiòiem. Kâ bûtisks jaunums ðajos noteikumos ir tas, ka 10 gadu vecâm skuju koku audzçm un 5 gadu vecâm lapu koku audzçm, kuras atzîtas kâ atjaunotas, jâbût izkoptâm atbilstoði koptas meþaudzes kritçrijiem. Amatas meþniecîba atgâdina, ka 2010. gada beigâs beidzas atjaunoðanas termiòð 2005. gada izcirtumiem (ðaurlapu kûdrenî un ðaurlapu ârenî 2007. gada izcirtumi, purvâjâ, niedrâjâ, liekòâ un dumbrâjâ 2000. gada izcirtumi ). Lai nocirstâs platîbas varçtu atzît par meþaudzi, izcirtumâ jâaug meþa augðanas apstâkïu tipam atbilstoðâm kociòu sugâm, kâ arî tam ir jâatbilst koptas jaunaudzes kritçrijiem. Tâpat atgâdinâm, ka ðogad jâizkopj 2001. gada atjaunotâs skuju koku un 2006. gada atjaunotâs lapu koku jaunaudzes. Kopðanu bûtu vçlams veikt tagad rudenî, kamçr darbus neapgrûtina sniegs. Pçc darbu paveikðanas ir nepiecieðams uzrakstît pârskatu un nogâdât to meþniecîbâ. Nâkoðâ gada pavasarî meþsargi visas atjaunojamâs un kopjamâs platîbas pârbaudîs, par to tiks sastâdîti pârskati ar vçrtçjumu par darbu veikðanu. Gadîjumos, ja minçtie darbi nebûs veikti, tiks sastâdîti pârkâpumu protokoli un meþa îpaðnieki saukti pie administratîvâs atbildîbas. Joprojâm Lauku atbalsta dienestâ ir atvçrta programma ”Meþa ekonomiskâs vçrtîbas uzlaboðana”. Pasâkumâ tiek atbalstîta jaunaudþu kopðana, mazvçrtîgu meþaudþu nomaiòa un jaunaudþu kopðanai un mazvçrtîgu meþaudþu nomaiòai paredzçtu jaunu instrumentu un aprîkojuma iegâde. Meþa îpaðniekiem piedaloties pasâkumâ ”Meþa ekonomiskâs vçrtîbas uzlaboðana”, ir iespçja saòemt atpakaï pusi no pasâkumâ ieguldîtajiem lîdzekïiem.Aicinâm meþa îpaðniekus atcerçties meþu apsaimniekoðanas jautâjumus, izvçrtçt, kâdi darbi vçl rudenî bûtu veicami, neskaidrîbu gadîjumos vçrsties pie saviem meþsargiem vai zvanît uz Amatas meþniecîbu (tel.64129486).

Amatas meþniecîbas vecâkais referents Druvis Melderis

2.b klases skolçni Elîna Zaperecka, Elvija Jansone un Norberts Golubkovs

3.b klases skolçni ekskursijas tçrpos ‘Âdaþu èipsu” raþotnç

4.b klases skolçni Rîgas ûdensapgâdes muzejâ

4.b klases me4daïu ieguvçji Artis Aiðpurs, Melisa Kronberga un Elîna Krimberga

4.b klases skolçni spokojasGita Andersone un Kristîne Kokina stâsta par grâmatu ilustrâciju tapðanu

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Novembris II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPANovembris II

LÎGATNES NOVADA ZIÒAS 11

Daudzi Lîgatnes novada iedzîvotâji noteikti ir ievçrojuði, ka Lîgatnes pagastâ, Dârza ielâ 8, ir izveidots un tiek uzturçts EKO laukums. Lîgatnç, Gaujas ielâ 12b, Gaujasmalas masîvâ, laukumâ pie dîía un Lîgatnes pagastâ, Dârza ielâ 4, Skolas ielâ 9, Tirgus laukumâ, “Gobâs” un “Vârpâs” ir uzstâdîti konteineri ðíirotu atkritumu savâkðanai. Gan EKO punkts, gan EKO laukums ir vietas, kas paredzçtas ðíirotu atkritumu savâkðanai un uzglabâðanai. Ðeit ikviens iedzîvotâjs, kâ arî juridiska persona, var atvest un salikt konteineros tos atkritumu veidus, kurus var nodot tâlâk pârstrâdât jaunâs izejvielâs vai jaunos produktos.

SIA “Ziemeïvidzemes atkritu-mu apsaimniekoðanas organi-zâcija” (ZAAO) Ziemeïvidzemç ir izveidojis atkritumu apsaimniekoðanas sistçmu, kurâ ir noteikts, kâdi atkritumu veidi kâdos konteineros ir jâliek. Tâ, piemçram, vienâ konteinerâ kopâ varam likt tâdus ðíirotos atkritumus kâ papîrs, polietilçns, PET dzçrienu pudeles un metâls. Vienâ konteinerâ tos liek, jo ðie atkritumi, kopâ sajaucoties, viens otru nesabojâ, un tie tâpat ir jâpârðíiro. Tâdâ veidâ apsaimniekotâjs ietaupa degvielas resursus, ieguldâmâs investîcijas un laiku, kas bûtu jâpatçrç, katru atkritumu veidu savâcot atseviðíi, un tâlâk vedot pârðíiroðanai uz ðíiroðanas lîniju poligona “Daibe” teritorijâ, Pârgaujas novadâ. Svarîgi ir zinât, ka pudeïu un burku stiklu jâðíiro un jâliek vienâ

konteinerâ, bet logu stikls jâved uz EKO laukumiem un jâliek atseviðíâ konteinerâ.

Lai nerastos pârpratumi un nepatîkamas situâcijas ne ZAAO darbiniekiem, ne arî paðiem iedzîvotâjiem, ZAAO atgâdina, kâ pareizi jâsaðíiro atkritumi EKO punktâ un EKO laukumâ izvietotajos konteineros:

Konteiners pudeïu stiklam: drîkst mest kopâ pudeles un burkas. Stikls nav jâðíiro pa krâsâm, bet tam ir jâbût tîram, bez pârtikas atlikumiem. Pirms izmeðanas konteinerâ burkâm jânoòem vâciòi, bet nav jâtîra nost etiíetes, folija, arî metâla gredzeni un koríi var palikt. NEDRÎKST mest fajansa, porcelâna traukus, spoguïus, lampu kupolus, keramikas izstrâdâjumus (balzâma pudeles), automaðînu, pakeðu logu un logu stiklu.

Konteiners logu stiklam: stiklam jâbût tîram bez citu materiâlu (metâls, koks, logu tepe) piejaukumiem. NEDRÎKST mest fajansa, porcelâna traukus, spoguïstiklu, automaðînu un pakeðu logu stiklu, keramikas izstrâdâjumus, pudeïu, burku stiklu. Ðie atkritumi ir jâmet savâ sadzîves atkritumu konteinerâ.Konteiners makulatûrai, PET pudelçm, polietilçnam, metâlam: drîkst mest avîzes, grâmatas, þurnâlus, kartona iepakojumu, piena, sulu, kefîra paku iepakojumu, visa veida un krâsu izlietotas plastmasas pârtikas, dzçrienu pudeles un polietilçna plçves,

sadzîves íîmijas un kosmçtikas izlietoto iepakojumu, Tam ir jâbût tîram, bez organisku materiâlu (çdiena atlikumi, eïïas u.c.) piejaukumiem. Pirms ievietoðanas konteinerâ kartona kastes un PET pudeles ir jâsaplacina. NEDRÎKST mest vienreizçjâs lietoðanas papîra un plastmasas traukus, papîra dvieïus, folija papîrus, lîmpapîrus, plçves, kas izmantotas skâbbarîbas sagatavoðanai, putuplastu, krçjuma, margarîna trauciòus, pamperus, un citus polistirola izstrâdâjumus, kâ arî jebkurus citus cietâs plastmasas izstrâdâjumus.

Atseviðíi konteineri sadzîves bîstamiem atkritumiem: akumulatoriem, baterijâm, luminiscentâm lampâm. NEDRÎKST mest mehâniski bojâtas lampas un nekâdas íîmiskas vielas (pesticîdi, minerâlmçsli, eïïas) u.c. nezinâmas izcelsmes ðíidrumus. Konteiners sadzîves elektris-kiem un elektroniskiem atkritumiem jeb nolietotai sadzîves elektrotehnikai tie ir televizori, radio, datori, ledusskapji, veïas maðînas u.tml. Elektrotehnika nedrîkst bût izjaukta. Sakopsim vidi kopâ!Sîkâku informâciju jûs varat iegût pa tâlruni: 26132288.

