nabadzība un atstumtība vecāko es pilsoņu starpā ņojums ... · 8/69 dv\855616lv.doc lv „lai...

$: Nabadzība un atstumtība vecāko ES pilsoņu starpā ņojums ... · 8/69 DV\855616LV.doc LV „Lai vecumdienās varētu dzīvot cienīgi un cilvēcīgi.” (DE, sieviete, 62 gadi)$
DV\855616LV.doc

LV LV

Kvalitatīvais pētījums

Nabadzība un atstumtība vecāko ES pilsoņu starpā

Apkopotais ziņojums —

2011. gada janvāris

Pētījumu pasūtījis Eiropas Parlaments. Šis dokuments neatspoguļo Eiropas Parlamenta viedokli.

Tajā pausti tikai autoru interpretācijas un atzinumi.

Kva

litatīv

ais

pētīju

ms

— T

NS Q

ual+

2/69 DV\855616LV.doc

LV

Eirobarometra kvalitatīvais pētījums

NABADZĪBA UN SOCIĀLĀ ATSTUMTĪBA

Pētījumu pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma veica TNS Qual+

TNS Qual+ Avenue Herrmann Debroux, 40

1160 Brussels Belgium

Nabadzība un sociālā atstumtība — apkopotais ziņojums

DV\855616LV.doc 3/69

LV

SATURA RĀDĪTĀJS 1. KOPSAVILKUMS.................................................................................6

1.1. Galveno tēmu kopsavilkums..........................................................................7 1.2. Uzskati par plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību un respondentu personīgā pieredze ......................................................................................................................8 1.3. Lēmēju izpratne par nabadzības un sociālās atstumtības problēmām ...........9 1.4. ES politika cīņai pret nabadzību — zināšanas un cerības............................10 1.5. Specifiski jautājumi — internets, dzīves apstākļi un nodarbinātība ...........10

2. MĒRĶI UN METODOLOĢIJA..............................................................12 2.1. Pamatinformācija un mērķi..........................................................................12 2.2. Metodoloģija un paraugu vākšana ...............................................................12

2.2.1. Struktūra...............................................................................................12 2.2.2. Diskusiju saturs....................................................................................14 2.2.3. Laiks.....................................................................................................14

3. GALVENĀS BAŽAS............................................................................15 3.1. Svarīgākās atziņas........................................................................................15 3.2. Nabadzības un sociālās atstumtības atainojums plašsaziņas līdzekļos ........16 3.3. Nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, kas ietekmē respondentu dzīvi 19

3.3.1. Dzīves dārdzība....................................................................................20 3.3.2. Veselības aprūpes pakalpojumi un aprūpes centri ...............................22 3.3.3. Dzīves apstākļi un vide ........................................................................23 3.3.4. Nabadzība vairākās paaudzēs ..............................................................24 3.3.5. Bezdarbs...............................................................................................25 3.3.6. Atbalsta trūkums ..................................................................................25 3.3.7. Birokrātija ............................................................................................25

3.4. Sabiedrības uzskati par nabadzību un sociālo atstumtību............................25 3.5. Aspekti, kuru trūkst nabadzības un sociālās atstumtības atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos ................................................................................................29

4. NABADZĪBAS UN SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS PROBLĒMU IZPRATNE ..34 4.1. Svarīgākās atziņas........................................................................................34 4.2. Cik labi lēmēji izprot nabadzību un sociālo atstumtību? .............................34 4.3. Jautājumi, kas uzskatīti par labi izprastiem .................................................39 4.4. Jautājumi, kas netiek uzskatīti par labi izprastiem.......................................40 4.5. Kā veicināt izpratni? ....................................................................................42

5. POLITIKA ........................................................................................44 5.1. Svarīgākās atziņas........................................................................................44 5.2. Zināšanas par ES politiku cīņai pret nabadzību...........................................44 5.3. Kas ES jādara attiecībā uz nabadzību? ........................................................46 5.4. Galvenie vēstījumi politikas veidotājiem.....................................................50 5.5. Viena lieta, kas politikas veidotājiem jāizdara ............................................53

6. SPECIFISKI JAUTĀJUMI...................................................................55 6.1. Svarīgākās atziņas........................................................................................55 6.2. Piekļuve internetam .....................................................................................55

6.2.1. Ietekme, ko rada piekļuve internetam vai tās trūkums ........................58 6.2.2. Kas politikas veidotājiem jādara attiecība uz piekļuvi internetam?.....59

4/69 DV\855616LV.doc

LV

6.3. Dzīves apstākļi un mikrorajons....................................................................61 6.3.1. Respondentu īpašās problēmas ............................................................61 6.3.2. Kas politikas veidotājiem jādara attiecība uz dzīves apstākļiem? .......63

6.4. Grūtības atrast darbu....................................................................................65 6.4.1. Respondentu īpašās problēmas ............................................................66 6.4.2. Kas politikas veidotājiem jādara attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēku grūtībām atrast darbu?.............................................................................68


DV\855616LV.doc 5/69

LV

Valstu nosaukumu saīsinājumi1

Beļģija BE

Čehija CZ

Dānija DK

Francija FR

Vācija DE

Grieķija EL

Ungārija HU

Īrija IE

Itālija IT

Latvija LV

Malta MT

Polija PL

Portugāle PT

Rumānija RO

Slovākija SK

Spānija ES

Zviedrija SE

Apvienotā Karaliste UK

1 Ziņojuma pamattekstā iekavās lietotais dalībvalstu uzskaitījums norāda, ka attiecīgo jautājumu vispirms uzdeva personas no konkrētās valsts.

6/69 DV\855616LV.doc

LV

1. KOPSAVILKUMS Tā kā gandrīz 84 miljoni eiropiešu dzīvo uz nabadzības riska robežas, Eiropas Savienība (ES) apvienoja spēkus ar tās dalībvalstīm, lai noteiktu 2010. gadu par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tā galvenie mērķi bija veicināt izpratni sabiedrībā par šiem jautājumiem un atjaunot ES un tās dalībvalstu politisko apņemšanos cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Galvenais 2010. gada princips bija dot iespēju izteikt savas bažas tiem cilvēkiem, kam jāsadzīvo ar nabadzību un sociālo atstumtību, un iedvesmot ikvienu Eiropas pilsoni un citas ieinteresētās puses iesaistīties šo svarīgo jautājumu risināšanā.2 Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Parlaments uzdeva veikt kvalitatīvo pētījumu 18 ES dalībvalstīs, lai izpētītu nabadzībā dzīvojošo un sociāli atstumto iedzīvotāju bažas. Šajā apkopotajā ziņojumā ietvertie pētījuma dati sniedz tiešu ieguldījumu ES pilsoņu Agorā par „Krīzi un nabadzību”, kas notiks 2011. gada janvārī. Pētījuma vispārīgie mērķi bija šādi:

noskaidrot to iedzīvotāju īpašās bažas, kuri dzīvo nabadzībā un saskaras ar sociālo atstumtību vai kurus tā apdraud, lai noteiktu jomas, kuras varētu iesniegt apspriešanai 2011. gada pilsoņu Agorā; un

tādējādi 2011. gada pilsoņu Agorā nepastarpināti sniegt ES politikas veidotājiem izpratni par nabadzībā dzīvojošo un sociāli atstumto iedzīvotāju bažām.

Izvēlētajās 18 dalībvalstīs kopumā pētījumā piedalījās 160 respondentu, kuru vecums bija virs 60 gadiem un kuri savā valstī dzīvoja zem nabadzības sliekšņa. No šiem respondentiem:

divas trešdaļas respondentu bija pensionēti, un mazākums no viņiem bija pensionēti invaliditātes/veselības problēmu dēļ. Mazākums no pensionētajiem respondentiem papildināja savus pensiju ienākumus, veicot papildu darbu;

trešdaļa respondentu nebija pensionēti, un no tiem aptuveni puse bija nodarbināti un puse bija nenodarbināti. Nodarbinātie respondenti bija dažādu amatu pārstāvji, piemēram, apkopēji, uzraugi, zīmju izgatavotāji, apsargi, šuvēji, floristi, aukles u. c. Daži strādāja nepilna laika darbus vai bija pašnodarbināti;

tikai aptuveni trešdaļa respondentu bija noslēguši laulību vai dzīvoja kopā ar savu partneri, savukārt pārējās divas trešdaļas respondentu bija neprecēti, šķīruši laulību, dzīvoja atšķirti vai bija atraitņi. Dažiem respondentiem — lai gan tādu bija mazākums — bija bērni, kuri dzīvoja ar viņiem kopā vai kurus viņi kaut kādā veidā finansiāli atbalstīja.

2 http://www.2010againstpoverty.eu/about/?langid=lv


DV\855616LV.doc 7/69

LV

1.1. Galveno tēmu kopsavilkums Pētījums parāda iedzīvotājus, kuri jūtas plašākas sabiedrības neievēroti un kuri uzskata, ka viņu dzīves patiesā aina netiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos un ka politikas veidotāji nesaprot, kāda ir nabadzīgo un sociāli atstumto iedzīvotāju dzīve. Galvenās problēmas ir saistītas ar materiālajiem un ikdienas dzīves aspektiem — dzīves dārdzību, nodarbinātību, pensiju, veselības aprūpi. Svarīgi ir arī nemateriālāki aspekti — sociālās atstumtības ietekme uz cilvēka pašapziņu un vēlme būt sabiedrības uzklausītam un novērtētam. Sajūtu, ka esi nepamanīts un atstumts, bieži vien pastiprina nabadzības stigmatizācija un kauna vai neērtības sajūta, kas ir daudziem respondentiem.

Galvenās pētījumā noskaidrotās tēmas bija šādas:

Vecāka gadagājuma nabadzīgie cilvēki uzskata, ka viņi vai viņu ikdienas dzīves grūtības nevienu neinteresē.

„Būsim godīgi — nevienam nerūp nabadzīgie cilvēki, nedz pašreiz, nedz agrāk.” (EL, vīrietis, 70 gadu)

Plašsaziņas līdzekļos netiek par viņiem stāstīts.

„Es neuzskatu, ka nabadzība ir plaši atspoguļota plašsaziņas līdzekļos. Manuprāt, televīzijā vairāk tiek rādīta bagātība... Visi ir bagāti, visi ir skaisti, visi ir slaidi; plašsaziņas līdzekļos jūs neredzat daudz nabadzības... Tas, iespējams, ir tādēļ, ka cilvēki vēlas redzēt pasaules pārtikušo daļu. Viņi negrib redzēt nabadzību.” (UK, sieviete, 64 gadi)

Politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji zina statistikas datus par nabadzību, taču viņiem ir ierobežota izpratne par patiesajiem apstākļiem.

„Nekas nenotiek, jo, kad mēs viņiem pajautājam, cik maksā litrs piena, viņi to nezina. Viņi nezina cenas. Viņiem nav jādodas iepirkties. Viņi zina par nabadzību, taču nezina, kas ir nabadzība. Ir liela bagātība, un ir arī liela nabadzība.” (HU, vīrietis, 60 gadu)

Vecāka gadagājuma nabadzīgie cilvēki uzskata, ka viņiem ir ierobežotas iespējas paust viedokli.

„Viņiem ir jārunā ar veciem cilvēkiem, lai izprastu, kā viņi dzīvo — vieni un pilnīgi nošķirti.” (PT, sieviete, 72 gadi)

Respondentiem galvenās bažas rada pamatproblēmas saistībā ar pārtiku, drošību, mājokli, veselību un nodarbinātību.

„Ir cilvēki, kuri ierobežo savus tēriņus pārtikai līdz nieka 3 zlotiem dienā. Tas nozīmē, ka viņi šķaida pienu ar ūdeni un pērk vienu litru piena un vairākus maizes klaipus uz visu nedēļu.” (PL, vīrietis, 69 gadi)

Viņi arī pauž bažas par nozīmi sabiedrībā un cienīgu dzīvi.

8/69 DV\855616LV.doc

LV

„Lai vecumdienās varētu dzīvot cienīgi un cilvēcīgi.” (DE, sieviete, 62 gadi)

Pensiju ienākumu un nodarbinātības jautājumi ir pamatā gandrīz visām galvenajām bažām, un šiem jautājumiem jāpiešķir politikas prioritāte gan valstu, gan ES līmenī.

„Veselības aprūpei tiek patērēta visa pensija.” (SK, sieviete, 63 gadi)

Respondenti vairākkārt pauda skeptisku attieksmi pret politisko gribu rīkoties.

„Viņi [lēmēji] ir tik ļoti aizņemti, sēžot pie galdiem un apspriežot vienu vai otru jautājumu, ka viņiem pēc tam ir jārīko cita sanāksme, lai apspriestu pirmajā sanāksmē apspriesto, taču patiesībā nekas netiek izdarīts.” (UK, sieviete, 69 gadi)

1.2. Uzskati par plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību un respondentu personīgā pieredze

Respondenti pārsvarā uzskatīja, ka nabadzības un sociālās atstumtības

problēmām netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Galvenais minētais iemesls šādam atspoguļojuma trūkumam bija saskatītā plašsaziņas līdzekļu apsēstība ar stāstiem par bagātību, turību, skaistumu un jaunību. Šie temati tika uzskatīti par cilvēku iekārotiem un tādēļ par pieprasītiem vai saistošiem.

Nabadzības un sociālās atstumtības atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos respondenti uzskatīja par pārspīlētu vai kļūdainu, piemēram:

o tie ir dati (skaitļi/statistika) un vizuāli satraucošas ainas (piemēram, izbadējušies cilvēki, vientulība un nošķirtība, un pagrimums vietējos mikrorajonos) vai

o tas ir ārkārtējs un sensacionāls. Šāds atainojums tika uzskatīts par neprecīzu un maldinošu.

Pretstatā šim neprecīzajam nabadzības un sociālās atstumtības atainojumam

plašsaziņas līdzekļos respondenti norādīja vairākas problēmas, kas, viņuprāt, ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Tās galvenokārt bija saistītas ar materiālām pamatvajadzībām, dzīvojot nabadzībā, un visbūtiskākās bija šādas:

o dzīves dārdzība;

o veselības aprūpes pakalpojumi un aprūpes centri;

o dzīves apstākļi un vide;

o nabadzība vairākās paaudzēs — nepieciešamība uzturēt bērnus vai bažas par gados jaunu cilvēku nodarbinātības iespējām.


DV\855616LV.doc 9/69

LV

Respondenti arī skaidroja, kā šie aspekti, piemēram, liela dzīves dārdzība un mazas pensijas izraisa sociālo atstumtību un nošķirtību.

Respondenti kopumā uzskatīja, ka plašsaziņas līdzekļu pieeja nabadzības un sociālās atstumtības problēmu atspoguļošanā nosaka sabiedrības attieksmi, proti, tā viņus lielā mērā neievēro un neizprot viņu situāciju vai redz to pārāk vienkāršoti. Respondenti jutās atstumti no sabiedrības un turklāt uzskatīja, ka trūkst sabiedrības iejūtības, rīcības un ieinteresētības attiecībā uz nabadzības un sociālās atstumtības problēmām, jo cilvēkiem, šķiet, tās nerūp, ja vien tās viņus personīgi neskar.

Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka nabadzības un sociālās atstumtības

atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos trūkst reālās dzīves piemēru vai gadījumu pētījumu par nabadzībā dzīvojošiem cilvēkiem un to, kā viņi tiek galā ar reālām ikdienas problēmām.

Respondenti vēlētos plašsaziņas līdzekļos redzēt tādus ziņojumus:

o kuros tiek pievērsta uzmanība pensionāru dzīves apstākļiem, piemēram, mājokļa apstākļiem un mikrorajonam, zemiem ienākumiem, izdzīvošanai maza budžeta apstākļos, problēmām saistībā ar vecumu, lielai komunālo pakalpojumu un īres maksai u. c.;

o kuros aplūkoti dažādie iemesli, kādēļ cilvēki ir kļuvuši nabadzīgi.

1.3. Lēmēju izpratne par nabadzības un sociālās atstumtības problēmām

Respondenti visbiežāk pauda viedokli, ka vietējā, valsts vai Eiropas līmeņa

lēmēji un politikas veidotāji lielā mērā neizprot nabadzības un sociālās atstumtības problēmas. Galvenais iemesls šādam izpratnes trūkumam ir uzskats, ka lēmēji dzīvo privileģētu dzīvi, saņemot lielas algas, un tāpēc viņiem nedraud ciešanas, ko izraisa nabadzība vai sociālā atstumtība.

Tas, ka lēmējiem trūkst izpratnes par šīm problēmām, ne vienmēr nozīmē to, ka viņi par tām nezina. Tomēr respondenti uzskatīja, ka trūkst lēmēju rīcības, ieinteresētības vai iejūtības.

Respondenti bieži pauda uzskatu, ka lēmumu pieņēmēji labi izprot datus,

piemēram, statistiku par nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu un sociālajām pensijām vai sociālai palīdzībai iedalītā finansējuma apjomu. Tomēr, pamatojoties uz dažu respondentu atbildēm, tas nenozīmē, ka lēmumu pieņēmēji izprot viņu ikdienas dzīves realitāti; šis aspekts tika uzskatīts par vāji izprastu.

Tā kā tika uzskatīts, ka lēmējiem ir neliela tieša nabadzības vai sociālās

atstumtības pieredze, daži respondenti ierosināja, ka sociāli atstumtie vai nabadzībā dzīvojošie iedzīvotāji varētu būt lēmēju padomnieki šajos jautājumos.

10/69 DV\855616LV.doc

LV

1.4. ES politika cīņai pret nabadzību — zināšanas un cerības

Kopumā respondenti nebija ļoti informēti par ES politiku cīņai pret nabadzību, taču uzskatīja, ka nabadzības jautājumi ES darba kārtībā ir iekļauti vispārīgākā līmenī. Tāpēc respondenti varēja minēt tikai dažus piemērus attiecībā uz ES politiku vai intervenci, ko viņi zināja vai bija pieredzējuši.

Respondenti izteica vairākas domas par to, kas jādara ES, lai apkarotu nabadzību. Divas visbiežāk minētās domas bija šādas:

o bezdarba problēmas risināšana;

o dzīves apstākļu un mikrorajonu uzlabošana.

Pie citām jomām, kurās ES jāveic pasākumi, pieskaitāma arī pensiju palielināšana, piekļuves veselības aprūpei un tās pieejamības uzlabošana, sociālās palīdzības sniegšana trūcīgajiem un saziņa ar nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu bažas.

Pamatojoties uz atbildēm, noskaidrots, ka šāda intervence ne tikai uzlabotu

respondentu dzīves kvalitāti materiālā ziņā, bet tai būtu arī vairāki psiholoģiski labumi. Proti, tā atjaunotu cieņu, jo nabadzība joprojām tiek uzskatīta par apkaunojošu vai apgrūtinošu; palīdzētu cilvēkiem būt aktīvākiem (piemēram, nodrošinot ar darbu) un tādējādi mazinātu vientulību, kā arī palīdzētu novērst nenoteiktības un baiļu sajūtu, kāda cilvēkiem var būt attiecībā uz viņu nākotni.

Kad respondentiem prasīja norādīt vienu vissvarīgāko jautājumu, kam politikas veidotājiem jāpievēršas, respondenti vēlreiz uzsvēra vairākus risināmos aspektus, piemēram, bezdarba novēršanu, pievēršanos tautsaimniecībai un infrastruktūrai (piemēram, veselības aprūpei un mājokļiem), kā arī vecāka gadagājuma un nabadzīgo vai sociāli atstumto cilvēku uzklausīšanu. Vēlreiz tika norādīti intervences pasākumi, kas ne tikai apmierinātu vecāka gadagājuma un nabadzīgo vai sociāli atstumto cilvēku materiālās vajadzības, bet arī sniegtu tiem jēgas un mērķa sajūtu, piemēram, dalība kultūras pasākumos vai profesionālo prasmju nodošana jaunākām paaudzēm.

1.5. Specifiski jautājumi — internets, dzīves apstākļi un nodarbinātība

Aptuveni trešdaļa respondentu varēja piekļūt internetam, izmantojot

mājas datoru, ģimenes loceklim (piemēram, bērnam) piederošu datoru, vai piekļuva tam bibliotēkā vai vietējā iemaņu veidošanas un mācību struktūrvienībā. Tie respondenti, kuriem nebija piekļuves internetam, kā lielāko šķērsli norādīja maksu un nespēju apgūt jaunās tehnoloģijas. Respondentiem, kuriem nebija piekļuves internetam, bija dažādi viedokļi par


DV\855616LV.doc 11/69

LV

to, vai viņi vēlētos piekļūt šai tehnoloģijai. Daudziem respondentiem piekļuves trūkums internetam vai ierobežota piekļuve vairo vientulības, nošķirtības, depresijas, stresa, bažu sajūtu un sajūtu, ka viņi ir atstumti no sabiedrības. Respondenti vēlētos, lai ES politikas veidotāji nodrošinātu bezmaksas vai lielā mērā subsidētu piekļuvi internetam un datormācības kursus.

Lielākā daļa respondentu pauda bažas par saviem trūcīgajiem dzīves apstākļiem un/vai savas dzīvesvietas mikrorajonu. Tika paustas bažas par vairākiem dažādiem aspektiem, no kuriem būtiskākie bija antisociāla uzvedība un drošība, respondentu dzīvesvietas ēkas apkopes un uzturēšanas trūkums un ielu tīrība. Nav pārsteidzoši, ka respondenti vēlētos redzēt ES politikas veidotāju iejaukšanos šādu specifisku jautājumu risināšanā: pensiju palielināšanā, nodokļu sloga samazināšanā pensionāriem un komunālo pakalpojumu un īres izdevumu subsidēšanā, jo tad viņiem būtu naudas līdzekļi, lai segtu būtiskas uzturēšanas izmaksas par ēkām, kurās viņi dzīvo.

Respondenti arī norādīja virkni problēmu, kas ietekmē viņu spēju atrast

darbu. Visbūtiskākās no tām bija vecuma šķēršļi vai diskriminācija personas vecuma dēļ un vispārēji pieaugošais bezdarba līmenis. Lai risinātu šīs problēmas, respondenti vēlas, lai ES politikas veidotāji radītu vairāk nodarbinātības iespēju, ieviestu pasākumus cīņai pret diskrimināciju darbavietā personas vecuma dēļ, kā arī viņi vēlas redzēt nodarbinātības dienestu lielāku apņēmību atrast gados vecākiem darba ņēmējiem atbilstīgu darbu.

12/69 DV\855616LV.doc

LV

2. MĒRĶI UN METODOLOĢIJA

2.1. Pamatinformācija un mērķi Tā kā gandrīz 84 miljoni eiropiešu dzīvo uz nabadzības riska robežas, Eiropas Savienība (ES) apvienoja spēkus ar tās dalībvalstīm, lai noteiktu 2010. gadu par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tā galvenie mērķi bija veicināt izpratni sabiedrībā par šiem jautājumiem un atjaunot ES un tās dalībvalstu politisko apņemšanos cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Galvenais 2010. gada princips bija dot iespēju izteikt savas bažas tiem cilvēkiem, kam jāsadzīvo ar nabadzību un sociālo atstumtību, un iedvesmot ikvienu Eiropas pilsoni un citas ieinteresētās puses iesaistīties šo svarīgo jautājumu risināšanā.3 Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Parlaments uzdeva veikt kvalitatīvo pētījumu 18 ES dalībvalstīs, lai izpētītu nabadzībā dzīvojošo un sociāli atstumto iedzīvotāju problēmjautājumus. Šajā apkopotajā ziņojumā ietvertie pētījuma dati sniedz tiešu ieguldījumu ES pilsoņu Agorā par „Krīzi un nabadzību”, kas notiks 2011. gada janvārī. Pētījuma vispārējie mērķi bija šādi:

noskaidrot to iedzīvotāju īpašās bažas, kuri dzīvo nabadzībā un saskaras ar sociālo atstumtību vai kurus tā apdraud, lai noteiktu jomas, kuras varētu iesniegt apspriešanai 2011. gada pilsoņu Agorā; un

tādējādi 2011. gada pilsoņu Agorā nepastarpināti sniegt ES politikas veidotājiem priekšstatu par nabadzībā dzīvojošo un sociāli atstumto iedzīvotāju bažām.

2.2. Metodoloģija un paraugu vākšana

2.2.1. Struktūra Pētījumam bija divi posmi, un šajā ziņojumā uzmanība pievērsta pirmajam posmam. Pirmajā posmā 18 ES dalībvalstīs tika rīkotas vairākas mērķgrupas, kurās piedalījās tie vecāka gadagājuma cilvēki vecumā no 60 gadiem, kas dzīvo nabadzībā un saskaras ar sociālo atstumtību. Katrā dalībvalstī notika viena grupas sanāksme, kuras ilgums bija 90 minūtes, un tajā piedalījās 8–12 cilvēki, kuri visi savā dzīvesvietas valstī dzīvoja zem nabadzības sliekšņa4. Turklāt bija paredzēts, ka

3 http://www.2010againstpoverty.eu/about/?langid=lv

4 Attiecībā uz katru dalībvalsti tika izmantoti atsevišķi nabadzības sliekšņi, un ar tiem var iepazīties grupas dalībnieku uzņemšanas kontrolaptaujā, kas iekļauta šā ziņojuma pielikumā. Personas uzņēma, pamatojoties uz to, ka viņu mājsaimniecības ienākumi ir zemāki par norādīto slieksni, ņemot vērā cilvēku skaitu mājsaimniecībā.


DV\855616LV.doc 13/69

LV

vismaz četrus respondentus katrā grupā var arī raksturot kā sociāli atstumtus.5 Grupas bija jauktas vīriešu un sieviešu grupas, un tajās bija pensionāri un nenodarbināti un joprojām nodarbināti cilvēki. Dalībnieku sadalījums pa dalībvalstīm ir norādīts turpmāk tekstā.

