Projekts “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība

Ieguldījums Tavā nākotnē! 

Tālākizglītības kurss

„Daudzveidīgas mācību metodes profesionālās ievirzes izglītības programmā

Tradicionālā mūzika”

Mūzikas instrumenti Latvijā

Mūzikas instrumenti Latvijā

Tradīcijas un mīti

Lektors: Valdis Muktupāvels

Ganu mūzikas instrumenti

Ganu mūzikas instrumenti

•Vienkāršie pūšamie – pēkšis, spiegana, svilpes

•Stabules – svilpes veida un mēlīšu veida

•Ganu rags, ganu taure

•Piemutņa veida taures un ragi

•Koka un metāla zvani

•Klabatas

•Vienkāršie pūšamie – pēkšis, spiegana, svilpes

•Stabules – svilpes veida un mēlīšu veida

•Ganu rags, ganu taure

•Piemutņa veida taures un ragi

•Koka un metāla zvani

•Klabatas

Ieražu un rituālu instrumenti

Ieražu un rituālu instrumenti

•Kāta grabekļi – eglīte, puškaitis, trīdeksnis, čakans

•“Falliskie” instrumenti – stabule, āžrags, zvani

•Aizjūga zvani, zvaniņi un zvārguļi tērpā

•Zvani – daudzfunkcionāls instruments: signalizācija, maģiska aizsardzība, modināšana

•Rituālie trokšņa rīki – klabatas un tarkšķi

•Kāta grabekļi – eglīte, puškaitis, trīdeksnis, čakans

•“Falliskie” instrumenti – stabule, āžrags, zvani

•Aizjūga zvani, zvaniņi un zvārguļi tērpā

•Zvani – daudzfunkcionāls instruments: signalizācija, maģiska aizsardzība, modināšana

•Rituālie trokšņa rīki – klabatas un tarkšķi

Vaŗa bungasVaŗa bungas

•Miķeļa Pretorija mūzikas instrumentu klasifikācijā no sitamajiem ir tikai timpāni.

•Vaŗa bungas baznīcas kontekstos:

•Baltazara Rusova “ādas zvans”

•Lieldienu rīta trokšņošana

•Vaŗa bungas muzeju krājumos

•Vaŗa bungas folklorā

•Miķeļa Pretorija mūzikas instrumentu klasifikācijā no sitamajiem ir tikai timpāni.

•Vaŗa bungas baznīcas kontekstos:

•Baltazara Rusova “ādas zvans”

•Lieldienu rīta trokšņošana

•Vaŗa bungas muzeju krājumos

•Vaŗa bungas folklorā

Uzraksts uz vaŗa bungām Rakstniecības, teātra un mūzikas

muzeja Mūzikas nodaļā

Uzraksts uz vaŗa bungām Rakstniecības, teātra un mūzikas

muzeja Mūzikas nodaļā

•Diese Paucken sind zur Ehre Gottes von dem Ambte der Masten=Wracker an der Johannis Kirche verehret worden Anno 1774 15 December

•Diese Paucken sind zur Ehre Gottes von dem Ambte der Masten=Wracker an der Johannis Kirche verehret worden Anno 1774 15 December

KoklesKokles

Latvijā un citās Baltijas zemēs

Baltu *kantlēs, *kantlīsBaltu *kantlēs, *kantlīs

Baltijas somu valodās

• karēļu kandeleh

• somu kantele

• igauņu kannel

• vepsu gandel

• lībiešu kāndla

Baltijas somu valodās

• karēļu kandeleh

• somu kantele

• igauņu kannel

• vepsu gandel

• lībiešu kāndla

Baltu valodās

• lietuviešu kanklės

• latviešu kokles

Kokles = dziedošais koks

Koklēšana – īpašs muzicēšanas veids

Koklēšana – īpašs muzicēšanas veids

•Kokļu gatavošana saistībā ar tuva cilvēka miršanu

•Spēlēšana sev - “zvanīšana”

