Šogad Latviešu gai-du kustība atskatās uz 90 pavadītiem darbības gadiem. Kaut gan da-žās vietās Latvijā gai-das sāka darboties jau 1921. gadā, tomēr kā

oficiālais dibināšanas datums tiek uz-skatīts 1922. gada 15. marts, kad Rīgā apstiprināja Latvijas Gaidu centrālās

organizācijas statūtus (LGCO). Visus šos garos gadus latviešu gaidu vadī-tājas ir strādājušas, audzinot jaunatni: Latvijā no 1922. gada līdz 1941. ga-dam, Vācijas bēgļu nometnēs no 1945. gada un kopš 1949. gada izklīs-tot pasaules tālēs – Anglijā, Amerikā, Kanādā un Austrālijā, un atkal kopš 1989. gada – Latvijā.

Kas ir tas spēks un saturs, kas, ne-

skatoties uz visādām grūtībām, uztur šo kustību dzīvu vēl šodien kā aktīvu jaunatnes audzināšanas organizāci-ju gan Latvijā, gan ārpus tās? Atbildi varam meklēt kustības mērķos un au-dzināšanas principos. Latviešu gaidu kustības mērķis ir veicināt meiteņu morālo, intelektuālo un fizisko attīs-

Kad tiek pieminēta 16. marta diena, tad tas izraisa uzreiz dažādas reakcijas, atkarājoties no cilvēka – kādā vidē tas ir uzaudzis un kādu vēstu-ri tas ir mācījies, un licis

savā pašapziņā vai savā sirdī.16. marts, tā ir latviešu tautas pie-

miņas diena, kad atceramies – piemi-nam ar lūgšanām baznīcās, ar ziedu nolikšanu  pie  pieminekļiem  un  ar kapsētu apmeklējumiem – mūsu kri-tušo  jaunatni,  kas  nelaikā  tika  tūk-stošiem  uzņemti mūsu Zemes mātes klēpī – 16, 17, 18 un 19 gadu vecumā – svešu varu mobilizēti, svešu varu tēr-ptās uniformās, tikai daļēji apmācīti un  svešu varas  vadīti  pāragrā nāvē. To darīja abas puses, gan Padomju Sa-vienība, kad atkāpjoties 1941. gadā, tie

paņēma ar varu sev līdz tūkstošiem latvie-šu jauniešu, lai tie vē-lāk kristu par viņiem, tāpat kā nacistiskā Vācija, mobilizējot un iegrūžot tiešā nāvē tūkstošiem no mūsu jaunatnes.

Valsts vadošās personas, Saeimas deputāti un Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti piedalīties 16. marta pasākumos, lai pieminētu mūsu karavīrus, mūsu kritušo jaunatni, kam tika pārtraukta dzīve viņu dzīves krāšņākajā laika pos-mā – jaunībā. 16. martam nav nekādas saistības ar kādu politisku mērķi! Ne-pakļausimies svešu varu spiedieniem un dezinformācijai, ko veic pretvals-tiski spēki, kas joprojām mēģina graut

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 192 2012. gada 14. martā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ............2, 4, 5, 6,

............................ 9, 12, 13, 14Latvijas ziņas ............... 1, 6, 7, 12Latvieši pasaulē ...................1, 12Redakcijā ...................................3DV CV priekšsēdis ...............1, 13PBLA ..........................................3Vineta Poriņa .......................3, 14Māra Branča skatījums ..............8Meklē .........................................8Zelta Ābele 2011 .......... 10, 11, 15Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

Nepakļausimies svešu varu spiedieniem un dezinformācijai!Daugavas Vanagu priekšnieka viedoklis

Turpinājums 13. lpp.

Latviešu gaidām 90 gadi!No Latvijas caur Vāciju uz visu pasauli

Turpinājums 12. lpp.

Latviešu gaidu kustības locekles 10. Lielā nometnē „Zvaigžņu sega“, 2010. gadā.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 14. martā

FOTO

Īgo

Ozo

ls

Viņš klus. Tikai ar Latvijas zemi vēl sajauk-ties nesas tam prāts:

Šis karogs sarkan-baltsarkans pār kritušo Pulkvedi klāts.

Ed. Virza. „Pulkve-ža atgriešanās“

Kāpēc atceramies Oskaru Kalpa-ku, ja 130 gados kopš viņa dzimšanas ir pārdzīvoti divi pasaules kari, divu naidīgu lielvalstu okupācijas, vairāki latviešu tautas iznīcināšanas mēģi-nājumi un vēl šodien lielā austrumu kaimiņa atklātas nievas un brīvas Lat-vijas valsts pamatu graušanas uzbru-kumi? Atceramies Oskaru Kalpaku tādēļ, ka šķietami bezcerīgā militāri/politiskā situācijā, 1918./19. gadā, kad liela daļa pašu latviešu neticēja, neuz-drīkstējās vai bija vienaldzīgi un visi pārējie virsnieki bēga uz rietumiem, viņš ar drosmi uzņēmās atbildību par ideālu, kas kļuva par realitāti – brīvu, neatkarīgu Latvijas valsti.

Loģisku domāšanu un praktisku pieeju Kalpaks apvienoja ar tautas un tēvzemes mīlestību, un viņa nāve tikai 37 gadu vecumā bija tautas traģēdija. Aptaujā Simts Latvijas personības, kas izdarīta 2005. gadā, 86 gadus pēc viņa nāves, Oskars Kalpaks tautas konstatē-jumā ierindots septītajā vietā. Apbrīno-jama popularitāte pēc tik ilga laika! Šā-das domas izteikdams, DV Adelaides nodaļas priekšnieks Imants Kronītis aicināja 10. marta piemiņas sarīkoju-ma dalībniekus vienoties valsts himnā.

Diakons Jānis Priedkalns atgādi-nāja, ka Kalpaka bataljons veidojās grūtos apstākļos; viņu cīņas ziemas aukstumā un purvu dubļos bija svētas un pašaizliedzīgas, un zaudējumi bija lieli. Viņš pieminēja arī Strēlniekus un Otrā pasaules kara leģionārus, kas ar savu varonību frontē ļāva daudziem bēgļiem izglābties uz rietumiem. Par Leģionu un tā attieksmi pret vācu SS melo vēl šodien ne tikai Maskava, bet arī latviskai Latvijai naidīgi noskaņo-ti Latvijas iedzīvotāji, un tādēļ katra patriotiska latvieša pienākums ir bez naida cīnīties par patiesību.

Ierastā refe-rāta vietā šogad skatījāmies ak-tuālas dokumen-tālas filmas par pulkv. Oskara Kal-paka 130. dzimša-nas dienas atceri Latvijā un par moderno Latvijas armiju. (Kalpaks 130 resursi: www.sargs.lv un www.TV24). Filmas ie-vadot, Astra Kro-

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2011. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Kalpaks – 130 un jaunie kalpakiešiPiemiņas sarīkojums Adelaidē

Programmas vāks.

Pianists Raimonds Jaudzems un Astra Kronīte.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

Gunta Rudzīte un vīru koris „Daugava“ ar jubilejas klinģeri.

nīte svinīgi no-lasīja Ed. Virzas Pulkveža atgrie-šanās. Iepriecinā-ja skolas bērnu un jauniešu līdzdalība dzimšanas dienas sarīkojumos, kas notika vairākās vietās Latvijā. Ar gandarījumu un prieku var kon-statēt, ka daudzās skolās cenšas ie-audzināt tēvzemes mīlestību un pat-riotismu.

Vienā īsfilmā rādīja vēsturiski pareizi atdarinātas Ziemassvētku kaujas, citā skatījāmies, kā trenē mūsdienu latviešu karavīrus, tos sagatavojot gan fiziski, gan morāli modernās armijas pienākumiem. Kas gan gribētu gulēt mežā, bivuakā, kad sniegs klāj zemi un jāiztiek ar sauso pārtiku, jācīnās ar slapjām zeķēm un jānēsā smagie ieroči? Latvijas karavī-ri ir augsti novērtēti visās vietās, kur tie šodien karo, jo savam darbam tie ir miesīgi un garīgi norūdīti un saprot sava uzdevuma vērtību. Pateicība pie-nākas Rūdim Dancim par īsfilmu izvē-li un sakārtošanu.

Filmām sekoja apbalvojumi. Ju-ris Jaudzems neklātienē saņēma DV Zemes Valdes pateicības rakstu, un Ērikam Krūmiņam ar nokavēšanos pasniedza diplomu, kas neieradās kopā ar krūšu nozīmi zeltā, ko viņam piesprauda jau pagājušā gada Lāčplēšu atceres sarīkojumā. Labāk vēlu, nekā nekad!

Pēc starpbrīža Astra Kronīte iepa-zīstināja ar jaunu, topošu mākslinie-ku, kurš jau trīs gadus mācās klavie-ru spēli un ir vairākas reizes dzirdēts latviešu skolas sarīkojumos, lai gan ir piedzīvojis tikai vienpadsmit vasaras. Raimonda Jaudzema priekšnesums jau tagad liecina par ievērojamu talantu un

Turpinājums 13. lpp.

Trešdien, 2012. gada 14. martā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Pēdējā laikā arvien biežāk publiskajā tel-pā izskan viedokļi par pirmsskolas izglītības iestāžu pāreju uz latvie-šu valodu kā pamatvalo-du. Saeimas Izglītības,

kultūras un zinātnes komisijas sēdē 13.  martā, runājot par pirmsskolas izglītības attīstības pamatprincipiem, klātesošos aicināju izprast to, ka lat-viešu valoda visās pirmsskolas izglī-tības iestādēs kā valoda, kurā notiek

mācību process, nepieciešama, lai beidzot veidotos saliedēta un vienota Latvijas sabiedrība.

Skaidrs, ka izglītības sistēmai jābūt vienotai, nevis segregētai pēc divu va-lodu principa. Izglītības iestādēs bēr-niem ir ne tikai jāpalīdz apgūt latviešu valodu, bet arī jāveicina vienotas un saliedētas Latvijas sabiedrības veido-šanās. Vienlaikus tiktu saglabāta arī et-niskās un kultūras identitātes ievirze ta-

23. februārī, Pasau-les brīvo latviešu apvie-nības (PBLA) jaunievē-lētais valdes priekšsēdis Jānis Kukainis Saeimā tikās ar Saeimas Pilso-nības likuma grozīju-

mu apakškomisijas vadītāju Ingmā-ru  Čaklo (Vienotība), lai pārrunātu Pilsonības likuma grozījumu tālāko virzību uz 2. lasījumu Saeimā. Kā zi-nāms, pašlaik Saeima gatavo 2. lasīju-mam grozījumus Pilsonības likumā, kas Latvijas pavalstniekiem ar virkni citu valstu atkal pieļautu dubultpilso-nības statusu. Jāni Kukaini īpaši inte-resēja Latvijas pilsoņu – jaunizbraucē-ju uz Austrāliju un Brazīlijas latviešu nākotnes pilsonības statuss šajā kon-tekstā. Ingmārs Čaklais mutiski pauda vislielāko iespējamo atbalstu latviešu izceļotāju Austrālijā un Brazīlijā du-bultpilsonības statusa atjaunošanai, jo šīs abas tradicionāli un ilggadīgi ir bijušas valstis ar spēcīgu latviešu ko-pienu. I. Čaklais arī informēja PBLA priekšsēdi, ka pirms Pilsonības liku-ma grozījumu izskatīšanas otrajā lasī-jumā Saeimā balsojums viņa vadītajā apakškomisijā par to valstu loku, ar kurām Latvijas pavalstniekiem varētu būt iespējama dubultā pilsonība, no-tiks drīz pēc 2. marta konferences par dubultpavalstniecības problemātiku Pilsonība XXI gadsimtā, ko rīko Saei-ma kopā ar Latvijas Universitāti.

Jānis Kukainis 15.  februārī tikās

arī ar ārlietu ministru Edgaru Rinke-viču (ZRP), lai apspriestu diasporas un ārlietu dienesta pašreizējo un turpmā-ko sadarbību. Jānis Kukainis tikšanās ievadā uzsvēra labo sadarbību, kas diasporas organizācijām un biedrībām izveidojusies ar Ārlietu ministriju un tās vēstniecību tīklu pasaulē, atzīmējot sekmīgo portatīvās pasu stacijas dar-bību 2011. gada vasarā ASV. Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs uzsvēra, ka Latvijas valsts pamatrūpe, runājot par diasporu, būs par tiem Latvijas pa-valstniekiem ārzemēs, kas izceļojuši beidzamajā laikā, un par to, kā saglabāt viņu saikni ar Latvijas valsti. Ārlietu ministrs arī apliecināja, ka Latvijas vēstniecībās Lielbritānijā un Īrijā, kur visvairāk jaunizbraucēju, nepieciešams palielināt konsulāro darbinieku skaitu.

16.  februārī, tiekoties ar kultū-ras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK), Jānis Kukainis pār-runāja tos diasporas mērķus, kas defi-nēti Kultūras ministrijas izstrādātajās Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēs (2012-2018), un iespējas šo mērķu drī-zākai īstenošanai. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende tikšanās gaitā arī bilda, ka viņa apmeklēs XIII Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkus ASV Milvokos 2012. gada vasarā, un solīja meklēt atbalstu no Latvijas valsts puses dziesmu svētku sarīkoša-nai ārzemēs nākotnē.

