mazsalacas pagasta hronika - valmiera

REINIS CUKURS

MAZSALACAS PAGASTA HRONIKA

1127–1941

Reinis CukursMazsalacas pagasta hronika1127–1941

Valmiera, 2007

Grāmata publicēta pēc autora manuskripta.Grāmata publicēšanai sagatavota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

© Teksts – Reinis Cukurs© Teksta ievadīšana – biedrība Mazsalacas attīstības projekti© Makets, redakcija, ilustrāciju sagatavošana un paskaidrojumi – biedrība Saules Koks

SATURS

I nodaļa. Agrākie nosaukumi 3II nodaļa. Atrašanās vieta, robežas, platība, attālumi 4III nodaļa. Pagasta ģeogrāfisks apraksts 5IV nodaļa. Vēsturiskas ziņas 9V nodaļa. Iedzīvotāji un saimniecības 36VI nodaļa. Administratīvās, tiesu un pārējās pagasta pašvaldības iestādes 38VII nodaļa. Pagasta saimnieciskā dzīve 44VIII nodaļa. Skolas 47IX nodaļa. Iedzīvotāju nodarbošanās 55X nodaļa. Reliģiskā un sabiedriskā dzīve 58XI nodaļa. Ievērojamas vietas 62XII nodaļa. Notikumi pagasta dzīvē hronoloģiskā kārtībā 69Mazsalacas pagasta hronikas avotu saraksts 143Piezīmes un skaidrojumi 145

Reinis Cukurs Mazsalacas pagasta hronika

�

I AGRĀKIE NOSAUKUMI

Tagadējo Mazsalacas pagastu sākot jau no 16. gs. vidus līdz pastāvīgas Latvi-

jas brīvvalsts nodibināšanai sauca par Valtenbergas pagastu. Šo vārdu tas dabūjis nosenāmuižasunpagasta lēņukungaBalcera „Falkenberga”,kamabus īpašumus1547.g.izdevalēņosordeņmestrsBrigenejs.Vāciskipagastuunmuižusaucpar„Salisburg”,t.i.„Salacaspili”.Šisvācunosaukumsirdotsnetikaimuižaiunpagastam,betarīvi-sai Mazsalacas draudzei. Tā kā Mazsalacā nekad nav bijusi celta mūra bruņiniekupils,kurudrupasrēgojasLatvijasdaudzāscitāsvietās,tadpiedevuvārdu„burg”(vācu–pils),draudze,muižaunpagasts irmantojušinosenāmūsusenčupirmkungupils-kalna,kas labiuzglabājiespaceļasuzSalacasupeskreisākrasta, tagadējāSkaņkalnespagasta daļā, tieši pretim bijušai Mazsalacas kungu pilij. Šo pilskalnu ar mūsu senčupili ir vācu ienācēji iedēvējuši par „Salacas pili” (Salisburg). Pēc tās nosaukta pirmāvietējā kristīgā katoļu draudze, „Kirchpiel Salisburg”. (Sk. Vidzemes galma tiesas ak-tis no 1678. g., Nr. 38, lapa 61.) Vācu nosaukuma pirmā daļa „Salis” ir ņemta nosenā lībiskā upes nosaukuma „Saletsa”. Arī tagadējam latviskam upes nosaukumam„Salaca” ir šī vārda sakne pamatā. Mazsalacas nosaukums krievu valodā ir darinātspēc vācunosaukuma,kodokumentos rakstaganar „z”, ganar „s”burtusākumā,kā„Zaļisburg”vaiarī„Saļisburg”.LatviešuvārdsMazsalacairpagastamundraudzeidotspēcSalacasupesgaitas.Šetā,iztekotnoBurtniekuezera,irsamērāmazāka,nekāpēc80 km ceļa, Lielsalacas draudzē, kur tā Salacgrīvā, pie ietekas jūrā, ir daudz platāka.

Mazsalaca. Skats uz miestu un Salacas tiltu. Kolorēta pastkarte [sūtīta 1912. g.], izdevis J. Ruhkis. VNM,36442


�

II ATRAŠANĀS VIETA, ROBEŽAS, PLATĪBA UN ATTĀLUMI

MazsalacaspagastsatrodasValmierasapriņķī,ZRnoBurtniekuezeraunZnoSalacasupes augšgala. Robežas: Ziemeļos Igaunija, Sāras draudze, Austrumos Ipiķu, Idus unSēļupagasti,DienvidosVecatesunSkaņkalnespagasti,Salacasupe,RietumosRozēnupagasts. Visa pagasta platība 200893 kv. km jeb 20089,25 ha. Pagasta nams atrodasnoRīgaspazemesceļu145km,padzelzsceļuRīga–Limbaži–Mazsalaca130km,noValmierasdzelzceļastacijas47km,noRūjienas23km.PagastaplatumanoAuzR–17km,noDAuzR–22km,noDuzZ–30kmgaisalīnijā.

Mazsalaca, Mazsalacas un apkārtējie pagasti.Latvijasceļukarte/sast.unizd.S[satiksmes]M[ministrijas]Šosejuunzemesceļudepartaments.–1:200000.–Rīga:Šosejuunzemesceļudep.,1940(Valstspapīruspiest.unnaudaskaltuve).–29.lp.


�

III

PAGASTA ĢEOGRĀFISKS APRAKSTS

1. Zemes virsa un sastāvs

NevienMazsalacaspagastā,betvisāMazsalacasdraudzēuntāsapkārtnēzemesvirsavislielākodaļulīdzena,izņemotvietumisatrodošoszemus,nolaidenuspaaugstinājumus.Zemessastāvsmorēnubīdījumumāls,jauktsarsmilti,kasguļuzsarkanāsmiltsakmeņuieža pamata. Melnā un pelēkmelnā augsnes virskārta ne visai bieza, tomēr visumāauglīga.VispārBurtniekuezeraZunRapgabaliatgādinaizskataunpadaļaiarīauglībasziņāZemgaleszemolīdzenumu.

2. Pauguri

Paaugstinājumu, kurus varētu saukt par kalniem, visā Mazsalacas apgabalā nav,izņemotdažuspaugurus,Salacasuntāspietekukrastukraujasunvaļņus.ĢeoloģiskiievērojamstagadgandrīzlīdzpamatamnoraktaisPromultukalns.Tascēliesnošļūdoņaledussegasdobumāsanestāmsmiltīm,oļiemunmāliem.Ledājamkūstottaspaliciskāizolētaaugstakaudzeapkārtnes līdzenumuvidū.Līdzīgssmilšuoļukalnsatrodasarīpagastaziemeļos, lielāstaignāSaklaurapurvaDdaļā,Piģelesupes labajāpusē, starpSaklauraunPurlauramājām.

�. Upes

PagastaDdaļunorobežoSalacasupe, sākotnoVeckiņģeramājām, līdzKabzemei,33kmgarumā.PriekšpasauleskarapieMazsalacaspagastapiederējaarī5ciematinoSalacaskreisākrasta(Ķāvis,Cūkundzis,Priede,Vecutēni,Jaunutēni),kāarī3ciematinobijušāmācītājapagasta(Streiķi,Sniedzēni,Varkaļi).LatvijasvalstslaikātiepiešķirtiSkaņkalnespagastam.

Salacas upe pie iztekas no Burtnieku ezera 40,65 m virs jūras līmeņa, apvienojusisevīšīezerauntā iztekuūdeņus,graužasuz jūrasmāmuļupadiezganplatuunaug-stiem no tagadējās gultnes attālāk stāvošiem senkrastiem ierobežotu sengultni, kascēlusiesleduslaikmetabeigucēlienā,ledumkūstotuntāradoslielusūdensvairumus.Šielielūdeņivairākāsvietāsnoskalojušiirdenopamatmorēnuunatsegušistāvassarkanāsmilšakmeņaklintis,kāpieSkaņkalnesLībjupilskalna,pieRantiņiem,pieSilzemnie-kiem,Ķūrēniem,tālākpieStaicelesu.c.vietām.Klintīsvietumisizskalotasdziņasalas,kāUpurala,Ēņģeļuala,VelnalajebVelnapagrabsu.c.Salacasenākbijbagātazivīm,betarStaicelespapīrafabrikasdambjaaizbūvitāmceļšnojūrasuzaugšuaizsprostots.Apgrīvu,jūrastuvumātābagātazušiem,lašiem,nēģiem,vimbām,u.c.zivīm.PavasarospaSalacuplūdinanoSedas,MazsalacasunRozēnumežiemdaudzbaļķu,gulžņu,papīraun


�

stutmalkasuzjūruuntālākuzRīguunāzemēm.Salacastecelīkumlīkumaina,krastiļotigleznaini,apaugušilapuunskujukokiem.DzejnieksAusēklistosaucparsvētmeitiņu,kasvedvezumiņāsenčuvaroņuslavuunsenčutikumus.Upesaugšgals,sākotnoBurt-niekuezera,izbagarēts1928.–29.g.vasarās,9kmgarumālīdzOresunRidēnumājām.

PārējāsupesunupīteirviscaurtikaiSalacaspietekas.Lielākāsnotām,ietilpstošasvisasvaipadaļaipagastarobežās,irsekošās:PromultuunKurpniekuupītes,Aurupīte(pieMazsalacaspilsētas),Nikuce,RamataarNuķudzirnezeru),Peida,Līčupīte,Piģele,arsākumunoMazezera.

�. Ezeri

Ezeru,izņemotNuķudzirnezeru,kāRamatasaizsprostojumu,pagastāirtikaidivi.TieabiatrodasplašajāSaklaura jebLielpurvā.ArsavuZgalutieširobežāar IgaunijuatrodasLielezers,ar409,8halieluvirsaslaukumu.TasguļLielpurvaZAgalā,3kmgarš,1kmplats.Uzvecāmkartēmtas saukt igauņuvārdāparReikuli.Noviņa tuvākās irOļļasunLejasDīrikumājas.NoezeraDgalairizrakts2,2kmgaršnovadgrāvisuzRama-tasupespieteku,arkurutassavienojaspieZušumājām.Zemsūnassegastassavieno-jasarMazezeru.Lielezersbagātszivīm.Mazezers,19,7havirslaukumā,guļLielpurvavidienā.

�. Purvi

Atskaitotvietvietumisatrodošāszemākāspurvaināsvietasunlīkšņasgarupmalām,pagastāietilpst3lielākipurvurajoni:gandrīzvissSaklaurajebLielaispurvs,betpapuseiPirtsmežaunIduspurvi.Saklaurs,SakalaursjebLielaispurvs,arīDīriķapurvs,lielākais

Salaca pie Mazsalacas. VNMInv.nr.24947.


�

Valmierasapriņķī,guļpagastaZRdaļā,aplenktsnomežiem.Tā lielums2261ha, jeb22,61kv.km.PurvaziemeļudaļapiederIgaunijai.Purvamcietsdibens.Senākturirbijislielsmežs,tadsākusiespārpurvošanās,attīstījiesplašssūnuvāks,ardzelmēmunjauminētiem2ezeriem.Ezerudibenspilsčakārņiemunkokusaknēm.Starpabiemezeriemarmežuapaudzisgrantspaugurs,kāsalaplašajādūksnājā.Purvsuntāapkārtējiemežišķirlatviešusnoigauņiem,tākavieniarotriemnesastopasunneprotvieniotruvalo-das.

DienvidrietumosnoSaklauraPirtsmežupurvs,500hajeb5kv.kmliels.TārietumudaļaiesniedzasRozēnupagastadaļā.

Iduspurvs,9kmgarumā,2–3kmplatumā,pagastaaustrumurobežā,visāgarumāpa pusi Mazsalacas, pa pusei Idus pagastam piederošs, sūnu purvs, vidū vākveidīgipaaugstināts,ardzelmēm.Tasapaudzissīkāmpriedītēm,saturkūdru,kogriežuniz-manto.ZiemeļosnopurvaiztekNiguļaupīte,kasietekRamatā.]

�. Meži

Pagastaaustrumudaļā, tā sauktosārgaliešos,mežumaz,bet topapilnampagastaziemeļu un rietumu apvidū, sauktos mežgaliešos. Lielākie mežu gabali ir rietumu nobij. Mazsalacas muižas, ap Velnalu, starp Salacu un Silmačiem, Sila apgaitā, tad ZRabpusSaklaurapurvam,ĀrņaunLaivasapgaitās,kāarīziemeļos,Raudītesmežsargaapgaitā.Visilieliemežugabalipiedervalstij.Mežagabalsnobij.MazsalacasmuižaslīdzVelnalaiunSkaņamkalnampārņemtskāparksaizsardzībāpretizciršanu.Mazsalacasvirsmežniecībanovietota,bij.Skulberģumuižā,Lībiešos.

“Skābuma ķērne” - avots pie Salacas. VNMInv.nr.40313


�

�. Fauna

BezparastiemzvēriemunputniemMazsalacaspagastaunapkārtneslielajosmežosbijsastopamiaļņi(brieži),stirnas,lūši,caunas,āpši,ūdri,noputniemmedņi,ūpji,ērgļi,dzērves,mežazosis.Karalaikāirizšautiunizmedītiaļņi,tākātiepēdējosgadosvairsnavsastopami.Retiemežazvēriunputniizzūdarītāpēc,kakatrugadulielimežagabalitoppārdotiunizcirsti.Senākšejienesmežosirmitušiarīlāčiunvilki.Uztoaizrādadažimājuvārdi,kāLāčkalni,Vilklaužņi.

�. Flora

No lapu kokiem un krūmiem sastopami: ozoli, āra bērzi, purva un pundurbērzi,pelēkiealkšņi,melnalkšņi,oši,vītoliunblīgznasjebšķetras,pabērzi,krūkļi,sērmūkšļi,liepas,gobas(Ulmus effusa),vīksnas(Ulmus scabra),kļavas,apses,ievas,lazdas,bārbeles,kārkli, irbenāji,sausserži,bebrakārkliņi,mežarozesu.c.Noskujukokiemaug:egles,priedes,paegļi,lapegles(stādītas/Larix).

ArdažādiemzālaugiemirbagātiSalacaskrastiunupjulīči.Šeatrodam:kreimenes(maijpuķes), lielās maijpuķes jeb melmeņzāles (Polugantum multiflorum), klinšu na-glenes (Dianthus suporbus), smaržīgās vijolītes, miešķus (Asperula odorata), vizbuļus,dzegužpuķes (Orchis), uzpirkstenes (Digitalis), madaras (Galium), debestiņas (Lathy-rus),naktsvijoles(Platonthera),vīgriezes,vībotnes, kausa jebstrausapapardes(Ono-clea struthinopteris), puplakšus, buldurenes (Valeriana), rasenes (Drosera rotundifolia),cūkaušus(Calla palustris)unūdensaugus:ezerrozes(Nymphaera alba),lēpas(Nuphar),skalbes (Iris pscudacorus), Gulbenes (Butomus umbellatus), glīvenes (Postameogeton),baltāsūdensgundegas(Ranunculus aquatilis)u.c.

9. Klimats, temperatūra, nokrišņi

Še ziemā aukstākais laiks februāra pirmā pusē, tad vidējā gaisa temperatūra -5,2C,viskarstākāsdienasapvidus jūliju,arvidējogaisatemperatūru+17C,0caurmēratemperatūru pavasarī, marta beigās, bet rudenī ap 20. novembri, gada caurmēratemperatūra+5,1.Laigangaisalīnijāpagastacentrsnojūrmalas60kmattālu,tomērvietējaisklimatsvēlno jūrastopietekmēts,ziemāmazsniega,pavasarosunrudeņosmiglas,betvasaratemazākkarsta,nekāvalstsaustrumudaļā.Vasarālietusmākoņuvir-zienanoteikšanālielsiespaidsBurtniekuezeramunSalacasupei.ValdošievējipavasarīunrudenīnoZR,vasarānoDunDR,ziemunoDunDA.Nokrišņudaudzums:ziemudecembrī53,6mm,snieg18d.,pavasariaprīlī38,3mm,līst12d.,vasaruaugustā89,9mm,arlietu17dienas,rudeninovembrī58,9mm,līst18d.


9

IV

VĒSTURISKAS ZIŅAS

Senākā vēsture

Burtniekuezeraauglīgaisapvidus,kurāietilpstarīviņarietumuapgabalsMazsalaca,irbijisapdzīvotsjausirmāsenatnē.Mūsuarheologiaizrāda,kalīdzšimkonstatētāLatvi-jasvisvecākācilvēkunometneatradusiespieSalacasnoBurtniekuezera,Riņņakalniņā.Šīs nometnes vecums iesniedzas pat Akmens laikmetā, 3000 g. pr. Kristus jeb 5000gadusatpakaļnomūsudienāmskaitot.Patskalniņšnavdabisks,nograntsvaimāla,bettasizcēliesvienīginokaudzēsamestamēdienuatliekām,īpašinogliemeņuvākiem,kurudrumstalušemilzums,kāarīzivjuasakāmundzīvniekukauliem.Gliemenes(Unio tumidus),kurusugasBurtniekuezerāunSalacāvairsnav,toreizējieiedzīvotājilietojušiuzturam. Riņņu kalna izrakumos starp neapstrādātiem dzīvnieku kauliem atrodaslielsvairumsapstrādātukaulu,ragaunakmens(krama)priekšmetu,kasnoderējadar-bam,zvejai,medībāmunkaram,vaiarīrotaslietām.Tāpatturatrastsdaudzumsmālatraukulausku,izrotātubedrītēmunrieviņuvirknēm.BezRiņņukalnanometnesBurt-niekuezeraZRgalāatrodasvēlotratikpatvecamūsuzemesseniedzīvotājunometne,tāirpieSēļu(Košķeles)pagastaZvejniekumājām.Atrastodaudzokramašķembudēļ,jāpieņem,kašebijusikramaunakmenspriekšmetudarbnīca.Piekādasrasasuntautasšieiedzīvotājipiederējuši,navdrošinosakāms.

Riņņu kalns. VNMfondi.


10

Pētījumi par vēlāko laiku noteic, ka ap Kristus dzimšanu un dažus simtus gadusiepriekšIgaunijuunVidzemiapdzīvojušassomuugrutautas.BetienākotBaltutautāmmūsu apgabalā, somu–ugru ciltis ir tapuša apspiestas tālāk uz Z un ZA, un to vietānosēdušieslatvieši–letgaļi.

Ap100.g.pēcKr. latvieši jau irmājojuši tagadējāsLatvijasrobežās.9.gspēcKr.,kuršu aizspiesti, Z Kurzemes apdzīvotāji, lībieši, pārceļas pār jūru uz R Vidzemi unatspiežlatviešusnomazapdzīvotāsjūrmalasjoslasuziekšzemilīdzBurtniekuezeram,Vainīžiem,Straupei,Cēsīm,MālpilijunDaugavaslabajamkrastamlīdzLielvārdeiunAiz-krauklei.LībiešidevušisavunosaukumuarīBurtniekuezeram,jopirmajāvēsturiskajālaikmetā to dokumentos sauc par „Astijervu” (Trauka ezeru vai Igauņu ezeru). Vārds„Burtnieks”sastopamsdaudzvēlāk,pirmoreizikādādokumentāno1366.g.,kurpieezera atrodošās pils tiek saukta gan par „Castrum Astijerve”, gan par „Castrum Bur- tenik”.

KasenatnēMazsalacasapgabaluapdzīvojušilībieši,topierādavēlšodienuzglabājušiesdaudzie upju, ezeru, vietu, māju, darba rīku u. c. nosaukumi, kā Ķirele, Īģe, Reikuls,Ķirums, Lauris, Ore, Kulpe, Nurmiks, Loja, airis, līvis (tīklis-bravenis), poisis, kunna(varde)u.c.TāpattautasaucabussenospilskalnuspieLībiešiemunPilskalnumājāmSkaņkalnes pagastā par „lībju” pilskalniem, un alu zem Lībiešu pilskalna par „Lībjuupuralu”.Latvieši,kādzīvesspējīgākatauta,lēnāmpārlatviskojalībiešus,tā,katiearlaikuVidzemēpilnīgiizzūd.

Pirmās vēsturiskās ziņas

Kādavecavēsturiskaziņa(pēcHupeļa)stāsta,ka1127.g.pēcKr.,sāmsalieši, t. i.Sāmusalasiedzīvotāji,arsavuflotiiebraukušipaSalacuBurtniekuezerāunnoturienespa Rūju augšup līdz Rūjienas pilskalnam, kur izpostījuši pili, aplaupījuši apkārtējosiedzīvotājusundevušiesarbagātu ieguvumuuzmāju.Jādomā,katoreizšieūdeņi irbijušiedaudzlielākunekātagaddaudzolielomežuunstaignumudēļ.

Krustnešu un vācu ordeņa laiki

ŅemotpamatālatviešupirmāhronistaLatviešuIndriķaziņas,aptverošaslaikmetuno1184.–1227.g.pēcKr.,kāarījaunākospētījumus,mūsuarheologsprof.FrancisBa-lodisnorāda,kamūsutautasvēsturiskālaikmetasākumāapBurtniekuEzeruatradušieslatviešu–letgaļuzemesTālavasunImerasnovadi,pirmaisuzAunDA,otraisuzRunDnoezera.

Vācugarīdzniecībaunzobenbrāļuordenis,uzvarējušilatvjuunlībjuciltisarvaruunviltu,sadalaZiemeļvidzemi1224.g.savāstarpātā,kalībiešuzeme,dienvidudaļanoTālavasunvidusdaļanoLegalijaspiekrītRīgasbīskapam,betapgabaliapBurtniekuEzeru, kā Mazsalaca, Rūjiena, Ērģeme, Burtnieki, Trikāta, Valmiera, Cēsis un GaujaskreisaiskrastslīdzjūraiZobenbrāļuordenim.Kamērcitosnovados,kāRūjienā,Ērģemē,Burtniekos,Trikātā,Valmierā,Cēsīsu.c.ordeņbrāļiuzcēlastiprasmūrapilis,kuruat-liekas vēl tagad mūsu zemes uzkalnos rēgojas, Mazsalacā tādas mūra pils nekad navbijis.Apgabalumūrapilīsmita,sākotno1237.g.,Vācuordeņabrāļuaugstākieierēdņi,


11

komturi,komendantiunsoģi(fogti),kaspārvaldījasavuapkārtniunsavācanozem-niekiemnodevas,desmitounkungatiesu.Rūjienaspili,celtu1263.g.noordeņmestraBurhardaHornhūzenaVidzemeslabībasmagaziņā(in der Kornkammer Liflands),līdzarpašuapvidupārvaldījafogti.MazsalacasnovadilīdzSalacasupeibijpakļautiRūjienas,betAteunMatīšiBurtniekupilskungiem(sk.Karlf.LovisofMenar–BurgerlexikonfurAlt-Livland.I,IITeil.Riga1922,108.–110.l.p.).

Mazsalacas katoļu draudze un baznīcas

Ne vien garīdznieki, bīskapi, bet arī ordenis cēla līdz ar savām pilīm pie tām arībaznīcas. Mazsalacas pirmkristītos jeb Mazsalacas draudzi, vācu nosaukumā “Kirch-spielSalis-burg”,pēcsenāslībjupilsuzSalacaskrasta,sākumāapkalpojaRūjienaspilsunbaznīcaspriesteri.Pirmābaznīcaganbūsbijusikokaunstāvējusicitāvietā,nekāvēlākceltāmūrabaznīca.Tāspamatilikti14.gs.,t.i.laikāno1300–1400.g.,tagadējāsbaznīcas vietā, 5 pēdu biezu mūri, un skaitījusies arvien kā Rūjienas baznīcas filiāle.KatoļulaikostānosauktaparSv.Marijasbaznīcu.

Mazsalacas muižas un pagasta izveidošanās

SkaidrasziņaspēcdrošiemavotiemparMazsalacuiegūstamsākottikaiar1500.g.pēcKr.Pēcvisvecākiemdokumentiemredzams,ka tagadējaisMazsalacaspagastsunbij.Mazsalacasmuiža ir izveidojušiesno trimnovadiemun tomuižām: Mazsalacas,IbdenesunBlankfeldes.Sākumākatramnovadamarsavumuižuirsavapatstāvībaunneatkarībanootra,betarlaiku,ganpirkšanas,gandāvināšanasceļānovaldības,visitrīsnovadisaplūstparvienupašupagastuartikaivienugalvenomuižu,t.i.parMazsalacaspagastuunmuižu.

Mazsalacas muižas un pagasta pirmnovads

Vincencs f. Stēns, 1528. g.

IruzglabājusiesvācuordeņumeistaraVoltera fonPletenbergadāvinājumavēstulebruņiniekamVincencamf.Stēnamno17.janvāra(Sv.Antonijadienas)1528.g.Viņassaturs izteikts Vidzemes vēsturē no Dr. Hermaņa f. Bruiningka, 1922. g. izd. 466. l.p.Vācuteksta tulkojums (R.C): „Volters fon Pletenbergs, Vidzemes Vācu ordeņa mestrs, apliecina, ka viņš ar savu gribu, padomu un pilnapziņu (Vollbort) aplēņo savu godājamo līdzvaldnieku (Mitgebieter) Vincencu f. Stēnu un viņa tiesiskos mantiniekus ar dažiem ciema-tiem un zemi Mazsalacas draudzē (im Kirchspiel Salisburg) sekojošā šķirojumā: pirmkārt no Mazsalacas ciema (uth dem Dorpe tho Salisburg) 1 ciematu: (Gesinde) Kain (Cain) nosauktu, ar ¾ arkla zemes, vēl 1 ciematu no Feverenc (Feverenz) ciema, ar ½ arkla, tāpat Brever ciema-tu no Mazsalacas, ar ¾ arkla zemes, vēl 1 ciematu no Sila ciema (aus dem Dorpe zu Syllem), sauktu Circens jeb Parkuns (Sirzens oder Parkuns), ar ½ arkla zemes, tāpat Indriķa Sirkula jeb Jakoba Pavena (Hinrich Suckul oder Jakob Paven) ciemu ar ½ arkla zemes, tāpat Balda


12

(jeb Bala) ciematu no Mazsalacas, ar ½ arkla zemes, un Pekuna ciematu no Sila (Pekuns tho Sile), ar ½ arkla zemes.”

Tālākviņštam(Vincencamf.Stēnam)unviņatiesiskiemmantiniekiemizlēņovienumuižu,kasiepriekšSegevoldem(Segevolde),pēctamJurgenamVitkopampiederējusi,arvisuklātpiederošo,uzmūžīgiemlaikiem,pēclēņumuižastiesībām.„Ir savu spiedogu (Siegel) piekāris. Dots un rakstīts Rūjienā, etc. 1528. g. Sv. Antonija dienā (17. janvārī)”.(Sk.:RevisionderGuterbesitztitel1681–1682.Archiv7.Nr135;17.l.p.Valstsarhīvā.TāpatVidzemesmuižuaktis,arhīvsNr403;105l.p.)

DažoscitosaktosundokumentosFeverenc ciems irsauktsarīparBeverenc ciemu,BrevervārdavietāstāvBruer,CircenesvietāKravain,SyllemvietāSilenvaiSile,Jakob PavenvietāJakob Pautin,PekunsvietāPerkuns.

Šīs7mājas,kopā3¾arklazemes,MazsalacasunSilaciemos,irMazsalacaspagastaunbij.Muižapirmpamats.Tasirapvidusapbij.Mazsalacasmuižu,Silmaču,Kravaiņuu.c.mājām.

Johans de Lintens, 1532. g.

BruiningaVidzemesmuižuvēsturēatrodasotrssensdokuments,attiecošiesuzMaz-salacu, latīņuvalodā,no3.augusta1532.g.Tulkojumātasskan:„Mestra Pletenberga privilēģijas raksts, kas apstiprināts ar ordeņa brāļu padomu, ka Johanna de Lintena zemes gabals Ludviga ciemā (tractum terrae in Luiensi pago), Mazsalacas diocēzē (diocoesi Salis-burgansi), savās robežās ir apstiprināts. Piekārts mestra spiegogs. Dots Cēsīs sestdienā pēc Pētera saistīšanas (post Vincula Petri 1532. g. (3. augustā).”(Sk.Revizijaskomisijaspro-tokolino1599.g.,Mazsalacasapgabala(distr. Salisburgensis).RokrakstsAG.179.)Kuršiszemesgabalsatrodas,trūksttuvākunorādījumu.

Rodžers f. Hārensons līdz 1547. g.Balcers Falkenbergs, 1547.–1554. g.

PēcVincencaf.StēnaMazsalacapiederīsulaikuRodžeramf.Hārensonam(Folger-amf.Hār.)Betdrīz,1547.g.,ordeņmestrsHermansf.Brugenejs izdodlēņosMazsa-lacas muižuarzemiun ļaudīmsavamgalma tiesnesimBalceram Falkenbergam,kamšisīpašumsvēl1554.g.pieder.OrdeņmestravēstuleBalceramFalkenbergam1549.g.:„Viņam tiek dota Mazsalacas muiža ar tai piederošu zemi un ļaudīm, kas priekš viņa piederēja Folgeram f. Hahram un priekš tam Vincencam f. Stēnam (Steinam). Vēl viņam top dota 1 viensēta (Eintfolling) ar tai piederošu zemi pie Salacas upes, kurā lielais Ario strauts ietek, bet ar noteikumu, ka Burtnieku muižai (der Hof Burtnick) tur brīva malšana”.Pieņemams,ka„lielais”AriostrautsirAurupīte,betturpatsauktais„mazaisAriostrauts”–Inčupīte,Aurupītespieteka.Ar„Burtniekumuižu”būsdomātiBurtniekiempiederošiezemniekiotrpusSalacai(R.C.)

1554.g.mestrsHeinrihsf.GalensBalceram(Balthazaram)FalkenbergamvēlpiešķirKainaciematu(Gesinde Kain)ar½arklazemes,pieSalacasupes,Rebranšasvakā(in der Rebranschen Wacken).(Sk.Vidzemesmuižuaktis,arhīvs403).

Nošīīpašniekaunviņapēcnācējiemcēliesvairākussimtusgadulietotaismuižasunpagastalatviešunosaukums„Valtenberga”.


1�

Polijas laiki, 1561.–1621. g.

Heinrihs Falkenbergs, 1601. g.

BalceraFalkenbergadēls,kapteinis(virsnieks)HeinrihsFalkenbergspaplašinasavuīpašumupiepērkotap1590.g.notoreizējāsmuižasīpašnieces,RūjienasmācītājaLoven-trusenaatraitnes,Skulberģuun1601.g.noHeinrihaf.GilzenaMukeciemaunStarkaciemuspar1000dālderiemjeb600Rīgasmarkām.Šosabusciemusbij1569.g.Hein-rihaf.GilzenatēvamVigantamf.GilzenamizlēņojispoļukaraļaieceltaisVidzemesad-ministratorsHodkevičs(Chodkievicz).PēcVidzemesarklurevīzijasNr.1no1624.–1625.g.,Mukeciemamuižai,kuraiepriekšpiedrējaFalkenbergam,ir2ciemi–1)Mukeciems,2)Staran(Starka)ciems.Mukeciemāagrākbij4zemniekiuz1arklazemes,viensnotiemarvārduViļumsRuncis(Runtzen Vilhelm),kurzemnieks,ar¼arkla.Staran(Starka)ciemāiepriekšbij5zemniekiar1¼arkla,tagadtikai1vīrs,vārdāLojaMatīss(Loya Ma-this),ar¼arkla,dzimtzemnieks(Erbpauer).TākāRunčamājucitosdokumentosapzīmēparJenku,tadpeiņemems,kaMukeciemsatradāsJenkuapvidū,betStarkaciemsapLoju.

Zviedru laiki, 1621.–1710. (1721) g.

ZviedrukaralisGustafsAdolfsapstiprina2.sept.1631.g.īpašumatiesībasuzMaz-salacasmuižukapteinimKonradamunkarodzniekamMelhioramFalkenbergiem.Kon-radaFalkenbergadēlsGabriēlsFalkenbergs1674.g.muižupārdodpar3500dalderiemBartolomejam Šaumam. No viņa muižu manto tā māsas dēls Benjamiņš Ukermarks.Tas Mazsalacu līdz ar Skaņkalni, kas no Heinriha Falkenberga laikiem pieder pie šīsmuižas,pārdod1678.g.par3000dalderiemfeldmaršalamKristeramHornam.Tassavuīpašumulielāmērāpavairo,piepērkotvēlklāt1680.g.nomajoraOtonaf.Oertenapar1800dalderiemIbdeni.ChristersHornsvaiviensnoviņapēcnācējiem,kādomājams,būspiepircisnokapteiņaEberhardaCīsinga(Ziesing)atraitnesKordulasDorotejas(Her-bers)arīBlankfeldi,joparšīsmuižaturpmākiemīpašniekiemvairsnekāduziņunavundokumentoskāIbdene,tāarīBlankfeldetopbiežiminētaskopāarMazsalacukāviensīpašums.

Lielās muižu redukcijas laikā no 1682.–1685. g. tapa arī Kristeram Hornam viņamuižasatņemtasunpārvērstasparZviedrijaskroņamuižām.Pieņemams,kaKristersHornsunviņamantiniekišosīpašumusturpmākpaturējauzrenti.

Krievu laiki, 1710.–1918. g.

Pārnākot Vidzemei un Igaunijai 1710. gadā zem Pētera Lielā Krievijas īpašumā,muižniekiatkalatgūstsavusbijušospiederumusarPēteraLielā1722.gadāizdotomuižurestitūcijaslikumu,uzkurapamata,senāts1724.g.15.feb.šīsprivilēģijasapstiprināja.MazsalacaunBlankfeldetapaatzītaspardzimtmuižām(Allovijām), Ibdenepalikauzlēņutiesībām,Skulberģi(tagad.Skaņkalne)parkroņamuižu.MazsalacuunBlankfeldiatguvaKristeraHornamantinieki.


1�

Veinholds Georgs f. Felkerzāms, 1724. g.

Nošiem,kāšķietams,tāsnopērk1724.g.galmatiesasviceprezidentslandrātsVein-holdsGeorgsf.Felkerzāms.Tasceļmuižasēkas,apmetinaBlankfeldiarzemniekiem.

Georgs f. Felkerzāms, 1793. g.

Pēcviņanāves,1736.g.kopīpašumusmantoviņadēls,kambarkungsunslepenpa-domnieks,SakšukūrfirstessūtnisGeorgsF.Falkersāms.Viņšnopērk24.martā1793.g.par40000valstsdālderiemnoīstenāslepenpadomniekaunsūtņa,grāfaStaklebergaIbdeni, kam šī muiža bija atdota (donirt) 26. dec. 1791. g., bet no šīs muižas GeorgsF.Felkerzāmspārdodtāpaša1793.g.23. jūlijāpar700dālderiemKabe Keiranmāju,1/8arkla,apriņķatiesnesimJohanamAntonamf.Engelhartam,un18.jūlijāpar3000valstsdālderiem4ciematus,5/8arkla,ģenerālleitnantakundzeiMagdalēnaiElizabeteif.Numers,Idusmuižā.VisacitaIbdenesdaļatoppievienotaMazsalacai.

Mazsalacas pils

Georgaf.Felkerzāmalaikā,ap1780.g.,celtastaltāMazsalacaspils,tagadLatvijasvalstsģimnāzijasnams,noDrēzdenesarhitektūrasprofesoraFrīdrihaAugustaKrub-sacija,beigurenesansesjebtāsauktāparūkustilā,vienkāršās,sausās,stingrāsformās,kā pretstatu rokoko stila pārmērībām. Otrs tāds pats nams, tieši līdzīgs, atrodasDrēzdenē.

Valtenbergu muižas kungu nams - “pils”. 20.gs.sākums.


1�

Juliana f. Felkerzāma, majors Fītinghofs, 1803.g.

Slepenpadomnieka Georga f. Felkerzāma atstāto mantojumu dalot, Mazsalacu arBlankfeldiunIbdenidabūpar90000dalderiemviņameitaJulianaf.Felkerzāma1803.g.5.augustā.ToapprecmajorsFītinghofs(Vietinghoff).

Kārļa Arnolda f. Fītinghofa bērni, 1852. g.

ViņuotraisdēlsbruģutiesasadjunktsGustavsf.FītinghofsunmirušāpirmādēlaKārļa Arnolda f. Fītinghofa 6 bērni: Arnolds, Kālis, Elīza, Arturs, Izabella un Alek-sandrsnoslēdz1852.g.23.augustāmantojumalīgumu,pēckuramirušāKārļaArnoldaf.Fītinghofabērnipārņemmuižupar235000sudrabarubļiem.

Arnolds f. Fītinghofs, 1862. g.

Bet pēdējie 1862. g. 23. februārī izdalās savā starpā tā, ka vecākais dēls Arnoldsf. Fītinghofs patur visu īpašumu par 235000 sudraba rubļiem. Pēc baroneses Juli-anasf.Felkerzāmasapprecēšanāsf.FītinghofisāksauktiesparbaroniemFītinghof-Rīš(Riesch).

Oskars f. Fītinghofs, 1904. g.

1904.g.23.aprīlīArnoldsf.FītinghofsarsevišķuaktudāvinamuižusavamdēlamOskaram f. Fītinghofam, novērtējot to ar visiem piederumiem par 374394 sudrabarubļiemun58kapeikām.(Sk.RīgasValmieraszemesgrāmatuNr.177,Mazsalacaspilsmuiža).

Sakarā ar 1905. g. revolūciju (sk. tālāk) Mazsalacas pils tiek tā paša gada 27. dec.nodedzināta.BaronsArnoldsf.FītinghofsapmetaspapilsdegšanaslaikuunvēlnedēļupēctammuižasaldaraOskaraOresdzīvoklī,tadap1mēnesipilsētiņā,Dr.Rozīšanamā,pēctampārietuzRīgudzīvot,kurarīmirstuntiekapbedīts.Viņasieva,baronese,pārietuzSaksijupiesavavecākādēlaHarijaFītinghofa-Rīša,kamturģimenesīpašums.MuižasīpašnieksOskarsFītinghofsarīdrīzatstājMazsalacuunpārvietojasdzīvotuzAlūksnesmuižu, ko viņš manto. Tas apprecas ar Sēļu-Košķeles pag. Valdekas (L. Ruļļu) mājuīpašniekabaronaVolfašķirteni.PēcvācuvaraskrišanasLatvijāunLatvijasbrīvvalstijnodibinoties, tasatstājLatvijuunaizbēguzdzīviBerlīnē,kurmirstuntiekapbedīts1935.g.ViņamnoLatvijasvaldībaspiešķirtaneatsavināmamuižasdaļastarpbijušomuižuuntagadējopilsētaszemi,Salacaslabajākrastā.TotagadpārņēmismantojumāOskaraf.Fītinghofadēls,advokātsVācijā,Ķīlespilsētā.ParabiempārējiemArnoldaf.Fītinghofadēliem,ArnolduunKonrādu(klavierumāksliniekiem),ziņutrūkst.Sic tran-sit gloria mundi!(Tāpaietpasaulesgodība!-senolatīņuteiciens)


1�

Otra Mazsalaca muižas un pagasta sastāvdaļa – Ibdene.

Heinrihs fon Ungerns, Volmers f. Ungerns, Ottons fon Ortens,Johans Otto f. Ortens, Kristers Horns.

IbdeniizlēņoDānijaskaraļaKristiānaIIIjaunākaisdēls,HolsteinashercogsMagnuss(1540–1583),iecelts1570.g.nokrievucaraJāņaIVBriesmīgāpar„Livonijaskarali”,dēvējotseviparigauņuunlatvjuzemjukungu,HeinrichamfonUngernam.Viņaman-tinieks,Volmersf.Ungerns,Lielunguru(Purkeln)muižasbrīvkungs,todāvina1636.g.savammāsasdēlammajoramOttonamfonOrtenam.LeitnantsJohansOttof.OrtensIbdenipārdod1680.g.feldmaršalamKristeramHornampar1800dalderiem.ŠisIbdenipārvaldalīdzarMazsalacu.

Muižuredukcijas laikā (1682–1685) Ibdenetiek līdzarMazsalacuKristeramHor-nam atņemta un pārvērsta par Zviedrijas valsts īpašumu. Krievu cars Pēteris Lielais,Izdodotmuižurestitūcijaslikumu(1722.g.),Ibdeniatstājkākroņalēņumuižu.

1731. g.

Pēc1731.g.24.maijaVidzemesarklurevīzijasIbdenesīpašnieksirģeneraloikonomijasdirektorsVeinholdsGeorgsf.Felkerzāms.Krogi–vienspiepārceltuves,otrspieMaz-salacas baznīcas, tam zeme, pirmam nav. Prāmis pār Salacu pie baznīcas top no šīsmuižasturēts,kurarīvajadzīgosrīkusunpiederumusdod.Pārcēlājsmaksāpargadureihsdālderi.

1782. g.

Pēc Hupeļa „Topografishe Nachrichten”, 1782. g., Ungurmuiža nav atrodama zemeskartē,bettikaiIbdeneszemnieki,kuruslatviskipar„unguriešiem”sauc,betigauņišopagastudēvēpar„Valdeperre mois”(Valtenbergumuiža).

Fon Kampenhauzena kundze

TānodotanoaugstākroņaslepenpadomnieceifonKampenhauzenakundzei(Campen-hausen)paviņasdzīveslaikulietošanā.Tikaiap8arklipiederše,dažipieRūjienasun4ciematiSaarasdraudzei.

1793. g.

1793. g. 24. martā Ibdeni nopērk Georgs Felkerzāms no īstenā slepenpadomnie-ka sūtņa, grāfa Stakelberga par 40000 reihsdalderiem. Pēdējais šo muižu bij dabūjisdāvinātu (donirt) no carienes Katrīnas II 1791. g. 26. decembrī. Pēc piecu ciematupārdošanasGeorgsFalkersāmsIbdeninešķiramiapvienoarMazsalacu.

Kur Ibdenes muiža atradusies, nav droši zināms. Var domāt, ka tā stāvējusi bij.MazsalacaspusmuižasUngurmuižasvietā,kasliekasbūtnosauktapēcpirmāIbdenes


1�

īpašniekaf.Ungernavārda.ArīvairākaspieIbdenespiederīgasmājaskāBlāķis,Ķeizars,Šķoba,Ķūzis,Tīši,Daugulis,Promults,Ore,Alkšņiu.c.atrodasšetuvumā,tāsauktie„ārgalieši”. Bet Vidzemes muižu arhīvos vairākkārt pie Ibdenes vārda piemin blakusNuķi(Ibden oder Nuke).Arīapšoapvidu,bij.Nuķupusmuižu,atrodasdaudzasIbdenesmājas,kā:Kaln-Nuķi,Lejas-Nuķi,MellaĶīsis,Puņmute,Peida,Purlaursu.c.,sauktipar„mežgaliešiem”.

Atzīmējams,kauzIbdeneszemesatrodasMazsalacasbaznīca,mācītājamāja,kapsēta,Rāmjakrogs,Baznīcaskrogs,Mauriņi, Inči–kuraszemespieskaras tuvuMazsalacasmuižas īpašumiem.Še IbdenespiederumurobežabūsgājusinoPrāmjapa lielceļuuzaugšugarBaznīcaskrogulīdzArupītestiltam,tadpakreisigarAurupesInčupiuntāļāk.SenāIbdenepēcarkluskaitadaudzlielākaparMazsalacasunBlankfeldesmuižām.

Blankfelde

Francis Blankfeldens, 1571. g.

TrešāMazsalacasmuižasunpagastasastāvdaļa irBlankfelde.TācēlusiesnoCilin-genas jeb Tilingenas ciema, ko poļu karalis Sigismunds II Augusts 1571. g. dāvinājisbruņiniekamFrancimBlankfeldenem,kuruordeņmestrsGothardsKetlersjauagrākar4ciematiem,kāarīarVeslavasmuižuBurtniekos(in prefektur Burtnicen sitis)bijapbal-vojis.Blankfelde, tāpat kā vairums Latvijasmuižu, vārdu dabūjusino sava pirmā vaiievērojamākāīpašnieka.Blankfeldejaunosākumatopatzītapardzimtmuižu(alloviju),nelēņuzemikāMazsalacaunIbdene.MuižaiallovijatiesībasapstiprinaarīSigismundsIII1589.g.unzviedrulaikā,kadnotikaplašamuižuredukcija,tonepārvēršparvalstsīpašumu,betatstājtāsturētājam.

Heinrichs Nodings, 1630. g.

KaralisGustavsAdolfsBlankfeldipiešķir1630.g.HeinrihamNodingam,iepriekšējāīpašniekaHansaBlankfeldamāsasdēlam.

Hartvigs Nodings,Eberhards Cīsings, 1674. g.Kordula Doroteja Cīsinga (Herbers).

HeinrichaNodingabrāļadēls,karodznieksHartvigsNodingsf.Vardens,kasšomuižumantoja,topārdod,izņemotVeselavasciemu,1674.g.par1900dalderiemkapteinimEberhardamCīsingam(Ziesing oder Sissing).1682.g.BlankfeldepiederCīsingaatrait-nei Kordulai Dorotejai Herbers. Vidzemes muižu aktīs (arhīvs 403) aprakstīta viņassūdzībasizmeklēšanaparBlankfeldesrobežāmarIbdeni.

KadBlankfeldaapvienotaarMazsalacu,navnoteiktizināms.Pieņemams,katobūsnopēdējāsīpašniecespircisfeldmaršalsKristersHorns.

KāparIbdenes,tāarīparBlankfeldesmuižasatrašanāsvietu,navdrošuziņu.Pieņem,katābūsstāvējusiDronasvaiNikučapusmuižu,vaiVecmuižniekumājasvietā.Muižasuntāspirmoīpašniekuvārduatgādinabij.Blankaskrogs,tagadBlankasjaunsaimniecība.Vispārim,kasattiecasuzsenlaikumuižniekudzīvesvietām,t.i.,kungunamiem,tadtie


1�

daudzreiznebijalabākiparzemniekumājām.TādspiemērsmumsirnoPanteneskungudzīvokļa,kura[apraksts]vēluzglabājiesno1713.g.(sk.Konv.v.14.s.)Artoizskaidro-jams,kavairākāmmuižāmapvienojoties,nokungaģimenesneapdzīvotienamivainusabrukavaipārvērtāsparzemniekuvaipusmuižuēkām.

PēcHupeļatopogrāfiskāmziņām1782.g.,BlankfeldiarīsaucparCilligeni,vaiCil-lieni, latviski Blankas muižu, ir no redukcijas komisijas 1682. g. atzīta par pilnīgudzimtīpašumu (allovu), uz 1571. g. un 1589. g. dāvinājuma pamata un tāpēc navatņemta.

Mazsalacas pirmpagasta ciematu saraksts

1528. g.

NoMazsalacasciema:1.Kains,¾arkla,pieSalacas,2.Feverencs(Beverencs),½ar-kla,3.Bruers(Brevers),½arkla,4.Bolds,½arkla.

NoSila ciema:1.Sircens jebparkuns (Kravainis),½arkla,2.HeinrichsSukuls jebJakobsPavens,½arkla,3.Pekunijs(Pekuns),½arkla.

Kopā7ciematiar3¾arklazemes.

1624. g.

VidzemesarklurevīzijāNr.1no1624.g.un1625.g.minēts,kaMazsalacasmuižai,kasFalkenbergampieder,irtrīszemnieki,vārdāJakobVever,dzimtīpašnieks(Erbpaur)ar¼arkla,DukšaHermaņaatraitnear¼arkla,unKideMacs.

1701. g.