DZIMUMS

DALĪB-VALSTS

V S

VECUMA GRUPA

ZEM NABADZĪBAS SLIEKŠŅA

SOCIĀLI ATSTUMTI

MĒRĶGRUPAS SANĀKSMES

VIETA Beļģija 4 4 60–73 Visi 8 no 8 Brisele Čehija 4 4 60–65 Visi 4 no 8 Prāga Dānija 5 6 64–81 Visi 10 no 11 Kopenhāgena Francija 3 6 60–75 Visi 9 no 9 Parīze Vācija 4 6 60–75 Visi 10 no 10 Minhene Grieķija 4 4 60–70 Visi 4 no 8 Atēnas Ungārija 4 4 60–65 Visi 6 no 8 Budapešta Īrija 3 5 63–71 Visi 4 no 8 Dublina Itālija 5 4 63–70 Visi 9 no 9 Milāna Latvija 3 7 59*–78 Visi 8 no 10 Rīga Malta 6 4 60–82 Visi 9 no 10 Sentdžuliāna Polija 4 4 60–69 Visi 6 no 8 Varšava Portugāle 3 5 63–74 Visi 8 no 8 Lisabona Rumānija 3 6 60–86 Visi 8 no 9 Bukareste Slovākija 3 5 61–78 Visi 8 no 8 Bratislava Spānija 5 4 60–72 Visi 6 no 9 Madride Zviedrija 3 7 62–74 Visi 8 no 10 Gēteborga Apvienotā Karaliste

1 8 62–69 Visi 8 no 9 Londona

* Viena respondenta vecums Latvijas grupā bija 59 gadi Šajās grupās kopumā bija 160 respondentu 18 dalībvalstīs. No šiem respondentiem:

divas trešdaļas respondentu bija pensionēti, un mazākums no viņiem bija pensionēti invaliditātes/veselības problēmu dēļ. Mazākums no pensionētajiem respondentiem papildināja savus pensiju ienākumus, veicot papildu darbu;

trešdaļa respondentu nebija pensionēti, un no tiem aptuveni puse bija nodarbināti un puse bija nenodarbināti. Nodarbinātie respondenti bija dažādu amatu pārstāvji, piemēram, apkopēji, uzraugi, zīmju izgatavotāji, apsargi, šuvēji, floristi, aukles u. c. Daži strādāja nepilna laika darbus vai bija pašnodarbināti;

tikai aptuveni trešdaļa respondentu bija noslēguši laulību vai dzīvoja kopā ar savu partneri, savukārt pārējās divas trešdaļas respondentu bija neprecēti, šķīruši laulību, dzīvoja atšķirti vai bija atraitņi. Dažiem respondentiem — lai gan tādu bija mazākums — bija bērni, kuri dzīvoja ar viņiem kopā vai kurus viņi kaut kādā veidā finansiāli atbalstīja.

5 Respondenti tika klasificēti kā sociāli atstumti, ja viņi atbildēja „tas attiecas uz mani” uz četriem vai vairāk izteikumiem, kas iekļauti kontrolaptaujas 4. jautājumā.

14/69 DV\855616LV.doc

LV

Nākamajā pētījuma posmā atlasītie mērķgrupu dalībnieki tika aicināti piedalīties otrajā diskusijā Briselē 2011. gada janvārī, lai formulētu ieguldījumu Agorai. Turpmāk norādītajā tabulā apkopts, cik daudz cilvēku iesaistīts no katras no 18 dalībvalstīm.

VALSTS OTRAJĀ PASĀKUMĀ IESAISTĪTO PERSONU SKAITS

Beļģija 1 Čehija 1 Dānija 1 Francija 2 Vācija 2 Grieķija 1 Ungārija 1 Īrija 1 Itālija 2 Latvija 0 Malta 0 Polija 2 Portugāle 1 Rumānija 2 Slovākija 0 Spānija 1 Zviedrija 1 Apvienotā Karaliste 2 KOPĀ 21

2.2.2. Diskusiju saturs Diskusijas sākumā tika vispārīgi noskaidrotas respondentu domas par to, kā nabadzība un sociālā atstumtība tiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, kādas ir respondentu lielākās bažas viņu ikdienas dzīvē un kādi, viņuprāt, ir sabiedrības viedokļi par nabadzību un sociālo atstumtību. Turpinājumā tika apspriesti respondentu īpašie viedokļi un prioritātes par to, kādus viņu dzīves aspektus, viņuprāt, politikas veidotāji izprot un kādus pasākumus viņi vēlētos, lai Eiropas politikas veidotāji veiktu. Respondenti tika padziļināti iztaujāti par trim īpašām Agoras interešu jomām — internetu un citām mūsdienu sakaru tehnoloģijām, dzīves apstākļiem un vides problēmām, kas skar viņu dzīvesvietas mikrorajonu, un pieredzi jauna darba meklēšanā, ja viņi bija bez darba. Visbeidzot respondentiem lūdza norādīt vienu īpašu lietu, ko viņi vēlētos, lai ES politikas veidotāji veiktu nabadzības un sociālās atstumtības problēmas atrisināšanai. Šajā pētījumā izmantotais diskusiju ceļvedis ir atrodams šā ziņojuma pielikumā.

2.2.3. Laiks Darbs uz vietas šā pētījuma vajadzībām notika 2010. gada 6.–10. decembrī.


DV\855616LV.doc 15/69

LV

3. GALVENĀS BAŽAS Šajā nodaļā pētītas lielākās bažas respondentu ikdienas dzīvē. Lai noteiktu šīs bažas, respondentiem vispirms prasīja apdomāt, kā nabadzības un sociālās atstumtības problēmas tiek atspoguļotas un uztvertas plašsaziņas līdzekļos. Šāda pieeja tika izmantota, lai nodrošinātu katra respondenta personīgo komfortu, saskaroties ar potenciāli jutīgu diskusiju tematu, un sagatavotos viņu bažu apspriešanai vēlāk grupā. Respondentiem arī jautāja, kā, viņuprāt, trūkst minēto problēmu atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos un ko viņi šajā saistībā mainītu, un kā, viņuprāt, sabiedrībā raugās uz nabadzību un sociālo atstumtību.

3.1. Svarīgākās atziņas

Respondenti pārsvarā uzskatīja, ka dažādos plašsaziņas līdzekļos netiek pievērsta pietiekama uzmanība nabadzības un sociālās atstumtības problēmām. Galvenais minētais iemesls šādam uzmanības trūkumam bija saskatītā plašsaziņas līdzekļu apsēstība ar stāstiem par bagātību, turību, skaistumu un jaunību. Šie temati tika uzskatīti par cilvēku iekārotiem un tādēļ par pieprasītiem vai saistošiem.

Respondenti uzskatīja, ka nabadzības un sociālās atstumtības problēmas plašsaziņas līdzekļos galvenokārt tiek atainotas ar datiem (izmantojot skaitļus un statistiku) un vizuāli satraucošām ainām (piemēram, izbadējušies cilvēki, vientulība un nošķirtība, un pagrimums vietējos mikrorajonos) vai arī ārkārtējā un sensacionālā veidā. Šāds atainojums tika uzskatīts par neprecīzu un maldinošu.

Pretstatā šim neprecīzajam nabadzības un sociālās atstumtības atainojumam plašsaziņas līdzekļos respondenti norādīja vairākas problēmas, kas, viņuprāt, ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Visbūtiskākās no tām bija dzīves dārdzība, veselības aprūpes pakalpojumi un aprūpes centri, dzīves apstākļi un mikrorajons, kā arī nabadzība vairākās paaudzēs. Respondenti arī skaidroja, kā šie aspekti, piemēram, liela dzīves dārdzība, izraisa sociālo atstumtību un nošķirtību.

Respondenti kopumā uzskatīja, ka plašsaziņas līdzekļu pieeja nabadzības

un sociālās atstumtības problēmu atspoguļošanā nosaka sabiedrības attieksmi, proti, tā viņus lielā mērā neievēro un pilnīgi neizprot viņu situāciju vai neizprot to pareizi un redz to pārāk vienkāršoti. Respondenti jutās atstumti no sabiedrības un turklāt uzskatīja, ka trūkst sabiedrības iejūtības, rīcības un ieinteresētības attiecībā uz nabadzības un sociālās atstumtības problēmām, jo cilvēkiem, šķiet, tās nerūp, ja vien tās viņus personīgi neskar.

Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka nabadzības un sociālās atstumtības

atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos trūkst reālās dzīves piemēru vai gadījumu pētījumu par nabadzībā dzīvojošiem cilvēkiem un to, kā viņi tiek galā ar reālām ikdienas problēmām.

16/69 DV\855616LV.doc

LV

Respondenti vēlētos plašsaziņas līdzekļos redzēt tādus ziņojumus, kuros

tiek pievērsta uzmanība pensionāru dzīves apstākļiem, piemēram, mājokļu apstākļiem un mikrorajonam, zemiem ienākumiem, izdzīvošanai maza budžeta apstākļos, problēmām saistībā ar vecumu, lielai komunālo pakalpojumu un īres maksai. Viņi uzskatīja, ka plašsaziņas līdzekļos arī jāziņo par dažādajiem iemesliem, kāpēc cilvēki ir kļuvuši nabadzīgi un kādēļ šī nabadzība saglabājas.

3.2. Nabadzības un sociālās atstumtības atainojums plašsaziņas līdzekļos

Visi respondenti zināmā mērā lietoja plašsaziņas līdzekļus: skatījās televīziju (ziņu programmas, „ziepju operas” vai dokumentālās filmas), klausījās radio vai lasīja laikrakstus, taču, protams, darīja to dažādā mērā un piekļuva dažādiem plašsaziņas līdzekļu veidiem. Respondenti visbiežāk pauda viedokli, ka dažādos plašsaziņas līdzekļos netiek pievērsta pietiekama uzmanība nabadzības un sociālās atstumtības problēmām (UK, SK, EL, DE, PL, DK, MT, LV, IE, RO, IT, PT, CZ, ES). Viņi uzskatīja, ka šīs problēmas tiek attēlotas virspusēji (UK, SK, DK, CZ).

„Es nekad televīzijā neesmu redzējusi nopietna satura programmu par nabadzību vai sociālo atstumtību.” (EL, sieviete, 65 gadi)

„Daudzi cilvēki vienkārši nevēlas par to zināt. Viņi aizver acis un aizspiež ausis, jo nevēlas saskarties ar nabadzības jautājumiem.” (DK, sieviete, 81 gads)

„Manuprāt, mums ir jāuzstāj, lai televīzijas programmas pareizi atainotu iedzīvotājus un grūtības, ar kurām tiem jāsaskaras. Viņiem par to pastāvīgi jārunā. Plašsaziņas līdzekļi neveic savu darbu labi.” (BE, vīrietis, 60 gadu) „Neviens plašsaziņas līdzekļos nevēlas dzirdēt par nabadzīgiem cilvēkiem. Ziņās netiek stāstīts, ka kādam kaut kā trūktu. Cilvēki tur par to nevēlas zināt.” (CZ, sieviete, 64 gadi) „Laikrakstā bija publicēts, ka būs pieci simti jaunu darbavietu. Taču netika piebilsts, ka vienlaikus Peštā likvidēs septiņi simti darbavietu...” (HU, vīrietis, 61 gads)

Galvenais minētais iemesls šādam uzmanības trūkumam bija saskatītā plašsaziņas līdzekļu apsēstība ar stāstiem par bagātību, turību, skaistumu un jaunību. Tās ir lietas, pēc kurām cilvēki tiecas (UK, SE, ES, PL), kuras ir pieprasītas vai saistošas (jauno, bagāto un slaveno dzīve) un palielina skatītāju reitingus, kas ir plašsaziņas līdzekļu finanšu interesēs (SE, RO, SK, HU, EL, PL). Daži respondenti uzskatīja, ka Amerikas programmu imports vēl vairāk veicina šādu ideālu cildināšanu (UK).


DV\855616LV.doc 17/69

LV

„Es neuzskatu, ka nabadzība ir plaši atspoguļota plašsaziņas līdzekļos. Manuprāt, televīzijā vairāk tiek rādīta bagātība... Visi ir bagāti, visi ir skaisti, visi ir slaidi; plašsaziņas līdzekļos jūs neredzat daudz nabadzības... Tas, iespējams, ir tādēļ, ka cilvēki vēlas redzēt pasaules pārtikušo daļu. Viņi negrib redzēt nabadzību.” (UK, sieviete, 64 gadi)

„Ikdienišķā dzīve nav pievilcīga. Labāk nerādīsim šo nabadzību ārzemēs.” (PL, vīrietis, 64 gadi)

Vecāka gadagājuma un pensionētie cilvēki parasti tiek parādīti kā cilvēki, kuriem ir laba dzīve un materiālie līdzekļi. Būtu neērti rādīt nabadzīgus vecāka gadagājuma vai pensionētus cilvēkus. (SE)

„Vecāka gadagājuma / nabadzīgie un pensionētie cilvēki tiek izcelti plašsaziņas līdzekļos kā augstākās šķiras cilvēki, kuri dodas ārzemju ceļojumos un apber sevi ar naudu.” (SE, sieviete, 67 gadi)

Respondenti uzskatīja, ka nabadzības un sociālās atstumtības problēmas plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļotas turpmāk norādītajā veidā.

Tika uzskatīts, ka plašsaziņas līdzekļiem svarīgāk šķiet atspoguļot datus (skaitļus/statistiku) un vizuālas ainas par nabadzību (izbadējušos cilvēkus, vientulību un pagrimumu vietējos mikrorajonos), nevis konkrētus un sīki aplūkotus gadījumus no cilvēku dzīves. Tiek sniegta informācija par bezdarba līmeni un tā palielināšanos vai samazināšanos, taču skaitļi neko nepavēsta par to, kā dzīvo cilvēki, uz kuriem attiecas minētie skaitļi (PT, DE, HU, DE, IT, BE). Tiek arī uzskatīts, ka šos skaitļus var viegli dažādi interpretēt — cilvēki var interpretēt skaitļus atbilstīgi tam, kā viņi vēlas redzēt nabadzību un sociālo atstumtību (BE).

„Televīzijā bieži tiek parādīti uz ielām guļoši cilvēki, taču tie ir tikai attēli.” (PT, sieviete, 63 gadi) „Nabadzīgo cilvēku skaits procentos tiek parādīts laiku pa laikam. Taču nekad netiek ziņots par tā padziļinātu izpēti.” (DE, sieviete, 62 gadi) „Viņi [tikai] pasaka procentuālu apjomu.” (HU, vīrietis, 60 gadu)

Nabadzība un sociālā atstumtība tiek drīzāk atainota ārkārtējā, sensacionālā

veidā vai tiek parādīti smagākie gadījumi, piemēram, bezpajumtnieks, kurš iet bojā bargu laikapstākļu dēļ, vai persona, kas ārkārtīgi cieš no slimības; taču netiek parādīta diezgan lielas cilvēku grupas ikdienas realitāte (SK, IE, CZ, ES, EL, IT, BE).

„Kad kāds saslimst ar vēzi, viņiem nekad nav mazā pirkstiņa vēzis, bet tas vienmēr ir smadzeņu vēzis vai kaut kas patiesi nopietns, kā dēļ viņi neizdzīvos.” (IE, vīrietis, 71 gads)

Šeit jāmin arī virspusīgais, stereotipiskais nabadzīgo cilvēku atspoguļojums, piemēram, televīzijas „ziepju operās”, parādot viņus kā cilvēkus, kuri nevēlas strādāt un izmanto visas viltības, lai gūtu labumu no valsts labklājības

18/69 DV\855616LV.doc

LV

sistēmas (DE, DK, SK). Turklāt izklaides nozarē, piemēram, drāmās un komēdijās, nabadzīgie cilvēki bieži vien, šķiet, tiek atainoti kā ārkārtēji nabadzīgi, derdzīgi un nožēlojami. Filmu varoņi tiek šādi pārlieku pārspīlēti un pretnostatīti, lai padarītu filmu interesantāku, uzjautrinošāku vai lai parādītu skaidrāku nošķīrumu. Taču šāds atainojums nav ļoti godīgs (DK).

Daudz plašāk tiek rādīta nabadzība starptautiskā mērogā, nevis valsts vai

vietējā līmenī. (UK, PT, MT)

„Mums tiek ziņots par Haiti, Meksiku … Āfriku … mums ziņo par visiem tiem cilvēkiem, taču netiek stāstīts par to, kas notiek šeit [nabadzības ziņā]… Mēs vēlamies zināt, kas notiek šeit, un mums visapkārt ir tik daudz nabadzības…” (UK, sieviete, 68 gadi) „Cilvēki sūta naudu uz Haiti, bet šejienes vajadzībām nav nekā.” (BE, vīrietis, 60 gadu)

Plašsaziņas līdzekļos tiek rādīti piemēri nabadzīgiem cilvēkiem veltītai

labdarībai, taču parasti tie ir vienreizēji pasākumi trūcīgiem cilvēkiem, piemēram, ratiņkrēsla iegāde, pārtikas sniegšana u. c. (SK), vai tiek radīts iespaids, ka valsts un citas iestādes sniedz nabadzīgajiem cilvēkiem pietiekamu palīdzību — ka viņu sniegtās lietas ir pietiekamas pienācīgai dzīvei (HU).

Diskusijas par nabadzību galvenokārt ir saistītas ar neseno globālo ekonomikas krīzi un tās sekām valstīs. (IE)

Plašsaziņas līdzekļos nabadzīgie un vecāka gadagājuma cilvēki tiek atainoti kā tik maza grupa, ka viņiem pat nav vērts pievērsties vai viņi nav pietiekami interesanti. (SE)

Seriāliem un „ziepju operām” vienmēr ir laimīgas beigas, taču tāda nav realitāte. (PT)

„Seriālos un „ziepju operās” nabadzībai ir vienmēr laimīgas beigas, taču reālajā dzīvē ar nabadzību tā nenotiek.” (PT, vīrietis, 67 gadi)

Tiek pārlieku uzsvērts alkohols un bāri. Tika uzskatīts, ka alkohols ir

visuresošs nabadzīgo cilvēku dzīves atainojumā, un krogi un bāri bieži ir ne tikai cilvēku pulcēšanās centrs, bet gan paša rajona centrs. Dažiem pilsētas centrālās daļas rajonos dzīvojošiem respondentiem tas šķita pareizs viņu rajona atainojumus, taču priekšpilsētas rajonos dzīvojošie uzskatīja, ka ir citas vietas, kur viņi var socializēties. (IE)

„Ne vienmēr cilvēki dosies uz krogu, lai iedzertu, bet gan lai vienkārši socializētos, jo nav citu vietu, kur doties.” (IE, sieviete, 63 gadi)

Šāds atspoguļojums lielākoties netiek uzskatīts par pareizu, un respondenti tam minēja daudzus iemeslus:


DV\855616LV.doc 19/69

LV

Nabadzība sabiedrībā ir zināmā mērā slēpta, un to ir grūti noteikt, jo cilvēki cenšas izlikties un jūtas neērti par savu stāvokli.6

„Nabadzība mūsdienās ir slēpta, taču filmās tā ir atklāta. Filmās vienmēr var noteikt, vai kāds ir nabadzīgs. To nevar izdarīt reālajā dzīvē, jo tā netiek rādīta ekrānā.” (DK, vīrietis, 71 gads)

„Slēptā nabadzība ir maskēta.” (SK, sieviete, 63 gadi)

Plašsaziņas līdzekļi ne vienmēr tiek uzskatīti par neatkarīgiem, un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu vai laikrakstu īpašnieki, kuri dažkārt ir arī politiķi, var būt ieinteresēti vispārināti attēlot nabadzības vai sociālās atstumtības problēmas (RO, CZ, ES, BE) — ja nav problēmu, nav vajadzības rīkoties, lai tās mazinātu. Opozīcijas politiskās partijas, kas saistītas ar dažādiem ziņu plašsaziņas līdzekļiem, izmantoja plašsaziņas līdzekļus, lai sniegtu atšķirīgas versijas par patieso nabadzību, tādējādi sacenšoties savā starpā (MT). Pastāv uzskats, ka tiek izraudzīti tādi interviju sniedzēji, kuri neziņotu par grūtiem dzīves apstākļiem vai kuri varētu runāt vēlamo patiesību, vai ka intervijas sniedzēji rūpīgi izvēlās sakāmo, lai problēmas parādītu labākā gaismā (HU).

Nabadzības un sociālās atstumtības atspoguļojums ir kļūdains, jo plašsaziņas

līdzekļiem, šķiet, nav laika vai tieksmes iepazīties ar situāciju / tie nevelta laiku tam, lai pienācīgi izprastu problēmas. (SE, RO)

3.3. Nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, kas ietekmē respondentu dzīvi

Tā kā visi iesaistītie respondenti dzīvoja zem viņu valstī noteiktā nabadzības sliekšņa un turklāt daži bija arī sociāli atstumti, viņi visi izteica viedokļus par to, kā problēmas, kas ietekmē viņu dzīvi, ir saistītas ar nabadzību un sociālo atstumtību. Respondenti pauda bažas par vairākām problēmām, kas ietekmē viņu dzīvi, un, pirms šīs problēmas tiek sīkāk aplūkotas, turpmāk dotajā tabulā ir sniegts pārskats par tām secībā no visbiežāk minētajām uz visretāk minētajām.

PROBLĒMAS, KAS IETEKMĒ RESPONDENTU DZĪVI Problēma Piemērs Respondenti

no: Dzīves dārdzība Ikdienas dzīvošanas izmaksām nepietiekami naudas

līdzekļi.

Nav naudas līdzekļu īpašiem tēriņiem, piemēram,

UK, SE, DE, DK, HU, ES, EL, PL, LV, FR, BE

6 Interesanti, ka mērķgrupu ietvaros apstiprinājās arī nabadzības slēptā dimensija, piemēram,

vācu grupā cilvēki neizvairījās sevi atzīt par nabadzīgiem un sociāli atstumtiem; zviedru grupā daži respondenti vairāk nekā citi varēja atklāti atzīt savu stāvokli; taču īru un latviešu grupā respondenti sevi neuzskatīja par nabadzīgiem vai sociāli atstumtiem (lai gan viņi tika iesaistīti grupā, pamatojoties uz minētajiem apstākļiem) un bija pārliecināti, ka ir citi, par viņiem trūcīgāki cilvēki, kas uzskatāmi par nabadzīgiem.

20/69 DV\855616LV.doc

LV

sevis vai citu iepriecināšanai.

Grūtības segt neplānotus izdevumus.

Pensiju ienākumu aplikšana ar nodokli.

Lielas pārvietošanās izmaksas.

Sociālā atstumtība un nošķirtība, ko izraisa nepietiekami ienākumi, un šā faktora emocionālā un fiziskā ietekme.

Veselības aprūpes pakalpojumi un aprūpes centri

Respondenti pauž bažas par aprūpes kvalitāti veselības aprūpes iestādēs un centros.

Nekompensējamo medikamentu izmaksas būtiski ietekmē respondentu budžetu.

HU, DE, UK, LV, PT, FR, BE

Dzīves apstākļi un mikrorajons

Mājokļa uzturēšanas izmaksas.

Naudas sodi par atkritumu nepareizu šķirošanu.

Nabadzības dēļ daži cilvēki zaudēja savas mājas.

Mājokļu sliktais stāvoklis vai mazā platība.

Noziedzība un antisociāla uzvedība negatīvi ietekmē respondentu dzīvesvietas rajonu.

Vietējā pašvaldība slēgusi vietējās atpūtas iespēju vietas un tādēļ jauniešiem nav, ko darīt un kur doties pēc stundām skolā.

Skaļi kaimiņi.

UK, ES, EL, LV, FR

Nabadzība vairākās paaudzēs

Finanšu palīdzības sniegšana saviem bērniem apstākļos, kad respondentiem pašiem jau ir grūtības.

UK, MT, ES, HU, FR

Bezdarbs Cilvēki, kuri zaudēja darbu, jo īpaši globālās ekonomikas krīzes dēļ, un kuriem ir grūtības atrast jaunu darbu.

ES, PL, FR

Atbalsta trūkums Nabadzīgie un sociāli atstumtie cilvēki uzskata, ka viņu sociālo stāvokli pasliktina sociālā tīkla vai ģimenes atbalsta trūkums.

ES

Birokrātija Birokrātija (piem., dokumentu iesniegšana un laiks), kas saistīta ar piekļuvi finanšu vai cita veida palīdzībai, padara šo procesu respondentiem sarežģītu.

MT

3.3.1. Dzīves dārdzība Visvairāk apspriestā problēma, kas ietekmē respondentu dzīvi, bija dzīves dārdzība. Tika plaši novērots, ka respondentiem ar maziem ienākumiem, jo īpaši tiem, kuri ir gandrīz tikai un vienīgi atkarīgi no valsts pensiju maksājumiem, nebija pietiekamu naudas līdzekļu, lai samaksātu rēķinus, nemaz jau nerunājot par greznību atļaušanos dzīvē, piemēram, līdzekļu sevis vai ģimenes locekļu, piemēram, mazbērnu iepriecināšanai (UK, SE, DE, DK, ES, PL, LV, HU, ES, FR, BE).

„Man vairs nepatīk apmeklēt Ziemassvētku tirdziņus, jo es nevaru atļauties tur neko nopirkt. Iespējams, šad un tad glāzi karstvīna, bet tas arī viss.” (DE, sieviete, 66 gadi)


DV\855616LV.doc 21/69

LV

Pat tiem respondentiem, kuri var samaksāt savus rēķinus un segt papildu izmaksas, ir uzmanīgi jākontrolē ikdienas izdevumi. Viņiem rūpīgi jāizvēlas, kam tērēt naudu, un jāsamazina lielie tēriņi, lai varētu samaksāt rēķinus (DE, HU, UK, BE).