PBLA pārstāvniecība

Sveicināti, lasītāji!Latvietis, kā kārtīgs

bauris, ir sen pieradis pie tā, ka kungs var ar viņu darīt kā vēlas, un aprunāt kā vēlas. Nelaime ir tāda, ka latvietis uzskata par

kungu jebkuru, kas tam kaut ko pārmet.Marta mēnesī populārākais pār-

metums ir tāds, ka latvieši slavē na-cismu. 2010. gadā firmas Microsoft automātiskais tulkotājs Bing (www.microsofttranslator.com) tīmeklī tulkoja „Latvietis Jānis Bērziņš“ kā „Nazi John Smith“, bet šodien tulko-jums ir „Latvian Janis Smith.“

Apmelošana notiek visos līmeņos. Redzamākie apmelojumi ir tie, kurus saka publiskas personas, bet ir arī dzi-ļāki līmeņi tīmeklī.

Piemēram – raksti Vikipēdijā par Rūdolfu Bangerski. Tie parādās pie-cās dažādās versijās – latviešu, vācu, krievu, poļu un japāņu valodās. Katra versija ir atšķirīga. Garākās ir latviešu un krievu versijas. Vācu valodas ver-sijā stāsta, ka Bangerskis ir iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspektoru, un tad seko apgalvojums: „Unter seiner Verantwortung soll es zur Vernichtung von etwa 50.000 lettischen Juden ge-kommen sein.“. Šis īpatni formulētais teikums liek saprast, ka Bangerskis esot atbildīgs par 50 000 žīdu iznīcināšanu. Līdzīgs apgalvojums ir japāņu versijā. Interesanti, ka garais krievu variants ir politiski neitrāls, un pat uzsver to, ka Bangerskis cīnījās pret savu vācu vadī-bu, cenšoties aizstāvēt latviešu tiesības.

Kāda ir Latvijas valsts reakcija šā-diem apmelojumiem? Valsts aģentū-ras Latvijas Institūts darbības mērķis ir „Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veido-jot konkurētspējīgu valsts identitāti.“ Starp funkcijām uzskaitīts: „pieda-lās Latvijas tēla politikas veidošanā un koordinē tās īstenošanu“, un starp uzdevumiem ir: „sagatavo un izplata informāciju par Latviju kopumā, kā arī par atsevišķām, ar Latvijas valsti, zemi un tautu saistītām jomām...“ (Visi ci-tāti no Latvijas Institūta mājas lapas).

Bet, tuvojoties 16. martam, Latvi-jas Institūta direktore Karina Pēter-sone intervijā aģentūrai Leta faktiski met plinti krūmos, un saka: „...mēs varam gribēt vai negribēt, rakstīt vai nerakstīt, ārzemju medijos 16. marts izskan tā, kā izskan,“ vēl piebilzdama, ka Latvijas Institūts preses relīzi par 16. martu nerakstīs.

Šāda attieksme ir pilnīgi nepieņe-mama. Latvijas Institūtam jāorganizē efektīgāka kampaņa, savervējot arī brīvprātīgo darba spēku, lai patiešām uzlabotu Latvijas tēlu gan presē, gan Vikipēdijā, gan visur citur.

To mēs esam pelnījuši.GN

Redakcijā Laikraksta Latvietis redakcija un valdesveic kolēģi, laikraksta „Laiks“ ASV redaktori

Astru Moru70. dzimšanas dienā!

PBLA priekšsēdis LatvijāTiekas ar ministriem

Latviešu valoda bērnudārzosVineta Poriņa: Pāreja uz latviešu valodu bērnudārzos ir nepieciešama veiksmīgai sabiedrības saliedēšanai

Turpinājums 14. lpp.

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 14. martā

Pēdējais priekšlasījums bija no skolotājas un skolēnu vecmāmiņas Vijas Sieriņas. Viņa nolasīja Ojāra Vā-cieša asprātīgu dzejoli, ko bija iemācī-jusies 3x3 saietā, par zirgu, kas naktī dzied, tomēr izrādās, ka ne dziesmas, ne zirga nemaz nav. Šis dzejolis klau-sītājiem lika domāt, ka varbūt Ojārs Vācietis bijis latviešu Dr. Seuss.

Gundega Zariņa Daugavas Vanagu un Vanadžu vārdā dāvināja skolai nau-du un arī pasaku kalendāru. Liels pal-dies par šo velti, kā arī visiem skolēnu vecākiem, kas noziedoja šajā dienā skolai grāmatas vai citus materiālus!

Kaut gan pēc kalendāra, Kārļi jau bija sen nosvinēti, izrādījās, ka mūsu Draudzīgā aicinājuma atcere iekrita Tāļos; tāpēc visi nodziedāja Tālim Štu-bim Sveiks, lai dzīvo! No telpas aizmu-gures vēl atskanēja „un tas skolotājs, kas viņu māca, lai dzīvo sveiks!“

Valda Teilora (Taylor)Laikrakstam „Latvietis“

Adelaides Latviešu bērnudārzs ir atsācis darbību – un tajā piedalās 11 bērnu!

2012. gada 18.  februāra karstu-mā spēlējāmies ar ūdeni un dziedā-jām, 3.  martā taisījām rotaļu pūces

un pirātus un 10. martā krāsojām ar pirkstiem. Katru sestdienas rītu no-dziedam Labu rītu saka saule, Kur tu teci, gailīti mans? Kaķīts mans, Kaķīts mans un Bēdu, manu lielu bēdu.

Adelaides Latviešu bērnudārzs

Adelaides Latviešu bērnudārzs atsācis darbībuUn mēs esam 11 stipri!

Bērni spēlējās ar ūdeni.

FOTO

Rei

nis D

anci

s

Dziedam dziesmas.

FOTO

Rei

nis D

anci

s

Zāra Dance glezno ar pirkstiem.

FOTO

Rei

nis D

anci

s

ir vienmēr priecīgs pieņemt jaunus bērnudārzniekus. Satiekamies kat-ru sestdienu plkst. 9.30 vecajā gaidu un skautu mītnē aiz ALB nama.

Tuvāku informāciju var iegūt no Reiņa Danča uz mobilo: 0405 771 459 vai epastu: reinis.dancis@minterelli-son.com.

Reinis DancisLaikrakstam „Latvietis“

„Draudzīgas aicinājums“ Sidnejas latviešu skolāsRūpēties par skolām, izglītību un mūsu nākotni

Labs nāk ar gaidīšanu, vai arī ar nokavēšanos. Sidnejas Latviešu bied-rības (SLB) pamatskola un vidusskola vēlējās atzīmēt Draudzīgo aicinājumu, bet 28.  janvārī skolēni vēl izbaudīja pēdējās brīvās dienas. Kopš skola atsā-ka darbu 2012. gadā, skolēni gatavoja priekšnesumus un 3. martā bija gatavi atzīmēt Kārļa Ulmaņa iesākto tradīci-ju, aicināt tautiešus atbalstīt savu pir-mo skolu.

Skolas pārzine, Māra More (Mo-ore), īsumā atgādināja par Draudzīgā aicinājuma izcelsmi un sprieda, ka Draudzīgā aicinājuma ideāli attiecās arī uz šodienu, tas ir, rūpēties par sko-lām, izglītību un mūsu nākotni.

Viens veids, kā mūsu sabiedrība rūpējās par mūsu jauniešu latvisko izglītību un līdz ar to par mūsu nā-kotni, ir ar vasaras nometnēm. Tāpēc skolas Draudzīgā aicinājuma atcere turpinājās ar skolēnu stāstījumiem par Vasaras Vidusskolu un 3x3 saietu. Aija Dragūna, Kaspars Mors (Moore), Tālis Štubis un Kaspars Vokers (Wal-ker) šogad pirmo reizi bija Vasaras Vidusskolā un pastāstīja savus pirmos iespaidus (piemēram, puišu guļamtel-pas bija ļoti nekārtīgas, bet daba ļoti skaista) un par ikdienas mācībām un nodarbībām, kā arī par izbraukumiem, spēlēm un citām izpriecām.

Skolēni izrādīja fotogrāfiju klāstu uz lielā ekrāna. Fotogrāfijās skolnieki bija tiešām smaidīgi, un varēja redzēt, ka Vasaras Vidusskolā plūst draudzī-bas gars. Bija daudz bilžu saulainā jūrmalā – acīmredzot laiks Dzintaros

ir bijis daudz vasarīgāks nekā Sidne-jā! Visi četri cer nākamgad atgriez-ties Vasaras Vidusskolā un pateicās visiem, kas palīdzēja viņiem šogad tur aizbraukt. Pēc stāstījuma viņi no-dziedāja divas dziesmas, ko iemācījās Vasaras Vidusskolā – Es izjāju prūšu zemi un latgaliešu valodā Tymsa, tym-sa. (Vasaras vidusskolā bija viesoju-sies Latgales grupa Dabasu Durovys).

Pamatskolas otrās un trešās klases audzēknes Laima Jurāne, Kaija More (Moore) un Zinta More (Moore) uzve-da īsu lugu, kurā attēloja ½x½ nodar-bības 3x3 saietā. Arī 3x3 saietā viena no iecienītākajām nodarbībām esot bijusi peldēšana. Meitenes nodziedāja Pērkonītis ducināja, ko bija nometnē iemācījušās Latvijas viešņas Lauras Jēkabsones interesantā aranžējumā ar plaukstu sišanu un kāju piesišanu, lai atdarinātu pērkoni, un aicināja skatītā-jus kopīgi nodziedāt 3x3 galda dzies-mu Met, Dieviņi zelta krustu.

Jāpiemin, ka bez augšminētajiem skolniekiem no Sidnejas arī Kārlis Dragūns piedalījās Vasaras Vidussko-lā, un 3x3 saietu apmeklēja šādi SLB pamatskolas un spēļu grupas audzēk-ņi: Elza, Konrāds un Marta Svilāni, Aleks un Minna Teilori (Taylor), Lāra un Sigrīda Veidneres.

Draudzīgā aicinājuma sarīkojums turpinājās ar trešās klases skolnieces Kārlas Tuktēnas priekšnesumu, viņa nolasīja interesantu pašas sacerētu skolas darbu par izdomātiem zvēriem, viens no kuriem mākoņos audzē kar-tupeļu kokus!

No kreisās: Zinta Mora (Moore), Lai-ma Jurāne, Kārla Tuktēna.

FOTO

Mār

a M

ora

(Moo

re)

Trešdien, 2012. gada 14. martā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

Dievkalpojums un ceļojums pa FrancijaReferāts ar franču ēdieniem un dzērieniem

Svētdien,  11.  martā Melburnas Sv. Krusta draudze pulcējās uz kārtē-jo svētdienas dievkalpojumu. Lai arī rudens jau ir klāt, par ko liecina vēsās naktis, tad dienā saules stari vēl silti. Baznīca svētdienas rītā bija saules pie-lieta, un krietns pulks atnākušo no-klausījās mācītāja Daiņa Markovska sprediķi, kurā viņš runāja par 10 bauš-ļiem un sekošanu tiem: „Ja cilvēks mē-ģinātu, censtos tos ievērot, daudz kas mainītos pasaulē, arī baznīcā, arī mūsu dzīvē. Tikai 10 principi, šī struktūra cilvēkam ir vajadzīga; baušļi sākas ar domāšanu, pēc tam ir runāšana un pēc tam ir rīcība. [...] Šie Dieva likumi mūs izglābj; ne tikai cilvēkus pirms tūkstoš gadiem, bet arī šodien un visu laiku.“ Mācītājs Dainis Markovskis tos salī-dzināja ar ceļa satiksmes noteikumiem, kur ir ļoti noteiktas zīmes, un ja mēs šis zīmes neievērojam, tad ciešam mēs un arī citi cilvēki. „Paldies Dievam, ka Dievs mūsos ielicis arī šo smalko dvē-seles instrumentu, ka mēs tomēr apzi-nāmies, ka ja pārkāpjam kaut vai vienu bausli, tad kaut kas mūsu dvēselē nav pareizi,“ teica mācītājs.

Visu dievkalpojuma laiku ērģel-nieks Braiens Kopls (Brian Copple) izjusti spēlēja, pavadot gan dziesmas, gan smalkjūtīgi piedaloties dievkalpo-juma norisē.

Austrālijas  latviešu  ceļojums Francijā  –  Lettone australien en tournée en France

Pēc dievkalpojuma Svētā Krusta baznīcas zālē pulcējās apmēram 70 cil-vēku, apsēžoties pie skaisti klātiem un dekorētiem galdiem. Katram bija sava galda karte, un vietu atrast nebija grū-

ti. Mācītājs Dainis Markovskis visus apsveica, un teica īsu lūgšanu.