PēcMazsalacasbaznīcaspersonālgrāmatasno1701.g.,Mazsalacaspagastāatrodošasmājas(21):1.Apse(Sipars),2.Balgals(Ādminis),3.Daugans,4.DekejebMelpēters,5.Dožjāns(Dožēns),6.Dukšs(Duksis),7.KājansJānis(Utēns),8.Kāvs(Ķāvis),9.Kaktiņš,10.Kausjāns(Kaužēns),11.Kida,12.Kravainis,13.Kevs,14.Kundziņš,15.Lieljānis,16.Loja,17.Runcens(Jenkus),18.SilaBalcers,19.SilaMačs,20.Strunda,21.Ceipens(Ceips).

1723. g.

Mazsalacaspagastasaimniekipēc13.marta1723.g.saraksta:1.Duksis,2.Kaktiņš,3.RuncensjebJenkus,4.DopiensjebDožēns,5.Loja,6.Strun-

da,8.CircensjebKravainis,9.Kundziņš,10.BalgalsjebĀdminis,11.ApsajebSipars,12.DekejebMelpēters,13.Ceipe,14.Kaužēns,15.Kide,16.KrasvajebBisnieks(piemuižas pievienots), 17. Sila Mačs, 18. Dauģēns, 19. Kaija jeb Utēns, 20. Ķāve ar 21.Cūkundzi.

Silins,iepriekšSilaJurkasaukts,tapaCīsingamantiniekiem,kasBlankfeldēdzīvo,atdots.

KrodznieksJānisiznēsāmuižasalu.


19

1731.g. 24. maijā

PēcVidzemesarklurevīzijasNr.18no1731.24.maija,pieMazsalacaspieder:1. Dukse, 2. Kaktins, 3. Runcens jeb Jenkus, 4. Dopians jeb Dožēns, 5. Silamačs,

6.Loja,7.Strunda,8.Lieljānis,9.CircensjebKravainis,10.Kundzins,11.BalgalsjebĀdminis,12.ApsejebSipars,13.DekejebMelpēters,14.Ceipe,15.Kaužens,16.Kide(pievienotspiemuižas laukiem),17.Kresve jebBisnieks (piemuižaspievienots),18.Dauģen,19.KaijajebUtens,20.Kajve(jebĶāve),muižaszvejnieks,21.SilaJurka,22.KrodznieksJuris.

Muižas īpašnieks irģenerāloikonomijasdirektorsVienholdsGeorgs f.Felkerzāms.Krogi:DessejebAure,kurtikairija,unBlankfeldeskrogs,jaunscelts.

1750. g.

Pēc Mazsalacas baznīcas grāmatām no 1750. g. (mācītājs Andrejs Reusners): 1.Silamačs,2.Dauģens,3.Ķāve,4.Utens,5.Dukše,6.Kaktiņš,7.Jenkus,8.Strunda,9.Kaužēns,10.Ceips,11.Melpēters,12.Ādmins,13.Kravains,14.Sipars,15.Kundziņš,16.Dožēns,1.Loja,18.Ķimens,19.Silaunieks,20.Kide,21.Bisnieks,22.Lieljānis–piemuižaspievienoti.

Šinī sarakstā mājām jau nolaisti vecie vārdi un tās sagrupētas pa apvidiem (pēcbaznīcaspagastiem).

Ibdenes ciematu saraksts

1624. g. 16. sept.

PēcVidzemesarklurevīzijasNr.1no1625.g.teikts,kaIbdenesmuižaiepriekšfonUngernampiederējusi,līdzkaršarpoļiemiesācies,tāatrodasMazsalacasdraudzē,tagadtoprasaVolmersf.Ungerns.Šaimuižaitagadpiederčetrizemnieki:PētersHincs,AsiansJerike(Usian Berke),SilokaJorgens(Siliken Jurgen),MusteJakobs.

1630. g.

Pēc1630g.4.sept.VidzemesarklurevīzijasNr.6Ibdene(Ibbene)irHeinrihaf.Un-gernamuiža,tampadoti:HincsPēteris,AssanJerke,HanksKans,MusteJosts.

1691. g.

PēcIbdenesmuižasvakugrāmatasno1691.g.17.sept.taipieder:1.RāmnieksHeinrichs,2.KrogspieMazsalacasbaznīcas,tammazzemes,3.Mau-

rinJuris,4.HincJurka,5.DuglavJuris,6.LeiteJuris,7.BlākeMačs,8.ĶuzeHans,9.Škobe,10.Ķeizars,11.MuskatHienrichs,12,MullerJānis.


20

1701. g.

PēcMazsalacasbaznīcaspersonālgrāmatasno1701.g.pie Ibdenespieder sekošasmājas:

1.Blāķis,2.Duklāvs,3.Hince,4.Ķeizers,5.Krogs,6.Ķūzis (Kius),7.Jaun-Ķūzis(Jaun-Kius), 8. Leitis (Leišs), bez ļaužu, 9. Maurins, 10. Mellers (Kurpnieks), 11.Rāmnieks,12.Rībens,13.Skobe,14.TīsVec-Muiž.

Rūjienas Lielāsmuižas ciemati 1701. g.

1. Alkšen Kaln, 2. Alkšen Lejas, bez ļaužu, 3. Alkšen Klinger, 4. Daugul, 5. Jānis-Mač,6.Kaln-Mač,7.Ķūrēn,8.Liel-Sīman,9.Mellaķīs(3istabas),10.Nikuc,11.Kaln-Nuķe,12.Lejas-Nuķe,13.Ore(zemn.),14.Oļļa,15.Pelleks,16,Peide,17.Promults,18.Puņemut,19.PurlaursTh.,20.PurlaursJēk.,21.Sač,22.StepelPēks.,23.Suč,24.Talc,25.Vectals.

Ibdenes saimnieki pēc 1715. g. saraksta:

1.Kaln-Alkš,2.Lejas–Alkš,3.Klingers,4.PaterRein,5.Ore,6.Dauguls,7.MellerjebKurpnieks,8.Ķūze,9.Blāķis,10.Skubens jebTentels,11.Hinc,12.Duklāvs,13.Maurins,14.PromoltarPeleczemi(Ārgalieši).

15.Sakalaurs,16.Kaln-Nuķe,17.LejasNuķe,18.Mella-Ķīss,19.Oļļa,20.Puņmute,21.Peida,22.Ķūrēns,23.Jānīt-Mačs,24.Purlaurs,25.Sadce,26.Kundzins,27.Vītins,28.Kišloks,29.Rauska,30.Kaln-Mačs,31.Talce,32.MetzejebKolus, 33.Lucs,34.Tops,35.Silpauts,36.Vinkel-Talcs.Tālumežā(mežgalieši).

No Saara draudzes:

37.Kammo,38.Karpe,39.Paro.

Ibdenesīpašumulielaispieaugumsizskaidrojamsarto,kapieRūjienasLielāsmuižaspiederošāsmājastapapēdējaiatņemtasunpirmajaipievienotas.MuižuredukcijaslakāarīRūjienasLielāmuižatapapārvērstaparZviedrijasvalstsjebkroņamuižu.PārnākotVidzemeizemKrievijas,krievucariuncarienesdaudzasreducētāsmuižaslīdzarzem-niekiemgansadalīja,ganizdāvinājaatkalvācumuižniekiem,ganpaturējaarīturpmākparkroņamuižām.

1723. g.

Pēc1723.g.maijasarakstakāveciIbdenespubliski(valsts,pagasta,klaušu)zemniekiminēti:Kaln-Alksne,Alksne-Klinger,LejasAlksne,Peter-Rein,Ore,Daugul,PolleksTīss,Polleks(Pelleks).Kaln-Nuķe,Lejas-Nuķe,Liel-Kundzin,Vītiņ,Talce,Talce-Luce.

1731. g.

PēcVidzemesarklurevīzijasNr.18no1731.g.24.maija,pieIbdenespieder:1.Mus-tiak-Keizer(muižaipievienots),2,Mūllers,3.Ķūze(Kise),4.Blāķe,5.Skobe,6.Pulleks


21

Tīss,7.JaunzemĶūze(Kuise)ar8.Ķimeni,9.Ķeizers,10.SkubensjebTentels,11.Leite,1/4arkla,agrākskolaszeme,tagadatkalmuižaipievienots,12.Duglavs,13.Hince,14.MaurinsjebBumba,15.Baznīckrodznieks,16.Rāmniekspieprāmja.

1731. g.

Pēc1731.g.vakugrāmatasIbdenespublisko(valsts,pagasta,klaušu)mājusaraksts,kassenāknoRūjienasLielāsmuižasšepārliktas:

I Kresmas ciema:1.LejasAlīne,2.AlīneKlingerarRunce-ciemu,3,Kaln-Alšne,4.PētaRein,5.Ore,zemnieks,6.DaugullMārc,7.Polleks–muižaipievienots.

II No Pantenes iemainīti zemnieki:1.Mucinieks,priekšdaudzgadiemmuižaipie-vienots,pietāslaukiem,2.ŠmicJānisarVēverjebPellikzemi,3.KalnNuķe(Niuke),4.LejasNuķe(Nuk),5.Patemus jebMelkīss,6.Patemus jebDīrīksarKallas,7.OllisSteins.

III No Skuren kulla:1.Punnimut,2.Beite,3.ĶūrenAlšne,4.PunnimutjebJānisMačs,5.SarkejebPurreLaurs,6.Sadce.

IV Ballanciema: 1. Lielkundzins, 2. Mazkundzins, 3. Kīslauks, 4. Rauska, 5. LielSīmans,6.Vītins.

V Atsevišķi ciemati: 1.MēljebKalnmačs,2.Talči,3.TalčijebLucipart,4.TalčijebTops,5.MelčijebKollus,6.Silpo-Dīriks,7.VinkelTalcs.

VI Saara draudzes: 1.Kammo,2.KarpejebKabe,3.KairejebKarvo,

1750.g.

IbdenesmājaspēcMazsalacasbaznīcasgrāmatasno1750.g.pēcmācītājaAndrejaReussnerasaraksta:

1. Ibdenes privātās mājas (Ibden privāt):1.Blāķe,2.Duklāvs,3.Hince,4.Ķeizers,5.Baznīcaskrogs,6.Ķūze-Vecstārasts,7.Ķūze–jaunais,8.Leiše,9.Maurins,10.Kurp-nieks,11.Rāmnieks,12.Šķoba,13.Skubens.,14.Tīši.

2. Ibdenes publiskās mājas (Ibden publīk):1.AlksneKaln,2.AlksneLejas,3.Klinģer,4.Dauguls,5.Jānītmačs,6.Silzemnieks,7.Kalnmačs,8.Ķūrēns,9.SilSīmanis,10.Luce,11.MelķīssKalna,12.MelķīssLejas,13.NuķeKalna,14.NuķeLejas,15.Ozolbērtuls,16.Oļļa,17.Ore,18.PromultsunPelleks,19.Pēķšēns,20.Peida,21.Puņmute,21.Pur-laurs,23.Sace,24.Sučs,25.Talce,26.Tīliks.

1793. g.

1793. g. (sk. 13. l. p.) Mazsalaca, Blankfelde (no 1682. g.) un Ibdene, ko nopērk1793. g. G. f. Felkerzāms, saplūst par vienu nedalāmu kopīpašumu, kas tiek privātā,no sabiedriskām un valsts kalpošanām brīvā muižas un muižas saimnieku (kvotes)zemēunarkalpošanāmapgrūtinātāpubliskāzemniekujebklaušu(vaku)zemēsadalīts,pieskaņojotiesjaulīdzīgamiepriekšējamšomuižuunpagastušķirojumam.


22

Blankfeldes ciematu saraksts

1624. g.

Pēc Vidzemes arklu revīzijas Nr. 1 no 1�2�.–1�2�. g.BlankfeldesmuižaiirviensciemsarvārduCillen,kurāagrāk11zemniekidzīvojuši.Taipieder2¾arklazemes.Pat-labanturtikaivienszemnieks,vārdāJurkeTenis,dzimtīpašnieks,ar1/arklazemes.

1701. g.

Pēc Mazsalacas baznīcas personālgrāmatasno 1�01. g. Blankfeldeipiedersekojošiciemati:1.Kaprals,2.Klemens,3.Katlaps,4.Ievulīcs,5.MežAns,6.Paurens,7.Pau-rensMaz,8.Rams,9.Niguls,10.Roska,11.Stālands,12.Sudrabkals,13.TinteJuris,14.Čukers,15.Vecmuižnieks,16.Kogs(Blankas).

1731. g.

Pēc 1��1. g. Vidzemes arklu revīzijas Nr. 1�.Blankfeldeipieder:1.Drona,2.Cuker,3. Metce ar Tonke zemi, 4. Sudrabkals, 5. Blanka Niguls, 6. Paurens, 7. Stalands jebRoska,8.Muižnieks jebSīmans,9.Vec-MuižnieksarŠnickera jebAlmencazemi,10.Krodzinieks(MežaMārcs).

1750. g.

Pēc Mazsalacas mācītāja Andreja Reussnera saraksta: 1. Jurka, 2. Drona, 3.Mežancs, 4. Roska, 5. Sīmans, 6. Paurens, 7. Vecmuišnieks, 8. Niguls, 9. Cukurs, 10.Sudrabkals,11.Krogs.12.Vēbers.

1782. g.

Pēc Hupeļa topogrāfiskām ziņām no 1��2. g.Mazsalacas,IbdenesunBlankfeldesmuižulielumipēcarkliemsekoši:

1�99 1��0 1��Mazsalaca 5⅝ 5⅝ 4⅜Ibdene privātā - 2¼ 3½Ungurmuiža jeb Ibdenes publiskie zemnieki

13¼ 8½ 12⅝

Blankfelde 1⅝ 1⅝ 1⅞

ApvienotoMazsalacas,BlankfeldesunIbdenesmuižukoplielumspēcNapīrska(Na-piersky)I.:1832.g.33½arkla,1881.g.1315/80muižasun4752/80arkluzemniekuzemes,kopā6070/80arklu.


2�

Mazsalacas pagasta dažu ciematu vaku grāmatu noraksti

Autoratulkojumsnovācuvalodas.

1731. g.

Privātās Mazsalacas ar Blankfeldi muižas, tanī pat draudzē, vaku grāmata, kā tās pašas muižas zemniekiem viņu darbi, nodevas un stacija un citi pienākumi pēc viņu tagadējā stāvokļa un mantas, pēc agrākās parašas, ir pildāmi un maksājami, iekārtota pēc notikušas izmeklēšanas uz vietas 1731. g. 24. maijā.

Mājas un zemnieka vārds Daugen Kaspar Loja MatīssArklulielums ¼ ½Nedēļasstrādniekicaurugaduarzirgu ½ 1OtrenieksnoJāņiemlīdzMiķeļiem,kājnieks ½ 1Rudzi,pūri 3 6Mieži,pūri 3 6Auzas,pūri 2 4Kvieši,pūri 1/6 ⅓Linsēklas,pūri ¼ ⅓Dzijas,mārc. 3 6Lini,podi ½ 1Apiņi,podi ¼ ½Kaņepāji,podi ¼ ½Naudā,AlbertaRTL(Reihsdālderi) ¾ 1½Aitas,gab. ½ 1Vistas,gab. 1 2Maisi,gab. ½ 1Lopuvalgi 1 2Siens,vezumi ½ 1

Mācītāja nodevas no muižas pa 2 pāri no katras labības, no Blankfeldes ik pa 1 pūram. No katras zemnieku mājas 1/3 pūra no katras labības. Pūrs pēc Rīgas pūra, mārciņa pēc Rīgas bezmēna. Zirgu, kā arī kājnieku strādniekiem jāierodas muižā pirmdienas vakarā, tie tiek atlaisti sestdienas vakarā. Strādniekiem jāņem līdz sava maize. Muižas labības aizvešanai jādod zirgs ar vīru pēc vajadzības.


2�

Pārskats par Mazsalacas un Blankfeldes muižu, tanī pat draudzē, apsētām un tukšām zemnieku mājām, arī par zemnieku stāvokli un mantu, 1731. g. 24. maijā.

Mājas un zemnieka vārds Daugen Kaspar Loja MatīssArklulielums ¼ ½Darbamspējīgivīri 2 4Darbamspējīgassievas 4 3Veciundarbamnespējīgivīri 1 1Darbamnespējīgassievas - -Zēni,kasvēlnevarstrādāt 3 2Meitenes,kasvēlnevarstrādāt 1 3Zirgiunķēves 2 5Kumeļi 1 1Vērši 2 4Govis 5 4Jaunragulopi 3 3

Ruļļu jeb Wakkas Grahmata uz augstu pavēlēšanu Tās Ķeizariskas Godības nospriesta no tās tādēļ ieceltas Zemes Mērošanas Tiesas tai

zemnieku sētai Kunziņ Jānis, kas pieder pie Mazsalace ar Ibdenes muižas Maz-Salace baznīcas draudzes un Rīgas tiesas. 1�20. gadā.

1820. g.

Tiesīga vērtības nosacīšana, pēc kuras ikkatra zemnieku zemes zorte pēc naudas ir izreķenejama, kā tā no žēlīga Ķeizera caur tiem likumiem no 1809-ta gada ir apstiprināta.

Sētas un ta zemnieka vārds Kunziņ JānisSētas vērtība 24 dalderi 23 grašiPēc likumiem vajaga būt

Darba cilvēki Sētas mantas

Vīrieši Sievieši Zirgi LopiVasarassēklas

4 3 2 8 12

Šīs apliecināšanas taisnību apliecina: C. Hinc, Tiesas mērnieksPar to klātrakstītu zemes vērtību no 24 dalderiem un 23 grašiem būs tas zemnieks Kunziņ

Jānis tos darbus darīt un tās došanas dot, kas te nosacīti.


2�

Darba dienas Darba dienu vērtībaArzirgu Kājām Dalderi Graši

Zemesatlīdzīšanapartoatlaistustaci - - 1 85A. Zināmas klausīšanasIknedēļas¾dienasarzirgu 169 - 7 46IknedēļasnoJurģiemlīdzMiķeļiem¾dienaskājām - 743/4 2 441/4Visskopāiznes 11 851/4B. Palīga klausīšanasa)NoJurģiemlīdzMiķeļiem 19 104 4 28b)Ziemāunvasaraslaikā3ceļi2051/3versti 36 - 1 54NoMiķeļiemlīdzJurģiem 8 60 2 32Visskopāiznes 20 191/4C. Tiesas došanas pie muižas Mērs VērtībaRudzu,pūri 23/4 1 333/4Kviešu,pūri -Miežu,pūri 2 1Auzas,pūri 2 45Zirņu,pūri -Linusēkla,pūri -Linu,pūri 20 30Kaņepju,pūri 4 41/2Apiņu,pūri 4 9Sviesta,pūri -Medus,pūri -Linudziju,mārciņas 3 18Tīkludziju,mārciņas -Siena,podi 12 9Garusalmu,podi -Zosis,gab. -Vistas,gab. -Cāļi,gab. 2 6Auni,gab. 1/2 22½Jēri,gab. -Lopuvalgi,gab. 1 1

Maiksi,gab. 1 4Pautijebolas,gab. 24 1Ķimeņu,stopi -


2�

Visskopāiznes 24 23D. Došanas pie Kroņa1.Rekrūšudošanaartonaudu,proviantunapģērbu,kasviņiemnākas.2.Pastesstacijaunkopšana3.Būvēšanuvajadzībupievešana,undarbiniekudošanapietāsuztaisīšanasunapkopšanastāsbaznīcas,baznīcasmuižas,skolas,pastes,kortēļunamuunjātnieku-spēkastaļļu,tālonetiembizīteriempiezemestiesas,draudzestiesasunvalststiesas,uncitasnaudassamešanaspēcaugstastiesaspavēlēšanas,vēlzemniekidodtopastavīru.4.Mācītājatiesa.5.Skolmeistaratiesa.6.Magazinaslabība,uztaisīšanaunapkopšana.7.Škūtudošanapartokroņamaksu.8.Cietumniekuvadīšanaunpatentespaste.9.Malkaspriekškaravīriem.10.Visuceļutaisīšana.11.Tāgalvasnauda.

Visas izskaidrošanas priekš tiem, šinī zemnieku ruļļu grāmatā pieminētiem priekšrakstiem un nosacīšanām top atrastas iekš tās zemnieku valodā sarakstītas muižas ruļļu grāmatas. Valkas pilsētā 16-tā dienā tā april mēneša 1820-ta gada.

C.H. Budberg, prezidents,Edv. Bruggen, priekšnieka vietnieks,G.B. Rozen, Assassers,E.Victinghoff, Assassers,Ch. Vrangell, Assassers,J. Langhammer, Sekretērs.

Vidzemes Zemes mērošanas Komisijas zīmogs, 1809.g.

Mazsalacas pagasta piederīgam Melhioram Kārlim (Salisbergam) dotās brīvības grāmatas noraksts.

Autoratulkojumsnovācuvalodas.

1804. g.

Pēc tam kad es apakšā parakstījusies esmu mana Mazsalacas dzimtcilvēka, sulaiņa Mel-chiora Kārļa, kuru esmu ar vēstījumu sev izņēmusi no citu muižas dzimtcilvēku vidus, saskaņa ar mantošanas un tiesību pārņemšanas noslēgto līgumu par Mazsalacas un Ibdenes muižām starp mani un maniem bērniem ....tā ...180... . g., ilggadīgos uzticamos kalpojumus apsvērusi un esmu apņēmusies viņu tā nopelnu dēļ par manu personu atalgot, tad es ar šo atlaižu, šīs atklātās brīvības grāmatas spēkā, mana vīra godīgā klātbūtnē un līdzparakstā, minēto su-


2�

laini Melhioru Kārli, dodot uzvārdu „Salisberg”, viņa sievu Helēnu Mariju un viņa 3 meitas, vārdā Marija, Sofija un Jūlija, visus kopā, no viņu dzimtpadotības, ar kādu tie man līdz šim piederēja, tā kā viņi no šī brīža savā brīvā stāvoklī var visādā veidā, kā viņiem patīk, un pēc likuma atļaujas ir iespējams un derīgi, dzīvot un priecāties; es tagad īstā likuma kārtā atsakos priekš manis, maniem mantiniekiem un mantojuma ņēmējiem no Melhiora Kārļa Salisberga un viņa dzimtas dzimtpiederības ne tikai svinīgi un likumīgi, bet arī vispaklausīgi lūdzu visas augstas un zemas Zemes valdības iestādes viņu kā brīvu vīru atzīt un viņu viņa turpmākā kārtīgā darbā pienācīgi atbalstīt. Visa teiktā apliecībai es esmu šo atklāto brīvības grāmatu ne tikai parakstījusi un zīmogu pielikusi, bet arī vispaklausīgi lūdzu augsti godātu Ķeizarisku Rīgas apriņķa Zemes tiesu to pienācīgi apstiprināt un korroborēt.

Tas noticis Rīgā, 30. jūlijā, 1804. g.

Marija Helena Estere Homas, dz. Baronese f. Rīš (Riesch), (zīmogs)Josefs de Homas, kā godīgs asistents, (zīmogs)

No Ķeizariskas Rīgas Zemes tiesas tiek ar šo atvaļināta kapteiņa Jozefa de Homas un viņa sievas Marijas Helenas Esteres von Homas, dzim. Baronese von Riesch augšā stāvošie parak- sti kā īsti apliecināti. Tā noticis Rīgā, pilī, 1804. g. 11. augustā.

Ķeizariskas Rīgas Zemes tiesas vārdā:

R. brīvkungs Ungern-Sternbergs, Zemes tiesnesisJ.G. Gerb, sekr.Nr. 1487. (Zīmogs)

Melhiors Kārlis Salisbergs ir Jenkus māju mirušā īpašnieka Jāņa Kužēna un viņabrāļavirsskolotājaunstārastaKārļaKaužēnamātestēvs.Tātadviņumāteirvienanominētām3meitām(R.C.).

Pēc Valtenbergu (Mazsalacas) muižas pagasta tiesas šņoru grāmatas no 1��1. g., protokola noraksts no 21. jūlija 1��. g.

1864. g.

Šinī dienā tika pēc to muižas dzimtlielkunga baron von Vietinghoff uzdošanu no 14. juli š. g. pie pagasta tiesas uzsacīts tie tagadējie rentes kontrakti no 23. april 1865. g. tādēļ, ka mājas uz pārdošanu liks, šiem apakšā uzzīmētiem saimniekiem, kuri bija tagad atnākuši:

1. Jaun Dukse, Jān Kakting2. Vec Kaktin, Spric Kakting,3. Jaunstrundes, Indrik Strunde, 4. Vec Purlaur, Tenis Daugul,5. Vec Silpaut, Ādam Silpauž, 6. Kalna Ķūrēn, Anc Ķūrēn,


2�

7. Jaun Purlaur, Juris Purlaur,8. Ore, Tenis Ore, 9. Jaunsilzemniek, Tenis Ore, 10. Pimpe, Kriš Melnalksne, 11. Sidrabkal, Tenis Zveiniek, 12. Ķespar, Ādam Bērzin, 13. Kalna Mežanc, Jēkab Daugull, 14. Ķūrēn Dreiman, Pēter Muižniek, 15. Kaln Jānītmač, Tenis Tīlik, 16. Mālu Vāciet, Mārtin Praul, 17. Vec Silzemniek, Jān Peide, 18. Lejas Ķūrēn, Jān Muižniek, 19. Maz Peide, Jān Bērzin, 20. Vec Līce, Bērzin, 21. Pēkšēn, Ādam Pēkšēn, 22. Vec Dukse, Jēkab Dukse, 23. Vec Darzin, Ans Reiter, 24. Jaun Darzin, Mārtin Kokenberg, 25. Vec Kalej, Jān Ancsmit,26. Kabzeme, Jēkob Kažok, 27. Vec Ķeizer, Tenis Silin, 28. Šķobe, Kārl Skiobe, 29. Pura Muižniek, Juris Vikman, 30. Lejas Melke, Jān Melke, 31. Kalna Kruje, Tenis Kruje, 32. Kurpniek, Rein Krumholc, 33. Jaun Ramat, Kriš Silpaut, 34. Nurmik, Tenis Pēkšēn, 35. Vec Ķimen, Jēkob Ķimen, 36. Purmal, Juris Mellalksne, 37. Vec Talce, Ādam Silin, 38. Sakalaur, Pēter Lezdin, 39. Kūtszemniek, Tenis Kaužēn, 40. Jaun Oļļa, Tenis Oļļa, 41. Jaun Līce, Anc Kaužēn, 42. Jaun Kaktin, Ādam Jaunalksne, 43. Vec Strunde, Adam Jaunalksne, 44. Upes Peide, Tenis Kruja,45. Jaun Lielsīman, Tom Jurka,46. Vecpeide, Jān Peide, 47. Būdelniek, Jakob Seleniek, 48. Jaun Zem, Jakob Bunkovskij, 49. Jaun Ķimen, Kriš Sālzirn, 50. Teterīt, Tenis Sālzirn, 51. Lejas Mežanc, Juris Jurka, 52. Lejas Kruje, Jān Jurka, 53. Jaun Vītin, Tenis Vītin,


29

54. Vec Topse, Anc Topse, 55. Jaun Rauske, Kriš Nolle, 56. Vec Vilklauzne, Juris Talce, 57. Lejas Vītin, Kriš Ādmin, 58. Pura Vītin, Tenis Lūsa, 59. Kūla Libuž, Silpaut60. Jaunvilklauzne, Tenis Kaužen, 61. Vec Jenkus, Jān Kaužēn, 62. Silin, Jān Ancšmit, 63. Šķute, Mārtin Pēkšēn,64. Kažok, Mārtin Kažok, 65. Vidus Talce, Ādam Vidausk, 66. Kalnmač, Richard Buile, 67. Lācekaln, Tenis Silpaut, 68. Ruice, Pēter Ruice, 69. Sapraš, Kriš Kundzin, 70. Lūse, Jākob Lūse, 71. Vec Oļļa, Jān Vītin, 72. Jaun Topse, Pēter Lūse, 73. Ceļa Kundzin, Jakob Kundzin, 74. Ķāve, Pēter Vītin, 75. Jaun Uten, Juris Luste, 76. Vītin Ķimen, Pēter Vītin, 77. Tēcēn Libuž, Tēcēn, 78. Vec Rauska, Mārtin Rundik, 79. Kaln Ramat, Kriš Silpaut, 80. Gaile, Spric Gaile,81. Silauniek, Jān Skujin, 82. Radzin Talce, Jān Ādmin, 83. Vec Blanksīman, Jān Kruje, 84. Smiltskalej, Anc Smiltskalej, 85. Lucas, Tenis Vītin, 86. Jaun Muižniek, Tenis Muižniek, 87. Vec Nigul, Spric Nigul,88. Kalnin, Jākob Lapin,89. Vec Vītin, Tenis Vītin,90. Vec Dīriķ, Jān Lauzne, 91. Rīse, Jēkob Rīsberg,92. Lejas Ramat, Spric Ramat, 93. Jaun Jurka, Tenis Jurka, 94. Roska, Tenis Tīlik, 95. Nuķekalej, Jān Nuķe, 96. Eglīt, Tenis Vientul,97. Jaun Dīriķ, Matīss Zaķe, 98. Garkaln, Jān Lauzne, 99. Pirtsmež, Tenis Silleniek, 100. Braslin, Mārtin Celms,


�0

101. Jaun Nigul, Jur Kalnin, 102. Ievulic, Jēkab Kampūs, 103. Dožen, Jēkob Roman, 104. Melpēter, Jān Kampus, 105. Promuld, Adam Jaunalksne,106. Spric Daugul, Jān Daugul,107. Spric Daugul, Ādam Daugul, 108. Kollas, Rein Tīlik, 109. gala Talce, Jān Tīlik, 110. Puņmut, Rein Tīlik, 111. Bērzauniek, Rein Tīlik, 112. Jaun Peide, Jān Gaigal, 113. Vec Loja, Ernst Daugul, 114. Pilikser, Jān Tīlik, 115. Jaun Loja, tam vietniekam Ernst Daugul,116. Tīlik, Mārtin Tīlik, 117. Vec Jurka, tam vietniekam tēvam Kriš Jurka, 118. Ķūze, Adam Ķimen, 119. Muceniek Libuž Purlaur,120. Jān Silpaut, Anc Silpaut, 121. Čukur, Tom Čukur,122. Krūkle, Tenis Neuman, 123. Vec Muižniek, Anc Kaužen, 124. Kalna Melke, Ādam Alksne, 125. Vec Lielsīman, Adam Talce, 126. Penka, Jēkob Silin, 127. Vec Uten, Anc Luste, 128. Kaužēn, Adam Kaužēn, 129. Kangur, Adam Kangur,

23.jūlijāvēluzteikts21.jūlijāpiepagastatiesasneatnākušiemsaimniekiem:

130. Jaun Jenkus, Mārtin Ārgal,131. Lejas Jānītmač, tam pērminderam Tenis Seleniek,132. Lejas Kundzin, Mārtin Upe, 133. Nolle Kundzin, Adam Nolle, 134. Cūkundz, Jān Cūkundz,135. Lejas Jānītmača Kriša un Jēkaba Kažoku aizgādņiem.

Priekšsēdētājs J. Kampūs.Piesēdētāji: Pēter Tobīs, Pēter Tīlik, Juris Purlaur, Juris Talce.Vasts vecākais Adam Roman,Vasts vecākais Jur Muižniek.

Pēcpagastatiesasprotokolano13.oktobra1864.g.baronsFītinghofsuzdoduzsacīt14saimniekiem,katiemir23.aprīlī1865.g.nosavāmmājāmjāiziet,tādēļ,katāsircitiempārdotas.Tieir:


�1

1. Ķespars,2. VidusTalcis,3. VecTalcis,4. Tēcēns,5. LejasVītiņš,6. KalnaMežancs,7. Dožens,8. JaunKaktiņš,9. Piliksers,10. Ķeizars,11. Silaunieks,12. VecTopsis,13. LejasRamats,14. Rīsis.

Pēc daudziem protokoliem šinī pat šņoru grāmatā redzams, ka barons izliek tamnepatīkamussaimniekusizviņumājāmbezjebkādasatlīdzībasparviņuceltāmēkām,izkoptiemdārziemu.c.saimniecībasuzlabojumiem.

Beztamjauiepriekšējosgadosvairākaszemniekuzemesmājasirmuižaszemeipie-vienotas,tāapgrūtinotpārējāsklaušumājasarvēlparjaunupienākušāmnodevāmunkalpošanām. Tāpat tapa vairākas klaušu mājas ar labu zemi pārmainītas pret kvotesmājāmarmazvērtīgākiemlaukiem.

Izraksts no Valmieras apr. Zemes grāmatu nodaļas Nr. 1��-I aktēm.

Sekošas 135 Mazsalacas (Valtenbergu) muižai piederošās klaušu jeb vaku zemes mājas ir 27. oktobrī 1864. g. pārdotas tapušas:

Nr. Mājas vārds Lielums Īpašnieks Iepirkšanas cena1. Bērzaunieks 10dald. MārtiņšTīliks 1600rub.sudr.2. Būdelnieks 10dald.1grasis TenisSedlenieks 1300r.s.3. JaunDarzins 7dald. JānisMelķīss 950r.s.4. JaunDaugulis 8dald.19gr. FricisDaugulis 4700r.s.5. VecDaugulis 44dald.64gr. FricisDaugulis 7500r.s.6. JaunDīriķis 19d.66gr. MatīssSaks 2600r.s.

7. Dožēns 30d.31.gr.IndriķisunAdams

Lūši 500r.s.8. JaunDuksis 28d.23.gr. JānisApsīts 4600r.s.9. Ievulīcis 8.d.29.gr. JēkabsKampūzs 1200r.s.10. Gailītis 7.d. MārtiņšGailis 900r.s.11. Garkalns 14.d.17.gr. JānisLauznis 200r.s.


�2

12. VecJenkus 28.d.72.gr. JānisKaužēns 5000r.s.13. KalnJānītmačs 26d.76.gr. TenisTīliks 5800r.s.14. LejasJānītmačs 29d.59.gr. KrišsKažoks 5000r.s.15. Jaunzems 7.d.40gr. JurisBankovskis 1000r.s.16. VecJurka 38d.25gr. TenisTalcis 7000r.s.

17. Kabzemis 28d.9gr.JēkabsunJuris

Kažoki 5000r.s.18. JaunKaktiņš 36d.65gr. JānisKaktiņš 6000r.s.19. VecKaktiņš 40d.60gr. SpricisKaktiņš 7200r.s.20. VecKalejs 10d. JānisAncšmits 900r.s.21. Kalniņš 7.d. JēkabsLapiņš 800r.s.

22. Kalnmačs 35d.73.grRichardsunJānis

Buiļi 5700r.s.23. Kangurs 16d.42.gr ĀdamsKangurs 3200r.s.24. Kažoks 15d.7.gr. MārtiņšKažoks 2500r.s.25. Kaužēns 35d.66.gr JānisGaigals 6500r.s.26. Ķespars 8d.70gr. JānisBērztīss 1200r.s.27. Ķeizers 21d.28.gr KasparsVītiņš 3400r.s.28. Ķāvis 16d.74.gr. PētersVītiņš 2700r.s.29. JaunĶimenis 7d.66gr. KrišsSālzirnis 1150r.s.30. VecĶimenis 23d.75gr. JēkabsĶimenis 3600r.s.31. ĶimenVītiņš 14d.18gr. JānisVītiņš 2000r.s.32. ĶūrēnDreimanis 13d.52gr. PēterisMuižnieks 2300r.s.

33. KalnĶūrēns 25d.72gr.AncisunĀdams

Ķūrēns 5300r.s.34. LejasĶūrēns 20d.77gr. AncisMuižnieks 4500r.s.35. Kolla 24d.36.gr. JēkabsTīliks 4500r.s.36. KalnKruja 32d.24gr. TenisKruja 5200r.s.37. Krūklis 7d.53gr. LibušsSilpauts 1000r.s.38. Kūtszemnieks 15d.33gr. TenisKaužēns 2800r.s.39. LejasKundziņš 31d.14gr. AnsisUpe 6300r.s.40. CeļmalKundziņš 19d.3gr. JēkabsKundziņš 3100r.s.41. NolleKundziņš 31d.17gr. JānisNolle 5100r.s.42. Kurpnieks 16d.3gr. ReinisKrumholcs 2500r.s.43. Lāčkalns 12d.21gr. TenisSilpauts 1900r.s.44. JaunLīcis 13d.23gr. AdamsOļļa 1900r.s.45. VecLīcis 13d.3gr. ReinisBērziņš 2200r.s.46. JaunLoja 36d.54gr. GeorgsDaugulis 5700r.s.47. VecLoja 29d.27gr. ErnstsDaugulis 5000r.s.48. Lucis 31d.14gr. TenisVītiņš 5100r.s.


��

49. Mālvācietis 10d.71gr. JānisPrauliņš 2000r.s.50. KalnMelkus 28d.11gr. ĀdamsAlksnis 4700r.s.51. LejasMelkus 32d.1gr. JānisMelkus 4800r.s.52. JaunMuižnieks 15d TenisMuižnieks 2400r.s.53. VecMuižnieks 32d.63gr. AncisKaužēns 4800r.s.54. PurMuižnieks 18d. JurisVikmans 2400r.s.55. Melpēters 40d.25gr. JānisKampūss 6600r.s.56. KalnMežancs 25d.83gr. MārcsČukurs 3800r.s.57. LejasMežancs 29d.24gr. AnsisJurka 4500r.s.58. Muznieks 21d.64gr. JānisPurmals 3700r.s.59. JunNiguls 10d. JurisKalniņš 1000r.s.60. NuķaKalējs 12d.29gr. MārcsKociņš 1600r.s.61. Nurmiks 24d.30gr. JānisPēkšēns 3400r.s.62. Ore 37d.58gr. TenisOre 6100r.s.63. JaunOļļa 15d.68gr. TenisOļļa 2800r.s.64. Pēkšēns 35d.23gr. JānisPēkšēns 5800r.s.65. JaunPeida 21d.85gr. ĀdamsKaužēns 3500r.s.66. VecPeida 19d.55gr. ĀdamsAlksnis 3000r.s.67. MazPeida 35d.67gr. JānisBērziņš 5400r.s.68. UpesPeida 9d.58gr. JākobsRīsbergs 1500r.s.69. Penka 14d.49gr. JākobsSiliņš 2800r.s.70. Piliksers 14d.81gr. VilhelmsRamans 2200r.s.71. Pimpis 32d. JānisMelnalksnis 5000r.s.72. Pirtsmežs 11d.86gr. TenisIevelnieks 1900r.s.73. Promulds 31d.42gr. JānisJaunalksnis 5000r.s.

74. KalnPurlaurs 35d.20gr.TenisunPēteris

Dauguļi 6500r.s.75. LejasPurlaurs 26d.46gr. KristapsPurlaurs 5000r.s.76. Puņmute 32d.59gr. ReinisTīliks 5600r.s.77. Purmals 10d.2gr. JānisKampūss 1800r.s.78. JaunRamats 22d.6gr. KrišsSilpauts 3400r.s.79. KalnRamats 24d.25gr. KrišsSilpauts 3200r.s.80. LejasRamats 19d.74gr. JākobsRieksts 2600r.s.81. JaunRauska 18d.62gr. KrišsNolle 3000r.s.82. Rīskalns 22d.53gr. MārtiņšRīsbergs 3000r.s.83. Ruics 7d.65gr. PētersRuics 1000r.s.84. Skalaurs 19d.70gr. PētersLegzdiņš 3100r.s.85. Sapraša 18d.16gr. KrišsKundziņš 2900r.s.86. Sidrabkalējs 31d.81gr. TenisZvejnieks 5200r.s.


��

87.JaunBlankSīmanis 19d.51gr. ĀdamsSīmanis 2900r.s.

88.VecBlankSīmanis 25d.50gr. JānisKruja 3750r.s.

89. JaunLielSīmanis 25d.60gr. TomsJurka 4200r.s.90. VecLielSīmanis 24d.10gr. ĀdamsTalcis 4000r.s.91. Silaunieks 16d.7gr. KasparsGolde 1900r.s.92. Siliņš 13d.40gr. TenisAnšmits 1700r.s.93. JaunSilpauts 10d. KrišsSilpauts 1500r.s.94. VecSilpauts 25d.67gr. ĀdamsSilpauts 4400r.s.95. JaunSilzemnieks 26d.81gr. TenisOre 4800r.s.96. VecSilzemnieks 20d.29gr. ĀdamsPeida 3900r.s.97. Šķoba 26d.25gr. KārlisŠķoba 4000r.s.98. Smiltskalējs 7d.87gr. AncisSmiltskalējs 1200r.s.99. JaunStrunda 19d.59gr. IndriķisStrunda 3000r.s.100. GalTalcis 30d.28gr. JānisTīliks 5000r.s.101. VecTalcis 28d.32gr. LaursĀdminis 4500r.s.102. VidusTalcis 25d.34gr. GeorgsDaugulis 4000r.s.103. Tēcēns 9d.20gr. SpricsRamats 1450r.s.104. Teteris 10d. TenisSālzirnis 700r.s.105. Tīliks 38d.63gr. MārtiņšTīliks 6800r.s.

106. JaunTopsis 19d.52gr.ViļumsunPēteris

Lūši 3150r.s.107. VecTopsis 26d.24gr. VilhelmsRamans 3900r.s.108. JaunUtēns 20d.59gr. ViļumsLuste 3100r.s.109. VecUtēns 13d.46gr. AncisLuste 2200r.s.110. JaunVītiņš 32d.83gr. TenisVītiņš 5300r.s.111. LojasVītiņš 36d.55gr. MārtiņšOļļa 5800r.s.112. Vec-Vītiņš 38d.67gr. TenisVītiņš 6200r.s.113. Jaun-Vilklauznis 18d.30gr. KārlisKaužēns 2500r.s.114. Vec-Vilklauznis 20d.71gr. JurisTalcis 2650r.s.115. Cūkundzis 28d.16gr. JānisCūkundzis 4500r.s.116. Dadze-Dreimanis 7d. JēkabsLūsis 900r.s.

Uzmājaskartēmvēlākparakstusdevuši:

Nr. Mājas vārds Lielums Īpašnieks Iepirkšanas cena117. Brasla 8d.59gr. MārtiņšCelms 1300r.s.118. Vec-Dadzis 16d.88gr. AncisReiters 2450r.s.


��

119. Vec-Dīriķis 29d.5gr. JānisLauznis 3500r.s.

120. Vec-Duksis 23d.42gr.JēkabsDuksis,ĀdamsDuksis 3400r.s.

121. Eglīte 10d.78gr. TenisVientuls 1700r.s.122. Jaun-Jenkus 27d.26gr. MārtiņšĀrgals 4500r.s.123. Jaun-Jurka 30d.38gr. JānisJurka 5900r.s.

124. Ķūzis 34d.24gr.ĀdamsĶimens,AndrejsĶimens 5100r.s.

125. Krūklis 16d.49gr. TenisNeimanis 2500r.s.

126. Lejas–Kruja 24d.27gr.JānisJurka,Ancis

Jurka 4000r.s.127. Vec-Nigulis 28d.25gr. SpricisNigulis 4400r.s.128. VecOļļa 20d66gr. JānisVītiņš 4200r.s.129. Radziņ-Talcis 24d.87gr. JānisĀdminis 4000r.s.130. Vec-Rauska 33d.88gr. MārtiņšRundiks 5400r.s.131. Roska 34d48gr. TenisTīliks 5400r.s.132. Šķute 22d.31gr. MārtiņšPēkšēns 3600r.s.133. Vec-Strunda 24d.41gr. ĀdamsJaunalksnis 3900r.s.134. Čukurs 30d.12gr. TomsČukurs 4800r.s.135. Pur-Vītiņš 28d.19gr. TenisLūsis 4500r.s.


��

VIEDZĪVOTĀJIUNSAIMNIECĪBAS

Pagastāpēcpēdējās1935.g.skaitīšanas2536iedzīvotāji,notiem1172vīrieši,1364sievietes.

Vecsaimniecību–203,jaunsaimniecību–112,amatniekuzemju–31,citumazākuzemesvienību38,kopā–384saimniecības.

Pēc1889.g.likuma,kamazākipagastiapvienojamiarlielākiem,pagastampievienoMazsalacas mācītāja pagastu, astoņas saimniecības un magaziņu, kā: Kulpi, Šķesteri,Dreimanīti,Pikātu,Streiķi,Sniedzēnu,Varkali,Metenieku.

PagastarobežasnoapaļojotLatvijasvaldībaslaikānopagastaatdalasešpadsmit,bettampievienonocitiempagastiemsešasmājas.

No pagasta atdalītas: Aizsalacā – Streiķis, Sniedzēns, Varkalis, Metenieks, Ķāvis,Penka,VecunJaunutēni,Priede,Cūkundzes,kāarīdraudzesskola–pieSkaņkalnespagasta.Kabzeme,Doburis–pieRozēnupagasta.

Ķimeņvītiņi,Vec-unJaunlielsīmaņi–pieIduspag.Pagastampievienotas:Stūris – no Rozēniem, Rūķis, Raudīte, Ārnis – no Ternejas; Oļļa un Bērziņš – no

Rūjienaspagasta.Muižascentradaļa,70pūrvietasstarpmuižuunMazsalacaspilsētu,piešķirtasbij.

īpašniekambaronamOskaramFītinghofam.Šimīpašumamdotsnosaukums„Aizupe”.

Aurupīte Mazsalacā. VNM,inv.nr.36510.


��

Mazsalacasmuižaipiederēja:1)Pusmuižas:Ungurmuiža,Drona,Nikucis,Nuķi,Mellaķīss.Tagadsadalītasjaunsaimniecībās.2)Monenieki:Vecmauriņi,Inči,Lieljānis,Veckravaiņi,Jaunkravaiņi,Muciņas.3)Krogi:Prāmja,Baznīcas,Nuķa,Blankas,Mellāķīša,Krastiņa,Ķerzas.4)Magaziņas:Nuķa, Raganas, Mācītājmuižas. Raganas magaziņā tagad novieto nespējnieku

patversmesproduktus,NuķaunMācītājmuižas–pievienotasattiecīgiemvalstsfondagabaliem.Latvijaspagastumagaziņasizbeidzsavupastāvēšanu1917.g.pavasarī,valstsjukulaikos.

5)Dzirnavas;Nuķīarūdensspēkuunmotoru,vilnaskārstuveunvērptuve;Raganāarvēju,tagad

nedarbojas.6)Mežsargi:Laivinieks,Ārnis,Ramata,Raudīte,Rūķis,Priede(tagadpieSkaņkalnes).

Mazsalaca. Ceļu krustojums Matīši-Rūjiena. VNM,inv.nr.36119.


��

VIADMINISTRATĪVĀS,TIESUUNPĀRĒJĀSPAGASTA

PAŠVALDĪBUIESTĀDES

Mazsalacaspagastapašvaldībasseniepriekškaradokumentiiznīcinātilieliniekulaikā.Atlikušidažisējuminopagastatiesassēžuprotokoliem,sākotar1821.g.Dzimtbūšanasun klaušu laikos iz latviešu vidus ieceltie pagasta jeb valsts vecākie un tiesneši bijmuižniekudarbauzraugiunvagariunuzliktosoduizpildītāji.