„Es nemaksāju visus rēķinus, jo ar visu, kas man ir dots [valsts pensiju un citiem finanšu palīdzības līdzekļiem], tik tikko pietiek, lai kaut ko nopirktu. Vēl bez pārtikas iegādes vai rēķinu samaksas es labprāt gribētu iepriecināt savus mazbērnus, kad viņi atbrauc ciemos; tā ir vienīgā lieta [ko es vēlētos], taču man nav pietiekamu resursu.” (UK, sieviete, 67 gadi)

„Man bija jāatsakās no visa veida apdrošināšanas. Es varu saglabāt tikai apbedīšanas apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.” (DE, sieviete, 64 gadi) „Mums ir jāizvēlas, vai maksāt par dīzeļdegvielu vai internetu, vai pat par ēdienu. Mēs bieži krāpjamies ar kredītkartēm.” (BE, vīrietis, 60 gadu) „Cilvēki neuzskata, ka tā ir problēma. Jums nav pietiekami daudz naudas, lai iegādātos jaunu televizoru? Dodieties uz banku, un tā jums izsniegs aizdevumu! Vai esat bezdarbnieks? Apmeklējiet pārkvalificēšanās kursus! Un tā tālāk… Nav problēmu. Visam ir gudrs risinājums. Taču reālajā pasaulē tā nenotiek.” (CZ, vīrietis, 65 gadi)

Taču respondenti ir izstrādājuši stratēģijas, kā maksimizēt savu pirktspēju un mēģināt ietaupīt naudu. (FR)

„Jo tuvāk derīguma termiņa beigām, jo gaļa ir lētāka. Es daru tā — pērku gaļu derīguma termiņa dienā, un tā ir laba, dažkārt par puscenu.” (FR, sieviete)

Respondentiem īpašas grūtības sagādā samērā pēkšņi, lieli tēriņi. (DE) Respondenti uzskatīja, ka viņi maksā pārāk lielus nodokļus par saviem pensiju ienākumiem, un tas ir papildu faktors, kas izraisa naudas trūkumu (SE, UK). Agrāk strādājušie respondenti tagadējā dzīves posmā jutās „sodīti” par to, ka viņi tā ir darījuši. Piemēram, tika norādīts, ka respondentiem, lai gan viņi savas darba dzīves laikā maksājuši ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tagad jāmaksā nodoklis par darba pensijām, un tas plaši tika uzskatīts par negodīgu rīcību. Turklāt tie, kuriem ir privātas pensijas, jutās sarūgtināti, ka šādu ienākumu dēļ viņiem nav tiesību saņemt pensiju kredītu. (UK)

„Es jūtos slikti par to, ka nostrādāju visu mūžu ... un pēkšņi man tiek piespriesti dažādi naudas sodi. Es samaksāju visus nodokļus, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, visu un pēkšņi esmu kļuvis par upuri.” (UK, vīrietis, 62 gadi)

Daži respondenti arī uzskatīja, ka sabiedriskā transporta cenas ir pārāk lielas un nepieejamas un arī šis faktors arvien palielina nošķirtību, jo, nespējot atļauties pārvietoties, cilvēki ir spiesti uzturēties mājās vai tikai tuvējā mikrorajonā. Dažiem respondentiem ir jāpaļaujas uz saviem ģimenes locekļiem vai citiem cilvēkiem, lai tie viņus nogādātu vēlamajā vietā. (DK)

22/69 DV\855616LV.doc

LV

„Mani dažkārt ved mans dēls, taču man nepatīk viņu apgrūtināt. Visbiežāk es vienkārši nekur nedodos, jo ir vieglāk un lētāk palikt mājās.” (DK, sieviete, 73 gadi)

Bažas par nespēju samaksāt rēķinus tika uzskatītas par īpaši satraucošām, ņemot vērā ietekmi, kādu tās rada respondentu veselībai. Bija ziņojumi par to, ka respondentiem draudēja tiesas process, jo viņi nevarēja atļauties veikt minimālos komunālo pakalpojumu rēķinu maksājumus. Tas radīja lielas bažas, jo bieži vien respondenti uzskatīja, ka viņu budžetā nav tādas jomas, ko varētu samazināt, lai palielinātu maksājumus, jo viņi jau tā dzīvoja ļoti trūcīgi. (UK)

„Jā, es ik mēnesi maksāju 20 mārciņas, un tas nav pietiekami, taču es nevaru atļauties maksāt vairāk. Citādi es nevarēšu atļauties ēst. Man ir pašai jāpērk pārtika.” (UK, sieviete, 68 gadi)

Pamatvajadzībām nepietiekami ienākumi vai lieku naudas līdzekļu trūkums nelabvēlīgi ietekmē respondentu emocionālo labsajūtu un izraisa sociālo atstumtību un nošķirtību. Ņemot vērā grūtības, daži respondenti izmanto labdarības piedāvājumus (nodarbināto labklājības asociācijas sniegto pārtiku, sociālās labklājības dienestu piedāvātos apģērbu veikalus u. c.), un viņi gandrīz nevar iesaistīties kultūras un sabiedriskajā dzīvē, kā dēļ viņi kļūst sociāli nošķirti (DE). Viņi arī uzskata, ka līdz ar aiziešanu pensijā viņi ir zaudējuši savu neatkarību, jo viņiem ir jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem, lai saņemtu finansiālu vai citādu palīdzību, un šādi apstākļi zināmā mērā liek viņiem justies tā, it kā viņi vairs nespētu kontrolēt savu likteni (FR). Ir īpaši grūti samierināties ar šādu situāciju, jo viņi mēdza dzīvot citos apstākļos, kuros spēja atļauties darīt daudz vairāk lietu, varēja apmeklēt kultūras pasākumus un baudīja vienkāršas izpriecas (DE, LV). Finansiālu ierobežojumu dēļ ir kļuvis neiespējami apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, piemēram, teātri, un tādēļ vienatnē dzīvojoši vecāka gadagājuma cilvēki uzturas mājās un kļūst vientuļi un nošķirti (LV). Dalībnieku nošķirtību pastiprina sajūta, ka valsts neatzīst smago darbu, ko viņi veikuši dzīves gaitā. Gluži pretēji — respondenti uzskata, ka pret viņiem diezgan nepelnīti izturas tāpat kā pret cilvēkiem, kuri, viņuprāt, ir mazāk cienījami — cilvēkiem, kuri izvairās no darba un dzīvo no bezdarbnieku pabalstiem, un ārzemniekiem. (DE, PL)

„Cilvēki uzskata, ka ikviens ir atbildīgs par savu likteni.” (CZ, sieviete, 64 gadi) Respondentus arī kaitina pensionāri, kuri dzīvo labākos apstākļos nekā viņi paši, un politiķi un vadošos amatos strādājoši cilvēki, kuri saņem lielas algas. (DE, HU, FR)

3.3.2. Veselības aprūpes pakalpojumi un aprūpes centri Respondenti pauž bažas par veselības aprūpes pakalpojumu un aprūpes centru kvalitāti un pakalpojumu maksu.


DV\855616LV.doc 23/69

LV

Daži respondenti uzskatīja, ka veselības un aprūpes pakalpojumi (piemēram, aprūpes centri) netiek efektīvi pārvaldīti, radot neizdevīgu stāvokli jau sociāli atstumtām iedzīvotāju grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Iemeslu bažām rada problēmas saistībā ar nepietiekamu skaitu personāla, kas varētu aprūpēt pacientus vai vismaz tos izmeklēt, un saskatītie trūkumi aprūpes centru un slimnīcu pārvaldībā. (UK, IE)

„Aprūpes centri ir vēl viena vieta … tur nekad nav pietiekami daudz darbinieku, kas rūpētos par cilvēkiem ar invaliditāti…” (UK, sieviete, 69 gadi)

Šīs problēmas respondentiem radīja īpašas bažas, tāpēc ka vecāka gadagājuma cilvēkiem ir veselības problēmas un tāpēc ka viņi vai nu zināja kādus cilvēkus, kuri uzturas aprūpes centros, vai arī uzskatīja, ka šīs problēmas drīz varētu skart viņus pašus. (UK, PT)

„Es dzīvoju ar baiļu sajūtu, jo es nezinu, kurp doties, kad es vairs nespēšu par sevi parūpēties. Es nevaru atļauties dzīvot labā pansionātā.” (PT, sieviete, 72 gadi)

Turklāt priekšstats, ka daudzi respondenti nevarētu atļauties privātu veselības aprūpi, radīja papildu raizes par šīm problēmām. (UK) Vēl citas bažas bija par medikamentu dārdzību un tā ietekmi uz respondentu budžetu, jo ne visi medikamenti, kas viņiem ir regulāri jālieto (piemēram, antidepresanti, zāles vēža ārstēšanai), ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā un viņiem šīs zāles ir jāpērk, nesaņemot nekādu finansiālo atbalstu. Šo zāļu iegādes izmaksas mēnesī dažkārt būtiski ietekmē respondentu budžetu, un viņiem dažreiz nākas samazināt izdevumus par pārtiku un mājokli, lai spētu atļauties medikamentus. (HU, DE, LV, FR, BE)

„Nonākot grūtā stāvoklī, jūs nesaņemat nekādu atbalstu… Par to nav iespējams iegādāties nekādus medikamentus vēža slimniekiem ... un es veltīgi cenšos iegūt sociālo pabalstu; mums ir dzīvoklis, automašīna, tā kā visu labu! Es viņiem nerūpu.” (HU, sieviete, 64 gadi) „Acis un zobi ir greznība.” (BE, vīrietis, 60 gadu)

3.3.3. Dzīves apstākļi un vide Respondenti uzskatīja, ka viņu dzīves apstākļu līmenis rada viņiem bažas un sekmē nabadzību un sociālo atstumtību viņu dzīvē. Viena no problēmām bija saistīta ar respondentu dzīvokļu uzturēšanas izmaksām, kas vai nu viņiem pašiem ir jāuzņemas un ko viņi nevar atļauties, vai arī par to atbildīga ir valsts, taču tas netiek darīts regulāri. Viņu mājokļu atrašanās nolaistā stāvoklī izraisa atsvešinātības un sociālās atstumtības sajūtu (UK, EL, LV, FR).

„Piemēram, mums neiet tik slikti, man ir silti un man it kā ir viss, taču logi ir tik sliktā stāvoklī, ka es baidos tiem pieskarties; šogad tie vēl atrodas savās vietās, taču neesmu par to tik pārliecināta attiecībā uz nākamo gadu.” (LV, sieviete, 65 gadi)

24/69 DV\855616LV.doc

LV

Cits respondentu problēmjautājums bija saistīts ar atkritumu un šķiroto atkritumu savākšanu un priekšlikumiem uzlikt naudas sodus iedzīvotājiem, kuri nepareizi šķiro atkritumus. Šādi priekšlikumi tika uzskatīti par negodīgiem attiecībā uz atstumtajām iedzīvotāju grupām, piemēram, tiem, kuriem angļu valoda nav pirmā valoda, un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī pret tiem, kuriem ir grūtības rakstīt un lasīt. Tika uzskatīts, ka šāda politika nostādīs grupas vēl neizdevīgākā ekonomiskā situācijā un radīs neizdevīgu stāvokli saistībā ar veidu, kā tiek nodota informācija. (UK)

„Kā būs ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem, kuri nerunā attiecīgajā valodā; visiem šiem cilvēkiem tiks atņemts īpašums, jo viņiem būs jāmaksā, ja viņi nešķiros atkritumus.” (UK, sieviete, 64 gadi)

Dažos gadījumos cilvēki patiesi zaudēja savas mājas, jo viņi ieslīga nabadzībā. (ES) Daudzi respondenti norādīja, ka viņu dzīvesvietas teritorijas ir sociāli atpalikušas un tajās ir novērojamas noziedzības un antisociālas uzvedības tendences (sk. arī šā ziņojuma 6. nodaļu). Tika pausti uzskati, ka šīs problēmas lielā mērā izraisa nabadzību vietējā mikrorajonā un respondentu dzīvē. Respondenti uzskatīja, ka šīs problēmas veicināja normu un morāles trūkums mūsdienu sabiedrībā un materiālisma nozīme, jo īpaši jaunākās paaudzēs arī saasina šo problēmu. (UK)

„Mūsdienu jaunieši vēlas modīgus priekšmetus, viņi vēlas skaistas lietas, viņi vēlas iPod atskaņotāju, viņi vēlas iPhone tālruni utt. Tas viņus noved pie noziedzības...” (UK, vīrietis, 62 gadi)

Respondenti pamatoja, ka vietējo atpūtas vietu slēgšanas dēļ jaunieši pulcējas ielās, sāk izrādīt antisociālu uzvedību un iebiedē gados vecākus cilvēkus, tādējādi pastiprinot nabadzības sajūtu viņu vietējā kopienā.

„Tika slēgti futbola laukumi, kriketa laukumi, viss, kas saistīts ar sportu, ir slēgts, izzudis. Ko var darīt bērni? Kur tie var doties? […] Šeit nav, ko darīt. Viņi pievēršas visādai noziedzībai.” (UK, sieviete, 64 gadi)

Turklāt tika izteiktas bažas arī par skaļiem kaimiņiem, un tas arī tika uzskatīts par respondentu privāto dzīvi ierobežojušu papildfaktoru. (UK)

3.3.4. Nabadzība vairākās paaudzēs Saistībā ar paustajām bažām par respondentu pašu dzīves dārdzību viņi arī izteica bažas par to, kā turpmākās paaudzes, jo īpaši viņu bērni un mazbērni, spēs tikt galā ar dzīves dārdzību. Šis jautājums šķita īpaši problemātisks respondentiem, kuru bērni joprojām dzīvoja kopā ar viņiem un kurus viņiem nākas finansiāli vai citādi atbalstīt tāpēc, ka viņi nevar atrast darbu vai viņiem ir veselības problēmas vai invaliditāte (UK, MT). Kaut arī 2. nodaļā norādīts, ka tikai mazākumam respondentu ir bērni, kuri dzīvo to mājsaimniecībā, ir skaidrs, ka nepieciešamība viņus finansiāli atbalstīt vēl vairāk apgrūtina šos respondentus.

„Tas rada stresu tādiem vecāka gadagājuma cilvēkiem kā mēs, jo es uztraucos un esmu pārliecināta, ka cilvēki, kam ir bērni un ģimene, raizējas


DV\855616LV.doc 25/69

LV

par viņiem — jums ir pašiem savas rūpes, raizes par naudu un turklāt jūs raizējaties par viņiem, jo jums nāksies arī viņiem izpalīdzēt.” (UK, sieviete, 64 gadi)

Bija sajūta, ka pašreizējais ekonomiskais klimats, darbavietu zaudēšana un nodarbinātības iespēju trūkums, un terciārās izglītības sadārdzināšanās palielinās grūtības vecāka gadagājuma cilvēkiem atbalstīt savas ģimenes pašreiz un turpmāk. Tas uztrauca respondentus, jo viņiem jau tagad bija grūti atbalstīt sevi un, ja nepieciešams, savus dzīvesbiedrus. (UK, ES, FR)

„Manai jaunākajai māsai ir meita ar invaliditāti, viņa saņem aprūpes pabalstu, jo meitas dēļ viņa nevar strādāt, taču aprūpes pabalsts nav palielināts gadiem ilgi — tas nesasniedz pat minimālās algas līmeni. Un tā apjoms nav palielināts piecus gadus.” (HU, sieviete, 62 gadi)

3.3.5. Bezdarbs Bezdarbs ir problēma, kas nelabvēlīgi ietekmē nabadzīgo un sociālu atstumto cilvēku dzīvi, un daži respondenti bija zaudējuši savas darbavietas, jo īpaši globālās ekonomikas krīzes ietekmē (ES). Pensionāriem vai tiem, kuri drīz sasniegs pensionēšanās vecumu, ir grūti atrast darbu un tāpēc viņi nevar papildināt savus ienākumus (PL, FR).

3.3.6. Atbalsta trūkums Nabadzīgie un sociāli atstumtie cilvēki uzskata, ka viņu stāvokli pasliktina sociālā tīkla vai ģimenes atbalsta trūkums. (ES)

3.3.7. Birokrātija Respondenti norādīja, ka dažu palīdzības veidu saņemšana ir saistīta ar lielu birokrātiju, kas dažkārt nozīmē veidlapu un dokumentu ilgu apstrādi, taču tam nav veiksmīga iznākuma. (MT)

3.4. Sabiedrības uzskati par nabadzību un sociālo atstumtību Respondentiem tika jautāts, ko atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos vēstī par to, kādi ir sabiedrības uzskati par šādā situācijā dzīvojošiem cilvēkiem, kas sabiedrībai būtu jāapzinās un kādu ietekmi radītu sabiedrības labāka informētība par šīm problēmām. Respondenti kopumā uzskatīja, ka plašsaziņas līdzekļu pieeja nabadzības un sociālās atstumtības problēmu atspoguļošanā nosaka sabiedrības atieksmi, proti, tā viņus lielā mērā neievēro, pilnīgi neizprot viņu situāciju vai neizprot to pareizi un redz to pārāk vienkāršoti. (CZ, FR, EL, ES, UK, RO, PT, DE, SK, LV, BE)

26/69 DV\855616LV.doc

LV

„Cilvēki neuzskata, ka tā [nabadzība] ir problēma. Jums nav pietiekami daudz naudas, lai iegādātos jaunu televizoru? Dodieties uz banku, un tā jums izsniegs aizdevumu! Vai esat bezdarbnieks? Apmeklējiet profesionālo mācību kursus! Un tā tālāk… Nav problēmu. Visam ir gudrs risinājums. Taču reālajā pasaulē tā nenotiek.” (CZ, vīrietis, 65 gadi)

Viena respondente norādīja, ka viņa vairākkārt ir izjutusi cilvēku līdzjūtību, taču ne izpratni. (MT)

„Visi man jūt līdzi, jo mans dēls nāk un iet (no psihiatriskās slimnīcas), bet, ziniet, ko sociālā darbiniece man sacīja, kad es viņai zvanīju? Viņa man teica, lai es sakrāmēju savas somas un dodos uz veco ļaužu pansionātu…” (MT, sieviete, 67 gadi)

Sabiedrības izpratnē par nabadzību var novērot cilvēku tieksmi salīdzināt nabadzīgos cilvēkus viņu valstī ar viņu zināšanām par nabadzīgiem cilvēkiem citās valstīs, un tādēļ viņi var uzskatīt, ka nabadzīgie cilvēki citās valstīs ir daudz bezcerīgākā stāvoklī. (MT) Tika uzskatīts, ka cilvēkiem, kuri nav nabadzīgi, ir nepareizi priekšstati par nabadzību un tie ir saistīti ar sterotipiem un ārkārtējiem gadījumiem, kaut arī pastāv būtiska atšķirība starp tiem cilvēkiem, kuri nokļuvuši noteiktajā situācijā nejauši, un tiem, kuri to ir izvēlējušies savas vainas vai rakstura dēļ. Šādus nepareizus priekšstatus izmanto pasīvie novērotāji, lai pamatotu bezdarbību. (HU, BE)

„Bezpajumtnieki vai huligāni, neaudzinātie vai nevīžīgie nav viens un tas pats…” (HU, vīrietis, 60 gadu)

Cilvēku priekšstatus par nabadzību spēcīgi ietekmē plašsaziņas līdzekļu reportāžas par krāpšanos ar pabalstiem un sociālo pabalstu pārlieku dāsnajiem apjomiem, pateicoties kam pabalstu saņēmēji var atļauties dārgas elektroniskās iekārtas, modernu apģērbu un plašus dzīvokļus. (DE) Sabiedrība var arī neizprast vai neuztvert nopietni nabadzības problēmas, jo nabadzība bieži vien ir slēpta un tāpēc tā cilvēkiem nav uzskatāma. (DK)

„Savas dzīves laikā esmu bieži dzirdējusi viedokli, ka nabadzīgie cilvēki būtu daudz labākā situācijā, ja viņi tikai pacenstos. Ka viņi ir nabadzīgi tikai tāpēc, ka viņi ir slinki. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nepareizi. Taču, ja cilvēki jutīsies neērti par savu situāciju un nerunās par to, šis viedoklis nekad nemainīsies.” (DK, sieviete, 73 gadi)

Respondenti ļoti pārliecinoši pauda uzskatu par viņu saskatīto sociālo atstumtību no sabiedrības. Viņi jutās atsvešināti no sabiedrības, nenovērtēti un uzskatīja, ka sabiedrībai ir maza nojausma par to, ko darīt ar vecāka gadagājuma cilvēkiem un kā viņi var būt noderīgi (SK). Dažiem respondentiem šķita, ka viņi ir nasta sabiedrībai — viņi nestrādā, vairums cieš no hroniskām slimībām, un viņi nav produktīvi (SK). Taču respondenti ir arī dusmīgi, jo uzskata, ka visu savu dzīvi ir snieguši ieguldījumu sabiedrībā, taču, kļuvuši veci, tiek uzskatīti par tādiem, kas nav pelnījuši uzmanību (SE). Viņiem ir pieredze, ka sabiedrība nav draudzīga un dzīvošanai droša vieta nabadzīgiem un pensionētiem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Daudziem no viņiem


DV\855616LV.doc 27/69

LV

nav neviena, pie kā vērsties, kas palīdzētu mazināt finansiālās grūtības vai sniegtu citu atbalstu, lai palīdzētu atvieglot viņu situāciju (SE).

„Viņi gribētu, lai mēs nomirstam.” (SK, sieviete, 61 gads)

„Kad man bija labi ienākumi; cilvēks varēja just, ka viņš ir vērtīgs. Neapzināti cilvēks novērtē savu vērtību.” (SE, vīrietis, 63 gadi)

Tomēr neērtības sajūta par savu situāciju nozīmē, ka nabadzīgie cilvēki diezgan bieži tiecas sevi atstumt no sabiedrības, jo viņi jūtas nespējīgi atļauties piedalīties sabiedriskos pasākumos. Turklāt brīvprātīga atstumtība var kļūt par apburto loku, no kura ir grūti izkļūt, jo kļūst arvien grūtāk un grūtāk iziet ārpus mājas. Tādēļ viņi tiek reti sadzirdēti, jo viņi nerunā. (DK, SE, BE)

„Jo ilgāk jūs sevi nošķirat, jo grūtāk ir iziet sabiedrībā un kontaktēties ar citiem. Jūs sākat sarunāties ar sevi un zaudējat pašcieņu. Tā kļūst par nošķirtību, kuru jūs nevarat pārvaldīt un no kuras jūs nevarat atbrīvoties … ja jūs nevarat socializēties un tikties ar cilvēkiem, jūsu balss netiks sadzirdēta. Jūs ne ar vienu nesazināties, un jūsu problēmas paliek slepenībā.” (DK, vīrietis, 67 gadi) „Kļūstot ekonomiski trūcīgiem, mēs kļūstam sociāli nabadzīgāki.” (BE, sieviete, 68 gadi)

Tas arī saistīts ar nabadzīgo cilvēku un viņu problēmu pārstāvības trūkumu jeb „klusēšanu”. Ir pensionāru asociācijas, kuru galvenais uzdevums ir palielināt vecāka gadagājuma cilvēku ietekmi sabiedrībā un nodrošināt tikšanās vietu, kur biedroties, veicināt personīgo attīstību, laimi un veselību. Taču šīm asociācijām jābūt stingrākai nostājai attiecībā uz nabadzības un sociālās atstumtības problēmām. (SE)

„Kāpēc pensionāru asociācijām nav stingrāka nostāja attiecībā uz nabadzības un sociālās atstumtības problēmām.” (SE, vīrietis, 63 gadi)

Tomēr ar tie vien nepietiek gadījumos, kad cilvēki nošķir sevi no šādām iniciatīvām, nepiedaloties šādos pasākumos un darbībās, jo nevēlas skaidrot savu nabadzības un sociālās atstumtības situāciju. (SE) Viņi turklāt uzskatīja, ka trūkst sabiedrības iejūtības, rīcības un ieinteresētības attiecībā uz nabadzības un sociālās atstumtības problēmām, jo cilvēkiem, šķiet, tās nerūp, ja vien tās viņus personīgi neskar. (ES, FR, EL, SK, PT, CZ, BE)

„Viņiem par tām nav jāuztraucas; viņi nevēlas par tām dzirdēt; viņiem nav par tām jāzina. Jo pretējā gadījumā viņiem būtu kaut kādā veidā jārisina šīs problēmas — viņiem būtu jāizdod savi līdzekļi.” (CZ, vīrietis, 60 gadu)

Daži respondenti uzskatīja, ka netiek atzīta viņu nozīme sabiedrības veidošanā gadu gaitā un to apstākļu radīšanā, ko jaunākas paaudzes tagad bauda, piemēram, bezmaksas terciāro izglītību. (HU)

28/69 DV\855616LV.doc

LV

„Viņi saka, ka jāatbalsta daudzi pensionāri. Taču pensionāri vēlētos strādāt, ja viņiem būtu tāda iespēja. Un cilvēki, kuri tagad izrādās, neatceras, ka viņi mācījās par pensionāru naudu.” (HU, sieviete, 64 gadi)

Daži respondenti uzskatīja, ka sabiedrība kopumā nevēlas risināt nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, jo tie nav jautājumi, par kuriem cilvēki vēlas dzirdēt (DK), taču globālās ekonomikas krīzes iespaidā daži cilvēki ir aptvēruši, ka nabadzība var skart ikvienu (ES).