Informâciju sagatavoja Ginta Gailuma, SIA “ZAAO” ðíiroto

atkritumu daïas vadîtâja

4.novembrî VSIA Vides projekti un Lîgatnes novada paðvaldîba rîkoja praktisku seminâru “Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas un energoefektivitâtes iespçjas lauku mâjsaim-niecîbâ”.Uz seminâru tika aicinâti privâtmâju saimnieki, ciematu daudzdzîvokïu namu iedzîvotâji un apsaimniekotâji, lauku iedzîvotâji un pârçjie zaïi domâjoðie.Seminârs notika saskaòâ ar starptautiskâs programmas “Baltijas jûras reìions 2007-2013” projektu “Baltijas vietçjâ un reìionâlâ attîstîba klimata izmaiòu izraisîto izaicinâjumu un iespçju kontekstâ”. Pçc Lîgatnes novada domes priekðsçdçtâja Ainâra Ðteina uzrunas sadarbîbas pieredzç ar iedzîvotâjiem un uzòçmçjiem par zaïâs domâðanas veicinâðanu dalîjâs Salacgrîvas novada domes priekðsçdçtâjs Dagnis Straubergs. Salacgrîvas novads ir pirmais Latvijâ, kur zaïâs idejas ir kïuvuðas par paðvaldîbas prioritâti. Turçsim îkðíus, lai izdodas arî jûras siltumsûkòa projekts! Dagnis Straubergs atgâdinâja, ka arhitekti projektç namus, bet novadu mçri

projektç sabiedrîbu, tâpçc svarîgs ir amatpersonu atbalsts vietçjo cilvçku aktivitâtçm. Ïoti apsveicama ir Salacgrîvas ideja novada prezentâcijâs neizmantot Íînâ raþotu preci, bet vietçjo iedzîvotâju darinâjumus. Lîgatnes papîrfabrikas 9 dzîvîbu papîrs varçtu bût tas, uz kâ novada iedzîvotâji parakstîs zaïo deklarâciju.Vides aizsardzîbas un siltumu sistçmu institûta direktore, RTU profesore Dagnija Blumberga stâstîja par saules un biomasas kombisistçmâm un atgâdinâja, ka Latvijâ saules ir pat mazâk kâ Skandinâvijas valstîs, kur tâ tiek izmantota daudz vairâk. Gaujasmalas iedzîvotâjiem ïoti interesanti bija salîdzinât apkures cenas citâs Latvijas pilsçtâs.Latvijas Energoefektivitâtes asociâcijas Atjaunojamo energoresursu sekcijas vadîtâjs Valdis Ðakars patîkami pârsteidza ar savâm plaðajâm zinâðanâm par saules kolektoriem un siltumsûkòiem un, kâ pats atzina, par tiem varçtu runât 3 dienas pçc kârtas. Viòð sniedza arî informâciju par Klimata pârmaiòu finanðu instrumenta

Seminârs par atjaunojamajiem energoresursiem

sagatavotajiem projektiem.Tad, kad seminâra otrajâ daïâ runâja praktiíi, arî dialogs ar klausîtâjiem veidojâs interesantâks. Aldis Kalcenavs no Burtnieku novada pastâstîja par saules enerìijas izmantoðanu mâcîtâjmuiþâ. Zigurds Mûrnieks no Limbaþu pagasta ar patiesu aizrautîbu dalîjâs pieredzç par daudzdzîvokïu mâju siltinâðanas projektiem. Atliek tikai vçlçties, lai arî Lîgatnes novadâ bûtu ðâdi entuziasti! SIA Ekoliesma pârstâvis Gatis Eglîtis informçja par granulu apkures katliem un pasâkuma noslçgumâ uzaicinâja apskatît ðâdu katlu darbîbâ tepat Augðlîgatnes privâtmâjâ. Seminâra dalîbnieki varçja pârliecinâties, ka, par spîti stereotipiem, granulu katlu îpaðnieki nebût nestaigâ ar netîru muti.Ir prieks, ka, sadarbojoties arî ar Lauku atbalsta tîklu, izdevâs noorganizçt ðo seminâru, bet cerçsim, ka nâkamreiz iedzîvotâju atsaucîba bûs lielâka.

Aija Ziediòa,projekta “BalticClimate”

koordinatore

Kâ pareizi ðíirot? Vides likumdoðanas prasîbu ievçroðana ietekmç atkritumu

apsaimniekoðanas maksuSIA “Ziemeïvidzemes atkritumu apsaimniekoðanas organizâcija” (ZAAO) ir sagatavojusi un nosûtîjusi ZAAO veidojoðo paðvaldîbu domçm izskatîÐanai iesniegumu par nepiecieðamajâm izmaiòâm atkritumu apsaimniekoðanas maksâ 2011. gadam. ZAAO jau informçja, ka 2010. gada 17. septembra dalîbnieku sapulcç tika atbalstîts ZAAO valdes priekðlikums par uzòçmuma tarifu politiku 2011. gadam, kas paredzçja Ziemeïvidzemes reìionâ izveidot divas tarifu zonas. Ðobrîd blakus esoðajos novados tarifi par sadzîves atkritumu apsaimniekoðanu atðÍiras, bet ZAAO ir sagatavojis tarifa piedâvâjumu paðvaldîbâm, kas paredz tikai divas tarifu zonas Ziemeïvidzemç - atseviðíi izdalot reìiona divas lielâkâs pilsçtas, bet pârçjos novados paðvaldîbâm tika iesniegta izskatîðanai vienâda atkritumu apsaimniekoðanas maksa. Piedâvâjot paðvaldîbâm izskatît un apstiprinât atkritumu apsaimniekoðanas maksu 2011. gadam, ZAAO ar dalîbnieku domju deputâtu atbalstu vçlas tuvâko gadu laikâ atgriezties pie sistçmas, ka visiem Ziemeïvidzemes iedzîvotâjiem un uzòemumiem par atkritumu apsaimniekoðanu piemçrotu vienâdu maksu. Ðâds princips ir noteikts ZAAO dibinâðanas lîgumâ un darbojâs reìionâ lîdz 2007. gadam. Plânotâs izmaiòas atkritumu apsaimniekoðanas maksâ ir no 15% lîdz 24% apmçrâ atkarîbâ no atkritumu apsaimniekoðanas maksas apmçra ðogad. Savukârt paðvaldîbâs, kurâs lîdz ðim jau tika piemçrota maksa 8,85 LVL par kubikmetru plus PVN, maksas pieaugums plânots tikai 1% apmçrâ. Izmaiòas atkritumu apsaimnie-koðanas maksâ no 2011. gada 1. janvâra ir nepiecieðamas, jo ZAAO ir jâpilda prasîbas par atkritumu apstrâdi pirms noglabâðanas, kas noteiktas Ministru kabineta 2006. gada 13. jûnija noteikumos Nr. 474 “Atkritumu poligonu ierîkoðanas, atkritumu poligonu un izgâztuvju apsaimniekoðanas, slçgðanas un rekultivâcijas noteikumi”, kâ arî pieòemtâs izmaiòas Dabas resursu nodokïa likumâ paredz nodokïa likmes par atkritumu apglabâðanu poligonos pieaugumu no 3 latiem par katru apglabâto tonnu uz 5 latiem. Poligonu apsaimniekoðanas noteikumos noteiktâs prasîbas par atkritumu apstrâdi pirms noglabâðanas ir iestrâdâtas, òemot vçrâ Eiropas Savienîbas direktîvu prasîbas, un, sâkot ar 2010. gada 16. jûliju, no kopçjâs atkritumu masas jâatdala bioloìiski noârdâmos atkritumus un citus pârstrâdâjamos atkritumus, lai samazinâtu apglabâjamo atkritumu daudzumu.Lai varçtu izpildît likumdoðanâ noteiktâs prasîbas, ZAAO, realizçjot ES Kohçzijas fonda lîdzfinansçtâ projekta “Ziemeïvid-zemes reìiona sadzîves atkritumu apsaimniekoðanas projekta III kârtu “Poligona “Daibe” infrastruktûras pilnveidoðana”, ir izveidojis atkritumu mehâniskâs priekðapstrâdes centru un iegâdâjies atkritumu smalcinâðanas