Sarīkojuma vadīšanu pārņēma, visus sveicot ar Bonžur* – Kalvis Jaunalksnis. Viņš un sieva Karīna bija paspējuši pārģērbties, abiem galvās melnas beretītes, Karīna – svītrainajā džemperītī, Kalvis – t-kreklā, uz kura uzraksts franču valodā. Kalvis aici-nāja visus sākt degustēt franču vīnus, kas bija uz galdiem, kā arī sākt mielo-ties ar franču stila uzkodām – pastēti, sieriem un citām delikatesēm. Uz lielā ekrāna zāles malā parādījās Francijas karte, un Kalvja stāstījums Austrālijas latvieša ceļojums pa Franciju varēja sākties. Kalvis gan uzreiz lūdza klāt-esošos franču valodas zinātājus labot viņa izrunu, ja gadījuma kādu vārdu izrunājot nepareizi.

2011. gada augustā/septembrī Kal-vis un Karīna ar meitām Kati un Līsu apciemoja Latviju, bet pēc tam devās uz Franciju. Parīzē viņi brauca pa Sē-nas upi ar kuģīti, apstājoties vairākās vietās, apskatot apkārtni katrā pie-stātnes vietā un tad atkal ar nākamo kuģīti turpinot ceļojumu. Parīzē viņi dzīvojuši mazā, mazītiņā dzīvoklīti, bet apmešanās vieta bija Senžermeina (Saint-Germain), Latīņu kvartālā – Sē-nas kreisajā krastā. Tas bijis tik centrā-lā vietā, ka ar kājām varēja aizstaigāt uz daudzām vietām pilsētā. Apciemoja arī Eiropas Disnejlendu (Euro Disney-land) Parīzes austrumos.

Parīze nav visa Francija, un ceļo-tāji devās tālāk apskatīt to. Ar vilcienu 3 stundās un 10 minūtēs no Parīzes tika uz Bordo (Bordeaux) ar ātro TGV vilcienu, bet tad noīrēja mašīnu Bordo stacijā un brauca tālāk uz Sarlatlaka-nedasu (Sarlat-la-Canédas). (Tieši šīs pilsētiņas vārds rotā Kalvja T-kreklu.) Kalvis saka, ka četras ar pus stundas pagāja ceļā, braucot caur skaistām lau-ku pļavām, vīnogulāju laukiem, caur mazām pilsētiņām un miestiņiem. Kaut arī laiks esot bijis apmācies un brīžiem lijis, brauciens esot bijis ļoti skaists.

Kalvis, rādot gan karti, gan ceļus, gan fotogrāfijas, iepazīstina mūs ar Sarlatu (apmēram 9500 iedzīvotāju),

kura atrodas Dordoņes (Dordogne) departamentā (apmēram 400 000 ie-dzīvotāju), Akvitānijas (Aquitainē) – rajonā Melnajā Perigordā (Périgord Noir) (apmēram 29 500 iedzīvotāju). Šī ir ļoti veca viduslaiku pilsēta, kas izveidojusies ap lielu benediktīniešu abatiju. Tā ir viena no vistipiskākajām

Kalvis Jaunalksnis stāsta par ceļojumu pa Franciju.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Turpinājums 14. lpp.

No kreisās: Līsa, Karīna, Kate.

FOTO

Kal

vis J

auna

lksn

is

Kastelno pils (Château de Castelnaud).

FOTO

Kal

vis J

auna

lksn

is

Sarlatas šaurās ielas. No kreisās: Kal-vis, Līsa, Kate.

FOTO

Kar

īna

Jaun

alks

ne

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 14. martā

Godinot latviešu karavīru piemi-ņu, šī gada 16.  martā  plkst.  10.00 Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrā Tīnūžu muiža atklās latviešu le-ģionāriem veltītu izstādi Sveiciens no frontes: latviešu leģionāru vēstules. Latviešu leģionāriem veltīta izstāde tiek rīkota jau otro gadu, tajā būs ap-skatāmas no frontes sūtītās latviešu leģionāru vēstules, apbruņojums, for-mas un fotogrāfijas. Izstāde stāsta par karavīru sajūtām, cerībām un likte-ņiem. Savukārt 17. martā plkst. 17.00 Ikšķiles tautas namā Tīnūžu muiža aicina uz tikšanos ar režisoru A. Sau-līti un uz filmas Sarkanais un brūnais demonstrēšanu.

Izstādes kurators Kaspars Špē-lis par izstādi saka: „Otrajā pasaules karā krita vairāk kā 50 tūkstoši mūsu karavīru, kuri bija spiesti dienēt Vāci-jas armijas sastāvā. Šiem vīriem cīņa turpinājās arī pēc kara – daudzi tika

represēti, iznīcināti un saukti par Lat-vijas nodevējiem. Pēc vairāk kā 60 gadiem viņi vēl aiz vien ir spiesti cī-nīties pret meliem un pazemojumiem, bet vienīgais, ko viņiem var pārmest ir Latvijas un savas tautas mīlestība. Vai šiem mūsu kritušajiem karavīriem par to nevajadzētu atdot pienācīgu cieņu?“

Izstāde apskatāma Ikšķiles nova-da kultūras mantojuma centrā Tīnūžu muiža no 16. līdz 30. martam, otrdie-nās-piektdienās no 10.00 līdz 16.00, ieeja izstādē bez maksas.

Izstādes tapšanu atbalsta Ikšķiles novada pašvaldība, A. Daģis, M. Sar-ma, O. Stalidzāns, J. Amats, G. Ozo-liņš un kara vēstures rekonstrukcijas klubs Redut.

Informāciju sagatavoja:Vineta VilcāneIkšķiles novada

kultūras mantojuma centrs„Tīnūžu muiža“

Šī gada 10. marta DV Kanberas nodaļas rīkotais pulkveža Oska-ra Kalpaka atceres saiets bija veltīts Otrā pasaules kara latviešu karavīru piemiņai.

Saietu ievadīja DV Kanberas no-daļas priekšsēdis Edvīns Peniķis.

Savā uzrunā viņš atgādināja pulk-veža Kalpaka lielos nopelnus Latvijas Brīvības cīņās, Pirmā pasaules kara laikā. Viņš pieminēja Otrā pasaules kara karavīru gaitas un Leģionu die-nas atceri 16. martā.

Turpinājumā Inta Skrīvere un Skaidrīte Dariusa atstāstīja piecu, vēl šodien dzīvo aculiecinieku (atskaitot mācītāja Vernera Voitkus, kurš viņ-saulē), Otrā pasaules kara karavīru, kara gaitu atmiņas.

„Karš bija nežēlīgs cilvēku slak-tiņš,“ saka viens no šiem karavīriem. „Atceros kauju, kad kaudzēs mūsu pozīciju priekšā gūlās cilvēki un dzīv-nieki. Pēc vienas šādas kaujas mans cīņu līdzbiedrs – jauns, tumšmatains jauneklis noņēma savu ķiveri, un viņa galva bija balta kā sniega kupena. Pāris stundās viņš bija kļuvis sirmgalvis... Pirms vairākiem gadiem jautāju vie-nam prominentam, tagadējās Latvijas bijušajam valstsvīram, kāpēc Latvijas valdība neatzīst un nepiešķir leģionā-riem tādas pat tiesības kā citiem Otrā pasaules kara karavīriem. Viņš atbil-dēja, ka viņi cīnījās zem nepareizā ka-roga. Man jautājot, vai sirpis un āmurs bija pareizais karogs, viņš nomurmi-nāja, nu, jā, tā.

Man krūtīs iedzēla tāds rūg-tums... Es un mani kara biedri cīnījā-mies par sarkan-baltsarkano karo-gu.

Noklausot ies viņa teikto, man prātā ienāca salīdzinājums starp Pir-mā un Otrā Pasaules kara latviešu karavīru likteņiem – abos, tas pats ienaidnieks priekšā un ienaidnieks blakus. Bet Otrā pasaules kara laikā, pasaules domu iespaidoja citi apstākļi, un Otrā pasaules kara latvieša cīņa jau bija zaudēta pirms tā bija sākta.

Atļaušos pieminēt vienu vecu, no-bružātu vācu laika kara ziņģi, kuru mēs daudzi dziedājām. Tās seklās rin-das skan „...Mēs sitīsim tos utainos, Pēc tam tos zili pelēkos...“ tik īsi iz-teikta bezcerīgā karavīra cīņa.

Iespaidīgs bija stāstījums par Ziemsvētku kaujām. Agrā 25. decem-bra rītā, vēl pustumsā, kad mēs, pārējā tautas daļa, cēlāmies no siltās guļas, viens otram vēlēdami gaišus un miera pilnus Ziemsvētkus, latviešu karavīri devās savās smagākajās, niknākajās kaujās.

„Bija vēl tumsa,“ stāsta viens no

karavīriem, „kad mēs, sēdēdami uz triecienlielgabalu tankiem, pamanījām ceļam blakus esošajos grāvjos guļam, lielā pārspēkā, krievu karavīrus. Uz brīdi viss sastinga, un tad kauja sākās. Šķīda granātas un spindzēja lodes, un cīņa beidzās – ar mūsu uzvaru.

Mazliet vēlāk, mūsu komandieris ar binokli pamanīja, ka, netālu priekšā uz-brukumā nāk simtu simtiem ienaidnie-ki, domājam, kādi divi pulki. Bet mēs, neliela saujiņa. Pie tam vēl, gaisā parā-dījās krievu triecienu lidmašīnas – lid-mašīnas no kurām apšauda karavīrus...

Un tad – karavīra laime.Krievu lidmašīnas bija pārskatīju-

šās, un viļņu viļņiem uzbruka saviem karavīriem līdz tos iznīcināja. Jā, tāds bija karš.“

Vēl viens cits no šiem karavīriem 16 gadu vecumā brīvprātīgi piesakās

„Mēs cīnījāmies par sarkanbaltsarkano karogu...“Otrā pasaules kara latviešu karavīru atmiņas

No kreisās: Arvīds Purvis, Žanis Mediķis, Gints Stīpnieks un Vladis Calkovičs.

FOTO

Iman

ts S

krīv

eris

„Sveiciens no frontes: latviešu leģionāru vēstules“Tīnūžos atklās izstādi

Turpinājums 13. lpp.

Trešdien, 2012. gada 14. martā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Šī mēneša sākumā, 5. martā no-slēdzās jau ceturtais Latvijas skolu jaunatnes literārās jaunrades kon-kurss, kas veltīts Oskara Kalpaka pie-miņai, un šogad tas notiek Kalpaka 130. jubilejas gadā.

Konkursa noslēgums tradicionāli noritēja Oskara Kalpaka Tautas daiļ-amatu pamatskolā. Konkursa patro-nese, Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, kura atbalstījusi konkursu arī iepriekšējos gadus, piešķīra lau-reātiem galveno balvu – braucienu uz Eiropas Parlamentu Briselē.

Inese Vaidere pauda patiesu prie-ku par jauniešu paveikto: „Man ir prieks skatīties uz skolēniem, kuriem ir šī milzīgā laime uzaugt neatkarīgā valstī, mūsu Latvijā un veidoties par brīvām personībām. Oskars Kalpaks neatlaidīgi cīnījās par šo sapni. Viņa drosmi un patriotismu mēs katrs va-ram mācīties vēl šodien, lai grūtos brīžos smeltos spēku un gaišumu,“ konkursa noslēguma pasākumā teica Inese Vaidere.

Šogad savu finansiālo atbalstu konkursam sniedza arī Daugavas Va-nagu centrālā valde. Tāpat dāvanas bija sarūpējusi biedrība In Patria Cre-dere un Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs.

Ieskatīsimies  dažos  konkursam iesniegtajos darbos.