„Visi mīl tādus seriālus kā „Dinastija” vai „Dalasa”. Neviens negrib redzēt nabadzīgo cilvēku dzīvi, ja vien tas nav stāsts par grūtu sākumu un amerikāņu sapņa piepildīšanu.” (DK, vīrietis, 71 gads)

Kas ir vēl ļaunāk, daži respondenti ir pieredzējuši, ka cilvēki, kuriem patiesībā nav vajadzīga palīdzība, izmanto kopienas centru sniegtos piedāvājumus tikai tāpēc, ka viņi nevēlas maksāt par pakalpojumiem, ko viņi var saņemt bez maksas. (DK)

„Es līdzdarbojos baznīcas organizācijā, kura katru gadu izsniedz Ziemassvētku dāvanas. Nodoms ir sniegt dāvanas vientuļajiem vecākiem, kuri nevar atļauties iegādāties Ziemassvētku dāvanas saviem bērniem. Taču dažkārt es redzu cilvēkus, kuri novieto savas automašīnas uz iebraucamā ceļa un atnāk saņemt dāvanas. Ja reiz varat atļauties automašīnu, jūs varat atļauties nopirkt savam bērnam dāvanu Ziemassvētkos! Šis ir jautājums par prioritātēm, un tikmēr, kamēr daži cilvēki izmantos sistēmu šādā veidā, sabiedrība nekad neņems vērā to, ka sabiedrībā ir patiesi nabadzīgi cilvēki!” (DK, vīrietis, 64 gads) „Tie, kuri ierodas pēc dāvinājumiem [Ziemassvētku dāvanām] un bezmaksas maltītēm, ir nekaunīgi cilvēki, kuriem patiesībā nav vajadzīga palīdzība, savukārt tie, kuriem tā patiešām ir nepieciešama, paliek mājās, jo viņi slēpjas un ir padevušies.” (DK, sieviete, 79 gadi)

Tikai mazākums respondentu atzina, ka sabiedrībā varētu būt cilvēki, kuri izprot nabadzību un sociālo atstumtību (RO). Dažkārt situācijas izpratnei joprojām līdzās ir vienaldzība (MT), taču citkārt uzskatīts, ka sabiedrības locekļi palīdz viens otram (LV). Respondentiem bija atšķirīgi viedokļi par cilvēku labākas informētības vērtīgumu. Proti, respondenti uzskata, ka ir savā ziņā bezjēdzīgi cilvēkiem zināt vairāk par nabadzību, jo tiek uzskatīts, ka labā finansiālā situācijā dzīvojošiem cilvēkiem nerūp cilvēki, kuri nevar dzīvot pienācīgu dzīvi. (MT) Respondenti sacīja, ka jūtas vientuļi un atstumti, taču viņi arī minēja vairākus veidus, kā sadzīvot ar faktu, ka viņi nevar atļauties tādas pašas lietas kā citi. Tie ir:

ģimenes un draugu palīdzība: transports, piekļuve internetam (DK);

došanās uz vietējo centru, lai tiktos ar saviem vienaudžiem, piedalītos pasākumos un tur pavadītu laiku (DK);

bezmaksas aktivitātes brīvā dabā: riteņbraukšana vai pārgājieni mežā (DK).


DV\855616LV.doc 29/69

LV

„Es daudz laika pavadu vienatnē savas vājās veselības dēļ. Taču varētu būt sliktāk. Divreiz nedēļā es dodos uz vietējo rajona centru, lai spēlētu kārtis un dzertu kafiju. Un mani dēli pie manis bieži ierodas ciemos.” (DK, sieviete, 75 gadi)

„Es jūtos vīlies, taču, par laimi, mani ļoti interesē brīvā daba un man ir draugi, kuriem tas patīk tikpat ļoti, cik man. Ja tā nebūtu, es būtu ļoti nomākts, un es varu viegli iedomāties, kā jūtas citi cilvēki, kad viņi ir ieslodzīti mājās vai pamesti, kā tas bija ar mani.” (DK, vīrietis, 65 gadi)

3.5. Aspekti, kuru trūkst nabadzības un sociālās atstumtības atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos

Respondentiem jautāja, kā, viņuprāt, visuzskatāmāk trūkst nabadzības un sociālās atstumtības atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos un, ja dokumentālās filmas veidotājs gribētu parādīt nabadzības un sociālās atstumtības realitāti, kas viņam vai viņai būtu jāiekļauj šajā filmā. Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka šo problēmu atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos trūkst nabadzībā dzīvojošo cilvēku reālās dzīves piemēru vai gadījumu pētījumu un viņu reālo, ikdienas problēmu atainojuma. Šie ir tie aspekti, ko respondenti vēlējās redzēt plašsaziņas līdzekļos (RO, PT, ES, DE, HU, IE, PT, UK, CZ, IT, PL, LV, BE). Tas arī palīdzētu sabiedrības locekļiem izprast nabadzības realitāti un tādējādi varētu mudināt laikus meklēt risinājumus cīņai pret nabadzību (RO, PT, DE). Atainojumam jābūt šādam:

Respondenti vēlētos redzēt plašsaziņas līdzekļos tādas reportāžas, kurās tiek

pievērsta uzmanība pensionāru dzīves apstākļiem. Tajās jāstāsta par pašiem pensionāriem un jāziņo par to, kāda ir viņu ikdienas dzīve, un jāsniedz politiķiem un sabiedrībai pārliecinoši, konkrēti piemēri par pensionāru nedrošo eksistenci, piemēram, mājokļa apstākļiem un mikrorajonu, zemiem finansiāliem ienākumi, izdzīvošanu maza budžeta apstākļos, problēmām saistībā ar vecumu, lielu komunālo pakalpojumu un īres maksu. Sīki jāatspoguļo viņu grūtības un dzīves apstākļi, pievēršoties tādiem jautājumiem kā mikrorajons, kā viņi pavada laiku, kā viņi vēlētos pavadīt laiku, kā viņi sadzīvo ar nošķirtību un vientulību, kā viņi tiek galā ar naudas trūkumu, lai iegādātos medikamentus, pienācīgi paēstu un segtu savus izdevumus, kā viņi jūtas par to, ka vecākiem cilvēkiem trūkst aprūpes namu pienācīgā stāvoklī, kad viņiem nav naudas līdzekļu, lai atļautos aprūpes namus labā stāvoklī. (PT, DE, MT, CZ, IE, LV, ES, UK, IT, PL)

„Viņiem vajadzētu ienākt mājās un redzēt … redzēt, kādas izskatās vannas istabas … viņiem vajadzētu pētīt, kāpēc ir cilvēki, kuriem mājās nav elektrības, kādēļ viņi nesamaksāja savu rēķinu.” (MT, vīrietis, 64 gadi) „Viņiem vajadzētu doties pie bezpajumtniekiem un filmēt viņu stāstus — kļūtu patiesi skaidrs, cik viegli ir nokļūt uz ielas. Uz ielām guļ pat augstskolu absolventi, un viņi pilnīgi noteikti nekļuva par

30/69 DV\855616LV.doc

LV

bezpajumtniekiem vienas neapdomīgas rīcības dēļ.” (CZ, vīrietis, 64 gadi) „Televīzijai nav nekā kopīga ar ikdienas dzīvi.” (Polija, sieviete, 60 gadu) „Ziniet, ko es esmu vienmēr uzskatījis? Visu to drausmīgo, neko nevēstošo realitātes šovu vietā vajadzētu radīt nopietnu realitātes šovu par vienas parastas ģimenes dzīvi no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam, un visa mēneša garumā … lai cilvēki varētu redzēt, kas notiek ikdienas dzīvē, un daudzi cilvēki varētu to attiecināt uz sevi…” (IT, vīrietis, 63 gadi)

Jāapspriež dažādie iemesli, kādēļ cilvēki ir kļuvuši nabadzīgi un kādēļ šī

nabadzība saglabājas, piemēram, cilvēki, kuri kļuvuši nabadzīgi mazo pensiju dēļ un zaudējot savu darbu; kuri ne savas vainas dēļ un pēc smagas darba dzīves atrodas uz nabadzības robežas; tāpēc, ka viņi nevēlas taupīt naudu un dzīvot pieticīgi no saviem līdzekļiem; loteriju un spēļu šovu dēļ, kam cilvēki tērē savus mazos naudas līdzekļus; globālās ekonomikas krīzes ietekmē. (CZ, PT, ES, SK, MT, DE, DK, ES, LV)

„Es strādāju visu savu dzīvi un tagad saņemu nožēlojamu pensiju. Tāds ir fakts.” (PT, sieviete, 72 gadi) „Darba zaudēšana ir dabisks ceļš uz nabadzību … cilvēki saņem zemus ienākumus un tādēļ saņem mazas pensijas, un tā iestājas nabadzība.” (SK, sieviete, 70 gadi)

Slovākijā respondenti diezgan dziļdomīgi apsvēra iemeslus, kāpēc cilvēki kļūst nabadzīgi un paliek nabadzīgi. Savā valstī viņi to lielā mērā attiecināja uz atšķirībām starp sociālisma periodu un demokrātijas periodu, un tam, kā sociālisma periods ir ietekmējis cilvēku uzvedību pašreiz. Piemēram, cilvēki visi bija nodarbināti sociālisma laikā, taču tagad viņiem ir jāmeklē darbs, kam vajadzīgas cita domāšana un prasmes. Turklāt, šķiet, cilvēki ne vienmēr aizstāv savas tiesības un runā par savām vajadzībām tāpēc, ka viņi nav raduši to darīt, jo sociālisma periodā cilvēku individuālais viedoklis tika apspiests. Šo situāciju saasina cilvēku nevēlēšanās meklēt darbu, jo viņi saņem finansiālu atbalstu no valsts. Atspoguļojot iemeslus, kāpēc cilvēki kļūst nabadzīgi, ir svarīgi pievērsties nabadzības un sociālās atstumtības riska grupām. Pie šīm grupām pieskaitāmi: narkomāni un alkoholiķi; vientuļā vecāka mājsaimniecības, kurās ir daudz bērnu; vecāka gadagājuma cilvēki, kuri ir neprecēti vai ir atraitņi un saņem tikai valsts pensiju un kuriem jāmaksā liela īres maksa; notiesātie, kuri pēc soda izciešanas nokļūst brīvībā; bezdarbnieki, kuri saņem viszemākā līmeņa sociālos pabalstus; imigranti, kuri saņem mazākus sociālos pabalstus, jo valsts vēlas viņus piespiest apgūt dāņu valodu. (DK, SK)

„Vientuļiem vecākiem var patiešām būt grūtības. Es ilgi biju viena ar saviem trim bērniem. Viņi visi vēlējās futbola aprīkojumu un citas tieši tādas pašas lietas, kādas ir viņu draugiem. Es viņiem devu visu, ko varēju atļauties dot, un


DV\855616LV.doc 31/69

LV

viņi joprojām ir dzīvi — ha, ha — tā kā jums ir jārunā ar viņiem par to, kāda bija viņu bērnība.” (DK, sieviete, 75 gadi) „Es gribētu arī parādīt jauno ģimeņu realitāti. Dažkārt sievietēm ir jāpārtrauc grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un jāatgriežas darbā, jo viņām ir vajadzīga nauda, taču tad viņām ir jāmaksā par bērnu auklēšanu, un tam tiek tērēta lielākā daļa viņu ienākumu. Un, ja sieviete ir viena ar bērnu, tā ir katastrofa.” (CZ, sieviete, 64 gadi)

Plašsaziņas līdzekļos nabadzīgie un vecāka gadagājuma cilvēki ir jāatspoguļo

vispārīgāk, nevis tikai ārkārtas situācijās. (SE, IE, PT, RO, IT) „Plašsaziņas līdzekļos tomēr jāatspoguļo plašā vecāka gadagājuma/nabadzīgo un pensionēto cilvēku kategorija, kuri, iespējams, necieš badu un kuriem ir pietiekami naudas līdzekļi, lai samaksātu par īri, pārtiku un pietiekamiem medikamentiem. Mums ir nauda, lai izdzīvotu, bet ne vairāk.” (SE, vīrietis, 63 gadi) „Par vecāka gadagājuma cilvēkiem runā tikai laiku pa laikam; iespējams, ziemā, kad kāds aukstuma dēļ nomirst uz ielas.. viņi runā par klaidoņiem, par nosalušajiem.” (IT, vīrietis, 66 gadi)

„Cilvēkiem jāredz, kā vecāka gadagājuma cilvēki iztiek ar naudu, kas viņiem ir.. cilvēki redzētu, kādas cilvēkiem ir grūtības samaksāt par ārsta izrakstītajiem medikamentiem un tamlīdzīgām lietām.” (IE, vīrietis, 63 gadi)

„Viņiem ir jārunā ar veciem cilvēkiem, lai izprastu, kā viņi dzīvo, vieni un pilnīgi nošķirti.” (PT, sieviete, 72 gadi) „Viņiem mums jāstāsta reālā patiesība. Cilvēki, tāda ir situācija un tā ir ļoti slikta. Viņiem beidzot jābūt korektiem…” (RO, sieviete, 67 gadi)

Respondenti arī ierosināja šādus jautājumus saistībā ar to, kā viņi vēlētos, lai nabadzība un sociālā atstumtība tiktu atspoguļota plašsaziņas līdzekļos:

Plašsaziņas līdzekļiem varētu būt izglītojoša nozīme, informējot nabadzīgos un sociālu atstumtos iedzīvotājus par to, kur saņemt finansiālo un citādu palīdzību. (PT, MT, IT, LV)

Nabadzīgie un sociāli atstumtie iedzīvotāji jāparāda kā cilvēki, kuri neatkarīgi

no savām grūtībām ir godīgi un cienījami, nevis jāatspoguļo stereotipi par slinkumu, nevēlēšanos strādāt utt. (HU, DE, CZ)

Plašsaziņas līdzekļos jāatspoguļo dažādi nabadzības veidi un aspekti.

Tostarp redzamā nabadzība, piemēram, bezpajumtnieki; slēptā nabadzība, piemēram, pensionāri, kuru izdevumi pārsniedz ienākumus; un tie cilvēki, kuri nevēlas strādāt un taupīt naudu. (SK, ES, MT)

Plašsaziņas līdzekļiem jāņem vērā vai jāatspoguļo sabiedrības mainīgums un

līdz ar to nabadzības mainīgās iezīmes. Piemēram, valstis, kuras varētu būt

32/69 DV\855616LV.doc

LV

bijušas paraugvalstis nabadzības un sociālās atstumtības trūkuma ziņā, saskaras ar ekonomikas problēmām, kas ietekmē sabiedrību, un cilvēki kļūst nabadzīgi. Situācija nav nemainīga. (SE)

Reportāžās par modes nozari plašsaziņas līdzekļiem arī jāpievēršas vecāka

gadagājuma cilvēkiem atbilstošai modei. Tomēr respondenti kritizēja tieši modes nozari, jo tā pievēršas tikai nelielam veco cilvēku skaitam, kuri var atļauties iegādāties dārgu apģērbu, taču respondentiem ir arvien sarežģītāk atrast apģērbu, ko viņi varētu atļauties. (SE)

Plašsaziņas līdzekļos vairāk jāatspoguļo situācija, kāda ir sievietēm ar

maziem ienākumiem, un viņu kā mājsaimnieču pienākumi. Šīs sievietes nabadzība skar īpašos veidos, piemēram, viņas nokļūst nabadzībā, ja viņu laulātais partneris nomirst vai laulība tiek šķirta, un viņas bieži vien arī saskaras ar finansiālo slogu, rūpējoties par citiem. (SE)

„Būtu labi veikt pētījumu par to, cik daudz cilvēku nokļūst nabadzībā Zviedrijā. Manuprāt, ekonomiskās situācijas sarežģījumi ietekmē lielākoties tieši sievietes, kuras ir bijušas precētas, taču viena vai otra iemesla dēļ palikušas vienas.” (SE, vīrietis, 74 gadi)

Daži respondenti vēlējās, lai televīzijā regulāri tiktu rādītas reportāžas par to,

kā valdība tērē budžeta līdzekļus (RO), un sarunu šovi vai debates, kurās aicināti piedalīties politiķi (IT).

Daži respondenti vēlētos arī gadījumu pētījumus par to, kā cilvēki dzīvo attīstītākās ES dalībvalstīs. Respondenti uzskatīja, ka šādu piemēru rādīšana sabiedrībai mudinātu politiķus vairāk censties risināt nabadzības problēmas valsts un vietējā mērogā un cilvēki kļūtu prasīgāki un apņēmīgāki aizstāvēt savas tiesības. (RO)

„Es gribētu ko redzēt.. kā cilvēki dzīvo citās valstīs; varbūt mūsu politiskie līderi to redzēs un centīsies vairāk.. ir jārāda piemēri no visām ES dalībvalstīm — mēs tagad globalizējamies, mēs esam ES sastāvā, ir jārāda, kā cilvēki dzīvo ārvalstīs, jāsalīdzina un jāveic pasākumi…” (RO, sieviete, 71 gads)

Tomēr, kaut arī tika apspriests, kas, viņuprāt, trūkst atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos un ko viņi vēlētos redzēt, daži respondenti uzskatīja, ka nav vienmēr reāli gaidīt šādas pārmaiņas. Šādi iemesli tika minēti attiecībā uz iepriekš minēto uzskatu:

Plašsaziņas līdzekļus pārstāv pārāk mazs skaits vecāka gadagājuma cilvēku. Gados jauniem cilvēkiem var būt maldīgi uzskati par vecāka gadagājuma cilvēkiem, un viņi var būt iepriekš noskaņoti neiekļaut reportāžas par vecāka gadagājuma cilvēku problēmām. Lai to mainītu, ir jārisina šāds pārstāvības trūkums. (SE) „Ar plašsaziņas līdzekļiem sadarbojas maz mūsu vecuma cilvēku.” (SE, vīrietis, 64 gadi)


DV\855616LV.doc 33/69

LV

Cilvēkiem, kuri nav pieredzējuši tādas pašas grūtības, nereti ir grūti izprast problēmas, kādas piedzīvo citi cilvēki, un tām noticēt un tās atspoguļot. (MT) „Tāpat kā jūs runājat ar mums un dzirdat par dažādām problēmām, jūs klausāties, bet neticat, ka tā ir taisnība.” (MT, vīrietis, 64 gadi)

Daži respondenti uzskatīja, ka pat tad, ja televīzijas un filmu producenti

pievērstos nabadzības un sociālās atstumtības problēmām, diez vai cilvēki skatītos, jo šādi sižeti būtu pārāk garlaicīgi, lai tos redzētu. Tādēļ ir svarīgi rast līdzsvaru starp realitāti un izklaidi, un kaut arī to cilvēku pieredzes atspoguļojumā, kuri dzīvo nabadzībā vai kurus apdraud nabadzība, ir svarīgi uzsvērt ikdienišķos elementus, kas ietekmē cilvēku dzīvi, tas ir jādara saistoši un izklaidējoši. (IE, ES, LV)

„Īstenība būtu garlaicīga. Viņiem [scenāristiem] jāraksta par dēkām, alkoholismu un tamlīdzīgām lietām, lai tas būtu interesanti.” (IE, sieviete, 66 gadi)

Nabadzības un sociālās atstumtības komplicētības un dažādo dimensiju dēļ

tās ir grūti atspoguļot, un tādējādi auditorijai tās ir grūti uztveramas, ja vien šīs problēmas nav parādītas, piemēram, kā vienas personas vai ģimenes stāsts, lai sižets būtu šaurāks un saistošāks. (DK)

„Man, šķiet, ir grūti aptvert visus aspektus. Ir tik daudz dažādu viedokļu un vairāki iemesli, kāpēc cilvēki ir nabadzīgi. Manuprāt, skatītājiem ir grūti to visu uztvert, un tādēļ tas ir ļoti vienpusīgi.” (DK, vīrietis, 71 gads)

Daži respondenti uzskatīja, ka pensionāru pašu kūtrums varētu būt iemesls tam, kādēļ viņu situācija ir pārāk maz atspoguļota plašsaziņas līdzekļos. Viņi izvairās no uzmanības, jo kaunas par savu situāciju; protesta kultūra viņiem ir sveša, un viņi samierinās ar saviem apstākļiem, jo kā pēckara paaudzes pārstāvji viņi ir raduši dzīvot atturīgi. (DE)

„Es arī uzskatu, ka mēs patiesi nevēlāmies tur parādīties, jo izjūtam kaunu pat to, ka esam tik zemu krituši, lai gan visu mūžu esam smagi strādājuši.” (DE, sieviete, 66 gadi)

34/69 DV\855616LV.doc

LV

4. NABADZĪBAS UN SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS PROBLĒMU IZPRATNE

Respondentiem jautāja, cik lielā mērā personas, kas pieņem respondentu dzīvi ietekmējošus lēmumus (proti, vietējā, valsts un Eiropas līmeņa politiķi un ierēdņi), izprot viņu pieredzes īstumu. Respondentiem arī jautāja, kurus viņu dzīves aspektus, viņuprāt, lēmēji labi izprot un kurus sliktāk.


Respondenti visbiežāk pauda viedokli, ka vietējā, valsts vai Eiropas līmeņa lēmumu pieņēmēji un politikas veidotāji lielā mērā neizprot nabadzības un sociālās atstumtības problēmas. Galvenais iemesls šādam izpratnes trūkumam ir uzskats, ka lēmēji dzīvo privileģētu dzīvi, saņemot lielas algas, un tāpēc viņiem nedraud ciešanas, ko izraisa nabadzība vai sociālā atstumtība.

Izpratnes trūkumu atspoguļo tas, kā tiek sniegta palīdzība tiem, kam tā ir vajadzīga, un respondenti minēja piemērus no personīgās dzīves.

Lēmēju izpratnes trūkums ne vienmēr nozīmē to, ka viņi nezina par šīm problēmām. Tomēr respondenti uzskata, ka trūkst lēmumu pieņēmēju rīcības, ieinteresētības vai iejūtības.

Respondentiem bija grūtības norādīt tādus savas dzīves aspektus, kurus,

viņuprāt, lēmēji labi izprot, taču kā piemēru viņi minēja datus, piemēram, statistiku par nabadzībā dzīvojošu vecāka gadagājuma cilvēku skaitu un sociālajām pensijām vai sociālajai palīdzībai iedalīto finansējuma apjomu.

Respondenti norādīja vairākas atšķirīgas problēmas, kuras, viņuprāt, lēmēji

sliktāk izprot; visbiežāk tika minēts izpratnes trūkums par nabadzīgo un sociāli atstumto cilvēku dzīves realitāti un to, kāda ir pašreizējās politikas attiecībā uz nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem cilvēkiem pilnā ietekme.

Tā kā lēmējiem ir neliela tieša pieredze saistībā ar nabadzības un sociālās atstumtības problēmām un viņi ir noslogoti, lēmējiem ne vienmēr ir laiks nepastarpināti iepazīties ar šīm problēmām. Tādēļ tika ierosināts, ka sociāli atstumtie iedzīvotāji vai nabadzībā dzīvojošie cilvēki varētu būt lēmēju padomnieki šajos jautājumos.

4.2. Cik labi lēmēji izprot nabadzību un sociālo atstumtību? Respondenti visbiežāk pauda viedokli, ka vietējā, valsts vai Eiropas līmeņa lēmēji un politikas veidotāji lielā mērā neizprot nabadzības un sociālās atstumtības problēmas. (UK, SK, RO, PT, MT, IE, DE, SE, CZ, EL, ES, LV, PL, FR, BE)

„Es neuzskatu, ka viņi izprot; viņi noteikti neizprot lietas, piemēram, mājokļu jautājumu.” (UK, sieviete, 69 gadi)


DV\855616LV.doc 35/69

LV

„Viņi pilnīgi neizprot. Viņiem nav ne jausmas.” (SK, sieviete, 61 gads)

„Viņi ir pārāk attālināti no vienkāršajiem cilvēkiem.” (DE, sieviete, 62 gadi)

„Labi paēdis cilvēks nekad nesapratīs izsalkušo.” (PL, vīrietis, 67 gadi)

„Viņi neizprot ikdienas dzīves realitāti, un viņi pat necenšas to darīt.” (CZ, vīrietis, 64 gadi) „Nekas nenotiek, jo, kad mēs viņiem pajautājam, cik maksā litrs piena, viņi to nezina. Viņi nezina cenas. Viņiem nav jādodas iepirkties. Viņi zina par nabadzību, taču nezina, kas ir nabadzība. Ir liela turība, un ir arī liela nabadzība.” (HU, vīrietis, 60 gadu)

Cita starpā respondenti minēja šādus iemeslus uzskatam, ka lēmējiem trūkst izpratnes:

Politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji dzīvo privileģētu dzīvi un gūst lielus ienākumus, tādēļ viņi tiešā veidā nepiedzīvo nabadzību un sociālo atstumtību un viņiem nedraud iespēja to pieredzēt. (SE, SK, RO, PT, UK, MT, IE, HU, CZ, EL, IT, PL)

„Orbans sacīja, ka viņš novērsīs atšķirības ienākumos. Kas bija pirmā lieta, ko viņš izdarīja? Nobalsoja par savu (viņu) algu, un viņam nerūp, ko nabadzīgie cilvēki ēdīs rītdien vai Ziemassvētkos.” (HU, sieviete, 64 gadi) „Viņiem ir labi. Tāpēc viņi domā: „Par ko tie cilvēki sūdzas?” (CZ, vīrietis, 60

gadu)

Saskatītais lēmēju iejūtības trūkums (SE, IE, EL, ES). Cēlonis šādam uzskatam ir respondentu sajūta, ka politiķi nav politiski vai juridiski atbildīgi par savu rīcību. Saskatītā atbildības trūkuma dēļ respondenti jūtas bezspēcīgi mainīt iekārtu (IE).