un ðíiroðanas iekârtas, kas nodroðinâs sadzîves atkritumu ðíiroðanu un priekðapstrâdi pirms atkritumu noglabâðanas, tâdçjâdi samazinot noglabâjamo atkritumu apjomu. Projekta realizâcijai ZAAO ir saòçmis 85% ES Kohçzijas fonda lîdzfinansçjumu, kâ rezultâtâ nebija nepiecieðams papildus finansçjums centra izveides investîcijâm, tomçr ZAAO jânodroðina atkritumu mehâniskâs priekðapstrâdes centra ekspluatâcijas izmaksu segðana. Uzsâkot ekspluatçt mehâniskâs ðíiroðanas iekârtas, apglabâjamo atkritumu daudzums tiks samazinâts vismaz par 20%. ZAAO Mârketinga daïas vadîtâja Ieva Tabûne skaidro: “Atkritumu apsaimniekoðanas maksa sastâv no atkritumu savâkðanas un trans-portçðanas maksas un atkritumu apglabâðanas tarifa. Atkritumu apglabâðanas tarifu veidojoðo izmaksu pamatotîbu izskata un izvçrtç Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Atkritumu apglabâðanas tarifs ir jâmaksâ ikvienam atkritumu apsaimniekoðanas uzòçmumam vai iedzîvotâjam, kurð nogâdâ atkritumus uz poligonu “Daibe”. Otru maksu veidojoðo komponenti - atkritumu savâkðanas un transportçðanas maksu, veido to pakalpojumu izmaksas, kurus ZAAO sniedz konkrçtâs paðvaldîbas teritorijâ. Bet no nâkamâ gada ZAAO jâuzsâk atkritumu priekðapstrâdes centra darbîbas ekspluatâcija, lai ievçrotu normatîvo aktu prasîbas. Ðo izmaksu segðanu ZAAO nevar nodroðinât no esoðajiem ieòçmumiem par atkritumu apsaimniekoðanu, tâdçï nepiecieðams mainît atkritumu apsaimniekoðanas maksu.” ZAAO ir radîjusi iespçjas arî samazinât maksâjumu apmçru par neðíirotu sadzîves atkritumu apsaimniekoðanu. ZAAO aicina iedzîvotâjus aktîvi izmantot atkritumu ðíiroðanas iespçjas EKO punktus, EKO laukumus, konteinerus PET pudelçm, jo par ðo konteineru tukðoðanu iedzîvotâjiem nav jâmaksâ. Tâpat arî uzòçmçji var ietaupît lîdzekïus, ðíirojot atkritumus, jo par ðíiroto atkritumu izveðanu ir jâmaksâ krietni mazâka summa nekâ par sadzîves atkritumiem, tâpat uzòçmçji var ðíirotos atkritumus nogâdât uz reìiona EKO laukumiem. Ðíiroðanas daïas vadîtâja Ginta Gailuma atgâdina: “Saviem klientiem piedâvâjam iespçju saòemt atlaidi maksai par sadzîves atkritumu izveðanu, izmantojot EKO laukumu atlaiþu kartes. Papildus informâciju par atlaiþu kartçm pieejama pie EKO laukuma pârziòiem vai ZAAO interneta mâjas lapâ.” SIA “Ziemeïvidzemes atkritumu apsaimniekoðanas organizâcija” ir paðvaldîbu dibinâta komercsabiedrîba, kas jau 11 gadus paðvaldîbu uzdevumâ sniedz atkritumu apsaimniekoðanas pakalpojumus Ziemeïvidzemes reìionâ un apsaimnieko reìionâlo atkritumu apglabâðanas poligonu “Daibe”. Atkritumu ðíiroðanas sistçmu ZAAO attîsta jau kopð 2001. gada. Jau desmito gadu uzòçmums darbojas arî vides izglîtîbas jomâ, veicot sabiedrîbas izglîtoðanu, lai uzlabotu apkârtçjâs vides kvalitâti.

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Novembris II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPANovembris II

RASMA VANAGA, gide

Laiks atkal ieskatîties Lîgatnes novada vçsturç, kas saglabâjusies lîgatnieðu atmiòâs un dokumentos. Vairâku gadu garumâ esmu tos savâkusi no vecajiem lîgatnieðiem, lai tagad ar daïu no ðî materiâla iepazîstinâtu arî plaðâku lasîtâju loku.

Par Lîgatnes mâju celtniecîbuSâkums bija Rîgas tirgotâja Konrâda Ðtorha pirkums no Paltmales muiþas îpaðnieka Browne 1814.gadâ, kas ierakstîts zemes grâmatâ 1815.gada 25.maijâ. Ðo datumu var uzskatît par Lîgatnes papîrfabrikas dibinâðanas datumu. 25.05.2010. palika 195 gadi, kopð uzsâkusi darbu Lîgatnes papîrfabrika, vienîgâ papîrfabrika Latvijâ, kura darbu turpina vçl ðodien. Turpmâkajos divos gados Konrâds Ðtorhs kopâ ar Rîgas tirgotâju Kârli Kiberi uzcçla pirmo papîra raþotni Ânfabriku. Par to stâstîts 1827.gadâ dzimuðâ Jâòa Leikarta “Atminçðanas grâmatâ”, ko viòð sarakstîjis 1900.gadâ un kuru ir saglabâjuði viòa mazmazbçrni Imants Leikarts (1941.) “Celmâjos” un Inâra Liepiòa (1937.) “Slavçkâs”. Saglabât ðo grâmatu ir palîdzçjusi Imanta mâte Lîvija Leikarte no Lîgatnes pagasta “Celmâjiem”.(Nesen man bija iespçja iegût ðîs grâmatas kopiju, ar Imanta un Inâras atïauju arî publicçt interesçjoðos materiâlus. Paldies Inârai Liepiòai un Imantam Leikartam!)“Par Lighat agrak runaju, bet wehl peemirsu – manz tehws bijis klaht, kad pirmo akmeni likuschi, tad mahzitais eeswehtijis un nosauzis tahs wahrdu – Staríe muisihu un undark fabrik; un wehlak Íibars waldija, to es ar paz redzeju, tas bija no Storka nopircis un Grohuzis no Kihbara nopirka, tas atdewa tagadejeem kungeem, kad Kihbars waldija, tad tik kahjneeks 10 wai 15kper pelnija par deen. Es paz tahs majas redzeju wisas kalnpus krohga taisihtas.”

LÎGATNES NOVADA ZIÒAS12Lîgatnes papîrfabrikai ðogad 195 gadi!

Nostâsti par Lîgatni un tâs apkârtniatmiòâm par Lîgatni un papîrfabriku. (Pierakstîtas 2006.gada janvârî)

mazmeitas Zigrîda un Marlçna. Pirmâ ir sudraba karote ar uzrakstu par 25 gadu darbu fabrikâ, otrâ ir zelta karote par 50 gadu darbu fabrikâ ar uzrakstu “6.05.1880. – 6.05.1930. LAPIÒU LAURIM” un toreizçjâ fabrikas emblçma.” Par ðîm karotçm stâstîts arî Kristîne Baidiòas atmiòâs, kuras glabâjas Rîgâ LZA Folkoras krâtuvç un pierakstîtas 1944.gadâ: “Kad biju nostrâdâjusi 25 gadus, direktors Tiltiòð izsniedza sidraba karoti un 25 rubïus naudâ. To dabûja katra strâdniece pçc 25 gadu darba. Ðî apbalvoðana sâkâs apm. 4 – 5 gadus pirms manas jubilejas. Vîrieðiem izmaksâja 50 rubïus. Nauda bija noguldîta bankâ un izsniedza krâjgrâmatiòu. 1926.gada 5.maijâ Lîgatnes direktors Fâle deva man par to 50 nostrâdâtiem gadiem 100 latus un sidraba zeltîtu karoti. Strâdâju tâlâk lîdz1936.gada 5.maijam. Nu biju 60 gadus nostrâdâjusi vienâ uzòçmumâ pie papîriem. Vai tâ nav pacietîba? Tad direktori man deva visu tâpat, kâ kad es strâdâtu – brîvu dzîvokli, malku, uguni (elektrîbu – R.V.). ârstu, zâles un 25 latus mçnesî. Dabûju arî vienreizçji 300 latus pabalsta. No Valdîbas saòçmu III ðíiras zelta krustu un diplomu.” (pçdçjais nepareizi – 1936.gada 13.maijâ Prezidenta Ulmaòa parakstîtais apbalvoðanas raksts liecina, ka pieðíirta 3 Zvaigþòu ordeòa zelta goda zîme.)