Kāizprotokoliemredzams,tadpagastatiesassēdesirnotikušasdiezganbieži,vairākasreizesmēnesī,patiknedēļas.Sēžutelpasatradāsmuižā,nokungaierādītātelpā.Kāsodiirspriestigandrīztikaispieķuunrīkšusitieni,pa10,20un30uzdrēbēm,uzkreklu,uzplikumiesu,retikadcietums,betbiežāknaudassodi,sudrabarubļi,kapararubļi,arīdalderi,parlabupagasta,nabagu,vaibaznīcaslabā.Sodusuzliekparlaikāneierašanosmuižādarbos,parlamāšanos,kaušanos,piedzeršanos,zādzībām,robežuķildām,parādunemaksāšanuu.t.l.Policijasuntiesasvarapiederējaneierobežotimuižniekam.

Tikai ar 1860. g., 1864. g. un 1866. g. zemnieku un pagasta pašvaldību likumiemiesākaspatstāvīgas,nopašupagasta ievēlētaspagastavaldesunpagastatiesas.Aršogadutadarīsākaspatstāvīgupagastanamucelšana.Kā jauaizrādīts,Mazsalacātādstapaceltsjaunāmiestacentrā1867.g.,iesvētīts1868.g.

Sākotar1821.g.līdzšimpagastāirdarbojušiesap30pagastavecāko,tāpatap30tie-saspriekšsēdētāju,13darbvežu,vairākipagastapadomespriekšsēdētāji,daudzipolici-jaskārtībnieki.

PAGASTA VECĀKIE

1823.g.24.martāminētsLejasKundzins,1834.g.AncisKaužens,1839.g.JurisBērziņš,1853.g.ReinisTīliks,JānisĀdminis,1854.g.JānisĶimenis,MārtiņšĀrgals,1856.g.JurisMuižnieks,TenisOre,1860.g.ĀdamsRomans(Doženā),1865.g.KrišsMellalksne,1865.g.maijāFricisTīliks,T.Sedlenieks,1867.g.nofebr.TenisOre,K.Nolle,T.Sedlenieks,1876.–1879.g.ĀdamsĶūrēns,1879.g.–1894.g.4.IIIKārlisŠķoba,1894.g.–1903.g.PēterisApsīts,1903.–1908.17.IVJānisOre,1908.17.IV–1912.5IIIMārtiņšSedlenieks,1912.5.III–1917.g.martam–KārlisŠmits,1917.g.marta–1917.g.novembrimRobertsGailis,


�9

Nonovembra1917.g.–janv.1918.g.Ilieliniekulaiks,1918.g.janv.–1918.g.decembrimKārlisŠmits,Nodec.1918.g.–maijam1919.g.IIlieliniekulaiks,1919.g.20.jūlija–14.sept.RobertsGailis,1919.g.14.sept.–1921.g.13.IAdamsPlūme,1921.13.I–1921.g.1.IIIViļumsŠluncka,1921.g.1.III–1922.g.30.VIndriķisPurmals,1922.g.30.V–1924.g.10.XIIJānisHincenbergs,1924.g.14.XII–1928.g.9IIIArnoldsRiekstiņš,1928.g.9.III–1938.g.AntonsTobīss,1938.g.–1944.g.JānisDaugulis.

PAGASTA PADOMES PRIEKŠSēDēTĀJI

1924.g.3.XII–1931.KārlisVeide,1931.g.–tagadneiFricisTīliks.

PAGASTA TIESAS PRIEKŠSēDēTĀJI

1821.g.19.janvārī–stārastsInceJānis(pēcmājasvārda),1823.g.20.IIIVecKlingerTenis,1824.g.24.VItaspats,tagadaruzvārduTenisOre,1829.g.InceJānVikman,1835.g.jūn.–1839.g.maijam–KristapKakting(Jaunkaktiņos),1839.g.maija–1841.g.18.III–PētersAlksne,arīJaunalksne,1841.g.18.III–1852.g.PētersDaugulsVec-Mauriņā,1852.g.–1853.g.maijamAncisJurka,1853.g.maija–1856.g.maijamAdamsAlksne,1856.g.maija–1859.g.maijamMārtiņšTīliks,1859.g.maija–1862.g.okt.JānisKaktiņš,1862.g.okt.–1865.g.maijamJānisKampūss,1865.g.maija–1867.g.febr.TenisOre,1867.g.febr.–1868.g.JurisTalce,1868.g.–1871.g.JānisKaktiņš,1871.g.–1874.g.AdamsTalce,1874.g.–1877.g.AdamsUpe,1877.g.–1880.g.TenisOre,1880.–1919.g.20.jūlija–1929.g.29.IAntonsTobīss,1929.g.29.I–1931.g.19.XGustafsKrumholcs,1931.g.19.X–1934.31.XIIJēkabsZilpaušs,1934.g.31.XII–līdztagadnei–KārlisŠomass.

PAGASTA DARBVEžI

Pirmā„Waltinberga Muiža”tiesasgrāmatāno1821.gada19. janv.–1836.g.24.apr.


�0

protokolusrakstījušidažādirakstveži,kāpieņemamsmuižasskrīveri.Otrā„Waltenbergu Muischas Walsts Teesas Protokoll Grahmata”no1838.g.18. janv.

–1840.g.30.dec.pirmāl.p.apakšāparakstās„hinfortgesetzt von J. Ohre 20. IX 1838.”Unstūrī„I. Kaktin”.Tātadpašupagastaļaudis.

Trešā„Waltenbergu Muischas Prottokolles Grahmatā”no1841.g.7.janv.–1846.g.apr.pirmāl.p.atzīme:„angefartigt von G. Daugull”,betbeigulapāparaksts:„Paggasta Teesas Skriweris G.Daugull zu Salizburg”.

„Waltenbergu Muischas Pagasta Teesas Schnohru Grahmatā”no1852.g.21.febr–1867.g.7.jūnijamkāskrīverisparakstās“G. Dausull”.

1838.g.I.KaktinunJ.Ohre(JānisOreVecKliņģerī),1841.g.unturpmākG.Daugulls,1852.g.–1867.g.G.Daugulls,1867.g.–186923.IVTenisJaunalksnis,1869.g.23.IV–1871.g.12.XIIGustsDaugulis,1871.g.4.XII–1873.g.15.XIIAntonsAlksnis,1873.g.15.XII–1891.g.28.VIIITenisZilpaušs,1891.g.28.VIII–1900.g.maijamKārlisPaukiņš,1897.g.maija–1900.g.AugustsKarstiņš,1901.g.–1906.g.KārlisVēbers,1906.g.–1917.g.OttoKļaviņš,1917.g.–tagadnei(1944.g.)AugustsKrastiņš,1919.g.5.nov.–tagadneidarbvežapalīdzeEmmaKažoks,dz.Reiters.

KANCELEJAS IERēDņI

1926.g.1.nov.–tagadneiJānisLūsis,1927.g.līdzmartamKārlisSvīķis,1927.g.apr.–1929.febr.PēterisDābols,1929.g.1.febr.–1930.g.1.apr.KārlisMelnalksnis,1930.g.jūnija–1930.g.okt.ElzaOliņš,1930.g.1.nov.–1932.g.1.sept.ArnoldsKovisārs,1932.g.1.okt.–1935.g.14.oktobrimAustraKreicmanis,līdzmiršanai,1936.g.10.nov.–tagadnei(1944)ValtersĀdminis.

Ar 1889. g. likumu tiek atceltas līdzšinējās vācu muižnieku rokās atrodošāsadministratīvāsuntiesuiestādes.Bruģukunguvietānākzemniekulietukomisāri,kampakļaujpagastavaldes,betdraudžutiesasatvietomiertiesas,kaspārraugapagastatie-sas.Aršīpašagadalikumutiekatceltasarīmuižasunpagastapolicijauntāspienākumusizpildavaldībasiecelti„uradņiki”.

Latvijasvaldībaslaikāpagastosparkārtībuundrošībugādā„vecākie”un„jaunākie”policijaskārtībnieki,kāarīaizsargi.Pagastaaizsargunodaļanodibināta1919.g.16.aug.,1936.g.pagaststopabalstaarLs250.


�1

POLICIJAS KĀRTīBNIEKI

Mazsalacaspagastākāvecākiepolicijaskārtībniekidarbojušies:

No1919.g.27.maija–1921.g.febr.VilhelmsBole,1921.g.febr.–1922.g.1.sept.HermanisVītiņš,1922.g.1.sept.–1922.g.1.okt.JānisGirgensons,1922.g.1.okt.–1925.g.1.janv.JānisLūsis,1925.g.1.janv.–1928.g.martamFricisGrava,1928.g.marta–1935.g.1.okt.GerhardsŠics,1935.g.1.okt.–1936.g.21.nov.–EduardsCeriņš,1936.21.nov.–tagadnei–KārlisPētersons.

Kājaunākiekārtībnieki:

GustavsRundiks–Krastiņgalā,GustavsLuste,JēkabsBreicis–Nuķī,KārlisPētersons–Krastiņgalā,līdz1935.g.20.maijam,AlbertsBrīgads–Nurmīkā.

TAGADēJIE PAGASTA PAŠVALDīBAS DARBINIEKI

Pagastavecākais–AntonsTobīss,palīgi–ArnoldsZasa,JānisDaugulis,PāterisJa-kobsons,AugustsVīķis.

PadomespriekšsēdisFricisTīliks.Pagasta tiesas priekšsēdētājs – Kārlis Šomass, tiesneši: Arnolds Bundža, Harijs

Jākobsons,JēkabsPutniņš.Pagasta valdes un tiesas darbvedis – Augusts Krastiņš, darbveža palīdze – Emma

Kažoks,dz.Reiners,kancelejasierēdņi–JānisLūsis,ValtersĀdminis.Pagasta vecākais policijas kārtībnieks – Kārlis Pētersons, jaunākais – Alberts

Brīdags.

Daži seno tiesas protokolu izraksti.

Tai 1821 gadd Pirma Reiza tikk RakstihtsTai 19 Janwar preeschSehdetas Starastas Intze Jahn peeSehdetaji Maurin Kaspars Zeipe

Jenkus Jurris Wittin Jahn ta Jaun Klinger Saineeze anna Suhdzeja par Sawu Kalpa seewu annu kad Schi Kalpa Seewa Bija winnai Leelu Kohku 3 Reizas sihtusi un Kalpa Seewa pa-rahdija kad ta Saineeze ar pee to Strihdesch tik vainiga kad winna to kalpa Seewu par Leeku Daudz Bija Kehzisi ar tihk Slihtim wahrdim ka jau winna arri pehtz Lihkuma Bija Strahpi pelnisi preeksch tadas Slihktas Kehzischan tad tikka no Leezeneekeem ismeklez ka abbas Bija wainigas tai Kalpa Seewai tikka noSpreezta ta Strahpes Nauda Eeksch Pagast Lahdi 1 Sid-draba Rubbuli ta Sainneezei 2 Rubbuli Eeksch Pagasta Lahdes Kappar Nauda tikk nomaksat taja pascha Brihdi.


�2

1824. 24 Junni Preeksche Sehdetaische Tennis OhrPeesehdetaji Willum Kukurbal Tennis KauschenStrapes nauda teek Teesata teem kas behrnus pee pohteschenas nau wedduschij Sakku-

laurra Jahna Seewa Eewa 60 kapeiku Skubbenah Saimneeks 1 Rub 20 Kap Kappar Kalna Jahnischmaz Saim: Kaspars 1 R: 20 K:Kappar Kalna Kurren Kalps Willums 1 R: 20 K: Kappar ta nauda wssa Paggast Lahde nomaksata.

1824. 9 Oktober Preeksche Sehdetaische Klinger Tennis Kurren Anzis Peidus Adam-sWilku Lauschen Adams Jaun Peidus Kalps Tennis dabbu 15 Sitteenu arr Speeki parr to kad winsche no Kunga Darbim bes Starrastas atLaiscanas uz mahju Gahjis.

1833. g. 11. aprīlī. Klahtbuhdami teesas vihri bija: Preekschsehdetais Jahn Wikman, peesehdetaji Willum Duksis Jahn Bankau Jahn Talze Ahdam Kundzin. Tikke nospreests ka Ahdmena Saimneeks Krisch Ahdmin dabbu 25 speeki par to, ka tas Jaun Tihse Saimneeku Tennis Tihse preeksch Teesas wihru azzim eeksch Schinkas Krohgus neschehligi plehse.

1835. g. 14ta Juhnij. Walsts Teesas Preekschsehdetais Jahn Wikman Peesehd. Kris-top Kakting, Jahn Peider, Jahn Rauske, Tennis Tihlik. Suhzetaijs Muischas Leelskungs In-drik Gulek Apsuhdzeti Tehzen Libbusch Tehzen Kundzin Ahdam Ahbel un Kalnina Skrohde-lis Jehkob Kalnin. Muischas Leelskungs suhdzeja teesai ka tee skrohdeli kas jau ir augscha peeminneti neessoht klausjuschi kad zinna bijusi us muischu suht nahkt tad tikke prassihts kapehz schee nav nahkuschi un winni atbildeja ar leekahm atbildeschanahm kad nav tikkuschi tad teesas wihri pahrdomaja un atzinne winnus wainigus un spreede scho spreedumu. Tee trihs Skrohdeli dabbu katris 18 Speeku sitteenus par neklausischanu tanni pascha diena.

Waltenbergu muischa pee Pag. Teesas tai 19ta Juhlij 1835. Preekschsehdetaijs Kristap Kakting, Peesehdetaji Jahn Talze Anz Jurke Jahn Rauske Tennis Tihlik.Suhdzetaja bija Muis-chas Istabas Meita Edde Rohska. Apsuhdzeti Muischas Sullaini Pehter Kirch Jehkob Olla un Iwan Kruzof. Ar Teezas atlauschanu nahze preekscha ta Edde Rohska un suhdzeja par teem augsch izteiktiem Sullaineem ka tee eeksch pirz gauzihi neglihschi ar winnu essiht dzihwo-juschi, kaut winna neessiht gribejusi, tad tikke no winnem isprassihts un winni neleedze, tad par tahdu beskaunigu dzihvoschanu Teesas wihri pahrdomaja un weenprahtigi Spreede scho Spreedumu Tas pehter Krisch dabbuja 30 speeku sitteenu, tas Jehkob Olla dabbuja 30 Speeku sitteenu, un tam Iwan Kruzof jamaksaPag. Lahde 6 Rubbl Kappar N.

Ta Walsts Teesas Preekschsehdetajs Kristap Kaktin issluddinaja teem Peesehdetajiem, ka lidz 30tu August1838. buhs sawim pagasta laudim zeeschi darriht zinnamu 1ma kahrta, ka pehtz to 598. nebuhs eet Wihriscieem un Seewischkeem kohpa pehrtees pirti, 2tra kahrta, pehz to 579. newaijaga kahrtis spehlet, 3scha kahrta peekodinaht teem puischeem, un meitahm, ka teem puischeem nebuhs eet naktihs pee meitahm un meitahm nebuhs pee puischeem gulleht. Jo zaur to zellahs daschadas strihdes un negodihga buschana. Un kas scham pawehle-schanam pretti darris, tiks pehz Likkumeem strahpeti, kas pee to wainigs atrasts kluhs.

KRISTAPS KAKTIņŠ

Ievērojami pagasta tiesas protokoli atrodami par minēto Kristapu Kaktiņu


��

Jaunkaktiņos.Arsavusātībaspropagandu,kaskaitējakungukrogiem,ardarbiniekunedošanu muižas darbos sestdienas vakaros un svētdienās, ar saviem sprediķiem untiesībusludināšanuļaudīm,toreizējaismuižasīpašnieksGustafsFītinghofssāktonik-nivajāt.1839.g.maijā(sk.tāg.prot.no25.V),tasuzdodpagastatiesaiizmeklēt,kāKristapsKaktiņšsavusprediķusnoturunliekizmeklēšanasrezultātusziņotmācītājaFr.E.Gulekam.1842.g.8.sept.baronsliekatkalpag.t.izmeklētparkādugrāmatu,koKr.K.licisRīgāiespiest(ĶeizaraAleksandradotāsbrīvības).1843.g.23.aprīlītoarvaruizliekizmājas.1845.g.11.sept.lieknoplēstviņavējadzirnavasunizraktaugļukokus,kaspalikušiJaunkaktiņos.

Vēl ievērojamidiviprotokolino1841.g.30.sept.par tāgadanemierudalībniekuJēkabuVirsi,konododbruģutiesai,unno1841.g.16.dec.parnemierusludināšanupretjaunatietiJākabuLaimani,konosūtadraudzestiesai.


��

VIIPAGASTASAIMNIECISKĀDZĪVE.

Budžeti

Pēdējogadubudžeti:1919.g.12325markas,1922.g.956857rubļi41kap.(Ls19137),1923./24.g.Ls24820,1924./25.g.Ls26233,1931./32.g.Ls37900,1932./33.g.Ls39200,1933./34.g.Ls26200,1934./35.g.Ls25400,1935./36.g.Ls29300,1936./37.g.Ls33500,1937./38.g.Ls41200.

Pēc1936./37.g.budžeta,Ls33500,1936./37.saimniecībasgadāizdots:

a)Sociālaiapgādei.NaudāLs2377,28,pārtikāLs2133,90,apģērbāLs62,50,trūcīgo

Mazsalaca. “Nabagu galdi”. Ap1915.g.,M.Lustesuzņēmums. VNMfondi.


��

bērnu apgādei patversmē Ls 164,30, ģimenēs Ls 157,99 u. c. vajadzībās – kopā Ls5694,47.

b)Veselībaskopšanai.Pagastādarbojassākotar1926.g.15.jūniju–kārajonaārstsDr.VernerKugers,ardzīvesvietuMazsalacaspilsētā,pagastampiederošānamā.Pa-gastavecmāteAlmaLācis,dzīvoNikučos,6kmnopagastnama.Tosalgovaldība,betpagastsdodbrīvudzīvokli,apkurināšanuunapgaismošanu.BeztampagastspiedalāsMazsalacasunapkārtnesveselībasaizsardzībassavienībasslimnīcasuzturēšanā,pēdējāgadāarLs170.

c)Izglītībasveicināšanai.Izglītības iestāžu uzturēšanai un veicināšanai pagasts izdod 1936./37. g. Ls 4828.

Šinī summā ietilpst izdevumi ēku uzturam un remontam, mācības līdzekļu iegādei,trūcīgu skolnieku pabalstam ar grāmatām, drēbēm un kopēdināšanu, skolas ārstam,apkalpotājamutt.SkolumazpulkiemziedotiLs50.Skolotājualgasmaksāvalsts.

Pagastsuzturtrīspagastskolas,vienanotām6klasu(Līča),divas4klasu(RaganasunRauskas).Beztampagastspiedalāsarīpievalstspamatskolas5.un6.klasesuzturēšanasMazsalacaspilī,maksājotparsavarajonaskolniekiemskolasnaudu,Ls20parkatru.

Slimnīca, ārsti

Slimnīcadibināta(apstiprināta)1930.g.24.janvārī.KātāsdibinātājsskaitāsMaz-salacaspilsētas,Mazsalacas,Skaņkalnes,SēļuunVecatespagastupašvaldības,kopā9pašvaldības,ar8000iedzīvotājiem.Slimnīcasierīkošanaisavienībasaņem1930.g.jūlijānoTautaslabklājībasministrijaspabalstuLs.5000.Pēcizdarītaspārbūves1930.g.vasarāmed.FeldšeraFr.Zoltneranamā,Pērnavasielā15,slimnīcasatklāšananotiek1931.g.6.janvārī.Sākumāslimnīcaiirtikai12gultasslimniekiem,bettagadtoskaitspaplašināts

Mazsalacas slimnīcas palāta. 1935.g.


��

uz20.SlimniekudienasmaksasnoteiktasnoLs3līdzLs4,50.PieslimnīcaspastāvarīRentgenakabinets,koiekārtojisunvadaslimnīcaspārzinis.Dr.V.Kuglers.Operācijuizvešanaiizsaucārstuspeciālistu,operatoruDr.E.JonunoRūjienas.Slimnīcādarbojasvienamāsaundivasapkopējas.Slimnīcairizrādījusiesnepieciešamaplašaiapkārtnei,jo tanī ārstējas ne tikai savienībā ieejošo pašvaldību iedzīvotāji, bet arī daudzi no ci-tiempagastiem.Ārstējamoslimniekuskaitsarvienaudzis.1932.g.slimnīcāveseļojās123slimnieki,bet1936.g.viņubijjau223.Pēdējāgadābijušas3519slimniekudienas,izdarīta91operācija,ambulatoriskiārstējušās102personas.Pateicotieslietpratīgiuntaupīgaisaimniekošanai iekrātskapitālsapLs15000.Pēdējā laikāpieņemts lēmumspargruntsgabalaiegūšanuunjaunasslimnīcascelšanu.

BeztampagastaiedzīvotājiemvēlsasniedzamsarīSkaņkalnesunSēļupagasturajo-naārstsdr.Ed.Ērmanis,kasarīdzīvoMazsalacaspilsētā.Kāārsteszobuslimībāspilsētāprivāti praktizē Anna Rauskas un Melngalvja j-kdzes. Padomus un pabalstus bērnukopšanā sniedz L. Sarkanā Krusta punktā. Pie ārstniecības personāla pieskaitāmi arīmed.FeldšerisFr.ZoltnersunveterinārfeldšersArn.Bukbārdis.ZālesuncitiārstniecībaslīdzekļidabūjamivietējamprovizoramNikolajamDaugulimpiederošānormālaptiekā.

Pagasta īpašumi.

Pagastampieder:1)pagastanamsarblakusbūvi–klēti-kūti-pirti,2)rajonaārstanamsarblakusbūvi–malkasšķūni,3)Trīsskolasnamiarblakusbūvēm,Raganasskola,Līčaskola,Rauskasskola,4)Nespējniekupatversmearblakusbūvi,5)Vienamagaziņa,netālunoRaganskolas,tanīnovietonespējniekuuzturasproduk-

tus, Nuķa magaziņa un bij. mācītāja pagasta magaziņa, piešķirtas attiecīgo fonduīpašniekiem.Šīsmagaziņasizbeigušassavudarbībukaraunjukulaikā1917.g.,

6)ApbūvesgabalsMazsalacaspilsētāNr.236F.PagastanekustamasmantaskopvērtībaLs1517167,-


��

VIIISKOLAS

Raganskola

Raganaspirmāspakāpespamatskolaatrodas1kmatstatumānopilsētasunpagastanama.Savunosaukumutādabūjusinotuvumāesošādīķa,apkururudensnaktīsuguņispīguļojot un kuŗā „raganas” veļu mazgājot to velēdamas. Tāpēc visām celtnēm dīķaapvidūpiedotsvārds„Raganu”,kā:Raganudzirnavas,Raganumagaziņaunarī–Ra-ganuskola.Skolasnamscelts1861.gadā,kāpirmaispagastā,iesvētītstāpašag.rudenī.NamsceltsuzMazsalacasmuižaipiederošās „Leitīšu” (Leišu)mājaszemes,nukurasmuižasīpašnieksbaronsArn.Fītinghofsdāvinājispagastasabiedrībai1,3ha.Latvijasvaldībaskolaszemipaplašinājusilīdz15,2ha.Kāpirmaisskolotājsšinīapvidūdarbo-jiesSiparuSpricis–Tīliks.Partoliecinaprotokolsno1860.g.1.novembra„Valtenbergumuižā”:

„Schodeen tikke no Walstes teesas, Valstes wezzakiem un Skohlu teesaswihrieem Kontrakts norunnahts ar to Sippar saimneeka dehlu Spriz Tihlik ka tas uznemmahs par schahs Walstes skohlmeisterru us weenu gaddu preeksch teem Pagasteem Dagull, Maurin un Sippar un tas dabbu to lohnu par gaddu Tschetrdesmitt rubbulus sudraba. To apleezina – Skolmeisteris Friz Tihlik. Walstes teesas Preekschehdetais J. Kakting, Walstes teesas Peesedetais T. Ohre, Wal-stes wezzakais Adam Romman”.

Pēc tam kā skolotāji minēti: dziesminieks Kaspars Daugulis, Gusts Rīsbergs unOzers.

1872.g.7.febr.vecāskolasēkanodeg.Līdzjaunaskolasnamauzcelšanai1876.g.mācībasnoturpagastanamā.MācītājsGoholdsKruglersmēģinājisjaunoskolunosauktpar„Leišu”skolu,bettautastūrgalvīgipalikusipieparastānosaukumalīdzšodienai.

Viensnoievērojamākiemilggadīgajiemskolaspārziņiem,kuršsākastrādātjaunajānamā,minamsJānisBole.Tasšedarbojies24gadus,no1876.–1900.g. līdztaspār-krievošanaslaikmetāatlaistsnovietas.ViņalaikāRaganskolāmācījušiesvēlākievērojamitautasdarbinieki,kābij.LatvijaspamatskoludirektorsIzglītībasministrijā,KrišsMeln-alksnis,viņabrālisrakstnieksAugustsMelnalksnis,mākslinieksErnestsZariņš.

No1900.g.sākotkāskolaspārziņistrādājuši:JānisApsītsno1900.–1905.g.dec.,J. Bērziņš, Kārlis Dreimanis, bet no 1907. g. 10. nov. sākot līdz tagadnei – ArnoldsLaurs.

Kapalīgijebotrieskolotājidarbojušies:J.Bergsons,KārlisZvaigzne,KārlisStudents,Oskars Muižnieks, Milda Blankveine, Kārlis Šķoba, Richards Duņēns, Rudolfs Jurka,AnnaĀrgale,JānisSaukums,MinnaLaurs,BertaKonrāde,BetijaMelnaksnis,JēkabsZariņš, Hermine Dreimanis, Jānis Sedlenieks, Milda Breicis, Antonija Vītiņš-Meln-alksnis, Elfrīda Tīliks, Milda Alksnis, Milda Laurs (dz. Dallīts), un tagad strādājošāMarijaOzols.


��

KamērtoreizējaisMazsalacasmiestsvēlneietilpaMazsalacaspagastā,skoluapmeklējalīdz150skolniekuunskolāstrādāja3skolotāji.BetLatvijaslaikā,kadmiestupārdēvējaparpilsētuuntāatvērapatisavuskolu,skolniekuskaitssamazinājāsuz80–50.Sākotar1924.g.skolādarbojastikai2skolotāji.

1909.g.17.nov.nodeglīdzpamatam1876.g.celtaisskolasnams,kamdēļmācībasatkalnoturpagastanamā.1910.g.10.dec.tiek iesvētītstagadējaisskolasnams.Tasceltsnokoka,2stāvu,26mgarš,12,5mplats.

Kara laikā no 1916.–1919. g. skolas telpas ieņēma dažādu varu caurejošās unoperējošās karaspēka daļas, kamdēļ skola šinī laikā no tiem daudz cietusi, grāmatasunvisidokumenti līdzarmācībulīdzekļiemsaplēstiuniznīcināti,mēbelessalauztas,krāsnispārkurinātasunsabojātas.Pēdējāsizlabo,kāarīēkuapšujardēļiem1923.gadā.1924.g.apmettelpuiekšpusi.

LīdzarLatvijasatdzimšanupēc15.maija1934.g.unpēcdraudzīgāaicinājuma28.janv. 1935. g. pagasta sabiedrība sāk piegriezt lielāku vērību skolas uzturēšanai unizdaiļošanai.1936.g.ierīkopieskolasaugļuunkociņudārzu,unizkrāsoskolastelpas.Draudzīgaisaicinājumsskolaidevisap100grāmatu,kurasdāvinājušibij.skolnieki,kārūpnieksG.Ērenpreiss,rakstnieksAugustsMelnalksnisu.c.,bij.skolotājiJ.Saukumsun Kultūras fonds. Bez tam rūpnieks G. Ērenpreiss skolai dāvinājis 3 lampiņu radioaparātu.Bij.skolnieceMarijaPaeglisziedojusigleznu–Pērsesūdenskritums.Stud.agr.OskarsLūsisiestādījis3ābelītes,betdārznieksP.Lūsisizgatavojisparbrīvuskolasdārzaunapkārtnesizdaiļošanasplānu.

Daļa skolnieku, gan zēni, gan meitenes, ziemas laikā paliek internātā. Visiemskolniekiemierīkotassiltaspusdienas.

Līča skola

Līča6klasupamatskola,14kmnopagastnama.Līčaskolasvēsturesākasar1856.g.KāpirmaisšīapvidusskolotājsminamsJānisRamats,kasarlielāmsekmēmšedarbo-jiesnetikaikāskolotājs,betarīkāiecienītssabiedrisksdarbinieks30gadus,no1856.g.–1886.g.ViņšdzimisMazsalacasZilpaušos,izglītībubaudījistoreizievērojamāRūjienasdraudzesskolāpieskolotājaŠveha.Diezgangarogabalulīdzskolaiparastigājiskājām,parastivīzēs.Lainepaliktuceļāunskolākailāmkājām,tadrezervēotrupāruvīžuņēmislīdziaizspraustuaizjostas.Ramatsatstājispirmāsunplašākāsziņasparsavudarbībuunskolu.Viņšraksta:

„1856. gads ir Maz Salacas draudzes skohlu gads. Schini gadā wisās walstēs un pagastēs skolas zeltas, skohlas weetas eeriktetas semneeku mahjas un behrni mahziti sinamas weetas no apkahrt gahjejeem skohlotajeem pa 2 jeb 3 deenam nedeļa. Kalnmatschus un Tihlikas pa-gaste 2 deenas skohla pastahweja 5 gadus, eesahkot no rudens 1856. lihds pawasaru 1861. Tihlikas pagaste leelaka buhdama tika diw-daļas schkirota, ta tad nahza berni skohla us trim weetam nedeļā. Pirmos trihs gados no weetas skohla pastahweja Kalnmatchu, Tihlikas rijā un Kaln-Purlaurī. Rudeni 1861. tika Nurmikas jeb Kalnmatch pagaste atschkirta, palika tikai Tihlikas pagaste uz 2 weetam un behrni dabuja 3 deenu skohlu. 1864. eegaja ihpaschā skohlas mahja.”


�9

Noskolasdibināšanas1856.g.strādāskolotājsJānisRamatslīdz1886.g.PēcRama-tano1886.–1919.g.33gadusstrādāJēkabsSprincis,izglītībubaudījisTēraudapagastaskolotājuseminārāValkā.Sprincisbijislabsmedinieksunmakšķernieks.ToreizSalacāvēldzīvojušiūdriunSprincisvairākusnomedījis.

Ar1900.gaduskolāsākstrādātdiviskolotāji.Kāpirmiepalīgaskolotājiminami:ĀdamsĀrgalisno1900.–1901.g.,tadPēterisSedlinieksno1901.–1907.g.,GustafsDreimanisno1907.–1908.g.,ReinholdsKažoksno1908.–1910.g.,EižēnsMuižnieksno1910.–1912.g.,LīzeKrieviņano1912.–1913.g.No1913.g.līdzsavasdarbībasizbeigšanai1919.g.Sprincisvairspalīgusnepieņem,

jonevarartiemsatikt.PēcKrievijasrevolūcijas,pirmālielinieku laikā,nodec.1917.–febr.1918.g.SprinciatmainaTenisKaužēns,betvāciemienākotLatvijā,febr.1918.g.,strādāatkalSprincis.KāotroSkolotājupiekomandēHerminiJurku.Sprinci1919.g.pavasarīnoslepkavolielinieki.

Latvijasvaldībaslaikāno1919.g.rudenslīdzjanv.1920.g.skoluvadaMildaKuplis,betkāotrāskolotājadarbojasAlmaDaugulis,noKaln-Purlauriem.

Nojanv.1920.g.–1922.g.pirmāsskolotājasvietuieņemEmmaĶirsis,betotrās–ElfrīdaCīrulis.EmmaĶirsismirstnodiloņa.

No1922.–1927.g.kāskolaspārzinisdarbojasPēterisNeivaldsuntaipašālaikākāotrāskolotājaAlīseTīhlika.

Ar1927.g.sākotskoluvadalīdztagadneiGustavsDreimanis,betkāotrāskolotājatadpatiestājasMildaLejiņa.

1933.g.1.augustāLīčuIpakāpespam.sk.tiekpārvērstapar6klasupamatskolu.1934.g.1.sept.kātrešaismācībasspēkstiekpieņemtaVandaDaiga.Skolas zemes kopplatība sastāda 2,45 ha. To aizņem rotaļu laukums, košuma un

augļudārzi,tīrumiunmežs.ZemenodalītanoJaun-Līčumājām,todāvinājisMazsa-lacasmuižasīpašnieks.

Skolēnuskaitasarakstssāktsvestarotroskolaspastāvēšanasgadu,t.i.no1857./58.māc.gada.Tadmācāmobērnuskaitsbijis127(75zēniun52meitenes).Vēlākskolasiecirknimsamazinoties,skolniekuskaitsap80,60un50.Pēdējā1936./37.māc.gadāskolnieku71(40zēnu,31meitene).

Sākot ar 1864. gadu, kad uzcelta pirmā skolas māja, lielākā daļa skolēnu paliekskolāarīpanakti.Šīskolasēkabijusi18mgaraun10mplata,ar5istabām:2istabasskolotājam,3skolēniem.Skolēniguļuzmaisiņiemuzgrīdas,taispašāsistabāsmācāsunēd.1864./65.mācībugadāpie69skolēniemtelpugrīdas laukums iznākuzvienuskolēnu 2,5 m2 un gaisa 7 m3. Skolēni iztiek visu nedēļu ar pirmdienās līdzpaņemtopārtiku.Uzvārītuūdenitiedabūtikaivēlākosskolaspastāvēšanasgados.

Kopgaldsskolāieveststikai1928./29.mācībugadā.Skolēniempasniedzpusdienas,bez tam rītos un vakaros uzvārītu ūdeni un vārītus kartupeļus. Pusdienas izmaksācaurmērā5–6sant.nopersonas.Parpusdienāmskolēnimaksāpaši,betdažiskolēnisaņempabalstuarīnopagasta.

1928.g.piekopgaldapiedalās35skolēni,1936./37.mācībugadā53.1922.g.skolaiiegādātspianīno,lietots,parLs760.Skolēnubibliotēkā502sējumi.

Priekškaralaikāskolairbijusivisutāspastāvēšanaslaikuvisumātrūcīgiapgādāta.Vēltagadbijušieskolēniatceras,kadbijispašiemjāietarsavukrūzītiuzSalacupadzerties.


�0

Pakaralaikumācībasgaitatiekbiežitraucēta,skolasinventārsizvazāts,ērģelesizjauk-tas,skolasnamsbezlogiem.

1930.g.20.oktobrītopiemūrētstagadējājaunāskolasnamapamataakmens.NamuceļnokokapēcarhitektaMeijeraprojekta.BūvdarbusizvednamdarisSpricisNigulis.Jaunoceltniiesvētī1931.g.31.oktobrīvietējaismācītājsAlfr.Skrodelis.Reizēarīsvētīskolaspastāvēšanas75gaduatceri.Svinībāspiedalāsapr.skoluinspektorsJ.Rudzītis,daudzi apkārtnes skolotāji, pagastvaldes priekšstāvji ar pagasta vecāko A. Tobīsu unap250viesu.SkaistusrakstiskusapsveikumuspiesūtījušiIzglītībasministrsJ.Zieme-lis, Valmieras apriņķa priekšnieks J. Prauliņš, Valmieras apriņķa valdes priekšnieksJ.Lejiņš,bij.skolaspārzinisP.Neivaldsu.c.

Pēcgarīgāaktaskolaspriekšnieksdodpārskatuparskolas75gadiem.Pagastavecākaisnolasapārskatuparbūvesizdevumiem,kassastādaLs46000.Pēciesvētīšanasvēlsekokoradziesmukoncertsunsaviesīgsvakars.

1934. g. 19. janvārī pie skolas nodibinās mazpulks, skolas pārziņa G. Dreimaņavadībā.Mazpulkssevīapvienokāskolas,tāarīskolubeigušojaunatni.

1935. g. 28. janvāra Valsts un Ministru Prezidenta Dr. K. Ulmaņa draudzīgaisaicinājumspamudinājisvairākusbij.audzēkņusundažusskolasdraugusziedotskolasbibliotēkaivērtīgasgrāmatas,kuruskaitspārsniedz200.

Rauskas 1. pakāpes pamatskola

16kmnopagastnama.Skolai nav nekādu rakstisku atzīmju par tās pirmajiem darbības gadiem. Ziņas

ievāktasnoveciemapkārtnescilvēkiempēcviņuatmiņas.Nopašasākumaskolasnamanavbijis,tadmācībasnoturētasapkārtējāsmājās.PirmaisapkārtstaigājošaisskolotājsbijisTenisZilpaušs,19gadusvecsjauneklis.Viņšsākpulcinātbērnusjauno1862.g.Tāviņšnostrādābezskolasnamalīdz1866.g.Tadpagastsceļpirmoskolasnamuuz1hazemesīpašuma,kodāvinaMazsalacasmuižasīpašnieks,šogabaluatdalotnoJaun-rauskasmājas.Betzemeslikta,zemāvietā.Pirmaisskolasnamsceltsnokoka,tikaiar3telpām,nokurāmvienaklasei,otraskolotājadzīvoklim.Ap1877.–1878.g.kokanamampiebūvēklātdienvidgalāakmensdaļuarvienulieluklasi.Kokagalspastāvlīdz1898.g.,kadtonoplēšuntāvietāuzceļķieģeļugalu.

TenisZilpaušsturpinasavasskolotājagaitastālākarījaunajāskolasnamālīdz1875.g.(1873.g.?)TadviņšaizietpardarbvediuzMazsalacaspagastnamu,kuramatuizpildalīdz1891.g.Zilpaušsievērojamsarīkādzejnieksunrakstnieks.Pēcviņa,laikāno1875.–1882.g.kāskolotājidarbojasOzolsapm.gaduunAnzakspārējosgadus.No1882.g.–1895.g.strādāPēterisKalniņš.Skolēnuskaitsviņalaikāsvārstāsno70–90.P.Kalniņšbijpirmais,kassākapulcinātdziedātājusunnodibinājakori.PieP.Kalniņasākastrādātarīpirmiepalīgskolotāji:JānisTīliksno1884.–1885.g.,Ed.Meisterisno1885.–1890.g.PēcKalniņaskoluvadaJānisGoba1gaduno1895.–1896.g.aralgu200rubļigadā.BetpagastāpieteicaskonkurentsPaulisGaldiņš,kasapņemasstrādātpar150rubļ.gadāunGobamjāaiziet.P.Galdiņšnostrādāšetomērlabulaiku,no1896.g.–1913.g.ViņšsaslimstarnerviemuntiekievietotsStrenčuslimnīcā,kurarīnomirst.Viņalaikākāpalīgskolotājidarbojušies:

KārlisVintēns(1897–1898),


�1

Reinfelds(1898–1899),Pumpurs(1899–1900),KārlisBalodis(1900–1902),Galdiņakundze,AntonsBankovskis.PēcGaldiņanāvesparpārzinipaliekAntonsBankovskisno1913.g.–1916.g.Viņš

strādāvienspats.PēcBankovska,1916.–1917.g.atnākdivasskolotājasLoraKukaineun Essere. Pēc viņām vietu ieņem Jānis Purgailis, no 1917.–1919. g., kas arī darbusvadavienspats.PēcJāņaPurgaiļano1919.–1925.g.kāpārzinisvietuieņemAlbertsBaltiņš.Pieviņakāotrieskolotājino1919.–21.darbojasskolotājaStūre,betno1921.–22.g.ElzaKrievs.1922.g. skolēnuskaitspieaudzisuz103.Pagasts tamdēļpieņemdivus jaunus palīga spēkus: Jāni Grīnbergu un Eiženiju Zavražnovu. Bet turpmāk arkatrugaduskolēnuskaitssāksamazinātiesunno1925./26.māc.gadaskolādarbojasatkaltikaidiviaudzinātāji.JānisGrīnbergsbijspiestmeklētciturvietu,betarīAlbertsBaltiņšaizietuzcitudarbavietu,Pociemapamatskolu.1925.g.rudenīparpārziniapsti-prinaEiženijuZavražnovu,betparotropalīguMilduPētersoni,kasnostrādālīdz1927.gadam.1927.g.29.septembrīparpārzinipieņemAleksandruBērziņu,kasdarbojaslīdz1929.g;1929./30.māc.gadāBērziņšdabūslimībasdēļatvaļinājumuunviņavietāskoluvaldeatsūtavietasizpildītājusPēteriBarbanu.1930.g.ievēljaunuskolotājuJāniBikši,bettaspaliektikai½gadu,līdz31.decembrim.ViņuskoluvaldepārceļuzDikļiem,betnoturieneslīdzmāc.gadabeigāmatkomandēMiķeliVolkovu.1931.g.parpārziniievēlOskaruGoldi,kasstrādālīdz1935.g.10.janvārim,kadpārceļasuzRūjienasdraudzesskolu. Līdz māc. gada beigām pieņem skolotāju Elzu Paeglīti, apstiprinot par pārziniatkalEiženijuZavražnovu.1935/36.māc.g.sākotiesparpārzini ievēlKārliZilpaušu,bettaspaliektikaivienugadu.1936.g.septembrīpagastavaldeizvēlparskolotājuAgatiGarklāvi,bettākāviņastrādātikaipirmogadu,tadskoluvaldeparpārzinijautreškārtapstiprinaEiženijuZavražnovu–Ermansoni.Bērnuskaitspēdējosgadossvārstāsstarp38–50.1936./37.g.to43.AtstājotvietuAgateiGarklāvei,parskolotājuunarīparpārzinipagastsievēl1937.g.rudenīJelgavasskolotājuinstitūtubeigušoArtūruKauguru.

1937.g.pieskolasnodibināsmazpulks,kovadaskolotājaZavražnova–Ermansone.Kadatklātaskolasbibliotēka,navatzīmēts.Grāmatasskolaiegādājusipatiparsaviem

līdzekļiem.1931.g.Kultūrasfondspiešķirskolaibibliotēku.ValstsunMinistruPrezi-dentaDr.K.Ulmaņadraudzīgaisaicinājumsatnesisklātpāripar200grāmatām.Skolaisamērāmazmācībaslīdzekļu,viensnovērtīgākiemirharmoniums.

Pieskolaspastāvinternāts.Pārnakšņotanīapmērampusenoskolniekuskaita,kāzēni,tāmeitenes.Kopēdināšanaievestano1926.g.,pusdienasizmaksāapm.12,5sant.Produktussavedbērnipaši,bettrūcīgiemskolēniempagastavaldedodpabalstuLs30gadā.

1923.g.pagastavaldepiepērkpieskolaszemes1havēl1haklāt,tomērtāvisanavapstrādājama,jozemaunpurvaina.Augļudārzalīdzšimskolainav.Tagadtoierīkos,jotamnolūkamskolainovalstsizsniegtiLs65.

Skolapasauleskaralaikānavcietusi,jocīņasunkaujasskolastuvumānavnotikušas,betganattālākRūjienā,Idū,Mazsalacā.

Apskolupulcējasvisaapkārtējāsabiedriskādzīve.SkolānovietotaarīRauskasbiblio-tēkasb-basgrāmatukrātuve.Nobij.skolniekiem,kastālākpapildinājušisavuizglītību,minami:JēkabsSilarājs,tagadRīgaskriminālpolicijaspārvaldespriekšnieks,KonstantinsSapraša–veterinārārsts,KārlisZilpaušs–skolotājs,KārlisĀdamsons–ārstsRīgāu.c.


�2

Mazsalacas valsts ģimnāzija un valsts pamatskola

Arīšīabasapvienotāsskolasietilpstpagastarobežās.Mazsalacasģimnāzijanodibināta1918.g.vācuokupācijaslaikānoMazsalacasskolasbiedrības.SākumātāatradāsMaz-salacaspilsētā,JūlijaOresnamā,kuŗāpriekškaŗadarbojāsMarijasOres,tadĀdamaRīsberga privātskola, bet vēlāk krievu valdības uzturēta pirmsākuma skola. 1932.g. ģimnāzija pāriet no šīm īrētām telpām uz Izglītības ministrijai piederošo, no sko-lasb-baspārņemtoMazsalacasmuižaspili,kuraitānoZemkopībasministrijasZemes

Mazsalaca. Valsts ģimnāzija. 20.gs.30.-tiegadi.,JāņaĀboltiņauzņēmums. VNM,36365-51.

Mazsalaca. Bijusī Marijas Ores privātā elementārskola. Nams celts 1��0. g. un 1�90. g. atver privāto elementārskolu Mazsalacā. VNM,29981.


��

ierīcības komitejas līdz ar centra zemi un parku bij piešķirta. Pils no Izglītības mini-strijastopkrāšņiizremontēta,izdodotpārbūvei200000.Tākāskolasbiedrībainavpaspēkamiestādiuzturēt,tad1934.g.Izglītībasministrijapārņemģimnāzijuunartokopādarbojošospamatskolusavāuzturēšanā.TākāMazsalacaspagastaRaganskolāirtikaipirmāspakāpesčetrasklases,tadšīuntāpatarīRauskas1.pakāpespamatskolasrajona5.un6.klaseskursaskolēnipiedalītivalstspamatskolai.Pagastspartiemmaksāskolasnaudu,parkatruLs20.KāpirmaisģimnāzijasdirektorsminamsinženierisViklands,betno1919.g.līdztagadneitovadaArnoldsFreimanis.Pamatskolaspārziņibijušino1922.–1925.g.KārlisDreimanis,no1925.–1934.g.PēterisSedlenieks.Noabuskolupārveidošanasparvalstsskolām,tāspārzinsākotar1934./35.mācībugaduģimnāzijasdirektors.1936./37.mācībugadāģimnāzijāmācās101skolēns,pamatskolā246.

Mazsalacas draudzes skola

PriekškaralaikospieMazsalacaspagastapiederējaarīMazsalacasdraudzesskola.Tābijsavālaikāplašipazīstama.Viņasākusidarboties1826.g.unpārdzīvojusiarīsavu100gadujubileju1926.g.Bettāssākumiīstenībāvecāki.Drošivienviņajaunodibinātazviedrulaikos,uzkaraļaKārļaXI1694.g.izdotāspavēlespamata,kakatrādraudzējābūtskolai,kuŗaipiešķirama¼arklazemes.Mazsalacā,pēcsenāmziņāmšīzemeatradāsnetālunomuižas,turkurvēlākizveidojāsmiestiņšuntagadējāMazsalacaspilsēta.Vecuļaužuatmiņāvēltagadpazīstamssenais„Skolaskalniņš”.DrīzsekojošāZiemeļukara,badaunmēradēļskolanavtapusiturēta,betnamuunzemiizmantojabaznīcasķesterisunpriekšdziedātājs.MācītājsAndrejsReusners1711.g.raksta:„SkolmeistarsFridrihsNeumanisizpildatikaiķesteraamatu”.

1780. g. māc. Gustavs f. Bergmans atzīmē draudzes personālgrāmatā, ka skola

Mazsalaca. Skolnieki pie Valsts ģimnāzijas militārās apmācības nodarbību laikā. 20.gs.30.-tiegadi..