Savu sāpi par notiekošo Latvijā un tās laukos pauž Rāvas ciema pa-matskolas 9. klases skolniece Edīte Štrāla. Viņa raksta: „Dzīve Rāvā ir mierīga, jo cilvēku ir palicis ļoti maz. Tas ir galvenokārt darba trūkuma dēļ. Šeit palikuši vairs tikai veci cilvēki

un tās ģimenes, kurās ir bērni, kas mācās Rāvas pamatskolā. Man ir bail pat iedomāties, kā šeit būs, kad skolu likvidēs. Droši vien Rāvu pametīs arī atlikušās ģimenes. Un tad būs palicis tikai tukšums. Ja tāpat notiks visā Lat-vijā – mazās skolas tiks slēgtas, un cil-vēki ar visiem bērniem aizbrauks.(...).“ Un viņa jautā „Kāda tad nozīme bija tam, ka Jūs, Kalpaka kungs, cīnījāties par labāku nākotni Latvijai? Tam, ka Jūs kritāt, lai tikai Latvija būtu brīva? Ja latviešu valodas vairs nebūs, nebūs arī latviešu, un visbeidzot – nebūs arī pašas Latvijas.“

Cesvaines vidusskolas 11. klases skolniece Agnija Kārkliņa konstatē: „...katrā nākamajā paaudzē būs kā-dam dzimtene jāizpērk. Šī zeme tāda vienīgā, ar senču sviedriem un asinīm apslacīta. Katra pilsoņa mantojums svēts.“

Savu ticību Latvijai pauž O. Kal-paka Tautas daiļamatu pamatskolas 7. klases skolniece Ance Vilnīte: „Es iztēlojos, kā pulks jaunu, staltu puišu, kam vēl visa dzīve priekšā, stāv manas skolas pagalmā un klausās sava pulk-veža, vēlāk jau varoņa, runās un pavē-lēs. Tāpat kā putni, kāsī lidojot, klausa savu vadoni, tā arī viņi to dara. Šos jauniešu vadīja Oskars Kalpaks, bet kas vadīja viņu pašu? Kas pulkvedim deva spēku? Ticība. Valstī, kurai mēs ticam. Valstī, kurai viņš ticēja, manā un Oskara Kalpaka brīvības un mīles-tības zemē – Latvijā.“

Stāsta konkursa idejas autore, fi-loloģe un uzņēmēja Sarma Dreimane:

„Konkursam tika iesūtīti 80 dar-bi no visas Latvijas. Kā labākie tika

atzīmēti 25 skolēnu darbi, no kuriem pieci ir kļuvuši par galvenās balvas ieguvējiem. Galvenās balvas šogad sa-ņēma: Edīte Štrāla – Rāvas pamatsko-las 9. klases skolniece, Agnija Kārkli-ņa – Cesvaines vidusskolas 11. klases skolniece, Dace Metēja – Skrundas vidusskolas 12. klases skolniece, Ance Vilnīte – O. Kalpaka TD pamatskolas 7. klases skolniece un Katrīna Blū-ma – Gulbīšu vidusskolas 7. klases skolniece. Konkursa labāko darbu au-tori saņēma veicināšanas balvas par veiksmīgu startu literārās jaunrades konkursā. Latvijas izjūta un dziļš pat-riotisms ir visu konkursa darbu pama-tā, skolēnu radošā darba rezultāti pa-liek kā skaists veltījums lielajā jubilejā pirmās Latvijas armijas pulkvedim Oskaram Kalpakam.

Konkursa darbus vērtēja un re-zultātus apkopoja žūrijas komisija, filoloģe, uzņēmēja Sarma Dreimane, profesore Ina Druviete, O. Kalpaka TD mākslas pamatskolas direktore Alla Štolcere, O. Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, atvaļinātais admirālis, DVCV priekš-sēdētājs Andrejs Mežmalis, Latvijas Avīzes projektu vadītāja Pārsla Mež-ciema, NVO In Patria Credere valdes priekšsēdētāja Silvija Kaugere, izdev-niecības Jumava valdes priekšsēdētājs Juris Visockis, O. Kalpaka piemiņas fonda valdes locekle Kaiva Krastiņa un uzņēmējs Linards Počs.“

Silvija KaugereNVO In Patria Credere

valdes priekšsēdētājaLaikrakstam „Latvietis“

Kalpaka 130. jubilejas gadāLiterārās jaunrades konkurss Latvijas skolās

Inese Vaidere (no labās).

FOTO

Rai

mon

ds U

rtān

s

FOTO

Rai

mon

ds U

rtān

s

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 14. martā

Kaut arī kopš 14. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla atklāšanas Jelgavā pagā-jis vairāk kā mēnesis, taču tas šogad bija īpa-ši krāšņs, tādēļ būtu grēks par to nepastāstīt lasītājiem visā pasaulē.

Ziema Latvijā šogad bijusi īpaši untumai-na. Līdz Jaunajam gadam tik ilgi pieturējās siltums, ka šī ikgadējā notikuma rīkotāji jau

sāka bažīties, vai maz tas varēs notikt, un ko darīt ar sa-gādātajām tieši festivālam saldētām vairāk kā 45 tonnām ledus. Taču laiks pažēloja, un uznāca krietns aukstums.

Pasaules mēdiji mūs biedē ar to, ka pēc maiju kalendāra 21. decembrī pasaulei pienāks gals. Tādēļ festivālam bija izraudzīta atbilstoša tēma – Mistērijas. Tajā konkursa kār-tībā tika izraudzīti 26 mākslinieki (no viņiem tikai astoņi Jelgavā strādāja pirmo reizi) no astoņām valstīm – Latvi-jas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas (pirmo reizi), Lielbritā-nijas, Ukrainas, Bulgārijas un Krievijas, kura šogad bija pārstāvēta īpaši kupli. Katram autoram vajadzēja izveidot vienu nelielu darbu, bet, kad tas bija gatavs, viņi pa pāriem ķērās pie komandu skulptūru veidošanas.

Pirms festivāla dalībnieki sabrauca no visām pasaules malām, Jelgavā strādāja studenti. Tā kā ledus skulptūras kļuvušas ļoti populāras kā Latvijā, tā Lietuvā, tad pieredzē-jušais tēlnieks Kārlis Īle, kurš šajā skulptūras nozarē laurus plūcis kā tepat senajā Mītavā, tā Ķīnā un citās zemēs, nedē-ļu vadīja savu meistarklasi, mācot Latvijas Mākslas akadē-mijas un Šauļu Institūta audzēkņus, pa septiņiem no katras augstskolas. Viņu veikums – 14 ledus skulptūras – papil-

dināja šīgada festivāla plašo darbu klāstu. Bez studentu un festivāla dalībnieku 53 darbiem vēl ledū tika izcirsts krāšņs bārs un Pūķis, kur ap-meklētājiem fotografēties.

Tātad, šogad ledus skulp-tūru festivāls priecēja jel-gavniekus un pilsētas vie-sus, kuru šoreiz bija sevišķi daudz, ar ļoti bagātīgu snie-gumu. Tumsas laikā saimnie-ki bija parūpējušies par īpašu apgaismojumu, atklājot ledus skulptūru caurspīdīgumu un trauslumu.

Kā citkārt, arī 14. ledus skulptūru festivālā māksli-nieki sacentās savā starpā par naudas balvām.

Jādomā, ka izraudzītā tēma, kas šķietami pieļauj jo plašu sižetisko loku, bija klupšanas akmens tieši mazo skulptūru grupā. Darbi likās visai tradicionāli, brīžiem konstruktīvi samāksloti. Tā-dēļ bija prieks par lietuviešu mākslinieku, biežu Jelgavas viesi Ķestuti Musteiķi, kurš, uzdodams jautājumu „Vai patiesi visa pirmsākums ir ābols?“, uzbūra tautas mitolo-ģijā bāzētu pasaules ainu vie-nā ābeles siluetā. Darbs izcē-lās ar dabiskumu, ar stilistisko viengabalainību, ar ledus spe-cifisko īpašību izmantojumu.

Vislielākās diskusijas izraisīja lielās jeb komandu skulptūras, kuras šogad bija sevišķi izteiksmīgas. Tās pie-vilka gan ar tēmas risinājumu, gan tehnisko izpildījumu, gan ledus specifikas izmantojumu. Tādēļ bija ilgi jāpārliek, kā saka, pasjans, lai atrastu labākos. Beigu beigās 1. vietu ieguva latviešu tēlnieks Kārlis Īle, kurš strādāja kopā ar lietuvieti Viļu Matuti, par darbu Liesma, kas ceļ spārnos. Žūrijai un pašiem māksliniekiem patika arī divu Jakutijas mākslinieku kopdarbs Ikedzukuri, kas ieguva 2. prēmiju un kas stāsta kādu šīs Sibīrijas tautas leģendu. 3. vietu piešķīra Krievijas autoriem Igoram Noreiko un Sergejam Logino-vam par veidojumu Leģenda par slaveno Nani.

Pavasaris Latvijā jau ir iesoļojis, arī vasara nemaz nav tik tālu, kad Jelgavā notiks kārtējais starptautiskais smilšu skulptūru festivāls, bet rudens pusē, cerams, būs koktēlnie-cības simpozijs. Jelgavā dzīvo darbīgi ļaudis.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Kārlis Īle, Vilius Matutis. „Liesma, kas ceļ spārnos“. Pirmās vietas ieguvējs.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Ķestutis Musteiķis. „Vai patiesi visa pirmsākums ir ābols?“

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Māra Branča skatījumsLedus mistērijas Jelgavā

Meklē • MeklēBezmaksas paziņojumi

Meklē Induli  Kuršinski, pēdējā zināmā adrese Bangholme, Viktorijā.

Ja kādam ir ziņas par Kuršinska

kungu vai viņa radiniekiem, laip-ni lūdzu sazināties ar Guntu Vuci-nu (Sidnejā) pa tālruni 0418 637 358

vai epastu guntav@bigpond.com vai arī Aini Ancānu (Latvijā) pa epastu ainisancans@inbox.lv.  ■

Trešdien, 2012. gada 14. martā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Marta beigās, sakarā ar smagiem lietiem, kā arī lietus gāzēm no pilsē-tiņām un kalniem ziemeļos no mūsu Sniegainās (Snowy) upes, šī varenā upe cēlās pāri par 8 metriem, pārplūda un appludināja visas zemākās apkārt-nes, ieskaitot lauku mājiņas un piena fermas.

Ceļi bija slēgti uz visām pusēm, izņemot mūsu galveno Prinča šoseju (Princes Highway), pa kuru vēl varēja ļoti lēnām pārvietoties!

Lai gan mums ar vīru Māri māja ir pašā Orbostas centrā, kalna galā, un plūdi mūs neskāra, tas bija liels piedzī-vojums, vērot kā mūsu skaistais lielais

publiskais parks/botāniskais dārzs pa nakti pārvēršas milzīgā kā stikla eze-rā, un kempings ielas otrā pusē par strauju, nevaldāmu, mutuļojošu upi.

Pārdzīvojums bija vēl jo lielāks mums abiem, jo mēs bijām pārvāku-

Marta mēnesis Ade-laidē ir kultūras laiks, pilns ar festivāliem un priekiem. Adelai-des Universitātes Elder Konservatorijas zālē pusdienas koncertu sēri-jā The Festival @ Lunch

(Festivāls pusdienas laikā) trešdienas, 7. marta programmu Pastāvīgā dzies-ma (Perpetual Song) ievadīja valsts ABC Classic FM radio raidījuma va-dītājs Bobs Meinards (Bob Maynard). Bija plakāti zāles sānos, kuros viņš at-gādināja, ka šis ir tiešraides koncerts pa pasaules viļņiem.

Ievada vārdos Meinards dziļāk ie-pazīstināja ar komponistu Pēteri Vas-ku. Sniedza pārskatu par viņa panā-kumiem, latvietību, Latvijas politisko cīņu; par to, ka viņš ir viens no vispa-zīstamākajiem komponistiem Eiropā un par emocijām, ko Pēteris Vasks ir muzikāli aprakstījis savā kompozīcijā. Lai tiktu pie mīlestības ir ciešanas ceļi.

Atskaņot Pētera Vaska Austrāli-jas pirmatskaņojumu Episodi e Can-to Perpetuo uz skatuves uznāca Elder Trio – vijolniece Sofija Rovele (Sophie Rowell), čellists Jānis Laurs un pia-niste Lucinda Kolinsa (Collins).

Šie pirmklasīgie meistari klausī-tājus aizveda sev līdzi no dusmām un neatlaidības un nomierinošiem mo-mentiem līdz saprašanai un dziļām miera elpām. Mīlestība bija par savu

zemi un plašāko pasauli. Personīgi pie melanholiskām beigām, dzirdot laikmetīgā formā tautas dziesmu Ej, saulīte, drīz pie Dieva frazējumus, man kļuva ļoti silti ap sirdi.

Kompozīcijai bija lielas prasī-bas, daudz izjū-tas un emocijas, ko Pēteris Vasks savā kompozīcijā parādīja visādos veidos, ieskaitot – dodot katram instrumentam savu solo brīdi, kur, ja aiztaisīja acis, likās, ka mūziķi ir saliedēti kā viens.

Arī ja Pēteris Vasks koncerta laikā bija snaudu zemē, es ceru, ka viņš pie-cēlās agrā Rīgas rīta stundā un noklau-sījās tiešraides lielos aplausus.

Programma turpinājās ar Bedri-ha Smetana Piano Trio sol minorā, Op. 15, ko komponists, pēc Boba Mei-narda stāstījuma, uzrakstīja ar mīlestī-bu par savu 4 gadus vecu meitiņu, kas nomira no šarlaka. Bija skaisti izvei-dotas mūzikas gleznas par sāpēm un atrasto mieru.

Burvīgs koncerts, izcili mākslinie-ki, skaista rudens diena, daudz klau-sītāju un atsauksmes. Es ievēroju, ka

koncerta laikā neviens pat nešķaudīja. Priekšā man sēdēja vīriņš, kas sieviņai ķēra rokassomu un kabatas lakatiņu – tik lai nebūtu skaņa. Gandrīz trūka tā ķermeņu sēdekļu rīvēšanās un modes klepus starp mūzikas daļām!