Vçl neliels atmiòu fragments no Ainas Alïenas (1929.) stâstîjuma. (Pierakstîts 9.-15. februâris 2006.gads.) “Mana vecâmamma (Anna Tîssa – R.V.) nostrâdâja fabrikâ 60 gadus, mamma (Auguste Tîssa – R.V.) nostrâdâja 50 gadus. Omîtei bija Zelta karote. Mçs kara laikâ iemainîjâm, mums nebija ko çst. Omîte bija ðíirotavâ, viòa bija visâs pirmâs bildçs redzama. Papîrðíirotavâ bija tâs lielâs jubilejas, tur bija lielas bildes uz cietiem papes vâkiem. Tur viòiem bija lieli puíu grozi, tâdas lentas pâri. Baidiòa Kristîne, bija tâda Íillene . . .”

Par seno ragaviòu trasi Stâsta Leo Balodis (1923.) (Pierakstîts 03.02.2006.): “Pirms pirmâ pasaules kara kungiem Lîgatnç ir bijusi sava ragaviòu trase, ziemâ kur vizinâties. Ragaviòas augðâ nav vilkuði paði, bet bijuði speciâli vilcçji – kalpi. Lai ragavas labâk slîdçtu, ar zirgiem mucâs veduði ûdeni un laistîjuði trasi. Trase sâkusies pie mâjas Gaujas ielâ 24, tad cauri meþiòam uz Gaujasmalu (kur tagad kâjnieku taka – taka saglabâjusies ar visu aso pagriezienu no tiem laikiem – R.V.), pâri ceïam uz fabriku, gar paðreizçjiem atkritumu konteineriem, un lejâ lîdz upei, lîdz tiltam.” Leo to pats nav redzçjis, bet viòam stâstîjis tçvs. Ðo stâstu apstiprinâja arî Dzidras Timermanes stâstîtais, ko viòa jaunîbâ dzirdçjusi. Arhîvos esot arî trases dibinâðanas gads vai nu 1882. vai 1885.gads, to teica Inâras Kârkliòas palîgi no Rîgas, kad gatavoja 2008.gadâ projektu par Lîgatnes tûrisma attîstîbu. Diemþçl rakstîto apstiprinâjumu viòi neatsûtîja.

Par darbu Lîgatnes papîrfabrikâ, brîvo dzîvokli, ûdens ievilkðanu dzîvokïos Lîgatnç u.c. no Ilmâra Lâcara stâsta (1927. – 2005.) (pierakstîts 19.09.2005.): “Lîgatnes papîrfabrikâ sâku strâdât 1939.gadâ. Lîgatnes pagastmâjâ bija jâizòem darba atïauja un jânokârto citi dokumenti, fabrikâ kadru daïas nebija, visu kârtoja pagastmâjâ. Pagastmâja bija Augðlîgatnç (blakus “Lîgatnes auto”, nodeguðâ kluba telpâs –R.V.) , tur izdeva arî pases. No rîta nodeva dokumentus un vakarâ pase bija gatava. Pasç bija arî pirkstu nospiedumi. Satiksmes nebija ar Augðlîgatni, tâtad gâja ar kâjâm, brauca ar zirgiem vai ar velosipçdu. Pirms kara sâka kursçt autobuss starp Augðlîgatni un fabriku. Pie darba uzsâkðanas bija jâiestâjas slimokasç. Slimokase maksâja darbiniekiem un viòa ìimenes locekïiem par ârsta, zobârsta pakalpojumiem, kâ arî apmaksâja slimnîcu.Fabrikas darbiniekiem bija brîvs dzîvoklis, brîva elektrîba un ûdens, kâ arî brîva malka, kas bija sazâìçta 1 m garumâ. Resnos un zarainos kluèus veda pie brûzîðiem, kur to sagatavoja kurinâðanai fabrikas strâdnieki. Par malkas piegâdi bija atbildîgs Inzels Mârtiòð – meistars mehâniskâ cehâ. Ja kâdu strâdnieku atbrîvoja no darba fabrikâ, viòam noteiktâ laikâ bija jâatbrîvo arî dzîvoklis, jo visas mâjas bija fabrikas îpaðumâ.Atceros, ka vienu reizi pie dzîvokïa bija atvesta malka: lieli kluèi un zaraina. Pietika tikai pateikt to Inzelim, otrâ dienâ bija strâdnieki klât un atveda labu malku, pat sakrâmçja grçdâ, slikto aizveda projâm. Algu fabrikâ maksâja pçc grâmatiòâm -- futlârîtî. Meistars atnesa sestdienâs uz cehu algu futlârîðos un nolika tos uz galda. Katram strâdniekam bija savs futlârîtis, kur

Lîgatne laiku lokos

Vecâ ambulancç (Dzemdîbu mâjâ jeb “Vilhelma mâjâ”, kuru uzcçla 1897.gadâ – R. V.) 1927.gadâ bijusi slimnîcas dzemdîbu nodaïa, kurâ ir piedzimusi Zigrîda. Kad piedzimis dçls – tad pie mâjas uzvilkts zils karogs, kad meita – rozâ karogs, lai visi fabrikâ redz, kas piedzimis. Par vecmâti ðajos gados strâdâja Ceipa Julianna, Viestura Ceipa mâte.”

Saglabâjuðâs arî Zvârtes mâju iedzîvotâja Jâòa Zariòa atmiòas par mâju celtniecîbu Lîgatnç, tajâ piedalîjies arî viòa tçvs (uz Lîgatni ðo atmiòu stâstu atveda Indra Èekstere):“Mans tçvs pirms precçðanâs bijis kâ galdnieks – ðinîs barakâs (Lîgatnes papîrfabrikas barakas –I. È.). Ir ar zelta medâli apbalvotas ðitâs barakas – viòð kâ galdnieks te ir strâdâjis, licis logus, grîdas, durvis. Tçva laikâ, kad viòi bijuði jauni – Meòìelis ( Jânis Meòìelis no “Lejas Râceòiem” – R.V.) ir tas, kas cçla visu to Lîgatni. Kad sâkuði, visi bijuði vienâdi zeïïi, bet Meòìelis bijis acîgâks – dibinâjis kopgaldu, uzmeties par priekðnieku. Tad varçjis pastalas nomainît uz ðòorzâbakiem – “Râceòi” ir Meòìeïa mâja, “Mûrnieki”. Noâvis pastalas – pie Podupîtes (kad gâjuði uz mâjâm – I. È.), apsçjis ap priedîti un teicis: “Nu, mîïâs pastalas, es jûs vairs kâjâs laikam neuzvilkðu”, uzvilcis kamaðas, ðòorzâbakus. Meòìelis, kas cçlis visas Lîgatnes barakas, dabûjis zelta medâli. Vienu aizmirsis – nav pazinis vienslîpo izlaidumu jumtu – tikai divslîpu jumtu pazinis. Ja bûtu vienslîpu, tad nâktu vçl 1 smuks dzîvoklis klât (jumtstâvâ). Pirmâ mâja Lîgatnç – aiz Strautu ielas – guïbûve – tâ celta, kad Lîgatnes papîrfabrika dibinâta – kad ðeit tik sâkuði kaut ko darît.“Latvijas Loids”- katras mâjas galâ ir Loida tâfele piesista – kâ þetons, un tur ir iedrukâts gada skaitlis – ðî arî ir 140 gadu veca (tâtad bûvçta 19.gs.vidû). Ja bûtu laikâ remontçtas, dzîvotu vçl divus mûþus (ja bûtu jumti un pârsedzes laboti! Visi materiâli – ar rokâm kampçti koki un likti tur, kur pas!) nekad nav redzçts, ka sniegs ielauztu kâdai barakai jumtu! Meòìelis bija uzkâpis augstu pa turîbas kâpnçm – “Râceòi”, “Mûrnieki” piederçja, bet pirmsâkums bijis tâds, ka viòi bijuði visi vienâdi”.No Leo (1923.g.) un Zigrîdas (1927.g.) Baloþu

Par Ânfabriku: “1930.gados tur bija gateris, ûdens turbîna un tvaika turbîna, kas raþoja elektrîbu paðu vajadzîbâm, tur bija arî 2 holenderi, rulete - centrifûga lupatvielas sagatavoðanai un sausinâðanai. Lupatas plucinâja fabrikâ (Vidusfabrikâ – R.V.),veda no turienes ar kastçm uz zâìçtavu un pçc sagatavoðanas atpakaï uz fabriku. No sâkuma veda ar zirgu pajûgiem, pçc tam, kad ierîkoja sliedes, tad ar zirgu vagonetçm pa sliedîtçm. Handfabrikâ bija 4 -- 6 dzîvokïi. Zigrîdas mâte 30.gados tur strâdâja – no gatera 3 sievas lielâs kulbâs veda skaidas uz kurinâtavu otrpus çkas, kur bija tvaika maðîna.”