��

pastāvotno1756.g.untanīpar„skolmeistari”esotMikēlisJanisHolms,tampalīdzotviņadēlsGotfrīdsVilhelmsHolms,ap1796.g.tasesotkurpniekameisters.1797.g.parskolmeisteribijisJānisDimze,pēcdzimumaprūsis.PēcviņatiekminētsMiķēlisStrau-bergs,bettikaikābaznīcaspriekšdziedātājs.1804.g.tiekceltsjaunsskolasunķesteranams,betnevairsuzpirmatnējāsskolaszemes,betap2½kmattālākuzSalacaskreisākrasta, Jaunates „Vilkastes” māju zemē, ko apmaiņai bija ieguvis Mazsalacas muižasīpašnieks.PardraudzespriekšdziedātājuunķesteritolaikbijkādsHūns.1822.g.16.janv.atverlielsmājasmācībasveicinātājs,mācītājsFrīdr.ErnstsGuleke(1814–1844),savānamā„Latviešuskolu”,kopatsvada.Uzviņaierosinājumubeidzotizlemjpirmaisskolaskonventsatklātrudenī1826.g.kārtīguskolu12bērniem,kassūtāminokatrapagastapavienam,betnoValtenbergupag.trīs,arnoteikumu,kajaunekļiem,kasskolāmācījušiestrīsgadus,jākalpomuižāparrakstvežiem,pārraugiemutml.SkolasvadīšanuuzdodpriekšdziedātājamJānimĶikuram,bettākātasjaubijvecs,tadviņamparpalīgupieliek viņa 18 gadus veco dēlu, kam svētdienās jāspēlē arī ērģeles, kādas baznīcaiiegādātas1821.g.VecaisĶikursskaitāsparskolaspriekšniekuno1826.–1843.g.,kadtasmirst82gadusvecs.PēcviņanāvesdraudzesskolotājaunērģelniekaamatusizpildatādēlsErnstsĶikurs,no1843.–1859.g.NākošaisskolasvadītājsunērģelnieksCimzesskolotājusemināraaudzēknisPēterisHincenbergs,no1859.–1899.g.Viņalaikāskolastipriuzplaukst.1877.g.tiekceltsjaunsskolasnamsnoķieģeļiem,2stāviem.Nošīgadasākotskolāstrādāčetriskolotāji,trīsvīriešiunvienasieviete.Skolēnuskaitspieauglīdz100–102.Daudzbērnitiekvestišurparīnokaimiņudraudzēm,kānoAlojas,Matīšiemu. c. Hincenbergam seko viņa znots Reinis Cukurs, arī Cimzes semināra audzēknis,vispirmskāpalīgs,no1887.–1891.g.unno1894.–1899.,tadkāpriekšnieksno1899.–1905.g.22.decembrim.R.Cukuralaikāstrādā5skolotājiunskolēnuskaitssniedzaslīdz150.Piedalīšanāsdēļ1905.g.nemierosR.CukursemigrēuzŠveici,bet1920.g.atgrieziesatbrīvotāLatvijā,noorganizēunvadaValstsJelgavasskolotājusemināruno1920.–1923.kādirektors,betskolotājuinstitūtuno1923.–1927.g.kāinspektors.No1906.–1933.g. skoluvada,arī cimzietis,KārlisOsis.Latvijasvaldības laikādraudzesskolastipsizbeidzas.TāspārveidoparIIpakāpespamatskolāmar5.un6.klaseskursu.PagastusnoapaļojotdraudzesskolupievienoSkaņkalnespagastam,kastoar1932./33.mācību gada beigām slēdz, piedalot abu klašu skolēnus 1933. g. rudenī Mazsalacaspilsētas6kl.pamatskolaipieMazsalacasģimnazijas.Latvijasvaldības laikādraudzesskolaipiederošāzemetoppārņemtavalstszemesfondā.Topiešķir4jaunsaimniecībām,betdraudzesīpašumāatstājvisasēkasun7hazemesdraudzesērģelniekadzīvoklimunalgasdaļai.


��

IXIEDZĪVOTĀJUNODARBOŠANĀS

Lauksaimniecība

Pagasta iedzīvotāju galvenā nodarbošanās un to galvenais ienākumu avots irzemkopība.Augsnespamatspalielākaidaļaismilšainsmāls,betarīplienisundumbrājs.Vecsaimniekipēcsenaparadumatīrumusiedalasešoslaukos:papuvē,rudzuunkviešulaukā,vienāvaidivosabuliņalaukos,kartupeļuunmiežu,linuunauzulaukos.Sējarīvēlvasaraskviešus,zirņusungriķus.

Visasaramzemeskopplatība4119,67ha,pļavu–3830,98ha,ganību–3674,38ha,mežu–3180,91ha,purvu–3547,11ha,nederīgaszemes–1736,20ha.Pavisamkopā20089,25ha.Vietumiskultivēpļavasunganības.Zemiapstrādāganarsaimi,kalpiem,kalponēm,

pāriniekiem un īrniekiem, gan ar rentniekiem, gan retumis vēl arī ar graudniekiem.Vietējo strādnieku trūkuma dēļ pēdējos gados top pieņemti darbā latgalieši un dau-dziārzemnieki,kāpoļi,leišiunigauņi.Darbarokutrūkumspamudinalauksaimniekus

Siena vešana Skubeņos. 20.gs.20/30.-tiegadi.


��

iegādātiespļaujmašīnas,labībaskūlējus,kartupeļulasītājus,sējmašīnasu.c.

Lopkopība

SākotarMazsalacaspiensaimniekusabiedrībasnodibināšanos1910.g.,unredzamiiegūstotnopārdotāpienalabusienākumus,stipriirattīstījusiesblakuszemkopībaiarīlopkopība.Audzinaganbrūnos,ganbrūnraibaos,ganmelnraibossugaslopus.Daudzisaimniekiapvienojušieslopupārraudzībasb-bas.PienunododgangalvenāuzņēmumāMazsalacaspilsētā,gankrejotavāsattālākospagastaapvidos,kāMellāķīsī,Krastiņos,Jaunsilzemniekos un Blankā. Lopkopību traucē labu pļavu trūkums, dažām mājāmtāsstreigabalos10-15-20kmattālumā.Arīganībumaz.Labaiienākumusaimniecībaidodcūkkopība.Valdībauzpērkcūkaseksportamganpriekšbekoniem,ganspeķa.Sākievērībupiegrieztarīaitkopībaiunputnkopībai.

Rūpniecība un tirdzniecība

VietējārūpniecībauntirdzniecībairkoncentrējusiesgalvenākārtāMazsalacaspilsētā.Pagastarobežāsatrodas:

1)SpirtadedzinātavaJaunpriedainē,1,5kmnopagastnama,toieguvisprivātīpašumāpirkšanasceļā1936.g.E.Svīķisunb-driDauguļumājusaimnieksKārlisVeide,

2)ŪdensunmotoradzirnavasNuķos,arvilnaskārstuviunvērptuvi,9kmnopagastanama,īpašnieksAlfr.Platacis,

3)SīkuprečutirgotavaBlankās6kmnopag.nama,īp.ZilpaušsHermanis;4)JauktuprečutirgotavaVecdronās,6kmnopag.nama,īp.DrēziņšRoberts;

Roberta Drēziņa jauktu preču tirgotava Vecdronās. 20.gs.20./30.-tiegadi..


��

5)Sīkuprečutirgot.Nuķakrogā,9kmnopag.nama,īp.KundziņšKrišs;6)SīkuprečutirgotavaMellāķīsī,11kmnopag.nama,īp.ĀdamsAugusts;7)JauktuprečutirgotavaSilabodē,15kmnopag.nama,īp.AuniņiJānisunPēteris;8)SīkuprečutirgotavaCeļkundziņos,16kmnopag.nama,īp.BērziņšEd.;9)SīkuprečutirgotavaJaunziediņos,17kmnopag.nama,īp.ŠoriņšAleksējs;10)K.ĶīberapodniecībaLejaskundziņos;

11)TeņaLūšapodniecībaTopsī;12)K.RundiķaķieģeļnīcaVecrauskā;13)Četraskrejotavas:Blankās,Jaunsilzemniekā,Mellāķīsī,Krastiņos.Beztamiedzīvotājiemienākumusdodziemasdarbivalstsmežos.Ar jaunāRīgas–

Limbažu–Mazsalacas–Rūjienasdzelzceļaatklāšanu1937.g.rudenīMazsalacasuntāsapkārtnesrūpniekiem,tirgotājiemunlauksaimniekiemradušāslielasērtībasganman-tupievešanā,ganražojumunosūtīšanāuzRīguuncitur.Visāapgabalāmanāmajaunarosībaunsaimnieciskāsdzīvesuzplaukšana.

Roberta Drēziņa jauktu preču tirgotava Vecdronās. Iekšskats. 20.gs.20./30.-tiegadi..


��

XRELIĢISKĀUNSABIEDRISKĀDZĪVE

Reliģiskā dzīve

Pagastaiedzīvotājuvissvairumspiederpieev.luteriskāsticības,tikaidažasretasper-sonasturaspiepareizticīgāsdraudzes,vaiarīsaaģitētaspiebaptistiemvaiadventistiem.Pēcstatistiskāmziņāmno1934.g.Mazsalacasev.lut.draudzēiesvētītounreģistrētodraudzeslocekļuskaitssasniedz4002.Dzimušounkristītoskaitstadpat65zēniun63meitenes,kopā128.Iesvētīti38jaunekļiun52jaunavas,kopā90.Laulāti40pāri,miruši49vīrieši,58sievietes,kopā107.Tātaddraudzeslocekļuskaitsšinīgadāpavairojiespar21.UzvietējāmācītājaA.Skrodeļa ierosinājumusākotar1921.g. ievesti svētvakaradievkalpojumikapsētāarsvecīšudedzināšanuuzpiederīgokapiem(kāpirmieLatvijā);1923.g.piebaznīcasiestādīta„Kritušovaroņusvētozolubirzs”;1924.g.sākotievestamaijamēnesī„mātesdienas”svētīšana(arīkāpirmāLatvijā);1927.g.uzceltssvētozolubirzēkritušovaroņupiemineklispēcarhitektaprof.P.Kundziņameta.Sevišķirosīgadarbībadraudzēuzplaukstpēc15.maija1934.g.pavasarīpiebaznīcastopiestādītavēlotrabirzs,nosaukta„15.maijabirzs”,sastāvošanobērziņiem.No1.okt.1935.g.–1.okt.1936.g.mācītājsizsludina„baznīcasgadu”,izdarotšinīlaikāvisudraudzesmājuvizitāciju, pie tam arī vācot labprātīgus ziedojumus draudzes kapsētas izveidošanaiunbaznīcasremontiem.No2110ziedotājiemievāc7870Ls.Rosīgidarbojas1924.g.nodibinātādraudzes„dāmukomiteja”.Pēdējāgadābiedreņuskaits361.Dāmukomite-

Mazsalaca. Ev. lut. baznīca. 20.gs.10.-tiegadi.VNM,38028.


�9

jairsniegusipabalstuvietējamSarkanāKrustaveselībaspunktam,vairākusgaduspaapm.Ls600gadā.ViņapabalstījusibaznīcasjaunātorņabūviarLs4400unsegusiizde-vumuskritušovaroņupiemineklim,Ls2169,46.Tāpatdāmukomitejadevusi1929.g.līdzekļus kapa kalniņa un piemiņas akmeņa uzcelšanai bij. mācītājam E. Hasmanim,no kura nāves pagājuši 10 gadi. Viņš nošauts Rīgā no lieliniekiem 1919. g. pavasarī,apbedītsMežakapos.

Sabiedrības un organizācijas

Pagastarobežāsdarbojas:1.Valmierasapr.8.pulka10.rotasMazsalacaspagastaaizsargunodaļa,nodibināta

jau pašos pirmajos Latvijas tapšanas laikos 16. augustā 1919. g., tagadējais nodaļaspriekšnieksJānisDaugulisVecdauģēnos.1926.g.noorganizējasMazsalacasaizsardžupulciņš,priekšnieceĒrmaņakundze.

2.Mazsalacasunapkārtnesugunsapdrošināšanasb-ba,dibināta1892.g.,230bie-dru,priekšnieksAug.ApsītsKaužēnos.

3. Mazsalacas lauksaimniecības b-ba, dibin. 1903. g. ar Latvijas valdības laikāpiešķirtuīpašumu„Lauksaimniekujaunsaimniecība”,1937.g.šīb-balikvidējas,nodo-dotvisussavusaktīvusunpasīvusjaunai,pēcjauniemstatūtiematklātai„Mazsalacaspagastalauksaimniecībasb-bai”,kassavudarbībuuzsāk1937.g.31.oktobrī,tai60bie-dru,priekšnieksP.Sedlenieks.

4.MazpulkipieLīča,RauskasunRaganaspamatskolām.5.Četrasmeliorācijasbiedrības:Ungurleja,IMazsalacas,Dadzis,Blancēniešu.6.Bibliotēkas:

Mazsalaca. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības �0 gadu pastāvēšanas jubilejas svinības.1923.g.VNM,29529.


�0

6.1.Mazsalacaspag.Mežgaliešubibliotēkasb-bai820sējumu,6.2.Mazsalacaspag.Rauskasbibl.b-bai840sējumu.

Sabiedriski darbinieki

Mazsalacaspagastādzimušivaiarī še ilgāku laikudarbojušiessekoši ievērojamākisabiedriskidarbinieki,rakstnieki,māksliniekiunzinātnieki:

1.ĀdamsonsKārlis–Dr,dz.19884.g.16.2.,ārsts,bij.Rīgas1.pils.slimn.dir.2.AlksnisĀdams–gleznotājs,dz.1864.Alkšņos.†1897.3.BārdaFricis–dzejnieks,viņavecākidzīvojušiKravainī,kastiembijjāatstājmāju

pievienošanaslabadmuižai,dz.1880.25.1.PociemaRumbiņās,†1919.g.13.3.4.BārdaAntons–dzejnieks,dz.1891.g.13.6.,Pociemā,iepriekšējābrālis.5. Butuls Ādams – Dr. Med., dz. 1860. g. 14. nov., ārsts, sabiedr. darbin., palīgs

bēgļiem,Latv.Universitātesorgan.padomesloc.6. Cukurs Reinis – paidagogs, koru vad., Jelgavas skolot. Institūta noorganizētājs

un1.direktors,skolasgrāmatuautorsunvietējāsvēsturessarakstītājs,dz.1866.g.4.febr.

7.DaugulisArvēds–pianists,L.konservatorijasprof.,dz.1879.g.17.3.Cesvainesdr.skolā,vecākimazsalacieši.

8. Daugulis-Daugelis Augusts – mūsu pirmais grafiķis – kokgriezējs, PēterburgasavīžuunZobgalagalvuzīmētājs,dz.1830.g.13.1.Tētbatā,†1899.g.8.11.

9. Daugulis Kaspars – dzejnieks, Pēterburgas avīžu līdzstrādnieks, dz. 1843. g.Vecmauriņā,†1903.

10. Hincenbergs Pēters – ilggad. viet. draudzes skolot., kora vadonis, ieguva 1. L.visp.dz.svētkos1873.g.RīgāIgodalgu,dz.1832.g.15.(27.)febr.SēļuDabros,†1904.g.21.08.

11.KaktiņšJānis–dziesmukrājējs,kopāarJ.Caunītiizdevis100dziesmasunziņģes,darbojieslīdziJ.CimzesDz.rotā,dz.1827.g.Jaunkaktiņos,KristapaK.Dēls,†1901.Burtniekudr.skolā.

12.KaktiņšKristaps–garīgurakstusacerētājs,nodibināja1837.g.sātībasb-bu,iz-liktsizmājaspretošanāsdēļviet.baronam,dz.1801.g.Jaunkaktiņos,†1867?

13. Kaužēns Kārlis – franču val. virsskolotājs Rēvelē, ar plašu R-Eiropas izglītību,valstspadomnieks(Štās rāts),dz.1832.g.Vecjenkos,†1898.

14.KirhenšteinsAugusts–Dr.arg.,prof.–daudzuzinātniskurakstusacerētājsparlopuslimībām,veselībaskopšanu,tuberkulozi,LUsērumustac.vadītājs,dz.1872.g.18.9.Rāmjakrogū.

15. Kundziņš Pēters – gleznotājs un paidagogs, grāmatu illustrātors, skatuvesdekorātors,gleznojisarīMazsalacasteātrapriekškaru,dz.1886.g.18.9.MazsalacasSaprašās.

16.MednisEduards–paidagogiskurakstusacerētājs,kritiķis,1923.–24. tautsk.inspekt.,dz.1863.g.3.febr.

17. Melnalksnis Augusts – rakstnieks, grāmatu autors, sabiedr. darbinieks, radiolīdzstrādn.,dz.1876.g.1.5.Melnalkšņos.

18. Melnalksnis Krišs – paidagogs, Izgl. min. pamatskolu direktors, pamatskolunoorganizētājs,dz.1879.g.6.4.Melnalkšņos.


�1

19.OreĀdams–ievērojamsērģeļuvirtuozs,komponists,daudzukoncertusarīkotājs,dz.1856.g.1.5.Orēs,†1927.g.9.6.

20.OreTenis–iepriekšējābrālis,advokāts,tulkojislatv.valodāciviltiesulikumus,dz.Orēs.

21. Ore Harijs – komponists un klavieru virtuozs, darbojies Ķīnā, vecākimazsalacieši.

22.PēkšēnsKonstantins,ievērojamsarhitekts,sabiedr.darbinieks,dz.Nuķī,1859.g.8.3.,†1928.g.26.6.

23.PēkšēnsMarija–iepriekšējābrāļameita,rakstniece,dz.Kalnmačos1845.g.10.10.,†1903.g.8.12.

24.SkrodelisAlfrēds–daudzugarīgurakstusacerētājs,dr.mācītājsno1921.g.,dz.1894.g.22.5.Valkasapr.Dūrespag.Ieviņos.

25.SkrodelisLiene(dz.Ādminis)–kand.agr.,docLUfermāAucē,dz.Radziņ-Talcī.26.TentelisAugusts–Dr.prof.,izcilsvēsturnieks,noaugustamēn.1935.g.izglītības

ministrs,vecākimazsalaciešinoSkubeņu-Tenteļumājām,dz.1876.g.23.11.27. Zilpaušs Tenis – dzejnieks, ilgu laiku darbojies kā Mazsalacas pag. darbvedis,

jaunībākāskolotājsRauskasskolā,dz.Rauskās.


�2

XIIEVĒROJAMASVIETAS

Baznīca

Mazsalacasbaznīcaatrodasuzbij.Ibdeneipiederošāszemes,kuŗasrobežassniedzāslīdzAurupītei.Vaivispirmābaznīca,piegriežotvietējosiedzīvotājuskristīgaiticībai,bi-jusitiešitagadējāsbaznīcasvietā,navdrošinosakāms.Ļaužuatmiņāstiekdaudzinātspar„Baznīcaskalniņu”uzkalniņšMelpēterumājurobežās.Tomērvarējaarībūt,kašinīvietāatradusiestikaigalvenāsbaznīcasblakusbaznīca,kādaskatoļulaikoscēlaattālākāsvietāsnomātesbaznīcas.Vēllīdz1890.gadamvisumāpastāvošamūŗabaznīcatagadējāvietāirceltalaikāstarp1300.–1400.g.pēcKr.KāRūjienasbaznīcasfiliāle,joMazsa-

lacasapgabalslīdzSalacasupeipiederējapieRūjienasbruņiniekupilsnovadiem.Valstsarhīvā,[lietā]nr.402.teikts,ka„1685.g.ģenerālkomisijaklausījāslatviešusprediķiundraudzeskatehēzikristīgāmācībā,kaBaznīcaatrodasuzIbdenesgrunts,noRūjienasnoņemta.”KatoļulaikosbaznīcasauktaparSv.Marijasbaznīcu,kātasarhīvosvairākāsvietāslasāms.Vidzemesarklurevīzijānr.6no1630.g.4.sept.57.l.p.minēts(tulkojumānovācuval.R.C.):„Vēl ir Mazsalacas baznīca, saukta Sv. Marijas baznīca (St. Marienkirch), tai ir zeme, uz kuras 50 pūru (izsēj) un vēl 1 zemnieku zeme (ein Pauerland) 1/4 arkla. Vēl ir 2 zemnieki baznīcai piederīgi, tagad ir viņa augstdzimtībai kancelerim pārraudzība par to

Mazsalacasvecā baznīca.VNM,36574. Mazsalacasjaunā baznīca.VNM,36299.


��

un sprediķo turpat Cacharias Holdies mācītājs. Rūjienieši grib arī uz to tiesības uzturēt.”ParSv.Annasbaznīcutāpārdēvētapārejotiedzīvotājiemluterticībā,dodotdievnamam,laiļaudisnecienītuvēlturpmākSv.Mariju,jaunuSv.Annasvārdu.

Valstsarhīvā(Vidzemesgalmatiesa–1678.g.,akts38.,lp.61.)lasām,kaSkulberģumuižas piederības noskaidrošanā ķildā ar Mazsalacu, piesauktie liecinieki izteicas(tulkojumā no vācu val. R. C.): „Falkenbergs dzīvojis savā Falkenbergas muižā un ka tas poļu laikā savā muižā uzcēlis mazu koka baznīcu uz kalna, kur tagad rija stāvot, kuŗā viņš savus dievkalpojumus arvien licis noturēt savam skolotājam (Schulmeister), jo bīskapi viņam Mazsalacas baznīcā kā pie svešas relīģījas piederošam ieeju neatļāvuši, sevišķi ka šī baznīca kā bīskapa baznīca tapusi turēta, tāpat ka arī savu vārdu „Mazsalacas pils baznīca (Salicburg’sche Kirche) tā pārņēmusi no bīskapa robežās pie Salacas stāvošā vecā apcietinājuma (vaļņa, pilskalna - Schanze)”.Tanīpatdokumentāteikt,kaFalkenbergsbijisvācuticības,bīskapspoļuticības.Mazsalacas(luterticīgiem)neesotbaznīcas,ļaudisejotuzSalacu.VecākokabaznīcaatradusiesSalacasRūjienaspusē,tāsatliekastuvumuižairedzamas.SalacaesotrobežastarpbīskapaunFalkenbergazemi.Uz jautājumu,kurapcietinājumsatrodas,lieciniekiatbild–pretimFalkenbergamuižai,Burtniekupusē.

Zvērastaformula(attiecībāuzSkulberģumuižaspiederībuunaugšāteikto):„Ess Swere pie Dewe un Winge Swete Warde, ka ess wisse to kass Mann no tho Kolberge-

Moise Sinnam unde par ko man no Schass Tees Kunggems clus Woitzat tass Skiest un Scad-ereri, issatzit crib un to ne weenem par labe nedz otram par laune neds trautsibe nedsDehuum neds Dawanna pets, ka ess neparais Swere unde To Taisnabe ne Sack tho Sodie man Dewes, man Sewwe, mannas Beerns, Semmes, Tirums, Mans Loopes, unde wis kass man ir, Scheu lautsie un tue Muschie”.

Liecinieku vārdi: Kuirban Henrich, Ruickel Baltzer, Meijren Willum, Spalwe Jahn(„iztrūkstošs”).

TurpmākasziņasparMazsalacasbaznīcuundraudziatrodamasbrošūrā:Mazsalacasbaznīcaundraudzepēdējos200gadosno1680.–1885.

Jauniešu iesvētības Mazsalacas ev. lut. baznīcā. 20.gs.20./30.-tiegadi.


��

1890.g.noplēšvecāsbaznīcas1785.g.piebūviuntāsvietāuzceļstaltujaunuķieģeļudievnamu,atstājotvisveco14.gs.celtodaļukāaltāri.

1911.g.iesvētībaznīcasjaunāsērģeles,noValkerafirmasVirtenbergā.Latvijaslaikā1927.g.pēcarhitektaprof.P.Kundziņaprojektauzceltsjaunsbaznīcas

tornis,kuraaugstumstagadsasniedz60m.1936.g.nostiprinātabaznīcasjumtakonstrukcija,uzliktiotrigriesti,iekārtotaap-

kure, izkrāsotasgrīdas,uzliktnodurvīmlīdzaltārimgrīdsega,piesienāmnovietotasmāksliniekupagatavotasgleznas.

1937. g. pavasarī izdaiļota baznīcas priekša zāļu laukumiem, puķu dobēm unapstādījumiem.

Kapsēta

VisālielāMazsalacasdraudzē,kassastāvnotrimlieliem(Mazsalacas,SkaņkalnesunSēļu)untrīsdaļu(Braslavas,Vecates,Idus)pagastiem,irtikaivienakapsēta.Tāiekārtota

1773.g.uzķeizarienesKatriņas IIpavēli,kadaizliedzalīķusapglabātbaznīcā vai baznīcas pagalmā. Šokapsētu, netālu no baznīcas (1/2km) un mācītāja nama, uz Sa-lacas labā krasta iesvētīja 7. jūlijā1773.g.mācītājsHeinr.Adlfijs.Tāpalielināta5reizes:

1. reiz 1846. g. māc. Vilh. Gir-gensonalaikāpar1080kv.asīm,

2.reiz.1857.g.māc.Ed.Kugleralaikāpar1desetiņu656kv.asīm,

3.reiz1889.g.māc.Goth.Ku-gleralaikāZAdaļā,

4. reiz 1913. g. māc Fr. Gravelaikā ZR daļā līdz Aurupītestiltiņamuzpilsētu,

5.reiz1935.g.rudenīun1936.g. pavasarī uz mācītāja AlfrēdaSkrodeļa ierosinājumu, ar dzīvupiedalīšanosnodraudzespuses,iz-veidotsjaunskapulauksuzSalacaspusinovisvecāskapudaļas,četrāsterasēspakāpeniskipazeminoties.Tad pat šai skaistā kapsētas daļaapžogotaarakmeņusētu,apstādītakokiem, šķērsota platiem ceļiem,terases savienotas ērtām, platāmdzelzsbetona kāpnēm. Mazsa-lacas kapsēta top skaisti apkopta,

Mazsalacaskapsētas aleja. M.Lustesuzņēmums.20.gs.20./30.-tiegadi.VNM,37133.


��

vasaru tā līdzināsskaistampuķudārzam.Starpcitiemšeitatdusas:Latvijasbrīvībascīņu varonis kapteinis Pauls Zolts, komponists Adams Ore, dzejnieks Kaspars Dau-gulis, ilggadīgais draudzes skolotājs un koŗa dziesmu veicinātājs Pēteris Hincenbergsu.c.JaunākāZRkapsētasnodalījumāpaceļas1929.g.uzmestaisuzkalniņšarpiemiņasplāksnibij.draudzesmācītājam,pirmajamlatviešutautībasdraudzesganam,EdgaramHasmanim(no1915.–1919.)Viņunošāvalielinieki1919.g.Rīgā,centrālcietumā.ViņšapbedītsMežakapos.

Mazsalaca. Igauņu brāļu kapi pie Salacas. Ap1930.g.

Mazsalaca. Igauņu brāļu kapu skats pēc kritušo karavīru pārapbedīšanas. Pārapbedīti 19��. g. 1�. aug. VNM,inv.nr.47064-2.


��

Pēcbaznīcasgrāmatuziņāmlaikāno7.jūlija1773.g.līdz31.dec.1929.g.Mazsa-lacaskapsētāapbedīti33034mirušie,pieskaitotvēlpēdējo8gadu laikāmirušos,ap1000,tadšajāplašajā164gadivecajākapulaukāguldīti34000aizsaulēaizgājušo.

BlakusjaunaiterasukapsētaiSalacasmalāierīkotiigauņubrāļukapi.Šeitpārvietotidiviigauņukareivji,kaskrita1919.g.pavasarīcīņāpretlieliniekimunbijapbedītinetālunošīvietas,arīSalacasmalā.Pārvietošanuunjaunāmākslīgākapukalniņauzmešanuunizdaiļošanuizdarīja1936.g.pavasarīMazsalacasnovadaaizsargi.Viņiapņēmušiesarīturpmākšokapuvietuuzkopt.

Kritušo varoņu svētozolu birzs un piemineklis

190�. g. soda vietas

Tādasirdivas.VienaatrodasMazsalacaspilsētasrobežās,uzAurupīteskrasta,ap-tiekasdārzaaustrumustūrī.Še1905.g.23.dec.nosodaekspedīcijasnošauti,pieko-kiempiesietidiviSēļumuižasrevolucionāri,moneniekiZālītisunLiepa.Kokosiegrieztikrusti.

Otrāsodavietauzejamgrūtāk,tāatrodasuzĶirelesupeskreisākrasta,netālunoĶireles tilta, Rūnas māju robežās. Še nošauti 1906. g. janvāra sākumā divi Mazsal-cas muižas ļaudis, Mencis un Pedere. Reizē ar tiem dvēseliski mocīts skolotājs PaulsNīmandsnodraudzes skolas, tonostādotblakusnošaujamiem.Arī šekokos,pieku-riemnāveilemtiepiesieti,iegrieztikrusti.Citi1905.g.nemierniekinošauti,vajājotganmuižā,ganpilsētasrobežās.KopāarRēvelētiesātiem42Mazsalacas1905.g.nemierukustībasdalībniekiem,visucietušoskaitssastāda60personas.

Mazsalaca. Piemineklis Brīvības karā kritušajiem. 1922.g.21.augusts. VNM,inv.nr.30318.


��

Senvietas

Pagastāievērojamassenvietasunsenlaikupriekšmetuatradumi:Vēlāakmenslaikme-taakmenscirvjiatrasti:Pēkšēnos–2,SalacāpieVecalkšņiem–2;1928./29.g.vasarās,Salacupadziļinot,Lejaskundziņosatrasts16.gs.sidrabamonētudepozītsar550,Nuķostāpašalaikadepozītsar500monētām.Priekškristusdzelzslaikmetaakmenskrāvumukapa vieta (Velna klēpis) Jaunkukurbaļļu tīrumā, Mazsalacas-Pērnavas lielceļmalā.PriekšunpēckaralaikāakmeņiaizvestijaunbūvjupamatiemuzMazsalacaspilsētuuncitur.ParšokrāsmatupazīstamasteikassakarāarVelnaluunvelnatiltabūvipārSalacu.SenulaikukapenesVecdauģēnumājurobežāsSalacaslabajākrastā,kurpētnieksŠrēderis1894.g.uzracispiecuslatviešukapusno16.–17.gs.Cilvēkuskeletiunvecasnaudas,kāarī ledus laikmetavaipatvecākigliemeņuu.c.mazdzīvniekupārakmeņojumiatrastiPromultukalnā.TasuzņemtsPieminekļuvaldesaizsardzībā.Tāpatcilvēkuģindeņiat-rastiŠķutēs,JaunjenkosunOrēs.

10 km no Mazsalacas, 1 km šaipus Mellāķīša atrodas ļaužu nostāstos pazīstami„Krievu kapi” Ramatas upes labajā krastā. Kapiem pāri iet tuvu upei uz Igauniju unPērnavuvedošaislielceļš.Ramatauzplūdulaikāizskaloceļasānoscilvēkukaulus.Kapeņuplašumsnorāda,kašezviedruunkrievukarapulkucīņasprasījušasdaudzupuru.Tāpatpar„Krievukapiem”saucvecaskapenesNurmikusiliņā(8kmnoMazsalacas)šīpašalielceļamalā,kāarīSidrabkaļumājudaļāatrodošās(9km),Iduspurvatuvumā.

Dabas jaukumi

Mazsalacairbagātīgiapveltītaardabasjaukumiem.SkaistākāsvietasatrodasapSa-lacasupeskrāšņajiemkrastiem.SevišķiskaistaizveidojasMazsalacaspilsētaarjaunām

Salaca pie Mazsalacas. 20.gs.20./30.-tiegadi. VNM,37807


��

celtnēm,plašiemdārziemunapstādījumiem,tā,katājauizpelnījusies„dārzupilsētas”nosaukumu.Skaistsirstāvaisdažādiemkokiemapaugušaiskrastsunceliņiemizkop-taisSalacaskrastsstrppilsētuunvalstsģimnazijuKlintspilī.Ejugaršokrastmalijausengadiemsāktssauktpar„Prātnieku”jeb„Filozofu”ceļu.Skaistaunsenuvarenumupaudoša ir arī nedaudz attālāk blakus ejošā 1 km gaŗā vecu dažādu lapu koku aleja.PretimģimnāzijasstaltamnamamunplašamparkampaceļasSalacaspretējākrastāse-nais„Lībjupilskalns”arsavu„Upuralu”tāpakājē,betlejpussarkanāsmilšakmeņaklin-tis,izrobotaskrastabezdelīgualām,nokātāsmantojušassavunosaukumu„Bezdelīguklintis”. Romantisks tālākais ceļš no Klintspils uz slavenajām dabas retumu vietām„Velnalu” (3 km), „Velna kanceli” un „Skaņo kalnu” (4 km). Pirmās no šīm vietāmatrodasMazsalacaspagastadaļā,betpēdējā,Aizsalacā,Skaņkalnesrobežās.„Skaņaiskalns”ir35maugstastāvasarkanāsmilšakmenspamatiežaklints,kādasSalacaskras-

tosatskalotasvairākāsvietās. „Skaņākalna”klintssiena ievērojamaarsavubrīnišķoatbalsi, kas dzirdama pastiprinātā veidā tās dziļumā. Laukumā šaipus klintij, Mazsa-lacaspagastadaļā,notiekkatruvasaruvairākiplašiapmeklētizaļumusvētki,nokuriemvisievērojamākieJāņudienā,kurppēcsenasparašassaplūstviesinotāliemLatvijasap-gabaliem,neizslēdzotmetropoliRīgu.CeļānopilsētasuzKlintspiliieteicamsuzmeklētjaunodzelzceļadzelzsbetonatiltupārSalacu,kas50mgarumāun16maugstumā,aruzkrītošuatbalsuskaituotrāspuseslokā,saucotnošīspusesupmalasloka.ApstādījumiunmežsnoKlintspilsparkalīdzSkaņamkalnamabpusSalacaiirLatvijasvalstsīpašumsunatrodasZemkopībasministrijasmežudepartamentapārziņā.

JaupagājušosgadosMazsalacuvasarāapmeklējadiendienāganatsevišķitūristiganekskursantukopas.Arjaunādzelzceļaatklāšanu,kaslielāmērāatvieglosatiksmi,Maz-salacairierindojusiesLatvijasskaistākovietupirmajāsrindās.

Skaņais kalns pie Mazsalacas. 20.gs.sākums. Kolorēta pastkarte. VNM,40710


�9

XIINOTIKUMIPAGASTADZĪVĒHRONOLOĢISKĀKĀRTĪBĀ

TikpatMazsalacaspagastaarhīva,kāarīMazsalacasdraudzesbaznīcasgrāmatasirlieliniekulaikā1919.g.pavasarīsaplēstasuniznīcinātas,tāpēc izvietējāmhronikāmparsenākpagājušiemlaikiemnekādasziņasvairsnaviespējamssavākt.Iruzglabājusiesdaļanodraudzeshronikassākotar1834.g.undažaspagastatiesasspriedumugrāmatasno1821.g.sākot.Sekojošāsziņassavāktasunsakārtotasnodažādiemarhīviem,kasvēlākminēti(sk.Hronikasavotusarakstu).

1127. g.

V. Hupeļa ziņas par sāmsaliešu braucienu pa Salacu, Burtnieku ezeru un Rūju uzRūjienassenčupili,kurtoizlaupaunarbagātulaupījumuatgriežasatpakaļ.

1224. g.

PēcLatviešuIndriķahronikas(1180.–1227.)TālavasapgabalsunBurtniekuezeraRkrasti,ietverotarīMazsalaculīdzrobežaiarAloju,nākvācuordeņavarā.MazsalacapakļautaRūjienasnovadamlīdzSalacas l.Krastam,pretējais–SalacaskreisaiskrastspiekrītBurtniekuvirskundzībai.

1300.–1400. g.

Celta Mazsalacas baznīca kā Rūjienas katoļu draudzes filiāle. Baznīcu nosauc Sv.Marijas vārdā. Draudzei dod vārdu pēc senču pils Salacas kr. krastā, senču pilskalnā,vācuvalodā„Salisburg”=latv.valodā„Salacaspils”.Draudzeipārejotluterticībā,baznīcupārdēvēparSv.Annasbaznīcu.

1528. g.

NoordeņmestraValteraf.PletenbergatiekliktipamatiMazsalacasmuižaiunpagas-tam,dāvinot7mājasmuižasapvidūbruņiniekamVincencamF.Stēnam.

1547. g.

Mazsalaca top izlēņotaBalceram Falkenbergam.No viņa muiža un pagastsmanto370gadusilgilietotolatviešunosaukumu„Valtenberga”.

1570. g.

Hercogs Magnus dāvina Ibdeni Heinriham f. Ungernam, no kura šis īpašums tiek


�0

sauktsarīpar„Ungurmuižu”.

1571. g.

Poļu karalis Sigismunds Augusts dāvina Francim Blankfeldam Cilingenas ciemupie jaunoordeņmestraGothardaKelleraagrākdāvātiem4ciemiem.TasBlankfeldessākums.

1590. g.

Heinrihs Falkenbergs piepērk Skaņkalni (Skulberģus), ka arī Mukeciema (Jenkusapvidu)unStarkaciemus(Lojasapv.)

1606. g.

MazsalacasSv.Annasbaznīcaitopdāvātavisvecākāpiemiņa,sudrabaapzeltītaoblātukārba.

1674. g.

Zemniekidāvinājušibaznīcaizvanu.

1678. g.

MazsalacuiegūstGustafaAdolfafeldmaršalsunVidzemesģenerālgubernatorsKris-tersHorns.

1680. g.

KristersHornsMazsalacupaplašina,piepērkotIbdeniunBlankfeldi.MācītājsKronenbergsietaisapirmounvisvecākodraudzesbaznīcasgrāmatu.

1682. g.

MazsalacuunIbdenipārņemZviedrijaskronis(muižuredukcijā).Blankfeldenetiekatsavināta,tainosākumajaudzimtmuižas(alloveja)tiesības.

1691.–1696. g.

Mazsalacasbaznīcapārbūvēta.TadmajorsŠreitenfeldsAtesmuižādāvinājistaialtāriarvisiempiederumiem(domājams,arīvecoaltāragleznu,kastagadnovietotaaltāraDRsānos.Altārisungleznasietvarsbarokastilā.)

1696.–1697. g.


�1

Badagadi.MācītājsGeorgaFrancisraksta:„Daudzļaužu,kasšogadmiruši,irlaukāpakalniemunkrūmiemaprakti,īpašitie,kasnabagiunbadāmiruši”

1701. g.

MācītājsGeorgaFrancisierīkopirmodraudzeslocekļupersonālgrāmatupēcpagas-tiem,mājāmunģimenēm.

1710. g.

KrievucarsPēterisLielaisiekaroVidzemi.Ilgokarudēļizceļasmēris.Izmirstveselasmājas.Bezgalīgasšķūtesunnodevas.MērīnomirstarīmācītājsFrancis.

1711. g.

MācītājsReusnersmin,kabijisarīskolasnams,deviņasasisgarš,piecasasisplats.Skolanetikusiturēta,bettāsauktaisskolmeisters,FrīdrihsNeumanis,tikaidraudzesķestera amatu izpildījis. 1731. g. Ibdenes māju sarakstā minēta „Leite” (Leišu) māja,¼arkla,arpiezīmi–agrākskolaszeme,tagadatkalmuižaipievienota.(Leišumājaat-radusiestagadējāsMazsalacaspilsētasdaļā,kursenākbijaJāņaApsīšadārzniecība.Turtīrumauzkalniņuvēlilgisaukušipar„Skolaskalniņu”).

1722. g.

PēterisLielaisatdodmuižasviņubijušiemīpašniekiem.MazsalaculīdzarBalnkfeldiatzīstpardzimtmuižām.IbdenespubliskāsmājasunSkaņkalnepaliekkroņaīpašumā.1701.g.25IbdenesmājasskaitāspieRūjienasLielāsmuižas,bet12.marta1723.g.sarakstostāspievienotasatkalIbdeneiMazsalacā.

1724. g.

Mazsalacu un Blankfeldi nopērk no Horna mantiniekiem Veinholds Georgs f.Felkerzāms.

1741. g.

KroņaIbdenesDauguļumājassaimnieksMārcisdāvinaMazsalacasbaznīcaikroņalukturi,kasizmaksājis30dālderus.Šislukturisvēltagadpušķobaznīcasaltāradaļu.

1773. g.

UzķeizarienesKatrīnasIIpavēlitopierīkotadraudzespirmākopīgākapsēta,Salacassenkrastā.Toiesvētasvētdienā7.jūlijāmācītājsAdolzijs.Līdztamlīķusrakabaznīcā,baznīcaspagalmā,betarīuzkalnos,mežosunkrūmos.


�2

1780. g.

Georgsf.Felkerzāms,Saksijassūtnis,ceļMazsalacasjaunokungumāju–pili,tagadējovalstsģimnāzijasnamu„Klintspili”.

1781. g.

Pēc mācītāja Gustava Bergmaņa atzīmēm baznīcas grāmatā draudzē vēl atradušāsvairākasupuruvietaszemsvētiemkokiem.VienutādusvētuozoluPantenēviņšnocir-tispats,joļaudisbaidījušiestoaiztikt.

Līdz mūsu dienām uzglabājušās senas svētvietas ir vēl 1000 gadus vecais Tūteresozols,kāarīCeipjumājuozolsunvecsozolsMelnalkšņumājasdārzā.ParsvētuturētsarīkādskuplsunresnsbērzsVilklaužņumājasmežā.

1782. g.

Ibdenenodotaf.Kampenhauzenakundzeilietošanāpaviņasdzīveslaiku.

1783. g.

21. jūlijā

Plkst.1naktīMazsalacasbaznīcastornīiespēriszibens.Sadegkālāpatornis,jumtsunbaznīcaskokadaļas.Izkūstarīzvans.

1784. g.

Baznīcaatjaunotaunpagarinātapa5asīm.1785.gadātoiesvētī.

1791. g.

26. decembrī

ĶeizarieneKatrīnaIIdāvinaIbdenigrāfamStakelbergam.

1793. g.

IbdeninopērkGeorgsFelkerzāms.NošīgadasākotMazsalaca,BalnkfeldeunIbdeneveidovienukopīgunešķiramuīpašumu.

1795. g.

Mācītāja Cimmermaņa laikā tiek celts vēl tagad pastāvošais mācītāja dzīvojamaisnams,kasizmaksājis4600dālderus.


��

1804. g.

CeļmūraķesteradzīvokliJaun-Atesdaļā,uzVilkastesmājaszemes,kurajausenākālaikāiemainītapretvecoskolaszemi,Leišumāju,piederošuIbdenei.ToreizējoķesteripriekšdziedātājusaucaparHolmu.Skolavēlnetiekturēta.Šoēkupaplašina1850.g.arpiebūvi.1936.g.ziemātāsabrūkuntopnoārdīta.

1808. g.

Draudzipiemeklēniknakolērassērga.Tanīgadānomirst856draudzeslocekļi.

1819. g.

26. martā

ToppasludinātaVidzemeszemniekuatbrīvošananodzimtbūšanas.

1821. g.

Baznīcā iesvēta jaunasērģeles,kurasbūvējisKārlisTālsTērbatā,ar12 reģistriem,par812rubļiemsudr.un719rubļiembankn.Šīsērģelesaizpildījasavuvietulīdz1911.gadam.

19. janvārī

IerīkotaMazsalacas(Valtenbergu)pagastapirmātiesasprotokolugrāmata.

1824. g.

Pagastaiedzīvotājussākatzīmētaruzvārdiem.Saimniekiemgandrīzviscauripiešķirtiviņumājasvārdi,kā:Čukurs,Daugulis,Kaktiņš,Kundziņš,Niguls,Nurmiks,Ore,Peida,Roska,Šķoba,Talcis,Tīliksu.c.

1826. g.

Ķeizara Aleksandra I piemiņai par 1819. g. Vidzemes zemniekiem dāvāto brīvību,1804. g. celtā ķestera mājā dibina draudzes skolu. Par draudzes skolotāju ieceļ JāniĶikuru,kasjauno1809.g.izpildaķestera–ērģelniekavietu.

1837. g.

VeckaktiņuJānisKaktiņšunJaunkaktiņuKristapsKaktiņšuzaicinaļaudisnedzertbrandvīnuu.c.stiprusdzērienus.Tiemrodasdaudzpiekritēju,tostarpāarīvietējaismācītājsFrīdrihsErnstsGūleke.


��

1838. g.

MācītājsGūleke,SēļumuižasīpašniekslandrātsbaronsEngelhartsun90draudzeslocekļuparakstāsnelietotspirtu,brandvīnu,rumu,šeļķinus,liķierusutml.,tānodibi-notšinīapgabalā„Sātībasbiedrību”.Šaibiedrībainiknipretojasapkārtējiemuižnieki,jonezeļvairsviņu„brendūži”,unvaldībatodrīzslēdz.

1841. g.

VidzemēunIgaunijāizceļasnemierineražasdēļ.ĻaudisdodasuzRīgu,badaspiesti,pievaldībaspēcpabalsta.Turnoraidītitiegriežaspiepareizticīgobīskapa,kastiemap-solazemiDienvidkrievijā,jatiepāriespareizticībā.SākasplašinemierivisāVidzemē.BebrosunVeselauskātiekizsauktizaldāti,kurgalvenosvainīgosdzencaur1000–1500vīru garu kareivju rindu, jeb „stroju”, kur katram kareivim bija nosodītais jāsit arspieķiem.Pārējosnemierniekuspēraar50–150rīkstēm.

Mazsalacā vasara paiet mierīgi, bet rudenī sapulcējas ap 50 personu, kas grib arīietuzRīguunlūgt, laitiemdod„siltāzemē”kroņazemiparlētākurenti, laitiktuševaļā no kungu lielām klaušām. Bet no Rīgas un arī jau ceļā policija tos sūta atpakaļ.Idusmuižasīpašnieks,RitmeistersF.Numerskāapriņķadeputāts,unPantenesmuižasīpašnieks F. Lēvis kā draudzes tiesnesis sāk izmeklēt zemnieku nemierus. Ierodaszaldātiunkazakiuntopvisi,kasviengājušiuzRīgu,patjaarīnebijlīdzRīgaitikuši,ar50–150rīkšusitieniempērti,piekamviņu,viņuvecāku,brāļu,māsu,sievuunbērnuvaimanasbijušas2verstistālumādzirdamas.Tādasvaimanasšelīdzšimvēlnekadnavbijušaspiedzīvotas.Komisija,kassodulikaizpildīt,bijsekojoša:Baznīcaspriekšnieksun apriņķadeputātsGustavs f.Numers,bruģu tiesasadjunktsgrāfsKārlis f.Zīverssun draudzes tiesas kungs f. Lovis. Vairāki simti cilvēku tapa sasaukti Mazsalacā, trīsdienastincinātiuntadapcietināti.Soduizpildīja1842.g.29.janvārī.Šīpatikomisija30.janvārīizmeklējaunlīdzīginosodījadeviņaspersonasIdū.DaudzosradāsvēlēšanāsMazsalacuatstāt.Izceļotājitapavisurarpriekuuzņemti,sevišķinoMatīšuunAlojasdraudžumuižniekiem,jomazsalaciešibijpazīstamikālabizemkopjiunsaimnieki(pēcbaznīcashronikas).

1842. g.

9. maijā

PantenesmuižānomirstdraudzesārstsdraudzesārstsDr.Viherts.ParviņapēcnācējuievēlDr.TondorfuardzīvesvietuMazsalacasmuižā.

1843. g.

Arī šinī gadā turpinājās daudzu vietējo iedzīvotāju, īpaši mazsalaciešu, sēliešu unkošķeliešuizceļošanaganuzapkārtējiem,gantālākiempagastiem,kāEndzeļu,Oleru,Paipastes,Jurates,Puiķeles,Stakelberģu,Ungurpils,Rozēnu,Skultes,Straupes,Mālpils,u.c.,tā,kagandrīzpavisuVidzemisastopamidaudzisenimazsalacieši.


��

1846. g.

MācītājaGirgensonalaikāpalielinakapsētupar1080kv.asīm.