•Koklēšanas saistība ar dvēseles pēcnāves ceļu

•Kokļu gatavošana saistībā ar tuva cilvēka miršanu

•Spēlēšana sev - “zvanīšana”

•Koklēšanas saistība ar dvēseles pēcnāves ceļu

Zelta koklesZelta kokles

•norāda uz augstu stāvokli mūzikas instrumentu hierarhijā: zelta - sudraba - vaŗa

•saistība ar sauli un solāro mītoloģiju: saules raksts un vilnītis kā rotājums, saule ir robeža starp pa-sauli un aiz-sauli, starp tām ir saules taka

•iespējams - bronzas stīgu krāsa

•norāda uz augstu stāvokli mūzikas instrumentu hierarhijā: zelta - sudraba - vaŗa

•saistība ar sauli un solāro mītoloģiju: saules raksts un vilnītis kā rotājums, saule ir robeža starp pa-sauli un aiz-sauli, starp tām ir saules taka

•iespējams - bronzas stīgu krāsa

Dieva koklesDieva kokles

•Kokles raganu prāvas protokolā (1613): “excepta cochlea lotavica quinque chordis gaudens, quam Dei cochlea simplices vocant; haec sola abfuit”.

•S. Ulanowskas (1891) ticējums: “Skripka ir nu valna, kūkle nu Dīva […]” LTT 21375

•Pasakas par kokļu rašanos.

•Tautasdziesmu tekstos – Dieva dēli koklē; tas ir senāks pirmskristietisks motīvs.

•Kokles raganu prāvas protokolā (1613): “excepta cochlea lotavica quinque chordis gaudens, quam Dei cochlea simplices vocant; haec sola abfuit”.

•S. Ulanowskas (1891) ticējums: “Skripka ir nu valna, kūkle nu Dīva […]” LTT 21375

•Pasakas par kokļu rašanos.

•Tautasdziesmu tekstos – Dieva dēli koklē; tas ir senāks pirmskristietisks motīvs.

Eduards Volters par koklēšanu, 19. gs. beigās

Eduards Volters par koklēšanu, 19. gs. beigās

•Vitebskas guberņā, Dinaburgas apriņķī, Preiļu un Ludvikovas tuvumā pirms 20-30 gadiem bijis kāds šļachtičs, kas svētas (garīgas) dziesmas pavadījis stīgu kokli spēlējot.

•Vitebskas guberņā, Dinaburgas apriņķī, Preiļu un Ludvikovas tuvumā pirms 20-30 gadiem bijis kāds šļachtičs, kas svētas (garīgas) dziesmas pavadījis stīgu kokli spēlējot.

Deju mūzikas instrumentiDeju mūzikas instrumenti

No burdonmūzikas līdz lauku kapelām

No burdonmūzikas līdz lauku kapelām

Vargans LatvijāVargans Latvijā

Daži vēstures un mūzikas aspektiDaži vēstures un mūzikas aspekti

Senākie nosaukumiSenākie nosaukumi

•wargans (1761)

•sohbu spehles (1828)

•wargana (1872-80)

•varagāns (1892)

•wargas (1896)

•wargans (1761)

•sohbu spehles (1828)

•wargana (1872-80)

•varagāns (1892)

•wargas (1896)

Instrumenta nosaukumi ME vārdnīcā

Instrumenta nosaukumi ME vārdnīcā

•Vargans, vargāns, vargana, varagāns (Alsviķi V), vargantins (Valtenberga V), vargas (Liezere, Druviena, Alūksne V); līdz ar darbības vārdiem "varganāt", "vārganot", tie, šķiet, ieviesušies ar slāvu (krievu vai baltkrievu) valodu starpniecību no grieķu οργανον - instruments.

•Biuvas – dota atsauce uz Ulmaņa vārdnīcu.