Piektdienas The Advertiser laik-rakstā mūzikas kritiķe Elizabete Sils-berija (Elizabeth Silsbury) slavēja Elder Trio par izcilu priekšnesumu abām kompozīcijām, kas vienojās mī-lestības tēmā. Viņa arī minēja Pētera Vaska un Jāņa Laura latvietību. Eli-zabete Silsberija nobeidza rakstu ar Pētera Vaska vārdiem – „Šī ir barība mūsu garam.“

Marija PerejmaLaikrakstam „Latvietis“

Pētera Vaska mūzikaTiešraide no Adelaides uz pasaules viļņiem

No kreisās: Jānis Laurs un Pēteris Vasks Melburnas Uni-versitātē 2005. gadā.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Plūdi ViktorijāVisa daba tikusi atjaunota, svaiga, mirdzoša un zaļa

FOTO

Dac

e Ez

erga

ile

FOTO

Dac

e Ez

erga

ile

Turpinājums 12. lpp.

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 14. martā

Latvijas Grāmat-izdevēju asociācija 29.  februārī nosauca 2011. gada skaistākās grāmatas. Grāmatu mākslas konkursa ZEL-TA ĀBELE 2011 žūrija 8 kategorijās nominēja 41 grāmatu.

Mākslas zinātniece Ingrīda Bu-rāne, viena no erudītākajām žūrijas loceklēm, preses konferencē pauda viedokli, ka „šobrīd Latvijā tiek pie-dzīvots unikāls kultūras uzplaukuma laiks. Tauta izdzīvo caur kultūru. Ra-došais gars izpaužas spēcīgi un at-raisīti tad, kad tas nav iebāzts maisā un nav atkarīgs no naudas. Grāmatu mākslas attīstība Latvijā atrodas uz pareiza ceļa. Tiek izdodas mākslinie-ciski augstvērtīgas bērnu grāmatas, grāmatas par Latvijai nozīmīgām lie-tām, kāda ir grāmata „Rīgas Brāļu kapi“, apjomīgas vārdnīcas un encik-lopēdijas. Runāšana par integrāciju ir tukša, ja nav mācību grāmatu un izziņas literatūra. Latvijas grāmatnie-cībā, gan lēni, bet nostiprinās izdevē-ji ar savu stilu un vietu. Izdevniecība „Mansards“ un izdevējs Jānis Oga ap-liecina, ka ar maz līdzekļiem var radīt labu grāmatu.“

Konkursā nominētas 4 šīs izdev-niecības grāmatas – Kristīnes Želves Meitene, kas nogrieza man matus, Uģa Segliņa Lieso laiku laimes formula, Dzintara Soduma Virtuves piezīmes un Klāsa Vāveres Led Zeppelin.

Ingrīda Burāne, raksturojot Anitas Vanagas grāmatu Blīvā telpa. Dr. Gun-ta Belēviča kolekcija, kas nominēta mākslas izdevumu kategorijā, saka, ka „šai grāmatai piemīt „virsvērtība“. Tā ir šodienas Latvijas mākslas fiksē-jums. Ideāli nodrukāta. Dokumentālā fotogrāfija netraucē mākslas darbam. Ir vērojamas arī skumjas tendences – mazumā iet oriģinālās ilustrācijas daiļliteratūrā. Kopainā izceļas izdev-niecības „Pētergailis“ izdotā Džordi

Sjerra i Fabra grāmata „Kafka un ce-ļojošā lelle“, kuras ilustrāciju autore ir māksliniece Gita Treice. Tie ir sav-rupi attēli, bagāti noskaņā un atbilsto-ši grāmatas vēstījumam.“

Konkursa žūrija turpina vērtēt grāmatas un 11. aprīlī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja zālē konkursa noslēguma ceremonijā tiks paziņo-tas godalgotās grāmatas. Šogad žūri-jas sastāvā strādā mākslas zinātniece Austra Avotiņa, žurnāla Iespiedgrafi-ka redaktore Ieva Bečere, mākslas zi-nātniece Ingrīda Burāne, mākslinieki Aleksandrs Busse, Aleksejs Naumovs, Uldis Sosnovskis, Latvijas institūta direktore Karina Pētersone, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Arctic Pa-per Baltic States izpilddirektore Ruta Svaža.

Žūrijas darba pirmais posms nos-lēdzies un no 34 izdevēju konkursam iesniegtajiem 95 izdevumiem

kategorijā Dzeja nominētas grā-

matas – Aivars Vilipsons. Sumpurņa sune-

ti. Māksliniece – Katrīna Vasiļevska, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izde-vējs – Dienas Grāmata

Kui sūolõbõd līvlizt/Kā iznirst lī-bieši. Māksliniece – Zane Ernštreite, tipogrāfija – Dardedze hologrāfija, iz-devējs – Lībiešu kultūras biedrība

Sastādītājs Aleksandrs Zapoļs. Latviešu krievu dzeja. Mākslinieks – Ilmārs Blumbergs, tipogrāfija – Jelga-vas tipogrāfija, izdevējs – Neputns

Aivars Eipurs. Sakvojāžs. Māksli-niece – Anta Pence, tipogrāfija – Dar-dedze hologrāfija, izdevējs – Neputns

Amanda Aizpuriete. Šonakt biju zaļš putns. Māksliniece – Ilga Vēvere, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izde-vējs – Pētergailis

kategorijā Proza nominētas grā-matas –

Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi. Mākslinieks – Aldis Aleks, ti-pogrāfija – poligrāfijas grupa Valters un Rapa, izdevējs – Latgales Studentu centrs

Kristīne Želve. Meitene, kas no-grieza man matus. Mākslinieki – Ieva Stūre, Erlands Rubīns, tipogrāfija – Munks Print Partners, izdevējs – Mansards

Uģis Segliņš. Lieso laiku laimes formula. Mākslinieks – Māris Garjā-nis, tipogrāfija – Dardedze hologrāfi-ja, izdevējs – Mansards

Dzintars Sodums. Virtuves piezī-mes. Māksliniece – Elita Šica-Vāvere, tipogrāfija – Munks Print Partners, iz-devējs – Mansards

Džordi Sjerra i Fabra. Kafka un ce-ļojošā lelle. Māksliniece – Gita Treice, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izde-

vējs – Pētergailis

kategorijā Dokumentālie izdevu-mi nominēti – 

Elvita Ruka, Aija Bley. Sērija „15 jukušas avis“: „Uzbekistāna“, „Kirgizstāna“, „Tadžikistāna“. Māks-

Latvijas četrdesmit un viena skaistā grāmataGrāmatu mākslas konkurss „Zelta Ābele 2011“

Turpinājums 11. lpp.

Trešdien, 2012. gada 14. martā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

liniece – Katrīna Vasiļevska, tipo-grāfija – Dardedze hologrāfija, izde-vējs – Dienas Grāmata

Līga Knēziņa, Maija Knēziņa (mū-zika). SMS. Mākslinieks – Ernests Mucenieks, tipogrāfija – Jelgavas tipo-grāfija, izdevējs – knezina

Dzidra Sondore. Suitu dzīvesstās-ti un ēdieni. Mākslinieks – Andris Lamsters, tipogrāfija – Jelgavas tipo-grāfija, izdevējs – Madris

Oļģerts Kroders. Mēģinu būt at-klāts. Mākslinieks – Aigars Truhins, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izde-vējs – Zvaigzne ABC

Zigfrīds fon Fēgezaks. Senči un pēcteči. Māksliniece – Daiga Brink-mane, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfi-ja, izdevējs – VESTA-LK

kategorijā  Bērnu un jaunatnes grāmatas nominētas –

Inese Zandere. Dieguburti. Māks-liniece – Ūna Laukmane, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Liels un mazs

Māra Cielēna. Deguns debesīs. Mākslinieki – Ieva Maurīte, Rauls Liepiņš, ilustrētāja – Ieva Maurīte, tipogrāfija – Dardedze hologrāfija, iz-devējs – Lietusdārzs

Juris Zvirgzdiņš. Mufa. Māksli-nieks – Ivs Zenne, ilustrētājs – Reinis Pētersons, tipogrāfija – Jelgavas tipo-grāfija, izdevējs – Liels un mazs

Ulfs Starks. Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es. Mākslinieks – Ivs Zenne, ilustrētājs – Reinis Pētersons, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izde-vējs – Liels un mazs

Māra Cielēna. Lidojums. Māksli-niece – Gundega Muzikante, tipogrā-fija – Dardedze hologrāfija, izdevējs – Lietusdārzs

Valdis Rūmnieks. Murjāņu Kur-mītis un viņa draugi. Mākslinieces – Marija Alševska, Laura Akmane, ilustrētāja – Gundega Muzikante, ti-pogrāfija – Preses nams Baltic, izde-vējs – Zvaigzne ABC

kategorijā Zinātniskās grāmatas nominētas – 

Deniss Hanovs, Valdis Tēraud-kalns. Laiks, telpa, vadonis. Māksli-niece – Agata Muze, tipogrāfija – Jel-gavas tipogrāfija, izdevējs – Zinātne

Latviešu-poļu vārdnīca. Izdošanai sagatavojis Alberts Sarkanis. Māksli-nieks – Aigars Truhins, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Zvaig-zne ABC

Ēriks Kluitenbergs. Imagināro mediju grāmata. Mākslinieks – Mār-tiņš Ratniks, tipogrāfija – Informatīvā biznesa centrs, izdevējs – RIXC

Valdis Segliņš. Senās Ēģiptes rakstu dārgumi. Māksliniece – Bai-ba Lazdiņa, ilustrētāji – Paula Pelše, Aigars Kokins, tipogrāfija – Latgales druka, izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds

Vaira Vīķe-Freiberga. Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule. Mākslinieks – Ilmārs Blum-bergs, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfi-ja, izdevējs – Pētergailis

kategorijā Uzziņu literatūra  no-minētas grāmatas –

Iveta Galeja. Garšaugi. Māksli-nieks – Aigars Truhins, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Zvaig-zne ABC

Toms Altbergs, Karīna Augustā-ne, Ieva Pētersone. Dzelzceļš Latvijai. Latvija dzelzceļam. Māksliniece – Arta Jaunarāja, tipogrāfija – Spauda, izdevējs – Jumava

Latvia. Travel Guide. Mākslinie-ce – Līga Dubrovska, tipogrāfija – Jel-gavas tipogrāfija, izdevējs – Karšu iz-devniecība Jāņa sēta

Vilnis Andrejsons. Latvijas ceļu muzejs. Mākslinieki – Rihards Del-vers, SIA Due, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Due

Līga Siliņa, Guntis Apsītis, Māris Locs. Rūjiena toreiz, pašreiz. Māksli-nieki – Gints Roderts, Aija Andžāne, tipogrāfija – Livonia Print, izdevējs – Karšu veikals Jāņa sēta

Klāss Vāvere. Led Zeppelin.

Māksliniece – Elita Šica-Vāvere, ti-pogrāfija – McĀbols Poligrāfija, izde-vējs – Mansards

kategorijā Mācību grāmatas no-minētas –

Lībiešu Kultūras biedrība. Lībie-ši 44 atbildēs. Māksliniece – Zane Ernštreite, tipogrāfija – Dardedze ho-logrāfija, izdevējs Latviešu valodas aģentūra

Autoru kolektīvs. Psiholoģija vidusskolai. Mākslinieks – Edgars Švanks, tipogrāfija – Preses nams Bal-tic, izdevējs – Zvaigzne ABC

Kōrli Stalte. Jelzi sõnā. Ābēd ja īr-gandõks lugdõbrōntõz. Māksliniece – Zane Ernštreite, tipogrāfija – Darde-dze hologrāfija, izdevējs – Lībiešu Kultūras biedrība

Valērija Groma, Valda Zalcmane. Šūna. Mākslinieks – Andris Nikola-jevs, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Rīgas Stradiņa universitāte

kategorijā Mākslas izdevumi no-minēti –

Autoru kolektīvs, idejas autori Kristīne Budže un Miķelis Baštiks. Latvijas arhitektūra kopš 1991.g. V*X . Mākslinieks – Miķelis Baštiks, ilus-trētājs – Reinis Pētersons, tipogrāfija – Livonia Print, izdevējs – NUCLEUS

Latvijas skaistās grāmatasTurpinājums no 10. lpp.

Turpinājums 15. lpp.

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 14. martā

tību, vadot viņu pašdarbību latviski nacionālā garā pēc gaidisma darbības principiem. Šos principus deva skau-tisma un gaidisma dibinātājs lords Roberts Bēden-Pauels kā jaunatnes audzināšanas sistēmu, kas papildina skolas un mājas audzināšanu.

Gaidu organizācijas darbību varam sadalīt trīs posmos. Pirmais posms iesākās ar vad. Vilhelmīnes Vilkas izstrādātiem statūtiem un organizā-cijas dibināšanu. Sekoja intensīvs un aktīvs darba posms. Laika posmā no 1922. līdz 1940. gadam organizācijā bija reģistrētas pāri par 3000 guntiņas, gaidas un lielgaidas, vislielākais skaits 1937. gadā – 3036 locekles.

Otrs posms iesākās trimdā 1945. gadā Vācijas bēgļu nomet-nēs. Šo laika periodu no 1945. līdz 1950. gadam varam uzskatīt par vis-aktīvāko un raženāko, jo kopdzīve nometnēs deva iespēju bieži rīkot no-darbības, nometnes un vadītāju saga-tavošanas kursus. Šajā laikā visās Vā-cijas rietumu valstu okupācijas joslās un Austrijā bija kopā 96 vienības ar 3327 loceklēm: 1389 guntiņām, 1454 gaidām, 298 lielgaidām un 186 vadītā-jām. Dānijā bija 2 vienības un Zvied-rijā bija 4 vienības.