1849. g.

Uzceltakonfirmandu(mācības)māja,mācītājaKārļaBēkmaņalaikā.

1852. g.

Top atvērta pirmā pamatskola Mazsalacas draudzei, kroņa pagastā, Skulberģos,piedalotskolai7dālderizemes.ParpirmošīsskolasskolotājuievēlEduarduRozenšteinu,Cimzessemināraaudzēkni.

1853. g.

Rūjienas Lielās muižas īpašnieks Gustavs f. Krudeners, Hamilkara f. Felkerzāmaierosināts, pārdod 52 zemnieku mājas par dzimtu, par 80 līdz 125 rubļi sudrabā pardālderi.Iesākasgruntniecībasnodibināšanās.

1856. g.

Lemjdibinātvisosdraudzespagastospagastskolas.

1857. g.

Topizdarītavēlreizējakapsētaspalielināšanapar1desetiņuun656kv.asīm,mācītājaEd.Krugleralaikā.

1859. g.

17. jūlijā

NelaimīgānāvēaizietdraudzesskolotājsunērģelnieksErnstsĶikurs.Viņavietāievēlbij.palīgaskolotājuPēteriHincenbergu.

1860. g.

Draudzestiesapavēlpagastamceltmūramagaziņu.ŠinīgadāstarpMazsalacaspa-gastiemkāpirmie iepērkmājaspardzimtuKroņaSkulberģu(Skaņkalnes)saimnieki,caurmērā120rubļusudr.pardālderi,kassamērāvisai lēti.Tadarīmazsalaciešospa-mostasvēlēšanāsiegūtmājasgruntsīpašumā,jomuižuīpašniekisākarvienvairākunvairākpaaugstinātrentiunizliktizmājāmtossaimniekus,kasviņiemnepatīk.

1861. g.


��

Mazsalacas pagasts liek pamatu savai pirmai pamatskolai, Raganskolai. Rudenī toiesvēta.TāpatarīSēļos.Draudzesskolātiekpieņemtstrešaisskolotājs.Visospriekšmetosieved vācu valodu par mācības valodu, lai jaunatni sagatavotu uz iestāšanos tāļākāsskolās,kurāstolaikvaldošāvalodabijvācu.Muižniekiunvācumācītājipabalstavācuvalodasmācīšanuarnolūku,lailatviešuspiegrieztuvācietībai,radottāsauktos„kārkluvāciešus”.Bettautāiesākaspašapziņasuntautiskāsatmodaslaikmets.

1862. g.

MazsalacasmuižuunpagastupārņemnosaviembrāļiemunmāsāmsavāīpašumābaronsArnoldsFītinghofs.

1858.–1864. g.

Mazsalacaspagastuizmēro(Mērniekulaiki).Mērniecībasdarbusvadabruņniecībasmērnieks Švarcs. Izmērīšanas iemesls muižas īpašnieku, mirušā Kārļa Arnolda f.Fītinghofamantiniekunodomsnoteiktmuižasvērtību,kāarīlaisāktupārdotvakujebklaušuzemi,kāvienaotramuižatojaudarīja.Mājuizmērošanasaceļļaudīslieluuztrau-kumu.Daudzibīstas,katosizliksiztēvuuntēvumājām,daudzi,kaatkalpaaugstināsrenti. Saceļ nemieru arī tas, ka dažu māju robežas samazina vai izmaina, piedalotatņemtozemivaipļavascitaimājai.

1863. g.

Poļudumpjadēļtāpatkācitur,tāarīšeizdarapastiprināturekrūšuņemšanu,iknovienatūkstošaiedzīvotāju10vīru.

1864. g.

Arlikumuizbeidzasklaušulaiki,kasaizliedzturpmākslēgtklaušulīgumus.Tomērgalīgitieizbeidzastikaiar1868.g.23.aprīli.

Rudenī

Iesvētaotrupagastapamatskolu,TīlikajebLīčuskolu.ArīVecatē.

Augustā

Muižas īpašnieks barons Arnolds Fītinghofs pārdod visu savu zemnieku vaku jebklaušuzemi,135ciematus,pargruntsīpašumu.Mājasiepērkgandrīzvisitolīdzšinējiesaimnieki,izņemot14,kuriemuzteickontraktusuz1865.g.23.aprīli,kadtiemmājasjāatstāj.Izpirkšanasmaksa100–150rubļ.sudr.pardālderi.

Par piemiņu šim svarīgajam atgadījumam jaunie gruntnieki uzdāvina līdzšinējamgruntskungamviņadzimšanasdienā19.novembrī,nosūtotuzmuižusevišķudeputāciju,divusPēterpilīpasūtītuskausus(biķerus),kurosiegravētivārdi:„NoMazsalacaspagastagruntniekiemparpiemiņu1864.gadam.”Baronsielūdzvisussaimniekusunsaimnieces


��

piesevisuzmaltīti.Tāspašasdienasvakarāmuižānotiekiluminācijaunspēlēmūzika,kozemniekinosavaspusessarīkojuši.

Pēcgruntniecībasievešanasmazsalacieširedzamiuzplaukst.Ceļjaunusērbēģusunsaimniecības ēkas, uzlabo laukus un pieliek lielas pūles savu bērnu tālakizglītošanā.Daudzi jaunieši sāk apmeklēt lauksaimniecības un mērniecības skolas, skolotājuseminārus, ģimnāzijas un universitāti. Izceļas turīgi tirgotāji, sevišķi ar liniem unlabību, kā Daugulī, Lojās, Kollū u. c. Slavens top tā laika Mazsalacas tirgus 15. (28.)septembrī uz kuru sabrauc lieltirgotāji no Pērnavas, Valmieras, Rīgas, Valkas, Cēsīmu.c.vietām.DrīzizceļaspirmiesākumiMazsalacasmiestam–pilsētiņai.Vispārīgiļaudīsrodaspašapziņa,pašcieņa,pacilātsgarastāvoklis,dzīvesundarbaprieks.

1865. g.

16. septembrī

Muižā pie pagasta tiesas sapulcējušies 147 saimnieki nodibina Savstarpēju ugunsapdrošināšanasb-bu.

1866. g.

SākceltRauskaspamatskolu,koiesvētanākamā1867.gadā.

1867. g.

Uz1866.g.likumapamatatopievestajauna,nomuižaspilnīgineatkarīgapagastapašvaldība,pagastsvaldeunpagastatiesa.

Iegūstot no muižas vienu no jaunizmērotiem gabaliem nodomātam Mazsalacasmiestam,pagastasabiedrībaliek1867.g.pavasarīpamatusavamjaunampagastnamam,kokaceltnei.Līdzšinējā,nomuižasatkarīgāpagastatiesa,savassēdesnoturējamuižā,kādākungaierādītātelpā,betpagastavecākienebijnekascitskāmuižasstārasti.

Šīpaša1867.g.vasarātiekceltsjaunaisaptiekasnams,pirmāmūra(ķieģeļu)celtnejaunāpilsētiņā,noprovizoraOskaraBēma.

1842.g.ievēlētaisdraudzesārstsDr.Tondorfssvin25gaduamatasvētkus.Toap-sveiclīdzardraudziarīpagastapašvaldība.

1864.–1867. g.

Sākotar1864.g.pēcarnodomuizņemtamuižaszemesvienagabala izmērošanasun sadalīšanas gruntsgabalos, top likts pamatsunpirmsākumsMazsalacasmiestam.MuižasīpašnieksArnoldsFītinghofs,vēlēdamiesradītbieziapdzīvotucentrupiesavasmuižas,uzsavaszemesizraugapriekštamvisizdevīgākovietu,kurkrustojasunsaplūst5ceļi:Valmieras–Burtnieku–Matīšu,Braslavas–Urgas–Alojas–Staiceles,Košķeles–Sēļu,


��

Pantenes–Rūjienas,Pērnavasunarīpašasmuižaspaaleju.ŠinīcentrājauatrodasnosenlaikiemPrāmjakroguspiepārceltuvespārSalacuunBaznīcaskrogsnetāļunodraudzesdievnama,kāarītuvumādraudzeslielākapsēta.Pirmiemiestagruntsgabali,skaitā42,topiemērotiapPrāmjakrogu,Salacaslabajākrastazemajāsengultnē,kāarīaugstajākrastadaļā,trīsstūrīapceļiemnoprāmjauzbaznīcu,noprāmjauzaleju,noalejasuzbaznīcu.Gruntsgabalulielumadažāds,no1-7pūrvietām.Togruntsnomanavdārga,ap 5 rubļi sudraba pūrvietā par gadu. Tam par iemeslu iznomātāja vēlēšanās, lai visigruntsgabalitaptudrīzumāizdoti,laimiestsjodrīzirastos,kāarīpadaļaitas,kadaudzigruntsgabalitieknodotiunpatdāvinātiilggadīgiemunuzticamiemmuižaskalpotājiem.Pirmienamitiekceltilaikāno1865.–1867.g.Kāpirmietocēlājiminami:

AndrejaLēmanis(maiznieks),Dauberts(tirgotājs),vēlākaisīpašniekstirgot.JānisHincenbergsSiktārsunTurmanis(tirgotāji),vēlākKaupins,Nurmiks(tirgotājs),Sedlenieks(kuģukapteinis),MiķēlisSīmansons(namdaris),vēlākMārcsSalmiņš,JānisApsītis(dārznieks),vēlākVold.Veide(meh.),IndriķisLācis,vēlākTreimanis(kurpnieks),IlzeMežs,Lielbārži(tirgotāji),TomsPaeglis(miesnieks),TenisOre(tirgotājs),vēlākArnoldsOre,OskarsBrēms(provizors),vēlākNikolajsDaugulis,Mazsalacaspagastavalde,VilhelmsRamans(muižkungs)cēlis:torņanamu,vēlākpasts,Saviesīgābiedrība,izrīkojumunamu,vēlākPuriņš,Priedītis,Šternmanis;Vilnasunlinupārstrādāšanasfabriku,vēlākBušs,Uzņēmējusabiedrība,tag.P.Raiskasmantinieki;u.c.

Jauno miestu tā iedzīvotāji, kā arī apkārtnes ļaudis sauc par „pilsētiņu”. Miestagruntsgabalu skaits tiek pavairots 1900. g. no 42–56, bet 1903. g. no 57–82, starpRūjienasunPērnavasielām.Kamērtāsauktais„vecaisbarons”ArnoldsFītinghofspir-mosgruntsgabalus izdevauzsamērā ļotipieņemamiemnoteikumiem,viņapēcnācējsOskarsFītihghofsnotiemjaucentāsiegūtlabupeļņu,ņemot20unvairākrubļusudrabaparpūrvietugruntsnomasgadā.Galvenaismiesta,tadpilsētasrobežupaplašinājumslīdz300gruntsgabaliemnotiekLatvijasvaldībaslaikā.

1868. g.

ŠisgadsvisāLatvijāstāvļaužuatmiņākā„sausaisgads”.Vispārīganeraža,biežasmezadegšanas,gaissnodienaskarstsundūmakains,izceļasļaunalopuliesassērga.BadsarīIgaunijāunSomijā.MazsalacasīpašnieksliekpārSalacuceltpirmotiltukokavirsdaļuuzakmensstabiem,liekarīnoraktlīdzenākuSniedzēnukalnaceļu.Pārbraukšanaipārtiltu


�9

tiekņemtanozirdziniekiemunvezumniekiemtiltanauda,līdzīgikātasbijpārceļotiesarprāmi.Tiltanaudasiekasētājam„zastavniekam”uzceļtiltagalāmājiņu.

5. decembrī

Tiek iesvētīts iepriekšējāgadāceltaispagastanams.IesvētīšanuizdaraMazsalacasmācītājsEd.KuglersunRūjienasmācītājs,piedalotieslielamskaitampagastalocekļuunvairākiemvietējiemmuižniekiem.

1869. g.

Izgājušā „sausā gada”neauglības dēļ arī šis gads zemniekiem smags. Magaziņasiztukšotas, rudzi un milti jāved no Rīgas par nesamērīgi dārgu cenu. Daudzi paliekparādāvajadzīgasnomaksas.

26. martā

Svin50gaduatceressvētkusVidzemeszemniekuatbrīvošanainodzimtbūšanas.

1870. g.

Šisirļotiauglīgsgads.Sevišķilabipadevušieslini,kamaugstacena,tākāiespējamsdzēstparādusmuižaiunmagaziņai.Tiekceltidaudzjauniērbēģi.

Valdībaitop iesniegts lūgumsardaudzparakstiem, laiarīzemniekupriekštāvjiemdotu tiesību piedalīties muižnieku landtāgos, kas izpriež zemes vajadzības, līdzīgi kāzemstēsKrievijā.Plaisastarpzemniekiemnovienasunmuižniekiemnootraspusestoparvienlielāka.Latviešosmostaspašapziņa,kopabalstaatmodaslaikadarbinieki,tau-tiskielaikraksti,jaundibinātāsbiedrības,skolotājiunjaunāapzinīgātautasinteliģence.

1871. g.

Baznīcas konvents tiek pārorganizēts. Vācu mācītāju un muižniekiem padevīgobaznīcas„pērminderu”vietātiekieceltikatrāpagastāpretmuižāsbalsineatkarīgipa-gastaizvēlētikonventadelegāti.

Tiek celta un atklāta pareizticīgā draudzes skola, kuru apmeklē arī daži latviešudraudzesbērni,laiiemācītoskrievuvalodu,kasnepieciešamakaradienestā.

1872. g.

Arīdraudzesskolāievedkāobligātupriekšmetukrievuvalodu.Nodibinās draudzes skolotāja P. Hincenberga vadībā „Mazsalacas dziedāšanas

biedrība”,laipiekoptukoradziedāšanuunveicinātutautāgarīgukultūru.

1873. g.


�0

MazsalacasdziedāšanasbiedrībasvīrukorisiegūstpirmosLatviešuvispārīgosdzies-musvētkosno26.–29.jūnijamRīgāIgodalgu,lielusudrabakarogakātalīru.Vēlākaislīrasīpašnieks,bij.draudzesskolotājsunvalstsJelgavasskolotājuinstitūtanoorganizētājsundirektors,ReinisCukurs,tonodod1926.g.LatvijasvalstsmuzejamRīgā.

1874. g.

Tiekievesta„vispārīgakaraklausība”ar6–4gadusilgudienestalaiku,senās„rekrūšudošanas”vietā,koizdarījamuižasvaldībapēcsavaieskataunvaras.

Rudenī

Iesvētajaunceltostaltodivstāvudraudzesskolasnamu.CeltnescelšanasierosinātājsdraudzesskoluvecākaiskonventadelegātsJānisRulle,Sēļu(Košķeles)pag.Ruļļumājuīpašnieks,kāarīskoluizplatīšanāspabalstītājsmācītājsEd.Kuglers.Draudzesskolāsākdarboties3skolotājiun1skolotāja.

1877.gadāsākaskrievu–turkukaršBalkānupussalā.Topiesauktidaudzirezervisti.

1883. g.

Izdotslikumsievestvalstsiestādēsvācuvalodasvietākrievuvalodu.Iesākassena-toraManaseinarevīzija.

1885. g.

Novembramēnesītopsvētītibaznīcasatjaunošanas100gadupiemiņassvētki.

1887. g.

Ar26.janv.likumutopizdotapavēleievestdraudzesunpagastaskolāsparmācībasvalodukrievuvalodu,līdzšinējāsvācuunlatviešuvalodasvietā.Skoluuzraudzībuno-dod mācītāja un muižnieka vietā no valdības ieceltiem skolu inspektoriem, krieviemnoIekškrievijas,kasneprotiedzīvotājuvalodas.Iesākaslatviešutautaspārkrievošanaslaiki.

1888. g.

Top nodibināt Mazsalaca Labdarības biedrība, kas attīsta visai rosīgu darbību, sa-rīkojotteātraizrādes,koncertus,priekšlasījumusunatverotplašubibliotēku.Biedrībadarbojaslīdz1899.g.,kadtāsvietānodibināsSaviesīgābiedrība.

1889. g.

Ieved krievu tiesu iekārtu: miertiesas, apgabaltiesas u. c. atceļot līdz šim vācumuižniekuvadītāsdraudžu,apriņķu,zemes,galma...tiesas.Pagastudarbībasuzraudzību


�1

nododzemniekulietukomisāriem.

1890. g.

18. aprīlī

Tiekliktspamatsjaunaibaznīcai.1785.gadapiebūvi(5asis)untorninoplēš,atstājtikaivecodaļuno14.gadusimteņa.Taisenākbijušasgleznāmizkrāsotassienas,betvēlākpārkrāsotasdzeltenas,tadbaltas.JaunobaznīcuceļbūvjuuzņēmējsJānisBrauns,gotiskāstilā,60maugstutorni.Celtneizmaksā22600rubļusudr.Toiesvētatāpašagada7.oktobrīģenerālsuperintendentsFr.Holmanisarvietējāundaudzucitumācītājupiedalīšanos.

1892. g.

Nodibināspagastasavstarpējaugunsapdrošināšanasbiedrība.

1893. g.

NoorganizējasMazsalacaskrāj-aizdevusabiedrība.TopnoorganizētaMazsalacasbrīvprātīgougunsdzēsējubiedrība.

1894. g.

Baznīcaitopiegādātajaunaaltāraglezna,kogleznojusiMatildasPortj-kdze(Koknesē).GleznairR.Rihteragleznas„KristusunPēterisuzGenecaretesezera”kopija.

1895. g.

Vājaraža.Daudzasstrādniekuģimenes,sevišķipusgraudnieki,pārdodsavuiedzīviunizceļouzUfu,kuruzlabiemnoteikumiemnovaldībaspiedāvātazeme.

1896. g.

6. maijā

CaraNikolajaIIkronēšanaiparpiemiņupagastanamapriekšāiestādadivusozoliņus.VienupagastavecākaisPēterisApsītis(Kaužēnā),otrupagastatiesaspriekšsēdisIndriķisLūss(Dožēnā).

1897. g.

PareizticīgoarhibīskapsiesvētīpamatusSkulberģu(Skaņkalnes)pareizticīgojaunaibaznīcai,koceļskaistāstilā,ārpusēarkaltiemakmeņiem.Celtneizmaksā12350rbļ.


�2

sudr.,kuruspiešķircarsNikolajsII.Toiesvēta1898.gadā.

1898. g.

12. aprīlī

Nomirst Malupē, Alūksnes draudzē, triekas ķerts, vietējais mācītājs GotholdsKuglers.

Jūnijā

Apvidupiemeklēkrusa,kasnokapārudzus.

27. septembrī

Ieved baznīcas patrona barona Arnolda Fītinghofa ieceltu mācītāju, vācu tautības,FriciGrave,pret latviešukonventadelegātuundraudzesgribu.Tomērnemierineno-tiek,kācitur,piem.,Opekalnā,Gulbenē,Lubānāu.c.vietās.

1899. g.

Pēc 40 gadu ilgas kalpošanas Mazsalacas draudzei no amata atstājas draudzesskolotājsunērģelnieksPēterisHincenbergs.

Mazsalaca. Skats uz Salacas tiltu un miestu. 19.gs.beigas.VNM,inv.nr.36114.


��

22. augustā

Par draudzes skolotāju un ērģelnieku baznīcā tiek ievests Reinis Cukurs, Cimzesskolotāju semināra audzēknis, kas draudzes skolā jau darbojas no 1887.–1891. g.nepārtrauktikāpalīgskolotājs.

Nodibinās Mazsalacas Saviesīgā biedrība, kurai plašākas tiesības, nekā līdzšinējaiLabdarībasbiedrībai.

1900. g.

1. jūlijā

Tiekievestsvalstsspirtamonopols.Mazsalacasdraudzēslēdz11vietējomuižniekukrogus.

Rīgāuncitāspilsētāsslepeninodibinājusiessociāldemokrātustrādniekupartijasākarīuzlaukiemizplatītmarksismaidejas,kurāmpieķērušiesdaudzistudenti,ģimnāzisti,valdībasskolotājusemināraaudzēkņiunarījaudažilaukuiedzīvotāji,strādniekiunpatinteliģenti.MazsalacāžandarmisavaņģoskolotājusMārtiņuBriediunViktoruKamin-ski,pirmovalstspamatskolā,miestiņā,otrodraudzesskolā.

1901. g.

Valdībasieceltiezemniekulietukomisāripievienomazākospagastuspielielākiem,lielākās vienībās: Mazsalacas un Mazsalacas mācītāja pagastu par Mazsalacas pagas-tu, Sēļu–Pantenes–Košķeles – par Sēļu pagastu, Skulberģu–Jaunates par Skulberģu(Skaņkalnes)utml.

Vasarā

DraudzesskolotājsR.CukursuzceļpārSalacupiedraudzesskolasvecā,jauvairākusgadusiepriekštamsabrukušākājniekutiltavietā jaunutiltu,uzstipriemarcementumūrētiem stabiem, 1000 rubļu. sudr. izmaksā. No šīs summas R. Cukurs savāc 800rubļuarkoncertiemunskolasbazāru,200rbļ.sudr.ziedopats.Kadšistiltskaragadossabrūk,tāvietāLatvijasvaldība1922.g.uzceļtādapatveidatiltuuz1901.g.liktiempamatastabiem.

16. septembrī

Baznīcāiesvētajaunoaltāri.TāplānuzīmējispēcRīgasDomabaznīcasaltāraparau-ga, gotu stilā, Dr. V. Noimanis. Darbus veicis vietējais galdnieks Šneiders, no ozolamateriāla,par775rubļ.sudr.Veco,barokastilaaltārinovietoaltāratelpasDRsānos.

1903. g.


��

SākdarbotiesjaunatklātāMazsalacaslauksaimniecībasbiedrība.

1904. g.

21. augustā

AizietmūžībāsirmaisdraudzesskolotājsPēterisHincenbergs.

IzceļasKrievijainelaimīgaisJapānaskarš.Topiesauktirezervisti.Lasanauduunvācdāvanaskarāievainotiem.

Rīgā,Jelgavā,Liepājā,VidzemēunKurzemēnotiekpiebaznīcāmunbaznīcāspretvals-tiskas demonstrācijas, pret valdību, ienīstiem vācu muižniekiem un vācu tautībasmācītājiem. Nemieru cēlonis Latvijā: zemes īpašumu nodokļu netaisnais sadalījums,muižniekuvarmācīgāsfeodālāsprivilēģijas,krievuvaldībaspatvarībasunierēdņuko-rupcijas,tautaspārkrievošana.

1905. g.

Šisirlielunemierugads.Pastiprinātāveidānotiekrevolucionāruuzbrukumimuižām,muižniekiem, vācu mācītājiem. Gan Vidzemē, gan Kurzemē top vairākas muižasnodedzinātas,kāarīdažimuižniekiunmācītājinošauti.

15. jūnijā

NotiekjaunarezervistumobilizācijavēlnepabeigtamJapānaskaram.Nemierniekiizdauzašajāvienāpilsētiņāvaldībasspirtamonopolalogus.

26. septembrī

ApvakarunoMatīšiem ierodasdivipajūgi,priekšvienačetri,priekšotra trīszir-gi, no kuriem izkāpj astoņi vīri. Šie paši no Valmieras puses piebraucot, jau Matīšosizdemolējuši valdības monopola veikalu un ar revolvera šāvieniem smagi ievainojušitirgotājuP.Klīgeru,kāarīsabojājušitelefonavadusunaparātuszirgupastastacijāDronā.Parnotikušouzzinājis,Bauņumuižas īpašnieks,dodsteidzīguziņuuzMazsalacu.ŠeSalacas tilta galā ierodas jaunais barons ar diviem viesiem un dažiem muiža ļaudīm.Betpēdējie,būdamibezieročiem,uzdzirdušišāvienus,aizbēg.Arībaroniatstājtiltuundodasuzaugšu,uzmonopolatirgotavu,kurjaupiebraukušisvešinieki.Notiekabpusējaapšaudīšanās,piekamBauņumuižaskalējs topnāvīgi ievainots.Tākānošāvieniemiebaidītiezirgisāktrakot,tadsvešiniekisalecvāģosunaizdrāžasprom.Viņiempakaļvairsnedzenas.Tikaiviensnotiem,kasnepaspējielēktvāģosunnaktīpamaldās,toppieVecatesprāmjanopakaļdzinējiemunnoRūjienasatsauktiemkazākiemsavaņģots.TomērtamizdodasizbēgtnoValmierascietumaunnozust.

SeviškiplašinemieriunvispārīgasacelšanāssākasarkarazaudējumupretJapānu,kad liekas, ka valdības vara būtu sabrukusi. Lai apmierinātu ļaužu prātus, kas prasa


��

pēcreformām,top izdots17.oktobra(pēcvecāstila)manifests.Tiekatļautsnoturētsapulces, brīvi runāt, brīvi rakstīt presei, iesniegt valdībai petīcijas. Ļaudīs rodascerības,kanāksjaunslaiks,kasatbrīvostautunomuižniecībasnetaisnībāmunkrievuvaldībaspatvarībām,notautaspārkrievošanas,krievuierēdņiemunpiekukuļojamiemtiesnešiem. Valdībai uz visaugstākā vārda iesniedz lūgumus vietējais baznīcas kon-vents,prasotticībasbrīvību,skolotāji, laiskolāsmācībasvalodabūtulatviska,pagas-tasabiedrība, lai tiesuunvalsts iestādēstaptu iecelti tikai tādidarbinieki,kaspazīstvietējosapstākļusunprotiedzīvotājuvalodu.

Sākumā sacelšanās un sajūsma ir vispārīga, kā visas tautas kustība, un sasauktosmītiņos piedalās bez izšķirības i saimnieki, i tirgotāji, i amatnieki, i strādnieki, visikāvienassajūsmaskopa,betkadvēlāknoskaidrojas,ka ļaužuslāpespēcbrīvībasunuztrauktos prātus savā labā grib izmantot no pilsētām izsūtītie sociāldemokrātu unsociālrevolucionāruaģenti,taddaudzinokustībasatkrītunnostājasprettonaidīgi.

Mazsalacā kā tāds aģents ierodas maza auguma, bet ļoti enerģisks rīkotājsKrišjānisBočs.Vispirmstassavusoc.dēm.nokrāsuslēpjunuzdodastikaiparsapulčuorganizētājuuntolēmumuizpildītāju.Topnoorganizētavietējā„Rīcībaskomiteja”arsēdeklipilsētiņā,pagastanamā.TāspriekšnieksBočs,betlocekļi–RaganskolasskolotājiJ.ApsītisunStudents,pagastarakstvedisK.Vēbers,lauksaimnieksJānisMuižnieksu.c.Šīkomitejavadamītiņusunsapulces,izdoddažādusrīkojumus,vācnauduieročiemunnoorganizēvietējo„miliciju”,izsludinavisasvalstsiestādesparatceltāmunatbruņovietējokārtībnieku,„uradņiku”namatēvu,pārņemotkārtībasuzturēšanusavāziņā.Laiļaudis apbruņotos un tiem būtu ieroči bruņotas sacelšanās gadījumā, Rīgas galvenievadoņi izlaižbaumaspar„melnosotņu”,kas izsūtītanomuižniekiemunvaldībasunpastrādāšausmīgusbriesmudarbus.

Mītiņu lēmumi

No mītiņu un tautas sapulču lēmumiem atzīmējami: Patronāta tiesību atņemšananoMazsalacasbaronaFītinghofauntonodošanadraudzei,tiltapārbrauktuvesmaksasatcelšana, muižām piederošo mežu atdošana pagastiem, medību tiesību, krogu, tirguutml.tiesībuturēšanuatņemšanunomuižniekiem,valstijunmuižniekiemmaksājamonodokļuatcelšanau.c.VarasdarbiMazsalacānenotiekunarīnenotiktu,jatādusneiz-sauktuvēlākāsodaekspedīcija.

Lai seko īss cits aiz cita sekojošu notikumu atstāstījums:

30. oktobris.

PirmaismītiņšSaviesīgāsbiedrībastelpās.TovadaKārlisBērziņš.Atskansaucieni:“Nost ar caru! Nost ar muižniekiem un vācu mācītājiem!”Nodziedrevolucionārudziesmu:Mostaitiesjūsdarbaļaudis!

MītiņāatceļnoamatamācītājuFr.Gravi.Taspieprasavisasdraudzesnobalsošanu,kasnotiek28.novembrī.

SkolotājukongressRīgā.Nolemjneatzītkrievutautskoluinspektorus,pasniegtvisuspriekšmetuslatviešuvalodā,reliģijasstunduvietāieviesttikumībasjebmorālesmācību.


��

19. – 20. novembrī

PagastavecākounpagastatiesnešukongressRīgā.

23. novembrī

Izplatāsuztraucošasziņaspar„melnāssotņas”tuvošanos.Toppārrautitelefonuvadiunsabojātivainoņemtitoaparāti.PirmajāAdventessvētdienāBočs,skolotājsStudentsuncitipieprasabaznīcājausākušosdievkalpojumuslēgt.Totomērnoturlīdzgalam.

28. novembrī

Lielavisasdraudzessapulce.NolemjatlaistmācītājuGraviuntampaziņot,katam14dienulaikājāatstājdraudze.BaznīcaspriekšnieksG.f.Numerssslēdzbaznīcuunpaņemsevlīdztāsatslēgas.Noslēdzarīarhīvu.

29. novembrī

Notiekplašsmītiņš,uzkuruierodasarī„tautasmilicija”,vairāksimtuvīruunap30–40jātnieku,apbruņojušiesdažnedažādāmšautenēmunzobeniem.Sapulciunmiličusnofotografē,betpriekšsodaekspedīcijasierašanāsplatiiznīcina.

30. novembrī

TopnosūtītidažijātniekiuzIdusmuižupieG.f.Numersa,laiatprasītutambaznīcasatslēgas, jo jāapzvana daži mirušie. Atslēgas nodod šķesterim–zvaniķim ReinamVītiņam.

Krišjānis Bočs sapulcējušos revolucionāru priekšā (uz zirga). Attēlafragments.VNMfondi.


��

1. decembrī

MācītājsGravearģimeniatstājMazsalacu,aizbraucotuzRīgu.

5. decembrī

Tautas sapulces izvēlēta delegācija ar Boču kā vadoni ierodas Mazsalacas muižākontrolēt,vaiturnavapslēptikazākiunieroči.Kazākusneatrod,noieročiem7flintes,vairākusrevolverusunpiejaunābaronadivussvešuskungus.Vecajambaronamgarantēneaizskaramību.

16. decembrī

MiličiatvedG.f.NumersunoIdusuzpagastnamuunmācītājamuižu,laiizmaksātudarbiniekiemalgasunatslēgtubaznīcasgrāmatuskapi, jodažiemdraudzeslocekļiemvajadzīgas viņu vecuma zīmes, kā arī ierakstāmi mirušie un dzimušie, ko var izdarītdraudzesskolotājs.

18. decembrī

Rīcības komiteja uzdod draudzes skolotājam R. Cukuram noturēt šinī svētdienā,ceturtajā adventē, kā arī nākošās, baznīcā dievkalpojumus, bet ar noteikumu, kasprediķisjālasanenovaķa(pultes),betnokanceles.Jašopavēlineizpildīs,kānoteikts,tadbaznīcātapsnoturētimītiņi.Laibaznīcunotamaizsargātu,R.Cukursrīkojumampaklausa.Dievkalpojumsnoritvislabākākārtībā,bezvismazākiemtraucējumiem.Betvēlāk,kadienākusisodaekspedīcija,vāculaikrakstā„Rigasche Rundschau”parādāsļauns,safantazēts,melupilnsziņojums.

21. decembrī

Pienāk ziņas, ka nākot no Valkas, Rūjienā jau ieradusies valdības sūtīta „sodaekspedīcija” ģenerāļa Orlova vadībā. Draudzes skolotājs un vairāki citi, kas mītiņosrunājušipretmuižniekiemvaivaldību,glābjasaizbraucotuzRīguunpēctamuzārzemēm,Šveici,Franciju,Angliju,Z.Ameriku,kurpalieklīdzLatvijasbrīvvalstsnodibināšanai.Citislēpjasmežos,šķūņosuncitur.

23. decembrī Soda ekspedīcijas ierašanās

Rītā, pa Rūjienas ceļu, auļo šurpu 60 kazāki ar diviem lielgabaliem. To vadoņustarpāarīdaživietējiemuižnieki,kāceļarādītāji.LielgabalusnovietootrpusSalacas,uzSniedzēnukalna,laipretošanāsgadījumāšautuuzpūliunpilsētu.Sodaekspedīcijasvadoņiem rokā nošaujamo un savaņģojamo saraksts, izgatavots no muižniekiem unslepeniemnodevējiem.Sodaekspedīcijapastrādāsekošusvarasdarbus:

1.Nošaujdivusmoneniekus,kassagūstītiunatvestišurpnoSēļumuižas,ZālītiunLiepu.NošaušananotiekuzAurupīteskrasta,aptiekasdārzastūrī,ļaudīmuzpavēlino


��

ielasskatoties.2. Pilsētiņā uz ielas sadedzina no veikala iznestas mantas tirgotājam Jēkabam

Lielbārdim.3.NodedzinaJaun-MuižniekusaimniekaJāņaMuižniekaērbēģiarvisuinventāru.4. Sadedzina pie draudzes skolas uz laukuma skolas priekšā draudzes skolotāja R.

Cukura inventāru (mēbeles, drēbes) un plašu vērtīgu bibliotēku ar daudzām retām,vecām,vērtīgāmlatviešusengrāmatām.

5.Savaņģoap20kustībasdalībnieku.

Soda ekspedīcija, pārnakšņojusi Mazsalacas muižā, aiziet uz Valmieru, AlojuLimbažiem.

UzdažudraudzespērminderuuzaicinājumubaznīcānoturdievkalpojumuRūjienasdraudzesmācītājsBērs.Betļaudis,iznākušinobaznīcas,atrodizkaisītasproklamācijasaruzaicinājumusapulcētiestrešossvētkos,27.decembrī,uzmītiņuSniedzēnukalnā.UzsaukumusizplatanopaslēptuvesatgrieziesBočsunciti.

27. decembrī

Mazsalacas muižas nodedzināšana

SasauktomītiņuSniedzēnukalnāvadaBočsunstudentsKļaviņš.Galvenieapvainoju-mivēršaspretmuižniekiem,kāarītiem,kaspriecājušiesparsodaekspedīcijasierašanos.Aizrāda, ka Mazsalacas muižas īpašnieks pa visu kustības laiku ir likts mierā un patapsargāts,betkanumuižniekipašiierādījušiceļu,kājārīkojas.Zobupretzobu.Kātuman, tāes tev.Vienbalsīgs lēmums,kaMazsalacasmuižapelnījusi,ka tonodedzina.ĻaužubarsdodasturpgangarSalacmalu,ganpa1kmgaroaleju.BaronamArnoldamFītinghofamunpiederīgiematļaujatstātmuižu,betmantasnavbrīvglābt.Apakšstāvā

Mazsalaca. Valtenbergu muiža pēc nodedzināšanas.


�9

sanessalmusunaplejarpetroleju,tāpatizlaistapetrolejupavisiemtrimstāviem,izdau-za logusunvienlaikusaizdedzinavisunamu.Nedaudzstundāspils iekšpuse topparpelnukaudzi,paliekstāvotapdegušiemūriarbaigiemlogutukšumiem.

Barons novietojas brūvera namā, pēc tam pilsētiņā Dr. Rozīša dzīvoklī, un drīzpārvietojasuzRīgu.TanīpatvakarāBočsarKļaviņuaizbraucuzValmieraspusiarmuižaszirgiem,kasnaktiatgriežasvienipaši.

28. decembrī

Muižā salasās no jauna pūlis ļaužu, tie grib nodedzināt iesalnīcu. Brūveris OskarsOretonepieļauj.Patostarpupilsētiņaparjaunuiesauktikazāki,kastūliņierodasarīmuižā.Pūlisbēg,kazākiuztošauj.LodesķertskrītmoneniekadēlsPirtnieks.Viensnobēdzējiem,Ķimbēns,pārpeldSalacuun izglābjasotrākrastā.Divibēdzēji tieksa-durti: moneniekam Kažokam izdur durkli caur visu ķermeni, bet otram Reinfeldam,pārcērtarzobenuģīmiunievainovairākāsvietāsķermeni.Divus,BaumaniunKrievu,nošaujpilsētiņā,Aurupīteskrastā.AtkaldaudzussavaņģounnosūtacietumāuzVal-mieru,Cēsīm,Rēveliu.c.pilsētām.Daudzitopsistiunpērti,tostarpāarīviensbaznīcaspērminderis.

1906. g.

JanvārasākumāsavaņģoskolotājuNīmandu.Tovedkopāardiviemcitiemsagūstītiemnomuižasuzpilsētiņunošaušanai.Betdažitāsiedzīvotāji,tostarpaārstsDr.E.Rozītis,protestēpretto, jotieksatraukticilvēkuprāti.TadgūstekņusaizvedpāriSalacai līdzĶirelesupestiltam,vedgarkrastulīdzRūnasmājutīrumam,pretimtoreizējainespējniekupatversmei.Desmitkareivjuspaņemlīdz,betcitusatstājuz lielceļa.MenciunPederipiesienpiekokiemuntiemaizsienacis,betNīmandunostādablakus,neaizsietāmacīm.Tadatskankomandaunvisidesmitkazākišaujuzvienu,tadatkalvisidesmituzotrunāvei lemto.Nīmanduatstājdzīvu,bettamšīsšausmas jāpārdzīvoparsodu, jokādāmītiņārunājisparticībasmācībasatvietošanuarētiku.

Nemierniekuslepenagūstīšanaunpārvietošanaturpināsvēlvisupavasariunvasaru.NoRūjienasbiežiierodaskazākupatruļas,grupāspatrīsdesmitvīru.

22. februārī

AtgriežasnoRīgasmācītājsGrave.

23. martā.

Uz Šveici emigrējušā draudzes skolas skolotāja R. Cukura vietā ievēl Kārli Osi noStienesIntesmājāmpardraudzesskolotājuunērģelnieku.Viņuamatāieved30.aprīlī.Osisbeidzis1886.g.Cimzessemināru.

Raganskola

Šīs skolasvisi trīs skolotāji:Apsītis,StudentsunŠķobaaizbēguši.Raganskolāpar


90

skolotājuievēlskolotājuJēkabuBērziņunoLielsalacas.Tasdarbusāk23.februāri,betvasarā,jūlijamēnesī,tamnaktiuzbrūkvairākivīriunievainokaklārevolverašāvieniem.KāviensnouzbrucējiemtopturētsEduardsMiltiņšnoDadzozoliņiem.22.jūlijā,kadtogribsavaņģot,tasbēg,piekamtonošauj(uradņiks).

Bočs.

DecembrītosagūstaRīgā.VasarutaslīdzarcitiembēgļiempavadījisDundagaslie-lajosmežos.

1908. g.

1905. gada nemieru dalībnieku tiesāšana Rēvelē 18.–24. oktobrī

RēvelēiztiesāMazsalacas1905.g.revolucionārāskustībasapsūdzību.Apvainotas42personas,neieskaitotaizbēgušos.Kālieciniekiizsauktivairākkā100cilvēku.Uzvisutiesībuzaudēšanuunnāviarpakāršanunotiesātiastoņi:

KrišjānisBočs(28g.v.),AdamsNolbergs(33g.v.),GothardsKangars(26g.v.),JānisPuriņš(23g.v.),TenisOzols(26g.v.),JānisGūtmanis(23g.v.),EduardsGrāpis(24g.v.),AdamsKiršboms(22g.v.).

Šospriedumuapstiprinot,ģenerālgubernatorsseptiņiemnotiesātajiemnāvessoduspārvēršmūžaspaidudarbos,izņemotBoču,piekuraspriedumuizpilda.

Spaidudarbosarvisutiesībuzaudēšanunotiesāarīastoņus:uz6gadiem:PēteriPētersonu(25g.v.),JāniGrīnvaldu(33g.v.),NikolajuFranci(37g.v.);Uz5gadiem4mēnešiem:KārliBērziņu(22g.v.),Uz5gadiem–JēkabuBērziņu(38g.v.),JāniMartinsonu(22g.v.),GustafuNīdermani(30g.v.),Uz3gadiemun4mēnešiem:JēkabuOsi(22g.)

Pārmācībasmanānotiesāseptiņusrevolucionārus:Uz2gadi–GustavuSaulu;


91

Uz1gadu–JāniGūtmani,AdamuBunžu,KārliPūlu,EduarduGrenci,JāniČoku,PēteriRozenštrauhu.

JāniŠķobu–korekcijasnamā.

Pavisamnotiesāti24,attaisnoti18,toskaitāK.Vēbers.

Koppārskats par 1905./06. g. Mazsalacas brīvības kustībā cietušiem:

Nošauti–7,sadurti–2,mocīts–1(kopā–10),daudziapcietināti,cietumos.Pakārts–1,spaidudarbos–15,pārmācībasnamā–7,vienskorekcijasnamā(kopā

24).Viskopus:34personas.

1909. g.

16. novembrī

NodegRaganskola.Daudzbērniemsadegvisasdrēbes.Ugunsizcēlusiesnobojātaskrāsnszēnuguļamistabā.DažasģimenesaizceļouzOmskuunToboļsku,kurkronisiz-dodzemiuzatvieglotiemnoteikumiem,sešigadibezrentesunbrīvuceļuturp.

1910. g.

10. janvārī

Nodegjumtspagastalielajainespējniekupatversmei,piekamsadegiemītnieceKačaPētersone,kasuzgājusibēniņosmantasglābt,kurdabūliesmāsgalu.30nespējniekusnovietomācībasmājā,citusmuižaskalpumājās.Vasarāpatversmiizlabo.

15. janvārī

Izceļas uguns pagasta namā, kur pagaidām novietota Raganskola. Uguni drīznodzēš.

ŠinīgadānodibināsMazsalacaspiensaimniekubiedrība.

1911. g.

31. jūlijā

Top iesvētītas baznīcā jaunās ērģeles. Tās būvējis E. F. Valkers Ludvigsburgā,Virtenbergāpar4365rbļ.sudr.Aratvešanuunuzstādīšanutāsmaksā4870rubļ.sudr.Ērģelēmdivimanuāliar21skanošureģistriun15mehānismiem.TanīpatdienāgarīgākoncertāspēlēērģeļumākslinieksAdamsOre,dziedElsbeteFromhold-Treuunvietējaisjauktskoris.


92

15. decembrī

IesvētajaunoRaganskolasēku,2stāvukokaceltni.

1914. g.

Jūlija mēneša beigās izceļas 6 gadus ilgais pasaules karš. 28. jūlijā AustroungārijapieteickaruSerbijai.29.jūlijāKrievijaizsludinadaļumobilizāciju,bet30.jūlijāvispārējumobilizāciju.1.augustāVācijapieteicKrievijaikaru.Krievuvaldībaizsludinavalstīkarastāvokli.

Mazsalacassaviesīgābiedrībātopnovietējāssabiedrībasnoorganizētaunatvērtala-zarete10ievainotiemkareivjiem.Kāpirmie10ievainotietopatvestinoVaršavaskrievi,poļiunviensžīds.

Tautāstiprapārliecība,kamuižniekiunvācumācītājislepenistāvVācijaspusē.

1915. g.

30.aprīlī

Atstāj draudzi Fr. Grave, aiziedams uz Rīgu par vācu diakoniska nama pārzini unmācītāju.ViņavietākonventsievēlEdgaruHasmani,kas1913./14.g.šenokalpojasavukandidātagadu.

JūlijāunaugustāvācukaraspēksieņemgandrīzvisuKurzemiunZemgalilīdzpatDau-gavaiuntuvuRīgai.Visiemvīriešiemno18–45gadiemjāatstājKurzeme,jānopostalau-ki,arvisudzīvounnedzīvoinventārujāizvācasuzKrievijasiekšieniunSibīriju.Iesākas

Lazarete Mazsalacas Saviesīgās biedrības telpās.Ap1915.g.


9�

nelaimīgie,ilgiebēgļulaiki.DaudzikurzemniekiapmetasuzdzīviarīMazsalacā.

1. augustā

nodibinās„LatviešuStrēlniekubataljoni”,Pēterpilīnoorganizējas„Latviešubēgļuapgādāšanascentrālkomiteja”.

1916. g.

Martā

LatviešustrēlniekucīņaspieĶekavaspārraujvācufronti.

Vasarā, sevišķi 17. un 18. jūlijā asiņainas mūsu strēlnieku varonīgās cīņas „Nāvessalā”(Daugavaskr.krastā,pretimIkšķilei).

19. decembrī (pēc vecā stila)

Iesākas25dienasilgstošāsstrēlniekugrūtāsunuzvaraspilnās„Ziemassvētkukau-jas”TīreļpurvāunpieLožmetējukalna.Ziemassvētkunaktīpārraujvācufronti,ieņemottopozīcijas.

1917. g.

2. martā (15. pēc jaunā stila )

CarsNikolajsIIatteicasnoKrievijastroņa.Krievijāsākasjukulaiki.

2. jūlijs–7. novembris

Kerenska valdības laiks. To gāž Ļeņins. Ar to iesākas lielinieku–komūnistu varasvaldībaKrievijā.

2. septembrī

VāciešiieņemRīgu.

Augustā–novembrī

Trīsmēnešusilgi,kāvisāVidzemē,tāarīMazsalacā,ipilsētā,ilaukumājāstiekno-vietotiTurkestanasbataljonavirsniekiunkareivji,atpūtaiunvēlākaiizmantošanai.Tielaupa,varmācīgiizroksakņudārzusunkartupeļulaukus,pieprasauzturaslīdzekļus,betnemaksā,paņemmantasarvaru,pretošanāsgadījumādraudotarnošaušanu.Lielinie-kiemienākot,tiesteidzīgiaizbēg.


9�

1917. g. decembris–1918. g. februāris.I LIELINIEKU LAIKS MAZSALACĀ

Latvijā varu sagrābj savās rokās „Iskolats” (Ispoļņiķeļņij komiķet v Latviji), jeb„Apvienotā Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku izpildu komiteja”. Topizsludinātaproleteriātadiktatūra,muižukonfiskācija,LatvijaspievienošanāsKrievijai,pagastapašvaldībupārņemšana,mežunacionalizēšana,sarkanāsgvardesdibināšana,skolupārņemšanautml.

Sākvajātturīgākossaimniekusuninteliģenci,baltosjebburžujus.

Lielinieku savanģoto sūtīšana uz Valku

MazsalacāsavaņģomācītājuEdv.Hasmani,lielajālūdzamādienā,kapsētā,līķiapbe-dot;Dr.Rozīti,HugoVendtu,otrādienātāsievu,muižasvažoniRunci,mūrniekuAda-muLūkinu,drēbniekuVolfu,RūnasmājusaimniekuĀboltiņu,zastavniekuRuici,KārliJurku Daugulī, kārtībniekus Maču un Asperu u. c. Tos iesloga pa nakti pagastnamācietumā un otrā dienā ar šķūtniekiem, miliču apsardzībā nosūta uz Rūjienu. NoturRūjienāpanakticietumāunnākamādienāarvilcienu,arestantuvagonāsūtauzValkunošaušanai.Vagonābezmazsalaciešiemarīrūjienieši,ap40cilvēku.BetvācuokupācijainoRīgasarvientālākvirzotiesuzziemeļiem,komunististeidzbēgtuzKrievijaspusi.ValkāIskolatspatlabanjauaizbēdzis.Miličiapjūk,nezinkodarīt.Toizmantovaņģinieki,sametnauduunatpērkas.Miliči liekvisiemnovagonabēgtuzvisāmpusēm.Bet laisevi attaisnotu, ka nav nošāvuši, šauj gaisā, pāri bēgļu galvām. Tomēr atbrīvojušiesapcietinātienetiektūliņatpakaļ,jovisaslokomotīvesunvagoniaizbrauktinobēgošiemlieliniekiem.Topizlabotavecamašīnaunvecālopuvāģīvisiizglābušieslaimīgiatbraucmājā.Valkāpašādzīvojošielieliniekivēlvarutursavāsrokās,līdzturienākvācukarapulks,ap20.februāri.TurizbeidzdarbotiesarīIskolatsuntāvadoņipārbēguzKrieviju.NoiepriekšarestētiemnocitiempagastiemirValkānoIskolatadaudzitapušiuznāvinotiesātiunnošauti.