•Vargans, vargāns, vargana, varagāns (Alsviķi V), vargantins (Valtenberga V), vargas (Liezere, Druviena, Alūksne V); līdz ar darbības vārdiem "varganāt", "vārganot", tie, šķiet, ieviesušies ar slāvu (krievu vai baltkrievu) valodu starpniecību no grieķu οργανον - instruments.

•Biuvas – dota atsauce uz Ulmaņa vārdnīcu.

Nosaukumi 20. gs. otrajā pusē

Nosaukumi 20. gs. otrajā pusē

•Bandura – ekspedīcija Neretā, 1952; domājams, ka tas ir aizguvums no lietuviešu bandūrėlis.

•Duceklis – sastopams vēsturnieku darbos.

•Zoba – lietots dažu folklornieku runā.

•Bandura – ekspedīcija Neretā, 1952; domājams, ka tas ir aizguvums no lietuviešu bandūrėlis.

•Duceklis – sastopams vēsturnieku darbos.

•Zoba – lietots dažu folklornieku runā.

Vargana skaņu īpašības un ieskandināšana

Vargana skaņu īpašības un ieskandināšana

•Virstoņu instruments

•Spēlētāja mutes dobums un rīkle piedalās skaņas veidošanā

•Ieskandināšanas veidi

•Virstoņu instruments

•Spēlētāja mutes dobums un rīkle piedalās skaņas veidošanā

•Ieskandināšanas veidi

Vargana spēlētājs Pēteris Kadžulis

Vargana spēlētājs Pēteris Kadžulis

•Zinātniskā ekspedīcija 1952. gadā Neretā:

•Pēteris Kadžulis demonstrējis Neretā banduru ar klusu, tīkamu, valdzinošu tembru. Virs zemas nepārtraukti skanošas skaņas spēlētājs ar mutes dobuma rezonatora palīdzību panāk zemās skaņas virstoņus, kas augšējā reģistrī atgādina fagota tembru.

•Zinātniskā ekspedīcija 1952. gadā Neretā:

•Pēteris Kadžulis demonstrējis Neretā banduru ar klusu, tīkamu, valdzinošu tembru. Virs zemas nepārtraukti skanošas skaņas spēlētājs ar mutes dobuma rezonatora palīdzību panāk zemās skaņas virstoņus, kas augšējā reģistrī atgādina fagota tembru.

Vargana spēles veidsVargana spēles veids

•Instrumentu paņem kreisajā rokā un pieliek pie zobiem. Ar labās rokas īkšķi ieskandina atsperīti, cērtot īkšķa ārējo sānu (zem naga sākuma) gar atsperītes tievo galiņu (āķīti) uz iekšu. Cirtienu ar īkšķi Pēteris Kadžulis atradis pats. Čigāni mācījuši cirst ar labās rokas rādītāja pirkstu uz āru, bet viņa paņēmiens ērtāks. Pie tam, publika neredzot, ka instruments tiek turēts pie zobiem.

•Instrumentu paņem kreisajā rokā un pieliek pie zobiem. Ar labās rokas īkšķi ieskandina atsperīti, cērtot īkšķa ārējo sānu (zem naga sākuma) gar atsperītes tievo galiņu (āķīti) uz iekšu. Cirtienu ar īkšķi Pēteris Kadžulis atradis pats. Čigāni mācījuši cirst ar labās rokas rādītāja pirkstu uz āru, bet viņa paņēmiens ērtāks. Pie tam, publika neredzot, ka instruments tiek turēts pie zobiem.

•Bez zobiem spēlēt nevar. “Ja nav zobu, liec kur gribi – vai pie mutes, vai pie pakaļas.” Spēlējot mēli nevarot laist klāt, citādi pārcērt mēli. Spēlējot gaisu ārā nepūš. Gaisu ievelk un izpūš tikai elpas tiesai. Gāmuru nekustinot. Uz jautājumu, kā tad īsti spēlē, Pēteris Kadžulis atbild: “Ar domām izdabū ārā, kā to dara, iestāstīt nevar.”