Trešais posms sākas ar latviešu izceļošanu no Vācijas uz dažādām aizjūras zemēm: Angliju, Ameriku, Austrāliju un Kanādu. Latviešu gaidu kustības locekles izklīda pasaules tā-lēs, līdzi ņemot mudi – Pasaules tālēs augsim vienotas Latvijai! Visās vietās, kur nonāca kāda gaidu vadītāja, tika organizētas vienības un pulcinātas lat-viešu meitenes. Un tā jau 1949. gadā atkal sākās aktīva vienību darbība.

ASV gaidu jendā nodibinājās vie-nības Linkolnā, Demoinā, Filadelfijā, Siatlā, Palo Alto, Kentakijā, Indiana-polē. Šīs vienības pastāvēja tikai uz īsu laiku. Ilgākus gadus vienības darbojās Mineapolē, Grandrapidos, Ročeste-rā, Saginavā, Detroitā, Milvokos. Vēl šodien aktīvas ir vienības Ņujorkā, Bostonā, Klīvlandē, Kalamazū un Či-kāgā. Kanādā vienības bija Edmonto-nā, Londonā, Montreālā, Kičenerā un Sv. Katrīnēs. Šodien aktīvas vienības ir Toronto un Hamiltonā. Austrālijā sākuma gados vienības tika dibinātas Benallā, Jurankvintijā, Ballaratā, Dži-longā . Ilgus gadus pastāvēja vienības Adelaidē un Sidnejā. Šodien aktīva vienība darbojas tikai Melburnā. Kop-summā tagad esam 200 locekles visās trijās jendās.

Latvijā gaidas savu darbību at-jaunoja Tautas frontes paspārnē, bet 1990. gadā kopā ar skautiem izveidoja Latvijas Skautu un gaidu centrālo orga-nizāciju (LSGCO). Jau no 1989. gada Latviešu gaidu kustība ārpus Latvijas ir aktīvi atbalstījusi LSGCO darbību morāli un arī materiāli, piedaloties viņu konferencēs, nometnēs un vadot kursus jauniem vadītājiem.

Kā izpaužas mūsu darbība? Ru-dens un ziemas mēnešos notiek no-darbības, katru nedēļu vai katru otro nedēļu un ziemas nometnes. Pavasarī un vasarā izbraukumi, sirojumi, no-metnes. Gaidas katru gadu ārpus pa-rastajām nodarbībām ir veikušas kādu speciālu labo darbu, palīdzot vai nu vietējai sabiedrībai, vai arī plašākai publikai.

Gaidām vislabāk patīk nometnes, jo tur var gulēt teltīs, ir interesantas nodarbības, kanoe braucieni, siroju-mi. Nometnes parasti notiek katru vasaru, kur nometņo tikai pa pilsētām vai kādreiz pa divām pilsētām kopā. Bet lielās nometnes tiek rīkotas ik pa četriem gadiem, lai vienības varētu piedalīties un sadraudzēties. l. Lielā nometne Tēvzeme notika 1967. gadā Garezerā, Mičiganā, tai sekoja 2. Lielā nometne Rīga dimd 1972. gadā Sau-lainē. Tad 3. Lielā nometne Katskilu kalnos Ņujorkas pavalstī 1977. gadā, 4. Lielā nometne Kāvu gaisma Miči-ganas pavalstī 1982. gadā, 5. Lielā no-metne 1987. g. Draudzības lokā – arī Mičiganas pavalstī, 6. Lielā nometne Ugunskurs 1992. g. Kanādas ziemeļos, kur pirmo reizi piedalījās arī gaidas un skauti no Latvijas, tad 7. Lielā nomet-ne 1997. g. Kopsolī Katskilu kalnos Ņujorkas pavalstī, 8. Lielā nometne Kalnaine 2002. gadā Masačusetas pa-valstī, 2004. g. 9. Lielā nometne Dzies-mu gars – Saulainē Kanādā un 10. Lie-lā nometne Zvaigžņu sega – Mičiganas

pavalstī.Gaidas Latvijā, lai atzīmētu latvie-

šu gaidisma 90 gadus un Vispasaules gaidisma 100 gadus, plāno rīkot no-metni no 7. līdz 14. jūlijam, kā arī iz-dot grāmatu Gaidisma simts mirkļi ar fotogrāfijām no visām vienībām Lat-vijā, kā arī no vienībām ASV, Kanādā un Austrālijā, kas atspoguļotu gaidis-ma darbību un aktivitātes.

Lai pieminētu un atzīmētu 90. gadu jubileju, gaidu vadītājas pul-cēsies Latviešu gaidu kustības (LGK) un Latviešu skautu kustības (LSkK) konferencē no 23.  līdz  25.  martam Bostonā. Abu kustību uzdevumos konferenci rīko vad. Karmena Ziedi-ņa no Sauleskalna (7.) gaidu vienības un vad. Aivars Oga no Daugavas (8.) skautu vienības. Konferences notiek katrus divus gadus, lai analizētu pa-veikto un nospraustu mērķus nākotnes darbam. Šoreiz tiks pārrunāta pagāju-šā 10. Lielā nometne, un plāni tiks kalti 11. Lielai nometnei, būs ziņojumi par sadarbību ar Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju (LSGCO) un par jaundibināto Latvijas Skautu un gaidu fondu. Sestdienas vakarā tiek plānotas jubilejas vakariņas ar sekojošu mītnes vakaru.

Uz gaidisma 85 gadu jubileju tika izdota grāmata Arvien modra, kas at-spoguļoja 460 lapaspusēs gaidisma vēsturi no 1921. līdz 2006. gadam ar 1300 fotogrāfijām, par visiem gaidis-ma vēstures posmiem: pirmskara Lat-vijā, trimdā Vācijā, aizjūras zemēs un atkal atjaunotā Latvijā. Grāmatu vēl var iegādāties pie Latviešu gaidu kus-tības apgādes nozares vadītājas: Ilzes Rupneres, 83 Brook Run Lane, Stam-ford, CT 06906, e-pasts: irupners@op-tonline.net. Cena: $20 ASV, ieskaitot piesūtīšanu ASV un Kanādā.

Vad. Maija ŠķinķeLaikrakstam „Latvietis“

Latviešu gaidām 90 gadi!Turpinājums no 1. lpp.

Skautu un gaidu vadītāju konference 2009. gadā.

FOTO

Ale

ksan

drs M

edni

s

šies no iepriekšējās dzīves vietas Ma-sedonas kalnā (Mt. Macedon), kur vai-rākas reizes mūsu sētai tuvojās lielie ugunsgrēki. Un pat šeit, Orbostā, tik

tuvu mums pienāca ugunsgrēks pagā-jušā vasarā, ka četras dienas un naktis visa pilsēta bijām bez elektrības!

Šobrīd milzīgie lieti ir norimuši, bet pēc vakardienas lietus gāzes par jaunu visi ceļi slēgti uz jūrmalas pilsētiņām.

Sola lietainu visu marta mēnesi,

bet šodien atkal saulīte spīd.Un visa daba tikusi atjaunota, svai-

ga, mirdzoša un zaļa!!Nekur citur uz pasaules šobrīd ne-

vēlētos būt.Dace Ezergaile

Laikrakstam „Latvietis“

Plūdi ViktorijāTurpinājums no 9. lpp.

Trešdien, 2012. gada 14. martā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

mūsu tautas vienotību! Šādai piemiņas dienai ir jānotiek tajā dienā, kad bija tie lielie jauniešu zaudējumi un ko no-sprauda paši karavīri! To arī nevaram darīt Lāčplēša dienā, jo tai ir pavisam cita nozīme Latvijas vēsturē; neviens Otrā pasaules kara latviešu karavīrs nav apbalvots ar kādu Lāčplēša kara ordeni par varonību Otrā pasaules karā.

Kad iesākās Otrais pasaules karš 1939. gadā, Latvija pasludināja neit-ralitāti; mēs nevēlējāmies iesaistīties karā nedz arī būt iekļauti Padomju Sa-vienības vai nacistiskās Vācijas ietek-mes sfērā, par ko bija jau slepus vie-nojušies un izlēmuši abi diktatorisko valstu vadoņi – Staļins un Hitlers. Kad Staļins ar Hitleru, kā sabiedrotie, bija jau sadalījuši Poliju savā starpā un no-slepkavojuši desmitiem tūkstošu cilvē-ku, tad ar abu totalitāro valstu valdību vienošanos, pienāca Baltijas valstu kārta, to starpā arī Latvijas – ultimāts, okupācija, terors, slepkavības un mas-veidīgas represijas pret Latvijas iedzī-votājiem, to starpā masveidīgas lat-viešu tautas deportācijas uz Sibīrijas vergu nometnēm. Kad vācieši pārstei-dza krievus, uzbrūkot savai agrākai sabiedrotai (Padomju Savienībai), un abi diktatori uzsāka savā starpā sīvu varas cīņu, tad tas pārtrauca Sarkano

teroru Latvijā, bet tikai uz brīdi, jo ie-sākās jauns – nacistiskās Vācijas tero-ra vilnis, kas vēlās pāri Latvijai – mas-veida ebreju slepkavības un Latvijas nacionālistu likvidēšana, ko jau bija labu daļu veikusi agrākā sabiedrotā – Padomju Savienība.

Latviešu leģiona karavīri cīnījās tikai Austrumu frontē, un vienīgi fron-tē, pret to varu, kas 1940.-1941. gadu posmā bija okupējusi Latviju un vei-kusi terora aktus un represijas pret Latvijas civiliedzīvotājiem. Nirnber-gas kara tribunāls 1946. gada oktobrī skaidri nosprauda un pasludināja to personu loku, kas ir uzskatāmi par kara noziedzniekiem, to starpā vācu SS organizācija.  Šī  Otrā  pasaules kara tribunāla un cita Rietumu Sa-biedroto  dokumentācija  ļoti  speci-fiski un skaidri norāda, ka Latviešu leģiona karavīri nav pieskaitāmi pie vācu  SS  vienībām  vai  struktūrām, kā  to  ar  skaidru  nolūku  darīja  un pauda  neinformētā  Padomju  Savie-nība  savas  iekšējās politiskās varas nostiprināšanās iemeslu dēļ Latvijā.

16. marts latviešu tautai ir piemi-ņas diena, kad abas latviešu divīzijas, svešas varas raidīti pret otru iznīcino-šu varu, tika iesaistīti kaujās pret lie-lu pārspēku; kritušo skaits sasniedza vienas veselas divīzijas sastāvu. Nebija neviena ģimene vai paziņu loks Lat-vijā, kas nebija skarti ar šo traģēdiju.

Kopumā, latviešu karavīru rindās krita ap 80 000 latviešu karavīru – tos mēs pieminam, ieskaitot tos latviešu kara-vīrus, kas tika saņemti Padomju Savie-nības gūstā un nomira Sibīrijas vergu nometnēs pēc Otrā pasaules kara.

Katru gadu, propagandas motivē-ta, Krievijas un kreisā prese izplata dezinformāciju par Latviešu leģionu un mēģina pievērst starptautisku uz-manība 16. marta pasākumiem Lat-vijā, kad latviešu tauta piemin savus kritušos jauniešus, kas abu varu (Pa-domju Savienības un nacistiskās Vāci-jas) pakļautībā krita kaujas laukos vai mira Padomju Savienības vergu no-metnēs. Nepakļausimies propagandai!

Atcerēsimies  un  pieminēsim savus  kritušos  un  vergu  nometnēs noslepkavotos  Otrā  pasaules  kara laikā  bojā  gājušos  latviešu  karavī-rus – mūsu vectēvus,  tēvus, brāļus, brālēnus, radiniekus vai tautas brā-ļus. Tas ir mūsu pienākums to darīt. Nepakļausimies svešu varu ietekmei, kā to mēģina darīt pretvalstiski spē-ki – dēvējot šo atceres un svēto pie-miņas dienu par fašisma atdzimšanu vai nacisma slavināšanu. Stāvēsim par patiesību!

Andrejs Mežmalisatv. flotiles admirālis

Daugavas Vanagu priekšnieks unDaugavas Vanagu

centrālās valdes priekšsēdis

Nepakļausimies...!Turpinājums no 1. lpp.

mērķtiecīgu darbu. Viņa drošais pie-sitiens, it sevišķi grūtajā kreisā rokā, radīja precīzu spēli. Trīs nospēlētie gabaliņi pārstāvēja trīs dažādus mū-zikas periodus: klasisko ar Karla Čer-nija (Czerny) Allegretto, romantisko ar Roberta Šūmaņa Jautro zemnieku un baroku ar J. S. Baha Menuetu sol ma-žorā. Jauniņais pianists droši piesēdās pie klavierēm un nevainojami nospēlē-ja visu no galvas, iegūdams publikas siltu atzinību, ziedu pušķi un mazu kartīti, pret kuru varēs veikalā pats sev izvēlēties kaut ko piemērotu un patī-kamu. Vērosim Raimonda muzikālo attīstību ar lielu interesi.