Par zelta un sudraba karotiLîgatnes papîrfabrikâ bijusi tradîcija, ja nostrâdâti papîrfabrikâ 25 gadi, tad deva sudraba karoti, ja 50 gadi, tad zelta karoti. Ðî tradîcija bijusi spçkâ lîdz 2.pasaules karam. Ir zinâmi vairâki cilvçki, kuri saòçmuði zelta karotes: Baidiòa Kristîne, Killa Anna, Treibergs Kârlis, Lapiòu Lauris, Tîssa Anna (varbût arî citi. R. V.).

Viens no tiem ir Zigrîdas Balodes vecaistçvs: “Zigrîdas vecaistçvs Lauris Lapiòð (dzimis 1864.g.) atnâca uz Lîgatni 12 gadu vecumâ par izpalîgu daþâdos darbos un nostrâdâja lîdz 1942.gadam – savai nâvei. Lauris Lapiòð ir saòçmis 2 apbalvojumus, ko tagad glabâ

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Novembris II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPANovembris II

LÎGATNES NOVADA ZIÒAS 13iekðâ bija grâmatiòa ar katras nedçïas algas aprçíinu un saskaitîta saòemamâ alga. Strâdnieks naudu paòçma, bet futlârîti nolika atpakaï.Reâls notikums: Viens strâdnieks (tas noticis Beiverkâ – R.V.) paòem naudu un pçc tam saka, ka tur bija 50 santîmu mazâk. Aizsûta viòu uz kantori pie galvenâ kasiera, tas neko neprasot iedod tos 50 santîmus un strâdnieks aiziet apmierinâts. Nâkoðajâ reizç tam paðam cilvçkam ielikti apzinâti lieki 5 lati, bet ðoreiz strâdnieks nesaka neko, pçc nedçïas seko darba uzteikums un ðim cilvçkam jâatbrîvo arî fabrikas dzîvoklis.

lietas interesçja. Vârdu sakot, tas man vçl tagad galvâ palicis. Nacionâlie partizâni nodedzinâja to tiltu. Vâcu laikâ to pagaidu tiltu uztaisîja. Tas nebija braucamais tilts. Tas bija gâjçju tilts. Kas viòu uzspridzinâja vai nodedzinâja – to es nezinu.”

Par dzîvi un sadzîvi Skolas kalnâ stâsta Vallija Patuhova (1936.), kura dzîvojusi Krogus (Skolas) kalnâ: “Skolas kalnâ vçl bija tâ saucamais Priekûna kalns, bija savs Ozolu placîtis un Kïavu placîtis. Skolas kalnâ ir 2 dzîvojamâs mâjas. Vienâ no tâm pusi aizòçma 7 gad. skola, pusi skolotâju dzîvokïi, otrâ dzîvoja fabrikas strâdnieki, tai skaitâ arî mana (Vallijas – R.V.) ìimene. Brûzîtis bija no mâjas gala uz kluba galu, kur tagad dârziòi. Brûzîtî varçja mazgât un vârît veïu, to izrullçt, kâ arî þâvçt gaïu. Atðíirîbâ no citiem brûzîðiem Lîgatnç, ðeit maizi cepa citâ mâjâ – kalna otrâ galâ uz fabrikas pusi. Skolas kalna brûzîtî kungu veïu mazgâja Traube (Paurnietei Ventijai mâte). Ïoti interesanti bija, kad vecâki rullçja veïu, vecâki katrs savâ galâ un mani uzsçdinâja pa vidu rullim, lai vizinâs. Brûzîtis vçlâk nodega. Pie brûzîða bija malkas placis, kur iedzîvotâji varçja malku nopirkt. Kara laikâ skolâ mâcîbas pârtrauca, tur pârmaiòus dzîvoja vâcieðu un krievu karavîri. Fabrikâ lupatu noliktavâ bija vâcieðu lçìeris.Veikals bija Baldus mâjâ “Spriòìos” un maizes ceptuve Auera mâjâ. Lauku saimnieki ar zirgu pieveda lauku labumus pie mâjâm, lai pârdotu. No Íempjiem Jaunzemju tanta veda ïoti garðîgus ûdens kliòìerus pârdot. Kluba galâ starp Handfabriku un klubu bija veikals un bufete -- pagara çka baltâ krâsâ.Mans tçvs bija muzikants. Lustûþa kalnâ sestdienâs muzikanti saspçlçja. Tur kalna galâ bija uz abâm pusçm slîps galds, kur nolikt notis un abâs pusçs gari soli, kur muzikantiem sçdçt. Svçtdienas rîtos tur bçrni klausîjâs baptistu draudzes dziesmâs. Baptisti sapulcçjâs bijuðâs pasta çkas( kur pirts – R.V.) augðçjâ stâvâ un viòu dziedâðana bija Lustûzî labi dzirdama. Baptistu draudzi vadîja mâcîtâjs Projums, kurð darba dienâs vadîja gateri Handfabrikâ.Kara laikâ kopâ ar ìimeni dabûju pavadît naktis daþreiz Lustûþa alâs (pirmajâ alu gaòìî – R.V), kur mums un citiem apkârtnes iedzîvotâjiem bija pagrabi. Arî tai naktî mçs gulçjâm alâs, kad tika uzspridzinâts tilts pie aptiekas. Ala no sprâdziena aizbruka, t. i. aizvçlâs priekðâ klints bluíi. Par laimi dienâ varçja ðos bluíus atvelt nost un tikt no alas ârâ.” (Stâstîjums pierakstîts 27.09.2005.)

Par Lîgatnes ceïiem, tirgu u.c. no Maigas Bçrziòas (1923.) stâsta (Pierakstîts 13.10.2005.): “Pirms kara strâdâju fabrikas dârzniecîbâ pie dârznieka Straumes. Pie Hincenberga mâjas (Dârza ielâ – R.V.) bija palîgsaimniecîbas guríu lauks. Guríi bija jâsçj dobçs apmçram 1 m platâs, pa 2 rindas – pa 2 pçdâm guríu sçkla. Rudenî guríus skâbçja lielos toveros pie Norîðmâjas (Gaujas ielâ 6 – R.V.) pagrabâ. No Norîðmâjas uz fabriku bija tieða taciòa, gar taciòas malâm palîgsaimniecîbas lecektis. Kur bija fabrikas kopmîtnes (Gaujas ielâ 12a – R.V.) pirms kara bija palîgsaimniecîbas siena ðíûnis.Tâ kâ fabrikai sçtas nebija, tad bçrni ziemâ vizinâjâs no kalna – no tagadçjâ bçrnu dârza lîdz papîrmaðînâm. Turpat brauca arî ar zirgiem, kâ arî ar zirgiem brauca no dârzniecîbas uz fabriku (kur tagad kâpnîtes un gâjçju taka - R.V.), pa braucamo ceïu, kuram gar malu bija dçïu laipas gâjçjiem ar lenderi.Autobusa ðoferis Savilovs veda 1x dienâ cilvçkus uz Lîgatnes staciju, viòð dzîvoja dârzniecîbas mâjâ, viòam bija 3 istabas divos stâvos, bet uz Gaujas galu dzîvoja Kleimanis – palîgsaimniecîbas vadîtâjs. Viòa sieva gatavoja kantora darbiniekiem pusdienas, par palîgu kalpoja mana ( Maigas – R.V.) tante Anna. Kantora piebûvç bija çdamistaba ar virtuvi. No piebûves 2. stâva veda atseviðías kâpnes uz âra atpûtas vietu, pâri kanâlîtim. Pusdienas un vakariòas darbinieki çda augðâ dârzniecîbas mâjâ, bet brokastis lejâ kantorî. Tâ

çdieni un produkti tika nçsâti uz abâm pusçm.

Kantorî bija arî atseviðías dzîvojamâs istabas, kur dzîvoja viesi un arî daþi kungi, kad atbrauca uz Lîgatni. Viena istaba piebûvç bija paredzçta Íempju baznîcas mâcîtâjam. Mâcîtâjs dzîvoja Siguldâ. Baznîcas reizç fûrmanis atveda mâcîtâju no stacijas. Viòð pârnakðòoja savâ istabâ fabrikâ, no rîta fûrmanis viòu aizveda uz baznîcu un pçc tam atpakaï uz staciju.Uz tirgu regulâri no Cçsîm brauca gaïas tirgotâji Dziedâtâjs un Zirneklis ar smago maðînu. Tirgus tai laikâ bija aiz kluba pâri Lîgatnes upîtei. Ðiem tirgotâjiem bija savas bûdas. Par cik tirgotâji brauca no abâm pusçm, viòus iekðâ laida pamîðus – vienu no Íempju puses, otru no ezera puses. Ðâda kârtîba bija noteikta, lai neizceltos strîdus par labâkajâm vietâm. Tirgotâjus iekðâ tirgû sâka laist tikai noteiktâ laikâ.Lîgatnç bija 2 maiznieki – Auers un Nâzers. Abi svçtdienâs veda ar zirgiem savus maizes izstrâdâjumus pa Lîgatnes ceïiem (ielâm) pârdot. Katram bija savâdas skaòas taurîte. Pçc tâs pircçji varçja zinât, kurð maiznieks brauc un izvçlçties kura preci pirkt.”