•Bez zobiem spēlēt nevar. “Ja nav zobu, liec kur gribi – vai pie mutes, vai pie pakaļas.” Spēlējot mēli nevarot laist klāt, citādi pārcērt mēli. Spēlējot gaisu ārā nepūš. Gaisu ievelk un izpūš tikai elpas tiesai. Gāmuru nekustinot. Uz jautājumu, kā tad īsti spēlē, Pēteris Kadžulis atbild: “Ar domām izdabū ārā, kā to dara, iestāstīt nevar.”

•Kopā Latvijas arheoloģiskajā materiālā identificēto varganu skaits 2002. gadā – 32.

•2 no Rīgas varganiem iegūti pilsētnieku apdzīvotajos kvartālos (Dannenšterna nams, Mārstaļu iela), 6 - Doma klostera teritorijā.

•Senākais vargans (Mārstaļu ielas atradums) tiek datēts ar 13. gs. 2. pusi.

•Kopā Latvijas arheoloģiskajā materiālā identificēto varganu skaits 2002. gadā – 32.

•2 no Rīgas varganiem iegūti pilsētnieku apdzīvotajos kvartālos (Dannenšterna nams, Mārstaļu iela), 6 - Doma klostera teritorijā.

•Senākais vargans (Mārstaļu ielas atradums) tiek datēts ar 13. gs. 2. pusi.

Heteroglotā vargana spēles stili

Heteroglotā vargana spēles stili

•Ritmiski koloristiskais, spēles ar tembriem un faktūrām – lielākajā daļā Āzijas

•Melodiskais – Eiropas zemēs. Kurts Zakss par varganam atbilstošo mūzikas sfēru ir izteicies – “musica irregularis”, respektīvi, mūzika, kas nav baznīcas vai galma mūzika. Tāda ir bērnu, izklaides, deju, apkārtklejojošo ubagu mūzika.

•Ritmiski koloristiskais, spēles ar tembriem un faktūrām – lielākajā daļā Āzijas

•Melodiskais – Eiropas zemēs. Kurts Zakss par varganam atbilstošo mūzikas sfēru ir izteicies – “musica irregularis”, respektīvi, mūzika, kas nav baznīcas vai galma mūzika. Tāda ir bērnu, izklaides, deju, apkārtklejojošo ubagu mūzika.

Somas stabules jeb dūdas un burdonmūzika

Somas stabules jeb dūdas un burdonmūzika

Vēsturiskās liecības un ikonogrāfijaVēsturiskās liecības un ikonogrāfija

Baltazars Rusovs “Livonijas hronikā” par dūdām un

dūdošanu

Baltazars Rusovs “Livonijas hronikā” par dūdām un

dūdošanu•Jau sestdienā saradās zemnieki no liela attāluma ar sievām, meitām un kalpiem, un tūlīt ķērās pie dzeršanas. Dūdas bija dzirdamas gandrīz jūdzi tālu; tāda jautrība vilkās cauru nakti līdz rītam. Uz dievkalpošanu zemnieki ieradās iedzērušies un piedzērušies; viņi sarunājās tik stipri, ka mācītājs no viņu trokšņa zaudēja vai samaņu. Un kad viņi, tikpat gudri, kā ienākuši, atkal atstāja baznīcu, tad sākās no jauna dzeršana, dejas, dziesmas un lēkāšana, ka no lielā trokšņa, sievu un meitu dziedāšanas, un no daudzo dūdu skaņām, cilvēks varēja zaudēt samaņu.