„Man ir iespaids, ka politikas veidotāji apzinās mūsu situāciju, bet viņiem ir vienalga.” (SE, sieviete, pensionāre, 67 gadi)

„Mēs viņiem esam tikai skaitļi.” (EL, sieviete, 66 gadi)

Pēc dažu respondentu domām, šis iejūtības trūkums izpaužas tajā, ka lēmēji viņus neapmeklē un nevelta laiku, lai uzklausītu cilvēku bažas. (EL)

„Mans kaimiņš zina, kā es dzīvoju, jo es dzīvoju viņam līdzās; lēmēji nav nākuši pārbaudīt un izprast manu postu.” (EL, sieviete, 62 gadi)

Ļoti nedaudzi respondenti vaino sevi par to, ka viņi neizdara pietiekamu spiedienu uz lēmējiem, nerunā atklātāk un vairāk par savu situāciju un nerīko demonstrācijas ielās. (DE)

36/69 DV\855616LV.doc

LV

Vecuma atšķirības starp politikas veidotājiem un vecāka gadagājuma un pensionētiem cilvēkiem ietekmē to, ka viņu situācija netiek pilnīgi izprasta. (SE)

Nepieciešamās kompetences trūkums politiķiem, lai risinātu nabadzības un

sociālās atstumtības problēmas. (IE)

„Jūs nesūtīsiet zobārstu uz gaļas veikalu, lai viņš jums pārdotu gaļu.” (IE, vīrietis, 71 gads)

Uzskats, ka lēmēji nevēlas redzēt nabadzības un sociālās atstumtības

realitāti, lai nebūtu jāveic pasākumi situācijas risināšanai. (BE) Saskatīto lēmēju izpratnes trūkumu par nabadzīgo cilvēku dzīvi atspoguļo tas, kā tiek sniegta palīdzība un kā lēmēji izturas pret nabadzību un sociālo atstumtību. Respondenti sniedza šādus piemērus, viņuprāt, nepiemērotiem vai neefektīviem lēmumiem vai attieksmei, kāda, pēc viņu domām, ir lēmējiem attiecībā uz šiem jautājumiem un kas parāda viņu izpratnes trūkumu:

Nabadzība un sociālā atstumtība ir problēmas, kuras tiek uzsvērtas vēlēšanu kampaņās, un lēmēji bieži vien runā par to, kā tiks uzlabota nabadzīgo, vecāka gadagājuma un pensionēto cilvēku situācija, taču netiek uzskatīts, ka viņi pēc vēlēšanām pildītu savus solījumus. (SE, DK, ES, IT, LV, RO, FR)

„Viņi neko nesaprot un nav ieinteresēti. Tikai tad, kad viņiem ir vajadzīgas mūsu balsis, viņi nāk un dod mums maisu, paciņu. Eļļas pudeli, cukura paku...” (RO, sieviete, 71 gads)

Palīdzības pasākumi neatbilst viņu ikdienas dzīves realitātei (MT, EL, BE) vai

tie ir domāti citiem, piemēram, gados jauniem bezdarbniekiem (BE).

„Jūs dodaties pie viņiem ar visiem ārstu, sociālo darbinieku un kā tik vēl ne dokumentiem, un viņiem jums jāpiešķir dzīvesvieta, kurā nav kāpņu, taču viņi man piešķīra dzīvesvietu, kurā ir trīs stāvi un kāpnes.” (MT, sieviete, 64 gadi) „Mūsdienās jaunieši saņem bezdarbnieku pabalstus nekavējoties, bet mums ir jāgaida.” (BE, sieviete, 68 gadi)

Politikas veidotāji, šķiet, ne vienmēr rīkojas nabadzīgo, vecāka gadagājuma

un sociāli atstumto cilvēku labākajās interesēs. (SE)

„Manuprāt, tā ir politikas veidotāju tīša stratēģija tīši samazināt apdrošināšanas fondu bezdarba gadījumā un visus citus kompensācijas līmeņus, jo politikas veidotāji gūst labumu no cilvēkiem, kuri strādā un dod finansiālu ieguldījumu labklājībā.” (SE, vīrietis, 63 gadi)

Tiek uzskatīts, ka daži lēmēji izrāda augstprātīgu attieksmi pret nabadzīgiem

cilvēkiem, sakot, ka viņi ir slinki un tikai gaida valsts palīdzību. (RO)


DV\855616LV.doc 37/69

LV

Ir paaugstināts pensionēšanās vecums, kas nozīmē to, ka cilvēkiem būs jāstrādā ilgāk. (EL)

„Tika palielināts pensionēšanās vecums; tas viss man patiešām ir par daudz — es nevaru strādāt līdz savai nāvei.” (EL, vīrietis, 60 gadu)

Vecāka gadagājuma cilvēki maksā lielus nodokļus. (IT)

Kaut arī tika uzskatīts, ka lēmējiem trūkst izpratnes, respondenti no vairākām valstīm norādīja, ka izpratnes trūkums nenozīmē to, ka lēmēji nezina par problēmām. Tomēr respondenti uzskata, ka trūkst lēmumu pieņēmēju rīcības, ieinteresētības vai iejūtības. (SE, UK, RO, HU, DE, MT, IT)

„Viņi nevēlas to zināt, viņi neievēro trūcīgos. Viņi dod tikai sev un sev tuvajiem. Kam Parlamentā rūp tas, kā es dzīvoju? Deputātam tas neinteresē, kaut arī viņš dzīvo kaimiņos. Galvenais, ka viņš var dzīvot labi un sēdēt savā mersedesā.” (HU, sieviete, 64 gadi)

„Tobrīd viņi jūs saprot un izliekas jums palīdzam, taču tad tas viss beidzas. Kā manā gadījumā — es trīs gadus ik mēnesi par īri maksāju 100 Maltas liru.. kad tuvojas vēlēšanas, tiek doti daudzi solījumi.. taču pēc tam man nekas netika dots.” (MT, vīrietis, 61 gads)

Gadījumos, kad respondenti atcerējās piemērus tam, ka lēmēji ir izpratuši nabadzību un rīkojušies šajā saistībā, viņi uzskatīja, ka tas bijis tikai tāpēc, lai uzlabotu lēmēju politisko tēlu, jo bieži vien tiek pieaicināti plašsaziņas līdzekļi atspoguļot notikumu. (RO)

„Ir daži gadījumi.. kad bija plūdi, bija daži [lēmēji], kuri devās uz notikuma vietu un palīdzēja.. taču viņi pieaicināja plašsaziņas līdzekļus, vāca naudu no sponsoriem, joprojām paši savās interesēs...” (RO, sieviete, 67 gadi)

Attiecībā uz lēmējiem, par kuriem tiek uzskatīts, ka viņiem ir zināma izpratne par nabadzību un sociālo atstumtību, tika norādīts, ka trūkst viņu rīcības cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Pārāk daudz laika tiek veltīts runām (UK, DK).

„Viņi [lēmēji] ir tik ļoti aizņemti, sēžot pie galdiem un apspriežot vienu vai otru jautājumu, ka viņiem pēc tam ir jārīko cita sanāksme, lai apspriestu pirmajā sanāksmē apspriesto, taču patiesībā nekas netiek paveikts." (UK, sieviete, 69 gadi)

Taču tika paustas dažas atziņas, ka šīs problēmas varētu būt grūti risināmas, jo to pamatā ir lielas sociālās un politikas problēmas, piemēram, sociālā integrācija un pieaugošs bezdarba līmenis (DK). Respondenti lielākoties nenošķīra vietējā, valsts vai Eiropas līmeņa lēmējus. Tiek uzskatīts, ka lēmēji visos minētajos līmeņos ir atbildīgi par nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšanu (UK). Tomēr, ja respondenti šīs grupas minēja atsevišķi, viņi pauda šādus viedokļus:

Vietējā līmeņa lēmēji:

38/69 DV\855616LV.doc

LV

o Uzskata, ka vietējā līmeņa politiķi vairāk saskaras ar realitāti, jo viņi

dzīvo tajā pašā teritorijā un ir tuvāk iedzīvotājiem, taču valsts parlamenta deputāti ir pārāk attālināti no realitātes, lai izprastu problēmas, kas ietekmē respondentu dzīvi. (DK)

Valsts līmeņa lēmēji:

o Valsts valdība parasti tiek vainota par to, ka tā nepietiekami rīkojas

saistībā ar nabadzības un sociālās atstumtības problēmām. (UK, PL, DK, BE)

„Ir pārāk liels atstatums starp atsevišķiem iedzīvotājiem un politikas veidotājiem. Viņi vairs nedzīvo jūsu rajonā un tāpēc vairs nejūtas atbildīgi. Viņi pret to attiecas kā ierasta darbalaika darbu un katru dienu apmierināti dodas mājās. Viņi nesaskaras ar savu lēmumu sekām.” (DK, sieviete, 73 gadi)

o Uzskata, ka politiķiem trūkst personīgās atbildības un viņi velta laiku

sociāli nebūtiskiem jautājumiem, nevis pievēršas nabadzībai un sociālajai atstumtībai. (PL, IT)

o Pastāv izpratne, ka valsts līmeņa politiķiem ir tieksme slēpt

nabadzības problēmas savā valstī vai tās parādīt labākā gaismā, lai sargātu savu tēlu ārzemēs un pat valstī. (ES)

o Uzskata arī, ka valsts līmeņa politiķi nav spējīgi rīkoties, lai mazinātu nabadzību, jo saskaras ar šķēršļiem, kurus viņi nevar ietekmēt. (ES)

„Politiķi nekad nerīkojas. Nav arī svarīgi, kurš valda. Jebkurš pie varas nākušais politiķis saskaras ar šķēršļiem, ko rada kapitāla devēji, bankas, darbinieki, Brisele, ES standarti. Neviens politiķis nevar apgalvot, ka viņš rīkosies…” (ES, vīrietis, 63 gadi)

Eiropas līmeņa lēmēji:

o Viens respondents uzskatīja, ka Eiropas Savienības darbā iesaistīto politiķu korupcijas līmenis ir augstāks. (MT)

o Cits viedoklis bija tāds, ka visietekmīgākie lēmēji ir ES bagātākās valstis un ka tās noteikti ietekmēs un pieņems lēmumus, pamatojoties uz savām interesēm, un tām ne vienmēr rūpēs neatliekamie jautājumi citās valstīs, piemēram, nabadzība un sociālā atstumtība. (ES)

o Daži respondenti uzskatīja, ka ES lēmēji nemaz neapzinās vecāka gadagājuma nabadzīgo iedzīvotāju problēmas, jo viņi fiziski atrodas ļoti attālināti no šīm situācijām. (CZ)

„Briselē viņi nezina par atsevišķu valstu un to iedzīvotāju ikdienas problēmām. Viņi noteikti neuzzina par mūsu valsts


DV\855616LV.doc 39/69

LV

problēmām no politiķiem, kuriem mūs jāpārstāv!” (CZ, sieviete, 62 gadi)

o Uzskata, ka valstu pārstāvji Eiropas Parlamentā galvenokārt risina citu

valstu vai kontinentu (piemēram, Āfrikas) problēmas, nevis valsts interešu jautājumus. (LV)

o ES netiek uzskatīta par galveno darītāju cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, nedz arī no viņas tas tiek gaidīts. (FR)

o Respondenti uzskatīja un cerēja, ka Eiropas līmenī veikti pasākumi

cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību varētu būt efektīvāki nekā pasākumi valsts vai vietējā līmenī. Šādam viedoklim bija vairāki pamatojumi: nabadzības problēma izplatās visā Eiropā, un ir vajadzīga plašāka (Eiropas līmeņa) pārvaldība; migrācija no jaunākām ES dalībvalstīm uz vecākām dalībvalstīm veicina arvien pieaugošo nabadzības līmeni vecākās ES dalībvalstīs, un migranti saņem sociālo palīdzību gandrīz tādā pašā apjomā kā vietējie iedzīvotāji. (BE)

Respondenti Čehijas Republikā un Latvijā uzskatīja, ka tieši vietējā līmeņa administratīvais personāls un birokrāti neizprot viņu situāciju un ir īpaši vienaldzīgi. Respondenti varēja minēt vairākus piemērus no personīgās pieredzes:

„Es gaidu mugurkaula operāciju, un līdz tai es nevaru staigāt. Es lūdzu invaliditātes pensiju, taču viņi nosprieda, ka man ir tikai neliela invaliditāte, un es iesniedzu sūdzību.. [lieta] nonāca Sociālo lietu ministrijā, un viņi visbeidzot atzina, ka man ir pilnīga invaliditāte. Pēc trim nedēļām es ar visiem dokumentiem gāju atpakaļ uz vietējo iestādi, taču tur strādājošā sieviete sacīja, ka viņai nav nekādu dokumentu attiecībā uz šo jautājumu.. lieta visbeidzot nonāca mēra birojā, un viņš man beidzot palīdzēja. Tā viņi izturas pret cilvēkiem.” (CZ, vīrietis, 64 gadi)

„Viņi [vietējās pašvaldības darbinieki] jūs pat nolamā, jo ienācāt sociālajā dienestā.” (LV, vīrietis, 60 gadu)

4.3. Jautājumi, kas uzskatīti par labi izprastiem Respondentiem kopumā bija grūtības norādīt tādus viņu dzīves vai citu nabadzībā dzīvojošo un sociāli atstumtu cilvēku dzīves aspektus, kurus, viņuprāt, labi izprot personas, kam ir lēmējtiesības. Jautājumi, kuri, pēc respondentu domām, lēmējus interesē un kurus viņi labi izprot, bija šādi:

Dati, piemēram, statistika par nabadzībā dzīvojošo vecāka gadagājuma cilvēku skaitu un sociālajām pensijām vai sociālajai palīdzībai iedalītā finansējuma apjomu. Taču tas nenozīmē, ka ir izprasta nabadzīgo cilvēku dzīves realitāte. (PT, HU, BE)

„Es neuzskatu, ka ir kāds manas dzīves aspekts, ko viņi izprot; viņi zina tikai to, cik lieli ir mani pensiju ienākumi.” (PT, vīrietis, 67 gadi)

40/69 DV\855616LV.doc

LV

Tika pausta atzinība tam, ko valdība dara, lai palīdzētu apkarot nabadzību (DK,

DE), piemēram, vairāku klubu atbalstīšana, lai mazāk labvēlīgā situācijā dzīvojoši bērni varētu trenēties futbolā bez maksas. Valdība arī atbalsta kopienu centrus, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem ar maziem ienākumiem būtu vieta, kur socializēties ar vienaudžiem (DK).

4.4. Jautājumi, kas netiek uzskatīti par labi izprastiem Respondenti uzskatīja, ka lēmēji labi neizprot šādus jautājumus saistībā ar nabadzību un sociālo atstumtību vai viņu dzīves aspektus:

Nabadzīgo un sociāli atstumto iedzīvotāju dzīves realitāti. (PT, MT, IE, EL, ES, LV, DK, CZ)

Daži respondenti uzskatīja, ka lēmēji neizprot respondentu dzīves aspektus un to, kā viņi cieš, piemēram, iztikšanu no mazas pensijas, dzīves apstākļu un apkārtējās vides problēmas, grūtības atrast darbu, grūtības samaksāt par pirmās nepieciešamības precēm un medikamentiem, lielās rindas vai ilgo gaidīšanas laiku, lai apmeklētu ārstu, labā stāvoklī esošu aprūpes namu nepieciešamību u. c. (PT, MT, IE, CZ, EL, ES)

„Mana pensija ir EUR 245; kādu dienu es iegādājos medikamentus un samaksāju EUR 8,89, bet pirms tam tie bija bezmaksas. Kā tad lai es iegādājos medikamentus? Vai viņi saprot? Nē, viņi nesaprot.” (PT, sieviete, 72 gadi) „Es viņiem iedotu manu pensiju un teiktu: „Uz priekšu, iztieciet ar 800 kronām, kuras man paliek pāri pēc īres un rēķinu samaksāšanas!” Lai viņi iztiek ar tādu naudu.” (CZ, vīrietis, 65 gadi)

Daži respondenti arī uzskatīja, ka trūkst vienotas definīcijas attiecībā uz nabadzību, kā arī netiek pietiekami atzīta tās eksistence. Tas nozīmē, ka problēmas paliek apslēptas un netiek apspriestas. (DK)

„Šķiet, ir viedoklis, ka Dānijā nav nabadzības. Taču tas ir aplams — nabadzība ir, un situācija nekad neuzlabosies, ja nabadzība netiks pat atzīta.” (DK, sieviete, 77 gadi)

Tiek arī uzskatīts, ka lēmēji neizprot pienācīga dzīves līmeņa trūkuma ietekmi uz respondentu emocionālo labsajūtu un mērķa sajūtu. (EL, LV)

„Viņi nesaprot, ka mums nav priecīgu brīžu, proti, mēs veselu mūžību neesam gājuši ēst vai iedzert ārpus mājas. Diemžēl mēs dzīvojam tikai vienreiz, un ir skumji aptvert, ka tas, kas mums ir, ir labākais, ko mēs varam dabūt…” (EL, sieviete, 66 gadi)

Pašreizējās politikas attiecībā uz nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem

cilvēkiem pilnu ietekmi. (RO, PT, HU, SE, BE)


DV\855616LV.doc 41/69

LV

Nav pilnīgi izprasts, kā nabadzīgos ietekmē lielie nodokļi pārtikai un medikamentiem, kā mātes ietekmē saīsināti grūtniecības un dzemdību atvaļinājumi un kā birokrātija (pārāk ilgs darba process) ietekmē iespēju efektīvi īstenot noteikumus attiecībā uz nabadzību (RO, PT, HU). Tika arī uzskatīts, ka politiķi izdod likumus neapdomīgi, neņemot vērā nabadzīgo cilvēku īpašās problēmas un tiesību aktu ietekmi (PT).

„Es devos uz banku, lai saņemtu savu pensiju, taču konts bija aizvērts, jo nebiju samaksājis nodokļus. Lai paēstu centrā, man ir jāmaksā EUr 15, bet tagad es nevaru paēst, jo man nav naudas. Viņi nedomā par šādām situācijām, kad viņi izstrādā tiesību aktus.” (PT, vīrietis, 74 gadi)

Respondenti Zviedrijā īpašas bažas izteica par nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšanu decentralizēti, proti, par to lielā mērā ir atbildīgas attiecīgās pašvaldības, un, pamatojoties uz respondentu informāciju, šādas kārtības dēļ iepriekš minētajām problēmām tiek pievērsta nevienlīdzīga uzmanība un rodas apjukums pašvaldību starpā, jo tās ne vienmēr zina savus pienākumus un tiesības. (SE)

Izdevumu prioritāšu noteikšanu. (UK, MT, DK)

Respondenti uzskatīja, ka lēmēji neizprot, kā vislabāk noteikt prioritātes izdevumiem. Tas attiecas ne tikai uz valstu un Eiropas budžeta sociālajiem izdevumiem, bet arī uz plašāku nevienlīdzību sabiedrībā, proti, tiek sacīts, ka nav pietiekama finansējuma nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšanai, taču vienlaikus, šķiet, politiķiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai stiprinātu savu finansiālo stāvokli (UK, MT).

„Manuprāt, viņi nenosaka prioritāti pareizajām lietām, kam tērēt naudu. Tāpēc es uzskatu, ka viņiem nav pietiekamas izpratnes.” (UK, sieviete, 67 gadi)

Turklāt dažām struktūrām vai organizācijām, kuras atbalsta nabadzīgos un sociāli atstumtos iedzīvotājus, piemēram, kopienu centriem un bezdarbnieku dienestiem, ir nepietiekami finanšu resursi, kā dēļ trūkst nepārtrauktības palīdzības sniegšanā tiem, kam tā ir nepieciešama (DK).

„Gadījuma darbinieki mainās visu laiku, un netiek nodotas zināšanas, pazūd dokumenti utt... Taču tā notiek, ja netiek sniegti nepieciešamie resursi, lai patiešām varētu veikt pārmaiņas…” (DK, vīrietis, 67 gadi)

Rīcības nepieciešamību. (UK, IE, LV, FR)

Lēmējiem ir ne tikai jāuzklausa nabadzīgie un sociāli atstumtie cilvēki vai jāizprot viņu situācija, bet arī jārīkojas, lai izpildītu lēmumus. (UK, IE, LV)

Ir svarīgi nabadzības un sociālās atstumtības problēmas risināt visos laikos, jo daži respondenti uzskatīja, ka tās kļūst otršķirīgas recesijas periodā, kad prioritāte tiek noteikta uzņēmējdarbības un rūpniecības problēmām vai kad lēmējiem jāsamazina budžets. (UK, IE, LV)

42/69 DV\855616LV.doc

LV

Nabadzības un sociālās atstumtības personiskumu un mainīgumu. (SE,

DK, BE)

Pēc respondentu domām, ir jāatzīst, ka, iespējams, valstīs, kas agrāk bija pārtikušas, pašreiz arī ir cilvēki, kas cieš no nabadzības un sociālās atstumtības, jo pasaules, valstu un cilvēku ekonomiskā situācija mainās (SE). Turklāt, ņemot vērā, ka cilvēku vajadzības ir ļoti dažādas, ir nepieciešama individuālāka un elastīgāka palīdzība (DK).

„Daudzus gadus katru mēnesi valsts atmaksāja manus veļas mazgāšanas izdevumus. Tā kā mājās dzīvo trīs zēni, jūs varat iedomāties, ka līdz ar to gadu gaitā summa palielinājās. Tā bija muļķīga rīcība. Ja vien viņi vispirms man būtu uzdāvinājuši veļas mašīnu, man nebūtu bijis divus vakarus nedēļā jāatstāj bērni vieni paši mājās, lai dotos mazgāt veļu „Laundromat” veļas mazgātavā. Beigu beigās valsts maksāja daudz vairāk par veļas mazgāšanu veļas mazgātavā „Laundromat” — saprotiet, man bija trīs zēni! Tik daudz laika izšķiests veļas mazgātavā — laiks, ko es būtu varējusi pavadīt ar maniem bērniem.” (DK, sieviete, 75 gadi)

Jāraugās uz cilvēku kopumā, nevis uz bioloģisko vecumu, un lēmējiem jāraugās uz cilvēku spēju veikt dažādus uzdevums, nevis jānosaka vecuma robeža, kuru sasniedzot cilvēks ir darbam par vecu (SE). Turklāt, ieviešot ļoti stingrus kritērijus, pēc kuriem nosaka, kādām personām var piešķirt sociālo palīdzību, var tikt atstumti atsevišķi ļoti nedrošā situācijā dzīvojoši cilvēki, kuri ļoti neilgā laikā kļūs nabadzīgi (BE).

Nepieciešamību nodrošināt precīzu saziņu, kādai jābūt starp politiķiem

visos līmeņos, sociālās labklājības sistēmā strādājošiem un trūcīgiem cilvēkiem, lai nodrošinātu, ka cilvēki saņem atbilstošu palīdzību un ka viņu viedokļi tiek uzklausīti. (DK)

4.5. Kā veicināt izpratni? Daži respondenti izteica ieteikumus, kā lēmēji varētu uzlabot izpratni par to cilvēku dzīvi, kuri saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību. Tiek uzskatīts, ka lēmējiem ir neliela tieša pieredze saistībā ar nabadzības un sociālās atstumtības problēmām un, tā kā viņi ir noslogoti, viņiem ne vienmēr pietiek laika nepastarpināti iepazīties ar šīm problēmām. Tādēļ tika ierosināts, ka sociāli atstumtie iedzīvotāji vai nabadzībā dzīvojošie cilvēki varētu būt lēmēju padomnieki šajos jautājumos. (UK, IT)

„Viņiem vajadzētu uz sanāksmēm uzaicināt dažus nabadzīgos cilvēkus, tieši, kā jūs sacījāt, — tādus, kuri var droši izteikties, jo valsts vadītāji nezina, kāda ir situācija... Viņi necieš kā mēs.” (UK, sieviete, 69 gadi)

Daži respondenti uzskatīja, ka politikas veidotājiem jāuzņemas lielāka atbildība izprast šos jautājumus no nabadzīgo cilvēku viedokļa — viņiem pašiem jāmēģina


DV\855616LV.doc 43/69

LV

iztikt ar maziem ienākumiem un jāpadzīvo nabadzībā, un pēc tam sava pieredze jāizstāsta plašsaziņas līdzekļos. (SE) Visbeidzot tika uzskatīts, ka vietējās pašvaldības iestādēm jāzina vairāk par nabadzību un sociālo atstumtību vietējās teritorijās un tām jābūt ciešāk saistītām ar vietējiem iedzīvotājiem, lai uzlabotu savu izpratni. (PT)

„Vietējā līmeņa politiķiem jābūt ciešākā saskarē ar teritorijas iedzīvotājiem, lai viņi labāk iepazītu īpašās situācijas.” (PT, sieviete, 66 gadi)

44/69 DV\855616LV.doc

LV

5. POLITIKA Šajā nodaļā sniegti respondentu konkrētie viedokļi un prioritātes attiecībā uz to, kādus pasākumus nabadzības un sociālās atstumtības jomā viņi gaida no Eiropas politikas veidotājiem.


Kopumā respondenti nebija ļoti informēti par ES politiku cīņai pret nabadzību, taču pieņēma, ka nabadzības jautājumi ES darba kārtībā ir iekļauti vispārīgākā līmenī. Tāpēc respondenti varēja sniegt tikai dažus piemērus attiecībā uz ES politiku vai intervenci, par kuru viņi bija informēti vai kuru bija pieredzējuši.

Respondenti izteica vairākas domas par to, kas jādara ES, lai apkarotu nabadzību. Visbiežāk tika paustas divas domas — jārisina bezdarba problēma un jautājumi saistībā ar dzīves apstākļiem un mikrorajonu. Saistībā ar šiem diviem jautājumiem tika ierosināts priekšlikums ES veikt pasākumus pensiju palielināšanas jomā un uzlabot piekļuvi veselības aprūpei un tās pieejamību. Bieži tika minēta arī sociālās palīdzības sniegšana trūcīgajiem un vēršanās pie nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem, lai uzzinātu viņu bažas.

Pamatojoties uz atbildēm, tika noskaidrots, ka šāda intervence ne tikai

uzlabotu respondentu dzīves kvalitāti materiālā ziņā, bet arī sniegtu vairākus psiholoģiskus ieguvumus, piemēram, atjaunotu cieņu, jo nabadzība joprojām tiek uzskatīta par apkaunojošu vai apgrūtinošu; tā palīdzētu vecākiem nabadzīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem būt aktīvākiem (piemēram, nodrošinot ar darbu) un tādējādi mazinātu vientulības sajūtu; un tā palīdzētu cīnīties pret nenoteiktības un baiļu sajūtu, kāda cilvēkiem var būt attiecībā uz viņu nākotni.