1918. g.

22. februāris – decembrisVĀCU OKUPĀCIJAS VARA MAZSALACĀ

VācukareivjiienākMazsalacā22.febr.1918.g.Tieievedstingrukārtībuundrošību.Mazsalacasmuižā,pilsētiņā,Saviesīgābiedrībaunprivātnamosapmetasvācuvirsniekiunkareivji,ap100cilvēku.TieBavārijasrezervisti,vairākumsinteliģenti.Pariecirkņapriekšnieku (Amtsvorsteher) ieceļ muižas rentnieku Stollu, vācu tautības, kāda vācumācītājadēlu.Bieziapdzīvotaivietaijebpilsētiņai,kaslīdzšimbijpagastasastāvdaļa,okupācijas vara piešķir miesta tiesības (Flecken), kā patstāvīgai pašvaldības vienībai.Parpirmomiestavecāko (Fleckenaltester) ieceļ tirgotājuKārliZariņu.Kāotrs svarīgsokupācijaslēmumsirMazsalacasģimnāzijasapstiprināšanavietējaiskolasbiedrībai,patarlatviešuvalodukāmācībasvalodu.ĢimnazijasprogrammusastādamācītājsLudvigsAdamovičs,kasšepievietējāmācītājaHasmaņapavadasavukandidātagadu.LudvigsAdamovičsvēlākmūsuaugstskolasprofesorsunIzglītībasministrs.


9�

Iedzīvotājiemtomērarīvācuokupācijaslaikssmagisajūtams.Nevientāpēc,kaviņirekvizēsviestu,olas,cūkgaļu,īpašitiekāriuzspeķi,betjovairāktāpēc,kaviņiizrādanolūkubūtturpmākparLatvijasvirskungiem.Tievisiniknipret1905.gadakustībasdalībniekiemunvajāunnošaujtos līdzīgikākomunistus.NošaujskolotājuJ.Šķobu,privātproģimnāzijaspriekšnieciElfr.Balodi,AnnuElku,Runciu.c.

Tomērnorisinotiespasaules likteņiemEiropasrietumos,Vācijai turzaudējotkarupretFranciju,Angliju,Z.Amerikuu.c.sabiedrotajiem,kasnotiekš.g.novembrī,tāslīdzšinējāvarasabrūk.Vācuarmija,kasatrodasLatvijā,saņempavēlisteidzīgiatstātšozemi.ApZiemassvētkiemtieaizvācasnomūsuapgabala.

18. novembris

KrievijasunVācijassabrukumsradaizdevīgusapstākļustamnotikumam,parkurulatvjutautailgi,senākuntagadsapņojusi,cīnījusiesunvaronīgiasinislējusi,t.i.,Latvijasvalstsnodibināšanai,koproklamēRīgā,Nacionālāteatrī,daudzusapulcējušosklātbūtnē,jaunsastāvējusiesTautasPadomepasludinaLatvijaspatstāvībuunneatkarību.TāieceļarīparpirmoministruprezidentuKārliUlmani.

Betjaunaivaldībaismagiuzdevumiungrūtascīņasvēlpriekšā:1)parjaunuarlieliniekiem,2)arvietējolandesvēruvalstsvācudzelzsdivīziju,3)arBermontakrievu-vācubandu.

1919. g.

II LIELINIEKU LAIKS MAZSALACĀ

janvāris–maijs

Vāciem strauji aizejot, jaunā Latvijas valsts vēl nepaspēj tik ātri noorganizēt unsastādītjaunu,latviešupašukaraspēku.VisāzemēvirsrokuņemdaļaKrievijaslielinieku,apvienojotiesarvietējiemlieliniekiem.

Otrreizēja lielinieku ierašanās Mazsalacā

Mazsalacā tie ienāk 7. janvārī. Pieci mēneši ilgi, līdz maija mēneša beigām, mūsuzemēnovisa ilgākara laikašis ir tasvisbriesmīgākaisunvisšausmīgākais.Lieliniekulozungsir:nošautunaplaupīttos,kamkautkaspieder.NoMazsalacasturīgākiemuninteliģentākiemcilvēkiemlīdzarviņuģimenēmdaudziaizbēguzIgauniju,kurlieliniekivēl nebij paspējuši uzkundzēties, gan uz Rīgu, gan citiem drošākiem apvidiem. Dažislēpjasarīmežos.Aizbēgīpašitie,kasjaulieliniekulaikābijarestētiunvestiuzValku.Mazsalacuatstāj:mācītājsEdv.Hasmanis–uzRīgu,bettouzielaspazīstkādsmazsala-cietisunnodod,viņuieslogaunnošauj;uzIgaunijudodasdr.Rozīts,pagastadarbvedisAugustsKrastiņš,izglābjotsvarīgākospagastadokumentus,A.TobīssJaunKlinģerī.K.DaugulisLojā,J.OreVeckaktiņā,J.KampusMelpēterī,A.ApsītisKaužēnā,K,JurkaDaugulī,SmitsĶeizarī,A.RiekstiņšTīlikā,ZadeNuķī,BērziņšStūrī,H.VendtsRaganā.


9�

O.KažoksLejasJānītmačā,LejasPurlauris,Ceipis,Ķāvis,TrauliņšKabīu.c.

Igauņi pirmo reizi Mazsalacā

Lielinieku briesmas draud arī Igaunijai. 1. februārī igauņu un somu pulki lielinie-kiematņemRūjienu.IgauņiemizdodastospadzītarīnoMazsalacaspagastaunpilsētas.Sargādamiaizmuguri,igauņisaspridzinaunnodedzinapilsētiņātiltupārSalacu.Daudzipretlielinieciskinoskaņotivietējieiedzīvotāji,sevišķijaunieši,pievienojasigauņiemunpiedāvātiemsavuspakalpojumus.Igauņinotiemnoorganizēvietējoskārtībassargus,(ko lielinieki saucpar „baltogvardi” jeb„baltgvardistiem”). Igauņiniknivajāvietējoskomunistus,kuripašisaucasunkurusvispārdēvēpar„sarkaniem”.Igauņivairākusnotiemnošauj,divuspilsētiņāuzielas,citusmuižāpiepagrabiem,kurtosaprokkartupeļubedrēs,apklājotskujām.Starpnošautiem:Rūķis,Melngalvis,Putniņš,Kaužēnsardēlu,Sīpols,Balodis(prof.K.Baložatēvs)u.c.DažusnotiemlieliniekivēlāksavācunaprokkopīgiarcitiemuzbrukumoskritušiemHincenbegakundzestīrumā,pilsētiņā.

Igauņu atkāpšanās

BetdrīzigauņiemjāatkāpjasatpakaļuzRūjienu,jolieliniekiempienākušipalīgspēki.Mazsalacanākatkalzemlieliniekuvarasunviņuterora.

Lielinieku briesmu darbi

No galveniem to varoņiem sastādījies „revolucionārais tribunāls” sāk parakstīt unizpildītsavusnāvesspriedumus.13.martasēdē(sk.BiļetensNr.12noIzpildukomite-jas,Valmierasstrādniekupadomesdrukātava,martā,1919.)notiesāuznāvi,sodutūliņizpildot,16personas,betievieto„koncentrācijaslēģerī”Valmierāuznenoteiktulaiku10personas.Uznāvinotiesātie:

PaulīneOzola,28g.v.,ZelmaOzola,22g.v.,parAnnasElksnodošanu,namsaimnieks Pēteris Bāliņš, 44 g. v., par padomju darbinieku uzrādīšanu un

piedalīšanosbaltgvardistuizdarītāskratīšanās,ValijaGrīnberga,27g.v.,ElvīraKiršs,21g.v.parElksunRunčanodošanu,PaulisKiršs58g.v.,SofijaKiršs51g.v.,parstrādniekunodošanubaltajiem,RudolfsPans25g.v.,ArtursPans23g.v.,ErnestsPans31g.v.,paršaušanuuzsarkaniem,padomjukaraspēkamatkāpjoties,AleksandrsSakevics22g.v.parstrādniekunodošanubaltgvardiem,ArnoldsSīmanis27g.v.,JānisSīmanis32g.v.parbaltgvarduorganizēšanu,ErnestsĀboliņš45g.v.parlīdziešanubaltgvardiemunstrādniekuuzrādīšanu,JānisZaķis44g.v.,parskolotājasE.Balodesnodošanuokupācijasvarai,MārtiņšStirna50g.v.,paršaušanuuzsarkanarmiešiemtiematkāpjoties.

Koncentrācijaslēģerī,cietumāValmierā,novietotie:


9�

MarijaZariņa,MarijaBuša,OskarsPēkšēns,EbaČernova-Šķoba,JānisTīliks,KārlisRikmans,AlbertīneSīmane,EmīlijaSedlenieka,JurisOttisons,IndriķisSakevics.

Igauņiem strauji uzbrūkot Valmierai, maija mēneša beigās, lieliniekiem steigāaizbēgot,gūstekņiemlaimējaspaliktdzīviemunpēcmocībāmunbriesmāmatgrieztiesmājās.Tomērnevisiemvaņģiniekiemtādalaime.

Iepriekštamkrītdaudzināveiparupuri.ValmierascietumānošaujtirgotājaLēmaņakundzi ar meitu un dēlu, tirgotāju Gustavu Lielbārdi, Skaņkalnes Vecvīkšēnu saim-nieks,rakstnieksK.Kalniņšmirstcietumāartīfu,ceļāuzValmieruaizMatīšiemnošaujgūstekņussēliešus:

skolotājuK.Eizenberbu,pagastavecākoBrošu,TūterumājassaimniekuTūteri,HerbertuLapsinunoĶirpēna,Nošauj brāļus Vītiņus Zasā, Pēteri Raisku – Rūjienā, Pētersonu Vec Jurkā, Jāni

BlankveinuJēnī,PurmaluSkaņkalnesPurmalī,nomocaSiparāTīlikus–tēvu,dēluun2meitas,u.c.

Mazsalacasdraudzēlieliniekubriesmulaikāzaudēdzīvībuvairāknekā60personu.

Lielinieku postīšanas

Pagastanamālieliniekiatlaužvisusarhīvaskapjusuniznīcinasaplēšotvisaspagastagrāmatas,sarakstusundokumentus.Tāpattiekatlauztibaznīcasarhīviuniznīcinātasdraudzespersonālgrāmatas,draudzeshronikau.c.saraksti.Vietējākrāj-aizdevukasētiepiesavināsvisunauduunvērtspapīrusunsaplēšgrāmatasundokumentus.Saimniekumājas,sevišķitās,kuruīpašniekuaizbēguši,topizlaupītasturieliktijaunirentniekivaigraudnieki.Tāpatvisascitassaimniecībastopatņemtastoīpašniekiemunnodotasap-saimniekotrentniekiem,graudniekiemvaistrādniekiemvainostādītaszempārrauga.Saimnieki,kaminventārsunkustoņi,piespiestidotpieprasītāsnodevas,tiemjāizpildauzdotidarbiunbraukšanas.Rekvizēzirgus,pajūgus,dažādusuzturalīdzekļus.PārSa-lacusteidzīgiatjaunotiltu.

Ziemeļlatvijas atbrīvotāju noorganizēšanās

TākāLatvijaspagaiduvaldība,kasatrodasLiepājā,vēlnepaspējnoorganizētvietējukarapulku,daudzimazsalaciešidodasslepenigankājām,ganjāšusunbraukšuspamežuceļiemuzRūjienu,laiiestātosigauņuarmijāunsāktuatbrīvošanascīņasnojauna.Bettanīpatlaikā,februārasākumā,Rūjienāierodasmūsuvaldībaspilnvarotie,Valmierasapriņķa priekšnieka vietas izpildītājs Svīķis un apriņķa komandanta v. i. K. Sprincis.


9�

TiestājassakarosarigauņupulkvediTallounizdabūatļaujudibinātīpašulatviešukaraspēka vienību. Šai vienībā, sauktā Valmieras „apriņķa komandantūras rota” tad arīpulcējasvisiatbēgušiemazsalaciešiunsastādašisrotasgalvenodaļu,no30cilvēkiem20.Šīsrotaspirmodalībniekuvārdi:

TrīsbrāļiMuižniekinoLejasĶūrēniem,TrīsbrāļiĶūrēninoCelmiņiem,DivibrāļiČukuri,DivibrāļiPētersoni,TenisDaugulisnoKalnPurlauriem,JānisLīsmanisnoKalnPurlauriem,AlfrēdsĶūrēnsnoJaunĶūrēniem,ErnstsMelķīsisnoMazsalacas,ReinholdsKažoksnoLejasJanītmačiem,JānisMežs,JurkanoČukuriem,JānisOzols,ŠkobanoBlāķiemunVisjaunākaisnotiem–OskarsPēkšēns,13g.10mēn.vecs.

Uzvaras cīņas ar lieliniekiem

TāmazsalaciešibijpirmāslatviešuvienībasRūjienāgalvenāsastāvdaļa.Vienībabijpadotaigauņu3.divīzijasrīcībā.KopāarigauņiemviņapiedalāsRūjienasaizstāvēšanascīņāspieSedvakumājām,kurievainopirmomazsalacietiOzolu.

Šispirmaislatviešukodolsbijvienīgaisspēks,kampateicotiesbijiespējams1919.g.27.un28.februārīizvestĶirbēnosmobilizāciju.ŠeierodaslielāskaitāmobilizējamieunbrīvprātīgiegannoRūjienasatbrīvotiempagastiem,ganarīpārbēdzējinoMazsalacasapkārtnes. Šos nosūta uz Tērbatu, kur jau valdības aizkomandētais kapteinis JorģisZemitānsbijnodibinājisnoIgaunijāatrodošamieslatviešiem1.Valmieraspulku.

Mičmanis Gelbe

FebruārabeigāsRūjienāierodasilgigaidītaisnovaldībasšurpatsūtītaisapriņķako-mandantsmičmanisGelbe.Arsavulaipnību,brašumuunpatriotismutastūliņiegūstsavas komandas uzticību. Aprīļa beigās lielinieki sāk uzbrukt Rūjienai. Daļa igauņugarnizona uzsāk brāļošanos ar sarkaniem un neiet līdz cīņā. Rūjienā ienāk lielinieki.Gelbeskomanda,kāarīigauņiatkāpjaspaĶoņu–Plāteruceļu.AizĶoņukapsētasieņempozīcijas. Igauņukomandierissajauc latviešusun igauņus, joneuzticassavāmrotām.Untiešām,kaujaisākoties,daļaigauņuatdalāsunatstājcīņaslauku.Gelbearsaviemlatviešiem un daļu uzticamo igauņu redz, ka ar šādu nodevību cīņa būs zaudēta. Laiatturētbēgļus,uztiemraidavairākusšāvienus.Tomērtasnelīdz,jopēdējieraidapretīložukrusu.Neraugotiesuzvisuto,latviešiunigauņivairākāssadursmēsatsitienaid-niekuunsākatspiesttoatpakaļ,atbrīvojotatkalRūjienu.

Cīņa pie Virķēniem

Pie Virķēnu muižas notiek lielinieku uzbrukums no Mazsalacas puses. Igauņiem


99

piesteidzaspalīginoRūjienasunsarkaniecīņuzaudē.Cīņākrītap10lielinieku.BēgošieviņuspaņemlīdzunnovietoMazsalacasbaznīcā,kamērtiemuzmeklētunoderīguvietuapbedīšanai.PartāduizvēlMazsalacaspilsētāHincenbergakundzeipiederošotīrumuuzSalacasaugstākrasta,netālunoMazsalacaspagastarajonaārstanama,arnodomu,šesaviemkritušiemceltpieminekli.Šereizāaprokarītos,koigauņipirmālaikāpilsētiņā,muižaunciturbijnošāvuši.

Uzvara pie Idus Kociņiem

OtrreiznoMazsalacaslieliniekiuzbrūksabiedrotiemejotpāriIduspurvamIduspa-matskolasvirzienā.Arīševiņitiekatsisti.Sarkaniezaudē6kritušos.TieapraktiturpatIdusKociņumājastīrumauzkalniņā.

VienskritušaislielinieksapraktspieĶūžumājām,rijastuvumā.

Igauņi otro reizi Mazsalacā

PēcšīmsadursmēmigauņinovietojasMazsalacāpaotrureizi,pilsētiņāunlaukumājāsgar Salacas labo krastu, bet lielinieki ieņem pozīcijas Salacas kreisā krasta apgabalā.Iesākasapastoņunedēļuilgsabufronšupozīcijukarš.Apšaudotiestoppilsētānolodēmcauršautivisumājujumti,kāarīcaururbtilogiunsienas.PilnīgisagrautsnogranātastopMārtiņaSalmiņa(agrākSimansona)nams.Pagastnamamsašauj jumtuunsabojāaugšējonamadaļu.TāpatciešSalacaskrastumājasPromultosšrapnelisizraujdziļurobuklētssienā,betotrsratnīcasMūsastūri,aizkuraaizslēpušospretlodēmguļmājasļaudis,RuteunAnnaCukurs,kalponeLieneBuliņaunstrādnieksSiliņš.Brīnišķīgākārtāvissizrautaisēkasstūrisarlieluspēkutiekpārsviestspārivisiempiezemesgulošiem,ieti-nottosputekļumākonīunnenodarotnekādukaiti,izņemotnelielasbrūcesnošrapneļašķembām.

Lielinieku aizdzīšana

Lielinieki gaida palīgus no Krievijas, sevišķi turp aizgājušos komunistiskos latvjustrēlniekus, bet tie aizņemti Sibirijā pret Kolčaku un Dienvidkrievijā pret Deņikinuun Vrangeli. Bet gūstot latvju jaunradītam karaspēkam uzvaras Kurzemē, R, D un ZVidzemē, maija mēneša beigās lielinieki steidzīgi laižas bēgt uz austrumiem, uz Lat-galiunKrieviju.29.maijānoRūjienasiziet2.Cēsukājniekupulksun30.maijāienākValmierā, to atsvabinot. Bet mūsu partizāņu nodaļa, iedama igauņu 3. divīzijas labāspārnā, 31. maijā ieņem Cēsis un padzen no turienes sarkanarmiešus ar visām viņukomitejām.1.jūnijāturienākarī2.Cēsupulks.

Cīņāspretlieliniekiemkrīt1919.18.maijāpieKaugurciema,netāļunoSlokas,varoņanāvē, durkļu uzbrukumā, Mazsalacas draudzes dēls no Sēļu Vecstārastiem, atsevišķāstudentubataljona3.rotaskomandierisL.K.O.Kavalieris,kapteinisPaulisZolts.Maz-salacaskapsētā,uzviņakapaSēļupagastsuzlicisgranītapiemiņasplāksni.

Igauņi, lai gan sniedza mums palīdzību, aizejot atstāj pie mums no sevis ļaunuslavu.AtstādamiMazsalacutie laupaunposta līdzīgi lieliniekiem.Mājās,kurviņibijapmetušies, tie izlauž durvis, salauž skapjus un kumodes, sadauza mēbeles, paņem


100

sudrablietas,traukus,mēbeles,veļuunvisu,kasvienciknecikderīgs,sevlīdzuzIgau-niju.

Igauņu kritušie

Mazsalacā igauņiem krīt četri kareivji. Viens no tiem top aizvests uz dzimteni,viensapraktsMazsalacaskapsētā,betdiviapbedītiatsevišķi,kapsētastuvumā,Salacaskrastmalā. Šiem pēdējiem 1935. g. rudenī vietējiem aizsargi ierīko atsevišķu skaistukapsētiņu,armākslīguuzkalniņuunapstādījumiem.Abuslīķuspārvietoše,novietējāmācītājasvinīgiiesvētītāzemē.

Mičmaņa Gelbes varoņnāve

Pēcatbrīvošanāsno lieliniekiemValmierasapriņķī,mičmaņaGelbesuzticamieka-reivji tiek sadalīti pa apriņķa centriem, tā sauktās rajona komandantūrās. Gelbi arnedaudzveciemkareivjiemundažiemdesmitiemjaunmobilizētonosūtajūnijapirmajāsdienāsuzLimbažiem,pretjaunuienaidnieku,vāciem,kaspēclieliniekuaizdzīšanasgribvirskundzībupārLatvijusagrābtsavāsrokās.Jūnijasākumāiesākas,noIeriķiemnākot,landvēristu uzbrukums Cēsīm un Valmierai, bet no Inčukalna sākas dzelzs divīzijasnodaļasuzbrukumsuzLimbažiem.PirmaistiempretimstājasGelbepieBīriņiem,tadpie Vidrižiem. Bet še karstam cīnītājam bij jāatdod dzīvība par Latviju. Kāds aculie-cinieksstāstaparGelbesvaroņanāvisekoši:„19./20.jūnijanakts.EsamkaujasgatavībāieņēmušiVidrižuceļu.Gelbeaicinadažuskareivjussekotviņamienaidniekaizlūkošanā.Tuvojotieskādamuzkalniņam,priekšādzirdamaizdomīgutroksni.Brīdināmviņuparvarbūtējoienaidnieku.Gelbe,pavēlējismumsnogaidīt,dodasvienspatsturp.Pēcdažiemacumirkļiem dzirdam troksni un nakts krēslā ieraugām cilvēku mudžekli. Tur Gelbevienspretdaudziemjaukritisnovācudurkļiem”.GelbeapbedītsLimbažukapsētā.Turtamuzceltspiemineklisaruzrakstu:

„Ceļiniek,kasgarāmmaneji,iededziestēvzemesmīlā,Partēvzemimīļo,esdzīvībuatstājuķīlā.”

Mazsalacā izbeidzas kara briesmas

PēclieliniekuizdzīšanasMazsalacasapgabalsturpmāknokarabriesmāmtiešivairsnecieš,izņemottādēlus,kaspatriotiskāsajūsmāietunkrītvisāsturpmākāskaujāslīdzgalīgaivisuienaidniekuuzvarai.

TURPMĀKĀS NOTIKUMU GAITAS ATBRīVOTAJĀ LATVIJĀ UN VIETēJĀ PAGASTA DZīVē.

1919. g.

19. jūlijā

Tiek noturēta Valtenbergu pagasta vispārīga sapulce. Protokols Nr. 1. Pagasta pa-domesvēlēšana,revīzijaskomisijasvēlēšana,tiesnešuvēlēšana.Parpagastavecākoievēl


101

RobertuGaili,partiesaspriekšsēdētājuAntonuTobīsu.

Pagastabudžets1919.g.,ieņēmumos12325markas.Tasaprēķinātsno:1569liellopiem5markas,525telēm2,5markas,521zirga5markas,225kumeļiem2,5markas.

12. augustā

Uzņemtizaudējumi,kurusnodarījisigauņukaraspēks:Parizņemtāmauzām237pūrivērtībā4740markas,miežiem60pūrivērtībā1500markas,rudziem36pūrivērtībā1080markas,uninventārabojājumiem9070markas.Kopā:16390markas.

Nolieliniekiemizdarītizaudējumi:Decembrī1918.g.atņemtapagastakase4000markas,Vērtspapīros9032,67markas,Rakstāmmašīnaunspiedogi1000markas,Pagastanamabojājuminogranātām4480markas.Kopā:18512,67markas.

(1bij.cararublis=1ostrublis=2vācumarkas).

16. augustā

Nodibināta pagasta aizsargu nodaļa, kurā pieteikušies 177 dalībnieki un ievēlēti16iecirkņupārziņi.ParaizsargunodaļaspriekšniekuievēlētsCeipjumājassaimnieksKārlisKundziņš.

26. augustā

Darbībapārietuzpagastaizpildukomiteju,kurākāpriekšniekuievēlRobertuGaili.

2. septembrī

IevēlparpolicijaskārtībniekuViļumuBoli.

14. septembrī

Pieņemtiparskolotājiem:Raganskolā–ArnoldsLaurs,JēkabsStraubergs,HermēneDreimanis.Rauskasskolā–RobertsGailis,MarijaOzols.Līčaskolā–InaJurka.

Izvēlētspar skolotāju ieceltāRobertaGaiļavietākā izpildkomitejaspriekšsēdētājs


102

AdamsPlume,Valtenberģumuižasdaļurentnieks.

28. septembrī

NotiekMazsalacasmiestaiedzīvotājusapulce.NolemjnodibinātMazsalacasmiestuunievēlētmiestapadomino10personām.

30. septembrī

IzvēlparmiestapagaiduvaldespriekšniekuAdamuLūkinu,unviņavietniekuJāzepuBoli.Uzstādabudžetu6500markuapmērā.

27. oktobrī.

NoRauskasskolasskolotājavietasatteicasRobertsGailis.ViņavietāievēlAlbertuBaltiņu.RaganskolāievēlMilduDallītiunKārliSilpaušu,Līčuskolā–MilduKuplis.

1920. g.

Janvārī

LatvijasbrīvībascīnītājiuzvarlieliniekuarmijuLatgalē.Valstīiestājasmieralaiki.

1. februārī

Tiek noslēgts pamiers ar Krievijas Sociālistisko padomju republiku savienību(SPRS).

8. aprīlī

Mazsalacā tautas sapulcē runā Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis,toreizministruprezidents.

17. un 18. aprīlī

NotiekvisāvalstīSatversmessapulcesdelegātuvēlēšanas.

29. maijā

Latvijātopatceltamuižniekukārta,līdzarvisāmviņasprivilēģijām.

16. septembrī

Satversmes sapulce izdod svarīgo Agrāro likumu, radot valsts zemes fondu no


10�

muižniekuunmācītājumuižuzemēm,jaunsaimniecībuierīkošanai,labierīcībāmutml.

1921. g.

26. janvārī

Mazsalacas biezi apdzīvotā vieta top no valdības atzīta par miestu, ar pašvaldībastiesībām.

14. aprīlī

Izvēlētapagastasamierināšanaskamera,notrimlocekļiemundiviemkandidātiem,kasnotursēdesdomstarpībuizšķiršanaistarpsaimniekiemunrentniekiem.

12. septembrī

No Igaunijas karaspēka sabojātais pagasta dzelzs naudas skapis izlabots par 600rubļiem(Ls120).

22. septembrī

Latvijauzņemta„Tautusavienībā”.

30. septembrī

Mazsalaca. Skats uz Raiskas vilnas un linu fabriku plūdu laikā. Ap1920.g.M.Lustesuzņēmums.VNM,inv.nr.29712.


10�

ParRauskasskolasotroskolotājupieņemtaElzaKrievs.

PagastapadomenolemjpiešķirtMazsalacasmuižascentradaļubij.īpašniekamOs-karamFītinghofampēcvecākāmērniekaDreimaņaprojekta,70pūrvietu,starpmuižuunmiestu,līdzardažāmēkām.16. decembrī

PieņemtskāsanitārārstsDr.PētersOzoliņš.

1922. g.

15. martā

Pagastāatklātadzimtsarakstunodaļa.

25. aprīlī

Budžetssabalansētsuzrbļ.956857,41kap.(Ls19137)

18. maijā

Ievēlēts par pagasta valdes priekšsēdētāju Jānis Hincenbergs, Tīrumnieku mājasīpašnieks.

28. jūlijā

ParLīčaskolaspārziniievēlPēteriNeivaldu.

13. augustā

Nolemts,kapagastazemesierīcībaskomitejalikvidējama.

3. oktobrī

ParRauskasskolastrešoskolotājuievēlētaGerdaMelders.Viņuneapstiprina,bettāsvietāpiekomandēEiženijuZavražnovu.

7. novembrī

Sanāk1.Saeima.ParpirmovalstsprezidentuievēlJāniČaksti.

1923. g.

28. maijāParpagastatiesaspriekšsēdētājuievēlAntonuTobīsu.


10�

Raganskoluapšujdēļiem.

Maija mēnesī pie baznīcas iestāda karā kritušiem draudzes locekļiem par piemiņu„Varoņusvētozolubirzi”,katraģimenesavampiederīgamvienuozoliņu.

30. jūlijā

PieņemtsjaunssanitārārstsDr.Ed.Heinrihsons.

PagastabudžetssastādaLs24820.

7. decembrī

Ievēl pagasta nekustamā īpašuma nodokļu komisiju, kuras locekļi: Pēteris Auniņš,KārlisVeide,KrišsĀdminis,EduardsTīliks,RolandsRulle.

1924. g.

9. aprīlī

Pieņembudžetu1924./25.g.parLs26283,29.

13. maijā

Valmieras apriņķa valde liek priekšā pārvēlēt „Valtenbergu” pagastu par „Ibdenes”pagastu.Pagastapadometonoraida.

19. augustā

Nāk ierosinājums pagastu pārdēvēt par „Mazsalacas” pagastu, ko padome arī no-raida.

Nodibinavietējo6.Vanagunovadu.

3. decembrī

Ievēljaunupagastapadomiunvaldi.Padomē:kāpriekšsēdētājuKārliVeidi,tābiedri–KārliKundziņu.

Pag. valdē: par priekšsēdētāju Arnoldu Riekstiņu, kā locekļus: Arnoldu Zasu, JāniKažoku,PēteriJakobsonu,KārliKruju.

1925. g.

30. janvārīIzlemjpārdēvētlīdzšinējo,pēcsenāmuižasīpašniekaFalkenbergapieņemtonosau-

kumu„Valtenbergu”pagastupar„Mazsalacas”pagastu.


10�

30. septembrī

ParRauskaspamatskolaspārziniievēlMilduPētersoni.RaganskolāpartrešoskolotājupieņemMilduLauri(Dallīti).

1926. g.

29. janvārī

Par tiesas priekšsēdētāju ievēl Antonu Tobīsu, par tiesnešiem: Jāni Hincenbergu,GustavuKrumholcu,KārliĀbelīti,PauliBrambātu.15. jūnijā

ParpagastasanitārārstupieņemDr.VerneriKīgleri.

1927. g.

6. jūnijā

Rīgāmirstmazsalacietis,ĒrģeļumākslinieksunkomponistsAdamsOre.ApbedītsMazsalacaskapos.

21. augustā

Topiesvētīts„Svētozolubirzē”piebaznīcaskritušiemvaroņiempargodu,pēcarhitek-taprof.P.Kundziņametaceltaisbetona„Varoņupiemineklis”.

Mazsalaca. Ēka Dzirnavu ielā nr. 1. 1927.g.VNM,inv.nr.36475.


10�

30. augustā

Par Līča skolas pārzini padome ievēl Gustavu Dreimani. Rauskas skolā kā pārzinipieņemPēteriIrbi.Tākātasatteicas,tad29.sept.viņavietāizvēlAleksandruBērziņu.

29. decembrī

Tiekatzīmētapagastanamapastāvēšanas60gadupiemiņa.

1928. g.

11. februārī

Mazsalacasmiestampiešķirtaspilsētastiesības.

9. martā

Jaunāpag.padomēievēlparpriekšsēdētājuarīturpmākKārliVeidi,parviņabiedriPēteriPuķīti.ParpagastavaldespriekšsēdētājuizvēlAntonuTobīsu,partāslocekļiem:ArnolduZasu,PēteriJakobsonu,KārliKrujuunJēkabuZilpaušu.

22. maijā

Pārvēlpagastavaldiuzapriņķavaldespriekšrakstu,kurievēlatkalvisuslīdzšinējosarpriekšsēdētājuAntonuTobīsu.

14. jūnijā

SaeimaizdodlikumuparRīgas–Limbažu–Mazsalacas–Rūjienasdzelzceļabūvi,arceļaplatumu750mm,t.i.kāšaursliežuceļam.

Lietus, plūdu un neražas gads. 1928. gada vasarā nemitīgs lietus applūdina visussējumus.Pilnīganeražavisāvalstī.Valdībapielieklielaspūleslopbarībaspabalstam,kāarīnākamāgadasēklasapgādei.Iesākassaimnieciskakrīzelauksaimniecībasproduktucenāsunstrādniekualgās.

1929. g.

29. janvārī

Vēlē pagasta tiesu. Priekšsēdis Gustavs Krumholcs, tiesneši: Jānis Hincenbergs,KārlisPutniņš,PētersPuķīts,JānisKūla.

1928./29.gadaziemaļotiauksta,izsalstaugļukoki:ābeles,plūme,ķirši;zemāsvietāsvītoli,šķetrasu.c.koki.


10�

1930. g.

30. janvārī

Saeima izdod jaunu likumu par Rīgas–Mazsalacas–Rūjienas dzelzceļa būvi. Tasbūvējams 1524 mm platumā, kā platsliežu dzelzceļš. Izbūvi sāk no Rīgas ar tiltu pārMīlgrāviuntālākpaposmiem.

PagastavaldenopērkārstadzīvoklimmirušāilggadīgāprivātārstaDr.ErnestaRozīšanamuMazsalacaspilsētā,Rīgasielā8,blakuspagastnamam,parLs12000.Šisgrunts-gabals agrāk bij daļa no pagasta gruntsgabala, ko ap 1895. g. pagasts pārdeva Dr. E.Rozītim.

Nodibinās Mazsalacas un apkārtnes veselības aizsardzības savienība, kurā ietilpstMazsalacas pilsēta un Mazsalacas, Skaņkalnes, Sēļu, Vecates un Braslavas pagasti.Slimnīcaatrodasnomed.feldšeraZoltneraīrētānamā,Pērnavasielā.

VasarāLatvijasvaldībaceļpārSalacujaunutiltu,bijušāpagaidutiltavietā,kascelts1919.g.

20. septembrī

ParRauskasskolaspārziniievēlArtūruBergmani,betskoluvaldeviņavietākomandēJāniBikšu.

30. decembrī

ParRauskasskolaspārziniievēlMikēliVolksonu.

1931. g.

14. martā

Ievēlpagastapadomiunvaldi.Padomessastāvs:1.AntonsTobīss,2.FricisTīliks,3.KārlisKruja,4.AlfrēdsMeļķis,5.PēterisPuķīts,6.AugustsVīķis,7.JēkabsZilpaušs,8.TeodorsZvejnieks,9.KārlisMeļķis,10.ArtūrsJurka,11.JēkabsKaimiņš,12.TenisŠomass,


109

13.AnsisKažoks,14.ArnoldsZasa,15.PēterisJakobsons,16.TenisDaugulis,17.TenisVīķis,18.JānisBeņķis.

PadomēkāpriekšsēdētājuievēlFriciTīliku.

ParvaldespriekšsēdiizvēlAntonuTobīsu,parvaldeslocekļiem:ArnolduZasu,KārliKruju,AugustuVīķi,PēteriJākobsonu.

28. jūlijā

ParRauskasskolaspārziniievēlRobertuPlūmi.

Vasarāuzceļ jaunuskolasnamuLīčaskolai.To iesvēta1.novembrīvietējaisdrau-dzesmācītājsAlfr.Skrodelis.Tadpatpieminarīšīskolas75gadupastāvēšanu.Svētkusatzīmēarbazāru,koncertuunsaviesīguvakaru.

19. oktobrī

Notiek tiesas darbinieku vēlēšanas. Par priekšsēdētāju ievēl Jēkabu Zilpaušu, partiesnešiem:JēkabuKaimiņu,PēteriPuķīti,AlfrēduMeļķi.

1931./32.g.budžetslīdzsvarotsuzLs37900.

Mazsalacieši pie Saviesīgās biedrības.20.gs.20./30-tiegadi.VNM,inv.nr.40960-2.jpg.


110

RudenīinženieraA.RazumabūvfirmaMazsalacāatverkantoriR.–L.–M.–R.dzelzceļalīnijasunmazākotiltuizbūvei.

1931.g.iestājāsvispasaulessaimnieciskākrīze.Laukuražojumimaksāmaz,betfa-brikuuntirgotavāspārdodamomantucenaļotiaugsta.Pārāklielsnesamērs.Smazināsalgas.Valdībaievedkrīzesnodokliuzvalstsdarbiniekualgām.Eiropasvalstisievedtāsauktokontingentusistēmu,kasnoteic,kavienavalstsvarievestsotrātikaitikdaudzpreču,cikpatinopērkpretim.Latvijā ieceļvalūtaskomisiju,kasatļaujpirktārzemesprecestikaitad, jaattiecīgavalstspērkarīLatvijasražojumuslīdzīgāvērtībā.Iesākaslaikmets,kadkatravalstscenšasiztiktpatitikaiarsaviemražojumiemunproduktiem.

1932. g.

Daudzlaukstrādniekupārietuzpilsētām,sevišķiRīgu,kurrodaslielsbezdarbniekuskaits,kuruuztursunpabalstsprasanovalstslielassummas,betlauksaimniekispiestiieveststrādniekusnoLatgalesunpatārzemēm,noPolijas,LietuvasunIgaunijas.

1932./33.g.budžetsLs39200.

NoLatgalesunLietuvaspagastasaimniekiieved26strādniekus.

1933. g.

1933./34.g.budžetsLs26200.

Svešistrādniekipagastāievesti28,notiem:26poļi,1igaunis,1lietuvietis.

1934. g.

15. maijs

15. maija vakarā pulksten 23.00 notiek valsts apvērsums. Ministru prezidents K.Ulmanis un ģenerālis J. Balodis izsludina kara stāvokli, atlaiž un slēdz Saeimu, slēdzvisas politiskās partijas. Visu varu valstī pārņem ministru prezidents un viņa ieceltsministrukabinets.Topievestaautoritāravalstspārvaldeskārtība.Apvērsumsradavisātautāsajūsmu,joapnikušaspartijuķildasun„andeles”Saeimāunnovērstasbriesmas,kasdraudējanovalstsgrāvējiem,komunistiemunkreisiemsociāldemokrātiem.Ar15.maiju1934.g.iesākasvalstsdzīvējaunsposms,miers,kārtība,vienība,darbarosība,dzīvesuzplaukums.

Pēc1934.g.15.maijaariekšlietuministrarezolūcijutopiecelti:1)Padomēnobijušiem:

1.AntonsTobīss(arīvaldē),2.FricisTīliks,3.AugustsVīķis(arīvaldē),4.JēkabsZilpaušs,


111

5.TeodorsZvejnieks,6.ArtursJurka,7.TenisŠomass,8.ArnoldsZasa(arīvaldē),9.PēterisJakobsons(arīvaldē),10.TenisDaugulis,11.TenisVīķis,12.JānisBeņķis.Nojauna:13.JānisDaugulis(arīvaldē),14.EduardsBērziņš,15.ArnoldsBundža,16.JēkabsPutniņš,17.KārlisŠomass,18.HarijsJakobsons.

2)Valdē:1.AntonsTobīss(priekšsēdis),2.ArnoldsZasa,3.JānisDaugulis,4.PēterisJakobsons,5.AugustsVīķis,

3)ArIekšlietuministrurezolūcijuatcelti:Nopadomesunvaldes–KārlisKruja;No padomes: Alfrēds Meļķis, Pēteris Puķīts, Kārlis Meļķis, Jēkabs Kaimiņš, Ansis

Kažoks.

1934./35.g.budžetsLs25400.

12. septembrī

TopnoslēgtslīgumsLatvijas–Igaunijas–Lietuvaskopdarbībaiārējāpolitikā.

21. decembrī

TopnodibinātaLatvijasTirdziniecībasunRūpniecībasKamera.

31. decembrī

Ievēl pagasta tiesu, sekošā sastāvā: tiesas priekšsēdis Kārlis Šomass, tiesneši: Ar-noldsBundža,HarijsJākobsons,JēkabsPutniņš.Kandidātos:TenisDaugulis,TeodorsZvejnieks,JānisBeņķis.

Noārzemēmievestolaukstrādniekuskaits:58poļi,12igauņi,kopā70.

1935. g.


112

1935./36.g.budžetslīdzsvarotsuzLs29300.

1935.g.beigāsnotiekvispārīgaļaužuskaitīšana,pēctāspagastā2530iedzīvotāju.

23. jūnijā

ParRauskasskolaspārziniievēlētsKārlisZilpaušs.

Mazsalacāsāknoturētmiertiesassēdespagastanamā,ierodotiesmiertiesnesimnoRūjienas,pēcvajadzībasreizimēnesīvaibiežāk.

Darbasezonai ievedsvešusstrādniekusskaitā170,no tiem140noPolijas,10noIgaunijas,209noLietuvas.

1936. g.

9. martā

Uzsāk dzelzs betona tilta būvi par Salacu uzņēmēja inž. L. Neiburga firma. Tiltaun dzelzceļa līnijas būves dēļ, kur nodarbināti daudzi vietējie strādnieki ar augstām

izpeļņām,vietējolaukstrādniekupaliekmazuntieļotidārgi.

No ārzemēm ievesto vasaras strādnieku skaits pagastā šinī gadā 142, no tiem 86poļi,3igauņi,53lietuvieši.Laiganārzemjustrādniekilētākiparvietējiem,tomērviņudarbaražībadaudzmazāka.Tieneprotvietējosdarbapaņēmienus,grūtumuradaarī

Dzelzceļa tilta būve pār Salacu. 1937.g.VNM,inv.nr.29904.jpg.


11�

saprašanāsvalodasziņā.Valstijtieneizdevīgivalūtasaizvešanasdēļpārirobežai.

1936./37.g.budžetasummaLs33500.

Vasarāstarp5.maijuun25.augustutopnokrāsotspagastanams.

13. septembrī

Notur vienotos Pļaujas svētkus, apvienotus ar Latgales izstādi, Rēzeknē, kurusapmeklē,līdzīgikāiepriekšējosKoknesē,vairākipagastapriekšstāvji.

8. novembrī

RauskasskolāparpārziniievēllīdzšinējoskolotājuEiženijuEkermani(Zavražnovu),betparskolotājuAgātiGarklāvi.

15. novembrī

Atklāj dzelzceļsatiksmi starp Rīgu un Aloju. Uz turpmākās līnijas līdz Mazsalacairosīgiturpinaizbūvesdarbus.

Rudenī

MazsalacāatklājlopkautuvitamnolūkamceltāēkāSalacaskreisajākrastā.CeltnesizmaksaLs20000.Vietējosveikalosatļaujpārdottikaiapzīmogotugaļu.

1937. g.

1937./38.g.budžetssabalansētsuzLs41200.Ls2500nolemtispeciālakapitālauzkrāšanai.Nopēdējāparedzētsrasts līdzekļus

Rauskasskolaspārbūvei.

Šīgadadarbasezonainoārzemēmievesti164laukstrādnieki,tostarpā151polis,3igauņi,10lietuvieši.

Laukstrādnieku jautājuma kārtošanai šī gada janvārī Latvijas LauksaimniecībasKameraatverpieMazsalacaspiensaimniekubiedrībasDarbabiroju.ParbirojapārziniieceltsJānisDaugulis,Vec-Dauģēnusaimnieks.

Maijā

Mazsalacaspilsētāatklāj jaunukapsētupilsētas iedzīvotājuvajadzībaivalstsmežāpieJaunsilmačumājām.KapsētuiesvētavietējaisdraudzesmācītājsA.Skrodelis.Tanīvarapbedītmirušosbezkonfesijuizšķirības.

DZELZCEļA LīNIJAS ATKLĀŠANA LīDZ MAZSALACAI


11�

9. oktobrī

Top svinīgi atklāta jaunā dzelzceļa satiksme starp Rīgu–Aloju–Mazsalacu. Pilsētasnamikarogiemgreznoti.Uzstacijudodasautomobiļi,pajūgi,simtiemkājnieku.Mazāpagaidstacijazaļumuvītnēmunkarogiempušķota.Staltiemgodavārtiempriekšpusēuzraksts:„SveicamMazsalacā”,betotrāpusē:

„Tālu tālu es redzējuSpīdam gaišu uguntiņu,

Nu redzēju aiz vārtiemStāvam melnu kumeliņu”.

Pirmā dzelzceļa vilciena pienākšana

Pirmāvilcienapienākšanusagaidavairākpar2tūkstošiemļaužu,aizsargi,Mazsalacasun apkārtnes pagastu pašvaldību priekšstāvji, vietējās organizācijas un skolas. Pulk-sten12pienākkarodziņiemunpuķuvītnēmgreznotalokomotīveunvairākivagoniarRīgasviesiemnodzelzceļavirsvaldesuncitiemresoriem,kāarīdaudzipirmiepasažieri.Piebraucējus saņem orķestris ar svētku maršu. Uz atklāšanu ieradušies: dzelzceļugalvenādirektoravietasizpildītājsinž.E.Dravnieks,dzelzceļupolicijaspriekšnieksJ.Ozoliņš,dzelzceļupolicijasRīgasiecirkņapriekšnieksK.Ceriņš,tiltunodaļasvadītājsinž. Štāls, Latvijas universitātes rektors prof. Dr. M. Prīmanis, Rīgas pils. BūvvaldespriekšnieksP.Dreimanis,pašvaldībudepartamentavicedirektorsG.Caucis,ValmierasapriņķapriekšnieksA.Prauliņš,ValmierasapriņķalaukupašvaldībasvecākaisV.Vin-ters,ValmieraspilsētasgalvaJ.Ruģēns,RūjienaspilsētasgalvasvietnieksK.Meijers,Valmierasapriņķa4.iecirkņamiertiesnesisH.Janieks,3.policijasiecirkņapriekšnieksR.Konrāds,LiepājasapriņķalaukupašvaldībasvecākaisE.Līcisu.c.Mazsalacaspilsētas,

Dzelzceļa līnijas atklāšanas svētki Mazsalacas stacijā. 1937.g.9.oktobris.VNM,inv.nr.29646-2.jpg.


11�

Mazsalacas un apkārtnes pašvaldību un sabiedrības vārdā viesus apsveic Mazsalacaspils.galvaN.Daugulis,atzīmējot,kaaršodienupiepildījiesmazsalaciešuunapkārtnesiedzīvotājusengaidītaissapnis,ērtākaunātrākasatiksmearmūsugalvaspilsētuRīgu,unka tagadmūsuZ.Latvijasskaistaisapvidus iegūs jaunu ierosmiun iespējupaceltaugstāksavumateriāloungarīgokultūru.Janebūtunācis1934.g.15.maijs,mumsvēlilgiuzšovilcienubūtujāgaida.ApsveikumamatbildSatiksmesministrijaspriekšstāvis

inž.E.Dravnieks,nododotsveicienusnosatiksmesministraB.Einbergaundzelzceļavirsvaldes,kāarī sniedzotpārskatupar līnijas izbūvi.Rununoslēdzarvalstshimnu.GarīgoaktunoturmācītājsA.Skrodelis,nobeidzotarvārdiem:„Cikstiprasbūssaites,kasmūsvienoarTautasVadoni,tikstiprabūsmūsuvalstsuntauta”.VīcedirektorsE.Dravniekspārgriežpriekšgodavārtiemaizstieptolentuunlēnāgaitāizbraucpirmaisvilcienstiemcauri.Sapulcējušieslielāsajūsmānoklausāstelegrammu,konolasapilsētasgalvaunkastieknosūtītaValstsunMinistruPrezidentamDr.K.Ulmanim,karami-nistrimģenerālimJ.Balodim,iekšlietuministrimV.GulbimunsatiksmesministrimB.Einbergam.