•Jau sestdienā saradās zemnieki no liela attāluma ar sievām, meitām un kalpiem, un tūlīt ķērās pie dzeršanas. Dūdas bija dzirdamas gandrīz jūdzi tālu; tāda jautrība vilkās cauru nakti līdz rītam. Uz dievkalpošanu zemnieki ieradās iedzērušies un piedzērušies; viņi sarunājās tik stipri, ka mācītājs no viņu trokšņa zaudēja vai samaņu. Un kad viņi, tikpat gudri, kā ienākuši, atkal atstāja baznīcu, tad sākās no jauna dzeršana, dejas, dziesmas un lēkāšana, ka no lielā trokšņa, sievu un meitu dziedāšanas, un no daudzo dūdu skaņām, cilvēks varēja zaudēt samaņu.

BurdonmūzikaBurdonmūzika

•Modālās mūzikas veids viduslaikos

•Somas stabules, rata lira + lauta, bungas u.c.

•Modālās mūzikas veids viduslaikos

•Somas stabules, rata lira + lauta, bungas u.c.

Somas stabules – Livonijas nevācu kāzu mūzikas

instruments

Somas stabules – Livonijas nevācu kāzu mūzikas

instruments

•Vēsturiskās liecības un ikonogrāfija: populārākais latviešu (un igauņu) mūzikas instruments

•Īpašs likums noteica, ka nevāci kāzās var spēlēt tikai stabules (=somas stabules jeb dūdas) un bungas

•Salīdzinājums ar citām Eiropas zemēm

•Vēsturiskās liecības un ikonogrāfija: populārākais latviešu (un igauņu) mūzikas instruments

•Īpašs likums noteica, ka nevāci kāzās var spēlēt tikai stabules (=somas stabules jeb dūdas) un bungas

•Salīdzinājums ar citām Eiropas zemēm

Kā dūdošana gāja mazumā

Kā dūdošana gāja mazumā

•Dūdošanu sabiedriskās vietās (tirgos, krogos) ierobežoja 1753. gadā. To pavisam aizliedza 1760. gada 15. decembrī.

•Reliģiskie fanātiķi 18. un 19. gadsimtā savāca dūdas, sakrāva tās kaudzē un sadedzināja.

•Dūdošanu sabiedriskās vietās (tirgos, krogos) ierobežoja 1753. gadā. To pavisam aizliedza 1760. gada 15. decembrī.

•Reliģiskie fanātiķi 18. un 19. gadsimtā savāca dūdas, sakrāva tās kaudzē un sadedzināja.

Pēdējais tradicionālais Kurzemes dūdinieks –

Pēteris Šeflers

Pēdējais tradicionālais Kurzemes dūdinieks –

Pēteris Šeflers

Ieskaņots 20. gs. 30. gadosIeskaņots 20. gs. 30. gados

Sitamie instrumentiSitamie instrumenti

•Bungas – cilindriskās bungas (lielās, mazās)

•Celma bungas

•Bundziņas, bubyns, sietiņš

•Baubens – arhaisks termins folkloras tekstos, iespējams, rāmja bungu apzīmējums

•Bungas – cilindriskās bungas (lielās, mazās)

•Celma bungas

•Bundziņas, bubyns, sietiņš

•Baubens – arhaisks termins folkloras tekstos, iespējams, rāmja bungu apzīmējums

Deju mūzikas ansambļu veidi

Deju mūzikas ansambļu veidi

•Vijole(s), cītara, base, bundziņas

•Cītara <> cimbole

•Harmonikas

•Ragu mūzika

•Modes instrumenti – mandolīna, ģitāra

•Vijole(s), cītara, base, bundziņas

•Cītara <> cimbole

•Harmonikas

•Ragu mūzika

•Modes instrumenti – mandolīna, ģitāra

Retāk sastopami stīgu instrumenti

Retāk sastopami stīgu instrumenti

•Spēles

•Dūda

•Pūšļa vijole

•Ģīga – 17. gs. stīgu instruments ar lociņu vai 19. gs. monohords?

•Spēles

•Dūda

•Pūšļa vijole

•Ģīga – 17. gs. stīgu instruments ar lociņu vai 19. gs. monohords?