Galvenajos vēstījumos ES politikas veidotājiem un norādot vienu vissvarīgāko jautājumu, kam politikas veidotājiem jāpievēršas, respondenti vēlreiz uzsvēra vairākus aspektus, piemēram, bezdarba novēršanu, pievēršanos tautsaimniecībai un infrastruktūrai (piemēram, veselības aprūpei un mājokļiem), kā arī vecāka gadagājuma un nabadzīgo vai sociāli atstumto cilvēku uzklausīšanu. Vēlreiz tika norādīti intervences pasākumi, kas ne tikai apmierinātu vecāka gadagājuma un nabadzīgo vai sociāli atstumto cilvēku materiālās vajadzības, bet arī sniegtu tiem jēgas un mērķa sajūtu, piemēram, dalība kultūras pasākumos vai viņu profesionālo prasmju nodošana jaunākām paaudzēm.

5.2. Zināšanas par ES politiku cīņai pret nabadzību Kopumā respondenti nebija ļoti informēti par ES politiku cīņai pret nabadzību (PL, ES, PT, RO, SK, UK, DK, HU, IE, LV, IT, EL, CZ, FR, BE), taču uzskatīja, ka


DV\855616LV.doc 45/69

LV

nabadzības jautājumi ES darba kārtībā ir iekļauti vispārīgākā līmenī (SK, UK, IT). Neviens nezināja, ka 2010. gads bija gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (UK, HU).

„Līdz šim neesmu dzirdējis par jebkādiem pasākumiem.” (PT, vīrietis, 67 gadi) Taču tika minēti daži piemēri ES politikai vai intervencei, par kuru respondenti zināja vai kuru bija piedzīvojuši.

Daži respondenti no Maltas dažreiz saņem pārtiku ES finansētas programmas ietvaros. Programma tika uzskatīta par labu, taču respondenti pauda viedokli, ka viņiem tiek sniegts pārāk maz pārtikas un tā ne vienmēr atbilst viņu vajadzībām. Daži respondenti bija dzirdējuši par šo programmu no citiem, bet citi — no valdības. (MT)

Daži respondenti zināja par ES līdzdalību iniciatīvās cīņai pret nabadzību

valstu līmenī.

„Uz ielas dzīvojošiem bērniem tika uzbūvētas dažas bāreņu patversmes... tās apmaksāja no ES fondiem. Mēs varētu gūt lielu labumu no ES fondiem, taču mēs nezinām, kā tiem piekļūt…” (RO, vīrietis, 61 gads)

Daži respondenti zināja par ES līdzdalību iniciatīvās cīņai pret nabadzību

ārpus ES, piemēram, Āfrikā. (LV)

Kā pierādījums tiešam atbalstam valstij tika minēts ES devums Īrijas infrastruktūrā pagājušā gadsimta nogalē, bet kā piemērs tika minēts arī ES un SVF finansiālais atbalsts Īrijai, kas netiešā veidā palīdzēs mazāk pārtikušiem cilvēkiem. (IE)

Respondenti minēja tikai vienu piemēru ES iniciatīvām sociālās atstumtības jomā. Respondenti zināja par Eiropas iestāžu, tostarp tiesu, nozīmi līdztiesības nodrošināšanā Īrijas pilsoņiem, piemēram, homoseksualitātes un laulības šķiršanas jomā (IE). Respondenti no Čehijas norādīja arī Eiropas Cilvēktiesību Tiesu kā piemēru palīdzības sniegšanā vienkāršiem cilvēkiem.

Viena persona norādīja, ka ES Kohēzijas fonds tās dalībvalstīm paredz finansējuma daļu, kas īpaši paredzēta cīņai pret nabadzību. (ES)

ES subsīdijas, iespējams, netieši ietekmē nabadzīgos cilvēkus. (CZ)

„Mēs dodam 10 miljardus, jā, bet saņemam 70 miljardus, jo esam nabadzīga valsts. Tas nozīmē, ka mums kopumā palīdz.” (CZ, vīrietis, 65 gadi)

Visbeidzot bija viens neskaidrs piemērs, kad respondents kaut ko atcerējās

par ES pasākumiem cīņai pret nabadzību, bet nevarēja atcerēties konkrētu informāciju. (PT)

46/69 DV\855616LV.doc

LV

„Es kaut ko dzirdēju par ES projektu cīņai pret nabadzību, kas tika sākts 2008. gada martā.” (PT, vīrietis, 67 gadi)

Lai gan respondentiem bija vājas zināšanas šajā jomā, viņi pozitīvi attiecās pret ES līdzdalību pasākumu veikšanā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Uzskata, ka ES salīdzinājumā ar valstu valdībām vairāk pievēršas nelabvēlīgām iedzīvotāju grupām, padarot tām pieejamu finansējumu (PT, IT), un ES dažkārt tiek uzskatīta par uzticamāku nekā valstu valdības (IT). „Manuprāt, ir jārīkojas.” (PT, sieviete, 66 gadi) Taču respondenti no vairākām valstīm izteica iebildumus pret ES iesaistīšanos nabadzības un sociālās atstumtības jautājumos. Šie iebildumi bija saistīti ar šaubām par to, vai EU var izprast vai zināt vienkāršo cilvēku ikdienas dzīvi, jo tiek uzskatīts, ka ES ir attālināta no šīm problēmām (pat vairāk nekā valstu valdības, kuras respondenti jau kritizēja (DE)) un tai vairāk rūp transnacionāli jautājumi, nevis vietēji jautājumi (SK, DK, IT).

„Viņiem mūs jāinformē par to, ko viņi dara un ko viņi dara Slovākijas labā.” (SK, sieviete, 70 gadu)

Tā kā bija priekšstats, ka ES ir lietpratīgāka palīdzības sniegšanā īpašām interešu grupām, radās jautājums, ko tā patiešām var izdarīt atsevišķas personas labā. (IE)

„Neko. Viņi nevar neko izdarīt jūsu labā, ja vien jūs neesat grupā.” (IE, sieviete, 63 gadi)

Tomēr daži respondenti atzina, ka ES ir sarežģīts uzdevums, jo īpaši attiecībā uz vienošanos par nabadzības definīciju, jo tas ir sarežģīts jēdziens. (DK)

„Nabadzība ne vienmēr visās valstīs ir vienāda. Viss ir relatīvs, tāpēc ir grūti Eiropas mērogā precīzi noteikt vajadzīgos pasākumus. Teiksim, dažās valstīs cilvēki dzīvo nederīgās ēkās bez apkures vai kā cita. Manā mājoklī ir ierīkota apkure, un es to izmantoju, taču es joprojām nevaru atļauties bieži apsildīt savu dzīvesvietu un noteikti ne tik ļoti, cik es vēlētos. Un mani pārņem bailes ikreiz, kad saņemu apkures rēķinu — vai šādā gadījumā es neesmu nabadzīgs?” (DK, vīrietis, 67 gadi)

5.3. Kas ES jādara attiecībā uz nabadzību? Respondenti varēja sniegt vairākus ierosinājumus tam, kas, viņuprāt, ES jādara, lai risinātu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu. Šīs domas uzskaitītas turpmāk dotajā tabulā secībā no visbiežāk minētajām. Taču ļoti nedaudziem respondentiem nebija ierosinājumu, jo, viņuprāt, nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšana lielā mērā ir valstu valdību atbildība (DK). Tika paustas arī bažas, ka šāda intervence varētu traucēt dalībvalstu suverenitātei un intervence zaudētu labumu tās īstenošanas laikā, ņemot vērā ar to saistīto birokrātiju (CZ). Turklāt daži respondenti no Grieķijas bija dusmīgi uz savas valsts valdību un ES un


DV\855616LV.doc 47/69

LV

norādīja, ka neprasa no tās neko vairāk, kā vien pienācīgu pensiju un piemērotu mājokli.

KAS ES JĀDARA ATTIECĪBĀ UZ NABADZĪBU Joma, kurai jāpievēršas

Ierosinājumi Respondenti no:

Nodarbinātība Jāpalielina mazās un minimālās algas.

Jārada papildu ienākumu gūšanai labāki tiesiskie un nodokļu nosacījumi.

Jārada vairāk darbavietu, atvieglojot procedūras piekļuvei ES fondiem.

Jānovērš vecuma diskriminācija pret vecāka gadagājuma cilvēkiem nodarbinātības jomā. „Politikas veidotājiem jāizstrādā labāki tiesību akti attiecībā uz diskrimināciju darbavietā … politikas veidotājiem jācīnās pret darba devēju attieksmi attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem darba tirgū. Darba devēji, šķiet, domā, ka tāpēc vien, ka cilvēkam ir 60 gadu, viņš neko nesaprot vai ir lēns, ko es nevaru attiecināt uz sevi.” (SE, sieviete, 62 gadi) Jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi.

Jāiegulda vairāk resursu vecāka gadagājuma cilvēkos, kuriem ir disleksija, un cilvēkos ar invaliditāti, kuri vēlas un var strādāt.

Makrolīmenī ES varētu palīdzēt darbavietu radīšanā. „Nav darba. Es patiešām nevēlos nekādus izdales materiālus … mums ir vajadzīgs darbs…” (IT, vīrietis, 63 gadi)

PT, DE, RO, SE, IE, SK, MT, UK, HU, IT, ES, LV, EL, DK, DE

Rajons un dzīves apstākļi

Jāuzlabo nabadzīgo cilvēku dzīves apstākļi, jo cilvēki jūtas vientuļi, nobijušies un nedroši.

Jānodrošina lielāka hipotekārā drošība, ja rodas ekonomikas problēmas un cilvēkiem ir risks zaudēt mājas hipotekāro maksājumu neveikšanas gadījumā.

SE, IT, ES, EL, PT, UK, IE, DK, HU, RO, UK, MT, DE

Pensiju palielināšana

Respondenti vēlētos saņemt tādu pensiju, kura liecinātu, ka viņu mūža darbs tiek pienācīgi novērtēts, un ar kuru viņi varētu iztikt. „Principā pensijām jānosaka cits pamats. Ikvienam, kurš ir nostrādājis 40 gadus, ir tiesības uz pensiju neatkarīgi no vecuma.” (DE, vīrietis, 63 gadi) „Viss, ko es lūdzu, ir palielināt līdz minimālās algas apmēram manu pensiju, kura pašreiz ir EUR 246.” (PT, vīrietis, 67 gadi)

Jāatceļ pensiju aplikšana ar nodokli, jo tie ir nesamērīgi ar pensionāru ienākumiem.

Jāatzīst, ka nabadzība var ietekmēt vīriešus un sievietes atšķirīgi, ņemot vērā noteiktās vai pieņemtās dzimumu lomas, piemēram, sievietes ar ļoti mazu pensiju bieži uzņemas rūpes par bērniem vai citiem radiniekiem.

Jāapzinās pensiju neatbilstība dzīves dārdzībai.

DE, PT, SK, SE, PL, IT, EL, CZ, FR, BE

Veselības aprūpe Jāiegulda nauda veselības aprūpē, lai saīsinātu SE, SK, DE,

48/69 DV\855616LV.doc

LV

gaidīšanas sarakstus, padarītu pieejamākus pakalpojumus un medikamentus, samazinātu vecāka gada gājuma cilvēku līdzmaksājumus un palielinātu pakalpojumu efektivitāti un iedarbību. „Veselības aprūpei tiek patērēta visa pensija.” (SK, sieviete, 63 gadi)

Jāsniedz finanšu palīdzība cilvēkiem, kuri rūpējas par slimiem radiniekiem.

Jāuzlabo veco cilvēku aprūpes centru pakalpojumi, piemēram, jānodrošina geriatru pieejamība uz vietas, lai samazinātu vairāku ārstu un slimnīcu apmeklējumus.

IE, RO, PL, UK, ES, FR

Saziņa ar cilvēkiem, kuri dzīvo nabadzībā un saskaras ar sociālo atstumtību

Tika ierosināts, ka jāapspriežas ar nabadzībā dzīvojošiem cilvēkiem par problēmām un stratēģiju nabadzības apkarošanai, jo viņi vislabāk varētu sniegt padomus attiecībā uz politiku darbību. „Politikas izstrādes procesā apspriesties ar cilvēkiem, kuri patiešām dzīvo uz nabadzības robežas…” (UK, sieviete, 64 gadi)

Politiķiem jāuzklausa pensionāri un viņu problēmas, un šīs bažas jāuztver nopietni. „Jāuzklausa. Viņiem cilvēki ir jāuzklausa, nevis vienkārši jāaizmāna.” (IE, sieviete, 63 gadi)

Politikas veidotājiem jāparaugās uz situāciju no tās personas viedokļa, kura dzīvo uz nabadzības robežas, un daži respondenti pat ierosināja, ka politikas veidotājiem jānodzīvo kāds laikposms, saņemot darba meklētāja pabalstu, valsts pensiju vai minimālo algu, lai viņi varētu pilnīgi izprast, kāda ir dzīve tiem, kuri cenšas izdzīvot ar šiem maksājumiem. Praktiski īstenojamāks risinājums būtu politikas veidotājiem apmeklēt kopienu, nevis aģitējot pirms vēlēšanām, bet gan piedaloties kopienas notikumos viņu pašu vai citu kopienas darbinieku vadībā. „Es viņiem ieteiktu darīt šādi — tikai vienu nedēļu nodzīvot ar mums, lai saprastu.” (EL, sieviete, 63 gadi)

Politikas veidotājiem arī skaidri un saprotami jāziņo par jautājumiem tiem, kurus viņu lēmumi ietekmē. „Runājiet patiesību … un [vienkāršā] angļu valodā, lai mēs visu varam saprast.” (IE, vīrietis, 71 gads)

UK, DE, SE, IE, ES, EL, LV

Sociālā palīdzība Jāsniedz pietiekama sociālā palīdzība tiem cilvēkiem, kam tā ir nepieciešama, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir bērni ar invaliditāti, lai viņi varētu dzīvot ērtos apstākļos.

Jānodrošina pansionātu pieejamība tiem, kuri to nevar finansiāli atļauties — tiem jābūt bezmaksas un labā stāvoklī. „Pansionāti labā stāvoklī, nevis tie, kuri ir ļoti nolaisti.” (PT, sieviete, 72 gadi)

Jārod risinājumi cilvēkiem, kuriem nav pienācīgas dzīvesvietas.

Jāpalīdz pensionāriem, kuri nav laulībā vai kuru laulība ir šķirta, izdzīvot finansiāli, jo viņiem nav partnera sniegtās finansiālās vai cita veida palīdzības.

MT, PT, RO, SE, CZ, UK, ES


DV\855616LV.doc 49/69

LV

Jānosaka nabadzības slieksnis, zem kura cilvēki nevarēs dzīvot, nesaņemot pabalstu.

Attiecības starp ES un tās dalībvalstīm

ES jāuzrauga dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas cilvēktiesības, jo īpaši darba ņēmēju tiesības, un nodrošināta godīga attieksme pret darba ņēmējiem.

ES jāuzrauga, kā tiek pārvaldīta tautsaimniecība, un šajā saistībā jāsniedz dalībvalstīm tās īpašās zināšanas. Tai arī jāpalīdz ekonomikas atlabšanā un jāpārrauga, kā valstīs tiek tērēti ES naudas līdzekļi. „ES amatpersonām cieši jākontrolē, ko valstu valdības dara ar ES piešķirtajiem naudas līdzekļiem.” (PL, vīrietis, 67 gadi)

ES jānosaka mērenākas prasības pret dalībvalstīm, jo prasību dēļ var tikt atņemti nabadzīgajiem cilvēkiem paredzētie līdzekļi, piemēram, vides prasības, kuras valstīm jāievēro un par kuru īstenošanu jāmaksā.

HU, IE, SK, PL, PT, EL, CZ

Bagātību sadale / tautsaimniecība

Jāveicina vienlīdzīga bagātību sadale, samazinot pārtikušo cilvēku algas un sadalot šo naudu trūcīgajiem cilvēkiem. „Es teiktu politiķiem, ka jānovērš atšķirības starp profesionālās darbības ienākumiem, kuru apjoms ir pārspīlēti augsts, un nožēlojamajiem ienākumiem ar kuriem cilvēkiem nevar dzīvot. Jābūt godīgam līdzsvaram.” (IT, vīrietis, 68 gadi)

Jāiegulda infrastruktūrā un rūpniecībā, jo tās kā nodarbinātības avots (piemēram, lauksaimniecībā) palīdzētu novērst nabadzību.

Aģitēt par tiešu investīciju veikšanu nabadzīgākās ES valstīs vai sniegt tām ES līdzekļus cīņai pret nabadzību.

MT, RO, SE, LV, IT, UK, BE

Veicināt un subsidēt dalību kultūras pasākumos

Pensionāriem ir nepieciešams būt jēgpilni aktīviem kopienā. „Ir jāsniedz palīdzība tajās jomās, kur atsevišķai personai tā ir vajadzīga, piemēram, samaksāt par dalību klubos, apvienībās un pasākumos, kuros nabadzīgie cilvēki var īstenot savas aizraušanās un tikties ar citiem cilvēkiem, un nepalikt nošķirtībā.” (DK, vīrietis, 67 gadi)

SE, DK, ES

Cenu kontrole / dzīves dārdzība

Jākontrolē komunālo pakalpojumu un citu pirmās nepieciešamības preču/pakalpojumu cenas, jo turīgie un nabadzīgie cilvēki maksā vienādu cenu. „Dzīves dārdzība mums ir tāda pati kā turīgajiem.” (MT, vīrietis, 64 gadi)

MT, SK

Izglītība Jāīsteno mācību kursi vecāka gadagājuma cilvēkiem. PT, ES ES līdzekļu pieejamība un administrēšana

Uzskata, ka ES jāuzņemas vadība cīņā pret nabadzību, piemēram, darbavietu radīšanā un veselības aprūpes sistēmu efektivitātes un pieejamības veicināšanā, padarot pieejamus ES līdzekļus. Pieteikšanās process ES līdzekļu saņemšanai tiek uzskatīts par ilgstošu un apgrūtinošu, un tas ir jāatvieglo. Turklāt rūpīgi jāpārrauga tas, kā nauda tiek izlietota un kurās jomās tā tiek tērēta, lai nodrošinātu, ka nabadzīgie un sociāli atstumtie cilvēki gūtu labumu.

SK

Ministrs, kurš atbild par nabadzību un

Jārada ministra amats, kurš atbildētu par nabadzību un sociālo atstumtību un kurš strādātu Eiropas Savienībā. Šāds pienākums veicinātu problēmu labāku izpratni un

UK

50/69 DV\855616LV.doc

LV

sociālo atstumtību

palielinātu spiedienu uz citiem lēmējiem veikt pasākumus. „Parlamentam jārada ministra nabadzības jautājumos amats, un šim ministram jādzīvo kā citiem nabadzīgajiem cilvēkiem, lai saprastu kā tas ir … tad viņi saprastu īsto realitāti.” (UK, vīrietis, 62 gadi)

Respondentiem šie pasākumi būtu ļoti vērtīgi, jo tie tiešā veidā ietekmētu viņu ikdienas dzīvi.

Tas nozīmētu, ka viņi nepiedzīvos iztrūkumu mēneša budžetā un varēs segt pamatizdevumus, piemēram, par ūdeni, gāzi, elektrību, pārtiku un medikamentiem (PT). Pietiekami naudas līdzekļi ne tikai nodrošina respondentu izdzīvošanai nepieciešamos materiālos apstākļus, bet sniedz arī psiholoģisku labumu, piemēram, veicina cilvēku pašcieņu, jo nabadzība joprojām tiek uzskatīta par apkaunojošu un apgrūtinošu (DE).

„Es dzīvoju viens [un], man ir grūtības samaksāt par ūdeni un elektrību, mājas īri un pārtiku. Aptuveni mēneša 25./26. datumā man ir jālūdz draugiem man palīdzēt un aizdot naudu, lai es varu izdzīvot līdz nākamās pensijas saņemšanai.” (PT, vīrietis, 67 gadi)

„Lai vecumdienās varētu dzīvot cienīgi un cilvēcīgi.” (DE, sieviete, 62 gadi)

Daži no šiem pasākumiem, piemēram, mācību kursi, palīdzēs cilvēkiem būt

vai justies daudz aktīvākiem un tādējādi viņi varēs veiksmīgāk cīnīties ar nabadzību. (PT)

„Mācību kursi vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai viņi justos vērtīgi, lai dotu viņiem iespēju kaut ko darīt.” (PT, vīrietis, 67 gadi)

Pasākumi, piemēram, pensiju ienākumu palielināšana un veselības aprūpes

pakalpojumu uzlabošana, palīdzēs novērst nenoteiktības sajūtu un bailes par pienācīgas dzīvesvietas trūkumu dzīves nogalē. (PT)

„Lai būtu pietiekami daudz naudas, lai samaksātu par pansionātu un lai nebūtu jālūdz bērniem; daži bērni nerūpējas par saviem vecākiem.” (PT, sieviete, 72 gadi)

Ierosinātie intervences pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izkļūt no

nabadzības, piemēram, darbavietu radīšana, nevis vienkārša sociālās palīdzības sniegšana, palīdzēs cilvēkiem, kuri dzīvo nabadzībā un saskaras ar sociālo atstumtību, saglabāt savu pašcieņu un sniegs praktiskas iespējas izkļūt no abām situācijām. (ES)

5.4. Galvenie vēstījumi politikas veidotājiem Respondentiem jautāja, ko viņi gribētu pateikt personām, kuras atbildīgas par ES politiku, ja būtu iespēja tieši viņas uzrunāt. Noskaidroti šādi galvenie vēstījumi.


DV\855616LV.doc 51/69

LV

Galvenā uzmanība jāpievērš bezdarba novēršanai, veicot turpmāk minētās darbības vai ņemot vērā turpmāk minētos jautājumus.

Jārada vairāk darbavietu un mācību iespēju visiem. (UK, HU, LV, ES, EL)

„Es patiesi ceru, ka mēs varam uzticēties ES un tā var mums palīdzēt. Es tam ticu. Un tā palīdzēs, jo valstij jāpanāk citas valstis, citādi ES būs apkaunojoši, cik nabadzīgi mēs dzīvojam. Mēs atpaliekam no daudzām citām ES valstīm. Es esmu optimistiska. Pēc pieciem gadiem... Varbūt es to nepieredzēšu, bet maniem mazbērniem varētu būt labāk... Ja būs darbavietas un zudīs melnā ekonomika, tad būs labāk.” (HU, sieviete, 62 gadi) „Sākt attīstīt rūpniecību — tad visiem būs darbavietas un ikvienam būs, ko ēst.” (LV, sieviete, 74 gadi)

Jārada vienlīdzīgāka situācija samaksas ziņā. (UK)

Jāizpēta nodarbinātības šķēršļi, piemēram, tie, ar kuriem jāsastopas

cilvēkiem, kas vēlas strādāt citā ES valstī. (HU)

„Es nevaru doties strādāt uz ārzemēm, jo ir ierobežojumi. Brīva nodarbinātība un brīvais tirgus ES nav patiesība. Ja politiķi būtu godīgi, tad tā būtu.” (HU, vīrietis, 60 gadu)

Jācenšas vairāk standartizēt algas un ienākumus ES, lai būtu lielāka

vienlīdzība valstu starpā. (HU)

Daži respondenti uzskatīja, ka nelegālie imigranti palielina bezdarba līmeni valstī, jo viņi ir gatavi strādāt par mazāku samaksu. (MT)

Jāpievēršas tautsaimniecībai un infrastruktūrai.

Jāuzlabo veselības aprūpes pakalpojumi. (RO, UK, ES)

Jāuzlabo sociālo mājokļu joma. (UK, ES)

Jāpiesaista investori trūcīgākām ES valstīm. (RO)

Jāattīsta infrastruktūra nabadzīgākās ES valstīs. (RO)

Jāatbalsta lauksaimniecība kā pārtikas un nodarbinātības avots. (RO) Jāuzklausa nabadzīgie cilvēki.

Līdzīgi kā iepriekšējās šā ziņojuma sadaļās, respondenti vēlreiz uzvēra, ka ir svarīgi lēmējiem uzklausīt nabadzīgos cilvēkus, lai izprastu, kādas problēmas ietekmē viņu dzīvi un kā tās labāk risināt. (IE, LV, EL, BE)

52/69 DV\855616LV.doc

LV

„Iedomājieties, kā mēs dzīvojam… un uzklausiet mūs.” (IE, sieviete,

66 gadi) „Dodiet mums iespēju paust viedokli, mums jārunā.” (EL, vīrietis, 70 gadu)

Jāaizsargā nabadzīgie un sociāli atstumtie cilvēki pret pieaugošo dzīves dārdzību un finansiālo neaizsargātību.

Jāaizsargā tiesības, kādas ir cilvēkiem, kuri daudzus gadus maksājuši par savu sociālo drošību un ir nopelnījuši tiesības uz pienācīgu pensiju. (ES, LV)

Jāierobežo pieaugošā maksa par pamatpakalpojumiem, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, ūdeni un gāzi. (ES, EL)

Jāpievērš uzmanība attieksmei pret nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem cilvēkiem.

Politikas veidotājiem jāraugās uz nabadzīgajiem cilvēkiem kā uz līdzvērtīgiem, nevis kā uz sliktākiem cilvēkiem, jo visiem cilvēkiem jābūt vienlīdzīgām tiesībām. (MT, EL)

Jāapspriež nabadzības un sociālās atstumtības problēmas un jāmācās no dažādu valstu rīcības, lai rastu vislabākos risinājumus.

Jāapspriež nabadzības un pensionēšanās jautājumi ES un jāmācās no citām valstīm, kurās, šķiet, nabadzīgie un pensionētie cilvēki dzīvo turīgāk. (SE)

„Uzklausiet kolēģus citās Eiropas valstīs, piemēram, Holandē, Vācijā, Šveicē un Lielbritānijā, un ņemiet vērā viņu padomus.” (SE, sieviete, 62 gadi)

Lēmējiem arī skaidri un saprotami jāsazinās citam ar citu un sabiedrību un

skaidri saprotamā un tiešā valodā jārunā par jautājumiem saistībā ar nabadzību un plānoto rīcību. (IE)

Mazāk runu, vairāk rīcības.