Tadkopīgāgājienāsapulcējušiesdodasuzjaunotiltu,kurtābūvespārskatudodinž.Štālsunbūvdarbuizvedējsinž.L.Neiburgs.Tiltsceltsnodzelzsbetona,tas50mgaršunpaceļas16mvirsSalacas,tābūvēizlietotas2200mucascementa,1100kubikmetruoļuundaudzcitumateriālu.TiltakopizmaksasLs150000.VicedirektorsE.Dravniekspasludinaarītiltuparatklātu.Aktunobeidzardziesmu„Lai līgo lepnadziesma,Tev,brīvāLatvija”.

PēctamsvētkiturpināsSaviesīgābiedrībā,kurklātigaldi400personām,ardaudzrunām un kopīgām dziesmām. Svētku noskaņu paceļ vairākas vīru kora dziesmasskolotājaE.Muižniekavadībā.

TanīpatdienāAlojas–MazsalacasposmāšurpceļāvēlatklātipieturaspunktiŪpšās

Dzelzceļa līnijas atklāšanas svētki Mazsalacas stacijā. 1937.g.9.oktobris.VNM,inv.nr.29534-1.jpg.


11�

unĪģē.

Izdalot Mazsalacas–Alojas posma izbūvas kopizdevumus zemes darbos, tiltos,balastēšanā,gulšņos,pagaidustacijās,kopāLs663300arkmskaitu15,8,iznāk1kmcaurmēraizmaksa,neieskaitotsliežuvērtību,Ls42000.

4. decembrī

GalīgaRīgas–Limbažu–Mazsalacas–Rūjienaslīnijasnodošanavispārīgailietošanai.

31. oktobrī

NodibināsjaunaMazsalacaspagastalauksaimniecībasbiedrība.Tanīiestājušiesjauap 60 biedru. Par biedrības priekšnieku ievēl skolotāju P. Sedlenieku, valdē AntonuTobīsu – Jaunkliņģeros, Jāni Dauguli – Vecdauģēnos, Arnoldu Lauri – Raganskolā,AleksandruLiepiņu,koppienotavā.Valdeskandidāti:K.Šmits,H.Jakobsons.Revīzijaskomisijaslocekļi:A.Nusbaums,P.Lūsis,J.Hincenbergs.Nolemjnākamāgadasākumāsarīkotbazāruunbiedrībasatklāšanassvinībasunrūpētiespardārzkopībassekcijasunlopkopībaspārraudzībasb–basnodibināšanu.

28. novembrī

Agrā rītā, plkst. 0.30 nodeg pagasta sabiedrībai piederošās ēkas, kūts, klēts, pirtsaugšdaļa līdzarturatrodošos lopbarību.Ugunscēlonisnokādaklaidoņa,piedzērušavaiļaundararokas.

Rudenī

ParRauskasskolaspārzini ievēlJelgavasskolotājuinstitūtaaudzēkniArtūruKau-garu.

4. decembrī

Ievēlatkaluznākamiem3gadiempagasta tiesu, līdzšinējāsastāvā.ParpriekšsēdiKārliŠomasu,partiesnešiem:ArnolduBundžu,HarijuJakobsonu,JēkabuPutniņu.

1938. g.

Strādnieku algas

Pagājušosgadosjūtamicēlušāsstrādniekualgasvisāvalstī.Salīdzinotariepriekšējiemgadiemgadaunvasarasstrādniekualgas,redzam,katāspieaugušaspuišiemunmeitāmpar20–25%,betganiempar5–10%.Kamērgadapuišaalga1933./34.g.bijcaurmērāLs336(Ls28mēnesī),tāsasniedz1938./39.saimniecībasgadāLs400–420(33–35Lsmēn.)Gadameitasalga1933./34.g.sastādījaLs240(Ls20mēn.),bet1938./39.g.jauLs300(Ls25mēn.).Vasaraspuišaalgano6.maijalīdz6.novembrimbij1933./34.g.Ls


11�

210(Ls35mēn.),1938./39.g.Ls300(Ls50menesī).Vasarasmeitaimaksāja1933./34.g.Ls150(Ls25mēn.),bet1938./39.g.(Ls35mēn.).Ganaalga,ieskaitotproduktusundrēbes1933./34.g.sasniedzLs120(Ls20mēn.),bet1938./39.g.Ls150(Ls25mēn.).Dienasstrādniekualgas1938./39.g.svārstījāspēcgadalaika:sienālaikāvīriešaalgapiebrīvauzturabijLs4–5dienā,sievietēmLs3–4;labībaskulšanasdienāsvīriešiem50–70sant.nostundas.

Laukstrādnieku stāvokļa uzlabošana

UzvalstsunministruprezidentaDr.K.Ulmaņaaicinājumudarbadevējipievēršlieluvērībustrādniekudzīvesapstākļuuzlabošanai,remontējotunpaplašinotviņudzīvokļus,vaipatceļotjaunasmājas,domātassevišķistrādniekiem–deputātniekiem.Laipabalstītuprecētoslaukstrādniekus,valdībasākizsniegtpriekšviņubērniemvecumālīdz10ga-diemģimenespiemaksas,katrampa4Lsmēnesī.

1938.g.vasaraiārzemjulaukstrādniekipagastāievestisekošāskaitā:poļi:176,t.sk.82vīrieši,94sievietes,lietavieši:7,t.sk.6vīrieši,1sieviete,igauņi:1–gans,zēns.Kopā:184ārzemnieki.

Darba mehanizācija

Ņemotvērādārgoungrūtiiegūstamodarbaspēku,lauksaimniekisākiegādātiesar-vien vairāk un vairāk lauksaimniecības mašīnas: zāles un labības pļāvējus, kartupeļuracējus,motorusunpatkūlīšusējējus.Motorus iegādājuši:DauguļusaimnieksKārlisVeide, Loju saimnieks Kārlis Daugulis, kā arī Mazsalacas piensaimnieku sabiedrība.

Dreimaņa kuļmašīna Mazsalacā. 20.gs.30-tiegadi.


11�

Kūlīšusējējus–tiepašiaugšminētieKārlisVeideunKārlisDaugulis.

Tālumnieki

Mazsalacas piensaimnieku biedrība kā tālumiekus pagastā atzīmējusi 4saimniecības:

1.AlfrēdaMeļķa–Lāniņos,2.JāņaLakstīgas–Jaunrozās,3.AugustaĶūrēna–Celmiņos,4.ĀdamaZilpauša–Krogzemjos.

Paraugsaimniecības

Turpretimkāparaugsaimniecībasatzītas5:1.AleksandraJurkas,Priedājos,arizcilusdārzkopību,2. Kārļa Veidas, Dauguļos, ar lopkopību, graudkopību, mašīnām jaunceltni

strādniekiem,3.JāņaŠķobas,Klanblāķos,arlopkopībuunmehaniskuūdenspiegādi,4.TeņaDauguļa,Kalnpurlauros,ardārzkopībuunūdenspiegādi,5.KārļaDauguļa,Lojās,arlopkopību,graudkopību,mašīnām.

Bērnu aizgādības komiteja

NodibināsMazsalacaspagastaBērnuaizsardzībaskomiteja.PriekšsēdētājspagastavecākaisA.Tobīss,sekretārsA.Laurs,kasierisDr.V.Kīglers,locekļi:mācītājsA.Skrode-lis,skolotājsG.Dreimanis,A.Kaugars,aizsardžupriekšnieceFr.Ērmane,vecmāteA.Lāce.

Pagasta tiesas

PagastapadomeievēlparpagastatiesaspriekšsēdētājuK.Šomasu,betparpagastatiesaslocekļiem–A.Bundžu,H.JakobsonuunJ.Putniņu.KākandidātuspagastatiesaslocekļuamatamizvēlT.Dauguli,T.ZvejniekuunJ.Beņķi.

Lauksaimniecības biedrību atklāšana

27. februārī

AtklājjaunāsMazsalacasunSkaņkalnespagastulauksaimniecībasbiedrības.Kopējāssvinības ievada mācītājs ar garīgu aktu Saviesīgās biedrības namā. Svētku atklāšanasrunāMazsalacasbiedrībaspriekšnieksP.Sedlenieksaizrāda,kajaupriekš35gadiem,t.i.,1903.g.šeitjaunodibinājusieszemkopībasbiedrība,kaslīdzpasauleskaramrosīgidarbojusies.TadagējābiedrībaietilpstLLKundarbosiespēcviņasaizrādījumiem.TadsveicienusnoLauksaimniecībaskamerasnestāsbiedrībunodaļasvadītājsagronomsBušsunnododsekmjuvēlējumusnokameraspriekšsēdētājaR.Dzērves.Abasjaunatklātāsbiedrības nosūta sveicienus un uzticības apliecinājumus Latvijas zemes saimniekam– Prezidentam Dr. K. Ulmanim. Biedrības apsveic vairāki pašvaldību un organizāciju


119

priekšstāvji.AktamsekokopmielastsunZemniekudramasteātraviesizrāde.

LLK locekļu kandidātu izvēle

13. martā

Mazsalacas rajonā ietilpstošo Mazsalacas, Skaņkalnes, Idus un Vecates pag.lausaimniecības biedrību delegāti izvēl kandidātus LLK locekļu amatam. Sanāksmiatklāj un vada Mazsalacas pagasta lauksaimniecības biedrības vecākais P. Sedlenieks.Kandidātos ievēl no Mazsalacas P. Sedlenieku, no Skaņkalnes P. Jēgeru, no Idus J.Meistaru.ZemkopībasministrsJ.Birznieksnoviņiemieceļno1.maijauz1gaduLLKP.Sedlenieku,labībasbirojāJ.Meistaru,bekonaeksportāP.Jēgeru.

Ražas pacelšanas apspriede24. martā

Pagasta namā notiek plaša apspriede, kā pacelt šī un turpmāko gadu lauku ražu,sekojot Valsts Prezidenta Dr. K. Ulmaņa ierosinājumam. Apspriedi, kurā ieradušiesrajona pagasta vecākie ar sekretāriem, lauksaimniecības biedrību priekšnieki unlopkopībaspārraudzībasbiedrībupriekšniekiunpārraugi,kopāap50personu,atklājValmierasapriņķalaukupašvaldībuvecākaisV.Vinters,aicinotvisussapulcējušoszem-kopjuspiegrieztvislielākovērībuzemesuzbabošnsiunražupacelšanai.Valmierasno-vadavecākaisagronomsV.Mednisrunāparpagastainteliģenceslīdzdarbībušīmērķaveicināšanā,LLKlopkopībasinspektorsagronomsK.Tolsuzaicinaveicinātlopkopību,Rūjienas rajonaveterinārārstsJ.Žīgursaizrādrūpētiesparmājlopuveselību,Mazsa-lacasrajonaagronomsA.Kalniņšieteicgādātparlabulopbarību,betrajonalopkopībasinspektorsagronomsJ.Censonisdodnorādījumuspārraugiem.

Lauksaimniecības grāmatvedības kursi

27. martā

Pagastanamātieknoturētilauksaimniekugrāmatvedībaskursi.TosvadaLLKvadītājsagronomsV.Čaka.Piedalās10kursanti.

15. maija svinības

Vadoņa dienā, 15. maijā, Mazsalaca tērpusies svētku rotā. Pie pilsētas un laukumājāmplīvovalstskarogi.DaudznamudekorētizaļumiemunVadoņaunvalstsvīruģīmetnēm. Plkst. 10. Mazsalacas pagasta un pilsētas valdes, piedaloties lielam skai-tamiestāžuunorganizācijupārstāvju,noturpilsētasvaldestelpāssvinīgusēdi.AktuatklājpilsētasgalvaN.Daugulis,norādotuzatjaunotāsvalsts4gadusvētīgiemdarbapanākumiem.NopagastapusesrunāpašvaldībaspārstāvisJ.Daugulis.Svinīgāgājienāuzbaznīcuunkritušovaroņupiemineklipiedalāsaizsargi,aizsardzes,skolujaunatne,mazpulki,vanagi,vanadzesunugunsdzēsēji.Pēcdievkalpojumanotiekplašasanāksmepils.sportalaukumā,kurnotiekaizsargu,skolniekuunorganizācijuparāde.Pēcvalsts


120

himnas sapulcējušies jūsmīgi sumina Valsts Prezidentu Dr. K. Ulmani, kara ministruģen.J.Balodi,valdībuunarmiju.

Mazpulku nometne

22.–25. jūlijs

Sapulcējasnometnē,Mazsalacasģimnāzijasparkā,ValmierasunValkasnovadumaz-pulki.Programmāietilpstšaušanas,ēdienupagatavošanas,govjuslaukšanasunsportasacensības.

Pagasta vecākā vietnieks

Valmierasapriņķalaukupašvaldībuvecākaisieceļparpagastavecākāvietniekuval-deslocekliJāniDauguli,lauksaimniekuVecdauģēnos.

Ražas apskate

Piecas Mazsalacas rajona lauksaimniecības biedrības, kā Mazsalacas, Skaņkalnes,Sēļu, IdusunVecates,piedalotiesšopašupagastumazpulkiem,kāarīMazsalacasunSkaņkalnesaizsardzēm,sarīkoMazsalacasSaviesīgāsbiedrībaszālēplašuražasapska-ti ar lauksaimniecības, dārzkopības, biškopības, mājturības un kūdras izmantošanasnozarēm.IzstādiapmeklēLLKvicepriekšsēdētājsK.Kaktiņš,kasnessveicienusnoLLKpriekšsēdētājaR.Dzērves.

Jauns krejotavas nams Silzemniekos

12. novembrī

Silzemniekos iesvēta Mežgala jauno krejotavas ēku. Tā celta no laukakmeņiemun ķieģeļiem, segta ar šīfera jumtu, izmaksā Ls 13000. Mazsalacas piensaimniekusabiedrībakrejotavuapgādājusiarmodernuierīci,vērtībāLs7000.

18. novembris, valsts 20 gadu pastāvēšanas atcere

Valsts20gadupastāvēšanasjubilejassvinībasievadajau17.novembravakarāvanaguunskolujaunatneslāpugājiensnoģimnāzijasuzkritušovaroņupiemineklisvētozolubirzē.

18.novembrarītuiezvanabaznīcaszvani.Plkst.10sapulcējasaizsargunamāpagastaunpilsētaspašvaldībuunsabiedriskuorganizācijupārstāvjusaime.Svinīgosēdiatklājpilsētas galva N. Daugulis un sniedz pārskatu par aizgājušo 20 gadu sasniegumiembrīvajāLatvijāganlauksaimniecības,ganizglītībasunveselībaskopšanas,gantrūcīgoiedzīvotājuapgādes,gansatiksmesceļuizbūves,ganrūpniecībasuntirdzniecībaslau-kos. Valsts dzīvē radīta vienprātība un sekmīga sadarbība ar valsts atjaunošanu, koievedisar15.maiju1934.g.Prezidents–VadonisDr.K.Ulmanis.Pēcsvinīgāssēdessapulcējušiesdodassvētkugājienāuzbaznīcuunkritušovaroņupieminekli.PēctamaizsargunamāRīgaslektorsSpodrisnoturpriekšlasījumupardienasnozīmi,betplkst.


121

17 visa Mazsalaca noklausās Prezidenta radiorunā. Svētkus noslēdz teātra izrādeA.Grīna„Tēvuzeme”.

Tilts pār Ramatu

Šosejuunzemesceļudepartamentsnobeidzis jaunā20metrusgarotiltabūvipārRamatasupi.Satiksmeslietošanaitiltunododnovembramēnešapēdējāsdienās.

P. Sedlenieka 40 gadu darbības atcere

10. decembrī

Nosvin šinī rudenī pensijā aizgājušā Mazsalacas skolu un sabiedriskā darbiniekaPētera Sedlenieka 40 gadu darba atceres svētkus ģimanzijas pamatskolas internātatelpās.Sapulcējušiesap100viesu,tostarpāpresesunbiedrībudepartamentadirektorsM.Jansons.Garīgoaktunoturmācīt.A.Skrodelis,tadsekodaudziapsveikumi.Raks-tiskussveicienussūtījušiLLKpriekšsēdētājsR.Dzērve,ValmierasapriņķapriekšnieksJ.Verpelis,ValmierasapriņķalaukupašvaldībasvecākaisVintersu.c.P.Sedleniekssācis

Lauku ainava pie Mazsalacas. 1935.g.VNM,inv.nr.42970.


122

skolotājadarbu1898.g.RūjienasPendigasskolā,pēcgadapārgājisuzViļķēnupamat-skolu,no1901.–1907.g.strādāMazsalacasLīčaskolā,no1907.–1921.g.AlojaspagastaStakenberguskolā,betpēdējolaikuno1921.–1938.g.Mazsalacasģimnāzijaipievienotāpilsētas,tadvalstspamatskolā.

1938. g. ražas bagāts

Pagājušais1938.g.visāvisumāražasbagāts.Rudzuunkviešubirumslabs,tāpatlabiaugušivasarāji,īpašiauzas.Atzīmējams,kamiežipēdējosgadosvairstānepadodaskāagrāk.Arīlinusējumivairsnedodtoražu,kāsenāk.Lailinkopībupaceltu,vasarātapaizvestalinulaukuapskatearlabākolinkopjugodalgošanu.Ņemotvērā,kašepattuvumāatrodas spirta dedzinātava, zemkopji lielu vērību piegriež kartupeļu audzēšanai. Sākaudzētarīīpašueksportakartupeļušķirni.

1938. g. laika apstākļi

1938.g.vasarapieskaitāmaauglīgā,laikssilts,maināslietusarsaulesdienām,tāpatrudenslabvēlīgslaukuražasnovākšanaiunzemesaparšanai.Betziemasavdabīga.Tāssākums, tāpat arī tās turpinājums 1939. gadā pilnīgi bez sniega, ar stipru aukstumuunkailsalu.Daudzlauksaimniekiemnebijiespējamspievestmājāsnoattāliemmežiemmalkuunbūvmateriālus.1939.gadapavasarī izrādījās,kaizsalistikpatpirmgada,kāotrgadaabuliņš.Betrudziunziemaskviešipārcietušiatkušņusunkailsalulabi,seviškitanīssaimniecības,kurrudenīsēklabijkodināta.

1938. g. budžets

1938. g. budžets līdzsvarots uz Ls 40800, bet klaušu budžets ar 1200 zirdziniekuun 200 kājnieku dienām novērtēts par 7800 Ls. Budžets izpildījies ar atlikumu Ls4672,09.

Līgums ar Vāciju

30. oktobrī

Latvijas valdība paraksta līgumu ar vācu valdību par vācu tautības iedzīvotājupārvietošanu uz Vāciju. Vācu iedzīvotājiem 6 nedēļu laikā jāatstāj Latvija. Pēc 750gaduilgasvirskundzībasnomūsuzemesšķirasbijušiemuižnieki,aristokrātiundaudzipilsoņi, skitā ap 50000–60000. To starpā ap 6000 lauksaimnieku no vairāk kā 1700lauksaimniecībāmar55000hazemesplatības.

Uz Vāciju aizbraucēji

Mazsalacuatstājčetrasvācuģimenes,vietējaisrajonaunslimnīcasārstsDr.VernersKūglersarsievuun2dēliem,dzirnavnieksBernhardsVetsarsievuun5bērniem,bij.VecatesmuižasīpašnieksGeorgsHuhne–HoiningensarsievuunbērniemunKārlisf.Mensenkampfsarsievu,bij.Košķelesmuižasīpašnieks.


12�

Lopkopības pārraudzība

2. novembrī

Mazsalacas pagasta lopkopības pārraudzības biedrība savā biedru sapulcē ievēljaunāvaldē:parpriekšniekuO.Pēkšēnu,parvaldeslocekliN.Teteri,Aug.VilniunH.Jēkabsonu.Revīzijaskomisijā:K.Dauguli,J.OzoluunJ.Bērziņu.

12. novembrī

Iesvētaaizsarguizremontētonamu.Plašodarbuuzsākjaupavasarī,uzpošotgantāārieni,ganiekštelpas.Griestus,sienasunskatuviizkrāsopēcmāksliniekaTreilonameta.RemontuizdevumusummasasniedzLs10000.Šokapitālu,atskaitotValstsPrezidentaziedotos1000Ls,iekrājusipatiMazsalacasaizsargunodaļa.Iesvētīšanuizdaravietējās10.rotasmācītājsA.Skrodelis.Pēciesvētīšanassvinībāmaizsargudramatiskākopauz-vedJ.Sārta4cēlienukomēdiju„Malumednieki”.

Pagasta nama remonti

10. novembrī

Pagastavaldeizdodpagastanamaremontadarbus.Tiegalvenākārtāskarnamaotrostāvu,kurpārbūvēs,ērtākunpraktiskākiekārtospagastavaldeskancelejas,sapulčuunarhīvatelpas.Atjaunosgrīdas,griestuunsienas.RemontadarbusuzņēmiesizvestparLs1185,–būvjuuzņēmējsmazsalacietisPersis.18. novembris.

Rīgas iela Mazsalacā. 20.gs.30-tiegadi.VNM,inv.nr.29320.


12�

18.novembrīLatvijasvalsts21gadupastāvēšanassvētki.Tosatzīmēsavāssvinīgāskopsēdēspagastaunpilsētaspašvaldībuamatspersonaslīdzaraizsarguunorganizācijuvalžu priekšstāvjiem. Pēc tam svētku gājiens uz dievnamu un Varoņu pieminekli.Pēcpusdienā,plkst.18,ganpagasta,ganAizsargunamāsapulcējušiesparadionoklausāsValstsPrezidentavēstījumutautai.

Aizsardzības fonds

Valsts drošībai un aizsardzībai Mazsalacas pagastā savākti ziedojumi Ls 710,20.Beztamaizsardzībasfondamparlabuatsevišķivēlziedojuši:Raganasskola23,40Ls,Rauskasskola35,19Ls,Mazsalacasvalstsģimnāzija154,86Ls,Ramatumājurajona6saimniecībaspar jaunizbūvētosatiksmesceļuuzārpasauli(Šisceļš izbūvētsuzValstsPrezidentaierosinājumu)kāpateicībuLs50,kāarīciti.

Jauns tilts

ŠosejuunzemesceļudepartamentsnobeidzjaunatiltabūvdarbusMazsalacas–Sāraceļā pieEglīšumājām.Jaunuzceltaiskoka tilts uzakmeņkrautiem balstiem 8mgaršunizmaksā1000Ls.ŠosummusedzMazsalacaspagastavaldeunvietējāmeliorācijassabiedrība.

Jauns rajona ārsts

Uz Vāciju repatriācijā aizbraukušā ārsta Dr. V. Kuglera vietā Mazsalacā par rajonaārstuievēlDr.KārliLejiņu.

1939.gadsatneslīdzarpasauleslieliemnotikumiemarīmūsuvalstsdzīvēlielusa-traukumu.PēcPolijaskatastrofasizceļasjaunskaršstarpSomijuunPadomiju(30.nov.).Latvijā iespiežas boļševiku vara, paņemot sev kā bāzes Kurzemes jūrmalas ostas unzemesgabalus.Mūsuzemiatstājlielaiedzīvotājudaļa,vācutautībaspiederīgie,aizve-dotsevlīdzlielasmateriālasunkulturālasvērtības.Arlielāmbažāmjāraugāsnākamajā1940.gadā.

1940. g.

1940.gadsiesākasarlieluunilgstošu,patārkārtīguaukstumu:4.I-25C,7.I-30C,8.un9.I-38C,11.-13.I-30C,14.–15.I-38C,16.I-42C,17.I-42,2C,18.–20.I-30C.Janvārabeigāsaukstumsmazināsarilgu,lieluvējputeni.Nosimtiemgaduilginepiedzīvotasalaaizietbojādārzosvisiaugļukokiunogukrūmi,laukosunmežosdaudzlapu un pat skujukoku.Latvijasdārzi stāvēs ilgibezāboliem,bumbieriem,plūmēm,ķiršiemunogām,līdzieaugsjaunstādītiekociņi.

Patērētāju biedrības veikals

11. janvārī


12�

MazsalacaspatērētājubiedrībanoturMazsalacasAizsargunamābiedrupilnusapulci,kurāizlemjatvērtveikaluš.g.1.februārīlīdzšinējāsG.Oresveikalatelpās.

Mazsalacas darba apvienība

12. janvārī

NodibināsRūjienas–MazsalcaspašvaldībuSadarbībasapvienība.Tāsmērķisveselībasaizsardzībaunmedicīniskaspalīdzībassniegšana.Apvienībasbudžets1940.gadamLs122382.

Valsts Prezidenta draudzīgā aicinājuma 5. gadi

28.janvārīpaiet5gadinoValstsunMinistruPrezidentaDr.K.Ulmaņadraudzīgāaicinājumaziedotskolubibliotēkāmgrāmatas.Sabiedrībašodienuatzīmēarplašukon-certu,kosarīkoAizsargunamā.KāizpildītājipiedalāsvijoļubrīvmāksliniekiJ.Kalējs,klavierumākslinieceFelicitaMaizīteunmākslinieksdziedonisElmārsMajors.

525. mazpulka 5 gadi

18.februārīsavus5gadupastāvēšanassvētkusnosvinMazsalacasvalstspamatsko-lasunģimnāzijas525.mazpulks,sapulcējotiesģimnāzijastelpās,sarīkojotsvinīguaktuunpriekšnesumus

Mazsalacas Krājaizdevu sabiedrība

Skats uz Mazsalacu no augstāka punkta. 20.gs.30-tiegadi.VNM,inv.nr.40961.


12�

15. martā

Mazsalacas Krājaizdevu sabiedrība pilnā biedru sapulcē ievēl par padomespriekšsēdētājuP.Tiltu,parvaldespriekšsēdētājuA.Lauru.Revīzijaskomisijā:P.Zoltu,A.Krastiņu,R.Cukuru.SapulceziedoMazsalcasaizsargiemLs100,Mazsalacasmaz-pulkiemLs100,MazsalacasbrīvprātīgajiemugunsdzēsējiemLs100.

Antona Tobīsa apbedīšana

21. martā

Apbedī Mazsalacas kapsētā 14. martā mirušo ilggadīgo Mazsalcas pagasta vecākoAntonu Tobīsu, piedaloties lielam pavadītāju skaitam, Valmieras apriņķa vecākam V.Vinteram,pašvaldībuunsabiedriskoorganizācijupriekšstāvjiemundaudziemcitiemardaudzvainagiemunziediem.

Mazsalacas pilsētas paplašināšana

5. aprīlī

Uz Mazsalacas pilsētas valdes ierosinājumu paplašināt pilsētas administratīvāsrobežas,topnoturētaMazsalacaspilsētasunMazsalacaspagastapašvaldībukopsapulce,kuruvadaValmierasvecākaisV.Vinters.SēdēpiedalāsMazsalacaspilsētasvecākaisN.Daugulis,pilsētaspadomnieksJ.Garklāvs,MazsalacaspagastavecākaisJ.Daugulisunpagastavaldes loceklisP.Jēkabsons.Pēc iepazīšanāsar robežāmdabāunattiecīgiemdokumentiem,komitejāvienojāspaplašinātpilsētasadministratīvāsrobežassekojošākārtā:pilsētasrobežu,kurtāziemeļosšķērsoRīgas-Rūjienasdzelzceļu,virzienā(..)virzītpadzelzceļudienviduvirzienālīdzpunktam,kurpilsētasrobežaatkalšķērsodzelzceļu.TādākārtāMazsalacaspilsētasrobežāstiekpiedalīti18jauniapbūvesgabalinoMazsa-lacas pagasta Aizupes saimniecības. Turklāt Mazsalacas pilsētas pašvaldības pārstāvjiizteic vēlēšanos, lai Vispārīgā lauksaimniecības banka pilsētai pārdotu arī to daļu noAizupessaimniecības,kasatrodasstarpdzelzceļuunzemesceļu,vedošunoģimnāzijasuzPērnavasceļu.ŠisgabalsganpiederētuMazsalacaspilsētai,betatrastosMazsalacaspagastarobežās.

15. maija svinības

15.maijusvinīgākārtāarīšinīgadāatzīmēvisaspašvaldības,aizsargi,organizācijasunskolas.

Boļševiku iebrukums Latvijā

LikteņizšķirīganozīmeLatvijasbrīvvalstsnākotnē1940.gada17.jūnijam.ŠinīdienāienākRīgāPadomjuSociālistiskoRepublikuSavienības(PSRS)karaspēksartankiemunlielgabaliemunpakļaujsavaivaraiLatviju.

Notikumi seko straujā gaitā viens otram. Pēc Maskavas dota priekšraksta ValstsPrezidentsDr.K.Ulmanis20.jūnijāsastādajaunu,nokomunistiemsastāvošuLatvijas


12�

valdību,arprof.Dr.AugustuKirhenšteinupriekšgalā.

Pilsoņu tautas sapulce

24. jūnijā

Līgosvētkudienā,lainomierinātusatrauktoiedzīvotājuprātusunviņusorientētuparnotikušo,sasaucMazsalacaspilsētasgalvalīdzarP.RaiskasmantiniekulinuunvilnasapstrādāšanasfabrikasadministrācijuMazsalacaspilsētassportalaukumāplašutautassapulci.ToatklājpilsētasgalvaN.Daugulis.PlašākuuzrunutursabiedriskadarbinieksunpaidagogsReinisCukurs,aizrādotuzlīdzšinējiemLatvijaslieliemsasniegumiemuntās ziedošo stāvokli, kā arī pārskatot līdzšinējās valdības lielos pozitīvos panākumusLatvijas labā, minot tomēr arī dažas negatīvās puses. Sapulci slēdz ar tautas himnu:„Dievs,svētīLatviju!”.Uzsapulcespieprasījumu,tākājaunaisvaldībasgalvairMazsalacādzimis un tam še ģimenes īpašums, viņam top nosūtīta apsveikuma telegramma arlūgumudarbotiesLatvijaslabā.

Komūnistu tautas sapulce

30. jūnijā

Turpat, pilsētas sporta laukumā, notiek jauna, pavisam citāda gara vadīta „tautassapulce”.Še jausaradiespūlis līdzšimslepeno,tagaddrošiatklātopagrīdniekuuntojaunopiekritējunoMazsalacaspilsētasunapkārtējiemMazsalacas,Skaņkalnes,SēļuunIduspagastiem.Aģitācijas runuturLatvijaskomunistuCentrālāspartijasspeciālišurpatsūtītspropogandistsbiedrisMūkins.Nedzgājienā,nedzlaukumānevienaLatvi-jas,betganjaudaudzumssarkanokarogu,patardažādiemkomunistiskiemlozungiem.Liekas,tienoRīgasatvesti.RunāstiekLatvijanolamāta,betPadomjuKrievijabezgalaslavināta.SapulcislēdzbezLatvijashimnas,vienīgiar„Internacionāli”,kodažibarvežijaupaspējušiielauzīt.

Strādnieku arodbiedrības dibināšana

Pēc tautas sapulcesnotiek jaunāstrādniekumītnē,Lejaspilsētā,Sedleniekanamā,senējāLabdarībasbiedrībaszālē,Mazsalacasunapkārtnesvisp.strādniekuarodbiedrībasdibināšana.Tāsvaldēievēl:kāpriekšsēdētājuFrīdrihuPriedi,priekšsēdētājavietniekuRobertuRusmani,kasieri–AlfrēduZvejnieku,sekretāruJūlijuAvotu(Veidi),parvaldeslocekli–JēkabuMajoru.Jaupieteikušies122biedri.

Sāknotiktsapulcesuzsapulcēm,bezskaita,kurāsspriež,kāvisātrāksagrābtvarusavāsrokās,jonoaugšasnākrīkojumi,kasatceļunnoārdavisupastāvošo.

7. jūlijā

TiekizziņotavispārējasapulceNuķadzirnavušķūnī.Sapulcējušiesievēlpirmos18policijas palīgdienesta locekļus. Tie uzstājas ar sarkanu lentu ap roku, uz kuras baltiburtiP.D.Mazsalacaspilsētai izraudzītie:FrīdrihsPriede,RobertsRusmanis,Pēteris


12�

Muižnieks,Mazsalacaspagastam:JānisAuniņš,Ed.Nekunde,Osk.Mednis,Art.Men-cis,JēkabsNekunde,JānisMednis,KārlisŠics,PēterisJēgers,Aug.Roska,KārlisOzols,JākabsBērziņš,JānisJēgers,Bernh.Nolle,EmīlsSniegsunErnestsStrazdiņš.

12. jūlijā

MazsalacasAizsargunamājaunavispārīgasapulce.Izvēlamajaunapilētasunjaunapagastavalde.Balsotatļautskatramsapulcesdalībniekam,vienalga,vaitasvietējs,vaicitpagasta,vecsvaijauns,vīrietisvaisieviete.Balsoatklātiparstrādniekuadodbiedrībasvaldes priekšā nolasītiem kandidātiem. Pilsētas valdē ievēl: Alfr. Zvejnieku, RobertuRusmani,FrīdrihuPriedi.Pagastavaldē–KārliMeļķi,JāniOstsonu,ArnolduLūsi,JāniJēgeri,VallijuLāci.

Ievēlēto apstiprināšana

Augusta mēneša sākumā Iekšlietu ministrs Vili Lācis apstiprina ievēlētos amatā,pagastā kā vecāko – Kārli Meļķi, bet pilsētā – Robertu Rusmani. Oktobra mēnesī šosastāvunedaudzmaina.PagastāK.MeļķavietāstājasJānisOstsons,atstājotpārējostospašus,betpilsētā–R.RusmaņavietānākAlfrēdsZvejnieksunkā locekļiJākabsPrauliņšunAugustsTraubergs.

Jaunās Saeimas vēlēšanas

14.un15.jūlijānotiekjaunāsSaeimasvēlēšanas.Atļautatikai1liste,parkuruvisiemobligātoriskijābalso.Parpriekšāliktiem„Darbatautasbloka”kandidātiemMazsalacānodod balsis 1717 balsis, no kurām 38 nederīgas. Kā šejienes apgabala deputāti tiekievēlēti–nocietumaatbrīvotafabrikasstrādnieceMarijaRezgaleunprof.Dr.AugustsKirhenšteins.

Nacionalizācijas

21. jūlijā

Savā pirmā sēdē Saeima starp citiem lēmumiem nacionalizē bankas un lielosuzņēmumus,starptiemMazsalacā„k/sP.Raiskasmantinieki”linuunvilnasvērpšanasun aušanas fabrika un „Mazsalacas piensaimnieku sabiedrības” koppienotavu līdz arvisām tās 9 krejotavām. Šo iestāžu pārņemšanu komunistu īpašumā izdara augustamēnešasākumāīpašakomisija,kurusastāvāieiet:fabrikā–strādnieksvalstskomisārsMārtiņšĶieģelis,arodbiedrībaspriekšstāvisAlf.Zvejnieks,fabrikaskomitejaspārstāvisJānisBērziņš,bij.pilnvarotaisdirektors–rīkotājsinž.JānisRaiskaunkārakstvežiK.ŠķiņķisunA.Nusbaums.Pienotavā:valstskomisārsJ.Sprieslis,arodbiedrībaspārstāvisFrīdrihsPriedeunvisipiensaimniekusabiedrībasvaldeslocekļi.

Tā kā līdzšinējie fabrikas īpašnieki Karlīna Raiska un viņas dēls inž. Jānis Raiskaspiesti toatstāt, tad tur sāk rīkotie jaunie saimnieki,vispirmskāvadītājs strādnieksvalstskomisārsMārtiņšĶieģelis,betdrīzpēcviņa,arseptembramēnešasākumu,kādi-rektors–rīkotājsEmīlsIkalis,pilnīgsnespeciālists,kaslīdzšimfabrikākājunavspēris,


129

betganbijis izciluspagrīdnieksSēļupagastāunkasarīturpmākstraujšpartijasdar-binieks.Fabrikāsākassociālistiskassacensības,stahanovieši,trieciennieki,grafikas,betlīdzarīdaudzbrāķaražojumu.

Koppienotavādarbinoritmierīgāk,turpaliekvisilīdzšinējievadītājiundarbiniekilīdznākamāgadajūnijanotikumiem.

Zemes nacionalizācija

22. jūlijā

SaeimaizsludinaLatvijaszemiparvisastautasīpašumuunar30.jūlijalikumunodi-binajaunas10hasaimniecības,atdalotzeminovecsaimniecībām,tāmatstājot30ha.Iznākuzaicinājums,laipieteicaszemesgribētāji,ganbezzemnieki,ganmazsaimnieki,kam zemes mazāk par 10 ha. Pagastos ierodas mērnieki, kuriem uzdots beigt zemesizmērīšanasdarbuslīdz23.septembrim.Mazsalacāmērīšanasdarbusizved:mērnieksFricis Buks un divi palīgi, stud. agr. Kārlis Tīlītis un Zomers, mežzinis. Mazsalacaspagastātopsadalītas180vecaimniecībasar11143ha.Ieprojektē345jaunsaimniecībasar3450ha,11piegriezumusar76,8haun36gabalusvalstsvajadzībāmar64ha.Pa-gasta iedzīvotājiem 269, bet gribētājiem no citurienes76 jaunsaimniecības. Lai gansākumābijadomājams,kapieprasītājubūsvairāknekāzemes,tomēriestājāsbrīnišķīgaparādība,pietrūkazemesgribētājuunpaliekneieņemtas50jaunsaimniecības.Unvēlāknosaviemgabaliemvēlatteicāstādi,kastosjaubijasaņēmuši.Tāpatneieradāsvairākiārpagastnieki. 1941. g. pavasarī pagasta Zemes ierīcības komitejai bij lielas nedienasšīmtukšāmvietāmatrastapsaimniekotājus.Bijapatjāpielietospaidulīdzekļi.Kastampariemeslu?Daudziatzina,ka10hasaimniecībasnavdzīvesspējīgas,daudzineticējaboļševikusolījumiem,katieviņiemdosvisuvajadzīgounpalīdzēsuzceltsaimniecībasēkas, daudzi pareģoja kolhozu ievešanu, un bija arī reti tādi goda vīri, kas negribējapiesavinātiesotramnetaisniatņemtumantu.

Latvijas ieskaitīšana Padomijā

5. augustā

LatvijatopuzņemtaPad.Soc.Rep.Sav.saimēkā15.republika.

6. augustā

LaiatzīmētuLatvijaspievienošanuPadomijai,vietējiekomunistubarvežisarīkolieludemonstrācijasgājienuuzsavāmpiemiņasvietām,muižasliepu,kur1919.gadānošautakomunisteĀboltiņaunuzMazsalacaspilsētāatrodošostīrumu,Salacassenkrastā,kurapbedītivairāki1919.gadakaujāskritušieboļševiki.KārunātājiuzstājasIduspagastaskolotājs,tagadparMazsalacasģimnāzijasdirektoruieceltaisRudolfsDārziņš,SaeimasdeputāteMarijaRezgaleunagronomsSedmalis.

Lauksaimniecības strādnieku un darbinieku arodbiedrība

10. augustā


1�0

Nodibinās Lauksaimniecības strādnieku un darbinieku arodbiedrības Mazsalcasnodaļa.TāpārņemsavāpārziņāMazsalcasaizsargiempiederošonamu,topārdēvējotpar„Tautasnamu”.Biedrībasvaldisastāda:Alfr.Zvejnieks,vietnieksPēterisPabriks,sekr.Lulians(Avots)Veide,kasierisJ.Vāle (Vālīte), loc.RobertsRusmanis,sekretārsValstsSoc.ApdrošināšnaslietāsBrūnoSalmiņš.Jaunāvaldeno1940.g.17.decembra:PriekšsēdētājskārtībnieksK.Neļķe,pēc tamJānisAuniņš, sekretārsBrūnoSalmiņš,loc.R.Ozols,O.Mednis,A.Adamsons,A.Kaimiņš.

Komūnistiskās jaunatnes šūnas nodibināšana

24. augustā

NodibināsLatvijaskomūnistiskāsjaunatnessavienības(komsomoļcu,komjaunatnes)Rūjienas rajona Mazsalacas šūna. Ieradušie Rūjienas LKJS sekretārs (priekšnieks)J.Bietagsunb.L.Oinass.ParMazsalacasšūnasvadītāju–sekretāruievēlArnolduMeis-taru,betmeitenēm–MilduPlaudi.Šūnasuzdevumsaudzināt jaunatnikomunistiskāgarā,sevišķiveicinātantireliģiskupropagandu.

Lai pievilktu jaunatni šūnai, bieži sarīko dejas vakarus, pašiem savā sarpā un arstrādniekiem.

Skolu darba sākums

23. septembrī

Skolasuzsāksavudarbu.Aizliegtasvisaslīdzšinējāsmācībugrāmatas,daudzvietāsatlaisti līdzšinējie pilsoniskie skolu priekšnieki, to vietā ieceltijauni, komunistiskinoskaņoti.NoMazsalacasģimnāzijasatlaiždirektoruJāniBērziņu,viņavietā ieceļotpardirektorulīdzšinējoIduspagastapamatskolaspārziniRudolfuDārziņu,kamtikaipamatskolasskolotājacenzs.Izrādās,kaDārziņš,laigancentīgsaizsarguorganizācijasdarbinieksunmazpulkuvadītājs,slepenībābijiskomūnistupartijasbiedrs.Skolāskāpolitiskāsaudzināšanaspastāvīgiuzraugiunizlūkitiekpiekomandētipolītiskievadītāji,polītruki (poļiķičeskije rukovaģiķeļi). Mazsalacas ģimnāzijā kā tādi darbojas: komunis-tiskaisorganizators(komsorgs)ArtūrsViļķins,fabrikasstrādnieksEmīlsVirsisuntābrālis Jānis Virsis, pie meitenēm no Ipiķiem atsūtīta komuniste Vēra Pūce. Visumātomēr skolnieku starpā valda noteikti patriotisks gars. Latvijas svētku dienās klasēsparādāsvalstiskulozunguuzraksti,skolniekidziedLatvijasvalstshimnu,tērpjassvētkudrēbēsutml.

Izņemotdirektoru–lielupretreliģijasuzskatupaudēju–unpārissvaidīgunenosvērtuskolotāju,visspaidagoģiskaissastāvsirnacionāls,apzinīgs.Novisalielāskolniekuskai-tatikaipāriskomunismapiekritēju,kastādāgarājauģimenēaudzināti.ArpiederīgiemuzKrievijuaizbēgaudzēkneAgātePersis,betvēlāktiekarestētszēnsGraudiņš.

Aptiekas un tirgotavu nacionalizācija

Septembra beigās Mazsalacā top nacionalizēta vietējā, provizoram N. Daugulimpiederošām,plašiiekārtotāaptiekalīdzardivustāvumūranamu.TāpatnacionalizēarītirgotājaSalomaŠmitabagātodrēbjuunArtūraŠternmaņalielodažādoprečuveikalus.


1�1

Mazsalacas pilsētā pārņem valsts no208namiem39lielākosnamus.

Gājieni

6.–7. novembrī

Komunisti sarīko atkal lielusgājienus uz savām jau minētāmpiemiņas vietām ar parastām runāmunInternacionāli1917.gada25.okto-brarevolūcijaiparpiemiņu.

P. Sedlenieka apbedīšana

17. novembrī

Mazsalacas kapsētā apglabā 11.novembrī mirušo Mazsalacas valstspamatskolas pārzini, sabiedrisko dar-binieku un lauksaimniecības kameraslocekliPēteriSedlenieku.

25. novembrī

Padomju valdība pielīdzina Latvi-jaslatuvienamKrievijasrublim.Arto

līdzšinējāLatvijasnaudasvērtībapazemināsdesmitkārtīgi.

Patērētāju biedrības rīcība

Sākumā to vada pilsonīga valde, priekšgalā ar R. Rīsbergu, Streiķos. Veikalam lie-la piekrišana un tas ātri uzplaukst. Bet drīz pēc tam pienāk nedienas. Boļševiki arīviņunacionalizēunpārņemsavārīcībā.Jaunovaldisastādatiepaši,kasvisasvadībassagrābj savās rokās: Alfrēds Zvejnieks, Emīls Ikals, Rozenbergs, Jurītis, AugustsSiktārs.Revīzijaskomisijā–milicijaspriekšnieksNeļķe,Krievs,Mušperts.Galvenamveikalampievienovēldažuscitusuzņēmumus,kā:jaunacionalizētāsŠ.ŠmitaunArt.Šternmaņatirgotavas,tadOsk.Branta,J.VidovskaunEd.Muciņamaiznīcas,atstājotlīdzšinējosīpašniekuskādarbiniekusuzalgas,tāpatKr.Paegles,K.Vītiņa,E.VendesunRob.Regzaļagaļasskārņus,pieņemotkāpārdevējuvienīgiR.Resgali.Likvidējotkon-cesijasG.Ores,K.DančaunEd.Blomavīntirgotavām,patērētājubiedrībaatverpatisavuvīntirgotavu,betslēdzotbij.Aizsargukluba,KomercunRīgasviesnīcubufetes,tāizmēģināsarīšinīlaukā.Nemākulīgiunblēdīgivadotvisušosdaudzosuzņēmumus,tosaplaupotunapzogot,gannovaldes,gantāsrokaspuišiem,tiestraujisāksabrukt.Lairastuglābiņu,1941.g.janvārībiedrupilnasapulce,izteicotlīdzšinējaivaldeineuzticībuun pārmetumus, izvēl jaunu valdi. Tanī ieiet: kā direktors Augusts Ādmsons, kā val-des locekļi–MārtiņšĶieģelis,JānisTīliks,TenisKurpnieks,Lākins,Vieris.Revīzijas

Oktobra revolūcijas piemiņas mītiņš Mazsalacā. 1940.g.7.novembris.


1�2

komisijā:J.Auniņš,R.Dārziņš,Zeņķis,R.Skrodelis,J.Lauznis(pēdējie–pilsoņi).Beztampieņem4rēķinvežus,laisavestukārtībāšausmīgojucekliunhaosugrāmatās.Bettākāarījaunāsvaldesveikalavadībanavlabāka,tadrēķinvežinetiktugalālīdzsavamūžavakaram,betveikali izputētu.Komūnistu rīcībaigalupadarīja1941.g. jūlija sākumāLatvijāienākusīvaronīgāvācuarmija,Latvijasatbrīvotāja.

Veikalu iznīcināšana

1941.gadasākumāvēlnacionalizēkrājumiembagātosEd.BundžadrēbjuunTeņaČukura jauktuprečuveikalus,mantas izlaupotunaizvedodnezināmāvirzienā.Tākāboļševiku pārņemtās lieltirgotavas, lai iznīcinātu privāto uzņēmību, maztirgotājiemvairsneizsniedzmantu,tadvienspēcotrasavusveikaluslabprātīgislēdz:

Ed.Bloms,R.Meļķīss,jauktuprečutirgotavas,J.ĀboltiņšunJ.Roze–grāmatuunrakstāmlietuveikalus,J. Čukurs, G. Zālītis, K. Ķieģelis, B. Plūme – apavu veikalus, u. c. mazākus

uznēmumus.

Citkārtrosīgāsaimnieciskā,kulturālāunsabiedriskādzīveMazsalacāirnožņaugta,tāsvietāvaldatukšumsunbezjēdzība.

1941. g.

Vēlēšanas Savienības un tautību padomēs

1940. g. decembra otrā pusē un 1941. g. janvāra sākumā no boļševiku parti-jas aģentiem tiek izvesta kā pagastā, tā pilsētā liela aģitācija uz deputātu vēlēšanāmViskrievijasSavienībasunTautībupadomēm.