Par sadzîvi Lîgatnç Veltas Ozolas (1925.) atmiòâs (Pierakstîts 17.10.2005.): “30.gados fabrikâ bija brîvs dzîvoklis, elektrîba, ârsts, brîva malka. Malku deva 10 sterus katram dzîvoklim gadâ, to atveda pie mâjas un fabrikas strâdnieki sakrâmçja arî ielâ. Ar ðo malku arî pietika, jo dzîvokïi ir ziemâ silti. Katru gadu visâm mâjâm jumtus fabrika nodarvoja. Ceïmalâs gar Gaujas ielu bija grâvji, lai ûdens notek un saglabâjas ceïð. Gala dzîvokïi bija lielâki 2 – 3 istabas, tur dzîvoja fabrikas meistari un ierçdòi.Vecâs kopmîtnes vietâ (Gaujas ielâ 12a – R.V.) bija ðíûnis. Aiz ðî ðíûòa bija malkas laukums, kur tâ bija sakrauta apaïâs krautnçs þûðanai. Ar automaðînâm pieveda malku no Straupes puses. Pa katrâm 3 mâjâm bija uzcelts brûzîtis: vienâ galâ ceplîtis ar 3 krâsnîm, otrâ veïas brûzis ar iebûvçtiem 2 toveriem, kur veïu vârît un veïas rullis, kur veïu rullçt. Mâjâ pannâs sataisîja cepumus vai maizi un nesa uz ceplîti cept. Rupjmaizi cepa 1x nedçïâ. Saimnieces savâ starpâ sarunâja, kad kura ceps. Lielâkais vairums ìimeòu turçja kûtiòâs cûkas un rudeòos þâvçja gaïu brûzîðos, kur ðim nolûkam bija paredzçtas vietas. Kantorî 1.stâvâ bija liels pulkstenis, 2.stâvâ bija virtuve un kopgalds fabrikas cilvçkiem, no 2.stâva bija tiltiòð uz lapeni. Vienmçr pusdienâs bija ïoti garðîgi 2 çdieni. Saimnieces bija Lapiòa Anna (Èemmei Emîlijai mâsa) un Bçrziòa Alîda.”

Par 1949. gada cilvçku izveðanu Lîgatnç

No Remdçnkalna uz fabriku bija 4 labiekârtotas noejas ar koka kâpnîtçm un lçnçm, kâ arî koka soliòiem, kur atpûsties. 3 takas bija uz Galveno fabriku, ceturtâ – uz Beiverku. Pirmâ ~ no ozoliòa pie Gaujas ielas 9, gar ûdens pumpi, bija tilts pâr graviòu ( tiltiòð “Hugo”- R.V.) un pçc tam taka uz fabriku. Pçc kara vçl bija redzami tilta balsti.Otrâ noeja – aiz Gaujas ielas 12b, apmçram , kur tagad ir taciòa. Treðâ ~ pie Gaujas ielas 18. Uz Beiverku taka veda no Gaujas ielas 15.Vçl viens ûdens pumpis bija aiz Gaujas ielas 13a. 1932. – 1934.gadam izbûvçja ciemata dzeramâ ûdens apgâdes sistçmu. Katram strâdniekam bija jâizrok savs noteikts tranðejas gabals ûdensvada ieguldîðanai. Par ûdensvada ievilkðanu dzîvoklî strâdniekiem bija jâmaksâ, kungiem – par brîvu. Pie Beiverkas sienas bija 2 akas, no kurienes òçma Remdçnkalnam ûdeni. Ar urbi tâs izurba 2 fabrikas darbinieki – Inzels Jânis un Krastiòð. Ûdens ðajâs akâs bija dzidrs un garðîgs.Agrâk Lîgatnç ielas nebija. Adreses bija tikai pçc dzîvokïiem un kalniem, piemçram, Remdçnkalnâ, dzîvoklis 269.”

Par tilta pâr Gauju Lîgatnç saspridzinâðanu

stâsta Maija Janke, kura tai laikâ kâ bçrns dzîvojusi “Lîòos”, kas piederçjuðas viòas vectçvam (Stâstîjums pierakstîts 27.09.2005.): “Vâcu laikâ, 1944.gadâ, vâcieði uzspridzinâja Gaujas tiltu pie Lîgatnes, lai krievu armija netiek pâri Gaujai. Tas notika tâ. Vâcieði ienâca “Lîòos” un prasîja çst. Vecâmâte iedeva viòiem brûkleòu ievârîjumu un maizi. Vâcieði pateicîbâ teica, lai atverot visus otrâ stâva logus, ka pçc 15 minûtçm bûs liels sprâdziens. Tâ arî notika -- bija sprâdziens, bet logi palika veseli, bija saspridzinâts tilts pâr Gauju. Vçlâk krievu armija uzcçla pontonu tiltu pâr Gauju lejpus Skâïupiem.”Stâstu par Gaujas tilta bojâeju papildina Jânis Ritvars Zicmanis (1931.), pierakstîts 2006.gada 19.februârî: “Tiltu nevis uzspridzinâja, bet 1941.gadâ nodedzinâja nacionâlie partizâòi, lai krievu daïas nevarçtu atkâpties. Tie bija latvieði, kas cînîjâs par brîvu Latviju. Tâds leitnants Antçns, kas to grupu vadîja. Tas bija aprakstîts avîzç “Tçvijâ”. Kâ puikam man tâdas kara

stâsta Aina Alïena (1929) (Pierakstîts 9-15 februâris 2006.): “Volginam (direktoram -- R. V.) jau bija ðausmîgi lielas spçjas uz organizçðanu. Viòam bija liela teikðana, tas jau bija brînums. Pa telefonu viòð sazvanîjâs ar visâm valdîbas iestâdçm, es jau visu dzirdçju, ko viòð darîja un runâja (Aina sçdçja sekretâres kabinetâ – R.V.). Kad bija tâ trakâ izveðana, tas man visu mûþu stâvçs atmiòâ. Ienâca âdas mçteïos trîsi èekisti. Es sçdçju, mani tûlît apèamdîja visriòíî. Kas jûs esat? Un tûlît kabinetâ. Volgins tur bija viens pats. Labi, nevienu neielaist! Viòi aizgâja pie Volgina. Sâka prasît, kas ir izvedamie cilvçki, ka nâkoðajâ naktî bûs lielâ izveðana. Kas no fabrikas izvedami? Es, kâ ðodien, vçl atceros. Tad jau durvis nebija nopolsterçtas, es visu dzirdçju cauri. Volgins nostâjâs durvîs un teica (viòi runâja pa krieviski): “Kâds esmu es – tâdi manis strâdnieki! Òemiet mani! Òemiet mani pirmo un tad òemiet pârçjos! Kâds esmu es, tâdi ir mani strâdnieki! Visi ir vietçjie.” Tad tur izbïaustîjâs un kaut kur zvanîja. Tad èekisti, durvis sizdami, aizgâja.Tanî naktî vairâk nepaòçma kâ tikai ârstu ìimeni no Kurzemes bçgïiem – Dzirkaïu ìimeni. Viòa pati bija medmâsa, viòai vîrs bija paralizçts, bet kâdreiz Kurzemç ir bijis slavens íirurgs. Viòi, bçgdami tur no izveðanas, te uzskrçja lâcim virsû. Viòam bija iedots darbs pa nakti deþurçt ugunsdzçsçju depo, viòð pats ârstçja cilvçkus,

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Novembris II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPANovembris II

LÎGATNES NOVADA ZIÒAS14dzîvoklis bija iedots tajâ mâjâ pretim klubam, kura nodega. Kâds bija nodevis. Nevienu vairâk neizveda. Volgins izglâba”.Ðo faktu, ka no Lîgatnes papîrfabrikas miesta 1949.gadâ izvesti tikai 3 cilvçki, apstiprina arî Valija Ðelgunova savâ darbâ “Skati Lîgatnes pagasta pagâtnç”(1998.)