Kaut arī ir jāapspriež ar nabadzību saistītie jautājumi, tomēr galu galā ir jārīkojas, un tiek uzskatīts, ka lēmēji pietiekami nerīkojas. (PT)

„Viņiem jābūt darbīgiem.” (PT, sieviete, 63 gadi)

Kaut arī tika atzīts, ka pašreizējos ekonomikas apstākļos ir grūti risināt

daudzus problēmjautājumus, tomēr tika uzskatīts, ka varētu darīt vairāk. (UK) Pienācīgi jānosaka izdevumu prioritātes.


DV\855616LV.doc 53/69

LV

Jātērē nauda jomās, kas visvairāk ietekmētu nabadzīgo un sociāli atstumto cilvēku dzīvi, un nevajag šķiest naudu ES darbības birokrātiskajos procesos, piemēram, visas sarakstes tulkošanai. (DK)

Visām ES dalībvalstīm vienlīdzīgi noteikumi un atbalsts.

Pret visām dalībvalstīm jāīsteno vienlīdzīga attieksme attiecībā uz ES atbalstu un subsīdijām, piemēram, lauksaimniecībā. (LV)

„Prasīt vienlīdzīgu attieksmi pret visām ES dalībvalstīm un nevis jaunajām valstīm paredzēt vienus nosacījumus, bet vecajām — citus...” (LV, vīrietis, 60 gadu)

5.5. Viena lieta, kas politikas veidotājiem jāizdara Kad respondentiem prasīja norādīt vienu lietu, ko viņi vēlētos, lai lēmēji izdarītu, ja būtu pārliecināti, ka tas tiks izdarīts, respondenti vēlreiz uzsvēra tos pašus aspektus, ko viņi ierosināja sadaļā par to, kas ES jādara attiecībā uz nabadzību un sociālo atstumtību, piemēram, jāpalielina pensijas, jāuzlabo veselības aprūpes sistēmas efektivitāte un pieejamība, jārada darbavietas, jāuzlabo cilvēku dzīves apstākļi un mikrorajons un politikas izstrādes procesā jāapspriežas ar nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem cilvēkiem par viņu dzīves patiesajiem apstākļiem. Respondentu atbildēs uz šo jautājumu tika uzsvērti divi papildu aspekti. Pirmkārt, jāpievērš uzmanība neatliekamākām un steidzamākām vajadzībām viņu dzīvē, proti, problēmām, kuras viņu prātu nomāc pirmām kārtām un kuras steidzami jārisina. Tās bija šādas:

Steidzams dzīvesvietas remonts. (PT)

„Es tikai lūdzu veikt remontu mājai, kurā es dzīvoju, jo tā ir ļoti sliktā stāvoklī.” (PT, sieviete, 73 gadi)

Piekļuve pienācīgai dzīvesvietai vecumdienās un sirdsmiers par to. (PT)

„Es varētu atdot visu pensiju par vietu labā stāvoklī, jo es nevaru atļauties maksāt par pansionātu, jo tie ir pārāk dārgi un maksā aptuveni EUR 1500, taču mana pensija ir EUR 245.” (PT, sieviete, 72 gadi)

Plašāka informācija par pensionāru tiesībām un pienākumiem, piemēram,

attiecībā uz veselības aprūpes subsīdijām, kurām viņi var pieteikties, jo cilvēkiem tas ne vienmēr ir skaidrs. (SE)

Otrkārt, atbildēs uz jautājumu par galveno vēstījumu lēmējiem, tika norādīts, ka uzmanība jāpievērš to aspektu uzlabošanai, kuri ne tikai mainītu cilvēku fiziskos dzīves apstākļus, bet arī dotu tiem jēgas un mērķa sajūtu. Piemēram:

54/69 DV\855616LV.doc

LV

Kaut arī respondenti jau ir pensionēti, viņi vēlētos izglītot jauniešus savā profesijā, piemēram, mēbeļu restaurēšanā un santehniķa darbā. Tas respondentus nodarbinātu un atjaunotu viņu vērtības sajūtu. Vienlaikus jaunieši apgūtu lietderīgu darbu. (PT)

„Mēs joprojām jūtamies aktīvi un būt neaktīvam bez nodarbošanās ir neveselīgi.” (PT, sieviete, 63 gadi)

Jāsubsidē dalība kultūras pasākumos, piemēram, teātris, koncerti utt. (SE,

LV)

„Jānovērš visi šķēršļi vecāka gadagājuma cilvēkiem kultūras jomā. Ja ES varētu subsidēt kultūras pasākumus tāpat kā tiek subsidētas lauku saimniecības, tad teātri, operas u. c. būtu joprojām cilvēku piepildīti.” (SE, vīrietis, 63 gadi)


DV\855616LV.doc 55/69

LV

6. SPECIFISKI JAUTĀJUMI Respondentiem uzdeva virkni specifisku jautājumu, tostarp par viņu viedokli attiecībā uz piekļuvi internetam un tā ietekmi uz viņu dzīvi; par dzīves apstākļiem viņu mikrorajonā un kopienā; un jautājumus saistībā ar darba atrašanu. Šīs trīs jomas īpaši uzsvērtas saistībā ar Agoru, un respondentus iztaujāja par šiem tematiem, lai noteiktu, kā tie ietekmē viņu dzīvi un kas politikas veidotājiem jādara attiecībā uz minētajiem jautājumiem. Pēdējā ziņojuma nodaļā aplūkoti šie jautājumi pēc kārtas.


Aptuveni trešdaļa respondentu varēja piekļūt internetam, izmantojot mājas datoru, ģimenes loceklim (piemēram, bērnam) piederošu datoru, vai piekļuva tam bibliotēkā vai vietējā iemaņu veidošanas un mācību struktūrvienībā. Tie respondenti, kuriem nebija piekļuves internetam, kā lielāko šķērsli norādīja maksu un nespēju apgūt jaunās tehnoloģijas. Respondentiem, kuriem nebija piekļuves internetam, bija dažādi viedokļi par to, vai viņi vēlētos piekļūt šai tehnoloģijai. Respondenti visbiežāk norādīja, ka piekļuves trūkums internetam vai ierobežota piekļuve vairo vientulības, nošķirtības, depresijas, stresa, bažu sajūtu un sajūtu, ka viņi ir atstumti no sabiedrības, taču piekļuve var palīdzēt novērst šīs sajūtas. Respondenti vēlētos, lai ES politikas veidotāji nodrošinātu bezmaksas vai lielā mērā subsidētu piekļuvi internetam un datormācības kursus.

Lielākā daļa respondentu pauda bažas par saviem trūcīgajiem dzīves apstākļiem un/vai viņu dzīvesvietas mikrorajonu. Tika paustas bažas par vairākiem dažādiem aspektiem, no kuriem būtiskākie bija antisociāla uzvedība un drošība, respondentu dzīvesvietas ēkas apkopes un uzturēšanas trūkums un ielu tīrība. Nav pārsteidzoši, ka respondenti vēlētos redzēt ES politikas veidotāju iejaukšanos šādu specifisku jautājumu risināšanā: pensiju palielināšanā, nodokļu sloga samazināšanā pensionāriem un komunālo pakalpojumu un īres izdevumu subsidēšanā, jo tad viņiem būtu naudas līdzekļi, lai segtu būtiskas uzturēšanas izmaksas par ēkām, kurās viņi dzīvo.

Respondenti arī norādīja virkni problēmu, kas ietekmē viņu spēju atrast

darbu. Visbūtiskākās no tām bija vecuma šķēršļi vai diskriminācija personas vecuma dēļ un vispārēji pieaugošais bezdarba līmenis. Lai risinātu šīs problēmas, respondenti vēlas, lai ES politikas veidotāji radītu vairāk nodarbinātības iespēju, ieviestu pasākumus cīņai pret diskrimināciju personas vecuma dēļ, kā arī viņi vēlas redzēt nodarbinātības dienestu stingrāku apņēmību atrast gados vecākiem darba ņēmējiem atbilstīgu darbu.

6.2. Piekļuve internetam Aptuveni trešdaļa respondentu varēja piekļūt internetam, izmantojot mājas datoru, ģimenes loceklim piederošu datoru, vai piekļuva tam bibliotēkā vai vietējā iemaņu veidošanas un mācību struktūrvienībā. Nav skaidrs, cik daudzi no šiem respondentiem paši prot lietot internetu, jo daži respondenti minēja, ka dažkārt viņu

56/69 DV\855616LV.doc

LV

ģimenes locekļi viņiem atrod informāciju. Taču skaidrs, ka ir respondenti, kuri paši prot lietot internetu, un viņi to lieto turpmāk norādītajiem mērķiem.

Kā galveno informācijas avotu, piemēram, avīžu rakstu lasīšanai, jo tas maksā lētāk, nekā pirkt laikrakstus, vilcienu atiešanas laiku noskaidrošanai, interneta bankas pakalpojumiem, kas viņiem ietaupa laiku un nav jādodas uz pasta nodaļu, lai samaksātu rēķinus, kā arī saziņai ar pašpalīdzības grupām. (SK, DE, CZ, IT, PL)

Darba vakanču pārlūkošanai. (HU, ES, PL)

Atpūtas vai izklaides mērķiem. (RO, HU)

„Es lietoju internetu, proti, mani ir daži draugi, un es meklēju informāciju par fantastikas problēmām, NLO, vēstures rakstus, paranormālas parādības…” (RO, sieviete, 77 gadi) „Es eju uz kultūras centru, lai lietotu internetu pilnīgi bez maksas. Un es to lietoju arī pie savas meitas. Es pārlūkoju internetu. Tas ir logs uz pasauli, es varu meklēt visu, kas mani interesē, un tas mani ļoti izklaidē.” (HU, sieviete, 63 gadi)

Produktu vai medikamentu iegādei internetā. (DE)

Saziņai ar draugiem, ģimeni un citiem. (CZ)

„Tas ir svarīgs saziņas kanāls starp cilvēku un pasauli. Tas ir lietderīgs saziņai, pirkumu veikšanai un saziņai ar dažādām iestādēm.” (CZ, vīrietis, 60 gadu)

Respondenti, kuriem bija piekļuve internetam, par to priecājās un uzskatīja, ka tas viņus atbrīvo un sniedz iespējas. Dažiem respondentiem likās vieglāk apgūt internetu nekā citiem, taču vairumā gaidījumu bailes par grūtībām iemācīties veikt viņiem vēlamās pamatlietas izrādījās krietni lielākas nekā patiesā sarežģītība. (IE)

„Kad nomira mans vīrs, man bija jāuzņemas vairāk pienākumu [un jāiemācās, kā lietot datoru]. Es nekad neaizmirsīšu to brīdi, kad pirmoreiz nostājos pie šīs iekārtas [datora]. Mani ceļi burtiski trīcēja, [es baidījos] ka izdarīšu kaut ko nepareizi.” (IE, sieviete, 66 gadi)

Respondenti, kuriem nebija piekļuves internetam, minēja maksu (PT, IE, DK, CZ, ES, EL, IT, PL, LV, BE) un jauno tehnoloģiju apguvi (PT, UK, DK, ES, LV), ko viņi uzskatīja par sarežģītu sava vecuma dēļ (UK, IE, DE, DK, ES, IT), kā divus galvenos šķēršļus piekļuvei internetam.

„Ja mana pensija būtu nedaudz lielāka, man tas patiktu… Man ir tikai televizors, kurš rāda četrus kanālus, un tālrunis, kurš man ir nepieciešams, lai vajadzības gadījumā zvanītu ātrajai palīdzībai.” (PT, sieviete, 66 gadi)

„Tas jāiegūst … par to jāmaksā … neko nevar iegūt bez maksas.” (LV, sieviete, 67 gadi)


DV\855616LV.doc 57/69

LV

„Es nevēlos to lietot; kādēļ man būtu jāsarežģī mana dzīve?” (EL, sieviete, 63 gadi)

Taču mērķgrupas diskusiju laikā atklājās vairāki citi saistītie šķēršļi. Šie šķēršļi ir arī ierastākas ar nabadzību saistītās problēmas.

Analfabētisms vai izglītības līmenis. (DK, EL)

Iespēju apzināšanās trūkums. (DK)

Sajūtu radītie šķēršļi, piemēram, kauns un bailes apgūt kaut ko jaunu. (DK)

„Man nav interneta, un es nevaru to atļauties. Jā, es zinu, ka dažās bibliotēkās ir datori un interneta pieslēgums, taču es nezinu, ko ar to iesākt — es nekad neesmu mācījies lietot datoru un, nē, es nepiedalos interneta mācību kursos, kuri, kā jūs sakāt, tiek piedāvāti, jo es nevēlos tajos iet, šķiest viņu laiku un justies muļķīgi, tāpēc ka es neko nesaprotu.” (DK, vīrietis, 67 gadi)

Respondentu priekšlikumi minēto šķēršļu pārvarēšanai:

Interneta lietošanas mācību kursi vecāka gadagājuma cilvēkiem (PT). Šādos kursos viņi ir arī ļoti jāiedrošina, jo interneta lietošanas apguve viņiem šķiet īpaši grūts uzdevums. (UK, SE)

Tajos gadījumos, kad vecāka gadagājuma cilvēkiem jau tiek sniegta palīdzība

attiecībā uz piekļuvi internetam un tā lietošanu, viņus, iespējams, ir vairāk jāinformē par iespējam, par kurām viņi varbūt nezina. (SE)

Respondentiem, kuriem nebija piekļuves internetam, bija dažādi viedokļi par to, vai viņi vēlētos piekļūt šai tehnoloģijai.

Bija respondenti, kuri izrādīja interesi piekļūt internetam un apgūt tā lietošanu. (PT, UK, DE, DK, EL, BE)

Daži respondenti, šķiet, nebija ieinteresēti piekļūt internetam vai apgūt tā lietošanu, vai palielināt savas piekļuves iespējas, ja viņi pašreiz piekļūst internetam ar ģimenes locekļu palīdzību (PT, DE, DK). Tam par iemeslu bija analfabētisms (PT, DK), labuma nesaskatīšana, jo lielāko mūža daļu viņi ir dzīvojuši bez interneta (SE, EL) un tādēļ tā nav viņu prioritāte (ES, EL).

„Es neko no tā nesaprotu, un tas neattiecas uz mani — es neprotu nedz lasīt, nedz rakstīt.” (PT, sieviete, 73 gadi)

„Man tā nepietrūkst; es labāk dodos dabā.” (SK, vīrietis, 66 gadi) „Man nav datora, taču dažreiz es apciemoju dēlu un saņemu viņa palīdzību, ja man vajag piekļūt internetam. Taču es parasti no tā izvairos — es labprātāk lietas kārtoju pa telefonu vai ar pasta starpniecību.” (DK, sieviete, 79 gadi)

58/69 DV\855616LV.doc

LV

„Man nav pienācīgas dzīvesvietas… Man nerūp internets.” (EL, sieviete, 62 gadi)

Daži respondenti gribētu vairāk piekļūt mūsdienu sakaru tehnoloģijām, taču

priekšroku dod mobilajiem tālruņiem, nevis internetam. (MT) Respondenti arī pauda vispārīgākus uzskatus par internetu. Viņi uzskatīja, ka kopumā cilvēki gūst labumu no interneta. Viņi arī uzskatīja, ka daži cilvēki to lieto neatbilstoši un internets var nebūt labs bērniem, jo tas viņiem atņem reālo dzīvi apmaiņā pret virtuālo dzīvi (RO). Tiek arī uzskatīts, ka tas izraisa bērniem muguras un acu problēmas (RO). Internets tiek uzskatīts par piemērotāku un noderīgāku jaunākām paaudzēm nekā cilvēkiem respondentu vecuma grupā. Tika arī pausta skeptiska attieksme, proti, ka cilvēkiem internets drīzāk ir laika kavēklis, nevis ikdienas dzīvei nepieciešams elements, un tādēļ var neatlikt laika citām darbībām (DE, LV). „Iespējams, cilvēki mazāk pastaigājas, mazāk laika tiek pavadīts svaigā gaisā.” (LV, sieviete, 74 gadi) 6.2.1. Ietekme, ko rada piekļuve internetam vai tās trūkums Respondenti izteica domas par to, kā viņu dzīvi ietekmē piekļuve internetam vai tās trūkums.

Respondenti visbiežāk minēja, ka piekļuves trūkums internetam vai ierobežota piekļuve vairo vientulības, nošķirtības, depresijas, stresa, bažu sajūtu un sajūtu, ka viņi ir atstumti no sabiedrības, taču piekļuve var palīdzēt novērst šīs sajūtas. (PT, RO, UK, DK, IE, BE)

„Tas mani uztrauc, jo … ja jūs nezināt, kā to darīt, jūs paliekat aizmugurē, jo pasaule iet uz priekšu un jūs ejat atpakaļgaitā.” (UK, vīrietis, 62 gadi) „Tas atvieglotu depresiju, stresu un vientulības sajūtu; mēs jūtamies vientuļi, mums nav, ko darīt, bet vēl jūtamies aktīvi … dažas no garīgajām problēmām rodas no bezdarbības.” (PT, sieviete, 63 gadi)

„Tas paplašinātu redzesloku. Jūs justos tā it kā jūs esat ar jauniešiem, ka esat tādi paši kā jaunieši.” (IE, sieviete, 66 gadi) „Viņi gūst labumu no interneta — atrod vairāk ziņu, citu informāciju, kas mums pārējiem nav pieejama.” (RO, vīrietis, 61 gads)

Šķiet, lielāka piekļuve datoriem arī paplašinātu cilvēku iemaņu spektru, jo

īpaši darba meklētājiem, jo tika atzīts, ka IST iemaņas ir svarīgas mūsdienu darba tirgū. (UK)

„Valdībai jāmudina cilvēki, arī pensionāri … ja ir mācību centrs, datorcentrs, tad viņi var palīdzēt arī viņus mācīt.” (UK, sieviete, 66 gadi)


DV\855616LV.doc 59/69

LV

Tie cilvēki, kuriem ir piekļuve internetam, var arī piekļūt vairāk ziņu

materiāliem un informācijai (piemēram, darba sludinājumiem) nekā tie cilvēki, kuriem nav piekļuves internetam (RO, DE, HU, IT). Un tie, kuriem nav piekļuves internetam, bet to vēlētos, lietotu internetu, lai klausītos radio programmas, sazinātos ar draugiem, izmantojot Skype tehnoloģiju, meklētu darba iespējas un lasīt laikrakstus (LV).

„Viņi [tie, kuriem ir piekļuve internetam] gūst labumu no interneta — atrod vairāk ziņu, citu informāciju, kas mums pārējiem nav pieejama.” (RO, vīrietis, 61 gads)

Tomēr daži respondenti jutās sarūgtināti par to, ka tiem respondentiem, kuriem ir piekļuve internetam, ir lielāka piekļuve ziņu reportāžām. Viņi sacīja, ka vairākās ziņu pārraidēs un laikrakstos arvien biežāk tiek norādīti ziņu reportāžu virsraksti, bet saturu lūdz cilvēkiem lasīt internetā. Šajā saistībā tiek uzskatīts, ka cilvēki, kuriem nav piekļuves internetam, tiek diskriminēti un nošķirti. (DK, RO)

„Es neciešu, ka visu laiku tiek norādīts uz internetu! Ko man tad darīt? Palikt neinformētai un stulbai? Mūsdienās ir tikai īsziņas, bet pilnu saturu var izlasīt viņu mājaslapā internetā.” (DK, sieviete, 72 gadi)

Turklāt dažus respondentus diezgan saniknoja un kaitināja tas, ka arvien biežāk pakalpojumi ir pieejami ar interneta starpniecību, kas sarežģī viņu dzīvi un izraisa atstumtību. (DK, IE)

„Viena mana draudzene, kura tik tikko spēj staigāt, nevar pārliecināt viņas biedrību sūtīt parastu pensijas informācijas vēstuli, jo viņi uzstāj to sūtīt e-pastā. Taču viņai mājās nav datora vai interneta, tādēļ viņai nākas braukt ar autobusu uz biedrību, lai saņemtu vēstuli naudas saņemšanai...” (DK, sieviete, 81 gads) „Internetā viss ir lētāks, pat autostāvvietas maksa, nodeva par M50 automaģistrāli, jebkas. Tas ir piemērots cilvēkiem, kuriem ir piekļuve internetam … bet tas neder mums.” (IE, vīrietis, 63 gadi)

Viens priekšlikums bija tāds, ka politikas veidotājiem par galveno prioritāti jānosaka interneta pakalpojumu straujās attīstības apturēšana visās jomās vai jānodrošina alternatīva iespēja tiem, kuriem nav piekļuves internetam. (IE) Dažus respondentus arī uztrauca tas, ka viņi var nepamanīt darba iespējas, jo tās tiek publiskotas tikai internetā. Viņiem netrūkst piekļuves internetam, taču viņi priekšroku dotu tam, lai darba sludinājumi tiktu ievietoti dienas laikrakstos. (HU)

6.2.2. Kas politikas veidotājiem jādara attiecība uz piekļuvi internetam?

Respondenti sniedza šos priekšlikumus par to, kas jādara politikas veidotājiem.

60/69 DV\855616LV.doc

LV

Palielināt pensijas, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu atļauties datoru un

piekļūt internetam mājās, vai subsidēt mazcenas datorus un nodrošināt bezmaksas vai subsidētu piekļuvi internetam (PT, IE, ES, EL, IT, LV, BE), vai izveidot centrus, kuros vecāka gadagājuma cilvēki varētu piekļūt internetam bez maksas (PT, DK, CZ, EL).

„Tādu pensiju, lai es varētu iegādāties datoru un internetu.” (PT, sieviete, 66 gadi) „Izveidot centrus tādiem cilvēkiem kā mēs, kuri vēlas mācīties, lai varētu piekļūt internetam.” (PT, sieviete, 63 gadi) „Es vēlētos nosūtīt vēstuli ES … tai jāievieš visiem bez maksas pieejams internets!” (CZ, vīrietis, 65 gadi)

Šķiet, ir vajadzība nodrošināt piekļuvi internetam ļoti vietējā līmenī, jo dažiem cilvēkiem, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, būtu grūti mērot ceļu, lai piekļūtu internetam. (UK, IT)

„Man ir pārāk apgrūtinoši doties uz bibliotēku un tamlīdzīgi ... tādēļ [ierīkojot sistēmu, ar ko] cilvēkiem nav jāiziet no mājas, lai dotos un sēdētu kaut kur, internets varētu būt pieejams cilvēkiem mājās. (UK, sieviete, 68 gadi) „Viņi varētu rīkot mācību kursus draudzes baznīcā.” (IT, sieviete, 63 gadi)

Bezmaksas vai lielā mērā subsidēti datormācības kursi (DE, IE, UK, DK, SE,

CZ, EL, IT, BE). Mācības jārīko īpašām vecuma grupām, piemēram, tiem, kam pāri 60, un respondenti neizrādīja entuziasmu apgūt jaunas iemaņas kopā ar gados jaunākiem cilvēkiem, jo tika uzskatīts, ka viņi vēlas mācīties straujākā ritmā. (UK, SE)

„Es gribētu būt prasmīgāka. Es redzu jauniešus, darbojamies internetā, un viņi var pasūtīt jebko, ieiet jebkur. Taču man būtu bail, ka es kaut ko nepareizi izdarīšu vai tamlīdzīgi.” (IE, sieviete, 66 gadi)

„Jāpieņem darbā cilvēki, kuri mūs mācītu bez maksas. Es gribētu iestādi, uz kuru es varētu doties apgūt tā lietošanu.” (EL, sieviete, 66 gadi)

Šādas iniciatīvas jādara zināmas arī mērķgrupām. Bija priekšlikumi izvietot sludinājumus sociālās labklājības dienestos, pasta nodaļās un baznīcās vai pat sūtīt vēstules cilvēkiem uz mājām. (IE)

Dažiem respondentiem nebija īpašu priekšlikumu par to, kas jādara politikas

veidotājiem attiecībā uz piekļuvi internetam (RO); taču citi neuzskatīja, ka viņiem ir pamattiesības uz datoru vai piekļuvi internetam, tādēļ neprasīja politikas intervenci (DE, FR). Respondenti bezdarbnieki un pensionāri


DV\855616LV.doc 61/69

LV

neuzskatīja, ka ES jāveic kādi pasākumi šajā jomā, jo tā nav prioritāte cīņā pret nabadzību (EL).

„Mēs runājam par nabadzību, būsim nopietni — ir nepieņemami runāt par internetu, kad cilvēkiem nav pārtikas.” (EL, vīrietis, 64 gadi)

6.3. Dzīves apstākļi un mikrorajons Šajā sadaļā aplūkotas respondentu īpašās bažas par viņu dzīves apstākļiem un mikrorajonu, par to ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi un tas, ko viņi vēlētos, lai politikas veidotāji darītu attiecībā uz šīm bažām.

6.3.1. Respondentu īpašās problēmas Ne visiem respondentiem bija bažas par savas dzīves apstākļiem un mikrorajonu (PT, SK, DE, IE, IT). Viens no iemesliem šajā saistībā bija tāds, ka daži respondenti dzīvo tajā pašā rajonā, kur viņi dzīvoja pirms pensionēšanās vai ir ilgstoši dzīvojuši un tāpēc jūtas ērti vietējā vidē (SK, DE). Turklāt īres maksa, pamatojoties uz senākiem līgumiem, ir samērā maza (DE). Noskaidrots, ka dažiem respondentiem ir ļoti svarīgi dzīvot pazīstamā vidē un viņi negribētu no turienes doties projām, ja vien viņiem patiešām tas jādara (DE). Turklāt, dzīve patīkamā vidē un labos apstākļos veicina cilvēku psiholoģisko veselību, kas vecāka gadagājuma nabadzīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem ir īpaši svarīgi (PT).

„Es šeit dzīvoju 58 gadus. Uzaugot šajā vietā, jūs pazīstat visus cilvēkus.” (DE, vīrietis, 64 gadi) „Manuprāt, prioritāte ir uzturēt sabiedrības veselību, jo cilvēka apmierinātība jau daļēji nodrošina viņa garīgo veselību, jo īpaši nenodarbinātiem veciem cilvēkiem.” (PT, sieviete, 63 gadi)

Tomēr lielākā daļa respondentu pauda bažas par saviem trūcīgajiem dzīves apstākļiem un/vai dzīvesvietas mikrorajonu (RO, DK, PT, IE, HU, UK, BE). Tika izteiktas bažas par turpmāk minētajiem aspektiem.