Sarīkojums beidzās ar DV vīru kora Daugava priekšnesumu. Piecpad-

smit vīri iekārtoti tā, lai trīs pirmie te-nori stāvētu priekšā, gandrīz kā solisti. Uz ežiņas galvu liku izskanēja skumji, iejūtīgi un jo labāk tādēļ, ka koris uz-manīgi skatījās uz diriģenti. Jāzepa Vī-tola Mana tauta, laimdienīte ar Annas Brigaderes romantiskiem vārdiem jau skanēja pozitīvāk, liriskāk, priecīgāk. Kārļa Ulmaņa teksts labi sader ar Jāņa Norviļa mūziku dziesmā Kam drosme ir, ko vīri nodziedāja apliecinoši, spē-cīgi. Nodaļas karogu iznesa Lāčplēšu dziesmas pēdējā panta pavadībā. Di-riģente Astra Kronīte, kā vienmēr, no saviem vīriem mācēja izvilināt visu ie-spējamo gan dinamikā, gan izjūtā, gan precīzā dziedājumā.

Un tad – pārsteigums. Oskara Kalpaka 130 gadus atzīmēja ar lielu kliņģeri, kam iespraustas 13 svecītes. (Ar 130 varētu izcelties ugunsgrēks!)

Korim palīdzot, publika kājās stāvē-dama nodziedāja Es karā aiziedams, tad Imants Kronītis un Gunta Rudzī-te nopūta svecītes – maza, skaista ce-remonija Latvijas armijas pirmajam vadonim par godu. Sekoja Vanadžu sarūpētais kafijas galds ar kliņģeri, pī-rāgiem un kūkām. Garšīgi!

Šoreiz gribās speciāli pieminēt arī programmas vāku, ko ar savu parasto rūpību realizēja Imants Kronītis. Vāks sastāv no visām atrodamām Oskara Kalpaka fotogrāfijām, kur gandrīz vi-sās viņš uzņemts armijas uniformā, bet vienā ar savu iemīļoto vijoli. Oskars Kalpaks bija glīts cilvēks, vienalga, ar ūsām vai bez. Vāks ir neparasts un skaists, un noteikti prasīja daudz laika. Paldies par pūlēm!

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Kalpaks – 130Turpinājums no 2. lpp.

armijā un tad gudro, kā to pateikt ve-cākiem. Viņa jaunības bezbēdīgums skan viņa tālākajās kara gaitās. Gūstā, nodoti krievu rīcībā sūtīšanai atpakaļ uz Padomju savienību, viņš un viņa karabiedri 1. maija parādē, ko pieņem kāds krievu ģenerālis, soļo vācu armi-jas solī, klusēdami.

Saieta dalībnieki klausījās sekojo-šo karavīru atmiņas:

Vladis Calkovičs – 15. divīzijas le-ģionārs. Piedzīvojis smagas cīņas pie

Volhovas purviem, Veļikiji Lūki un beigu posmā – frontē Austrumvācijā. Ar lielu cieņu atceras pulkvedi Janu-mu. Ievainots. Kara beigās – Cēdelge-mas gūstā.

Arvīds Purvis – 19. divīzijas le-ģionārs. Cīnījies Kurzemes cietoksnī un ievainots. Ziemsvētku kaujās. Kara beigās – Cēdelgemas gūstā.

Verners Voitkus, kādreizējais Kanberas ev. lut. draudzes mācītājs (viņsaulē), 19. divīzijas mācītājs. Cī-nījies Kurzemes cietoksnī, ievainots Ziemsvētku kaujās. Kara beigās – Cē-delgemas gūstā.

Gints Stīpnieks – Gaisa izpalīgos. Ievainots. Nonāk franču/amerikāņu gūstā un vairākkārt draud sūtīšana uz Padomju Savienību.

Žanis Mediķis – lidotāju dienestā. Kara beigās – Cēdelgemas gūstā.

Šiem karavīriem ir piešķirti vairā-ki apbalvojumi, ieskaitot Dzelzs krus-tu 1. šķiru.

Atmiņu stāstu noslēgumā karavīri saņēma baltu rozi.

Kuplā klausītāju saime pakavējās pie kafijas un uzkodām.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

„Mēs cīnījāmies...“Turpinājums no 6. lpp.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 14. martā

četrpadsmitā gadsimtā Francijas pilsē-tiņām un tagad ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma saraks-tā. Šai reģionā nodarbojas ar lauk-saimniecību, audzē kukurūzas, sienu, valriekstus, sēnes, trifeles; ražo sieru, valriekstu eļļa un vīnu. Mūsu ceļotāji apciemojuši Kastelno pili (Château de Castelnaud), kurā atrodas viduslaiku kara muzejs. Kalvis rāda interesantu eksponātu fotogrāfijas un pastāsta par tiem. Piemēram, par katapultu (fran-ciski – trébuchet) un par milzu stopu.

Skatam fotogrāfijas un turpinām ceļojumu kopā ar Kalvi un viņa ģime-ni, aplūkojot Beinaku (Beynac) – ļoti senu vieta pie Dordoņas upes; kalna galā Beinaka pils, kas kā feodāļa cie-toksnis sākts celt jau 1115. gadā, kad Beinaka valdnieks bija Mainards.

Visbeidzot skatām fotogrāfijās pasaules īstu kultūras, vēstures un mākslas retumu – Fontdegaumes alas Lesezijā (Les Eyzies – Grotte Font de Gaume). Šajās alās uz sienām freskas, kurās attēloti dzīvnieki (zirgus, bizo-ni, utt.). Francijas valdība ļoti rūpējas par šīs unikālās lietas – gleznojumiem uz alas sienām – saglabāšanu; dienā tās var apskatīt ne vairāk kā 80 cilvē-ku, nedrīkst arī uzņemt fotogrāfijas. Lai varētu apmeklēt šīs alas, bija jāpie-sakās sešus mēnešus iepriekš. Kalvis vēl pastāsta, ka Grandroka kaļķak-mens alas (Grotte Grand Roc) ir līdzī-gas Kaļķakmens krastam (Limestone Coast) Dienvidaustrālijā, kur aug arī līdzīgas šķirnes vīnogas kā – Kūnavo-rā (Coonawarra), piemēram. Kazeles alās (Les Grottes du Roc de Cazelle) vēl ceļojām līdzi un fotogrāfijās ap-skatījām vēsturisko brīvdabas muzeju; neticami, ka mājas ir izbūvētas klintīs, un kalnu takas ved cieši pie klintīm.

Tā interesantā ceļojumā laiks pa-

skrējis nemanot. Saimnieces mūs pēc referāta pacienāja ar vieglām pusdie-nām franču stilā (salāti bija lieliski!).

Sarīkojums turpinājās ar draudzes priekšnieka vietnieka Andra Ziedara pateicības vārdiem Draudzes dāmu kopas priekšniecei Inesei Bērziņai par viņas ilggadējo, nesavtīgu un ar lielu mīlestību veikto darbu, ko viņa veikusi šajā amatā darbojoties jau de-viņus gadus. Viņa tika sveikta ar ziedu pušķi un dāvanu.

Ar labiem vēlējumiem turpmākam darbam un ar ziediem tika sveikta arī jaunā Dāmu kopas priekšniece Irē-ne  Ziedare. Klātesošie viņas sveica ar ilgiem aplausiem. Inese Bērziņa īsā uzrunā pateicās par sveikšanu, kā arī pakavējās atmiņās. Viņa 10 gadus brīvprātīgi palīdzējusi darbos Tērvetes nometnē, 10 gadus – Sprīdīšos un nu deviņus gadus kā Melburnas Sv. Krus-ta Draudzes dāmu kopas priekšniece. Tiešam ir ilgi gadi, pašaizliedzīgi un ar prieku strādājot, aizvadīti. I. Bēr-ziņa pateicās visiem, kas atbalstījuši viņu visus šos gadus.

„Nekas jau nerodas no nekā,“ teica Andris Ziedars, ar ziedu veltēm patei-coties šīs dienas sarīkojuma rīkotājām un pusdienu gādātājām Dzintrai  Sa-mulei un Irēnei Ziedarei.

Mācītājs Dainis Markovskis iztei-ca pateicību visiem – abām dāmām un visai darbinieku komandai – čaklajiem rūķīšiem, kas par visu bija gādājuši.

Un izrādās, ka tieši šodien savu zī-mīgo jubileju svin Astra, un mācītājs draudzes vārdā viņu sveica, pasnie-dzot piemiņas velti – Zentas Mauriņas atziņu grāmatiņu, vēlot veselību un svētību. Jubilāri aicināja priekšā, un Irēne Ziedare pasniedza viņai kliņģeri ar degošām jubilejas svecītēm. Jubilā-re apsēdās, bet visi klātesošie piecē-lās kājās, lai nodziedātu Daudz baltu dieniņu. Astra pateicās par uzmanību, apsveikumu, pieminot, ka viņa ir šajā

draudzē jau no 1951. gada, kad viņu ie-skaitīja draudzē tās dibinātājs prāvests Grosbahs. Viņa arī teica, ka lepojās, ka viņas dēls – viens no pirmajiem prāvesta Grosbaha kristambērniem, tagad kalpo baznīcā.

Seko kafija un franču kūciņas (gan no franču veikala, ne Francijas).

Un nu ir arī brīdis, kad visi tiek cienāti ar Astras jubilejas kliņģeri.

Protams, iegādājāmies arī loterijas biļetes, laimestu saiņi glīti sarindoti uz galda pie sienas, bet pati laimestu izlo-ze gan būs tikai uz Lieldienām.

Vēl jāpastāsta, ka salvetes uz gal-diem bija balti-zilas-sarkanas, katru galdu rotāja zaļš ābols, kurā iesprausts mazs Francijas karodziņš un saulainās saules puķes vāzēs uz galdiem, un, ak, jā, fonā klusi skanēja franču mūzika.

Paldies visiem rīkotājiem, organi-zētajiem, darītājiem, paldies Kalvim un baznīcas draudzes dāmu kopai un viņu čaklajiem palīgiem! Paldies par lielisko pēcpusdienu.

I.N.Laikrakstam „Latvietis“

* franciski „Bon jour“ – „Labdien!“

Dievkalpojums un ceļojumsTurpinājums no 5. lpp.

No kreisās: Jaunā draudzes Dāmu ko-pas priekšniece Irēne Ziedare, māc. Dainis Markovskis, līdzšinējā Dāmu kopas priekšniece Inese Bērziņa.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

jās bērnudārza grupiņās, kur bērni nāk no poļu, krievu, igauņu, lietuviešu un citām ģimenēm. Ar bērnudārza valodas problēmas atrisināšanu tiktu novērsta arī absurdā situācija, kad valstī nesen ie-braukušie cilvēki, kuriem piedāvā viņu bērniem izvēlēties bērnudārzu, visbie-žāk izvēlas bērnudārzu, kurā saziņa notiek krievu valodā. Ar šīs problēmas atrisināšanu tiktu novērsta arī situācija, kad latviešu ģimenes valsts finansēto bērnudārzu vietu trūkuma dēļ ir spiesti sūtīt savu bērnu pašvaldības bērnudār-zā, kurā dominē krievu valoda.

Šī Nacionālās apvienības ideja par vienu valodu – latviešu valodu – mācī-bu procesā, ir sadzirdēta un guvusi at-saucību, pirmkārt, koalīcijas partneros un arī citu partiju politiķos. Otrkārt, ideja ir sadzirdēta sabiedrībā kopumā, kura vēlas, lai Latvijas izglītības ies-tādes reintegrētos Eiropā, nevis ar t.s.

mazākumtautību, bet faktiski ar kriev-valodīgajām skolām un bērnudārziem būtu kā Krievijas pagarinājums Eiro-pas Savienībā. Jo īpaši vēlos uzsvērt, ka Latvijā mazākumtautību bērnudār-zi un skolas tika veidotas kā pretim-nākšanas solis mazākumtautībām, un tas ir pārejas posms no padomju pe-rioda izglītības uz eiropeisku izglītību valsts valodā, nevis gala rezultāts. Šo-brīd arvien vairāk jūtams, ka sabiedrī-ba, domājot par Latvijas izglītību, šīs lietas labi izprot.

Lai veiksmīgi notiktu pāreja uz latviešu valodu visās pirmsskolas iz-glītības iestādēs, nepieciešams veikt četrus darbības soļus.

Pirmkārt, izveidot darba grupu ar augsti kvalificētiem Latvijas augstsko-lu u.c. iestāžu pirmsskolas izglītības speciālistiem. Šī darba grupa pirms-skolas izglītības iestādēm izstrādātu izglītības programmu paraugmodeli.

Otrkārt, jāorganizē darbs ar vecā-kiem. Ja būs pozitīva vecāku un visas

ģimenes attieksme, bērns veiksmīgāk iejutīsies latviskā vidē pirmsskolas iz-glītības iestādē.