Mazsalacaspagastuiedaladivosvēlēšanuiecirkņos,ārgaliešuunmežgaliešu,pēdējoarcentruNuķadzirnavās.

Pirmāiecirkņavēlēšanukomisija:priekšnieksKārlisNurmiks,priekšniekavietnieksJānisOtsons,sekretārsE.Kažoks,locekļi–KārlisMeļķis,ArnoldsLūsis,JānisJēgersunBrūnoSalmiņšnolaukustrādniekuarodbiedrības.

Otrā iecirknī: priekšnieks Jānis Mednis, priekšnieka vietnieks Aug. Ādamsons,sekretārs Augusts Siktārs, locekļi – Oskars Mednis, Elmārs Saukums, Kārlis Ozols,ElmārsZariņšnolaukustrādniekuarodbiedrības.

Mazsalacas pilsētas vēlēšanu komisijā: priekšnieks Alfrēds Zvejnieks no patēr.biedrības, priekšnieka vietnieks Jākabs Prauliņš no sarkanās palīdzības, sekr. Alfr.Salmiņš no pilsētas strādnieku arodbiedrības, locekļi - Jānis Reiters no dzelzceļastrādniekiem, Voldemārs Sedlenieks no nacionalizētā uzņēmuma „P. Raiskas man-tinieki” fabrikas strādniekiem, Arnolds Meisters no komjaunantnes, Jānis Tīliks nougunsdzēsējiem,JūlijsAvots(Veide),JūlijsPalejs,EduardsRuciņšnopilsētasstrādniekuarodbiedrības.

Vēlēšanasnotiek12.janvārī.Iratkaltikaivienakandidātuliste„Komūnistuunbez-partejiskaisbloks”.Laikontrolētu,kasvēlējis,kasne,sastādavēlētājusarakstualfabētakārtībāunkatruatzīmē.Nepiedalījušosdraudvajātunsodīt.Vajadzīgsaugstsprocents,laipierādītutautaspiekrišanuPadomijai.KākandidātusnoValmierasapriņķaievēl:lat-


1��

galietiVikentijuLatkovskiSavienībaspadomēunAnnuLiepu,skolotājuSalacaspagastaAusekļaskolā,Tautībupadomē.

Izpildu komitejas

Ar1941.gada14.janvāriLatvijasteritorijāiekārto„Darbaļaužudeputātupadomju”vietā līdz turpmākam „Izpildu komitejas”. Mazsalacas pagastā par pagaidu Izpildukomitejas locekļiem ieceļ, pārkārtojot arī darbinieku sastāvu, kā priekšsēdētāju JāniOstsonu,kodrīzatvietoarJāniAuniņu,kālocekļus:AugustuTalci,PēteriJēgeri,Ar-nolduLūsi,ValijuLāci.TiekatlaistslīdzšinējaisilggadīgaispagastavaldessekretārsAu-gustsKrastiņš,betkancelejistsValtersĀdminispārceltskāsekretārsuzVainīžupagas-tu.ParjaunosekretāruieceļAugustuSiktārunoSēļupagasta,kaslīdzšimdarbojāskākancelejists.VietāatstājlīdzšinējojauilgidarbojošossekretārapalīdziEmmuKažokukāmašīnrakstītāju.Beztamkancelejāvēlīslaicīginodarbinātivairākinācējiungājēji,bet ilgāku laiku Gerda Brambāte no Mazsalacas Vecstrundām. Mazsalacas pilsētasizpildukomitejassastāvs:priekšsēdētājsAlfrēdsZvejnieks,locekļi–JēkabsPrauliņšunVoldemārsSedlenieks,sekretārs–KārlisŠķiņķis.

Strādnieku tarifu vienošanās

15. janvārīpaziņojums,kavisi algotie laukstrādniekipieteicamiLauksaimniecībasstrādnieku un darbinieku arodbiedrībai, ar tiem noslēdzama tarifu vienošanās unapdrošināmiapriņķaValstsSociāloApdrošināšanasizmaksupunktā,sākotar1941.g.10.novembri.

Mašīnu traktoru stacijas un zirgu stacijas

Martā

SākdarbotiespriekšlielākajiemrajoniemMašīnu–traktorustacijas(MTS),betpriekškatraatsevišķapagastavēlZirgumašīnustacijas(ZTS).MazsalacasunAlojasdraudžupagastupiedalaAlojasMTS,kurgaidapienākamkādusnoStaļinaLatvijaisolītiem1000traktoriem.Tomērtādineierodasunvajadzīgostraktorusnacionalizēnovietējiemsaim-niekiem,kamvien tādi ir, tāpatarīvisas sējmašīnas.MazsalacaspagastāZMS ierīkoVecdauģēnumājās,atņemottāslīdzšinējamīpašniekamJānimDaugulim,galvenākārtāaiziemesla,kaviņšlīdzšimbijisMazsalacasaizsargunodaļaspriekšnieks.Viņamatņembezatlīdzībaszirgus,govisu.c.mājaskustoņuslīdzarvisulauksaimniecībasinventāruunsēklu,kāarīdzīvokļaiekārtu,izraidotpašulīdzarģimeninosavaīpašuma.ŠostacijuvadakomunistupartijasdarbinieksPēterisTaube.Boļševikiemaizbēgot,betpēctamuz mūsu atbrīvotājas Lielvācijas vietējo iestāžu rīkojuma pamata saimniecību atkalatgūstot,saimnieksJ.Daugulistoatrodnokomunistiemizlaupītuuntukšu.

TiklabMTS,kāarīZMSiratļautsnāktpalīgātikai10hasaimniecībām,betnekādāziņānevecsaimniekiem,30ha īpašniekiem.Turklāt iznākvēlne ilgipriekšJurģiem,aprīļamēnešasākumā,likums,kasaizliedz30hacentrusizrentēt.Tādākārtādaudzi,kaslīdzšimsavasmājasbijaiznomājušiinventāraunsēklastrūkumadēļ,bijaspiestinotāmatsacītiesunviņasnodotvaldībasrīcībā.Novisatāizrietunskaidrinojaušams,kaLatvijānolemtsievestkolhozus.


1��

Sējas kampaņa

Martamēnešabeigāsparādāsrīkojumsparsējaskampaņu. Iznāk likums,ka laukiapsējamisacensībaskārtāunvēlākaislīdz25.maijam.Laišotermiņunepārkāptu,ieceļikpa10mājāmvienupārraugu,boļševikuuzticamībasvīru,kastās jobiežiapstaigā.Tā kā Ziemeļvidzemē 1940./41. g. ziema bija sevišķi auksta un sniega bagāta, un arīpavasarisaukstsunslapjš,taddaudzāssaimniecībāsneiesilušāunslapjāzemānelaikāiesētāsēklavājivainemazneuzdīga,tīrumipārklājāsnezālēm,unražasbijavājas.

Piepeša valūtas maiņa

25. martā

Arpiepešupavēli izņemnoapgrozībasLatvijasnaudu, latusunsantīmus, ievedotvietātikaikrievuvalūtu,červoncus,rubļusunkapeikas,pietamvisupapīranaudubezparaksta.ArnegaidītounstraujoLatvijasnaudasatzīšanuparnederīgu,daudziemceļaslielizaudējumi.

Pienotavu sacensības līgums

27. martā

UzRūjienaspiensaimniecībassabiedrībasuzaicinājumutopnoslēgtsarMazsalacaspiensaimniekusabiedrībusavstarpējssacensībaslīgums,ievestsienasavīzi,atskaites,grafikas,propagandētboļševismuutml.

Nodevas un piegādes

31. martā

Pasludina likumu par 30 ha saimniecību aplikšanu ar obligātām nodevām unpiegādēmsarkanaiarmijaiparlabuargaļu,sviestu,vilnu,labību,kartupeļiem,bettādāaugstumā,kanebūtubijisiespējamstāspildītunvainīgieiekristucietumasodā,atstājotmājasvaldībasrokās.

1. maijs

Pienācis1.maijs,komunistutradicionālāsvētkudiena.Satrencarvaruatkalkopāļaužubarugājienampapilsētasielāmunuzsavāmsapulčuvietām,kurrunāatsūtītaislektorsBeite,ģimnāzijasdirektorsR.Dārziņšu.c.

Sarkaniegaviļniekilaikamganvēlnenojauš,kaviņuvarmākuvaraidrīzsitīspēdējāstunda.Betviņivēlpaspējizdarītsavuszemiskosbriesmudarbus.13./14. jūnija briesmu nakts

13./14.jūnijanaktsuzbrūkarīMazsalacaiarsavāmšausmām.Komūnistubriesmoņi,vietējieunatkomandētiesvešie,uzklūp jau iepriekšslepeniapzīmētāmpersonāmunveselāmģimenēm,tāsnaktimiegāarestējotuntadaizvedotuznezināmutāli,ziemeļu


1��

tundrāmvaiSibirijastaigām,vergudarbosvainoslepkavošanai,pietamatšķirotvīrusnosievām,mātesnobērniem.NoMazsalacaspagastaaizved9,betnoMazsalacaspilsētas13personas.

Nopagasta:KārliVeidiunsievuZelmu,Dauguļumājuīpašniekus,ap70gadusvecus,Kārli Pētersonu, policijas virskārtībnieku, ar sievu un trim bērniem no

Krastiņiem,ArnolduBušu,Lejasalkšņusaimnieku,AlīdiĶūrēnu,Jaunķūrēnumājassaimnieci,jotāsvīrs,saimnieksAlfrēdsĶūrēns

aizbēdzismežāunapšaudīšanāslaikānošāvisdivuspolītrukus.Nopilsētas:

Pienotavasvadītāju,MazsalacaspilsētasaizsargupriekšniekuAleksandruLiepiņuarsievu–skolotājuun5bērniem,nokuriempēdējaistikaičetrimēnešivecs,

tirgotājuArtūruŠternmaniarsievuundiviembērniem,pamatskolniecēm,kalējuJāniRudinu,aizsargu,arsievu.

Cik zināms, tad arestēšanas un aizvešanas ir notikušas arī kaimiņu pagastosSkaņkalnē, Sēļos, Idū. Tā kā nākamajās izbaiļu dienās neviens nav drošs no līdzīgauzbrukuma, daudzi, nevēlēdamies veltīgi zaudēt dzīvību, slēpjas mežos. Še minamivietējaispagastavecākaisunaizsargupriekšnieks,VecdauģēnusaimnieksJānisDau-gulis,Mazsalacaspilsētasgalva,provizorsNikolajsDaugulisunciti.Kambijaiespējamsiegūt ieročus, tie sastādīja partizāņu pulciņus, kādi noorganizējās arī Mazsalacā unapkaimē.JauilgākulaikuvisasLatvijasgaissbijanojausmaspilns,kanāksatbrīvošananosarkanāslietuvēnanastas.

Lielvācija pieteic karu Padomijai

22. jūnijā

LielvācijasvadonisAdolfsHitlerspieteicPadomijaikaruunpārietLietuvasrobežu.Tākākomunistisagrābušisavāsrokāsvisussatiksmeslīdzekļus,tālruņusunradio,tadiedzīvotājipaliekneziņāparnotikumiem.

Zirgu un pajūgu rekvizīcija Mazsalacā23. jūnijā

PagastaizpildukomitejaarpilnvarotiemnoValmierasrekvizēMazsalacaspilsētānovisa pagasta savestos spēcīgos un darbam derīgos zirgus līdz ar visām zirglietām unpajūgiem,tossteidzīginosūtotuzValmieru,kāvēlākizrādās,sarkanarmijasbēgšanaiuzsavupostazemi.

Vācu karaspēks ieiet Rīgā. Latviju iekaro Lielvācija1. jūlijā

VaronīgaisvācukaraspēksienākRīgāunatbrīvotonoboļševikunezvērunagiem.BetMazsalacasvarasvīristāsta,kasarkanarmijajauieņēmusiVaršavuunietuzBerlīni.


1��

Boļševiku terors un laupīšanas Mazsalacā

No 2.–6. jūlijam Mazsalacā valda teors un laupīšanas. Bez vietējiem briesmoņiemierodas vēl daži varmākas no Valmieras un Rūjienas. Pilsētā savaņģo sešus pilsoņus:sekretāruKāliŠķiņķi,mežniecībasdarbiniekuHermaniBušu,fabrikasmehāniķiJāniOzolu,fabrikasstrādniekuElmāruZaķi,galdniekuPētersonu,komijuAuziņu,tosaizve-dotcietumāuzRūjienu.Tomērše,pateicotiessarkanobailēmunapjukumam,arestētiemlaimējasotrādienāizkļūtbrīvībā.Jaunāmsavaņģošanāmsākoties,lielsskaitspilsētasiedzīvotāju, namsaimnieki, bijušie tirgotāji, inteliģentie darbinieki, tāpat uz laukiemdaudzivecsaimnieki,atstājmājasunbēgkrūmosunmežubiezokņos.

4. jūlijā,

piektdienā,pretvakarupaceļasmelnidūmumākoņinoMazsalacasmuižaspagra-biem, tur aizdedzināts liels petroleuma krājums, no kura sadeg 50 mucu. Tanī patpēcpusdienāarpasūtītiemšķūtniekiemaizvednopienotavas lieluskrājumussviesta,betarautobusiemnofabrikaslielaskravasdažāduvilnasundzijuaudumu,segasutml.Aizved arī izlaupītās patērētāju biedrības veikala mantas un vīntirgotavas dzērienus.Cukurumiltusunsālisabojā,tosaplejotarpetroleju,mašīneļļuundarvu,betatlikušāsmazvērtīgākāsprecesatļaujbrīvilaupīt.Pāripalikušāsdzērienupudeleslīdzarvisusa-turusasitveikalapriekšāuzielas.

Klīstotbaumām,kavācukaraspēksjautuvumā,vēlunaktī,lietumstraumēmgāžoties,jauiepriekšsagatavotosautobusosunuzmotocikletiemlieladaļabriesmoņupavadītiiedzīvotājulāstiem,bēguzRūjienu,lainoturienesdotosuzIgaunijuunPadomiju.LaiiegūtulieloskaistoMazsalacasbrīvprātīgougunsdzēsējuautobusu,fabrikasdirektorsIkalistonolaupaarvaru,izsitotdepologusunatlaužotdurvis.

5. jūlijā,

sestdienasrītā,uzzinājuši,kavāciešivēlMazsalacānav,noRūjienasatgriežasZvej-nieks,Ikalisunvairākičekisti,ap15vīri,izdarītiepriekšējādienānepabeigtāslaupīšanas,īpaši naudas novietnēs. No Raiskas fabrikas kases Ikalis paņem personīgi sev 20000rubļu,čekistiizlaupapastakrājkasiunsadragātelefonacentrāli,saraujotstiepulesunsacērtotsavienojumugaldu;tālākizlaupapagastaunpilsētaspašvaldībunaudassum-mas,aptiekaskasiunvietējāskrājaizdevusabiedrībasskapi.Beidzotvarmākas–laupītājisaviemdarbiemuzliekkroni,nošaujotMazsalacaspilsētasnamsaimnieku,sedleniekuamata meistaru Robertu Anšmitu viņa mājas dārzā. Vajātāju slepkavu pūlī starp ci-tiematradušiesAlfr.ZvejnieksunMazsalacālabipazīstamaisžīds,lopuuzpircējsGliks.AnšmitambēgotunpaklūpottonošāvisfabrikasstrādnieksJānisZaķis.KānošaušanasiemesluminAnšmitapasteigšanoskāpirmajamuzvilktsavamnamamLatvijasnacionālokarogu,bettasvarbūtarīkādadižvīrapersonīgaatriebe.

Lai slēptu savas darbības haosu un savas priekšniecības un pašu slepenos rakstusunziņas,izpildkomitejaslocekļiundažādogrupuvadoņiiznīcinavisussavavaldīšanaslaikadokumentus,tossadedzinot,saplēšotuniemetottiempiederīgāsvietās.

Nebūdamidroši,laivēlilgākuzturētossavālīdzšinējāvaraslaukā,laupītāji–slepka-vaslaižassteigšusatkalprom.


1��

6. jūlijā,

svētdien,Mazsalacasbendesalkstvēlpēcatriebības.Tiemnodomāvēlvienašausmuplānaizvešana,nodedzinātMazsalacu,fabriku,pienotavu,namus,uzspridzinātjaunoskaistodzelsceļadzelsbetonatiltupārSalacu–unnošautpilsoņus,kouncikviņusatiek.Tomērliktenistoviņiemvairsneatļauj.CeļānoMazsalacasuzRūjienuasinssuņussa-stopcaurMazsalacubēgošais,noskrandušaissarkanarmiešupulks.Tamvajadzīgiauto-busi,viņiatgriežbraucējusunatņemtiemviņusatiksmeslīdzekļus.Mazsalacaglābta!

Kopsavilkums

Boļševiku nodarīto zaudējumu apmēri Mazsalacā: Raiskas tekstilfabrikai mantāsnolaupīts Rbl 250000, naudā no Ikaļa Rbl 20000, kopā Rbl 270000; Mazsalacasugunsdzēsējuauto–Rbl15000;8noprivātiemrekvizētimotocikli–Rbl32000;1vie-glaisauto–Rbl8000;1smagaisauto–Rbl12000;Mazsalacaspiensaimniekusabiedrībassviestsunnauda–Rbl38000;Mazsalacaspatērētājubiedrībaiprecesunnauda–Rbl400000;Mazsalacaspastakantorim-Rbl8000;aptiekaskaseiRbl–4000;Mazsalacaspilsētas pašvaldībai – nezināms; Mazsalacas pagastam: rekvizēti 53 zirgi, vērtībā Ls55050;42pajūgupiederumiun20ratiLs2905;13govis–Ls10075;4000kgrudzu–Ls760;7440kgauzu–Ls1133;25000kgkartupeļu–Ls1500;konfiscētiieroči–Ls3456;traktoriLs4485;nodedzinātasNuķadzirnavas–Ls30000;pagastapašvaldībaiinventārs,karogi,ģīmetnes,sudrabaamatanozīmes–Ls524;aptuvenskopzaudējumspagastam–Ls111592;betviskopuszaudējumsRbl(Ls)1000000.

Uz Padomiju aizbēdzēji

Laikāno4.–6. jūlijamnoMazsalacaspagastauzPadomijuaizbēg18personas:pa-gastaizpildukomitejaspriekšsēdētājsJānisAuniņšnoSilabodes,EduardsStrazdiņšunElmārs Birkenfelds no Gulbīšiem, saimnieka Pētera Sedmaļa meita no Vecķimeņiem,AugustsLiepiņšarsievuun3bērniemnoJaunkalmačiem,RobertsRullisarsievuunbērnunoVecpeidus,ArnoldsVītiņšarsievuunbērnunoLīdumiem,JānisSaukumsarsievuunAugustsSaukumsnoMazpeidus.NoMazsalacaspilsētasuzKrievijuaizbēg70personas,starptiemvisilieliešīapgabalavadoņi.

Arestētie boļševiku darbinieki

Tomērnevisivietējieboļševikipazūd.Dažimēģinaslēptiesmežos,dažiuzdrošināspalikt savās dzīvesvietās, iedomājoties mazāk vainīgi. No tiem jūlija mēneša beigāsMazsalacaspagastāarestēdeviņaspersonas:MazsalacasģimnāzijasdirektoruRūdolfuDārziņu,zemesierīcībaskomisijaspriekšsēdētājuPēteriAuniņuSilabodē,īslaicīgupag.vecākoundažāduvalžulocekliKārliMeļķiDozītēs,izpildukomitejaslocekliJāniJēgeriBērziņos,ElmāruPurlauriTīšos,ErnestuNemmiunŠmitus,tēvuundēlu–Dauguļos,un zirgu mašīnu stacijas vadītāju Vecdauģēnos Pēteri Taubi (pēdējais arestēts Pui-kulesstacijā).1942.g.februārīvēltiekarestēti:ĀdamsAuniņšSilabodē,brāļiRudzīši–PriežkalnāunVeclīcī,PēterisSedmalisVecķimenī.

Vācu karaspēks ienāk Mazsalacā


1��

7. jūlijā,

pirmdienā,Mazsalacaspagastam,pilsētaiunvisaiapkārtneigaviļdiena.Pilsētāiesoļobrašais,varonīgaisvācuarmijaspulks. Iedzīvotāji tosaņem: „Heil Hitler!” saucieniemunpuķuziediem.Visipilsētasun laukunamiflagotiLatvijassarkan–balt–sarkaniemkarogiem,visuratskantautaslūgšana:„Dievs,svētīLatviju,mūs´dārgotēviju!”Visursauc:„PaldiesAdolfamHitleram,Lielvācijasvadonim,mūsuatbrīvotājamnobriemīgāboļševiku–komūnistusloga!”.Mežosaizbēgušielaimīgiatgriežasmājās,briesmuvairsnavunnebūs.

Bijušās amata personas atkal vietās

Jau tanī pat dienā, 7. jūlijā, stājas savos amatos uz vācu kara pārvaldes rīkojumapamata, visas pašvaldības, sabiedrisku uzņēmumu un organizāciju amata personas,kas ieņēmuši vietas gadu atpakaļ, 1940. g 17. jūnijā, t. i., dienā, kad Latvijā iebrukaboļševiki.Mazsalacaspagastavaldiatkalpārņem:bijušaispagastavecākaisJānisDau-gulis–Vecdauģēnos,locekļi:JānisBrambāts–Vecstrundās,JānisĀdminis–Ādmiņos,AugustsVīķis–Raudītēs;kancelejā:bij.sekretārsAugustsKrastiņš,sekr.palīdzeEmmaKažoka,vecākaiskancelejistsValtersĀdminis,jaunākākancelejisteGerdaBrambāte.

Vācu komandantūra

Kārtības un drošības uzraudzību pārņem vācu karaspēka daļa un vācu armijaskomandantūra,kasnovietojasganbijušajāpilī–valstsģimnāzijā,valstspamatskolasinternātā,ganbij.komercviesnīcā,ganprivātosdzīvokļos.TāpatpilsētālaikupalaikamnovietojasceļāuzIgaunijasfrontidodošiesmotorizētiejātniekuunkājniekupulki,kasvisiatroddraudzīgu,pateicīgusaņemšanunopašvaldībasunpilsoņupuses.

Latvijā civilpārvalde

1. septembrī

Latvijāievedcivilpārvaldi.TāsvadībupārņemLielvācijasvalstsVadoņaĀdolfaHit-leraieceltipārvaldnieki:valstskomisārsHeinrihsLoze,ģenerālkomisārsDr.Drekslers,ZiemeļvidzemesapgabalakomisārsHansens,pirmiediviardzīvesvietuRīgā,pēdējaisValmierā.

Boļševiku zemes reforma atcelta

13. septembrī

Ar Austrumu apgabala jaunieceltā valsts komisāra rīkojumu top atcelta nejēdzīgāzemesreforma,10hasaimniecības,unvecsaimniekiatgūstsavusīpašumusatkalsavāpilnīgārīcībā.

Apgādes grāmatiņu ieviešana


1�9

Tākāpagājušā,boļševikuvaldīšanaslaikā,Latvijatapapilnīgiizlaupītaunizpostītaunviņasbagātībasaizvestasuz„paradīzes”zemiPadomiju,tadiedzīvotājiemsāktrūktpašu iedzīvei nepieciešamo priekšmetu. Ņemot vērā arī vēl mūsu atsvabinātājai untāluPadomijākarojošaivācuarmijaivajadzīgāspiegādes,irsaprotams,kabijaieveda-ma pārtikas preču normēšana. Ar 1. oktobri top iekārtotas „apgādes grāmatiņas” un„pārtikaskartiņas”.

Tautas palīdzība

Lai sniegtu palīdzību trūcīgiem iedzīvotājiem, sevišķi ģimenēm un bērniem, kuruapgādniekus komunisti aizveduši, uz Iekšlietu ģenerāldirektora, ģenerāļa Dankeraierosinājumutopnodibinātaorganizācija„Tautaspalīdzība”.PartāsMazsalacaspagastanodaļas vadītājiem iecelti: kā priekšsēdētājs pagasta vecākais Jānis Daugulis, locekļi– mācītājs Alfr. Skrodelis, skolotājs Gustafs Dreimanis – Līča skolā, Augusts Vīķis –Raudītēs,VoldemārsKažoks,Kažokos.

Latvijas ģenerālkomisārs Dr. Drekslers apmeklē Mazsalacu30. septembrī

Nolūkā tuvāk iepazīties ar Latvijas zemi un ļaudīm, Latvijas ģenerālkomisārs Dr.Drekslers apmeklē Limbažus, Mazsalacu, Rūjienu un Valku. Viņu pavada vietējā ap-gabala komisārs Hansens, Valmieras apriņķa vecākais V. Vinters, Valmieras pilsētasvecākais J. Ruģēns un personīgais adjutants Grasmanis. Augstiem viesiem par godupilsētāuzceltiPasta ielassākumākrāšņigodavārtiaruzrakstu„Gemeinsam zu neuem Aufbau!”(Kopīgijaunaiuzbūvei!).TiegreznotiLielvācijasunLatvijaskarogiem.Garie-lasmalām, līdzpatAizsargunamamnovietojusiesskolnieku,organizācijuunpilsoņugodasardze.JaunatnearLielvācijasunLatvijaskarodziņiemrokās.ĢenerālkomisāruapsveicpilsētasvecākaisN.Daugulis,pateicotiesLielvācijasvaronīgajiemkareivjiempartautasatbrīvošanu.Tautumeitasnacionālostērposģenerālkomisārampasniedzziedusunsālsmaizi,klaipumaizesunlatviešukrūziarmedu,nododottokālatviešusenākolabklājībassimbolu.ViesusapsveicarīRaiskastekstilfabrikasdirekcijasunstrādniekupārstāvisunpasniedzģenerālkomisāramalbumu,kasattēlofabrikasdarbu,unfabrikāražotuvillainiundvieļus.VillainiundvieļuskāveltipasniedzarīapgabalakomisāramHansenam.Augstieviesiunpilsoņidodascaurgodarindāmuzpilsētascentru,bijušoAizsargunamu.

Šeģenerālkomisārsnobiedrībasnamakāpnītēmuzrunāvācuvalodāsapulcējušos.Runu pa teikumiem tulko viņa adjutants Grasmanis (senāks rīdzinieks). Sirsnīgosvārdospateikdamiesparsajūsmaspilnouzņemšanuģenerālkomisārsizteicnožēlošanu,kalaiksneatļaujilgākuzturētiesskaistāpilsētāarskaistoapkārtni.Viņšsaka:„Esgribujumspateikt,kamēs,kasšeitLielvācijasvadoņaAdolfaHitlerasūtīti,esamieradušies,gribamjumspalīdzētizpostītāsdzīvesatjaunošanasunjaunuzbūvesdarbā.Mēszinām,kāduslaikusjūsesatpārdzīvojuši.Mēsgribam,kašielaiki,kadlieliniecismsjūsgribējaiznīcināt,vairsnekadneatgrieztos,laijūskāsamērāmazatauta,vairsnekadnebūtusa-spiestistarpdivāmlielvalstīm.Mēsgribam,laijūsjustosdrošivācuarmijasaizsardzībā,laimūsustarpāpastāvētuuzticība,jotikaitāmēssasniegsimsavumērķi.”

Ģenerālkomisārs vēl norādīja, ka viņš sevišķi lūdz uzticību apgabala komisāram


1�0

Hansenam, jo tikai ciešāuzticībāšisapgabalszelsunplauks.Ģenerālkomisārs laipniuzkavējāsAizsargunamā,kurbijaklātsazaidagaldsviesiem,pašvaldībuvadītājiemuniestāžupriekšniekiem.SkolniekukorisnodziedLielvācijasvalstshimnu,HorstaVeseļadziesmu un Latvijas nacionālo lūgšanu. Viesi ieradās plkst. 13, aizbrauc uz Rūjienuplkst.15.

Agras ziemas iestāšanās

Iestājasnecerētiagraziema.Sāksnigtjau5.oktobrī.12.oktobrīpienākjaunasnie-gakārtaarneatlaidīgustiprusalu.Sniegsvairsnenokūstvisuziemu.Aukstumsbiežipaceļaslīdz–20,–25unpāripar–30C.Daudzsaimniecībāspaliekzemeneuzarta,dārzasaknes,kartupeļiuncukurbietesiesalst.

Ziemeļvidzemes apgabala komisārs Hansens apmeklē Mazsalacu

11. oktobrī

Pļaujas svētkos, Mazsalacu apmeklē Ziemeļvidzemes apgabala komisārs Hansenslīdzarsaviemtuvākiemlīdzstrādniekiem,viņupavadaapriņķavecākaisV.VintersunapriņķapriekšnieksJaunsniķeris. IerodotiesMazsalacāplkst.12,viņussagaidaMaz-salacas,Skaņkalnes,Sēļu,Vecates,BraslavaspagastuunMazsalacaspilsētaspašvaldībupriekšstāvjiundaudziiedzīvotāji.Pilsētakarogota.Vispirmsapgabalakomisārsbraucuz Skaņo kalnu un priecājas par Mazsalacas skaisto apkārtni, kas sniega segā jaukiatmirdz rudens saulē. Sevišķi viņš sajūsmināts par Skaņo kalnu, uzkavējas arī Velnaalas,apskatatās iekšieniunuzklausāsnostāstusparalukāvelnamitekli.Pato laikupie Aizsargu nama sapulcējas visas plašās apkārtnes svētku ļaudis, kas apmeklējuši

Apgabala komisāra vizīte Mazsalacā. 1941.g.11.oktobrī(?).


1�1

baznīcu.Viesiemierodotiespiebiedrībasnama,tosapsveicpilsētasgalvaN.Daugulisunpasniedzapgabalakomisāramvārpuvainagukāražassimbolu.Apgabalakomisārspateicasparsirsnīgosagaidīšanutagadunarītad,kadviņšieradiesMazsalacākopāarģenerālkomisāru.Tadteic:„ŠodienpirmoreizkopāsvētāmPļaujassvētkus.TādēļarīšajāvietāgodāsimDievuvispirmsparto,kaneskatotiesuzboļševikuradītopostu,latviešuzemniekam bija iespējams novākt pašam savu ražu. Šī tauta un zeme ir pārcietusidaudztrūkumu,betarDievapalīgutietagadpārvarētiuntāvaramietpretīmjaunamuzplaukumam. Šai brīdī, esot ar jums kopā, tad arī pieminēsim tos daudzos upurus,kasizrautinojūsuvidusunviņupiemiņugodinot,apņemsimiesardivkāršuenerģijuturpināttodarbu,koviņinepaspējapabeigt.Šodienespirmoreizistāvujūsupriekšākā jūsuapgabalapilnvarotsvadītājs.MēsesamšeitnākušivācutautasVadoņasūtīti,laipalīdzētujumsvisušaīzemēatkaldarītziedošuunskaistu.Vācutautakopšdiviemgadiem atrodas grūtā cīņā ar saviem ienaidniekiem. Pirms pasaules kara izbeigšanāsVersaļas diktāts iznīcināja vācu tautu. Iesākās neizsakāmu ciešanu laiks. Tautai tikaņemta katra iespēja turpmākai dzīvei un attīstībai. Saprotams, ka pret šo iznīcinošodiktātuVācijāradāsopozīcija,kuraslielaisunneatlaidīgaiscīnītājsbijaĀdolfsHitlers.Tasbijanacionālsociālismaiesākums,kasizaugapavalstiskispēcīguvaru.Arījūsuzemeirārkārtīgismagipiemeklētanoboļševikubriesmudarbiem.Tāmēstagadstāvampretšo cilvēces un kultūras ienaidnieku kopējā frontē. Vācu karaspēks še jau ienaidniekusatriecis.Mēsesamnākušijūsudzīviatjaunot.Bettasizdosiestikaikopīgāsadarbībāunuzticībā.Tamdēļmēsprasāmnojumsuzticībuunlīdzdarbību.Viss,kastetiksdarīts,kalposvisaiEiropai,ejotkopāarkultūrastautām.Šīszemesbagātībaderkopējaicīņai.Tamdēļtācikiespējamsjāizmanto.Tamdēļarīmūsuuzdevumapirmāparoleiratbalstītlatviešulauksaimniecību.Mēsgribambrīvuzemniekuuzbrīvaszemes.Zemei,kozem-nieksardarbuunpūliņiemieguvis,viņamjāpieder.Mēsgribamradītbrīvuzemniekukārtu,laizemitēvsatstājdēlam,laidzimtāsētapaliekģimenessvētums.Betmēsprasāmpienākumu, zemes pilnīgu izmantošanu, jo tās produkcijai jābūt lielai. Lai uzturētuvalstsiekārtu,jāneszināmiupuri.Laikatrsmaksātādunodokli,kādstampaspēkam.Kadkaršbūspabeigts,sāksiespilnīgiatjaunotadzīve.Latviešutautaipēcvisapārdzīvotājāsaprot,kaviņaitikaikopāarmumsceļšietuzlabākunākotni”.

Runai noslēdzoties orķestris atskaņo: „Deutschland, Deutschland über alles”, Hor-staVeseļadziesmu„Die Fahne hoch!”un„Dievs,svētīLatviju!”PēctamrunāValmierasapriņķavecākaisV.Vinters:„Jailgākbūtupastāvējisboļševikuterors,nebūtulatviešutautas.ArpateicībuLielvācijailaiturpināmdarbu.Kasbijis,nekadvairsnenāks.”Bei-dzotapriņķavecākaisveltīatzinībasvārdusapgabalakomisāramHanzenam,cildinotviņapūlesapgabalalabā.Viņampargodusapulcējušiesuzsauctrīsreizes:„Laidzīvo!”.NoslēgumānotiekPļaujassvētkuazaids,kurāpiedalāsvairākisimtivietējolauksaim-nieku. Azaidā ielūgts arī augstais viesis līdz ar viņa pavadoņiem. Latviešu zemniekasirsnībaapgabalakomisārudziļiaizkustina.Itsevišķiviņampatīklatviskāsdziesmas,kopaazaidalaikujaukinodzied10tautieteskrāšņostautastērpos.

Skolu darba sākums

Tākādaudzupilsētuun laikuskolu telpasaizņemtasnovācukaravīriem, tadšinīrudenī skolas sākas vēlāk nekā parasti. Pamatskolas uzsāk savu darbu 15. oktobrī,bet ģimnāzijas un vidējās arodskolas tikai 19. novembrī. Mazsalacas ģimnāzijā atkalatgriežasbijušais,boļševikuatceltaisdirektorsJānisBērziņš,betvalstspamatskolāuz


1�2

NaukšēniempārceltaisAtisZupāns.

Krievu lidaparāti nomet pie Mazsalacas stacijas bumbas

28. oktobrī,

vakarā plkst. 22.00 Mazsalacas iedzīvotājus uztrauc nekad vēl līdz šim neredzētikrievu airoplāni. Tie uzlido stacijai, kur patlaban pienācis vilciens. Bet noturēdamilokomotīvesdūmus,kovējšnespārtuvējoMaitupuriņamežiņuparsliežulīniju,nometdūmuvirzienā11sprāgstbumbas,kasizraujdziļasbedresunaplaužkokus.Izņemotvie-nastuvumāatrodošāsmājasbojātosienuunjumtuunvairākasapkārtnesēkusaplēstāslogurūtis,cituzaudējumušisuzbrukumsnenodara.

Noslēgums

1941.gadssavāpirmajāpusēirLatvijastautaiviensnovissmagākiemviņasmūžā.Jalatviešutautaneaizgājabojā,tadtasirVisaugstākālēmums,kaviņaibūspastāvētarīturpmāklielounmazoEiropastautuvidū,kopāarsavuatbrīvotāju,varenoLielvāciju,kurasvaronīgāscīņāspretcilvēcipostošoboļševismuarīviņatagadvarlīdzipiedalītiesarmērķi,laiEiropastautāmuzvisiemlaikiembūtubrīvībaunmiers.


1��

MAZSLACASPAGASTAHRONIKASAVOTUSARAKSTS

1.L.v.Stryk–BeitragezurGeschichtederRitterguterLivlands.IITeil.Dresden1885.Lp.213–215.2.H.v.Hagemeister–MaterialienzueinerGeschichtederLandguterLivlands.ITeil.Riga1836.Lp.134.3.Dr.HermanBruiningk–Livl.GuterurkundenausdenJahren1207–1500.Lp.466.–560.4.Dr.phil.Karlv.LovisofMenar–BurgerlexikonfurAlt-Livland.I,IITeil.Riga1922.Lp.23,108,110.5.K.v.Lovis–ArbeitenII.Lp.120.6.ArndtIILp.236.7.RichterI.2S.Lp.500.8.Brotze–MonumentaV,Bl.43.44.9.Hueck–Notizen–a840.Lp.57.10.Vidzemesgalmatiesasaktis.Akts38.Lp.61.1678.g.Nr.2792.11.Killani–GeschichtederLivl.Landguter.Rokrakstubibliotēka.I42.226.Nachrich-tenvonPrivatguterndecHerzogtumsLivland.12.Hupel–TopografischeNachrichten.1774.1782.1789.g.12.b.OttoHuhn–Topogr.statt.BeitrageI.3.4.5.13.Vidzemesmuižuaktis.Arhīvs403.Pletenbergadokum.1528.g.Lp.105.,106.,108.,119.,666.u.c.14.Mācītājmuižuaktis.Archīvs402.1685.g.15.Vidzemesarklurevīzijas.Archīvi1.(1624./25),6.(16304/7),18(173124/5)16.Muižu(īpašnieku)revīzijas.RevisionderGuterBesitztitel.1681–1682.7/135.Ar-chiv.8/136.152.161.17.Vizitācijasprotokoli. IRīgas–Valmierasbaznīcasvirspriekšnieksarchīvs.Sākotar1714.g.Arhīvs34u.c.18.Vakugrāmatas.Ibdene169117/9.Lp.459.-511.,522.,699.19.Vidzemesbaznīcugrāmatas.Arhīvi289.,290.20.VidzemesbaznīcuvizitācijuprotokoliNr.6.,7.,9.,14.,22.Arhīvs289.36–48.lp.(1680–1726).21.Topographisch–StatistischeBeitragedesRigas–WolmarschenKreises1,4,3un146.22.Napiersky–BeitragezurGeschichtederKirchenundPredigerinLivland.23.5.Rīgas–Valmierasdraudzestiesasaktis.Mazsalaca–Salisburg.No1809.Nr.1.,6;1879.Nr.46/2.12909;1890.Nr.9401u.c.24. Mazsalacas (Salisburg) muižas un kvotes zemju karte. Rīgā, Reimera ielā, Karšuarhīvā.1858.–1864.25.Mazsalacasmiesta(Hakelwerk)gruntsgabalukarteFol.III,Nr.286.26.A.Švābe–LatvjukultūrasvēstureIunII,1922.27.A.Švābe–Latvijaspagastuvēsture.28.K.Apinis–Latvijaspilsētuvēsture.


1��

29.V.SalnaisunA.Maldups–Latvijaspagastuapraksti.30.Latvijaspilsētuapraksti.31.A.Stāls,I.K.BrocesVidzemespieminekļukrājums.32.A.Bīlenšteins–Grenzendeslett.Volksstammes.33.E.Brastiņš–Latvijaspilskalni.Vidzeme.34.H.Sloka–VidzemesdraudzesI,II,III.35.G.KuglersunKasp.Dauguls–Mazsalacasbaznīcaundraudze(no1680.–1885.).36.Mazsalacasbaznīcashronika,no1834.g.–1918.g.)37.A.Melnalksnis.Latvijasnovadi.Mazsalaca.1927.38.K.Osis–Mazsalacasdraudzesskolas100g.jubileja(1826.–1926.)39.R.Cukurs–Burtniekuezersuntāupes.1930.40.R.Cukurs–NācietuzMazsalacu.1933.41.Tieslietumin.Rīgas–ValmierasZemesgrāmatunodaļa.Valtenberga.Korrob.doku-menti.42.Alfr.Skrodelis–Mazsalacasdraudzesgadapārskatino1926.–1932.g.


1��

PIEZĪMESUNSKAIDROJUMI

Arkls

Kadastrālszemesmērs,koLatvijasunIgaunijasteritorijālietojanoviduslaikiemlīdzpat19.gs.sākumam.Ararklunovērtējazemniekaciemata(sētas)maksāšanasspējas,lainoteiktuviņamaksājumusmuižai(“kungatiesa”)unklaušas.Arīvalstsņemtonodokļuunpienākumumērsbijaarkls.

Sākotnēji – agrajos viduslaikos - arkls bija apzīmējums saimniecībai, kuras zemiapstrādājaarvienudarbazirgu(liet.-arklys).Līdzīgasmērvienībasbijaarīcitāszemēs(Vācijā - “hufe”, Polijā - “wloka”, Krievijā - “služba”, bet Anglijā - “hide”). Senākajosvēsturesavotosminētišādiarkli:Vidzemesarklsar30pūrusējumuplatību,vācuarklsar60pūruunpoļuarklsar120pūrusējumuplatību.MinētiarīPletenbergaunMestraarkli.Tomērarklunevaruzskatītparplatībasmērvienību,jotonosakotvadījāsarīnocitāmpazīmēm(ģimeneslocekļu,strādniekuskaits,lopuskaits,attālumslīdztirgiem,utml.),kasraksturojasaimniekamaksāšanasspējas.

Arklusnoteicavainukāveselusskaitļus–vienu,divus,trīs...,vai,jazemebijamazāka,daļās(pusarkla,ceturtdaļarklavaiastotdaļarkla).

Arklu revīzija

Tākāzemniekumaksāšanasspējasarlaikumainījās,periodiskibijajāveicpārbaude,ko sauca par arklu revīziju. Arklu revīziju parasti veica valsts, iztaujājot muižas am-atpersonas (muižkungu, muižas rakstvedi) un zemniekus (citreiz tikai zemniekuvecākos),kuriemteiktaisbijajāapliecinaarzvērestu.Kānozīmīgākāsgannosavalai-ka agrārpolitiskā,gan no kultūrvēsturiskāaspektaminamaszviedruvaldībasveiktās1624.,1638.un1688.gadarevīzijas.

Ciems, ciemats

ApmetņutipsviduslaikuunjaunolaikuLatvijasteritorijā.Ciemāvarējabūtnodažām,līdz pat vairākiem desmitiem sētu. Ciema sētas nereti sauca par ciematiem. Ciematāvarējabūtvienavaivairākassētas.Jaciematābijavairākassētas,tadtiebijapušelnieki.Pušelniekiem bija kopējs ciema vārds, bet atšķirīgs bija katra saimnieka priekšvārds.Pušelnieki kopēji maksāja nodevas muižai un nodokļus valstij. Katram pušelniekamtomēr bija sava patstāvīga saimniecība un tikai izņēmuma gadījumos kādas kopējaspļavasvaikopējsmežs.Līdztekusciemiempastāvējaviensētas.

Kroņa muiža

Muiža,kuruvaldībasuzdevumāpārvaldījaieceltsmuižkungs,kasparamatapildīšanu


1��

saņēmanoteiktuatalgojumu.

Lēnis, izlēņot

Lēnis (senaugšvācu - lehan) (vācuekvivalentsromāņuvalodāspopulārajamtermi-nam-feoda)bijaviduslaikufeodālāssistēmaspamatelements.Lēņakungsjebsenjorspiešķīralēņavīramjebvasalimtiesībasuzlēni,visbiežākkādunoteiktuzemesplatībuarvisiemvaidaļējiemtās ienākumiem.Par lēnivasalispildījanoteiktuspienākumus,sākotnējitiebijagandrīzvienīgikaraklausībasavalēņakungadienestā,tačuvēlāktiebijaarīdažādicitiamati.Lēnisbijamantojams,taču,javasalimnebijamantinieku,tas,pēctānāves,nonācaatpakaļpiesenjora.

Lielā muižu redukcija

17.gs.zviedruaristokrātijasrokāsbijanonākusilielākāvalstszemjudaļa,un,tākānoviņuzemesnetikamaksātinodokļi,tosmagumuvaldībabijaspiestauzveltpārējošķirupleciem.

LaiiegūtunepieciešamoslīdzekļusZviedrijaskālielvalststālākaipastāvēšanaikara-lisKārlisIX1681.g.nolēmapārņemtvalstsziņāvisaskādreizvalstijpiederējušās,betvēlākprivātāsrokāspalikušāsmuižas.TasattiecāsnetikaiuzZviedriju,betarīuztāsaizjūraskolonijām,taiskaitāuzLivoniju.NeskatotiesuzLivonijasmuižniecībasprotes-tiem,visiemtiem,kasdokumentālinevarējapierādītsavasīpašumatiesībasuz1561.gadu,muižastikakonfiscētas,kopumāapm.5/6notokopskaita.

Muižu restitūcija

LielāZiemeļukaralaikāBaltijasvācumuižniekiieņēmakrieviemlabvēlīgunostāju.1710.gadāmuižniecībakapitulējaKrievijaiparkosaņēmaapstiprinājumuiepriekšējoprivilēģijuatjaunošanaiunjaunuiegūšanai.1720.gadāsākadarbotiesmuižurestitūcijaskomisija,kasatdevamuižniekiematpakaļ lieludaļuzviedruvaldībasatņemtomuižu.1783.gadāmuižasnonācapilnīgāmuižniekuīpašumā,t.i.nolēņiemjebvaldījumatikapārvērstasparallodiem.

ATTĒLU PIELIKUMS

Mazsalacas sv. Annas ev. lut. baznīca. Redzama vecā (baltā) un jaunā (ķieģeļu) daļa. V. Mitāna uzņēmums.

Mazsalacas sv. Annas ev. lut. baznīca. Vecais (baroka stila) altāris, novietots baznīcas labajā pusē. V. Mitāna uzņēmums.

Mazsalacas sv. Annas ev. lut. baznīca. V. Mitāna uzņēmums.

Mazsalaca. Ores māja Baznīcas ielā 19, bijusī M. Ores privātā elementārskola. 2007. g. ēkā atrodas SIA “Mazsalacas aptieka” un veikals “Zīle”.V. Mitāna uzņēmums.

Mazsalaca. Veca māja pie Salacas.V. Mitāna uzņēmums.

Mazsalaca. Rūjienas iela, skats no centra.V. Mitāna uzņēmums.

Mazsalaca. Pilsētas centrs.V. Mitāna uzņēmums.

Mazsalaca. “Dauguļa aptieka” jeb provizora O. Bēma nams Rīgas ielā 11. Ēka celta 1867. g. Savulaik namā atradusies arī skola. 2007. g. - atkal aptieka.L. Puķulaukas uzņēmums.

Ceipji. Mazsalacas lauku teritorija.2007. g. vasara. L. Puķulaukas uzņēmums.

Ceipju ozols. Mazsalacas lauku teritorija.2007. g. vasara. L. Puķulaukas uzņēmums.

Raganskola. Mazsalacas lauku teritorija.2007. g. vasara. L. Puķulaukas uzņēmums.

Jauninči. Mazsalacas lauku teritorija.2007. g. vasara. L. Puķulaukas uzņēmums.

Cukundes (Cūkundzis). Skaņkalnes pagasts.2007. g. vasara. L. Puķulaukas uzņēmums.

Puņmutes. Ramatas pagasts.

Ceļmalkundziņi. Ramatas pagasts.2007. g. vasara. R. Gluhas uzņēmums.

Rauskas skola. Ramatas pagasts.2007. g. vasara. R. Gluhas uzņēmums.

Rauskas skolas klēts. Ramatas pagasts.2007. g. vasara. R. Gluhas uzņēmums.

mazsalacas pagasta hronika - valmiera

Documents