Antisociāla uzvedība un drošība. Tas ietver tādus aspektus kā klaiņojoši suņi, suņu radītais piemēslojums, vāja integrācija starp vietējām kopienām un imigrantiem, vandālisms, bezpajumtnieki un narkomāni. (RO, UK, DK, IE, CZ, IT, PL, BE)

„Ziniet, kas ir ļaunākais … es nevaru atstāt bērnu vienu spēlēties pagalmā, netālu no dzīvojamā masīva, uz ielas, jo ir bail par to, ka viņam uzbruks.” Jāiet pakaļ uz skolu piecpadsmitgadīgam mazdēlam… Tas ir neiespējami, mani tas ļoti apbēdina.” (RO, sieviete, 77 gadi) „Pie manas mājas ir narkomāni…” (CZ, sieviete, 60 gadu)

62/69 DV\855616LV.doc

LV

„Man uzbruka, esmu arī jau sista. Man ir bail.” (BE, sieviete, 68 gadi) Kopumā tiek uzskatīts, ka cilvēki no sabiedrības nomalēm bieži apdzīvo rajonus, kuros ir lēti mājokļi, un tur arī dzīvo respondenti. (DK)

„Manāms, ka arvien vairāk sociāli atstumtu cilvēku tiek izmitināti mūsu apkārtnē. Tie ir cilvēki, kuri nevar atrast darbu, un lielākoties cilvēki ar citu etnisko izcelsmi [nevis dāņu].” (DK, sieviete, 71 gadi)

Respondentu dzīvesvietas ēkas apkopes un uzturēšanas trūkums, piemēram,

netīras kāpņu telpas un koplietošanas zonas. (PT, DK, HU, LV)

„Manai ēkai ir plaisas, un dažreiz tā brūk kopā.” (PT, sieviete, 73 gadi) „Īpašniekiem beidzot jāveic kāpņu telpu un bēniņu uzkopšana un remonts.” (LV, sieviete, 74 gadi)

Atkritumu nesavākšana, netīrība uz ielām, atkritumu tvertņu nepietiekamība

(PT, UK, ES, EL) un bažas par to, kā nabadzīgos cilvēkus ietekmēs ierosinātā politika uzlikt naudas sodu tiem cilvēkiem, kuri nepareizi šķiro atkritumus (UK).

„Uz ielām ir atkritumi, un ļoti reti manāmi atkritumu savācēji, lai tos savāktu.” (PT, sieviete, 66 gadi)

Sliktie ceļu (RO) un sabiedriskā transporta (HU) apstākļi un satiksmes radīto

trokšņu piesārņojums, dzīvojot netālu no ielām ar lielu satiksmes apjomu. (DK)

„Jaunieši nāk no skolas un salauž un sasit lietas. Tramvaju un autobusu pieturās ir izdauzīti stikla elementi, soli ir salauzti, visa māja ir appūsta... Televīzijā, radio dzirdams un avīzēs lasāms, cik dārgi ir salabot viņu radītos postījumus. Situācija neuzlabojas, mēs joprojām dzīvojam tajos pašos apstākļos, atkal tiek darīts tas pats.” (HU, vīrietis, 65 gadi)

Infrastruktūras vai iespēju trūkums mikrorajonā (PT, IE, ES). Šeit pieskaitāms

sporta iespēja trūkums, aprūpes namu trūkums, iespējas jauniešiem spēlēt futbolu un vietas, kur veciem cilvēkiem satikties un iesaistīties sabiedriskos pasākumos (PT, IE).

Centralizēta siltumapgāde un karstā ūdens apgāde dzīvojamām ēkām, kurās

dzīvo respondenti. Ēkas iemītnieki proporcionāli sedz izmaksas, taču, ja kāds nesamaksā, pakalpojumu sniedzējs pārtrauc apgādi. (HU)

Mājokļa lielums, piemēram, tiem, kuri vienuviet dzīvo un veic nepilna laika darbu. (PT)

„Ar savu darbu es nenopelnu daudz, bet dzīvot vienistabas mājoklī, kurā darba galds ir arī ēdamgalds... ko man darīt?” (PT, vīrietis, 67 gadi)


DV\855616LV.doc 63/69

LV

Apstādījumu trūkums. (EL)

„Manā rajonā nav koku; mani ieskauj ēku pelēcība.” (EL, vīrietis, 70 gadi)

Liela īres maksa. (BE)

6.3.2. Kas politikas veidotājiem jādara attiecība uz dzīves apstākļiem?

Nešķiet, ka politikas veidotāji zina vai pilnīgi izprot respondentu dzīves apstākļus vai viņu dzīvesvietas mikrorajonu. (IE, LV)

„Viņi neko nezina un negrib zināt.” (IE, sieviete, 63 gadi) Tika uzskatīts, ka ES politikas veidotāji ir pilnīgi attālināti no šīm problēmām un tāpēc nezina par respondentu ikdienas dzīves grūtībām (DK). Respondenti no Čehijas Republikas uzskatīja, ka par dzīves apstākļu un mikrorajonu jautājumiem atbild tikai vietējie politiķi, nevis lēmēji kādā citā līmenī, taču viņi minēja pozitīvu piemēru, ka ES sniedza līdzekļus vietējā parka ierīkošanai. Pēc respondentu domām politikas veidotāji izrāda interesi par nabadzīgos rajonos dzīvojošiem cilvēkiem un uzklausa viņus tikai vēlēšanu kampaņu laikā. Šajā ziņā viņi zina par apstākļiem šajās teritorijās, taču pēc vēlēšanām nekas nemainās. (PT, FR)

„Kad tuvojas vēlēšanas, viņi apmeklē nabadzīgās vietas, viņi apjautājas par šo un to, saka, ka skatīsies, ko var darīt, taču mēs neko neredzam.” (PT, sieviete, 66 gadi)

Uzskata, ka politikas veidotājiem trūkst iejūtības risināt šos jautājumus (RO, UK, EL) vai arī viņi galvenokārt ir ieinteresēti sniegt ātru, viegli īstenojamu, īstermiņa labumu, piemēram, aizliegt bērniem rotaļāties vietās, kur viņiem to nevajadzētu darīt (UK).

„Es uzskatu, ka vietējā padome risina tikai vieglos gadījumus: bērnu, četrpadsmitgadīgo, piecpadsmitgadīgo lietas, trokšņu traucējumus, bet patiesi sarežģītas problēmas — viņi nevar tās risināt, viņiem nav ne jausmas.” (UK, sieviete, 69 gadi)

Un, kaut arī politikas veidotāji, iespējams, mēģina pievērsties šiem jautājumiem, bet beigu beigās tās ir un paliek respondentu problēmas. (HU, LV) Respondentiem bija turpmāk norādītie priekšlikumi attiecībā uz to, ko politikas veidotāji varētu darīt, lai pievērstos dzīves apstākļu un vides problēmām.

Jāpalielina pensijas, jāsamazina pensionāriem maksājamais nodokļu apjoms un jāsubsidē komunālo pakalpojumu un īres maksa, jo tad viņiem būs naudas līdzekļi, lai segtu būtiskas viņu dzīvesvietas ēkas uzturēšanas izmaksas un

64/69 DV\855616LV.doc

LV

atļautos pienācīgu mājokli par saprātīgu cenu. (RO, SE, MT, HU, ES, EL, PL, BE)

„Viņi (izmitināšanas iestāde) vēlas, lai jūs pārceltos uz tukšu māju, kurai nav pat apmesta vai nokrāsota fasāde … jāveic sienas apkope otrpus mājai … un vīrietis, kurš to izdarītu, prasīja, es pat nezinu, cik daudz tūkstošus eiro, lai apmestu aizmugurējo sienu, un viņa man sacīja, ka man jāievācas šādā vietā. Tur nav nedz virtuves, nedz vannas istabas, nekā…” (MT, sieviete, 64 gadi)

Labākas algas policistiem (RO) un manāmāka policijas klātbūtne, kas

novērstu antisociālu uzvedību. (UK, BE)

Jāiegulda vairāk līdzekļu, lai izveidotu mikrorajona sabiedriskās vietās, kuras var visi izmantot. Lai izveidotu šīs vietas, ir jārunā ar kopienu, lai noskaidrotu viņu vajadzības; tad jāiegulda finanšu līdzekļi, lai būvētu šīs struktūras, kurām jānodrošina viegla piekļuve, piemēram, bridža istabu, kurā vecāki cilvēki varētu spēlēt kārtis, nevajadzētu ierīkot daudzstāvu dzīvojamās mājas augšējā stāvā; un jānodrošina, ka vieta jebkurā laikā tiek uzturēta tīra un izmantojama (IE). Ir svarīgi apspriesties ar cilvēkiem par viņu vajadzībām pirms infrastruktūras ieviešanas vai uzlabošanas (MT).

„Sabiedrisko pasākumu zāli, kura būtu atvērta septiņus vakarus nedēļā, un būtu kāds, kurš to uzraudzītu. Vecāka gadagājuma cilvēkus varētu cienāt ar tēju un tamlīdzīgi. Vai pat ne tik veca gadagājuma cilvēki, lai nāk un spēlē savus kompaktdiskus vai vienalga ko, lai tikai viņi neklaiņotu pa ielām.” (IE, sieviete, 63 gadi)

Jārīkojas.

Uzskata, ka politikas veidotāji parāk maz rīkojas, tāpēc viņiem jānoskaidro problēmas, tās jāanalizē un jārisina. Šajā ziņā svarīgi ir vietējie politikas veidotāji, jo viņi zina cilvēku dzīves reālos apstākļus. (PT)

„Vietējiem politikas veidotājiem ir svarīga nozīme problēmu noteikšanā un to paziņošanā citiem politiķiem … viņiem vismaz ir labāki nosacījumi, lai vairāk uzzinātu par problēmām.” (PT, sieviete, 63 gadi)

Jāuzlabo veselības aprūpes pakalpojumi teritorijā. (RO)

Jāizdara spiediens uz darbuzņēmējiem, liekot tiem savākt derīgos atmestos

būvniecības materiālus, kurus varētu pārstrādāt un otrreizēji izmantot, lai labumu gūtu citas nelabvēlīgākā situācijā dzīvojošas ģimenes. (MT)

„No tā, ko es redzu atkritumu tvertnēs, es varētu uzbūvēt māju … kas tiek nojaukts, tas tiek izmests … tiek izmests stikls, logi un durvis un citas lietas, tērauda sijas un koka sijas … tās varētu otrreizēji pārstrādāt, lai būvētu vietas, kur cilvēkiem dzīvot, piemēram, mājas.” (MT, vīrietis, 64 gadi)


DV\855616LV.doc 65/69

LV

Būtu vairāk jāapsver slimu cilvēku, invalīdu un to cilvēku vajadzības pēc mājokļa, kuriem vecuma dēļ ir grūtības par sevi parūpēties. (DE, ES)

„Manos dokumentos norādīts, ka man ir smaga invaliditāte, un viņi zināja manas pensijas apjomu, taču viņi man piedāvāja dzīvokli sestajā stāvā, kurš bija pārāk dārgs.” (DE, sieviete, 64 gadi)

Respondenti nevēlas, ka viņus izdzen no viņu dzīvokļa un pazīstamās vides.

Dažiem respondentiem, kuri ir atraitņi vai zaudējuši darbu, māju sniegtā tuvības un aizsardzības sajūta nozīmē vienīgo atlikušo drošību. (DE)

Jāvairo mikrorajonu estētiskums, iestādot kokus, ierīkojot laukumus, ietves vai pastaigu vietas u. c. (EL)

Attiecībā uz prioritātēm kopumā tika uzskatīts, ka politikas veidotājiem jānosaka augsta prioritāte uzmanības pievēršanai dzīves apstākļiem un mikrorajoniem, jo šie aspekti ietekmē nabadzīgo un sociāli atstumto cilvēku ikdienas dzīvi.

6.4. Grūtības atrast darbu Ņemot vērā grupu sastāvu, darba atrašanas jautājums visiem respondentiem nebija aktuāls, jo daži respondenti jau bija pensionēti (DK, IE, PT, RO, SE). Tomēr respondentiem vienalga bija viedoklis par šo jautājumu, un daži respondenti bija pieredzējuši bezdarbu savos darba gados. Protams, bija arī respondenti, kuriem pieredze darba meklēšanā bija svarīgāka, piemēram, nenodarbinātiem respondentiem. Līdzīgi kā citi ar nabadzību un sociālo atstumtību saistītie aspekti, arī darbs pensionāriem dos ne tikai materiālu vai finansiālu labumu, bet sniegs cilvēkiem iespēju kaut ko darīt un, kas ir vēl svarīgāk, dos pašvērtības sajūtu. (IE) Tikai Ungārijas grupā tika apspriests, vai pensionāriem vajadzētu atļaut strādāt. Viena bezdarbniece uzskatīja, ka darba meklēšanas procesā prioritāte jāpiešķir bezdarbniekiem, nevis vecuma pensionāriem, tāpēc, ka pensionētie cilvēki saņem pensiju (HU). Šo argumentu grupas dalībnieki, šķiet, pieņēma un uzskatīja, ka būtu godīgi, ja pensionētie cilvēki un vecuma pensionāri vairs nestrādātu un atdotu savas darbavietas jaunākiem cilvēkiem, jo īpaši jauniem augstskolu beidzējiem, kuri meklē darbu. Tas tāpēc, ka gados jauno cilvēku (respondentu bērnu paaudzes pārstāvju) bezdarbs viņus uztrauc vēl vairāk nekā viņu pašu bezdarbs. (HU)

„Mana meita zaudēja darbu pirms trim mēnešiem, un viņa lietoja zāles, un mēģināja izdarīt pašnāvību. Viņa man sacīja, ka viņas nervi nespēj izturēt šo situāciju un centieni ir veltīgi. Viņa nemira. Viņa izdzīvoja, bet kopš tā laika viņa dzīvo mājās un nestrādā.” (HU, vīrietis, 60 gadu) „Es neļautu cilvēkiem ar lielu pensiju virs HUF 100 000 strādāt. Viņiem jāatdod sava darbavieta jauniešiem.” (HU, sieviete, 64 gadi)

66/69 DV\855616LV.doc

LV

Tomēr daži respondenti uzskatīja, ka būtu iespējams atrast mazus, nepilna laika darbus vecāka gadagājuma cilvēkiem un dažiem tas varētu dot finansiālu labumu. Pensionāri, kuri saņem pabalstus pamatvajadzību apmierināšanai, ir dusmīgi, ka nodokļos jāsamaksā divas trešdaļas viņu papildu ienākumu vai papildu ienākumu dēļ nākas zaudēt sociālos pabalstus. Šā iemesla dēļ viņiem zūd motivācija strādāt. (DE, MT)

6.4.1. Respondentu īpašās problēmas Respondenti arī minēja virkni problēmu, kas ietekmē viņu spēju atrast darbu. Tās ir šādas:

Vecuma šķēršļi/diskriminācija personas vecuma dēļ ar nodomu vai bez nodoma. (DE, PT, IE, MT, UK, SK, CZ, ES, EL, IT, PL, LV, BE)

Piecdesmitgadnieki baidās zaudēt darbu, jo personai, kura pēc dažiem gadiem sasniegs pensionēšanās vecumu, ir grūti atrast darbu (SK). Viņi domā, ka sabiedrība viņus uzskata par nepietiekami vērtīgiem pieņemšanai darbā, tāpēc viņi cieš no vecuma diskriminācijas (SK).

„Ir ārkārtīgi grūti, jo, kad es nosaucu savu vecumu, viņi vienkārši pasaka: „Ā, nē, mēs meklējam gados jaunāku cilvēku.” (PT, sieviete, 63 gadi)

„Daži cilvēki piedalās kopienas programmā, un viņiem nav iespēju atrast darbu. Viņi nekad neatradīs darbu, jo īpaši mūsu vecuma cilvēki.” (IE, vīrietis, 63 gadi)

„Es esmu gandrīz pārtraucis meklēt darbu… Es nesaņemu nekādu palīdzību. Viena no problēmām ir mans vecums, jo man ir gandrīz 63 gadi, un vecums pats par sevi ir puse no problēmas, jo nav daudz uzņēmumu, kuri pieņems darbā kādu manā vecumā. Kur man doties pēc palīdzības?” (UK, vīrietis, 62 gadi) „Vecuma dēļ. Es izsūtīju CV pa visu Beļģiju, es biju gatavs pārcelties no Briseles, taču es saņēmu tikai vienu atbildi, kurā bija norādīts, ka manā vietā viņi varētu pieņemt divus trīsdesmitgadīgus cilvēkus.” (BE, vīrietis, 60 gadu)

Pamatojoties uz respondentu informāciju, arī privātais sektors, šķiet, nav ieinteresēts pieņemt darbā cilvēkus respondentu vecuma grupā. (IE)

„Es biju krāsotājs un dekorators, taču privātajā sektorā nav darba. Es pašreiz piedalos kopienas programmā, kas palīdz atgriezties darba tirgū, un strādāju 19,5 stundas nedēļā un nopelnu nedaudz vairāk nekā es saņemtu bezdarbnieku pabalstā [proti, sociālā nodrošinājuma pabalsts darba meklētāja atvieglojuma vai pabalsta veidā]. (IE, vīrietis, 63 gadi)


DV\855616LV.doc 67/69

LV

Vispārēji pieaugošais bezdarba līmenis. (PT, CZ, EL, IT, LV)

„Gados jauniem cilvēkiem ir grūti atrast darbu, iedomājieties, cik grūti tas ir vecāka gadagājuma cilvēkiem.” (PT, sieviete, 63 gadi)

Darba meklēšana ir dārgs process. (UK, DK, DE, BE)

Darba meklēšana maksā naudu. Piemēram, maksa par sabiedrisko transporta izmantošanu, lai dotos uz darba intervijām, un par CV izdrukāšanu ir salīdzinoši neliela, taču tā radīja problēmas cilvēkiem, kuru budžetā bija maz vietas šādiem tēriņiem. (UK, DK)

„Es jums saku, tas maksā naudu atrast darbu … daži pensi par šo, daži pensi par to no maniem krājumiem. Tas mani demotivē meklēt darbu.” (UK, vīrietis, 62 gadi)

Darbā iekārtošanas centru vai nodarbinātības aģentūru atbalsta trūkums

un šo iestāžu negatīvā attieksme pret gados vecākiem darba meklētājiem. (DE, UK, IT)

„Es gribēju pieteikties darbā iekārtošanas centrā kā bezdarbnieks, kurš meklē darbu… Es neturpināju reģistrāciju, jo jutos riebīgi par viņu attieksmi šajā jautājumā. Man nešķita, ka viņu prioritāte ir man atrast darbu … viņi izturas pret jums kā no citas pasaules tikai tāpēc vien, ka esat bez darba, un tikai tāpēc vien, ka tur reģistrējaties, viņi jūs uzskata par sliktu cilvēku.” (UK, vīrietis, 62 gadi)

Veselības radītie šķēršļi. (DE, DK, CZ)

Cilvēkiem, kuru veselības stāvoklis nav pietiekami labs, lai strādātu pilna laika darbu, bet kuri joprojām var strādāt, netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Tā vietā, lai saņemtu divus pilnus sociālos pabalstus, viņi varētu strādāt 10–15 stundas nedēļā. (DK)

Fiziskās veselības stāvoklis ietekmē to, cik lielā mērā vecāka gadagājuma cilvēki joprojām ir spējīgi strādāt un meklēt darbu. (DE)

Lielāki izdevumi uzņēmumiem un mazāka elastība. (SK, PL)

Tika atzīts, ka pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir liela pieredze un uzņēmumam maksātu dārgāk pieņemt darbā viņus nekā jaunus nepieredzējušus augstskolu beidzējus (SK). Viņiem ir arī savi noteikti darba paradumi un ierasta kārtība, ko ir grūtāk mainīt vai pārveidot nekā gados jaunus cilvēkus, un tādēļ viņi ir mazāk pievilcīgi pieņemšanai darbā. (SK)

Turklāt cilvēku prasmes var būt novecojušas, ņemot vērā bezdarba periodu. (ES)

Kopumā trūkst mācekļu darbavietu. Amatnieki vēlas pieņemt tikai

rekomendētos mācekļus. (DK)

68/69 DV\855616LV.doc

LV

Piesakoties darbā, tiek izvirzīta prasība runāt svešvalodā, kaut arī tā nekad netiks lietota. Tā ir gados jaunāku cilvēku priekšrocība, jo viņi mācās dažādas valodas. (CZ)

Lētāks darbaspēks. (IE) Šeit uzsvērti galvenokārt ārvalstnieki, kuri ir gatavi strādāt par zemāku algu nekā vietējie darba ņēmēji vai kuriem tiek dota priekšroka pār vietējiem strādniekiem. (IE)

6.4.2. Kas politikas veidotājiem jādara attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēku grūtībām atrast darbu?

Turpinot pievērsties iepriekšējā sadaļā aplūkotajiem šķēršļiem darba meklēšanā, respondenti minēja vairākus priekšlikumus, kā šo situāciju atvieglot.

Jārada nodarbinātības iespējas. (MT, PT, EL, LV)

„Viņiem jārada vairāk darbavietu.” (PT, vīrietis, 67 gadi)

Jāievieš pasākumi, ar kuriem palīdzētu vecāka gadagājuma cilvēkiem joprojām būt ekonomiski neatkarīgiem, nodarbojoties ar savu uzņēmējdarbību. Jāievieš arī nodokļu atvieglojumi, ļaujot cilvēkiem maksāt nodokli atbilstīgi viņu ienākumu apjomam, nevis noteiktu nodokļa likmi. (PT)

„Es varētu sākt savu uzņēmējdarbību: mājās gatavot pārtiku un to pārdot, taču tad man ir jāmaksā sociālajā apdrošināšanā noteikts maksājums, vienalga, vai es pārdodu vai ne; tāpēc jārada nosacījumi, ka mums jāmaksā tikai tad, ja pārdodam, vai atbilstīgi tam, ko pārdodam.” (PT, sieviete, 63 gadi)

Pasākumi, lai izskaustu diskrimināciju vecuma dēļ. (IE, SK, CZ)

Respondenti saprot, ka šī nav viegli risināma problēma, un viņiem bija grūti minēt priekšlikumus, kā to risināt (IE, CZ), tomēr bija noteikta nostāja, ka pasākumi ir jāievieš, lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas (MT). Ir jāatzīst, ka problēmas, piemēram, diskriminācija darbavietā personas vecuma dēļ pastāv, taču to ir ļoti grūti pierādīt. (IE, SK)

„Nav iespējams [norādīt uz problēmām], jo neviens jums netic… ja vien viņi ir ar jums jūsu darba intervijā.” (IE, sieviete, 63 gadi)

Viens risinājums varētu būt uzņēmējdarbības sākšanas atvieglošana, gan sniedzot finansiālu atbalstu, gan atceļot birokrātisko procedūru, kas traucē jaunajiem uzņēmumiem. Cits risinājums būtu mācību programmas un programmas, kuras palīdz atgriezties darba tirgū un kurās varētu uzņemt vairāk kandidātu, un par tām plašāk jāziņo potenciālajiem mācekļiem. (IE) Daži respondenti bija skeptiski attiecībā uz to, vai politikas veidotāji var kaut ko darīt saistībā ar diskrimināciju personas vecuma dēļ un vecu cilvēku


DV\855616LV.doc 69/69

LV

nodarbinātību, jo tas ir sabiedrības attieksmes jautājums un jautājums par to, vai šādai attieksmei jāmainās (SK). Tika ierosināts, ka, iespējams, ir jānodrošina kādi stimuli darba devējiem pieņemt darbā cilvēkus, kuru vecums ir virs 60 gadiem (ES, EL).

Respondenti vēlētos redzēt darbā iekārtošanas centru lielāku apņēmību

atrast gados vecākiem darba ņēmējiem atbilstīgu darbu. (DE, UK, EL)

Nodarbinātības aģentūrās jāpieņem par padomniekiem daži darba meklētāji, kas palīdzētu politikas veidošanā pieņemt lēmumus saistībā ar bezdarba jautājumiem. Tika uzskatīts, ka tādējādi politiku varētu rūpīgi apsvērt no tādas personas viedokļa, kura ir tieši izjutusi problēmas. (UK)

„Viņi varētu mani pieņemt darbā… Jo es esmu otrā pusē, un tāpēc es zinātu problēmas.” (UK, vīrietis, 62 gadi)

Jāpievērš uzmanība profesionālām mācībām un mācekļu darbam un

jāatjauno šādas iespējas, kur tās izzūd, un amatnieki vairāk jāmudina uzņemt mācekļus. (HU, DK)

Kārtība jāpadara pēc iespējas elastīgāka, ļaujot cilvēkiem, kuru veselības

stāvoklis nav pietiekami labs, lai strādātu pilna laika darbu, strādāt tikai 10–15 stundas. (DK)

Jāizsniedz bezdarbniekiem bezmaksas sabiedriskā transporta mēnešbiļetes,

lai viņi varētu pārvietoties un meklēt darbu. (DK)

Jāpaaugstina papildu ienākumu robežlīmenis pensiju un sociālo pabalstu saņēmējiem, lai būtu vērtīgi strādāt nepilna laika darbu. (DE)

Jāierobežo konkurence ar ārvalstu strādniekiem darba meklēšanā. (IE, ES) Kā norādīts ziņojumā, respondenti uzskatīja, ka attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības jautājumu ir svarīgi, lai politikas veidotāji Eiropas līmenī runātu ar cilvēkiem, kuri saskaras ar šīm problēmām, un uzzinātu vairāk par viņu dzīves realitāti. (MT)

nabadzība un atstumtība vecāko es pilsoņu starpā ņojums ... · 8/69 dv\855616lv.doc lv „lai...

Documents