Treškārt, jāveic sabiedrības infor-mēšana par plānoto ieceri un par laba-jiem piemēriem Latvijā un citur pasau-lē: kā bērns iejuties bērnudārzā, kurā nodarbības notiek otrā valodā, un kā pedagogi veiksmīgi spēj veikt daudz-veidības vadību savā ikdienas darbā.

Ceturtkārt, jāizstrādā un jāveic gro-zījumi likumdošanas dokumentos. Tie būtu jāpieņem vai nu Izglītības likumā, vai arī, tā kā mums ir drosmīgs un uz reformām orientēts izglītības un zināt-nes ministrs Roberts Ķīlis, varētu tikt pieņemti grozījumi Ministru Kabineta noteikumos par latviešu valodu pirms-skolas izglītības iestādēs, kurus Minis-tru kabinets atbalstītu. Saprotams, ka šos četrus darbus varam darīt paralēli, vienlaikus. Aicinu tos sākt jau šodien!

Vineta Poriņa, Dr. philol.,Saeimas deputāte

(Nacionālā Apvienība)

Latviešu valoda bērnudārzosTurpinājums no 3. lpp.

Trešdien, 2012. gada 14. martā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.Anita Vanaga. Blīvā telpa. Dr.

Gunta Belēviča kolekcija. Māksli-nieks – Guntars Sietiņš, tipogrāfi-ja – Livonia Print, izdevējs – SIA Blankenfelde

Jānis Kalnačs. Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs. Mākslinie-ce – Inta Sarkane, tipogrāfija – Jelga-vas tipogrāfija, izdevējs – Neputns

Autoru kolektīvs, sastādītājs Guntis Gailītis. Rīgas Brāļu kapi. Mākslinieki – Valdis Villerušs, Jānis Pavlovskis, tipogrāfija – Spauda, izde-vējs – Jumava

Autoru kolektīvs. Mākslas mu-zejs Rīgas birža. Mākslinieks – Ju-ris Petraškevičs, tipogrāfija – Preses nams Baltic, izdevējs – J.L.V.

Balvai par mūža ieguldījumu grā-matniecībā šogad izvirzīta Anitra Pārupe, neskaitāmu Latvijā izdoto

grāmatu redaktore. Cienījamo kundzi grāmatnieki godinās noslēguma cere-monijā.

Martā un aprīlī ar nominētajām grāmatām lasītāji varēs iepazīties iz-stādēs un no 5. marta līdz 9. aprīlim balsot portālā Delfi par savu skaistāko grāmatu.

Nominēto grāmatu izstādes no 5. – 31. martam Rīgas Centrāla-

jā bibliotēkā, Brīvības ielā 49/53,no 12. marta – 11. aprīlim grāmatu

namā Valters un Rapa, Aspazijas bul-vārī 24,

no 3. – 30. aprīlim Latvijas Nacio-nālās bibliotēkas Elizabetes ielas skat-logā.

Grāmatas dara mūs un mūsu dzī-vi skaistāku. Varbūt grāmatas izglābs pasauli?

Guna BīriņaLaikrakstam „Latvietis“

AdelaidēSestdien,  17.  martā, plkst. 10.00 – 12.00 Tālavas mazajā zālē LAIMAS rīkotā tikšanās ar Centrelink pārstā-vi, ACAT (Aged Care Assessment Team) pārstāvi un veco ļaužu aprūpes nama vadītāju. Būs iespēja uzdot jau-tājumus, paņemt brošūras un saprast, kas ir noteicošais veco ļaužu aprūpes nama izvēlē. Lūdzu pieteikties LAI-MAS birojā līdz 15. martam kafijas galda vajadzībām.

Trešdien, 21. martā, plkst. 11.00 au-tobuss aties no ALB nama LAIMAS izbraukumam uz Seaford Hotel pus-dienām. $15 personai. Pieteikties LAI-MAS birojā līdz 16. martam.Ceturtdien,  22.  martā, plkst. 11.00 LAIMAS brīvprātīgo darbinieku sa-nāksme, lai pārrunātu šīgada plānoto darbību. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 19. martam kafijas galda vajadzī-bām.Sestdien, 24. martā, plkst. 11.00 Tā-lavas virtuvē Māra Kolomitseva rādīs

kā taisīt pashu. Ziedojumi sākot ar $3. Pieteikties līdz 16. martam LAIMAS birojā.Sestdien, 24. martā, humāno palīdzī-bas Latvijai saiņu nodošana un tilpņa iekraušana Tālavā. Saiņu pieteikša-na ALB grāmatnīcā sestdienās no plkst. 10.00-12.00.Svētdien, 25. martā, plkst. 14.00 Ade-laides Latviešu biedrības literārā pēc-pusdiena Tālavas mazajā zālē. MLB

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

Turpinājums 16. lpp.

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi17. martsĢertrūde, Gerda1892. gleznotāja Aleksandra Beļcova.1917. (j.s., pēc v.s. 4. marts) Februāra revolūcija: Mihails Aleksandrovičs at-teicās no Krievijas cara titula; vara pār-gāja Pagaidu valdībai ar kņazu Georgi-ju Ļvovu vadībā.1922. aktieris Miervaldis Ozoliņš.1927. Rīgas pils Baltajā zāle notiek atvadīšanās no mirušā pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes, kurš tika apbedīts Meža kapos.1944. tiek sastādīts Latvijas Centrālās padomes memorands, aicinot atjaunot Latvijas republikas suverenitāti. To parakstījuši bija 188 politiķi, kultūras darbinieki un inteliģences pārstāvji.

18. martsIlona, Adelīna1872. literatūras kritiķis, publicists Jā-nis Jansons (arī Jānis Jansons-Brauns).1902. rakstnieks Jānis Dimants (īstajā vārdā Jānis Dzelme).1902. dzejnieks, gleznotājs Daniels Grečs.1912. valodnieks, folklorists Arturs

Ozols.1916. Pirmais Pasaules karš – Galipoli kauja: spēcīgā Sabiedroto uzbrukumā Dardaneļiem tika zaudēti trīs kaujas kuģi, un briti bija spiesti atkāpties.1949. sabiedriska darbiniece Austrā-lijā, laikraksta Austrālijas Latvietis izdevēja Latvian Publishing galvenā īpašniece Gunta Vagare.

19. martsJāzeps, Juzefa1892. publicists, gleznotājs, Dievturu sadraudzības dibinātājs Ernests Bras-tiņš.1892. ārsts, bioķīmiķis Aleksandrs Šmits.1897. publiciste, skolu darbiniece, fol-kloras vācēja Agnese Garijone.1937. vēsturniece Velta Pāvulāne.1937. SLT aktieris un diriģents Jānis Ķauķis.1959. ALT aktieris Pēteris Saulītis.

20. martsMade, Irbe1652. Ēbelings (Ebeling, Gottschalk) iecelts par mācītāju Gambijas kolonijās.

1927. rakstnieks Tālis Vaidars (īstajā vārdā Tālivaldis Sīlis).

21. martsDzelme, Una, Unigunde, Benedikts1857. zemestrīcē Tokijā, Japānā gāja bojā vairāk kā 100 000 cilvēku.1927. fiziķis Edgars Imants Siliņš.

22. martsTamāra, Amalda, Imalda, Gabriela, GabrielsStarptautiskā ūdens diena 1926. žurnālists Zigurds Mežavilks.1927. dibināta studenšu korporācija Gaujmaliete.1931. rakstnieks, dzejnieks, literatūras zinātnieks Valters Nollendorfs.1939. Vācijas karaspēks iegāja Klaipē-dā (Mēmelē) Lietuvā.1943. sab. darbinieks, SLT aktieris un režisors Jānis Grauds.1949. sabiedrisks darbinieks Austrāli-jā, muzikants Andris Kariks.

23. martsMirdza, Žanete, Žanna1932. rakstnieks Jānis Plotnieks.  ■

Latvijas skaistās grāmatasTurpinājums no 11. lpp.

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 14. martā

priekšsēde Iveta Laine referēs: Kas ir latviska identitāte un kā to saglabāt Austrālijā. Ieeja $5. Vīns un uzkodas.Otrdien, 27. martā – 30. marts LAI-MAS aprūpētāju grupas izbraukums uz Wallaroo.Sestdien, 31. martā, plkst. 11.00 Lat-viešu skolas Lieldienu svinēšana. Olu krāsošana, ripināšana un šūpošana – nāciet pulkā! Varēs dabūt arī kūkas un kafiju. Ieeja pret ziedojumiem. Gai-dām lielus un mazus zaķus kuplā skai-tā. Visi aicināti! Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 18. martā, plkst. 11.00 Cie-šanu laika 4. svētdiena. Dievkalpo-jums bez dievgalda. Pēc dievkalpoju-ma draudzes gadskārtējā pilnsapulce baznīcas zālē.Svētdien, 1. apr., plkst. 11.00 Pūpolu svētdiena. Dievkalpojums ar dievgal-du.

BrisbanēSestdien, 17. martā, plkst. 12.00 Zo-lītes pēcpusdienas Latviešu namā DV sarīkojumā. Piedalīšanās $5.Sestdien, 24. martā, plkst. 14.00 Bris-banes Latviešu biedrības pilnsapulce Latviešu namā. Biedru pilnsapulce ir atskaite par aizvadīto gadu, un jaunu ierosinājumu devēja nākamam gadam, tādēļ atradīsim ikviens pāris stundas laika, lai kopējā domu izmaiņā atrastu labākos risinājumus! Sestdien, 24. martā, plkst. 15.00 Lat-vijas video izrāde Latviešu namā.Svētdien, 25. martā, plkst. 13.00 Rok-darbnieču kopas nodarbības Latviešu namā.Svētdien, 25. martā, plkst. 15.00 Bēr-nu skoliņa Cepums Latviešu namā. Sanākšana latviešu bērniem un to ve-cākiem. Bilingvālā vidē apgūstam va-lodu, latviešu tradīcijas un mācāmies pirmās iemaņas kulinārijā. Jaunajiem dalībniekiem līdzi paņemt priekšauti-ņu un roku dvielīti. Tuvāka informā-cija no Baibas Grīnbergas (0451 148 089). E-pasts: bagrii@inbox.lvSvētdien,  1.  apr., plkst. 15.00 Bērnu skoliņa Cepums Latviešu namā. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva.Svētdien,  18.  martā, plkst. 11.30 Dievkalpojums ar dievgaldu Nācaretes baznīcā.

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudze

MelburnāSestdien, 17. martā, plkst. 11.00 Mel-burnas DV nodaļa rīko plkv. O. Kal-paka un Latviešu Leģiona svētbrīdi Fawkner kapsētā.Sestdien,  17.  martā, plkst. 12.30 Melburnas DV nodaļa rīko plkv. O. Kalpaka un Latviešu Leģiona piemi-ņas sarīkojumu DV mītnē. Edmunda

Smalkā referāts Kalpaks un Latvijas atbrīvošana pēc viņa. Laipni gaidām jūs visus.Sestdien,  17.  martā, plkst. 15.00 – 17.00 kora Atbalsis Melburnas nodaļas pirmais mēģinājums šogad Latviešu nama Lielajā zālē. Aicināti visi dzie-dātgribētāji mācīties dziesmas Adelai-des Kultūras dienām.Svētdien,  18.  martā, plkst. 16.00 – 18.00 fotomākslas izstādes Washi at-klāšana Photonet Gallery 15a Railway Place, Fairfield. Izstādē piedalās Kallena Kučera. Izstāde atvērta no 10.00-16.00 otrdien līdz sestdien no 18. mar. – 5. apr.Sestdien, 24. martā, plkst. 9.00 lieto-to mantu tirdziņš Latviešu ciemā.Sestdien,  24.  martā, plkst. 13.00 Pankūku pēcpusdiena Latviešu ciemā.Sestdien, 24. martā, plkst. 15.00 Kora Atbalsis mēģinājums Latviešu nama Lielajā zālē.Piektdien, 30. martā, – 1. apr. gaidu un skautu ESGAV nometne.Sestdien, 31. martā, plkst. 15.00 Kora Atbalsis mēģinājums Latviešu nama Lielajā zālē.Sestdien, 31. martā, Daugavas skolas Lieldienu izstāde. Melburnas 1. latv. ev. lut. draudzeMāc. Māra Saulīte. Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Dainis Markovskis.Svētdien,  18.  martā, plkst. 10.00 dievkalpojums.Svētdien,  18.  martā, plkst. 14.00 dievkalpojums Latviešu ciemā.Svētdien,  25.  martā, plkst. 10.00 dievkalpojums.Svētdien,  1.  apr., plkst. 10.00 Palmu Svētdienas dievkalpojums.

PertāSestdien, 31. martā, plkst. 18.00 va-kariņas – Cūkas bēres Latviešu Centra pagalmā. Pieteikšanās pie V. Zāmures, tel. 9294 3806 vai A. Jones, tel. 9276 2806. Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien,  25.  martā, plkst. 10.30 dievkalpojums angļu valodā.

SidnejāSestdien,  17.  martā, leģiona atceres diena DV sarīkojumā. Plkst. 11