Par Fâïa mâju un fabrikas izglâbðanu no saspridzinâðanasstâsta Aina Alïena (1929) (pierakstîts 9. – 15. februâris 2006.): “Kur tagad bçrnudârzs, tâ bija direktora mâja, tâ bija Fâïa mâja. Viòam bija divas meitas. Vasarâ viòas jâja uz balta zirga. Katrai bija balts zirgs. Pâri ceïam bija tenisa laukums, viss nobçrts ar sarkanu materiâlu. Tad jau bija zinâmas stundas, kad nedrîkstçja neviens tur staigât, kad viòi gâja pâri ceïam un kad viòi tur sportoja. Pa to kalnu no bçrnu dârza viòas ziemâ brauca. Viòâm bija ragavas no ârzemçm. Tâs bija stumjamas. Mçs, bçrni, lûrçjâm no malâm, kaut kur nobçguðies. Viòâm bija kalpi lîdzi, un tad jau neviens tur tuvumâ nedrîkstçja iet. Viòi jau maz brauca, viòi ziemâ dzîvoja kaut kur ârzemçs.Vasarâs viòi tikai parâdîjâs tai lielâ muiþâ. Sieva viòam laikam bija spâniete, pats viòð bija tâds maziòð. Cik es atceros, nu galîgi neizskatîgs. Nu, bet viòam piederçja ðitâ fabrika. Tâ bija viòa fabrika. No ârzemçm tad braukâja viesi. Viòam, tam Fâlem, bija saimniece tâda Ðmita kundze. Viòa bija vâciete pçc tautîbas. Viòai virtuvç vajadzçja palîgus. Mana mamma perfekti runâja vâciski, un viòa bija divi, vai cik gadus palîdzçja tai virtuvç. Tâdçï, ka viòa prata vâciski, viòu paòçma no fabrikas augðâ...

Bçrziòa kundze. Viòa vçlâk apprecçjâs ar Bçrziòu, bija direktoram privâtais ðoferis. Toreiz gâja tâdas runas, nezinu vai taisnîba, ka viòa par nobarotâm divâm cûkâm, panâca, ka to spçka centrâli pavisam vâcieði neuzspridzina. Ka viòa iedeva vâcieðiem tâs divas nokautâs cûkas, lai pavisam nesaspridzina fabriku, bet tikai daïçji. Nu tieðâm izklausîjâs, ka saimniece ar tâm cûkâm izglâba fabriku, lai pavisam nesaspridzina. Viòiem (vâcieðiem – R. V.) jau bija dots uzdevums fabriku lîdz ar zemi. Ko viòi uzspridzinâja? Klubu, jo kaut kas jau bija jâuzspridzina. Ânfabriku uzspridzinâja. Aptieku – pa daïai. Mçs vçl dzçsâm, tad jau krievs nâca iekðâ. Krievi bija sadzçruðies, jo aptiekas pagrabos bija spirti un daþâdas zâles. Kad aptiek dega, tad mçs vietçjie cilvçki íçdç no ezera ar spaiòiem devâm ûdeni, lai dzçstu. Aptieku nodzçsa, pavisam nenodega. Mums jau bija liela aptieka tamî Latvijas laikâ. Par provizori strâdâja vecâ Liepiòa Amilda. Tikai kâ to veco provizorîti sauca? Viòam bija tâds latvisks uzvârds. Baltu, baltu galviòu . . .vairs neatceros, kâ sauca. Liepiòa Amilda bija Duka Ainai tçva mâsa. Lapiòa Amilda bija tâda veca dâma. Visi tak bijâm tepat dzimuði un auguði.”

Par Zanderu kapiem no Jâòa Ritvara Zicmaòa (1931.) stâsta, pierakstîts 2006.gada 19.februârî: “Agrâk ðos kapus sauca Domkalna(jeb varbût Tomkalna? R.V.) kapi. Pa kapu aleju lejâ lîdz Lîgatnes upei gâja robeþa starp fabrikas îpaðumiem un Lielzanderu saimnieka Robiòa îpaðumiem. Paplaðinot kapus, Lielzanderu saimnieks iedeva no saviem îpaðumiem kapiem zemi. Maksu par to viòð neprasîja , bet bija noteikums – vienoðanâs, ka kapi jânosauc par Zanderu kapiem. Ðî vienoðanâs ir izpildîta un tagad kapi saucas – Zanderu kapi.”

Par sadzîvi, skolnieku darbu un nespçjnieku mâju Lîgatnçstâsta Austra Dzçrve (1916.), (Pierakstîts 2.martâ 2006.): “Cik es atceros, lai nu tçvs mâte bija strâdnieki, labi dzîvoja. Katru nedçïu bija naudiòa, varçja pirkt. Dzîvoklis bija par brîvu, viss bija par brîvu, pârçjais par brîvu. Ja vajadzçja cûkas silîti, nu aizgâji uz darbnîcu, tev uztaisîja par brîvu. Viss bija par brîvu! Man liekas, ka ðîs mâjas ir vecâkâs Lîgatnç (Zaíusalâ – R.V.). Pçc bûves jau tâs ir citâdâkas, tâs tur ir modernâkas (râda uz Remdçnkalna pusi – R.V.). Kad te gâja pa durvîm iekðâ, tâ íçía siena gâja tâ slîpi. Un tad tas íçíît`s, vçlâk jau tâ bija smuki bija tas kakts...Kad beidza pavasarî skolu, skolniekiem bija jâiet strâdât meþâ, ne jau nu lielâ. Tur, kur tiltiòð “Arnolds”, un tepat pâri mûsu upei, tur vçl tagad redz tâdus lielus ceïus, kas bija izrakti. Tos vajadzçja visus satîrît, nokasît no lapâm. Cik ilgi viss tas gâja, es neatceros. Skolniekiem par to maksâja. Tâlâk pa Gaujmalu, tur nebija, bet ðeit apkârt visi ceïi bija jâsatîra, kur pastaigâties. Pâri kanâlîtim augðâ arî bija ceïi, ko vçl tagad redz. Tur, pakalnç pâri kanâlam, ganîju kazas. Âzis arî tur bija. Pavasarî, tas âzis sadomâjis vai jaunkundzes vai ko. Un taisni te lîkumâ, kur kaskas, tur bija pâri kanâlam baïíi, laikam lai viòu saturçtu, to kanti. Uz baïíiem divas rindas naglu, nagla pie naglas ne, nu, bet pa ðitâdu gabaliòu (râda sprîdi – R.V.). man tas âzis pâri pa tâm naglâm. Es, nabags, raudu, ka âzis pagalam. Es apkârt ar lîkumu uz mâju, raudu un saku mammai, ka âzis pazudis. Tad mçs dzîvojâm otrâ mâjâ. Nekas jau nebija, dabûjâm jau âzi rokâ. Bet uztraukums bija liels. Tâm naglâm viòð pârgâja pâri, es nevaru, bet viòð gan! Man jâiet apkârt uz fabriku un tad lejâ. Viòð zina, kur var aiziet!Tur, kur tâ “milièa mâja” (Dârza ielâ – R.V.), mums tur bija dârziòð. Tad teica, kad tur raka zemi ârâ, starp milièa mâju un manu mâju(Austra dzîvoja Strautu ielâ – R.V.), mums tur bija kartupeïi, tad tur vienmçr bruìi uzara augðâ, jo akmens jau nâk uz augðu, ka tur esot bijis kalçjð. Tad tur, kalnâ, tad tur tâda mâja, ko sauca arî par nespçjnieku mâju. Piederçja fabrikai, kad tu vairs nevarçji, tad tevi tur ielika. Tâ, ko tagad sauc par nespçjnieku mâju, tâ bijusi galdniecîba un kas nav, tâ bijusi smçde pâri. Kad tâ kalnâ nodega, tad nespçjnieku mâja tikusi ierîkota ceïmalâ.Fabrikas îpaðnieki jau gâdâja par veciem cilvçkiem. Kas gribçja tas varçja iet dzîvot uz “to” mâju. Tur bija istabiòas: citur pa divi iekðâ, citur pa vienam, saimniece bija Kalçjmâte un Ðûmaòtante, kas viòai palîdzçja. Viòus apmazgâja, apçdinâja kâ lielmâtes. Es esmu nostrâdâjuse 50 gadus un es nevaru dabût ðito paðu pansionâtu. Mani neòem: “Jums ir bçrni. Lai bçrni maksâ!” Tad kungi neprasîja neko. Atnâca bûvremontu strâdnieki, apskatîjâs visapkârt, apskatîjâs vârtiòus, kam bija salûzis kâds mietiòð sçtiòai, viss tika pierakstîts. Pçc tam sataisîts viss materiâls, brauca uz riòíi un visu salaboja. Ja vajadzçja sataisîja jaunus vârtiòus, visu ko, lai bûtu smuki. Nu tâ bija. Tâ viss bija. Tâ viss bija.”

Par tiltiòiem un sakoptîbu Lîgatnç stâsta Aina Alïena (1929.), (Pierakstîts 15.februârî 2006.gadâ): “Lîgatnes tiltiòi bija ïoti skaisti, kâ var teikt,

Pretim bçrnudârzam tâ mâja, kur tagad ir kâ elle, bija îsta pils. Tur dzîvoja tikai viena ârsta ìimene iekðâ – Sûrîtis. Viòiem bija bçrni - Amanda un Jânîtis. Tur bija roþu dobe – tâda liela. Tur bija simtiem roþu iekðâ daþâdâs krâsâ. Otra liela, liela, apaïa dobe ar simtiem ðabo neïíu. Tur jau tâds kâ dârzs, kâ parks priekðâ, tur bija arî dârznieks, kas visu sakopa. Tur bija îsta paradîze. Renèa mâjiòa (Gaujas iela 10 – R.V.) bija maza mâjiòa, un tur laikam dzîvoja sçtnieks – dârznieks, kas kopa visus tos dârzus.Kur tagad ir Vçrmaòu mâjiòa (Gaujas iela 7 – R.V.) bija vistu ferma. Tâ mâja nebija tâda kâ tagad, viòa bija nokrâsota un skaista, tur turçja Fâlim vistas, lai bûtu savas olas. Bija speciâls kopçjs. Tik skaistas nebija dzîvojamâs mâjas kâ ðî çka. Tur bija speciâli aploki - ganîbu lauki, lai vistas netiek ârâ, viss bija nokrâsots un sakopts.Lejâ, aiz Fâïa mâjas, bija tas skaistais dîíis. Varçja ar laiviòu pabraukt, kad vâcieði sabrauca. Tur viòiem bija pikniki. Apkârt bija soliòi. Tur jau netika laisti vienkârðie ïaudis tuvumâ. Apkârt bija sçta, sargi bija iekðâ. . .

Kantora çkai bija trîsi stâvi, ceturto piebûvçja pçc kara. Kantç, pretî kanâlam bija sataisîtas, tâ saucamâs cûku bûdas. Tur bija cûkas, vistas, zosis, pîles. Visa kante bija pilna. Bija speciâla saimniece, fabrikâ bija milzîgs kopgalds. Vâcu laikâ, kad cilvçki bija pusbadâ, tur vârîja speciâli çst. Mçs vçl bçrni ar kanniòâm gâjâm zupai pakaï. Fabriku pa daïai izglâba tâ saimniece,

pilnîgi mâkslinieciskâm margâm izveidoti. Tur, kur augðâ ir “kaskas”, tur lejâ bija visskaistâkais tiltiòð pâri kanâlîtim – Randiòu tiltiòs, pretim mâjâm (Parka ielâ – R.V.). Kanâla otra pusç bija izkopta kâ parks. Augðâ bija kûtis, bet viss bija sakopts. Pie ðî tiltiòa parasti tika norunâti randiòi. Kanâla mala bija labi sakopta. Kur tagad ir dârziòi (Zaíusalâ – R.V.), bija skaista pïava kâ roþu dârzs. Tiltiòi bija vairâki Zaíusalâ. Kur agrâk gâja pâri uz ambulanci (bij. Dzemdîbu mâju – R.V.), bija skaists tilts. Kur tagad ir uztaisîts pagaidu tilts Zaíusalâ, bija liels skaists tilts. Uz Rîgas kalnu augðâ bija skaists tiltiòð. Viens bija vçl augstâk pretim klubam, kur vecais tirgus laukums. Kad mçs no Rîgas kalna nâcâm uz tirgu lejâ, bija tiltiòð pretim, bija arî trepes sataisîtas. Tur visâs malâs bija sataisîts un sakopts. Tiltiòiem bija nosaukumi, bet es tos neatceros. Vakaros galvenâ pastaigu vieta bija kanâla mala. Lîgatne bija sakopta, vienâs puíçs un ziedos. Kur Norîtis dzîvo (Gaujas ielâ 6 – R.V.), gar mâjas stûri nâca trepes augðâ no fabrikas. Tur viss bija vienos ziedos. Bija roþu dobe, neïíu dobe, bet neviens neplûca ziedus un nepostîja. Visi priecâjâs par skaistumu. Lîgatne bija sakopta kâ jau vâcu fabrika!”Kad nâca pavasaros zilo puíîðu laiks, visi gâja uz Íempju gravu zilâs puíîtçs. Svçtdienâs uz baznîcu gâja skaistas taciòas caur Íempju gravu, lai nav jânâk te, caur Spriòìiem, pa putekïainu ceïu. Atpakaï caur gravu salasîja puíîtes. Tâ bija pavisam cita pasaule.”

Bçrnudârzâ spokojotiesKatrai pilij Latvijâ ir savs spoku stâsts, vai nu Lîgatne sliktâka? Runâ, ka vçlos rudens vakaros çkas augðçjos stâvos spokojoties. Kâ stâsta aculiecinieki, logos redzçtas neizskaidrojamas gaismas parâdîbas un telpâs dzirdamas dîvainas izcelsmes skaòas. To ir stâstîjuði paklusâm jau cilvçki vairâkâs paaudzçs – cits pats redzçjis un dzirdçjis, cits to noklausîjies no radiem, kaimiòiem, paziòâm.Bijuðâs bçrnudârza vadîtâjas Maijas Briedes stâsts: “Esmu dzirdçjusi daþâdus nostâstus. Pati esmu dzirdçjusi, kâ nakts klusumâ pçkðòi atveras augðçjâs durvis, noèîkst pakâpieni, tad skaòas izgaist. Interesants gadîjums bija 70.gadu sâkumâ. Dzirdu, kaut kur augðâ tâ kâ skurstenî, tâ kâ griestos brîkðí un brâkðí, kaut kas ðvîkst un ðvâkðí, tad skaòas virzâs lejup un ar dobju bûkðíi apklust. Paliek viss kluss. Tad atkaltâ kâ spârnu vçdas, tâ kâ atsitieni, kâ kunkstieni, un atkal viss kluss. Ejot aplûkot telpas, izrâdâs – lejâ, çdamtelpâ visi bçrnu gaiði zaïie çdamgaldiòi, krçsliòi un grîda klâta ar melniem sodrçjiem, ir melni un netîri. Ðausmîgi! Ko redzu? Kaktiòâ tup vçl netîrâka un kvçpainâka pârbijusies milzîga pûce. Iekritusi garajâ skurstenî, noplançjusi lejâ un pa krâsns pakâjes lûku izlîdusi telpâ. Meklçjot izeju, izlidojusi visu telpu, maldîjusies aizkaros un tad sastingusi kamîna stûrî.”

Vai realitâte?Vadot ekskursijas pa Lîgatni, esmu ievçrojusi pie bçrnudârza interesantu liepu apli, kreisajâ tâlâkajâ sçtas dienvidu stûrî. Septiòas liepas ir stâdîtas tâlajos 20.gs. 20.gados aplî, kur vidû ir iestâdîta viena - astotâ liepa. Vidçjâ liepa ir uz pusi resnâka, arî garâka, ar lielâku zaru vainagu kâ apkârtçjâm liepâm. Manuprât, tas ir pretçji dabas parastajiem likumiem, jo apkârtçjie koki parasti nomâc vidçjo. Aplim pa vidu bija ierîkota sçta. Pâris gadus atpakaï ðo sçtu pârcçla ar ieloku tâlâk un atbrîvoja apïa vidu.

Ðis aplis atgâdina Turaidas Dainu kalna enerìçtisko apli, kurâ ieejot vidû un paceïot rokas uz augðu, cilvçks saòemot kosmosa enerìijas pieplûdumu. Turaidâ esmu to izmçìinâjusi un sajutusi ðo enerìijas pieplûdumu.Varbût pie mums Lîgatnç ir arî ðâds enerìçtikas aplis?

Ja Jums ir zinâmi kâdi interesanti reâli notikumi vai nostâsti par Lîgatnes novadu, lûdzu, dariet to zinâmu Rasmai Vanagai tel. 26360835 vai 64153434, e–pasts: rasmav@e-apollo.lv. Kopâ izzinâsim Lîgatnes novada piemirsto vçsturi!